Briselē, 1.6.2022

COM(2022) 268 final

2022/0181(NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

par Polijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

{SWD(2022) 161 final}


2022/0181 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

par Polijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 1 , un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Covid-19 uzliesmojums ir iedragājis Polijas ekonomiku. Polijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā bija 44,3 % no Savienības vidējās vērtības. Polijas reālais IKP 2020. gadā samazinājās par 2,2 %, savukārt 2020. un 2021. gadā kopā tas pieauga par 3,6 %. Ilgtermiņa aspekti, kas ietekmē ekonomikas rezultātus vidējā termiņā, cita starpā ir zems privāto investīciju un inovācijas līmenis, ievērojams darbaspēka un prasmju trūkums ekonomikā, kā arī neprognozējama un apgrūtinoša regulatīvā vide.

(2)Padome 2019. gada 9. jūlijā un 2020. gada 20. jūlijā adresēja Polijai ieteikumus Eiropas pusgada kontekstā. Jo īpaši Padome ieteica Polijai veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai efektīvi vērstos pret pandēmijas ekonomisko ietekmi, vienlaikus saglabājot vidējā termiņa fiskālo ilgtspēju, uzlabot publisko izdevumu efektivitāti un uzlabot veselības aprūpes sistēmas noturību, piekļūstamību un efektivitāti. Padome Polijai arī ieteica nodrošināt nākotnes pensijas pabalstu adekvātumu un pensiju sistēmas stabilitāti, palielināt līdzdalību darba tirgū, uzlabojot piekļuvi bērnu aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, novērst atlikušos šķēršļus pastāvīgākiem nodarbinātības veidiem, vienlaikus veicinot elastīga un saīsināta darbalaika režīmu izmantošanu, mērķtiecīgāk virzīt sociālos pabalstus, veicināt kvalitatīvu izglītību un prasmes, jo īpaši, izmantojot pieaugošo izglītību, kā arī uzlabot digitālās prasmes un turpināt veicināt digitālo pārveidi. Turklāt Padome ieteica stiprināt ekonomikas inovācijas spējas un koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz digitālo infrastruktūru, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu un ilgtspējīgu transportu, tādējādi veicinot pakāpenisku ekonomikas dekarbonizāciju, ievērojot reģionālās atšķirības. Turklāt Padome ieteica nodrošināt uzņēmumiem piekļuvi finansējumam un likviditātei un veicināt ekonomikas atveseļošanu, pasteidzinot tādu publisko investīciju projektu īstenošanu, kuri jau sagatavoti realizēšanai, un veicināt privātās investīcijas. Visbeidzot, Padome ieteica uzlabot regulatīvo vidi, jo īpaši stiprinot apspriešanos ar sociālajiem partneriem un sabiedriskās apspriešanas lomu likumdošanas procesā, kā arī uzlabot investīciju vidi, aizsargājot tiesu iestāžu neatkarību. Komisija, novērtējusi progresu šo konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā atveseļošanas un noturības plāna (“ANP”) iesniegšanas brīdī, secina, ka ir pilnībā īstenoti ieteikumi efektīvi novērst pandēmijas ekonomisko ietekmi.

(3)Polija 2021. gada 3. maijā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 1. punktu iesniedza Komisijai savu ANP. Pirms plāna iesniegšanas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu notika apspriešanās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Lai nodrošinātu atveseļošanas un noturības plānu sekmīgu īstenošanu, ilgstošu ietekmi valsts līmenī un ticamību Eiropas Savienības līmenī, būtiska ir valstu līdzatbildība šajos plānos. Atbilstoši Regulas (ES) 2021/241 19. pantam Komisija ir novērtējusi ANP atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un saskanīgumu, ņemot vērā minētās regulas V pielikumā sniegtās novērtēšanas vadlīnijas.

(4)Ar atveseļošanas un noturības plāniem būtu jātiecas sasniegt ar Regulu (ES) 2021/241 izveidotā Atveseļošanas un noturības mehānisma (“mehānisms”) un ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 izveidotā Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta vispārējie mērķi, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes. Šiem plāniem būtu jāveicina Savienības ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, sniedzot ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti Regulas (ES) 2021/241 3. pantā.

(5)Īstenojot dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānus, visā Savienībā tiks veiktas koordinētas reformas un investīcijas. Pateicoties tam, ka pārrobežu un daudzvalstu projekti tiks īstenoti koordinēti un vienlaicīgi, šādas reformas un investīcijas radīs savstarpēji pastiprinošu iedarbību un pozitīvu blakusietekmi visā Savienībā. Tāpēc aptuveni vienu trešdaļu no mehānisma ietekmes uz dalībvalstu izaugsmi un darbvietu izveidi radīs netiešā ietekme no citām dalībvalstīm.

Līdzsvarota reakcija, kas sniedz ieguldījumu sešos pīlāros

(6)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā un V pielikuma 2.1. kritērijā, ANP lielā mērā (A reitings) ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz ekonomisko un sociālo situāciju, tādējādi sniedzot pienācīgu ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti minētās regulas 3. pantā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un tai paredzēto finanšu piešķīrumu.

(7)Atveseļošanas un noturības plānā ir paredzēts līdzsvarots reformu un investīciju kopums, ar ko novērš gan Covid-19 pandēmijas ietekmi, gan risina galvenās strukturālās problēmas, kuras skar Poliju. Plānā ir izklāstīta stratēģija konkurētspējīgākas un noturīgākas ekonomikas veicināšanai, ekonomikas izaugsmes atbalstīšanai saskaņā ar ES prioritātēm klimata un digitālajā jomā un dzīves kvalitātes uzlabošanai Polijā, ko jo īpaši paredzēts panākt, veicot investīcijas atjaunīgos energoresursos un energoefektivitātē, ilgtspējīgā mobilitātē, veselības aprūpē un digitālajās tehnoloģijās, kā arī pētniecībā un inovācijā. Atveseļošanas un noturības plānā galvenā uzmanība ir pievērsta šādām sešām galvenajām politikas jomām: zaļā pārkārtošanās, digitalizācija, veselības aprūpe, konkurētspēja un inovācija, ilgtspējīgs transports un iestāžu kvalitāte.

(8)Atveseļošanas un noturības plānā paredzēto politikas pasākumu pamatā ir ekonomikas zaļā un digitālā pārkārtošanās. Paredzēto zaļo reformu un investīciju mērķis ir palielināt atjaunīgās enerģijas (tostarp sauszemes enerģijas, fotoelementu enerģijas un atkrastes enerģijas) ražošanu, veicināt viedtīklus un atjaunīgo un mazoglekļa ūdeņradi, kā arī energoefektivitāti, uzlabot gaisa kvalitāti un attīstīt ilgtspējīgu transportu. Digitālās reformas un investīcijas ir vērstas uz platjoslas infrastruktūru (jo īpaši lauku apvidos), e-pakalpojumu izstrādi (it īpaši veselības aprūpes sistēmā), e-kompetenču uzlabošanu izglītībā un apmācībā un valsts kiberdrošības stiprināšanu.

(9)Atveseļošanas un noturības plānā ietverti vairāki būtiski pasākumi, kuru mērķis ir Polijā uzlabot darījumdarbības un investīciju vidi. Paredzēto reformu mērķis ir samazināt administratīvo un regulatīvo slogu uzņēmumiem, uzlabot publisko finanšu pārvaldību, kā arī palielināt sabiedrisko apspriešanu lomu likumdošanas procesā, kas, paredzams, uzlabos regulējuma kvalitāti un stabilitāti. Plāna mērķis ir arī paaugstināt standartus attiecībā uz konkrētiem tiesiskās aizsardzības aspektiem, tādējādi palīdzot uzlabot investīciju vidi. Paredzams, ka pārdomāta un ilgtspējīga izaugsme arī tiks panākta, veicot dažādus pasākumus pētniecības un inovācijas jomā un uzlabojot inovatīvu risinājumu izplatīšanu ar izglītības un apmācības starpniecību.

(10)ANP palīdzēs risināt vairākas problēmas, lai uzlabotu teritoriālo un sociālo kohēziju, galvenokārt pieliekot pūles, lai modernizētu un palielinātu piekļuvi stacionārajai aprūpei, novēršot problēmas darba tirgū, ko plānots panākt ar uzlabojumiem profesionālās izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, un, visbeidzot, veicot investīcijas transporta nozarē. Atveseļošanas un noturības plānā arī ietverti dažādi pasākumi, kas, paredzams, palielinās veselības un sociālās sistēmas noturību, piemēram, veicot reformas slimnīcu jomā, pieliekot pūles, lai novērstu segmentāciju darba tirgū un uzlabotu ilgtermiņa aprūpi, un veicot investīcijas sociālajos mājokļos. Visbeidzot, būtiska ANP daļa ir veltīta uz nākamo paaudzi vērstai rīcībpolitikai, jo īpaši digitalizējot izglītības un apmācības sistēmas un uzlabojot prasmju atbilstību darba tirgus vajadzībām.

Risinājumi, kas attiecas uz visām konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos konstatētajām problēmām vai uz ievērojamu to daļu

(11)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta b) apakšpunktā un V pielikuma 2.2. kritērijā, gaidāms, ka ANP palīdzēs efektīvi risināt visas tās problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu (A reitings), kuras konstatētas attiecīgajos Polijai adresētajos ieteikumos, tostarp to fiskālos aspektus, vai problēmas, kas konstatētas citos atbilstīgos dokumentos, kurus Komisija oficiāli pieņēmusi Eiropas pusgada kontekstā.

(12)Var uzskatīt, ka ieteikumi, kas saistīti ar tūlītēju fiskālās politikas reakciju uz pandēmiju, un ieteikums sasniegt 2020. gadā vidējā termiņa budžeta mērķi neietilpst Polijas ANP darbības jomā, kam par iemeslu ir attiecīgā budžeta perioda beigas, tomēr 2020. un 2021. gadā Polija kopumā ir pienācīgi un pietiekami reaģējusi uz neatliekamo vajadzību ar fiskāliem līdzekļiem atbalstīt ekonomiku saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas noteikumiem.

(13)ANP ir ietverts plašs tādu savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopums, kas palīdzēs efektīvi risināt visas tās ekonomiskās un sociālās problēmas vai ievērojamu to ekonomisko un sociālo problēmu daļu, kuras izklāstītas konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, ko Padome 2019. un 2020. gadā adresēja Polijai Eiropas pusgada ietvaros, jo īpaši attiecībā uz investīciju vajadzībām digitalizācijā un zaļās pārkārtošanās jomā, kā arī attiecībā uz to, lai palielinātu līdzdalību darba tirgū un izglītības un apmācības nozīmīgumu darba tirgū.

(14)Paredzams, ka nozīmīgas reformas un investīcijas enerģētikas nozarē atbalstīs atjaunīgās enerģijas un alternatīvo degvielu ražošanu un izmantošanu, uzlabos energoefektivitāti un pielāgos ekonomiku klimata pārmaiņām. Paredzams, ka ANP ietvertie pasākumi arī palīdzēs uzlabot Polijas ekonomikas inovatīvās spējas, nodrošinot to, ka tā pakāpjas augšup vērtības ķēdē, un paātrināt zaļo un digitālo pārkārtošanos, ko plānots panākt, atbalstot lielāku automatizāciju un vides tehnoloģiju izstrādi un izplatīšanu un nodrošinot ciešāku sadarbību starp zinātni un rūpniecību.

(15)Ar pasākumiem paredzēts arī reaģēt uz Covid-19 pandēmijas izraisītajām sekām un riskiem veselības aprūpes jomā, kā arī risināt jau līdz šim pastāvošās problēmas, ar kurām saskaras Polijas veselības aprūpes sistēma, jo īpaši veicot valsts slimnīcu reformu, ar ko tiks nodrošināta uzlabojumu panākšana veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pieejamībā, efektivitātē un lietderībā, izstrādājot digitālos veselības pakalpojumus un sniedzot atbalstu farmācijas nozarei un specializētai zinātniskajai pētniecībai un analīzei medicīnā. Tas, visticamāk, stiprinās veselības aprūpes sistēmas noturību, jo īpaši ņemot vērā pandēmijas laikā gūto pieredzi un to, cik svarīga ir piekļuve zālēm un to piegāde.

(16)Atveseļošanas un noturības plānā ir izklāstīta līdzsvarota reakcija uz ieteikumiem uzlabot digitālās prasmes un veicināt uzņēmumu un valsts pārvaldes, kā arī skolu un profesionālās izglītības digitalizāciju. Ar ANP paredzēts veicināt dažādu iedzīvotāju grupu digitālās prasmes, un tā mērķis ir ieviest Polijā digitālo prasmju pilnveides pārvaldību. Attiecībā uz valsts pārvaldes digitālo pārveidi paredzams, ka vairāki projekti un izmaiņas tiesību aktos veicinās administratīvo procesu digitalizāciju, kas savukārt, paredzams, sekmēs uzņēmumu digitalizāciju. Plānots, ka ievērojamas investīcijas labākā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) integrēšanā skolās uzlabos mācīšanu un mācīšanos, kā arī atbalstīs noturību un digitālo iekļautību izglītībā. Plāns arī palīdzēs risināt būtiskas problēmas, lai uzlabotu prasmju atbilstību darba tirgus vajadzībām un paplašinātu pieaugušo izglītības tvērumu, veicot mērķtiecīgus pasākumus (it īpaši izveidojot konkrētām nozarēm nepieciešamo prasmju centrus) ciešā sadarbībā ar ekonomikas nozarēm un papildinot tos ar reformām, lai šīs reformas varētu integrēt profesionālās izglītības un apmācības sistēmā. Pateicoties koncentrācijai uz digitālajām un zaļajām prasmēm, paredzams, ka minētie centieni palīdzēs labāk saskaņot izglītību un apmācību ar modernās ekonomikas vajadzībām.

(17)Atveseļošanas un noturības plānā ir ietvertas darbības, kuru mērķis ir risināt problēmas transporta ilgtspējas jomā, veicot konkrētus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabotu ceļu satiksmes drošību, autotransporta dekarbonizāciju, tostarp sekmējot elektromobilitāti un ar ūdeņradi darbināmu transportu, ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās, kravu pārvadājumu novirzīšanu no autoceļiem uz dzelzceļu un intermodālos pārvadājumus. Ceļu satiksmes drošības reformas un ar to saistīto investīciju mērķis ir sekmēt drošības noteikumu ievērošanu un neaizsargātu personu aizsardzību, tādējādi virzoties uz Polijas 2030. gada mērķi, proti, par 50 % samazināt nāves gadījumu un smagu traumu skaitu ceļu satiksmes negadījumos 2 . Paredzams, ka autotransporta dekarbonizāciju sekmēs stimuli par labu bezemisiju transportlīdzekļiem un fiskāli vai finansiāli pasākumi saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”, kā arī investīcijas tīrā sabiedriskajā transportā, kuru ietvaros galvenā uzmanība tiks veltīta ilgtspējīgai mobilitātei pilsētās. Reformas un investīcijas dzelzceļa jomā ir vērstas uz TEN-T posmiem un bezemisiju ritošo sastāvu, kas aprīkots ar Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu (ERTMS), kā arī uz vienotas e-biļetes veicināšanu.

(18)Atveseļošanas un noturības plānā arī ietverti pasākumi, kuru mērķis ir risināt problēmas, kas saistītas ar pensijas pabalstu pietiekamību un pensiju sistēmas ilgtspēju, kā arī problēmas, kuras saistītas ar līdzdalību darba tirgū un darba tirgus segmentāciju. Minētās problēmas jārisina, paaugstinot bērnu aprūpes kvalitāti un pieejamību, veicot pārskatīšanu un pēc tam īstenojot reformu ilgtermiņa aprūpes rīcībpolitikas uzlabošanai, ieviešot nodokļu stimulus darba mūža pagarināšanai un faktiskā pensionēšanās vecuma paaugstināšanai, kā arī veicot reformu, kuras mērķis ir palielināt sociālo aizsardzību dažādu darba līgumu gadījumā.

(19)Visbeidzot, paredzams, ka ANP palīdzēs risināt problēmas, kas saistītas ar investīciju vidi, jo īpaši attiecībā uz Polijas tiesu sistēmu, kā arī lēmumu pieņemšanas un likumdošanas procesiem. Reformu mērķis ir uzlabot likumdošanas procesu, ko galvenokārt plānots panākt, paplašinot sabiedrisko apspriešanu un ietekmes novērtējumu izmantošanu likumdošanas procesā, lai tādējādi nodrošinātu ieinteresēto personu un ekspertu strukturētāku līdzdalību likumdošanas procesā. Turklāt ANP mērķis ir stiprināt tiesu neatkarību un objektivitāti. Plāna mērķis ir arī labot to tiesnešu situāciju, kurus skāruši Polijas Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas lēmumi disciplinārlietās un tiesnešu imunitātes lietās, lai – pēc tam, kad jaunā palāta nekavējoties veikusi pozitīvu pārskatīšanas procedūru, – panāktu šo tiesnešu atjaunošanu amatā.

Ieguldījums izaugsmes potenciālā, darbvietu radīšanā un ekonomiskajā, sociālajā un institucionālajā noturībā

(20)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta c) apakšpunktā un V pielikuma 2.3. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns būtiski (A reitings) palīdzēs stiprināt Polijas izaugsmes potenciālu, darbvietu radīšanu un ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, veicinot Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, tostarp veicinot rīcībpolitikas attiecībā uz bērniem un jauniešiem, un mazinās Covid-19 krīzes ekonomisko un sociālo ietekmi, tādējādi uzlabojot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci Savienībā.

(21)Komisijas dienestu veiktās simulācijas liecina, ka atveseļošanas un noturības plānam kopā ar pārējiem Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta pasākumiem ir potenciāls līdz 2026. gadam palielināt Polijas IKP par 1,1–1,8 %, neņemot vērā strukturālo reformu iespējamo pozitīvo ietekmi, kas var būt būtiska. Paredzams, ka publiskās investīcijas veicinās kopējo pieprasījumu īstermiņā un vidējā termiņā, uzlabojot Polijas ekonomikas ciklisko stāvokli un tādējādi sekmējot ātru atveseļošanu. Šajā sakarā īpaši lietderīgi ir tas, ka investīcijas ir vērstas uz digitalizāciju, ilgtspējīgu infrastruktūru un atjaunojamo energoresursu projektiem, ar kuriem tiks atbalstīta zaļā un digitālā pārkārtošanās un ekonomikas ilgtermiņa ilgtspēja.

(22)Var sagaidīt, ka vidējā termiņā un ilgtermiņā investīcijas kopā ar plānotajām reformām palīdzēs risināt pašreizējās problēmas, kas saistītas ar izaugsmes potenciālu, un vairos ekonomikas inovācijas spēju. Paredzams, ka tas palīdzēs Polijas uzņēmumiem pakāpties augšup globālajās vērtības ķēdēs. Tāpēc gaidāms, ka ANP īstenošana palielinās potenciālās izlaides kvalitāti un ilgstoši ietekmēs Polijas ekonomikas sniegumu. Lielākā daļa no šīs ilgtermiņa ietekmes izriet no pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt Polijas ekonomikas konkurētspēju, veicināt inovācijas attīstību un izplatīšanu, uzlabot regulējuma kvalitāti un atbalstīt uzņēmumus, jo īpaši MVU.

(23)Atveseļošanas un noturības plānā ietverti pasākumi, kuru mērķis ir palielināt darba tirgus noturību, uzlabojot darba tirgus iestāžu darba kvalitāti un adekvātumu, uzrunājot gados vecākus darba ņēmējus vai cilvēkus no nelabvēlīgā situācijā esošām grupām un ar prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas programmu palīdzību panākot viņu iekļaušanos darba tirgū, veicinot elastīgus nodarbinātības veidus, palīdzot paaugstināt sieviešu līdzdalību darba tirgū ar elastīgākiem nodarbinātības veidiem (tostarp attālinātu darbu), un uzlabojot piekļuvi agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei un paaugstinot tās kvalitāti. Atveseļošanas un noturības plānā arī paredzēti stimuli, lai iedzīvotāji paliktu darba tirgū pēc likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Minētās darbības ir saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem iekļaujošas izaugsmes atbalstam. Paredzams, ka centieni uzlabot izglītības un apmācības nozīmīgumu tiks īstenoti, veicot pasākumus cilvēkkapitāla attīstības sekmēšanai un darba tirgū vajadzīgo prasmju un kvalifikāciju atbilstības uzlabošanai – arī jauno tehnoloģiju kontekstā. Sagaidāms, ka digitalizācijas politika izglītības jomā palīdzēs sagatavot bērnus un jauniešus informācijas sabiedrībai. Specifiski pasākumi ir saistīti ar to, lai stiprinātu profesionālo izglītību, apmācību un mūžizglītību un palīdzētu skolām sagatavoties digitālās un zaļās pārkārtošanās procesam, kā arī lai koordinētu reģionālo izglītības un apmācības politiku nolūkā nodrošināt to, ka visas valsts daļas pielāgojas mūsdienu darba tirgus vajadzībām.

(24)Atveseļošanas un noturības plānā ietverti vairāki pasākumi, kuru mērķis ir atbalstīt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu ar bērniem un jauniešiem veltītas rīcībpolitikas palīdzību. Paredzams, ka reformas un investīcijas uzlabos kvalitatīvas bērnu aprūpes pieejamību bērniem, kuri jaunāki par trim gadiem, un veicinās profesionālās izglītības un apmācības, augstākās izglītības un mūžizglītības attīstību, kas tiks panākts, izveidojot nozaru prasmju centrus un labāk koordinējot prasmju politiku. Turklāt ANP galvenā uzmanība ir pievērsta skolu modernizācijai, tostarp izveidojot zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) laboratorijas, kas, paredzams, nodrošinās pastāvīgu pielāgošanos pašreizējām ar mācīšanos saistītām problēmām, jo īpaši digitalizācijai.

(25)Sagaidāms, ka zaļās un digitālās pārkārtošanās veicināšanas pasākumi padarīs Polijas ekonomiku inovatīvāku un ilgtspējīgāku un veicinās sociālo noturību, mazinot plaisu starp pilsētu un lauku teritorijām. Konkrēti – paredzams, ka investīcijas tīklu infrastruktūras attīstībā novērsīs trūkumus (“baltās zonas”) platjoslas piekļuvē un 5G tehnoloģijas izvēršanā lauku apvidos. Paredzams, ka investīcijas ilgtspējīgā pilsētu transportā paātrinās zaļo pārkārtošanos pilsētās, jo tiks īstenoti ilgtspējīgas pilsētmobilitātes plāni un gan pilsētās, gan reģionālā līmenī tiks attīstīts bezemisiju sabiedriskais transports. Sagaidāms, ka tādas investīcijas mazemisiju un bezemisiju ritošajā sastāvā, kuras paredzētas autobusu maršrutiem apgabalos ar sliktu transporta pieejamību, palīdzēs savienot attālus reģionus ar saimnieciskās darbības centriem.

Princips “nenodari būtisku kaitējumu”

(26)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta d) apakšpunktā un V pielikuma 2.4. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns nodrošinās, ka neviens (A reitings) atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju projektu īstenošanas pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 3 17. panta nozīmē (princips “nenodari būtisku kaitējumu”).

(27)Polija ir veikusi atveseļošanas un noturības plānā iekļauto pasākumu novērtējumu saskaņā ar metodiku, kas izklāstīta Komisijas tehniskajos norādījumos par principa “nenodari būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu (2021/C 58/01) 4 . Visu attiecīgo pasākumu iespējamo kaitīgo ietekmi uz vidi paredzēts novērst ar konkrētu atskaites punktu un mērķrādītāju palīdzību, kuri nodrošinās piemērojamo vides kritēriju izpildi. Sagaidāms, ka investīcijas gāzes koģenerācijas stacijās un siltuma avotu aizvietošanā atbildīs siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitātes robežvērtībām, kas noteiktas Komisijas tehniskajos norādījumos. Paredzams, ka investīcijas ūdeņraža tehnoloģijās atbildīs siltumnīcefekta gāzu emisijas robežvērtībai, kas noteikta Komisijas deleģētajā regulā, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 5 . Sagaidāms, ka atbalsts, kas paredzēts gāzes apkures katlu uzstādīšanai, tiks izvērsts kā daļa no plašākām renovācijas programmām. Paredzams, ka autotransporta un dzelzceļa ritošajam sastāvam tiks piemērotas stingras prasības attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti. Minētās prasības ir atspoguļotas attiecīgo pasākumu atskaites punktos un mērķrādītājos.

(28)Īpaša uzmanība ir veltīta pasākumiem, kuru ietekme uz vidiskajiem mērķiem ir rūpīgi jāpārbauda. To pasākumu gadījumā, ar kuriem paredzēts atbalstīt ūdens resursu apsaimniekošanas pasākumus lauku apvidos, ir sagaidāms, ka Polija dos priekšroku pret klimata pārmaiņām noturīgiem un dabā balstītiem risinājumiem. Paredzams, ka Polija arī nodrošinās to, ka videi netiek nodarīts būtisks kaitējums, izslēdzot no atbalsta visas investīcijas, kuras ievērojami ietekmē ūdensobjektu stāvokli vai negatīvi ietekmē dabu. Tā mērķis jo īpaši ir nepieļaut nekādu būtisku ietekmi uz attiecīgajiem ūdensobjektiem, kas apdraudētu vai aizkavētu mērķi, proti, sasniegt ūdensobjektu labu stāvokli. Tā mērķis ir arī nodrošināt, ka pasākumi negatīvi neietekmē aizsargājamas dzīvotnes un sugas.

Zaļās pārkārtošanās, tostarp bioloģiskās daudzveidības, sekmēšana

(29)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta e) apakšpunktā un V pielikuma 2.5. kritērijā, atveseļošanas un noturības plānā ir ietverti pasākumi, kas lielā mērā (A reitings) sekmē zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanās izrietošās problēmas. Klimata mērķu sasniegšanai paredzētie pasākumi veido 42,7 % no ANP kopējā piešķīruma, kas aprēķināts saskaņā ar minētās regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku. Kā paredzēts minētās regulas 17. pantā, ANP ir saderīgs ar informāciju, kas iekļauta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam.

(30)Paredzams, ka atjaunīgo energoresursu jomā plānotās reformas un investīcijas, kuru mērķis it īpaši ir būtiski palielināt sauszemes vējparku un saules fotoelementu jaudu, novērst regulatīvos šķēršļus jaunas sauszemes vējparku jaudas izvēršanai un attīstīt atkrastes vējparku jaudu, ūdeņraža tehnoloģijas un alternatīvas degvielas, palīdzēs Polijai sasniegt savus 2030. gada klimata un enerģētikas mērķus, ņemot vērā valsts ilgtermiņa pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku. Arī paredzams, ka plānā ietvertie energoefektivitātes pasākumi (tostarp vērienīga ēku renovācijas programma apvienojumā ar pakāpenisko atteikšanos no individuālajiem, ar oglēm kurināmajiem sildkatliem, kā arī rūpniecības dekarbonizācijas shēma) ievērojamā mērā palīdzēs Polijai sasniegt savus klimata un enerģētikas mērķus. Sagaidāms, ka ar visaptverošu reformu un investīciju paketi transporta jomā tiks atbalstīta elektromobilitāte, tīrs pasažieru sabiedriskais transports, kravu novirzīšana uz bezemisiju dzelzceļiem, preču intermodālie pārvadājumi, kā arī ceļu satiksmes drošība.

(31)Paredzams, ka reformas un investīcijas, kas saistītas ar ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu lauku apvidos, palīdzēs novērst problēmas, ar kurām Polija saskaras attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī attiecībā uz zemu ūdens noturēšanas spēju augsnē un ūdens (tostarp dzeramā ūdens) trūkumu. Sagaidāms, ka minētās reformas un investīcijas palīdzēs palielināt bioloģisko daudzveidību un vairos lauku apvidu spēju pielāgoties klimata pārmaiņu, it īpaši sausuma, sekām. Pasākumi, kuru mērķis ir klimata pārmaiņu mazināšana, var labvēlīgi ietekmēt arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, jo paredzams, ka tie balstīsies uz risinājumiem bioloģiskās daudzveidības atjaunošanai.

Ieguldījums digitālās pārkārtošanās sekmēšanā

(32)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta f) apakšpunktā un V pielikuma 2.6. kritērijā, atveseļošanas un noturības plānā ir ietverti pasākumi, kas lielā mērā (A reitings) sekmē digitālo pārkārtošanos vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanas izrietošās problēmas. Digitālo mērķu sasniegšanai paredzētie pasākumi veido 21,3 % no ANP kopējā piešķīruma, kas aprēķināts saskaņā ar minētās regulas VII pielikumā izklāstīto metodiku.

(33)Sagaidāms, ka atveseļošanas un noturības plānā paredzētās reformas un investīcijas valsts pārvaldē, ekonomikā un sabiedrībā sekmēs valsts digitālo pārveidi. Saskaņā ar minētajām reformām un investīcijām ir paredzēts uzlabot savienojamību, atjaunināt tiesību aktus un modernizēt infrastruktūru valsts pārvaldes jomā, ieviest elektroniskus strukturētus rēķinus un būtiski uzlabot kiberdrošības sistēmas valdībā un svarīgākajās ekonomikas nozarēs. Paredzams, ka valsts pārvaldes digitālā pārveide būs stimuls privātajam sektoram veicināt uzņēmumu digitālo pārveidi.

(34)Sagaidāms, ka reformas un investīcijas, kas paredzētas vispārējās un profesionālās izglītības, apmācības, prasmju un mūžizglītības jomā, veicinās darba tirgum nepieciešamo prasmju apguvi un atvieglos digitālo un zaļo pārkārtošanos, vienlaikus samazinot digitālo plaisu, jo gan skolās, kad iedzīvotājiem tiks nodrošināta vienlīdzīgāka piekļuve digitālajai infrastruktūrai, aprīkojumam un prasmēm. Paredzams, ka minētās reformas un investīcijas arī sekmēs izglītības sistēmas plašāku digitalizāciju, kā arī skolotāju, civildienesta ierēdņu, personu, kurām ir nepietiekama digitālā pratība, un nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju grupu vai sociālās atstumtības riskam pakļautu cilvēku digitālo prasmju pilnveidi.

Ilgstoša ietekme

(35)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta g) apakšpunktā un V pielikuma 2.7. kritērijā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plānam lielā mērā (A reitings) būs ilgstoša ietekme uz Poliju.

(36)Paredzams, ka Polijas ANP būs ilgstoša ietekme uz daudzām politikas jomām, kā arī uz valsts pārvaldi un iestādēm. Konkrēti – sagaidāms, ka vērienīgai reformai administratīvā un regulatīvā sloga samazināšanai, telpiskās plānošanas reformai un reformām, kuru mērķis ir uzlabot tiesību aktu izstrādes kvalitāti, palielinot ietekmes novērtējumu nozīmi un nodrošinot ieinteresēto personu labāku iesaisti politikas veidošanas un likumdošanas procesā, būs ilgstoša ietekme uz valsts pārvaldes kvalitāti. Turklāt paredzams, ka reformām, kuru mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu atjaunīgo energoresursu avotu (it īpaši sauszemes un atkrastes vējparku) attīstībai, būs ilgstoša ietekme uz Polijas ekonomikas dekarbonizāciju. Sagaidāms, ka reformas veselības aprūpes jomā paaugstinās veselības aprūpes sistēmas efektivitāti un lietderību un uzlabos piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem. Paredzams, ka reformas darba tirgus jomā palielinās līdzdalību darba tirgū, vairos sociālo aizsardzību un samazinās darba tirgus segmentāciju. Plānots, ka reformām, kuru mērķis ir uzlabot koordināciju profesionālās izglītības un apmācības, augstākās izglītības un mūžizglītības jomās, būs ilgstoša ietekme uz prasmju atbilstību darba tirgus vajadzībām un ka tās pavērs iespējas darba ņēmējiem pielāgoties pārmaiņām darba tirgū.

(37)Plānots, ka dažādas investīcijas atbalstīs un pastiprinās Polijas atveseļošanas un noturības plānā ietverto reformu ietekmi. Paredzams, ka ievērojamas investīcijas atjaunojamo energoresursu enerģijā, it īpaši atkrastes vējparkos un ar tiem saistītajā infrastruktūrā, un ilgtspējīgā transportā (piemēram, investīcijas bezemisiju mobilitātē, ilgtspējīgā mobilitātē pilsētās, kā arī dzelzceļā modālās pārvirzes sekmēšanai) veicinās Polijas ekonomikas dekarbonizāciju. Sagaidāms, ka investīcijas liela mēroga termiskajā modernizēšanā un renovācijā palīdzēs uzlabot gaisa kvalitāti un mazināt enerģētisko nabadzību, tādējādi veicinot taisnīgu pārkārtošanos un nodrošinot augstāku dzīves līmeni. Paredzams, ka platjoslas interneta pieejamības uzlabošana lauku apvidos un investīcijas kiberdrošībā un digitālajās prasmēs sekmēs digitālo pārveidi. Sagaidāms, ka vērienīga programma smoga novēršanai un investīcijas ilgtspējīgā transportā ļaus panākt labāku gaisa kvalitāti, kam būs ilgstoša ietekme uz emisiju samazināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Ar investīcijām slimnīcās un citās aprūpes iestādēs tiks atbalstītas reformas veselības aprūpes jomā. Investīcijas konkrētām nozarēm nepieciešamo prasmju centros var panākt ilgstošu ietekmi uz iegūto prasmju atbilstību darba tirgus vajadzībām. ANP ilgstošo ietekmi var arī pastiprināt, izveidojot sinerģiju starp šo ANP un citām programmām, tostarp tām, ko finansē no kohēzijas politikas līdzekļiem, it īpaši tad, ja ievērojamā apmērā tiktu risinātas teritoriālās problēmas un veicināta līdzsvarota attīstība.

Uzraudzība un īstenošana

(38)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta h) apakšpunktā un V pielikuma 2.8. kritērijā, atveseļošanas un noturības plānā ir ierosināta pienācīga kārtība (A reitings), kas nodrošinās efektīvu ANP uzraudzību un īstenošanu, tostarp attiecībā uz paredzēto grafiku, ierosinātajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, un saistītajiem rādītājiem.

(39)Plānā ir ietverti atskaites punkti un mērķrādītāji, kuri attiecas uz reformām un investīcijām saistībā ar neatmaksājama atbalsta pieprasījumu, kā arī uz papildu reformām un investīcijām saistībā ar aizdevumu pieprasījumu. Atskaites punkti un mērķrādītāji ir skaidri un reālistiski, un ierosinātie rādītāji ir atbilstīgi, pieņemami un stabili. Atskaites punkti un mērķrādītāji ir relevanti arī attiecībā uz jau pabeigtajiem pasākumiem, kas ir attiecināmi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 17. panta 2. punktu. Šo atskaites punktu un mērķrādītāju apmierinoša izpilde laika gaitā ir nepieciešama, lai pamatotu izmaksas pieprasījumu. Polijā ir visaptveroša īstenošanas sistēma. Fondu un reģionālās politikas ministrija, kas ir centrālā koordinējošā struktūra attiecībā uz ANP un īstenošanu, atbild par vispārējo koordināciju, uzraudzību un ziņošanu un ir vienotais kontaktpunkts saziņai ar Komisiju. Šī struktūra ir atbildīga arī par maksājumu pieprasījumu, pārvaldības deklarāciju un revīziju kopsavilkuma sagatavošanu. Revīziju veiks Valsts ieņēmumu administrācija, konkrēti – Finanšu ministrijas paspārnē esošais Valsts fondu revīzijas departaments un 16 nodokļu administrācijas palātas (reģionālie biroji), kas darbojas visā valstī. Atsevišķas ministrijas, centrālās valdības iestādes un citas kompetento ministriju pilnvarotas struktūras būs atbildīgas par reformu un investīciju veikšanu saskaņā ar ANP. Polija izmantos repozitorija sistēmu ANP uzraudzībai un kontrolei, kā arī datu vākšanai, glabāšanai un piekļuves nodrošināšanai datiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 22. panta 2. punkta d) apakšpunktu.

(40)Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka saskaņā ar mehānismu sniegtais finansiālais atbalsts tiek paziņots un atzīts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 34. pantu. Tehnisko atbalstu var pieprasīt no tehniskā atbalsta instrumenta, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/240 6 , lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot to atveseļošanas un noturības plānus.

Izmaksas

(41)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta i) apakšpunktā un V pielikuma 2.9. kritērijā, atveseļošanas un noturības plānā sniegtais pamatojums par ANP aplēsto kopējo izmaksu summu ir zināmā mērā (B reitings) pamatots un ticams, izmaksu lietderības principam atbilstīgs un samērīgs ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.

(42)Polija ir iesniegusi izmaksu aplēses par visiem to ANP pasākumu veidiem, kuri ietver izmaksas. Metodika un pieņēmumi, kas izmantoti, lai sagatavotu izmaksu aplēses, kopumā ir skaidri un saprotami, un to pamatā ļoti bieži ir iepriekšējie projekti, kuri finansēti no kohēzijas politikas līdzekļiem. Dažos gadījumos sīkāka informācija par metodiku un pieņēmumiem, kas izmantoti izmaksu aplēšu sagatavošanai, ir ierobežota, kas liedz veikt pilnībā pozitīvu novērtējumu par izmaksu aplēsēm. Polija arī iesniedza detalizētus apliecinošos dokumentus par lielāko daļu no pasākumu veidiem, lai sniegtu pamatojumu un pierādījumus izmaksu aplēsēm. Polija ir sniegusi pietiekamu informāciju un pārliecību, lai nodrošinātu to, ka ANP izmaksas netiek segtas no cita Savienības finansējuma. Visbeidzot, atzīts, ka ANP lēsto kopējo izmaksu summa ir atbilstīga izmaksu lietderības principam un samērīga ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.

Savienības finanšu interešu aizsardzība

(43)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta j) apakšpunktā un V pielikuma 2.10. kritērijā, atveseļošanas un noturības plānā ierosinātie pasākumi un šajā lēmumā ietvertie papildu pasākumi pienācīgi (A reitings) ļaus novērst, atklāt un izbeigt korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus minētajā regulā paredzēto līdzekļu izmantošanā, un ir gaidāms, ka pasākumi pārliecinoši novērsīs dubultu finansēšanu no minētās regulas un citām Savienības programmām. Tas neskar citu tādu instrumentu un rīku piemērošanu, kuru mērķis ir veicināt Savienības tiesību piemērošanu un panākt atbilstību tām, tostarp korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu novēršanai, atklāšanai un izbeigšanai un Savienības budžeta aizsardzībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 7 .

(44)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 20. panta 5. punkta e) apakšpunktā, lai nodrošinātu atbilstību minētās regulas 22. pantam, būtu jānosaka atskaites punkti, kas saistīti ar Savienības finanšu interešu aizsardzību. Paredzams, ka minēto atskaites punktu izpilde garantēs iekšējās kontroles sistēmas piemērotību saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta j) apakšpunktu. Ņemot vērā to, ka efektīva tiesību aizsardzība tiesā ir priekšnoteikums iekšējās kontroles sistēmas darbībai, ir noteikti atskaites punkti reformai, ar kuru paredzēts stiprināt tiesu neatkarību un objektivitāti, reformai, ar ko paredzēts labot to tiesnešu situāciju, kurus skāruši Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas lēmumi disciplinārlietās un tiesnešu imunitātes lietās, lai – pēc tam, kad jaunā palāta nekavējoties veikusi pozitīvu pārskatīšanas procedūru – panāktu šo tiesnešu atjaunošanu amatā, kā arī reformai, ar ko paredzēts nodrošināt ANP efektīvu revīziju un kontroli, tostarp Savienības finanšu interešu aizsardzību. Ņemot vērā to, ka minētie atskaites punkti būtu jānosaka arī uz Regulas (ES) 2021/241 20. panta 5. punkta e) apakšpunkta pamata, lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību un pienācīgas kontroles sistēmas izveidi, pirms Komisija ir atļāvusi maksājumus no mehānisma līdzekļiem, Polijai pirms pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas būtu jāizpilda minētie atskaites punkti, un pirms to izpildes nevar veikt nekādus maksājumus no mehānisma līdzekļiem. Šī prasība neskar Polijas pienākumu jebkurā laikā pildīt savas saistības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 19. panta 1. punktu, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa, kas ir būtisks ES acquis elements.

(45)Lai stiprinātu tiesu un tiesnešu neatkarību un objektivitāti, kā noteikts tiesību aktos saskaņā ar LES 19. pantu, visas disciplinārlietas, kas attiecas uz tiesnešiem, būtu jāpārsūta no pašreizējās Polijas Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas uz citu tās pašas tiesas palātu, kura atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām un ir izveidota atbilstoši likumam, kā noteikts LES 19. panta 1. punktā. Tas cita starpā nozīmē to, ka šīs jaunās palātas personālsastāvam būtu ievērojami jāatšķiras no Disciplinārlietu palātas personālsastāva.

(46)Lai nodrošinātu, ka tiesas un tiesneši ir objektīvi, neatkarīgi un izveidoti atbilstoši likumam saskaņā ar LES 19. pantu, ikvienam tiesnesim pēc lietas dalībnieka pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas būtu jāspēj uzsākt pārbaudi par to, vai tiesa atbilst prasībām par neatkarību, objektivitāti un “izveidošanu atbilstoši likumam”, un tiek sagaidīts, ka šī pārbaude netiks kvalificēta par disciplinārpārkāpumu. Tas nozīmē, ka gadījumā, kad kādā konkrētā lietā tiek izvirzīts šāds jautājums, tiesneši nebūtu jāpakļauj disciplinārai procedūrai un nebūtu jāatceļ viņu imunitāte par to, ka viņi novērtējuši atbilstību šīm prasībām, tostarp izskatot apstākļus, kādos notikusi cita tiesneša iecelšana amatā. Tiek sagaidīts, ka nekādi valsts tiesību aktu noteikumi neapdraud šo principu.

(47)Tādā pašā nolūkā lietās, kuras attiecas uz tiesnešiem, kompetento disciplinārlietu tiesu diskrecionāra iecelšana būtu jāierobežo, balstoties uz objektīviem kritērijiem.

(48)Tiesu sistēmas reformas novērtējums ir balstīts tikai uz plānā ietvertā pasākuma aprakstu, un tas nav balstīts uz nevienu tiesību akta priekšlikumu, kam Polijā piemēro likumdošanas procedūras. Tāpēc šajā lēmumā izklāstīto atskaites punktu apmierinoša izpilde būtu jānovērtē, pamatojoties uz tiesību aktiem, kas ir spēkā pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas brīdī.

(49)Šis lēmums, ar ko Komisija apstiprina ANP pozitīvo novērtējumu (jo īpaši attiecībā uz atbilstošajiem tiesu sistēmas reformas atskaites punktiem), neskar nevienu pašreizējo vai turpmāko pārkāpuma procedūru un – plašākā nozīmē – Polijas pienākumu ievērot Savienības tiesību aktus un jo īpaši Tiesas nolēmumus.

(50)Polija ir norādījusi, ka Eiropas strukturālo un investīciju fondu vajadzībām izmantotā informācijas sistēma tiks pielietota arī ANM vajadzībām. Ar konkrētu atskaites punktu būtu jānodrošina, ka informācijas sistēma ANM īstenošanas uzraudzībai ir ieviesta un sāk darbību, pirms tiek veikts pirmais maksājuma pieprasījums. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 20. panta 5. punkta e) apakšpunktu Polijai šis pasākums būtu jāīsteno, lai nodrošinātu atbilstību minētās regulas 22. pantam, un jāapstiprina tā īstenošanas statuss ar pirmo maksājuma pieprasījumu, iesniedzot īpaši šim nolūkam izstrādātu revīzijas ziņojumu. Minētajai sistēmai vajadzētu ietvert vismaz šādas funkcijas: a) datu vākšanas nodrošināšana un atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzība un b) Regulas (ES) 2021/241 22. panta 2. punkta d) apakšpunkta i)–iii) punktā prasīto datu vākšana, glabāšana un piekļuves tiem nodrošināšana saskaņā ar tās 22. panta 2. punkta e) apakšpunktu. Turklāt ar sistēmu būtu jāsniedz visi vajadzīgie dati, lai Polijas iestādes ANP revīziju un kontroles vajadzībām varētu izmantot riska novērtēšanas un datizraces rīku Arachne.

(51)ANP īstenošanas sistēma Polijā ir pienācīgi aprakstīta. Minētā sistēma ir saskaņoti izstrādāta, un tās pamatā ir stabili procesi un struktūras, tā lai būtu skaidri noteikti dalībnieku uzdevumi un pienākumi attiecībā uz kontroli un revīzijām, attiecīgās kontroles funkcijas ir atbilstīgi nošķirtas un ir nodrošināta to dalībnieku neatkarība, kuri veic revīzijas. ANP īstenošanas centrālajai koordinējošajai struktūrai vajadzētu būt Fondu un reģionālās politikas ministrijai. Atsevišķas ministrijas, centrālās valdības iestādes un citas kompetento ministriju pilnvarotas struktūras būs atbildīgas par reformu un investīciju veikšanu saskaņā ar ANP, savukārt revīzijas būtu jāveic valsts revīzijas iestādei. Pārvaldības verifikācijas veic iestāde, kas atbild par katra pasākuma īstenošanu.

(52)Būtu jāīsteno īpaši pasākumi, lai pārbaudītu atbilstību publiskā iepirkuma noteikumiem un aizsargātu Savienības finanšu intereses. Valsts ieņēmumu administrācijai revīzijas būtu jāveic katru gadu. Tomēr revīziju biežums ir atkarīgs no maksājumu pieprasījumu biežuma saskaņā ar revīzijas stratēģiju. Revīzijas būtu jāveic attiecībā uz sistēmu, kas izveidota ziņošanai par atskaites punktiem un mērķrādītājiem, un informācijas sistēmu ANP īstenošanas uzraudzībai un darbību revīzijām, tostarp attiecībā uz apstākļiem pareizai finanšu pārvaldībai.

ANP saskaņotība

(53)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta k) apakšpunktā un V pielikuma 2.11. kritērijā, atveseļošanas un noturības plānā lielā mērā (A reitings) ir iekļauti saskanīgi reformu un publisko investīciju projektu īstenošanas pasākumi.

(54)Reformas un investīcijas ir saistītas ar prioritārajām jomām, kas apzinātas atveseļošanas un noturības plānā, un, pamatojoties uz to, tās ir strukturētas sešos savstarpēji papildinošos ANP komponentos. ANP galvenais mērķis ir palielināt Polijas ekonomikas ražīgumu, pateicoties lielākam investīciju līmenim, uzlabotai darījumdarbības videi, digitālā pārveidei, enerģētikas pārkārtošanai un tīrai un viedai mobilitātei, kā arī lielākam darbaspēka piedāvājumam un sociālajam kapitālam, kura pamatā ir izglītības un prasmju kvalitāte. Plānā paredzēts visaptveroši reaģēt uz Covid-19 krīzes sekām, kā arī uz vairākiem Polijas ekonomikas strukturālajiem trūkumiem. Konkrēti – reformas un investīcijas tīras enerģijas ražošanas, ilgtspējīga transporta un digitalizācijas jomā liecina par augstu sinerģijas un papildināmības pakāpi, piemēram, īstenojot reformas, kuru mērķis ir atbalstīt sauszemes un atkrastes vējparku izvēršanu un mazoglekļa ūdeņraža tehnoloģiju izstrādi, kā arī veicināt ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās un ceļu satiksmes drošību. Zināmā mērā tas pats attiecas uz reformām un investīcijām darba tirgus un izglītības jomā, kuras, paredzams, palielinās līdzdalību darba tirgū un modernizēs izglītību un apmācību. Paredzams, ka dažām reformām (piemēram, reformām likumdošanas procesā) būs transversāla ietekme uz tiesību aktu kvalitāti un efektivitāti visās jomās. Papildināmība ar atbalstu no kohēzijas politikas līdzekļiem ir izklāstīta ANP komponentos un apkopota plāna līmenī.

Līdztiesība

(55)Polijas atveseļošanas un noturības plānā ir aprakstītas Covid-19 krīzes sekas un problēmas, kas saistītas ar dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgām iespējām visiem, jo īpaši attiecībā uz darba tirgus vajadzībām. ANP ir ietverti konkrēti pasākumi minēto problēmu risināšanai, piemēram, pasākumi, kuru mērķis ir palielināt bērnu aprūpes iespēju kvalitāti un pieejamību, lai tādējādi atvieglotu sieviešu līdzdalību darba tirgū. Polija norāda, ka tika veikta dažādu projektu iepriekšēja pārbaude uz līdztiesības kritēriju pamata un ka atveseļošanas un noturības plānā netika iekļauti konkrēti projekti, kuri neatbilda kritērijiem par pieejamību personām ar invaliditāti vai citādi neatbilda līdztiesības principiem. Polija arī norāda, ka ir sagaidāms, ka katrā ANP pārvaldības un īstenošanas posmā tiks ņemti vērā principi par dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgām iespējām visiem. Visbeidzot, uzraudzības komitejā, kuras uzdevums būs uzraudzīt ANP efektīvu īstenošanu, jo īpaši tiks iekļautas personas no struktūrām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību un veicina pamattiesības un nediskrimināciju.

Drošības pašnovērtējums

(56)Nav iesniegts drošības pašnovērtējums saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 4. punkta g) apakšpunktu, jo Polija to neuzskatīja par lietderīgu.

Pārrobežu un vairākvalstu projekti

(57)Digitalizācijas jomā Polija plāno pārrobežu vai vairākvalstu projektu. Konkrēti – saistībā ar svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs (IPCEI) tā plāno atbalstīt investīcijas ar nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūras un pakalpojumu projekta starpniecību.

Apspriešanas process

(58)Pirms sava ANP iesniegšanas Polija apspriedās ar ieinteresētajām personām, izmantojot dažādas platformas. ANP sabiedriskā apspriešana tika sākta 2021. gada 26. februārī un ilga līdz 2021. gada 2. aprīlim. Valdības tīmekļa vietnē tika sniegtas kopumā 5275 atbildes, izmantojot īpaši šim nolūkam paredzētu veidlapu. Turklāt piezīmes cita starpā tika izteiktas trīs diskusijās, ko organizēja valdība, un piecās atklātās, sociālo partneru vadītās uzklausīšanās. Atveseļošanas un noturības plānu apsprieda arī Apvienotā valdības un pašvaldību komisija (Komisja Wspólna Rządu i Samorządu Terytorialnego) un Sociālā dialoga padome. Apspriešanās rezultātā tika veiktas izmaiņas visos ANP komponentos.

(59)Lai nodrošinātu attiecīgo dalībnieku līdzatbildību, ir būtiski visā ANP paredzēto investīciju un reformu īstenošanā iesaistīt visas attiecīgās vietējās iestādes un ieinteresētās personas, tai skaitā sociālos partnerus. Vienā atskaites punktā Polija apņemas izveidot uzraudzības komiteju, kuras uzdevums būs uzraudzīt ANP ietvaros paredzēto pasākumu īstenošanu un kurā darbosies sociālie partneri un citas attiecīgās ieinteresētās personas.

Pozitīvs novērtējums

(60)Pēc tam, kad Komisija ir pozitīvi novērtējusi Polijas atveseļošanas un noturības plānu un konstatējusi, ka ANP apmierinoši atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem, saskaņā ar minētās regulas 20. panta 2. punktu un V pielikumu šajā lēmumā būtu jānorāda, kādas reformas un investīciju projekti ir nepieciešami ANP īstenošanai, kādi ir attiecīgie atskaites punkti, mērķrādītāji un citi rādītāji un kādu summu neatmaksājama finansiālā atbalsta un aizdevuma atbalsta veidā Savienība dara pieejamu ANP īstenošanai.

Finanšu iemaksa

(61)Polijas atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas ir 160 967 579 300 PLN, kas atbilst 35 363 500 000 EUR, pamatojoties uz ECB EUR/PLN 2021. gada 3. maija atsauces likmi. Tā kā ANP apmierinoši atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem novērtējuma kritērijiem un ANP aplēsto kopējo izmaksu summa ir lielāka par Polijai pieejamo maksimālo finanšu iemaksu, tad Polijas ANP īstenošanai piešķiramajai finanšu iemaksai vajadzētu būt vienādai ar kopējo Polijai pieejamo finanšu iemaksas summu.

(62)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 11. panta 2. punktā, Polijai aprēķinātā maksimālā finanšu iemaksa līdz 2022. gada 30. jūnijam tiks atjaunināta. Tādējādi saskaņā ar minētās regulas 23. panta 1. punktu Polijai paredzētā summa, kas nepārsniedz minētās regulas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto maksimālo finanšu iemaksu, būtu jādara pieejama tagad ar nolūku noslēgt juridiskās saistības līdz 2022. gada 31. decembrim. Padomei pēc Komisijas priekšlikuma būtu jāgroza šis lēmums, bez liekas kavēšanās iekļaujot tajā saskaņā ar minētās regulas 11. panta 2. punktu aprēķināto atjaunināto maksimālo finanšu iemaksu, ja pēc maksimālās finanšu iemaksas atjaunināšanas rodas šāda vajadzība.

(63)Polija turklāt ir pieprasījusi aizdevuma atbalstu, lai sekmētu papildu reformas un investīcijas. Polijas pieprasītā aizdevuma maksimālais apjoms nepārsniedz 6,8 % no tās 2019. gada nacionālā kopienākuma faktiskajās cenās. Atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa pārsniedz Polijai pieejamo finanšu iemaksu un pieprasīto aizdevuma atbalstu, kopā ņemtus.

(64)Sniedzamo atbalstu finansē no līdzekļiem, ko Komisija aizņemas Savienības vārdā, pamatojoties uz Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 8 5. pantu. Atbalsts būtu jāizmaksā pa daļām, tiklīdz Polija ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas noteikti attiecībā uz ANP īstenošanu.

(65)Šis lēmums nedrīkstētu skart iznākumu procedūrās par Savienības līdzekļu piešķiršanu citās Savienības programmās, kuras netiek īstenotas saskaņā ar mehānismu, vai ar iekšējā tirgus darbības izkropļošanu saistītās procedūras, kuras var tikt sāktas jo īpaši saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar minētā Līguma 108. pantu paziņot Komisijai par potenciālu valsts atbalstu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

ANP novērtējuma apstiprināšana

Ar šo, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punktā sniegtajiem kritērijiem, tiek apstiprināts Polijas ANP novērtējums. Atveseļošanas un noturības plānā iekļautās reformas un investīciju projekti, atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība un grafiks, tostarp attiecīgie atskaites punkti un mērķrādītāji, kā arī ar aizdevuma izmaksu saistītie papildu atskaites punkti un mērķrādītāji, un citi attiecīgie rādītāji, kas attiecas uz paredzēto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi, un kārtība, kādā Komisijai nodrošina pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatojošajiem datiem, ir sniegti šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Finanšu iemaksa

1.Savienība Polijai neatmaksājama atbalsta veidā dara pieejamu finanšu iemaksu, kuras summa ir 23 851 681 924 EUR 9 . Tiek darīti pieejami 20 270 784 381 EUR, par kuriem juridiskas saistības ir jāuzņemas līdz 2022. gada 31. decembrim. Ja Regulas (ES) 2021/241 11. panta 2. punktā paredzētajā atjaunināšanā Polijai aprēķinātā atjauninātā maksimālā finanšu iemaksa ir vienāda ar 23 851 681 924 EUR vai pārsniedz to, tiek darīti pieejami vēl 3 580 897 543 EUR, par kuriem juridiskas saistības ir jāuzņemas no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim. Ja Regulas (ES) 2021/241 11. panta 2. punktā paredzētajā atjaunināšanā Polijai aprēķinātā atjauninātā maksimālā finanšu iemaksa ir mazāka par 23 851 681 924 EUR, saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 20. panta 8. punktā noteikto procedūru tiek darīta pieejama summa, kas atbilst starpībai starp atjaunināto maksimālo finanšu iemaksu un summu 20 270 784 381 EUR apmērā, par kuru juridiskas saistības ir jāuzņemas no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.

2.Komisija Savienības finanšu iemaksu Polijai dara pieejamu pa daļām saskaņā ar šā lēmuma pielikumu. Daļas Komisija var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos. Maksājuma lielums ir atkarīgs no finansējuma pieejamības.

3.Daļas tiek darītas pieejamas saskaņā ar finansēšanas nolīgumu ar nosacījumu, ka ir pieejams finansējums un Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. pantu ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Polija ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas bija noteikti saistībā ar ANP īstenošanu. Ar nosacījumu, ka ir stājušās spēkā 1. punktā minētās juridiskās saistības, maksājumu var veikt, ja Polija sasniedz atskaites punktus un mērķrādītājus vēlākais līdz 2026. gada 31. augustam.

3. pants

Aizdevuma atbalsts

1.Savienība Polijai dara pieejamu aizdevumu, kura maksimālā summa ir 11 506 500 000 EUR.

2.Šo aizdevuma atbalstu Komisija Polijai izmaksā pa daļām saskaņā ar šā lēmuma pielikumu. Daļas Komisija var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos. Maksājuma lielums ir atkarīgs no finansējuma pieejamības.

3.Daļas izmaksā saskaņā ar aizdevuma nolīgumu ar nosacījumu, ka ir pieejams finansējums un Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. pantu ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Polija ir apmierinoši sasniegusi papildu atskaites punktus un mērķrādītājus, kas attiecas uz aizdevumu un bija noteikti saistībā ar ANP īstenošanu. Lai Polija varētu pretendēt uz maksājumu, tā papildu atskaites punktus un mērķrādītājus sasniedz ne vēlāk kā 2026. gada 31. augustā.

4. pants

Adresāts

Šis lēmums ir adresēts Polijas Republikai.

Briselē,

   Padomes vārdā –

   priekšsēdētājs

(1)

   OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.

(2)

   Padomes 2017. gada 8. jūnija secinājumi par ceļu satiksmes drošību, ar ko apstiprina Valletas 2017. gada marta deklarāciju.

(3)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020,, 13. lpp.).

(4)

   Komisijas paziņojums “Tehniskie norādījumi par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu” (2021/C 58/01), (OV C 58, 18.2.2021., 1. lpp.).

(5)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2139 (2021. gada 4. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem vidiskajiem mērķiem; C(2021) 2800 final.
(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (OV L 57, 18.2.2021., 1. lpp.).
(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp.).
(8)

   Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).

(9)    Šī summa atbilst finanšu piešķīrumam pēc tam, kad atskaitīta Regulas (ES) 2021/241 6. panta 2. punktā noteiktā Polijas izdevumu proporcionālā daļa, kas aprēķināta saskaņā ar minētās regulas 11. pantā noteikto metodiku.

Briselē, 1.6.2022

COM(2022) 268 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes Īstenošanas lēmumam

par Polijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

{SWD(2022) 161 final}


PIELIKUMS

1. IEDAĻA. ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNĀ PAREDZĒTĀS REFORMAS UN INVESTĪCIJAS

1.    Reformu un investīciju apraksts

A. KOMPONENTS: “EKONOMIKAS NOTURĪBA UN KONKURĒTSPĒJA”

Šis Polijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt vairākas problēmas, kas saistītas ar Polijas ekonomikas noturību un konkurētspēju. Pirmais visaptverošais uzdevums ir saistīts ar investīciju vidi un uzņēmējdarbības vidi, ko pēdējos gados ir kavējuši regulējuma trūkumi, apgrūtinošas administratīvās prasības un procedūras, kā arī biežas galveno tiesību aktu izmaiņas. Otrkārt, Polijai vēl ir jāpalielina savas inovācijas spējas, lai uzlabotu izaugsmes modeli no izmaksu konkurētspējas uz ilgtspēju un darbībām ar augstāku pievienoto vērtību. Kopējie pētniecības un izstrādes izdevumi 2020. gadā joprojām ir zemi — 1,4 % no IKP salīdzinājumā ar 2,3 % ES. Lai gan uzņēmējdarbības izdevumi pētniecības un izstrādes jomā pēdējo desmit gadu laikā ir vairāk nekā četrkāršojušies, tie joprojām ir zemāki par ES vidējo rādītāju. Treškārt, digitālajai pārveidei un citām ekonomikas pārejām ir vajadzīgi centieni uzlabot prasmju atbilstību darba tirgus vajadzībām un profesionālās izglītības un apmācības modernizācija. Ceturtkārt, sievietes, vecāka gadagājuma cilvēki, personas ar invaliditāti un personas ar zemāku kvalifikāciju darba tirgū piedalās daudz mazāk nekā daudzās citās ES valstīs. To nosaka vairāki faktori, tostarp ierobežota piekļuve bērnu aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, kā arī zems likumā noteiktais un faktiskais pensionēšanās vecums. Turklāt darba tirgus elastību ierobežo īpašie pensiju režīmi un elastības trūkums darba laika režīmā. Visbeidzot, pagaidu darba līgumu īpatsvars joprojām ir augsts, lai gan tas pastāvīgi samazinās.

Komponenta galvenais mērķis ir veicināt investīcijas, palielināt ražīgumu un uzlabot Polijas ekonomikas konkurētspēju un noturību. Šajā nolūkā komponenta mērķi ir šādi: i) stiprināt fiskālās sistēmas ilgtspēju un atbilstību; samazināt regulatīvo un administratīvo slogu uzņēmumiem un uzņēmējiem; III) atbalstīt digitālo un zaļo pārkārtošanos un galveno ekonomikas nozaru, tostarp lauksaimniecības pārtikas nozares, noturību; IV) uzlabot inovācijas ekosistēmu; veicināt prasmju atbilstību darba tirgus vajadzībām un uzlabot mūžizglītību; VI) palielināt dalību darba tirgū un palielināt faktisko pensionēšanās vecumu; VII) uzlabot bērnu aprūpes pieejamību un kvalitāti bērniem, kas jaunāki par 3 gadiem, un viii) palielināt valsts nodarbinātības dienestu efektivitāti.

Komponents attiecas uz šādiem konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, kas 2019. un 2020. gadā izdoti Polijai Eiropas pusgada ietvaros, proti: Konkrētām valstīm adresētie ieteikumi Nr. 3, 2019 un 4, 2020 saistībā ar ieguldījumu klimata un normatīvās vides uzlabošanu, jo īpaši stiprinot sabiedriskās apspriešanas lomu likumdošanas procesā. Komponents attiecas arī uz šādiem jautājumiem: Konkrētām valstīm adresētie ieteikumi Nr. 1, 2019 un 1, 2020 par publisko izdevumu efektivitātes un budžeta procesa uzlabošanu, kā arī ar publiskiem pasākumiem atbalstīt ekonomikas atveseļošanu; Konkrētai valstij adresētais 2019. gada ieteikums Nr. 2, kas saistīts ar turpmāko pensiju pabalstu adekvātumu un pensiju sistēmas ilgtspēju, jo īpaši veicot pasākumus faktiskā pensionēšanās vecuma palielināšanai, kā arī veikt pasākumus, lai palielinātu līdzdalību darba tirgū, tostarp uzlabojot piekļuvi bērnu aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, un likvidēt atlikušos šķēršļus pastāvīgākiem nodarbinātības veidiem, un, visbeidzot, veicot pasākumus, lai palielinātu prasmju atbilstību darba tirgus vajadzībām un uzlabotu mūžizglītību; 2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3, stiprinot ekonomikas inovācijas spējas, tostarp atbalstot pētniecības iestādes un to ciešāku sadarbību ar uzņēmumiem.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C 58/01).

A.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

A. Apakškomponents Nr. 1 — Covid-19 ietekmes uz uzņēmumiem samazināšana

A1.1 Fiskālās sistēmas reforma

Reformas galvenais mērķis ir palielināt publisko izdevumu pārredzamību un efektivitāti. Šajā nolūkā reformas mērķis ir: i) nodrošināt efektīvāku publisko līdzekļu pārvaldību; ii) palielināt pārskatatbildību publisko līdzekļu pārvaldībā; iii) palielināt publisko finanšu ilgtspēju un novērst neilgtspējīgu izdevumu pieaugumu.

Reforma ietver divu leģislatīvo pasākumu īstenošanu. Pirmkārt, Publisko finanšu likumu groza, iekļaujot tajā jaunu klasifikācijas sistēmu, jaunu budžeta pārvaldības modeli un pārdefinētu vidēja termiņa budžeta struktūru. Grozījuma rezultātā izveido jaunu budžeta sistēmu. Otrkārt, Likumu par valsts finansēm groza, paplašinot noteikumu par izdevumu stabilizēšanu, attiecinot to uz vairākām vispārējās valdības vienībām, jo īpaši uz īpašiem mērķiem paredzētiem fondiem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam. 

Samazināt regulatīvo un administratīvo slogu

Reformas vispārējais mērķis ir samazināt administratīvo un regulatīvo slogu, kas skar Polijas uzņēmumus, kā arī veicināt privātos ieguldījumus, jo īpaši MVU. Šajā nolūkā reformas mērķis ir i) vienkāršot administratīvās un juridiskās procedūras, ii) samazināt juridiskās prasības uzņēmumiem un uzņēmējiem, iii) paātrināt lēmumu pieņemšanu, iv) nodrošināt pareizos apstākļus, lai uzņēmumi varētu veikt ieguldījumus, jo īpaši mazāk attīstītos reģionos;

Reforma sastāv no diviem tiesību aktu kopumiem. Pirmais (“juridiskais vairogs”: Tarcza prawna) ievieš šādas tiesību normas: i) padarīt elektroniskās procedūras par galveno kanālu vismaz astoņu administratīvo un juridisko procedūru veikšanai, tostarp tūrisma operatoru un uzņēmēju deklarāciju iesniegšanu Apdrošināšanas garantiju fondā; ii) vienkāršot administratīvās procedūras, jo īpaši attiecībā uz jūrnieku profesijām un alkoholisko dzērienu tirdzniecību un tirdzniecību; iii) samazināt divu instanču procedūras izmantošanu vismaz desmit procedūrās, kas jo īpaši saistītas ar ģeoloģiskajiem resursiem; iv) ierobežot to dokumentu un formalitāšu skaitu, kas vajadzīgi administratīvajās procedūrās, piemēram, telpiskās plānošanas un būvniecības procesos; un v) pagarināt dažu administratīvo procedūru termiņus, piemēram, citā dalībvalstī iegādātas automašīnas reģistrēšanai.

Ar otro tiesību aktu kopumu groza Ieguldījumu zonas likumu (“Polska Strefa Inwestycji”), lai palielinātu to apgabalu skaitu, kas Polijā definēti kā “īpašas ekonomiskās zonas”, un izveidotu jaunu modeli finansiāla atbalsta piešķiršanai uzņēmumiem, kas veic darbību speciālajās ekonomiskajās zonās, galvenokārt nodokļu atvieglojumu un subsīdiju veidā ieguldījumu zemes iegādei.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

A1.2.1. Uzņēmumu ieguldījumi darbinieku un personāla produktos, pakalpojumos un kompetencē, kas saistīti ar darbību dažādošanu 

Šīs investīcijas vispārējais mērķis ir atbalstīt MVU un mikrouzņēmumu noturību nozarēs, kuras visvairāk skārusi Covid-19 pandēmija Polijā, proti, HoReCa, tūrisma un kultūras nozarēs. Šajā nolūkā ieguldījumu mērķis ir veicināt to darbību izvēršanu un dažādošanu, ko šajās nozarēs veic MVU un mikrouzņēmumi.

Ieguldījumu veido šādu triju veidu darbību īstenošana:

-Investīcijas savu preču un pakalpojumu projektēšanā un ražošanā, piemēram: i) jaunu produktu/pakalpojumu laišanai tirgū nepieciešamo iekārtu un iekārtu iegāde; būvdarbi, tostarp jaunu ražošanas līniju būvniecība; investīcijas, kas saistītas ar zaļo pārkārtošanos, jo īpaši, lai veicinātu atkritumu integrētu novēršanu, pārstrādi/atkārtotu izmantošanu un īstenotu atjaunojamo energoresursu enerģijas risinājumus;

-Konsultāciju pakalpojumi projektu īstenošanai;

-Darbinieku kvalifikācijas celšana/pārkvalifikācija, nodrošinot apmācību jaunu IT risinājumu, jaunu tehnoloģiju, klientu vajadzību analīzes, informācijas/datu pārvaldības, kā arī riska pārvaldības jomā.

Pasākums nodrošina visu aprakstīto projektu veidu līdzsvarotu īstenošanu, ņemot vērā gan saņēmēju īpašās vajadzības, gan ANM regulas mērķus.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

A1.2.2. Atbalsts ieguldījumiem, kas ir ļoti svarīgi ekonomikai

Šā ieguldījuma galvenais mērķis ir paplašināt ieguldījumu vietu skaitu Polijā, t. i., teritorijas, kas noteiktas un būvētas rūpniecības un uzņēmējdarbības attīstības nolūkā. Šajā nolūkā investīcijas veido vismaz 4200 hektārus ieguldījumu teritoriju.

Investīcijas ietver i) zemes konsolidāciju un — izņēmuma gadījumos — zemes iegādi, ii) nepieciešamās infrastruktūras būvniecību, tostarp iekārtu būvniecību uzņēmumiem to darbības veikšanai, iii) komunālo pakalpojumu infrastruktūras būvniecību, proti, ūdens, gāzes un enerģijas savienojumu būvniecību, iv) kā arī tehniskā atbalsta sniegšanu reģionālajām un vietējām iestādēm. Investīcijas lielā mērā tiks veiktas vidēja lieluma pilsētās, kas atpaliek ekonomikas attīstības ziņā.

Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C 58/01). Tas cita starpā ietver:

-vismaz 70 % (pēc masas) no būvlaukumā radītās nebīstamās būvniecības un nojaukšanas sagatavo atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citai materiālu reģenerācijai, tostarp aizbēršanai, izmantojot atkritumus, lai aizstātu citus materiālus, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES Būvniecības un nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu 1 .

-Gāzveida kurināmā pārvades un sadales infrastruktūras būvniecībai būvniecības laikā jānodrošina atjaunīgo un mazoglekļa gāzu transportēšana.

-Jaunu ēku būvniecība notiek saskaņā ar nulles enerģijas ēkām, kā noteikts Ēku energoefektivitātes direktīvā (Direktīva (ES) 2018/844).

-Atbilstības kritēriji projektiem, kas ir daļa no ieguldījumu vietām, neietver šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilajiem kurināmajiem 2 , tostarp pakārtoto izmantošanu, ii) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), lai sasniegtu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 3 ; darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 4 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 5 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

-Visbeidzot, ieguldījumu vietas nodrošina, ka ir ieviesti pienācīgi aizsardzības pasākumi, lai novērstu kaitējumu bioloģiskās daudzveidības mērķim. Jo īpaši ieguldījumu teritoriju izveidi veic, pilnībā ievērojot IVN direktīvu (Direktīva 2014/52/ES), Dzīvotņu direktīvu (Direktīva 92/43/EEK) un Putnu direktīvu (Direktīva 2009/147/EK). 

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

A1.3 Zemes izmantošanas plānošanas reforma

Reformas vispārējais mērķis ir radīt stabilu un paredzamu investīciju vidi būvniecības nozarei, kā arī cīnīties pret nekontrolētu ēku izplatīšanos piepilsētu teritorijās, jo īpaši lielākajās pilsētās. Šajā nolūkā reformas mērķis ir i) racionalizēt spēkā esošos tiesību aktus un uzlabot zemes izmantošanas plānošanas tiesisko regulējumu pašvaldību līmenī; ii) izveidot pārredzamus un skaidrus noteikumus par zemes attīstību pašvaldību līmenī, jo īpaši nodrošinot piekļuvi skaidrai, digitālai un ticamai informācijai par zemes attīstību pašvaldībās; iii) veicināt ieinteresēto personu un sociālo partneru līdzdalību pašvaldību vispārējo plānu izstrādē.

Reforma ietver jauna likuma pieņemšanu par telpisko plānošanu. Likums cita starpā: i) ieviest prasību visām pašvaldībām sagatavot un pieņemt ilgtermiņa stratēģiju saistībā ar zemes attīstību pašvaldībā; ieviest prasību visām pašvaldībām sagatavot un pieņemt vispārējus teritorijas attīstības plānus, kas jāpārveido par vietējiem tiesību aktiem, kuros ir paredzēti vispārīgi noteikumi par būvniecību pašvaldības teritorijā un kuru pamatā ir pašvaldības ilgtermiņa stratēģija attiecībā uz zemes attīstību; ieviest prasību, kas uzliek investoriem pienākumu īstenot papildu projektus pašvaldības labā, būvējot jaunus attīstības projektus, lai cita starpā samazinātu mājokļu attīstību, nesniedzot pietiekamus pakalpojumus; noteikt procesu, kurā ieinteresētās personas var piedalīties stratēģiju un vispārējo plānu izstrādē pašvaldībās.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

A1.3.1. Zemes izmantošanas plānošanas reformas īstenošana

Investīcijas mērķis ir atbalstīt jaunās telpiskās plānošanas reformas īstenošanu, kas izklāstīta A komponenta A.1.3. reformā. Ieguldījumu mērķis ir sniegt atbalstu pašvaldībām attīstības stratēģiju un vispārējo attīstības plānu sagatavošanā, lai visas Polijas pašvaldības pieņemtu jaunus vispārējos telpiskās attīstības plānus. Ieguldījumu veido trīs veidu darbības: i) tehniskā atbalsta sniegšana attīstības plānu sagatavošanai; izglītojošu materiālu nodrošināšana pašvaldībām (piemēram, tīmekļsemināri un rokasgrāmatas); mērķtiecīgas apmācības nodrošināšana plānotājiem, kas iesaistīti vispārējo plānu izstrādē pašvaldībās, lai apmācītu vismaz 1700 darbinieku.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

A1.4 Reforma ražotāju/patērētāju konkurētspējas un aizsardzības uzlabošanai lauksaimniecības nozarē 

Reformas vispārējais mērķis ir stiprināt patērētāju un ražotāju pozīcijas lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē, lai palielinātu visu lauksaimniecības pārtikas nozares dalībnieku, jo īpaši MVU un mazo ražotāju, ieguldījumus un noturību. Šajā nolūkā reformas mērķis ir: i) izveidot principu un labas prakses kopumu vertikālajās attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē; uzlabot līgumu izpildes sistēmu lauksaimniecības pārtikas nozarē, lai novērstu līgumisku priekšrocību izmantošanu; un iii) uzlabot tirgus pārredzamību.

Reforma sastāv no jauna likuma, kura mērķis ir apkarot līgumisko priekšrocību negodīgu izmantošanu lauksaimniecības pārtikas nozarē un kurš ir plašāks par Negodīgas tirdzniecības prakses direktīvu 2019/633. Reforma ietver:

I.Papildus negodīgas tirdzniecības prakses sarakstam, kas noteikts Direktīvā 2019/633, ar reformu ievieš atklātu negodīgas tirdzniecības prakses definīciju. Jo īpaši Konkurences un patērētāju aizsardzības birojs (UOKiK) šādu papildu tirdzniecības praksi atzīst par negodīgu, ja i) tā ir pretrunā labas komercprakses prasībām;

II.Reforma aizsargā visus tirdzniecības dalībniekus, tostarp lauksaimniecības un pārtikas produktu pircējus.

Reforma ietver arī jaunā likuma vidusposma pārskata izstrādi, kurā iekļauj novērtējumu par to, vai mērķi ir sasniegti, un nosaka rīcības iespējas iespējamo īstenošanas problēmu risināšanai.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

A1.4.1. Ieguldījumi lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes ķēdes dažādošanai un saīsināšanai un ķēdes struktūru noturības veidošanai

Šā ieguldījuma vispārējais mērķis ir uzlabot lauksaimniecības pārtikas un zivsaimniecības nozares konkurētspēju un noturību Polijā. Šajā nolūkā investīciju mērķis ir i) atbalstīt zaļo un digitālo pārkārtošanos lauksaimniecības pārtikas un zivsaimniecības nozarē; saīsināt un veidot noturību lauksaimniecības pārtikas un zvejniecības un akvakultūras piegādes ķēdē, jo īpaši atbalstot vietējos MVU, mazos ražotājus un zvejniekus; novērst pārtikas izšķērdēšanu un novērst baltos punktus un tehniskos šķēršļus, kas saistīti ar pārtikas pārdali.

Investīcijas sastāv no šādām iniciatīvām:

-Vietējo uzglabāšanas un izplatīšanas centru, vairumtirdzniecības tirgu, vietējo pārtikas tirgu un kooperatīvu būvniecība un modernizācija, tostarp loģistikas un IKT infrastruktūras modernizācija.

-Atbalsts MVU un mikrouzņēmumiem lauksaimniecības pārtikas pārstrādē, tostarp zvejniecības un akvakultūras nozarē, kas ietver iekārtu un aprīkojuma, tostarp transporta aprīkojuma, iegādi, kā arī ražotņu infrastruktūras paplašināšanu un modernizāciju.

-Atbalsts lauksaimniekiem un zvejniekiem lauksaimniecības un pārtikas produktu pārstrādei un tirdzniecībai, tostarp infrastruktūras būvniecībai un modernizācijai, kā arī jaunu iekārtu un aprīkojuma iegādei produktu pārstrādei, transportēšanai un uzglabāšanai. Atbalsts ietver arī lauksaimniecības pārtikas produktu pārdošanas organizēšanu internetā, kā arī piegāžu organizēšanu. 

-Atbalsts labdarības organizācijām lauksaimniecības pārtikas nozarē ēku, infrastruktūras un aprīkojuma, tostarp transporta aprīkojuma, modernizācijai. Atbalsts ietver IT sistēmu un digitālo lietojumprogrammu izstrādi.

-Atbalsts lauksaimniecības produktu ražotājiem, lai īstenotu “Lauksaimniecības 4.0” risinājumus. Tas ietver sensoru, galdu un digitālo iekārtu iegādi, kā arī digitālo risinājumu, piemēram, lietojumprogrammu un programmatūras, iegādi un uzturēšanu.

-Atbalsts lauksaimniecības, zvejniecības un akvakultūras ražotājiem saistībā ar zaļo pārkārtošanos. Tas ietver ražotāju infrastruktūras atjaunošanu, tostarp tādu jumtu nomaiņu, kas satur veselībai vai videi kaitīgus materiālus, ēku siltummodernizāciju, elektrisko un ventilācijas sistēmu aizstāšanu ar energoefektīvām sistēmām, kā arī ar kreozotu piesūcinātu pāļu nesēju nomaiņu apiņu plantācijās.

Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C 58/01).

Tas nozīmē, ka:

-Iegādāti kravas automobiļi un citi lielas noslodzes transportlīdzekļi ir tikai bezemisiju 6 , mazemisiju 7 vai LNG/CNG kravas automobiļi, ko darbina ar biogāzi/biometānu. Īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības atbilst tiem pašiem noteikumiem, kas izklāstīti iepriekš. Attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuros izmanto biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas, ievēro šādus nosacījumus: i) atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kas izklāstīti Atjaunojamo energoresursu direktīvas (Direktīva (ES) 2018/2001 (REDII)) 29.–31. pantā un noteikumos par pārtikas un lopbarības biodegvielām, kuri izklāstīti Atjaunojamo energoresursu direktīvas (Direktīva (ES) 2018/2001 (REDII)) un saistītajos īstenošanas un deleģētajos aktos; un ii) sniedz pārliecību, ka transportlīdzekļi, kas iegādāti saskaņā ar ANM shēmas atbalstu, izmanto tikai Atjaunojamo energoresursu direktīvai atbilstošas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas; un iii) ir papildināta ar “paplašināšanas pasākumiem”, kas pamato, ka laika gaitā tiek palielināta biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu daļa valsts maisījumā.

-Visu ēku renovāciju veic saskaņā ar Ēku energoefektivitātes direktīvu (Direktīva (ES) 2018/844).

-Biogāzes enerģijas ražošanas iekārtas atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kas izklāstīti Atjaunojamo energoresursu direktīvas (Direktīva (ES) 2018/2001(REDII)) 29.–31. pantā un noteikumiem par pārtikas un lopbarības biodegvielām, kā arī saistītajiem īstenošanas un deleģētajiem aktiem.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

A. Apakškomponents Nr. 2 – Valsts inovācijas sistēmas izstrāde: stiprināt koordināciju, stimulēt inovācijas spējas un sadarbību starp uzņēmumiem un pētniecības organizācijām, tostarp vides tehnoloģiju jomā

A2.1. Paātrināt robotizācijas un digitalizācijas un inovācijas procesus

Reformas mērķis ir stiprināt pieprasījumu pēc zināšanām un inovācijām un to efektīvu ieviešanu uzņēmumos digitālajā ekonomikā.

Reforma ietver nodokļu sistēmas preferenču ieviešanu uzņēmumiem, kas īsteno digitalizācijas procesu, veicot ieguldījumus robotizācijā un digitalizācijā. Nodokļu atvieglojums izpaužas kā papildu nodokļu izmaksu atskaitījums, lai atbalstītu robotu iegādi.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

A2.1.1. Ieguldījumi robotizācijas un digitalizācijas atbalstam uzņēmumos 

Šo ieguldījumu mērķis ir atbalstīt projektus, kas ietver inovatīvu risinājumu ieviešanu, kuru mērķis ir digitālā pārveide.

Investīcijas ietver uzņēmējdarbības procesu digitalizāciju, atbalstot pāreju uz “Rūpniecību 4.0”, īpašu uzmanību pievēršot robotizācijai un darbības tehnoloģijām. Investīcija atbalsta mākoņdatošanas tehnoloģiju un mākslīgā intelekta izmantošanu ražošanas un uzņēmējdarbības procesu integrācijā un pārvaldībā; viedo ražošanas līniju ieviešana, viedo rūpnīcu būvniecība; tādu modernu digitālo tehnoloģiju ieviešana, kas atbalsta pāreju uz vides (jo īpaši siltumnīcefekta gāzu) emisiju (jo īpaši siltumnīcefekta gāzu) samazināšanu un dabas resursu izmantošanas un ražošanas un uzņēmējdarbības procesu ietekmes uz vidi samazināšanu.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

A2.2 Izveidojot nosacījumus pārejai uz aprites ekonomikas modeli

Reformas mērķis ir radīt atbilstošu tiesisko regulējumu otrreizējo izejvielu tirdzniecībai. Ar reformu ievieš noteikumus par atkritumu stadijas izbeigšanos attiecībā uz galvenajiem rūpnieciskajiem atkritumiem (ar vislielāko ekonomisko potenciālu) un otrreizējo izejvielu definīcijas ieviešanu, kas veicinātu atkritumu kā otrreizējo izejvielu apriti un izmantošanu.

Reforma ietver pamatu otrreizējo izejvielu tirgus attīstībai, lai atvieglotu šo materiālu apsaimniekošanu, kā rezultātā samazinās dabas resursu iegulu izmantošana, aizstājot dabiskos materiālus un produktus. Reformas rezultātā samazinās atkritumu glabāšana uz atkritumu kalniem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

A2.2.1. Ieguldījumi vides tehnoloģiju un inovācijas izvēršanā, tostarp ar aprites ekonomiku saistītu tehnoloģiju ieviešanā

Šā ieguldījuma mērķis ir atbalstīt otrreizējo izejvielu izmantošanu, tostarp finansējot, inter alia, pētniecības un izstrādes infrastruktūru, lai izstrādātu tehnoloģijas atkritumu kā otrreizējo izejvielu izmantošanai ar mērķi radīt efektīvāku ekonomiku.

Ieguldījumu veido divi ieguldījumi. Ar pirmo darbību atbalsta projektus, kas piešķirti MVU, lai izstrādātu un īstenotu zaļās tehnoloģijas, kas saistītas ar aprites ekonomiku, tādējādi uzlabojot materiālu pārvaldību, palielinot energoefektivitāti un mainot uzņēmumu filozofiju uz bezatkritumu radīšanu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

Saskaņā ar otro darbību finansē projektus, kas atbalsta tādu tehnoloģiju attīstību, kuras veicina otrreizējo izejvielu tirgus izveidi.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Saņēmēju atlasi veic saskaņā ar konkrētiem atlases kritērijiem, ievērojot nediskriminācijas un pārredzamības principus. Projekti attiecas uz tādu videi nekaitīgu rūpniecības risinājumu izstrādi un īstenošanu vai piemērošanu, kuru rezultātā varētu palielināties ražošanas un darbības procesu energoefektivitāte vai samazināti ražošanas un darbības procesos radušies atkritumi vai atkritumu atkārtota izmantošana vai pārstrāde, vai samazināt SEG emisijas no ražošanas un ekspluatācijas procesiem. Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodari būtisku kaitējumu” ievērošanu (2021/C 58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo 8 , ii) tostarp pakārtota izmantošana; darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), lai sasniegtu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 9 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 10 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 11 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi.

A2.3. Nodrošināt institucionālo un juridisko pamatu bezpilota gaisa kuģu (UAV) izstrādei

Reformas mērķis ir izveidot struktūru, lai atbalstītu jaunu uz UAV balstītu risinājumu testēšanu un īstenošanu, jo īpaši urbanizētās teritorijās.

Reforma piešķir Polijas Aeronavigācijas pakalpojumu aģentūrai tiesības uz pašu kapitālu komercsabiedrībās un pilnvaro to vai tās meitasuzņēmumus īstenot izmēģinājuma projektus, ar kuriem atbalsta uz UAV balstītu uzņēmējdarbības modeļu un pakalpojumu īstenošanu. Polijas Aeronavigācijas pakalpojumu aģentūra darbojas arī kā UAV specializētu pakalpojumu sniedzējs plānotajā kompetences centru tīklā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

A2.3.1. Kompetenču centru (specializēto mācību centru, īstenošanas atbalsta centru, novērošanas centru) un bezpilota transportlīdzekļu nozares pārvaldības infrastruktūras izstrāde un ekipējums kā inovācijas ekosistēma

Šā ieguldījuma mērķis ir izveidot integrētu kompetences centru sistēmu un izmēģinājuma projektus un infrastruktūru bezpilota transportlīdzekļiem.

Investīcija ietver vietēju centru un bezapkalpes transportlīdzekļu infrastruktūras īstenošanu. Vietējos centrus un/vai infrastruktūras ievieš desmit vietās. Atbalstītā projekta galvenie elementi ir zemes infrastruktūra, vietējie datu un satiksmes pārvaldības centri, kā arī ieviestie digitālie pakalpojumi un ražotāji.

Ieguldījumu otrais elements ietver bezpilota transportlīdzekļu pakalpojumu testēšanu un īstenošanu izmēģinājuma projektos, ko īsteno atsevišķos kompetences centros. Izmēģinājuma projektus īsteno kā daļu no specializētām programmām tādās jomās kā autonomā satiksmes koordinācija, galvenie infrastruktūras objekti (ostas un enerģētikas infrastruktūra), sabiedriskās kārtības pakalpojumi (drošība un civilā aizsardzība) un mobilitāte pilsētās.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

A2.4. Sadarbības mehānismu stiprināšana starp zinātni un rūpniecību

Reforma sastāv no diviem tiesību aktu kopumiem. Pirmās darbības mērķis ir ļaut universitātēm un pētniecības institūtiem kļūt par uzņēmumu akcionāriem. Paredzams, ka tas radīs lielāku starpdisciplīnu un tehnoloģiju nodošanas elastību.

Pirmā darbība saskaņā ar šo reformu ietver to struktūru kategoriju paplašināšanu, ar kurām universitātes var izveidot īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības. Tie ir pētniecības institūti, Polijas Zinātņu akadēmijas institūti un Łukasiewicz pētniecības tīkla institūti. Reforma ļauj izveidot īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kas īpaši paredzētas pētniecības un attīstības rezultātu komercializācijai.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

Otrā darbība saskaņā ar šo reformu paredz noteikumus par laboratoriju izmantošanu, pētniecības infrastruktūru un zināšanu nodošanu zinātnes-zinātnes un zinātnes un uzņēmumu sadarbības ietvaros pētniecības institūtiem un subordinētajām struktūrvienībām Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrijas uzraudzībā. Atlases kritērijos ievēro nediskriminācijas un pārredzamības principus.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

A2.4.1. Ieguldījumi pētniecības spēju attīstībā

Šā ieguldījuma mērķis ir nodrošināt ciešāku sadarbību starp pētniecības un inovācijas iestādēm, kā arī starp zinātniskajām iestādēm un uzņēmējdarbības nozari. Tā veicina kvalitatīvu pētniecības un attīstības rezultātu palielināšanu ar augstu komercializācijas potenciālu.

Šo ieguldījumu veido pētniecības infrastruktūras finansēšana Lokasiewicz pētniecības tīklā, Polijas pētniecības infrastruktūras ceļvedī un lauksaimniecības pārtikas institūtos un subordinētās vienībās, ko uzrauga Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrija.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodari būtisku kaitējumu” ievērošanu (2021/C 58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo 12 , ii) tostarp pakārtota izmantošana; darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), lai sasniegtu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 13 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 14 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 15 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi.

Šādas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu uzskata par atbilstošām Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C 58/01): i) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kas rada tehnoloģiski neitrālus rezultātus to piemērošanas līmenī; tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, ar kurām atbalsta alternatīvas, kurām ir maza ietekme uz vidi; vai iii) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kas galvenokārt vērstas uz alternatīvu izstrādi ar vismazāko iespējamo ietekmi uz vidi nozarē tām darbībām, kurām nav tehnoloģiski un ekonomiski realizējamas zemas ietekmes alternatīvas.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

A. Apakškomponents Nr. 3 – Izglītība mūsdienu ekonomikai

A. Apakškomponents Nr. 3.1. – Darbaspēks mūsdienu ekonomikai: prasmju un kvalifikāciju atbilstības darba tirgus prasībām uzlabošana saistībā ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu ekonomikā un zaļo un digitālo pārveidi

Reformas galvenais mērķis ir sagatavot darbaspēku mūsdienu ekonomikai un uzlabot prasmju un kvalifikāciju atbilstību darba tirgus prasībām, kas saistītas ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu ekonomikā un zaļo un digitālo pārveidi.

Šīs reformas mērķis ir izveidot nozaru prasmju centrus un grozīt attiecīgos tiesību aktus, lai nodrošinātu mērķtiecīgus prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas pakalpojumus. Reformas mērķis ir atbalstīt darba devēju sadarbību ar profesionālās izglītības sniedzējiem, veicināt inovatīvu risinājumu izplatīšanu un atbalstīt inovāciju profesionālajā apmācībā. Uzmanība jāpievērš arī personu ar invaliditāti iekļaušanai. Tādējādi Prasmju centri papildina esošo vidējās un augstākās profesionālās izglītības un apmācības un mūžizglītības piedāvājumu.

Reforma ietver grozījumus Izglītības likumā un Skolotāju hartā. Tas notiek pēc pārskatīšanas procesa ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem, reģionālajām iestādēm, nozarēm un citām ieinteresētajām personām. Grozījumi Izglītības likumā paredz Prasmju centru tīkla attīstības plānu, nosaka Prasmju centru vietu un lomu izglītības un apmācības sistēmā, nosaka nosacījumus personāla nodarbināšanai Prasmju centros, izstrādā noteikumus cikliskai pārskatīšanai, lai nodrošinātu uzraudzību pār to pārvaldību un ilgtspēju pēc 2026. gada, un pielāgo esošo pārvaldības sistēmu ar pielāgotiem noteikumiem par prasmju centru pārvaldību, tostarp darba devējiem (tostarp MVU pārstāvjiem), sociālajiem partneriem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp reģionālajām un vietējām iestādēm. Tajā ietver arī finansēšanas mehānismu izveidi (tostarp pēc ES atbalsta pārtraukšanas), apmācības nosacījumus, profesionālās orientācijas noteikumus un mācību programmas, un tajā nosaka sniegtās apmācības veidus, mērķgrupas, kvalifikāciju un standartu veidus, kvalitātes nodrošināšanas un pārbaudes mehānismus un to, kā nozares tiks saistītas ar prasmju centriem. Grozījums Skolotāju hartā ļauj pašreizējiem profesionālās izglītības skolotājiem nodrošināt pastāvīgu profesionālo apmācību, ko veic Prasmju centri.

Reformas mērķis ir arī pielāgot profesionālās izglītības un apmācības, augstākās izglītības un mūžizglītības koordināciju reģionos, lai izveidotu ilgtspējīgas un efektīvas sadarbības un mijiedarbības metodes starp dažādām ieinteresētajām personām prasmju attīstības jomā, kas ir daļa no dažādām pārvaldības struktūrām (piemēram, izglītības iestādēm, darba tirgus iestādēm, uzņēmumiem un darba devēju organizācijām, kā arī vietējām iestādēm).

To panāk, stājoties spēkā vairāku tiesību aktu grozījumiem, pēc esošo koordinācijas mehānismu pārskatīšanas un ciešā sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Reforma nosaka reģionu tiesības un pienākumus prasmju politikas koordinēšanā un ietekmē mūžizglītības iestāžu prasmju pilnveides piedāvājumus, pamatojoties uz (valsts) integrētās prasmju stratēģijas 2030. gadam īstenošanas programmām reģionālā līmenī. Šie grozījumi ietver reģionālo koordinācijas grupu (pa vienai katrā Polijas vojevodistē) izveidi, kas koordinē profesionālās izglītības un apmācības politiku, augstāko izglītību un mūžizglītību; pārvaldības struktūra, kas ietver reģionu un sociālo partneru pienākumus; pienākums reģionālā līmenī pieņemt praktiski īstenojamas valsts integrētās prasmju stratēģijas 2030. gadam īstenošanas programmas (pa vienai katrā “vadībā”) un atjaunināt programmu ik pēc pieciem gadiem, kā arī nodrošināt, ka mācību piedāvājums tiek pielāgots diagnosticētajām prasmju vajadzībām. Grozījumos iekļauj noteikumus par Koordinācijas biroja darbību (nodrošinot pakalpojumus reģionālajām koordinācijas grupām) un īstenošanas plānu uzraudzībai un izvērtēšanai.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

A3.1.1. Ieguldījumi modernā profesionālajā apmācībā, augstākajā izglītībā un mūžizglītībā

Investīcijas, kas saistītas ar reformu A3.1., ir vērstas uz nozaru prasmju centru tīkla faktisku izveidi un pilnīgu darbību, lai atbalstītu mūsdienīgas profesionālās apmācības, augstākās izglītības un mūžizglītības attīstību. Tas ietver Prasmju centru izveidi un profesionālās apmācības kursu un mācību programmu nodrošināšanu, tostarp pieaugušajiem, studentiem, jauniešiem, profesionālās izglītības un apmācības skolotājiem un darbiniekiem. Ieguldījums neietver zemes iegādi.

Lai Prasmju centros nodrošinātu prasmju pilnveides, pārkvalifikācijas un apmācības programmas, tostarp mācību rezultātu sertifikāciju, 24 000 audzēkņu apgūst apmācību visos centros. No šiem izglītojamajiem vismaz 60 % ir pieaugušie (vismaz 25 gadus veci, izņemot profesionālās izglītības un apmācības skolotājus); vismaz 20 % izglītojamo ir jaunieši (vecumā no 14 līdz 24 gadiem); vismaz 10 % izglītojamo ir pašreizējie profesionālās izglītības un apmācības skolotāji, kuri piedalās apmācībā pirmajos divos Prasmju centru darbības gados (pēc Likuma par skolotājiem reformas). Visbeidzot, katrā prasmju pilnveides programmā ietver vismaz digitālo dimensiju un zaļo dimensiju, pamatojoties uz labākajām pieejamajām zināšanām un zinātni. Prasmju centros (kuriem nodrošina apmācību) iekļauj vismaz 90 nozaru organizācijas.

Ar ieguldījumu izveido arī vismaz 14 funkcionējošas reģionālās koordinācijas grupas, kuru vispārējais mērķis ir sasniegt 16 reģionālās koordinācijas grupas (pa vienai katrā “vavojumā”). Šīs grupas koordinē profesionālās izglītības un apmācības un mūžizglītības politiku. Investīcijās ietver atbalstu koordinācijas mehānismiem un to izstrādi centrālā un reģionālā līmenī, kā arī atbalstu reģionālo grupu darbībām to uzdevumu veikšanai.

Turklāt ar vispārēju mērķi izstrādāt 16 praktiskas īstenošanas programmas reģionālā līmenī (pa vienai katrai “izvēles programmai”) izveidotās reģionālās koordinācijas grupas profesionālās izglītības un apmācības un mūžizglītības jomā izstrādā vismaz 14 praktiskās īstenošanas programmas reģionālā līmenī. Tās ir valsts integrētās prasmju stratēģijas 2030. gadam īstenošanas programmas reģionālā līmenī.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

A. Apakškomponents Nr. 4 – Strukturālās atbilstības paaugstināšana, efektivitāte un noturība pret krīzēm darba tirgū

A4.1 Efektīvas darba tirgus institūcijas 

Reformas vispārējais mērķis ir palielināt dalību darba tirgū, lai veicinātu lielāku ražīgumu, noturību pret krīzēm un Polijas ekonomikas globālo konkurētspēju. Vēl viens mērķis ir nodrošināt jaunu elastīgumu un drošību Polijas darba tirgū. Šajā nolūkā reformas mērķis ir: i) pārveidot veidu, kādā darbojas valsts nodarbinātības dienesti, un uzlabot aktīvu darba tirgus politiku; atvieglot ārvalstu darba ņēmēju darbā pieņemšanas procesu; atvieglot darbā pieņemšanas procedūras, ieviešot jaunus noteikumus par elektroniskiem līgumiem; un iv) izpētīt veidus, kā uzlabot koplīgumu un vienota darba līguma izmantošanu.

Reforma sastāv no jauniem tiesību aktiem par valsts nodarbinātības dienestiem, par trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātību un par konkrētu darba līgumu elektronisku noslēgšanu. Turklāt reforma ietver jaunu standartu un darbības rezultātu sistēmas pieņemšanu attiecībā uz valsts nodarbinātības dienestu darbību un koordināciju. Veikt apspriešanos ar sociālajiem partneriem par koplīgumu potenciālu un veikt visaptverošu pētījumu par viena darba līguma iespējamo lomu, lai nodrošinātu jaunu elastīgumu un drošību Polijas darba tirgū; Ievieš attiecīgas juridiskas izmaiņas, kas apzinātas apspriešanā un pētījumā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

A4.1.1. Ieguldījumi darba tirgus iestāžu reformas atbalstam

Šā ieguldījuma vispārējais mērķis ir palielināt valsts nodarbinātības dienestu spēju atbalstīt darba tirgus darbību. Šajā nolūkā ieguldījumu mērķis ir digitalizēt pakalpojumus un rīkus, ko izmanto valsts nodarbinātības dienesti, apmācīt valsts nodarbinātības dienestu darbiniekus un īstenot informācijas kampaņu par jaunajiem pakalpojumiem, ko piedāvā valsts nodarbinātības dienesti, arī to lietotājiem, kas tos izmanto pirmo reizi.

Investīcijas ietver i) valsts nodarbinātības dienestu procesu digitalizāciju un ii) apmācības kursus valsts nodarbinātības dienestu darbiniekiem, iii) jaunu standartu izstrādi.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

A4.2 Reforma, kuras mērķis ir uzlabot vecāku situāciju darba tirgū, uzlabojot piekļuvi kvalitatīvai bērnu aprūpei bērniem līdz trīs gadu vecumam

Reformas vispārējais mērķis ir atvieglot bērnu aprūpes iestāžu pieejamību bērniem līdz trīs gadu vecumam un nodrošināt augstus izglītības un kvalitātes standartus bērnu aprūpes pakalpojumiem. Šajā nolūkā reformas mērķis ir i) racionalizēt vietējo un ārējo līdzekļu pārvaldību bērnu aprūpes iestāžu izveidei un darbībai; īstenot stabilu ilgtermiņa iekšzemes finansējumu bērnu aprūpes pakalpojumiem bērniem līdz trīs gadu vecumam; kā arī iii) īstenot saistošu minimālo izglītības un kvalitātes standartu kopumu bērnu aprūpes iestādēm.

Reforma ietver grozījumu pieņemšanu likumā par bērnu līdz trīs gadu vecumam aprūpi un īpašas daudzgadu programmas izveidi bērnu aprūpes iestāžu izveidei un darbībai. Cita starpā grozījums apvieno trīs atšķirīgu finansēšanas avotu pārvaldību bērnu aprūpes iestāžu izveidei un darbībai: Reforma ietver arī attiecīgas shēmas izstrādi un pietiekamu līdzekļu nodrošināšanu, lai izveidotu stabilu ilgtermiņa iekšzemes finansējumu bērnu aprūpes pakalpojumiem bērniem līdz trīs gadu vecumam. Visbeidzot, reforma ietver spēkā esošo aprūpes un izglītības standartu stratēģisku pārskatīšanu bērniem līdz trīs gadu vecumam, attiecīgu izglītības pamatnostādņu un atbalsta izstrādi bērnu aprūpes iestādēm un attiecīgu juridisku izmaiņu īstenošanu, pamatojoties uz šo pārskatīšanu, lai izveidotu saistošu minimālo izglītības un kvalitātes standartu kopumu bērnu aprūpes iestādēm, lai nodrošinātu augstu izglītības un aprūpes kvalitāti jau no agrīna vecuma.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

A4.2.1. Atbalsts bērnu aprūpes iestādēm bērniem līdz trīs gadu vecumam (medmāsām, bērnu klubiem) Maluch+

Šā ieguldījuma galvenais mērķis ir palielināt bērnu aprūpes iestāžu pieejamību līdz trīs gadu vecumam, subsidējot bērnu aprūpes iestāžu būvniecības izmaksas un izveidojot finansēšanas pārvaldības sistēmu bērnu aprūpes iestādēm bērniem līdz trīs gadu vecumam. Šajā nolūkā ieguldījumu mērķis ir i) ieviest IT sistēmu, lai pārvaldītu bērnu aprūpes iestāžu finansēšanu un izveidi bērniem līdz trīs gadu vecumam, un ii) radīt jaunas vietas bērnu aprūpes iestādēs (medmāsas, bērnu klubi) bērniem līdz trīs gadu vecumam.

Ieguldījumu veido IT sistēmas izstrāde un ieviešana, lai pārvaldītu bērnu aprūpes iestāžu finansēšanu un izveidi bērniem līdz trīs gadu vecumam. Sistēma apvieno dažādus bērnu aprūpes finansēšanas avotus (Eiropas fondus, valsts finansējumu no centrālā budžeta, pašvaldību finansējumu).

Ieguldījums ietver arī 47500 jaunu vietu izveidi bērnudārzos un bērnu klubos, būvējot jaunas telpas un atjaunojot (renovējot un pielāgojot) esošās vietas. Izņēmuma kārtā vajadzības gadījumā tas var ietvert nekustamā īpašuma un infrastruktūras iegādi (zemes vai telpu iegāde).

Tiek ievērots skaidrs nošķīrums starp Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu un citu Eiropas finansējumu.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

A4.3 Sociālās ekonomikas attīstības tiesiskā regulējuma īstenošana

Reformas vispārējais mērķis ir palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku profesionālās aktivitātes līmeni un atbalstīt sociālo pakalpojumu deinstitucionalizāciju. Šajā nolūkā reformas mērķis ir tiesību aktos noteikt sistēmu sociālās ekonomikas dalībnieku darbībai.

Reforma izpaužas kā likuma par sociālo ekonomiku pieņemšana. Likumā nosaka pamatnoteikumus, kas attiecas uz šo nozari, tostarp jo īpaši sociālā uzņēmuma darbības un atbalsta principus, jaunus sociālās ekonomikas struktūru un pašvaldību sadarbības veidus sociālo pakalpojumu īstenošanā, kā arī politikas koordinācijas principus sociālās ekonomikas attīstības jomā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

A4.3.1. Ieguldījumu atbalsta programmas, kas jo īpaši ļauj attīstīt darbības, palielināt līdzdalību sociālo pakalpojumu sniegšanā, uzlabot reintegrācijas kvalitāti sociālās ekonomikas struktūrās

Reformas vispārējais mērķis ir palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku profesionālās aktivitātes līmeni un atbalstīt sociālo pakalpojumu deinstitucionalizāciju. Šajā nolūkā investīcijas mērķis ir palīdzēt vienībām iegūt sociālā uzņēmuma statusu un saglabāt darbvietas sociālās ekonomikas struktūrās.

Ieguldījums ietver tādu programmu sagatavošanu un īstenošanu, ar kurām piešķir dotācijas atbalsttiesīgajiem subjektiem. Ieguldījumu sasniegšanas mērīšanas mērķi ir i) piešķirt sociālā uzņēmuma statusu 1400 vienībām un ii) sniegt finansiālu atbalstu vismaz 1000 sociālajām vienībām.

Saņēmēju atlasi veic saskaņā ar konkrētiem atlases kritērijiem, ievērojot nediskriminācijas un pārredzamības principus.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Padarīt nodarbinātības veidus elastīgākus un ieviest tāldarbu

Reformas vispārējais mērķis ir atvieglot ģimenes un profesionālo pienākumu saskaņošanu un palīdzēt cilvēkiem no grupām, kurās ir zemāks līdzdalības līmenis darba tirgū, atrast pastāvīgu darbu. Šajā nolūkā Darba kodeksā iekļauj attālinātu darbu un elastīgus darba laika organizēšanas veidus.

Reforma ietver Darba kodeksa grozījuma pieņemšanu. Grozījums ļauj veikt attālinātu darbu jebkurā laikā, ne tikai ārkārtējos apstākļos, un īsteno elastīgus darba laika režīmus. Grozījumā nosaka arī vairākus attālinātā un elastīgā darba darbības noteikumus, tostarp: iespēju strādāt attālināti ārpus darba vietas, pamatojoties uz vienošanos starp darba ņēmēju un darba devēju, ii) noteikumu par darba rīkiem, kas jānodrošina darba devējam, definīciju un iii) tāldarbam piemērojamo veselības un drošības principu sistēmas izveidi.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

A4.4.1. Ieguldījumi, kas saistīti ar darbinieku/uzņēmumu aprīkošanu darbam attālināti

Šā ieguldījuma galvenais mērķis ir palielināt mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu produktivitāti. Šajā nolūkā ieguldījumu mērķis ir aprīkot uzņēmumus un apmācīt savus darbiniekus tāldarba veikšanai.

Investīcijas ietver tādu programmu īstenošanu, kas sniedz konsultācijas un dotācijas atbalsttiesīgajiem subjektiem, lai labāk sagatavotu tos tāldarba praksei. Mērķis investīciju sasniegšanas novērtēšanai ir konsultāciju sniegšana par digitalizāciju vismaz 3000 uzņēmumiem un, ja šādas konsultācijas tiek atzītas par nepieciešamām, programmatūras/licenču iegāde un personāla digitālo prasmju uzlabošana. Ja saņēmējs iepriekš ir veicis iepriekš minēto analīzi, dotāciju var izmantot, lai iegādātos programmatūru/licences un personāla digitālo prasmju pilnveidi.

Saņēmēju atlasi veic saskaņā ar noteiktiem atlases kritērijiem, ievērojot nediskriminācijas un pārredzamības principus.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

A4.5 Pagarināt karjeru un veicināt nodarbinātību pēc likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas

Reformas vispārējais mērķis ir palielināt darba ņēmēju spēju un motivāciju palikt darba tirgū pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Šajā nolūkā tiek ieviests nodokļu atvieglojums tiem, kuri ir sasnieguši likumā noteikto pensionēšanās vecumu, bet dod priekšroku pensionēties un neturpināt strādāt. Divu gadu laikā pēc nodokļu atvieglojumu ieviešanas publicē ziņojumu, lai novērtētu tā ietekmi uz faktisko pensionēšanās vecumu.

Reforma ietver grozījumu pieņemšanu Likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli un šā pasākuma novērtējumu. Ar šo grozījumu no 2023. gada samazina iedzīvotāju ienākuma nodokli tiem, kuri ir sasnieguši likumā noteikto pensionēšanās vecumu, bet nevēlas pensionēties un turpināt strādāt. Darba ņēmēji, kas ietilpst pirmajā ienākuma nodokļa kategorijā (PLN 85 528 2021. gadā) un kas nopelna ne vairāk kā vidējo bruto algu Polijas ekonomikā, ir atbrīvoti no ienākuma nodokļa. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi samazina citiem darba ņēmējiem, kuriem ir lielāki ienākumi un kuri ir sasnieguši likumā noteikto pensionēšanās vecumu, bet ne pensionējas un neturpina strādāt. Pateicoties šim nodokļu stimulam, nodokļu maksātāji saņem papildu summas, kas atbilst nesamaksātā ienākuma nodokļa summai, kura, domājams, stimulēs viņu karjeras paildzināšanu. Divu gadu laikā pēc iepriekš minētā pasākuma ieviešanas tiek sagatavots ziņojums, lai novērtētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa grozījumu ietekmi uz faktisko pensionēšanās vecumu. Tajā analizē ietekmi uz līdzdalību darba tirgū, pensiju sistēmas ilgtspēju, publiskajām finansēm un dzimumu līdztiesību.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

A4.6 Palielināt noteiktu grupu līdzdalību darba tirgū, attīstot ilgtermiņa aprūpi

Reformas vispārējais mērķis ir palielināt noteiktu grupu, jo īpaši sieviešu, līdzdalību darba tirgū, attīstot ilgtermiņa aprūpes sistēmu Polijā. Šajā nolūkā veic ilgtermiņa aprūpes sistēmas stratēģisku pārskatīšanu un pēc tam veic attiecīgas izmaiņas tiesību aktos.

Reforma ietver Polijas ilgtermiņa aprūpes sistēmas analīzes publicēšanu, kam seko grozījumi attiecīgajos tiesību aktos, lai īstenotu šajā analīzē noteiktās reformu prioritātes. Analīzē jo īpaši pētīs iespējamos veidus, kā integrēt sociālo un veselības ilgtermiņa aprūpi, paātrināt šo pakalpojumu deinstitucionalizāciju, pakļaut tos vienai iestādei, samazināt aprūpes sniegšanas sadrumstalotību, izveidot stabilu sistēmu, lai pienācīgi finansētu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumus, jo īpaši kopienā balstītu aprūpi un aprūpi mājās, un ieviest ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu kvalitātes sistēmu (prasības personālam, aprīkojumam, ilgtermiņa aprūpes sniedzēju uzņemšanai tirgū). Analīzē arī pētīs veidus, kā pārskatīt ar aprūpi saistītos pabalstus, lai varētu turpināt darbu. Analīzi veic, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem, kas nodarbojas ar ilgtermiņa aprūpes noteikumiem, un vietējām iestādēm. Analīzē noteiktās reformu prioritātes īsteno, reformas ietvaros grozot attiecīgos tiesību aktus.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

A4.7. Darba tirgus segmentācijas ierobežošana

Reformas vispārējais mērķis ir ierobežot darba tirgus segmentāciju un palielināt dažu darba ņēmēju sociālo nodrošinājumu. Šajā nolūkā visiem civiltiesiskajiem darba līgumiem piemēro sociālās apdrošināšanas iemaksas, izņemot pilnvarojuma līgumus, kas noslēgti ar vidusskolēniem un skolēniem līdz 26 gadu vecumam.

Reformu īsteno ar tiesību aktu, kas nodrošina, ka uz civiltiesiskiem līgumiem balstīta nodarbinātība tiek aplikta ar sociālā nodrošinājuma iemaksām: Turklāt tiek atcelts noteikums, saskaņā ar kuru sociālā nodrošinājuma iemaksas tiek veiktas, pamatojoties uz minimālo algu civiltiesisko līgumu gadījumā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

A.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

A1 — UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE

Turpmākie pasākumi. NR.°

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

A1G

A1.1 Fiskālās sistēmas reforma

Atskaites punkts

Izstrādāt konceptuālu piezīmi par standartizēto kontu karti, kas integrēta budžeta klasifikācijā

Publikācija Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē

 

 

 

1. cet.

2022

Koncepcijas dokumenta publicēšana Finanšu ministrijas Biuletyn Informacji Publicznej (publiskās informācijas tīmekļa vietnē). Koncepcijas piezīmē izklāsta aprakstu un izveido jauno klasifikācijas sistēmu.

A2G

A1.1 Fiskālās sistēmas reforma

Atskaites punkts

Finanšu ministrijas sagatavotā Publisko finanšu likuma grozījuma stāšanās spēkā, ar ko īsteno jauno budžeta sistēmu, tostarp jauno klasifikācijas sistēmu, jauno budžeta pārvaldības modeli un pārskatīto vidēja termiņa budžeta struktūru

Likuma par valsts finansēm grozījuma noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

 

 

 

1. cet.

2025

Likuma par valsts finansēm grozījuma stāšanās spēkā, lai īstenotu jauno budžeta sistēmu, tostarp jauno klasifikācijas sistēmu, jauno budžeta pārvaldības modeli un pārdefinēto vidēja termiņa budžeta struktūru. Jaunajā klasifikācijas sistēmā iekļauj esošo budžeta klasifikāciju un darbības rezultātu klasifikāciju un to sasaista ar kontu standarta plānu. Darījumus reģistrē uz tāda paša pamata, un paredzams, ka tas uzlabos datu kvalitāti budžeta, finanšu un statistikas pārskatos. Jaunā sistēma ietver vairākus atsevišķus segmentus kopā ar datu kodēšanas struktūrām šajos segmentos, kas risina dažādu sistēmas lietotāju informācijas vajadzības.

A3G

A1.1 Fiskālās sistēmas reforma

Atskaites punkts

Stājas spēkā grozījums Likumā par valsts finansēm, paplašinot izdevumu stabilizēšanas noteikuma (SER) darbības jomu, lai iekļautu valsts īpašam nolūkam paredzētus fondus

Likuma par valsts finansēm grozījuma noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

 

 

 

3. sem.

2021

Stājas spēkā grozījums Likumā par valsts finansēm, lai paplašinātu izdevumu stabilizēšanas noteikuma (SER) darbības jomu.
Izmaiņu paredzamā ietekme ietver lielāka skaita vispārējās valdības vienību (valsts īpašam nolūkam dibinātu fondu) iekļaušanu SER darbības jomā, kas ļauj palielināt publisko finanšu pārvaldības pārredzamību un efektivitāti. Par grozījuma sagatavošanu atbild Finanšu ministrija.

A4G

A1.1 Fiskālās sistēmas reforma

Atskaites punkts

Pārskats par to, kā 2019.–2023. gadā darbojas noteikums par izdevumu stabilizēšanu, lai:
- noteikuma efektivitātes novērtēšana, tostarp izceļošanas klauzulas un atpakaļatdošanas klauzulas piemērošana
- analizēt ES noteikumu izmaiņu ietekmi uz noteikumu par izdevumu stabilizēšanu formulu

Publikācija Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē Biuletyn Informacji Publicznej

 

 

 

1. cet.

2025

Pārskata publicēšana par to, kā darbojas noteikums par izdevumu stabilizēšanu (SER), īpaši atsaucoties uz tā darbības jomu, pēc pieciem tā darbības gadiem (2019.–2023. gada pārskats). Pārskatu publicē Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē.
SER tika ieviests 2013. gadā kā instruments fiskālās politikas īstenošanas atbalstam. 2018. gadā tika pārskatīta SER darbība pirmajos piecos gados. Nākamā pārskatīšana aptvers 2019.–2023. gadu. SER darbības analīze ļauj sagatavot ieteikumus, kas cita starpā attiecas uz SER formulas mērķu un parametru un tās darbības jomas sasniegšanu.

A5G

A1.2 Normatīvā un administratīvā sloga turpmāka samazināšana

Atskaites punkts

Tiesību aktu kopuma stāšanās spēkā, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem un iedzīvotājiem

Tiesību aktu paketes noteikumi, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2022

Stājas spēkā tiesību aktu kopums, kura mērķis ir novērst juridiskos šķēršļus, kas ietekmē ieguldījumu vidi, jo īpaši:

Administratīvo un klusēšanas procedūru vienkāršošana vismaz 12 procedūrās, jo īpaši saistībā ar jūrnieku profesijām un alkoholisko dzērienu tirdzniecību un tirdzniecību;

Samazināt divu instanču procedūras izmantošanu vismaz 10 procedūrās, jo īpaši saistībā ar ģeoloģiskajiem resursiem;

Digitalizēt veidu, kā apstrādāt pieprasījumus vismaz astoņās administratīvajās procedūrās, piemēram, saistībā ar tūrisma operatoru un uzņēmēju deklarāciju iesniegšanu Apdrošināšanas garantiju fondā un studentu pieteikumu iesniegšanu sociālo pabalstu saņemšanai, kā arī ģeodēzisko procedūru;

Citu administratīvo procedūru racionalizācijas ieviešana (piemēram, dokumentu skaita ierobežošana vai mazāk formalitāšu, kas jāizpilda), jo īpaši saistībā ar vairāku uzlabojumu ieviešanu telpiskās plānošanas procesā, būvniecības procesā un zemes konsolidācijas procesā;

Dažos administratīvo procedūru gadījumos pagarināt termiņu uzņēmēju un fizisku personu pienākumu izpildei pret administrāciju, piemēram, pagarināt termiņu no 30 līdz 60 dienām, lai reģistrētu citās dalībvalstīs nopirktu automašīnu, vai pagarināt tūrisma vaučera izmantošanas termiņu no 2022. gada 31. marta līdz 2022. gada 30. septembrim.

A6G

A1.2 Normatīvā un administratīvā sloga turpmāka samazināšana

Atskaites punkts

Investīciju zonas likuma grozījuma stāšanās spēkā

Investīciju zonas likuma grozījuma noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2023

Investīciju zonas likuma grozījuma stāšanās spēkā
1) Palielināt īpašo ekonomisko zonu platību Polijā par 30 %; 2) Definēt jaunu modeli finansiālā atbalsta piešķiršanai uzņēmumiem, kas veic darbību speciālajās ekonomiskajās zonās, nodokļu atvieglojumu un subsīdiju veidā ieguldījumu zemes iegādei.
Jaunais tiesību akts pilnībā atbilst DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C 58/01).

A7G

A1.2.1. Uzņēmumu ieguldījumi darbinieku un personāla produktos, pakalpojumos un kompetencē, kas saistīti ar darbību dažādošanu

Mērķrādītājs

T1 — MVU un mikrouzņēmumu skaits HoReCa, kultūras un tūrisma nozarē, kas modernizējuši savu uzņēmējdarbību

 

Skaits

0

2500

2. cet.

2024

Vismaz 2500 MVU un mikrouzņēmumi HoReCa, kultūras un tūrisma nozarē ir pabeiguši projektus, kuru mērķis ir modernizēt savu uzņēmējdarbību. Projekti ietver šādus trīs darbību veidus:
1) Ieguldījumi to preču un pakalpojumu izstrādē un ražošanā, piemēram: i) jaunu produktu/pakalpojumu laišanai tirgū nepieciešamo iekārtu un iekārtu iegāde; būvdarbi, tostarp jaunu ražošanas līniju būvniecība; investīcijas, kas saistītas ar zaļo pārkārtošanos, jo īpaši, lai veicinātu atkritumu rašanās novēršanu, atkritumu pārstrādi/atkārtotu izmantošanu un īstenotu atjaunojamo energoresursu risinājumus; 
2)konsultatīvie pakalpojumi projektu īstenošanai;
3) darbinieku prasmju pilnveide/pārkvalificēšana, nodrošinot apmācību jaunu IT risinājumu, jaunu tehnoloģiju, klientu vajadzību analīzes, informācijas/datu pārvaldības, kā arī riska pārvaldības jomā.

Investīcijas nodrošina visu mērķī aprakstīto projektu līdzsvarotu īstenošanu, ņemot vērā gan saņēmēju īpašās vajadzības, gan ANM regulas mērķus.

Ieguldījumi saskaņā ar šo pasākumu pilnībā atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C 58/01).

A8G

A1.2.1. Uzņēmumu ieguldījumi darbinieku un personāla produktos, pakalpojumos un kompetencē, kas saistīti ar darbību dažādošanu

Mērķrādītājs

T2 — MVU un mikrouzņēmumu skaits HoReCa, kultūras un tūrisma nozarē, kuri ir modernizējuši savu uzņēmējdarbību

 

Skaits

2 500

5 000

2. cet.

2026

Vismaz 5000 MVU un mikrouzņēmumi HoReCa, kultūras un tūrisma nozarē ir pabeiguši projektus, kuru mērķis ir modernizēt savu uzņēmējdarbību. Projekti ietver šādus trīs darbību veidus:
1) Ieguldījumi to preču un pakalpojumu izstrādē un ražošanā, piemēram: i) jaunu produktu/pakalpojumu laišanai tirgū nepieciešamo iekārtu un iekārtu iegāde; būvdarbi, tostarp jaunu ražošanas līniju būvniecība; investīcijas, kas saistītas ar zaļo pārkārtošanos, jo īpaši, lai veicinātu atkritumu rašanās novēršanu, atkritumu pārstrādi/atkārtotu izmantošanu un īstenotu atjaunojamo energoresursu risinājumus; 
2)konsultatīvie pakalpojumi projektu īstenošanai;
3) darbinieku prasmju pilnveide/pārkvalificēšana, nodrošinot apmācību jaunu IT risinājumu, jaunu tehnoloģiju, klientu vajadzību analīzes, informācijas/datu pārvaldības, kā arī riska pārvaldības jomā.

Investīcijas nodrošina visu mērķī aprakstīto projektu līdzsvarotu īstenošanu, ņemot vērā gan saņēmēju īpašās vajadzības, gan ANM regulas mērķus.

Ieguldījumi saskaņā ar šo pasākumu pilnībā atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C 58/01).

A9G

A1.2.2. Atbalsts ieguldījumiem, kas ir ļoti svarīgi ekonomikai

Atskaites punkts

Izstrādājamo investīciju jomu galīgās atlases pieņemšana

Paziņojums par izstrādājamo investīciju jomu galīgo atlasi

4. cet.

2022

Izstrādājamo investīciju jomu galīgās atlases pieņemšana.

Atbalstu saskaņā ar šo ieguldījumu veido:
1) Līdzekļu nodrošināšana zemes konsolidācijai, tostarp izņēmuma kārtā zemes iegādei; 2) Līdzekļu nodrošināšana nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai, tostarp ražošanas un uzglabāšanas iekārtu, kā arī komunālo pakalpojumu infrastruktūras (piemēram, ūdens, gāzes, enerģijas) būvniecībai;3) Tehniskā atbalsta sniegšana vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

Par kritēriju sagatavošanu atbild Attīstības, darba un tehnoloģiju ministrija.


Izstrādājot kritērijus, ņem vērā šādus raksturlielumus:
a) priekšroku dod ieguldījumu jomām, kas atrodas reģionos, kurus visvairāk skārusi Covid-19 pandēmija, un to nosaka bezdarba līmeņa pieaugums 2020. gadā un iekšzemes kopprodukta kritums 2020. gadā;
b) priekšroku dod ieguldījumu apgabaliem, kas atrodas vismazāk attīstītajos reģionos, kurus nosaka pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju 2019. gada līmeņa (mazāks IKP uz vienu iedzīvotāju, kas nozīmē mazāk attīstītos) un 2019. gada bezdarba līmeņa (augstāks bezdarba līmenis, kas nozīmē mazāk attīstītu);
c) priekšroku dod apgabaliem, kas atrodas reģionos, kuros ir vislielākās vides un klimata ieguldījumu vajadzības;
d) priekšroku dod projektiem ar augstāko gatavības pakāpi.
Kritērijos ievēro pārredzamības un nediskriminācijas principus.

Pasākumu īsteno, pilnībā ievērojot DNSH tehniskos norādījumus (2021/C 58/01). Jo īpaši jānodrošina atbalstīto ieguldījumu atbilstība Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktam un 12. pantam un Putnu direktīvas 5. pantam un vajadzības gadījumā jāveic ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) vai skrīnings saskaņā ar IVN direktīvu. Visiem ieguldījumu projektiem, ko finansē saskaņā ar šo komponentu un par kuriem nepieciešams IVN lēmums, jāatbilst Direktīvai 2011/92/ES, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/52/ES. Konkrēti, visus jaunos projektus, kuriem nepieciešams IVN, atļauj saskaņā ar Likumu par informācijas sniegšanu par vidi un tās aizsardzību, sabiedrības līdzdalību vides aizsardzībā un ietekmes uz vidi novērtējumiem, kurā grozījumi izdarīti ar 2021. gada 30. marta Likumu, ar ko groza minēto aktu, un dažiem citiem tiesību aktiem. “Pamatnostādnēs par korektīvām darbībām projektiem, ko līdzfinansē no ES fondiem, kurus skāris pārkāpums 2016/2046”, kas Polijai paziņotas 2021. gada 23. februārī (ref. Ares(2021)1423319), noteikumus ņem vērā, īstenojot visus investīciju projektus, par kuriem vides lēmums vai būvniecības vai attīstības atļauja tika pieprasīta vai izdota pirms 2021. gada 30. marta likuma stāšanās spēkā.

A10G

A1.2.2. Atbalsts ieguldījumiem, kas ir ļoti svarīgi ekonomikai

Mērķrādītājs

Attīstītās ieguldījumu teritorijas (ha)

 

Skaits

14 860

17 660

4. cet.

2023

17 660 hektāri ieguldījumu vietu Polijā (2 800 jauni hektāri).

Investīciju vietu būvniecība ietver sīki izstrādātus atlases kritērijus, lai nodrošinātu atbilstību tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodari būtisku kaitējumu” ievērošanu (2021/C 58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu.

A11G

A1.2.2. Atbalsts ieguldījumiem, kas ir ļoti svarīgi ekonomikai

Mērķrādītājs

Attīstītās ieguldījumu teritorijas (ha)

 

Skaits

17 660

19 060

4. cet.

2025

19 060 hektāri ieguldījumu vietu Polijā (4 200 jauni hektāri).

Investīciju vietu būvniecība ietver sīki izstrādātus atlases kritērijus, lai nodrošinātu atbilstību tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodari būtisku kaitējumu” ievērošanu (2021/C 58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu.

A12G

A1.3 Zemes izmantošanas plānošanas reforma

Atskaites punkts

Jauna tiesību akta par telpisko plānošanu stāšanās spēkā

Tiesību akta par telpisko plānošanu noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

 

 

 

1. cet.

2023

Pēc sabiedriskās apspriešanas stājas spēkā jauns tiesību akts par telpisko plānošanu, kas:
i) ieviest prasību visām pašvaldībām sagatavot un pieņemt ilgtermiņa stratēģiju saistībā ar zemes attīstību pašvaldībā; ieviest prasību visām pašvaldībām sagatavot un pieņemt vispārējus teritorijas attīstības plānus, kas jāpārveido par vietējiem tiesību aktiem, kuros ir paredzēti vispārīgi noteikumi par būvniecību pašvaldības teritorijā un kuru pamatā ir pašvaldības ilgtermiņa stratēģija attiecībā uz zemes attīstību; ieviest prasību, kas uzliek investoriem pienākumu īstenot papildu projektus pašvaldības labā, būvējot jaunus attīstības projektus, lai cita starpā samazinātu mājokļu attīstību, nesniedzot pietiekamus pakalpojumus; noteikt procesu, kurā ieinteresētās personas var piedalīties stratēģiju un vispārējo plānu izstrādē pašvaldībās. 

A13G

A1.3.1. Zemes izmantošanas plānošanas reformas īstenošana

Atskaites punkts

Tāda dokumenta publicēšana, kurā noteikts piešķiršanas mehānisms un indikatīvā atbalsta summa, kas piešķirama katrai Polijas pašvaldībai zemes izmantošanas plānošanas reformas īstenošanai

Publikācija Ekonomikas attīstības un tehnoloģiju ministrijas tīmekļa vietnē

3. sem.

2022

Pēc sabiedriskās apspriešanas publicē dokumentu, kurā noteikts piešķiršanas mehānisms un indikatīvā atbalsta summa, ko katra pašvaldība saņems, lai īstenotu atskaites punktā A12G noteikto zemes izmantošanas plānošanas reformu. Jo īpaši dokumentā norāda katrai pašvaldībai piešķiramā atbalsta summu un paskaidro, kāda veida darbībām atbalsts tiks izmantots.

Visas Polijas pašvaldības saņem atbalstu šā pasākuma īstenošanai. Katrai pašvaldībai piešķiramā atbalsta summā ņem vērā iedzīvotāju skaitu un pašvaldības platību (vairāk apdzīvotas/plašākas pašvaldības saņem lielāku atbalstu), vienlaikus ņemot vērā arī pašvaldību īpašās vajadzības.

A14G

A1.3.1. Zemes izmantošanas plānošanas reformas īstenošana

Mērķrādītājs

Darbinieki no vietējām pašvaldībām un teritorijas plānotāji, kas pabeiguši kursu par jauno telpiskās plānošanas likumu

 

Skaits

0

850

2. cet.

2024

Vismaz 850 vietējo pašvaldību un telpisko plānotāju darbinieki ir pabeiguši kursu par jauno telpiskās plānošanas likumu, kas noteikts A12G atskaites punktā.

A15G

A1.3.1. Zemes izmantošanas plānošanas reformas īstenošana

Mērķrādītājs

Darbinieki no vietējām pašvaldībām un teritorijas plānotāji, kas pabeiguši kursu par jauno telpiskās plānošanas likumu

 

Skaits

850

1 700

2. cet.

2026

Vismaz 1700 darbinieki no vietējām pašvaldībām un teritorijas plānotājiem, kuri ir pabeiguši kursu par jauno telpiskās plānošanas likumu, kas noteikts A12G atskaites punktā.

A16G

A1.3.1. Zemes izmantošanas plānošanas reformas īstenošana

Mērķrādītājs

To pašvaldību īpatsvars, kas pieņēmušas vispārējos teritoriālās attīstības plānus

% (procentos)

0

25

4. cet.

2024

Vismaz 25 % pašvaldību ir sagatavojušas un pieņēmušas vispārēju teritorijas attīstības plānu, kā to prasa jaunais tiesību akts, kas izklāstīts A12G atskaites punktā.

A17G

A1.3.1. Zemes izmantošanas plānošanas reformas īstenošana

Mērķrādītājs

To pašvaldību īpatsvars, kas pieņēmušas vispārējos teritoriālās attīstības plānus

% (procentos)

25

100

2. cet.

2026

100 % pašvaldību ir sagatavojušas un pieņēmušas vispārēju teritorijas attīstības plānu, kā to prasa jaunais tiesību akts, kas izklāstīts A12G atskaites punktā.

A18G

A1.4 Reforma ražotāju/patērētāju konkurētspējas un aizsardzības uzlabošanai lauksaimniecības nozarē

Atskaites punkts

Pēc sabiedriskās apspriešanas stājas spēkā jauns likums cīņai pret līgumisko priekšrocību negodīgu izmantošanu lauksaimniecības un pārtikas tirdzniecības nozarē, kas:

Pēc sabiedriskās apspriešanas stājas spēkā jauns likums cīņai pret līgumisko priekšrocību negodīgu izmantošanu lauksaimniecības un pārtikas tirdzniecības nozarē, kas:

 

 

 

1. cet.

2022

Pēc sabiedriskās apspriešanas stājas spēkā jauns likums cīņai pret līgumisko priekšrocību negodīgu izmantošanu lauksaimniecības un pārtikas tirdzniecības nozarē, kas:
1) nodrošināt pamatu labākai pārtikas piegādes ķēdes darbībai un apstiprināt labas prakses principu kopumu vertikālajās attiecībās pārtikas piegādes ķēdē, kā arī nodrošināt standartu minimālo saskaņošanu, kā paredzēts Direktīvā (ES) 2019/633; 2) Aizsargāt visus lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecības darījumus pret negodīgu tirdzniecības praksi; 3) pārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvu (ES) 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē.
Šis likums pārsniedz Negodīgas tirdzniecības prakses direktīvu šādos veidos:
a) Lai gan direktīva paredz slēgtu negodīgas tirdzniecības prakses sarakstu, ar jauno likumu papildus šim sarakstam ievieš atklātu negodīgas tirdzniecības prakses definīciju. Jo īpaši Konkurences un patērētāju aizsardzības birojs (UOKiK) šādu papildu tirdzniecības praksi atzīst par negodīgu, ja i) tā ir pretrunā labas komercprakses prasībām;

b) Lai gan direktīva aizsargā tikai lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādātājus, jaunais tiesību akts aizsargā visus tirdzniecības dalībniekus, tostarp lauksaimniecības un pārtikas produktu pircējus.

Reforma ļauj Konkurences un patērētāju aizsardzības birojam izmeklēt ne tikai tirgus dalībnieku iesniegtās lietas, bet arī pats veikt izmeklēšanu.

A19G

A1.4 Reforma ražotāju/patērētāju konkurētspējas un aizsardzības uzlabošanai lauksaimniecības nozarē

Atskaites punkts

Pēc sabiedriskās apspriešanas stājas spēkā jauns likums cīņai pret līgumisko priekšrocību negodīgu izmantošanu lauksaimniecības un pārtikas tirdzniecības nozarē, kas:

Publikācija Konkurences un patērētāju aizsardzības biroja tīmekļa vietnē

 

 

 

2. cet.

2025

Pārskatā iekļauj novērtējumu par to, vai ir sasniegti reformas mērķi attiecībā uz negodīgu tirdzniecības praksi lauksaimniecības pārtikas nozarē, un nosaka rīcības iespējas, lai risinātu iespējamās īstenošanas problēmas.

A20G

A1.4.1. Ieguldījumi lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes ķēdes dažādošanai un saīsināšanai un ķēdes struktūru noturības veidošanai

Atskaites punkts

Atbalsta saņēmēju atlases kritēriju pieņemšana visiem projektiem, uz kuriem attiecas šis ieguldījums

Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrijas un Lauksaimniecības pārstrukturēšanas un modernizācijas aģentūras tīmekļa vietnē publicēta informācija par saņēmēju atlases kritēriju pieņemšanu

 

 

 

1. cet.

2022

Pēc sabiedriskās apspriešanas pieņemt kritērijus atbalsta saņēmēju atlasei visiem projektiem, uz kuriem attiecas šis ieguldījums. Atlases kritērijos ievēro nediskriminācijas un pārredzamības principus.
Atlases kritērijos priekšroku dod šādām jomām:
i) digitalizācija; 
ii) darbvietu radīšana; 
iii) vides aizsardzība un ilgtspējīga pārtikas ražošanas prakse;
iv) aprites ekonomika, tostarp darbības, kas saistītas ar pārtikas izšķērdēšanas novēršanu.
Pieteikumu iesniegšanas un pārbaudes procesu veic Lauksaimniecības pārstrukturēšanas un modernizācijas aģentūra (ARMA), lai nodrošinātu konsekvenci, pārredzamību un novērstu dubultu finansēšanu.

A21G

A1.4.1. Ieguldījumi lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes ķēdes dažādošanai un saīsināšanai un ķēdes struktūru noturības veidošanai

Mērķrādītājs

Uzbūvēti vai modernizēti izplatīšanas un uzglabāšanas centri un modernizēti vairumtirdzniecības tirgi

 

Skaits

0

72

4. cet.

2025

Uzbūvēti vai modernizēti vismaz 72 izplatīšanas un uzglabāšanas centri un vairumtirdzniecības tirgi (tostarp kooperatīvi). Mērķis ir vietējā līmenī izveidot neatkarīgu izplatīšanas un uzglabāšanas centru kopumu, lai dažādotu un saīsinātu pārtikas piegādes ķēdi, kā arī veicinātu ilgtspējīgāku ražošanas praksi lauksaimniecības pārtikas nozarē, jo īpaši novēršot pārtikas izšķērdēšanu. Ieguldījums ietver:

(I)Ēku un attiecīgās infrastruktūras būvniecība vai modernizācija, piemēram, uzglabāšanas, iepakošanas, iekraušanas un pārdošanas iekārtas, sociālie pakalpojumi un laboratorijas. Turklāt investīcijas ietver saules enerģijas paneļu iegādi un siltuma atgūšanas iekārtu, biomasas kurtuvju un aukstumaģentu ar samazinātu vai neitrālu ietekmi uz vidi būvniecību. Ēku modernizācija ietver arī ieguldījumus ēku termomodernizācijā, atkritumu apstrādes iekārtu būvniecībā un ūdens un energotaupības iekārtu būvniecībā.

(II)Lauksaimniecības pārtikas produktu uzglabāšanas, pārdošanas, iepakošanas un transportēšanas iekārtu iegāde un uzstādīšana

(III)It sistēmu iegāde un uzstādīšana pārtikas produktu atbalstam, uzglabāšanai un tirdzniecībai, tostarp ar pārvaldību un grāmatvedību saistītas sistēmas.

(IV)Jaunu specializētu transportlīdzekļu iegāde noliktavu pārvaldībai (piemēram, autokrāvējiem) un lauksaimniecības pārtikas produktu (piemēram, cisternu, silosu, saldētavu un izotermu) pārvadāšanai. Transporta aprīkojumu iegādājas, pilnībā ievērojot DNSH tehniskos norādījumus (2021/C58/01).

(V)Ieguldījumi, kas saistīti ar atbilstību sertificētām kvalitātes vadības sistēmām

(VI)Avansa maksas par patentiem un licencēm.

Investīcijas nodrošina visu mērķī aprakstīto projektu līdzsvarotu īstenošanu, ņemot vērā gan saņēmēju īpašās vajadzības, gan ANM regulas mērķus.

Investīcijas veic saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C 58/01), jo īpaši attiecībā uz prasībām, kas saistītas ar energoefektivitāti, transporta aprīkojumu, atjaunojamo energoresursu enerģiju un atkritumu apsaimniekošanu.

A22G

A1.4.1. Ieguldījumi lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes ķēdes dažādošanai un saīsināšanai un ķēdes struktūru noturības veidošanai

Mērķrādītājs

Lauksaimniecības pārtikas nozares MVU, kas pabeidza infrastruktūras un aprīkojuma modernizācijas projektus

 

Skaits

0

400

4. cet.

2024

Vismaz 400 MVU lauksaimniecības pārtikas un zivsaimniecības nozarē pabeidza infrastruktūras un aprīkojuma modernizācijas projektus. Ieguldījumu veido šādas darbības:
Ēku un attiecīgās infrastruktūras, piemēram, ražošanas un uzglabāšanas iekārtu un laboratoriju, būvniecība vai modernizācija. Atbalsts sedz arī zaļās investīcijas, piemēram, atkritumu glabāšanas un apsaimniekošanas iekārtu, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un biogāzes iekārtu būvniecību. Turklāt investīcijas ietver saules enerģijas paneļu iegādi un siltuma atgūšanas iekārtu, biomasas kurtuvju un aukstumaģentu ar samazinātu vai neitrālu ietekmi uz vidi būvniecību.
2) lauksaimniecības pārtikas un zivsaimniecības un akvakultūras produktu uzglabāšanas, pārstrādes un pārdošanas iekārtu iegāde un uzstādīšana.
3) IT sistēmu iegāde un uzstādīšana, lai atbalstītu ražošanas, uzglabāšanas un pārdošanas procesus, tostarp pārvaldību un grāmatvedību.
Jaunu bezemisiju vai mazemisiju specializētu transportlīdzekļu iegāde noliktavu pārvaldībai (piemēram, autokrāvējiem) un lauksaimniecības pārtikas un zivsaimniecības un akvakultūras produktu (piemēram, cisternu, silosu, saldētavu un izotermu) pārvadāšanai.
5)Ieguldījumi, kas saistīti ar atbilstību sertificētām kvalitātes vadības sistēmām.
Avansā maksājamās nodevas par patentiem un licencēm.

Investīcijas nodrošina visu mērķī aprakstīto projektu līdzsvarotu īstenošanu, ņemot vērā gan saņēmēju īpašās vajadzības, gan ANM regulas mērķus.

Investīcijas veic, pilnībā ievērojot NBK tehniskos norādījumus (2021/C 58/01), jo īpaši attiecībā uz prasībām, kas saistītas ar energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu enerģiju, atkritumu apsaimniekošanu un transporta aprīkojumu.

A23G

A1.4.1. Ieguldījumi lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes ķēdes dažādošanai un saīsināšanai un ķēdes struktūru noturības veidošanai

Mērķrādītājs

Lauksaimniecības pārtikas nozares MVU, kas pabeidza infrastruktūras un aprīkojuma modernizācijas projektus

 

Skaits

400

800

4. cet.

2025

Vismaz 800 MVU lauksaimniecības pārtikas un zivsaimniecības nozarē pabeidza infrastruktūras un aprīkojuma modernizācijas projektus.

Ieguldījumu veido šādas darbības:
Ēku un attiecīgās infrastruktūras, piemēram, ražošanas un uzglabāšanas iekārtu un laboratoriju, būvniecība vai modernizācija. Atbalsts sedz arī zaļās investīcijas, piemēram, atkritumu glabāšanas un apsaimniekošanas iekārtu, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un biogāzes iekārtu būvniecību. Turklāt investīcijas ietver saules enerģijas paneļu iegādi un siltuma atgūšanas iekārtu, biomasas kurtuvju un aukstumaģentu ar samazinātu vai neitrālu ietekmi uz vidi būvniecību.
2) lauksaimniecības pārtikas un zivsaimniecības un akvakultūras produktu uzglabāšanas, pārstrādes un pārdošanas iekārtu iegāde un uzstādīšana.
3) IT sistēmu iegāde un uzstādīšana, lai atbalstītu ražošanas, uzglabāšanas un pārdošanas procesus, tostarp pārvaldību un grāmatvedību.
Jaunu bezemisiju vai mazemisiju specializētu transportlīdzekļu iegāde noliktavu pārvaldībai (piemēram, autokrāvējiem) un lauksaimniecības pārtikas un zivsaimniecības un akvakultūras produktu (piemēram, cisternu, silosu, saldētavu un izotermu) pārvadāšanai.
5)Ieguldījumi, kas saistīti ar atbilstību sertificētām kvalitātes vadības sistēmām.
Avansā maksājamās nodevas par patentiem un licencēm.

Investīcijas nodrošina visu mērķī aprakstīto projektu līdzsvarotu īstenošanu, ņemot vērā gan saņēmēju īpašās vajadzības, gan ANM regulas mērķus.

Investīcijas veic, pilnībā ievērojot NBK tehniskos norādījumus (2021/C 58/01), jo īpaši attiecībā uz prasībām, kas saistītas ar energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu enerģiju, atkritumu apsaimniekošanu un transporta aprīkojumu.

A24G

A1.4.1. Ieguldījumi lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes ķēdes dažādošanai un saīsināšanai un ķēdes struktūru noturības veidošanai

Mērķrādītājs

Labdarības organizācijas pārtikas nozarē, kas pabeidza infrastruktūras un aprīkojuma modernizācijas projektus

 

Skaits

0

50

4. cet.

2025

Vismaz 50 labdarības organizācijas pārtikas nozarē pabeidza infrastruktūras un aprīkojuma modernizācijas projektus, lai veicinātu ilgtspējīgākus pārtikas patēriņa modeļus, jo īpaši novēršot pārtikas izšķērdēšanu. Investīcijas atbalsta labdarības organizāciju infrastruktūras modernizāciju, tostarp:
1) esošo ēku būvniecība un pielāgošana pārtikas uzglabāšanai, sagatavošanai un izplatīšanai.
2) aukstās rezervuāru, ledusskapju, saldētavu un elektroenerģijas ģeneratoru iegāde.
3) pārtikas produktu un ēdienu pārstrādes, uzglabāšanas, iepakošanas un izplatīšanas mašīnu, ierīču un iekārtu iegāde.
5) ar pārtikas izplatīšanu saistītu loģistikas procesu pārvaldībai paredzētu ierīču un IT lietojumprogrammu iegāde.
Specializētu transportlīdzekļu (piemēram, pārtikas kravas automobiļu, izotermas, autokrāvēju un liftu) iegāde, kas vajadzīgi pārtikas savākšanai un transportēšanai un noliktavu pārvaldībai.

Investīcijas nodrošina visu mērķī aprakstīto projektu līdzsvarotu īstenošanu, ņemot vērā gan saņēmēju īpašās vajadzības, gan ANM regulas mērķus.

Investīcijas veic, pilnībā ievērojot NBK tehniskos norādījumus (2021/C 58/01), jo īpaši attiecībā uz prasībām, kas saistītas ar energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu enerģiju, atkritumu apsaimniekošanu un transporta aprīkojumu.

A25G

A1.4.1. Ieguldījumi lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes ķēdes dažādošanai un saīsināšanai un ķēdes struktūru noturības veidošanai

Mērķrādītājs

Lauksaimnieki un zvejnieki, kas pabeidza projektus, lai modernizētu savu infrastruktūru un aprīkojumu, saīsinātu pārtikas piegādes ķēdes un ieviestu lauksaimniecības 4.0 risinājumus ražošanas procesos

 

Skaits

0

5 764

4. cet.

2023

Vismaz 5764 lauksaimnieki un zvejnieki pabeidza infrastruktūras un aprīkojuma modernizācijas projektus, lai palielinātu viņu noturību pret turpmākām krīzēm un uzlabotu ilgtspējīgus ražošanas modeļus, saīsinātu piegādes ķēdes un atbalstītu lauksaimniecības 4.0 tehnoloģijas.

Pasākums ietver:

Ēku un infrastruktūras būvniecība un modernizācija lauksaimniecības, zivsaimniecības, akvakultūras un pārtikas produktu pārstrādei, ko veic lauksaimnieki. Atbalsts ietver arī videi un veselībai kaitīgu materiālu aizstāšanu ēkās, ko izmanto lauksaimnieciskajā ražošanā;

2) siltuma reģenerācijas iekārtu, biomasas krāšņu un aukstumaģentu būvniecība ar samazinātu vai neitrālu ietekmi uz vidi. Atbalsts ietver arī ēku siltummodernizāciju, atkritumu uzglabāšanas un apsaimniekošanas iekārtu, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un biogāzes iekārtu būvniecību, kā arī fotoelementu un saules enerģijas paneļu iegādi.

Iekārtu un aprīkojuma iegāde un uzstādīšana lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras produktu ražošanai, pārstrādei un uzglabāšanai, ko veic lauksaimnieki.

Vietējo pārtikas produktu tiešai pārdošanai paredzētu vietu būvniecība vai modernizācija. Tas ietver telpu izstrādi, pielāgošanu un būvniecību tiešai pārdošanai, kā arī attiecīgā aprīkojuma, piemēram, ledusskapju, saldētavu un apstrādes iekārtu un ierīču iegādi.

Ar lauksaimniecību saistītu IT sistēmu un digitālo risinājumu iegāde un uzstādīšana 4.0, lai atbalstītu lauksaimniecības pārtikas produktu ražošanas, uzglabāšanas un pārdošanas procesus. Tas ietver iekārtu, iekārtu un programmatūras iegādi šiem mērķiem, tostarp sensoru, IT iekārtu un lietojumprogrammu iegādi.

6) bezemisiju/mazemisiju specializētu transportlīdzekļu, piemēram, ledusskapja kravas automobiļu, autocisternu un izotermisko kravas automobiļu iegāde, lai atbalstītu lauksaimniecības pārtikas produktu pārdošanu vai transportēšanu “no durvīm līdz durvīm”.
Izveidot tiešsaistes rīkus lauksaimniecības, zivsaimniecības, akvakultūras un pārtikas produktu pārdošanai, kā arī atbalstīt piegāžu organizēšanu.

Avansā maksājamās nodevas par patentiem un licencēm.

Investīcijas nodrošina visu mērķī aprakstīto projektu līdzsvarotu īstenošanu, ņemot vērā gan saņēmēju īpašās vajadzības, gan ANM regulas mērķus.

Investīcijas veic, pilnībā ievērojot DNSH tehniskos norādījumus (2021/C 58/01), jo īpaši attiecībā uz prasībām, kas saistītas ar energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu enerģiju, atkritumu apsaimniekošanu, bioloģisko daudzveidību un transporta aprīkojumu.

A26G

A1.4.1. Ieguldījumi lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes ķēdes dažādošanai un saīsināšanai un ķēdes struktūru noturības veidošanai

Mērķrādītājs

Lauksaimnieki un zvejnieki, kas pabeidza projektus, lai modernizētu savu infrastruktūru un aprīkojumu, saīsinātu pārtikas piegādes ķēdes un ieviestu lauksaimniecības 4.0 risinājumus ražošanas procesos

 

Skaits

5 764

11 527

4. cet.

2025

Vismaz 11 527 lauksaimnieki un zvejnieki pabeidza infrastruktūras un aprīkojuma modernizācijas projektus, lai palielinātu viņu noturību pret turpmākām krīzēm un uzlabotu ilgtspējīgus ražošanas modeļus, saīsinātu piegādes ķēdes un atbalstītu lauksaimniecības 4.0 tehnoloģijas.

Pasākums ietver:

Ēku un infrastruktūras būvniecība un modernizācija lauksaimniecības, zivsaimniecības, akvakultūras un pārtikas produktu pārstrādei, ko veic lauksaimnieki. Atbalsts ietver arī videi un veselībai kaitīgu materiālu aizstāšanu ēkās, ko izmanto lauksaimnieciskajā ražošanā;

2) siltuma reģenerācijas iekārtu, biomasas krāšņu un aukstumaģentu būvniecība ar samazinātu vai neitrālu ietekmi uz vidi. Atbalsts ietver arī ēku siltummodernizāciju, atkritumu uzglabāšanas un apsaimniekošanas iekārtu, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un biogāzes iekārtu būvniecību, kā arī fotoelementu un saules enerģijas paneļu iegādi.

Iekārtu un aprīkojuma iegāde un uzstādīšana lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras produktu ražošanai, pārstrādei un uzglabāšanai, ko veic lauksaimnieki.

Vietējo pārtikas produktu tiešai pārdošanai paredzētu vietu būvniecība vai modernizācija. Tas ietver telpu izstrādi, pielāgošanu un būvniecību tiešai pārdošanai, kā arī attiecīgā aprīkojuma, piemēram, ledusskapju, saldētavu un apstrādes iekārtu un ierīču iegādi.

Ar lauksaimniecību saistītu IT sistēmu un digitālo risinājumu iegāde un uzstādīšana 4.0, lai atbalstītu lauksaimniecības pārtikas produktu ražošanas, uzglabāšanas un pārdošanas procesus. Tas ietver iekārtu, iekārtu un programmatūras iegādi šiem mērķiem, tostarp sensoru, IT iekārtu un lietojumprogrammu iegādi.

6) bezemisiju/mazemisiju specializētu transportlīdzekļu, piemēram, ledusskapja kravas automobiļu, autocisternu un izotermisko kravas automobiļu iegāde, lai atbalstītu lauksaimniecības pārtikas produktu pārdošanu vai transportēšanu “no durvīm līdz durvīm”.

Izveidot tiešsaistes rīkus lauksaimniecības, zivsaimniecības, akvakultūras un pārtikas produktu pārdošanai, kā arī atbalstīt piegāžu organizēšanu.

Avansā maksājamās nodevas par patentiem un licencēm.

Investīcijas nodrošina visu mērķī aprakstīto projektu līdzsvarotu īstenošanu, ņemot vērā gan saņēmēju īpašās vajadzības, gan ANM regulas mērķus.

Investīcijas veic, pilnībā ievērojot DNSH tehniskos norādījumus (2021/C 58/01), jo īpaši attiecībā uz prasībām, kas saistītas ar energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu enerģiju, atkritumu apsaimniekošanu, bioloģisko daudzveidību un transporta aprīkojumu.



A2 — INOVĀCIJA

Turpmākie pasākumi. NR.°

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

A27G

A2.1. Paātrināt robotizācijas un digitalizācijas un inovācijas procesus

Atskaites punkts

Stājas spēkā jauns likums par atbalstu uzņēmumu automatizācijai, digitalizācijai un inovācijai, ieviešot nodokļu atvieglojumus robotizācijai

Jaunā likuma noteikums par atbalstu uzņēmumu automatizācijai, digitalizācijai un inovācijai, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2022

Ar jaunu likumu ievieš nodokļu atvieglojumus, lai uzņēmējam taksācijas gada beigās būtu tiesības uz robotizācijas izmaksu daļas papildu norakstīšanu no nodokļa bāzes. Nodokļu atvieglojumi ir pieejami visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to lieluma un uzņēmējdarbības vietas. Par attiecināmām uzskata šādas izmaksas:

• jaunu robotu iegādes izmaksas,

• mašīnas un perifērās ierīces robotiem, kas ar tiem funkcionāli saistīti

• mašīnas, ierīces un citas ar robotiem funkcionāli saistītas lietas, ko izmanto, lai nodrošinātu ergonomiku un darba drošību

• mašīnas, ierīces vai sistēmas robotu tālvadībai, diagnostikai, uzraudzībai vai apkopei

• cilvēka un mašīnas mijiedarbības ierīces kobotiem vai augstas jutības robotiem

• iepriekš minēto nemateriālo aktīvu izmaksas, kas attiecas uz pamatlīdzekļiem

• mācību pakalpojumu izmaksas saistībā ar robotiem

• maksas, kas attiecas uz iepriekš uzskaitītajiem pamatlīdzekļiem, ja pēc līzinga līguma pamattermiņa beigām īpašumtiesības uz pamatlīdzekļiem tiek nodotas nodokļu maksātājam.

Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C 58/01). Reforma jo īpaši atbalsta zemas ietekmes ieguldījumus, kas ir tehnoloģiski neitrāli to piemērošanas līmenī.

A28G

A2.1.1. Ieguldījumi robotizācijas un digitalizācijas atbalstam uzņēmumos

Mērķrādītājs

T1 – Ar robotizāciju, mākslīgo intelektu vai procesu, tehnoloģiju, produktu vai pakalpojumu digitalizāciju saistītu projektu īstenošana

 

Skaits

0

6

4. cet.

2024

Tādu pilnībā īstenotu projektu skaits, kas saistīti ar robotizāciju, mākslīgo intelektu vai procesu, tehnoloģiju, produktu vai pakalpojumu digitalizāciju. Jo īpaši projekti aptver vismaz vienu no uzskaitītajiem tematiem:
- pilnībā īstenot inovatīvus digitālos risinājumus, tostarp uzņēmējdarbības procesu digitalizāciju,
- atbalstīt pāreju uz “Rūpniecība 4.0”, īpašu uzmanību pievēršot robotizācijai un darbības tehnoloģijām,
- mākoņdatošanas tehnoloģiju un mākslīgā intelekta izmantošana ražošanas un uzņēmējdarbības procesu integrācijā un pārvaldībā,
- the integration of particular elements of business processes,
- pilnībā ieviest mašīnas un mašīnas (M2M) sakaru tehnoloģijas, izmantot lietisko internetu (IoT), izmantojot progresīvas informācijas apstrādes metodes,
- pilnībā ieviest intelektiskās ražošanas līnijas, būvēt viedās rūpnīcas (viedās rūpnīcas),
- digitālo domēnu platformu izveide un esošo domēnu sistēmu integrācija.
- pilnībā ieviest īpašas sistēmas, kas automatizē procesus digitālās drošības jomā, izmantojot mākoņdatošanas tehnoloģijas un mākslīgo intelektu,
- modernu digitālo darbvietu pilnīga ieviešana.
Paredzams, ka projekts galvenokārt tiks vērsts uz lieliem uzņēmumiem un to darbiniekiem.

A29G

A2.1.1. Ieguldījumi robotizācijas un digitalizācijas atbalstam uzņēmumos

Mērķrādītājs

T2 – Ar robotizāciju, mākslīgo intelektu vai procesu, tehnoloģiju, produktu vai pakalpojumu digitalizāciju saistītu projektu īstenošana

 

Skaits

6

40

2. cet.

2026

Vēl vismaz 34 pilnībā īstenoti projekti, kas saistīti ar robotizāciju, mākslīgo intelektu vai tādu procesu, tehnoloģiju, produktu vai pakalpojumu digitalizāciju, kuri atbilst A28G pasākumam noteiktajām prasībām.

A30G

A2.2 Izveidojot nosacījumus pārejai uz aprites ekonomikas modeli

Atskaites punkts

Stājas spēkā jauni tiesību akti, ar kuriem ievieš izmaiņas tiesiskajā regulējumā, lai nodrošinātu otrreizējo izejvielu tirdzniecību

Jaunā tiesību akta noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2024

Jaunie tiesību akti ļauj tirgoties ar atsevišķām otrreizējām izejvielām. Tiesību akti ļauj atvieglot šo materiālu apsaimniekošanu, kas samazina dabas resursu iegulu izmantošanu, aizstājot dabiskos materiālus un produktus, un samazina atkritumu uzglabāšanu atkritumu kalnos.

A31G

A2.2.1. Ieguldījumi vides tehnoloģiju un inovācijas izvēršanā, tostarp ar aprites ekonomiku saistītu tehnoloģiju ieviešanā

Mērķrādītājs

Parakstīti dotāciju nolīgumi par projektiem, kas piešķirti MVU ar risinājumiem zaļo tehnoloģiju izstrādei un stimulēšanai vai piemērošanai (saistībā ar aprites ekonomiku)

 

Skaits

0

100

1. cet.

2025

Parakstīto dotāciju nolīgumu skaits. Atlasi veic saskaņā ar noteiktiem atlases kritērijiem, ievērojot nediskriminācijas un pārredzamības principus. Ar finansējumu finansē MVU projektus saskaņā ar tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C 58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un saistībā ar zaļās rūpniecības risinājumu izstrādi un īstenošanu vai piemērošanu, kurus atlasa, pamatojoties uz lielāko ieguldījumu mērķu sasniegšanā (ar izmērāmiem un ticamiem rādītājiem) vienā no šādām kategorijām:
- materiālu pārvaldības uzlabošana.
- energoefektivitātes palielināšana ražošanas un darbības procesos.
- ražošanas un darbības procesu radīto atkritumu samazināšana.
- atkritumu atkārtota izmantošana vai pārstrāde.
- ražošanas un darbības procesu radīto SEG emisiju samazināšana.

A32G

A2.2.1. Ieguldījumi vides tehnoloģiju un inovācijas izvēršanā, tostarp ar aprites ekonomiku saistītu tehnoloģiju ieviešanā

Mērķrādītājs

Parakstīti dotāciju nolīgumi projektiem, kas atbalsta tādu tehnoloģiju attīstību, kuras veicina otrreizējo izejvielu tirgus izveidi

 

Skaits

0

5

3. sem.

2025

Parakstīto dotāciju nolīgumu skaits. Atlasi veic saskaņā ar noteiktiem atlases kritērijiem, ievērojot nediskriminācijas un pārredzamības principus. Finansējums finansē projektus, kas atbilst tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C 58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un saistībā ar otrreizējo izejvielu izmantošanu, kurus atlasa, pamatojoties uz lielāko ieguldījumu mērķu sasniegšanā (ar izmērāmiem un ticamiem rādītājiem) attiecībā uz: inovatīvu tehnoloģiju izstrāde un ieviešana atkritumu kā otrreizējo izejvielu izmantošanas jomā, c) reciklējamo materiālu apjoma palielināšana un ražošanas procesos izmantoto primāro materiālu daudzuma samazināšana, d) atbalsts galvenajiem pārstrādes procesiem, e) produktu kalpošanas laika pagarināšana, f) atkritumu daudzuma samazināšana uz poligoniem.

A33G

A2.3. Institucionāls un juridisks pamats bezpilota gaisa kuģu (UAV) izstrādei

Atskaites punkts

Tiesību akta, ar ko groza Likumu par Polijas Aeronavigācijas pakalpojumu aģentūru, stāšanās spēkā

Akta, ar ko groza Likumu par Polijas Aeronavigācijas pakalpojumu aģentūru, noteikums, kurā norādīts, ka tas stājas spēkā

 

 

 

2. cet.

2023

Ar grozījumu aktu Polijas Aeronavigācijas pakalpojumu aģentūrai (PANSA) piešķir tiesības uz pašu kapitālu komercsabiedrībās un pilnvaro PANSA vai tās meitasuzņēmumus īstenot izmēģinājuma projektus, ar kuriem atbalsta uz UAV balstītu uzņēmējdarbības modeļu un pakalpojumu īstenošanu.

A34G

A2.3.1. Kompetenču centru (specializēto mācību centru, īstenošanas atbalsta centru, novērošanas centru) un bezpilota transportlīdzekļu nozares pārvaldības infrastruktūras izstrāde un ekipējums kā inovācijas ekosistēma

Mērķrādītājs

T1 — Vietējie centri un infrastruktūra bezpilota transportlīdzekļiem, ko vietējā pašvaldība vai izraudzītā vienība pabeigusi darbībai vietējā līmenī

 

Skaits

0

3

1. cet.

2025

Vietējo infrastruktūru ievieš trīs vietās (izvietošana).
Bezpilota transportlīdzekļu digitālās infrastruktūras īstenošana visā valstī nodrošina bezpilota transportlīdzekļu lietojumu stabilu, ilgtspējīgu un drošu attīstību dažādās valsts daļās, palīdzot nodrošināt valsts teritoriālo kohēziju un ilgtspējīgu attīstību. Infrastruktūras galvenie elementi ir zemes infrastruktūra, vietējie datu un satiksmes pārvaldības centri, kā arī ieviestie digitālie pakalpojumi un ražotāji.

A35G

A2.3.1. Kompetenču centru (specializēto mācību centru, īstenošanas atbalsta centru, novērošanas centru) un bezpilota transportlīdzekļu nozares pārvaldības infrastruktūras izstrāde un ekipējums kā inovācijas ekosistēma

Mērķrādītājs

T2 — Vietējie centri un infrastruktūra bezpilota transportlīdzekļiem, ko vietējā pašvaldība vai izraudzītā vienība pabeigusi darbībai vietējā līmenī

 

Skaits

3

10

2. cet.

2026

Vietējos centrus un/vai infrastruktūru ievieš septiņās papildu vietās (izvietošana). Bezpilota transportlīdzekļu digitālās infrastruktūras īstenošana visā valstī nodrošina bezpilota transportlīdzekļu lietojumu stabilu, ilgtspējīgu un drošu attīstību dažādās valsts daļās, palīdzot nodrošināt valsts teritoriālo kohēziju un ilgtspējīgu attīstību. Infrastruktūras galvenie elementi ir zemes infrastruktūra, vietējie datu un satiksmes pārvaldības centri, kā arī ieviestie digitālie pakalpojumi un ražotāji.

A36G

A2.3.1. Kompetenču centru (specializēto mācību centru, īstenošanas atbalsta centru, novērošanas centru) un bezpilota transportlīdzekļu nozares pārvaldības infrastruktūras izstrāde un ekipējums kā inovācijas ekosistēma

Mērķrādītājs

Īstenoti bezpilota transportlīdzekļu pakalpojumi, pirms kuriem tiek īstenoti izmēģinājuma projekti

 

Skaits

0

2

2. cet.

2024

Bezpilota transportlīdzekļu pakalpojumus testē un īsteno izmēģinājuma projektos, ko īsteno atsevišķos kompetences centros. Paredzams, ka tā īstenos vismaz divus izmēģinājuma projektus specializētu programmu ietvaros šādās izvēlētās piemērošanas jomās:
- autonoma satiksmes koordinācija (īpašu uzmanību pievēršot ostām un enerģētikas infrastruktūrai)
- sabiedriskās kārtības pakalpojumi (drošība un civilā aizsardzība)
- The number of pilots carried out in individual packages shall depend on the area of application, the number of potential recipients (customers), technological complexity and regulatory conditions for a given application. Izmēģinājuma projektu ietvaros īstenotie pakalpojumi nodrošina tehnoloģiju standartizāciju, iegūstot sabiedrības atbalstu bezpilota transportlīdzekļu izmantošanai. Testēti un īstenoti bezpilota transportlīdzekļu pakalpojumi ir pilnībā funkcionējoši pakalpojumi, kuru pamatā ir aparatūra un programmatūra un kuri apmierina saņēmēja (lietotāja) darījumdarbības vajadzības. Projektus un darbuzņēmējus atlasa saskaņā ar noteiktiem atlases kritērijiem, ievērojot nediskriminācijas un pārredzamības principus. 

A37G

A2.3.1. Kompetenču centru (specializēto mācību centru, īstenošanas atbalsta centru, novērošanas centru) un bezpilota transportlīdzekļu nozares pārvaldības infrastruktūras izstrāde un ekipējums kā inovācijas ekosistēma

Mērķrādītājs

Īstenoti bezpilota transportlīdzekļu pakalpojumi, pirms kuriem tiek īstenoti izmēģinājuma projekti

 

Skaits

2

4

2. cet.

2026

Divi papildu projekti, kas atbilst A36G pasākumam noteiktajām prasībām.  

A38G

A2.4. Sadarbības mehānismu stiprināšana starp zinātni un rūpniecību

Atskaites punkts

Tāda tiesību akta stāšanās spēkā, ar ko groza Likumu par augstāko izglītību un zinātni attiecībā uz to struktūru katalogu, kuras kopā ar universitātēm var izveidot īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības

Tiesību akta, ar ko groza Likumu par augstāko izglītību un zinātni, noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

 

 

 

1. cet.

2022

Grozošais akts ļauj izveidot īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kas īpaši paredzētas pētniecības un attīstības rezultātu komercializācijai. Paredzams, ka tas nodrošinās lielāku starpdisciplīnu un tehnoloģiju nodošanas elastību.

A39G

A2.4. Sadarbības mehānismu stiprināšana starp zinātni un rūpniecību

Atskaites punkts

Tiesību akta, ar ko paredz noteikumus par laboratoriju izmantošanu un zināšanu nodošanu lauksaimniecības un lauku attīstības ministra uzraudzītiem institūtiem, stāšanās spēkā

Dokuments, kurā ir izstrādātie noteikumi

 

 

 

1. cet.

2022

Noteikumi par laboratoriju izmantošanu un zināšanu nodošanu nosaka procedūras attiecībā uz pētniecības infrastruktūras izmantošanu zinātnes, zinātnes un zinātnes un uzņēmumu sadarbībā. Atlases kritērijos ievēro nediskriminācijas un pārredzamības principus.

A40G

A2.4.1. Ieguldījumi pētniecības spēju attīstībā

Mērķrādītājs

Laboratorijas ar modernu pētniecības un analītisko infrastruktūru izglītības un zinātnes ministrijas un Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrijas uzraudzītajās un/vai padotībā esošajās iestādēs

 

Skaits

0

18

4. cet.

2025

Laboratoriju izveide un modernizācija izglītības un zinātnes ministrijai un Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrijai un Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrijai un Lauksaimniecības un pārtikas kvalitātes inspekcijas galvenajai inspekcijai uzraudzītajās un/vai pakļautajās iestādēs saistībā ar mērķiem.



A3 — IZGLĪTĪBA

Turpmākie pasākumi. NR.°

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

A41G

A. Apakškomponents Nr. 3.1. – Darbaspēks mūsdienu ekonomikai: prasmju un kvalifikāciju atbilstības darba tirgus prasībām uzlabošana saistībā ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu ekonomikā un zaļo un digitālo pārveidi

Atskaites punkts

Tiesību akta, ar ko groza Izglītības likumu, stāšanās spēkā, ar ko izveido tiesisko regulējumu nozaru prasmju centru tīklam, nodrošinot mērķtiecīgu prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, kas ir ļoti svarīgas darba tirgus vajadzībām

Likuma, ar ko groza Izglītības likumu, noteikums par tā stāšanos spēkā

 

 

 

3. sem.

2023

Izglītības likuma reforma pēc priekšizpētes un pārskatīšanas procesa ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem, reģionālajām iestādēm, nozarēm un citām ieinteresētajām personām izveido tiesisko regulējumu nozaru prasmju centru tīklam, nodrošinot mērķtiecīgu prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, kas ir ļoti svarīga darba tirgus vajadzībām, lai uzlabotu profesionālās izglītības un apmācības sistēmu ar mērķtiecīgākiem nozaru izglītības centriem un labāk sasaistītu izglītību ar darba tirgus vajadzībām.

Izglītības likums, kurā grozījumi izdarīti ar grozošo aktu:
Grozījumi Izglītības likumā paredz Prasmju centru tīkla attīstības plānu, nosaka Prasmju centru vietu un lomu izglītības un apmācības sistēmā, nosaka nosacījumus personāla nodarbināšanai Prasmju centros, izstrādā noteikumus cikliskai pārskatīšanai, lai nodrošinātu uzraudzību pār to pārvaldību un ilgtspēju pēc 2026. gada, un pielāgo esošo pārvaldības sistēmu ar pielāgotiem noteikumiem par prasmju centru pārvaldību, tostarp darba devējiem (tostarp MVU pārstāvjiem), sociālajiem partneriem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp reģionālajām un vietējām iestādēm. 

Tajā ietver arī finansēšanas mehānismu izveidi (tostarp pēc ES atbalsta pārtraukšanas), apmācības nosacījumus, profesionālās orientācijas noteikumus un mācību programmas, un tajā nosaka sniegtās apmācības veidus, mērķgrupas, kvalifikāciju un standartu veidus, kvalitātes nodrošināšanas un pārbaudes mehānismus un to, kā nozares tiks saistītas ar prasmju centriem.

A42G

A. Apakškomponents Nr. 3.1. – Darbaspēks mūsdienu ekonomikai: prasmju un kvalifikāciju atbilstības darba tirgus prasībām uzlabošana saistībā ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu ekonomikā un zaļo un digitālo pārveidi

Atskaites punkts

Stājas spēkā akts, ar ko groza Likumu par skolotājiem un kas ļauj nozaru prasmju centros īstenot skolotāju tālākizglītību

Noteikums aktā, ar ko groza Likumu par skolotājiem, norādot tā stāšanos spēkā

 

 

 

3. sem.

2023

Skolotāju likuma reforma ļauj nozaru prasmju centriem nodrošināt nepārtrauktu profesionālo skolotāju apmācību.

Skolotāju likumā, kas grozīts ar grozošo aktu:

noteikt sistēmu skolotāju apmācībai Prasmju centros;

iekļaut noteikumus par skolotāju apmācību jauno tehnoloģiju izmantošanai.

A43G

A. Apakškomponents Nr. 3.1. – Darbaspēks mūsdienu ekonomikai: prasmju un kvalifikāciju atbilstības darba tirgus prasībām uzlabošana saistībā ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu ekonomikā un zaļo un digitālo pārveidi

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akti, ar ko groza Likumu par reģionālo pašpārvaldi, Likumu par darba tirgus iestādēm, likumu par apgabalu pašpārvaldi un citus attiecīgus tiesību aktus par profesionālās izglītības un apmācības un mūžizglītības koordinēšanu reģionos

Noteikumi tiesību aktos, ar ko groza Likumu par reģionālo pašpārvaldi, Likumu par darba tirgus iestādēm, Likumu par apgabalu pašpārvaldi un citus attiecīgus aktus, kas norāda to attiecīgo stāšanos spēkā

 

 

 

1. cet.

2025

Grozītajos tiesību aktos (tostarp Likumā par reģionālo pašpārvaldi, Likumā par darba tirgus iestādēm, Likumā par apgabalu pašpārvaldi un citos attiecīgos aktos) pēc pārskatīšanas procesa un ciešā sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jānosaka reģionu tiesības un pienākumi prasmju politikas koordinēšanā un jāietekmē mūžizglītības iestāžu prasmju pilnveides piedāvājumi, pamatojoties uz Polijas valsts integrētās prasmju stratēģijas 2030. gadam īstenošanas programmām reģionālā līmenī.

Pasākums ietver:
a) Reģionālo koordinācijas grupu juridiskā struktūra un uzdevumi reģionālās koordinācijas ilgtspējīgai darbībai profesionālās izglītības un apmācības, augstākās izglītības un mūžizglītības politikas jomā;
b) reģionālās prasmju politikas pārvaldības struktūra, tostarp reģionu un sociālo partneru pienākumi;
c) pienākums reģionālā līmenī pieņemt praktiski īstenojamas valsts integrētās prasmju stratēģijas 2030. gadam īstenošanas programmas, tostarp i) pienākums atjaunināt īstenošanas programmu ik pēc pieciem gadiem; un ii) pienākumu nodrošināt, ka mācību piedāvājums profesionālās izglītības un apmācības un citu apmācības pakalpojumu sniedzēju vidū tiek pielāgots noteiktajām prasmju vajadzībām;
d) noteikumi par Koordinācijas biroja darbību (nodrošinot pakalpojumus reģionālajām koordinācijas grupām); un
e) noteikumi, ar ko nosaka uzraudzības un novērtēšanas pienākumus. 
Valsts integrētās prasmju stratēģijas 2030. gadam praktiskās īstenošanas programmas reģionālā līmenī neietekmē augstākās izglītības iestāžu institucionālo autonomiju.

A44G

A3.1.1. Ieguldījumi modernā profesionālajā apmācībā, augstākajā izglītībā un mūžizglītībā

Mērķrādītājs

T1 — izveidot funkcionējošu nozaru prasmju centru tīklu, nodrošinot mērķtiecīgu prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, kas ir ļoti svarīgas darba tirgus vajadzībām

 

Skaits

0

20

1. cet.

2024

20 nozaru prasmju centru pilnīga darbība un profesionālās apmācības kursu un mācību programmu nodrošināšana, tostarp pieaugušajiem, studentiem, jauniešiem, profesionālās izglītības un apmācības skolotājiem un darbiniekiem. Tajā ietilpst informācija par:
- prasmju centru būvniecība;
- aprīkojuma iegāde (ciktāl tas ir nepieciešams centru darbībai);
- centru institucionālā struktūra, tostarp 90 nozaru organizāciju iesaistīšana;

- Darbinieku pieņemšana darbā;
- Pilnībā funkcionējoši prasmju centri.

Ieguldījumu veic, pilnībā ievērojot DNSH tehniskos norādījumus (2021/C 58/01). Jo īpaši jaunu ēku būvniecībai jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēku standartam, kā noteikts Ēku energoefektivitātes direktīvā.

A45G

A3.1.1. Ieguldījumi modernā profesionālajā apmācībā, augstākajā izglītībā un mūžizglītībā

Mērķrādītājs

T2 — izveidot funkcionējošu nozaru prasmju centru tīklu, nodrošinot mērķtiecīgu prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, kas ir ļoti svarīgas darba tirgus vajadzībām

 

Skaits

20

120

3. cet.

2025

120 nozaru prasmju centru pilnīga darbība un profesionālās apmācības kursu un mācību programmu nodrošināšana, tostarp pieaugušajiem, studentiem, jauniešiem, profesionālās izglītības un apmācības skolotājiem un darbiniekiem. Tajā ietilpst informācija par:
- prasmju centru būvniecība;
- aprīkojuma iegāde (ciktāl tas ir nepieciešams centru darbībai);
- 120 centru institucionālā struktūra, tostarp 90 nozaru organizāciju iesaistīšana;

- Darbinieku pieņemšana darbā;
- Pilnībā darbojas 120 prasmju centri.

Ieguldījumu veic, pilnībā ievērojot DNSH tehniskos norādījumus (2021/C 58/01). Jo īpaši jaunu ēku būvniecībai jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēku standartam, kā noteikts Ēku energoefektivitātes direktīvā.

A46G

A3.1.1. Ieguldījumi modernā profesionālajā apmācībā, augstākajā izglītībā un mūžizglītībā

Mērķrādītājs

T1 – prasmju nodrošināšana apmācāmajiem nozaru prasmju centros, tostarp mācību rezultātu (prasmju) sertifikācija, ko izdod un atzīst nozare

 

Skaits

0

2 000

3. sem.

2024

2000 personu ir apguvušas apmācību nozaru prasmju centros. Katrs no apmācītajiem izglītojamajiem ir saņēmis nozares organizācijas izsniegtu apstiprinājumu par nozarē atzītajiem iegūtajiem mācību rezultātiem (prasmēm un kvalifikācijām).

A47G

A3.1.1. Ieguldījumi modernā profesionālajā apmācībā, augstākajā izglītībā un mūžizglītībā

Mērķrādītājs

T2 – prasmju nodrošināšana apmācāmajiem nozaru prasmju centros, tostarp mācību rezultātu (prasmju) sertifikācija, ko izdod un atzīst nozare

 

Skaits

2 000

16 000

3. sem.

2025

16 000 personu ir apguvušas apmācību nozaru prasmju centros. Katrs no apmācītajiem izglītojamajiem ir saņēmis nozares organizācijas izsniegtu apstiprinājumu par nozarē atzītajiem iegūtajiem mācību rezultātiem (prasmēm un kvalifikācijām).

A48G

A3.1.1. Ieguldījumi modernā profesionālajā apmācībā, augstākajā izglītībā un mūžizglītībā

Mērķrādītājs

T3 – prasmju nodrošināšana apmācāmajiem nozaru prasmju centros, tostarp mācību rezultātu (prasmju) sertifikācija, ko izdod un atzīst nozare

 

Skaits

16 000

24 000

2. cet.

2026

24 000 personu ir apguvušas apmācību nozaru prasmju centros. Katrs no apmācītajiem izglītojamajiem ir saņēmis nozares organizācijas izsniegtu apstiprinājumu par nozarē atzītajiem iegūtajiem mācību rezultātiem (prasmēm un kvalifikācijām).

A49G

A3.1.1. Ieguldījumi modernā profesionālajā apmācībā, augstākajā izglītībā un mūžizglītībā

Mērķrādītājs

Izveidot funkcionējošas reģionālās koordinācijas grupas, kas koordinē profesionālās izglītības un apmācības un mūžizglītības politiku

 

Skaits

0

14

3. cet.

2022

Izveido vismaz 14 reģionālās koordinācijas grupas, kuru vispārējais mērķis ir 16 reģionālās koordinācijas grupas (pa vienai katrai “vavošanai”). Reģionālās koordinācijas grupas, kurās ir galvenās ieinteresētās personas, koordinē profesionālās izglītības un apmācības un mūžizglītības politiku un vajadzības gadījumā sadarbojas ar augstāko izglītību un, ja par to vienojas ar attiecīgajām augstākās izglītības iestādēm.

A50G

A3.1.1. Ieguldījumi modernā profesionālajā apmācībā, augstākajā izglītībā un mūžizglītībā

Mērķrādītājs

Izveidotās reģionālās koordinācijas grupas profesionālās izglītības un apmācības un mūžizglītības jautājumos izstrādāt praksē integrētas prasmju stratēģijas īstenošanas programmas reģionālā līmenī

 

Skaits

0

14

3. cet.

2023

Izstrādā vismaz 14 praktiski īstenojamas reģionālās īstenošanas programmas, kuru vispārējais mērķis ir 16 reģionālās īstenošanas programmas (pa vienai katrai “izvēles programmai”).
Valsts integrētās prasmju stratēģijas 2030. gadam praktiskās īstenošanas programmas aptver visus mācīšanās veidus, tostarp profesionālās izglītības un apmācības un mūžizglītības koordināciju.
Tajos ietver profesionālās apmācības attīstības ceļvežus reģionos, ņemot vērā digitālo un zaļo pārkārtošanos un veicinot inovāciju.
Tie ietver uzraudzības un novērtēšanas mehānismus. Īstenotās īstenošanas programmas neietekmē augstākās izglītības iestāžu institucionālo autonomiju.

A4 — DARBA TIRGUS

Turpmākie pasākumi. NR.°

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

A51G

A4.1 Efektīvas darba tirgus institūcijas

Atskaites punkts

Stājas spēkā jauni tiesību akti par valsts nodarbinātības dienestiem, trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātību un par konkrētu darba līgumu elektronisku noslēgšanu:
- ieviest izmaiņas valsts nodarbinātības dienestos un aktīvā darba tirgus politikā, lai palielinātu darbaspēka līdzdalību
- Samazināt administratīvos šķēršļus ārvalstnieku nodarbinātībai
- dažu līgumu noslēgšanas procesa vienkāršošana

Noteikumi tiesību aktos par valsts nodarbinātības dienestiem, trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātību un par noteiktu darba līgumu elektronisku noslēgšanu, norādot stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2022

Stājas spēkā trīs jauni tiesību akti, ar kuriem ievieš jaunus noteikumus:


1. Par valsts nodarbinātības dienestiem un aktīvu darba tirgus politiku, lai palielinātu līdzdalību nodarbinātībā: i) nodarbinātības dienestu klientu loka paplašināšana, iekļaujot tajā arī profesionāli neaktīvas personas; ii) identificē un uzrunā ekonomiski neaktīvus cilvēkus, kas potenciāli spēj veikt profesionālo darbību, iii) ievieš pienākumu darba devējiem no publiskā un privātā sektora (uzņēmējiem, kas izmanto publiskos līdzekļus, piemēram, piedaloties konkursos) iesniegt darba piedāvājumus Centrālajā darbvietu piedāvājumu datubāzē; iv) palielināt darba meklētāju piekļuvi mūžizglītībai, finansējot apmācības izmaksas no Labour Fund un sertificējot zināšanu un prasmju, tostarp profesionālās kvalifikācijas, apguvi; v) ieviest jaunu atbalsta veidu (talonu tālākizglītībai) gan nodarbinātām personām, gan bezdarbniekiem.


2. Samazināt administratīvos šķēršļus un racionalizēt procedūras attiecībā uz ārvalstnieku nodarbinātību: i) valsts nodarbinātības dienesti var izveidot specializētus pakalpojumus VND (nevis atsevišķu biroju), lai atbalstītu ārvalstniekus darba tirgū gan nodarbinātajiem, gan bezdarbniekiem; valsts nodarbinātības dienestu loma palielinās ārvalstnieku darba atļauju izsniegšanas procesā, kas to padara efektīvāku; pilnībā digitalizē procedūras, kas saistītas ar darba atļaujas saņemšanu ārvalstniekiem.


3. Par konkrētu līgumu elektronisku noslēgšanu, lai vienkāršotu darbā pieņemšanas procesu. Ar tiesisko regulējumu ievieš iespēju slēgt un nokārtot konkrētus darba līgumus elektroniskā veidā, kas integrēti sociālā nodrošinājuma un nodokļu sistēmās. Tas atvieglo darba attiecību nodibināšanas procesu.

A52G

A4.1 Efektīvas darba tirgus institūcijas

Atskaites punkts

Jauni standarti un darbības rezultātu satvars attiecībā uz valsts nodarbinātības dienestu darbību un koordināciju

Pieņemšana Ģimenes un sociālās politikas ministrijā (MRiPS)

 

 

 

4. cet.

2023

Jauni darbības standarti un vadības veikuma satvars, tostarp:
- Jauno likumu par valsts nodarbinātības dienestiem, trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātību un dažu darba līgumu elektronisku noslēgšanu pielāgošana,
- Decentralizētu valsts nodarbinātības dienestu struktūru darbības vadības sistēmas izveide,
- Jaunu darba metožu un standartu izstrāde valsts nodarbinātības dienestu darbībai un koordinācijai, pamatojoties uz pieņemtajiem jaunajiem noteikumiem (lai tos ieviestu praksē un optimizētu;; jaunu klientu apkalpošanas standartu izstrādi veic ar līdzfinansējumu no ESF+).

A53G

A4.1 Efektīvas darba tirgus institūcijas

Atskaites punkts

Veikt apspriešanos ar sociālajiem partneriem par koplīgumu potenciālu un veikt visaptverošu pētījumu par viena darba līguma iespējamo lomu, lai nodrošinātu jaunu elastīgumu un drošību Polijas darba tirgū;

Ģimenes un sociālās politikas ministrijas (MRiPS) publikācija par apspriešanos ar sociālajiem partneriem

 

 

 

4. cet.

2022

Apspriešanās ar sociālajiem partneriem mērķis ir apzināt koplīgumu nozīmi un potenciālu Polijas darba tirgū, lai nodrošinātu jaunas elastības iespējas atbilstoši jaunajai un strauji mainīgajai realitātei. Veic pētījumu, lai izpētītu iespējama vienota darba līguma potenciālu, sniegtu analītisku un juridisku pamatojumu un izmantotu salīdzinošu analīzi. To var izstrādāt ar starptautisku organizāciju atbalstu un/vai ar specializētu tehnisko palīdzību.

A54G

A4.1 Efektīvas darba tirgus institūcijas

Atskaites punkts

Attiecīgo tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā, lai īstenotu reformu prioritātes, kas noteiktas apspriedēs par koplīgumiem un pētījumā par vienotu darba līgumu Polijā

Attiecīgo tiesību aktu grozījumu noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

 

 

 

3. sem.

2024

Stājas spēkā grozījumi attiecīgajos tiesību aktos, ar kuriem īsteno reformu prioritātes, kā noteikts pētījumā par vienotā darba līguma iespējamo nozīmi un saskaņā ar apspriešanos par koplīgumiem.

A55G

A4.1.1. Ieguldījumi darba tirgus iestāžu reformas atbalstam

Mērķrādītājs

Valsts nodarbinātības dienests (VND), kurā īsteno modernizētas IT sistēmas

 

% (procentos)

0

100

2. cet.

2025

To valsts nodarbinātības dienestu (biroju) īpatsvars, kuros tiek ieviestas IT sistēmas. Īstenošana ietver:
- IT sistēmas modernizācija (pašreizējās IT sistēmas jauno funkciju īstenošana, tās pielāgošana jaunajiem uzdevumiem saskaņā ar jauno likumu, piemēram, jauni pakalpojumu uzdevumi ārvalstniekiem), lai efektīvi pārvaldītu aktīvas darba tirgus politikas (ALMP) un valsts nodarbinātības dienestu (VND) procedūras un digitālos rīkus aktīvai darba tirgus politikai valsts nodarbinātības dienestos, un integrēti attiecīgajās jomās ar datiem no citām papildu IT sistēmām (tostarp sociālā nodrošinājuma un nodokļu reģistriem);
- VND izmantoto procesu un rīku digitalizācija;
- Esošo VND izmantoto IT risinājumu modernizācija vai jaunu IT risinājumu ieviešana un VND klientu atbalstīšana;
- VND IKT infrastruktūras paplašināšana;
- Jaunu saziņas līdzekļu (tostarp IT) ieviešana ar klientiem.

A56G

A4.1.1. Ieguldījumi darba tirgus iestāžu reformas atbalstam

Mērķrādītājs

Valsts nodarbinātības dienesta (VND) darbinieki, kas apmācīti par jaunu procedūru piemērošanu un IT rīku izmantošanu, kurus īsteno, pateicoties jaunajiem tiesību aktiem par VND, par trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātību un par konkrētu darba līgumu elektronisku noslēgšanu

 

% (procentos)

0

50

1. cet.

2025

Valsts nodarbinātības dienesta (VND) darbinieki pabeidz apmācību par jaunajām procedūrām un standartiem, kas izklāstīti jaunajos tiesību aktos par valsts nodarbinātības dienestiem, trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātību, par konkrētu darba līgumu elektronisku noslēgšanu, kā arī par IT rīkiem un IT sistēmām, kas izmanto šos jaunos rīkus un procedūras. Mērķis attiecas uz procentuālo daļu no kopējā apmācīto valsts nodarbinātības dienestu darbinieku skaita.

A57G

A4.2 Reforma, kuras mērķis ir uzlabot vecāku situāciju darba tirgū, uzlabojot piekļuvi kvalitatīvai bērnu aprūpei bērniem līdz trīs gadu vecumam

Atskaites punkts

Bērnu aprūpes kvalitātes standartu pieņemšana, tostarp izglītības pamatnostādņu un bērnu, kas jaunāki par trim gadiem, aprūpes pakalpojumu standartu pieņemšana, nodrošinot augstu kvalitāti, tostarp izglītību un aprūpi;

Attiecīgā likuma norma, kas norāda uz stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2023

Neatkarīga analīze par to, cik lielā mērā pašreizējie aprūpes un izglītības standarti bērniem līdz trīs gadu vecumam ļauj piekļūt kvalitatīvām un cenas ziņā pieejamām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām. Analīzi veic, ņemot vērā Padomes Ieteikumu (2019. gada 22. maijs) par augstas kvalitātes agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām (2019/C 189/02), un to izklāsta ziņojumā, ko publicē Ģimenes un sociālās politikas ministrija.

Pamatojoties uz analīzi, tiek sagatavota bērnu aprūpes kvalitātes standartu sistēma, tostarp izglītības pamatnostādnes un bērnu, kas jaunāki par trim gadiem, aprūpes pakalpojumu standarti, kurus pēc tam ar ieinteresētajām personām publiski apspriež un apstiprina Ģimenes un sociālās politikas ministrija.

2011. gada 4. februāra Likuma par to bērnu aprūpi, kuri jaunāki par trim gadiem, grozījuma stāšanās spēkā padara sistēmu saistošu bērnu aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ņemot vērā apspriešanās rezultātus un Ģimenes un sociālās politikas ministrijas vienošanos ar ieinteresētajām personām.

A58G

A4.2 Reforma, kuras mērķis ir uzlabot vecāku situāciju darba tirgū, uzlabojot piekļuvi kvalitatīvai bērnu aprūpei bērniem līdz trīs gadu vecumam

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko groza Likumu par bērnu aprūpi līdz trīs gadu vecumam, nodrošinot stabilu ilgtermiņa iekšzemes finansējumu bērnu aprūpes pakalpojumiem bērniem līdz trīs gadu vecumam

Noteikums tiesību aktā, ar ko groza 2011. gada 4. februāra Likumu par to bērnu aprūpi, kuri jaunāki par trim gadiem, norādot tā stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2024

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko groza 2011. gada 4. februāra Likumu par bērnu aprūpi līdz trīs gadu vecumam, kas nodrošina stabilu ilgtermiņa finansējumu no valsts līdzekļiem bērnu aprūpes pakalpojumu izveidei un darbībai bērniem līdz trīs gadu vecumam.

A59G

A4.2 Reforma, kuras mērķis ir uzlabot vecāku situāciju darba tirgū, uzlabojot bērnu aprūpes pieejamību bērniem līdz trīs gadu vecumam

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko groza Likumu par bērnu aprūpi līdz trīs gadu vecumam un kura mērķis ir mainīt aprūpes finansēšanas sistēmas organizāciju bērniem līdz trīs gadu vecumam, lai ieviestu vienotu un saskaņotu finansēšanas pārvaldības sistēmu bērnu aprūpes pakalpojumu izveidei un darbībai bērniem līdz trīs gadu vecumam

Noteikums tiesību aktā, ar ko groza 2011. gada 4. februāra Likumu par to bērnu aprūpi, kuri jaunāki par trim gadiem, norādot tā stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2022

Tas, ka stājas spēkā tiesību akts, ar ko groza 2011. gada 4. februāra Likumu par bērnu aprūpi līdz trīs gadu vecumam, racionalizē bērnu aprūpes iestāžu izveides un darbības finansēšanas pārvaldību:
- vienotas saskaņotas finansēšanas pārvaldības sistēmas ieviešana bērnu aprūpes pakalpojumu izveidei un darbībai bērniem līdz trīs gadu vecumam;
- uzlabot to līdzekļu pārvaldību, kas iegūti no dažādiem finansējuma avotiem Maluch+ programmas ietvaros.

A60G

A4.2.1. Atbalsts bērnu aprūpes iestādēm bērniem līdz trīs gadu vecumam (medmāsām, bērnu klubiem) Maluch+

Atskaites punkts

Izveidot IT sistēmu, lai pārvaldītu bērnu aprūpes iestāžu finansēšanu un izveidi bērniem līdz trīs gadu vecumam, apvienojot dažādus bērnu aprūpes finansēšanas avotus

Pilnībā funkcionējoša IT sistēma

2. cet.

2022

Tādas operatīvas IT sistēmas izveide un ieviešana (vai vienas no esošajām sistēmām paplašināšana), ko izmanto, lai atbalstītu projektus, kurus īsteno finansiālā atbalsta galasaņēmēji, proti, struktūras, kas izveido un vada bērnu aprūpes iestādes katrā to īstenošanas posmā. Sistēmu izmanto arī iestādes, kas uzrauga un īsteno reformu.

A61G

A4.2.1. Atbalsts bērnu aprūpes iestādēm bērniem līdz trīs gadu vecumam (medmāsām, bērnu klubiem) Maluch+

Mērķrādītājs

Jaunu vietu izveide bērnu aprūpes iestādēs (medmāsas, bērnu klubi) bērniem līdz trīs gadu vecumam

 

Skaits

0

47 500

2. cet.

2026

Infrastruktūras izveide un attīstība bērnu aprūpes jomā līdz trīs gadu vecumam ietver:
- bērnudārzu un bērnu klubu būvniecība vai atjaunošana (saskaņā ar universālā dizaina principiem);
- nekustamā īpašuma un infrastruktūras iegāde (zemes vai telpu iegāde).
Mērķis attiecas uz bērnudārziem un bērnu klubiem. Mērķis attiecas uz jaunu objektu būvniecību, kā arī uz esošo objektu renovāciju un pielāgošanu, kopumā vismaz 47 500 jaunu bērnu aprūpes vietu.

A62G

A4.3 Sociālās ekonomikas struktūru tiesiskā regulējuma īstenošana

Atskaites punkts

Tiesību akta par sociālo ekonomiku stāšanās spēkā

Tiesību akta par sociālo ekonomiku noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2022

Likumā nosaka pamatnoteikumus, kas attiecas uz šo nozari, tostarp jo īpaši sociālā uzņēmuma darbības un atbalsta principus, jaunus sociālās ekonomikas struktūru un pašvaldību sadarbības veidus sociālo pakalpojumu īstenošanā, kā arī politikas koordinācijas principus sociālās ekonomikas attīstības jomā.

A63G

A4.3.1. Ieguldījumu atbalsta programmas, kas jo īpaši ļauj attīstīt darbības, palielināt līdzdalību sociālo pakalpojumu īstenošanā, uzlabot integrācijas kvalitāti sociālās ekonomikas struktūrās

Mērķrādītājs

To vienību skaits, kas ieguvušas sociālā uzņēmuma statusu

 

Skaits

0

1 400

2. cet.

2025

Sociālā uzņēmuma statusa piešķiršana 1400 vienībām.

A64G

A4.3.1. Ieguldījumu atbalsta programmas, kas jo īpaši ļauj attīstīt darbības, palielināt līdzdalību sociālo pakalpojumu īstenošanā, uzlabot integrācijas kvalitāti sociālās ekonomikas struktūrās

Mērķrādītājs

Sociālās ekonomikas vienību, tostarp sociālo uzņēmumu, skaits, uz kuriem attiecas finansiālais atbalsts

 

Skaits

0

1000

4. cet.

2025

Dotāciju piešķiršana vismaz 1000 sociālās ekonomikas vienībām, tostarp sociālajiem uzņēmumiem, kuru rezultātā tiek saglabātas darbvietas, palielināts finanšu apgrozījums vai ieviestas izmaiņas saimnieciskajā darbībā (paplašināts mērogs, darbības veids vai pārmaiņas nozarē). Nodarbinātību uzņēmumos, kas saņem dotācijas, saglabā vismaz 12 mēnešus pēc dotācijas piešķiršanas dienas.

Saņēmēju atlasi veic saskaņā ar noteiktiem atlases kritērijiem, ievērojot nediskriminācijas un pārredzamības principus.

A65G

Padarīt nodarbinātības veidus elastīgākus un ieviest tāldarbu

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko groza Darba kodeksu, ieviešot Darba kodeksa noteikumus par pastāvīgu tāldarbu un elastīgus darba laika režīmus

Noteikums tiesību aktā, ar ko groza Darba kodeksu, norādot tā stāšanos spēkā

 

 

 

3. sem.

2022

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko groza Darba kodeksu un kas palīdz labāk saskaņot profesionālos un privātos pienākumus, reaģē uz krīzi un sniedz atbalstu, lai palīdzētu ekonomiski neaktīvām personām ar zemāku ekonomisko aktivitāti atrast pastāvīgu darbu. Reforma ietver:
- ieviest iespēju veikt attālinātu darbu (pilnībā vai daļēji) ārpus darba vietas, pamatojoties uz vienošanos starp darbinieku un darba devēju, kas noslēgta darba līguma noslēgšanas vai nodarbinātības laikā;
- noteikt pienākumu darba devējam nodrošināt materiālus un instrumentus, kas vajadzīgi, lai veiktu attālinātu darbu un/vai izmantotu darbinieku privāto aprīkojumu;
- tostarp īpašus gadījumus, kad attālinātu darbu var veikt pēc darba devēja pieprasījuma (piemēram, ārkārtas apstākļos);
- izstrādāt noteikumus par tāldarbu, vienojoties darba devējam un darba ņēmēju pārstāvjiem;
- ieviest elastīgus darba laika režīmus.

A66G

A4.4.1. Ieguldījumi, kas saistīti ar darbinieku/uzņēmumu aprīkošanu darbam attālināti

Mērķrādītājs

Atbalstītie uzņēmumi digitalizācijas jomā

 

Skaits

0

3 000

2. cet.

2025

Konsultāciju sniegšana par digitalizāciju vismaz 3000 mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un, ja šādu konsultāciju rezultātā tas tiek atzīts par nepieciešamu, programmatūras/licenču iegāde un personāla digitālo prasmju pilnveide.

Reforma ietver:

a) uzņēmuma procesu, kurus var digitalizēt saistībā ar attālināto darbu, pirmsīstenošanas analīze, kas ietver programmatūras un sistēmas prasības, funkciju aprakstu un īstenošanas ceļa plāna izstrādi. Saņēmējs šim elementam piešķir ne vairāk kā 20 % no atbalsta. Ja saņēmējs iepriekš ir veicis iepriekš minēto analīzi, dotāciju var pilnībā izmantot b) un c) apakšpunktā aprakstītajām darbībām.

b) darbinieku un vadības apmācība attālinātā darba jomā (jo īpaši attālinātās komandas darbs un vadība, pārdošana tiešsaistē, saziņa tiešsaistē ar klientiem, tāldarba uzraudzība, pieņemšana darbā attālināti, darba laika plānošana un reģistrēšana, specializētu IT rīku ieviešana). Saņēmējs šim elementam piešķir vismaz 30 % no atbalsta.

c) licenču un programmatūras iegāde, kas nodrošina attālinātu saziņu un darbu starp darbiniekiem un klientiem. Uzņēmums šim elementam piešķir vismaz 50 % no atbalsta.

A67G

A4.5 Pagarināt karjeru un veicināt nodarbinātību pēc likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko groza Likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli, ar ko no 2023. gada īsteno iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu tiem, kuri ir sasnieguši pensionēšanās vecumu, bet turpina strādāt

Akta, ar ko groza Likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli, noteikums, kurā norādīts, ka tas stājas spēkā

 

 

 

4. cet.

2022

Likuma, ar ko groza Likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli, stāšanās spēkā, ar ko ievieš šādas izmaiņas:iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu piešķir nodokļu maksātājiem, kuri sasniedz likumā noteikto pensionēšanās vecumu un nenolemj pensionēties, bet turpina strādāt. Šie darba ņēmēji ir atbrīvoti no ienākuma nodokļa līdz noteiktai ienākumu robežai (ne vairāk kā pirmā ienākuma nodokļa kategorija, PLN 85 528 2021. gadā un ne vairāk kā vidējā bruto alga Polijas ekonomikā). Samazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi tiem, kas pārsniedz pirmo kategoriju. Pateicoties šim nodokļu stimulam, nodokļu maksātāji saņem papildu summas, kas atbilst nesamaksātā ienākuma nodokļa summai, kura, domājams, stimulēs viņu karjeras paildzināšanu.

A68G

A4.5 Pagarināt karjeru un veicināt nodarbinātību pēc likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas

Atskaites punkts

Ziņojums, lai novērtētu to pasākumu ietekmi, kas veikti, lai palielinātu faktisko pensionēšanās vecumu

Ģimenes un sociālās politikas ministrijas (MRiPS) novērtējuma ziņojuma publicēšana

 

 

 

4. cet.

2024

Šā ziņojuma mērķis ir novērtēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa grozījumu ietekmi uz faktisko pensionēšanās vecumu divu gadu laikā pēc to ieviešanas. Tajā analizē ietekmi uz līdzdalību darba tirgū, pensiju sistēmas ilgtspēju, publiskajām finansēm un dzimumu līdztiesību.

A69G

A4.6 Palielināt noteiktu grupu līdzdalību darba tirgū, attīstot ilgtermiņa aprūpi

Atskaites punkts

Ilgtermiņa aprūpes stratēģiskais pārskats Polijā, lai noteiktu reformu prioritātes

Ģimenes un sociālās politikas ministrijas un Veselības ministrijas stratēģiskās analīzes ziņojuma publicēšana

 

 

 

4. cet.

2023

Pabeigt Polijas ilgtermiņa aprūpes sistēmas analīzi, lai nākotnē to reformētu, un publicēt attiecīgu ziņojumu Ģimenes un sociālās politikas ministrijas tīmekļa vietnē Biuletyn Informacji Publicznej un Veselības ministrijas tīmekļa vietnē Biuletyn Informacji Publicznej. Analīzē jo īpaši izpēta iespējamos veidus, kā:
- integrēt sociālo un veselības ilgtermiņa aprūpi,
- paātrināt šo pakalpojumu deinstitucionalizāciju,
- nodot tos vienas iestādes pakļautībā,
- samazināt aprūpes sniegšanas sadrumstalotību,

- pārskatīt ar aprūpi saistītos pabalstus, lai dotu iespēju strādāt uzņēmumā,
- izveidot stabilu sistēmu, lai pienācīgi finansētu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumus, jo īpaši kopienā balstītu aprūpi un aprūpi mājās,
- ieviest ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu kvalitātes sistēmu (prasības attiecībā uz personālu, aprīkojumu, ilgtermiņa aprūpes sniedzēju uzņemšanu tirgū).
Analīzi veic, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem, kas nodarbojas ar ilgtermiņa aprūpes nodrošināšanu, neformāliem aprūpētājiem, personām, kas saņem aprūpi, personām, kuras nesaņem aprūpi, bet kurām tā būtu jāsaņem, un vietējām iestādēm.

A70G

A4.6 Palielināt noteiktu grupu līdzdalību darba tirgū, attīstot ilgtermiņa aprūpi

Atskaites punkts

Stājas spēkā likums, ar ko groza attiecīgos tiesību aktus, lai īstenotu reformu prioritātes, kas noteiktas stratēģiskajā pārskatā par ilgtermiņa aprūpi Polijā (saskaņā ar atskaites punktu A69G)

Likuma, ar ko groza attiecīgos tiesību aktus, noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2024

Stājas spēkā likums, ar ko groza attiecīgos tiesību aktus, ar kuriem īsteno reformu prioritātes, kas noteiktas ilgtermiņa aprūpes stratēģiskajā pārskatīšanā Polijā.

A71G

A4.7. Darba tirgus segmentācijas ierobežošana

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko groza Likumu par sociālās apdrošināšanas sistēmu, ar ko ierobežo darba tirgus segmentāciju un palielina visu to personu sociālo aizsardzību, kuras strādā, pamatojoties uz civiltiesiskiem līgumiem, padarot šos līgumus atkarīgus no sociālā nodrošinājuma iemaksām

Tiesību akta, ar ko groza Likumu par sociālās apdrošināšanas sistēmu, noteikums, kurā norādīts, ka tas stājas spēkā

 

 

 

1. cet.

2023

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko groza Likumu par sociālās apdrošināšanas sistēmu un kas: i) nodrošināt, ka visi civiltiesiskie līgumi tiek aplikti ar sociālā nodrošinājuma iemaksām (pensija, invaliditāte, nelaimes gadījums un arodslimība, slimības pabalsti) neatkarīgi no gūtajiem ienākumiem, izņemot līgumus ar studentiem, kas jaunāki par 26 gadiem; atcelt noteikumu, ka sociālā nodrošinājuma iemaksas tiek veiktas, pamatojoties uz minimālo algu civiltiesisko līgumu gadījumā.

A.3.    Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

A2.5. Kultūras nozares un kultūras nozaru potenciāla stiprināšana ekonomikas attīstībai

Šīs reformas vispārējais mērķis ir iedomāties un izveidot satvaru kultūras un radošo nozaru un industriju (KRN) atbalstam pēc Covid-19 pandēmijas. Reforma ietver Darba kodeksa grozījuma pieņemšanu. i) noteikt galvenās vidēja termiņa un ilgtermiņa problēmas VSS; nodrošināt atbilstību ES horizontālajiem principiem, tostarp dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas principiem; apzināt zaļo un digitālo rīku un platformu potenciālu risināt šīs problēmas; izstrādāt koncepcijas sadarbībai un zināšanu un prasmju nodošanai starp KRN un ar zinātnes, izglītības, tehnoloģiju un uzņēmējdarbības nozarēm, īpašu uzmanību pievēršot ES vispārējiem principiem, tostarp dzimumu līdztiesībai un nediskriminācijai; v) apzināt vēlamās iespējas, kā sniegt sabiedrības atbalstu KRN darbībām.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

A2.5.1. Programma kultūras un radošo nozaru uzņēmumu darbības atbalstam, lai veicinātu to attīstību

Šīs investīcijas mērķis ir novērst Covid-19 pandēmijas ilgtermiņa negatīvo ietekmi un veicināt zaļo un digitālo pārkārtošanos kultūras un radošajās nozarēs (KRN). Šajā nolūkā ieguldījumu mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu un tehnisko palīdzību kultūras iestādēm, NVO, māksliniekiem, mikrouzņēmumiem un MVU kultūras un radošajās nozarēs.

Ieguldījumu veido divi ieguldījumi. Pirmkārt, ar ieguldījumu izveido dotāciju programmu kultūras iestādēm, NVO, MVU un mikrouzņēmumiem kultūras un radošajās nozarēs, lai atbalstītu tādu projektu īstenošanu, kas saistīti ar: i) digitālo un zaļo kompetenču uzlabošana kultūras un radošajās nozarēs; izstrādāt kultūras/radošus pasākumus, piemēram, koncertus, priekšnesumus un izstādes, tostarp virtuālos formātos; izveidot izglītojošas programmas un darbseminārus par arhitektūru, dizainu un radošo mākslu, lai palīdzētu māksliniekiem un projektētājiem attīstīt savas zaļās un digitālās prasmes; būvē seminārus, lai atbalstītu sadarbību un zināšanu un prasmju apmaiņu starp KRN un ar zinātnes, tehnoloģijas un uzņēmējdarbības nozarēm; jaunu produktu un pakalpojumu izstrāde, kuros KRN izmanto revolucionāras tehnoloģijas, piemēram, mākslīgo intelektu, blokķēdi un lietisko internetu.
Visos projektos ņem vērā ES vispārējos principus, tostarp dzimumu līdztiesību un nediskrimināciju.

Otrkārt, ar ieguldījumu izveido stipendiju programmu, lai atbalstītu kultūras un radošo nozaru radītājus, māksliniekus, animatorus, pedagogus un pētniekus. Stipendiju programma jo īpaši sniedz finansiālu palīdzību: i) nodrošināt kursus māksliniekiem, lai attīstītu savas mākslinieciskās un digitālās vai zaļās prasmes; nodrošināt māksliniekiem individualizētu profesionālo apmācību; radīt iespējas māksliniekiem virtuālā vai fiziskā formātā tikties ar vietējiem, valsts un starptautiskajiem mākslas profesionāļiem, izmantojot darbseminārus un diskusiju sērijas; radīt iespējas māksliniekiem virtuālā vai fiziskā formātā sadarboties ar profesionāļiem citās nozarēs, tostarp zinātnē, tehnoloģijā un uzņēmējdarbībā. Stipendijas piešķir, ievērojot ES vispārējos principus, tostarp dzimumu līdztiesību un nediskrimināciju. Kritēriji, pēc kuriem atlasa pieteikumus stipendiju saņemšanai māksliniekiem CSS ietvaros, kas atbilst vienai no Eurostat definētajām NACE nozarēm, ietver: a) pārliecinošs mākslinieciskais portfelis pēdējos 24 mēnešos; b) pārliecinošs mākslas plāns nākamajiem 24 mēnešiem.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

A2.5.2. Ieguldījumi radošo nozaru atbalsta paraugcentra izveidei

Šā ieguldījuma vispārējais mērķis ir atbalstīt kultūras un radošās nozares, jo īpaši MVU, lai ekonomikā ieviestu inovatīvus risinājumus, tostarp ar kultūras un radošo nozaru (KRN) digitalizāciju. Šajā nolūkā ieguldījumu mērķis ir izveidot atbalsta centru kultūras un radošajām nozarēm, īpašu uzmanību pievēršot projektēšanai un arhitektūrai, zinātnei un uzņēmējdarbībai.

Ieguldījumu veido divi ieguldījumi. Pirmkārt, investīcija atjauno muzeju radošajām nozarēm Krakovā, lai izveidotu kultūras un radošo nozaru atbalsta paraugcentru, jo īpaši attiecībā uz dizainu un arhitektūru. Muzeja renovācijā visaugstākie energoefektivitātes un renovācijas materiālu standarti tiek integrēti ar vismodernākajām tehnoloģijām ilgtspējas ziņā saskaņā ar principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH). Atjaunošanas darbi cita starpā ietver: i) energoefektivitātes risinājumi; ii) tādu digitālo iekārtu attīstīšana, kas pieejamas MVU kultūras nozarēs; iii) aprites ekonomikai paredzētu ilgtspējas risinājumu demonstrēšana attiecībā uz būvmateriāliem.

Otrkārt, ar ieguldījumu noslēdz desmit sadarbības nolīgumus starp radošo nozaru klientiem un atbalsta centru. Jo īpaši sadarbības nolīgumos precizē veidus, kā stiprināt sadarbību starp kultūras iestādēm, universitātēm, jaunuzņēmumiem un radošo nozaru producentiem.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

A2.6. Valsts uzraudzības pakalpojumu sistēmas, produktu, analītisko instrumentu, pakalpojumu un pavadinfrastruktūras izstrāde, izmantojot satelītdatus

Reformas mērķis ir palielināt satelītdatu izmantošanu publiskā un privātā sektora struktūrās. Jauns likums par darbībām kosmosā atvieglo satelītdatu izmantošanu valsts pārvaldē.

Ar likumu izveido satelītdatu valsts administratoru. Tai ir arī pienākums veicināt satelītdatu izmantošanu privātos uzņēmumos, cita starpā organizējot mācības visām ieinteresētajām struktūrām. Likumā paredz arī kosmosa darbību veikšanas un uzraudzības noteikumus un nosacījumus, atbildību par kosmosa objekta nodarīto kaitējumu, kā arī noteikumus par kosmisko objektu valsts reģistra darbību.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

 

A2.6.1. Valsts uzraudzības pakalpojumu sistēmas, produktu, analītisko instrumentu, pakalpojumu un pavadinfrastruktūras izstrāde, izmantojot satelītdatus

Ieguldījumu mērķis ir ievērojami palielināt Zemes satelītnovērošanas efektivitāti Polijā un nodrošināt efektīvu un nepārtrauktu apstrādātas Zemes novērošanas (EO) informācijas ražošanu un sniegšanu atbilstoši lietotāja vajadzībām. Paredzams, ka tas uzlabos valsts pārvaldību (lēmumi, kuru pamatā ir konkrētāka un aktuālāka informācija), izraisīs ievērojamu pārvaldes digitālo pārveidi un radīs pieprasījumu pēc Zemes novērošanas produktiem, tostarp papildu privāto un publisko pieprasījumu pēc jau esošās ES Copernicus sistēmas.

Ieguldījumu veido divi ieguldījumi. Pirmais ieguldījums ietver valsts satelītu informācijas sistēmas (NSIS) izveidi, kas sniedz novērošanas pakalpojumus, izmantojot Zemes satelītnovērošanas datus. Pirmie pakalpojumi galalietotājiem ir pieejami līdz 2023. gada 30. septembrim.

Otrais ieguldījums ietver četru satelītu palaišanu. Sagatavošanas darbus veic saskaņā ar Eiropas sadarbības kosmosa standartizācijas jomā (ECSS) standartiem. Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

A.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

A2 — INOVĀCIJA

Turpmākie pasākumi. NR.°

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

A1L

A2.5. Kultūras nozares un kultūras nozaru potenciāla stiprināšana ekonomikas attīstībai

Atskaites punkts

Politikas dokumenta pieņemšana zaļo un digitālo darbību atbalstam kultūras un radošajās nozarēs (KRN)

Politikas dokumenta publicēšana

4. cet.

2022

Pēc sabiedriskās apspriešanas par kultūras jautājumiem atbildīgais ministrs pieņēma politikas dokumentu kultūras un radošo nozaru atbalstam. Dokumentā jo īpaši aplūko šādus jautājumus:

1.Apzināt galvenās vidēja termiņa un ilgtermiņa problēmas kultūras un radošajās nozarēs, tostarp Covid-19 krīzē gūto pieredzi;

2.Nodrošināt, ka atbalstāmajos projektos tiek risināts jautājums par atbilstību ES vispārējiem principiem, tostarp dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas principiem;

3.Apzināt zaļo un digitālo rīku un platformu potenciālu šo problēmu risināšanā;

4.Izstrādāt koncepcijas sadarbībai un zināšanu un prasmju nodošanai starp KRN un ar zinātnes, izglītības, tehnoloģiju un uzņēmējdarbības nozarēm, īpašu uzmanību pievēršot ES vispārējiem principiem, tostarp dzimumu līdztiesībai un nediskriminācijai, zaļai un digitālai.

Apzināt vēlamos risinājumus, lai sniegtu sabiedrības atbalstu darbībām KRN jomā.

A2L

A2.5.1. Programma vienību darbības atbalstam kultūras un radošajās nozarēs, lai veicinātu to attīstību

Atskaites punkts

Atlases kritēriji projektu atbalstam kultūras un radošajās nozarēs (KRN)

Atlases kritēriju publicēšana un neatkarīgas atlases komitejas izveide

4. cet.

2022

Kultūras un nacionālā mantojuma ministrija pieņem un publicē atlases kritērijus, lai atbalstītu MVU, kultūras iestādes un NVO projektu izstrādē kultūras un radošajās nozarēs (KRN).

Turklāt izveido neatkarīgu atlases komiteju, kurā ir dažādu disciplīnu eksperti, tostarp pārstāvji no neatkarīgām CCS organizācijām un iestādēm. Atlases komiteja lemj par dotāciju un stipendiju noteikumiem.

Projektu dotāciju pieteikumu atlases kritēriji no kultūras iestādēm, NVO, MVU un mikrouzņēmumiem LPS, kas atbilst vienai no Eurostat definētajām NACE nozarēm, ir šādi:

a) dod priekšroku projektiem, kuriem varētu būt ilgstoša ietekme uz digitālo un zaļo pārkārtošanos KRN;

b) dod priekšroku tiem saņēmējiem, kuriem ir uzņēmējdarbības plāns par to, kā dotācijas tiks izmantotas projekta izmaksu finansēšanai;

c) dod priekšroku tiem atbalsta saņēmējiem, kuriem pēdējo 24 mēnešu laikā saistībā ar projekta priekšlikumu ir bijuši darbības vai projektu rezultāti.

Visos projektos ņem vērā ES vispārējos principus, tostarp dzimumu līdztiesību un nediskrimināciju.

A3L

A2.5.1. Programma vienību darbības atbalstam kultūras un radošajās nozarēs, lai veicinātu to attīstību

Mērķrādītājs

Kultūras iestāžu, NVO, MVU un mikrouzņēmumu, kas darbojas kultūras un radošajās nozarēs (KRN), parakstīto projektu līgumu skaits

Skaits

0

2 710

4. cet.

2024

Šā pasākuma mērķis ir stiprināt kultūras un radošās nozares (KRN), atbalstot tādu projektu īstenošanu, ar kuriem izplata kultūras sasniegumus un palielina kultūras klātbūtni sociālajā dzīvē, izmantojot tiešsaistes rīkus un resursus. Projektus atlasa, izmantojot atklātus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

Projektu darbības joma ietver pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi, kā arī digitālo kompetenču veicināšanu kultūras operatoru (gan privāto, gan kultūras iestāžu darbinieku) vidū.

Atbalsta 2710 projektu īstenošanu kultūras un radošajās nozarēs un atlasa, pamatojoties uz kritērijiem, kas publicēti saistībā ar atskaites punktu A2L.

A4L

A2.5.1. Programma vienību darbības atbalstam kultūras un radošajās nozarēs, lai veicinātu to attīstību

Mērķrādītājs

Kultūras un radošajās nozarēs piešķirto stipendiju skaits

Skaits

0

746

4. cet.

2024

Ar šo ieguldījumu izveido stipendiju programmu, lai atbalstītu autorus, māksliniekus, animatorus un pedagogus, kā arī pētniekus, kuri vēlas atrast jaunus veidus, kā iepazīstināt ar kultūras priekšmetiem tiešraidē un internetā.

Māksliniekiem piešķir 746 stipendijas viņu darbības attīstībai. Stipendiju programmas mērķis ir sniegt atbalstu māksliniekiem, lai stimulētu radošās darbības atveseļošanā pēc Covid-19. Stipendiju programma jo īpaši sniedz finansiālu palīdzību:

-Nodrošināt kursus māksliniekiem, lai attīstītu savas mākslinieciskās un digitālās vai zaļās prasmes;

-Nodrošināt māksliniekiem individualizētu profesionālo apmācību;

-Radīt iespējas māksliniekiem virtuālā vai fiziskā formātā tikties ar vietējiem, valsts un starptautiskiem mākslas profesionāļiem, izmantojot darbseminārus un diskusiju sērijas;

-Radīt iespējas māksliniekiem virtuālā vai fiziskā formātā sadarboties ar profesionāļiem citās nozarēs, tostarp zinātnē, tehnoloģijā un uzņēmējdarbībā.

Stipendijas piešķir, ievērojot ES vispārējos principus, tostarp dzimumu līdztiesību un nediskrimināciju. Kritēriji, pēc kuriem atlasa pieteikumus stipendiju saņemšanai māksliniekiem CSS ietvaros, kas atbilst vienai no Eurostat definētajām NACE nozarēm, ietver:

a)pārliecinošs mākslinieciskais portfelis pēdējos 24 mēnešos;

b)pārliecinošs mākslinieciskais plāns nākamajiem 24 mēnešiem.

Atlases komiteja, kas minēta A2L atskaites punktā, lemj par stipendiātu atlasi.

A5L

A2.5.2. Ieguldījumi radošo nozaru atbalsta paraugcentra izveidei

Atskaites punkts

Muzeja renovācija, lai izvietotu radošo nozaru atbalsta paraugcentru

Renovācijas darbu pabeigšana

2. cet.

2026

Krakovas radošo nozaru muzejs tiks renovēts un paplašināts, lai izveidotu atbalsta centru radošajām nozarēm, īpašu uzmanību pievēršot dizainam un arhitektūrai, sadarbojoties ar zinātni un uzņēmējiem, lai ieviestu inovatīvus risinājumus ekonomikā, tostarp digitalizāciju, un atbalstītu MVU šajās nozarēs.

Muzeja renovācijā visaugstākie energoefektivitātes un renovācijas materiālu standarti tiek integrēti ar vismodernākajām tehnoloģijām ilgtspējas ziņā saskaņā ar principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNHS) un saskaņā ar Ēku energoefektivitātes direktīvu (ĒEED).

Tā atbalsta Jaunā “Bauhaus” iniciatīvu, jo īpaši i) veicinot sadarbību starp zinātnes un tehnoloģijas pasauli, mākslu un kultūru;

Atjaunošanas darbi cita starpā ietver:

·Energoefektivitātes risinājumi

·MVU pieejamu digitālo iekārtu attīstība kultūras nozarēs

·Aprites ekonomikas ilgtspējas risinājumu demonstrēšana attiecībā uz būvmateriāliem

A6L

A2.5.2. Ieguldījumi radošo nozaru atbalsta paraugcentra izveidei

Mērķrādītājs

Sadarbības līgumi, kas noslēgti starp radošo nozaru atbalsta centra klientiem

Skaits

0

10

4. cet.

2024

Sadarbības nolīgumi, kas attiecas uz inovatīviem uzņēmumiem (produktiem) augsto tehnoloģiju un projektēšanas jomā, piemēram, inovatīvām saglabāšanas metodēm, izmantoto dizainu, arhitektūru un pilsētplānošanu. Sadarbības nolīgumos precizē radošās sadarbības veidus starp kultūras iestādēm, universitātēm, jaunuzņēmumiem un radošo nozaru producentiem. 

Gaidāmie rezultāti ir šādi:

prasmju un zināšanu apmaiņa iepriekš minētajās jomās,

īstenot specializētus pētniecības un attīstības projektus, kas piemērojami jaunajiem produktiem un tehnoloģijām,

jauni kooperatīvo uzņēmumu modeļi starp augstāko izglītību, radošajām nozarēm un kultūru,

vietējo nozaru, NVO un māksliniecisko pakalpojumu sniedzēju darbības veicināšana,

izglītības projekti par izpratnes veicināšanu par ilgtspējīgu attīstību un vidi,

Indikatīvi norādījumi par publisko telpu paraugiem un pilsētu dizainparaugiem privātajam un publiskajam sektoram.

A7L

A2.6. Valsts uzraudzības pakalpojumu sistēmas, produktu, analītisko instrumentu, pakalpojumu un pavadinfrastruktūras izstrāde, izmantojot satelītdatus

Atskaites punkts

Likuma par darbībām kosmosā stāšanās spēkā, kas jāpieņem Saeimā

Likuma norma, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

 

 

 

3. sem.

2024

Jauns likums, inter alia, atvieglo satelītdatu izmantošanu valsts pārvaldē. Ar likumu izveido satelītdatu valsts administratoru. Likums nosaka valsts administratora pienākumu veicināt satelītdatu izmantošanu privātos uzņēmumos, cita starpā organizējot mācības visām ieinteresētajām struktūrām.

A8L

A2.6.1. Valsts uzraudzības pakalpojumu sistēmas, produktu, analītisko instrumentu, pakalpojumu un pavadinfrastruktūras izstrāde, izmantojot satelītdatus

Mērķrādītājs

valsts satelītu informācijas sistēma (NSIS), kas nodrošina novērošanas pakalpojumus, izmantojot Zemes satelītnovērošanas datus (EO)

 

Skaits

0

1

3. cet.

2023

Sāk darboties valsts satelītu informācijas sistēma (NSIS). Sākotnēju pakalpojumu ieviešana sadarbībā ar lietotājiem divās Polijas ekonomikai un drošībai svarīgās elektroniskās datu vākšanas (EDC) lietotņu jomās, kas izraudzītas no šādām jomām – telpiskā pārvaldība, krīžu pārvarēšana, lauksaimniecība un mežsaimniecība, ūdens resursu apsaimniekošana, Baltijas vides monitorings.

A9L

A2.6.1. Valsts uzraudzības pakalpojumu sistēmas, produktu, analītisko instrumentu, pakalpojumu un pavadinfrastruktūras izstrāde, izmantojot satelītdatus

Atskaites punkts

Sagatavošanās darbi pirmā Polijas satelīta palaišanai: ECS posms 0/A/B/C (misijas analīze/vajadzību identifikācija, iespējamība un definīcija)

Ziņojuma publicēšana

2. cet.

2023

Rādītājs attiecas uz trim publicētiem ziņojumiem (komandējuma definīcijas pārskatīšana, sākotnējā prasību pārskatīšana, kritiskā projekta pārskatīšana). Kosmosa segmentā ietilpst mikro un sensoru satelītplatformas, kas ļauj iegādāties optoelektroniskus datus, kas cita starpā ir aprīkoti ar kompresijas moduli, un šifrēti augšuplīnijas/lejuplīnijas radiosavienojumi. Sagatavošanas darbus veic saskaņā ar Eiropas sadarbības kosmosa standartizācijas jomā (ECSS) standartiem.

A10L

A2.6.1. Valsts uzraudzības pakalpojumu sistēmas, produktu, analītisko instrumentu, pakalpojumu un pavadinfrastruktūras izstrāde, izmantojot satelītdatus

Mērķrādītājs

T1 — Pirmā Polijas satelīta palaišana

 

Skaits

0

1

2. cet.

2025

Palaisto satelītu skaits, kas ietver lidojumu aparatūras/programmatūras pilnīgu ražošanu, montāžu un testēšanu, tostarp saistīto atbalstu uz zemes, pirmā satelīta ievadīšanai orbītā.

A11L

A2.6.1. Valsts uzraudzības pakalpojumu sistēmas, produktu, analītisko instrumentu, pakalpojumu un pavadinfrastruktūras izstrāde, izmantojot satelītdatus

Mērķrādītājs

T2 — nākamo trīs Polijas satelītu palaišana

 

Skaits

1

4

2. cet.

2026

Mērķis attiecas uz palaisto satelītu skaitu (saskaņā ar A10L pasākumam noteiktajām prasībām). Pilnībā izgatavot, montēt un testēt lidojuma aparatūru/programmatūru, tostarp ar to saistīto zemes atbalstu, kā rezultātā orbītā palaiž nākamos trīs satelītus.

B. KOMPONENTS: “ZAĻĀ ENERĢIJA UN ENERGOINTENSITĀTES SAMAZINĀŠANA”

Šos mērķus sasniedz, pirmkārt, ar pasākumu kopumu, kas optimizē atbalstu ieguldījumiem energoefektivitātē, galvenokārt energoefektivitātes pienākuma shēmas ietvaros. Tie ietver energoefektivitātes līgumu izmantošanas atvieglošanu publiskajā sektorā, iespēju struktūrām, uz kurām attiecas energoefektivitātes pienākuma shēma, izpildīt savus energotaupības pienākumus saskaņā ar tā sauktajām subsīdiju programmām un iespēju energopakalpojumu uzņēmumiem piedalīties energoefektivitātes pienākuma shēmā. To panāk, grozot Energoefektivitātes likumu kopā ar grozījumiem likumā par atbalstu termomodernizācijai un renovācijai un par ēku centrālo emisiju reģistru; likums par finansiālu atbalstu dzīvojamo telpu izveidei īrei;likums par dažiem mājokļa atbalsta veidiem;; un likumu par atjaunojamiem enerģijas avotiem. Šiem tiesību aktiem bija jāstājas spēkā līdz 2022. gada 31. martam.

Otrkārt, reformas “Tīru gaisu un energoefektivitāti” mērķus sasniedz, izstrādājot Tīra gaisa prioritāšu programmu saskaņā ar ilgtermiņa renovācijas stratēģiju saskaņā ar Ēku energoefektivitātes direktīvu (2010/31/ES), kas ir galvenais instruments ēku energoefektivitātes pasākumiem. Tādējādi, racionalizējot pieteikšanās procedūras, ir jāpalielina pašreizējās Tīra gaisa programmas īstenošanas efektivitāte. Tā izstrādā īpašu atbalstu, kas paredzēts mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem, mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un mājsaimniecībām ar augstākiem ienākumiem, attiecībā uz mājsaimniecībām ar augstākiem ienākumiem, jo īpaši iesaistot banku nozari, kas sniedz aizdevumus kopā ar dotācijām. Šīs izmaiņas rada pamatu atbalsta izmantošanai saskaņā ar ieguldījumu B1.1.2. “Apkures avotu aizstāšana un energoefektivitātes uzlabošana dzīvojamās ēkās”, kas ļauj ievērojami palielināt saskaņā ar minēto programmu atbalstīto ēku renovācijas un sildītāja nomaiņas tempu. Prioritātes programmas “Tīrs gaiss” atjauninājumus pieņem līdz 2023. gada 31. martam.

Trešais elements, kas ir šīs reformas pamatā, ir Valsts gaisa aizsardzības programmas atjaunināšana. Programmā nosaka visaptverošu ilgtermiņa prasību kopumu un labvēlīgus apstākļus reģionālajām un vietējām iestādēm, lai nodrošinātu gaisa kvalitātes uzlabošanos. Šīs iestādes ir pilnvarotas veikt īpašus pasākumus, lai samazinātu mājsaimniecībās apkurē un transportā emitēto gaisu piesārņojošo vielu līmeni, ja tiek pārsniegta noteiktā gaisa piesārņojuma robežvērtība. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām piešķir arī īpašu budžetu gaisa aizsardzības noteikumu izpildei, jo īpaši kā daļu no tā dēvētajām “pretsmēķēšanas rezolūcijām”. Atjauninātajā Valsts gaisa aizsardzības programmā ir noteikts, ka līdz 2021. gada 31. decembrim ir jāpārtrauc jebkāds publiskais atbalsts investīcijām jaunos ogļu sildītājus.

Reformas ceturtais elements ir klimata un vides ministra grozīts regulējums, ar ko nosaka standartus cietajam kurināmajam. Papildus 2018. gadā ieviestajam zemas kvalitātes ogļu izmantošanas aizliegumam mājokļu apkurei ar šo grozījumu nosaka arī minimālos standartus cietajam kurināmajam un aizliedz ražotājiem izmantot maldinošu zīmolu. Šis lēmums stājas spēkā 2021. gada 21. janvārī.

B1.1.1 – Siltumapgādes avoti centralizētās siltumapgādes sistēmās

Šā ieguldījuma mērķis ir modernizēt centralizēto siltumapgādi un samazināt tās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ievērojama daļa centralizētās siltumapgādes operatoru Polijā ir jāmodernizē, aizstājot avotus sliktos tehniskajos apstākļos, kas neatbilst efektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmas definīcijai. Nepieciešamība aizstāt siltuma avotus ir saistīta arī ar mazu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru apkures sistēmā, kas pašlaik ir aptuveni 9,5 %. Tādējādi mērķis ir samazināt siltumenerģijas ražošanas energointensitāti un emisijas. Saskaņā ar šo pasākumu investīcijas mazoglekļa iekārtās un atjaunojamos energoresursos veic tikai. Atbalstu sniedz iekārtām, kas izmanto siltumu: enerģija no atjaunojamiem energoresursiem; gāzveida kurināmo koģenerācijā, izņemot ogles;siltumsūkņi un ģeotermālie avoti un citas tehnoloģijas, kas atbilst DNSH prasībām, lai sistēmas apkurē aizstātu ogles. Nav atļauts izmantot kurināmo, kas iegūts no atkritumiem. Ar dabasgāzi darbināmām iekārtām nedrīkst pārsniegt 250 g CO2/kwh saražotās enerģijas. Saņēmēji ietver struktūras, kuru mērķis ir siltuma ražošana pašvaldību un dzīvojamo ēku vajadzībām. Projektus atlasa atklātā konkursā, ņemot vērā šādus kritērijus: i) projekta gatavība un gatavība īstenošanai; ii) projekta rezultātā panāktā CO2 un/vai PM 2,5 un PM10 emisiju samazinājuma pakāpe; iii) atjaunojamo energoresursu izmantošana; iv) atrašanās vieta apgabalos, kuros gadā ir vislielākās PM 2,5 un PM10 emisijas.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

B1.1.2. Siltuma avotu aizstāšana un energoefektivitātes uzlabošana dzīvojamās ēkās

Šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot gaisa kvalitāti, tostarp samazināt cieto daļiņu emisijas, aizstājot emisijas ietilpīgus siltuma avotus un uzlabojot vienģimenes un daudzģimeņu mājokļu energoefektivitāti. Investīcijas novirza, izmantojot Tīra gaisa prioritāšu programmu, kuras modernizācija saskaņā ar ilgtermiņa renovācijas stratēģiju saskaņā ar Ēku energoefektivitātes direktīvu ir viens no B1.1 reformas galvenajiem pasākumiem, kā aprakstīts iepriekš (un Terorisma modernizācijas un renovācijas fonds attiecībā uz daudzģimeņu mājokļiem). Programmas pamatā ir programmā “Tīru gaisu Eiropā” gūtā pieredze. Investīcijas ietver i) neefektīvu telpu un ūdens apkures avotu aizstāšanu;un/vai ii) dzīvojamo ēku siltummodernizācija;un/vai iii) atjaunojamo energoresursu enerģijas iekārtas (galvenokārt fotoelementu paneļi, saules kolektori). Atbalsta līmeni pielāgo galasaņēmēju pirktspējai. Atbalstu izvieto saskaņā ar DNSH principu. Darbības saskaņā ar šo investīciju nodrošina vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu, kā arī ievērojamu SEG emisiju samazinājumu. Tās arī sniedz ievērojamus ieguvumus vides un sabiedrības veselības jomā, jo īpaši pateicoties piesārņojuma samazināšanai un jo īpaši teritorijās, kurās ir pārsniegti Direktīvā 2008/50/ES noteiktie ES gaisa kvalitātes standarti vai pastāv to pārsniegšanas risks.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

B1.1.3. Skolu termiskā modernizācija

Šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot skolu energoefektivitāti un aizstāt emisijas ietilpīgus siltuma avotus ar tīrākām alternatīvām. Darbības saskaņā ar šo ieguldījumu cita starpā var ietvert atjaunojamos energoresursus un funkciju, iekārtu un ēku inženiertehnisko sistēmu pielāgošanu spēkā esošo tiesību aktu prasībām; Investīcijas, ko atbalsta saskaņā ar ANM, nodrošina vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu. Projektus atlasa atklātā konkursā, ņemot vērā šādus kritērijus: i) gatavība – projekta gatavība īstenošanai; ii) saskaņotība ar pašreizējiem plāniem attiecībā uz klimatneitralitāti; iii) CO2, PM2,5 un PM10 emisiju samazinājuma pakāpe; iv) primārās enerģijas patēriņa samazinājuma pakāpe;

Papildu darbības var ietvert arī izglītojošus pasākumus, skolotāju, studentu un vietējo kopienu informētības palielināšanu par gaisa piesārņojumu, klimata pārmaiņu mazināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

B1.1.4. Vietējo sociālās aktivitātes centru energoefektivitātes uzlabošana

Šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot vietējo sociālās aktivitātes objektu energoefektivitāti un aizstāt ar tīrākām alternatīvām emisijas ziņā intensīvas siltumapgādes avotus. Darbības saskaņā ar šo ieguldījumu cita starpā var ietvert atjaunojamos energoresursus un funkciju, iekārtu un ēku inženiertehnisko sistēmu pielāgošanu spēkā esošo tiesību aktu prasībām; Investīcijas nodrošina vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu mērķa ēkās. Projektus atlasa atklātā konkursā, ņemot vērā šādus kritērijus: i) gatavība – projekta gatavība īstenošanai; ii) saskaņotība ar pašreizējiem plāniem attiecībā uz klimatneitralitāti; iii) CO2, PM2,5 un PM10 emisiju samazinājuma pakāpe; iv) primārās enerģijas patēriņa samazinājuma pakāpe;

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

B2.1. “Ūdeņraža tehnoloģiju un citu dekarbonizētu gāzu attīstības nosacījumu uzlabošana”

Reformas mērķis ir attīstīt atjaunīgā un mazoglekļa ūdeņraža un citu alternatīvo degvielu tirgu.

Pasākums sastāv no diviem tiesību aktu kopumiem. Pirmais mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu ūdeņraža kā alternatīvas transporta degvielas darbībai, ieviešot noteikumus ūdeņraža staciju būvniecībai, drošai ekspluatācijai un modernizācijai, kā arī iestādēm, kas ir atbildīgas par ūdeņraža staciju izmantošanas atļaušanu un to nepieciešamajām tehniskajām pārbaudēm. Tajā arī nosaka sistēmu transportlīdzekļu piedziņai izmantoto ūdeņraža degvielu kvalitātes uzraudzībai un kontrolei. Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Otrās darbības mērķis ir izveidot ūdeņraža infrastruktūru un tirgu struktūru, kuras mērķis ir atbalstīt atjaunīgā un mazoglekļa ūdeņraža ieviešanu tirgū, ūdeņraža ražošanas integrāciju citos enerģijas tirgos, kā arī esošo un specializēto infrastruktūru, kuras mērķis ir radīt regulējuma paredzamību investoriem un atbalstīt atjaunīgā un mazoglekļa ūdeņraža ieviešanu. Reformas atbilst tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C 58/01), nodrošinot, ka reforma nepadara atjaunīgā ūdeņraža izmantošanu un tirdzniecību sarežģītāku nekā citus ūdeņraža avotus. Reformas mērķis ir attīstīt atjaunīgo ūdeņradi vai ūdeņradi, kas ražots no elektrolīzeriem, un paredzams, ka tā veicinās mazoglekļa ūdeņradi, kas atbilst ES ūdeņraža stratēģijai.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

B2.1.1. Ieguldījumi ūdeņradī, ūdeņraža ražošanā, uzglabāšanā un transportēšanā

Investīcijas mērķis ir izveidot ūdeņraža rūpniecību Polijā un palielināt atjaunīgā un mazoglekļa ūdeņraža izmantošanu. Projekti ir daļa no integrētas politikas pieejas, kurā prioritāte tiek piešķirta atjaunojamajam ūdeņradim. Ieguldījumu veido divi ieguldījumi. Visi projekti atbilst tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C 58/01).

Pirmais projekts ietver ieguldījumus ūdeņraža uzpildes stacijās, tostarp ūdeņraža bunkurēšanā. Bunkurēšanas iekārtas ir atvērtas visiem ūdeņraža avotiem, tomēr bunkurētā pelēkā ūdeņraža daudzums laika gaitā samazinās.

Projekta otrā daļa atbalsta inovatīvu ar ūdeņradi darbināmu transporta vienību izstrādi, būvniecību un ieviešanu. Investīcijas ir vērstas uz dažādu veidu ūdeņraža kurināmā elementu transporta vienību attīstību, testēšanu, demonstrēšanu un komercializāciju, lai atbalstītu Polijas centienus dekarbonizēt mobilitāti. Inovatīvu ar ūdeņradi darbināmu transporta vienību komercializācija veicina tādu transporta veidu dekarbonizāciju, kurus ir grūti samazināt. Tas attiecas gan uz jaunu vienību būvniecību, gan esošo bloku modernizāciju. Transporta vienības nav paredzētas fosilā kurināmā transportēšanai.

Trešais projekts ietver mazoglekļa ūdeņraža ražošanas un atjaunīgā ūdeņraža ražošanas iekārtu, tostarp elektrolīzeru, jaudas attīstīšanu kopā ar saistīto infrastruktūru. Projekts atbilst prasībai par aprites cikla SEG emisiju aiztaupījumu 73,4 % apmērā ūdeņradim, kā rezultātā aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 3 tCO2eq/tH2) un 70 % uz ūdeņraža bāzes balstītām sintētiskajām degvielām attiecībā pret fosilā kurināmā komparatoru 94 g CO2e/MJ, tādējādi iegūstot 2,266 tCO2eq/tH2, analoģiski Direktīvas (ES) 2018/2001 25. panta 2. punktā un V pielikumā izklāstītajai pieejai. Aprites cikla SEG emisiju aiztaupījumus aprēķina, izmantojot Direktīvas (ES) 2018/2001 28. panta 5. punktā minēto metodiku vai alternatīvi izmantojot ISO 14067:2018 vai ISO 14064–1:2018. Projektus atlasa atklātā konkursā, ņemot vērā projekta gatavību un gatavību īstenošanai.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

 

B2.2 Atjaunojamo enerģijas avotu attīstības nosacījumu uzlabošana

Reformas mērķis ir uzlabot normatīvo vidi attiecībā uz sadalīto un ražojošo patērētāju enerģiju, attīstīt atkrastes vēja enerģijas piegādes ķēdi, ieviest energovadības sistēmas, palielināt atjaunojamo energoresursu uzstādīto jaudu un palielināt no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas īpatsvaru.

Reforma ietver grozījumus Atjaunojamo energoresursu likumā (“AER akts”), piemēram, ieviešot labākus nosacījumus enerģētikas klasteru darbībai, īstenojot enerģijas ražojošu patērētāju kolektīvos modeļus, īstenojot noteikumus par jaunām atjaunojamo energoresursu energokopienām, ieviešot noteikumus, kuros precizēti darbības principi vienam no atjaunojamās enerģijas kopienas modeļiem, un pieņemot uzņēmējdarbības principus biometāna nozarē. Ar šo grozījumu arī pagarina AER atbalsta shēmas darbības termiņu līdz 2027. gada 31. decembrim.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Reforma arī groza Likumu par ieguldījumiem sauszemes vēja enerģijā, lai atvieglotu iespēju veikt ieguldījumus sauszemes vēja enerģijā pašvaldībās, kas vēlas izvietot šādas iekārtas, piešķirot pašvaldības iestādēm lielākas pilnvaras noteikt individuālo ieguldījumu vietu un ļaut stacijai atrasties tuvāk dzīvojamām ēkām nekā pašreizējais minimālais attālums, kas ir 10 reizes lielāks par iekārtas augstumu.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Līdztekus minētajai reformai stāsies spēkā regula, ar ko paredz plānu atjaunojamo energoresursu izsolēm katrai tehnoloģijai (tostarp jauniem sauszemes vējparkiem). Plānā nosaka budžetu un elektroenerģijas apjomu, kas ir pieejams katrai konkursa izsolei 2022.–2027. gada periodā. Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Turklāt Polija pakāpeniski palielina sauszemes vējparku un fotoelementu iekārtu uzstādīto jaudu, lai veicinātu zaļo pārkārtošanos. Uzstādītā sauszemes vēja un fotoelementu jauda līdz 2026. gada 30. jūnijam sasniedz 23,5 GW.

Attiecībā uz atkrastes vējparku attīstību reforma ievieš sīki izstrādātus noteikumus par koncesijas maksas samaksu Enerģētikas regulatora biroja priekšsēdētājam, attiecinot to arī uz subjektiem, kas iesaistīti elektroenerģijas ražošanā atkrastes vējparkos.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Turklāt reforma reglamentē arī naudas plūsmu veidus, kas jāņem vērā, aprēķinot koriģēto cenu, un sīki izstrādātu koriģētās cenas aprēķināšanas metodi.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

B2.2.1. Pārvades tīklu, viedās elektroenerģijas infrastruktūras attīstība

Ieguldījumu mērķis ir paplašināt un modernizēt pārvades tīklus vairākos reģionos, tostarp paplašināt savienojumus starp valsts ziemeļu un dienvidu daļu.

Investīcijas ietver 400 kV pārvades līniju izveidi ar attiecīgajām stacijām un datu centrmezgla un elektroenerģijas kvalitātes analizatora ieviešanu elektroenerģijas tirgū. Paredzams, ka šis pasākums ļaus turpināt attīstīt sadales tīklu un veicinās atjaunojamo energoresursu, jo īpaši atkrastes un sauszemes vēja enerģijas, integrāciju Polijas ziemeļos un fotoelementu attīstību elektrosistēmā. Pārvades līniju modernizācija arī palīdz samazināt enerģijas zudumus, tādējādi panākot vispārēju emisiju samazinājumu.

Datu centra īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim un investīciju īstenošanu pārvades līnijās pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

B2.2.2. AER iekārtas, ko ekspluatē energokopienas

Investīciju mērķis ir stimulēt vietējo atjaunojamo energoresursu attīstību, ko veic energokopienas (tostarp enerģētikas kopas, enerģētikas kooperatīvi un citas energokopienas, kas izveidotas RED II īstenošanas rezultātā), grupēti ražojoši patērētāji (kolektīvi un virtuāli ražojoši patērētāji), īpašu uzmanību pievēršot vietējo pašvaldību (jo īpaši pašvaldību un pašvaldību apvienību) lomai, veidojot šādas vietējās energokopienas un kopienas.

Investīcijas īsteno, izmantojot pirmsieguldījumu un investīciju atbalsta programmu, kas aptver esošās energokopienas vai struktūras, kuras plāno izveidot šādas kopienas.

Pirmsieguldījumu atbalsta programma ietver optimāla juridiskā/organizatoriskā formāta un uzņēmējdarbības modeļa izstrādi energokopienas izveidei vai attīstīšanai un nepieciešamās analīzes un dokumentācijas sagatavošanu investīciju sagatavošanai. Ar šo programmu cita starpā atbalsta vietējās enerģijas tirgus attīstības stratēģijas;vietējā enerģijas pieprasījuma un piedāvājuma analīze;vietējo energoresursu (infrastruktūras) inventarizācija un to potenciāls (piemēram, spēja nodrošināt enerģijas savienojumus);priekšizpēte, uzņēmējdarbības plāni, pienācīgas pārbaudes dokumenti;tehniskā dokumentācija un būvniecības projekti.

Investīciju atbalsta programma ietver progresīvu tehnisko un juridisko sistēmu īstenošanu, lai veicinātu energopakalpojumus visattīstītākajās energokopienās. Kā daļu no investīciju atbalsta finansējums cita starpā attiecas uz jaunām tehnoloģijām, kas vērstas uz atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanu;papildu infrastruktūra tehnoloģijām, kas nav elektroenerģijas tehnoloģijas;saistītā infrastruktūra (piemēram, tīkla komponenti un skaitītāji);enerģijas uzkrāšanas iekārtas un IT programmatūra energokopienu pārvaldībai un enerģijas optimizācijai.

Pirmsieguldījumu atbalsta īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. martam, un investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

B2.2.3. Atkrastes vējparku būvniecība

Šo ieguldījumu mērķis ir mazināt risku, ka atkrastes vējparki tiks īstenoti novēloti, un nodrošināt atkrastes vējparku pienācīgu darbību un drošību.

Ieguldījumu veido divi ieguldījumi. Pirmais projekts ietver dziļūdens iekārtas termināļa būvniecību, kura platība ir aptuveni 30 ha, kas ļauj vienlaikus ekspluatēt divas uzstādīšanas vienības. Otrais projekts ietver ostu rekonstrukciju un piekļuvi tām no jūras (ieskaitot viļņus). Divus jūras vēja pakalpojumu termināļus, kas ir galvenā infrastruktūra atkrastes iekārtu apkopei, veic Lobas un Ustkas ostās.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam. Ieguldījumu īstenošanu atkrastes pakalpojumu termināļos Ļebā un Ustkā pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

B3.1. Ieguldījumi ilgtspējīgas ūdens resursu apsaimniekošanas potenciāla palielināšanā lauku apvidos

Reformas mērķis ir nodrošināt alternatīvu ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanas risinājumu, piemēram, atsevišķu attīrīšanas iekārtu vai septisko tvertņu, pienācīgu monitoringu, uzturēšanu un kontroli, lai novērstu stāvokļa pasliktināšanos.

Reforma ietver pienākumu pašvaldībām izmantot instrumentus, lai novērstu notekūdeņu nepareizu apglabāšanu, un tā dēvētās aizvietojošās izpildes mehānismu, t. i., organizēt septisko tvertņu iztukšošanu, ko veic pašvaldība, kas piemērojama īpašuma īpašniekiem, kuri nav noslēguši līgumus par septisko tvertņu iztukšošanu. Tā arī ievieš pienākumu veikt regulāras pārbaudes un ievieš efektīvu izpildes mehānismu.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Reformā nosaka arī teritoriālus kritērijus atbalsta saņēmēju atlasei ieguldījumiem ūdensapgādē vai notekūdeņos lauku apvidos. Atlases kritērijos prioritāti piešķir pašvaldībām, kurām ir vismazākā spēja finansēt ieguldījumus no saviem resursiem, un projektiem, kuriem ir vislielākais potenciāls mazināt pašreizējo negatīvo ietekmi uz vidi.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

B3.1.1. Ieguldījumi ilgtspējīgas ūdens resursu apsaimniekošanas potenciāla palielināšanā lauku apvidos

Šā ieguldījuma mērķis ir palielināt ūdens un kanalizācijas infrastruktūras pieejamību lauku apvidos ar vislielāko deficītu un uzlabot dzīves kvalitāti lauku apvidos, attīstot ūdens un kanalizācijas infrastruktūru. Investīcijas mērķis ir arī palielināt ieguldījumu potenciālu lauku apvidos.

Investīcija ietver atbalstu jauniem savienojumiem ar ūdens infrastruktūru, tostarp ūdensapgādes vai notekūdeņu novadīšanas sistēmu būvniecību, paplašināšanu vai modernizāciju lauku apvidos, un tā rezultātā palielinās to lauku iedzīvotāju skaits, kuri izmanto ūdensapgādes un notekūdeņu novadīšanas infrastruktūru. Atbalsta arī darbības, kas saistītas ar racionālas ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanas veicināšanu. Investīciju ietvaros jābūt iespējai līdzfinansēt infrastruktūru, izmantojot digitālus risinājumus, piemēram, ūdens skaitītāju uzstādīšanu/nomaiņu attālinātas nolasīšanas iekārtām un elektronisku sistēmu izveidi ūdens un kanāla apsaimniekošanai. Tiek apsvērti alternatīvi risinājumi ūdensapgādei un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūrai lauku apvidos (piemēram, kombinēta sistēma ar septiskām tvertnēm vai atsevišķām iekārtām).

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

B.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Turpmākie pasākumi. NR.°

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

B1G

B1.1. Tīrs gaiss un energoefektivitāte

Atskaites punkts

Tiesību akta, ar ko groza Energoefektivitātes aktu, un ar to saistīto tiesību aktu stāšanās spēkā

Noteikums aktā, ar ko groza Energoefektivitātes aktu, un ar to saistītajos leģislatīvajos aktos, norādot tā stāšanos spēkā

 

 

 

1. cet.

2022

Stājas spēkā akts, ar ko groza Energoefektivitātes likumu un ar to saistītos tiesību aktus (likums par atbalstu termomodernizācijai un renovācijai un par ēku centrālo emisiju reģistru;likums par finansiālu atbalstu dzīvojamo telpu izveidei īrei;likums par dažiem mājokļa atbalsta veidiem;un likums par atjaunojamiem enerģijas avotiem), kas ļauj struktūrām, uz kurām attiecas energoefektivitātes pienākuma shēma, izpildīt energotaupības pienākumus tā dēvēto subsīdiju programmu ietvaros. Tajā precizē iespējas izmantot energoefektivitātes līgumus publiskajā sektorā. Tas ļauj energopakalpojumu uzņēmumiem piedalīties energoefektivitātes pienākuma shēmās.

B2G

B1.1. Tīrs gaiss un energoefektivitāte

Atskaites punkts

Prioritārās programmas “Tīru gaisu Eiropā” atjaunināšana  

Valsts vides aizsardzības fonda grozījumu pieņemšana prioritārajā programmā “Tīrs gaiss”, tostarp noteikumi par atbalstu, kas paredzēts a) mājsaimniecībām ar augstākiem ienākumiem, jo īpaši iesaistot banku nozari, kas sniedz aizdevumus kopā ar dotācijām;

 

 

 

1. cet.

2023

Valsts vides aizsardzības fonds pieņem grozījumus prioritārajā programmā “Tīrs gaiss” saskaņā ar ilgtermiņa renovācijas stratēģiju saskaņā ar Ēku energoefektivitātes direktīvu, tostarp īpašu atbalstu, kas paredzēts a) mājsaimniecībām ar augstākiem ienākumiem, jo īpaši iesaistot banku nozari, kas sniedz aizdevumus apvienojumā ar dotācijām;

Līdz 2023. gada 31. martam noteikumi, ar kuriem nodrošina mērķtiecīgu atbalstu minētajām grupām, ir pilnībā darbotiesspējīgi, un saņēmējiem ir piekļuve šim atbalstam.  

B3G

B1.1. Tīrs gaiss un energoefektivitāte

Atskaites punkts

Valsts gaisa aizsardzības programmas atjaunināšana 

Klimata un vides ministrs pieņem atjaunināto valsts gaisa aizsardzības programmu   

 

 

 

4. cet.

2021

Valsts gaisa aizsardzības programmā nosaka jaunus uzdevumus, kas valsts, provinču un pašvaldību līmenī jāīsteno līdz 2025., 2030. un 2040. gadam: 1) Standartu noteikšana mazemisiju zonām pašvaldībām, kurās ir pārsniegti pieļaujamie NO2 līmeņi; 2)‘Voivodeships ’apņemšanās pieņemt pretsmoga rezolūcijas pilsētās, kurās netiek ievēroti konkrēti gaisa kvalitātes standarti; 3) Finansiāls atbalsts reģionālajām un vietējām iestādēm, lai veicinātu to pasākumu īstenošanu, kas noteikti rezolūcijās pret smēķēšanu, un informācijas punktu sagatavošanu iedzīvotājiem, kuri piesakās finansējumam saskaņā ar Tīra gaisa prioritāšu programmu; 4) Ieviest uzdevumu stiprināt noteikumus par kontroles sistēmu, lai īstenotu uzdevumus, kas noteikti pretsmoga rezolūcijās; 5) Jaunu ogļu sildītāju izslēgšana no publiskā atbalsta programmām no 2022. gada 1. janvāra. 

B4G

B1.1. Tīrs gaiss un energoefektivitāte

Atskaites punkts

Klimata un vides ministra grozījuma par cietā kurināmā kvalitātes standartiem stāšanās spēkā

Noteikums regulas grozījumā par cietā kurināmā kvalitātes standartiem, norādot tās stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2022

Pamatojoties uz starpministriju grupas sagatavotiem ieteikumiem par nepieciešamajām vai ieteiktajām izmaiņām tiesību aktos un pēc tam apspriežoties ar NVO un ogļu nozares palātām, grozījums regulā par cieto kurināmo no oglēm stājas spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim. Tā aizliedz akmeņogļu cietā kurināmā ražotājiem izmantot maldinošu zīmolu.

B5G

B1.1. Tīrs gaiss un energoefektivitāte

Atskaites punkts

Regulas, ar ko nosaka kvalitātes standartus biomasas cietajam kurināmajam, stāšanās spēkā

Regulas noteikums par kvalitātes standartiem biomasas cietajam kurināmajam, norādot tās stāšanos spēkā

3. sem.

2023    

Regulā nosaka kvalitātes standartus cietajam biomasas kurināmajam, tostarp koksnes granulām.

Regula aizliedz biomasas cietā kurināmā ražotājiem izmantot maldinošu zīmolu.

B6G

B1.1.1 – Siltumapgādes avoti centralizētās siltumapgādes sistēmās

Mērķrādītājs

T1 – Siltumapgādes avoti centralizētās siltumapgādes sistēmās 

 

Skaits

0

45

4. cet.

2024

To siltuma avotu skaits, uz kuriem attiecas parakstītie līgumi, kas atbilst DNSH prasībām. Atbalstītās tehnoloģijas ietver dabasgāzes koģenerācijas stacijas, atjaunojamos energoresursus (saules, ģeotermālo, bioenerģiju) un siltumsūkņus. Nevienai atbalstītajai iekārtai nedrīkst pārsniegt 250 g CO2/kWh saražotās enerģijas robežvērtību. Ja iekārtas izmanto bioenerģiju, nodrošina atbilstību Direktīvai 2018/2001. Jānodrošina arī, lai cauruļvadā izmantotā biogāze/biometāns atbilstu ilgtspējīgas attīstības un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas kritērijiem (saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu).

B7G

B1.1.1 – Siltumapgādes avoti centralizētās siltumapgādes sistēmās

Mērķrādītājs

T2 – Siltumapgādes avoti centralizētās siltumapgādes sistēmās 

 

Skaits

45

90

2. cet.

2026

Mērķis attiecas uz siltuma avotu skaitu saskaņā ar parakstītajiem līgumiem, kas atbilst B6G pozīcijai noteiktajām prasībām.

B8G

B1.1.2. Siltuma avotu aizstāšana un energoefektivitātes uzlabošana dzīvojamās ēkās

Mērķrādītājs

T1 — siltuma avotu nomaiņa vienģimenes ēkās 

 

Skaits

0

250 000

3. sem.

2023

Uzstādīto siltuma avotu skaits, kas atbilst DNSH prasībām (parakstīti kontakti). Investīcijas atbalsta saskaņā ar Tīra gaisa prioritāšu programmu un Termomodernizācijas fondu saskaņā ar ilgtermiņa renovācijas stratēģiju saskaņā ar Ēku energoefektivitātes direktīvu. Nodrošina, ka primārās enerģijas ietaupījuma līmenis programmas līmenī ir vismaz 30 %. Atbalstu ar gāzi darbināmiem apkures katliem izmanto saskaņā ar Komisijas tehniskajiem norādījumiem par DNSH (2021/C58/021), jo īpaši tas ievērojami samazina SEG emisijas un ievērojami uzlabo vidi (jo īpaši piesārņojuma samazināšanas dēļ) un sabiedrības veselību. Turklāt jānodrošina, ka ar gāzi darbināmi apkures katli neveido vairāk kā 40 % no kopējā siltuma avotu nomaiņas gadījumu skaita saskaņā ar šo mērījumu. 

B9G

B1.1.2. Siltuma avotu aizstāšana un energoefektivitātes uzlabošana dzīvojamās ēkās

Mērķrādītājs

T2 — siltuma avotu nomaiņa vienģimenes ēkās 

 

Skaits

250 000

791 200

2. cet.

2026

Uzstādīto siltuma avotu skaits, kas atbilst B8G pozīcijā noteiktajām prasībām.

B10G

B1.1.2. Siltuma avotu aizstāšana un energoefektivitātes uzlabošana dzīvojamās ēkās

Mērķrādītājs

T1 — Atjaunojamo energoresursu termomodernizācija un uzstādīšana dzīvojamās ēkās (vienas un daudzģimeņu ēkās)

 

Skaits

0

244 952

3. sem.

2023

Tādu termomodernizētu vienģimenes māju un mājokļu skaits daudzģimeņu mājās, kas atbilst energoefektivitātes standartiem atbalstīto projektu ietvaros. Investīcijas atbalsta saskaņā ar Tīra gaisa prioritāšu programmu un Teritoriālās modernizācijas un renovācijas fondu. Nodrošina, ka primārās enerģijas ietaupījuma līmenis programmas līmenī ir vismaz 30 %. Atbalstu ar gāzi darbināmiem katliem izvērš saskaņā ar Komisijas tehniskajiem norādījumiem par DNSH (2021/C58/021). Jo īpaši nodrošina, ka vismaz 70 % ēku atkritumu, kas radīti saskaņā ar programmu, tiek atkārtoti izmantoti vai pārstrādāti.

B11G

B1.1.2. Siltuma avotu aizstāšana un energoefektivitātes uzlabošana dzīvojamās ēkās

Mērķrādītājs

T2 — Atjaunojamo energoresursu termomodernizācija un uzstādīšana dzīvojamās ēkās (vienas un daudzģimeņu ēkās)

 

Skaits

244 952

700 390

2. cet.

2026

Termomoderizētu vienģimenes māju un daudzģimeņu māju skaits, kas atbilst B10G pozīcijā noteiktajām prasībām.

B12G

B1.1.3. Skolu termiskā modernizācija

Mērķrādītājs

Modernizēti vai apmainīti siltuma avoti, kas atbilst DNSH prasībām izglītības iestāžu ēkās (saskaņā ar parakstītiem līgumiem)

 

Skaits

0

90

2. cet.

2026

Aizstāto vai modernizēto siltuma avotu skaits izglītības iestāžu ēkās, kas atbilst DNSH prasībām (saskaņā ar parakstītiem līgumiem). Nodrošina, ka primārās enerģijas ietaupījuma līmenis programmas līmenī ir vismaz 30 %. Atbalstu ar gāzi darbināmiem katliem izvērš saskaņā ar Komisijas tehniskajiem norādījumiem par DNSH (2021/C58/021). Turklāt jānodrošina, ka ar gāzi darbināmie apkures katli neveido vairāk kā 20 % no kopējā siltuma avotu nomaiņas gadījumu skaita saskaņā ar šo mērījumu.

B13G

B1.1.3. Skolu termiskā modernizācija

Mērķrādītājs

Termomodernizētas izglītības iestāžu ēkas (saskaņā ar parakstītiem līgumiem)

 

Skaits

0

322

2. cet.

2026

To izglītības iestāžu ēku skaits, kas atbalstītas ieguldījumiem enerģētikas modernizācijā un/vai modernu uzstādīšanas risinājumu izmantošanā, tostarp:atjaunojamie energoresursi un ēku funkciju, iekārtu un tehnisko sistēmu pielāgošana spēkā esošo tiesību aktu prasībām. Īstenotās investīcijas nodrošina enerģijas ietaupījumu visas investīciju programmas līmenī vismaz 30 % apmērā.

B14G

B1.1.4. Vietējo sociālās aktivitātes centru energoefektivitātes uzlabošana

Mērķrādītājs

Sociālās aktivitātes objekti, aizstājot neefektīvus cietā kurināmā siltuma avotus uz moderniem siltuma avotiem, kas atbilst DNSH prasībām

Skaits

0

21

2. cet.

2026

Tādu sociālās aktivitātes objektu skaits, kuri ir aizstājuši neefektīvus cietā kurināmā siltuma avotus ar moderniem siltuma avotiem, kas atbilst DNSH prasībām (saskaņā ar parakstītiem līgumiem). Īstenotās investīcijas nodrošina enerģijas ietaupījumu visas investīciju programmas līmenī vismaz 30 % apmērā.

Turklāt jānodrošina, ka ar gāzi darbināmie apkures katli neveido vairāk kā 20 % no kopējā siltuma avotu nomaiņas gadījumu skaita saskaņā ar šo mērījumu.

B15G

B1.1.4. Vietējo sociālās aktivitātes centru energoefektivitātes uzlabošana

Mērķrādītājs

Termomodernizētas sociālās aktivitātes telpas

Skaits

0

85

2. cet.

2026

Termomodernizētu kopienas iekārtu skaits (bibliotēkas un kopienas centri).

Īstenotās investīcijas nodrošina enerģijas ietaupījumu visas investīciju programmas līmenī vismaz 30 % apmērā.
Atbalstu ar gāzi darbināmiem katliem izvērš saskaņā ar Komisijas tehniskajiem norādījumiem par DNSH (2021/C58/021). Turklāt jānodrošina, ka ar gāzi darbināmie apkures katli neveido vairāk kā 20 % no kopējā siltuma avotu nomaiņas gadījumu skaita saskaņā ar šo mērījumu.

B16G

B2.1. “Ūdeņraža tehnoloģiju un citu dekarbonizētu gāzu attīstības nosacījumu uzlabošana”

Atskaites punkts

Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem groza tiesību aktus par ūdeņradi kā alternatīvu transporta degvielu

Grozošo tiesību aktu noteikumi, kas norāda uz to stāšanos spēkā  

 

 

 

4. cet.

2021

1. Grozījums Elektromobilitātes likumā (2018. gada 11. janvāris; U. z 2018 r. poz. 317) noteikt vispārējās drošības un tehniskās prasības uzpildes stacijām (saskaņā ar Alternatīvo degvielu infrastruktūras direktīvu) un noteikt procedūras un kompetentās iestādes, kas ir būtiskas šīs infrastruktūras pārbaudei.
2. Grozījumi Likumā par degvielas kvalitātes uzraudzības un kontroles sistēmu (2006. gada 25. augusts; Nr. 169, poz. 1200) ievieš ūdeņraža jēdzienu, ievērojot kombinētās nomenklatūras kodu KN 2804 10 00; nosaka procedūras ūdeņraža kvalitātes uzraudzībai un kontrolei; Ūdeņraža jēdziens atbilst tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C 58/01). Reforma nepadara atjaunīgā ūdeņraža izmantošanu un tirdzniecību sarežģītāku nekā citus ūdeņraža avotus. Reformas galvenais mērķis ir attīstīt atjaunīgo ūdeņradi vai ūdeņradi, kas ražots no elektrolīzeriem.

B17G

B2.1. “Ūdeņraža tehnoloģiju un citu dekarbonizētu gāzu attīstības nosacījumu uzlabošana”

Atskaites punkts

Likuma, ar ko paredz noteikumus attiecībā uz ūdeņradi, stāšanās spēkā

Likuma norma, kas norāda uz tā stāšanos spēkā  

 

 

 

4. cet.

2023

Stājas spēkā likums, ar ko izveido ūdeņraža infrastruktūru un tirgus modeli, kura mērķis ir atbalstīt atjaunīgā un mazoglekļa ūdeņraža ieviešanu tirgū, ūdeņraža ražošanas integrāciju citos enerģijas tirgos, kā arī esošo un specializēto infrastruktūru, kuras mērķis ir radīt regulējuma paredzamību investoriem un atbalstīt atjaunīgā un mazoglekļa ūdeņraža ieviešanu. Tiesību akts atbilst tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C 58/01). Reforma nepadara atjaunīgā ūdeņraža izmantošanu un tirdzniecību sarežģītāku nekā citus ūdeņraža avotus. Reformas galvenais mērķis ir attīstīt atjaunīgo ūdeņradi vai ūdeņradi, kas ražots no elektrolīzeriem. Reforma atbilst ES ūdeņraža stratēģijai.

B18G

B2.1.1. Ieguldījumi ūdeņradī, ūdeņraža ražošanā, uzglabāšanā un transportēšanā

Mērķrādītājs

Vides atļaujas, kas izsniegtas ūdeņraža uzpildes stacijām

 

Skaits

0

10

3. cet.

2023

Vides atļaujas, kas izsniegtas ūdeņraža uzpildes stacijām

B19G

B2.1.1. Ieguldījumi ūdeņradī, ūdeņraža ražošanā, uzglabāšanā un transportēšanā

Mērķrādītājs

Ūdeņraža uzpildes staciju darbības uzsākšana

 

Skaits

0

25

2. cet.

2026

To ūdeņraža uzpildes staciju skaits, tostarp publiski pieejamas ūdeņraža uzpildes stacijas, kas ir daļa no integrētas politikas pieejas, kurā prioritāte tiek piešķirta atjaunojamajam ūdeņradim, un saskaņā ar tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C 58/01). Bunkurēšana ir atvērta visiem ūdeņraža avotiem, bet bunkurētā pelēkā ūdeņraža daudzums laika gaitā samazinās.

B20G

B2.1.1. Ieguldījumi ūdeņradī, ūdeņraža ražošanā, uzglabāšanā un transportēšanā

Mērķrādītājs

Pētniecības un inovācijas projekti par inovatīvām ar ūdeņradi darbināmām transporta vienībām

 

Skaits

0

3

2. cet.

2026

Izstrādāto inovatīvo projektu skaits ar ūdeņradi darbināmās transporta vienībās. Projekts atbalsta inovatīvu ar ūdeņradi darbināmu transporta vienību izstrādi, būvniecību un īstenošanu, kā arī komercializāciju. Investīcija atbalsta un attīsta Polijas potenciālu kļūt par ar ūdeņradi darbināmu kuģu/vilcienu/autobusu nodrošinātāju ilgtspējīgam transportam. Papildus pētniecībai un izstrādei atbalsta ražošanas paplašināšanu. Investīciju tvērums ietver plašu darbību klāstu dažādu veidu ūdeņraža kurināmā elementu transporta vienību attīstīšanai, testēšanai, demonstrēšanai un komercializācijai. Tas attiecas gan uz jaunu vienību būvniecību, gan esošo bloku modernizāciju.
Projekti atbilst tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C 58/01). Transporta vienības nav paredzētas fosilā kurināmā transportēšanai.

B21G

B2.1.1. Ieguldījumi ūdeņradī, ūdeņraža ražošanā, uzglabāšanā un transportēšanā

Mērķrādītājs

Mazoglekļa un atjaunīgā ūdeņraža ražošanas iekārtu, tostarp elektrolīzeru, jauda ar saistīto infrastruktūru

 

Skaits

0

320

2. cet.

2026

Mazoglekļa un atjaunīgā ūdeņraža ražošanas iekārtu, tostarp elektrolīzeru, jauda ar saistīto infrastruktūru (320 MW). Investīcijas, kas saistītas ar mazoglekļa un atjaunīgo ūdeņradi, atbilst prasībai par aprites cikla SEG emisiju aiztaupījumu 73,4 % apmērā ūdeņradim, kā rezultātā aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 3 tCO2eq/tH2) un 70 % uz ūdeņraža bāzes balstītām sintētiskajām degvielām salīdzinājumā ar fosilā kurināmā komparatoru 94 g CO2e/MJ, tādējādi iegūstot 2,26 tCO2eq/tH2, analoģiski Direktīvas (ES) 2018/2001 25. panta 2. punktā un V pielikumā izklāstītajai pieejai. Aprites cikla SEG emisiju aiztaupījumus aprēķina, izmantojot Direktīvas (ES) 2018/2001 28. panta 5. punktā minēto metodiku vai alternatīvi izmantojot ISO 14067:2018 vai ISO 14064–1:2018.

B22G

B2.2 Atjaunojamo enerģijas avotu attīstības nosacījumu uzlabošana

Atskaites punkts

Tādu aktu stāšanās spēkā, ar kuriem groza tiesisko regulējumu attiecībā uz atjaunojamo energoresursu energokopienām un biometānu: Grozījumi AER likumā, grozījumi tiesību aktos par enerģijas tirgu un AER likuma noteikumu stāšanās spēkā

Grozošo tiesību aktu un regulas noteikumi, kas norāda uz to stāšanos spēkā

 

 

 

1. cet.

2023

Grozošo tiesību aktu un regulas pieņemšana un stāšanās spēkā, tostarp:

1. Grozījumi 2015. gada 20. februāra Likumā par atjaunojamiem enerģijas avotiem (AER likums) pārformulē enerģijas klasteru darbības principus (labāki nosacījumi šādu struktūru izveidei), nodrošinot: noteikumi, definīcijas vai jēdzieni attiecībā uz: darbības joma, nolīgumi, enerģētikas kopas priekšmets, enerģētikas kopas reģistrs vai sadarbība starp atsevišķiem enerģētikas kopas dalībniekiem un sistēmu operatoriem.


2. Ar AER likuma grozījumiem īsteno enerģijas ražojošo patērētāju kolektīvos modeļus.

3. Ar grozījumiem tiesību aktos, kas attiecas uz enerģijas tirgu, īsteno noteikumus par jaunām atjaunojamo energoresursu energokopienām, kas nodrošina, ka galalietotājiem, jo īpaši mājsaimniecību lietotājiem, ir tiesības piedalīties atjaunojamo energoresursu energokopienā saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001, vienlaikus saglabājot viņu kā galalietotāju tiesības un/vai pienākumus un nepiemērojot tiem nepamatotus vai diskriminējošus nosacījumus vai procedūras, kas liegtu tiem piedalīties atjaunojamo energoresursu energokopienās.


4. Ar AER likuma noteikumiem attiecībā uz enerģijas uzskaites principiem enerģētikas kooperatīviem ievieš noteikumus, kas precizē darbības principus vienam no atjaunojamās enerģijas kopienas modeļiem.

5. Grozījumi AER likumā, kas paredz noteikumus, kuri reglamentē uzņēmējdarbības vadīšanu biometāna nozarē.

B23G

B2.2 Atjaunojamo enerģijas avotu attīstības nosacījumu uzlabošana

Atskaites punkts

Tiesību akta, ar ko groza Likumu par ieguldījumiem sauszemes vējparkos, stāšanās spēkā

Akta, ar ko groza Likumu par ieguldījumiem sauszemes vējparkos, noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2022

Stājas spēkā grozošais akts, ar ko likvidē oficiālus šķēršļus ieguldījumiem sauszemes infrastruktūrā. Ar šo grozījumu tiek padarīts elastīgāks noteikums par attālumu (minimālais attālums no vējdzirnavas līdz dzīvojamai ēkai – 10 reizes lielāks vējdzirnavas augstums, 10 h), piešķirot lielākas pilnvaras noteikt minimālos attālumus pašvaldībām telpiskās/zonēšanas procedūras ietvaros un reģionālajiem vides aizsardzības birojiem saistībā ar lēmumu pieņemšanu par vides apstākļiem.
Tiek saglabāts vispārīgais noteikums par 10H attālumu, bet tiek nodrošināta iespēja atkāpties no tā un ka vietējām pašvaldībām vietējās plānošanas procedūras (zonēšanas/telpiskās procedūras) ietvaros tiek piešķirtas lielākas pilnvaras vēja ģeneratoru parku atrašanās vietas noteikšanai. Vietējais plāns spēj noteikt īsāku vējparka attālumu no dzīvojamās ēkas, ņemot vērā vējparku ietekmes diapazonu, pamatojoties uz šāda plāna ietekmes uz vidi prognozēm.

B24G

B2.2 Atjaunojamo enerģijas avotu attīstības nosacījumu uzlabošana

Atskaites punkts

Regulas, ar ko nosaka atjaunojamo energoresursu izsoļu plānu 2022.–2027. gadam, stāšanās spēkā

Regulas noteikums, kas norāda uz tās stāšanos spēkā

 

 

 

3. sem.

2022

Stājas spēkā regula, ar ko nosaka atjaunojamo energoresursu izsoļu plānu katrai tehnoloģijai (tostarp jauniem sauszemes vējparkiem). Plānā nosaka budžetu un elektroenerģijas apjomu, kas ir pieejams konkursa izsolēs 2022.–2027. gada periodam.

B25G

B2.2 Atjaunojamo enerģijas avotu attīstības nosacījumu uzlabošana

Mērķrādītājs

T1 — Uz sauszemes vēja un fotoelementu iekārtu uzstādītā jauda (GW)

Skaits

11,2

18

4. cet.

2023

Sauszemes vēja un fotoelementu iekārtu kopējā uzstādītā jauda (GW).

B26G

B2.2 Atjaunojamo enerģijas avotu attīstības nosacījumu uzlabošana

Mērķrādītājs

T2 — Uz sauszemes vēja un fotoelementu iekārtu uzstādītā jauda (GW)

Skaits

18

20

4. cet.

2024

Sauszemes vēja un fotoelementu iekārtu kopējā uzstādītā jauda (GW).

B27G

B2.2 Atjaunojamo enerģijas avotu attīstības nosacījumu uzlabošana

Mērķrādītājs

T3 — Uz sauszemes vēja un fotoelementu iekārtu uzstādītā jauda (GW)

Skaits

20

23

4. cet.

2025

Sauszemes vēja un fotoelementu iekārtu kopējā uzstādītā jauda (GW).

B28G

B2.2 Atjaunojamo enerģijas avotu attīstības nosacījumu uzlabošana

Mērķrādītājs

T4 — Uz sauszemes vēja un fotoelementu iekārtu uzstādītā jauda (GW)

Skaits

23

23,5

2. cet.

2026

Sauszemes vēja un fotoelementu iekārtu kopējā uzstādītā jauda (GW).

B29G

B2.2 Atjaunojamo enerģijas avotu attīstības nosacījumu uzlabošana

Atskaites punkts

Tādu īstenošanas noteikumu stāšanās spēkā, kas izriet no Likuma par elektroenerģijas ražošanas veicināšanu atkrastes vējparkos

Regulas noteikums, kas norāda uz tās stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2022

Stājas spēkā šāda īstenošanas regula:
Ministru padomes noteikumi par koncesijas maksu – Saskaņā ar Enerģētikas likuma 34. panta 2.a punktu pienākums maksāt koncesijas maksu Enerģētikas regulatora priekšsēdētājam tika attiecināts arī uz enerģētikas uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību elektroenerģijas ražošanas jomā atkrastes vējparkos, kā minēts 2020. gada 17. decembra Likumā par elektroenerģijas ražošanas veicināšanu atkrastes vējparkos. Turklāt saistībā ar 2021. gada 15. aprīļa Enerģētikas likuma grozījumiem darbība, uz kuru attiecas arī koncesijas maksa, ir elektroenerģijas uzkrāšana.

B30G

B2.2 Atjaunojamo enerģijas avotu attīstības nosacījumu uzlabošana

Atskaites punkts

Tādu īstenošanas noteikumu stāšanās spēkā, kas izriet no Likuma par elektroenerģijas ražošanas veicināšanu atkrastes vējparkos

Regulas noteikums, kas norāda uz tās stāšanos spēkā

4. cet.

2022

Klimata un vides ministra noteikumi par naudas plūsmu veidiem, kas jāņem vērā, aprēķinot koriģēto cenu, un sīki izstrādātu koriģētās cenas aprēķināšanas metodi. Regulā precizē naudas plūsmu veidus, kas jāņem vērā, aprēķinot koriģēto cenu, un sīki izstrādātu koriģētās cenas aprēķināšanas metodi. Procesa laikā ņem vērā tādus faktorus kā ieguldījumu atbalsts, ieguldījumu atbalsta piešķiršanas datums un noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanu vides aizsardzības un enerģētikas jomā. Paredzamā ietekme ir atvieglot iepriekš minēto procedūru atkrastes vējparku ieguldītājiem.

B31G

B2.2.1. Pārvades tīklu, viedās elektroenerģijas infrastruktūras attīstība

Mērķrādītājs

T1 — Jaunizveidota vai modernizēta elektroenerģijas pārvades tīkla garums (km)

 

Skaits

0

70

4. cet.

2024

Nesen uzbūvētu vai modernizētu elektroenerģijas pārvades tīkla projektu posmu (400 kV) kilometru skaits. Katra posma garumu aprēķina tikai vienu reizi (neatkarīgi no tā, vai tā ir viena vai divas ķēdes līnija).

B32G

B2.2.1. Pārvades tīklu, viedās elektroenerģijas infrastruktūras attīstība

Mērķrādītājs

T2 — Jaunizveidota vai modernizēta elektroenerģijas pārvades tīkla garums (km)

 

Skaits

70

190

4. cet.

2025

Nesen uzbūvētu vai modernizētu elektroenerģijas pārvades tīkla projektu posmu (400 kV) kilometru skaits. Katra posma garumu aprēķina tikai vienu reizi (neatkarīgi no tā, vai tā ir viena vai divas ķēdes līnija).

B33G

B2.2.1. Pārvades tīklu, viedās elektroenerģijas infrastruktūras attīstība

Mērķrādītājs

T3 — Jaunizveidota vai modernizēta elektroenerģijas pārvades tīkla garums (km)

 

Skaits

190

320

2. cet.

2026

Nesen uzbūvētu vai modernizētu elektroenerģijas pārvades tīkla projektu posmu (400 kV) kilometru skaits. Katra posma garumu aprēķina tikai vienu reizi (neatkarīgi no tā, vai tā ir viena vai divas ķēdes līnija).

B34G

B2.2.1. Pārvades tīklu, viedās elektroenerģijas infrastruktūras attīstība

Atskaites punkts

Datu centra izveide elektroenerģijas tirgū (OIRE/CSIRE)

Ekspluatācijas uzsākšana

4. cet.

2024

Viena datu centra un jaudas kvalitātes analizatora ienākšana ekspluatācijā un uzstādīšana elektroenerģijas tirgū (OIRE/CSIRE).

B35G

B2.2.2. AER iekārtas, ko ekspluatē energokopienas

Mērķrādītājs

Vienības, kas atbalstītas pirmsieguldījuma daļā

 

Skaits

0

139

1. cet.

2025

Ar saņēmējiem parakstīto dotāciju nolīgumu skaits, kurus atlasa atklātā, konkursa kārtībā un pārredzamā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Projektu piešķiršana saņēmējiem nodrošina līdzsvarotu sadalījumu starp subjektiem visā valstī, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un ģeogrāfisko pārklājumu. Dotāciju nolīgumu parakstīšanas dienā saņēmēji pieder subjektiem, kas spēj izveidot atjaunojamo energoresursu energokopienu, kā definēts Direktīvā (ES) 2018/2001 (pārstrādāta redakcija) par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu, un citām Polijas tiesību aktos definētām energokopienām (tostarp enerģētikas kopām “Klaster energii” un enerģētikas kooperatīviem “Spółdzielnia energetyczna”).

B36G

B2.2.2. AER iekārtas, ko ekspluatē energokopienas

Mērķrādītājs

Energokopienas, kas saņem atbalstu no investīciju daļas

 

Skaits

0

10

4. cet.

2025

To dotāciju nolīgumu skaits, kas parakstīti ar atjaunojamo energoresursu energokopienām, kā definēts Direktīvā (ES) 2018/2001 (pārstrādāta redakcija) par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu un citām Polijas tiesību aktos definētām energokopienām (tostarp enerģētikas kopām “Klaster energii” un enerģētikas kooperatīviem “Spółdzielnia energetyczna”). Saņēmējus izraugās, izsludinot atklātus, pārredzamus un uz konkursu balstītus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Projektu piešķiršana saņēmējiem nodrošina līdzsvarotu sadalījumu starp subjektiem visā valstī, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un ģeogrāfisko pārklājumu.

B37G

B2.2.3. Atkrastes vējparku būvniecība

Atskaites punkts

Atkrastes iekārtas termināļa būvniecība

Ekspluatācijas uzsākšana

 

 

 

2. cet.

2025

Jaunas ostas piestātnes nodošana ekspluatācijā. Kopējā uzglabāšanas un operatīvās uzglabāšanas seguma platība ir 33,6 ha. Pirmsmontāžas laukumā virsmas gultnes ietilpība ir vienāda ar 50 T/m² un uzglabāšanas laukums ir 20T/m². Būvē arī ro-ro rampu. Termināļa uzglabāšanas zona sniedz pakalpojumus diviem neatkarīgiem atkrastes vējparku attīstītājiem. Ārējā piestātnes sadalījumam ir iespēja ierīkot divas piestātnes domkrata kuģiem. Jūras vēja termināļa piestātņu kopējais garums ir lielāks par 1000 metriem.
Atkrastes vēja terminālī, kas atrodas uz āra ostas piestātnes, nodrošina optimālus hidrotehniskos un navigācijas apstākļus atkrastes kuģiem. Ostas kanālu atmuitošana nodrošina kuģu navigācijas efektivitāti un drošību. Šaurākajā punktā galvenais kanāls ir 280 metri plats.

B38G

B2.2.3. Atkrastes vējparku būvniecība

Mērķrādītājs

Atkrastes pakalpojumu termināļa būvniecība Lebā un Ustkā

 

Skaits

0

2

2. cet.

2026

Divu atkrastes pakalpojumu termināļu (Ustka un Łeba) būvniecības pabeigšana. Ieguldījumu Ustka veido 8 m dziļuma tuvceļa izbūve ar iespēju to padziļināt līdz 9–9,5 m. Investīciju ostas baseins ir 12,7 ha. Turklāt ir plānots atjaunot austrumu viļņlauzi un uzbūvēt jaunu rietumu viļņlauzi, kas ir aptuveni 1400 m garš. Termināļa plānotā platība ir aptuveni 14 ha, termināļa piestātnē izbūvējot aptuveni 400 m garu piestātni. Ieguldījumi Łeba ietver 3,5–4 m dziļuma glisādes ūdensceļu ceļa izbūvi. Tajā veic būvju stāvokļa novērtējumu gar sliežu ceļu. Turklāt, lai nodrošinātu drošu iekļūšanu ostā, ierīko vismaz 220 m garu jaunu austrumu viļņu ūdeni. Uz zemes un piestātnē, kas atrodas baseinā, ierīko jaunu ostas baseinu, kura garums ir aptuveni 260 m.

B39G

B3.1. Ieguldījumi ilgtspējīgas ūdens resursu apsaimniekošanas potenciāla palielināšanā lauku apvidos

Atskaites punkts

Noteikumu izstrāde atbalsta teritorializācijai ieguldījumiem ūdensapgādē vai kanalizācijā lauku apvidos

Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs pieņem pamatnostādnes.

 

 

 

4. cet.

2021

Teritoriālo kritēriju pieņemšana atbalsta saņēmēju atlasei.
Atlases kritērijos priekšroka tiek dota pašvaldībām, kurām ir vismazākās iespējas finansēt ieguldījumus no pašu resursiem. Vojevodistes pašpārvaldes tiek iesaistītas saņēmēju atlases kritēriju noteikšanas procesā.

B40G

B3.1. Ieguldījumi ilgtspējīgas ūdens resursu apsaimniekošanas potenciāla palielināšanā lauku apvidos

Atskaites punkts

Tāda tiesību akta stāšanās spēkā, ar ko nosaka pienākumu regulāri uzraudzīt un kontrolēt attiecīgas individuālas sistēmas

Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2022

Tāda tiesību akta stāšanās spēkā, ar kuru komūnām tiek noteikts pienākums uzraudzīt un kontrolēt notekūdeņu apglabāšanu un izmantot instrumentus, lai novērstu nepareizu apglabāšanu, tostarp tā dēvētās aizstājošās izpildes mehānismu, t. i., organizēt komūnas septisko tvertņu iztukšošanu tiem īpašniekiem, kuri nav noslēguši līgumus par septisko tvertņu iztukšošanu.

B41G

B3.1.1. Ieguldījumi ilgtspējīgas ūdens resursu apsaimniekošanas potenciāla palielināšanā lauku apvidos

Mērķrādītājs

Lauku iedzīvotāju papildu savienojumi ūdens infrastruktūras jomā

 

Skaits

0

33 990

4. cet.

2025

Lauku iedzīvotāju papildu savienojumi, izmantojot ūdensapgādes un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūru komūnās, kas pilnībā atbilst grozītajiem noteikumiem par notekūdeņu novadīšanu. Atbalstu novirza teritorijām, kuru ieguldījumu jauda Covid-19 pandēmijas dēļ ir ierobežota ārpus aglomerācijām Ūdens tiesību akta 86. panta nozīmē, un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūras projektiem, kuriem ir vislielākais potenciāls samazināt pašreizējo negatīvo ietekmi uz vidi. Ieguldījumu saņēmējus atlasa atklātā un pārredzamā konkursā. Apsver alternatīvus risinājumus ūdensapgādei un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūrai lauku apvidos (piemēram, apvienojot kolektīvas sistēmas ar septiskām tvertnēm vai atsevišķām iekārtām). Jāizvairās no ūdens ieguves, ja attiecīgo ūdensobjektu (virszemes vai gruntsūdeņu) stāvoklis vai potenciāls (saistībā ar klimata pārmaiņu pastiprināšanos) ir sliktāks par labu.

B1.2 Enerģijas uzņēmumu energotaupības pienākuma atvieglošana

Reformas mērķis ir vienkāršot un paplašināt energoefektivitātes pienākuma shēmu.

Reformu īsteno, izveidojot standarta atsauces vērtību kopumu dažādiem energotaupības pasākumu veidiem. Šādi pasākumi vairs nav jārevidē, kas atvieglo mazāku struktūru dalību shēmā. Vēl viens reformas elements ir tādu degvielas uzņēmumu iekļaušana energoefektivitātes pienākuma shēmā, kuri laiž tirgū šķidro degvielu, ko izmanto transportam. Šie uzņēmumi īsteno energoefektivitātes uzlabošanas projektus, anulē atbilstīgu skaitu balto sertifikātu vai noteiktos apstākļos maksā aizstājējmaksu. Tādējādi paredzams, ka palielināsies pieprasījums pēc baltajiem sertifikātiem, kas palielinās apgrozījumu tirgū un sasniegs paaugstinātos energoefektivitātes mērķus.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

B1.2.1. Energoefektivitāte un AER uzņēmumos – investīcijas ar vislielāko siltumnīcefekta gāzu samazināšanas potenciālu

Reformas mērķis ir samazināt uzņēmumu enerģijas galapatēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Zaļo risinājumu īstenošana uzņēmumos ir vērsta uz rūpniecības un enerģētikas procesu uzlabošanu, lai uzlabotu energoefektivitāti un samazinātu energointensitāti, tādējādi samazinot enerģijas patēriņu un palielinot tā efektivitāti, kā arī veicot ieguldījumus atjaunojamos un mazoglekļa enerģijas avotos uzņēmumos. Investīcijas jo īpaši atbalsta i) esošo rūpniecisko un ražošanas iekārtu, rūpniecisko iekārtu un elektroiekārtu būvniecību, paplašināšanu vai modernizāciju, lai uzlabotu to energoefektivitāti; ii) pašu atjaunojamo energoresursu, tostarp vējturbīnu, saules kolektoru, fotoelementu paneļu, ģeotermālo sistēmu, siltumsūkņu, būvniecību un uzstādīšanu uzņēmumos; iii) enerģijas uzkrāšanas iekārtu būvniecība uzņēmumos saistībā ar enerģijas ražošanu no atjaunojamiem enerģijas avotiem; iv) savu (iekšējo) mazoglekļa enerģijas avotu būvniecība/modernizācija, tostarp koģenerācija; v) palielināt mazemisiju vai bezemisiju degvielu īpatsvaru ražošanas procesos, ievērojot augstākos emisiju standartus; vi) aizstāt zemas enerģijas siltuma avotus, kuros izmanto kurināmo (cieto, šķidro, gāzi) vai elektroenerģiju, ar energoefektīvākiem avotiem; vii) rūpnieciskos procesos izmantoto ēku un iekārtu termomodernizācija. Projektus atlasa atklātā konkursā, ņemot vērā šādus kritērijus: i) gatavība – projekta gatavība īstenošanai; ii) saskaņotība ar pašreizējiem plāniem attiecībā uz klimatneitralitāti; iii) CO2, PM2,5 un PM10 emisiju samazinājuma pakāpe; iv) primārās enerģijas patēriņa samazinājuma pakāpe;

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodari būtisku kaitējumu” ievērošanu (2021/C 58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo 16 , ii) tostarp pakārtota izmantošana; darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), lai sasniegtu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 17 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 18 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 19 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

B2.3 Atbalsts investīcijām atkrastes vējparkos

Reformas mērķis ir nodrošināt jūras vēja enerģijas efektīvu īstenošanu un turpmāku attīstību.

Reforma ietver sīki izstrādātu prasību ieviešanu attiecībā uz spēkstaciju komponentiem un atkrastes spēkstaciju komponentiem, kā arī atkrastes spēkstaciju komponentu būvniecības prasības, vienlaikus ņemot vērā atkrastes elektroenerģijas izlaides un spēkstacijas montāžas drošumu un uzticamību. Stājas spēkā noteikumi, kuros noteikta maksimālā cena par 1 MWh (izteikta PLN), ko var norādīt izsolē ražotāju iesniegtajos piedāvājumos. Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

Reformas mērķis ir arī samazināt kvotu piešķiršanas ierobežojumu ietekmi uz elektroenerģijas tirgus rezultātiem. Reforma ietver to, ka pārvades sistēmas operators pirms vienotās nākamās dienas sasaistīšanas (SDAC) īsteno skaidru balansēšanas jaudu (rezervju) iepirkumu saskaņā ar ACER ieteikumu samazināt piemēroto piešķiršanas ierobežojumu līmeni. Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

Reformu papildina izsoles par elektroenerģijas ražošanu no atkrastes vējparkiem. Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

B2.3.1. Atkrastes vējparku būvniecība

Atkrastes projektu īstenošanas mērķis Baltijas jūrā ir veicināt atjaunojamo energoresursu un bezemisiju enerģijas avotu īpatsvara pakāpenisku palielināšanu Polijas energosistēmā.

Ar investīciju atbalsta projektus, kas saistīti ar atkrastes vējparku būvniecību. Atkrastes vējparki palīdz stabilizēt elektrotīkla darbību, nodrošinot lielāku enerģijas ražošanas stabilitāti salīdzinājumā ar citu veidu AER iekārtām, piemēram, fotoelementiem un sauszemes vējparkiem. Ieguldījumu rezultātā uzstādīto jūras vēja enerģijas iekārtu kopējā nominālā jauda.

Saņēmējus atlasa atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, kas pieejams visiem projektiem, kuri piedalās I posmā (atbalsts, ko piešķir ārpus izsoles sistēmas) un kuru izvērtē. Atbalstu piešķir vairāk nekā vienam saņēmējam, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci atkrastes vēja enerģijas tirgū. Projektu atlases kritēriji ietver gatavību un gatavību pabeigt projektus līdz 2026. gada 30. jūnijam, īstenošanas grafiku un termiņus pieņemto rādītāju sasniegšanai vai uzstādīto jaudu projekta īstenošanas rezultātā (MW).

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

B2.4. Tiesiskais regulējums enerģijas uzkrāšanas iekārtu attīstībai

Reformas mērķis ir likvidēt pastāvošos juridiskos šķēršļus uzglabāšanas tehnoloģiju attīstībai un radīt stabilu tiesisko vidi uzglabāšanas uzņēmumu darbībai.

Reforma cita starpā atbrīvo elektroenerģijas uzkrāšanu no tarifu pienākuma un atceļ tīkla maksas dubultu iekasēšanu. Pienākums saņemt koncesiju/ierakstu reģistrā ir atkarīgs no kopējās uzstādītās elektroenerģijas uzkrāšanas jaudas neatkarīgi no tās jaudas. Ierosinātais uzglabāšanas tarifu regulējums ir nediskriminējošs un atspoguļo izmaksas.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

B2.4.1. Enerģijas uzkrāšanas sistēmas

Ieguldījumu mērķis ir nodrošināt piegādes nepārtrauktību patērētājiem un palielināt AER avotu izmantošanas efektivitāti, veicot ieguldījumus tehnoloģijās, kas veicina elektroenerģijas līdzsvarošanu elektroenerģijas sistēmā.

Investīcija ietver esošās hidroelektroenerģijas uzkrāšanas modernizēšanu. Tas ietver iekārtu pielāgošanu pašreizējām un turpmākajām regulatīvajām un tirgus vajadzībām, lai nodrošinātu elektrostacijas dzīvotspējīgu darbību. Tas sastāv no augšējā rezervuāra modernizācijas (bituminizēta betona augšteces atjaunošana), augšējā ūdens ieplūdes un atvasinātā tuneļa un vismaz trīs no četriem uzglabāšanas un sūkņu spēkstacijas hidroģeneratoriem. Paredzams, ka ieguldījuma rezultātā palielināsies iekārtas pieejamība un efektivitāte.

Ar ieguldījumu finansē arī rezerves elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtas iegādi un uzstādīšanu, kuras jauda ir 4–5 kWh katra.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

B3.2. Atbalsts vides atjaunošanai un aizsardzībai pret bīstamām vielām

Reformas mērķis ir samazināt liela mēroga degradētas zemes negatīvo ietekmi uz vidi un ļaut koordinēti neitralizēt apdraudējumus Polijas jūras teritorijās.

Reforma ietver organizatorisku un juridisku šķēršļu likvidēšanu, lai visaptveroši novērstu negatīvo ietekmi uz vidi liela mēroga postindustriālās teritorijās. Tā koncentrējas uz četriem neatkarīgiem lauka komponentiem (dažādas darbu norises vietas un darbības jomas): 1) Bijusī Tarnowskie Góry ķīmiskā rūpnīca Tarnowskie Góry; 2) bijusī “Zachem” ķīmiskā rūpnīca Bidgoščā; 3) Organika-Azot” rūpnīca Jaworzno; 4) bijusī “Boruta” Dyes ražošanas rūpnīca Zgiercā.

Tiesību akti, ar kuriem ievieš šīs izmaiņas, stājas spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reformas otrā daļa ietver tādu noteikumu noteikšanu, kas attiecas uz Baltijas jūrā nogremdētiem bīstamiem materiāliem un kuru mērķis ir palielināt drošību cilvēku veselībai un vides stāvokli. Tā apraksta valsts iestāžu kompetenci tiesību aktu noteikumos; noteikt vadošās un sadarbības struktūras jautājumos, kas saistīti ar bīstamu materiālu nogulsnēšanu jūras teritorijās; izstrādāt detalizētu rīcības plānu valsts pārvaldei un uzraudzītām un pakļautām vienībām attiecībā uz bīstamiem materiāliem, kas noglabāti jūras teritorijās, kā arī norādīt struktūras, kas ir atbildīgas par atsevišķu uzdevumu izpildi; un ieviest juridiskas izmaiņas, lai varētu veikt bīstamo materiālu monitoringu, identificēšanu un iespējamu ieguvi un apglabāšanu.

Tiesību akti, ar kuriem ievieš šīs izmaiņas, stājas spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim.

B3.2.1. Ieguldījumi riska neitralizācijā un lielu degradētu teritoriju un Baltijas jūras atjaunošanā

Ieguldījuma mērķis ir novērst liela mēroga degradētu teritoriju radītos draudus cilvēku veselībai un dzīvībai, līdz minimumam samazināt to negatīvo ietekmi uz dabisko vidi un atgūt tās atkārtotai izmantošanai, vienlaikus ievērojot principu “piesārņotājs maksā” un Direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā. Paredzams, ka ieguldījums arī palīdzēs novērst risku, ko Polijas jūras teritorijās rada piesārņojums un bīstami materiāli.

Ieguldījums ietver tādu pētījumu un pētījumu izstrādi, kuru rezultātā tiek sagatavota pilnīga ieguldījumu dokumentācija iepriekš noteiktām vietām, kurās pastāv būtiskas problēmas ar piesārņojošu vielu vai bīstamu vielu klātbūtni lielā teritorijā. Tas ietver lauka pētījumu, pētījumu un zemes inventarizācijas izstrādi kā sākotnēju, bet būtisku soli, lai sagatavotu pilnīgu investīciju dokumentāciju programmas turpmākajos posmos.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija atbalsta bīstamo vielu zemes sanāciju un neitralizēšanu, zemes sagatavošanu ieguldījumiem, modernizējot cieto infrastruktūru, kā arī ēku atjaunošanu Huta Sendzimira.

Investīcijas atbalsta arī izpētes un mērījumu kampaņas Baltijas jūrā, kā arī iegūto datu analīzi, kas ir nepieciešams solis, lai sagatavotu pilnīgu dokumentāciju par neitralizācijas plāniem.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

B3.3 Atbalsts ūdens resursu ilgtspējīgai apsaimniekošanai lauksaimniecībā un lauku apvidos

Reformas mērķis ir uzlabot apstākļus ieguldījumiem lauku apvidos ūdens resursu apsaimniekošanā un resursu efektivitātē. Reforma palīdzēs palielināt lauksaimniecības noturību pret sausumu un plūdu novēršanu lauksaimniecības teritorijās, uzlabot ūdens izmantošanas efektivitāti, pienācīgi regulējot attiecības ar ūdeni lauksaimniecības teritorijās un samazinot noteces ūdeņus, kā arī palielinot ūdens aizturi.

Reforma ietver grozījumus valsts tiesību aktos, kas vajadzīgi, lai uzlabotu apstākļus noturīgai ūdens resursu apsaimniekošanai lauksaimniecībā un lauku apvidos. Grozījumi atvieglo ieguldījumu sagatavošanu un īstenošanu attiecībā uz ūdens aizturi un tās nosusināšanu no lauksaimniecības zemes, tostarp jo īpaši investīcijas, kas saistītas ar drenāžas iekārtu rekonstrukciju un atjaunošanu, lai tās pildītu saglabāšanas funkciju un tādējādi aizsargātu lauksaimniecības zemi pret sausumu un ierobežotu plūdu risku.

Reforma atbilst prasībām, kas noteiktas tehniskajos norādījumos “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C 58/01), jo īpaši tai jānodrošina atbilstība ES vides tiesību aktiem, tostarp IVN direktīvai (2011/92/ES) un Ūdens pamatdirektīvai (2000/60/EK).

Grozījumi nepazemina atbilstības līmeni ES vides tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz ieguldījumiem, ko uzskata par nozīmīgiem vai potenciāli nozīmīgiem ieguldījumiem saskaņā ar Ministru padomes noteikumiem par projektiem, kuriem varētu būt būtiska ietekme uz vidi, un ieguldījumiem Natura 2000 teritorijās vai to ietekmē. Turklāt izmaiņas nemaina pašlaik saistošos noteikumus par ūdens patēriņu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

B3.3.1. Ieguldījumi ilgtspējīgas ūdens resursu apsaimniekošanas potenciāla palielināšanā lauku apvidos

Investīciju mērķis ir atbalstīt investīcijas lauku apvidos, lai uzlabotu ūdens resursu apsaimniekošanu un resursu izmantošanas efektivitāti.

Reforma palīdzēs palielināt lauksaimniecības noturību pret sausumu un plūdu novēršanu lauksaimniecības teritorijās, uzlabot ūdens izmantošanas efektivitāti, pienācīgi regulējot attiecības ar ūdeni lauksaimniecības teritorijās un samazinot noteces ūdeņus, kā arī palielinot ūdens aizturi. Prioritāti piešķir klimatnoturīgiem un dabā balstītiem risinājumiem. Projektiem saskaņā ar šo pasākumu veic ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN), un tiem jāatbilst prasībām, kas noteiktas tehniskajos norādījumos par DNSH (2021/C 58/01). Jānodrošina atbilstība ES vides tiesību aktiem, tostarp IVN direktīvai (2011/92/ES) un Ūdens pamatdirektīvai (2000/60/EK). Visiem ieguldījumu projektiem, ko finansē saskaņā ar šo komponentu un par kuriem nepieciešams IVN lēmums, jāatbilst Direktīvai 2011/92/ES, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/52/ES. Konkrēti, visus jaunos projektus, kuriem nepieciešams IVN, atļauj saskaņā ar Likumu par informācijas sniegšanu par vidi un tās aizsardzību, sabiedrības līdzdalību vides aizsardzībā un ietekmes uz vidi novērtējumu, kas grozīts ar 2021. gada 30. marta Likumu, ar ko groza minēto aktu un dažus citus aktus. “Pamatnostādnēs par korektīvām darbībām projektiem, ko līdzfinansē no ES fondiem, kurus skāris pārkāpums 2016/2046”, kas Polijai paziņotas 2021. gada 23. februārī (ref. Ares(2021)1423319), noteikumus ņem vērā, īstenojot visus investīciju projektus, par kuriem vides lēmums vai būvniecības vai attīstības atļauja tika pieprasīta vai izdota pirms 2021. gada 30. marta likuma stāšanās spēkā. Atbalstu piešķir tikai tiem projektiem, kas neizraisa virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu stāvokļa pasliktināšanos un nekavē skarto ūdensobjektu ekoloģiskā stāvokļa vai potenciāla uzlabošanos.

Atbalstu nepiešķir ieguldījumiem, kam ir negatīva ietekme uz dabu. Ja ūdens tiek iegūts, attiecīgajai iestādei ir jāpiešķir attiecīga atļauja, nodrošinot, ka ietekmēto ūdensobjektu ekoloģiskais stāvoklis ir labs, un precizējot apstākļus, lai nepieļautu ūdens kvalitātes pasliktināšanos, saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK prasībām un tehniskajiem norādījumiem par DNSH, ko apliecina jaunākie attiecīgie pamatojošie dati. Jāizvairās no ūdens ieguves, ja attiecīgo ūdensobjektu (virszemes vai gruntsūdeņu) stāvoklis vai potenciāls (saistībā ar klimata pārmaiņu pastiprināšanos) ir sliktāks par labu. Pasākumi atbilst arī Direktīvai 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (Putnu direktīva) un Direktīvai par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Dzīvotņu direktīva).

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

B.3.4. Veicināt satvaru zaļās pārkārtošanās ieguldījumiem pilsētu teritorijās

Reformas mērķis ir atbalstīt pilsētu spēju noteikt prioritātes, plānot, īstenot un finansēt investīciju projektus, kuru mērķis ir klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām saskaņā ar Eiropas zaļo kursu. Reformas un ar to saistīto ieguldījumu mērķis jo īpaši ir palielināt zaļo zonu īpatsvaru pilsētās.

Tiesību aktu grozījumu kopums nodrošina, ka ilgtspējas aspekti tiek labāk integrēti pilsētplānošanas procedūrās un ka šo procedūru ietvaros pienācīgi apspriežas ar ieinteresētajām personām. Turklāt ir jānodrošina, ka vietējās iestādes saņem pienācīgu spēju atbalstu, lai noteiktu prioritātes, plānotu un īstenotu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās projektus. Šos regulatīvos un spēju veidošanas elementus papildina, izveidojot īpašu instrumentu, kura mērķis ir nodrošināt finansējumu zaļās pārkārtošanās investīcijām pilsētu teritorijās.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu (2021/C58/01), projektu atbilstības kritērijos izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo 20 , ii) tostarp pakārtota izmantošana; darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), lai sasniegtu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 21 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 22 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 23 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Tiesību aktu grozījumi, kuru mērķis ir veicināt zaļās investīcijas pilsētās, stājas spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim. Zaļās pilsētu pārkārtošanās fondu izveido līdz 2022. gada 30. jūnijam.

B3.4.1. Ieguldījumi pilsētu zaļajā pārveidē

Ieguldījumu mērķis ir mazināt pilsētu ietekmi uz klimata pārmaiņām un to iedzīvotāju veselību, samazinot siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisijas. Mērķis ir arī pielāgot pilsētas arvien plašākiem ekstremāliem laikapstākļiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, piemēram, sausumu, karstuma viļņiem un plūdiem.

Pirmo no šiem mērķiem sasniedz ar investīciju projektiem, kas palielina atjaunojamo energoresursu kā enerģijas avota izmantošanu pilsētā un palielina energoefektivitāti, kā arī attīstot bezemisiju transporta infrastruktūru (gājēju, riteņbraukšanas), kas integrēta kolektīvajā transportā, izglītojot iedzīvotājus un vairojot iedzīvotāju informētību par to, ka, pielāgojoties klimata pārmaiņām, pilsētas ir jāpārveido uz klimatneitralitāti. Otro no šiem mērķiem sasniedz ar ieguldījumu projektiem, kuru mērķis ir palielināt bioloģiski aktīvās virsmas pilsētās un funkcionālajās teritorijās un samazināt augsnes sablīvēšanos un dabā balstītus ieguldījumus pilsētās ar saistītiem veģetācijas risinājumiem.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu (2021/C58/01), projektu atbilstības kritērijos izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo 24 , ii) tostarp pakārtota izmantošana; darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), lai sasniegtu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 25 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 26 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 27 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Visus līgumus par šiem ieguldījumiem piešķir līdz 2025. gada 31. decembrim. Izstrādā attiecīgus izlaides un/vai rezultātu rādītājus, lai uzraudzītu šo investīciju īstenošanu attiecībā uz iepriekš izklāstītajiem mērķiem.

Mājokļu būvniecības reforma cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, ņemot vērā ēku augstāku energoefektivitāti

Reformas mērķis ir palielināt energoefektīvu mājokļu piedāvājumu mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

Šo mērķi sasniedz, palielinot publiskā līdzfinansējuma likmi ēkām, kas atbilst energoefektivitātes standartiem, par 20 % vērienīgākas nekā Polijā spēkā esošais minimālais energoefektivitātes standarts (gandrīz nulles enerģijas ēku standarts, NZEB).

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

B3.5.1. Ieguldījumi energoefektīvos mājokļos mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem

Ieguldījuma mērķis ir palielināt energoefektīvu mājokļu piedāvājumu mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

Investīcijas atbalsta tādu mājokļu izveidi, kas ir daļa no pašvaldības dzīvojamā fonda, aizsargātiem mājokļiem, izmitināšanas objektiem, bezpajumtnieku patversmēm, apkurei un pagaidu izmitināšanai, kā arī pašvaldības vai starpkomūnu apvienības līdzdalību cita ieguldītāja projektā, kas ietver mājokļu izveidi īrei cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kuri nevar atļauties mājokli privātajā tirgū.

Investīcijas veic, lai būvētu mazemisijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, izmantojot AER iekārtas (tostarp jo īpaši fotoelementu paneļus, saules kolektorus) un citus “zaļos” risinājumus, kas palielina ēku energoefektivitāti. Atbalstīto ēku enerģijas patēriņš ir par 20 % mazāks nekā jauno ēku minimālais energoefektivitātes standarts (gandrīz nulles enerģijas ēka).

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

B.4.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Turpmākie pasākumi. NR.°

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

B1L

B1.2 Atvieglot energotaupības pienākuma īstenošanu enerģētikas uzņēmumiem

Atskaites punkts

Energoefektivitātes akta īstenošanas regulas stāšanās spēkā 

Energoefektivitātes likuma īstenošanas regulas noteikums, kurā norādīts, ka tas stājas spēkā

 

 

 

2. cet.

2022

Stājas spēkā Energoefektivitātes likuma īstenošanas regula, ar ko nosaka enerģijas ietaupījuma atsauces vērtību projektiem, kuri uzlabo energoefektivitāti; 

B2L

B1.2.1. Energoefektivitāte un AER uzņēmumos – investīcijas ar vislielāko siltumnīcefekta gāzu samazināšanas potenciālu

Atskaites punkts

Finansēšanas norādījumi (tostarp atbilstības un atlases kritēriji) atbalsta shēmai, kas vērsta uz energoefektivitāti un AER uzņēmumos, tostarp tajos, uz kuriem attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

Atbalsta shēmas publicēšana

4. cet.

2022

Shēmas ieguldījumu politika ietver vismaz šādus atbilstības un projektu atlases kritērijus: i) zemākās cenas par ietaupītās siltumnīcefekta gāzes tonnu mērķi; ii) nodrošināt atbalstīto darbību un uzņēmumu atbilstību ES un valstu vides tiesību aktiem, kā arī DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C 58/01) un precizēt dekarbonizācijas mērķrādītājus, kā sīkāk izklāstīts darbības nolīgumā; iii) atbalstītās ETS iekārtas samazina savas emisijas zem līmeņatzīmes, kas attiecas uz projekta piedāvājumu.

B3L

B1.2.1. Energoefektivitāte un AER uzņēmumos – investīcijas ar vislielāko siltumnīcefekta gāzu samazināšanas potenciālu

Mērķrādītājs

Visu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu īstenošanai uzņēmumos

 

Skaits

0

43

4. cet.

2023

To līgumu skaits, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas investīciju projektiem, kas saistīti ar rūpniecības un enerģētikas procesu uzlabošanu, lai uzlabotu energoefektivitāti un samazinātu energointensitāti, tādējādi samazinot un racionalizējot enerģijas patēriņu ar ieguldījumiem atjaunojamos un mazoglekļa enerģijas avotos uzņēmumos. Shēmu izmanto saskaņā ar tās finansēšanas norādījumiem, kā aprakstīts B2L. Shēmu īsteno nediskriminējošā, pārredzamā un atklātā procesā, kas ir atvērts visām rūpniecības nozarēm.

B4L

B2.3 Atbalsts investīcijām atkrastes vējparkos

Atskaites punkts

Tādu īstenošanas noteikumu stāšanās spēkā, kas izriet no Likuma par elektroenerģijas ražošanas veicināšanu atkrastes vējparkos

Noteikumi regulās, kas norāda uz to stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2024

Stājas spēkā divas īstenošanas regulas:

1. Klimata un vides ministra noteikumi par prasībām attiecībā uz elektroenerģijas evakuācijas iekārtu kopuma elementiem un atkrastes apakšstaciju elementiem — turklāt noteikumi garantē pienācīgu infrastruktūras kvalitāti saistībā ar tās iespējamo integrāciju elektrotīklā, ja tiek pārvietotas izejas no atkrastes vējparkiem, kā noteikts Piekrastes vēja enerģijas likuma 58.–60. pantā.
2. Klimata un vides ministra noteikumi par maksimālo cenu PLN par 1 MWh, ko var norādīt ražotāju izsolē iesniegtajos piedāvājumos.

B5L

B2.3 Atbalsts investīcijām atkrastes vējparkos

Atskaites punkts

Atkrastes vējparku elektroenerģijas izsoļu organizēšana

Izsoles rezultātu publicēšana

 

 

 

4. cet.

2025

Ar 2020. gada 17. decembra Likumu par elektroenerģijas ražošanas veicināšanu atkrastes vējparkos (2021. gada Oficiālais Vēstnesis, 234. punkts) ar 29. pantu tika ieviests Enerģētikas regulatīvā biroja priekšsēdētāja pienākums rīkot izsoli 2025. gadā. Maksimālā kopējā uzstādītā elektriskā jauda atkrastes vējparkiem, kuriem var piešķirt tiesības segt negatīvo bilanci izsolē 2025. gadā, ir 2,5 GW.

B6L

B2.3 Atbalsts investīcijām atkrastes vējparkos

Atskaites punkts

Stājas spēkā grozījums regulā par sīki izstrādātiem elektroenerģijas sistēmas darbības nosacījumiem, ar ko groza valsts balansēšanas noteikumus, lai maksimāli samazinātu piešķiršanas ierobežojumu ietekmi

Regulas grozījuma noteikums, kas norāda uz tās stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2023

Enerģijas tirgus reformas ietvaros tiek grozīti balansēšanas tirgus noteikumi, lai iekļautu skaidru rezervju iepirkumu pirms vienotas nākamās dienas sasaistīšanas (SDAC). Šo risinājumu ACER ierosināja CORE CCM metodikā (ACER Lēmums 02/2019) kā vienu no iespējamiem risinājumiem, kā maksimāli samazināt piešķiršanas ierobežojumu ietekmi. Lai īstenotu šo reformu, enerģētikas ministrs groza ekonomikas ministra 2007. gada 4. maija noteikumus par sīki izstrādātiem elektroenerģijas sistēmas darbības nosacījumiem. Sadales ierobežojumus uzrauga energoregulators saskaņā ar piemērojamiem ES noteikumiem. Regulators veic pētījumu par ierosināto pasākumu optimizāciju, lai ierobežotu sadales ierobežojumus Polijas elektroenerģijas sistēmā, un ir sagaidāms, ka tā ieteikumi tiks pienācīgi ņemti vērā turpmākajos darbos.

B7L

B2.3.1. Atkrastes vējparku būvniecība

Atskaites punkts

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par atlasītiem atkrastes vējparku projektiem

Atlases procesa rezultātu publicēšana

 

 

 

3. sem.

2022

Polija izsludina atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, kas ir pieejams visiem projektiem, kuri piedalās I posmā (atbalsts, ko piešķir ārpus izsoles sistēmas) un kuru izvērtē. Atbalstu piešķir vairāk nekā vienam saņēmējam, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci atkrastes vēja enerģijas tirgū.
Galvenie projektu atlases kritēriji ietver:
Projektu atlases kritēriji ietver gatavību un gatavību pabeigt projektus līdz 2026. gada 30. jūnijam, īstenošanas grafiku un termiņus pieņemto rādītāju sasniegšanai vai uzstādīto jaudu projekta īstenošanas rezultātā (MW).

B8L

B2.3.1. Atkrastes vējparku būvniecība

Atskaites punkts

Būvdarbu uzsākšana

Pabeigšana

 

 

 

4. cet.

2024

Būvdarbu uzsākšana, kas notiek pēc tam, kad ir pieņemts galīgais lēmums par ieguldījumu (FID), pēc nepieciešamo apstiprinājumu saņemšanas tiek izraudzīts galvenais darbuzņēmējs, līgumu parakstīšana ar apakšuzņēmējiem un darbuzņēmēju pasūtījums darba uzsākšanai (NTP).

B9L

B2.3.1. Atkrastes vējparku būvniecība

Mērķrādītājs

Atkrastes vējparku uzstādītā jauda (MW)

 

Skaits

0

1 500

2. cet.

2026

Ieguldījumu rezultātā uzstādīto jūras vēja enerģijas iekārtu kopējā nominālā jauda. Šis rādītājs attiecas uz atkrastes vējparkos uzstādīto turbīnu nominālo jaudas potenciālu.

B10L

B2.4. Tiesiskais regulējums enerģijas uzkrāšanas iekārtu attīstībai

Atskaites punkts

Enerģētikas likuma grozījumu stāšanās spēkā attiecībā uz enerģijas uzglabāšanu

Enerģētikas likuma grozījumu noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2021

Grozījumi veicina elektroenerģijas uzkrāšanas attīstību, tostarp jo īpaši atbrīvojumu no tarifu pienākuma, dubultu tīkla maksu, daļēju atbrīvojumu no maksas par uzglabāšanas pieslēgšanu tīklam, atbrīvojumu no pienākuma uzrādīt izcelsmes sertifikātus un noteiktas maksas attiecībā uz uzglabāto elektroenerģiju. Ierosinātais uzglabāšanas tarifu regulējums ir nediskriminējošs un atspoguļo izmaksas.

B11L

B2.4.1. Enerģijas uzkrāšanas sistēmas

Mērķrādītājs

T1 — uzstādītas dzīvojamās enerģijas uzkrāšanas iekārtas enerģijas ražojošiem patērētājiem

 

Skaits

0

10 000

2. cet.

2024

Šis rādītājs attiecas uz uzstādīto dzīvojamo ēku enerģijas uzkrāšanas iekārtu skaitu ar minimālo ietilpību 4 kWh.

B12L

B2.4.1. Enerģijas uzkrāšanas sistēmas

Mērķrādītājs

T2 — uzstādītas dzīvojamās enerģijas uzkrāšanas iekārtas enerģijas ražojošiem patērētājiem

 

Skaits

10 000

28 000

2. cet.

2026

Šis rādītājs attiecas uz uzstādīto dzīvojamo ēku enerģijas uzkrāšanas iekārtu papildu skaitu ar minimālo ietilpību 4 kWh.

B13L

B2.4.1. Enerģijas uzkrāšanas sistēmas

Atskaites punkts

Elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtas (uzglabāšanas un sūkņu spēkstacijas) modernizācija

Modernizācijas pabeigšana

2. cet.

2026

Esošās elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtas (uzglabāšanas un sūkņu spēkstacijas) modernizācijas pabeigšana, modernizējot augšējo rezervuāru, augšējās ūdens ieplūdes un atvasinātās tuneļus un vismaz 3 no 4 hidroģeneratoriem uzglabāšanas un sūkņu spēkstacijā. Projekta rezultātā palielinās spēkstaciju pieejamība un efektivitāte ražošanas un sūkņu režīmā. Paredzams, ka uzstādītā jauda (turbīnas režīms) sasniegs 540 MW.

B14L

B3.2. Atbalsts vides atjaunošanai un aizsardzībai pret bīstamām vielām

Atskaites punkts

Likuma stāšanās spēkā, lai veicinātu to, ka visaptveroši tiek novērsta liela mēroga postindustriālo teritoriju negatīvā ietekme uz vidi.

Likuma norma, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

4. cet.

2022

Tāda likuma stāšanās spēkā, kura mērķis ir palielināt drošību cilvēku veselībai un vides stāvokli. Likums likvidē organizatoriskos un juridiskos šķēršļus, kas rodas, lai visaptveroši novērstu negatīvo ietekmi uz vidi liela mēroga postindustriālās teritorijās.
Tas ir loča veids iepriekš noteiktām vietām.
Likums paredz noteikumus par četriem neatkarīgiem lauka komponentiem (atšķirīga darbu atrašanās vieta un darbības joma): 1) Bijusī Tarnowskie Góry ķīmiskā rūpnīca Tarnowskie Góry; 2) bijusī “Zachem” ķīmiskā rūpnīca Bidgoščā; 3) Organika-Azot” rūpnīca Jaworzno; 4) bijusī “Boruta” Dyes ražošanas rūpnīca Zgiercā.
Projekta darbības jomā ietilpst teritoriju izpēte un inventarizācija, to problēmu mēroga sagatavošana un novērtēšana, kas saistītas ar lielu degradētu teritoriju ietekmes uz vidi samazināšanu, kā arī visaptverošas ieguldījumu dokumentācijas izstrāde šīm teritorijām.

B15L

B3.2. Atbalsts vides atjaunošanai un aizsardzībai pret bīstamām vielām

Atskaites punkts

Tāda tiesību akta stāšanās spēkā, kas veltīts bīstamiem materiāliem, kuri paliek Baltijas jūrā

Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

3. sem.

2022

Tāda tiesību akta stāšanās spēkā, kura mērķis ir palielināt drošību cilvēku veselībai un vides stāvokli un kurš:
- precīzs valsts iestāžu kompetenču apraksts tiesību normās;
- vadošo uzņēmumu un sadarbības subjektu noteikšana jautājumos, kas saistīti ar bīstamo materiālu apglabāšanu Polijas Republikas jūras teritorijās;
- sīki izstrādāta rīcības plāna izstrāde valsts pārvaldei un uzraudzītām un pakļautām vienībām attiecībā uz bīstamiem materiāliem, kas noglabāti jūras teritorijās, norādot struktūras, kas ir atbildīgas par atsevišķu uzdevumu izpildi;
- ieviest juridiskas izmaiņas, lai varētu veikt bīstamo materiālu monitoringu, identificēšanu un iespējamu ieguvi un apglabāšanu.

B16L

B3.2.1. Ieguldījumi riska neitralizācijā un lielu degradētu teritoriju un Baltijas jūras atjaunošanā

Mērķrādītājs

Dokumentācija, kas sagatavota ieguldījumiem saistībā ar Baltijas jūras dibenā nogrimušo lielo degradēto teritoriju un bīstamo materiālu negatīvo ietekmi uz vidi

 

Skaits

0

9

2. cet.

2026

Pilnīga ieguldījumu dokumentācija attiecas uz deviņām iepriekš noteiktām vietām — uz sauszemes un jūrā — kā atšķirīgu programmas daļu, kurās pastāv būtiskas problēmas saistībā ar piesārņojošu vielu vai bīstamu vielu klātbūtni lielā teritorijā.

B17L

B3.2.1. Ieguldījumi riska neitralizācijā un lielu degradētu teritoriju un Baltijas jūras atjaunošanā

Mērķrādītājs

Zemes platības, kurās veikti lauka pētījumi saistībā ar piesārņojošo vielu un bīstamu materiālu klātbūtni

 

Skaits

0

5

4. cet.

2024

Lauka pētījumu, pētījumu un zemes inventarizācijas izstrāde kā provizorisks, bet būtisks solis, lai sagatavotu pilnīgu ieguldījumu dokumentāciju programmas turpmākajos posmos.

B18L

B3.2.1. Ieguldījumi riska neitralizācijā un lielu degradētu teritoriju un Baltijas jūras atjaunošanā

Mērķrādītājs

Vietas Polijas jūras apgabalos (ieskaitot vrakus) ar veiktiem inventarizācijas un lauka pētījumiem saistībā ar bīstamu materiālu klātbūtni

 

Skaits

0

4

4. cet.

2025

Detalizētas izpētes un mērījumu kampaņas jūrā, kā arī iegūto datu analīze, kas ir nepieciešams solis, lai sagatavotu pilnīgu dokumentāciju neitralizācijas plāniem.

B19L

B3.2.1. Ieguldījumi riska neitralizācijā un lielu degradētu teritoriju un Baltijas jūras atjaunošanā

Mērķrādītājs

Attīrītās zemes platība (hektāros)

 

Skaits

0

160

4. cet.

2025

Huta Sendzimira sanācija, kur tiek plānota ieguldījumu daļa.
Šis rādītājs ietver zemes sanāciju un bīstamo vielu neitralizēšanu, zemes sagatavošanu ieguldījumiem, modernizējot cieto infrastruktūru (komunikāciju, ceļu un sliežu ceļu infrastruktūru).

B20L

B3.2.1. Ieguldījumi riska neitralizācijā un lielu degradētu teritoriju un Baltijas jūras atjaunošanā

Mērķrādītājs

Atjaunoto ēku platība (kvadrātmetros)

 

Skaits

0

17 000

4. cet.

2025

Šis rādītājs attiecas uz Huta Sendzimira sanāciju, kur tiek plānota ieguldījumu daļa.
Šis rādītājs ietver divu vēsturisku ēku atdzīvināšanu, mainot vides un energoefektivitātes standartus uz pašreizējiem standartiem, kas atbilst juridiskajām un vides prasībām.

B21L

B3.3 Atbalsts ūdens resursu ilgtspējīgai apsaimniekošanai lauksaimniecībā un lauku apvidos

Atskaites punkts

Tādu valsts tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā, kas vajadzīgi, lai uzlabotu apstākļus noturīgai ūdens resursu apsaimniekošanai lauksaimniecībā un lauku apvidos

Noteikums grozījumos, kas norāda uz stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2022

Reforma palīdzēs palielināt lauksaimniecības noturību pret sausumu un plūdu novēršanu lauksaimniecības teritorijās, uzlabot ūdens izmantošanas efektivitāti, pienācīgi regulējot attiecības ar ūdeni lauksaimniecības teritorijās un samazinot noteces ūdeņus, kā arī palielinot ūdens aizturi. Grozījumiem jāatbilst prasībām, kas izklāstītas tehniskajos norādījumos “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C 58/01), jo īpaši tie nodrošina atbilstību ES vides tiesību aktiem, tostarp IVN direktīvai un Ūdens pamatdirektīvai.

Grozījumi nepazemina atbilstības līmeni ES vides tiesību aktiem attiecībā uz ieguldījumiem, ko uzskata par nozīmīgiem vai potenciāli nozīmīgiem ieguldījumiem saskaņā ar Ministru padomes regulu par projektiem, kuriem varētu būt būtiska ietekme uz vidi, un ieguldījumiem Natura 2000 teritorijās vai to ietekmē. Turklāt grozījumi nemaina pašlaik saistošos noteikumus par ūdens patēriņu.

B22L

B3.3.1. Ieguldījumi ilgtspējīgas ūdens resursu apsaimniekošanas potenciāla palielināšanā lauku apvidos

Atskaites punkts

Atlases kritēriju pieņemšana uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus

Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs pieņem pamatnostādnes.

 

 

 

2. cet.

2022

Ieguldījumus atlasa īpašos uzaicinājumos, pamatojoties uz vides kritērijiem.

Reforma palīdzēs palielināt lauksaimniecības noturību pret sausumu un plūdu novēršanu lauksaimniecības teritorijās, uzlabot ūdens izmantošanas efektivitāti, pienācīgi regulējot attiecības ar ūdeni lauksaimniecības teritorijās un samazinot noteces ūdeņus, kā arī palielinot ūdens aizturi.

Prioritāti piešķir dabā balstītiem vai citiem klimatnoturīgiem risinājumiem. Atbalstu piešķir tikai tiem projektiem, kas neizraisa virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu stāvokļa pasliktināšanos un nekavē skarto ūdensobjektu ekoloģiskā stāvokļa vai potenciāla uzlabošanos.

B23L

B3.3.1. Ieguldījumi ilgtspējīgas ūdens resursu apsaimniekošanas potenciāla palielināšanā lauku apvidos

Mērķrādītājs

Lauksaimniecības zemes/meža platība (hektāros), kas gūst labumu no uzlabotas ūdens aizturēšanas

 

Skaits

0

2 500 000

4. cet.

2025

Vismaz 2,5 miljoni hektāru lauksaimniecības zemes vai meža, kas uzskatāmi gūst labumu no uzlabotas ūdens aiztures, izmantojot intervences pasākumus, kas uzlabo lauksaimniecības nozares ilgtermiņa noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi, proti, sausumu un plūdiem, un atbalsta bioloģisko daudzveidību.

Ieguldījums atbilst prasībām, kas noteiktas tehniskajos norādījumos “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C 58/01). Jo īpaši tā nodrošina atbilstību ES vides tiesību aktiem, tostarp IVN direktīvai (2014/52/ES) un Ūdens pamatdirektīvai (2000/60/EK). Visiem ieguldījumu projektiem, ko finansē saskaņā ar šo komponentu un par kuriem nepieciešams IVN lēmums, jāatbilst Direktīvai 2011/92/ES, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/52/ES. Konkrēti, visus jaunos projektus, kuriem nepieciešams IVN, atļauj saskaņā ar Likumu par informācijas sniegšanu par vidi un tās aizsardzību, sabiedrības līdzdalību vides aizsardzībā un ietekmes uz vidi novērtējumiem, kurā grozījumi izdarīti ar 2021. gada 30. marta Likumu, ar ko groza minēto aktu, un dažiem citiem tiesību aktiem. “Pamatnostādnēs par korektīvām darbībām projektiem, ko līdzfinansē no ES fondiem, kurus skāris pārkāpums 2016/2046”, kas Polijai paziņotas 2021. gada 23. februārī (ref. Ares(2021)1423319), noteikumus ņem vērā, īstenojot visus investīciju projektus, par kuriem vides lēmums vai būvniecības vai attīstības atļauja tika pieprasīta vai izdota pirms 2021. gada 30. marta likuma stāšanās spēkā. Atbalstu piešķir tikai tiem projektiem, kas neizraisa virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu stāvokļa pasliktināšanos un nekavē skarto ūdensobjektu ekoloģiskā stāvokļa vai potenciāla uzlabošanos.

 

Ja ūdens tiek iegūts, attiecīgajai iestādei ir jāpiešķir attiecīga atļauja, norādot nosacījumus, lai novērstu ūdens noplicināšanos un nodrošinātu, ka ietekmēto ūdensobjektu ekoloģiskais stāvoklis ir labs saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK prasībām un par ko liecina jaunākie attiecīgie pamatojošie dati. Jāizvairās no ūdens ieguves, ja attiecīgo ūdensobjektu (virszemes vai gruntsūdeņu) stāvoklis vai potenciāls (saistībā ar klimata pārmaiņu pastiprināšanos) ir sliktāks par labu. Pasākumi atbilst arī Direktīvai 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (Putnu direktīva) un Direktīvai par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Dzīvotņu direktīva).

B24L

B.3.4. Veicināt satvaru zaļās pārkārtošanās ieguldījumiem pilsētu teritorijās

Atskaites punkts

Stājas spēkā likums par pilsētu ilgtspējīgu attīstību, kurā noteikti mērķi, virzieni, īstenošanas noteikumi un koordinācijas mehānismi pilsētu zaļajai pārveidei

Likuma norma, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2023

Stājas spēkā likums, kura mērķis ir atbalstīt pilsētu teritoriju spēju ieguldīt zaļajā pārejā. Tā nodrošina, ka ilgtspējas aspekti ir labāk integrēti pilsētplānošanas procedūrās. Tā nodrošina, ka minēto procedūru ietvaros notiek pienācīga apspriešanās ar ieinteresētajām personām. Tā nodrošina spēju atbalstu pašvaldībām, lai īstenotu šādus projektus.

B25L

B.3.4. Veicināt satvaru zaļās pārkārtošanās ieguldījumiem pilsētu teritorijās

Atskaites punkts

Zaļās pilsētvides pārveides instruments

Zaļās pilsētvides pārveides instrumenta izveide un tā sīki izstrādātu noteikumu un procedūru pieņemšana, apspriežoties ar visām ieinteresētajām personām 

 

 

 

2. cet.

2022

Atskaites punkts attiecas uz zaļās pārkārtošanās instrumenta izveidi, lai atbalstītu a) pilsētu zaļo pārveidi; Zaļās pārkārtošanās instruments pilsētās atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C 58/01). Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C 58/01), projektu atbilstības kritērijos izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, ii) tostarp pakārtota izmantošana; darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), lai sasniegtu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Zaļās pārveides instruments pilsētās nodrošina, ka atmaksājumi (t. i., aizdevuma procenti, pašu kapitāla atdeve vai atmaksātā pamatsumma, atskaitot saistītās izmaksas), kas saistīti ar šo instrumentu, tiek izmantoti tiem pašiem politikas mērķiem, tostarp pēc 2026. gada, vai ANM aizdevuma atmaksai.

B26L

B3.4.1. Ieguldījumi pilsētu zaļajā pārveidē

Mērķrādītājs

T1 — Paraksts visiem līgumiem par ieguldījumiem zaļās pilsētu attīstības projektos (aprēķināts, pamatojoties uz salikto bāzi) 

 

Skaits

0

120

2. cet.

2024

Mērķis attiecas uz to līgumu skaitu, kas parakstīti ar saņēmējiem. Atbalstu novirza, izmantojot Pilsētvides zaļās pārkārtošanās instrumentu, un tas atbilst pieņemtajām procedūrām. Saņēmējus izraugās, izmantojot pārredzamus konkursus, kuros var piedalīties projekti, kas attiecas uz visām pilsētām. Ieguldījumu mērķis ir mazināt pilsētu ietekmi uz klimata pārmaiņām un to iedzīvotāju veselību, samazinot siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisijas. Rezultātu rādītājus nosaka saskaņā ar atbalstīto projektu specifiku. Atbalsttiesīgo projektu veidi ietver: i) palielināt bioloģiski aktīvās virsmas pilsētās un funkcionālajās teritorijās un samazināt augsnes sablīvēšanos; ii) dabā balstīti ieguldījumi pilsētās ar saistītiem veģetācijas risinājumiem; iii) ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas sistēmas, kas ietver zaļo un zilo infrastruktūru un dabā balstītus risinājumus; iv) uzlabot gaisa kvalitāti pilsētās, tostarp attīstīt sadalīto un pilsonisko enerģiju; v) zemu emisiju zonu izveide, ilgtspējīga multimodāla mobilitāte pilsētās, efektīvi mobilitātes plāni, zaļās zonas pilsētu teritorijās; vi) enerģētikas klasteru un kooperatīvu attīstība; vii) palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu par enerģijas avotu pilsētā; viii) ar kolektīvo transportu integrētas bezemisiju transporta infrastruktūras (gājēju, riteņbraukšanas) attīstība; ix) energoefektīvu apgaismes tehnoloģiju ieviešana ceļiem un sabiedriskajām vietām; x) iedzīvotāju izglītošana un izpratnes veidošana par to, ka, pielāgojoties klimata pārmaiņām, pilsētas ir jāpārveido par klimatneitralitāti. X) izmaksas nepārsniedz 10 % no B3.4.1. pasākuma izmaksām. Prioritāti piešķir pilsētām, kurās ir ieviesti vai ir plānots ieviest šādus projektu veidus. Projektu piešķiršana saņēmējiem nodrošina līdzsvarotu sadalījumu starp subjektiem visā valstī, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un ģeogrāfisko pārklājumu. Aizdevuma atmaksas izmaksu segšanai galasaņēmējiem vai pašvaldībām nav jāveic nekāda veida iemaksas. Šis noteikums neattiecas uz investīciju projektiem, kas rada attiecīgus ieņēmumus vai izmaksu ietaupījumus.

B27L

B3.4.1. Ieguldījumi pilsētu zaļajā pārveidē

Mērķrādītājs

T2 — visu līgumu par ieguldījumiem zaļās pilsētu attīstības projektos parakstīšana (aprēķināta, pamatojoties uz salikto bāzi) 

Skaits

120

344

4. cet.

2025

Ar saņēmējiem parakstīto līgumu skaits par ieguldījumiem, kas atbilst B26L postenī noteiktajiem kritērijiem.

B28L

B3.5. Mājokļu būvniecības reforma cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem,

ņemot vērā ēku augstāku energoefektivitāti

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko groza 2006. gada 8. decembra Likumu par finansiālu atbalstu dzīvojamo telpu izveidei īrei, izmitinātiem mājokļiem, nakts patversmēm, bezpajumtnieku patversmēm, apkures iekārtām un pagaidu telpām, un no tā izrietošām izmaiņām citos tiesību aktos

Noteikums tiesību aktā, ar ko groza 2006. gada 8. decembra Likumu par finansiālu atbalstu dzīvojamo telpu izveidei īrei, aizsargātam mājoklim, nakts patversmēm, bezpajumtnieku patversmēm, apkures iekārtām un pagaidu telpām, un no tā izrietošajām izmaiņām citos tiesību aktos, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

2. cet.

2022

Tiesību akta grozījums paredz par 20 % palielināt atbalstu ieguldījumiem tādu ēku būvniecībā, kuru energostandarts ir augstāks par GNEĒ. Atbalstu, salīdzinot ar standarta mājokļiem, palielina no 80 % līdz 95 % ēkām mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un no 35 % līdz 60 % mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem. Šie noteikumi attiecas uz visiem valsts atbalsta avotiem.

B29L

B3.5.1. Ieguldījumi energoefektīvos mājokļos mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem

Mērķrādītājs

T1 — pabeigta energoefektīvu mājokļu pirmās sērijas būvniecība mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem

Skaits

0

1544

2. cet.

2024

Pabeigto dzīvokļu skaits par pieņemamu cenu (cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem).

Ieguldījumus veic vietējās iestādes un sociālo mājokļu apvienības.

Līgumos, kas parakstīti ar saņēmējiem (vietējām iestādēm un sociālo mājokļu apvienībām), norāda, ka:

-vismaz 75 % no šiem dzīvokļiem piešķir tiem dzīvokļu pieteikumu iesniedzējiem, kuri ir pieteikuma iesniedzēju saraksta zemākajā pusē, kas izveidota, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēju ienākumiem dilstošā secībā, un

-dzīvokļus būvē saskaņā ar energoefektivitātes standartu, kas ir par 20 % augstāks nekā Polijā spēkā esošais minimālais energoefektivitātes standarts (gandrīz nulles enerģijas ēku standarts/NZEB).

Saņēmējus izraugās, izmantojot pārredzamus konkursus, kuros var piedalīties visas vietējās iestādes un sociālo mājokļu apvienības. Saņēmēju subjektu atlases kritēriji jo īpaši atspoguļo vajadzību palielināt energoefektīvu mājokļu piedāvājumu mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

Prioritāti piešķir jomām, kurās šādi projekti ir ieviesti vai ir plānoti. Projektu piešķiršana saņēmējiem nodrošina līdzsvarotu sadalījumu starp subjektiem visā valstī, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un ģeogrāfisko pārklājumu.

Ņemot vērā pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C 58/01), šis pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē.

Ja bioloģiskās daudzveidības ziņā jutīgās teritorijās vai to tuvumā notiek jaunas būvniecības darbības (tostarp aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīklā, UNESCO pasaules mantojuma vietās un galvenajās bioloģiskās daudzveidības teritorijās, kā arī citās aizsargājamās teritorijās), ir jānodrošina atbilstība Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktam un 12. pantam un Putnu direktīvas 5. pantam, kā arī jāveic ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) vai skrīnings, ja tas prasīts IVN direktīvā. Visiem ieguldījumu projektiem, ko finansē saskaņā ar šo komponentu un par kuriem nepieciešams IVN lēmums, jāatbilst Direktīvai 2011/92/ES, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/52/ES. Konkrēti, visus jaunos projektus, kuriem nepieciešams IVN, atļauj saskaņā ar Likumu par informācijas sniegšanu par vidi un tās aizsardzību, sabiedrības līdzdalību vides aizsardzībā un ietekmes uz vidi novērtējumu, kurā grozījumi izdarīti ar 30. marta Likumu, ar ko groza minēto likumu, un dažiem citiem tiesību aktiem. “Pamatnostādnēs par korektīvām darbībām projektiem, ko līdzfinansē no ES fondiem, kurus skāris pārkāpums 2016/2046”, kas Polijai paziņotas 2021. gada 23. februārī (ref. Ares(2021)1423319), noteikumus ņem vērā, īstenojot visus investīciju projektus, par kuriem vides lēmums vai būvniecības vai attīstības atļauja tika pieprasīta vai izdota pirms 2021. gada 30. marta likuma stāšanās spēkā.

B30L

B3.5.1. Ieguldījumi energoefektīvos mājokļos mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem

Mērķrādītājs

T2 — pabeigta otrās enerģijas partijas būvniecība — efektīvi mājokļi zemu un vidēju mājsaimniecību vajadzībām — mājsaimniecības ar ienākumiem

Skaits

1544

6485

2. cet.

2025

Pabeigto dzīvokļu skaits par pieņemamu cenu (cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem).

Ieguldījumus veic vietējās iestādes un sociālo mājokļu apvienības.

Līgumos, kas parakstīti ar saņēmējiem (vietējām iestādēm un sociālo mājokļu apvienībām), norāda, ka:

-vismaz 75 % no šiem dzīvokļiem piešķir tiem dzīvokļu pieteikumu iesniedzējiem, kuri ir pieteikuma iesniedzēju saraksta zemākajā pusē, kas izveidota, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēju ienākumiem dilstošā secībā, un

-dzīvokļus būvē saskaņā ar energoefektivitātes standartu, kas ir par 20 % augstāks nekā Polijā spēkā esošais minimālais energoefektivitātes standarts (gandrīz nulles enerģijas ēku standarts/NZEB).

Saņēmējus izraugās, izmantojot pārredzamus konkursus, kuros var piedalīties visas vietējās iestādes un vietējās mājokļu apvienības. Saņēmēju subjektu atlases kritēriji jo īpaši atspoguļo vajadzību palielināt energoefektīvu mājokļu piedāvājumu mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

Prioritāti piešķir jomām, kurās šādi projekti ir ieviesti vai ir plānoti. Projektu piešķiršana saņēmējiem nodrošina līdzsvarotu sadalījumu starp subjektiem visā valstī, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un ģeogrāfisko pārklājumu.

Ņemot vērā pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C 58/01), šis pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē.

Ja bioloģiskās daudzveidības ziņā jutīgās teritorijās vai to tuvumā notiek jaunas būvniecības darbības (tostarp aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīklā, UNESCO pasaules mantojuma vietās un galvenajās bioloģiskās daudzveidības teritorijās, kā arī citās aizsargājamās teritorijās), ir jānodrošina atbilstība Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktam un 12. pantam un Putnu direktīvas 5. pantam, kā arī jāveic ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) vai skrīnings, ja tas prasīts IVN direktīvā. Visiem ieguldījumu projektiem, ko finansē saskaņā ar šo komponentu un par kuriem nepieciešams IVN lēmums, jāatbilst Direktīvai 2011/92/ES, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/52/ES. Konkrēti, visus jaunos projektus, kuriem nepieciešams IVN, atļauj saskaņā ar Likumu par informācijas sniegšanu par vidi un tās aizsardzību, sabiedrības līdzdalību vides aizsardzībā un ietekmes uz vidi novērtējumu, kurā grozījumi izdarīti ar 30. marta Likumu, ar ko groza minēto likumu, un dažiem citiem tiesību aktiem. “Pamatnostādnēs par korektīvām darbībām projektiem, ko līdzfinansē no ES fondiem, kurus skāris pārkāpums 2016/2046”, kas Polijai paziņotas 2021. gada 23. februārī (ref. Ares(2021)1423319), noteikumus ņem vērā, īstenojot visus investīciju projektus, par kuriem vides lēmums vai būvniecības vai attīstības atļauja tika pieprasīta vai izdota pirms 2021. gada 30. marta likuma stāšanās spēkā.

B31L

B3.5.1. Ieguldījumi energoefektīvos mājokļos mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem

Mērķrādītājs

Pabeigta energoefektīvu mājokļu trešās partijas būvniecība mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem

 

Skaits

6485

12 355

2. cet.

2026

Pabeigto dzīvokļu skaits par pieņemamu cenu (cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem). Ieguldījumus veic vietējās iestādes un sociālo mājokļu apvienības.

Līgumos, kas parakstīti ar saņēmējiem (vietējām iestādēm un sociālo mājokļu apvienībām), norāda, ka:

-Vismaz 75 % no šiem dzīvokļiem piešķir tiem dzīvokļu pieteikumu iesniedzējiem, kuri ir pieteikuma iesniedzēju saraksta zemākajā pusē, kas izveidota, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēju ienākumiem dilstošā secībā, un

-dzīvokļus būvē saskaņā ar energoefektivitātes standartu, kas ir par 20 % augstāks nekā Polijā spēkā esošais minimālais energoefektivitātes standarts (gandrīz nulles enerģijas ēku standarts/NZEB).

Saņēmējus izraugās, izmantojot pārredzamus konkursus, kuros var piedalīties visas vietējās iestādes un sociālo mājokļu apvienības. Saņēmēju subjektu atlases kritēriji jo īpaši atspoguļo vajadzību palielināt energoefektīvu mājokļu piedāvājumu mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

Prioritāti piešķir jomām, kurās šādi projekti ir ieviesti vai ir plānoti. Projektu piešķiršana saņēmējiem nodrošina līdzsvarotu sadalījumu starp subjektiem visā valstī, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un ģeogrāfisko pārklājumu.

Ņemot vērā pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C 58/01), šis pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē.

Ja bioloģiskās daudzveidības ziņā jutīgās teritorijās vai to tuvumā notiek jaunas būvniecības darbības (tostarp aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīklā, UNESCO pasaules mantojuma vietās un galvenajās bioloģiskās daudzveidības teritorijās, kā arī citās aizsargājamās teritorijās), ir jānodrošina atbilstība Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktam un 12. pantam un Putnu direktīvas 5. pantam, kā arī jāveic ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) vai skrīnings, ja tas prasīts IVN direktīvā. Visiem ieguldījumu projektiem, ko finansē saskaņā ar šo komponentu un par kuriem nepieciešams IVN lēmums, jāatbilst Direktīvai 2011/92/ES, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/52/ES. Konkrēti, visus jaunos projektus, kuriem nepieciešams IVN, atļauj saskaņā ar Likumu par informācijas sniegšanu par vidi un tās aizsardzību, sabiedrības līdzdalību vides aizsardzībā un ietekmes uz vidi novērtējumu, kurā grozījumi izdarīti ar 30. marta Likumu, ar ko groza minēto likumu, un dažiem citiem tiesību aktiem. “Pamatnostādnēs par korektīvām darbībām projektiem, ko līdzfinansē no ES fondiem, kurus skāris pārkāpums 2016/2046”, kas Polijai paziņotas 2021. gada 23. februārī (ref. Ares(2021)1423319), noteikumus ņem vērā, īstenojot visus investīciju projektus, par kuriem vides lēmums vai būvniecības vai attīstības atļauja tika pieprasīta vai izdota pirms 2021. gada 30. marta likuma stāšanās spēkā.

C. KOMPONENTS: “DIGITĀLĀ PĀRVEIDE”

Šīs reformas mērķis ir garantēt vispārēju piekļuvi ātrdarbīgam internetam un digitālajiem pakalpojumiem visā Polijā, tostarp tā dēvētajos “baltajos punktos”, kur nav augstas veiktspējas platjoslas infrastruktūras. 

Šo mērķi sasniedz, pirmkārt, likvidējot leģislatīvos šķēršļus ieguldījumiem platjoslā un, otrkārt, saskaņojot valstu tiesību aktus ar ES mēroga savienojamības rīkkopu 2021. gada 25. martā, paraugprakses kopumu, lai veicinātu ļoti augstas veiktspējas tīklu (VHCN) izvēršanu un izvēršanu. Juridiskās izmaiņas cita starpā paredz grozījumus regulā par telekomunikāciju infrastruktūras reģistru un regulā par vienotā informācijas punkta (SIP) sistēmu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

C1.1.1. Piekļuves nodrošināšana ļoti ātrdarbīgam internetam “baltajos punktos”

Šā ieguldījuma mērķis saskaņā ar iepriekš minēto reformu ir palielināt to mājsaimniecību skaitu, uz kurām attiecas fiksētais platjoslas tīkls, proti, 931 000 vienību, kas vērstas uz nākamās paaudzes baltās piekļuves (NGA) zonām, kurās pašlaik nav augstas veiktspējas platjoslas infrastruktūras un kurās tirgus tuvākajā nākotnē, visticamāk, nenodrošinās galalietotājiem tīklu, kas piedāvā 100 Mb/s lejupielādes ātrumu, lai sasniegtu vismaz 80 % mājsaimniecību ar jaudu 100 Mb/s, ar iespēju to palielināt līdz gigabitu jaudai. pirmais ir līdz 2024. gada decembrim sasniegt 100 000 mājsaimniecību, otrais aptver 400 000 mājsaimniecību līdz 2025. gada decembrim un pēdējais attiecas uz atlikušajām 431 000 mājsaimniecībām līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Lai izpildītu NBK nosacījumus, veic klimata riska un neaizsargātības novērtējumu, ja to prasa attiecīgie tiesību akti un visi nepieciešamie pielāgošanās risinājumi, kas īstenoti saskaņā ar šiem tiesību aktiem.

Attiecībā uz visām investīcijām infrastruktūrā vismaz 70 % būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu atkārtoti izmanto vai pārstrādā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) 28 .

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

C.2.1. Digitālo lietotņu izvēršana publiskajā telpā, ekonomikā un sabiedrībā

Šī plašā reforma aptver dažādus virzienus, kas veicina Polijas sabiedrības digitalizāciju, sākot no digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem līdz iedzīvotāju un darba ņēmēju digitālajai izglītībai.

Digitālo lietojumprogrammu izvēršanu publiskajā sektorā atbalsta ar tiesību aktu izmaiņām, kas veicina elektronisko saziņu starp publiskām iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Ar pirmo grozījumu tiek grozīts 2005. gada 17. februāra Likums par valsts iestāžu veikto darbību datorizāciju, lai digitalizētu publiskos administratīvos dokumentus un procesus. Ar otro grozījumu izdara grozījumus 2004. gada 11. marta Likumā par preču un pakalpojumu nodokli attiecībā uz elektroniski izsniegtu strukturētu rēķinu datu izmantošanu, ieviešot pienākumu izdot un saņemt e-rēķinus, izmantojot valsts e-rēķinu sistēmu.

Attiecībā uz digitālajām kompetencēm to attīstības pamatelements ir Digitālās kompetences attīstības programmas izveide un īstenošana. Programmā nosaka visaptverošu ilgtermiņa prasību kopumu, lai atbalstītu digitālo kompetenču attīstību un uzraudzību formālajā, neformālajā un ikdienējā izglītībā. Digitālās kompetences attīstības centra izveide un darbība ir skaidri formulēta programmā. Programmu izstrādā, izmantojot daudzu ieinteresēto personu pieeju.

Izglītības jomā galvenais elements, kas stimulē izglītības digitalizāciju, ir minimālo saistošo standartu noteikšana, lai nodrošinātu skolas ar digitālo infrastruktūru. Obligātās pamatnostādnes izstrādā sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un apspriežoties ar plašu ieinteresēto personu grupu, un tās nodrošina informācijas un datortehnoloģiju (IKT) aprīkojuma minimālo līmeni katrai Polijas skolai.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

C2.1.1. Publiskie e-pakalpojumi, IT risinājumi, kas uzlabo ekonomikas nozaru darbību un revolucionāras tehnoloģijas publiskajā sektorā, ekonomikā un sabiedrībā

Lai palielinātu publisko e-pakalpojumu izmantošanu, saskaņā ar šo ieguldījumu īsteno šādas paketes:

·tādu e-pakalpojumu izstrāde valsts pārvaldē, kas ļauj iedzīvotājiem risināt administratīvus jautājumus tiešsaistē;

·valsts pārvaldei paredzētu IT sistēmu izveide vai izstrāde, kas ļauj ierēdņiem digitalizēt savu darbību;

·ar būvniecību un telpisko plānošanu saistīto administratīvo procedūru digitalizācija;

·valsts ieņēmumu pārvaldes pakalpojumu un procesu digitalizācija, tostarp rēķinu elektroniskās aprites ieviešana uzņēmējdarbībā (valsts e-rēķinu sistēma);

·lauksaimniecības digitalizācija, tostarp ģeomātikas un satelītnovērošanas īstenošana lauksaimniecībā un digitālas lauksaimniecības zemes verifikācijas sistēmas ieviešana;

·izmēģinājuma sadarbības mehānismu īstenošana, lai stimulētu revolucionāru tehnoloģiju izstrādi un izplatīšanu, piemēram, izmantojot portālu, kas integrē viedo pilsētu pakalpojumus ar lietojumprogrammām, kuru pamatā ir mākslīgais intelekts un lietu internets.

Jo īpaši paredzams, ka tiks izstrādāti 39 projekti, lai cita starpā panāktu deviņu jaunu vai paplašinātu publisko datu kopīgošanas un e-pakalpojumu platformu izveidi; 30 jaunu vai paplašinātu publisko IT sistēmu izbūve; ieviest 65 jaunus, pārveidotus vai integrētus publiskos e-pakalpojumus; 400 e-pakalpojumu, tostarp API pakalpojumu, nodrošināšana, pielāgošana un paplašināšana jaunās vai paplašinātās platformās un, visbeidzot, trīs izmēģinājuma sadarbības mehānismu ieviešana, lai stimulētu revolucionāru tehnoloģiju izmantošanu. Paredzams, ka visiem jaunajiem vai modernizētajiem e-pakalpojumiem ar grafisku lietotāja saskarni būs vismaz ceturtais brieduma līmenis, t. i., pilna elektroniska lietu apstrāde (darījumu līmenis piecu posmu termiņu modelī).

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

C2.1.2. Vienlīdzīgi konkurences apstākļi skolām ar mobilām multivides ierīcēm – ieguldījumi, kas saistīti ar obligāto iekārtu standartu izpildi

Saskaņā ar obligāto saistošo standartu noteikšanu IKT aprīkojumam šis ieguldījums visām skolām Polijā nodrošinās mūsdienīgu multivides aprīkojumu, ko izmantos skolotāji un skolēni. Mērķis ir nodrošināt digitālo tehnoloģiju izmantošanu vienāda līmeņa mācībās katrā pamatskolā un vidusskolā visā Polijā, un mērķis ir nodrošināt portatīvos datorus ar programmatūru vismaz 90 % skolotāju un sasniegt ne vairāk kā sešus skolēnus uz vienu klēpjdatoru par kopumā vismaz 1 200 000 klēpjdatoriem.

Lai izpildītu DNSH nosacījumus, IKT iekārta atbilst ar enerģiju saistītajām prasībām un materiālefektivitātes prasībām, kas saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK noteiktas serveriem un datu glabāšanai, datoriem un datoru serveriem vai elektroniskajiem displejiem. Turklāt IKT iekārtas nesatur ierobežotas lietošanas vielas, kas uzskaitītas Direktīvas 2011/65/ES II pielikumā.

Ir izstrādāts atkritumu apsaimniekošanas plāns, lai nodrošinātu elektrisko un elektronisko iekārtu maksimālu pārstrādi darbmūža beigās, tostarp noslēdzot līgumiskas vienošanās ar pārstrādes partneriem, atspoguļojot finanšu prognozes vai oficiālu projekta dokumentāciju. Iekārtas kalpošanas laika beigās tiek sagatavotas atkārtotai izmantošanai, reģenerācijai vai reciklēšanai vai pienācīgai apstrādei, tostarp visu šķidrumu aizvākšanai un selektīvai apstrādei saskaņā ar Direktīvas 2012/19/ES VII pielikumu.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

C2.1.3. E-kompetences

Apmācot vismaz 380 000 cilvēku, Polijas mērķis ir paaugstināt vispārējo digitālo kompetenču līmeni sabiedrībā un uzlabot valsts digitalizācijas procesu. No tiem 40 % ir iedzīvotāji, kuriem ir vajadzīgas digitālās pamatprasmes, 20 % ir valsts ierēdņi, 20 % ir atstumti un pakļauti atstumtības riskam, bet atlikušie 20 % ir pedagogi un skolotāji, kas saņem pamata un vidējā līmeņa apmācību. Šī pēdējā kategorija neietver bērnudārza personālu, lai atbalstītu aizdevumu ieguldījumus IKT ierīcēs un infrastruktūrā, kam ir paredzēta papildu specializētā apmācība.

Kā daļu no ieguldījuma par digitalizāciju atbildīgā ministra birojā izveido digitālās kompetences attīstības centru, kura sastāvā ir eksperti, padomdevēji un digitālie speciālisti, kas atbalsta digitālās politikas īstenošanu.

Turklāt izveido digitālo koordinatoru tīklu, lai atbalstītu katru pašvaldību (gmina) digitalizācijas procesa organizēšanā, kopumā aptverot vismaz 2477 koordinatorus (vidēji pa vienam katrā pašvaldībā atkarībā no tādiem elementiem kā gmina lielums, iedzīvotāju skaits, digitālo prasmju līmenis un pieprasījums pēc datoriekārtām).

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

C3.1. Informācijas sistēmu kiberdrošības uzlabošana, datu apstrādes infrastruktūras stiprināšana un tiesībaizsardzības dienestu infrastruktūras optimizēšana

Reforma ir vērsta uz trim konkrētiem mērķiem, kas ļauj īstenot informācijas sistēmu drošības risinājumus: i) valsts kiberdrošības sistēmas izstrādi; ii) spēja efektīvi novērst incidentus un reaģēt uz tiem; iii) sociālās izpratnes veidošana kiberdrošības jomā. Šos mērķus sasniedz ar vairākiem grozījumiem 2018. gada 5. jūlija Nacionālās kiberdrošības sistēmas likumā un 2018. gada 11. septembra Ministru kabineta noteikumos par pamatpakalpojumiem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

C3.1.1. Kiberdrošība — kiberPL, datu apstrādes infrastruktūra un tiesībaizsardzības dienestu infrastruktūras optimizācija

Šo ieguldījumu veido četri dažādi komponenti: i) kiberdrošība; ii) datu apstrādes infrastruktūra; iii) tiesībaizsardzības dienestu infrastruktūras optimizācija un iv) mākoņdatošanas un perifērdatošanas risinājumi.

Attiecībā uz (i) kiberdrošību 8 atsevišķus projektus īsteno, lai:

-Izveidot 7 reģionālo kiberdrošības centru (RegioSOC) tīklu;

-Tīkla izveide 7 nozaru datordrošības incidentu reaģēšanas vienībām (CSIRT) galvenajās nozarēs TID direktīvas nozīmē:

-Savienot 385 valsts kiberdrošības vienības ar integrētu kiberdrošības pārvaldības sistēmu;

-Vismaz 30 drošības operāciju centru (SOC) tīkla izveide valsts drošībai un esošo centru modernizācija;

-Īstenot programmu 600 cilvēku pārkvalificēšanai kiberdrošības jomā, tostarp, bet ne tikai, pašreizējiem darbiniekiem;

-Īstenot programmu, lai sistēmiski stiprinātu vismaz 30 vienības, kas izmanto rūpnieciskās kontroles sistēmu darbības tehnoloģiju;

-Atbalsts 400 vienībām kiberdrošības infrastruktūru modernizācijā un paplašināšanā, izmantojot informācijas tehnoloģijas un operatīvās tehnoloģijas, kā arī ugunsmūru un kiberdrošības sistēmu iegādē;

-Pirmās reaģēšanas kiberdrošības jomā tīkla izveide vojevodistes līmenī, lai atbalstītu publiskās struktūras incidentu risināšanā un atgūšanā un nodrošinātu apmācību vietējām un reģionālajām pašvaldībām kiberdrošības jautājumos (vismaz 440 pirmās palīdzības sniedzēji un apmācīti vietējo un reģionālo pašvaldību darbinieki).

Attiecībā uz ii) datu infrastruktūru izveido 3 standarta datu apstrādes centrus, kas nodrošina energoefektīvu un mērogojamu kritisko infrastruktūru, lai nodrošinātu pieejamus digitālos pakalpojumus un drošu infrastruktūru IKT sistēmām. Centri ievēro Eiropas Datu centru energoefektivitātes rīcības kodeksu, jo īpaši attiecībā uz šādām jomām:

-3.2.8. datu centriem vajadzīgo enerģiju slēdz ar AER;

-ir plānota atjaunojamo energoresursu uzstādīšana datu centru iekārtās un ūdeņraža kurināmā elementu tehnoloģiju izmantošana;

-3.3.2. paredzams, ka datu centri stiprinās energoapgādes sistēmas uzticamību, izbūvējot jaunas rezerves energoapgādes metodes, piemēram, gāzes turbīnas un ūdeņraža kurināmā elementus.

Lai izpildītu NBK nosacījumus, datu centru būvniecībai un renovācijai veic vides riska un neaizsargātības novērtējumu un īsteno visus nepieciešamos pielāgošanās risinājumus. Attiecībā uz visām investīcijām infrastruktūrā vismaz 70 % būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu atkārtoti izmanto vai pārstrādā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).

Par drošību atbildīgo valsts dienestu infrastruktūras optimizācija ietver 4 projektus, kuru mērķis ir integrēt dažādas brīdināšanas un brīdināšanas sistēmas un uzlabot sadarbību starp valsts dienestiem, piemēram, policiju, ugunsdzēsējiem un vietējām iestādēm.

Visbeidzot, attiecībā uz iv) mākoņdatošanas un perifērdatošanas risinājumu ieviešanu Polija plāno piedalīties potenciāli svarīgā projektā visas Eiropas interesēs (IPCEI) par nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūru un energoefektivitātes pakalpojumiem, lai atbalstītu progresīvu pētniecības un izstrādes projektu izstrādi un pirmo rūpniecisku izvēršanu ceļā uz datu apstrādes nākotni visā mākonī, lai nodrošinātu nepārtrauktību.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

C.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Turpmākie pasākumi. NR.°

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

C1G

C1.1 Tīkla infrastruktūras attīstības veicināšana, lai nodrošinātu vispārēju piekļuvi ātrdarbīgam internetam

Atskaites punkts

Ministru prezidenta kancelejas sagatavotais satvars platjoslas projektu līdzfinansēšanai baltajās nākamās paaudzes piekļuves (NGA) teritorijās, kur pašlaik nav NGA tīkla

Regulējuma publicēšana Premjerministra kancelejas un Digitālās Polijas projektu centra tīmekļa vietnēs

 

 

 

2. cet.

2022

Satvara izveide, pamatojoties uz šādu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.

Satvars ietver noteikumus, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01) atbalstītajiem projektiem saskaņā ar šo pasākumu, izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

C2G

C1.1 Tīkla infrastruktūras attīstības veicināšana, lai nodrošinātu vispārēju piekļuvi ātrdarbīgam internetam

Atskaites punkts

Grozījumi Digitizācijas ministra noteikumos par telesakaru infrastruktūras un pakalpojumu gada inventarizāciju

Regulas grozījuma noteikums, kas norāda uz stāšanos spēkā

 

 

 

1. cet.

2023

Stājas spēkā grozījumi regulā par telekomunikāciju infrastruktūras un pakalpojumu valsts uzskaiti, lai labāk noteiktu jomas, kurās ir vajadzīgs papildu atbalsts no valsts intervences.

C3G

C1.1 Tīkla infrastruktūras attīstības veicināšana, lai nodrošinātu vispārēju piekļuvi ātrdarbīgam internetam

Atskaites punkts

Premjerministra izdarīti grozījumi noteikumos par vienoto informācijas punktu

Regulas grozījuma noteikums, kas norāda uz tās stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2022

Stājas spēkā grozījumi regulā par vienoto informācijas punktu, lai operatoriem sniegtu plašāku informāciju par infrastruktūru, ko var izmantot ieguldījumos telekomunikācijās, un nodrošinātu piemērotākus plānošanas instrumentus.

C4G

C1.1.1. Piekļuves nodrošināšana ļoti ātrdarbīgam internetam “baltajos punktos”

Mērķrādītājs

T1 – Papildu mājsaimniecības (dzīvojamās telpas), kurām ir piekļuve platjoslas internetam ar jaudu vismaz 100 Mb/s (ar iespēju to palielināt līdz gigabitu jaudai)

 

Skaits

0

100 000

4. cet.

2024

Vēl vismaz 100 000 mājsaimniecību baltās paaudzes piekļuves zonās, kurās tirgus tuvākajā nākotnē, visticamāk, nenodrošinās galalietotājiem tīklu, kas piedāvā 100 Mb/s lejupielādes ātrumu, kuru nodrošinās piekļuve platjoslas internetam ar jaudu vismaz 100 Mb/s (ar iespēju to palielināt līdz gigabitu jaudai) saskaņā ar valsts platjoslas plāna mērķiem un Komisijas paziņojumu par Eiropas Gigabitu sabiedrību.

Ieguldījumu veic, pilnībā ievērojot NBK tehniskos norādījumus (2021/C 58/01), jo īpaši attiecībā uz prasībām, kas saistītas ar energoefektivitāti, atkritumu apsaimniekošanu un vides riska novērtējumu.

C5G

C1.1.1. Piekļuves nodrošināšana ļoti ātrdarbīgam internetam “baltajos punktos”

Mērķrādītājs

T2 – Papildu mājsaimniecības (dzīvojamās telpas), kurām ir piekļuve platjoslas internetam ar jaudu vismaz 100 Mb/s (ar iespēju to palielināt līdz gigabitu jaudai)

 

Skaits

100 000

500 000

4. cet.

2025

Vēl vismaz 500 000 mājsaimniecību kopumā baltās paaudzes piekļuves zonās, kur tirgus tuvākajā nākotnē, visticamāk, nenodrošinās galalietotājiem tīklu, kas piedāvā 100 Mb/s lejupielādes ātrumu, kuru nodrošinās piekļuve platjoslas internetam ar jaudu vismaz 100 Mb/s (ar iespēju to palielināt līdz gigabitu jaudai) saskaņā ar valsts platjoslas plāna mērķiem un Komisijas paziņojumu par Eiropas Gigabitu sabiedrību.

Ieguldījumu veic, pilnībā ievērojot NBK tehniskos norādījumus (2021/C 58/01), jo īpaši attiecībā uz prasībām, kas saistītas ar energoefektivitāti, atkritumu apsaimniekošanu un vides riska novērtējumu.

C6G

C1.1.1. Piekļuves nodrošināšana ļoti ātrdarbīgam internetam “baltajos punktos”

Mērķrādītājs

T3 – Papildu mājsaimniecības (dzīvojamās telpas), kurām ir piekļuve platjoslas internetam ar jaudu vismaz 100 Mb/s (ar iespēju to palielināt līdz gigabitu jaudai)

 

Skaits

500 000

931 000

2. cet.

2026

Vēl vismaz 931 000 mājsaimniecību kopumā baltās paaudzes piekļuves zonās, kur tirgus tuvākajā nākotnē, visticamāk, nenodrošinās galalietotājiem tīklu, kas piedāvā 100 Mb/s lejupielādes ātrumu, kuru nodrošinās piekļuve platjoslas internetam ar jaudu vismaz 100 Mb/s (ar iespēju to palielināt līdz gigabitu jaudai) saskaņā ar valsts platjoslas plāna mērķiem un Komisijas paziņojumu par Eiropas Gigabitu sabiedrību.

Ieguldījumu veic, pilnībā ievērojot NBK tehniskos norādījumus (2021/C 58/01), jo īpaši attiecībā uz prasībām, kas saistītas ar energoefektivitāti, atkritumu apsaimniekošanu un vides riska novērtējumu. 

C7G

C.2.1. Digitālo lietotņu izvēršana publiskajā telpā, ekonomikā un sabiedrībā

Atskaites punkts

Grozījumi 2005. gada 17. februāra Likumā par tādu struktūru darbību datorizāciju, kuras veic publiskus uzdevumus, ieviešot standarta dokumentu digitālo formu un elektronisko pakalpojumu formu un administratīvo procesu digitalizāciju

Noteikums tiesību akta grozījumā, kas norāda uz stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2023

Stājas spēkā grozījumi 2005. gada 17. februāra Likumā par tādu struktūru darbību datorizāciju, kuras veic publiskus uzdevumus. Premjerministra kanceleja ir atbildīga par šā grozītā tiesību akta sagatavošanu un pieņemšanu.

C8G

C.2.1. Digitālo lietotņu izvēršana publiskajā telpā, ekonomikā un sabiedrībā

Atskaites punkts

Grozījumi 2004. gada 11. marta Likumā par preču un pakalpojumu nodokli (strukturētu rēķinu izmantošana) — strukturēta elektronisko rēķinu ieviešana ekonomiskajā tirgū un pienākums tos izdot un saņemt, izmantojot valsts e-rēķinu sistēmu

Noteikums tiesību akta grozījumā, kas norāda uz stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2024

Stājas spēkā grozījumi 2004. gada 11. marta Likumā par preču un pakalpojumu nodokli (strukturētu rēķinu izmantošana). E-rēķinu izmantošana ir uzskatāma par obligātu. Par šā grozītā tiesību akta sagatavošanu un pieņemšanu atbildīgā valdības iestāde ir Finanšu ministrija.

C9G

C.2.1. Digitālo lietotņu izvēršana publiskajā telpā, ekonomikā un sabiedrībā

Atskaites punkts

Obligātie saistošie standarti visu skolu aprīkošanai ar digitālo infrastruktūru, lai digitālajās tehnoloģijās visās skolās būtu iespējams vienlīdzīgi mācīties;

Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs pieņem pamatnostādnes.

 

 

 

3. sem.

2022

Pieņemt saistošus standartus skolu aprīkošanai ar digitālo infrastruktūru, kas, kā sagaidāms, būs obligāti visām skolām, lai sasniegtu vienādu digitālās infrastruktūras līmeni. Standartu izstrādē apspriežas ar plašu ieinteresēto personu grupu un vietējo pašpārvaldi. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīga par šo noteikumu sagatavošanu un pieņemšanu.

C10G

C.2.1. Digitālo lietotņu izvēršana publiskajā telpā, ekonomikā un sabiedrībā

Atskaites punkts

Stājas spēkā Ministru padomes rezolūcija par digitālo kompetenču attīstības programmu, lai pārvaldītu iedzīvotāju un darba ņēmēju digitālo kompetenču attīstību un digitālo izglītību dažādās nozarēs. Tas ietver arī Digitālās kompetences attīstības centra (DCDC) izveidi.

Ministru padomes rezolūcijas noteikums par tās stāšanos spēkā

 

 

 

3. sem.

2022

Stājas spēkā Ministru padomes rezolūcija par digitālās kompetences attīstības programmu (kas ir daudzgadu programma līdz 2030. gadam), tostarp par īstenošanas plānu, novērtēšanas un uzraudzības pasākumiem saskaņā ar “Aktu par attīstības politikas principiem”. Programmu izstrādā, izmantojot daudzu ieinteresēto personu pieeju. Ar programmu cita starpā izveido Digitālo kompetenču attīstības centru (DCDC) un digitālo kompetenču attīstības politiku.

C11G

C2.1.1. Publiskie e-pakalpojumi, IT risinājumi, kas uzlabo ekonomikas nozaru darbību un revolucionāras tehnoloģijas publiskajā sektorā, ekonomikā un sabiedrībā

Mērķrādītājs

T1 – Projekti, kas rada jaunus e-pakalpojumus un uzlabo esošos, uzlabojot to izveides procesu vai, izmantojot digitalizāciju, uzlabojot procesu pārvaldību

 

Skaits

0

6

3. sem.

2024

T1 – Projekti, kas rada jaunus e-pakalpojumus un uzlabo esošos, uzlabojot to izveides procesu vai, izmantojot digitalizāciju, uzlabojot procesu pārvaldību Šo projektu rezultātā:
- Jaunu vai paplašinātu publisko datu kopīgošanas platformu un e-pakalpojumu īstenošanas platformu izveides pabeigšana;
- Jaunu vai paplašinātu publisko IT sistēmu būvniecības pabeigšana;
- Jaunu, pārveidotu vai integrētu publisko e-pakalpojumu ieviešana;
- E-pakalpojumu, tostarp lietojumprogrammu saskarnes (API) pakalpojumu nodrošināšana, pielāgošana un paplašināšana jaunās vai paplašinātās platformās;
-Testēšanas sadarbības mehānismu ieviešana, lai stimulētu revolucionāru tehnoloģiju izmantošanu.
Visiem jaunajiem vai modernizētajiem e-pakalpojumiem ar grafisko lietotāja saskarni ir vismaz ceturtais brieduma līmenis, t. i., pilnīga elektroniska lietu apstrāde.

C12G

C2.1.1. Publiskie e-pakalpojumi, IT risinājumi, kas uzlabo ekonomikas nozaru darbību un revolucionāras tehnoloģijas publiskajā sektorā, ekonomikā un sabiedrībā

Mērķrādītājs

T2 – Projekti, kas rada jaunus e-pakalpojumus un uzlabo esošos, uzlabojot to izveides procesu vai, izmantojot digitalizāciju, uzlabojot procesu pārvaldību

 

Skaits

6

39

2. cet.

2026

T1 – Projekti, kas rada jaunus e-pakalpojumus un uzlabo esošos, uzlabojot to izveides procesu vai, izmantojot digitalizāciju, uzlabojot procesu pārvaldību Šo projektu rezultātā:
- Jaunu vai paplašinātu publisko datu kopīgošanas platformu un e-pakalpojumu īstenošanas platformu izveides pabeigšana;
- Jaunu vai paplašinātu publisko IT sistēmu būvniecības pabeigšana;
- Jaunu, pārveidotu vai integrētu publisko e-pakalpojumu ieviešana;
- E-pakalpojumu, tostarp lietojumprogrammu saskarnes (API) pakalpojumu nodrošināšana, pielāgošana un paplašināšana jaunās vai paplašinātās platformās;
-Testēšanas sadarbības mehānismu ieviešana, lai stimulētu revolucionāru tehnoloģiju izmantošanu.
Visiem jaunajiem vai modernizētajiem e-pakalpojumiem ar grafisko lietotāja saskarni ir vismaz ceturtais brieduma līmenis.

C13G

C2.1.1. Publiskie e-pakalpojumi, IT risinājumi, kas uzlabo ekonomikas nozaru darbību un revolucionāras tehnoloģijas publiskajā sektorā, ekonomikā un sabiedrībā

Mērķrādītājs

Valsts mezgla https://login.gov.pl (vidēji mēnesī attiecīgajā gadā) autentifikācijas

 

Skaits

0

8 500 000

4. cet.

2025

Vismaz 8 500 000 autentifikāciju, ko veic valsts mezgls, kas ir rīks, kurš savieno valstu (publiskās un privātās) elektroniskās identifikācijas shēmas un IT sistēmas, kurās tiek sniegti e-pakalpojumi. Kopējo autentifikāciju skaitu tiešsaistē mēra, atspoguļojot viena konkrēta publisko tiešsaistes pakalpojumu lietotāja mijiedarbību.

C14G

C2.1.2. Vienlīdzīgi konkurences apstākļi skolām ar mobilām multivides ierīcēm – ieguldījumi, kas saistīti ar obligāto iekārtu standartu izpildi

Mērķrādītājs

Skolotāju rīcībā esošie jaunie portatīvie datori

 

Skaits

0

465 000

3. sem.

2023

Vismaz 465 000 papildu portatīvo datoru ar nepieciešamo programmatūru skolotāju lietošanai. Šā pasākuma vispārējais mērķis ir nodrošināt skolotājiem portatīvos datorus. Sadarbībā ar vietējām pašvaldībām izveido taisnīgu un pārredzamu procedūru portatīvo datoru ar programmatūru piešķiršanai, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām skolām un izglītības iestādēm.

Ieguldījumu veic, pilnībā ievērojot DNSH tehniskos norādījumus (2021/C 58/01), jo īpaši attiecībā uz prasībām, kas saistītas ar energoefektivitāti, materiālefektivitāti un reciklēšanu.

C15G

C2.1.2. Vienlīdzīgi konkurences apstākļi skolām ar mobilām multivides ierīcēm – ieguldījumi, kas saistīti ar obligāto iekārtu standartu izpildi

Mērķrādītājs

Studentu rīcībā esošie jaunie portatīvie datori

 

Skaits

0

735 000

3. sem.

2025

Vismaz 735 000 papildu portatīvo datoru ar nepieciešamo programmatūru, kas nodrošināta skolēniem izmantošanai.

Sadarbībā ar vietējām pašvaldībām izveido taisnīgu un pārredzamu procedūru portatīvo datoru ar programmatūru piešķiršanai, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām skolām un izglītības iestādēm.

Ieguldījumu veic, pilnībā ievērojot DNSH tehniskos norādījumus (2021/C 58/01), jo īpaši attiecībā uz prasībām, kas saistītas ar energoefektivitāti, materiālefektivitāti un reciklēšanu.

C16G

C2.1.3. E-kompetences

Atskaites punkts

Digitālās kompetences attīstības centra (DCDC) izveide

Ziņojums par DCDC organizatorisko struktūru un darbību

4. cet.

2022

Digitālo kompetenču attīstības centru (DCDC) izveido par digitalizāciju atbildīgā ministra birojā. DCDC galvenais mērķis ir uzlabot un uzlabot digitālo kompetenču attīstības koordinācijas sistēmu Polijā, īstenojot šādas apakšfunkcijas:
Šī funkcija ietver pētniecības un uzraudzības darbības attiecībā uz digitālajām kompetencēm apvienojumā ar novērošanas centra funkciju, kas apkopo un strukturē zināšanas šajā jomā (analizējot mūsdienu tendences, inovāciju, pētniecību un labu praksi). Tā rezultātā tiek formulēti ieteikumi un priekšlikumi par attiecīgajām darbībām.
Šī funkcija ietver izmēģinājumus izmēģinājuma darbību veidā un visvērtīgāko un daudzsološāko risinājumu, ieteikumu un priekšlikumu īstenošanu, kas izriet no izmēģinājuma darbībām un pētniecības un analītiskās funkcijas īstenošanas. 
• Izglītības un popularizācijas funkcija.
Šī funkcija ietver tādas darbības kā konsultācijas, mentorēšana, semināri, apmācība un kursi, kā arī Centra darbību rezultātu izplatīšana, izmantojot informācijas portālu ar analīzēm/standartiem/shēmām/labu praksi attiecībā uz digitālo kompetenču attīstību.

C17G

C2.1.3. E-kompetences

Mērķrādītājs

T1 — Digitālie koordinatori, vidēji pa vienam no katras pašvaldības (gmina) Polijā

 

Skaits

0

1 500

2. cet.

2023

Vismaz pusi no visām pašvaldībām (gmina) aptver atskaites punkta programma ar vidēji vienu digitālo koordinatoru uz gmina. Koordinatoru skaitu uz gmīnu nosaka šādi elementi: gmina lielums, iedzīvotāju skaits, digitālo prasmju līmenis un pieprasījums pēc datoriekārtām. Digitālo koordinatoru uzdevums ir atbalstīt gmina un iestādes savā teritorijā un reaģēt uz iedzīvotāju faktiskajām vajadzībām.

C18G

C2.1.3. E-kompetences

Mērķrādītājs

T2 — jauni digitālie koordinatori, vismaz pa vienam no katras pašvaldības (gmina) Polijā

 

Skaits

1 500

2 477

3. sem.

2025

Programma attiecas uz visām pašvaldībām (gmina) ar vidēji vienu digitālo koordinatoru uz gmina. Koordinatoru skaitu uz gmīnu nosaka šādi elementi: gmina lielums, iedzīvotāju skaits, digitālo prasmju līmenis un pieprasījums pēc datoriekārtām. Digitālo koordinatoru uzdevums ir atbalstīt gmina un iestādes savā teritorijā un reaģēt uz iedzīvotāju faktiskajām vajadzībām.

C19G

C2.1.3. E-kompetences

Mērķrādītājs

T1 – Papildu darbinieki, kas apmācīti digitālajās prasmēs, tostarp digitālajās prasmēs

 

Skaits

0

190 000

3. sem.

2024

Vismaz 190 000 cilvēku ir pabeiguši apmācību, īstenojot projektus, kuru mērķis ir attīstīt (iegūt vai attīstīt) digitālās kompetences.

Personas, uz kurām attiecas apmācība digitālo kompetenču jomā, vairāk vai mazāk vienmērīgi iekļauj šādas kategorijas:

40 % iedzīvotāju, kuriem nepieciešamas digitālās pamatprasmes;

— 20 % valsts amatpersonu;
— 20 % pedagogu un skolotāju;;
— 20 % cilvēku, kas ir atstumti un pakļauti atstumtības riskam.

Bērnudārzu mācībspēku papildu obligātā apmācība par IKT aprīkojuma izmantošanu maziem bērniem nav daļa no šā ieguldījuma.

C20G

C2.1.3. E-kompetences

Mērķrādītājs

T2 – Papildu darbinieki, kas apmācīti digitālajās prasmēs, tostarp digitālajās prasmēs

 

Skaits

190 000

380 000

2. cet.

2026

Vismaz 380 000 cilvēku ir pabeiguši apmācību, īstenojot projektus, kuru mērķis ir attīstīt (iegūt vai attīstīt) digitālās kompetences.

Personas, uz kurām attiecas apmācība digitālo kompetenču jomā, vairāk vai mazāk vienmērīgi iekļauj šādas kategorijas:

40 % iedzīvotāju, kuriem nepieciešamas digitālās pamatprasmes;

— 20 % valsts amatpersonu;
— 20 % pedagogu un skolotāju;;
— 20 % cilvēku, kas ir atstumti un pakļauti atstumtības riskam.

Bērnudārzu mācībspēku papildu obligātā apmācība par IKT aprīkojuma izmantošanu maziem bērniem nav daļa no šā ieguldījuma.

C21G

C3.1. Informācijas sistēmu kiberdrošības uzlabošana, datu apstrādes infrastruktūras stiprināšana un tiesībaizsardzības dienestu infrastruktūras optimizēšana

Atskaites punkts

Grozījums 2018. gada 5. jūlija Likumā par valsts kiberdrošības sistēmu, ar ko īsteno TID direktīvu un izveido visaptverošu kiberdrošības juridisko un organizatorisko pamatu valsts kiberdrošības sistēmai

Akta grozījuma noteikums, kas norāda uz stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2022

Grozījumu stāšanās spēkā aktā par valsts kiberdrošības sistēmu. Tas ļauj, inter alia, izveidot nozaru datordrošības incidentu reaģēšanas vienību (CSIRT) tīklus, izveidot informācijas apmaiņas un analīzes centrus (ISAC) un stiprināt sadarbības mehānismus starp valsts pārvaldi un pašvaldību vienībām, reaģējot uz drošības incidentiem. Tiesību akts par valsts kiberdrošības sistēmu ir nepieciešams arī saistībā ar nepieciešamību īstenot tā dēvēto 5G rīkkopu. Premjerministra kanceleja ir atbildīga par šā grozītā tiesību akta sagatavošanu un pieņemšanu.

C22G

C3.1. Informācijas sistēmu kiberdrošības uzlabošana, datu apstrādes infrastruktūras stiprināšana un tiesībaizsardzības dienestu infrastruktūras optimizēšana

Atskaites punkts

Grozījumi Ministru padomes 2018. gada 11. septembra Regulā par pamatpakalpojumu sarakstu un pamatpakalpojumu sniegšanas incidenta traucējošās ietekmes robežvērtībām

Regulas grozījuma noteikums, kas norāda uz stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2023

Stājas spēkā grozījums Ministru padomes 2018. gada 11. septembra Regulā par pamatpakalpojumu sarakstu un pamatpakalpojumu sniegšanas incidenta traucējošās ietekmes robežvērtībām. Tiek mainītas robežvērtības/kritēriji pamatpakalpojumu sniedzēju identificēšanai, galvenokārt veselības aprūpes nozarē, lai uzlabotu pašreizējos kvalitātes kritērijus, ļaujot identificēt būtiskas vienības/slimnīcas veselības aprūpes nozarē.

C23G

C3.1.1. Kiberdrošība — kiberPL, datu apstrādes infrastruktūra un tiesībaizsardzības dienestu infrastruktūras optimizācija

Mērķrādītājs

Kiberdrošības projekti (CyberPL) divās intervences jomās:
1) programma nacionālās kiberdrošības sistēmas efektivitātes uzlabošanai (KSC-PL) un 2) operatīvo kiberdrošības centru būvniecība un attīstība (SOC-DEV-PL)

 

Skaits

0

8

2. cet.

2026

Pabeigto projektu skaits kiberdrošības paspārnē, ko veido:

·7 reģionālo kiberdrošības centru (RegioSOC) tīkla izveide;

·Izveidot 7 nozaru datordrošības incidentu reaģēšanas vienību (CSIRT) tīklu;

385 valstu kiberdrošības vienību savienošana ar integrētu kiberdrošības pārvaldības sistēmu;

Vismaz 30 jaunizveidotu vai modernizētu drošības operāciju centru (SOC) tīkla izveide vienībās, kas ir būtiskas valsts drošībai;

Īstenot programmu 600 cilvēku pārkvalificēšanai un prasmju uzlabošanai kiberdrošības jomā, tostarp, bet ne tikai, pašreizējiem darbiniekiem;

Īstenot programmu, lai sistēmiski stiprinātu vismaz 30 vienības, kas izmanto rūpnieciskās kontroles sistēmu (IKS) darbības tehnoloģiju;

Atbalsts 400 vienībām kiberdrošības infrastruktūru modernizācijā un paplašināšanā, izmantojot informācijas tehnoloģijas un operatīvās tehnoloģijas, kā arī kiberdrošības sistēmu un produktu iegādē;

Pirmās reaģēšanas kiberdrošības jomā tīkla izveide vojevodistes līmenī, lai atbalstītu publiskās struktūras incidentu risināšanā un atgūšanā un nodrošinātu apmācību vietējām un reģionālajām pašvaldībām par kiberhigiēnu (apmācīti vismaz 440 pirmās palīdzības sniedzēji un vietējo un reģionālo pašvaldību darbinieki). 

C24G

C3.1.1. Kiberdrošība — kiberPL, datu apstrādes infrastruktūra un tiesībaizsardzības dienestu infrastruktūras optimizācija

Atskaites punkts

Līgumu par datu centra ēkām parakstīšana

Līgumu parakstīšana 

1. cet.

2024

Ir parakstīti līgumi, ar kuriem piešķir tiesības uz ēku būvniecību, kā arī par mehānisko un elektrisko gatavību no trim datu centriem.

C25G

C3.1.1. Kiberdrošība — kiberPL, datu apstrādes infrastruktūra un tiesībaizsardzības dienestu infrastruktūras optimizācija

Mērķrādītājs

Tādu standarta datu apstrādes centru izveide, kas nodrošina energoefektīvu infrastruktūru

 

Skaits

0

3

2. cet.

2026

Operacionālo standartizēto datu centru skaits pieņemto energoefektivitātes parametru izteiksmē, kuros izmanto atjaunojamo enerģiju un ūdeņradi, datošanas jaudas blīvumu un kuri ir pieslēgti Konstruētajai optiskās šķiedras līnijai, nodrošinot divus neatkarīgus sakaru maršrutus starp jebkuru atlasītu datu apstrādes centru pāri.

Datu centri ievēro Eiropas Datu centru energoefektivitātes rīcības kodeksu.

Ieguldījumu veic, pilnībā ievērojot NBK tehniskos norādījumus (2021/C 58/01), jo īpaši attiecībā uz prasībām, kas saistītas ar energoefektivitāti, atkritumu apsaimniekošanu un vides riska novērtējumu.

C26G

C3.1.1. Kiberdrošība — kiberPL, datu apstrādes infrastruktūra un tiesībaizsardzības dienestu infrastruktūras optimizācija

Mērķrādītājs

Mobilā infrastruktūra krīzes pārvarēšanas sistēmai

 

Skaits

0

17 721

4. cet.

2025

Rādītāja vērtību veido šādi elementi:
- 4 060 modernizēti iedzīvotāju brīdināšanas un brīdināšanas sistēmas punkti, kas ietver analogo trauksmes sirēnu aizstāšanu ar digitālajiem, izraudzīto punktu aprīkošanu ar savietojamu aparatūru un programmatūru, aprīkojuma iegādi, lai nodrošinātu radio pārraides un IP pārraides šifrēšanu;
- 13 630 augstas kvalitātes mobilo datu termināļi (MDT), kas pielāgoti jaunām sistēmas funkcijām policijas darbiniekiem (ierīču, programmatūras un licenču iegāde);
- 30 mobilie punkti, kas izveidoti, lai nodrošinātu drošu savienojumu tiesībaizsardzības dienestos un starp tiem;

viens pašpietiekams mobils medicīnas punkts medicīniskiem, bioķīmiskiem, radioloģiskiem un dabas katastrofu riskiem.

C27G

C3.1.1. Kiberdrošība — kiberPL, datu apstrādes infrastruktūra un tiesībaizsardzības dienestu infrastruktūras optimizācija

Atskaites punkts

Svarīgs projekts visas Eiropas interesēs (IPCEI): Nākamās paaudzes mākoņdatošanas projektu atlase un līgumu parakstīšana

Līgumu parakstīšana ar atlasītajām struktūrām

3. sem.

2022

Projektu atlase un vismaz piecu līgumu parakstīšana pēc uzaicinājuma iesniegt projektu priekšlikumu publicēšanas, lai atbalstītu nākamās paaudzes mākoņdatošanas risinājumu izstrādi Polijā.

C28G

C3.1.1. Kiberdrošība — kiberPL, datu apstrādes infrastruktūra un tiesībaizsardzības dienestu infrastruktūras optimizācija

Mērķrādītājs

Svarīgs projekts visas Eiropas interesēs (IPCEI): Izstrādāti valsts infrastruktūras/pakalpojumu datu apstrādes risinājumi

 

Skaits

0

5

2. cet.

2024

Vismaz pieci jauni valsts infrastruktūras/pakalpojumu datu apstrādes risinājumi, ko izstrādājuši izraudzītie uzņēmumi un kas darbojas.

C.3.    Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu (2021/C58/01), atbilstības kritēriji, kas ietverti darba uzdevumā gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, paredz, ka jāizvēlas tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Lai izpildītu NBK nosacījumus, veic klimata riska un neaizsargātības novērtējumu, ja to prasa attiecīgie tiesību akti, un īsteno visus nepieciešamos pielāgošanās risinājumus saskaņā ar šiem tiesību aktiem. Attiecībā uz visām investīcijām infrastruktūrā vismaz 70 % būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu atkārtoti izmanto vai pārstrādā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) 29 .

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

C2.2. “Izglītības un audzināšanas sistēmas digitalizācijas pamata reforma”

Reforma veido pamatu izglītības sistēmas digitalizācijai, pieņemot digitalizācijas politiku izglītības jomā, lai sagatavotu bērnus un jauniešus informācijas sabiedrībai. Šā stratēģiskā dokumenta mērķi ir vērsti uz jauno tehnoloģiju efektīvu un jēgpilnu integrāciju mācīšanā, mācībās un novērtēšanā, un tos izstrādā, izmantojot līdzdalības pieeju.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

C2.2.1. Skolu/iestāžu ekvivalence ar atbilstīgām IKT ierīcēm un infrastruktūru, lai uzlabotu izglītības sistēmu vispārējo sniegumu

Šā ieguldījuma mērķis ir paaugstināt digitālo IKT iekārtu un infrastruktūras līmeni skolās, pārsniedzot minimālos standartus.

Pasākums ietver:

·nodrošināt un modernizēt vietējo tīklu (LAN) savienojumu ar 100 000 klasēm; 

·nodrošināt IT komplektu tālmācībai 100 000 klasēs;

·mākslīgā intelekta (MI) un zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) laboratoriju nodrošināšana 16 000 pamatskolām un vidusskolām;

·eksāmenu sistēmas digitalizācija, jo īpaši centrālo un reģionālo eksāmenu komisiju reorganizācija un modernizācija, un e IT izglītības centra digitalizācija.

LAN savienojumu, tālmācības IT komplektus un AI un STEM laboratorijas vienlīdzīgi sadala starp skolām, pamatojoties uz iedzīvotāju blīvumu un ģeogrāfisko pārklājumu.

Notiek atklāta, taisnīga un pārredzama procedūra to subjektu atlasei, kas nodrošina tīkla infrastruktūru vai ITC aprīkojumu.

Lai izpildītu DNSH nosacījumus, IKT iekārta atbilst ar enerģiju saistītajām prasībām un materiālefektivitātes prasībām, kas saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK noteiktas serveriem un datu glabāšanai, datoriem un datoru serveriem vai elektroniskajiem displejiem. Turklāt IKT iekārtas nesatur ierobežotas lietošanas vielas, kas uzskaitītas Direktīvas 2011/65/ES II pielikumā.

Ir izstrādāts atkritumu apsaimniekošanas plāns, lai nodrošinātu elektrisko un elektronisko iekārtu maksimālu pārstrādi darbmūža beigās, tostarp noslēdzot līgumiskas vienošanās ar pārstrādes partneriem, atspoguļojot finanšu prognozes vai oficiālu projekta dokumentāciju. Iekārtas kalpošanas laika beigās tiek sagatavotas atkārtotai izmantošanai, reģenerācijai vai reciklēšanai vai pienācīgai apstrādei, tostarp visu šķidrumu aizvākšanai un selektīvai apstrādei saskaņā ar Direktīvas 2012/19/ES VII pielikumu.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

C.4.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Turpmākie pasākumi. NR.°

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

C1L

C1.2 Mūsdienu vadu un bezvadu sakaru pieejamības un izmantošanas līmeņa palielināšana sociālajām un ekonomiskajām vajadzībām

Atskaites punkts

Grozījumi 2020. gada 17. februāra noteikumos par elektromagnētiskā lauka emisijas monitoringu vidē

Regulas grozījumu noteikums, kas norāda uz tās stāšanos spēkā

 

 

 

1. cet.

2022

Stājas spēkā grozījumi 2020. gada 17. februāra Regulā par metodoloģijām elektromagnētiskā lauka emisiju mērīšanai vidē.

C2L

C1.2 Mūsdienu vadu un bezvadu sakaru pieejamības un izmantošanas līmeņa palielināšana sociālajām un ekonomiskajām vajadzībām

Atskaites punkts

Grozījumi Ministru padomes 2019. gada 10. septembra Regulā par ietekmes uz vidi novērtējumu

Regulas grozījuma noteikums, kas norāda uz tās stāšanos spēkā

 

 

 

1. cet.

2022

Stājas spēkā grozījumi regulā par projektiem, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi, kas izslēdz ieguldījumus radiosakaru jomā no to projektu kataloga, kuriem nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums.

C3L

C1.2 Mūsdienu vadu un bezvadu sakaru pieejamības un izmantošanas līmeņa palielināšana sociālajām un ekonomiskajām vajadzībām

Atskaites punkts

Jauns tiesību akts, ar ko novērš šķēršļus vertikāliem uzņēmumiem 5G tīkla ieviešanai

Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2023

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko likvidē šķēršļus tādu risinājumu īstenošanai ekonomikā, kuros izmanto 5G tīklu savienojamību.

C4L

C1.2.1. Tirgus ieguldījumu potenciāla stiprināšana modernos elektronisko sakaru tīklos

Atskaites punkts

Satvars finanšu produktiem, lai stiprinātu komerciālos ieguldījumus modernajā elektronisko sakaru tīklā

Regulējuma publicēšana, ko veic Premjerministra kanceleja

 

 

 

4. cet.

2022

Finanšu produktu regulējuma publicēšana, pamatojoties uz beztermiņa uzaicinājumu iesniegt pieteikumus ieguldījumu aizdevumu saņemšanai.

Premjerministra kanceleja ir atbildīga par šā grozītā tiesību akta sagatavošanu un pieņemšanu.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu (2021/C58/01), atbilstības kritēriji, kas ietverti darba uzdevumā gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, paredz, ka jāizvēlas tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

C5L

C1.2.1. Tirgus ieguldījumu potenciāla stiprināšana modernos elektronisko sakaru tīklos

Atskaites punkts

Līgumi, kas piešķirti 5G bāzes staciju būvniecībai

(par koncesijas līgumu piešķiršanu)].

4. cet.

2023

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, pamatojoties uz atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkursa uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus 5G bāzes staciju būvniecībai lauku apvidos.

Katrā līgumā iekļauj finanšu summu, ko saņēmušas atlasītās vienības, un ieguldījuma apjomu, piemēram, izvietoto papildu bāzes staciju skaitu.

C6L

C1.2.1. Tirgus ieguldījumu potenciāla stiprināšana modernos elektronisko sakaru tīklos

Mērķrādītājs

5G bāzes staciju būvniecība lauku apvidos

Skaits

0

4 200

2. cet.

2026

Lauku apvidos izvieto vismaz 4200 bāzes stacijas, kas sniedz 5G pakalpojumus. Šo mērķrādītāju saprot kā papildu aptvērumu, kas ar ANM atbalstu tiek nodrošināts pārklājumam, kas telesakaru operatoriem noteikts 5G spektra izsoles rezultātā.

Ieguldījumu veic, pilnībā ievērojot NBK tehniskos norādījumus (2021/C 58/01), jo īpaši attiecībā uz prasībām, kas saistītas ar energoefektivitāti, atkritumu apsaimniekošanu un vides riska novērtējumu.

C7L

C1.2.1. Tirgus ieguldījumu potenciāla stiprināšana modernos elektronisko sakaru tīklos

Mērķrādītājs

Pilsētas, uz kurām attiecas jaunā stacionārā radiosakaru iekārtu elektromagnētiskā lauka emisiju monitoringa sistēma

 

Skaits

0

50

2. cet.

2024

To pilsētu skaits, kurās tiks būvētas iekārtas elektromagnētiskā lauka starojuma pastāvīgai novērošanai, kas iekļautas no radiosakaru iekārtām emitēto elektromagnētiskā lauka emisiju stacionārajā monitorēšanas sistēmā. Paredzēts, ka EMF uzraudzības sistēmu finansēs tikai neatmaksājamā veidā.

Ieguldījumu veic, pilnībā ievērojot NBK tehniskos norādījumus (2021/C 58/01), jo īpaši attiecībā uz prasībām, kas saistītas ar energoefektivitāti, atkritumu apsaimniekošanu un vides riska novērtējumu.

C8L

C2.2. “Izglītības un audzināšanas sistēmas digitalizācijas pamata reforma”

Atskaites punkts

Jaunas izglītības digitalizācijas politikas pieņemšana, kas veido pamatu izmaiņām izglītības sistēmā un ieguldījumu veikšanai IKT jomā, un izglītības sistēmas digitalizācijas virzienu noteikšana īstermiņā un ilgtermiņā

Politikas pieņemšana

 

 

 

3. sem.

2022

Ministru padomē pieņemta rezolūcija par izglītības jomas digitalizācijas politiku, kas ir programma un stratēģisks dokuments un ar ko nosaka satvaru valsts politikai un darbībām izglītības digitalizācijas jomā īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Šis dokuments veido pamatu ieinteresēto personu un dalībnieku-dalībnieku darbībām un nosaka instrumentus tādas pilnībā digitalizētas izglītības sistēmas izveidei, kas pielāgota mūsdienu problēmām pirmsskolas un vispārējās izglītības vidē. Politika ietver īstenošanas plānu, novērtēšanas un uzraudzības pasākumus, un to izstrādā, piemērojot līdzdalības pieeju.

C9L

C2.2.1. Skolu/iestāžu ekvivalence ar atbilstīgām IKT ierīcēm un infrastruktūru, lai uzlabotu izglītības sistēmu vispārējo sniegumu

Atskaites punkts

Sabiedriskā apspriešana par sistēmu, ar ko nosaka procedūras IKT aprīkojuma izplatīšanai un infrastruktūras nodrošināšanai skolām

Ziņojums, kurā apkopoti sabiedriskās apspriešanas rezultāti un valdības atbildes

3. sem.

2022

Sabiedriskā apspriešana, kurā iesaistītas dažādas ieinteresētās personas un sociālie partneri, par satvaru IKT aprīkojuma izplatīšanai (IT komplekts attālinātai mācīšanai) un infrastruktūras nodrošināšanai (LAN pieslēgums, STEM un AI laboratorijas) skolām.

Apspriešanās rezultātus apkopo ziņojumā, kurā iekļauti galvenie ieinteresēto personu un sociālo partneru komentāri un valdības turpmākie pasākumi saistībā ar šīm piezīmēm.

C10L

C2.2.1. Skolu/iestāžu ekvivalence ar atbilstīgām IKT ierīcēm un infrastruktūru, lai uzlabotu izglītības sistēmu vispārējo sniegumu

Atskaites punkts

Satvars, ar ko nosaka procedūras IKT ierīču izplatīšanai un infrastruktūras nodrošināšanai skolām

Pieņemšana Izglītības un zinātnes ministrijā

2. cet.

2023

Sistēmā nosaka minimālos nosacījumus IKT aprīkojuma sadalei un infrastruktūras nodrošināšanai saņēmējām skolām, kas izriet no iepriekšējas sabiedriskās apspriešanas ar dažādām ieinteresētajām personām un sociālajiem partneriem.

 

Sistēmā nosaka skaidrus kritērijus saņēmējskolu atlasei, atspoguļojot vajadzības pēc IKT aprīkojuma un infrastruktūras, piemēram, LAN savienojumu un laboratoriju, un to iespējamo ietekmi uz skolu sniegumu izglītības jomā.

Ņemot vērā dažādu saņēmējskolu vajadzības, turpmāk minētajam uzaicinājumam iesniegt piedāvājumus par infrastruktūras un IKT aprīkojuma nodrošināšanu jābūt vienādam, atklātam, pārredzamam un taisnīgam un jānodrošina līdzsvarots sadalījums starp skolām visā valstī, pamatojoties gan uz iedzīvotāju skaitu, gan ģeogrāfisko pārklājumu.

C11L

C2.2.1. Skolu/iestāžu ekvivalence ar atbilstīgām IKT ierīcēm un infrastruktūru, lai uzlabotu izglītības sistēmu vispārējo sniegumu

Mērķrādītājs

Mācību telpas skolās, kas aprīkotas ar lokālā tīkla (LAN) savienojumu

Skaits

0

100 000

3. sem.

2025

Klašu skaits arodskolās un vispārējās izglītības iestādēs, kas aprīkotas ar LAN pieslēgumu, ar interneta piekļuvi, kas pārsniedz minimālos 100 Mb/s standartus.

Struktūras, kas nodrošina tīkla infrastruktūru, atlasa taisnīgi, konkurētspējīgi un pārredzami saskaņā ar atskaites punkta C10L satvaru.

Galasaņēmēji vai pašvaldības nekādā veidā neatmaksā Polijas valdībai.

C12L

C2.2.1. Skolu/iestāžu ekvivalence ar atbilstīgām IKT ierīcēm un infrastruktūru, lai uzlabotu izglītības sistēmu vispārējo sniegumu

Mērķrādītājs

Mācību telpas arodskolās un vispārējās izglītības iestādēs, kas aprīkotas ar IT rīkiem tālmācībai

Skaits

0

100 000

1. cet.

2025

Mācību telpu skaits arodskolās un vispārējās izglītības iestādēs, kas aprīkotas ar vairākiem IT rīkiem, lai skolotāji varētu attālināti piedalīties mācībās no telpām. Tas ietver austiņas, kameras, planšetdatorus, USB centrmezglus, bet neietver klēpjdatorus.

Pārdevējus izraugās taisnīgi, konkurētspējīgi un pārredzami saskaņā ar atskaites punktu C10L.

Galasaņēmēji vai pašvaldības nekādā veidā neatmaksā Polijas valdībai.

C13L

C2.2.1. Skolu/iestāžu ekvivalence ar atbilstīgām IKT ierīcēm un infrastruktūru, lai uzlabotu izglītības sistēmu vispārējo sniegumu

Mērķrādītājs

Mākslīgā intelekta (MI) un Zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) laboratoriju izveide skolās

Skaits

0

16 000

3. sem.

2025

To skolu skaits, kas aprīkotas ar mākslīgā intelekta (MI) un/vai zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) laboratorijām.

Konkrētāk, 4000 vidusskolām jābūt aprīkotām ar STEM laboratorijām, bet 12000 skolām jābūt aprīkotām ar AI laboratorijām, no kurām 8000 pamatskolas un 4000 vidusskolas.

Ir paredzēts pietiekams skaits kvalificētu datorzinātņu skolotāju, lai veiktu darbības, izmantojot AI un STEM laboratorijas.

Piegādes sadala taisnīgi un pārredzami, vienojoties ar vietējām pašvaldībām, un galasaņēmēji vai pašvaldības tās nekādā veidā neatmaksā Polijas valdībai.

C14L

C2.2.1. Skolu/iestāžu ekvivalence ar atbilstīgām IKT ierīcēm un infrastruktūru, lai uzlabotu izglītības sistēmu vispārējo sniegumu

Atskaites punkts

Eksaminācijas sistēmas digitalizācija

Ziņojums par eksaminācijas sistēmas digitalizācijas sekmīgu pabeigšanu

4. cet.

2025

Eksaminācijas sistēmu reorganizē un modernizē, lai būtu iespējams kārtot eksāmenus attālinātā režīmā. Pašreizējās eksaminācijas sistēmas digitalizācija ietver centrālās un reģionālās eksaminācijas komisiju un IT izglītības centra reorganizāciju un modernizāciju.

D. KOMPONENTS: “VESELĪBAS SISTĒMAS EFEKTIVITĀTE, PIEEJAMĪBA UN KVALITĀTE”

Komponents risina vairākas problēmas, ar kurām pašlaik saskaras Polijas veselības aprūpes sistēma. Pāreja uz primāro un ambulatoro aprūpi ir īpaši svarīga, jo paredzams, ka veselības aprūpes izdevumi vidējā termiņā un ilgtermiņā ievērojami palielināsies, palielinot slogu publiskajām finansēm. Slimnīcu nozarē ir steidzami vajadzīga reforma, ko papildina mērķtiecīgi ieguldījumi. Dažām slimnīcām ir ievērojami parādi un zems apdzīvotības līmenis, savukārt daudzas medicīniskās procedūras, ko pašlaik veic slimnīcās, varētu veikt ar zemāku aprūpes līmeni un par zemākām izmaksām. Primārās aprūpes sistēma ir nepietiekami finansēta, nepietiekami nodrošināta ar personālu un pārslogota tās pakalpojumi. Tajā pašā laikā slimnīcu sistēmai pastāvīgi trūkst finansējuma, jo īpaši cilvēkresursu ziņā. Nelabvēlīgu stāvokļu, piemēram, zemu algu, dēļ medicīnas profesijas nav populāras, un ir notikusi ievērojama intelektuālā darbaspēka emigrācija. Cilvēkresursu trūkuma dēļ Polija ierindojas viszemākajā vietā salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm, un tādēļ ir nepieciešams saglabāt to speciālistu skaitu, kuri strādā pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Piekļuve aprūpei dažādos reģionos ir atšķirīga. E-veselība un mūsdienīga pārvaldības prakse netiek pietiekami izmantota.

ar investīcijām reformēt un atbalstīt slimnīcu nozari atbilstoši vajadzībai racionalizēt veselības aprūpes piramīdu, paātrināt veselības digitālo pārveidi, radīt labvēlīgus apstākļus medicīniskā personāla skaita palielināšanai, atbalstīt pētniecības attīstību medicīnas zinātņu un veselības zinātņu jomā un radīt labvēlīgu vidi zāļu ražošanas attīstībai Polijā.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu uzlabot veselības aprūpes sistēmas noturību, pieejamību un efektivitāti, tostarp nodrošinot pietiekamus resursus un paātrinot e-veselības pakalpojumu ieviešanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C 58/01).

D.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

D1.1 Veselības pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un kvalitātes uzlabošana

Reformas mērķis ir ieviest visaptverošus pasākumus valsts slimnīcu pārstrukturēšanai. Reformas mērķis ir nodrošināt noturīgus uzlabojumus attiecībā uz veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes noturību, efektivitāti, kvalitāti un pieejamību, publisko slimnīcu finansiālo stāvokli un šo struktūru uzraudzības un pārvaldības procesiem. Reforma attiecas uz visu slimnīcu nozari, kas sniedz no publiskiem avotiem finansētus veselības aprūpes pakalpojumus.

Reforma arī pamato darbības veselības aprūpes piramīdas racionalizācijai, cita starpā ieviešot jaunus noteikumus tiesību aktā par primāro veselības aprūpi.

Slimnīcu nozares reformu ievieš ar vienu jaunu tiesību aktu, ar kuru tomēr var ieviest izmaiņas spēkā esošajos tiesību aktos, piemēram, likumā par medicīnisko darbību vai tiesību aktā par veselības aprūpes pakalpojumiem, ko finansē no valsts līdzekļiem. Reformas galvenie noteikumi ir šādi:

slimnīcu pārstrukturēšana, konsolidējot, pārprofilējot un mainot slimnīcu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu tvērumu un struktūru, pamatojoties uz valsts un reģionālajiem pārveides plāniem un veselības vajadzību karti, un attiecīgi atjaunināts slimnīcu tīkls;

pamats darbībām veselības aprūpes piramīdas racionalizācijai, novirzot atsevišķus veselības aprūpes pakalpojumus no slimnīcām uz zemāku aprūpes līmeni (primārā aprūpe, ambulatorā aprūpe) ar attiecīgi pārskatītiem NFZ (Valsts veselības fonda) finanšu plāniem;

izmaiņas slimnīcu finansēšanas sistēmā, kas nodrošina efektīvu un ilgtspējīgu pārstrukturēšanu, tostarp ilgtspējīgā veidā risinot jautājumu par slimnīcu parādu atvieglošanu, pamatojoties uz pārredzamiem un uz pierādījumiem balstītiem kritērijiem un stabilu slimnīcu finansēšanas sistēmu, stimulējot pienācīgu aprūpes sniegšanu un efektivitātes un aprūpes kvalitātes paaugstināšanu; izveidot profesionālu slimnīcu uzraudzības sistēmu, stiprināt vadošo personālu un stimulēt modernu sistēmu, rīku un pārvaldības metožu izmantošanu veselības aprūpē.

Slimnīcu nozares reforma ir jāpapildina ar Nacionālā onkoloģijas tīkla un nacionālā kardioloģijas tīkla reformām, kā arī veselības aprūpes kvalitāti un pacientu drošību. Šo reformu mērķis ir uzlabot onkoloģiskās un kardioloģiskās aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Veselības aprūpes kvalitātes un pacientu drošības reformas mērķis ir ieviest sistēmiskus risinājumus veselības aprūpes noteikumu kvalitātes standartiem un pēc tam uzraudzīt ilgtspējīgus reformas rezultātus.

Reforma ietver arī tiesību aktu kopumu par valstu e-veselības pakalpojumu ieviešanu un to integrāciju esošajās/pieejamajās e-veselības sistēmās valsts un reģionālā līmenī.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

D1.1.1. Augsti specializētu aprūpes centru un citu veselības aprūpes sniedzēju infrastruktūras attīstīšana un modernizācija

Ieguldījuma mērķis ir atbalstīt slimnīcas ar investīciju vajadzībām, kas izriet no reformu procesiem, tostarp konsolidācijas, pārprofilēšanas un pārveides par ilgtermiņa aprūpes struktūrām. ANM investīciju intervence ir paredzēta, lai atbalstītu slimnīcas tikai tad, ja ir apzinātas investīciju vajadzības un reformu procesu rezultātā saskaņā ar reformu D.1.1. Medicīnas iestādes, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu, ir slimnīcas 2011. gada 15. aprīļa Medicīniskās darbības likuma noteikumu nozīmē. Atbalsts attiecas tikai uz to darbību jomu, kas saistītas ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ko finansē no Valsts veselības fonda, un tas neattiecas uz komercdarbību. Finansiālā atbalsta kritērijus saskaņo ar reformas galvenajām intervences jomām, tostarp: i) aptvērums (piemēram, aptvertie iedzīvotāji, segtie pabalsti un savlaicīga piekļuve aprūpei), ii) pašu kapitāls (piemēram, pašu kapitāls finansējumā, pašu kapitāls piegādē un izmantošanā un vienlīdzība veselības aprūpes rezultātos), iii) efektivitāte, tostarp operatīvā darbība (rezultātu sasniegšanas efektivitāte, līdzekļu iekasēšanas efektivitāte), iv) aprūpes kvalitāte un v) resursu (piemēram, cilvēkresursu un finanšu resursu) pieejamība.

Galvenās ieguldījumu projektu kategorijas ietver ieguldījumus jaunā medicīnas aprīkojumā un infrastruktūrā un būvdarbos.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

D1.1.2 Veselības digitālās pārveides paātrināšana, turpinot attīstīt digitālos veselības aprūpes pakalpojumus

Investīciju mērķis ir paātrināt veselības digitālo pārveidi, ieviešot jaunus digitālos veselības aprūpes pakalpojumus un turpinot attīstīt esošos digitālos pakalpojumus. Ieguldījumu veido jaunu e-pakalpojumu ieviešana, tostarp:

-pacienta veselības analīzes rīks, kas palīdz analizēt pacienta veselības stāvokli,

-lēmumu pieņemšanas atbalsta rīks ārstiem, kura pamatā ir MI algoritmi un centrālais medicīnisko datu repozitorijs, kas integrēts citās galvenajās veselības aprūpes sistēmās, un

-centrāls medicīnisko datu repozitorijs, kas integrēts citās galvenajās veselības aprūpes sistēmās

Drošības operāciju centrs (SOC) E-veselības centrā, kas izveidots Centrs palīdz stiprināt e-veselības centra IT resursus un pielāgot tos pieaugošajām vajadzībām kiberdrošības jomā.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

D.2.1. Labo nosacījumu radīšana medicīnas personāla skaita pieaugumam

Reformas mērķis ir palīdzēt uzlabot atbilstību starp medicīnas speciālistu vajadzībām un pieejamību Polijā.

Reforma ietver iniciatīvas, kuru mērķis ir stimulēt jauniešus uzsākt un turpināt medicīnas studijas un pēc tam praktizēt medicīnā Polijā. Tas ietver i) shēmas ieviešanu aizdevumu piešķiršanai medicīnas studentiem, tostarp finansiālus stimulus praktizēt Polijā pēc studiju beigām, un ii) otrā cikla studiju izveidi neatliekamās medicīniskās palīdzības speciālistiem, kas attiecīgajiem profesionāļiem nozīmē lielāku kvalifikāciju un ieņēmumus.

Reforma ietver arī tiesību aktu ieviešanu, lai uzlabotu medicīnas profesiju pievilcību un medicīnas speciālistu darba apstākļus. Šie tiesību akti palielina pēcdiploma apmācības elastīgumu, tostarp ļaujot ārstiem saņemt jaunu profesionālās kompetences sertifikātu dažādās specialitātēs. Tā arī palielina zemāko pamatalgu plašam medicīnas speciālistu lokam un pēc atbilstošas apmācības reorganizē konkrētu kompetenču sadalījumu starp ārstiem un specializētiem medicīnas speciālistiem, neatliekamās medicīniskās palīdzības speciālistiem, medmāsām un citiem medicīniskās aprūpes speciālistiem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

D2.1.1. Ieguldījumi, kas saistīti ar mācību iekārtu modernizāciju un modernizēšanu, lai palielinātu medicīnas studiju uzņemšanas ierobežojumus

Ieguldījumu mērķis ir palielināt medicīnas mācību iestāžu kapacitāti un atbalstīt studentus, kas piedalās medicīnas studijās.

Tā sastāv no papildu apakšieguldījumiem, kuru mērķis ir i) radīt pagaidu stimulu sistēmu, lai sāktu un turpinātu studēt izvēlētos medicīnas kursos, ii) modernizēt pirmsklīniskās apmācības mācīšanas bāzi, iii) ieviest jaunus mācību pasākumus, kuru pamatā ir digitālās tehnoloģijas, iv) pielāgot un uzlabot mācīšanas klīnisko bāzi centrālajās klīniskajās slimnīcās, v) īstenot mācību programmas un stimulu shēmas mācībspēkiem, vi) modernizēt medicīnas universitāšu bibliotēkas, studentu izmitināšanas un IT sistēmas un vii digitalizēt universitātes.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

D3.1 Veselības aprūpes sistēmas efektivitātes un kvalitātes palielināšana, atbalstot Polijas pētniecības un izstrādes potenciālu medicīnas zinātņu un veselības zinātņu jomā

Reformas mērķis ir veicināt veselības aprūpes sistēmas kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu, atbalstot pētniecību un izstrādi medicīnas un veselības jomā.

Reforma ietver jaunus tiesību aktus cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskās izpētes jomā, tostarp pārredzamu sistēmu un samazinātus administratīvos un juridiskos šķēršļus. Tā ietver arī stratēģiskā plāna izstrādi un īstenošanu biomedicīnas nozares attīstībai Polijā, pamatojoties uz Polijas biomedicīnas nozares vajadzību novērtējumu, esošajiem šķēršļiem tās attīstībai un jomām ar potenciālu konkurences priekšrocību.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

D3.1.1. Pētniecības visaptveroša attīstība medicīnas zinātņu un veselības zinātņu jomā

Investīciju mērķis ir stiprināt veselības aprūpes sistēmas noturību, atbalstot pētniecību un izstrādi medicīnas un veselības jomā.

Ieguldījumu veido šādas darbības:

-Piešķirt konkursus, lai finansētu pētniecības un izstrādes darbības, galveno uzmanību pievēršot produktu inovācijām, piemēram, zālēm, medicīnisko ierīču izstrādei, jo īpaši mobilai lietošanai, kā arī IKT rīku izstrādei un ieviešanai medicīniskiem un veselības mērķiem,

-Papildu klīnisko pētījumu atbalsta centru izveide, kuru uzdevums ir veikt pētniecības darbības klīnisko izmēģinājumu jomā, elektroniskas saziņas platformas izveide Polijas klīnisko pētījumu tīklam un klīnisko izmēģinājumu meklētājprogrammas izveide, kā arī izpratnes veicināšanas pasākumi šajā jomā,

-Citas atbalsta darbības biomedicīnas nozarē, tostarp pētījumus par šo nozari un atbalstu universitātēm un tehnoloģiskajiem inkubatoriem, un

-Nacionālajā Sabiedrības veselības institūtā NIH — Valsts pētniecības institūtā izveidot Pētniecības un analīzes centru, kura galvenais uzdevums ir uzraudzīt dažādus riskus cilvēku veselībai un iedzīvotāju veselības stāvokli un vajadzības. Saistītā infrastruktūra sastāv arī no laboratorijām ar plašu biodrošības līmeņu klāstu, tostarp līdz BSL-3+ līmenim, kā arī no universitātes, ko izmantos apmācības un izglītības pasākumos.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

D.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Turpmākie pasākumi. NR.°

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

D1G

D1.1 Veselības pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un kvalitātes uzlabošana

Atskaites punkts

Likuma par slimnīcu modernizāciju un efektivitātes uzlabošanu stāšanās spēkā 

Likuma noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

 

 

3. sem.

2022

Stājas spēkā Likums par slimnīcu modernizāciju un efektivitātes uzlabošanu, kas paredz: 
- slimnīcu nozares pārstrukturēšana, konsolidējot, pārprofilējot un mainot slimnīcu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un struktūru, pamatojoties uz valsts un reģionālajiem pārveides plāniem un veselības vajadzību karti gan valsts, gan reģionālā līmenī, un attiecīgi atjauninot slimnīcu tīklu; 
- pamats darbībām veselības aprūpes piramīdas racionalizācijai, dažus veselības aprūpes pakalpojumus pārceļot no slimnīcām uz zemāku aprūpes līmeni (primārā aprūpe, ambulatorā aprūpe) ar attiecīgi pārskatītiem NFZ (Valsts veselības fonda) finanšu plāniem; 
- slimnīcu finansēšanas sistēmas reforma, lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu pārstrukturēšanu, kas ietver slimnīcu parādu atvieglošanu ilgtspējīgā veidā, pamatojoties uz pārredzamiem un uz pierādījumiem balstītiem kritērijiem, un stimulējot pienācīgu aprūpes sniegšanu un efektivitātes un aprūpes kvalitātes paaugstināšanu; 
- izveidot profesionālu slimnīcu uzraudzības sistēmu, stiprināt vadošo personālu un stimulēt modernu sistēmu, rīku un vadības metožu izmantošanu veselības aprūpē. 

D2G

D1.1 Veselības pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un kvalitātes uzlabošana

Atskaites punkts

Stājas spēkā Valsts veselības fonda (NFZ) priekšsēdētāja rīkojums par primārās aprūpes un koordinētas aprūpes stiprināšanu, kam seko finanšu noteikumi (tostarp līgumu grozījumi), kas ļauj tos īstenot valsts mērogā 

Rīkojuma noteikums par stāšanos spēkā

3. sem.

2022

Stājas spēkā Valsts veselības fonda (NFZ) priekšsēdētāja rīkojums, ar ko stiprina primāro aprūpi un koordinētu aprūpi, ļaujot to īstenot visā valstī un aptverot: 

profilaktiskā veselības aprūpe (uzdevuma maksa); 

sagaidāmie rezultāti veselības jomā un aprūpes kvalitāte (veicinošo pasākumu ieviešana); 

hroniskās aprūpes slimību pārvaldības programma un aprūpes koordinators. 

Ar Rīkojumu ievieš finanšu noteikumus, kas paredz papildu finanšu resursus primārās veselības aprūpes līgumiem, izņemot nakts un brīvdienu veselības aprūpi. 

D3G

D1.1 Veselības pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un kvalitātes uzlabošana

Atskaites punkts

Likuma par veselības aprūpes kvalitāti un pacientu drošību stāšanās spēkā kopā ar nepieciešamajiem īstenošanas noteikumiem 

Noteikums tiesību aktā, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

 

 

 

3. sem.

2022

Stājas spēkā Likums par veselības aprūpes kvalitāti un pacientu drošību, kas ietver noteikumus par šādiem elementiem: 
1) atļauja: medicīnisko darbību veicēju, piemēram, slimnīcu pakalpojumu, novērtēšanas sistēma, ņemot vērā to atbilstību Veselības ministrijas un Valsts veselības fonda prasībām (tā sauktās “groza prasības”); 
2) akreditācija: sistēma veselības aprūpes kvalitātes un pacientu drošības ārējam novērtējumam slimnīcās
3) Blakņu uzraudzība: medicīnisko struktūru veikto darbību satvaru, jo īpaši ziņošanu par nevēlamiem notikumiem, sistemātiskas analīzes veikšanu un šādas analīzes secinājumu īstenošanu, lai novērstu līdzīgu nevēlamu notikumu rašanos nākotnē; 
4) medicīnas reģistri: stiprināt medicīnisko reģistru uzturēšanas uzraudzību un precizēt to izveides un finansēšanas noteikumus;and financing; 
5) pacientu pieredze: izveidot sistēmu pacientu pieredzes novērtēšanai saistībā ar NFZ līgumu noteikumiem; 

satvars 30 dienu atpakaļuzņemšanas rādītāju izsekošanai un analīzei saistībā ar NFZ līguma noteikumiem (izmantojot īstenošanas regulu). 

D4G

D1.1 Veselības pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un kvalitātes uzlabošana

Atskaites punkts

Likuma par Nacionālo Onkoloģijas tīklu stāšanās spēkā, ar ko izveido tīkla darbības noteikumus, ieviešot jaunu vēža aprūpes pārvaldības struktūru un jaunu modeli   

Noteikums tiesību aktā, kas norāda uz stāšanos spēkā

3. cet.

2022

Stājas spēkā Likums par nacionālo onkoloģisko tīklu, kas nodrošina, ka visi pacienti neatkarīgi no viņu dzīvesvietas saņem onkoloģisko aprūpi, kuras pamatā ir vieni un tie paši diagnostikas un terapeitiskie standarti.  
Reforma ietver:   
- uzlabot onkoloģiskās aprūpes sistēmas organizāciju, nodrošinot pacientiem piekļuvi viskvalitatīvākajiem diagnostikas un terapijas procesiem un visaptverošai aprūpei visā “pacienta ceļā” primārās aprūpes, specializētas ambulatorās veselības aprūpes (AOS), stacionārās ārstēšanas un rehabilitācijas jomā;  
- Izveidot jaunu organizatorisko struktūru un jaunu vēža aprūpes pārvaldības modeli, tostarp uzraudzības centrus; 

uzlabot pacientu dzīves kvalitāti onkoloģiskās ārstēšanas laikā un pēc tās.

D5G

D1.1 Veselības pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un kvalitātes uzlabošana

Atskaites punkts

Likuma par Nacionālo kardioloģisko tīklu stāšanās spēkā, ar ko nosaka tīkla darbības noteikumus, ieviešot jaunu struktūru un jaunu kardioloģiskās aprūpes pārvaldības modeli  

Noteikums tiesību aktā, kas norāda uz stāšanos spēkā

 

 

 

1. cet.

2024

Likuma par Nacionālo kardioloģisko tīklu stāšanās spēkā, kas nodrošina, ka visi pacienti neatkarīgi no viņu dzīvesvietas saņem kardioloģisko aprūpi, pamatojoties uz vienādiem diagnostikas un terapijas standartiem, t. i., vienoti definētiem ceļiem, un ka sistēma elastīgi reaģē uz viņu vajadzībām. 
Reforma ietver:  
- uzlabot onkoloģiskās aprūpes sistēmas organizāciju, nodrošinot pacientiem piekļuvi viskvalitatīvākajiem diagnostikas un terapijas procesiem un visaptverošai aprūpei visā “pacienta ceļā” primārās aprūpes, specializētas ambulatorās veselības aprūpes (AOS), stacionārās ārstēšanas un rehabilitācijas jomā; 
-Izveidot jaunu organizatorisko struktūru un jaunu kardioloģiskās aprūpes pārvaldības modeli

uzlabot pacientu dzīves kvalitāti kardioloģiskās ārstēšanas laikā un pēc tās. 

D6G

D1.1 Veselības pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un kvalitātes uzlabošana

Atskaites punkts

Tiesību aktu kopuma stāšanās spēkā, kas attiecas uz valstu e-veselības pakalpojumu ieviešanu un to integrāciju esošajās/pieejamajās e-veselības sistēmās valsts un reģionālā līmenī 

Tiesību aktu paketes noteikums, kas norāda uz stāšanos spēkā

 

 

 

1. cet.

2026

Stājas spēkā tiesību aktu kopums, kas nodrošina atbilstošu tiesisko un administratīvo vidi valstu e-veselības pakalpojumu ieviešanai (Pacientu veselības analīzes rīki, uz AI algoritmiem balstīts lēmumu pieņemšanas atbalsta rīks ārstiem, centrāls medicīnisko datu repozitorijs) un to integrēšana esošajās/pieejamajās e-veselības sistēmās valsts un reģionālā līmenī. 

D7G

D1.1 Veselības pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un kvalitātes uzlabošana

Atskaites punkts

Regulas par onkoloģiskā tīkla vojevodistes uzraudzības centru sarakstu stāšanās spēkā 

Regulas noteikums par stāšanos spēkā

 

 

 

1. cet.

2023

Šī regula stājas spēkā un paredz izveidot vojevodistes uzraudzības centrus, kas ir medicīnas iestādes, kuras ir izvēlētas no onkoloģiskā tīkla katrā no 16 vojevodistēm, specializējoties onkoloģiskajā aprūpē un nodrošinot visaptverošu onkoloģisko ārstēšanu un uzraudzību.

D8G

D1.1 Veselības pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un kvalitātes uzlabošana

Atskaites punkts

Onkoloģiskās aprūpes tīkla novērtējums 

Ziņojuma publicēšana

 

 

 

2. cet.

2025

Ziņojums par onkoloģiskās aprūpes tīkla novērtējumu, tostarp: 
i) onkoloģiskās aprūpes novērtēšanas pasākumi un 
ii) kvalitātes rādītāji.  

D9G

D1.1.1. Augsti specializētu aprūpes centru un citu veselības aprūpes sniedzēju infrastruktūras attīstīšana un modernizācija

Atskaites punkts

Tiesību akta stāšanās spēkā attiecībā uz precīzu kritēriju sarakstu, pēc kuriem slimnīcām piešķir īpašas kategorijas, lai palīdzētu noteikt reformas rezultātā radušās investīciju vajadzības 

Tiesību akta noteikums, kas norāda uz stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2022

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko izveido to kritēriju sarakstu, uz kuru pamata slimnīcas iedala konkrētās kategorijās. Šīs kategorijas palīdz noteikt investīciju vajadzības, kas izriet no slimnīcu modernizācijas un efektivitātes uzlabošanas reformas. 
Kategorizācijas kritēriju pamatā ir: 
- aptvērums (piemēram, aptvertie iedzīvotāji; aptvertie pabalsti; laiks, kas nepieciešams, lai laikus saņemtu aprūpi); 
- taisnīgums (piemērums, taisnīgums finanšu resursu pieejamībā, taisnīgums sniegšanā un izmantošanā; taisnīgums veselības aprūpes rezultātos); 
- efektivitāte, ieskaitot darbību (rezultātu sasniegšanas efektivitāte; līdzekļu iekasēšanas efektivitāte); 
- aprūpes kvalitāte un  
- resursu pieejamība (piemēram, cilvēkresursu un finanšu resursu).  

D10G

D1.1.1. Augsti specializētu aprūpes centru un citu veselības aprūpes sniedzēju infrastruktūras attīstīšana un modernizācija

Atskaites punkts

Pirmais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus slimnīcām, kas pieprasa finansējumu 

 

Pirmā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšana

1. cet.

2023

Izsludina pirmo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus slimnīcām, lai finansētu aprīkojuma vai infrastruktūras iegādi vai modernizāciju. Šis uzaicinājums un visi turpmākie uzaicinājumi pamatojas uz kategorizācijas kritērijiem un skaidrām un pārredzamām procedūrām.

 

Medicīniskais aprīkojums un infrastruktūras uzlabošana palīdz uzlabot aprūpes kvalitāti, resursu pieejamību un nodrošināt savlaicīgu un visaptverošu piekļuvi stacionārajai aprūpei. 

 

Atbalsts attiecas tikai uz to darbību jomu, kas saistītas ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ko finansē no Valsts veselības fonda, un tas neattiecas uz komercdarbību.  

D11G

D1.1.1. Augsti specializētu aprūpes centru un citu veselības aprūpes sniedzēju infrastruktūras attīstīšana un modernizācija

Mērķrādītājs

T1 — Slimnīcu un Veselības ministrijas parakstītie līgumi par medicīnas iekārtu iegādi vai ieguldījumiem infrastruktūrā 

 

Skaits

0

81

4. cet.

2023

Starp slimnīcām un Veselības ministriju (vai citu ministrijas norādītu iestādi) noslēgto līgumu skaits par iegādāto medicīnisko aprīkojumu vai infrastruktūru. 

Medicīniskais aprīkojums palīdz uzlabot aprūpes kvalitāti, resursu pieejamību un nodrošināt savlaicīgu un visaptverošu piekļuvi stacionārajai aprūpei.  

Infrastruktūras uzlabošana palīdz uzlabot aprūpes kvalitāti, resursu pieejamību un nodrošināt savlaicīgu un visaptverošu piekļuvi stacionārajai aprūpei.  

Atbalsts attiecas tikai uz to darbību jomu, kas saistītas ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ko finansē no Valsts veselības fonda, un tas neattiecas uz komercdarbību.  

D12G

D1.1.1. Augsti specializētu aprūpes centru un citu veselības aprūpes sniedzēju infrastruktūras attīstīšana un modernizācija

Mērķrādītājs

T2 — Slimnīcu un Veselības ministrijas parakstītie līgumi par medicīnas iekārtu iegādi vai ieguldījumiem infrastruktūrā 

 

Skaits

81

330

4. cet.

2024

Starp slimnīcu un Veselības ministriju (vai citu ministrijas norādītu iestādi) parakstīto līgumu skaits par medicīniskā aprīkojuma iegādi vai infrastruktūras uzlabošanu.   

Medicīniskais aprīkojums palīdz uzlabot aprūpes kvalitāti, resursu pieejamību un nodrošināt savlaicīgu un visaptverošu piekļuvi veselības aprūpei. 

Infrastruktūras uzlabošana palīdz uzlabot aprūpes kvalitāti, resursu pieejamību un nodrošināt savlaicīgu un visaptverošu piekļuvi veselības aprūpei. 

Atbalsts attiecas tikai uz to darbību jomu, kas saistītas ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ko finansē no Valsts veselības fonda, un tas neattiecas uz komercdarbību. 

D13G

D1.1.1. Augsti specializētu aprūpes centru un citu veselības aprūpes sniedzēju infrastruktūras attīstīšana un modernizācija

Mērķrādītājs

Slimnīcas ar jaunu medicīnisko aprīkojumu, kas iegādāts saistībā ar to pārstrukturēšanu vai ieviešanu Nacionālajā Onkoloģijas tīklā 

 

Skaits

0

300

2. cet.

2026

To slimnīcu skaits, kurās ir jauns medicīniskais aprīkojums, kas iegādāts saistībā ar to pārstrukturēšanu vai ieviešanu Valsts Onkoloģijas tīklā. 

Iegādātais medicīniskais aprīkojums palīdz uzlabot aprūpes kvalitāti, resursu pieejamību un nodrošināt savlaicīgu un visaptverošu piekļuvi veselības aprūpei. 

Atbalsts attiecas tikai uz to darbību jomu, kas saistītas ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ko finansē no Valsts veselības fonda, un tas neattiecas uz komercdarbību. 

D14G

D1.1.1. Augsti specializētu aprūpes centru un citu veselības aprūpes sniedzēju infrastruktūras attīstīšana un modernizācija

Mērķrādītājs

Slimnīcas ar uzlabotu infrastruktūru saistībā ar to pārstrukturēšanu vai ieviešanu Nacionālajā Onkoloģijas tīklā

 

Skaits

0

280

2. cet.

2026

To slimnīcu skaits, kurām ir lielākas investīcijas infrastruktūrā saistībā ar to pārstrukturēšanu vai ieviešanu Valsts Onkoloģijas tīklā.  

Uzlabotā infrastruktūra palīdz uzlabot aprūpes kvalitāti, resursu pieejamību un nodrošināt savlaicīgu un visaptverošu piekļuvi veselības aprūpei. 

Atbalsts attiecas tikai uz to darbību jomu, kas saistītas ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ko finansē no Valsts veselības fonda, un tas neattiecas uz komercdarbību. 

D15G

D1.1.2 Veselības digitālās pārveides paātrināšana, turpinot attīstīt digitālos veselības aprūpes pakalpojumus

Atskaites punkts

Jaunu e-pakalpojumu ieviešana, tostarp:  
- pacientu veselības analīzes rīki; 
- atbalsta rīks ārstiem lēmumu pieņemšanai, kura pamatā ir MI algoritmi 
- centrālais medicīnisko datu repozitorijs, kas integrēts citās galvenajās veselības aprūpes sistēmās 

Pilnas darbības sākums

 

 

 

1. cet.

2026

Tiek uzsākti un darbojas pakalpojumi, lai paplašinātu moderno tehnoloģiju izmantošanu un turpinātu attīstīt e-veselību. Tie ietver: 
rīki, kuru mērķis ir apkopot datus no dažādām ierīcēm, kas veic medicīniskus mērījumus vai mērījumus saistībā ar pacienta dzīvesveidu, kurus pēc tam pārsūta pacienta interneta kontam (IKP), kā arī īstenojot projektu, kura mērķis ir mākslīgā intelekta algoritmu izstrāde;
  
Tas ietver arī centrāla medicīnisko datu repozitorija izveidi un medicīnas datu (medicīniskās dokumentācijas) elektroniskas bankas (repozitāra) izveidi. 

D16G

D1.1.2 Veselības digitālās pārveides paātrināšana, turpinot attīstīt digitālos veselības aprūpes pakalpojumus

Atskaites punkts

Drošības operāciju centrs (SOC) E-veselības centrā, kas izveidots 

Pilnas darbības sākums

 

 

 

4. cet.

2025

Darbība stiprina e-veselības centra IT resursus un pielāgo tos pieaugošajām vajadzībām kiberdrošības jomā: 

integrētās pārvaldības sistēmas īstenošana, drošības sistēmu paplašināšana,

īstenot drošības programmu projektēšanas un izstrādes darbiem IT sistēmu jomā,

drošības operāciju centra celtniecība e-veselības centrā. 

D17G

D1.1.2 Veselības digitālās pārveides paātrināšana, turpinot attīstīt digitālos veselības aprūpes pakalpojumus

Atskaites punkts

Digitālās medicīniskās dokumentācijas centrs 

Pilnas darbības sākums

 

 

 

3. sem.

2024

Tiek izveidots Medicīniskās dokumentācijas digitalizācijas centrs, kura galvenais uzdevums ir strukturēt un pārnest medicīnisko dokumentāciju uz izmantojamām elektroniskajām veselības kartēm (HER). 

D18G

D1.1.2 Veselības digitālās pārveides paātrināšana, turpinot attīstīt digitālos veselības aprūpes pakalpojumus

Mērķrādītājs

Vēsture par pacientu mijiedarbību ar veselības aprūpi, kas tiek glabāta medicīnas iestādēs, digitalizēta  

 

% (procentos)

0

30

1. cet.

2026

glabājas digitalizētās medicīnas iestādēs ar mērķi nodrošināt dokumentu digitālu attēlojumu individuālajā elektroniskajā veselības kartē (EHR), strukturēti uzrādot datus, kas ļauj tos turpmāk apstrādāt. 
  
Mērķis attiecas uz dokumentu papīra formātā, ko glabā veselības aprūpes iestādes.  

D19G

D1.1.2 Veselības digitālās pārveides paātrināšana, turpinot attīstīt digitālos veselības aprūpes pakalpojumus

Mērķrādītājs

T1 – digitalizēti medicīniskie dokumenti  

 

% (procentos)

10

30

1. cet.

2025

Digitalizē 30 % no medicīnisko dokumentu veidu kopskaita.

D20G

D1.1.2 Veselības digitālās pārveides paātrināšana, turpinot attīstīt digitālos veselības aprūpes pakalpojumus

Mērķrādītājs

T2 – digitalizēti medicīniskie dokumenti  

 

% (procentos)

30

60

1. cet.

2026

Digitalizē 60 % no medicīnisko dokumentu veidu kopskaita.

D21G

D1.1.2 Veselības digitālās pārveides paātrināšana, turpinot attīstīt digitālos veselības aprūpes pakalpojumus

Mērķrādītājs

Centrālie/reģionālie veselības aprūpes sniedzēji, kas savienoti ar medicīnisko datu centrālo repozitoriju, un centrālie/reģionālie veselības aprūpes sniedzēji, kas aprīkoti ar MI balstītu lēmumu pieņemšanas atbalsta rīku 

 

% (procentos)

0

30

1. cet.

2026

30 % veselības aprūpes sniedzēju (centrālā vai reģionālā līmenī), kas ir pieslēgti centrālajam elektroniskajam medicīnisko datu repozitorijam, kurš ietver.  

30 % veselības aprūpes sniedzēju (centrālajā vai reģionālajā līmenī) ir pieejams uz MI balstīts lēmumu pieņemšanas atbalsta rīks.   

D22G

D1.1.2 Veselības digitālās pārveides paātrināšana, turpinot attīstīt digitālos veselības aprūpes pakalpojumus

Mērķrādītājs

Pieauguši pacienti, uz kuriem attiecas pacientu veselības analīzes rīks 

 

% (procentos)

0

70

1. cet.

2026

Pieauguši pacienti, uz kuriem attiecas pacientu veselības analīzes rīks 

D23G

D.2.1. Labo nosacījumu radīšana medicīnas personāla skaita pieaugumam

Atskaites punkts

Grozījums Likumā par augstāko izglītību un zinātni un par ārsta un zobārsta profesijām, lai nodrošinātu juridisko pamatu 2021./2022. mācību gada finansiālajam atbalstam studentiem medicīnas jomā Polijā  

Noteikums Likumā par augstāko izglītību un zinātni un par fizikas un zobārsta profesijām, lai nodrošinātu juridisko pamatu finansiālajam atbalstam no 2021./2022. akadēmiskā gada studentiem medicīnas jomā Polijā universitātes līmenī (tostarp studentiem, kas sākuši studijas pirms 2021.–2022. akadēmiskā gada), norādot tā stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2021

Likums stājas spēkā un ievieš iespēju izmantot finansiālu atbalstu aizdevuma veidā studentiem, kas mācās medicīnas jomā universitātes līmenī. Students var pieprasīt aizdevuma pirmstermiņa atmaksu vai tā atmaksas termiņa pagarinājumu.   
Pēc tam, kad ir izpildīti daži likumā minētie nosacījumi, students var pieteikties uz daļēju vai pilnīgu aizdevuma atlaišanu medicīnas studijām.  
Studenti, kas izmanto atbalstu, var pieteikties pilnīgai aizdevuma atlaišanai, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 
- darbs pēc absolvēšanas 12 secīgu gadu laikā, skaitot no absolvēšanas datuma, uzņēmumos, kas Polijas Republikas teritorijā veic medicīnisku darbību un kas sniedz no valsts līdzekļiem finansētus veselības aprūpes pakalpojumus, un 
- saņemt speciālista kvalifikāciju medicīnas jomā, kas atzīta par prioritāti dienā, kad ārsts uzsāk specializācijas apmācību. 
Personai, kas atbilst šiem diviem nosacījumiem, nav jāatmaksā aizdevums par medicīnas studijām. Sīki izstrādātus aizdevuma anulēšanas nosacījumus un procedūru nosaka tiesību aktā. 

D24G

D.2.1. Labo nosacījumu radīšana medicīnas personāla skaita pieaugumam

Mērķrādītājs

To medicīnas augstskolu studentu skaits, kuri saņēmuši finansiālu atbalstu saskaņā ar Likumu par augstāko izglītību un zinātni un Likumu par fizikas un zobārsta profesijām  

 

Skaits

0

9 947

2. cet.

2026

9 947 studenti ir saņēmuši finansiālu atbalstu aizdevuma veidā apmaksātu studiju poļu valodā studentiem medicīnas jomā, pamatojoties uz grozījumiem Likumā par augstāko izglītību un zinātni un fizikas un zobārsta profesijām.  

D25G

D.2.1. Labo nosacījumu radīšana medicīnas personāla skaita pieaugumam

Atskaites punkts

Tiesību akta par paramedicīnas profesiju un paramedicīnas pašpārvaldi stāšanās spēkā, ar ko ievieš iespēju izveidot otrā cikla programmas paramedicīnas profesijas sagatavošanas jomā.  

Tiesību akta noteikums par paramedicīnas profesiju un paramedicīnisko pašpārvaldi, norādot tā stāšanos spēkā

 

 

 

3. sem.

2022

Lai uzlabotu mediķu kompetenci, leģislatīvais akts stājas spēkā un ļauj izveidot otrā cikla programmas paramedicīnas jomā, kas definētas kā divu gadu studijas, kuras beidzas ar maģistra grāda iegūšanu. Speciālista amata nosaukuma iegūšana ļauj mediķiem iegūt papildu kvalifikāciju, kas, paredzams, izpaudīsies augstākā pakāpē algas kategorijā. 

D26G

D.2.1. Labo nosacījumu radīšana medicīnas personāla skaita pieaugumam

Mērķrādītājs

To mediķu skaits, kuri pabeiguši maģistra grādu  

 

Skaits

0

2 500

4. cet.

2025

2500 mediķi ir pabeiguši otrā cikla studijas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestos. 

D27G

D.2.1. Labo nosacījumu radīšana medicīnas personāla skaita pieaugumam

Atskaites punkts

Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, kuru mērķis ir uzlabot medicīnas darba pievilcību un medicīnas darbinieku darba apstākļus 

Tiesību aktu noteikumi, kas norāda uz to stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2022

Tiesību aktu kopums stājas spēkā, un to veido noteikumi par ārstu un zobārstu profesionālo kompetenci, grozījumi noteikumos par pēcdiploma stažēšanos ārstiem un zobārstiem, grozījumi noteikumos par izglītības pamatprogrammu profesionālās izglītības profesijās, grozījumi likumā par metodi, ar kuru nosaka zemāko pamatalgu dažiem darbiniekiem, kas strādā veselības aprūpes iestādēs, tostarp noteikumi par: 
1) Palielināt pēcdiploma medicīniskās izglītības procesa elastību, samazinot specializāciju skaitu par labu sertificētām medicīniskajām kompetencēm un mainot pēcdiploma prakses programmu, 
2) Ieviešot centralizētu sistēmu specializācijas vietu kvalificēšanai un piešķiršanai, 
3) Palīdzēt ārstiem, uzsākot specializētus mācību kursus par operatīvo palīdzību medmāsām un mediķiem, 
4) atjaunināt veselības aprūpes iestādēs strādājošo darbinieku zemāko pamatalgu, palielinot darba likmes visām 2017. gada 8. jūnija likumā minētajām profesionālajām grupām un par pusgadu izvirzot prasību, ka visām medicīnas iestādēm ir jāatbilst likumā noteiktajam medicīnas darbinieku pamatalgu līmenim, un 
5) dažu kompetenču nodošana no medmāsām uz medicīnas aprūpētājiem. 

D28G

D.2.1. Labo nosacījumu radīšana medicīnas personāla skaita pieaugumam

Mērķrādītājs

Ārstu un zobārstu skaits, kuri saņēmuši sertifikātu, kas apliecina viņu profesionālo medicīnisko kompetenci  

 

Skaits

0

54 000

4. cet.

2025

54 000 ārstu un zobārstu saņem sertifikātu, kas apliecina viņu papildu medicīnisko profesionālo kompetenci. Profesionālās kvalifikācijas sertifikātu izsniedz valsts zinātniskā sabiedrība vai valsts pētniecības institūts, kas atbilst konkrētai profesionālajai kompetencei un ko ieraksta reģistrā, kuru uztur pēcdiploma izglītības Medicīnas centra direktors.  

D29G

D2.1.1. Ieguldījumi, kas saistīti ar mācību iekārtu modernizāciju un modernizēšanu, lai palielinātu medicīnas studiju uzņemšanas ierobežojumus

Atskaites punkts

Tāda tiesību akta stāšanās spēkā, ar kuru izveido sistēmu, kas stimulē uzsākt un turpināt studijas atsevišķās medicīnas universitātes fakultātēs, piešķirot stipendijas, finansējumu studijām un mentorēšanu 

Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2022

Tiesību akts, ar ko ievieš pagaidu stimulu sistēmu, lai palielinātu medicīnisko pētījumu pievilcību, ietver iespēju: 
- piešķirt stipendijas, līdzfinansēt apmaksātas studijas un finansēt aprūpes, vecmāšu un neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu studentu mentorēšanu, un 
- piešķirt stipendijas medicīnas, medicīnas un zobārstniecības, medicīnas analītikas, kā arī farmācijas un fizioterapijas jomas studentiem. 
Tiesību akts, ar ko ievieš sistēmu, ietver pienākumu pārskatīt sistēmas sniegumu ANM perioda beigās un analizēt īstenotās stimulu shēmas ietekmi uz izglītojamo skaitu, lai lemtu par tās iespējamo atsākšanu. 

D30G

D2.1.1. Ieguldījumi, kas saistīti ar mācību iekārtu modernizāciju un modernizēšanu, lai palielinātu medicīnas studiju uzņemšanas ierobežojumus

Mērķrādītājs

Medmāsu, vecmāšu, neatliekamās medicīniskās palīdzības, medicīnas, zobārstniecības, medicīniskās analīzes, fizioterapijas un farmācijas studentu skaits, kuri saņēmuši stipendiju, un medmāsu, vecmāšu, neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu studentu skaits, uz kuriem attiecas stipendija, studiju līdzfinansējums vai mentorēšana 

 

Skaits

0

25 400

2. cet.

2026

25 400 studentu ir saņēmuši atbalstu, pamatojoties uz “Iniciatīvu sistēmu, lai uzsāktu un turpinātu studijas atsevišķās medicīnas fakultātēs, piešķirot stipendijas, finansējumu studijām un mentorēšanu”, vismaz vienā no šādiem veidiem: 
- stipendija pabeigtam trīs gadu izglītības ciklam, līdzfinansējums pabeigtam pirmajam studiju ciklam vai mentora norīkošanai medmāsu, vecmāšu un neatliekamās medicīniskās palīdzības studentu studentiem, vai 
- stipendija uz pilnu trīs gadu studiju periodu studentiem medicīnas, zobārstniecības, medicīnas analītiķa, fizioterapijas un farmācijas jomā. 
 

4400 studentu saņem studiju līdzfinansējumu saskaņā ar iepriekš minēto.  
6000 studentu saņem stipendiju saskaņā ar iepriekš minēto. 
Vismaz 15 000 studentu norīko mentoru saskaņā ar iepriekš minēto.  

D31G

D2.1.1. Ieguldījumi, kas saistīti ar mācību iekārtu modernizāciju un modernizēšanu, lai palielinātu medicīnas studiju uzņemšanas ierobežojumus

Mērķrādītājs

Modernizēto pedagoģisko iekārtu skaits pirmsklīniskajai izglītībai (tostarp medicīnas simulācijas centri), pielāgotas klīniskās bāzes iekārtas, ko izmanto mācīšanai centrālajās klīniskajās slimnīcās, modernizētas bibliotēkas infrastruktūras un studentu kopmītnes medicīnas universitātēs 

 

Skaits

0

212

4. cet.

2025

Pabeidz 212 projektus, tostarp: 
pirmsklīniskajai izglītībai izmantotās didaktiskās bāzes atjaunošana, modernizācija un jaunu objektu (tostarp medicīnas simulācijas centru) izveide. Atbalsta 140 objektus (tostarp jaunu objektu būvniecību); 

— klīniskās bāzes modernizācija vai izveide, ko izmanto, lai izglītotu studentus centrālajās klīniskajās slimnīcās (pielāgojot šīs bāzes darbību epidemioloģiskajiem riska apstākļiem, savienojot klīnikas citās medicīnas iestādēs ar centrālajām klīniskajām slimnīcām, attīstot nepieciešamās klīnikas deficīta zonās, piemēram, infekcijas slimības un onkoloģija). Tiek atbalstītas 42 iekārtas; 

— medicīnas universitāšu bibliotēku atjaunošana, lai nodrošinātu bibliotēku resursu izmantošanu bez kontakta un drošas vietas pašmācībai. Tiek atbalstīti 27 bibliotēku renovācijas projekti; - studentu kopmītņu atjaunošana medicīnas universitātēs, lai pielāgotos vajadzībām, kas izriet no sanitārajām prasībām.; 
. Tiek atbalstīti 3 projekti studentu kopmītņu renovācijai.  

 

Zemes pirkums netiek segts. Projektus īsteno, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus vai atklātiem dotāciju konkursiem. Saņēmēju atlasi veic pārredzamā un objektīvā veidā. 

 

Katrā dotācijas nolīgumā iekļauj saņemto finanšu summu un sīkāku informāciju par projektu. 

D32G

D3.1 Veselības aprūpes sistēmas efektivitātes un kvalitātes palielināšana, atbalstot Polijas pētniecības un izstrādes potenciālu medicīnas zinātņu un veselības zinātņu jomā

Atskaites punkts

Likuma par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm stāšanās spēkā 

Likuma noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2022

Likums par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajiem izmēģinājumiem stājas spēkā un ietver:  
- pārredzami noteikumi, un
Papildu aprīkojums un mehānismi, kas veicina klīnisko izpēti Polijā un uzlabo klīnisko izmēģinājumu kvalitāti un racionalizēšanu Polijā.  

Ar šo aktu arī atjaunina tiesisko regulējumu, kas reglamentē biomedicīnas nozari kopumā Polijā, tostarp pētniecību un izstrādi, ciktāl šāds atjauninājums tiek uzskatīts par nepieciešamu valdības stratēģiskajā plānā biomedicīnas nozares attīstībai Polijā. 

D33G

D3.1 Veselības aprūpes sistēmas efektivitātes un kvalitātes palielināšana, atbalstot Polijas pētniecības un izstrādes potenciālu medicīnas zinātņu un veselības zinātņu jomā

Atskaites punkts

Valdības stratēģiskajā plānā biomedicīnas nozares attīstībai paredzēto galveno darbību stāšanās spēkā vai īstenošana saskaņā ar stratēģiskajā plānā noteikto grafiku 

Pamatdokumentos ietvertie noteikumi, kas norāda to stāšanos spēkā vai īstenošanu, atkarībā no stratēģiskajā plānā noteikto galveno darbību veida

 

 

 

4. cet.

2022

Darbības, kas stratēģiskajā plānā noteiktas kā “galvenās darbības”, stājas spēkā vai tiek īstenotas saskaņā ar stratēģiskajā plānā iekļauto grafiku un tādā mērā, kā noteikts stratēģiskajā plānā. Pats stratēģiskais plāns Ministru padomes rezolūcijas veidā tiks pieņemts 2022. gadā. Galvenās darbības ietver nozares attīstības pārvaldības sistēmas izstrādi, pirmās dotāciju konkursus prioritārajās jomās un Polijas biomedicīnas tirgus pastāvīgu uzraudzību. 

D34G

D3.1.1. Pētniecības visaptveroša attīstība medicīnas zinātņu un veselības zinātņu jomā

Atskaites punkts

Polijas klīnisko pētījumu centru tīkla elektroniskas platformas darbības uzsākšana 

Polijas klīnisko pētījumu centru tīkla platformas darbības uzsākšana

 

 

 

4. cet.

2022

Elektroniskā platforma sāk darboties, lai atvieglotu saziņu starp tīkla dalībniekiem, tostarp komerciāliem un nekomerciāliem klīniskās pētniecības centriem. Platforma ietver rīkus tīkla darbības koordinēšanai, Polijā veikto klīnisko izmēģinājumu centrālo reģistru, meklētājprogrammu, kas ļauj identificēt klīniskos izmēģinājumus, tīmekļa vietni, kurā izmanto iepriekš minēto meklētājprogrammu, kas paredzēta pacientiem, kuri meklē iespēju piedalīties klīniskajos izmēģinājumos, un meklētājprogrammu speciālistiem, kas nodarbojas ar klīnisko izmēģinājumu izstrādi vai veikšanu. 

D35G

D3.1.1. Pētniecības visaptveroša attīstība medicīnas zinātņu un veselības zinātņu jomā

Atskaites punkts

Specializēta pētniecības un analīzes centra izveide  

Galīgais ziņojums par Pētniecības un analīzes centra būvniecības pabeigšanu, ietverot vismaz 41 biodrošības laboratoriju un mācību telpu ar pilsētiņu

 

 

 

2. cet.

2026

Pabeidz Pētniecības un analīzes centra infrastruktūras būvniecību. Pabeigšana notiek pēc apstiprinājuma par atbilstību projekta tehniskajām specifikācijām un līgumsaistībām, ko veic saskaņā ar valsts Publiskā iepirkuma likumu.  

 

Piegādātā infrastruktūra ietver: 
— pētniecības un analīzes centrs, kam ir A klases Valsts pētniecības institūta statuss, par īpašumu, kas pieder National Institute of Public Health NIH — National Research Institute at ul. Powsińska 61/63 Varšavā,  

vismaz 41 laboratorija ar bioloģiskās drošības līmeni, tostarp 20 BSL-1 laboratorijas, 19 BSL-2 laboratorijas, viena BSL-3 laboratorija vides pētījumiem un viena BSL-3+ laboratorija cilvēku materiālu pētniecībai, tostarp diagnostikas laboratorijām. Ar Eiropas biodrošības laboratoriju noslēdz sadarbības līgumu par valstu tehnisko laboratoriju ekspertu spēju veidošanu, un 

 - aptuveni 3 000 m² liela pilsētiņa, kas tiks atvēlēta apmācībai. 

D36G

D3.1.1. Pētniecības visaptveroša attīstība medicīnas zinātņu un veselības zinātņu jomā

Mērķrādītājs

Finansēto projektu skaits pētniecības vienībām un uzņēmējiem biomedicīnas nozarē 

 

Skaits

0

80

2. cet.

2026

Apstiprina nobeiguma ziņojumus par 80 atbalstīto projektu īstenošanu. Atbalstu sniedz pētniecības vienībām un uzņēmējiem farmācijas inovāciju, medicīnisko ierīču un IT risinājumu jomā saskaņā ar Polijas Biomedicīnas nozares attīstības stratēģisko plānu.  
Konkursu temats ir produktu inovācijas, piemēram, zāles, medicīnisko ierīču izstrāde, jo īpaši mobilai lietošanai, kā arī IKT rīku izstrāde un ieviešana medicīniskiem un veselības mērķiem.  

Projektus atlasa atklātos un pasūtītos dotāciju konkursos.  
Katrā dotācijas nolīgumā iekļauj saņemto finanšu summu un sīkāku informāciju par projektu.  

D37G

D3.1.1. Pētniecības visaptveroša attīstība medicīnas zinātņu un veselības zinātņu jomā

Mērķrādītājs

Izveidoto klīnisko izmēģinājumu atbalsta centru skaits  

 

Skaits

10

50

2. cet.

2026

Pabeidz 40 papildu klīniskās izpētes atbalsta centru (CTSC) izveidi. Tās atrodas mazāku un vietēju veselības aprūpes struktūru struktūrā, kurām ir galvenā loma profesionāla atbalsta sniegšanā (no slimnīcu puses) klīniskās pētniecības organizācijām un klīnisko pētījumu sponsoriem (farmācijas uzņēmumiem), lai veicinātu sarunas par klīniskajiem izmēģinājumiem, līgumu slēgšanu par tiem un to sākšanu.  
KTSC iegūst līdzekļus ieguldījumiem un institucionālajai attīstībai. Viņiem ir pienākums apmācīt medicīnas personālu un veikt pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot pacientu informētību terorisma apkarošanas jomā.  

 
Katrā dotācijas nolīgumā iekļauj saņemto finanšu summu un sīkāku informāciju par projektu.  

D.3.    Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

D1.2 Veselības aprūpes sniedzēju ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un kvalitātes palielināšana rajonu līmenī

Reformas mērķis ir atbalstīt rajonu slimnīcu pārveidi par ilgtermiņa aprūpes un geriatriskās aprūpes nodaļām vai centriem. Reformas juridiskais pamats ir īpašs tiesību akts, kura pamatā ir secinājumi, kas gūti, pārskatot ilgtermiņa aprūpes un geriatriskās aprūpes vienību/centru izveides iespējas Polijas rajona slimnīcās. Reformai jāatbilst arī Veselības ministrijas sagatavotajai deinstitucionalizācijas stratēģijai (pielikums “Stratēģiskais satvars veselības aprūpes sistēmas attīstībai Polijā 2021.–2027. gadā — veselīga nākotne”).

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

D1.2.1. Ilgtermiņa aprūpes attīstība, modernizējot medicīnas iestāžu infrastruktūru rajonu līmenī

Investīcija atbalsta projektus, kas saistīti ar nepieciešamajiem būvdarbiem vai renovācijas darbiem un aprīkojuma iegādi rajona slimnīcām, pārveides plānos izveidojot ilgtermiņa aprūpes un geriatrijas aprūpes vienības vai centrus. Ieguldījumu līgumus piešķir ar pārredzamiem un skaidriem noteikumiem un saskaņā ar reformas D.1.2. mērķiem. Ieguldījumu veic, pamatojoties uz kvalitātes nodrošināšanas mehānismiem integrētajiem aprūpes pakalpojumiem, risinot pieejamības un cenu pieejamības jautājumus.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

D3.2. Labvēlīgu apstākļu radīšana zāļu un medicīnisko ierīču nozares attīstībai

Reformas mērķis ir ieviest tiesisko regulējumu, kas atvieglotu zāļu un aktīvo farmaceitisko vielu (API) ražošanas piesaistīšanu un palielināšanu Polijā. Tas palīdzēs palielināt Polijas zāļu piegādes drošību. Jaunā sistēma nostiprina analītisko sistēmu API piedāvājuma nepilnību un vājo vietu identificēšanai Polijā. Tā arī atbalsta uzņēmējus, kuri nolemj ražot zāles, kuru piedāvājums Polijā varētu būt nepietiekams.

Reforma ir saistīta ar Eiropas Zāļu stratēģijas īstenošanu Savienības līmenī.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

D3.2.1. Zāļu un medicīnisko ierīču nozares potenciāla attīstīšana – ieguldījumi saistībā ar AFV ražošanu Polijā

Ieguldījuma mērķis ir atbalstīt projektus API izstrādes jomā. Atbalsts palīdz izstrādāt API (tostarp patentētas, biolīdzīgas un ģenēriskas API) un ar tām saistītās medicīnisko ierīču ražošanas līnijas, tostarp izbūvējot/paplašinot nepieciešamo infrastruktūru. Šajā laukā atbalsta vismaz 11 API.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

D.4.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Turpmākie pasākumi. NR.°

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

D1L

D1.2 Veselības aprūpes sniedzēju ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un kvalitātes palielināšana rajonu līmenī

Atskaites punkts

Pārskats par iespējām izveidot ilgtermiņa aprūpes un geriatrijas aprūpes vienības/centrus Polijas rajona slimnīcās 

Publiski

 

 

 

2. cet.

2022

Publicēt pārskatu, kas ir daļa no A komponentā paredzētās ilgtermiņa aprūpes Polijā vispārējās stratēģiskās analīzes, par iespējām izveidot ilgtermiņa aprūpes un geriatriskās aprūpes vienības/centrus rajona slimnīcās (tostarp pārveidojot rajonu slimnīcu daļas). Pārskatīšanā jo īpaši izskata iespējamos veidus, kā: 
- palielināt ilgtermiņa veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, novēršot konstatētos trūkumus ilgtermiņa aprūpes sniegšanā, jo īpaši rajonu līmenī; 
- likvidēt nevienlīdzību piekļuvē ilgtermiņa veselības aprūpes pakalpojumiem; 
- uzlabot medicīnas darbinieku darba apstākļus; 
- uzlabot ilgtermiņa aprūpes kvalitāti. 

D2L

D1.2 Veselības aprūpes sniedzēju ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un kvalitātes palielināšana rajonu līmenī

Atskaites punkts

Tiesību akta par atbalstu ilgtermiņa aprūpes un geriatriskās aprūpes vienību/centru izveidei rajona slimnīcās stāšanās spēkā, pamatojoties uz pārskatīšanas rezultātiem 

Tiesību akta noteikums, kas norāda uz stāšanos spēkā

 

 

 

3. sem.

2022

Tiesību akta stāšanās spēkā, pamatojoties uz rezultātiem, kas gūti, pārskatot ilgtermiņa aprūpes un geriatriskās aprūpes vienību/centru izveides iespējas rajona slimnīcās Polijā. Aktā precizē, kā atbalsts ilgtermiņa aprūpes vienību un geriatrijas vienību un/vai centru izveidei rajona slimnīcās uzlabo aprūpes sniegšanu, cita starpā, vecāka gadagājuma cilvēkiem vietējā līmenī.  

Tiesību akts atbilst veselības aprūpes sistēmas attīstības stratēģiskajam satvaram Polijā 2021.–2027. gadam — veselīga nākotne.

D3L

D1.2.1. Ilgtermiņa aprūpes attīstība, modernizējot medicīnas iestāžu infrastruktūru rajonu līmenī

Atskaites punkts

To rajonu slimnīcu saraksts, kas izraudzītas papildu atbalstam ilgtermiņa un geriatrisko guļvietu izveidei, pamatojoties uz īpašiem atlases kritērijiem 

Atlasīto slimnīcu saraksta publicēšana

 

 

 

2. cet.

2023

Iesniedz to rajonu slimnīcu sarakstu, kuras ir izvēlētas papildu atbalstam ilgtermiņa un geriatrijas gultasvietu izveidei. Atlases pamatā ir skaidru un pārredzamu kritēriju kopums. Šie kritēriji ietver vietējos nosacījumus attiecībā uz: 
- demogrāfiskās tendences, 
- apdzīvotība, 
- ilgtermiņa aprūpes vajadzības, 
- ilgtermiņa aprūpe/vecuma pakalpojumu piesātinājums, 
- aprūpes kvalitāte un 
- konkrētās slimnīcas pārstrukturēšanas plānu ievērošana. 

D4L

D1.2.1. Ilgtermiņa aprūpes attīstība, modernizējot medicīnas iestāžu infrastruktūru rajonu līmenī

Mērķrādītājs

Parakstīti līgumi starp rajona slimnīcām un Veselības ministriju (vai citu ministrijas norādītu iestādi) par ieguldījumu atbalstu ilgtermiņa aprūpes un geriatriskās aprūpes nodaļu/centru izveidē 

 

Skaits

0

50

4. cet.

2023

Parakstīto līgumu skaits par ieguldījumu darbībām. Līgumu paraksta slimnīca un Veselības ministrija (vai cita ministrijas norādīta iestāde). 

 
Līgumu pamatā ir pārredzami un skaidri noteikumi, un tie palīdz sasniegt mērķi attīstīt ilgtermiņa aprūpi un geriatrisko aprūpi. Investīcija atbalsta nepieciešamos būvdarbus vai renovācijas darbus un aprīkojuma iegādi.   

D5L

D1.2.1. Ilgtermiņa aprūpes attīstība, modernizējot medicīnas iestāžu infrastruktūru rajonu līmenī

Mērķrādītājs

Pabeigti projekti, kuru mērķis ir attīstīt ilgtermiņa aprūpi un geriatrijas aprūpi rajona slimnīcās 

 

Skaits

0

50

2. cet.

2026

Pabeidz vismaz 50 projektus, pamatojoties uz parakstītiem līgumiem.  

Projekti palīdz sasniegt mērķi attīstīt ilgtermiņa aprūpi un geriatrisko aprūpi rajona slimnīcās, palielinot tās pieejamību, veicinot visaptverošu piekļuvi un uzlabojot kvalitāti. Projekti atbalsta nepieciešamos būvdarbus vai renovācijas darbus un aprīkojuma iegādi. 

D6L

D3.2. Labvēlīgu apstākļu radīšana zāļu un medicīnisko ierīču nozares attīstībai

Atskaites punkts

Leģislatīvā akta stāšanās spēkā, ar ko aizsargā zāļu piegādes drošību, tostarp risinājumus zāļu trūkuma un galveno vājo vietu novēršanai piegādes ķēdēs 

Tiesību akta noteikums, kas norāda uz stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2023

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko ievieš tiesisko regulējumu, kura mērķis ir palielināt zāļu un aktīvo farmaceitisko vielu (API) ražošanu Polijā. Tas palīdzēs palielināt Polijas zāļu piegādes drošību.

Akts ietver: 
- stiprināt analītisko sistēmu, lai noteiktu būtiskās API piegādes nepilnības un vājās vietas Polijā, tostarp API darba grupas darbu;

pilnvarot attiecīgo ministru ar noteikumiem pieņemt izstrādājamo kritiski svarīgo AFV (tostarp patentēto zāļu, biolīdzīgo zāļu un ģenērisko zāļu) sarakstu; Šie stimuli un jebkāds sniegtais atbalsts balstās uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem. 
Šis akts veicina Eiropas Zāļu stratēģijas īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz stratēģiskās autonomijas uzlabošanu attiecībā uz zāļu pieejamību ES. 

D7L

D3.2.1. Zāļu un medicīnisko ierīču nozares potenciāla attīstīšana – ieguldījumi saistībā ar AFV ražošanu Polijā

Atskaites punkts

Atbalstāmo API producēšanas darbu projektu atlase 

Atlasīto projektu saraksta publicēšana

 

 

 

3. sem.

2023

Sarakstu ar atlasītajiem projektiem, kuru mērķis ir radīt vai paplašināt ražošanas jaudu API (tostarp patentētu, biolīdzīgu un ģenērisku AFV) un saistīto medicīnisko ierīču jomā, atlasa pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus.

Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus iekļautie atlases kritēriji ir nediskriminējoši un pārredzami. Tie ietver prasību projektiem veicināt kritiski svarīgu API ražošanu. Šajā nolūkā pirms uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus izveido kritisko API sarakstu, pamatojoties uz analītisko sistēmu kritisko API piedāvājuma trūkumu un ievainojamības noteikšanai Polijā.

Projektu atlase atbilst šādiem nosacījumiem:

- projekts atbalsta API, kas ir norādīta kritiski svarīgo API sarakstā;

- projektā uzskatāmi jāparāda, kā tas palīdz sasniegt mērķus nodrošināt zāļu piegādes drošību vai ir izšķirošs attiecībā uz kritiski svarīgu zāļu piegādes drošību, kā noteikts tiesību aktā par zāļu piegādes drošības aizsardzību;

- projektam ir skaidrs grafiks, kurā norādīti galveno atskaites punktu datumi.

D8L

D3.2.1. Zāļu un medicīnisko ierīču nozares potenciāla attīstīšana – ieguldījumi saistībā ar AFV ražošanu Polijā

Mērķrādītājs

Atbalstīto kritisko aktīvo farmaceitisko produktu sastāvdaļu skaits

 

Skaits

0

11

4. cet.

2023

Kritiski svarīgo aktīvo farmaceitisko sastāvdaļu (API) (tostarp patentētu, biolīdzīgu un ģenērisku AFV) un medicīnisko ierīču skaits, ko atbalsta ANM finansētie projekti.  

Projektu dokumentācijā iekļauj: 

- potenciālo saņēmēju un saistīto izdevumu apzināšana;  

-- Kritiski svarīgo API (tostarp patentēto, biolīdzīgo un ģenērisko API) saraksts, ko paredzēts atbalstīt katrā projektā; 

- Analīze par to, kā projekts palīdzēs sasniegt mērķi palielināt kritiski svarīgu zāļu piegādes drošību. 

E. KOMPONENTS: ZAĻA, VIEDA MOBILITĀTE

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

E1.1.1 Atbalsts ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni

Ieguldījumu vispārīgais mērķis ir veicināt mazoglekļa un bezoglekļa ekonomikas attīstību, atbalstot rūpniecību tīras mobilitātes un enerģētikas nozarēs. Investīcijas konkrētais mērķis ir palielināt atlasīto nozaru potenciālu izstrādāt bezoglekļa un mazoglekļa produktu risinājumus.

Šos mērķus sasniedz, izveidojot īpašu finanšu instrumentu (fondu) iepriekš minētajiem rūpnieciskajiem projektiem. Atbalstītie produkti un tehnoloģijas jo īpaši var ietvert pētniecības un inovācijas procesus, tehnoloģiju nodošanu un sadarbību starp uzņēmumiem, kas koncentrējas uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, galveno uzmanību pievēršot mazemisiju un bezemisiju inovatīviem risinājumiem ilgtspējīgas mobilitātes un bezemisiju un mazemisiju enerģijas avotu jomā. Saņēmēji galvenokārt ir MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrības. Minēto fondu kopā ar tā investīciju stratēģiju izveido līdz 2022. gada 30. jūnijam. Fonda darbības rezultātus attiecībā pret tā mērķiem uzrauga, izmantojot konkrētus mērķrādītājus, kas saistīti ar jaunu bezemisiju transportlīdzekļu ražošanas jaudu un gadā saražoto bezemisiju/mazemisiju uzglabāšanas iekārtu ražošanas un uzglabāšanas jaudu, kā arī risinājumus ilgtspējīgai mobilitātei un bezemisiju un mazemisiju enerģijas avotiem (izņemot saspiesto dabasgāzi un sašķidrināto dabasgāzi). Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C 58/01), finanšu instrumenta atlases kritērijos izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo 30 , ii) tostarp pakārtota izmantošana; darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), lai sasniegtu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 31 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 32 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 33 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

E1.1.2 Bezemisiju un mazemisiju kolektīvais transports (autobusi)

Ieguldījumu mērķis ir padarīt sabiedrisko transportu tīrāku un palielināt tā pievilcību salīdzinājumā ar privātajiem automobiļiem.

Investīcija ietver 1738 tīru autobusu iegādi pilsētas (bezemisiju) un starppilsētu (mazemisiju) transportam līdz 2026. gada 31. martam.

Iegādātajiem transportlīdzekļiem jānodrošina kolektīvais transports pilsētu un ārpuspilsētas teritorijās, kas līdz šim ir bijušas izslēgtas no transporta. Tehnoloģisko apsvērumu dēļ bezemisiju autobusus galvenokārt izmanto transportam pilsētās (maksas infrastruktūras pieejamība) un mazemisiju autobusiem piepilsētu teritorijās. Bezemisiju un mazemisiju autobusu darbināšanai ir paredzētas dažāda veida tehnoloģijas (elektriskie akumulatori, klasiskie hibrīdautomobiļi un uzlādēšana no elektrotīkla, attiecībā uz gāzi:

Tā rezultātā tiks ieviestas alternatīvo degvielu tehnoloģijas, lai paātrinātu alternatīvo degvielu ieviešanu citās transporta jomās. Darbība atbalsta transportlīdzekļus, kas atbilst visiem nepieciešamajiem un atjauninātajiem standartiem vienībām, kuras izmanto konkrēta veida degvielu un dzinējspēku.

E2.1. Uzlabot dzelzceļa nozares konkurētspēju

Dzelzceļu modernizāciju veic, apvienojot reformas un investīcijas. Reformas mērķis ir uzlabot dzelzceļa operatoru noturību un palielināt dzelzceļa nozares konkurētspēju un efektivitāti Polijas transporta nozarē.

To panāk, nosakot prioritātes intermodālajam transportam un uzlabojot spēju plānot un izvērst dzelzceļa transporta projektus. To panāk arī, ļaujot infrastruktūras pārvaldītājiem samazināt maksu par piekļuvi infrastruktūrai un kompensēt infrastruktūras pārvaldītājiem minētās maksas samazinājumus. Reforma samazina transporta operatoru izmaksas un nodrošina, ka jauda tiek saglabāta laikā, kad samazinās pieprasījums pēc pakalpojumiem, nodrošina, ka dzelzceļa transports joprojām ir konkurētspējīgs, un novērš transporta nozares īpatsvara samazināšanos ārkārtas, epidēmiju vai epidēmisku ārkārtas situāciju laikā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

Dzelzceļa dzīvotspēju salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem arī uzlabo, paplašinot ceļu nodevu iekasēšanas sistēmu līdz vēl 1 400 km autoceļu un ātrgaitas šoseju.

E2.1.1. Dzelzceļa līnijas

Šā ieguldījuma mērķis ir palielināt gan kravu, gan pasažieru pārvadājumu jaudu un ātrumu.

Ieguldījumu veido 478 km dzelzceļa līniju modernizācija, tostarp 300 km garumā ar TEN-T standartiem līdz 2026. gada 30. jūnijam. Attiecīgos finanšu nolīgumus paraksta līdz 2024. gada 31. decembrim.

E2.1.2. Dzelzceļu pasažieru ritošais sastāvs

Ieguldījumu mērķis ir palielināt dzelzceļa transporta pievilcību un dzīvotspēju.

To panāk, iegādājoties jaunas ritošā sastāva vienības izmantošanai lielos attālumos un reģionos. Ritošais sastāvs ir bezemisiju/elektrisks un aprīkots ar Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu: 70 vienības reģionālajām līnijām un 38 vienības tālsatiksmes līnijām. Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam. Attiecīgos finanšu nolīgumus paraksta līdz 2023. gada 30. septembrim.

E2.1.3. Intermodālie projekti

Investīcijas mērķis ir atbalstīt intermodālo transportu, veicot atbilstošus ieguldījumus.

Ieguldījumu veido intermodālo pārkraušanas termināļu jaudas palielināšana, koncentrējoties uz dzelzceļa termināļiem un ritošo sastāvu. Attiecīgos finanšu nolīgumus paraksta līdz 2023. gada 31. decembrim. Investīciju ietekmi mēra attiecībā pret mērķi, kas izteikts kā saskaņā ar Atveseļošanas un noturības plānu atbalstīto termināļu pārkraušanas jaudas relatīvais pieaugums.

E2.2 Uzlabot transporta drošību

Reformas mērķis ir palielināt transporta drošību, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargāto transporta lietotāju drošībai.

Reforma ietver tiesību aktu grozījumu kopumu, ar ko nosaka prioritāti gājējiem šķērsošanas vietās, vienotu ātrumu apbūvētās teritorijās un minimālo attālumu starp transportlīdzekļiem. Šīm izmaiņām tiesību aktos bija jāstājas spēkā līdz 2021. gada 31. decembrim. Reformas progress jāseko ceļu satiksmes drošības mērķim, kas paredz relatīvi samazināt bojāgājušo un smagi ievainoto cilvēku skaitu saskaņā ar ES un dalībvalstu mērķiem ceļu satiksmes drošības jomā.

E2.2.1. Ieguldījumi transporta drošībā

Investīcijas mērķis ir palielināt autotransporta drošību.

Šīs investīcijas ietver 305 bīstamu ceļu melno/karsto punktu modernizāciju, 90 km garu apvedceļu, kas būvēti, lai likvidētu melnos/karstos drošības punktus, un 128 automātiskas ceļu uzraudzības ierīces.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

E2.2.2. Transporta digitalizācija

Pasākuma mērķis ir padarīt dzelzceļu un sabiedrisko transportu pievilcīgāku un efektīvāku, ieviešot digitālus risinājumus.

Pasākums ietver jauna biļešu sistēmas pamatmoduļa ieviešanu līdz 2026. gada 30. jūnijam. Minētais pamatmodulis nodrošina, ka tiek ieviesti aktuāli risinājumi ar piekļuves moduļiem, ko bez maksas nodrošina visiem uzņēmumiem, lai pasažieri varētu izmantot visaptverošu biļešu iegādes sistēmu, kas ir pieejama visiem pārvadātājiem.

Pasākums ietver:

·180 ERTMS borta iekārtu iegāde un uzstādīšana;

·tālvadības ieviešana 35 dzelzceļa satiksmes stacijās;

·dzelzceļa pārbrauktuvju sistēmu modernizācija 45 vietās;

·vietējo kontroles centru būvniecība un renovācija un ieguldījumi satiksmes pārvaldībā;

jāpabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam un līdz 2024. gada 31. martam jāpabeidz SDIP (dinamiskā pasažieru informācijas sistēma) un citu sistēmu būvniecība 55 vietās.

E.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Turpmākie pasākumi. NR.°

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

E1G

E1.1 videi draudzīga transporta izmantošanas pieaugums

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko nosaka pienākumu no 2025. gada iegādāties tikai mazemisiju un bezemisiju autobusus pilsētās, kurās ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju

Likuma noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2022

Tiesību aktos ir noteikts pienākums ievērot mazemisiju un bezemisiju autobusu robežvērtību rīkotos konkursos, īpašos gadījumos ir atļauts tikai šāda veida transportlīdzekļu iepirkums. Likums nosaka arī juridisku pienākumu pilsētām, kurās ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju, no 2025. gada piešķirt transporta līgumus tikai subjektiem, kas izmanto tikai bezemisiju un mazemisiju autobusus (elektriskos un ūdeņraža autobusus).

E2G

E1.1 videi draudzīga transporta izmantošanas pieaugums

Atskaites punkts

Pasākumi ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu (SUMP) izstrādes atbalstam un stimulu pieņemšana ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu īstenošanai, kas Infrastruktūras ministrijai sniedz tehnisku un finansiālu atbalstu visām funkcionālajām pilsētu teritorijām

Noteikums par stāšanos spēkā

 

 

 

1. cet.

2023

Ieviest pasākumus, lai atbalstītu ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu (SUMP) izstrādi un īstenošanu,

Pasākums ietver:

-jauna struktūra IPMP īstenošanas atbalstam ar SUMP Vadības komiteju, lai veicinātu ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu izstrādi un īstenošanu.

-infrastruktūras ministrijas SUMP kompetences centrs, kas sniedz konsultatīvu un finansiālu atbalstu pašvaldību vienībām.

-infrastruktūras ministrijas SUMP pilnvarotais.

Jaunā sistēma ļauj sniegt pienācīgu tehnisko un finansiālo atbalstu struktūrām, kuras ir ieinteresētas IPMP sagatavošanā, un uzlabo pasākumus, ko šajā jomā veic centrālā administrācija.

E3G

E1.1 videi draudzīga transporta izmantošanas pieaugums

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” ievieš reģistrācijas maksu transportlīdzekļiem, kas saistīti ar emisijām

Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2024

Ar tiesību aktu ievieš finansiālus un fiskālus pasākumus, kas stimulē pieprasījumu pēc tīrākiem transportlīdzekļiem, tostarp augstāku reģistrācijas maksu par transportlīdzekļiem, kuros izmanto iekšdedzes motorus, un uzlabo pasākumus attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu paātrinātu norakstīšanu. Maksa ir atkarīga no CO2 un/vai NOx emisijām. Ieņēmumus no maksām izmanto, lai samazinātu negatīvo transporta ārējo ietekmi un attīstītu mazemisiju sabiedrisko transportu gan pilsētās, gan lauku apvidos.

E4G

E1.1 videi draudzīga transporta izmantošanas pieaugums

Atskaites punkts

Tāda tiesību akta stāšanās spēkā, ar ko ievieš īpašumtiesību nodokli transportlīdzekļiem, kas saistīti ar emisijām, saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”

Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

2. cet.

2026

Ievieš īpašumtiesību nodokli par iekšdedzes transportlīdzekļiem, un tas ir saistīts ar transportlīdzekļa CO2 un NOx emisiju. Ienākumus no nodokļa izmanto transporta negatīvās ārējās ietekmes samazināšanai un mazemisiju sabiedriskā transporta attīstībai gan pilsētās, gan lauku apvidos.

E5G

E1.1 videi draudzīga transporta izmantošanas pieaugums

Mērķrādītājs

Pilsētas ar jauniem IPMP, kas pieņemtas

 

Skaits

0

30

2. cet.

2025

Kvantitatīvais mērķis attiecas uz to pilsētu skaitu, kuras pieņem jaunu SUMP saskaņā ar SUMP koncepciju jaunajā 2021. gada paziņojumā par ES pilsētu mobilitātes satvaru.

E6G

E1.1 videi draudzīga transporta izmantošanas pieaugums

Mērķrādītājs

Autobusu satiksmes līnijas, ko atbalsta Sabiedrisko autobusu transporta fonds

 

Skaits

0

4 500

4. cet.

2024

Mērķrādītājs attiecas uz papildu autobusu līniju skaitu, ko atbalsta Sabiedrisko autobusu transporta fonds. Fonds atbalsta sabiedrisko transportu, kas palīdz samazināt individuālo transportu un tādējādi samazināt transporta negatīvo ietekmi uz vidi. Vienlaikus ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus investīciju daļā uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus rīko attiecībā uz bezemisiju un mazemisiju autobusiem saskaņā ar DNSH.

E7G

E1.1 videi draudzīga transporta izmantošanas pieaugums

Mērķrādītājs

Jauni bezemisiju transportlīdzekļi

 

% (procentos)

0

100

2. cet.

2026

Mērķis ir tirgū palielināt jaunu bezemisiju transportlīdzekļu (autobusu un lielas noslodzes transportlīdzekļu) īpatsvaru vismaz par 100 %.

2020. gada beigās Polijā reģistrēto elektrotransportlīdzekļu skaits bija 10 041.

Pieņemot iepriekš minēto skaitli, tas nozīmē, ka 2026. gada otrā ceturkšņa beigās elektrotransportlīdzekļu skaits ir vismaz 20 082.

E8G

E1.1.1 Atbalsts ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni

Atskaites punkts

Finanšu instrumenta (fonda) izveide bezemisiju/mazemisiju mobilitātei un enerģētikai

Fonda apstiprināšana un reģistrācija, ieguldījumu stratēģijas apstiprināšana, ko veic fonda pārvaldes struktūras

 

 

 

2. cet.

2022

Finanšu instrumenta (“Fonds”) izveide, lai atbalstītu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni Polijā, tostarp ar to saistītā ieguldījumu stratēģija/politika. Fonda pārvaldības struktūras pieņem fonda pārvaldības struktūras, tās atbilst Komisijas 2021. gada 22. janvāra norādījumiem par finanšu instrumentiem un ietver atlases kritērijus, lai nodrošinātu atbilstību tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C 58/01) atbalstītajiem darījumiem saskaņā ar šo pasākumu, izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Jo īpaši jānodrošina atbalstīto ieguldījumu atbilstība Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktam un 12. pantam un Putnu direktīvas 5. pantam un vajadzības gadījumā jāveic ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) vai skrīnings saskaņā ar IVN direktīvu. Fonds nodrošina finanšu instrumentu (pašu kapitāla vai parāda) atbalstu investīciju projektiem, kas saistīti ar pētniecības un inovācijas procesiem, tehnoloģiju nodošanu un sadarbību starp uzņēmumiem, kuri koncentrējas uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot mazemisiju un bezemisiju inovatīviem risinājumiem ilgtspējīgas mobilitātes un bezemisiju/mazemisiju enerģijas avotu (izņemot saspiestu dabasgāzi un sašķidrinātu dabasgāzi) jomā, kurus galvenokārt īsteno MVU un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu. Fonda pārvaldību uztic Fonda pārvaldniekam, kas izraudzīts atklātā konkursā. Fonda Investīciju komiteju izveido un tā ir atbildīga par galasaņēmēju (ieguldītāju) projektu apstiprināšanu, kā to ierosinājis fonda pārvaldnieks, pamatojoties uz tirgus vajadzībām un atvērtā un tirgus prasībām atbilstošā veidā. Fonda struktūra ļauj piesaistīt privātos līdzekļus. Pamatā esošie tiesību akti nodrošina, ka atmaksājumi (t. i., aizdevuma procenti, pašu kapitāla atdeve vai atmaksātā pamatsumma, atskaitot saistītās izmaksas), kas saistīti ar šiem instrumentiem, tiek izmantoti tiem pašiem politikas mērķiem, tostarp pēc 2026. gada, vai ANM aizdevumu atmaksai.

E9G

E1.1.1 Atbalsts ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni

Atskaites punkts

Finanšu starpnieku atlase

Fonda vadības struktūru lēmums

 

 

 

3. sem.

2022

Fonda pārvaldnieka veikta finanšu starpnieku atlase, kuri ir tiesīgi sniegt finansiālu atbalstu no fonda. Atlases procesā ievēro atklātu konkursa procedūru, un tā rezultātā tiek parakstīti līgumi ar finanšu starpniekiem, lai atbalstītu konkrētas inovācijas un ražošanas jaudas bezemisiju/mazemisiju mobilitātē un energoresursos (izņemot saspiesto dabasgāzi un sašķidrināto dabasgāzi), kas ir pieejami visu veidu uzņēmumiem, koncentrējoties uz MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu. Līgumiskajās vienošanās, kas parakstītas ar finanšu starpniekiem, norāda projekta atbilstības kritērijus, kas nodrošina atbilstību DNSH un saskaņotību ar piemērojamajiem klimata un digitālās iezīmēšanas kritērijiem, kas noteikti ANM regulas VI pielikumā.

E10G

E1.1.1 Atbalsts ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni

Mērķrādītājs

Uzstādīto jauno bezemisiju transportlīdzekļu ražošanas jauda

 

Skaits

0

100 000

2. cet.

2026

Mērķrādītājs attiecas uz jaunu bezemisiju transportlīdzekļu ikgadējo ražošanas jaudu fonda atbalstīto investīciju dēļ.

E11G

E1.1.1 Atbalsts ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni

Mērķrādītājs

Bezemisiju/mazemisiju uzglabāšanas un alternatīvo degvielu/enerģijas ražošanas jauda un uzglabāšanas jauda

 

Skaits

0

1000

2. cet.

2026

Mērķis attiecas uz gada laikā saražoto bezemisiju enerģijas avotu (izņemot saspiesto dabasgāzi un sašķidrināto dabasgāzi) ražošanas un uzstādītās uzglabāšanas jaudu (mW) fonda atbalstīto investīciju dēļ.

E12G

E1.1.1 Atbalsts ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni

Mērķrādītājs

MVU un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu, kurus atbalsta ar fonda mērķtiecīgām investīcijām

 

Skaits

0

150

4. cet.

2025

Mērķrādītājs attiecas uz to MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu skaitu, kurus atbalsta fonds un kuri nodrošina produktus un pakalpojumus mazoglekļa/nulles emisiju ilgtspējīgai mobilitātei un bezemisiju enerģijai.

E13G

E1.1.2 Bezemisiju un mazemisiju kolektīvais transports (autobusi)

Atskaites punkts

Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļi:

Līgumi, kas parakstīti starp attiecīgajām ministrijām un saņēmējiem

4. cet.

2023

Saņēmēju subjektu (vietējo iestāžu vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju) atlase jaunajiem 1738 bezemisiju un mazemisiju autobusiem.

Saņēmējus subjektus atlasa, izmantojot pārredzamus konkursus, kuros var piedalīties visas vietējās iestādes un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji un kuri attiecas uz bezemisiju un mazemisiju transportu ārpus pilsētas.

Saņēmēju subjektu atlases kritēriji jo īpaši atspoguļo vajadzību pēc tīra sabiedriskā transporta un ietekmi uz emisiju (jo īpaši bezemisiju pilsētas transporta) un sastrēgumu samazināšanu, atbalstu izslēgtajām transporta teritorijām, projektiem, kas atbalsta/nodrošina transporta integrāciju (dzelzceļš, pilsēta, piepilsētas). Ņemot vērā dažādo saņēmēju vajadzības, autobusu piešķiršana saņēmējiem subjektiem nodrošina līdzsvarotu sadalījumu starp subjektiem visā valstī, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un ģeogrāfisko pārklājumu (vairāk apdzīvotas/plašākas pašvaldības saņem lielāku atbalstu).

E14G

E1.1.2 Bezemisiju un mazemisiju kolektīvais transports (autobusi)

Mērķrādītājs

Jauni bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļi ekspluatācijā

 

Skaits

0

1 738

1. cet.

2026

Jauni bezemisiju un mazemisiju autobusi, ko piegādā saskaņā ar līgumiem, kurus finansē no šīs investīcijas sabiedriskajā pilsētas transportā (nulles emisijas) un piepilsētas/lauku (mazemisiju) transportā.

Autobusu iepirkumu veic, izmantojot atklātus konkursus.

Bezemisiju autobusiem atbalsta tikai elektriskus un uzlādējamus hibrīdautobusus. atbalsta arī sašķidrinātu dabasgāzi, sašķidrinātu naftas gāzi, saspiestu dabasgāzi un EURO VI standarta autobusus. Mazemisiju autobusu skaits nepārsniedz 21 % no kopējā piegādāto autobusu skaita.

E15G

E2.1. Uzlabot dzelzceļa nozares konkurētspēju

Atskaites punkts

Stājas spēkā akts, ar ko groza Dzelzceļa transporta likumu, nodrošinot dzelzceļa operatoru noturību. Ministru lēmums par prioritāšu noteikšanu intermodālajiem pārvadājumiem un par sastrēgumu novēršanu, lai veicinātu dzelzceļa jaudu

Noteikums aktā, ar ko groza Dzelzceļa transporta likumu, norādot tā stāšanos spēkā, un infrastruktūras ministra lēmuma pieņemšana par sastrēgumiem.

 

 

 

4. cet.

2022

Tiesību akts, ar ko groza Dzelzceļa transporta likumu, ļauj infrastruktūras pārvaldītājiem samazināt maksu par piekļuvi infrastruktūrai un kompensēt infrastruktūras pārvaldītājiem maksas samazinājumus. plānošana, programmu koordinācija, inovācija, ieguldījumi, kas palielina intermodālo pārvadājumu jaudu, kā arī intermodālas vienības izveide Infrastruktūras ministrijā. Tīkla statusu analizē, īpašu uzmanību pievēršot vājajām vietām, un infrastruktūras ministrs pieņem lēmumu par prioritātēm, lai novērstu sastrēgumus, tādējādi palielinot dzelzceļa jaudu.

E16G

E2.1. Uzlabot dzelzceļa nozares konkurētspēju

Mērķrādītājs

Nodevu iekasēšanas sistēmas izveide uz jauniem ceļiem

 

km

0

1 400

1. cet.

2023

Jaunu ceļu garums, uz kuriem attiecas nodevu iekasēšanas sistēma, aptverot gan automaģistrāles, gan ātrgaitas ceļus.

E17G

E2.1.1. Dzelzceļa līnijas

Atskaites punkts

Līgumu parakstīšana atklāta konkursa kārtībā

Parakstītie līgumi

 

 

 

4. cet.

2024

Līgumu parakstīšana par 478 km dzelzceļa līniju modernizēšanu līdz TEN-T standartiem un elektrifikāciju. Dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas darbuzņēmējus izvēlas saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma režīmu, izmantojot konkurences modeli. Līgumi attiecas uz galvenajiem darbiem līnijās.

E18G

E2.1.1. Dzelzceļa līnijas

Mērķrādītājs

478 km dzelzceļa līniju modernizācija, tostarp 300 km garumā ar TEN-T standartiem

 

Skaits

0

478

2. cet.

2026

Modernizācijas darbu pabeigšana 478 km dzelzceļa līnijās, pielāgojot 300 km TEN-T tīkla prasībām (no kurām 200 km TEN-T pamattīklā), 200 km līniju pielāgo 250 km/h ātrumam pasažieru satiksmei, 320 km nodrošina 100 km/h ātrumu kravu pārvadājumiem, 144 km līniju elektrificē, 70 km modernizē līdz 160 km/h ātrumam.

E19G

E2.1.2. Dzelzceļu pasažieru ritošais sastāvs

Atskaites punkts

Līgumu par pasažieru ritošo sastāvu parakstīšana

Parakstītie līgumi

 

 

 

3. sem.

2023

Projektus atlasa konkursa kārtībā atklātā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Pēc uzaicinājuma līgumus ar izraudzītajiem saņēmējiem paraksta par 70 bezemisiju/elektrisko un ERTMS aprīkoto ritošā sastāva vienību piegādi reģionālajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem. Uz papildu 38 elektriskajām ritošā sastāva vienībām attiecas līgumi, kas parakstīti ar Nacionālo Polijas dzelzceļa uzņēmumu PKP IC — tālsatiksmes vilcienu operatoru.

E20G

E2.1.2. Dzelzceļu pasažieru ritošais sastāvs

Mērķrādītājs

Elektriskais un ar ERTMS aprīkots ritošais sastāvs, ko ekspluatē reģionālās un tālsatiksmes dzelzceļa līnijas

 

Skaits

0

108

2. cet.

2026

Ekspluatācijā nodoto jauno ritošā sastāva vienību skaits tālsatiksmes un reģionālajai satiksmei. Ritošais sastāvs ir bezemisiju/elektrisks, atbilst DNSH principiem (piemēram, bezemisiju) un aprīkots ar ERTMS: 70 vienības reģionālajām līnijām un 38 vienības tālsatiksmes līnijām. Beidzoties sabiedrisko pakalpojumu līgumam, ritošo sastāvu nodod kompetentajai iestādei vai nākamajam operatoram (par tirgus cenu bez atbalsta).

E21G

E2.1.3. Intermodālie projekti

Atskaites punkts

Līgumu parakstīšana intermodālo pārvadājumu projektiem

Parakstītie līgumi

 

 

 

4. cet.

2023

Projektus atlasa konkursa kārtībā atklātā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Pēc uzaicinājuma līgumus ar izraudzītajiem saņēmējiem paraksta, lai atbalstītu 10 intermodālos termināļus un piegādātu 250 ritošā sastāva vienības, kas atbilst tehniskajām specifikācijām un DNSH principiem (piemēram, klusās bremzes, nulles emisijas) un Globālā mobilo sakaru sistēma (lokomotīvēm).

E22G

E2.1.3. Intermodālie projekti

Mērķrādītājs

Pārkraušanas jaudas palielināšana

 

% (procentos)

Bāzlīnija 9,1 mln TEU/y uzstādītā jauda (ref 2020) visiem termināļiem Polijā

5

2. cet.

2026

Saskaņā ar ANM atbalstīto termināļu pārkraušanas jaudas palielināšana par vismaz 5 % salīdzinājumā ar pamatscenāriju (2020. gads).

E23G

E2.2 Uzlabot transporta drošību

Atskaites punkts

prioritāte attiecībā uz gājējiem uz pārbrauktuves, vienots ātrums apbūvētās teritorijās, minimālais attālums starp transportlīdzekļiem, ceļu satiksmes drošības mērķi līdz 2030. gadam (50 % nelaimes gadījumos bojāgājušo)

Tiesību aktu noteikumi, kas norāda uz stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2021

gājēju prioritāte krustojumos, viendabīga ātruma ierobežojuma ieviešana pilsētu teritorijās (50 km/h) un minimālais attālums starp transportlīdzekļiem uz automaģistrālēm un ātrgaitas ceļiem (puse no ātruma metros). Vispārējo ceļu satiksmes drošības mērķi nosaka Valsts ceļu satiksmes drošības programmā, lai līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2019. gadu par 50 % samazinātu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu saskaņā ar ES saistībām.

E24G

E2.2.1. Ieguldījumi transporta drošībā

Mērķrādītājs

Apvedceļu būvniecības pabeigšana un ceļu satiksmes drošības melno/karsto punktu likvidēšana

 

Skaits

0

10 km, 125 melnie/karstie punkti

4. cet.

2023

Pabeigti ieguldījumi: Modernizēti 125 bīstami melnie/karstie punkti, 10 km gari apvedceļi, kas būvēti, lai likvidētu melnos/karstos drošības punktus.

E25G

E2.2.1. Ieguldījumi transporta drošībā

Mērķrādītājs

Apvedceļu izbūves pabeigšana, ceļu satiksmes drošības melno/karsto punktu likvidēšana un automātisku ceļu uzraudzības ierīču uzstādīšana

 

Skaits

0

90 km, 305 melnie/karstie punkti, 128 ierīces

2. cet.

2026

Pabeigti ieguldījumi: Modernizēti 305 bīstami melnie/karstie punkti, 90 km gari apvedceļi, kas būvēti, lai likvidētu melnos/karstos drošības punktus, uzstādītas 128 jaunas automātiskas uzraudzības ierīces.

E26G

E2.2.2. Transporta digitalizācija

Atskaites punkts

Viena dzelzceļa pasažieru biļešu pārdošana

Darbojas sistēma

 

 

 

2. cet.

2026

Atskaites punkts attiecas uz vienotas dzelzceļa biļešu pārdošanas sistēmas turpmāku izstrādi, padarot pieejamu sistēmu, kas izstrādāta un balstīta uz jauniem tehniskiem risinājumiem. Biļešu sistēma ir atvērta citu transporta veidu integrācijai un ir atvērta visiem pārvadātājiem. Grafiki un tarifi ir publiski pieejami vienkāršā un lietotājam draudzīgā veidā. Jauns biļešu sistēmas pamatmodulis nodrošina atjauninātu risinājumu ieviešanu ar piekļuves moduļiem, kas bez maksas tiek nodrošināti visiem transporta uzņēmumiem, lai pasažieri varētu izmantot visaptverošu un atvērtu biļešu iegādes sistēmu. Sistēma, kas darbojas jaunā pamatmodulī, ir sadarbspējīga ar TTE 2.0 risinājumiem. B2B un B2C moduļus izstrādā, lai nodrošinātu netraucētu savienojumu ar jauno pamatmoduli.

E27G

E2.2.2. Transporta digitalizācija

Mērķrādītājs

Uzstādīt: Dinamiskā pasažieru informācijas sistēma (SDIP), kontroles sistēmas un pārbrauktuves 55 zonās

 

Skaits

0

SDIP: 10 vietas, vadības ierīce: 15 vietas, pārbrauktuves: 30 vietas

1. cet.

2024

Dinamiskās pasažieru informācijas sistēmas (SDIP) uzstādīšana 10 vietās SDIP vajadzībām, kas nodrošina reāllaika informāciju par dzelzceļa satiksmi pasažieriem, 15 vietas automātiskai kontrolei, kas ļauj pārvaldīt konkrētas dzelzceļa zonas no vietējiem satiksmes vadības centriem, 30 pārbrauktuves, kas saistītas ar automātisku kontrolētu drošības ierīču uzstādīšanu (pārejas vārti, skaņas un gaismas signalizācijas sistēmas).

E28G

E2.2.2. Transporta digitalizācija

Mērķrādītājs

Automātiskās vadības, pārbrauktuves, 180 ERTMS borta ierīču uzstādīšana un ar to saistīta nodošana ekspluatācijā

 

Skaits

0

- 180 ERTMS borta ierīces;

45 vietas, pārbrauktuves:

- 35 vietas automātiskai vadībai

2. cet.

2026

180 ERTMS borta ierīču uzstādīšana (priekšlikumu izvēlas saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā), 45 pārbrauktuvju sistēmu modernizācija (tostarp vārti, skaņas un gaismas drošības sistēmas) un dzelzceļa vadības punktu automātiskas kontroles ieviešana 35 vietās.

E.3.    Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Palielināt bezemisiju un mazemisiju transporta īpatsvaru, novērst un samazināt transporta negatīvo ietekmi uz vidi

Reformas mērķis ir samazināt transporta ietekmi uz vidi un veselību.

Reforma ietver pienākumu izveidot mazemisiju transporta zonas pilsētās, kurās ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju un kurās ir pārsniegtas konkrētas gaisa piesārņojuma robežvērtības. Pašvaldību rīcībā ir 9 mēneši šādu zonu ieviešanai no brīža, kad vides aizsardzības inspekcija konstatē piesārņojuma līmeņa pārsniegumu.

Reforma stājas spēkā līdz 2024. gada 30. jūnijam, un attiecīgās pilsētas līdz 2025. gada 31. martam ievieš mazemisiju zonas.

E1.2.1. Bezemisiju sabiedriskais transports pilsētās (tramvaji)

Investīcijas mērķis ir palielināt tīra sabiedriskā transporta piedāvājumu pilsētās.

Atbalstu prioritārā kārtā piešķir teritorijām, kurās ir ieviestas vai ir plānots ieviest tīras transporta zonas.

Ieguldījumu veido 110 bezemisiju dzelzceļa ritošā sastāva (tramvaju) iegāde sabiedriskajam transportam pilsētās līdz 2026. gada 30. jūnijam.

E2.3 Uzlabot transporta pieejamību, drošību un digitālos risinājumus

Reformas mērķis ir palielināt transporta pieejamību.

Tā izpaužas kā paātrināta Regulas (EK) Nr. 1371/2007 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un par ritošā sastāva pielāgošanu pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām īstenošana. Šis lēmums stājas spēkā 2021. gada 21. janvārī.

Reforma ietver arī pienākumu modernizēt valsts, starptautisko un reģionālo ritošo sastāvu, nosakot prasības pasažieriem ar invaliditāti. Šis lēmums stājas spēkā 2021. gada 21. janvārī.

E2.3.1. Reģionālie dzelzceļi pasažieru ritošais sastāvs

Ieguldījumu mērķis ir uzlabot reģionālos dzelzceļa transporta pakalpojumus, samazināt transporta atstumtību un uzlabot reģionālo pasažieru pārvadātāju ceļošanas komfortu, paātrināt pasažieru tiesību aizsardzību un uzlabot to dzelzceļa pakalpojumu kvalitāti, ko sniedz reģionālos, starpreģionālos un starptautiskos pasažieru pārvadājumu pakalpojumos.

Lai sasniegtu šo mērķi, investīcija ietver 75 jauna bezemisiju ritošā sastāva, kas atbilst SITS prasībām, ir aprīkots ar ERTMS un nodrošina pilnīgu pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, modernizāciju un iegādi līdz 2026. gada 30. jūnijam.

E.4.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Turpmākie pasākumi. NR.°

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

E1L

E1.2. Palielināt bezemisiju un mazemisiju transporta īpatsvaru, novērst un samazināt transporta negatīvo ietekmi uz vidi

Atskaites punkts

Tāda tiesību akta stāšanās spēkā, ar ko konkrētām, visvairāk piesārņotām pilsētām ievieš pienākumu attiecībā uz mazemisiju zonām

Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2024

Tiesību akts nosaka pienākumu no 2025. gada 1. ceturkšņa izveidot mazemisiju transporta zonas pilsētās ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju, kurās ir pārsniegtas kaitīgas vielas salīdzinājumā ar ES gaisa piesārņojuma robežvērtībām, un paplašina iespēju tās ieviest visās pilsētu teritorijās neatkarīgi no iedzīvotāju skaita. Zonās drīkst iebraukt tikai “zemas emisijas” pasažieru transportlīdzekļiem. Deviņu mēnešu laikā no dienas, kad saņemta informācija par gaisa piesārņojuma koncentrācijas līmeņa pārsniegšanu, pilsētas savā teritorijā izveido tīru transporta zonu. 9 mēnešu termiņš ir tāds, lai pašvaldības varētu sagatavot teritoriju, kurā atradīsies tīrā transporta zona, plānotajiem ierobežojumiem.

E2L

E1.2. Palielināt bezemisiju un mazemisiju transporta īpatsvaru, novērst un samazināt transporta negatīvo ietekmi uz vidi

Atskaites punkts

Mazemisiju transporta zonu ieviešana, ko īsteno attiecīgās pašvaldības iestādes

Mazemisiju transporta zonu ieviešana

 

 

 

1. cet.

2025

Mazemisiju transporta zonas ir obligātas pilsētās ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju, kurās ir pārsniegtas gaisa kvalitātes robežvērtības. Vispārējā vides aizsardzības inspekcija katru gadu līdz 30. aprīlim sagatavo ziņojumu par gaisa kvalitāti. Pilsētām, kuras pārsniedz gaisa kvalitātes robežvērtības, kas noteiktas pirmajā ziņojumā, kurš publicēts pēc tiesību aktu stāšanās spēkā, ir 6 mēneši, lai izveidotu mazemisiju transporta zonas.

E3L

E1.2.1. Bezemisiju sabiedriskais transports pilsētās (tramvaji)

Atskaites punkts

Jauni tramvaji: atbalsta saņēmēju atlase

Līgumi, kas parakstīti ar saņēmējiem subjektiem

1. cet.

2025

Līgumi, kas parakstīti ar saņēmējiem (pašvaldībām vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem) par 110 tramvaju iegādi un nodošanu ekspluatācijā pēc atklātiem un pārredzamiem uzaicinājumiem piedalīties konkursā.

Saņēmējus izraugās, izmantojot pārredzamus konkursus, kuros var piedalīties visas vietējās iestādes un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji.

Saņēmēju subjektu atlases kritēriji jo īpaši atspoguļo vajadzību pēc tīra sabiedriskā transporta un ietekmi uz emisiju un sastrēgumu samazināšanu, projektu briedumu. Prioritāti piešķir teritorijām, kurās ir ieviestas vai ir plānots ieviest tīras transporta zonas.

Līdzekļus piešķir taisnīgi un pārredzami, vienojoties ar vietējām pašvaldībām, un galasaņēmēji vai pašvaldības tos nekādā veidā neatmaksā Polijas valdībai.

E4L

E1.2.1. Bezemisiju sabiedriskais transports pilsētās (tramvaji)

Mērķrādītājs

Jauni tramvaji, ko izmanto sabiedriskajam pilsētas transportam

 

Skaits

0

110

2. cet.

2026

Mērķrādītājs attiecas uz jaunu tramvaju skaitu pilsētās.

Tramvaju iepirkumu veic, izmantojot atklātus konkursus, ko pārvalda Satiksmes ministrija/saņēmēji.

Investīcijas mērķis ir palielināt tīra sabiedriskā transporta piedāvājumu pilsētās. Atbalstu prioritārā kārtā piešķir teritorijām, kurās ir ieviestas vai ir plānots ieviest tīras transporta zonas. Ieguldījumu veido 110 bezemisiju dzelzceļa ritošā sastāva (tramvaju) iegāde sabiedriskajam transportam pilsētās līdz 2026. gada 30. jūnijam.

E5L

E2.3 Uzlabot transporta pieejamību, drošību un digitālos risinājumus

Atskaites punkts

Tāda tiesību akta stāšanās spēkā, ar ko ievieš pasažieru tiesību uzlabojumus ritošā sastāva prasību jomā

Noteikums tiesību aktos, kas norāda uz stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2022

Dzelzceļa investīciju tehniskos un funkcionālos standartus ievieš ar tiesību aktu, lai nodrošinātu atbilstošus infrastruktūras risinājumus, kas apmierina pasažieru ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzības. Šajā nolūkā ar tiesību aktu atceļ attiecīgos valsts noteikumus, lai atkāptos no Regulas (EK) Nr. 1371/2007 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem.

E6L

E2.3 Uzlabot transporta pieejamību, drošību un digitālos risinājumus

Atskaites punkts

Pienākums modernizēt valsts, starptautisko un reģionālo ritošo sastāvu, nosakot prasības pasažieriem ar invaliditāti

Tiesību akta noteikums, kas norāda uz stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2024

Stājas spēkā pienākums pielāgot dzelzceļa ritošo sastāvu pasažieru tiesību prasībām, pielāgojoties Regulas Nr. 1371/2007  8. panta 3. punktu un 21. panta 1. punktam (ja modernizācija ir pamatota un racionāla attiecībā uz ritošā sastāva paredzamo ekspluatācijas laiku), lai reģionālo, valsts un starptautisko ritošo sastāvu modernizētu līdz pasažieriem ar invaliditāti un uzlabotu pasažieru tiesības.
Reģionālā ritošā sastāva prasības ir obligātas no 2024. gada 2. ceturkšņa un starptautiskajam un tālsatiksmes ritošajam sastāvam — no 2023. gada 2. ceturkšņa.

E7L

E2.3.1. Reģionālie dzelzceļi pasažieru ritošais sastāvs

Mērķrādītājs

Ekspluatācijā esoši jauni elektriski un ERTMS aprīkoti reģionālie vilcieni

 

Skaits

0

75

2. cet.

2026

Ekspluatācijā esošs jauns bezemisiju un ERTMS aprīkots reģionālais ritošais sastāvs. Iekārtas iepērk, izmantojot atklātu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā un saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumiem. Beidzoties sabiedrisko pakalpojumu līgumam, ritošo sastāvu nodod kompetentajai iestādei vai nākamajam operatoram (par tirgus cenu bez atbalsta).



F. KOMPONENTS F: “IESTĀŽU KVALITĀTES UN ANP ĪSTENOŠANAS NOSACĪJUMU UZLABOŠANA”

Polija saskaras ar vairākām ilgstošām problēmām, kas saistītas ar investīciju vidi, jo īpaši attiecībā uz Polijas tiesu sistēmu, kā arī lēmumu pieņemšanas un likumdošanas procesiem.

Tāpēc šā komponenta galvenais mērķis ir uzlabot investīciju vidi un radīt apstākļus Polijas atveseļošanas un noturības plāna efektīvai īstenošanai. Tālab reformas mērķis ir: stiprināt tiesu neatkarību un objektivitāti; labot to tiesnešu situāciju, kurus skāruši Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas lēmumi disciplinārlietās un tiesnešu imunitātes lietās, lai atjaunotu tos tiesnešus, par kuriem konstatēts, ka tie ir nelikumīgi skarti, nekavējoties veicot pārskatīšanas procedūru; palielināt ietekmes novērtējumu izmantošanu likumdošanas procesā; nodrošināt pienācīgu apspriešanos ar sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām Atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā, tostarp izveidojot uzraudzības komiteju, un nodrošināt Arachne riska novērtēšanas instrumenta piemērošanu Atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu “uzlabot normatīvo vidi, jo īpaši stiprinot apspriešanās ar sociālajiem partneriem un sabiedriskās apspriešanas lomu likumdošanas procesā” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “uzlabot investīciju vidi, jo īpaši aizsargājot tiesu iestāžu neatkarību”, kā arī “nodrošināt efektīvas sabiedriskās apspriešanas un sociālo partneru iesaistīšanu politikas veidošanas procesā” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4).

F1. Tiesu sistēma

Reformu galvenais mērķis ir paaugstināt tiesiskās aizsardzības standartu un uzlabot investīciju vidi Polijā, kā arī atbalstīt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/241 22. pantā minēto iekšējās kontroles sistēmu, stiprinot tiesu neatkarības un objektivitātes garantijas.

Reformas rezultātā tiek stiprināta tiesu un tiesnešu neatkarība un objektivitāte, kas noteikta tiesību aktos saskaņā ar LES 19. pantu un attiecīgo ES acquis. Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 24. panta 3. punktā, visas citas reformas īsteno, nevājinot šo rezultātu un negatīvi neietekmējot turpmāk minētos elementus.

F1.1. Reforma tiesu neatkarības un objektivitātes stiprināšanai

Reforma:

a)visās lietās, kas attiecas uz tiesnešiem, tostarp disciplinārās imunitātes un imunitātes atcelšanas gadījumā, nosaka Augstākās tiesas palātas, izņemot esošo Disciplinārlietu palātu, jurisdikcijas apjomu, kas atbilst prasībām, kuras izriet no LES 19. panta 1. punkta. Tas nodrošina, ka iepriekš minētās lietas izskata neatkarīga un objektīva tiesa, kas izveidota ar likumu, vienlaikus ierobežojot rīcības brīvību noteikt disciplinārtiesu, kurai ir jurisdikcija pirmajā instancē lietās, kas attiecas uz vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešiem,

b)precizēt tiesnešu disciplinārās atbildības tvērumu, nodrošinot, ka netiek ierobežotas Polijas tiesu tiesības iesniegt EST lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu. Šāds lūgums nav pamats disciplinārlietas ierosināšanai pret tiesnesi,

c)lai gan tiesnešus joprojām var saukt pie atbildības par profesionālās ētikas pārkāpumu, tostarp klaju un rupju likuma pārkāpumu, noteikt, ka tiesas nolēmumu saturs nav kvalificēts kā disciplinārpārkāpums,

d)nodrošināt, ka kompetentā tiesa var uzsākt pārbaudi tiesvedības ietvaros par to, vai tiesnesis atbilst neatkarības, objektivitātes un “tiesību aktos noteiktam statusam” saskaņā ar LES 19. pantu, ja šajā jautājumā rodas nopietnas šaubas un ja šāda pārbaude nav kvalificēta kā disciplinārpārkāpums,

e)stiprināt procesuālās garantijas un pušu pilnvaras disciplinārlietās pret tiesnešiem, izmantojot

nodrošināt, ka disciplinārlietas pret vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešiem tiek izskatītas saprātīgā termiņā,

izstrādāt precīzākus noteikumus par to tiesu teritoriālo jurisdikciju, kuras izskata disciplinārlietas, lai nodrošinātu, ka attiecīgo tiesu var tieši noteikt saskaņā ar tiesību aktu;

III) nodrošināt, ka aizstāvja iecelšana disciplinārlietās pret tiesnesi tiek veikta saprātīgā termiņā, kā arī nodrošināt laiku aizstāvības advokāta sagatavošanai pēc būtības, lai viņš varētu pildīt savas funkcijas attiecīgajā tiesvedībā. Vienlaikus tiesa aptur procesa norisi, ja apsūdzētais tiesnesis vai viņa aizstāvis nav ieradies pienācīgi pamatotā prombūtnē.

Reforma stājas spēkā līdz 2022. gada otrā ceturkšņa beigām.

F1.2. Reforma, lai labotu to tiesnešu situāciju, kurus skar Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas lēmumi disciplinārlietās un tiesnešu imunitātes lietās

Reforma nodrošina, ka tiesnešiem, kurus skar Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas lēmumi, ir iespēja pārskatīt viņu lietas. Šādas lietas, par kurām jau ir lēmusi Disciplinārlietu palāta, pārskata tiesa, kas atbilst LES 19. panta 1. punkta prasībām, saskaņā ar noteikumiem, kas jāpieņem, pamatojoties uz iepriekš minēto reformu. Leģislatīvajā aktā nosaka, ka pirmā tiesas sēde, kas izskata minētās lietas, notiek trīs mēnešu laikā no dienas, kad saņemts tā tiesneša priekšlikums, kurš lūdz pārskatīšanu, un ka lietas izskata divpadsmit mēnešu laikā pēc šāda ierosinājuma saņemšanas. Lietas, kas pašlaik tiek izskatītas Disciplinārlietu palātā, nodod izskatīšanai tiesā saskaņā ar iepriekš minētās tiesvedības noteikumiem.

Reforma stājas spēkā līdz 2022. gada otrā ceturkšņa beigām.

Abas iepriekš minētās reformas, kuru pabeigšanas datums ir 2022. gada 2. ceturksnis, izpilda pirms pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas Komisijai, un tās ir priekšnoteikums jebkādam maksājumam saskaņā ar ANM regulas 24. pantu.

F2.1. Tiesību aktu izstrādes procesa uzlabošana

Reformas mērķis ir pieņemt grozījumus Sejma, Senāta un Ministru padomes reglamentā, ar ko ievieš obligātu ietekmes novērtējumu un sabiedrisko apspriešanu par deputātu un senatoru ierosinātajiem likumprojektiem. Reforma arī ierobežo paātrināto procedūru izmantošanu, attiecinot to tikai uz skaidri noteiktiem un izņēmuma gadījumiem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

F3.1. Atjaunojamo enerģijas avotu attīstības nosacījumu uzlabošana 

Lai atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā nodrošinātu pienācīgu apspriešanos ar sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām, reforma ietver tāda tiesību akta stāšanos spēkā, ar ko izveido uzraudzības komiteju, kurā ir atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā iesaistītās ieinteresētās personas un sociālie partneri. Uzraudzības komitejas uzdevums ir uzraudzīt atveseļošanas un noturības plāna efektīvu īstenošanu. Tiesību aktā iekļauj noteikumu, kas paredz juridisku prasību apspriesties ar uzraudzības komiteju Atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas laikā. Reforma ietver arī norādījumu pieņemšanu, ar kuriem paredz noteikumus ieinteresēto personu un sociālo partneru iesaistīšanai ANP plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.

Reforma ietver arī repozitorija sistēmas ieviešanu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 22. panta 2. punkta d) apakšpunktu, lai varētu vākt, glabāt un uzraudzīt datus par atskaites punktiem un mērķrādītājiem, tostarp galasaņēmēju līmenī. Datus no šīs repozitorija sistēmas ievada Arachne sistēmā, ko izmanto revīzijās un kontrolēs, lai novērstu, atklātu un labotu interešu konfliktus, krāpšanu, korupciju un dubultu finansēšanu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

F.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Turpmākie pasākumi. NR.°

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

F1G

F1.1. Reforma tiesu neatkarības un objektivitātes stiprināšanai

Atskaites punkts

Tādas reformas stāšanās spēkā, kas stiprina tiesu neatkarību un objektivitāti

Tiesību akta noteikums, kas norāda uz stāšanos spēkā

2. cet.

2022

Tādas reformas stāšanās spēkā, kas:

a)visās lietās, kas attiecas uz tiesnešiem, tostarp disciplinārās imunitātes un imunitātes atcelšanas gadījumā, nosaka Augstākās tiesas palātas, izņemot esošo Disciplinārlietu palātu, jurisdikcijas apjomu, kas atbilst prasībām, kuras izriet no LES 19. panta 1. punkta. Tas nodrošina, ka iepriekš minētās lietas izskata neatkarīga un objektīva tiesa, kas izveidota ar likumu, vienlaikus ierobežojot rīcības brīvību noteikt disciplinārtiesu, kurai ir jurisdikcija pirmajā instancē lietās, kas attiecas uz vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešiem,

b)precizēt tiesnešu disciplinārās atbildības tvērumu, nodrošinot, ka netiek ierobežotas Polijas tiesu tiesības iesniegt EST lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu. Šāds lūgums nav pamats disciplinārlietas ierosināšanai pret tiesnesi,

c)lai gan tiesnešus joprojām var saukt pie atbildības par profesionālās ētikas pārkāpumu, tostarp klaju un rupju likuma pārkāpumu, noteikt, ka tiesas nolēmumu saturs nav kvalificēts kā disciplinārpārkāpums,

d)nodrošināt, ka kompetentā tiesa var uzsākt pārbaudi tiesvedības ietvaros par to, vai tiesnesis atbilst neatkarības, objektivitātes un “tiesību aktos noteiktam statusam” saskaņā ar LES 19. pantu, ja šajā jautājumā rodas nopietnas šaubas un ja šāda pārbaude nav kvalificēta kā disciplinārpārkāpums,

e)stiprināt procesuālās garantijas un pušu pilnvaras disciplinārlietās pret tiesnešiem, izmantojot

(I)nodrošināt, ka disciplinārlietas pret vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešiem tiek izskatītas saprātīgā termiņā,

(II)izstrādāt precīzākus noteikumus par to tiesu teritoriālo jurisdikciju, kuras izskata disciplinārlietas, lai nodrošinātu, ka attiecīgo tiesu var tieši noteikt saskaņā ar tiesību aktu;

(III)nodrošināt, ka aizstāvja iecelšana disciplinārlietās pret tiesnesi tiek veikta saprātīgā termiņā, kā arī nodrošināt laiku aizstāvības advokāta būtiskai sagatavošanai, lai viņš varētu pildīt savas funkcijas attiecīgajā tiesvedībā. Vienlaikus tiesa aptur procesa norisi, ja apsūdzētais tiesnesis vai viņa aizstāvis nav ieradies pienācīgi pamatotā prombūtnē.

F2G

F1.2. Reforma, lai labotu to tiesnešu situāciju, kurus skar Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas lēmumi disciplinārlietās un tiesnešu imunitātes lietās

Atskaites punkts

Reformas stāšanās spēkā, lai labotu to tiesnešu situāciju, kurus skar Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas lēmumi disciplinārlietās un tiesnešu imunitātes lietās

Tiesību akta noteikums, kas norāda uz stāšanos spēkā

2. cet.

2022

Tādas reformas stāšanās spēkā, kas nodrošina, ka tiesnešiem, kurus skar Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas lēmumi, ir iespēja pārskatīt viņu lietas. Šādas lietas, par kurām jau ir lēmusi Disciplinārlietu palāta, pārskata tiesa, kas atbilst LES 19. panta 1. punkta prasībām, saskaņā ar noteikumiem, kas jāpieņem, pamatojoties uz iepriekš minēto atskaites punktu F1G. Leģislatīvajā aktā nosaka, ka pirmā tiesas sēde, kas izskata minētās lietas, notiek trīs mēnešu laikā no dienas, kad saņemts tā tiesneša priekšlikums, kurš lūdz pārskatīšanu, un ka lietas izskata divpadsmit mēnešu laikā pēc šāda ierosinājuma saņemšanas. Lietas, kas pašlaik tiek izskatītas Disciplinārlietu palātā, nodod izskatīšanai tiesā saskaņā ar iepriekš minētās tiesvedības noteikumiem.

F3G

F1.2. Reforma, lai labotu to tiesnešu situāciju, kurus skar Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas lēmumi disciplinārlietās un tiesnešu imunitātes lietās

Atskaites punkts

Reforma, lai labotu to tiesnešu situāciju, kurus skar Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas lēmumi disciplinārlietās un tiesnešu imunitātes lietās

Lietas, kas izskatītas

4. cet.

2023

Izskata visas pārskatīšanas lietas, kas uzsāktas saskaņā ar atskaites punktu F2G, izņemot pienācīgi pamatotos ārkārtas apstākļos.

F4G

F2.1. Tiesību aktu izstrādes procesa uzlabošana

Atskaites punkts

Parlamenta, Senāta un Ministru padomes reglamenta grozījuma pieņemšana, lai likumdošanas procesā vairāk izmantotu sabiedriskās apspriešanas un ietekmes novērtējumus

Tiesību aktu noteikumi, kas norāda uz stāšanos spēkā

3. sem.

2022

Stājas spēkā grozījumi Sejma, Senāta un Ministru padomes reglamentā, kas: i) ieviest obligātu ietekmes novērtējumu un sabiedrisko apspriešanu par likumprojektiem, ko ierosinājuši vietnieki un senatori, lai nodrošinātu ieinteresēto personu un ekspertu strukturētāku iesaistīšanos likumdošanas procesā; ii) ierobežot paātrināto procedūru izmantošanu, attiecinot to tikai uz precīzi noteiktiem un izņēmuma gadījumiem.

F5G

F3.1. Atjaunojamo enerģijas avotu attīstības nosacījumu uzlabošana

Atskaites punkts

Tāda tiesību akta stāšanās spēkā, ar ko izveido uzraudzības komiteju, un uzdevumi, kas tai uzticēti ANP efektīvas īstenošanas uzraudzībai

Tiesību akta noteikums, kas norāda uz stāšanos spēkā

 

 

 

1. cet.

2022

Pēc sabiedriskās apspriešanas stājas spēkā tiesību akts, kas:
Izveidot uzraudzības komiteju, kuras uzdevums ir uzraudzīt ANP efektīvu īstenošanu un kuras sastāvā ir ieinteresētās personas un sociālie partneri, kurus ietekmē ANP īstenošana, tostarp pārstāvji no struktūrām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību un veicina pamattiesības un nediskrimināciju;

F6G

F3.1. Atjaunojamo enerģijas avotu attīstības nosacījumu uzlabošana

Atskaites punkts

Par reģionālo attīstību atbildīgā ministra norādījumu pieņemšana, paredzot noteikumus ieinteresēto personu un sociālo partneru iesaistīšanai ANP īstenošanā

Norādījumu publicēšana Attīstības fondu un reģionālās politikas ministrijas tīmekļa vietnē

2. cet.

2022

Pēc sabiedriskās apspriešanas pieņemt norādījumus, lai nodrošinātu ieinteresēto personu un sociālo partneru efektīvu iesaisti ANP plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.

Vadlīnijās saskaņo pasākumus, kas jāveic iestādēm, kuras atbild par reformu un investīciju īstenošanu saskaņā ar ANP.

Vadlīnijās iekļauj mehānismus ieinteresēto personu un sociālo partneru iesaistes uzraudzībai un novērtēšanai.

F7G

F3.1. Atjaunojamo enerģijas avotu attīstības nosacījumu uzlabošana

Atskaites punkts

Efektīvas revīzijas un kontroles nodrošināšana ANM īstenošanas ietvaros, aizsargājot Savienības finanšu intereses

Revīzijas ziņojums, kas apstiprina repozitorija sistēmas funkcijas

2. cet.

2022

Ir izveidota un darbojas repozitorija sistēma ANM īstenošanas uzraudzībai. Sistēmai ir vismaz šādas minimālās funkcijas:
a) datu vākšanu un atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzību;
b) datu vākšana, glabāšana un piekļuves nodrošināšana saskaņā ar ANM regulas 22. panta 2. punkta d) apakšpunkta i)–iii) punktu.

Piekļuvi šiem datiem piešķir visām attiecīgajām valsts un Eiropas struktūrām revīzijas un kontroles nolūkā. Datus, kas iegūti no šīs repozitorija sistēmas, ievada Arachne sistēmā reizi ceturksnī. Arachne sistēmu izmanto revīzijās un kontrolēs, lai novērstu un atklātu un labotu interešu konfliktus, krāpšanu, korupciju un dubultu finansēšanu.



2.Atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas

Polijas atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas ir 160 967 579 300 PLN, kas atbilst 35 363 500 000 EUR, pamatojoties uz ECB 2021. gada 3. maija atsauces likmi PLN.

2. IEDAĻA. FINANSIĀLAIS ATBALSTS

2.1. Finanšu iemaksa

Šā lēmuma 2. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:

Pirmā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

A1G

A1.1 Fiskālās sistēmas reforma

Atskaites punkts

Izstrādāt konceptuālu piezīmi par standartizēto kontu karti, kas integrēta budžeta klasifikācijā

A3G

A1.1 Fiskālās sistēmas reforma

Atskaites punkts

Stājas spēkā grozījums Likumā par valsts finansēm, paplašinot izdevumu stabilizēšanas noteikuma (SER) darbības jomu, lai iekļautu valsts īpašam nolūkam paredzētus fondus

A5G

A1.2 Normatīvā un administratīvā sloga turpmāka samazināšana

Atskaites punkts

Tiesību aktu kopuma stāšanās spēkā, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem un iedzīvotājiem

A18G

A1.4 Reforma ražotāju/patērētāju konkurētspējas un aizsardzības uzlabošanai lauksaimniecības nozarē

Atskaites punkts

Pēc sabiedriskās apspriešanas stājas spēkā jauns likums cīņai pret līgumisko priekšrocību negodīgu izmantošanu lauksaimniecības un pārtikas tirdzniecības nozarē, kas:

A20G

A1.4.1. Ieguldījumi lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes ķēdes dažādošanai un saīsināšanai un ķēdes struktūru noturības veidošanai

Atskaites punkts

Atbalsta saņēmēju atlases kritēriju pieņemšana visiem projektiem, uz kuriem attiecas šis ieguldījums

A27G

A2.1. Paātrināt robotizācijas un digitalizācijas un inovācijas procesus

Atskaites punkts

Stājas spēkā jauns likums par atbalstu uzņēmumu automatizācijai, digitalizācijai un inovācijai, ieviešot nodokļu atvieglojumus robotizācijai

A38G

A2.4. Sadarbības mehānismu stiprināšana starp zinātni un rūpniecību

Atskaites punkts

Tāda tiesību akta stāšanās spēkā, ar ko groza Likumu par augstāko izglītību un zinātni attiecībā uz to struktūru katalogu, kuras kopā ar universitātēm var izveidot īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības

A39G

A2.4. Sadarbības mehānismu stiprināšana starp zinātni un rūpniecību

Atskaites punkts

Tiesību akta, ar ko paredz noteikumus par laboratoriju izmantošanu un zināšanu nodošanu lauksaimniecības un lauku attīstības ministra uzraudzītiem institūtiem, stāšanās spēkā

A59G

A4.2 Reforma, kuras mērķis ir uzlabot vecāku situāciju darba tirgū, uzlabojot bērnu aprūpes pieejamību bērniem līdz trīs gadu vecumam

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko groza Likumu par bērnu aprūpi līdz trīs gadu vecumam un kura mērķis ir mainīt aprūpes finansēšanas sistēmas organizāciju bērniem līdz trīs gadu vecumam, lai ieviestu vienotu un saskaņotu finansēšanas pārvaldības sistēmu bērnu aprūpes pakalpojumu izveidei un darbībai bērniem līdz trīs gadu vecumam

A60G

A4.2.1. Atbalsts bērnu aprūpes iestādēm bērniem līdz trīs gadu vecumam (medmāsām, bērnu klubiem) Maluch+

Atskaites punkts

Izveidot IT sistēmu, lai pārvaldītu bērnu aprūpes iestāžu finansēšanu un izveidi bērniem līdz trīs gadu vecumam, apvienojot dažādus bērnu aprūpes finansēšanas avotus

A62G

A4.3 Sociālās ekonomikas struktūru tiesiskā regulējuma īstenošana

Atskaites punkts

Tiesību akta par sociālo ekonomiku stāšanās spēkā

B1G

B1.1. Tīrs gaiss un energoefektivitāte

Atskaites punkts

Tiesību akta, ar ko groza Energoefektivitātes aktu, un ar to saistīto tiesību aktu stāšanās spēkā

B3G

B1.1. Tīrs gaiss un energoefektivitāte

Atskaites punkts

Valsts gaisa aizsardzības programmas atjaunināšana

B16G

B2.1. “Ūdeņraža tehnoloģiju un citu dekarbonizētu gāzu attīstības nosacījumu uzlabošana”

Atskaites punkts

Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem groza tiesību aktus par ūdeņradi kā alternatīvu transporta degvielu

B23G

B2.2 Atjaunojamo enerģijas avotu attīstības nosacījumu uzlabošana

Atskaites punkts

Tiesību akta, ar ko groza Likumu par ieguldījumiem sauszemes vējparkos, stāšanās spēkā

B29G

B2.2 Atjaunojamo enerģijas avotu attīstības nosacījumu uzlabošana

Atskaites punkts

Tādu īstenošanas noteikumu stāšanās spēkā, kas izriet no Likuma par elektroenerģijas ražošanas veicināšanu atkrastes vējparkos

B39G

B3.1. Ieguldījumi ilgtspējīgas ūdens resursu apsaimniekošanas potenciāla palielināšanā lauku apvidos

Atskaites punkts

Noteikumu izstrāde atbalsta teritorializācijai ieguldījumiem ūdensapgādē vai kanalizācijā lauku apvidos

B4039G

B3.1. Ieguldījumi ilgtspējīgas ūdens resursu apsaimniekošanas potenciāla palielināšanā lauku apvidos

Atskaites punkts

Tāda tiesību akta stāšanās spēkā, ar ko nosaka pienākumu regulāri uzraudzīt un kontrolēt attiecīgas individuālas sistēmas

C1G

C1.1 Tīkla infrastruktūras attīstības veicināšana, lai nodrošinātu vispārēju piekļuvi ātrdarbīgam internetam

Atskaites punkts

Ministru prezidenta kancelejas sagatavotais satvars platjoslas projektu līdzfinansēšanai baltajās nākamās paaudzes piekļuves (NGA) teritorijās, kur pašlaik nav NGA tīkla

D23G

D.2.1. Labo nosacījumu radīšana medicīnas personāla skaita pieaugumam

Atskaites punkts

Grozījums Likumā par augstāko izglītību un zinātni un par ārsta un zobārsta profesijām, lai nodrošinātu juridisko pamatu 2021./2022. mācību gada finansiālajam atbalstam studentiem medicīnas jomā Polijā

D29G

D2.1.1. Ieguldījumi, kas saistīti ar mācību iekārtu modernizāciju un modernizēšanu, lai palielinātu medicīnas studiju uzņemšanas ierobežojumus

Atskaites punkts

Tāda tiesību akta stāšanās spēkā, ar kuru izveido sistēmu, kas stimulē uzsākt un turpināt studijas atsevišķās medicīnas universitātes fakultātēs, piešķirot stipendijas, finansējumu studijām un mentorēšanu

E8G

E1.1.1 Atbalsts ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni

Atskaites punkts

Finanšu instrumenta (fonda) izveide bezemisiju/mazemisiju mobilitātei un enerģētikai

E23G

E2.2 Uzlabot transporta drošību

Atskaites punkts

prioritāte attiecībā uz gājējiem uz pārbrauktuves, vienots ātrums apbūvētās teritorijās, minimālais attālums starp transportlīdzekļiem, ceļu satiksmes drošības mērķi līdz 2030. gadam (50 % nelaimes gadījumos bojāgājušo)

F1G

F1.1. Reforma tiesu neatkarības un objektivitātes stiprināšanai

Atskaites punkts

Tādas reformas stāšanās spēkā, kas stiprina tiesu neatkarību un objektivitāti

F2G

F2.1. Reforma, lai labotu to tiesnešu situāciju, kurus skar Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas lēmumi disciplinārlietās un tiesnešu imunitātes lietās

Atskaites punkts

Tādas reformas stāšanās spēkā, kas stiprina tiesu neatkarību un objektivitāti

F5G

F3.1. Atjaunojamo enerģijas avotu attīstības nosacījumu uzlabošana

Atskaites punkts

Tāda tiesību akta stāšanās spēkā, ar ko izveido uzraudzības komiteju, un uzdevumi, kas tai uzticēti ANP efektīvas īstenošanas uzraudzībai

F6G

F3.1. Atjaunojamo enerģijas avotu attīstības nosacījumu uzlabošana

Atskaites punkts

Par reģionālo attīstību atbildīgā ministra norādījumu pieņemšana, paredzot noteikumus ieinteresēto personu un sociālo partneru iesaistīšanai ANP īstenošanā

F7G

F3.1. Atjaunojamo enerģijas avotu attīstības nosacījumu uzlabošana

Atskaites punkts

Efektīvas revīzijas un kontroles nodrošināšana ANM īstenošanas ietvaros, aizsargājot Savienības finanšu intereses

Izmaksājamās daļas summa

EUR 2 851 148 919

Otrā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

A9G

A1.2.2. Atbalsts ieguldījumiem, kas ir ļoti svarīgi ekonomikai

Atskaites punkts

Izstrādājamo investīciju jomu galīgās atlases pieņemšana

A13G

A1.3.1. Zemes izmantošanas plānošanas reformas īstenošana

Atskaites punkts

Tāda dokumenta publicēšana, kurā noteikts piešķiršanas mehānisms un indikatīvā atbalsta summa, kas piešķirama katrai Polijas pašvaldībai zemes izmantošanas plānošanas reformas īstenošanai

A49G

A3.1.1. Ieguldījumi modernā profesionālajā apmācībā, augstākajā izglītībā un mūžizglītībā

Mērķrādītājs

Izveidot funkcionējošas reģionālās koordinācijas grupas, kas koordinē profesionālās izglītības un apmācības un mūžizglītības politiku

A51G

A4.1 Efektīvas darba tirgus institūcijas

Atskaites punkts

Stājas spēkā jauni tiesību akti par valsts nodarbinātības dienestiem, trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātību un par konkrētu darba līgumu elektronisku noslēgšanu:

- ieviest izmaiņas valsts nodarbinātības dienestos un aktīvā darba tirgus politikā, lai palielinātu darbaspēka līdzdalību

Samazināt administratīvos šķēršļus ārvalstnieku nodarbinātībai:

- dažu līgumu noslēgšanas procesa vienkāršošana

A53G

A4.1 Efektīvas darba tirgus institūcijas

Atskaites punkts

Veikt apspriešanos ar sociālajiem partneriem par koplīgumu potenciālu un veikt visaptverošu pētījumu par viena darba līguma iespējamo lomu, lai nodrošinātu jaunu elastīgumu un drošību Polijas darba tirgū;

A65G

Padarīt nodarbinātības veidus elastīgākus un ieviest tāldarbu

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko groza Darba kodeksu, ieviešot Darba kodeksa noteikumus par pastāvīgu tāldarbu un elastīgus darba laika režīmus

A67G

A4.5 Pagarināt karjeru un veicināt nodarbinātību pēc likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko groza Likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli, ar ko no 2023. gada īsteno iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu tiem, kuri ir sasnieguši pensionēšanās vecumu, bet turpina strādāt

B4G

B1.1. Tīrs gaiss un energoefektivitāte

Atskaites punkts

Klimata un vides ministra grozījuma par cietā kurināmā kvalitātes standartiem stāšanās spēkā

B24G

B2.2 Atjaunojamo enerģijas avotu attīstības nosacījumu uzlabošana

Atskaites punkts

Regulas, ar ko nosaka atjaunojamo energoresursu izsoļu plānu 2022.–2027. gadam, stāšanās spēkā

B30G

B2.2 Atjaunojamo enerģijas avotu attīstības nosacījumu uzlabošana

Atskaites punkts

Tādu īstenošanas noteikumu stāšanās spēkā, kas izriet no Likuma par elektroenerģijas ražošanas veicināšanu atkrastes vējparkos

C3G

C1.1 Tīkla infrastruktūras attīstības veicināšana, lai nodrošinātu vispārēju piekļuvi ātrdarbīgam internetam

Atskaites punkts

Premjerministra izdarīti grozījumi noteikumos par vienoto informācijas punktu

C9G

C.2.1. Digitālo lietotņu izvēršana publiskajā telpā, ekonomikā un sabiedrībā

Atskaites punkts

Obligātie saistošie standarti visu skolu aprīkošanai ar digitālo infrastruktūru, lai digitālajās tehnoloģijās visās skolās būtu iespējams vienlīdzīgi mācīties;

C10G

C.2.1. Digitālo lietotņu izvēršana publiskajā telpā, ekonomikā un sabiedrībā

Atskaites punkts

Stājas spēkā Ministru padomes rezolūcija par digitālo kompetenču attīstības programmu, lai pārvaldītu iedzīvotāju un darba ņēmēju digitālo kompetenču attīstību un digitālo izglītību dažādās nozarēs. Tas ietver arī Digitālās kompetences attīstības centra (DCDC) izveidi.

C16G

C2.1.3. E-kompetences

Atskaites punkts

Digitālās kompetences attīstības centra (DCDC) izveide

C21G

C3.1. Informācijas sistēmu kiberdrošības uzlabošana, datu apstrādes infrastruktūras stiprināšana un par drošību atbildīgo valsts dienestu infrastruktūras optimizēšana.

Atskaites punkts

Grozījums 2018. gada 5. jūlija Likumā par valsts kiberdrošības sistēmu, ar ko īsteno TID direktīvu un izveido visaptverošu kiberdrošības juridisko un organizatorisko pamatu valsts kiberdrošības sistēmai

C27G

C3.1.1. Kiberdrošība — kiberPL, datu apstrādes infrastruktūra un tiesībaizsardzības dienestu infrastruktūras optimizācija

Atskaites punkts

Svarīgs projekts visas Eiropas interesēs (IPCEI): Nākamās paaudzes mākoņdatošanas projektu atlase un līgumu parakstīšana

D1G

D1.1 Veselības pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un kvalitātes uzlabošana

Atskaites punkts

Tiesību akta par slimnīcu modernizāciju un efektivitātes uzlabošanu stāšanās spēkā

D2G

D1.1 Veselības pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un kvalitātes uzlabošana

Atskaites punkts

Stājas spēkā Valsts veselības fonda (NFZ) priekšsēdētāja rīkojums par primārās aprūpes un koordinētas aprūpes stiprināšanu, kam seko finanšu noteikumi (tostarp līgumu grozījumi), kas ļauj tos īstenot valsts mērogā.

D3G

D1.1 Veselības pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un kvalitātes uzlabošana

Atskaites punkts

Likuma par veselības aprūpes kvalitāti un pacientu drošību stāšanās spēkā kopā ar nepieciešamajiem īstenošanas noteikumiem

D4G

D1.1 Veselības pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un kvalitātes uzlabošana

Atskaites punkts

Likuma par Nacionālo Onkoloģijas tīklu stāšanās spēkā, ar ko izveido tīkla darbības noteikumus, ieviešot jaunu vēža aprūpes pārvaldības struktūru un jaunu modeli

D9G

D1.1.1. Augsti specializētu aprūpes centru un citu veselības aprūpes sniedzēju infrastruktūras attīstīšana un modernizācija

Atskaites punkts

Tiesību akta stāšanās spēkā attiecībā uz precīzu kritēriju sarakstu, pēc kuriem slimnīcām piešķir īpašas kategorijas, lai palīdzētu noteikt reformas rezultātā radušās investīciju vajadzības

D25G

D.2.1. Labo nosacījumu radīšana medicīnas personāla skaita pieaugumam

Atskaites punkts

Tiesību akta par paramedicīnas profesiju un paramedicīnas pašpārvaldi stāšanās spēkā, ar ko ievieš iespēju izveidot otrā cikla programmas paramedicīnas profesijas sagatavošanas jomā.

D27G

D.2.1. Labo nosacījumu radīšana medicīnas personāla skaita pieaugumam

Atskaites punkts

Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, kuru mērķis ir uzlabot medicīnas darba pievilcību un medicīnas darbinieku darba apstākļus

D32G

D3.1 Veselības aprūpes sistēmas efektivitātes un kvalitātes palielināšana, atbalstot Polijas pētniecības un izstrādes potenciālu medicīnas zinātņu un veselības zinātņu jomā

Atskaites punkts

Likuma par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm stāšanās spēkā

D33G

D3.1 Veselības aprūpes sistēmas efektivitātes un kvalitātes palielināšana, atbalstot Polijas pētniecības un izstrādes potenciālu medicīnas zinātņu un veselības zinātņu jomā

Atskaites punkts

Valdības stratēģiskajā plānā biomedicīnas nozares attīstībai paredzēto galveno darbību stāšanās spēkā vai īstenošana saskaņā ar stratēģiskajā plānā noteikto grafiku

D34G

D3.1.1. Pētniecības visaptveroša attīstība medicīnas zinātņu un veselības zinātņu jomā

Atskaites punkts

Polijas klīnisko pētījumu centru tīkla elektroniskas platformas darbības uzsākšana

E1G

E1.1 videi draudzīga transporta izmantošanas pieaugums

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko nosaka pienākumu no 2025. gada iegādāties tikai mazemisiju un bezemisiju autobusus pilsētās, kurās ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju

E9G

E1.1.1 Atbalsts ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni

Atskaites punkts

Finanšu starpnieku atlase

E15G

E2.1. Uzlabot dzelzceļa nozares konkurētspēju

Atskaites punkts

Stājas spēkā akts, ar ko groza Dzelzceļa transporta likumu, nodrošinot dzelzceļa operatoru noturību. Ministru lēmums par prioritāšu noteikšanu intermodālajiem pārvadājumiem un par sastrēgumu novēršanu, lai veicinātu dzelzceļa jaudu

F4G

F3.1. Tiesību aktu izstrādes procesa uzlabošana

Atskaites punkts

Parlamenta, Senāta un Ministru padomes reglamenta grozījuma pieņemšana, lai likumdošanas procesā vairāk izmantotu sabiedriskās apspriešanas un ietekmes novērtējumus

Izmaksājamās daļas summa

EUR 3 020 710 639

Trešā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

A12G

A1.3 Zemes izmantošanas plānošanas reforma

Atskaites punkts

Jauna tiesību akta par telpisko plānošanu stāšanās spēkā

A33G

A2.3. Institucionāls un juridisks pamats bezpilota gaisa kuģu (UAV) izstrādei

Atskaites punkts

Tiesību akta, ar ko groza Likumu par Polijas Aeronavigācijas pakalpojumu aģentūru, stāšanās spēkā

A57G

A4.2 Reforma, kuras mērķis ir uzlabot vecāku situāciju darba tirgū, uzlabojot piekļuvi kvalitatīvai bērnu aprūpei bērniem līdz trīs gadu vecumam

Atskaites punkts

Bērnu aprūpes kvalitātes standartu pieņemšana, tostarp izglītības pamatnostādņu un bērnu, kas jaunāki par trim gadiem, aprūpes pakalpojumu standartu pieņemšana, nodrošinot augstu kvalitāti, tostarp izglītību un aprūpi;

A71G

A4.7. Darba tirgus segmentācijas ierobežošana

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko groza Likumu par sociālās apdrošināšanas sistēmu, ar ko ierobežo darba tirgus segmentāciju un palielina visu to personu sociālo aizsardzību, kuras strādā, pamatojoties uz civiltiesiskiem līgumiem, padarot šos līgumus atkarīgus no sociālā nodrošinājuma iemaksām

B2G

B1.1. Tīrs gaiss un energoefektivitāte

Atskaites punkts

Prioritārās programmas “Tīru gaisu Eiropā” atjaunināšana

B22G

B2.2 Atjaunojamo enerģijas avotu attīstības nosacījumu uzlabošana

Atskaites punkts

Tādu aktu stāšanās spēkā, ar kuriem groza tiesisko regulējumu attiecībā uz atjaunojamo energoresursu energokopienām un biometānu: Grozījumi AER likumā, grozījumi tiesību aktos par enerģijas tirgu un AER likuma noteikumu stāšanās spēkā

C2G

C1.1 Tīkla infrastruktūras attīstības veicināšana, lai nodrošinātu vispārēju piekļuvi ātrdarbīgam internetam

Atskaites punkts

Grozījumi Digitizācijas ministra noteikumos par telesakaru infrastruktūras un pakalpojumu gada inventarizāciju

C17G

C2.1.3. E-kompetences

Mērķrādītājs

T1 — Digitālie koordinatori, vidēji pa vienam no katras pašvaldības (gmina) Polijā

D7G

D1.1 Veselības pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un kvalitātes uzlabošana

Atskaites punkts

Regulas par onkoloģiskā tīkla vojevodistes uzraudzības centru sarakstu stāšanās spēkā

D10G

D1.1.1. Augsti specializētu aprūpes centru un citu veselības aprūpes sniedzēju infrastruktūras attīstīšana un modernizācija

Atskaites punkts

Pirmais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus slimnīcām, kas pieprasa finansējumu

E2G

E1.1 videi draudzīga transporta izmantošanas pieaugums

Atskaites punkts

Pasākumi ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu (SUMP) izstrādes atbalstam un stimulu pieņemšana ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu īstenošanai, kas Infrastruktūras ministrijai sniedz tehnisku un finansiālu atbalstu visām funkcionālajām pilsētu teritorijām.

E16G

E2.1. Uzlabot dzelzceļa nozares konkurētspēju

Mērķrādītājs

Nodevu iekasēšanas sistēmas izveide uz jauniem ceļiem

Izmaksājamās daļas summa

EUR 2 003 340 320

Trešā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

A6G

A1.2 Normatīvā un administratīvā sloga turpmāka samazināšana

Atskaites punkts

Investīciju zonas likuma grozījuma stāšanās spēkā

A10G

A1.2.2. Atbalsts ieguldījumiem, kas ir ļoti svarīgi ekonomikai

Mērķrādītājs

Attīstītās ieguldījumu teritorijas (ha)

A25G

A1.4.1. Ieguldījumi lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes ķēdes dažādošanai un saīsināšanai un ķēdes struktūru noturības veidošanai

Mērķrādītājs

Lauksaimnieki un zvejnieki, kas pabeidza projektus, lai modernizētu savu infrastruktūru un aprīkojumu, saīsinātu pārtikas piegādes ķēdes un ieviestu lauksaimniecības 4.0 risinājumus ražošanas procesos

A41G

A. Apakškomponents Nr. 3.1. – Darbaspēks mūsdienu ekonomikai: prasmju un kvalifikāciju atbilstības darba tirgus prasībām uzlabošana saistībā ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu ekonomikā un zaļo un digitālo pārveidi

Atskaites punkts

Tiesību akta, ar ko groza Izglītības likumu, stāšanās spēkā, ar ko izveido tiesisko regulējumu nozaru prasmju centru tīklam, nodrošinot mērķtiecīgu prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, kas ir ļoti svarīgas darba tirgus vajadzībām

A42G

A. Apakškomponents Nr. 3.1. – Darbaspēks mūsdienu ekonomikai: prasmju un kvalifikāciju atbilstības darba tirgus prasībām uzlabošana saistībā ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu ekonomikā un zaļo un digitālo pārveidi

Atskaites punkts

Stājas spēkā akts, ar ko groza Likumu par skolotājiem un kas ļauj nozaru prasmju centros īstenot skolotāju tālākizglītību

A50G

A3.1.1. Ieguldījumi modernā profesionālajā apmācībā, augstākajā izglītībā un mūžizglītībā

Mērķrādītājs

Izveidotās reģionālās koordinācijas grupas profesionālās izglītības un apmācības un mūžizglītības jautājumos izstrādāt praksē integrētas prasmju stratēģijas īstenošanas programmas reģionālā līmenī

A52G

A4.1 Efektīvas darba tirgus institūcijas

Atskaites punkts

Jauni standarti un darbības rezultātu satvars attiecībā uz valsts nodarbinātības dienestu darbību un koordināciju

A69G

A4.6 Palielināt noteiktu grupu līdzdalību darba tirgū, attīstot ilgtermiņa aprūpi

Atskaites punkts

Ilgtermiņa aprūpes stratēģiskais pārskats Polijā, lai noteiktu reformu prioritātes

B5G

B1.1. Tīrs gaiss un energoefektivitāte

Atskaites punkts

Regulas, ar ko nosaka kvalitātes standartus biomasas cietajam kurināmajam, stāšanās spēkā

B8G

B1.1.2. Siltuma avotu aizstāšana un energoefektivitātes uzlabošana dzīvojamās ēkās

Mērķrādītājs

T1 — siltuma avotu nomaiņa vienģimenes ēkās

B10G

B1.1.2. Siltuma avota aizstāšana un energoefektivitātes uzlabošana dzīvojamās ēkās

Mērķrādītājs

T1 — Atjaunojamo energoresursu termomodernizācija un uzstādīšana dzīvojamās ēkās (vienas un daudzģimeņu ēkās)

B17G

B2.1. “Ūdeņraža tehnoloģiju un citu dekarbonizētu gāzu attīstības nosacījumu uzlabošana”

Atskaites punkts

Likuma, ar ko paredz noteikumus attiecībā uz ūdeņradi, stāšanās spēkā

B18G

B2.1.1. Ieguldījumi ūdeņradī, ūdeņraža ražošanā, uzglabāšanā un transportēšanā

Mērķrādītājs

Vides atļaujas, kas izsniegtas ūdeņraža uzpildes stacijām

B25G

B2.2 Atjaunojamo enerģijas avotu attīstības nosacījumu uzlabošana

Mērķrādītājs

T1 — Uz sauszemes vēja un fotoelementu iekārtu uzstādītā jauda (GW)

C7G

C.2.1. Digitālo lietotņu izvēršana publiskajā telpā, ekonomikā un sabiedrībā

Atskaites punkts

Grozījumi 2005. gada 17. februāra Likumā par tādu struktūru darbību datorizāciju, kuras veic publiskus uzdevumus, ieviešot standarta dokumentu digitālo formu un elektronisko pakalpojumu formu un administratīvo procesu digitalizāciju

C14G

C2.1.2. Vienlīdzīgi konkurences apstākļi skolām ar mobilām multivides ierīcēm – ieguldījumi, kas saistīti ar obligāto iekārtu standartu izpildi

Mērķrādītājs

Skolotāju rīcībā esošie jaunie portatīvie datori

C22G

C3.1. Informācijas sistēmu kiberdrošības uzlabošana, datu apstrādes infrastruktūras stiprināšana un tiesībaizsardzības dienestu infrastruktūras optimizēšana

Atskaites punkts

Grozījumi Ministru padomes 2018. gada 11. septembra Regulā par pamatpakalpojumu sarakstu un pamatpakalpojumu sniegšanas incidenta traucējošās ietekmes robežvērtībām

D11G

D1.1.1. Augsti specializētu aprūpes centru un citu veselības aprūpes sniedzēju infrastruktūras attīstīšana un modernizācija

Mērķrādītājs

T1 — Slimnīcu un Veselības ministrijas parakstītie līgumi par medicīnas iekārtu iegādi vai ieguldījumiem infrastruktūrā

E13G

E1.1.2 Bezemisiju un mazemisiju kolektīvais transports (autobusi)

Atskaites punkts

Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļi:

E19G

E2.1.2. Dzelzceļu pasažieru ritošais sastāvs

Atskaites punkts

Līgumu par pasažieru ritošo sastāvu parakstīšana

E21G

E2.1.3. Intermodālie projekti

Atskaites punkts

Līgumu parakstīšana intermodālo pārvadājumu projektiem

E24G

E2.2.1. Ieguldījumi transporta drošībā

Mērķrādītājs

Apvedceļu būvniecības pabeigšana un ceļu satiksmes drošības melno/karsto punktu likvidēšana

F3G

F2.1. Tiesnešu, uz kurām attiecas Disciplinārlietu palātas lēmumi disciplinārlietās un tiesnešu imunitātes lietās, situācijas risināšana

Atskaites punkts

Reforma, lai labotu to tiesnešu situāciju, kurus skar Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas lēmumi disciplinārlietās un tiesnešu imunitātes lietās

Izmaksājamās daļas summa

EUR 2 625 066 626

Trešā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

A7G

A1.2.1. Uzņēmumu ieguldījumi darbinieku un personāla produktos, pakalpojumos un kompetencē, kas saistīti ar darbību dažādošanu

Mērķrādītājs

T1 — MVU un mikrouzņēmumu skaits HoReCa, kultūras un tūrisma nozarē, kas modernizējuši savu uzņēmējdarbību

A14G

A1.3.1. Zemes izmantošanas plānošanas reformas īstenošana

Mērķrādītājs

Darbinieki no vietējām pašvaldībām un teritorijas plānotāji, kas pabeiguši kursu par jauno telpiskās plānošanas likumu

A30G

A2.2 Izveidojot nosacījumus pārejai uz aprites ekonomikas modeli

Atskaites punkts

Stājas spēkā jauni tiesību akti, ar kuriem ievieš izmaiņas tiesiskajā regulējumā, lai nodrošinātu otrreizējo izejvielu tirdzniecību

A36G

A2.3.1. Kompetenču centru (cita starpā specializētu mācību centru, īstenošanas atbalsta centru, novērošanas centru) un bezpilota transportlīdzekļu nozares pārvaldības infrastruktūras izstrāde un aprīkojums kā inovācijas ekosistēma

Mērķrādītājs

Īstenoti bezpilota transportlīdzekļu pakalpojumi, pirms kuriem tiek īstenoti izmēģinājuma projekti

A44G

A3.1.1. Ieguldījumi modernā profesionālajā apmācībā, augstākajā izglītībā un mūžizglītībā

Mērķrādītājs

T1 — izveidot funkcionējošu nozaru prasmju centru tīklu, nodrošinot mērķtiecīgu prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, kas ir ļoti svarīgas darba tirgus vajadzībām

A58G

A4.2 Reforma, kuras mērķis ir uzlabot vecāku situāciju darba tirgū, uzlabojot piekļuvi kvalitatīvai bērnu aprūpei bērniem līdz trīs gadu vecumam

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko groza Likumu par bērnu aprūpi līdz trīs gadu vecumam, nodrošinot stabilu ilgtermiņa iekšzemes finansējumu bērnu aprūpes pakalpojumiem bērniem līdz trīs gadu vecumam

C8G

C.2.1. Digitālo lietotņu izvēršana publiskajā telpā, ekonomikā un sabiedrībā

Atskaites punkts

Grozījumi 2004. gada 11. marta Likumā par preču un pakalpojumu nodokli (strukturētu rēķinu izmantošana) — strukturēta elektronisko rēķinu ieviešana ekonomiskajā tirgū un pienākums tos izdot un saņemt, izmantojot valsts e-rēķinu sistēmu

C24G

C3.1.1. Kiberdrošība — kiberPL, datu apstrādes infrastruktūra un tiesībaizsardzības dienestu infrastruktūras optimizācija

Atskaites punkts

Līgumu par datu centra ēkām parakstīšana

C28G

C3.1.1. Kiberdrošība — kiberPL, datu apstrādes infrastruktūra un tiesībaizsardzības dienestu infrastruktūras optimizācija

Mērķrādītājs

Svarīgs projekts visas Eiropas interesēs (IPCEI): Izstrādāti valsts infrastruktūras/pakalpojumu datu apstrādes risinājumi

D5G

D1.1 Veselības pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un kvalitātes uzlabošana

Atskaites punkts

Likuma par Nacionālo kardioloģisko tīklu stāšanās spēkā, ar ko nosaka tīkla darbības noteikumus, ieviešot jaunu struktūru un jaunu kardioloģiskās aprūpes pārvaldības modeli

E27G

E2.2.2. Transporta digitalizācija

Mērķrādītājs

Uzstādīt: Dinamiskā pasažieru informācijas sistēma (SDIP), kontroles sistēmas un pārbrauktuves 55 zonās

Izmaksājamās daļas summa

EUR 1 946 819 746

Trešā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

A16G

A1.3.1. Zemes izmantošanas plānošanas reformas īstenošana

Mērķrādītājs

To pašvaldību īpatsvars, kas pieņēmušas vispārējos teritoriālās attīstības plānus

A22G

A1.4.1. Ieguldījumi lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes ķēdes dažādošanai un saīsināšanai un ķēdes struktūru noturības veidošanai

Mērķrādītājs

Lauksaimniecības pārtikas nozares MVU, kas pabeidza infrastruktūras un aprīkojuma modernizācijas projektus

A28G

A2.1.1. Ieguldījumi robotizācijā un digitalizācijā uzņēmumos

Mērķrādītājs

T1 – Ar robotizāciju, mākslīgo intelektu vai procesu, tehnoloģiju, produktu vai pakalpojumu digitalizāciju saistītu projektu īstenošana

A46G

A3.1.1. Ieguldījumi modernā profesionālajā apmācībā, augstākajā izglītībā un mūžizglītībā

Mērķrādītājs

T1 – prasmju nodrošināšana apmācāmajiem nozaru prasmju centros, tostarp mācību rezultātu (prasmju) sertifikācija, ko izdod un atzīst nozare

A54G

A4.1 Efektīvas darba tirgus institūcijas

Atskaites punkts

Attiecīgo tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā, lai īstenotu reformu prioritātes, kas noteiktas apspriedēs par koplīgumiem un pētījumā par vienotu darba līgumu Polijā

A68G

A4.5 Pagarināt karjeru un veicināt nodarbinātību pēc likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas

Atskaites punkts

Ziņojums, lai novērtētu to pasākumu ietekmi, kas veikti, lai palielinātu faktisko pensionēšanās vecumu

A70G

A4.6 Palielināt noteiktu grupu līdzdalību darba tirgū, attīstot ilgtermiņa aprūpi

Atskaites punkts

Stājas spēkā likums, ar ko groza attiecīgos tiesību aktus, lai īstenotu reformu prioritātes, kas noteiktas stratēģiskajā pārskatā par ilgtermiņa aprūpi Polijā (saskaņā ar atskaites punktu A69G)

B6G

B1.1.1 – Siltumapgādes avoti centralizētās siltumapgādes sistēmās

Mērķrādītājs

T1 – Siltumapgādes avoti centralizētās siltumapgādes sistēmās

B26G

B2.2 Atjaunojamo enerģijas avotu attīstības nosacījumu uzlabošana

Mērķrādītājs

T2 — Uz sauszemes vēja un fotoelementu iekārtu uzstādītā jauda (GW)

B31G

B2.2.1. Pārvades tīklu, viedās elektroenerģijas infrastruktūras attīstība

Mērķrādītājs

T1 — Jaunizveidota vai modernizēta elektroenerģijas pārvades tīkla garums (km)

B34G

B2.2.1. Pārvades tīklu, viedās elektroenerģijas infrastruktūras attīstība

Atskaites punkts

Datu centra izveide elektroenerģijas tirgū (OIRE/CSIRE)

C4G

C1.1.1. Piekļuves nodrošināšana ļoti ātrdarbīgam internetam “baltajos punktos”

Mērķrādītājs

T1 – Papildu mājsaimniecības (dzīvojamās telpas), kurām ir piekļuve platjoslas internetam ar jaudu vismaz 100 Mb/s (ar iespēju to palielināt līdz gigabitu jaudai)

C11G

C2.1.1. Publiskie e-pakalpojumi, IT risinājumi, kas uzlabo ekonomikas nozaru darbību un revolucionāras tehnoloģijas publiskajā sektorā, ekonomikā un sabiedrībā

Mērķrādītājs

T1 – Projekti, kas rada jaunus e-pakalpojumus un uzlabo esošos, uzlabojot to izveides procesu vai, izmantojot digitalizāciju, uzlabojot procesu pārvaldību

C19G

C2.1.3. E-kompetences

Mērķrādītājs

T1 – Papildu darbinieki, kas apmācīti digitālajās prasmēs, tostarp digitālajās prasmēs

D12G

D1.1.1. Augsti specializētu aprūpes centru un citu veselības aprūpes sniedzēju infrastruktūras attīstīšana un modernizācija

Mērķrādītājs

T2 — Slimnīcu un Veselības ministrijas parakstītie līgumi par medicīnas iekārtu iegādi vai ieguldījumiem infrastruktūrā

D17G

D1.1.2 Veselības digitālās pārveides paātrināšana, turpinot attīstīt digitālos veselības aprūpes pakalpojumus

Atskaites punkts

Digitālās medicīniskās dokumentācijas centrs

E3G

E1.1 videi draudzīga transporta izmantošanas pieaugums

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” ievieš reģistrācijas maksu transportlīdzekļiem, kas saistīti ar emisijām

E6G

E1.1 videi draudzīga transporta izmantošanas pieaugums

Mērķrādītājs

Autobusu satiksmes līnijas, ko atbalsta Sabiedrisko autobusu transporta fonds

E17G

E2.1.1. Dzelzceļa līnijas

Atskaites punkts

Līgumu parakstīšana atklāta konkursa kārtībā

Izmaksājamās daļas summa

EUR 2 398 984 333

Trešā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

A2G

A1.1 Fiskālās sistēmas reforma

Atskaites punkts

Stājas spēkā Finanšu ministrijas sagatavots grozījums Likumā par valsts finansēm, ar ko īsteno jauno budžeta sistēmu, tostarp jauno klasifikācijas sistēmu, jauno budžeta pārvaldības modeli un jauno vidēja termiņa budžeta struktūru

A4G

A1.1 Fiskālās sistēmas reforma

Atskaites punkts

Pārskats par to, kā 2019.–2023. gadā darbojas noteikums par izdevumu stabilizēšanu, lai:

- noteikuma efektivitātes novērtēšana, tostarp izstāšanās klauzulas un atgriešanās klauzulas piemērošana

- ES noteikumu izmaiņu ietekmes uz izdevumu stabilizēšanas noteikuma formulu analīze

A19G

A1.4 Reforma ražotāju/patērētāju konkurētspējas un aizsardzības uzlabošanai lauksaimniecības nozarē

Atskaites punkts

Pēc sabiedriskās apspriešanas stājas spēkā jauns likums cīņai pret līgumisko priekšrocību negodīgu izmantošanu lauksaimniecības un pārtikas tirdzniecības nozarē, kas:

A31G

A2.2.1. Ieguldījumi vides tehnoloģiju un inovācijas izvēršanā, tostarp ar aprites ekonomiku saistītu tehnoloģiju ieviešanā

Mērķrādītājs

Parakstīti dotāciju nolīgumi par projektiem, kas piešķirti MVU ar risinājumiem zaļo tehnoloģiju izstrādei un stimulēšanai vai piemērošanai (saistībā ar aprites ekonomiku)

A34G

A2.3.1. Kompetenču centru (cita starpā specializētu mācību centru, īstenošanas atbalsta centru, novērošanas centru) un bezpilota transportlīdzekļu nozares pārvaldības infrastruktūras izstrāde un aprīkojums kā inovācijas ekosistēma

Mērķrādītājs

T1 — Vietējie centri un infrastruktūra bezpilota transportlīdzekļiem, ko vietējā pašvaldība vai izraudzītā vienība pabeigusi darbībai vietējā līmenī

A43G

A. Apakškomponents Nr. 3.1. – Darbaspēks mūsdienu ekonomikai: prasmju un kvalifikāciju atbilstības darba tirgus prasībām uzlabošana saistībā ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu ekonomikā un zaļo un digitālo pārveidi

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akti, ar ko groza Likumu par reģionālo pašpārvaldi, Likumu par darba tirgus iestādēm, likumu par apgabalu pašpārvaldi un citus attiecīgus tiesību aktus par profesionālās izglītības un apmācības un mūžizglītības koordinēšanu reģionos

A55G

A4.1.1. Ieguldījumi darba tirgus iestāžu reformas atbalstam

Mērķrādītājs

Valsts nodarbinātības dienests (VND), kurā īsteno modernizētas IT sistēmas

A56G

A4.1.1. Ieguldījumi darba tirgus iestāžu reformas atbalstam

Mērķrādītājs

Valsts nodarbinātības dienesta (VND) darbinieki, kas apmācīti par jaunu procedūru piemērošanu un IT rīku izmantošanu, kurus īsteno, pateicoties jaunajiem tiesību aktiem par VND, par trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātību un par to, ka atsevišķi darba devēji elektroniski slēdz darba līgumus

A63G

A4.3.1. Ieguldījumu atbalsta programmas, kas jo īpaši ļauj attīstīt darbības, palielināt līdzdalību sociālo pakalpojumu īstenošanā, uzlabot integrācijas kvalitāti sociālās ekonomikas struktūrās

Mērķrādītājs

To vienību skaits, kas ieguvušas sociālā uzņēmuma statusu

A66G

A4.4.1. Ieguldījumi, kas saistīti ar darbinieku/uzņēmumu aprīkošanu darbam attālināti

Mērķrādītājs

Atbalstītie uzņēmumi digitalizācijas jomā

B35G

B2.2.2. AER iekārtas, ko ekspluatē energokopienas

Mērķrādītājs

Vienības, kas atbalstītas pirmsieguldījuma daļā

B37G

B2.2.3. Atkrastes vējparku būvniecība

Atskaites punkts

Atkrastes iekārtas termināļa būvniecība

D8G

D1.1 Veselības pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un kvalitātes uzlabošana

Atskaites punkts

Onkoloģiskās aprūpes tīkla novērtējums

D19G

D1.1.2 Veselības digitālās pārveides paātrināšana, turpinot attīstīt digitālos veselības aprūpes pakalpojumus

Mērķrādītājs

T1 – digitalizēti medicīniskie dokumenti

E5G

E1.1 videi draudzīga transporta izmantošanas pieaugums

Mērķrādītājs

Pilsētas ar jauniem IPMP, kas pieņemtas

Izmaksājamās daļas summa

EUR 2 172 902 039

Trešā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

A11G

A1.2.2. Atbalsts ieguldījumiem, kas ir ļoti svarīgi ekonomikai

Mērķrādītājs

Attīstītās ieguldījumu teritorijas (ha)

A21G

A1.4.1. Ieguldījumi lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes ķēdes dažādošanai un saīsināšanai un ķēdes struktūru noturības veidošanai

Mērķrādītājs

Uzbūvēti vai modernizēti izplatīšanas un uzglabāšanas centri un modernizēti vairumtirdzniecības tirgi

A23G

A1.4.1. Ieguldījumi lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes ķēdes dažādošanai un saīsināšanai un ķēdes struktūru noturības veidošanai

Mērķrādītājs

Lauksaimniecības pārtikas nozares MVU, kas pabeidza infrastruktūras un aprīkojuma modernizācijas projektus

A24G

A1.4.1. Ieguldījumi lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes ķēdes dažādošanai un saīsināšanai un ķēdes struktūru noturības veidošanai

Mērķrādītājs

Labdarības organizācijas pārtikas nozarē, kas pabeidza infrastruktūras un aprīkojuma modernizācijas projektus

A26G

A1.4.1. Ieguldījumi lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes ķēdes dažādošanai un saīsināšanai un ķēdes struktūru noturības veidošanai

Mērķrādītājs

Lauksaimnieki un zvejnieki, kas pabeidza projektus, lai modernizētu savu infrastruktūru un aprīkojumu, saīsinātu pārtikas piegādes ķēdes un ieviestu lauksaimniecības 4.0 risinājumus ražošanas procesos

A32G

A2.2.1. Ieguldījumi vides tehnoloģiju un inovācijas izvēršanā, tostarp ar aprites ekonomiku saistītu tehnoloģiju ieviešanā

Mērķrādītājs

Parakstīti dotāciju nolīgumi projektiem, kas atbalsta tādu tehnoloģiju attīstību, kuras veicina otrreizējo izejvielu tirgus izveidi

A40G

A2.4.1. Ieguldījumi pētniecības spēju attīstībā

Mērķrādītājs

Laboratorijas ar modernu pētniecības un analītisko infrastruktūru izglītības un zinātnes ministrijas un Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrijas uzraudzītajās un/vai padotībā esošajās iestādēs

A45G

A3.1.1. Ieguldījumi modernā profesionālajā apmācībā, augstākajā izglītībā un mūžizglītībā

Mērķrādītājs

T2 — izveidot funkcionējošu nozaru prasmju centru tīklu, nodrošinot mērķtiecīgu prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, kas ir ļoti svarīgas darba tirgus vajadzībām

A47G

A3.1.1. Ieguldījumi modernā profesionālajā apmācībā, augstākajā izglītībā un mūžizglītībā

Mērķrādītājs

T2 – prasmju nodrošināšana apmācāmajiem nozaru prasmju centros, tostarp mācību rezultātu (prasmju) sertifikācija, ko izdod un atzīst nozare

A64G

A4.3.1. Ieguldījumu atbalsta programmas, kas jo īpaši ļauj attīstīt darbības, palielināt līdzdalību sociālo pakalpojumu īstenošanā, uzlabot integrācijas kvalitāti sociālās ekonomikas struktūrās

Mērķrādītājs

Sociālās ekonomikas vienību, tostarp sociālo uzņēmumu, skaits, uz kuriem attiecas finansiālais atbalsts

B27G

B2.2 Atjaunojamo enerģijas avotu attīstības nosacījumu uzlabošana

Mērķrādītājs

T3 — Uz sauszemes vēja un fotoelementu iekārtu uzstādītā jauda (GW)

B32G

B2.2.1. Pārvades tīklu, viedās elektroenerģijas infrastruktūras attīstība

Mērķrādītājs

T2 — Jaunizveidota vai modernizēta elektroenerģijas pārvades tīkla garums (km)

B36G

B2.2.2. AER iekārtas, ko ekspluatē energokopienas

Mērķrādītājs

Energokopienas, kas saņem atbalstu no investīciju daļas

B41G

B3.1.1. Ieguldījumi ilgtspējīgas ūdens resursu apsaimniekošanas potenciāla palielināšanā lauku apvidos

Mērķrādītājs

Lauku iedzīvotāju papildu savienojumi ūdens infrastruktūras jomā

C5G

C1.1.1. Piekļuves nodrošināšana ļoti ātrdarbīgam internetam “baltajos punktos”

Mērķrādītājs

T2 – Papildu mājsaimniecības (dzīvojamās telpas), kurām ir piekļuve platjoslas internetam ar jaudu vismaz 100 Mb/s (ar iespēju to palielināt līdz gigabitu jaudai)

C13G

C2.1.1. Publiskie e-pakalpojumi, IT risinājumi, kas uzlabo ekonomikas nozaru darbību un revolucionāras tehnoloģijas publiskajā sektorā, ekonomikā un sabiedrībā

Mērķrādītājs

Valsts mezgla https://login.gov.pl (vidēji mēnesī attiecīgajā gadā) autentifikācijas

C15G

C2.1.2. Vienlīdzīgi konkurences apstākļi skolām ar mobilām multivides ierīcēm – ieguldījumi, kas saistīti ar obligāto iekārtu standartu izpildi

Mērķrādītājs

Studentu rīcībā esošie jaunie portatīvie datori

C18G

C2.1.3. E-kompetences

Mērķrādītājs

T2 — jauni digitālie koordinatori, vismaz pa vienam no katras pašvaldības (gmina) Polijā

C26G

C3.1.1. Kiberdrošība — kiberPL, datu apstrādes infrastruktūra un tiesībaizsardzības dienestu infrastruktūras optimizācija

Mērķrādītājs

Mobilā infrastruktūra krīzes pārvarēšanas sistēmai

D16G

D1.1.2 Veselības digitālās pārveides paātrināšana, turpinot attīstīt digitālos veselības aprūpes pakalpojumus

Atskaites punkts

Drošības operāciju centrs (SOC) E-veselības centrā, kas izveidots

D26G

D.2.1. Labo nosacījumu radīšana medicīnas personāla skaita pieaugumam

Mērķrādītājs

To mediķu skaits, kuri pabeiguši maģistra grādu

D28G

D.2.1. Labo nosacījumu radīšana medicīnas personāla skaita pieaugumam

Mērķrādītājs

Ārstu un zobārstu skaits, kuri saņēmuši sertifikātu, kas apliecina viņu profesionālo medicīnisko kompetenci

D31G

D2.1.1. Ieguldījumi, kas saistīti ar mācību iekārtu modernizāciju un modernizēšanu, lai palielinātu medicīnas studiju uzņemšanas ierobežojumus

Mērķrādītājs

Modernizēto pedagoģisko iekārtu skaits pirmsklīniskajai izglītībai (tostarp medicīnas simulācijas centri), pielāgotas klīniskās bāzes iekārtas, ko izmanto mācīšanai centrālajās klīniskajās slimnīcās, modernizētas bibliotēkas infrastruktūras un studentu kopmītnes medicīnas universitātēs

E12G

E1.1.1 Atbalsts ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni

Mērķrādītājs

MVU un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu, kurus atbalsta ar fonda mērķtiecīgām investīcijām

Izmaksājamās daļas summa

EUR 2 681 587 199

Trešā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

A8G

A1.2.1. Uzņēmumu ieguldījumi darbinieku un personāla produktos, pakalpojumos un kompetencē, kas saistīti ar darbību dažādošanu

Mērķrādītājs

T2 — MVU un mikrouzņēmumu skaits HoReCa, kultūras un tūrisma nozarē, kuri ir modernizējuši savu uzņēmējdarbību

A15G

A1.3.1. Zemes izmantošanas plānošanas reformas īstenošana

Mērķrādītājs

Darbinieki no vietējām pašvaldībām un teritorijas plānotāji, kas pabeiguši kursu par jauno telpiskās plānošanas likumu

A17G

A1.3.1. Zemes izmantošanas plānošanas reformas īstenošana

Mērķrādītājs

To pašvaldību īpatsvars, kas pieņēmušas vispārējos teritoriālās attīstības plānus

A29G

A2.1.1. Ieguldījumi robotizācijā un digitalizācijā uzņēmumos

Mērķrādītājs

T2 – Ar robotizāciju, mākslīgo intelektu vai procesu, tehnoloģiju, produktu vai pakalpojumu digitalizāciju saistītu projektu īstenošana

A35G

A2.3.1. Kompetenču centru (cita starpā specializētu mācību centru, īstenošanas atbalsta centru, novērošanas centru) un bezpilota transportlīdzekļu nozares pārvaldības infrastruktūras izstrāde un aprīkojums kā inovācijas ekosistēma

Mērķrādītājs

T1 — Vietējie centri un infrastruktūra bezpilota transportlīdzekļiem, ko vietējā pašvaldība vai izraudzītā vienība pabeigusi darbībai vietējā līmenī

A37G

A2.3.1. Kompetenču centru (cita starpā specializētu mācību centru, īstenošanas atbalsta centru, novērošanas centru) un bezpilota transportlīdzekļu nozares pārvaldības infrastruktūras izstrāde un aprīkojums kā inovācijas ekosistēma

Mērķrādītājs

Īstenoti bezpilota transportlīdzekļu pakalpojumi, pirms kuriem tiek īstenoti izmēģinājuma projekti

A48G

A3.1.1. Ieguldījumi modernā profesionālajā apmācībā, augstākajā izglītībā un mūžizglītībā

Mērķrādītājs

T3 – prasmju nodrošināšana apmācāmajiem nozaru prasmju centros, tostarp mācību rezultātu (prasmju) sertifikācija, ko izdod un atzīst nozare

A61G

A4.2.1. Atbalsts bērnu aprūpes iestādēm bērniem līdz trīs gadu vecumam (medmāsām, bērnu klubiem) Maluch+

Mērķrādītājs

Jaunu vietu izveide bērnu aprūpes iestādēs (medmāsas, bērnu klubi) bērniem līdz trīs gadu vecumam

B7G

B1.1.1 – Siltumapgādes avoti centralizētās siltumapgādes sistēmās

Mērķrādītājs

T2 – Siltumapgādes avoti centralizētās siltumapgādes sistēmās

B9G

B1.1.2. Siltuma avotu aizstāšana un energoefektivitātes uzlabošana dzīvojamās ēkās

Mērķrādītājs

T2 — siltuma avotu nomaiņa vienģimenes ēkās

B11G

B1.1.2. Siltuma avotu aizstāšana un energoefektivitātes uzlabošana dzīvojamās ēkās

Mērķrādītājs

T2 — Atjaunojamo energoresursu termomodernizācija un uzstādīšana dzīvojamās ēkās (vienas un daudzģimeņu ēkās)

B12G

B1.1.3. Skolu termiskā modernizācija

Mērķrādītājs

Modernizēti vai apmainīti siltuma avoti, kas atbilst DNSH prasībām izglītības iestāžu ēkās (saskaņā ar parakstītiem līgumiem)

B13G

B1.1.3. Skolu termiskā modernizācija

Mērķrādītājs

Termomodernizētas izglītības iestāžu ēkas (saskaņā ar parakstītiem līgumiem)

B14G

B1.1.4. Vietējo sociālās aktivitātes centru energoefektivitātes uzlabošana

Mērķrādītājs

Sociālās aktivitātes objekti, aizstājot neefektīvus cietā kurināmā siltuma avotus uz moderniem siltuma avotiem, kas atbilst DNSH prasībām

B15G

B1.1.4. Vietējo sociālās aktivitātes centru energoefektivitātes uzlabošana

Mērķrādītājs

Termomodernizētas sociālās aktivitātes telpas

B19G

B2.1.1. Ieguldījumi ūdeņradī, ūdeņraža ražošanā, uzglabāšanā un transportēšanā

Mērķrādītājs

Ūdeņraža uzpildes staciju darbības uzsākšana

B20G

B2.1.1. Ieguldījumi ūdeņradī, ūdeņraža ražošanā, uzglabāšanā un transportēšanā

Mērķrādītājs

Pētniecības un inovācijas projekti par inovatīvām ar ūdeņradi darbināmām transporta vienībām

B21G

B2.1.1. Ieguldījumi ūdeņradī, ūdeņraža ražošanā, uzglabāšanā un transportēšanā

Mērķrādītājs

Mazoglekļa un atjaunīgā ūdeņraža ražošanas iekārtu, tostarp elektrolīzeru, jauda ar saistīto infrastruktūru

B28G

B2.2 Atjaunojamo enerģijas avotu attīstības nosacījumu uzlabošana

Mērķrādītājs

T4 — Uz sauszemes vēja un fotoelementu iekārtu uzstādītā jauda (GW)

B33G

B2.2.1. Pārvades tīklu, viedās elektroenerģijas infrastruktūras attīstība

Mērķrādītājs

T3 — Jaunizveidota vai modernizēta elektroenerģijas pārvades tīkla garums (km)

B38G

B2.2.3. Atkrastes vējparku būvniecība

Mērķrādītājs

Atkrastes pakalpojumu termināļa būvniecība Lebā un Ustkā

C6G

C1.1.1. Piekļuves nodrošināšana ļoti ātrdarbīgam internetam “baltajos punktos”

Mērķrādītājs

T3 – Papildu mājsaimniecības (dzīvojamās telpas), kurām ir piekļuve platjoslas internetam ar jaudu vismaz 100 Mb/s (ar iespēju to palielināt līdz gigabitu jaudai)

C12G

C2.1.1. Publiskie e-pakalpojumi, IT risinājumi, kas uzlabo ekonomikas nozaru darbību un revolucionāras tehnoloģijas publiskajā sektorā, ekonomikā un sabiedrībā

Mērķrādītājs

T2 – Projekti, kas rada jaunus e-pakalpojumus un uzlabo esošos, uzlabojot to izveides procesu vai, izmantojot digitalizāciju, uzlabojot procesu pārvaldību

C20G

C2.1.3. E-kompetences

Mērķrādītājs

T2 – Papildu darbinieki, kas apmācīti digitālajās prasmēs, tostarp digitālajās prasmēs

C23G

C3.1.1. Kiberdrošība — kiberPL, datu apstrādes infrastruktūra un tiesībaizsardzības dienestu infrastruktūras optimizācija

Mērķrādītājs

Kiberdrošības projekti (CyberPL) divās intervences jomās:
1) programma nacionālās kiberdrošības sistēmas efektivitātes uzlabošanai (KSC-PL) un 2) operatīvo kiberdrošības centru būvniecība un attīstība (SOC-DEV-PL)

C25G

C3.1.1. Kiberdrošība — kiberPL, datu apstrādes infrastruktūra un tiesībaizsardzības dienestu infrastruktūras optimizācija

Atskaites punkts

Tādu standarta datu apstrādes centru izveide, kas nodrošina energoefektīvu infrastruktūru

D6G

D1.1 Veselības pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un kvalitātes uzlabošana

Atskaites punkts

Tiesību aktu kopuma stāšanās spēkā, kas attiecas uz valstu e-veselības pakalpojumu ieviešanu un to integrāciju esošajās/pieejamajās e-veselības sistēmās valsts un reģionālā līmenī

D13G

D1.1.1. Augsti specializētu aprūpes centru un citu veselības aprūpes sniedzēju infrastruktūras attīstīšana un modernizācija

Mērķrādītājs

Slimnīcas ar jaunu medicīnisko aprīkojumu, kas iegādāts saistībā ar to pārstrukturēšanu vai ieviešanu Nacionālajā Onkoloģijas tīklā

D14G

D1.1.1. Augsti specializētu aprūpes centru un citu veselības aprūpes sniedzēju infrastruktūras attīstīšana un modernizācija

Mērķrādītājs

Slimnīcas ar uzlabotu infrastruktūru saistībā ar to pārstrukturēšanu vai ieviešanu Nacionālajā Onkoloģijas tīklā

D15G

D1.1.2 Veselības digitālās pārveides paātrināšana, turpinot attīstīt digitālos veselības aprūpes pakalpojumus

Atskaites punkts

Jaunu e-pakalpojumu ieviešana, tostarp:

- pacientu veselības analīzes rīki;

- lēmumu pieņemšanas atbalsta rīks ārstiem, kura pamatā ir mākslīgā intelekta algoritmi;

centrāls medicīnisko datu repozitorijs, kas integrēts citās galvenajās veselības aprūpes sistēmās

D18G

D1.1.2 Veselības digitālās pārveides paātrināšana, turpinot attīstīt digitālos veselības aprūpes pakalpojumus

Mērķrādītājs

Vēsture par pacientu mijiedarbību ar veselības aprūpi, kas tiek glabāta medicīnas iestādēs, digitalizēta

D20G

D1.1.2 Veselības digitālās pārveides paātrināšana, turpinot attīstīt digitālos veselības aprūpes pakalpojumus

Mērķrādītājs

T2 – digitalizēti medicīniskie dokumenti

D21G

D1.1.2 Veselības digitālās pārveides paātrināšana, turpinot attīstīt digitālos veselības aprūpes pakalpojumus

Mērķrādītājs

Centrālie/reģionālie veselības aprūpes sniedzēji, kas savienoti ar medicīnisko datu centrālo repozitoriju, un centrālie/reģionālie veselības aprūpes sniedzēji, kas aprīkoti ar MI balstītu lēmumu pieņemšanas atbalsta rīku

D22G

D1.1.2 Veselības digitālās pārveides paātrināšana, turpinot attīstīt digitālos veselības aprūpes pakalpojumus

Mērķrādītājs

Pieauguši pacienti, uz kuriem attiecas pacientu veselības analīzes rīks

D24G

D.2.1. Labo nosacījumu radīšana medicīnas personāla skaita pieaugumam

Mērķrādītājs

To medicīnas augstskolu studentu skaits, kuri saņēmuši finansiālu atbalstu saskaņā ar Likumu par augstāko izglītību un zinātni un Likumu par fizikas un zobārsta profesijām

D30G

D2.1.1. Ieguldījumi, kas saistīti ar mācību iekārtu modernizāciju un modernizēšanu, lai palielinātu medicīnas studiju uzņemšanas ierobežojumus

Mērķrādītājs

Medmāsu, vecmāšu, neatliekamās medicīniskās palīdzības, medicīnas, zobārstniecības, medicīniskās analīzes, fizioterapijas un farmācijas studentu skaits, kuri saņēmuši stipendiju, un medmāsu, vecmāšu, neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu studentu skaits, uz kuriem attiecas stipendija, studiju līdzfinansējums vai mentorēšana

D35G

D3.1.1. Pētniecības visaptveroša attīstība medicīnas zinātņu un veselības zinātņu jomā

Atskaites punkts

Specializēta pētniecības un analīzes centra izveide

D36G

D3.1.1. Pētniecības visaptveroša attīstība medicīnas zinātņu un veselības zinātņu jomā

Mērķrādītājs

Finansēto projektu skaits pētniecības vienībām un uzņēmējiem biomedicīnas nozarē

D37G

D3.1.1. Pētniecības visaptveroša attīstība medicīnas zinātņu un veselības zinātņu jomā

Mērķrādītājs

Izveidoto klīnisko izmēģinājumu atbalsta centru skaits

E4G

E1.1 videi draudzīga transporta izmantošanas pieaugums

Atskaites punkts

Tāda tiesību akta stāšanās spēkā, ar ko ievieš īpašumtiesību nodokli transportlīdzekļiem, kas saistīti ar emisijām, saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”

E7G

E1.1 videi draudzīga transporta izmantošanas pieaugums

Mērķrādītājs

Jauni bezemisiju transportlīdzekļi

E10G

E1.1.1 Atbalsts ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni

Mērķrādītājs

Uzstādīto jauno bezemisiju transportlīdzekļu ražošanas jauda

E11G

E1.1.1 Atbalsts ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni

Mērķrādītājs

Bezemisiju/mazemisiju uzglabāšanas un alternatīvo degvielu/enerģijas ražošanas jauda un uzglabāšanas jauda

E14G

E1.1.2 Bezemisiju un mazemisiju kolektīvais transports (autobusi)

Mērķrādītājs

Jauni bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļi ekspluatācijā

E18G

E2.1.1. Dzelzceļa līnijas

Mērķrādītājs

478 km dzelzceļa līniju modernizācija, tostarp 300 km garumā ar TEN-T standartiem

E20G

E2.1.2. Dzelzceļu pasažieru ritošais sastāvs

Mērķrādītājs

Elektriskais un ar ERTMS aprīkots ritošais sastāvs, kas darbojas reģionālās un tālsatiksmes dzelzceļa līnijās

E22G

E2.1.3. Intermodālie projekti

Mērķrādītājs

Pārkraušanas jaudas palielināšana

E25G

E2.2.1. Ieguldījumi transporta drošībā

Mērķrādītājs

Apvedceļu izbūves pabeigšana, ceļu satiksmes drošības melno/karsto punktu likvidēšana un automātisku ceļu uzraudzības ierīču uzstādīšana

E26G

E2.2.2. Transporta digitalizācija

Atskaites punkts

Viena dzelzceļa pasažieru biļešu pārdošana

E28G

E2.2.2. Transporta digitalizācija

Mērķrādītājs

Automātiskās vadības, pārbrauktuves, 180 ERTMS borta ierīču uzstādīšana un ar to saistīta nodošana ekspluatācijā

Izmaksājamās daļas summa

EUR 4 151 122 104

2.2. Aizdevums

Šā lēmuma 3. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:

2.2.1. Pirmā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

B1L

B1.2 Atvieglot energotaupības pienākuma īstenošanu enerģētikas uzņēmumiem

Atskaites punkts

Energoefektivitātes akta īstenošanas regulas stāšanās spēkā

B10L

B2.4. Tiesiskais regulējums enerģijas uzkrāšanas iekārtu attīstībai

Atskaites punkts

Enerģētikas likuma grozījumu stāšanās spēkā attiecībā uz enerģijas uzglabāšanu

B21L

B3.3 Atbalsts ūdens resursu ilgtspējīgai apsaimniekošanai lauksaimniecībā un lauku apvidos

Atskaites punkts

Tādu valsts tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā, kas vajadzīgi, lai uzlabotu apstākļus noturīgai ūdens resursu apsaimniekošanai lauksaimniecībā un lauku apvidos

B22L

B3.3.1. Ieguldījumi ilgtspējīgas ūdens resursu apsaimniekošanas potenciāla palielināšanā lauku apvidos

Atskaites punkts

Atlases kritēriju pieņemšana uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus

B25L

B.3.4. Veicināt satvaru zaļās pārkārtošanās ieguldījumiem pilsētu teritorijās

Atskaites punkts

Zaļās pilsētvides pārveides instruments

B28L

B3.5. Mājokļu būvniecības reforma cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem,

ņemot vērā ēku augstāku energoefektivitāti

Atskaites punkts

Grozījumu stāšanās spēkā 2006. gada 8. decembra Likumā par finansiālu atbalstu dzīvojamo telpu izveidei īrei, aizsargātiem mājokļiem, nakts patversmēm, bezpajumtnieku patversmēm, apkures iekārtām un pagaidu telpām un no tā izrietošām izmaiņām citos tiesību aktos

C1L

C1.2 Mūsdienu vadu un bezvadu sakaru pieejamības un izmantošanas līmeņa palielināšana sociālajām un ekonomiskajām vajadzībām

Atskaites punkts

Grozījumi 2020. gada 17. februāra noteikumos par elektromagnētiskā lauka emisijas monitoringu vidē

C2L

C1.2 Mūsdienu vadu un bezvadu sakaru pieejamības un izmantošanas līmeņa palielināšana sociālajām un ekonomiskajām vajadzībām

Atskaites punkts

Grozījumi Ministru padomes 2019. gada 10. septembra Regulā par ietekmes uz vidi novērtējumu

D1L

D1.2 Veselības aprūpes sniedzēju ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un kvalitātes palielināšana rajonu līmenī

Atskaites punkts

Pārskats par iespējām izveidot ilgtermiņa aprūpes un geriatrijas aprūpes vienības/centrus Polijas rajona slimnīcās

Izmaksājamās daļas summa

EUR 1 368 535 211

2.2.2. Otrā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

A1L

A2.5. Kultūras nozares un kultūras nozaru potenciāla stiprināšana ekonomikas attīstībai

Atskaites punkts

Politikas dokumenta pieņemšana zaļo un digitālo darbību atbalstam kultūras un radošajās nozarēs (KRN)

A2L

A2.5.1. Programma vienību darbības atbalstam kultūras un radošajās nozarēs, lai veicinātu to attīstību

Atskaites punkts

Atlases kritēriji projektu atbalstam kultūras un radošajās nozarēs (KRN)

B2L

B1.2.1. Energoefektivitāte un AER uzņēmumos – investīcijas ar vislielāko siltumnīcefekta gāzu samazināšanas potenciālu

Atskaites punkts

Finansēšanas norādījumi (tostarp atbilstības un atlases kritēriji) atbalsta shēmai, kas vērsta uz energoefektivitāti un AER uzņēmumos, tostarp tajos, uz kuriem attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

B7L

B2.3.1. Atkrastes vējparku būvniecība

Atskaites punkts

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par atlasītiem atkrastes vējparku projektiem

B14L

B3.2. Atbalsts vides stāvokļa uzlabošanai un aizsardzībai pret bīstamām vielām

Atskaites punkts

Likuma stāšanās spēkā, lai veicinātu to, ka visaptveroši tiek novērsta liela mēroga postindustriālo teritoriju negatīvā ietekme uz vidi.

B15L

B3.2. Atbalsts vides stāvokļa uzlabošanai un aizsardzībai pret bīstamām vielām

Atskaites punkts

Tāda tiesību akta stāšanās spēkā, kas veltīts bīstamiem materiāliem, kuri paliek Baltijas jūrā

C4L

C1.2.1. Tirgus ieguldījumu potenciāla stiprināšana modernos elektronisko sakaru tīklos

Atskaites punkts

Satvars finanšu produktiem, lai stiprinātu komerciālos ieguldījumus modernajā elektronisko sakaru tīklā

C8L

C2.2 “Izglītības un audzināšanas sistēmas digitalizācijas pamata reforma”

Atskaites punkts

Jaunas izglītības digitalizācijas politikas pieņemšana, kas veido pamatu izmaiņām izglītības sistēmā un ieguldījumu veikšanai IKT jomā, un izglītības sistēmas digitalizācijas virzienu noteikšana īstermiņā un ilgtermiņā

C9L

C2.2.1. Skolu/iestāžu ekvivalence ar atbilstīgām IKT ierīcēm un infrastruktūru, lai uzlabotu izglītības sistēmu vispārējo sniegumu

Atskaites punkts

Sabiedriskā apspriešana par sistēmu, ar ko nosaka procedūras IKT aprīkojuma izplatīšanai un infrastruktūras nodrošināšanai skolām

D2L

D1.2 Veselības aprūpes sniedzēju ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un kvalitātes palielināšana rajonu līmenī

Atskaites punkts

Tiesību akta par atbalstu ilgtermiņa aprūpes un geriatriskās aprūpes vienību/centru izveidei rajona slimnīcās stāšanās spēkā, pamatojoties uz pārskatīšanas rezultātiem

E5L

E2.3 Uzlabot transporta pieejamību, drošību un digitālos risinājumus

Atskaites punkts

Tāda tiesību akta stāšanās spēkā, ar ko ievieš pasažieru tiesību uzlabojumus ritošā sastāva prasību jomā

Izmaksājamās daļas summa

EUR 1 530 598 592

2.2.3. Trešā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

A9L

A2.6.1. Valsts uzraudzības pakalpojumu sistēmas, produktu, analītisko instrumentu, pakalpojumu un pavadinfrastruktūras izstrāde, izmantojot satelītdatus

Atskaites punkts

Sagatavošanās darbi pirmā Polijas satelīta palaišanai: ECS posms 0/A/B/C (misijas analīze/vajadzību identifikācija, iespējamība un definīcija)

C10L

C2.2.1. Skolu/iestāžu ekvivalence ar atbilstīgām IKT ierīcēm un infrastruktūru, lai uzlabotu izglītības sistēmu vispārējo sniegumu

Atskaites punkts

Satvars, ar ko nosaka procedūras IKT ierīču izplatīšanai un infrastruktūras nodrošināšanai skolām

D3L

D1.2.1. Ilgtermiņa aprūpes attīstība, modernizējot medicīnas iestāžu infrastruktūru rajonu līmenī

Atskaites punkts

To rajonu slimnīcu saraksts, kas izraudzītas papildu atbalstam ilgtermiņa un geriatrisko guļvietu izveidei, pamatojoties uz īpašiem atlases kritērijiem

D6L

D3.2. Labvēlīgu apstākļu radīšana zāļu un medicīnisko ierīču nozares attīstībai

Atskaites punkts

Leģislatīvā akta stāšanās spēkā, ar ko aizsargā zāļu piegādes drošību, tostarp risinājumus zāļu trūkuma un galveno vājo vietu novēršanai piegādes ķēdēs

Izmaksājamās daļas summa

EUR 1 044 408 451

2.2.4. Trešā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

A8L

A2.6.1. Valsts uzraudzības pakalpojumu sistēmas, produktu, analītisko instrumentu, pakalpojumu un pavadinfrastruktūras izstrāde, izmantojot satelītdatus

Mērķrādītājs

valsts satelītu informācijas sistēma (NSIS), kas nodrošina novērošanas pakalpojumus, izmantojot Zemes satelītnovērošanas datus (EO)

B3L

B1.2.1. Energoefektivitāte un AER uzņēmumos – investīcijas ar vislielāko siltumnīcefekta gāzu samazināšanas potenciālu

Mērķrādītājs

Visu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu īstenošanai uzņēmumos

B6L

B2.3 Atbalsts investīcijām atkrastes vējparkā

Atskaites punkts

Stājas spēkā grozījums regulā par sīki izstrādātiem elektroenerģijas sistēmas darbības nosacījumiem, ar ko groza valsts balansēšanas noteikumus, lai maksimāli samazinātu piešķiršanas ierobežojumu ietekmi

B24L

B.3.4. Veicināt satvaru zaļās pārkārtošanās ieguldījumiem pilsētu teritorijās

Atskaites punkts

Stājas spēkā likums par pilsētu ilgtspējīgu attīstību, kurā noteikti mērķi, virzieni, īstenošanas noteikumi un koordinācijas mehānismi pilsētu zaļajai pārveidei

C3L

C1.2 Mūsdienu vadu un bezvadu sakaru pieejamības un izmantošanas līmeņa palielināšana sociālajām un ekonomiskajām vajadzībām

Atskaites punkts

Jauns tiesību akts, ar ko novērš šķēršļus vertikāliem uzņēmumiem 5G tīkla ieviešanai

C5L

C1.2.1. Tirgus ieguldījumu potenciāla stiprināšana modernos elektronisko sakaru tīklos

Atskaites punkts

Līgumi, kas piešķirti 5G bāzes staciju būvniecībai

D4L

D1.2.1. Ilgtermiņa aprūpes attīstība, modernizējot medicīnas iestāžu infrastruktūru rajonu līmenī

Mērķrādītājs

Parakstīti līgumi starp rajona slimnīcām un Veselības ministriju (vai citu ministrijas norādītu iestādi) par ieguldījumu atbalstu ilgtermiņa aprūpes un geriatriskās aprūpes nodaļu/centru izveidē

D7L

D3.2.1. Zāļu un medicīnisko ierīču nozares potenciāla attīstīšana – ieguldījumi saistībā ar AFV ražošanu Polijā

Atskaites punkts

Atbalstāmo API producēšanas darbu projektu atlase

D8L

D3.2.1. Zāļu un medicīnisko ierīču nozares potenciāla attīstīšana – ieguldījumi saistībā ar AFV ražošanu Polijā

Mērķrādītājs

Atbalstīto kritisko aktīvo farmaceitisko produktu sastāvdaļu skaits

Izmaksājamās daļas summa

EUR 1 368 535 211

2.2.5. Trešā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

B4L

B2.3 Atbalsts investīcijām atkrastes vējparkos

Atskaites punkts

Tādu īstenošanas noteikumu stāšanās spēkā, kas izriet no Likuma par elektroenerģijas ražošanas veicināšanu atkrastes vējparkos

B11L

B2.4.1. Enerģijas uzkrāšanas sistēmas

Mērķrādītājs

T1 — uzstādītas dzīvojamās enerģijas uzkrāšanas iekārtas enerģijas ražojošiem patērētājiem

B26L

B3.4.1. Ieguldījumi pilsētu zaļajā pārveidē

Mērķrādītājs

T1 — Paraksts visiem līgumiem par ieguldījumiem zaļās pilsētu attīstības projektos (aprēķināts, pamatojoties uz salikto bāzi)

B29L

B3.5.1. Ieguldījumi energoefektīvos mājokļos mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem

Mērķrādītājs

T1 — pabeigta energoefektīvu mājokļu pirmās sērijas būvniecība mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem

C7L

C1.2.1. Tirgus ieguldījumu potenciāla stiprināšana modernos elektronisko sakaru tīklos

Mērķrādītājs

Pilsētas, uz kurām attiecas jaunā stacionārā radiosakaru iekārtu elektromagnētiskā lauka emisiju monitoringa sistēma

E1L

E1.2. Palielināt bezemisiju un mazemisiju transporta īpatsvaru, novērst un samazināt transporta negatīvo ietekmi uz vidi

Atskaites punkts

Tāda tiesību akta stāšanās spēkā, ar ko konkrētām, visvairāk piesārņotām pilsētām ievieš pienākumu attiecībā uz mazemisiju zonām

E6L

E2.3 Uzlabot transporta pieejamību, drošību un digitālos risinājumus

Atskaites punkts

Pienākums modernizēt valsts, starptautisko un reģionālo ritošo sastāvu, nosakot prasības pasažieriem ar invaliditāti

Izmaksājamās daļas summa

EUR 1 125 440 141

2.2.6. Trešā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

A3L

A2.5.1. Programma vienību darbības atbalstam kultūras un radošajās nozarēs, lai veicinātu to attīstību

Mērķrādītājs

Kultūras iestāžu, NVO, MVU un mikrouzņēmumu, kas darbojas kultūras un radošajās nozarēs (KRN), parakstīto projektu līgumu skaits

A4L

A2.5.1. Programma vienību darbības atbalstam kultūras un radošajās nozarēs, lai veicinātu to attīstību

Mērķrādītājs

Kultūras un radošajās nozarēs piešķirto stipendiju skaits

A6L

A2.5.2. Ieguldījumi radošo nozaru atbalsta paraugcentra izveidei

Mērķrādītājs

Sadarbības līgumi, kas noslēgti starp radošo nozaru atbalsta centra klientiem

A7L

A2.6.1. Valsts uzraudzības pakalpojumu sistēmas, produktu, analītisko instrumentu, pakalpojumu un pavadinfrastruktūras izstrāde, izmantojot satelītdatus

Atskaites punkts

Likuma par darbībām kosmosā stāšanās spēkā, kas jāpieņem Saeimā

B8L

B2.3.1. Atkrastes vējparku būvniecība

Atskaites punkts

Būvdarbu uzsākšana

B17L

B3.2.1. Ieguldījumi riska neitralizācijā un lielu degradētu teritoriju un Baltijas jūras atjaunošanā

Mērķrādītājs

Zemes platības, kurās veikti lauka pētījumi saistībā ar piesārņojošo vielu un bīstamu materiālu klātbūtni

Izmaksājamās daļas summa

EUR 1 125 440 141

2.2.7. Trešā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

A10L

A2.6.1. Valsts uzraudzības pakalpojumu sistēmas, produktu, analītisko instrumentu, pakalpojumu un pavadinfrastruktūras izstrāde, izmantojot satelītdatus

Mērķrādītājs

T1 — Pirmā Polijas satelīta palaišana

B30L

B3.5.1. Ieguldījumi energoefektīvos mājokļos mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem

Mērķrādītājs

T2 — pabeigta otrās enerģijas partijas būvniecība — efektīvi mājokļi mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

C12L

C2.2.1. Skolu/iestāžu ekvivalence ar atbilstīgām IKT ierīcēm un infrastruktūru, lai uzlabotu izglītības sistēmu vispārējo sniegumu

Mērķrādītājs

Mācību telpas arodskolās un vispārējās izglītības iestādēs, kas aprīkotas ar IT rīkiem tālmācībai

E2L

E1.2. Palielināt bezemisiju un mazemisiju transporta īpatsvaru, novērst un samazināt transporta negatīvo ietekmi uz vidi

Atskaites punkts

Mazemisiju transporta zonu ieviešana, ko īsteno attiecīgās pašvaldības iestādes

E3L

E1.2.1. Bezemisiju sabiedriskais transports pilsētās (tramvaji)

Atskaites punkts

Jauni tramvaji: atbalsta saņēmēju atlase

Izmaksājamās daļas summa

EUR 1 044 408 451

2.2.8. Trešā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

B5L

B2.3 Atbalsts investīcijām atkrastes vējparkā

Atskaites punkts

Atkrastes vējparku elektroenerģijas izsoļu organizēšana

B18L

B3.2.1. Ieguldījumi riska neitralizācijā un lielu degradētu teritoriju un Baltijas jūras atjaunošanā

Mērķrādītājs

Vietas Polijas jūras apgabalos (ieskaitot vrakus) ar veiktiem inventarizācijas un lauka pētījumiem saistībā ar bīstamu materiālu klātbūtni

B19L

B3.2.1. Ieguldījumi riska neitralizācijā un lielu degradētu teritoriju un Baltijas jūras atjaunošanā

Mērķrādītājs

Attīrītās zemes platība (hektāros)

B20L

B3.2.1. Ieguldījumi riska neitralizācijā un lielu degradētu teritoriju un Baltijas jūras atjaunošanā

Mērķrādītājs

Atjaunoto ēku platība (kvadrātmetros)

B23L

B3.3.1. Ieguldījumi ilgtspējīgas ūdens resursu apsaimniekošanas potenciāla palielināšanā lauku apvidos

Mērķrādītājs

Lauksaimniecības zemes/meža platība (hektāros), kas gūst labumu no uzlabotas ūdens aizturēšanas

B27L

B3.4.1. Ieguldījumi pilsētu zaļajā pārveidē

Mērķrādītājs

T2 — visu līgumu par ieguldījumiem zaļās pilsētu attīstības projektos parakstīšana (aprēķināta, pamatojoties uz salikto bāzi)

C11L

C2.2.1. Skolu/iestāžu ekvivalence ar atbilstīgām IKT ierīcēm un infrastruktūru, lai uzlabotu izglītības sistēmu vispārējo sniegumu

Mērķrādītājs

Klases skolās un citās izglītības iestādēs, kas aprīkotas ar lokālā tīkla (LAN) savienojumu

C13L

C2.2.1. Skolu/iestāžu ekvivalence ar atbilstīgām IKT ierīcēm un infrastruktūru, lai uzlabotu izglītības sistēmu vispārējo sniegumu

Mērķrādītājs

Mākslīgā intelekta (MI) un Zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) laboratorijas, kas izveidotas skolās un citās izglītības iestādēs

C14L

C2.2.1. Skolu/iestāžu ekvivalence ar atbilstīgām IKT ierīcēm un infrastruktūru, lai uzlabotu izglītības sistēmu vispārējo sniegumu

Atskaites punkts

Eksaminācijas sistēmas digitalizācija

Izmaksājamās daļas summa

EUR 1 368 535 211

2.2.9. Trešā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

A5L

A2.5.2. Ieguldījumi radošo nozaru atbalsta centra izveidei

Atskaites punkts

Muzeja renovācija, lai izvietotu radošo nozaru atbalsta paraugcentru

A11L

A2.6.1. Valsts uzraudzības pakalpojumu sistēmas, produktu, analītisko instrumentu, pakalpojumu un pavadinfrastruktūras izstrāde, izmantojot satelītdatus

Mērķrādītājs

T2 — nākamo trīs Polijas satelītu palaišana

B9L

B2.3.1. Atkrastes vējparku būvniecība

Mērķrādītājs

Atkrastes vējparku uzstādītā jauda (MW)

B12L

B2.4.1. Enerģijas uzkrāšanas sistēmas

Mērķrādītājs

T2 — uzstādītas dzīvojamās enerģijas uzkrāšanas iekārtas enerģijas ražojošiem patērētājiem

B13L

B2.4.1. Enerģijas uzkrāšanas sistēmas

Atskaites punkts

Elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtas (uzglabāšanas un sūkņu spēkstacijas) modernizācija

B16L

B3.2.1. Ieguldījumi riska neitralizācijā un lielu degradētu teritoriju un Baltijas jūras atjaunošanā

Mērķrādītājs

Dokumentācija, kas sagatavota ieguldījumiem saistībā ar Baltijas jūras dibenā nogrimušo lielo degradēto teritoriju un bīstamo materiālu negatīvo ietekmi uz vidi

B31L

B3.5.1. Ieguldījumi energoefektīvos mājokļos mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem

Mērķrādītājs

Pabeigta energoefektīvu mājokļu trešās partijas būvniecība mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem

C6L

C1.2.1. Tirgus ieguldījumu potenciāla stiprināšana modernos elektronisko sakaru tīklos

Mērķrādītājs

5G bāzes staciju būvniecība lauku apvidos

D5L

D1.2.1. Ilgtermiņa aprūpes attīstība, modernizējot medicīnas iestāžu infrastruktūru rajonu līmenī

Mērķrādītājs

Pabeigti projekti, kuru mērķis ir attīstīt ilgtermiņa aprūpi un geriatrijas aprūpi rajona slimnīcās

E4L

E1.2.1. Bezemisiju sabiedriskais transports pilsētās (tramvaji)

Mērķrādītājs

Jauni tramvaji, ko izmanto sabiedriskajam pilsētas transportam

E7L

E2.3.1. Reģionālie dzelzceļi pasažieru ritošais sastāvs

Mērķrādītājs

Ekspluatācijā esoši jauni elektriski un ERTMS aprīkoti reģionālie vilcieni

Izmaksājamās daļas summa

EUR 1 530 598 592

3. IEDAĻA. PAPILDU PASĀKUMI

1.Atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība

Xxxxxxxas atveseļošanas un noturības plāna uzraudzība un īstenošana notiek šādā kārtībā:

Par atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas un uzraudzības vispārējo koordināciju ir atbildīga Fondu un reģionālās politikas ministrija. Šī struktūra ir atbildīga arī par maksājumu pieprasījumu, pārvaldības deklarāciju un revīziju kopsavilkuma sagatavošanu, kā arī darbojas kā sadarbība starp Komisiju un Polijas iestādēm. Par reformu un investīciju īstenošanu atbildīgās iestādes pārbauda īstenoto pasākumu atbilstību piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem un progresu noteikto atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanā galasaņēmēju līmenī. Informāciju un šo pārbaužu rezultātus iesniedz koordinējošajai iestādei, izmantojot IT sistēmu.

Turklāt ar tiesību aktu izveido uzraudzības komiteju, ko veido atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā iesaistītās ieinteresētās personas un sociālie partneri. Uzraudzības komiteja uzrauga atveseļošanas un noturības plāna efektīvu īstenošanu. Leģislatīvajā aktā iekļauj noteikumu, kas paredz juridisku prasību apspriesties ar uzraudzības komiteju atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas laikā.

Auditus veic Valsts ieņēmumu pārvalde, jo īpaši Finanšu ministrijas Valsts fondu audita departaments un 16 nodokļu administrācijas palātas (reģionālajos birojos) valstī. Šī revīzijas struktūra pārbauda reformu un investīciju pareizu īstenošanu, noteiktu atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu, mehānismu efektivitāti, lai novērstu, atklātu un labotu nopietnus pārkāpumus, t. i., krāpšanu, korupciju un interešu konfliktus, un novērstu dubultu finansēšanu, kā arī IT sistēmas uzticamību un drošību.

2.Kārtība, kādā Komisijai nodrošina pilnīgu piekļuvi pamatojošajiem datiem

Fondu un reģionālās politikas ministrija kā Polijas atveseļošanas un noturības plāna un tā īstenošanas centrālā koordinējošā struktūra ir atbildīga par plāna vispārējo koordināciju un uzraudzību. Jo īpaši tā darbojas kā koordinējošā struktūra, kas uzrauga progresu attiecībā uz atskaites punktiem un mērķrādītājiem un sniedz ziņojumus un maksājumu pieprasījumus. Tā koordinē ziņošanu par atskaites punktiem un mērķrādītājiem, attiecīgajiem rādītājiem, kā arī kvalitatīvu finanšu informāciju un citiem datiem, piemēram, par galasaņēmējiem. Datu kodēšana notiek IT sistēmā, ar kuras palīdzību iestādēm, kas atbild par reformu un investīciju īstenošanu, ir jāziņo fondu un reģionālās politikas ministrijai.

Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 24. panta 2. punktā, Polija pēc attiecīgo saskaņoto atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas, kas noteikti šā pielikuma 2.1. iedaļā, iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu finanšu iemaksas un attiecīgā gadījumā aizdevuma maksājuma pieprasījumu. Polija nodrošina, ka Komisijai pēc pieprasījuma ir pilnīga piekļuve attiecīgajiem pamatā esošajiem datiem, kas pamato maksājuma pieprasījuma pienācīgu pamatojumu gan maksājuma pieprasījuma novērtēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 3. punktu, gan revīzijas un kontroles vajadzībām.

(1) Eiropas Komisija (2018), “Vadlīnijas atkritumu revīzijām pirms ēku nojaukšanas un renovācijas darbiem”. Pieejama vietnē https://ec.europa.eu/growth/content/eu-construction-and-demolition-waste-protocol-0_en (skatīts 2021. gada novembrī).
(2) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
(3)

Ja ar atbalstīto darbību tiek sasniegtas prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(4) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu;
(5) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu;
(6) transportlīdzeklis bez iekšdedzes motora vai ar iekšdedzes motoru, kas emitē mazāk par 1 g CO2/km.
(7) Kā definēts Regulas (ES) 2019/1242 3. panta 12. punktā: ar CO2 emisijām, kas ir mazākas par pusi no visu transportlīdzekļu apakšgrupas transportlīdzekļu atsauces CO2 emisijām; atsauces vērtības atšķiras atkarībā no kravas automobiļa veida.
(8)

Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(9)

Ja ar atbalstīto darbību tiek sasniegtas prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(10)

Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu;

(11)

Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu;

(12) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī ar to saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C 58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
(13) Ja ar atbalstīto darbību tiek sasniegtas prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
(14) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu;
(15)

Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu;

(16)

Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī ar to saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C 58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(17) Ja ar atbalstīto darbību tiek sasniegtas prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
(18) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu;
(19)

Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu;

(20) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
(21) Ja ar atbalstīto darbību tiek sasniegtas prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
(22) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu;
(23) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu;
(24) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
(25) Ja ar atbalstīto darbību tiek sasniegtas prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
(26) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu;
(27) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu;
(28) Pasākums jo īpaši paredz, ka uzņēmējiem, kas veic būvdarbus, jānodrošina, ka vismaz 70 % (pēc svara) no nebīstamajiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem (izņemot dabiskos materiālus, kas minēti 17 05 04. kategorijā Eiropas atkritumu sarakstā, kas izveidots ar 2000. gada 3. maija Lēmumu 2000/532/EK, ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar ko izveido bīstamo atkritumu sarakstu saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (paziņots ar dokumenta numuru C(2000) 1147)), kas radīts būvlaukumā, sagatavo atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citai materiālu reģenerācijai, tostarp aizbēršanai, izmantojot atkritumus, lai aizstātu citus materiālus, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES Būvniecības un nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu.
(29)

Pasākums jo īpaši paredz, ka uzņēmējiem, kas veic būvdarbus, jānodrošina, ka vismaz 70 % (pēc svara) no nebīstamajiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem (izņemot dabiskos materiālus, kas minēti 17 05 04. kategorijā Eiropas atkritumu sarakstā, kas izveidots ar 2000. gada 3. maija Lēmumu 2000/532/EK, ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar ko izveido bīstamo atkritumu sarakstu saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (paziņots ar dokumenta numuru C(2000) 1147)), kas radīts būvlaukumā, sagatavo atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citai materiālu reģenerācijai, tostarp aizbēršanai, izmantojot atkritumus, lai aizstātu citus materiālus, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES Būvniecības un nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu.

(30) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī ar to saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C 58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
(31) Ja ar atbalstīto darbību tiek sasniegtas prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
(32) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu;
(33) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu;