PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma konteksts

ES ostas valsts kontroles (OVK) režīms ir izklāstīts Direktīvā 2009/16/EK (ar grozījumiem). OVK Savienībā ir balstīta uz Parīzes Saprašanās memorandu (Parīzes SM) par ostas valsts kontroli, kas pastāv kopš 1982. gada. Direktīva 2009/16/EK (ar grozījumiem) ietver Parīzes SM procedūras un instrumentus. Saprašanās memorandā piedalās visas ES piejūras dalībvalstis, kā arī Kanāda, Islande, Norvēģija, Krievijas Federācija un Apvienotā Karaliste. Eiropas Savienība nav Parīzes SM dalībniece.

Lai ostas valsts kontrole Savienībā darbotos, Parīzes SM kontekstā katru gadu ir jāpieņem vairāki lēmumi. Šie lēmumi tiek pieņemti vienprātīgi ikgadējā Ostas valsts kontroles komitejas (OVKK) sanāksmē, kas notiek ik gadu maijā. Saskaņā ar Direktīvu 2009/16/EK lēmumi, ko pieņem Parīzes SM attiecīgā kompetentā struktūra, ES dalībvalstīm kļūst saistoši.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 9. punktu nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem starptautiskās organizācijās, tādās kā Parīzes SM, ja tās ir tiesīgas pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, ir jāpieņem ar Padomes lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

Pēc Krievijas Federācijas iebrukuma Ukrainā Parīzes SM sekretariāts 2022. gada 14. martā saņēma Ukrainas infrastruktūras ministra Oleksandra Kubrakova vēstuli. Vēstulē Parīzes SM tiek lūgts i) pēc ostas valsts kontroles inspekcijām nepamatoti neaizturēt Ukrainas karoga kuģus, ii) Krievijas Federāciju no Parīzes SM izslēgt un iii) neatzīt sertifikātus, kas izdoti Krievijas Federācijas Jūras administrācijas vārdā.

Attiecībā uz pirmo lūgumu — nepamatoti neaizturēt Ukrainas kuģus — Parīzes SM 2022. gada 2. martā izdeva PSCircular Nr. 101 (Norādījumi par jūrnieku repatriāciju sakarā ar situāciju Ukrainā), kas veltīts šim jautājumam. PSCircular Nr. 101 dalībvalstu iestādes informē, ka pašreizējos apstākļos ir jāievēro elastība, arī attiecībā uz jūrnieku repatriāciju, 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā, sertifikātiem, kas izdoti saskaņā ar 1978. gada Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem, un medicīniskajiem sertifikātiem. Atkarībā no notikumu attīstības Parīzes SM var apsvērt PSCircular Nr. 101 vēl pielāgot.

Attiecībā uz lūgumu, kas skar Krievijas Federācijas dalību Parīzes SM, jāatzīmē, ka Krievijas Federācijai ir liegta piekļuve THETIS OVK atlases rīkam un inspekciju datubāzei, kas paredzēta Direktīvas 2009/16/EK 24. pantā, un to izmantošana. Tas nozīmē, ka Krievijas Federācijas dalība Parīzes SM darbā jau ir ļoti ierobežota, turklāt bez piekļuves minētajai datubāzei Krievijas Federācija principā nevar izpildīt savas Parīzes SM saistības vai dot ieguldījumu SM darbā.

Lai gan ES dalībvalstu vidū ir vienprātība, ka pret Krievijas Federāciju būtu jāvēršas, ne memorandā, ne kādā no rīcībpolitiskajām instrukcijām nav paredzēta nekāda procedūra vai mehānisms, ar ko dalībniekus no Parīzes SM varētu izslēgt. Tomēr izslēgšana nav vienīgais variants, un tie dalībnieki, kuri ir pauduši viedokli, ir norādījuši, ka iestājas par dalības apturēšanu līdz turpmākam paziņojumam. Lai gan tūlītējās juridiskās sekas būtu līdzīgas izslēgšanai, tās nav tik pastāvīgas. Dalības apturēšana dotu iespēju vēl apsvērt nepieciešamību šo valsti no Parīzes SM izslēgt pilnībā, un to varētu atcelt, ja apstākļi mainītos. Tomēr memorandā nav noteikumu arī par dalības apturēšanu.

Parīzes SM priekšsēdētājs ir ierosinājis ar Parīzes SM rakstisko procedūru pieņemt lēmumu par Krievijas Federācijas dalības apturēšanu pirms gadskārtējās Ostas valsts kontroles komitejas sanāksmes (PSCC55), kas paredzēta 2022. gada 16.–20. maijā. Tā rīkojoties, varētu panākt, ka šis sensitīvais jautājums neaizēno PSCC55.

2.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā

Ņemot vērā situācijas nopietnību, ir lietderīgi i) piekrist dokumenta PSCC55/11.1 5. punktā izklāstītajai pieejai, kas paredz Ukrainas karoga kuģus nepamatoti neaizturēt pēc ostas valsts kontroles inspekcijām, ii) sakarā ar Krievijas neprovocēto un nepamatoto iebrukumu Ukrainā apturēt Krievijas Federācijas dalību Parīzes SM, ievērojot Vīnes Konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 62. panta 3. punktu, iii) piekrist pieejai, kas izklāstīta dokumenta PSCC55/11.1 7. punktā, attiecībā uz Krievijas Federācijas izdoto normatīvo sertifikātu atzīšanas pārtraukšanu.

Pievienotais teksts ir priekšlikums Savienības nostājai, kas pēc tam jāpieņem Padomei, kā paredz LESD 218. panta 9. punkts. Tā mērķis ir vienoties par rīcību, kas izklāstīta Parīzes SM dokumentā PSCC55/11.1. Sīkākas ziņas par ES nostāju ir Padomes lēmuma projektam pievienotas kā 1. pielikums.

Direktīva 2009/16/EK Parīzes SM procedūras, instrumentus un darbības faktiski iekļauj Savienības tiesību tvērumā. Tāpēc Parīzes SM ietilpst Savienības ekskluzīvā ārējā kompetencē saskaņā ar LESD 3. panta 2. punkta beigu daļu.

3.Juridiskais pamats

Šis lēmums ir sagatavots, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu, kas paredz, ka Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām. Tas attiecas uz nostāju, kas dalībvalstīm, kopīgi rīkojoties Savienības interesēs, jāieņem Parīzes SM kontekstā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (ar grozījumiem) ir juridiskais pamats, kas nosaka principus, kuri dalībvalstīm jāievēro Parīzes SM OVKK.

Akti, kas jāpieņem Parīzes SM kontekstā, ir akti ar juridiskām sekām. Paredzētajiem aktiem ir juridiskas sekas tāpēc, ka tie var izšķiroši ietekmēt ES tiesību aktu — proti, Direktīvas 2009/16/EK — saturu. Tam par iemeslu ir apstāklis, ka Direktīva 2009/16/EK Parīzes SM procedūras, instrumentus un darbības faktiski iekļauj Savienības tiesību tvērumā. Turklāt apturēt Krievijas Federācijas dalību Parīzes SM nozīmē veikt organizatoriska rakstura aktu, kas ietekmē to, kā Parīzes SM satvarā tiek pieņemti lēmumi.

Nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu paredzētais akts nepapildina un negroza. Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.

2022/0144 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Parīzes saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli Ostas valsts kontroles komitejā attiecībā uz Krievijas Federācijas dalību šajā organizācijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)1982. gada 26. janvārī Parīzē tika parakstīts Saprašanās memorands par ostas valsts kontroli (“Parīzes SM”), kas stājās spēkā 1982. gada 1. jūlijā. Parīzes SM dalībnieces ir 27 valstu (Apvienotās Karalistes, Beļģijas, Bulgārijas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Horvātijas, Igaunijas, Islandes, Īrijas, Itālijas, Kanādas, Kipras, Krievijas Federācijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovēnijas, Somijas, Spānijas, Vācijas un Zviedrijas) jūras administrācijas. Eiropas Savienība nav Parīzes SM dalībniece.

(2)Savienības ostas valsts kontroles juridisko režīmu nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK 1 , kas pārformulē un nostiprina iepriekšējos Savienības tiesību aktus, kuri šajā jomā ir spēkā kopš 1995. gada. Savienības juridiskā režīma pamatā ir Parīzes SM.

(3)Attiecībā uz Savienības dalībvalstīm Direktīva 2009/16/EK Parīzes SM procedūras, instrumentus un darbības faktiski iekļauj Savienības tiesību tvērumā. Saskaņā ar minēto direktīvu atsevišķi lēmumi, ko pieņem Parīzes SM attiecīgā kompetentā iestāde, Savienības dalībvalstīm kļūst saistoši.

(4)Tā kā paredzētie akti varēs būtiski ietekmēt Savienības tiesiskā regulējuma saturu, konkrētāk, Direktīvu 2009/16/EK, ir lietderīgi noteikt, kāda nostāja Savienības vārdā jāieņem Parīzes SM. Ievērojot LESD 218. panta 9. punktu, nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja minētā struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, ir jāpieņem ar Padomes lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

(5)2022. gada 24. februārī pieņemtajos secinājumos Eiropadome visstingrākajā veidā nosodīja neprovocēto un nepamatoto Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu. 2022. gada 24. un 25. marta sanāksmē Eiropadome norādīja, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu rupji pārkāpj starptautiskās tiesības, un atkārtoja prasību, lai Krievija militāro agresiju Ukrainas teritorijā nekavējoties izbeigtu.

(6)Sakarā ar Krievijas Federācijas iebrukumu Ukrainā Parīzes SM sekretariāts 2022. gada 14. martā saņēma Ukrainas infrastruktūras ministra vēstuli. Vēstulē Parīzes SM tiek lūgts pēc ostas valsts kontroles inspekcijām nepamatoti neaizturēt Ukrainas karoga kuģus, Krievijas Federāciju no Parīzes SM izslēgt un neatzīt sertifikātus, kas izdoti Krievijas Federācijas Jūras administrācijas vārdā.

(7)Attiecībā uz pirmo lūgumu — nepamatoti neaizturēt Ukrainas kuģus — Parīzes SM 2022. gada 2. martā izdeva PSCircular Nr. 101 (Norādījumi par jūrnieku repatriāciju sakarā ar situāciju Ukrainā), kas veltīts šim jautājumam. PSCircular Nr. 101 dalībvalstu iestādes informē, ka pašreizējos apstākļos ir jāievēro elastība, arī attiecībā uz jūrnieku repatriāciju, 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā, sertifikātiem, kas izdoti saskaņā ar 1978. gada Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem, un medicīniskajiem sertifikātiem. Atkarībā no notikumu attīstības Parīzes SM var apsvērt PSCircular Nr. 101 vēl pielāgot. Par šo nostāju būtu jāpaziņo Ukrainas iestādēm.

(8)Attiecībā uz lūgumu, kas skar Krievijas Federācijas dalību Parīzes SM, jāatzīmē, ka Krievijas Federācijai ir liegta piekļuve THETIS OVK atlases rīkam un inspekciju datubāzei, kas paredzēta Direktīvas 2009/16/EK 24. pantā, un to izmantošana. Tas nozīmē, ka Krievijas Federācijas dalība Parīzes SM darbā jau ir ļoti ierobežota, turklāt bez piekļuves minētajai datubāzei Krievijas Federācija principā nevar izpildīt savas Parīzes SM saistības.

(9)Ne memorandā, ne kādā no rīcībpolitiskajām instrukcijām nav paredzēta nekāda procedūra vai mehānisms, ar ko dalībniekus no Parīzes SM varētu izslēgt. Alternatīva izslēgšanai no Parīzes SM ir dalības apturēšana līdz turpmākam paziņojumam. Lai gan tūlītējās sekas būtu līdzīgas izslēgšanai, tās nav tik pastāvīgas. Tomēr memorandā nav noteikumu arī par dalības apturēšanu. Dalības apturēšana dod iespēju vēl apsvērt nepieciešamību šo valsti no Parīzes SM izslēgt pilnībā, un to varētu atcelt, ja apstākļi mainītos.

(10)Eiropas Savienība kā pasaules mēroga aktore ANO 2 un citos daudzpusējos forumos un procesos cenšas visiem spēkiem panākt, lai Krievijas Federācija atbildētu par savu neprovocēto un nepamatoto iebrukumu Ukrainā, iebrukumu izbeigtu un nodrošinātu atgriešanos pie Ukrainas suverenitātes, neatkarības un teritoriālās neaizskaramības pilnīgas ievērošanas tās starptautiski atzītajās robežās. Krievijas neprovocētais un nepamatotais agresijas akts pret Ukrainu ir nopietns ANO Statūtu 2. panta 4. punkta pārkāpums; šis punkts aizliedz draudus lietot spēku vai spēka lietošanu pret jebkuras valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību.

(11)Ņemot vērā iepriekš minēto, apzinoties situācijas nopietnību un kamēr Krievijas Federācija neievēro ANO Statūtu principus un savas starptautiskās saistības, ir lietderīgi sakarā ar Krievijas neprovocēto un nepamatoto iebrukumu Ukrainā apturēt Krievijas Federācijas dalību Parīzes SM saskaņā ar Vīnes Konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 62. panta 3. punktu.

(12)Attiecībā uz trešo lūgumu — neatzīt sertifikātus, ko izdevusi Krievijas Federācijas Jūras administrācija, — jānorāda, ka šie sertifikāti ir izdoti saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, ka Krievijas Federācija joprojām ir Starptautiskās Jūrniecības organizācijas locekle un ka pārtraukt šādu sertifikātu atzīšanu nav Parīzes SM kompetencē. Par šo nostāju būtu jāpaziņo Ukrainas iestādēm.

(13)Savienība nav Parīzes SM līgumslēdzēja puse. Tāpēc Savienības nostāja, rīkojoties kopīgi, jāpauž Savienības dalībvalstīm, kuras ir Parīzes SM dalībnieces.

(14)Tāpēc dalībvalstis ir jāpilnvaro rīkoties saskaņā ar nostāju, kas jāieņem Savienības vārdā.

(15)Lai izdotos vienoties par lēmumu Krievijas Federācijas dalību Parīzes SM apturēt, ir Ostas valsts kontroles komitejā jāsadarbojas ar trešām valstīm, kas ir Parīzes SM dalībnieces (Kanādu, Islandi, Norvēģiju un Apvienoto Karalisti),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas attiecībā uz Krievijas Federācijas dalību Parīzes SM Savienības vārdā jāieņem Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli (“Parīzes SM”) kontekstā, ir izklāstīta šā lēmuma I pielikumā.

2. pants

Šā lēmuma 1. pantā minēto nostāju, rīkodamās kopīgi, pauž tās Savienības dalībvalstis, kuras ir Parīzes SM dalībnieces.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs