Briselē, 10.5.2022

COM(2022) 199 final

2022/0141(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Savienības vārdā parakstītu Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gajānas Kooperatīvo Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Rīcības plānā meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT) 1 , kuru Padome apstiprinājusi 2003. gadā 2 , ir ierosināts pasākumu kopums nolūkā apturēt nelikumīgu mežizstrādi. Pasākumi ietver atbalstu kokmateriālu ražotājvalstīm, daudzpusēju sadarbību nolūkā apkarot nelikumīgas koksnes tirdzniecību, atbalstu privātā sektora iniciatīvām un pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut investīcijas darbībās, kas veicina nelikumīgu mežizstrādi. Rīcības plāna pamatā ir iecere starp ES un kokmateriālu ražotājvalstīm izveidot FLEGT partnerattiecības. Padome 2005. gadā pieņēma Regulu (EK) Nr. 2173/2005 par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā 3 , kas ļauj verificēt to kokmateriālu likumīgumu, kurus ES importē FLEGT partnerattiecību satvarā.

2005. gadā Padome pilnvaroja Komisiju ar kokmateriālu ražotājvalstīm risināt sarunas par FLEGT partnerattiecību nolīgumiem 4 .

Komisija sarunas ar Gajānas Kooperatīvo Republiku sāka 2013. gadā. Regulāri sniedzot ziņojumus Meža jautājumu darba grupai un FLEGT/ES Kokmateriālu regulas komitejai, Komisija informēja Padomi par progresu. Par sarunu norisi Komisija informēja arī Eiropas Parlamentu un ieinteresētās personas.

Brīvprātīgais partnerattiecību nolīgums starp ES un Gajānu pievēršas visiem Padomes sarunu norāžu elementiem. Konkrēti, ar to ievieš licencēšanas sistēmu, ar kuras palīdzību pārbauda un apliecina to koka izstrādājumu likumību, ko eksportē uz Eiropas Savienību, kā arī uz trešām valstīm, un arī vietējā tirgū pārdoto kokmateriālu likumību. Attiecībā uz importētiem kokmateriāliem Gajāna apņemas nodrošināt, ka šādi kokmateriāli ir iegūti saskaņā ar izcelsmes valsts tiesību aktiem. Šim nolūkam Gajāna ieviesīs īpašus tiesību aktus, pamatojoties uz pienācīgas rūpības principiem. Likumīguma definīcijas pamatā ir visaptverošs valsts un starptautisko tiesību aktu kopums, ko Gajāna ir ratificējusi un kas atspoguļo ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas trīs pīlārus. 

Gajāna arī apņemas pārskatīt mežsaimniecības nozarei piemērojamos tiesību aktus un stiprināt tos, kur tas nepieciešams. Tā ir izveidojusi arī atbilstības uzraudzīšanas un sistēmas neatkarīgas izvērtēšanas satvaru. Ar mērķi īstenot visus vajadzīgos pasākumus, puses ir vienojušās par vērienīgu īstenošanas grafiku sešiem gadiem (no nolīguma spēkā stāšanās brīža). Šie elementi ir izklāstīti nolīguma pielikumos, kuros sniegts detalizēts apraksts par struktūrām, kas atbalstīs Gajānas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēmas izstrādi, kā arī sniegti kritēriji turpmāku lēmumu par FLEGT licencēšanas sistēmas uzsākšanas pieņemšanai.

Ar nolīgumu izveido Apvienoto uzraudzības un izvērtēšanas komiteju ES un Gajānas dialogam un sadarbībai attiecībā uz licencēšanas sistēmu. Tas nosaka arī ieinteresēto personu līdzdalības, sociālās aizsardzības, pārskatatbildības un pārredzamības principus. Tajā arī aprakstīts, kā tiks izskatītas sūdzības un veikta uzraudzība un ziņošana.

Turklāt papildus Regulas (EK) Nr. 2173/2005 II pielikumā izklāstītajiem izstrādājumiem nolīgums aptver arī visus koka izstrādājumus, kurus pašlaik ražo Gajānā, importē tajā un eksportē no tās.

Nolīguma pamatā ir stingrs nediskriminācijas princips, kas nozīmē to, ka tiks iesaistītas visas ieinteresētās personas, kuras darbojas gan mežsaimniecības nozarē, gan citās nozarēs. Tas ietver ieinteresētās personas no privātā sektora, pilsonisko sabiedrību, vietējās un pirmiedzīvotāju kopienas, kā arī citus no mežu resursiem atkarīgus cilvēkus.

Nolīgumā ietverts noteikums par importa kontroli uz ES robežām atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2173/2005 par FLEGT licencēšanas sistēmu un Regulai (EK) Nr. 1024/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus minētās regulas īstenošanas pasākumus. Nolīgumā aprakstīta Gajānas FLEGT licence, kura atbilst Īstenošanas regulā (EK) Nr. 1024/2008 noteiktajam licences formātam.

Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Priekšlikums ir saskanīgs ar Regulu (ES) Nr. 995/2010, jo koka izstrādājumi, uz kuriem attiecas saskaņā ar šo nolīgumu Gajānā izdotas FLEGT licences, tiks uzskatīti par likumīgi iegūtiem saskaņā ar minētās regulas 3. pantu.

Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šā nolīguma noslēgšana ir būtiska ES attīstības sadarbības politikai, jo tas, uzlabojot pārredzamību, pārskatatbildību un ieinteresēto personu līdzdalību, sekmē likumīgi iegūtu kokmateriālu tirdzniecību un stiprina meža pārvaldību Gajānā. Nolīgums arī stiprinās ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un dos ieguldījumu arī klimata pārmaiņu apkarošanā, jo samazināsies atmežošanas un meža degradācijas radītā emisija.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. panta 3. punkta pirmā daļa un 207. panta 4. punkta pirmā daļa saistībā ar tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu.

Tā kā ar nolīgumu izveido tiesisko regulējumu, kura nolūks ir nodrošināt to, ka visi kokmateriāli un koka izstrādājumi, kas Eiropas Savienībā importēti no Gajānas, ir ražoti likumīgi, ES ir ekskluzīva kompetence noslēgt nolīgumu saskaņā ar LESD 207. panta 3. punkta pirmo daļu un 207. panta 4. punkta pirmo daļu. LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punkts paredz, ka šādus nolīgumus noslēdz Padome. LESD 218. panta 7. punkts nosaka, ka Padome var pilnvarot sarunu vadītāju Eiropas Savienības vārdā apstiprināt nolīguma grozījumus tad, ja nolīgums paredz grozījumus pieņemt ar vienkāršotu procedūru vai ja tie jāpieņem ar attiecīgo nolīgumu izveidotai struktūrai.

Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Neattiecas.

Proporcionalitāte

Šā nolīguma noslēgšana ir saskaņā ar ES FLEGT rīcības plānu, un nolīgumā ir paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas nepieciešami tā mērķu sasniegšanai.

Juridiskā instrumenta izvēle

Šis priekšlikums ir saskaņā ar LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu, kas paredz, ka Padome pieņem lēmumus par starptautisku nolīgumu noslēgšanu.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Neattiecas.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Neattiecas.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neattiecas.

Ietekmes novērtējums

Neattiecas.

Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Neattiecas.

Pamattiesības

Neattiecas.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šī iniciatīva budžetu neietekmē.

5.CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Neattiecas.

Skaidrojošie dokumenti (norādēm)

Neattiecas.

Konkrētu priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

Neattiecas.

2022/0141 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Savienības vārdā parakstītu Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gajānas Kooperatīvo Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Komisija 2003. gada maijā pieņēma paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība (FLEGT) — ES rīcības plāna priekšlikums” 5 , kurā aicināja veikt pasākumus ar mērķi vērsties pret nelikumīgu mežizstrādi, sagatavojot brīvprātīgus partnerattiecību nolīgumus ar kokmateriālu ražotājvalstīm. Padomes secinājumi par rīcības plānu tika pieņemti 2003. gada oktobrī 6 , un Eiropas Parlamenta rezolūcija tika pieņemta 2005. gada 11. jūlijā 7 .

(2)Padome 2005. gada 5. decembrī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar kokmateriālu ražotājvalstīm par partnerattiecību nolīgumiem, lai īstenotu ES Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai.

(3)2005. gada 20. decembrī Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 2173/2005 8 , ar ko izveidoja FLEGT licencēšanas sistēmu kokmateriālu importam Savienībā no valstīm, ar kurām Savienība ir noslēgusi brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu.

(4)Ņemot vērā brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību (turpmāk “nolīgums”) noslēgšanu, Sarunas tika sekmīgi noslēgtas, 2018. gada 23. novembrī parafējot nolīgumu.

(5)Tāpēc nolīgums būtu jāparaksta Eiropas Savienības vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma starp Eiropas Savienību un Gajānas Kooperatīvo Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību parakstīšana, ņemot vērā minētā nolīguma noslēgšanu.

Parakstāmā nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes Ģenerālsekretariāts sagatavo pilnvaru instrumentu, ar ko Komisijas norādīto personu vai personas pilnvaro parakstīt nolīgumu, ņemot vērā tā noslēgšanu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

   Padomes vārdā —

   priekšsēdētājs

(1)    COM(2003) 251.
(2)    OV C 268, 7.11.2003., 1. lpp.
(3)    OV L 347, 30.12.2005., 1. lpp.
(4)    Padomes dokuments ierobežotai lietošanai 10229/2/05 (deklasificēts 2015. gada 24. septembrī).
(5)    COM(2003) 251.
(6)    OV C 268, 7.11.2003., 1. lpp.
(7)    OV C 157E, 6.7.2006., 482. lpp.
(8)    Padomes Regula (EK) Nr. 2173/2005 (2005. gada 20. decembris) par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā (OV L 347, 30.12.2005., 1. lpp.).

Briselē, 10.5.2022

COM(2022) 199 final

PIELIKUMS

dokumentam

priekšlikums

PADOMES LĒMUMAM

par to, lai parakstītu Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gajānas Kooperatīvo Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību


BRĪVPRĀTĪGU PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS
STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN

GAJĀNAS KOOPERATĪVO REPUBLIKU

PAR MEŽA TIESĪBU AKTU IEVIEŠANU, PĀRVALDĪBU UN

KOKA IZSTRĀDĀJUMU TIRDZNIECĪBU UZ EIROPAS SAVIENĪBU

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

un

GAJĀNAS KOOPERATĪVĀ REPUBLIKA, turpmāk “Gajāna”,

abas kopā turpmāk “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ ciešās sadarbības attiecības starp Savienību un Gajānu, jo īpaši saistībā ar Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā 1 un pārskatīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā un Vagadugu 2010. gada 22. jūnijā (turpmāk “Kotonū nolīgums”);

ŅEMOT VĒRĀ kopīgo Karību jūras reģiona un ES partnerattiecību stratēģiju, kas izstrādāta, pamatojoties uz lēmumu, kuru pieņēma 2010. gada maijā Madridē notikušajā ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas forumā (Cariforum), un ko kopīgi sagatavoja Savienība un Cariforum valstis;

ŅEMOT VĒRĀ Reģionālo nolīgumu par informācijas pieejamību, sabiedrības līdzdalību un tiesiskumu vides jautājumos Latīņamerikā un Karību jūras reģionā, kas pieņemts Eskasū, Kostarikā, 2018. gada 4. martā;



ŅEMOT VĒRĀ Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Cariforum valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses 2 ;

ŅEMOT VĒRĀ Komisijas paziņojumu Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Parlamentam “Meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība (FLEGT) — Priekšlikums ES rīcības plānam” kā pirmo soli, lai risinātu aktuālus nelikumīgas mežizstrādes un ar to saistītās tirdzniecības jautājumus;

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu pušu apņemšanos un ņemot vērā principus, kas formulēti Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām;

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām pušu apņemšanos;

NO JAUNA APLIECINOT, cik nozīmīgi ir principi un saistības, kas izklāstītas 2015. gada deklarācijā par Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, jo īpaši apņemšanās līdzsvaroti un integrēti panākt ilgtspējīgu attīstību tās trīs dimensijās, proti, ekonomiskajā, sociālajā un vidiskajā dimensijā;



ATGĀDINOT šajā sakarībā par ilgtspējīgas attīstības mērķiem un to uzdevumiem, jo īpaši 15.2. uzdevumu līdz 2020. gadam sekmēt visu veidu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, apturēt atmežošanu, atjaunot degradētos mežus un būtiski palielināt apmežošanu un meža atjaunošanu visā pasaulē;

APZINOTIES, cik nozīmīgi ir ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principi, kas izklāstīti 1992. gada Rio deklarācijā par vidi un attīstību, un jo īpaši 10. princips, kurš attiecas uz sabiedrības informētību par vides jautājumiem un iesaistīšanos to risināšanā, 20. princips, kas attiecas uz sieviešu lomu vides pārvaldībā un attīstībā, un 22. princips, kurs attiecas uz pirmiedzīvotāju un viņu kopienu un citu vietējo kopienu būtisko nozīmi vides pārvaldībā un attīstībā;

ATZĪSTOT mežu kā nozīmīga klimata risinājuma nozīmi un

ATGĀDINOT šajā sakarā par Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, jo īpaši tā 5. pantu, kurā pausts aicinājums samazināt atmežošanas un mežu degradācijas radītās emisijas, uzlabojot saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

ŅEMOT VĒRĀ Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) un jo īpaši prasību, ka CITES eksporta atļaujas, ko CITES Puses izdod attiecībā uz konvencijas I, II vai III papildinājumā iekļauto sugu īpatņiem, drīkst piešķirt tikai saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem, jo īpaši, ka šādi īpatņi nedrīkst būt iegūti, pārkāpjot attiecīgos tiesību aktus par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību;



NO JAUNA APLIECINOT to, cik lielu nozīmi Puses piešķir principiem un noteikumiem, kas reglamentē daudzpusējo tirdzniecību, jo īpaši tiesības un pienākumus, kas noteikti ar 1994. gada Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (GATT) un citos daudzpusējos nolīgumos, kuri uzskaitīti 1.A pielikumā 1994. gada 15. aprīļa Marrākešas līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu, kā arī vajadzībai tos pārredzami un nediskriminējoši piemērot;

ŅEMOT VĒRĀ Padomes 2005. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2173/2005 par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā;

ATZĪSTOT Gajānas apņemšanos turpināt veicināt labu pārvaldību, ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, tiesībaizsardzību un kokmateriālu likumīgu tirdzniecību;

ATZĪSTOT, ka FLEGT brīvprātīga partnerattiecību nolīguma īstenošana stiprinās meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu un dos ieguldījumu klimata pārmaiņu apkarošanā, samazinot atmežošanas un mežu degradācijas radītās emisijas un palielinot meža saglabāšanas un ilgtspējīgas apsaimniekošanas un meža oglekļa krājumu nozīmi jaunattīstības valstīs (REDD+);

ATZĪSTOT, ka Gajānas Kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēma ir izstrādāta, lai nodrošinātu visu to koka izstrādājumu likumību, uz kuriem attiecas šis nolīgums, neatkarīgi no galamērķa;



ATZĪSTOT, cik svarīgi ir šā nolīguma īstenošanā iesaistīt visas attiecīgās ieinteresētās personas, arī ar to pārstāvības iestāžu starpniecību, gan mežsaimniecības nozarē, gan ārpus tās, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, atrašanās vietas, reliģijas vai pārliecības, etniskās izcelsmes, ādas krāsas, valodas, invaliditātes vai jebkāda cita statusa, tai skaitā ieinteresētās personas no privātā sektora, pilsoniskās sabiedrības un vietējām un pirmiedzīvotāju kopienām, kā arī citiem no mežiem atkarīgiem cilvēkiem;

NO JAUNA APLIECINOT Gajānas saistības saskaņā ar tās Konstitūciju, valsts tiesību aktiem un starptautiskiem instrumentiem, Gajāna izveidos efektīvus mehānismus, lai ļautu visām attiecīgajām ieinteresētajām personām piedalīties šā nolīguma īstenošanā;

ATZĪSTOT, ka nekonfidenciālas informācijas publicēšana ir būtiska, lai veicinātu visu attiecīgo ieinteresēto personu pilnīgu un efektīvu līdzdalību mežsaimniecības nozarē un ārpus tās neatkarīgi no dzimuma, vecuma, atrašanās vietas, reliģijas vai pārliecības, etniskās izcelsmes, ādas krāsas, valodas, invaliditātes vai jebkāda cita statusa, un ka tādēļ informācijas sniegšanai ir būtiska nozīme šā nolīguma īstenošanā;

APŅĒMUŠĀS līdz minimumam samazināt jebkādu nelabvēlīgu ietekmi uz attiecīgajām ieinteresētajām personām meža nozarē un ārpus tās, kas var rasties šā nolīguma īstenošanas rezultātā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.



1. PANTS

Mērķis

Šā nolīguma mērķis, kas ir saderīgs ar Pušu kopīgo apņemšanos nodrošināt visu veidu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, ir izveidot tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu to, ka visi koka izstrādājumi, uz kuriem attiecas šis nolīgums un kurus Savienībā importē no Gajānas, ir ražoti likumīgi, un tādējādi veicināt koka izstrādājumu tirdzniecību.

Ar šo nolīgumu tiek arī izveidots pamats dialogam un sadarbībai starp Pusēm, lai atvieglotu un veicinātu tā pilnīgu piemērošanu un uzlabotu meža tiesību aktu ieviešanu un pārvaldību.

2. PANTS

Definīcijas

Šajā nolīgumā piemēro šādas definīcijas:

a)    “kompetentā(s) iestāde(s)” ir iestāde(s), ko Savienības dalībvalstis norīkojušas FLEGT licenču saņemšanai, pārbaudīšanai un pieņemšanai;



b)    “eksports” ir koka izstrādājumu fiziska izvešana vai izņemšana no jebkuras vietas Gajānas ģeogrāfiskajā teritorijā, izņemot koka izstrādājumus tranzītā caur Gajānu;

c)    “FLEGT licence” ir dokuments, kas noteikts IV pielikuma 1. papildinājumā un kas apliecina, ka koka izstrādājumu sūtījums ir likumīgi iegūts un pārbaudīts saskaņā ar šajā nolīgumā noteiktajiem kritērijiem;

d)    “HS kods” ir četrciparu vai sešciparu kods, kas noteikts preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas nomenklatūrā, kura izveidota ar Pasaules Muitas organizācijas Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu;

e)    “imports Savienībā” ir koka izstrādājumu laišana brīvā apgrozībā Savienībā tādā nozīmē, kā noteikts 201. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības muitas kodeksu, ja šos koka izstrādājumus nevar klasificēt kā “nekomerciālas preces”, kas definētas 1. panta 21. punktā Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētajā regulā (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem;

f)    “neatkarīgs revidents” ir persona vai struktūra, kura laiku pa laikam izvērtē Gajānas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēmas darbību, ticamību un efektivitāti;



g)    “Apvienotā uzraudzības un izvērtēšanas komiteja” ir komiteja, ko puses izveido ar mērķi sekmēt, pārraudzīt un izvērtēt šo nolīgumu, tai skaitā pārvaldīt neatkarīgo revīziju, un komitejai arī veicinās dialogu un informācijas apmaiņu starp pusēm;

h)    “likumīgi ražoti kokmateriāli” (turpmāk arī “likumīgi kokmateriāli”) ir koka izstrādājumi, kas iegūti, ražoti, apstrādāti, transportēti un tirgoti saskaņā ar Gajānā spēkā esošajiem tiesību aktiem, kā noteikts II pielikumā un citos attiecīgos šā nolīguma noteikumos; importētu kokmateriālu gadījumā tie ir koka izstrādājumi, kas iegūti, ražoti, apstrādāti, transportēti un eksportēti saskaņā ar attiecīgajiem ieguves valsts tiesību aktiem un V pielikumā aprakstītajām procedūrām;

i)    “licenču izdevēja iestāde” ir Gajānas norīkota iestāde, kas izdod un apstiprina FLEGT licences;

j)    “laišana brīvā apgrozībā” ir Savienības muitas procedūra, kas piešķir muitas statusu Savienības precēm vai precēm, kuras nav ievestas no Savienības (saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 952/2013), un kas ietver jebkādu maksājamo ievedmuitas nodokļu iekasēšanu, vajadzības gadījumā — citu maksājumu iekasēšanu, tirdzniecības politikas pasākumu un aizliegumu vai ierobežojumu piemērošanu, kā arī citas preču importam paredzētas kārtības izpildi;



k)    “sūtījums” ir noteikts daudzums koka izstrādājumu, par kuriem izdota FLEGT licence un kurus nosūtītājs sūta no Gajānas, un kurus Savienībā uzrāda muitas iestādē laišanai brīvā apgrozībā;

l)    “koka izstrādājumi tranzītā” ir visi trešo valstu izcelsmes koka izstrādājumi, kas tiek ievesti Gajānas teritorijā, piemērojot muitas kontroli, un tiek izvesti tādā pašā formā, saglabājot to izcelsmes valsti;

m)    “koka izstrādājumi” ir I pielikumā uzskaitītie izstrādājumi.

3. PANTS

FLEGT licencēšanas sistēma

1.    Ar šo starp Pusēm tiek izveidota meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) licencēšanas sistēma. Ar FLEGT licencēšanas sistēmu tiek ieviests tādu procedūru un prasību kopums, kuru mērķis ir, izmantojot FLEGT licences, pārbaudīt un apliecināt to, ka koka izstrādājumi, ko no Gajānas sūta uz Savienību, ir ražoti likumīgi. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2173/2005 un šo nolīgumu Savienība importēšanai Savienībā no Gajānas pieņem tikai tādus sūtījumus, par kuriem izdotas FLEGT licences.



2.    FLEGT licencēšanas sistēmu piemēro I pielikumā uzskaitītajiem koka izstrādājumiem.

3.    Puses vienojas veikt visus FLEGT licencēšanas sistēmas īstenošanai vajadzīgos pasākumus.

4. PANTS

Licenču izdevēja iestāde

1.    Gajāna norīko iestādi par FLEGT licenču izdevēju iestādi un rakstiski paziņo Eiropas Komisijai tās kontaktinformāciju. Puses šo informāciju dara publiski pieejamu.

2.    Licenču izdevēja iestāde pārbauda, vai koka izstrādājumi ir ražoti likumīgi saskaņā ar II pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem. Licenču izdevēja iestāde izdod FLEGT licences par katru Gajānā likumīgi ražotu un eksportam uz Savienību paredzētu koka izstrādājumu sūtījumu.

3.    Attiecībā uz importētiem kokmateriāliem licenču izdevēja iestāde neizsniedz FLEGT licences par izstrādājumiem, kas nav iegūti, ražoti vai eksportēti saskaņā ar ieguves valsts un ražošanas valsts tiesību aktiem.



4.    Licenču izdevēja iestāde uztur un dara publiski pieejamas savas FLEGT licenču izdošanas procedūras.

5.    Licenču izdevēja iestāde reģistrē visu to sūtījumu datus, par kuriem izdotas FLEGT licences, un reģistri ir saskaņā ar dažādiem valsts tiesību aktiem un rīcībpolitikām saistībā ar datu aizsardzību un informācijas konfidencialitāti, un nodrošina šādu reģistru pieejamību 11. pantā minētās neatkarīgās izvērtēšanas vajadzībām, vienlaikus ievērojot ar eksportētāju īpašumtiesībām aizsargātās informācijas konfidencialitāti.

5. PANTS

Savienības kompetentās iestādes

1.    Eiropas Komisija Gajānai rakstiski paziņo Savienības dalībvalstu norīkoto kompetento iestāžu kontaktinformāciju. Puses publisko šo informāciju.

2.    Kompetentās iestādes pirms sūtījuma laišanas brīvā apgrozībā Savienībā pārbauda, vai par katru sūtījumu ir izdota derīga FLEGT licence. Ja ir šaubas par FLEGT licences derīgumu saskaņā ar III pielikumu, šo laišanu brīvā apgrozībā var apturēt un sūtījumu var aizturēt.



3.    Kompetentās iestādes veido un katru gadu publicē pārskatu par saņemtajām FLEGT licencēm.

4.    Saskaņā ar valsts tiesību aktiem par datu aizsardzību kompetentās iestādes personai un organizācijām, ko Gajāna iecēlusi par neatkarīgiem revidentiem, nodrošina piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem un datiem.

5.    Šā panta 2. punktu nepiemēro koka izstrādājumiem no sugām, kas uzskaitītas CITES papildinājumos, ciktāl uz šādiem izstrādājumiem attiecas pārbaudes procedūras, kas noteiktas Padomes 1996. gada 9. decembra Regulā (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību. Tomēr koka izstrādājumiem, uz kuriem attiecas minētās pārbaudes procedūras, veic likumīguma pārbaudi saskaņā ar Gajānas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēmu, kas minēta 8. pantā.

6. PANTS

FLEGT licences

1.    Licenču izdevēja iestāde izdod FLEGT licences, tādējādi apliecinot, ka koka izstrādājumi ir ražoti likumīgi.



2.    FLEGT licences sagatavo un aizpilda angļu valodā, izmantojot IV pielikumā norādīto veidlapu.

3.    Puses, savstarpēji vienojoties, var izveidot elektroniskas sistēmas FLEGT licenču izdošanai, nosūtīšanai un saņemšanai.

4.    FLEGT licenču tehniskās specifikācijas un forma, kā arī izdošanas procedūra ir noteiktas IV pielikumā.

7. PANTS

Likumīgi ražotu kokmateriālu definīcija

1.    Šajā nolīgumā “likumīgi ražotu kokmateriālu” definīcija ir sniegta 2. panta h) punktā un precizēta II pielikumā, kurā izklāstīts Gajānas valsts tiesiskais regulējums, kā arī principi, kritēriji, rādītāji un verifikatori, kas jāievēro, lai koka izstrādājumiem izdotu FLEGT licenci.

2.    Gajāna pārskatīs mežsaimniecības nozarei piemērojamo valsts tiesisko regulējumu, kā izklāstīts II pielikumā, lai nepieciešamības gadījumā stiprinātu un īstenotu visus attiecīgos politikas virzienus, normatīvos aktus, statūtus, stratēģijas, pamatnostādnes, brīvprātīgus pasākumus un prakses kodeksus.



8. PANTS

Gajānas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēma (GTLAS)

1.    Gajāna, izveidojot Gajānas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēmu (GTLAS), kā noteikts V pielikumā, izmanto un nepieciešamības gadījumā uzlabo esošo sistēmu, kas paredzēta tam, lai pārbaudītu, vai koka izstrādājumi ir ražoti likumīgi, un lai nodrošinātu, ka uz Savienību tiek eksportēti tikai pārbaudīti sūtījumi.

2.    GTLAS ietver atbilstības pārbaudes, lai pārliecinātos, ka koka izstrādājumi ir ražoti likumīgi neatkarīgi no paredzētā tirgus un ka FLEGT licences nav izdotas tādu koka izstrādājumu sūtījumiem, kuri nav iegūti likumīgi vai kuru izcelsme nav zināma.

9. PANTS

Gajānas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēmas (GTLAS) piemērošana koka izstrādājumiem,
uz kuriem attiecas šis nolīgums

1.    Izmantojot GTLAS, Gajāna pārbauda uz ārpussavienības tirgiem eksportēto koka izstrādājumu un iekšzemes tirgū pārdoto koka izstrādājumu likumīgumu un, izmantojot šā nolīguma īstenošanai izstrādāto sistēmu, pārbauda importēto koka izstrādājumu likumīgumu.



2.    Lai atbalstītu GTLAS piemērošanu, Savienība mudina izmantot minēto sistēmu attiecībā uz tirdzniecību citos starptautiskajos tirgos un tirdzniecību ar trešām valstīm.

3.    Savienība saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem īsteno pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu nelikumīgi iegūtu kokmateriālu un no tiem saražotu koka izstrādājumu laišanu Savienības tirgū.

10. PANTS

Sūtījumu ar FLEGT licenci laišana apgrozībā

1.    Procedūras, kas reglamentē to sūtījumu laišanu brīvā apgrozībā Savienībā, par kuriem izdota FLEGT licence, ir aprakstītas III pielikumā.

2.    Ja kompetentajai iestādei ir pamats aizdomām, ka licence nav derīga vai autentiska vai neatbilst sūtījumam, par kuru tā it kā izdota, tā drīkst piemērot III pielikumā aprakstītās procedūras.

3.    Ja starp licenču izdevēju iestādi un kompetentajām iestādēm rodas pastāvīgas nesaskaņas vai grūtības saistībā ar FLEGT licencēm, jautājumu nodod izskatīšanai Apvienotajā uzraudzības un izvērtēšanas komitejā, kas minēta 20. pantā.



11. PANTS

Neatkarīgs revidents

1.    Puses vienojas par vajadzību pēc saskaņotiem laika posmiem izmantot neatkarīga revidenta pakalpojumus, lai novērtētu GTLAS darbību, uzticamību un efektivitāti, kā noteikts V pielikumā.

2.    Gajāna, apspriežoties ar Savienību, noorganizē neatkarīga revidenta pakalpojumus VI pielikumā uzskaitīto funkciju veikšanai.

3.    Neatkarīgais revidents ir fiziska persona vai juridiska persona, vai to grupa, kam nav interešu konflikta, cita starpā ieskaitot konfliktus, kas izriet no organizatoriskām vai komerciālām attiecībām ar Savienību vai Gajānas mežsaimniecības nozares regulatīvajām iestādēm, tās licenču izdošanas iestādi vai jebkuru citu struktūru, kam uzticēts pienākums pārbaudīt kokmateriālu ražošanas likumību, vai jebkuru uzņēmēju, kurš veic komercdarbību tās mežsaimniecības nozarē.

4.    Neatkarīgais revidents strādā saskaņā ar dokumentētu vadības struktūru un publicētām rīcībpolitikām, metodēm un procedūrām, kas atbilst starptautiski atzītai paraugpraksei.

5.    Neatkarīgais revidents no tā darbības izrietošās sūdzības nodod izskatīšanai 20. pantā minētajai Apvienotajai uzraudzības un izvērtēšanas komitejai.



6.    Neatkarīgais revidents par saviem novērojumiem Pusēm paziņo, izmantojot ziņojumus, kas sagatavoti saskaņā ar VI pielikumā aprakstīto kārtību. Neatkarīgā revidenta sagatavotos ziņojumus publicē saskaņā ar IX pielikumā noteikto kārtību.

7.    Puses saskaņā ar to attiecīgajiem dažādajiem valsts tiesību aktiem un rīcībpolitikām saistībā ar datu aizsardzību un informācijas konfidencialitāti sekmē neatkarīgā revidenta darbu, it īpaši nodrošinot, ka:

   tam ir piekļuve dokumentiem, informācijai un citiem materiāliem, kas nepieciešami tā funkciju veikšanai;

   tas spēj reģistrēt un pavairot nepieciešamos dokumentus, informāciju un citus materiālus.

12. PANTS

Pārkāpumi

Puses saskaņā ar 22. pantu viena otru rakstiski informē, ja tām ir pamatotas aizdomas vai pierādījumi par FLEGT licencēšanas sistēmas apiešanu, tostarp, bet ne tikai, par:

a)    tirdzniecības apiešanu, tostarp tirdzniecības plūsmas no Gajānas uz Savienību pārvirzīšanu caur kādu trešo valsti, ja ir iemesls uzskatīt, ka šādas rīcības mērķis ir izvairīties no licences prasībām;



b)    FLEGT licencēm, kas izdotas par koka izstrādājumiem, kuru sastāvā ir tādi trešo valstu izcelsmes kokmateriāli, kas rada aizdomas par to ieguves likumīgumu;

c)    krāpšanu saistībā ar FLEGT licenču iegūšanu vai izmantošanu.

13. PANTS

FLEGT licencēšanas sistēmas darbības sākšanas diena

1.    Puses ar 20. pantā minētās Apvienotās uzraudzības un izvērtēšanas komitejas starpniecību informē viena otru, kad tās uzskata, ka ir pabeigti sagatavošanās darbi, kas nepieciešami, lai FLEGT licencēšanas sistēma būtu pilnībā darbotiesspējīga.

2.    Puses ar Apvienotās uzraudzības un izvērtēšanas komitejas starpniecību sagatavo neatkarīgu novērtējumu par FLEGT licencēšanas procesu. Novērtējumā nosaka, vai GTLAS pilda savas funkcijas, pamatojoties uz VIII pielikumā noteiktajiem kritērijiem, un vai Savienībā ir izveidota sistēma FLEGT licenču saņemšanai, pārbaudīšanai un pieņemšanai.

3.    Apvienotā uzraudzības un izvērtēšanas komiteja, pamatojoties uz 2. punktā minēto novērtējumu, iesaka FLEGT licencēšanas sistēmas darbības uzsākšanu.



4.    Pamatojoties uz Apvienotās uzraudzības un izvērtēšanas komitejas ieteikumu par FLEGT licencēšanas sistēmas darbības uzsākšanu, Puses viena otrai rakstiski paziņo datumu, kurā FLEGT licencēšanas sistēmas sāks darboties.

5.    Pamatojoties uz Apvienotās uzraudzības un izvērtēšanas komitejas ieteikumu par FLEGT licencēšanas sistēmas darbības nesākšanu, Puses ar Apvienotās uzraudzības un izvērtēšanas komitejas starpniecību vienojas par nepieciešamajiem pasākumiem darbības uzsākšanai.

14. PANTS

Nolīguma īstenošanas grafiks

Apvienotā uzraudzības un izvērtēšanas komiteja, kas minēta 20. pantā, izstrādā šā nolīguma īstenošanas grafiku un izvērtē īstenošanas gaitu, ņemot vērā minēto grafiku.

15. PANTS

Papildu pasākumi

1.    Nolīguma VII pielikumā uzskaitītās jomas Puses ir atzinušas par tādām, kurās ir vajadzīgi papildu tehniskie un finansiālie resursi šā nolīguma īstenošanai.



2.    Uz 1. punktā minēto resursu nodrošināšanu attiecas parastās procedūras, ar ko Savienība un tās dalībvalstis plāno palīdzības sniegšanu Gajānai, kā arī Gajānas budžeta procedūras.

3.    Gajāna nodrošina, lai šā nolīguma īstenošanai nepieciešamās spējas stiprināšana tiktu pārņemta valsts plānošanas instrumentos, piemēram, nabadzības mazināšanas stratēģijās un budžetos.

4.    Puses nodrošina, ka darbības, kas saistītas ar šā nolīguma īstenošanu, tiek koordinētas ar attiecīgām esošām un turpmākām attīstības iniciatīvām, piemēram, tādām, kas atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir samazināt atmežošanas un mežu degradācijas radītās emisijas, un mežu saglabāšanas, ilgtspējīgas apsaimniekošanas un meža oglekļa krājumu palielināšanas nozīmi jaunattīstības valstīs.

16. PANTS

Ieinteresēto personu iesaistīšana nolīguma īstenošanā

1.    Gajāna nodrošina, ka šā nolīguma īstenošana un uzraudzība notiek pārredzamā un līdzdalīgā veidā kopā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām ar to iestāžu starpniecību neatkarīgi no to dzimuma, vecuma, atrašanās vietas, reliģijas vai pārliecības, etniskās izcelsmes, ādas krāsas, valodas, invaliditātes vai jebkāda cita statusa, tai skaitā ar ieinteresētajām personām no privātā sektora, pilsoniskās sabiedrības, vietējām un pirmiedzīvotāju kopienām, kā arī citiem no mežiem atkarīgiem cilvēkiem.



2.    Gajāna nodrošina, ka ir izveidota Valsts īstenošanas darba grupa (NIWG), kuras uzdevums ir uzraudzīt šā nolīguma īstenošanu un kuras sastāvā ir attiecīgo valdības aģentūru pārstāvji un visu attiecīgo ieinteresēto personu pārstāvji.

3.    Par šā nolīguma īstenošanu Gajāna regulāri apspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām neatkarīgi no to dzimuma, vecuma, atrašanās vietas, reliģijas vai pārliecības, etniskās izcelsmes, ādas krāsas, valodas, invaliditātes vai jebkāda cita statusa, tai skaitā ar ieinteresētajām personām no privātā sektora, pilsoniskās sabiedrības, vietējām un pirmiedzīvotāju kopienām, kā arī citiem no mežiem atkarīgiem cilvēkiem. Šajā sakarā Gajāna izstrādā un izmanto stratēģijas, kārtību un programmas, lai jēgpilni apspriestos ar ieinteresētajām personām.

4.    Savienība regulāri apspriežas ar ieinteresētajām personām par šā nolīguma īstenošanu, ņemot vērā savas saistības saskaņā ar 1998. gada Konvenciju par piekļuvi informācijai, sabiedrības iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā un piekļuvi tiesai vides jautājumos (Orhūsas konvencija).

17. PANTS

Sociālās aizsardzības pasākumi

1.    Puses ar šo vienojas regulāri novērtēt šā nolīguma ietekmi, lai samazinātu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz ieinteresētajām personām meža nozarē un ārpus tās neatkarīgi no to dzimuma, vecuma, atrašanās vietas, reliģijas vai pārliecības, etniskās izcelsmes, ādas krāsas, valodas, invaliditātes vai jebkāda cita statusa.



2.    Puses uzrauga šā nolīguma ietekmi uz ieinteresētajām personām un veic saprātīgus un atbilstīgus pasākumus, lai mazinātu jebkādu nelabvēlīgu ietekmi, un nepieciešamības gadījumā Puses vienojas par papildu pasākumiem, lai novērstu minēto nelabvēlīgo ietekmi.

18. PANTS

Centieni īstenot vai ratificēt citus nolīgumus

Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos efektīvi īstenot starptautiskos un reģionālos nolīgumus, līgumus un konvencijas, kuru puses tās ir, tostarp daudzpusējos vides nolīgumus un nolīgumus par rīcību klimata politikas jomā, līgumus par cilvēktiesībām un pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, darba un tirdzniecības nolīgumus. Puses nepārtraukti un neatlaidīgi centīsies ratificēt un turpmāk īstenot starptautiskus un reģionālus nolīgumus, līgumus un konvencijas.

19. PANTS

Tirgus stimuli

Ievērojot šo līgumu un citas attiecīgās starptautiskās saistības, Savienība cenšas sekmēt labvēlīgus apstākļus piekļuvei tās tirgum koka izstrādājumiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums. Šie centieni ietver:

a)    tādas publiskā un privātā iepirkuma politikas sekmēšanu, kurā tiek atzīti centieni nodrošināt likumīgu ražotu koka izstrādājumu piegādi, un



b)    labvēlīgāku nostāju attiecībā uz izstrādājumiem ar FLEGT licenci Savienības tirgū.

20. PANTS

Apvienotā uzraudzības un izvērtēšanas komiteja

1.    Trīs mēnešu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā puses izveido Apvienoto uzraudzības un izvērtēšanas komiteju (turpmāk “JMRC”), lai atvieglotu šā nolīguma pārvaldību, uzraudzību un pārskatīšanu, tostarp neatkarīgās revīzijas vadību. JMRC sekmē arī dialogu un informācijas apmaiņu starp Pusēm.

2.    Katra Puse ieceļ pārstāvjus JMRC, kas savus lēmumus pieņem vienprātīgi. JMRC kopīgi vada divi tās locekļi, no tiem vienu norīko Gajāna, bet otru norīko Savienība.

3.    JMRC izstrādā savu reglamentu.

4.    JMRC sanāk vismaz divas reizes gadā datumos un vietās, par kurām Puses ir vienojušās.



5.    JMRC nodrošina sava darba pārredzamību un publisko attiecīgu informāciju par savu darbu un lēmumiem.

6.    JMRC publicē gada ziņojumu saskaņā ar X pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

7.    JMRC funkcijas ir aprakstītas IX pielikumā.

21. PANTS

Ziņojumu sniegšana un informācijas publiskošana

1.    Publiska piekļuve informācijai ir būtiska, lai uzlabotu pārvaldību, un tāpēc nodrošināt attiecīgas informācijas pieejamību ieinteresētām personām ir viens no galvenajiem šā nolīguma uzdevumiem. Informāciju dara publiski pieejamu, lai sekmētu sistēmu īstenošanu un uzraudzību un tādējādi palielinātu ieinteresēto personu un patērētāju uzticību, kā arī nodrošinātu Pušu pārskatatbildību. Norādījumi par publicējamo informāciju ir sniegti IX pielikumā.

2.    Katra Puse, izplatot 1. punktā minēto informāciju sabiedrībai, izvēlas vispiemērotākos mehānismus, tai skaitā inter alia plašsaziņas līdzekļus, dokumentus, internetu, darbseminārus, gada ziņojumus. Puses jo īpaši cenšas sniegt dažādajām ieinteresētajām personām, kas saistītas ar mežsaimniecības nozari, ticamu, būtisku un aktuālu informāciju, izmantojot IX pielikumā sniegtās īstenošanas metodes.



22. PANTS

Saziņa attiecībā uz nolīguma īstenošanu

1.    Pušu pārstāvji, kas atbild par oficiālo saziņu saistībā ar šā nolīguma īstenošanu, ir:

   a) Gajānai — par finanšu jautājumiem atbildīgais ministrs;

   b) Savienībai — Savienības delegācijas Gajānā vadītājs.

2.    Puses laikus viena otrai dara zināmu šā nolīguma īstenošanai nepieciešamo informāciju, tostarp izmaiņas, kas attiecas uz 1. punktā minētajiem pārstāvjiem.

23. PANTS

Konfidenciāla informācija

Katra Puse tās tiesību aktos noteiktajās robežās apņemas neizpaust konfidenciālu informāciju, kas tām darīta zināma saskaņā ar šo nolīgumu. Puses neizpauž komercnoslēpumus vai konfidenciālu komercinformāciju, kas tām darīta zināma saskaņā ar šo nolīgumu.



24. PANTS

Teritoriālā piemērošana

Šo nolīgumu piemēro teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienības darbību saskaņā ar minētā līguma nosacījumiem, no vienas puses, un Gajānai, no otras puses.

25. PANTS

Apspriešanās un mediācija

1.    Puses vienmēr cenšas vienoties par šā nolīguma interpretēšanu un piemērošanu un atrisināt visus strīdus, vispirms labticīgi sākot apspriešanos un mediāciju ar mērķi rast savstarpēji saskaņotu risinājumu.

2.    Puse, kas vēlas sākt apspriešanos, par to rakstiski informē otru Pusi un JMRC, norādot apspriešanās priekšmetu un pieprasījuma pamatā esošo argumentu kopsavilkumu.



3.    Apspriešanos sāk 40 dienu laikā, un tā uzskatāma par pabeigtu 90 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas, ja vien abas Puses nevienojas citādi. Neskarot iepriekš minēto apspriešanos, katra Puse steidzamu jautājumu gadījumā var ierosināt apspriešanos 15 dienu laikā. Šāda apspriešanās būs pabeigta 30 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas, ja vien abas Puses nevienojas citādi.

4.    Ja apspriešanās laikā nav panākts savstarpēji saskaņots risinājums, Puses var vienoties vērsties pie mediatora. Tomēr katra Puse var vērsties ar strīdu šķīrējtiesā, neizmantojot mediatora starpniecību.

5.    Puses izraugās mediatoru 15 dienu laikā pēc vienošanās izmantot mediāciju. Mediators pieņem abu Pušu argumentus un sasauc mediācijas sanāksmi. Izņemot, ja abas Puses vienojas citādi, mediators ne vēlāk kā 60 dienās no izraudzīšanās brīža sniedz atzinumu par to, kā atrisināt strīdu saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem.

6.    Mediatora atzinums nav saistošs.



26. PANTS

Šķīrējtiesa

1.    Ja Puses nav atrisinājušas domstarpības ar apspriešanās un mediācijas starpniecību, kā paredzēts 25. pantā, viena no Pusēm pieprasa izveidot šķīrējtiesu, par to rakstiski informējot otru Pusi un Pastāvīgās arbitrāžas Starptautisko biroju (PCA). Pieprasījumā norāda konkrētos aplūkojamos pasākumus un izskaidro, kādā veidā šādi pasākumi ir šā nolīguma noteikumu pārkāpums.

2.    Šķīrējtiesa sastāv no trim šķīrējtiesnešiem, kurus ieceļ saskaņā ar 2012. gada Pastāvīgās šķīrējtiesas (PCA) šķīrējtiesas noteikumiem.

3.    Šķīrējtiesas nolēmums ir saistošs Pusēm, kuras veic visus nepieciešamos pasākumus ar mērķi labticīgi ievērot šķīrējtiesas nolēmumu.

4.    Puses informē viena otru un JMRC par pasākumiem, ko tās veikušas ar mērķi ievērot šķīrējtiesas nolēmumu. JMRC pārskata Pušu pasākumus, ko tās veikušas ar mērķi ievērot šķīrējtiesas nolēmumu, un nepieciešamības gadījumā iesaka papildu vai korektīvus pasākumus, lai nodrošinātu šķīrējtiesas nolēmuma pilnīgu ievērošanu. Katra Puse var pieprasīt šķīrējtiesai lemt par sākotnējā nolēmuma ievērošanu.

5.    JMRC nosaka šķīrējtiesas darba kārtību.



27. PANTS

Grozījumi

1.    Puse, kas vēlas šo nolīgumu grozīt, vismaz vienu (1) mēnesi pirms JMRC nākamās sanāksmes iesniedz priekšlikumu otrai Pusei. JMRC šo priekšlikumu apspriež un vienprātības gadījumā sniedz ieteikumu par ierosināto grozījumu. Katra Puse izskata ieteikumu un, ja tā ieteikumam piekrīt, to pieņem saskaņā ar savām juridiskajām procedūrām.

2.    Ikviens grozījums, kuru abas Puses apstiprinājušas saskaņā ar 1. punktu, stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko pēc dienas, kurā Puses viena otrai paziņojušas par šajā nolūkā nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

3.    JMRC var pieņemt šā nolīguma pielikumu grozījumus.

4.    Paziņojumu par ikvienu grozījumu nosūta šā nolīguma kopīgajiem depozitāriem.



28. PANTS

Nolīguma darbības apturēšana

1.    Puse, kas vēlas apturēt šā nolīguma darbību, rakstiski informē otru Pusi par savu nodomu, un pēc tam Puses kopīgi apspriež šo jautājumu viena (1) mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas.

2.    Katra Puse var apturēt šā nolīguma piemērošanu gadījumā, ja otra Puse izdarījusi būtisku nolīguma pārkāpumu.

3.    Lēmumu par apturēšanu un šā lēmuma iemeslus rakstiski paziņo otrai Pusei.

4.    Šā nolīguma nosacījumus beidz piemērot, kad pagājušas trīsdesmit (30) kalendārās dienas pēc tam, kad ir sniegts trešajā daļā minētais paziņojums.

5.    Šā nolīguma noteikumus atsāk piemērot, kad pagājušas 30 kalendārās dienas pēc tam, kad Puse, kas nolīguma darbību apturējusi, paziņo otrai Pusei, ka apturēšanas iemesli vairs nav spēkā.



29. PANTS

Nolīguma darbības izbeigšana

Katra Puse var rakstiski informēt otru Pusi par savu nodomu, un pēc tam jautājumu apspriež JMRC.

Šo nolīgumu beidz piemērot, kad pagājuši divpadsmit (12) mēneši kopš šāda paziņojuma sniegšanas dienas.

30. PANTS

Ilgums

1.    Šis nolīgums ir spēkā desmit (10) gadus, ja vien Puses tā darbību neaptur vai neizbeidz saskaņā ar attiecīgi 28. vai 29. pantu.

2.    Nolīgumu automātiski pagarina par secīgiem piecu (5) gadu periodiem, ja vien kāda no Pusēm neatsakās no šādas pagarināšanas, par to rakstiski informējot otru Pusi vismaz divpadsmit (12) mēnešus pirms šā nolīguma termiņa beigām.



31. PANTS

Pielikumi

Pielikumi ir šā nolīguma sastāvdaļa.

32. PANTS

Autentiskie teksti

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas šā nolīguma interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

33. PANTS

Stāšanās spēkā

1.    Šis nolīgums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko pēc dienas, kurā Puses viena otrai rakstiski paziņojušas par attiecīgo šajā nolūkā nepieciešamo procedūru pabeigšanu.



2.    Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu nosūta Gajānas ārlietu ministram un Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram, kas ir šā nolīguma kopīgie depozitāri.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies, būdami atbilstoši pilnvaroti, ir parakstījuši šo nolīgumu.

(Vieta) …

Gajānas Kooperatīvās Republikas vārdā —    Eiropas Savienības vārdā —

PIELIKUMI

1.    I pielikums. Izstrādājumu tvērums — harmonizētie preču kodi koka izstrādājumiem, uz kuriem attiecas FLEGT licencēšanas sistēma

2.    II pielikums. Likumīguma definīcija

3.    III pielikums. Nosacījumi, kas reglamentē to koka izstrādājumu laišanu brīvā apgrozībā Savienībā, kuri eksportēti no Gajānas un par kuriem izdota FLEGT licence

4.    IV pielikums. Prasības un tehniskās specifikācijas attiecībā uz FLEGT licencēm

5.    V pielikums. Gajānas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēma (GTLAS)

6.    VI pielikums. GTLAS neatkarīgās revīzijas nolikums

7.    VII pielikums. Atbalsta pasākumi un finansējuma mehānismi

8.    VIII pielikums. Gajānas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēmas (GTLAS) darbspējas izvērtēšanas kritēriji

9.    IX pielikums. Publiska piekļuve informācijai par FLEGT licencēšanas sistēmu

10.    X pielikums. Apvienotā uzraudzības un izvērtēšanas komiteja



I PIELIKUMS

IZSTRĀDĀJUMU TVĒRUMS:
HARMONIZĒTIE PREČU KODI KOKA IZSTRĀDĀJUMIEM,

UZ KURIEM ATTIECAS
FLEGT LICENCĒŠANAS SHĒMA

Šajā pielikumā ietvertais saraksts ir ņemts no preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas, kas izveidota ar Pasaules Muitas savienības Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu.

HS Kodi

Apraksts

4403

Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas

4404

Stīpu klūgas; šķeltas kārtis; pāļi, mieti un stabi, nosmailināti,

bet nesazāģēti gareniski; rupji apstrādāti, bet neliekti un citādi neapdarināti koka spieķi pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu un tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai; koka skaidas un tamlīdzīgi materiāli.

4406

Dzelzceļa vai tramvaja sliežu gulšņi no koka

4407

Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā ar ķīļtapām, biezāki par 6 mm

4408

Loksnes finierim (ieskaitot loksnes, kas iegūtas, sadalot koka saklātņus) un tamlīdzīgiem laminētas koksnes materiāliem un citi garumā sazāģēti kokmateriāli, lobīti vai mizoti, arī ēvelēti, slīpēti, savienoti vai saaudzēti garumā, ne biezāki par 6 mm.

4409

Kokmateriāli (ieskaitot nesamontētus parketa dēlīšus un joslas) ar nepārtrauktu profilu (ar ierievjiem, gropēm, izciļņiem, ierobēm, fāzēm, noapaļojumu) kādā no malām vai virsmām, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā:

4412

Saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli

4418

Namdaru un būvgaldnieku darinājumi, ieskaitot šūnveida koka paneļus, saliktus grīdas dēļus, jumstiņus un lubas

_______________



II PIELIKUMS

LIKUMĪGUMA DEFINĪCIJA

1.    Akronīmu saraksts

2.    Ievads

3.    Terminu definīcijas

4.    Likumīguma tabulas

4.1.    Likumīguma tabula A (lai FSO varētu likumīgi veikt mežizstrādes darbības)

4.2.    Likumīguma tabula B attiecībā uz valsts meža atļaujām (liela koncesija)

4.3.    Likumīguma tabula C attiecībā uz valsts meža atļaujām (maza koncesija)

4.4.    Likumīguma tabula D attiecībā uz Amerikas indiāņu ciematiem



4.5.    Likumīguma tabula E attiecībā uz privātām zemēm

4.6.    Likumīguma tabula F attiecībā uz koka izstrādājumiem, kas savākti no pārveidojamām valsts zemēm pēc dabiskiem traucējumiem

4.7.    Likumīguma tabula G attiecībā uz apķīlātiem koka izstrādājumiem

4.8.    Likumīguma tabula H attiecībā uz koka izstrādājumu apstrādi un pārdošanu

4.9.    Likumīguma tabula I attiecībā uz koka izstrādājumu eksportu un importu

5.    Glosārijs

6.    Papildinājums. Piemērojamās atsauces uz tiesību aktiem


1.    Akronīmu saraksts

AOP    Gada darbības plāns

EPA    Vides aizsardzības aģentūra

ES    Eiropas Savienība

FCA    Meža koncesijas līgums

FD    Finanšu nodaļa

FLEGT    Meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība

FMP    Meža apsaimniekošanas plāns

FMD    Meža uzraudzības nodaļa

FRMD    Meža resursu apsaimniekošanas nodaļa

FSO    Meža nozares uzņēmējs


GFC    Gajānas Mežsaimniecības komisija

GGMC    Gajānas Ģeoloģijas un kalnraktuvju komisija

GLSC    Gajānas Zemes un mērniecības komisija

RA    Ieņēmumu iestāde

GTLAS    Gajānas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēma

LD    Likumīguma definīcija

MISD    Pārvaldības informācijas sistēmu datubāze

MOL    Sociālās aizsardzības ministrija

MAA    Amerikas indiāņu lietu ministrija

MPW    Publisko darbu ministrija

NAREI    Valsts Lauksaimniecības pētniecības un paplašināšanas institūts


NIB    Valsts Apdrošināšanas pārvalde

NTWG    Valsts Tehniskā darba grupa

IAL    Individuālie aizsardzības līdzekļi

SFA    Valsts meža atļauja

VC    ciemata padome

BPN    Brīvprātīgs partnerattiecību nolīgums

WTS    Koksnes izsekošanas sistēma


2.    Ievads

Šajā pielikumā ir izklāstīta “kokmateriālu likumīguma” definīcija (LD), ko piemēro šim nolīgumam. Šā nolīguma īstenošanas laikā LD pēc vajadzības var atjaunināt saskaņā ar nolīguma 27. panta noteikumiem.

LD ir V pielikumā aprakstītās Gajānas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēmas (GTLAS) sastāvdaļa.

LD pamatā ir attiecīgais valsts tiesiskais un normatīvais regulējums, un tajā ir noteikti principi, kritēriji, rādītāji un verifikatori, kas vajadzīgi, lai pierādītu atbilstību šādam regulējumam.

LD ietver arī papildu atsauces uz tiesību aktiem, kas ir būtiskas šā nolīguma īstenošanai un GTLAS vispārējai darbībai. Šīs atsauces un citi piemērojamie normatīvie akti ir atrodami šā pielikuma papildinājumā. LD attiecas uz visiem meža nozares uzņēmējiem (FSO) visā valstī un visiem koka izstrādājumiem, kas uzskaitīti I pielikumā, un aptver iekšējo un starptautisko tirdzniecību.



LD tika izstrādāta procesā, kurā piedalījās daudzas ieinteresētās personas un kuru koordinēja Valsts Tehniskā darba grupa (NTWG), kurā bija pārstāvēta lielākā daļa Gajānas mežsaimniecības nozares galveno ieinteresēto personu, kā arī citas interešu grupas. LD izstrādes gaitā visā valstī notika vairāki darbsemināri, kuru laikā galvenajām ieinteresētajām personām tika sniegta informācija par brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma (BPN) procesu. Notika arī apspriešanās ar ieinteresētajām personām, un tika prasīts to apstiprinājums par dažādo LD elementu specifiku.

Ieinteresēto personu mērķgrupas bija mežizstrādātāji, kokzāģētavu darbinieki, ražotāji, kokmateriālu tirgotāji, kokmateriālu eksportētāji, kokmateriālu importētāji, pārvadātāji, muitas mākleri, kā arī pārstāvji no mežizstrādes apvienībām, Amerikas indiāņu ciematiem un kopienām, nevalstiskām organizācijām, tostarp pirmiedzīvotāju organizācijām, un ministrijām un/vai valdības aģentūrām.



Likumīguma definīcijas tabulu struktūra un saturs

LD ir sadalīta deviņās tabulās, kas saistītas ar dažādiem darbības veidiem. Katra tabula ietver principu kopumu, kas nosaka galvenos juridiskos pienākumus ar atbilstošiem kritērijiem, kuros sīki izklāstītas tiesību aktu prasības, kas nodrošina atbilstību katram principam. Katrs kritērijs ietver rādītājus, kas atbilst kritērijam atbilstošajiem pasākumiem. Turklāt verifikatori sniedz pierādījumus, lai pierādītu katra rādītāja izpildi, un to pamatā ir valsts tiesiskais regulējums (atsauces uz tiesību aktiem), kas nosaka juridiskās un procesuālās prasības, kuras jāievēro, lai verifikators būtu sasniegts.

FSO atbilstība rādītājiem pierāda tā atbilstību LD. Turpmāk norādītajās tabulās atbildīgā aģentūra ir ministrija un/vai valdības aģentūra, kas pārbaudīs FSO atbilstību LD rādītājiem.

Verifikatori ir saistīti ar katru rādītāju. Ir divu veidu verifikatori:

dažus verifikatorus izdod ministrijas un/vai valdības aģentūras atbilstoši to iekšējām procedūrām un iekšējām pārbaudēm to izdošanai. Šādos gadījumos FSO atbilst rādītājiem, ja tam ir vajadzīgais derīgais verifikators;



ministrijas un/vai valdības aģentūras izdod arī citus verifikatorus savu pilnvaru ietvaros, bet regulāri inspicējot FSO darbības. Šo inspekciju rezultātā izdotie inspekcijas ziņojumi ir verifikatori. Šādos gadījumos rādītājos ir izklāstītas prasības, kas jāievēro FSO. Atbilstību novērtē, veicot inspekciju, un inspekcijas ziņojumā norāda novērtējuma rezultātu.

Lai būtu vieglāk īstenot GTLAS pārbaudes procedūru rokasgrāmatu, kas tiks izstrādāta GTLAS izstrādes posmā, nošķir statiskos un dinamiskos verifikatorus.

Statiskie verifikatori atbalsta juridiskās atbilstības pierādīšanu attiecībā uz tiem LD kritērijiem, kas nav tieši saistīti ar kokmateriālu apriti piegādes ķēdē un/vai ir saistīti ar FSO ilgtermiņa darbībām. Tos izdod vai nu vienreiz, vai periodiski, un tie ir derīgi šajā periodā. Statiskos verifikatorus verificē uz visu periodu (koncesijas darbības laiku vai regulatīvo derīguma termiņu).

Dinamiskie verifikatori cita starpā ietver verifikatorus, kas ir tieši saistīti ar koka izstrādājumu apriti piegādes ķēdē Gajānā. Uz tiem attiecas piemērojamās prasības katrā piegādes ķēdes kritiskajā kontrolpunktā. Dinamiskos verifikatorus izdod vienam sūtījumam, un tie ir derīgi vienam sūtījumam, tāpēc tos regulāri uzrauga un pārbauda visā piegādes ķēdē.



To tabulu saraksts, kurās sīki izklāstītas katra FSO prasības saistībā ar šādiem darbību veidiem:

Darbību veidi

Tabulas Nr.

Nosaukums

Visi FSO

A

Likumīguma tabula, lai FSO varētu likumīgi veikt meža darbus

Lielas koncesijas

B

Likumīguma tabula attiecībā uz valsts meža atļaujām (liela koncesija)

Mazas koncesijas

C

Likumīguma tabula attiecībā uz valsts meža atļaujām (maza koncesija)

Amerikas indiāņu ciemati

D

Likumīguma tabula attiecībā uz Amerikas indiāņu ciematiem

Privātas zemes

E

Likumīguma tabula attiecībā uz privātām zemēm

No pārveidojamām valsts zemēm savākti koka izstrādājumi pēc dabiskiem traucējumiem

F

Likumīguma tabula attiecībā uz koka izstrādājumiem, kas savākti no pārveidojamām valsts zemēm pēc dabiskiem traucējumiem

FSO, kas pārkāpj 2009. gada Mežu likumu Nr. 6.

G

Likumīguma tabula attiecībā uz apķīlātiem koka izstrādājumiem

Koka izstrādājumu apstrāde un pārdošana

H

Likumīguma tabula attiecībā uz koka izstrādājumu apstrādi un pārdošanu

Kokmateriālu eksports un imports

P

Likumīguma tabula attiecībā uz koka izstrādājumu eksportu un importu

Visas FSO kategorijas atbilst attiecīgajām prasībām, kas izklāstītas likumīguma tabulā A (lai FSO varētu likumīgi veikt mežizstrādes darbības) un pārējās tabulās, kuras aptver to darbības. Apķīlāšanas gadījumos, kas saistīti ar 2009. gada Mežu likuma Nr. 6 iespējamiem pārkāpumiem, FSO ir jāatbilst attiecīgajām prasībām, kas izklāstītas likumīguma tabulā G attiecībā uz apķīlātiem koka izstrādājumiem.



3.    Terminu definīcijas

FSO ir fiziska vai juridiska persona, kas reģistrēta Gajānas Mežsaimniecības komisijā, kura to apstiprinājusi mežizstrādes darbības(-u) veikšanai.

Šādu fizisko vai juridisko personu var definēt kā individuālo komersantu un/vai komersantu, kas reģistrēts saskaņā ar Uzņēmumu nosaukumu (reģistrācijas) likumu (Cap 90:05), Personālsabiedrību likumu (Cap 89:02), Uzņēmumu likumu (Cap 89:01), Savstarpējās apdrošināšanas biedrību likumu (Cap 36:04) vai Kooperatīvo sabiedrību likumu (Cap 88:01).

FSO iedala kategorijās, pamatojoties uz turpmāk minēto.

   Lielas koncesijas – kā 2009. gada Mežu likuma Nr. 6 8. pantā definētas platības, kas ir lielākas par 8097 hektāriem.

Lielu koncesiju FSO jābūt izsniegtai valsts meža atļaujai, ko piešķir GFC. Šīs valsts meža atļaujas var būt vai nu meža koncesijas līgums, vai izpētes atļauja. Meža koncesijas līgumi var būt vai nu kokmateriālu pārdošanas līgumi, vai arī mežizstrādes nomas līgumi, ko piešķir uz laiku līdz 40 gadiem vai atjauno ar nosacījumiem. Meža koncesijas līgumu izdod tikai pēc tam, kad FSO ir saņēmis izpētes atļauju.



   Mazas koncesijas  kā 2009. gada Mežu likuma Nr. 6 7. pantā definētas platības, kas aizņem 8097 vai mazāk hektārus.

Mazu koncesiju FSO jābūt izsniegtai valsts meža atļaujai, kas var būt vai nu valsts meža atļauja, vai arī kopienas meža apsaimniekošanas līgums. Šīs valsts meža atļaujas GFC piešķir uz laiku līdz diviem gadiem, ko atjauno ar nosacījumiem.

   Amerikas indiāņu ciemati — Amerikas indiāņu likuma (Cap 29:01) 2. pantā ciemats vai Amerikas indiāņu ciemats ir definēts kā “Amerikas indiāņu grupa, kas apdzīvo vai izmanto ciemata zemes”, un ciemata zemes ir definētas kā “zemes, kas pieder visam ciematam saskaņā ar īpašumtiesībām, kas piešķirtas Ciemata padomei, kura tās tur ciemata labā”.

Absolūtu piešķīrumu vai īpašumtiesību sertifikātu piešķir Ciemata padomei, tādējādi apliecinot zemes īpašumu. Amerikas indiāņu ciemats kļūst par FSO, kad tas noslēdz līgumu ar GFC par komerciālu mežizstrādi Amerikas indiāņu ciemata robežās.



   Privāta zeme  2009. gada Mežu likuma Nr. 6 2. pantā privāta zeme ir definēta kā “zeme, kas nav ne publiska zeme, ne ciematu zeme”.

Privāta zeme juridiski pieder fiziskai personai vai juridiskai personai ar reģistrētām īpašumtiesībām, transporta dotāciju vai absolūtu piešķīrumu. Privāts zemes īpašnieks kļūst par FSO, kad tas noslēdz līgumu ar GFC par komerciālu mežizstrādi privātās zemes robežās.

   Pārveidojamas valsts zemes — koka izstrādājumus pēc dabiskiem traucējumiem var savākt no valsts zemēm, ko apstiprinājušas attiecīgās ministrijas un/vai valdības aģentūras pārveidošanai par nemeža zemi saskaņā ar šādām atļaujām:

a)    ieguves licence vai atļauja  Gajānas Ģeoloģijas un kalnraktuvju komisija izsniedz ieguves licenci vai atļauju par valsts zemju platību, lai tajā izpētītu, raktu, iegūtu un savāktu derīgos izrakteņus. Ieguves licences vai atļaujas turētājs kļūst par FSO, ja GFC tam ir atļāvusi savākt koka izstrādājumus pēc dabiskiem traucējumiem minētās platības robežās;



b)    nomas līgumi   Gajānas Zemes un mērniecības komisija izsniedz nomas līgumu par valsts zemju platību lauksaimniecības vai citu darbību veikšanai. Nomas līguma turētājs kļūst par FSO, ja GFC tam ir atļāvusi savākt koka izstrādājumus pēc dabiskiem traucējumiem minētās platības robežās;

c)    infrastruktūra (ceļi, hidroelektrostacijas, dambji utt.) — Prezidenta birojs piešķir apstiprinājumu hidroelektrostacijas būvniecībai, savukārt Publisko būvdarbu ministrija piešķir atļaujas veikt visus citus infrastruktūras darbus, piemēram, saistībā ar ceļiem un tiltiem. Ar infrastruktūru saistīta apstiprinājuma turētājs kļūst par FSO, ja GFC tam ir atļāvusi savākt koka izstrādājumus pēc dabiskiem traucējumiem minētās platības robežās.

   Trešā persona ir fiziska vai juridiska persona, kam ir juridiska vienošanās ar FSO par komerciālas mežizstrādes darbību veikšanu apstiprinātās platības robežās. FSO, kas ir reģistrēts GFC, ir pienākums nodrošināt, ka trešā persona ievēro LD prasības.

4.    Likumīguma tabulas

4.1.    Likumīguma tabula A (lai FSO varētu likumīgi veikt mežizstrādes darbības)

1. princips

Fiziskā vai juridiskā persona ir likumīga

1.1. kritērijs

Fiziskajai vai juridiskajai personai ir juridiska identitāte

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

A.1.1.1

(obligāti) 3

Fiziskajai vai juridiskajai personai ir nodokļu maksātāja identifikācijas numurs.

Derīga nodokļu maksātāja identifikācijas numura apliecība (ieņēmumu iestāde)

Ienākuma nodokļa likuma (Cap 81:01) 60.A pants

Statisks

A.1.1.2

Pēc izvēles (papildus A.1.1.1)

Fiziskai vai juridiskai personai ir uzņēmuma nosaukums, kas reģistrēts saskaņā ar Uzņēmumu nosaukumu (reģistrācijas) likumu (Cap 90:05).

Reģistrācijas apliecība (Dokumentu un komercreģistru iestāde)

Uzņēmumu nosaukumu (reģistrācijas) likuma (Cap 90:05) 5. un 13. pants, Personālsabiedrību likuma (Cap 89:02) 3. un 6. pants

Statisks

A.1.1.3

Pēc izvēles (papildus A.1.1.1)

Vietēja uzņēmuma gadījumā: juridiskajai personai ir inkorporācijas apliecība

Ārvalstu uzņēmuma gadījumā: juridiskajai personai ir reģistrācijas apliecība

i)    Inkorporācijas apliecība (vietējais uzņēmums) (Dokumentu un komercreģistru iestāde)

ii)    Reģistrācijas apliecība (ārvalstu uzņēmums) (Dokumentu un komercreģistru iestāde)

i)    Uzņēmumu likuma (Cap 89:01) 8. pants

ii)    Uzņēmumu likuma (Cap 89:01) 321. pants

Statisks

A.1.1.4

Pēc izvēles (papildus A.1.1.1)

Ciemata padome ir likumīgi iecelta saskaņā ar Amerikas indiāņu likumu (Cap 29:01).

Paziņojums par vēlēšanu rezultātiem (Amerikas indiāņu lietu ministrija)

Amerikas indiāņu likuma (Cap 29:01) 72. panta 13. punkts

Statisks

A.1.1.5

Pēc izvēles (papildus A.1.1.1)

Savstarpējās apdrošināšanas biedrībai ir reģistrācijas apstiprinājums.

Reģistrācijas apstiprinājums (Savstarpējās apdrošināšanas biedrību reģistrs)

Savstarpējās apdrošināšanas biedrību likuma (Cap 36:04) 15. pants

Statisks

A.1.1.6

Pēc izvēles (papildus A.1.1.1)

Kooperatīvajai sabiedrībai ir reģistrācijas apliecība.

Reģistrācijas apliecība (Kooperatīvo sabiedrību komisārs)

Kooperatīvo sabiedrību likuma (Cap 88:01) 7. un 9. pants

Statisks



4.2.    Likumīguma tabula B attiecībā uz valsts meža atļaujām (liela koncesija)

1. princips

FSO ir likumīgas tiesības iegūt kokmateriālus, un tas ievēro citu pušu likumīgās lietotāja tiesības

1.1. kritērijs

FSO ir likumīgas tiesības iegūt kokmateriālus

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

B.1.1.1

FSO ir apstiprinājuma vēstule par piešķiramo meža koncesiju.

Apstiprinājuma vēstule (GFC / Meža resursu apsaimniekošanas nodaļa (FRMD)

2009. gada Mežu likuma Nr. 6 6. un 8. pants, Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes 4

Statisks

B.1.1.2

FSO turējumā ir viens no turpmāk minētajiem:

i)    derīga izpētes atļauja

ii)    meža koncesijas līgums (FCA)

FSO ir viens no šādiem verifikatoriem:

i)    izpētes atļauja (GFC/FRMD)

ii)    FCA (GFC/FRMD)

i)    2009. gada Mežu likuma Nr. 6 9. pants, 2018. gada Meža noteikumu 4. un 5. noteikums

ii)    2009. gada Mežu likuma Nr. 6 6. un 8. pants, 2018. gada Meža noteikumu 7., 8., 9. un 11. noteikums

Statisks

B.1.1.3

Neobligāti

FSO ir noslēdzis GFC apstiprinātu trešās personas nomas līgumu, kas ļauj veikt mežizstrādi un/vai ieguvi saskaņā ar FSO koncesiju.

Apstiprināts trešās personas nomas līgums (GFC / Meža uzraudzības nodaļa (FMD))

2009. gada Mežu likuma Nr. 6 16. pants

Statisks

1.2. kritērijs

FSO ievēro citu pušu likumīgās lietotāja tiesības

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

B.1.2.1

FSO iegūst koka izstrādājumus koncesijas robežās.

FMD inspekcijas ziņojums (GFC/FMD)

2009. gada Mežu likuma Nr. 6 6. panta 2. punkts

Statisks

B.1.2.2

FSO netraucē īstenot Amerikas indiāņu tradicionālās tiesības.

FMD inspekcijas ziņojums (GFC/FMD)

2009. gada Mežu likuma Nr. 6 5. panta 2. punkta e) apakšpunkts, Amerikas indiāņu likuma (Cap 29:01) 55. un 57. pants, 2018. gada Meža noteikumu 8. noteikuma pirmā grafika B formas 4.3. iedaļa, 2018. gada Meža noteikumu 4. noteikuma pirmā grafika A formas 8. iedaļa

Statisks

B.1.2.3

FSO netraucē īstenot citu individuālu grupu likumīgās lietotāja tiesības.

FMD inspekcijas ziņojums (GFC/FMD)

2009. gada Mežu likuma Nr. 6 5. panta 2. punkts, 2018. gada Meža noteikumu 8. noteikuma pirmā grafika B formas 4.2. iedaļa

Statisks

2. princips

FSO pilda meža darbu pienākumus

2.1. kritērijs

FSO izpilda meža apsaimniekošanas, vides un koksnes izsekošanas sistēmas (WTS) prasības

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

B.2.1.1

FSO ir saņēmis vides atļauju.

Viens no šiem verifikatoriem:

i)    vides atļauja (Vides aizsardzības aģentūra (EPA))

ii)    darbības atļauja (EPA)

Attiecībā uz abiem verifikatoriem:

Vides aizsardzības likuma (Cap 20:05) 11., 12., 13., 15. pants un 21. panta 1. punkta b) apakšpunkts, Vides aizsardzības (atļauju) noteikumu 18. un 19. noteikums

Statisks

B.2.1.2

FSO ievēro apstiprināto gada pieļaujamo ciršanas apjomu un/vai maksimālo pieļaujamo ciršanas apjomu.

Birku pārvaldības ziņojums (GFC/FMD)

Mežu likuma Nr. 6 6. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 9. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 2018. gada Prakses kodeksa Nr. 1 2.2.2. punkts.

Dinamisks

B.2.1.3

FSO izpilda WTS prasības.

WTS pārbaudes ziņojums 5 (GFC/FMD)

2018. gada Meža noteikumu 23., 24., 25., 26. un 27. noteikums, Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes

Dinamisks

B.2.1.4

FSO ir apstiprināts meža apsaimniekošanas plāns (FMP) vismaz pieciem gadiem papildus koncesijas apgabala gada darbības plānam (AOP).

Abi šie verifikatori:

i)    FMP (GFC/FRMD)

ii)    AOP (GFC/FRMD)

Attiecībā uz abiem verifikatoriem:

2009. gada Mežu likuma Nr. 6 8. panta 2. punkta a) apakšpunkts, 2018. gada Prakses kodeksa Nr. 1 2.2. un 2.3. punkts, Mežu darbu pamatnostādnes (lielas koncesijas)

Statisks

B.2.1.5

FSO bez GFC atļaujas neiegūst ierobežotas un aizsargājamas sugas.

GFC apstiprinājuma vēstule (GFC/FMD)

2018. gada Meža noteikumu 15. noteikums, 2018. gada Prakses kodeksa Nr. 1 4. pants (4.4.1. un 4.4.2. iedaļa)

Dinamisks

3. princips

FSO pilda savas fiskālās un sociālās saistības

3.1. kritērijs

FSO samaksā noteiktās maksas, maksājumus un nodevas

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

B.3.1.1

FSO izpilda prasības attiecībā uz pārvaldības maksu, maksājumu un nodevu samaksu.

Viens no šiem verifikatoriem:

i)    ieņēmumi par maksājumu grafikiem (GFC / Finanšu nodaļa (FD))

ii)    ieņēmumi par pilniem maksājumiem (GFC/FD)

Attiecībā uz abiem verifikatoriem:

2018. gada Meža noteikumu 38., 40., 41. un 53. noteikums

Dinamisks

B.3.1.2

FSO izpilda nodokļu prasības, kas noteiktas piemērojamā nodokļu grafikā, kuru publicējusi RA.

Viens no šiem verifikatoriem:

i)    derīga nodokļu maksātāja identifikācijas numura apliecība (tiem FSO, kuru darbības laiks ir īsāks par vienu gadu) (RA)

ii)    kvīts par iemaksu (tiem FSO, kuru darbības laiks ir ilgāks par vienu gadu) (RA)

Attiecībā uz abiem verifikatoriem:

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (Cap 81:03) 4. pants, Ienākuma nodokļa likuma (Cap 81:01) 60.A pants

Statisks

3.2. kritērijs

FSO pilda savus pienākumus attiecībā uz darba tiesībām un sociālā nodrošinājuma prasībām

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

B.3.2.1

FSO ir atbilstības sertifikāts.

Atbilstības sertifikāts (Valsts Apdrošināšanas pārvalde (NIB))

Valsts Apdrošināšanas un sociālā nodrošinājuma likuma (Cap 36:01) 16. pants,

Valsts Apdrošināšanas un sociālā nodrošinājuma (iemaksu iekasēšanas) noteikumu 4., 5., 14., 15. un 19. noteikums

Statisks

B.3.2.2

Saskaņā ar veiktajām darbībām FSO nodarbina personas, kas ir sasniegušas likumā noteikto pilngadību.

Inspekcijas ziņojums (Darba ministrija) (MOL)

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 41. pants, Likuma par jauniešu un bērnu nodarbinātību (Cap 99:01) 2. un 3. pants

Statisks

B.3.2.3

FSO maksā darbiniekiem algu, kas ir vienāda ar likumā noteikto minimālo algu vai lielāka par to.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Darba likuma (Cap 98:01) 8. un 11. pants, 2016. gada Valsts Darba (minimālās algas) rīkojuma Nr. 15 4. pants un pielikums

Statisks

B.3.2.4

FSO nodrošina, ka darba vietā ir pieejams vai tiek nodrošināts pirmās palīdzības aprīkojums.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

2009. gada Mežu likuma Nr. 6 17. pants

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 47. panta 1. punkta n) apakšpunkts

Statisks

B.3.2.5

FSO nodrošina, ka darba ņēmējiem ir pieejami piemērojamie individuālās aizsardzības līdzekļi (IAL).

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 46. pants, 2009. gada Mežu likuma Nr. 6 17. pants

Statisks

B.3.2.6

FSO paziņo un reģistrē visus nelaimes gadījumus un traumas darbavietā.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 69. pants

Statisks

B.3.2.7

FSO ievēro nediskriminācijas tiesību aktus.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Diskriminācijas novēršanas likuma (Cap. 99:09) 4. panta 2. punkts un 5. pants

Statisks



4.3.    Likumīguma tabula C attiecībā uz valsts meža atļaujām (maza koncesija)

1. princips

FSO ir likumīgas tiesības iegūt kokmateriālus, un tas ievēro citu pušu likumīgās lietotāja tiesības

1.1. kritērijs

FSO ir likumīgas tiesības iegūt kokmateriālus

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

C.1.1.1

FSO ir apstiprinājuma vēstule par piešķiramo meža koncesiju.

Apstiprinājuma vēstule (GFC/FRMD)

2009. gada Mežu likuma Nr. 6 6. un 7. pants, Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes 6

Statisks

C.1.1.2

FSO ir arī noslēdzis FCA.

FCA (GFC/FRMD)

2009. gada Mežu likuma Nr. 6 6., 7. pants un 11. panta 3. punkts, 2018. gada Meža noteikumu 7., 8., 9. un 11. noteikums

Statisks

C.1.1.3

Neobligāti

FSO ir noslēdzis GFC apstiprinātu trešās personas nomas līgumu, kas ļauj veikt mežizstrādi un/vai ieguvi saskaņā ar FSO koncesiju.

Apstiprināts trešās personas nomas līgums (GFC/FMD)

2009. gada Mežu likuma Nr. 6 16. pants

Statisks

1.2. kritērijs

FSO ievēro citu pušu likumīgās lietotāja tiesības

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

C.1.2.1

FSO iegūst koka izstrādājumus koncesijas robežās.

FMD inspekcijas ziņojums (GFC/FMD)

2009. gada Mežu likuma Nr. 6 6. panta 2. punkts

Statisks

C.1.2.2

FSO netraucē īstenot Amerikas indiāņu tradicionālās tiesības.

FMD inspekcijas ziņojums (GFC/FMD)

2009. gada Mežu likuma Nr. 6 5. panta 2. punkta e) apakšpunkts, 2018. gada Meža noteikumu 8. noteikuma pirmā grafika C formas 4.3. iedaļa, Amerikas indiāņu likuma (Cap 29:01) 55. un 57. pants

Statisks

C.1.2.3

FSO netraucē īstenot citu individuālu grupu likumīgās lietotāja tiesības.

FMD inspekcijas ziņojums (GFC/FMD)

2009. gada Mežu likuma Nr. 6 5. panta 2. punkts, 2018. gada Meža noteikumu 8. noteikuma pirmā grafika B formas 4.3. iedaļa

Statisks

2. princips

FSO pilda meža darbu pienākumus

2.1. kritērijs

FSO izpilda meža apsaimniekošanas, vides un WTS prasības

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

C.2.1.1

FSO ir saņēmis vides atļauju.

Darbības atļauja (EPA)

Vides aizsardzības likuma (Cap. 20:05) 21. panta 1. punkta b) apakšpunkts, Vides aizsardzības (atļauju) noteikumu 18. un 19. noteikums

Statisks

C.2.1.2

FSO ievēro apstiprināto kvotu.

Birku pārvaldības ziņojums (GFC/FMD)

2009. gada Mežu likuma Nr. 6 6. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 9. panta 2. punkta b) apakšpunkts

2018. gada Prakses kodeksa Nr. 1 2.4. pants

Dinamisks

C.2.1.3

FSO izpilda WTS prasības.

WTS pārbaudes ziņojums (GFC/FMD)

2018. gada Meža noteikumu 23., 24., 25., 26. un 27. noteikums, Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes

Dinamisks

C.2.1.4

FSO bez GFC atļaujas neiegūst ierobežotas un aizsargājamas sugas.

GFC apstiprinājuma vēstule (GFC/FMD)

2018. gada Meža noteikumu 15. noteikums, 2018. gada Prakses kodeksa Nr. 1 4. pants (4.4.1. un 4.4.2. iedaļa)

Dinamisks

3. princips

FSO pilda savas fiskālās un sociālās saistības

3.1. kritērijs

FSO samaksā noteiktās maksas, maksājumus un nodevas

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

C.3.1.1

FSO izpilda prasības attiecībā uz pārvaldības maksu, maksājumu un nodevu samaksu.

Viens no šiem verifikatoriem:

i)    ieņēmumi par maksājumu grafikiem (GFC/FD)

ii)    ieņēmumi par pilniem maksājumiem (GFC/FD)

Attiecībā uz abiem verifikatoriem:

2018. gada Meža noteikumu 38., 40., 41. un 53. noteikums

Dinamisks

C.3.1.2

FSO izpilda nodokļu prasības, kas noteiktas piemērojamā nodokļu grafikā, kuru publicējusi RA. 7 .

Viens no šiem verifikatoriem:

i)    i) derīga nodokļu maksātāja identifikācijas numura apliecība (tiem FSO, kuru darbības laiks ir īsāks par vienu gadu) (RA)

ii)    kvīts par iemaksu (tiem FSO, kuru darbības laiks ir ilgāks par vienu gadu) (RA)

Attiecībā uz abiem verifikatoriem:

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (Cap 81:03) 4. pants, Ienākuma nodokļa likuma (Cap 81:01) 60.A pants

Statisks

3.2. kritērijs

FSO pilda savus pienākumus attiecībā uz darba tiesībām un sociālā nodrošinājuma prasībām

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

C.3.2.1

FSO ir atbilstības sertifikāts.

Atbilstības sertifikāts (NIB)

Valsts Apdrošināšanas un sociālā nodrošinājuma likuma (Cap 36:01) 16. pants,

Valsts Apdrošināšanas un sociālā nodrošinājuma (iemaksu iekasēšanas) noteikumu 4., 5., 14., 15. un 19. noteikums

Statisks

C.3.2.2

Saskaņā ar veiktajām darbībām FSO nodarbina personas, kas ir sasniegušas likumā noteikto pilngadību.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 41. pants, Likuma par jauniešu un bērnu nodarbinātību (Cap 99:01) 2. un 3. pants

Statisks

C.3.2.3

FSO maksā darbiniekiem algu, kas ir vienāda ar likumā noteikto minimālo algu vai lielāka par to.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Darba likuma (Cap 98:01) 8. un 11. pants

2016. gada Valsts Darba (minimālās algas) rīkojuma Nr. 15 4. pants un pielikums

Statisks

C.3.2.4

FSO nodrošina, ka darba vietā ir pieejams vai tiek nodrošināts pirmās palīdzības aprīkojums.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

2009. gada Mežu likuma Nr. 6 17. pants un Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 47. panta 1. punkta n) apakšpunkts

Statisks

C.3.2.5

FSO nodrošina, ka darba ņēmējiem ir pieejami piemērojamie IAL.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 46. pants, 2009. gada Mežu likuma Nr. 6 17. pants

Statisks

C.3.2.6

FSO paziņo un reģistrē visus nelaimes gadījumus un traumas darbavietā.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 69. pants

Statisks

C.3.2.7

FSO ievēro nediskriminācijas tiesību aktus.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Diskriminācijas novēršanas likuma (Cap. 99:09) 4. panta 2. punkts un 5. pants

Statisks



4.4.    Likumīguma tabula D attiecībā uz Amerikas indiāņu ciematiem

1. princips

FSO ir likumīgas tiesības iegūt kokmateriālus, un tas ievēro citu pušu likumīgās lietotāja tiesības

1.1. kritērijs

FSO ir likumīgas tiesības iegūt kokmateriālus

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

D.1.1.1

FSO ir juridiskas īpašumtiesības uz meža zemi, kurā tiek veikta komercdarbība.

Viens no šiem verifikatoriem:

i)    īpašumtiesību apliecība (Zemes reģistrs)

ii)    absolūts piešķīrums (GL&SC)

i)    Zemes reģistra likuma (Cap 5:02) 71. pants

ii)    Amerikas indiāņu likuma (Cap 29:01) 63. pants, Valsts zemju likuma (Cap 62:01) 3. pants

Statisks

D.1.1.2

Neobligāti

Amerikas indiāņu ciemata rezidentam ir rakstiska atļauja ar FSO iesaistīties komercdarbībā, kas saistīta ar mežizstrādi vai ieguvi ciematu zemēs.

Rakstiska atļauja starp VC un FSO (rezidentu) (GFC)

Amerikas indiāņu likuma (Cap 29:01) 54. pants

Statisks

D.1.1.3

Neobligāti

Nerezidentam ir rakstiska vienošanās ar FSO iesaistīties komercdarbībā, kas saistīta ar mežizstrādi vai ieguvi ciematu zemēs.

Rakstiska vienošanās starp VC un FSO (nerezidentu) (GFC)

Amerikas indiāņu likuma (Cap 29:01) 55. pants

Statisks

1.2. kritērijs

FSO ievēro citu pušu likumīgās lietotāja tiesības

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

D.1.2.1

FSO iegūst koka izstrādājumus ciemata zemju robežās.

Inspekcijas ziņojums (GFC/FMD)

Amerikas indiāņu likuma (Cap 29:01) 55. pants

Statisks

D.1.2.2

FSO netraucē īstenot Amerikas indiāņu tradicionālās tiesības.

Inspekcijas ziņojums (GFC/FMD)

2009. gada Mežu likuma Nr. 6 5. panta 2. punkta e) apakšpunkts, Amerikas indiāņu likuma (Cap 29:01) 55. un 57. pants

Statisks

2. princips

FSO pilda meža darbu pienākumus

2.1. kritērijs

FSO izpilda meža apsaimniekošanas, vides un WTS prasības

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

D.2.1.1

FSO izpilda WTS prasības.

WTS pārbaudes ziņojums (GFC/FMD)

2018. gada Meža noteikumu 23., 24., 25., 26. un 27. noteikums, Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes 8

Dinamisks

3. princips

FSO pilda savas fiskālās un sociālās saistības

3.1. kritērijs

FSO izpilda piemērojamās nodokļu prasības

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

D.3.1.1

FSO izpilda nodokļu prasības, kas noteiktas piemērojamā nodokļu grafikā, kuru publicējusi RA.

Viens no šiem verifikatoriem:

i)    derīga nodokļu maksātāja identifikācijas numura apliecība (tiem FSO, kuru darbības laiks ir īsāks par vienu gadu) (RA)

ii)    kvīts par iemaksu (tiem FSO, kuru darbības laiks ir ilgāks par vienu gadu) (RA)

Attiecībā uz abiem verifikatoriem:

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (Cap 81:03) 4. pants, Ienākuma nodokļa likuma (Cap 81:01) 60.A pants

Statisks

3.2. kritērijs

FSO pilda savus pienākumus attiecībā uz darba tiesībām un sociālā nodrošinājuma prasībām

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

D.3.2.1

FSO ir atbilstības sertifikāts.

Atbilstības sertifikāts (NIB)

Valsts Apdrošināšanas un sociālā nodrošinājuma likuma (Cap 36:01) 16. pants, Valsts Apdrošināšanas un sociālā nodrošinājuma (iemaksu iekasēšanas) noteikumu 4., 5., 14., 15. un 19. noteikums

Statisks

D.3.2.2

Saskaņā ar veiktajām darbībām FSO nodarbina personas, kas ir sasniegušas likumā noteikto pilngadību.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 41. pants, Likuma par jauniešu un bērnu nodarbinātību (Cap 99:01) 2. un 3. pants

Statisks

D.3.2.3

FSO maksā darbiniekiem algu, kas ir vienāda ar likumā noteikto minimālo algu vai lielāka par to.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Darba likuma (Cap 98:01) 8. un 11. pants, 2016. gada Valsts Darba (minimālās algas) rīkojuma Nr. 15 4. pants un pielikums

Statisks

D.3.2.4

FSO nodrošina, ka darba vietā ir pieejams vai tiek nodrošināts pirmās palīdzības aprīkojums.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 47. panta 1. punkta n) apakšpunkts

Statisks

D.3.2.5

FSO nodrošina, ka darba ņēmējiem ir pieejami piemērojamie IAL.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 46. pants, 2009. gada Mežu likuma Nr. 6 17. pants

Statisks

D.3.2.6

FSO paziņo un reģistrē visus nelaimes gadījumus un traumas darbavietā.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 69. pants

Statisks

D.3.2.7

FSO ievēro nediskriminācijas tiesību aktus.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Diskriminācijas novēršanas likuma (Cap 99:09) 4. panta 2. punkts un 5. pants

Statisks


4.5.
   Likumīguma tabula E attiecībā uz privātām zemēm

1. princips

FSO ir likumīgas tiesības iegūt kokmateriālus

1.1. kritērijs

FSO ir likumīgas tiesības iegūt kokmateriālus

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

E.1.1.1

FSO ir juridiskas īpašumtiesības uz meža zemi, kurā tiek veikta komercdarbība.

Viens no šiem verifikatoriem:

i)    absolūtas īpašumtiesības (Zemes reģistrs)

ii)    transports (Aktu reģistrs)

iii)    absolūts piešķīrums (GL&SC)

i)    Zemes reģistra likuma (Cap 05:02) 65. un 66. pants

ii)    Aktu reģistru likuma (Cap 5:01) 22. panta 1. punkts

iii)    Valsts zemju likuma (Cap 62:01) 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Statisks

E.1.1.2

Neobligāti

FSO ir juridiska vienošanās ar trešo personu par mežizstrādi un/vai ieguvi privātā zemē.

Vienošanās starp FSO un trešo personu (GFC/FMD)

Mežu likuma 16. pants

Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes 9

Statisks

2. princips

FSO pilda meža darbu pienākumus

2.1. kritērijs

FSO izpilda WTS prasības

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

E.2.1.1

FSO izpilda WTS prasības.

WTS pārbaudes ziņojums (GFC/FMD)

2018. gada Meža noteikumu 23., 24., 25., 26. un 27. noteikums, Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes

Dinamisks

E.2.1.2

FSO iegūst koka izstrādājumus privātās zemes robežās.

FMD inspekcijas ziņojums (GFC/FMD)

Valsts zemju likuma (Cap 62:01) 21. pants, Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes

Statisks

3. princips

FSO pilda savas fiskālās un sociālās saistības

3.1. kritērijs

FSO izpilda piemērojamās nodokļu prasības

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

E.3.1.1

FSO izpilda nodokļu prasības, kas noteiktas piemērojamā nodokļu grafikā, kuru publicējusi RA.

Viens no šiem verifikatoriem:

i)    derīga nodokļu maksātāja identifikācijas numura apliecība (tiem FSO, kuru darbības laiks ir īsāks par vienu gadu) (RA)

ii)    kvīts par iemaksu (tiem FSO, kuru darbības laiks ir ilgāks par vienu gadu) (RA)

Attiecībā uz abiem verifikatoriem:

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (Cap 81:03) 4. pants, Ienākuma nodokļa likuma (Cap 81:01) 60.A pants

Statisks

3.2. kritērijs

FSO pilda savus pienākumus attiecībā uz darba tiesībām un sociālā nodrošinājuma prasībām

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

E.3.2.1

FSO ir atbilstības sertifikāts.

Atbilstības sertifikāts (NIB)

Valsts Apdrošināšanas un sociālā nodrošinājuma likuma (Cap 36:01) 16. pants, Valsts Apdrošināšanas un sociālā nodrošinājuma (iemaksu iekasēšanas) noteikumu 4., 5., 14., 15. un 19. noteikums

Statisks

E.3.2.2

Saskaņā ar veiktajām darbībām FSO nodarbina personas, kas ir sasniegušas likumā noteikto pilngadību.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 41. pants, Likuma par jauniešu un bērnu nodarbinātību (Cap 99:01) 2. un 3. pants

Statisks

E.3.2.3

FSO maksā darbiniekiem algu, kas ir vienāda ar likumā noteikto minimālo algu vai lielāka par to.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Darba likuma (Cap 98:01) 8. un 11. pants

2016. gada Valsts Darba (minimālās algas) rīkojuma Nr. 15 4. pants un pielikums

Statisks

E.3.2.4

FSO nodrošina, ka darba vietā ir pieejams vai tiek nodrošināts pirmās palīdzības aprīkojums.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 47. panta 1. punkta n) apakšpunkts

Statisks

E.3.2.5

FSO nodrošina, ka darba ņēmējiem ir pieejami piemērojamie IAL.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 46. pants, 2009. gada Mežu likuma Nr. 6 17. pants

Statisks

E.3.2.6

FSO paziņo un reģistrē visus nelaimes gadījumus un traumas darbavietā.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 69. pants

Statisks

E.3.2.7

FSO ievēro nediskriminācijas tiesību aktus.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Diskriminācijas novēršanas likuma (Cap 99:09) 4. panta 2. punkts un 5. pants

Statisks



4.6.    Likumīguma tabula F attiecībā uz koka izstrādājumiem, kas savākti no pārveidojamām valsts zemēm pēc dabiskiem traucējumiem

1. princips

FSO ir likumīgas tiesības iegūt kokmateriālus, un tas ievēro citu pušu likumīgās lietošanas tiesības

1.1. kritērijs

FSO ir likumīgas tiesības iegūt kokmateriālus

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

F.1.1.1

FSO turējumā ir:

i)    nomas līgums

ii)    ieguves atļauja vai licence

iii)    atļauja ienākt jebkurā zemē un veikt darbus, lai būvētu un uzturētu jebkādus ceļus, tostarp veikt ciršanu un kokmateriālu aizvākšanu, vai citiem mērķiem

iv)    licence hidroelektrostacijas būvniecībai un uzturēšanai.

Viens no šiem verifikatoriem:

i)    nomas līgums (GLSC)

ii)    ieguves atļauja/licence (GGMC)

iii)    Publisko būvdarbu ministrijas (MPW) rakstiska atļauja

iv)    hidrolicence (Prezidenta birojs)

i)    Valsts zemju likuma (Cap 62:01) 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts

ii)    Derīgo izrakteņu ieguves likuma (Cap 65:01) 7. pants

iii)    Publisko zemju (privāto ceļu) likuma (Cap 62:03) 3. un 4. pants, Publisko zemju privāto ceļu (koku ciršanas) noteikumu 2. noteikums

iv)    Hidroelektroenerģijas likuma (Cap 56:03) 5., 6. un 7. pants

Statisks

F.1.1.2. Neobligāti

FSO ir juridiska vienošanās ar trešo personu par mežizstrādi un/vai ieguvi FSO īpašumā.

Vienošanās starp FSO un trešo personu (GFC/FMD)

Mežu likuma 16. pants

Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes 10

Statisks

1.2. kritērijs

FSO ievēro citu pušu likumīgās lietotāja tiesības

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

F.1.2.1

FSO iegūst kokmateriālus atbilstoši vienam no turpmāk minētajiem:

i)    nomas līgums

ii)    ieguves atļauja vai licence

iii)    teritorijā, kurā MPW un/vai Gajānas Enerģētikas aģentūra ir pienācīgi pilnvarota īstenot projektus

FMD inspekcijas ziņojums (GFC/FMD)

i)    Valsts zemju likuma (Cap 62:01) 3. pants

ii)    Derīgo izrakteņu ieguves likuma (Cap 65:01) 7. pants un 135. panta 2. punkta zc) apakšpunkts

iii)    Publisko zemju (privāto ceļu) likuma (Cap 62:03) 3. un 4. pants, Hidroelektroenerģijas likuma (Cap 56:03) 6. panta 2. punkts

Statisks

F.1.2.2

FSO netraucē īstenot Amerikas indiāņu tradicionālās tiesības.

FMD inspekcijas ziņojums (GFC/FMD)

2009. gada Mežu likuma Nr. 6 5. panta 2. punkta e) apakšpunkts, Amerikas indiāņu likuma (Cap 29:01) 55. un 57. pants

Statisks

F.1.2.3

FSO netraucē īstenot citu individuālu grupu likumīgās lietotāja tiesības.

FMD inspekcijas ziņojums (GFC/FMD)

2009. gada Mežu likuma Nr. 6 5. panta 2. punkts

Statisks

2. princips

FSO pilda meža darbu pienākumus

2.1. kritērijs

FSO izpilda meža apsaimniekošanas, vides un WTS prasības

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

F.2.1.1

FSO izpilda WTS prasības.

WTS pārbaudes ziņojums (GFC/FMD)

2018. gada Meža noteikumu 23., 24., 25., 26. un 27. noteikums, Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes

Dinamisks

F.2.1.2 (attiecas uz FSO, kam jāizpilda F.1.1.1. punkta V apakšpunkts)

FSO ir vides atļauja hidroelektrostacijas būvniecībai un uzturēšanai.

Būvatļauja (EPA)

Vides aizsardzības likuma (Cap 20:05) 21. panta 1. punkta a) apakšpunkts, Vides aizsardzības (atļauju) noteikumu 18. un 19. noteikums

Statisks

3. princips

FSO pilda savas fiskālās un sociālās saistības

3.1. kritērijs

FSO samaksā noteiktās maksas, maksājumus un nodevas

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

F.3.1.1

FSO izpilda prasības attiecībā uz pārvaldības maksu, maksājumu un nodevu samaksu.

Viens no šiem diviem verifikatoriem:

i)    ieņēmumi par maksājumu grafikiem (GFC/FD)

ii)    ieņēmumi par pilniem maksājumiem (GFC/FD)

Attiecībā uz abiem verifikatoriem:

Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes

Dinamisks

F.3.1.2

FSO izpilda nodokļu prasības, kas noteiktas piemērojamā nodokļu grafikā, kuru publicējusi RA.

Viens no šiem verifikatoriem:

i)    derīga nodokļu maksātāja identifikācijas numura apliecība (tiem FSO, kuru darbības laiks ir īsāks par vienu gadu) (RA)

ii)    kvīts par iemaksu (tiem FSO, kuru darbības laiks ir ilgāks par vienu gadu) (RA)

Attiecībā uz abiem verifikatoriem:

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (Cap 81:03) 4. pants, Ienākuma nodokļa likuma (Cap 81:01) 60.A pants

Statisks

3.2. kritērijs

FSO pilda savus pienākumus attiecībā uz darba tiesībām un sociālā nodrošinājuma prasībām

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

F.3.2.1

FSO ir atbilstības sertifikāts.

Atbilstības sertifikāts (NIB)

Valsts Apdrošināšanas un sociālā nodrošinājuma likuma (Cap 36:01) 16. pants, Valsts Apdrošināšanas un sociālā nodrošinājuma (iemaksu iekasēšanas) noteikumu 4., 5., 14., 15. un 19. noteikums

Statisks

F.3.2.2

Saskaņā ar veiktajām darbībām FSO nodarbina personas, kas ir sasniegušas likumā noteikto pilngadību.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 41. pants, Likuma par jauniešu un bērnu nodarbinātību (Cap 99:01) 2. un 3. pants

Statisks

F.3.2.3

FSO maksā darbiniekiem algu, kas ir vienāda ar likumā noteikto minimālo algu vai lielāka par to.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Darba likuma (Cap 98:01) 8. un 11. pants, 2016. gada Valsts Darba (minimālās algas) rīkojuma Nr. 15 4. pants un pielikums

Statisks

F.3.2.4

FSO nodrošina, ka darba vietā ir pieejams vai tiek nodrošināts pirmās palīdzības aprīkojums.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 47. panta 1. punkta n) apakšpunkts

Statisks

F.3.2.5

FSO nodrošina, ka darba ņēmējiem ir pieejami piemērojamie IAL.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 46. pants, 2009. gada Mežu likuma Nr. 6 17. pants

Statisks

F.3.2.6

FSO paziņo un reģistrē visus nelaimes gadījumus un traumas darbavietā.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 69. pants

Statisks

F.3.2.7

FSO ievēro nediskriminācijas tiesību aktus.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Diskriminācijas novēršanas likuma (Cap 99:09) 4. panta 2. punkts un 5. pants

Statisks


4.7.
   Likumīguma tabula G attiecībā uz apķīlātiem koka izstrādājumiem 11

1. princips

Apķīlātos koka izstrādājumus pārvalda saskaņā ar tiesību aktu prasībām

1.1. kritērijs

FSO ievēro noteikumus attiecībā uz apķīlāto koka izstrādājumu izmantošanu.

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

G.1.1.1

Attiecībā uz apķīlātajiem koka izstrādājumiem FSO turējumā ir viens no turpmāk norādītajiem:

i)    apķīlāšanas veidlapa

ii)    pārraudzības veidlapa

Viens no šiem verifikatoriem:

i)    apķīlāšanas veidlapa (GFC/FMD)

ii)    pārraudzības veidlapa (GFC/FMD)

2009. gada Mežu likuma Nr. 6 58. pants, Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes 12

Dinamisks

G.1.1.2

FSO izpilda visus juridiskos pienākumus, kas saistīti ar apķīlātajiem koka izstrādājumiem, lai tos atgrieztu piegādes ķēdē.

GFC caurlaide (GFC/FMD)

2009. gada Mežu likuma Nr. 6 58. panta 5. un 7. punkts, 60. pants, 70. panta 5. punkts un 71. pants, Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes

Dinamisks


4.8.    Likumīguma tabula H attiecībā uz koka izstrādājumu apstrādi un pārdošanu

1. princips

FSO izpilda kokmateriālu apstrādes un pārdošanas prasības

1.1. kritērijs

FSO izpilda piemērojamās licencēšanas prasības

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

H.1.1.1

FSO ir gada darbības licence.

Gada darbības licence (GFC/FMD)

2009. gada Mežu likuma Nr. 6 39. pants, 2018. gada Meža noteikumu 29., 30. un 31. noteikums, Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes 13

Statisks

H.1.1.2 Neobligāti

FSO ir derīga meža produktu tirgotāja licence.

Meža produktu tirgotāja licence (GFC/FMD)

2009. gada Mežu likuma Nr. 6 41. pants, 2018. gada Meža noteikumu 32., 33. un 34. noteikums, Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes

Statisks

H.1.1.3 Neobligāti

FSO ir derīga kokmateriālu krautuves licence.

Kokmateriālu krautuves licence (GFC/FMD)

2009. gada Mežu likuma Nr. 6 40. pants

Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes

Statisks

2. princips

FSO pilda meža darbu pienākumus

2.1. kritērijs

FSO izpilda meža apsaimniekošanas, vides un WTS prasības

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

H.2.1.1

FSO ir saņēmis vides atļauju.

Viens no šiem verifikatoriem:

i)    vides atļauja (EPA)

ii)    darbības atļauja (EPA)

Attiecībā uz abiem verifikatoriem:

Vides aizsardzības likuma (Cap 20:05) 11., 12., 13., 15. pants un 21. panta 1. punkta b) apakšpunkts, Vides aizsardzības (atļauju) noteikumu 18. un 19. noteikums

Statisks

H.2.1.2

FSO izpilda WTS prasības.

WTS pārbaudes ziņojums (GFC/FMD)

Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes

Dinamisks

3. princips

FSO pilda savas fiskālās un sociālās saistības

3. kritērijs. 1

FSO samaksā noteiktās maksas, maksājumus un nodevas

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

H.3.1.1

FSO izpilda prasības attiecībā uz pārvaldības nodevu maksājumiem.

Viens no šiem diviem verifikatoriem:

i)    ieņēmumi par maksājumu grafikiem (GFC/FD)

ii)    ieņēmumi par pilniem maksājumiem (GFC/FD)

Attiecībā uz abiem verifikatoriem:

2018. gada Meža noteikumu 53. noteikums,

Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes

Dinamisks

H.3.1.2

FSO izpilda nodokļu prasības, kas noteiktas piemērojamā nodokļu grafikā, kuru publicējusi RA.

Viens no šiem verifikatoriem:

i)    derīga nodokļu maksātāja identifikācijas numura apliecība (tiem FSO, kuru darbības laiks ir īsāks par vienu gadu) (RA)

ii)    kvīts par iemaksu (tiem FSO, kuru darbības laiks ir ilgāks par vienu gadu) (RA)

Attiecībā uz abiem verifikatoriem:

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (Cap 81:03) 4. pants, Ienākuma nodokļa likuma (Cap 81:01) 60.A pants

Statisks

3.2. kritērijs

FSO pilda savus pienākumus attiecībā uz darba tiesībām un sociālā nodrošinājuma prasībām

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

H.3.2.1

FSO ir atbilstības sertifikāts.

Atbilstības sertifikāts (NIB)

Valsts Apdrošināšanas un sociālā nodrošinājuma likuma (Cap 36:01) 16. pants,

Valsts Apdrošināšanas un sociālā nodrošinājuma (iemaksu iekasēšanas) noteikumu 4., 5., 14., 15. un 19. noteikums

Statisks

H.3.2.2

Saskaņā ar veiktajām darbībām FSO nodarbina personas, kas ir sasniegušas likumā noteikto pilngadību.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 41. pants, Likuma par jauniešu un bērnu nodarbinātību (Cap 99:01) 2. un 3. pants

Statisks

H.3.2.3

FSO maksā darbiniekiem algu, kas ir vienāda ar likumā noteikto minimālo algu vai lielāka par to.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Darba likuma (Cap 98:01) 8. un 11. pants, 2016. gada Valsts Darba (minimālās algas) rīkojuma Nr. 15 4. pants un pielikums

Statisks

H.3.2.4

FSO nodrošina, ka darba vietā ir pieejams vai tiek nodrošināts pirmās palīdzības aprīkojums.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 47. panta 1. punkta n) apakšpunkts

Statisks

H.3.2.5

FSO nodrošina, ka darba ņēmējiem ir pieejami piemērojamie IAL.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 46. pants, 2009. gada Mežu likuma Nr. 6 17. pants

Statisks

H.3.2.6

FSO paziņo un reģistrē visus nelaimes gadījumus un traumas darbavietā.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 69. pants

Statisks

H.3.2.7

FSO ievēro nediskriminācijas tiesību aktus.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Diskriminācijas novēršanas likuma (Cap 99:09) 4. panta 2. punkts un 5. pants

Statisks


4.9.    Likumīguma tabula I attiecībā uz koka izstrādājumu eksportu un importu

1. princips

FSO izpilda koka izstrādājumu eksporta un importa prasības

1.1. kritērijs

FSO izpilda eksporta prasības un WTS

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

I.1.1.1

FSO ir derīga licence koka izstrādājumu eksportam.

Viens no šiem verifikatoriem:

i)    Meža produktu tirgotāja licence (GFC/FMD)

ii)    gada darbības licence (GFC/FMD)

iii)    kokmateriālu krautuves licence (GFC/FMD)

i)    2009. gada Mežu likuma Nr. 6 41. pants, 2018. gada Meža noteikumu 32., 33. un 34. noteikums

ii)    2018. gada Meža noteikumu 31. noteikuma a) punkta iii) apakšpunkts, 2009. gada Mežu likuma Nr. 6 39. pants

iii)    2009. gada Mežu likuma Nr. 6 40. panta 2. punkts

Statisks

I.1.1.2

FSO ir eksporta atļauja.

i)    Eksporta sertifikāts (GFC/FMD)

ii)    CITES atļauja (attiecīgā gadījumā) (Dzīvās dabas aizsardzības un pārvaldības komisija, GFC/FMD)

i)    2009. gada Mežu likuma Nr. 6 44. pants

Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes 14

ii)    2016. gada Dzīvās dabas aizsardzības un pārvaldības likuma 29. panta 1. punkts

Dinamisks

I.1.1.3

FSO izpilda WTS prasības.

WTS pārbaudes ziņojums (GFC/FMD)

2018. gada Meža noteikumu 23., 24., 25., 26. un 27. noteikums, Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes

Dinamisks

I.1.1.4

FSO izpilda prasības attiecībā uz izvedmuitas nodevu maksājumiem.

Ieņēmumi (GFC/FD)

2018. gada Meža noteikumu 41. noteikums, Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes

Dinamisks

1.2. kritērijs

FSO izpilda importa prasības un WTS

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

I.1.2.1

FSO ir importa licence.

Importa licence (GFC/FMD)

2009. gada Mežu likuma Nr. 6 37. pants, 2018. gada Meža noteikumu 36. noteikums

Statisks

I.1.2.2

FSO ir importa atļauja.

Importa atļauja (NPPO)

2011. gada Mežu likuma Nr. 9 8. pants

Dinamisks

I.1.2.3

FSO veic likumības pārbaudes, lai līdz minimumam samazinātu nelikumīgas izcelsmes koka izstrādājumu importa risku.

i)    Likumības pārbaudes ziņojums (NPPO)

ii)    CITES atļauja (attiecīgā gadījumā) (Dzīvās dabas aizsardzības un pārvaldības komisija)

i)    2018. gada Meža noteikumu 36. noteikuma 3. punkts

ii)    2016. gada Dzīvās dabas aizsardzības un pārvaldības likuma Nr. 22 29. panta 1. punkts

Dinamisks

I.1.2.4

FSO izpilda WTS prasības.

WTS pārbaudes ziņojums (GFC/FMD)

2018. gada Meža noteikumu 23., 24., 25., 26. un 27. noteikums, Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes

Dinamisks

2. princips

FSO izpilda fiskālās un sociālās saistības (attiecas tikai uz tiem FSO, kuri eksportē un/vai importē un uz kuriem neattiecas citas tabulas)

2.1. kritērijs

FSO izpilda vajadzīgās fiskālās saistības

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

I.2.1.1

FSO izpilda nodokļu prasības, kas noteiktas piemērojamā nodokļu grafikā, kuru publicējusi RA.

Viens no šiem verifikatoriem:

i)    derīga nodokļu maksātāja identifikācijas numura apliecība (tiem FSO, kuru darbības laiks ir īsāks par vienu gadu) (RA)

ii)    kvīts par iemaksu (tiem FSO, kuru darbības laiks ir ilgāks par vienu gadu) (RA)

Attiecībā uz abiem verifikatoriem:

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (Cap 81:03) 4. pants, Ienākuma nodokļa likuma (Cap 81:01) 60.A pants

Statisks

2.2. kritērijs

FSO pilda savus pienākumus attiecībā uz darba tiesībām un sociālā nodrošinājuma prasībām

Rādītāja numurs

Rādītājs

Verifikatori  
(atbildīgā aģentūra)

Atsauces uz tiesību aktiem/administratīviem noteikumiem

Verifikatora veids

I.2.2.1

FSO ir atbilstības sertifikāts.

Atbilstības sertifikāts (NIB)

Valsts Apdrošināšanas un sociālā nodrošinājuma likuma (Cap 36:01) 16. pants,

Valsts Apdrošināšanas un sociālā nodrošinājuma (iemaksu iekasēšanas) noteikumu 4., 5., 14., 15. un 19. noteikums

Statisks

I.2.2.2

Saskaņā ar veiktajām darbībām FSO nodarbina personas, kas ir sasniegušas likumā noteikto pilngadību.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 41. pants, Likuma par jauniešu un bērnu nodarbinātību (Cap 99:01) 2. un 3. pants

Statisks

I.2.2.3

FSO maksā darbiniekiem algu, kas ir vienāda ar likumā noteikto minimālo algu vai lielāka par to.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Darba likuma (Cap 98:01) 8. un 11. pants, 2016. gada Valsts Darba (minimālās algas) rīkojuma Nr. 15 4. pants un pielikums

Statisks

I.2.2.4

FSO nodrošina, ka darba vietā ir pieejams vai tiek nodrošināts pirmās palīdzības aprīkojums.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 47. panta 1. punkta n) apakšpunkts

Statisks

I.2.2.5

FSO nodrošina, ka darba ņēmējiem ir pieejami piemērojamie IAL.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 46. pants, 2009. gada Mežu likuma Nr. 6 17. pants

Statisks

I.2.2.6

FSO paziņo un reģistrē visus nelaimes gadījumus un traumas darbavietā.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Arodveselības un darba drošības likuma (Cap 99:10) 69. pants

Statisks

I.2.2.7

FSO ievēro nediskriminācijas tiesību aktus.

Inspekcijas ziņojums (MOL)

Diskriminācijas novēršanas likuma (Cap 99:09) 4. panta 2. punkts un 5. pants

Statisks

5.    Glosārijs

Amerikas indiānis    “Amerikas indiānis” ir definēts Amerikas indiāņu likuma (Cap 29:01) 2. pantā kā jebkurš Gajānas pilsonis, kas pieder kādai no Gajānas pirmiedzīvotāju vai aborigēnu tautām vai ir cēlies no kādas Gajānas pirmiedzīvotāju vai aborigēnu tautas.

Amerikas indiāņu ciemata padome    “Ciemata padome” ir definēta Amerikas indiāņu likuma (Cap 29:01) 2. pantā kā izveidota saskaņā ar Amerikas indiāņu likumu, Annai rajona padome, Konashen ciemata padome, Baramita ciemata padome un jebkura ciemata padome, kas izveidota ar rīkojumu, kuru pieņēmis par Amerikas indiāņu lietām atbildīgais ministrs.

Gada darbības licence    Gada licence, kas norādīta 2009. gada Mežu likuma Nr. 6 39. pantā un ko piešķir Gajānas Mežsaimniecības komisijai kokzāģētavai, kurā apaļkokus un lokmalas sašķeļ un pārveido plātnēs, dēļos, brusās vai koka produktos, kas piemēroti turpmākai apstrādei.

Gada darbības plāns    Dokuments, kurā ir sīki izklāstītas galvenās darbības, kas jāveic licences turētājam gaidāmajā kalendārajā gadā (no janvāra līdz decembrim). Tajā ietverts pārskats par iepriekšējā gada darbībām un plāni, kas ieviesti kārtējā gada darbībai.



CITES    Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) (ko Gajāna ratificēja 1973. gadā) ir 1973. gadā izveidota konvencija, kas regulē vai aizliedz starptautisko tirdzniecību ar augu un dzīvnieku sugām, kuras uzskata par tādām, kam starptautiskā tirdzniecība kaitē vai varētu kaitēt.

Likumības pārbaude    Šā nolīguma kontekstā likumības pārbaude attiecas uz saprātīgiem pasākumiem, ko uzņēmēji veic, lai līdz minimumam samazinātu risku, ka Gajānā tiek importēti nelikumīgi iegūti kokmateriāli vai nelikumīgi kokmateriāli.

Eksports        Muitas likuma (Cap 82:01) 2. pantā “eksports” ir definēts kā izvešana vai darbības, ko veic, lai veiktu izvešanu no Gajānas.

Eksportētājs    Muitas likuma (Cap 82:01) 2. pantā “eksportētājs” ir definēts kā jebkura persona, kura jebkādu preci (ieskaitot preces, ko pārved no importējoša gaisa kuģa vai kuģa) eksportē no Gajānas vai piegādā izmantošanai kā gaisa kuģa vai kuģa uzkrājumus, un arī īpašnieks vai jebkura persona, kas rīkojas īpašnieka vārdā, un jebkura persona, kura muitas nolūkos paraksta jebkādu dokumentu saistībā ar precēm, kas tiek eksportētas vai ko ir paredzēts piegādāt kā gaisa kuģa vai kuģa uzkrājumus, kā minēts iepriekš.


Mežs    2009. gada Mežu likuma Nr. 6 2. pantā jēdziens “mežs” ir definēts

a)    kā ekosistēma, kurā dominē kokaugi un kura sastāv no:

i)    slēgtiem meža veidojumiem, kuros lielu daļu zemes aizņem dažāda augstuma koki un pamežs, vai

ii)    atklāta meža ar nepārtrauktu veģetācijas segumu, kurā koku vainagu slēgums pārsniedz 10 %, un

b)    kas ietver

i)    mangrovju mežus un jebkurus mitrājus vai atklātas zemes mežā, kas ir ekosistēmas neatņemama sastāvdaļa;

ii)    meža produktus ekosistēmā un

iii)    ekosistēmas bioloģiskos, augsnes un ūdens resursus.


Meža koncesijas līgums    2009. gada Mežu likuma Nr. 6 2. pantā “meža koncesijas līgums” ir definēts kā līgums par piešķīrumu, ar kuru Komisija piešķir koncesiju saskaņā ar 2009. gada Mežu likuma Nr. 6 6. pantu.

Meža apsaimniekošanas plāns    2018. gada Meža apsaimniekošanas plāna pamatnostādnēs ir norādīts, ka Meža apsaimniekošanas plāna pamatā ir sīki izstrādāti sociālie, ekonomiskie un vides novērtējumi, un tajā ir izklāstīta visu koncesijā veicamo darbību kārtība un apjoms.

Meža darbi    2009. gada Mežu likuma Nr. 6 2. pantā šie darbi ir definēti kā: koku ciršana vai meža produktu ieguve; meža produktu aizvākšana vai pārvešana no jebkuras teritorijas; galvenās pārveides iekārtas ekspluatācija; jebkuras takas, ceļa, konstrukcijas vai ietaises būvēšana vai uzturēšana un visas citas darbības, ko veic, lai atvieglotu jebkuru no iepriekš minētajām darbībām.

Meža produktu tirgotāja licence    Saskaņā ar 2009. gada Mežu likuma Nr. 6 41. pantu ikvienai personai, kas pērk koka izstrādājumus tālākpārdošanai, jābūt saņēmušai licenci, ko piešķir GFC.


Imports    Muitas likuma (Cap 82:01) 2. pantā “imports” ir definēts kā ievešana vai darbības, ko veic, lai veiktu ievešanu Gajānā.

Importētājs        Muitas likuma (Cap 82:01) 2. pantā “importētājs” ir definēts kā preču īpašnieks vai jebkura cita persona, kurai uz laiku pieder jebkādas preces vai kura labuma gūšanas nolūkos ir ieinteresēta jebkādās precēs no to ievešanas brīža līdz brīdim, kad tās tiek pienācīgā kārtā nodotas tālāk un vairs nav šīs personas atbildībā, un arī jebkura persona, kura paraksta jebkuru dokumentu saistībā ar jebkurām importētajām precēm, kas saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā ir jāparaksta importētājam.

Kokmateriālu krautuves licence    Licence, kas minēta 2009. gada Mežu likuma Nr. 6 40. pantā un ko GFC piešķir, atļaujot personai pirkt, uzglabāt un pārdot kokmateriālus viņas telpās.

Galvenā pārveides iekārta    2009. gada Mežu likuma Nr. 6 2. pantā “galvenā pārveides iekārta” ir definēta kā jebkura kokzāģētava vai jebkura cita iekārta, mašīna vai aprīkojums, kas ir paredzēts vai ko izmanto, lai sašķeltu vai jebkādā citā veidā pārveidotu jebkādus neapstrādātus meža produktus izstrādājumos pārdošanai, izmantošanai, turpmākai apstrādei vai pārstrādei, un tai skaitā pārvietojama kokzāģētava vai ķēdes zāģis.


Aizvākšanas atļauja    2009. gada Mežu likuma Nr. 6 36. pantā ir noteikts, ka FSO ir jābūt derīgai GFC izdotai aizvākšanas atļaujai, lai Gajānā aizvāktu un/vai pārvietotu koka izstrādājumus no jebkura valsts meža, valsts zemes vai ciematu zemēm, privātas zemes vai jebkura ieejas punkta Gajānā.

Kokzāģētavas:    2009. gada Mežu likuma Nr. 6 2. pantā “kokzāģētava” ir definēta kā zāģētava, kas paredzēta un ko izmanto, lai apaļkokus vai lokmalas sašķeltu un pārveidotu plātnēs, dēļos, brusās vai koka produktos, kuri piemēroti turpmākai apstrādei, tā ietver zāģbedri.

Zāģbedre    2009. gada Mežu likuma Nr. 6 2. pantā “zāģbedre” ir definēta kā šahta vai bedre, kas izveidota, lai atvieglotu bedres zāģa manuālu izmantošanu.

Valsts mežs    Saskaņā ar 2009. gada Mežu likuma Nr. 6 3. pantu valsts mežs ir jebkurš apgabals, ko ministrs ar rīkojumu var pasludināt par valsts mežu. Tomēr Amerikas indiāņu ciematu zemi, Iwokrama lietusmežu un Kaieteur nacionālo parku nevar pasludināt par valsts mežu.

Valsts meža atļauja    2009. gada Mežu likuma Nr. 6 2. pantā “valsts meža atļauja” ir definēta kā izpētes atļauja, koncesija, izmantošanas atļauja, apmežošanas līgums vai kopienas meža apsaimniekošanas līgums.


Kokmateriāli    2009. gada Mežu likuma Nr. 6 2. pantā “kokmateriāli” ir raksturoti kā:

a)    koks vai jebkura pārkoksnējusies koka daļa neatkarīgi no tā, vai tā ir stāvoša, kritusi vai nocirsta, un

b)    jebkura koksne, sazāģēta vai nesazāģēta, šķelta, tēsta vai citādi sagriezta vai sagatavota, izņemot malku.

Tradicionālās tiesības    “Tradicionālās tiesības” Amerikas indiāņu likuma (Cap 29:01) 2. pantā ir definētas kā jebkādas uzturēšanās tiesības vai privilēģijas, kas pastāv Amerikas indiāņu likuma spēkā stāšanās dienā un kas likumīgi vai pēc paražas ir Amerikas indiāņu ciematam vai Amerikas indiāņu kopienai, un kas tiek īstenotas ilgtspējīgā veidā saskaņā ar garīgajām attiecībām, kādas Amerikas indiāņu ciematam vai Amerikas indiāņu kopienai ir ar zemi, taču tās neietver tradicionālu ieguves privilēģiju.

6.    Papildinājums. Piemērojamās atsauces uz tiesību aktiem

Likumi, noteikumi

Apraksts

Mežsaimniecība

2009. gada Mežu likums Nr. 6

Likums, ar ko konsolidē un groza tiesību aktus, kuri attiecas uz mežiem.

Mežu noteikumi, 2018. gada Noteikumi Nr. 2

Ar šiem noteikumiem atbalsta 2009. gada Mežu likuma Nr. 6 īstenošanu.

Valsts zemju likums (Cap 62:01)

Likums, kas paredz valsts zemju, upju un strautu pienācīgu regulējumu.

2018. gada Prakses kodekss Nr. 1

Tā vispārējais mērķis ir veicināt tādu mežizstrādes praksi, kas uzlabos izmantošanas standartus, samazinās ietekmi uz vidi, palīdzēs nodrošināt mežu ilgtspēju nākamajām paaudzēm un uzlabos mežsaimniecības kā ilgtspējīgas attīstības komponenta ekonomisko un sociālo ieguldījumu.

Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes

Koksnes izsekošanas sistēma (WTS) ir obligāta valsts informācijas sistēma kokmateriālu un koka izstrādājumu piegādes ķēdes kontrolei valsts līmenī.

Vides/zemes izmantošana

Vides aizsardzības likums (Cap 20:05)

Likums, kas paredz vides apsaimniekošanu, saglabāšanu, aizsardzību un uzlabošanu, piesārņojuma novēršanu vai kontroli, ekonomiskās attīstības ietekmes uz vidi novērtējumu, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un no tās izrietošus vai ar to saistītus jautājumus.

Vides aizsardzības (atļauju) noteikumi

Šie noteikumi atbalsta Vides aizsardzības likuma (Cap 20:05) īstenošanu.

Derīgo izrakteņu ieguves likums (Cap 65:01)

Likums, kas paredz noteikumus attiecībā uz metālu, minerālu un dārgakmeņu izpēti un ieguvi, to transportēšanas regulēšanu un ar to saistītiem jautājumiem.

Augu aizsardzības likums, 2011. gada Likums Nr. 9

Likums, ar ko reglamentē augu, augu materiāla un no tiem iegūtu priekšmetu importu un eksportu, aizsargā pret eksotisku kaitēkļu un slimību ieviešanu Gajānā un kontrolē un izskauž slimības un kaitēkļus valstī.

Aktu reģistru likums (Cap 5:01)

Likums, ar ko reglamentē Gajānas Aktu reģistru un groza tiesību aktus par transporta, hipotēku un citu aktu izpildi un reģistrāciju.

Zemes reģistra likums (Cap 5:02)

Likums, kas paredz zemes reģistrāciju un ar to saistītos jautājumus.

Hidroelektroenerģijas likums (Cap 56:03)

Likums, kas paredz atļauju piešķiršanu Gajānas ūdeņu izmantošanai elektroenerģijas ražošanai un ar tām saistītos jautājumus.

Publisko zemju (privāto ceļu) likums (Cap 62:03)

Likums, kas ļauj personām būvēt un uzturēt ceļus kalnrūpniecībai, koku ciršanai un citiem mērķiem uz publiskām zemēm, kā arī, ievērojot konkrētus nosacījumus, noteikt un iekasēt nodevas no citām personām par šādu ceļu izmantošanu.

Publisko zemju privāto ceļu (koku ciršanas) noteikumi

Šie noteikumi atbalsta Publisko zemju (privāto ceļu) likuma (Cap 62:03) īstenošanu.

Dzīvās dabas aizsardzības un pārvaldības likums, 2016. gada Likums Nr. 14.

Likums, kas paredz Gajānas dzīvās dabas aizsardzību, saglabāšanu, pārvaldību, ilgtspējīgu izmantošanu, iekšējo un ārējo tirdzniecību.

Darbs, droša un nediskriminējoša prakse

Likums par jauniešu un bērnu nodarbinātību (Cap 99:01)

Likums, ar ko īsteno dažas konvencijas par jauniešu un bērnu nodarbinātību.

Darba likums (Cap 98:01)

Likums, kas paredz Darba departamenta izveidi, darba devēju un darba ņēmēju attiecību regulēšanu un atšķirību starp viņiem atrisināšanu.

2016. gada Valsts darba (minimālās algas) rīkojums Nr. 15

Šie noteikumi atbalsta Darba likuma (Cap 98:01) īstenošanu.

Diskriminācijas novēršanas likums (Cap 99:09)

Likums, ar ko paredz diskriminācijas izskaušanu attiecībā uz nodarbinātību, apmācību, pieņemšanu darbā un dalību profesionālajās organizācijās, un paaugstināšanu amatā, vai vienlīdzīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm, kas veic līdzvērtīgu darbu, un ar to saistītus jautājumus.

Valsts Apdrošināšanas un sociālā nodrošinājuma likums (Cap 36:01)

Likums, ar ko izveido valsts apdrošināšanas un sociālā nodrošinājuma sistēmu, ar kuru paredz finansiālus maksājumus kā vecuma pabalstu, invaliditātes pabalstu, apgādnieka zaudējuma pabalstu, slimības pabalstu, maternitātes pabalstu un apbedīšanas pabalstu, un kā aizstājēju kompensācijai saskaņā ar Rīkojumu par kompensācijām strādājošajiem izveido sistēmu apdrošināšanai pret ievainojumiem vai nāves gadījumiem, ko izraisījis nelaimes gadījums nodarbinātības rezultātā vai gaitā vai slimība nodarbinātības rakstura dēļ, kā arī ar ko izveido Valsts Apdrošināšanas fondu un paredz ar to saistītus vai no tā izrietošus jautājumus.

Valsts Apdrošināšanas un sociālā nodrošinājuma (iemaksu iekasēšanas) noteikumi

Šie noteikumi atbalsta Valsts Apdrošināšanas un sociālā nodrošinājuma likuma (Cap 36:01) īstenošanu.

Darba aizsardzība

Arodveselības un darba drošības likums (Cap 99:10)

Likums, ar ko paredz rūpniecisku struktūru reģistrāciju un regulējumu, strādājošu personu darba drošību un reglamentē ar to saistītus vai būtiskus jautājumus.

Finanses un tirdzniecība

Ienākuma nodokļa likums (Cap 81:01)

Likums, ar ko nosaka nodokli ienākumiem un reglamentē tā iekasēšanu.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (Cap 81:03)

Likums, ar ko nosaka nodokli uzņēmumu peļņai un reglamentē ar to saistītus jautājumus.

Uzņēmumu likums (Cap 89:01)

Likums, ar ko pārskata un groza tiesību aktus attiecībā uz uzņēmumiem un paredz saistītus un izrietošus jautājumus.

Uzņēmumu nosaukumu (reģistrācijas) likuma (Cap 90:05)

Likums, ar kuru paredz to uzņēmumu un personu reģistrāciju, kas veic darījumdarbību, izmantojot komercnosaukumu, un reglamentē ar to saistītus jautājumus.

Personālsabiedrību likums (Cap 89:02)

Likums, ar ko pasludina un groza Personālsabiedrību likumu.

Savstarpējās apdrošināšanas biedrību likums (Cap 36:04)

Likums, ar ko paredz noteikumus attiecībā uz savstarpējās apdrošināšanas biedrību un citu biedrību izveidi, reģistrāciju, inkorporāciju un pārvaldību.

Kooperatīvo sabiedrību likums (Cap 88:01)

Likums, ar ko kas paredz kooperatīvo sabiedrību izveidošanu un reglamentē to darbību.

Pirmiedzīvotāju tautas

Amerikas indiāņu likums (Cap 29:01)

Likums, kas paredz Amerikas indiāņu ciemu un kopienu kolektīvo tiesību atzīšanu un aizsardzību, zemes piešķiršanu Amerikas indiāņu ciematiem un kopienām un labas pārvaldības veicināšanu Amerikas indiāņu ciematos un kopienās.

Piemērojamās atsauces uz tiesību aktiem šā nolīguma interpretācijai un īstenošanai un Gajānas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēmas vispārējai darbībai:

   Konstitūcija (Cap 1:01)

   2011. gada Likums par piekļuvi informācijai, 2011. gada Likums Nr. 21

   Muitas likums (Cap 82:01)

   Vienlīdzīgu tiesību likums (Cap 38:01)

   Gajānas Mežsaimniecības komisijas likums, 2007. gada Likums Nr. 20

   attiecīgie starptautiskie nolīgumi, konvencijas, deklarācijas un divpusējie nolīgumi, kuru līgumslēdzēja puse ir Gajāna.

GTLAS īstenošanas posmā tiks atjaunināti šādi esošie dokumenti:

1.    Meža darbu pamatnostādnes (maza koncesija)

2.    Meža darbu pamatnostādnes (liela koncesija)


3.    FRMD procedūru rokasgrāmata

4.    FMD procedūru rokasgrāmata

5.    Finanšu nodaļas procedūru rokasgrāmata

6.    WTS pamatnostādnes

GTLAS izstrādes posmā tiks radīti šādi dokumenti:

1.    GTLAS pārbaudes procedūru rokasgrāmata

2.    Importēto koka izstrādājumu kontroles procedūru rokasgrāmata

________________



III PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ TĀDU KOKA IZSTRĀDĀJUMU LAIŠANU BRĪVĀ APGROZĪBĀ SAVIENĪBĀ,
KURI EKSPORTĒTI NO GAJĀNAS

UN PAR KURIEM IZDOTA
FLEGT LICENCE

I.    Licences iesniegšana

1.    Licenci iesniedz tās Savienības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā laišanai brīvā apgrozībā tiek deklarēts sūtījums, par ko ir izdota minētā licence 15 . Licenci var iesniegt elektroniski vai citā operatīvā veidā.

2.    Tiklīdz licence ir pieņemta, 1. punktā minētās kompetentās iestādes saskaņā ar piemērojamajām valsts procedūrām informē muitas dienestus.


II.    Licences dokumentācijas derīguma pārbaudes

1.    Papīra licences atbilst IV pielikumā aprakstītajam paraugam. Licence, kas neatbilst IV pielikumā noteiktajām prasībām un specifikācijām, ir nederīga.

2.    Licenci uzskata par spēkā neesošu, ja to iesniedz pēc licencē norādītā derīguma termiņa beigām.

3.    Licencē nedrīkst būt ne dzēsumi, ne labojumi, ja šādus dzēsumus vai labojumus nav apstiprinājusi licenču izdevēja iestāde.

4.    Licences derīguma termiņa pagarinājums netiek atzīts, ja vien šādu pagarinājumu nav apstiprinājusi licenču izdevēja iestāde.

5.    Licences dublikāts vai aizstājēja licence netiek atzīta par derīgu, ja vien to nav izdevusi un apstiprinājusi licenču izdevēja iestāde.

III.    Papildu informācijas pieprasīšana

1.    Ja rodas šaubas par licences, tās dublikāta vai aizstājējas licences derīgumu vai autentiskumu, kompetentā iestāde Savienībā drīkst pieprasīt papildu informāciju no licenču izdevējas iestādes.


2.    Kopā ar pieprasījumu var pārsūtīt attiecīgās licences kopiju, dublikātu vai aizstājēju licenci.

3.    Ja nepieciešams, licenču izdevēja iestāde atsauc licenci un izdod koriģētu eksemplāru, uz kura izdara ar zīmogu autentificētu atzīmi “Dublikāts”, un nosūta to kompetentajai iestādei.

IV.    Pārbaude par sūtījuma atbilstību licencē sniegtajai informācijai

1.    Ja kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgu veikt sūtījuma turpmāku pārbaudi, pirms tā var nolemt, vai licenci var atzīt par derīgu, tā drīkst veikt pārbaudes, lai konstatētu, vai attiecīgais sūtījums atbilst licencē sniegtajai informācijai un ierakstiem, kas par attiecīgo licenci izdarīti licenču izdevējas iestādes kārtotajos reģistros.

2.    Ja to koka izstrādājumu tilpums vai svars, kas veido laišanai brīvā apgrozībā uzrādīto sūtījumu, no attiecīgajā licencē norādītā tilpuma vai svara neatšķiras vairāk par 10 %, uzskata, ka sūtījums tilpuma vai svara ziņā atbilst licencē sniegtajai informācijai.

3.    Ja ir šaubas par to, vai sūtījums atbilst FLEGT licencei, attiecīgā kompetentā iestāde drīkst lūgt licenču izdevējai iestādei sniegt papildu precizējumus.


4.    Licenču izdevēja iestāde drīkst pieprasīt, lai kompetentā iestāde nosūta attiecīgās licences kopiju vai aizstājēju licenci.

5.    Ja nepieciešams, licenču izdevēja iestāde atsauc licenci un izdod koriģētu eksemplāru, uz kura izdara ar zīmogu autentificētu atzīmi “Dublikāts”, un nosūta to kompetentajai iestādei.

6.    Ja kompetentā iestāde nesaņem atbildi 21 kalendārās dienas laikā pēc papildu precizējuma pieprasījuma iesniegšanas, kompetentā iestāde licenci nepieņem un rīkojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un procedūrām.

7.    Licence netiek pieņemta, ja ir konstatēts – vajadzības gadījumā pēc papildu informācijas sniegšanas saskaņā ar III iedaļu vai turpmākas izmeklēšanas saskaņā ar šo iedaļu —, ka licence neatbilst sūtījumam.

V.    Pārbaude pirms sūtījuma ierašanās

1.    Licenci var iesniegt pirms tā sūtījuma ierašanās, par kuru tā izdota.

2.    Licence tiek pieņemta, ja tā atbilst visām IV pielikumā noteiktajām prasībām un turpmāka verifikācija atbilstīgi šā pielikuma III un IV iedaļai netiek uzskatīta par vajadzīgu.


VI.    Citi jautājumi

1.    Pārbaudes, ko veic saskaņā ar šā pielikuma III un IV iedaļu, laikā radušās izmaksas sedz importētājs, izņemot gadījumus, kad attiecīgās Savienības dalībvalsts piemērojamajos tiesību aktos un procedūrās ir noteikts citādi.

2.    Ja FLEGT licenču pārbaudes gaitā rodas pastāvīgas nesaskaņas vai grūtības, jautājumu var nodot izskatīšanai JMRC.

VII.    Laišana brīvā apgrozībā

1.    Tās licences numuru, kas izdota koka izstrādājumiem, par kuriem sagatavo muitas deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, norāda deklarēšanai izmantotā Vienotā administratīvā dokumenta 44. ailē.

2.    Ja muitas deklarāciju sagatavo elektroniski, šo atsauci norāda attiecīgajā ailē.

3.    Koka izstrādājumus laiž brīvā apgrozībā tikai pēc šajā pielikumā aprakstīto procedūru pabeigšanas.

________________



IV PIELIKUMS

PRASĪBAS UN TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS ATTIECĪBĀ UZ FLEGT LICENCĒM

1.    Vispārīgās prasības, kas attiecas uz FLEGT licencēm

1.1.    Ikvienam šā nolīguma I pielikumā uzskaitītajam koka izstrādājumu sūtījumam, ko eksportē no Gajānas uz Savienību, ir vajadzīga FLEGT licence. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2173/2005 un šo nolīgumu Savienība importēšanai Savienībā no Gajānas pieņem tikai tādus sūtījumus, par kuriem izdotas FLEGT licences.

1.2.    Saskaņā ar šā nolīguma 2. panta c) punktu FLEGT licence ir licenču izdevējas iestādes izdots dokuments, kas apliecina, ka eksportam uz Savienību paredzētu koka izstrādājumu sūtījums ir likumīgi iegūts un pārbaudīts saskaņā ar šajā nolīgumā noteiktajiem kritērijiem.

1.3.    FLEGT licences var tikt izdotas papīra vai elektroniskā formātā.

1.4.    FLEGT licenci izdod viena licences turētāja vienam sūtījumam pirmajai ievešanas vietai Savienībā. Vienu atsevišķu FLEGT licenci drīkst deklarēt tikai vienai Savienības muitas iestādei.


1.5.    Papīra vai elektroniskajās licencēs norāda šā pielikuma 1. papildinājumā minēto informāciju saskaņā ar šā pielikuma 2. papildinājumā izklāstītajiem norādījumiem.

1.6.    Pieteikuma iesniedzējs iesniedz Muitas akcīzes un tirdzniecības darbību (CETO) struktūrvienībai FLEGT licenci un eksporta sertifikātu eksportam uz Savienību vai tikai eksporta sertifikātu eksportam uz citiem galamērķiem, pievienojot citus vajadzīgos dokumentus. FLEGT licences un eksporta sertifikāta izdošanas procedūras un to attiecīgo saikni ar muitas dokumentiem pabeidz GTLAS īstenošanas posmā.

1.7.    Kompleksiem sūtījumiem, kas ietver dažāda veida koka izstrādājumus, kuru gadījumā var nebūt iespējams iekļaut visu prasīto informāciju, kas minēta 1. papildinājuma 1. veidnē, licencei pievieno apstiprinātu pielikumu (preču papildu apraksts, kas pievienots FLEGT licencei). Apstiprinātajā pielikumā iekļauj kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju, kas saistīta ar sūtījuma aprakstu, kā norādīts 1. papildinājuma 2. veidnē. Tādā gadījumā licences attiecīgajās ailēs (9.–16. ailē) neiekļauj informāciju par sūtījumu, bet iekļauj atsauci uz apstiprināto pielikumu.

1.8.    Sīki izstrādātas prasības un procedūras, lai pagarinātu FLEGT licenču derīguma termiņu un noteiktu to anulēšanu un pārvaldību, pabeidz GTLAS īstenošanas posmā. FLEGT licenču pieprasīšanas un izdošanas procedūras publisko.


1.9.    Gajāna iesniedz Savienībai FLEGT licences apliecinātu kopiju, licenču izdevējas iestādes zīmogu paraugus un pilnvarotā personāla parakstu paraugus.

1.10.    Visu apstiprināto FLEGT licenču oriģināleksemplārus un to kopijas licences turētājam izsniedz saskaņā ar nolīgumu.

1.11.    Koka izstrādājumiem, kas aizsargāti saskaņā ar Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES), veic likumīguma pārbaudi saskaņā ar GTLAS un tiem izdod FLEGT licenci.

1.12.    Pirms eksportēšanas Gajānas CITES pārvaldības iestāde nodrošina, ka kokmateriāli, kam piemēro CITES noteikumus, vai kokmateriālus saturoši izstrādājumi atbilst visām GTLAS prasībām. Gajānas CITES pārvaldības iestāde izdod CITES atļaujas tādiem sūtījumiem uz Savienību, kuros ir tikai kokmateriāli, kam piemēro CITES noteikumus, vai kokmateriālus saturoši izstrādājumi.

2.    FLEGT licenču izdevējas iestādes atbildība

2.1.    Licenču izdevēja iestāde Gajānā ir Gajānas Mežsaimniecības komisijas Kokmateriālu likumīguma un tirdzniecības struktūrvienība (TLTU).


2.2.    Kompetences prasības licenču izdevējas iestādes personālam, vadības struktūrām un iekšējai kontrolei nosaka pirms FLEGT licencēšanas režīma darbības sākšanas.

2.3.    FLEGT licenču izdevēja iestāde informē Pārvaldības informācijas sistēmu struktūrvienību (MISU) par saņemtajām un noraidītajām eksporta pieprasījuma veidlapām un par izdotajām FLEGT licencēm.

2.4.    Licenču izdevēja iestāde izstrādā FLEGT licenču numerācijas sistēmu, kas ļauj nošķirt FLEGT licences, kuras paredzētas Savienības tirgum, no visiem citiem eksporta dokumentiem, kas prasīti tiesību aktos.

2.5.    FLEGT licenču izdevēja iestāde pēc licences turētāja pieprasījuma piešķir tikai vienu pagarinājumu, kas nepārsniegs trīs mēnešus. Licenču izdošanas iestāde ievieš un validē jauno derīguma termiņu.

2.6.    Jebkurā gadījumā, pagarinot FLEGT licences derīguma termiņu vai atsaucot vai aizstājot licenci, licenču izdevēja iestāde informē attiecīgās Savienības dalībvalsts kompetento iestādi.

2.7.    FLEGT licenču izdevēja iestāde cenšas garantēt FLEGT licenču autentiskumu un novērst dzēsumu vai grozījumu izdarīšanu tajās.


2.8.    FLEGT licencēšanas sistēmu, kad apstākļi to ļauj, pakāpeniski savieno ar Gajānas vienloga sistēmu, kas izveidota atbilstoši 2019. gada Muitas un tirdzniecības vienloga sistēmas aktam Nr. 15 attiecībā uz eksportu no Gajānas.

2.9.    FLEGT licenču izdevēja iestāde ir atbildīga par vajadzīgo informācijas apmaiņu starp Gajānu un Savienības dalībvalstu FLEGT kompetentajām iestādēm, kā arī citām Gajānas kompetentajām iestādēm par jautājumiem, kas saistīti ar FLEGT licencēm.

3.    FLEGT licenču izdošanas procedūra

FLEGT licenču pārvaldībā tiek apsvērti turpmāk aprakstītie soļi.

3.1.    Par katru sūtījumu Mežu uzraudzības nodaļa (FMD) FLEGT licenču izdevējai iestādei iesniedz eksporta pieprasījuma veidlapu, informējot licenču izdevēju iestādi, ka FSO ir iesniedzis pieprasījumu koka izstrādājumu eksportam un ir izpildījis FMD eksporta prasības.

3.2.    Saņemot eksporta pieprasījuma veidlapu, FLEGT licenču izdevēja iestāde veic pārbaudi Centrālajā informācijas datubāzē (CID), lai pārliecinātos, vai FSO ir izpildījis GTLAS prasības.

3.3.    Pēc eksporta pieprasījuma veidlapas izskatīšanas un pārbaudes CID un pēc tam, kad ir apstiprināts, ka FSO atbilst Gajānas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēmas (GTLAS) prasībām, FLEGT licenču izdevēja iestāde izdod FLEGT licenci attiecīgajam sūtījumam.


3.4.    Ja FSO neatbilst GTLAS prasībām, FLEGT licenču izdevēja iestāde informē FSO par konstatētajiem neatbilstības gadījumiem, un FSO tiek dota iespēja tos novērst. Ja FSO nespēj novērst neatbilstības gadījumus, licenču izdevēja iestāde noraida eksporta pieprasījuma veidlapu attiecīgajam sūtījumam.

3.5.    FLEGT licenci izdod, pirms CETO veic sūtījuma muitošanu.

3.6.    FLEGT licencēšanas sistēma attiecas arī uz visiem kokmateriāliem, kas uzskaitīti I pielikumā paraugu ņemšanai un demonstrēšanai, kad tos eksportē uz Savienības tirgu.

3.7.    Par visām apstiprinātajām FLEGT licencēm FLEGT licenču izdevēja iestāde izsniedz elektroniskas kopijas attiecīgajam Savienības muitas dienestam un kompetentajai iestādei.

3.8.    Visus ierakstus, kas saistīti ar FLEGT licenču izdošanu, tostarp noraidītajām licencēm, glabā CID.

3.9.    Attiecīgās veidlapas un procedūras FLEGT licences pieprasīšanai sagatavo un publisko, pirms FLEGT licencēšanas sistēmas darbības sākuma.

Informācijas plūsmas diagramma

Dokumenta iesniegšana eksportam

Konsolidēta pārbaude par atbilstību GTLAS prasībām

Lēmums par FLEGT licences izdošanu

Apzīmējumi

   FMD iesniedz eksporta pieprasījuma veidlapu

   Neatbilst (TLTU noraida eksporta pieprasījuma veidlapu un informē FSO par neatbilstības gadījumu(-iem))

   Atbilst (TLTU izdod FLEGT licenci FSO)

   GTLAS informācijas plūsma (ieskaitot eksporta procedūras)

4.    Tehniskās specifikācijas attiecībā uz papīra FLEGT licencēm

4.1.    Papīra licences atbilst formātam, kas noteikts 1. papildinājumā.

4.2.    Papīra loksnei ir A4 izmērs un uz tās ir ūdenszīmes, kurās attēlots Gajānas Mežsaimniecības komisijas (GFC) logotips un zīmogs.

4.3.    Licences aizpilda mašīnrakstā vai datorrakstā, un vajadzības gadījumā tās var aizpildīt ar roku.

4.4.    Licenču izdevēja iestāde izmanto metāla spiedogu, izgatavotu no tērauda.

4.5.    Licenču izdevēja iestāde izmanto pret viltojumiem drošu metodi, lai uzrādīto daudzumu reģistrētu tā, ka nav iespējama skaitļu vai norāžu iestarpināšana.

4.6.    Licencē nedrīkst būt ne dzēsumi, ne labojumi, izņemot gadījumus, kad licenču izdevēja iestāde šādus dzēsumus vai labojumus ir apstiprinājusi ar zīmogu un parakstu.

4.7.    Licences izdrukā un aizpilda angļu valodā.


5.    Tehniskās specifikācijas attiecībā uz elektroniskajām FLEGT licencēm

5.1.    FLEGT licences var izdot un apstrādāt, izmantojot elektroniskās sistēmas, kas izstrādātas saistībā ar GTLAS.

5.2.    Savienības dalībvalstīs, kas nav pievienojušās elektroniskai sistēmai, dara pieejamas licences papīra formā.

6.    FLEGT licenču eksemplāri

6.1.    FLEGT licenci sagatavo vienā licences oriģinālā un četros eksemplāros šādi:

i)    “Oriģināls” kompetentajai iestādei;

ii)    “Galamērķa muitas eksemplārs”;

iii)    “Importētāja eksemplārs”;

iv)    “Licenču izdevējas iestādes eksemplārs”;

v)    “Licences turētāja eksemplārs”.


6.2.    FLEGT licences ar norādi “Oriģināls kompetentajai iestādei”, “Importētāja eksemplārs” un “Galamērķa muitas eksemplārs” izsniedz licences turētājam, kas tās nosūta importētājam.

6.3.    Importētājs oriģinālu iesniedz kompetentajai iestādei un attiecīgo eksemplāru — muitas dienestam Savienības dalībvalstī, kurā laišanai brīvā apgrozībā tiek deklarēts sūtījums, par ko ir izdota minētā licence. Eksemplāru, uz kura ir norāde “Importētāja eksemplārs”, importētājs patur savām uzskaites vajadzībām.

6.4.    Eksemplāru, uz kura ir norāde “Licenču izdevējas iestādes eksemplārs”, patur licenču izdevēja iestāde savām uzskaites vajadzībām un iespējamai vēlākai izdoto licenču validēšanai.

6.5.    Eksemplāru, uz kura ir norāde “Licences turētāja eksemplārs”, izsniedz licences turētājam tā uzskaites vajadzībām.

6.6.    FLEGT licences elektroniskos eksemplārus iesniedz arī attiecīgajam Savienības muitas dienestam un kompetentajai iestādei.

6.7.    Licenču izdevēja iestāde arhivē FLEGT licences eksemplāru, un Pārvaldības informācijas sistēmu struktūrvienība glabās elektronisku eksemplāru CID.


7.    FLEGT licenču derīgums, atsaukšana un aizstāšana

7.1.    FLEGT licenču derīgums un derīguma zaudēšana

FLEGT licences ir derīgas no to izdošanas dienas, un to derīguma termiņš ir seši mēneši no to izdošanas dienas. FLEGT licencēs norāda to derīguma termiņa beigu datumu.

FLEGT licences zaudē spēku un tiek nodotas atpakaļ to izdevējai iestādei, ja koka izstrādājumi, par kuriem tās izdotas, pārvadāšanas laikā pirms ievešanas Savienībā ir nozaudēti vai iznīcināti vai ja eksports nav veikts un licences turētājs nav pieprasījis pagarinājumu.

7.2.    FLEGT licences atsaukšana

FLEGT licenci atsauc šādos gadījumos:

   pēc FLEGT licences izdošanas konstatēti jebkādi ar sūtījumu saistīti licences turētāja izdarīti pārkāpumi un

   licences turētājs brīvprātīgi atdod atpakaļ licenci, ja tas nolēmis licenci neizmantot.


7.3.    FLEGT licences aizstāšana

FLEGT licences nozaudēšanas, zādzības vai iznīcināšanas gadījumā licences turētājs vai pilnvarots pārstāvis drīkst iesniegt licenču izdevējai iestādei pieteikumu par tās aizstāšanu, norādot licences oriģināleksemplāra un/vai eksemplāra nozaudēšanas, zādzības vai iznīcināšanas cēloni.

Ja licenču izdevēju iestādi apmierina licences aizstāšanas pamatojums, tā izdod aizstājēju licenci pēc licences turētāja pieprasījuma saņemšanas.

Aizstājējas FLEGT licences ietver informāciju un datus, kas ietverti FLEGT licences oriģinālā, tostarp FLEGT licences numuru, un uz aizstājējas FLEGT licences ir norāde “Aizstājēja licence”.

Ja nozaudētā vai nozagtā licence tiek atgūta, to neizmanto atkārtoti un nodod atpakaļ licenču izdevējai iestādei.

7.4.    Atkārtots pieteikums FLEGT licences saņemšanai

Eksportētājs pieprasa jaunu FLEGT licenci ikreiz, kad ir mainījies koka izstrādājums, HS kods, suga vai vienību skaits vai ir kādas sūtījuma svara vai tilpuma novirzes par vairāk nekā 10 % salīdzinājumā ar FLEGT licence norādīto.


8.    Ar FLEGT licencēm saistītas neatbilstības pārvaldība

Pārkāpumu vai krāpnieciskas informācijas gadījumā saistībā ar koka izstrādājumiem, kā arī FLEGT licences informācijas viltošanas, mainīšanas vai pārveidošanas vai FLEGT licences noteikumu pārkāpuma gadījumā licenču izdevēja iestāde piemēro Gajānas tiesību aktos paredzētos sodus.

9.    Rīcība gadījumā, ja rodas šaubas par licences derīgumu

9.1.    Ja rodas šaubas par licences, tās dublikāta vai aizstājējas licences derīgumu vai autentiskumu, kompetentā iestāde Savienībā drīkst pieprasīt papildu informāciju no licenču izdevējas iestādes.

9.2.    Ja licenču izdevēja iestāde uzskata šādu rīcību par vajadzīgu, tā var lūgt, lai kompetentā iestāde nosūta attiecīgās licences vai aizstājējas licences kopiju.

9.3.    Ja licenču izdevēja iestāde uzskata šādu rīcību par vajadzīgu, tā atsauc licenci un izdod koriģētu oriģināleksemplāru, uz kura izdara ar zīmogu autentificētu atzīmi “Dublikāts”, un nosūta to kompetentajai iestādei.

9.4.    Ja licences derīgums tiek apstiprināts, licenču izdevēja iestāde nekavējoties informē kompetento iestādi, vēlams elektroniski. Uz kompetentās iestādes atpakaļ nosūtītajiem eksemplāriem izdara ar zīmogu autentificētu atzīmi “Apstiprināts [datums]”.


9.5.    Ja attiecīgā licence nav derīga, licenču izdevēja iestāde nekavējoties informē kompetento iestādi, vēlams elektroniski, un abas iestādes veic attiecīgus pasākumus.


PAPILDINĀJUMI

1.    Licences veidlapa (1. un 2. veidne).

2.    Norādījumi



1. papildinājums

1. veidne. FLEGT licences formāts

Eiropas Savienība    FLEGT

1

1. Izdevējiestāde

Nosaukums

Adrese

2. Importētājs

Nosaukums vai vārds, uzvārds

Adrese

ORIĢINĀLEKSEMPLĀRS

3. FLEGT licences numurs

4. Derīguma termiņš (DD/MM/GG)

5. Eksportētājvalsts

7. Transporta veids

6. ISO kods

8. Licences turētājs (vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese)

9. Koka izstrādājumu komercapraksts

10. HS pozīcija

1

11. Vispārpieņemtie un zinātniskie nosaukumi

12. Ieguves valstis

13. Ieguves valsts ISO kods

14. Tilpums (m3)

15. Neto svars (kg)

16. Vienību skaits

17. Atšķirības zīmes (ja ir)

18 Izdevējas iestādes paraksts un zīmogs

Nosaukums / vārds, uzvārds

Vieta un datums



2. veidne. Papildu informācija kompleksam sūtījumam

AR FLEGT LICENCI IR SAISTĪTA ŠĀDA INFORMĀCIJA:

Licences Nr. .......

Derīguma termiņš: .........

Licences turētāja nosaukums vai vārds, uzvārds: ........

Importētāja nosaukums / vārds, uzvārds: .........

N.p.k.

Koksnes izstrādājumu komercapraksts

HS pozīcija

Vispārpieņemtie un zinātniskie nosaukumi

Ieguves valstis

Ieguves valsts ISO kods

Tilpums (m3)*

Neto svars (kg)*

Vienību skaits

1

 

 

 

 

 

2

 

 

 

 

 

3

 

 

 

 

 

4

 

 

 

 

 

5

 

 

 

 

 

6

 

 

 

 

 

7

 

 

 

 

 

8

 

 

 

 

 

9

 

 

 

 

 

10

 

 

 

 

 

 

*Jānorāda tilpums vai svars

Izdošanas datums

Datums (DD.MM.GGGG.)

Izdevējas iestādes paraksts un zīmogs



2. papildinājums

Norādījumi

Vispārīgi norādījumi

   Licenci aizpilda ar drukātiem burtiem.

   ISO kods ir valstij piešķirtais starptautiskais standarta divburtu kods.

   Norādi “ORIĢINĀLS” 1. veidnē būs nepieciešams aizstāt ar kādu no turpmāk minētajām norādēm atkarībā no licences kopijas saņēmēja: “GALAMĒRĶA MUITAS EKSEMPLĀRS", “IMPORTĒTĀJA EKSEMPLĀRS", “LICENČU IZDEVĒJAS IESTĀDES EKSEMPLĀRS“, “LICENCES TURĒTĀJA EKSEMPLĀRS”

1. aile

Izdevējiestāde

Norāda licenču izdevējas iestādes pilnu nosaukumu un adresi

2. aile

Importētājs

Norāda importētāja pilnu vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un adresi

3. aile

FLEGT licences numurs

Skaidri norāda licences numuru prasītajā formātā

4. aile

Derīguma termiņš

Skaidri norāda licences derīguma termiņu

5. aile

Eksportētājvalsts

Norāda partnervalsti (Gajāna), no kuras koka izstrādājumi eksportēti uz Savienību.

6. aile

ISO kods

Norāda Gajānas divburtu kodu.

7. aile

Transporta veids

Norāda transporta veidu eksportēšanas vietā

8. aile

Licences turētājs

Norāda eksportētāja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un adresi

9. aile

Koka izstrādājumu komercapraksts

Iekļauj koka izstrādājuma(-u) komercaprakstu.

10. aile

HS pozīcija

Četrciparu vai sešciparu kods, kurš noteikts Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā un kura komercapraksts sniegts šā nolīguma I pielikumā.

11. aile

Vispārpieņemtie un zinātniskie nosaukumi

Norāda izstrādājuma ražošanā izmantotās koku sugas vispārpieņemto un zinātnisko nosaukumu. Ja salikta izstrādājuma ražošanā izmantota vairāku sugu koksne, katru sugu norāda atsevišķā rindā. Var neaizpildīt, ja saliktais izstrādājums vai tā sastāvdaļa satur vairāku sugu koksni, taču to identifikācija vairs nav iespējama (piemēram, kokskaidu plātne).

12. aile

Ieguves valstis

Norāda valstis, kurās iegūta 10. ailē minēto sugu koksne. Attiecībā uz saliktiem izstrādājumiem norāda visas izmantotās koksnes izcelsmes valstis. Var neaizpildīt, ja saliktais izstrādājums vai tā sastāvdaļa satur vairāku sugu koksni, taču to identifikācija vairs nav iespējama (piemēram, kokskaidu plātne).

13. aile

ISO kodi

Norāda 12. ailē minēto valstu ISO kodus. Var neaizpildīt, ja saliktais izstrādājums vai tā sastāvdaļa satur vairāku sugu koksni, taču to identifikācija vairs nav iespējama (piemēram, kokskaidu plātne).

14. aile

Tilpums (m3)

Norāda kopējo tilpumu kubikmetros. Var neaizpildīt, ja vien nav atstāta neaizpildīta arī 15. ailē prasītā informācija.

15. aile

Neto svars (kg)

Norāda kopējo svaru kilogramos. Kopējais svars ir koka izstrādājumu tīrsvars, kurā nav iekļauts konteinera vai iepakojuma svars (izņemot balstus, starplikas, uzlīmes u. c.). Var neaizpildīt, ja vien nav atstāta neaizpildīta arī 14. ailē prasītā informācija.

16. aile

Vienību skaits

Norāda vienību skaitu, ja tas ir optimālais veids izstrādājuma daudzuma norādīšanai. Var neaizpildīt.

17. aile

Atšķirības zīmes

Attiecīgā gadījumā norāda atšķirības zīmes, piemēram, sērijas numuru vai pavadzīmes numuru. Var neaizpildīt.

18. aile

Izdevējas iestādes paraksts un zīmogs

Ailē jābūt pilnvarotās amatpersonas parakstam un licenču izdevējas iestādes oficiālajam zīmogam.

Jānorāda arī parakstītāja vārds un uzvārds, kā arī vieta un datums.

________________



V PIELIKUMS

GAJĀNAS KOKMATERIĀLU LIKUMĪGUMA NODROŠINĀSANAS SISTĒMA (GTLAS)

1    IEVADS

2    GTLAS DARBĪBAS JOMA

2.1.    Koka izstrādājumi, uz kuriem attiecas GTLAS

2.2.    Kokmateriālu avoti

2.3.    Meža nozares uzņēmēji, uz kuriem attiecas GTLAS

2.4.    Piemērojamie tiesību akti un procedūras

2.5.    GTLAS īstenošanā iesaistīto struktūru funkcijas un pienākumi

2.6.    Īstenošanas struktūras efektīvas koordinācijas nodrošināšanai

3    GTLAS APRAKSTS

3.1.    Meža nodošanas lietošanā un mežizstrādes tiesības

3.2.    Likumīguma definīcija


3.3.    WTS prasības

3.4.    Pārbaude par atbilstību nodošanas lietošanā procesam, likumīguma definīcijai un WTS prasībām

3.5.    Neatbilstības pārvaldība

3.6.    Konsolidētā pārbaude

3.7.    Datu un informācijas vākšana un pārvaldība

3.8.    FLEGT licencēšanas sistēma

3.9.    Neatkarīga revīzija

3.10.    Sūdzību izskatīšanas mehānisms attiecībā uz GTLAS

3.11.    GTLAS īstenošanas uzraudzība

4    TO SISTĒMU UZLABOŠANA, KAS ATBALSTA GTLAS ĪSTENOŠANU

5    PAPILDINĀJUMS


1    IEVADS

Saistībā ar starptautiskajiem centieniem apkarot nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību arvien vairāk valstu ir pieņēmušas pasākumus, lai novērstu nelikumīgu koka izstrādājumu tirdzniecību. Šis nolīgums papildina Gajānas Zaļo valsts attīstības stratēģiju. Īstenojot šo nolīgumu, Gajāna balstīsies uz savu pašreizējo likumīguma nodrošināšanas sistēmu, lai vēl vairāk stiprinātu cīņu pret nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību un saglabātu zemu atmežošanas un mežu degradācijas līmeni.

Gajānas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēma (GTLAS) ir balstīta uz valsts tiesisko regulējumu, un tās mērķis ir nodrošināt, ka Gajānas koka izstrādājumi ir likumīgi. Šajā nolūkā GTLAS izveidos uzticamu likumīguma nodrošināšanas sistēmu, kas garantē koka izstrādājumu ieguves, transportēšanas un apstrādes, kā arī eksporta un importa likumību. Tas ietvers atbilstības pārbaudes, lai pārliecinātos, ka koka izstrādājumi ir ražoti likumīgi neatkarīgi no paredzētā galamērķa tirgus. Tas nodrošinās, ka FLEGT licences un eksporta sertifikāti tiek izdoti likumīgiem koka izstrādājumu sūtījumiem uz Savienības tirgu un ka izstrādājumiem, kas paredzēti visiem citiem tirgiem, tiek izdoti tikai eksporta sertifikāti. Turklāt GTLAS pārbaudīs importēto koka izstrādājumu likumību.

Gajāna nostiprinās un paplašinās savu pašreizējo Koksnes izsekošanas sistēmu (WTS) un citas valdības kontroles sistēmas, lai nodrošinātu tās koka izstrādājumu likumību. Pašreizējā WTS ir birku un papīra sistēma, kas ļauj efektīvi uzraudzīt iekšzemes un starptautiskajai tirdzniecībai paredzētu koka izstrādājumu plūsmu. WTS būs saistīta ar Gajānas likumīguma definīciju, kuras pamatā ir valsts tiesiskais regulējums, un tā būs GTLAS pamatelements.


Pašreizējās WTS un pārbaudes procedūru izvērtējumā tika novērtēts GTLAS prasību praktiskums un darbotiesspēja. Tajā arī tika apzināti pasākumi un trūkumi, kam jāpievēršas īstenošanas posmā, lai nodrošinātu kokmateriālu likumīgumu, izmantojot stingras pārbaudes, verifikāciju un validācijas procedūras.

Daži no minētajiem pasākumiem ir šādi: stiprināt publiskā sektora iestāžu koordināciju, jo īpaši starp Gajānas Mežsaimniecības komisiju (GFC) un citām zemes apsaimniekošanas aģentūrām, lai vēl vairāk uzlabotu zemes nodošanas lietošanā procesus un risinātu ar tiem saistītus jautājumus; uzlabot sabiedrības piekļuvi informācijai par meža nozari; nostiprināt tiesisko regulējumu; modernizēt GFC datu pārvaldības informācijas un komunikācijas sistēmu un attīstīt stingrākas pārbaudes un apstiprināšanas procedūras. Dažu apzināto trūkumu novēršana ietver šādas darbības: izstrādāt sistēmas, lai konstatētu, reģistrētu un pārvaldītu neatbilstības gadījumus; izskatīt un atrisināt sūdzības; ierosināt periodiskas revīzijas, ko veic trešā persona, lai novērtētu un uzlabotu GTLAS, un izveidot FLEGT licencēšanas struktūrvienību kokmateriālu eksportam. Lai nodrošinātu to jomu uzlabošanu, par kurām ir konstatēts, ka tās ir jānostiprina, tiks izveidotas īstenošanas struktūras.

GTLAS tika izstrādāta procesā, kurā piedalījās vairākas ieinteresētās personas un kuru koordinēja Valsts Tehniskā darba grupa. Šajā procesā bija iesaistīta lielākā daļa galveno ieinteresēto personu no Gajānas mežsaimniecības nozares un citām interešu grupām. Vairākās valsts mēroga sanāksmēs galvenajām ieinteresētajām personām tika sniegta informācija, un ar tām notika apspriešanās par BPN procesu. Minētās ieinteresētās personas vienprātīgi vienojās par šajā pielikumā iekļauto GTLAS dažādo elementu specifiku.



GTLAS izstrādē iesaistītās ieinteresētās personas cita starpā bija mežizstrādātāji, kokzāģētāji, ražotāji, kokmateriālu tirgotāji, eksportētāji, importētāji un pārvadātāji un muitas mākleri, kā arī mežizstrādes asociāciju, Amerikas indiāņu ciematu un kopienu, pirmiedzīvotāju nevalstisko organizāciju un ministriju un/vai valdības aģentūru pārstāvji.

2    GTLAS DARBĪBAS JOMA

2.1.    Koka izstrādājumi, uz kuriem attiecas GTLAS

Koka izstrādājumi, uz kuriem attiecas GTLAS, un tiem atbilstošie preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kodi ir iekļauti I pielikumā. Puses apsver iespēju I pielikumā iekļaut vairāk izstrādājumu divus gadus pēc FLEGT licencēšanas sākšanas.

2.2.    Kokmateriālu avoti

Kokmateriālu avotus iedala sešās (6) pamatkategorijās.

a)    Mazas koncesijas ir platības, kas aizņem 8097 vai mazāk hektārus. Mazu koncesiju FSO jābūt izsniegtai valsts meža atļaujai, kas var būt vai nu valsts meža atļauja, vai arī kopienas meža apsaimniekošanas līgums. Šīs valsts meža atļaujas GFC piešķir uz laiku līdz diviem gadiem, ko atjauno ar nosacījumiem, un tās ietver apstiprinātu kvotu. Mazām koncesijām ir jāatbilst 2018. gada Prakses kodeksam Nr. 1 un Meža darbu pamatnostādnēm (maza koncesija). Mazām koncesijām nepiemēro prasību par inventarizāciju pirms mežizstrādes.


b)    Lielas koncesijas ir platības, kas ir lielākas par 8097 hektāriem. Lielu koncesiju FSO jābūt izsniegtai valsts meža atļaujai, ko piešķir GFC. Šīs valsts meža atļaujas var būt vai nu meža koncesijas līgums, vai izpētes atļauja. Meža koncesijas līgumi var būt vai nu kokmateriālu pārdošanas līgumi, vai mežizstrādes nomas līgumi. Šīs SFA izsniedz pēc tam, kad FSO ir saņēmis izpētes atļauju ar līgumu uz laiku līdz 40 gadiem, ko atjauno ar nosacījumiem. Lielām koncesijām ir jāatbilst 2018. gada Prakses kodeksam Nr. 1 un Meža darbu pamatnostādnēm (liela koncesija). Kodeksā būs iekļauti noteikumi par meža apsaimniekošanas plāna sagatavošanu, gada darbības plāna sagatavošanu un to, kā FSO jāveic inventarizācija pirms mežizstrādes, kā noteikts Meža apsaimniekošanas plāna pamatnostādnēs.

c)    Amerikas indiāņu ciemats — Amerikas indiāņu likumā (Cap 29:01) tas definēts kā “Amerikas indiāņu grupa, kas apdzīvo vai izmanto ciemata zemes”, un ciemata zemes ir definētas kā “zemes, kas pieder visam ciematam saskaņā ar īpašumtiesībām, kas piešķirtas Ciemata padomei, kura tās tur ciemata labā”. Absolūtu piešķīrumu vai īpašumtiesību sertifikātu piešķir Ciemata padomei, tādējādi apliecinot zemes īpašumu. Amerikas indiāņu ciemats kļūst par FSO, kad tas noslēdz līgumu ar GFC par komerciālu mežizstrādi Amerikas indiāņu ciemata robežās.

d)    Privātas zemes – 2009. gada Mežu likumā Nr. 6 “privāta zeme” ir definēta kā “zeme, kas nav ne publiska zeme, ne ciematu zeme”. Privāta zeme juridiski pieder fiziskai personai vai juridiskai personai ar reģistrētām īpašumtiesībām, transporta dotāciju vai absolūtu piešķīrumu. Privāts zemes īpašnieks kļūst par FSO, kad tas noslēdz līgumu ar GFC par komerciālu mežizstrādi privātās zemes robežās.


e)    Pārveidojamas valsts zemes 16  — koka izstrādājumus pēc dabiskiem traucējumiem var savākt no valsts zemēm, ko attiecīgās ministrijas un/vai valdības aģentūras apstiprinājušas pārveidošanai par nemeža zemi saskaņā ar šādām atļaujām:

I.    ieguves licence vai atļauja — Gajānas Ģeoloģijas un kalnraktuvju komisija izsniedz ieguves licenci vai atļauju par valsts zemju platību, lai tajā izpētītu, raktu, iegūtu un savāktu derīgos izrakteņus. Ieguves licences vai atļaujas turētājs kļūst par FSO, ja GFC tam ir atļāvusi savākt koka izstrādājumus pēc dabiskiem traucējumiem minētās platības robežās;

II.    nomas līgumi — Gajānas Zemes un mērniecības komisija izsniedz nomas līgumu par valsts zemju platību lauksaimniecības vai citu darbību veikšanai. Nomas līguma turētājs kļūst par FSO, ja GFC tam ir atļāvusi savākt koka izstrādājumus pēc dabiskiem traucējumiem minētās platības robežās;

III.    infrastruktūra (autoceļi, hidroelektrostacijas, dambji u. c.) — Prezidenta birojs piešķir apstiprinājumu hidroelektrostaciju būvniecībai. Publisko būvdarbu ministrija piešķir atļaujas veikt visus citus infrastruktūras darbus, piemēram, ceļu un tiltu būvi. Ar infrastruktūru saistīta apstiprinājuma turētājs kļūst par FSO, ja GFC tam ir atļāvusi savākt koka izstrādājumus pēc dabiskiem traucējumiem minētās platības robežās.


Lai savāktu kokmateriālus pēc dabiskiem traucējumiem no pārveidojama apgabala (komerciālai izmantošanai), jebkuras iepriekš minētās atļaujas turētājam vispirms jāreģistrējas GFC, lai kļūtu par FSO, un jāievēro GTLAS 3.3.3. iedaļā paredzētie noteikumi. Ja jebkuras iepriekš minētās atļaujas turētājs neplāno izmantot kokmateriālus komerciāliem mērķiem vai jebkādam izmantojumam apstiprinātajā apgabalā, tam nav jābūt reģistrētam GFC, un tas nekļūst par FSO. Šādos gadījumos kokmateriālus uzskata par atstātiem (sk. 3.3.10. iedaļu).

f)    Importēti koka izstrādājumi — importētājs kļūst par FSO, kad GFC izdod importa licenci I pielikumā uzskaitīto koka izstrādājumu importēšanai.

g)    Apķīlāti koka izstrādājumi — koka izstrādājumus apķīlā, ja ir aizdomas par pārkāpumu, kas izdarīts, pārkāpjot 2009. gada Mežu likumu Nr. 6. Apķīlātus koka izstrādājumus var atgriezt piegādes ķēdē, ievērojot 3.3.10. iedaļā izklāstītās procedūras.

2.3.    Meža nozares uzņēmēji, uz kuriem attiecas GTLAS

FSO iedala kategorijās, pamatojoties uz šādiem darbību veidiem, kas ietver mežizstrādi un koka izstrādājumu importu, transportēšanu, apstrādi, tirdzniecību un eksportu:

   SFA (mazas un lielas koncesijas);

   Amerikas indiāņu ciemati;


   privātas zemes;

   pārveidojamas valsts zemes;

   koka izstrādājumu apstrāde un/vai pārdošana;

   koka izstrādājumu eksports un/vai imports.

2.4.    Piemērojamie tiesību akti un procedūras

Likumīguma definīcijā ir izklāstīti piemērojamie tiesību akti (tostarp noteikumi), kas ir GTLAS pamatā (sk. II pielikuma papildinājumu). Šie tiesību akti veido Gajānas meža nozarei piemērojamo regulējumu un atbalsta valsts centienus ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas (SFM) jomā. To mērķis ir novērst nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību. Šajā nolīgumā minētā valsts tiesiskā regulējuma efektīvas īstenošanas mērķis ir veicināt mežu labu pārvaldību un nodrošināt GTLAS uzticamību.

2.5.    GTLAS īstenošanā iesaistīto struktūru funkcijas un pienākumi

Turpmāk ir uzskaitītas ministrijas un/vai valdības aģentūras, kas tiks iesaistītas likumīguma definīcijas ievērošanas pārbaudīšanā un piegādes ķēdes kontrolē.

   GFC


   Ieņēmumu iestāde

   Amerikas indiāņu lietu ministrija

   Darba ministrija

   Valsts Apdrošināšanas pārvalde

   Gajānas Zemes un mērniecības komisija

   Gajānas Ģeoloģijas un kalnraktuvju komisija

   Vides aizsardzības aģentūra

   Aktu un komercreģistru iestāde

   Savstarpējās apdrošināšanas biedrību reģistrs

   Kooperatīvo sabiedrību departaments

   Aktu reģistrs

   Zemes reģistrs

   Valsts Augu aizsardzības organizācija


   Dzīvās dabas aizsardzības un pārvaldības komisija

   Publisko būvdarbu ministrija

   Prezidenta birojs

Visas ministrijas un/vai valdības aģentūras būs atbildīgas par to, lai pārbaudītu, vai FSO ievēro likumīguma definīciju saskaņā ar to pilnvarām, un tām būs jāsniedz dati un informācija Pārvaldības informācijas sistēmu struktūrvienībai (MISU), lai pārvaldītu un uzturētu FSO elektroniskās datu datnes. GTLAS īstenošanas posmā ministriju un/vai valdības aģentūru funkcijas un pienākumi GTLAS pārbaudes veikšanā tiks sīkāk izstrādāti un apkopoti GTLAS pārbaudes procedūru rokasgrāmatā.

Turpmāk ir sniegts to GTLAS iesaistīto ministriju un/vai valdības aģentūru īss apraksts, kuras pārbaudīs atbilstību un sniegs datus un informāciju MISU.

1.    GFC ir likumā noteiktas pilnvaras pārvaldīt un regulēt Gajānas valsts mežus. GFC būs atbildīga par nolīguma īstenošanu Gajānas vārdā, tostarp GTLAS pārvaldību, sadarbībā ar citām ministrijām un/vai valdības aģentūrām. GTLAS īstenošanā tiks iesaistītas turpmāk norādītās GFC nodaļas vai struktūrvienības.


   Meža resursu apsaimniekošanas nodaļa (FRMD) ir atbildīga par attiecīgo FSO juridiskā statusa noteikšanu visiem koka izstrādājumu avotiem, uz kuriem attiecas I pielikums. FRMD veic, pārskata un apstiprina inventarizāciju pirms mežizstrādes lielām koncesijām un veic pārbaudes pirms mežizstrādes pārveidojamās valsts zemēs. Nodaļa attiecīgā gadījumā arī pārskata un apstiprina attiecīgo FSO pārvaldības un darbības plānus. Turklāt FRMD informē Mežu uzraudzības nodaļu (FMD) par apstiprinājuma piešķiršanu FSO sākt mežizstrādi. FMD tad izdod GFC izsekošanas birkas un attiecīgos transporta dokumentus (sk. 3.3.4. iedaļu).

   Meža uzraudzības nodaļa (FMD) atbild par visu WTS kritisko kontrolpunktu pārvaldību un uzraudzību. FMD arī izsniedz FSO GFC izsekošanas birkas un transportēšanas dokumentus un uzrauga to izmantošanu (sk. 3.3.4. iedaļu). Šim nolūkam tā izmanto papīra un digitālo informāciju visā piegādes ķēdē. Ja FSO plāno noslēgt līgumu ar trešo personu par mežizstrādi un/vai ieguvi FSO mazajā koncesijā vai lielajā koncesijā, FMD apstiprina trešās personas nomas līgumu starp FSO un trešo personu. FSO joprojām ir atbildīgs par atbilstību attiecīgajiem likumīguma definīcijas rādītājiem.


   Finanšu nodaļa (FD) ir atbildīga par to, lai pārraudzītu, kā FSO pilda finansiālās saistības pret GFC.

   Pārvaldības informācijas sistēmu struktūrvienība (MISU) ir Finanšu nodaļas struktūrvienība, kas atbild par Centrālās informācijas datubāzes (CID) vispārējo pārvaldību. CID ietvers datus un informāciju, ko MISU izmantos, lai novērtētu FSO un to darbību atbilstību tiesību aktiem. MISU saņem, pārbauda un arhivē datus un informāciju, kas saistīta ar GTLAS darbību un ko sniedz GFC nodaļas, ministrijas un/vai valdības aģentūras, kā arī FSO iekļaušanai CID FSO elektroniskajās datnēs. Neatbilstības gadījumā MISU informē FSO vai par neatbilstību atbildīgo personu un atjaunina CID sadaļu par neatbilstību, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no attiecīgajām ministrijām un/vai valdības aģentūrām. MISU pārbaudīs šos datus un informāciju, veicot dokumentu pārbaudes, regulāru saziņu ar visiem iesaistītajiem FSO un datu analīzi. MISU arī nodrošinās CID informācijas ticamību un pieejamību, jo īpaši to, ka FSO elektroniskās datnes ir atjauninātas. Tā sadarbosies arī ar citām ministrijām un/vai valdības aģentūrām, lai uzlabotu regulāru datu paziņošanu un apmaiņu.


   Kokmateriālu likumīguma un tirdzniecības struktūrvienība (TLTU) būs Gajānas FLEGT licenču izdevēja iestāde. TLTU un MISU darbosies neatkarīgi, lai izvairītos no interešu konfliktiem starp MISU pārbaudes darbībām un TLTU licencēšanas darbībām. TLTU saņems un apstrādās eksporta pieprasījuma veidlapas no FMD. TLTU pārbaudīs CID, lai noteiktu, vai FSO ir izpildījis GTLAS tiesību aktu prasības. Ja GTLAS prasības ir izpildītas, TLTU izdos eksporta sertifikātus par visiem tirgiem un papildus izdos FLEGT licences par I pielikumā uzskaitītajiem izstrādājumiem, kas paredzēti Savienībai. TLTU būs atbildīga arī par importa licenču izdošanu koka izstrādājumiem.

   Iekšējās revīzijas struktūrvienība (IAU) ir atbildīga par iekšējām revīzijām atbilstoši GFC pilnvarām. IAU veic ar GTLAS saistīto datu un informācijas kvalitātes kontroli. Pēc pieprasījuma IAU arī sniegs neatkarīgajam revidentam ziņojumu par GFC darbībām GTLAS ietvaros.

2.    Ieņēmumu iestāde ir Gajānas nodokļu un muitas dienests. Ieņēmumu iestādes Muitas, akcīzes un tirdzniecības darbību (CETO) struktūrvienība nodrošina, ka visi no Gajānas eksportētie un tajā importētie koka izstrādājumi atbilst GTLAS prasībām, kas saistītas ar muitas un akcīzes funkcijām. CETO nodrošina, ka visiem eksportējamiem koka izstrādājumiem ir derīga FLEGT licence un eksporta sertifikāts Savienības tirgum vai eksporta sertifikāts citiem tirgiem. Tā arī uzrauga tranzīta kokmateriālu plūsmu no ievešanas punkta līdz izvešanai no Gajānas.


3.    Amerikas indiāņu lietu ministrija ir atbildīga par komerciālā mežizstrādē iesaistītu Amerikas indiāņu ciematu padomju vēlēšanu pārbaudi.

4.    Darba ministrija ir atbildīga par to, lai pārbaudītu, kā FSO pilda savus pienākumus sociālajā un darba jomā saskaņā ar likumīguma definīciju.

5.    Valsts Apdrošināšanas pārvalde ir atbildīga par FSO reģistrācijas uzraudzību un kontroli un to sociālā nodrošinājuma iemaksu veikšanu. Valsts Apdrošināšanas pārvalde ir atbildīga arī par to, lai pārbaudītu, vai FSO atbilst attiecīgajam likumīguma definīcijas rādītājam.

6.    Gajānas Zemes un mērniecības komisija ir atbildīga par absolūto piešķīrumu un nomas līgumu izdošanu par valsts zemēm. Tā sadarbojas ar visām ministrijām un/vai valdības aģentūrām, kas iesaistītas ar valsts zemēm saistīto uzskaites datu reģistrācijā un glabāšanā.

7.    Gajānas Ģeoloģijas un kalnraktuvju komisija ir atbildīga par ieguves licenču vai atļauju izsniegšanu un pārvaldību.

8.    Vides aizsardzības aģentūra (EPA) ir atbildīga par vides atļauju izdošanu un pārvaldību.

9.    Aktu un komercreģistru iestāde ir atbildīga par inkorporētu sabiedrību vai juridisku personu reģistrāciju.


10.    Savstarpējās apdrošināšanas biedrību reģistrs ir atbildīgs par FSO reģistrāciju no kopienu meža apsaimniekošanas apvienībām, kas klasificētas saskaņā ar Savstarpējās apdrošināšanas biedrību reģistru.

11.    Kooperatīvo sabiedrību departaments ir atbildīgs par FSO reģistrāciju no kopienu meža apsaimniekošanas apvienībām, kas klasificētas kā kooperatīvās sabiedrības.

12.    Aktu reģistrs ir atbildīgs par tādas zemes reģistrēšanu un īpašumtiesību noteikšanu, kas no valsts īpašuma ir pārveidota par privātīpašumu.

13.    Zemes reģistrs ir atbildīgs par privāto zemju reģistrāciju un īpašumtiesību noteikšanu.

14.    Valsts Augu aizsardzības organizācija ir atbildīga par importa atļauju, fitosanitāro sertifikātu pārvaldību un karantīnas jautājumiem, kas saistīti ar koka izstrādājumiem.

15.    Dzīvās dabas aizsardzības un pārvaldības komisija ir Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) pārvaldības iestāde un ir atbildīga par CITES atļauju izdošanu eksporta un importa vietā.

16.    Publisko būvdarbu ministrija ir atbildīga par galvenās publiskās infrastruktūras plānošanu, būvniecību un uzturēšanu Gajānā un par infrastruktūras darbu apstiprinājumu (atļauju) izsniegšanu un pārvaldību.


17.
   Prezidenta birojs ir atbildīgs par hidroelektrostaciju būvniecības apstiprināšanu (hidrolicence).

2.6.    Īstenošanas struktūras efektīvas koordinācijas nodrošināšanai

Lai nodrošinātu BPN īstenošanā iesaistīto valdības un nevalstisko struktūru netraucētu darbību un koordināciju starp tām, tiks nostiprināts FLEGT BPN sekretariāts un izveidota Valdības koordinācijas struktūra un Valsts Īstenošanas darba grupa.

2.6.1.    FLEGT BPN sekretariāts

FLEGT BPN sekretariāts būs daļa no GFC un darbosies kā Valsts Īstenošanas darba grupas sekretariāts. Šis sekretariāts koordinēs un atvieglos darbības, kas jāīsteno saskaņā ar gada darba plānu, kuru apstiprinājusi Valsts Īstenošanas darba grupa. Tas arī sniegs loģistikas un tehnisku atbalstu Valdības koordinācijas struktūras un Apvienotās uzraudzības un izvērtēšanas komitejas (JMRC) sanāksmēm.


2.6.2.
   Valdības koordinācijas struktūra

Valdības koordinācijas struktūru izveidos un formalizēs ar valdības direktīvu. Tā darbosies kā koordinācijas struktūra ministrijām un/vai valdības aģentūrām, kas iesaistītas nolīguma izstrādē un īstenošanā. Visas ministrijas un/vai valdības aģentūras izstrādās un parakstīs kopīgu saprašanās memorandu, kurā būs izklāstīta to apņemšanās piedalīties Valdības koordinācijas struktūrā. Valdības koordinācijas struktūra nodrošinās efektīvu nolīguma īstenošanu saskaņā ar katras aģentūras likumdošanas un politikas pilnvarām. Ja nepieciešams, tā var iesaistīt arī citas valdības struktūras.

Valdības koordinācijas struktūras funkcijas ir šādas:

   izskatīt ministriju un/vai valdības aģentūru pašreizējās procedūras, kas saistītas ar GTLAS darbību, lai apzinātu un novērstu jebkādus trūkumus un pārklāšanos šajās procedūrās;

   sniegt ieguldījumu GTLAS izstrādē un īstenošanā;

   pastāvīgi pārskatīt GTLAS izstrādi un īstenošanu;

   ieteikt uzlabojumus un risināt problēmas, kas var rasties saistībā ar GTLAS darbību, un


   izstrādāt GTLAS pārbaudes procedūras, kuru pamatā būs neatbilstības risku analīze (sk. 3.4.1. iedaļu), lai nodrošinātu apjomradītus ietaupījumus un koordināciju starp ministrijām un/vai valdības aģentūrām.

GCB pārstāvētās ministrijas un/vai valdības aģentūras rīkos regulāras, periodiskas ad hoc sanāksmes, lai apspriestu GTLAS darbības uzsākšanu.

Īstenošanas posmā GFC izstrādās saprašanās memorandus vai citas attiecīgas vienošanās ar katru no šīm ministrijām un/vai valdības aģentūrām, lai noteiktu protokolus un procedūras datu un informācijas apmaiņai. Sarunas par saprašanās memorandiem notiks un tie tiks parakstīti GTLAS īstenošanas posmā. Tie noteiks, ka ministrijām un/vai valdības aģentūrām jāieceļ BPN kontaktpunkts un tā aizstājējs.

Saprašanās memorandi vai citas attiecīgas vienošanās aptvers vismaz šādus jautājumus:

   vienošanās par verifikatoriem un atbilstības novērtējuma rezultātiem, kas iesniedzami MISU;

   iesniedzamās informācijas veida apraksts un formāts;

   informācijas iesniegšanas biežums un termiņi;


   protokola apraksts ziņošanai par FSO atbilstības statusu MISU;

   pārbaudes un revīzijas protokoli, lai nodrošinātu to datu un informācijas integritāti, kas iesniegti GFC;

   procedūra, saskaņā ar kuru puses vajadzības gadījumā var pieprasīt dokumentu/verifikatoru;

   procedūra rīcībai gadījumā, ja GFC vai attiecīgā ministrija vai valdības aģentūra ir pārkāpusi saprašanās memoranda noteikumus;

   sadarbība starp ministrijām un/vai valdības aģentūrām attiecībā uz pārbaudes/uzraudzības darbībām uz vietas;

   jebkura cita informācija, kas būs vajadzīga GTLAS efektīvai darbībai, piemēram, kopīgi publiski izglītojoši pasākumi, izpratnes veidošanas kampaņas un mehānismu izstrāde informācijas apmaiņai ar citām zemes apsaimniekošanas aģentūrām.


2.6.3.
   Valsts Īstenošanas darba grupa

Valsts Īstenošanas darba grupa (NIWG) ir vairākas ieinteresētās personas iekļaujoša struktūra, kas veicinās BPN tiesiskā regulējuma īstenošanu. Tajā būs ministriju un/vai valdības aģentūru pārstāvji, no vienas puses, un citu ieinteresēto personu pārstāvji no privātā sektora, pilsoniskās sabiedrības un pirmiedzīvotāju vidus, no otras puses. NIWG darbosies kā kontaktpunkts efektīvai saziņai un informācijas apmaiņai par īstenošanas gaitu un koordinēs detalizēta rīcības plāna izstrādi saskaņā ar īstenošanas grafiku. Tā pārraudzīs šo darbību īstenošanu saskaņoti ar ieinteresētajām personām, tās pastāvīgi iesaistot GTLAS izstrādē BPN īstenošanas laikā. NIWG sniegs stratēģiskas norādes Gajānas pārstāvjiem JMRC, kā arī varēs ierosināt jautājumus, kas iekļaujami JMRC sanāksmju darba kārtībā. Tā rīkos regulāras un periodiskas sanāksmes un saņems ieguldījumu no Valdības koordinācijas struktūras un FLEGT BPN sekretariāta.

3    GTLAS APRAKSTS

GTLAS pamatā ir astoņi elementi, par kuriem vienojusies lielākā daļa ieinteresēto personu Gajānā.

1.    Meža nodošanas lietošanā un mežizstrādes tiesības


2.    Likumīguma definīcija

3.    WTS prasības

4.    Pārbaude par atbilstību nodošanas lietošanā procesam attiecībā uz koncesijām, likumīguma definīcijai un WTS prasībām

5.    FLEGT licencēšanas sistēma

6.    Neatkarīga revīzija

7.    Sūdzību izskatīšanas mehānisms attiecībā uz GTLAS

8.    GTLAS īstenošanas uzraudzība

Meža nodošanas lietošanā un mežizstrādes tiesībās ir izklāstītas procedūras, kas GFC jāievēro, lai piešķirtu meža koncesijas valsts zemēs un piešķirtu mežizstrādes tiesības valsts mežu teritorijās, pārveidojamās valsts zemēs, Amerikas indiāņu ciematos un privātās zemēs.

Likumīguma definīcija ir Gajānas valsts tiesiskā un normatīvā regulējuma kopsavilkums, kas piemērojams šim nolīgumam. FSO ievēro šo regulējumu, lai koka izstrādājumiem izdotu FLEGT licenci.

WTS prasības ir prasības, kas FSO jāievēro, lai varētu sistemātiski izsekot koka izstrādājumiem visā piegādes ķēdē.


Ceturtais elements attiecas uz pārbaudi, ko veic Gajāna. Tā pamatā ir GTLAS iesaistīto ministriju un/vai valdības aģentūru pašreizējās funkcijas, un tas tiks stiprināts attiecīgajās jomās, ko ierosina ieinteresētās personas. Ministriju un/vai valdības aģentūru funkcijas un pienākumi GTLAS pārbaudes veikšanā tiks sīkāk izstrādāti GTLAS pārbaudes procedūru rokasgrāmatā GTLAS īstenošanas posmā.

Piektais elements ir FLEGT licencēšanas sistēma. Sūtījumus uzskatīs par likumīgiem, ja FSO un to koka izstrādājumi būs atbilstoši prasībām, kas noteiktas ar pārbaudes sistēmas starpniecību. Pamatojoties uz minēto, Savienība un Gajāna vienojas, ka TLTU izdod FLEGT licences par šādiem koka izstrādājumiem, ko eksportē uz Savienību. FLEGT licencēšanas sistēmas procedūras ir sīkāk aprakstītas IV pielikumā.

Saskaņā ar VI pielikumā izklāstītajiem tās mērķiem neatkarīgajā revīzijā regulāri novērtē, vai GTLAS ir uzticama un efektīva. Septītais elements ir sūdzību izskatīšanas mehānisms. Sūdzību izskatīšanas mehānisms ļauj visām ieinteresētajām personām bez diskriminācijas iesniegt sūdzību par GTLAS darbību vai iesniegt sūdzību gadījumā, ja tās uzskata, ka GTLAS tās ir negatīvi ietekmējusi. Sūdzības tiks nosūtītas ministrijām un/vai valdības aģentūrām, neatkarīgajam revidentam vai JMRC.

Gajāna un Savienība kopīgi uzraudzīs GTLAS īstenošanu, izmantojot JMRC, kā aprakstīts X pielikumā.


3.1.
   Meža nodošanas lietošanā un mežizstrādes tiesības

2009. gada Mežu likumā Nr. 6 un 2018. gada Meža noteikumos ir noteikti kritēriji GFC pilnvarām piešķirt:

   SFA mazām koncesijām (ieskaitot kopienas meža apsaimniekošanas līgumus);

   SFA lielām koncesijām;

   izmantošanas atļaujas un

   apmežošanas līgumus.

2009. gada Mežu likumā Nr. 6 un 2018. gada Meža noteikumos ir paredzēti arī nosacījumi attiecībā uz līgumiem starp GFC un šādu veidu ieinteresētajām personām:

   privātas zemes īpašnieks;

   ciemata padome no Amerikas indiāņu zemes un

   tādas atļaujas turētājs, kura ļauj savākt koka izstrādājumus pēc dabiskiem traucējumiem no valsts zemēm, kas apzīmētas kā pārveides meži.



GFC sadarbībā ar Gajānas Ģeoloģijas un kalnraktuvju komisiju, Gajānas Zemju un mērniecības komisiju, Amerikas indiāņu lietu ministriju, Vides aizsardzības aģentūru un citām attiecīgām aģentūrām stiprinās valsts ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) mehānismus informācijas apmaiņai starp šīm aģentūrām saistībā ar zemes apsaimniekošanas jautājumiem. Tas ietvers ĢIS digitalizācijas izstrādi attiecībā uz privātas un lauksaimniecības zemes nomas līgumiem, ieguves pieprasījumiem un maziem uzņēmējiem, kā arī tās pašreizējās ĢIS informācijas atjaunināšanu, kas atrodas Dabas resursu ministrijas ĢIS platformā.

Visos 3.1.1.–3.1.3. iedaļā minētajos gadījumos sekmīgajam pieteikuma iesniedzējam (FSO) ir jāizpilda visas līgumsaistības.

Meža koncesiju piešķiršanas procedūras tiks atjauninātas FRMD Procedūru rokasgrāmatā GTLAS izstrādes laikā. Šīs procedūras attieksies uz meža nodošanu lietošanā attiecībā uz lielām un mazām koncesijām (vakanču saraksta izveide; pieteikšanās process; izvērtēšanas process; SFA izdošana) un līguma izdošanu par mežizstrādi privātās zemēs vai atļaujas izsniegšanu pārveidojamām valsts zemēm. Rokasgrāmatā būs arī sīki izklāstītas prasības, kas jāizpilda, lai nodrošinātu atbilstību valsts tiesiskajam regulējumam. Attiecīgās rokasgrāmatas sadaļas būs publiski pieejamas.


3.1.1.
   Meža nodošana lietošanā un mežizstrādes tiesības attiecībā uz mazām un lielām koncesijām

SFA piešķir tikai tad, ja ir konstatēts, ka uz valsts meža platību, kas noteikta nodošanai lietošanā, nepastāv juridiskas īpašumtiesības. Šajā nolūkā GFC pirms nodošanas lietošanā procesa rīko sanāksmes ar citām zemes izmantošanas aģentūrām, lai pārliecinātos, vai SFA vajadzībām pieejamās platības ir brīvas no apgrūtinājumiem. Ciktāl iespējams, GFC sadarbībā ar citām zemes izmantošanas aģentūrām centīsies izvairīties no SFA piešķiršanas, ja pastāv citi zemes izmantošanas veidi.

Nododot lietošanā valsts mežu teritorijas, attiecībā uz kurām var pastāvēt citas likumīgas zemes izmantošanas darbības, piemēram, kalnrūpniecība vai lauksaimniecība, GFC nodrošinās, ka citām zemes izmantošanas aģentūrām nav iebildumu pret SFA piešķiršanu. Saskaņā ar likumīguma definīciju GFC nodrošinās, ka FSO ievēro citu pušu likumīgās lietotāja tiesības, jo īpaši, ja SFA līdzāspastāv dažādām zemes izmantošanas darbībām.


Process, kurā valsts mežu nodod lietošanā komerciālai mežizstrādei, sākas ar to vakanto meža platību saraksta izveidi, kuras GFC var piešķirt lietošanā kā SFA. Pēc tam, kad šo sarakstu ir apstiprinājusi GFC valde, to izsludina elektroniskajos un drukātajos plašsaziņas līdzekļos, lai ieinteresētās personas varētu pieteikties. Ieinteresētās personas var pieteikties uz šīm platībām, izmantojot atbilstošas veidlapas un līdz noteiktam termiņam. Pieteikumus izskata GFC nodaļas un Meža resursu piešķiršanas komiteja, lai pārbaudītu iesniegtās informācijas precizitāti un pilnīgumu. Pēc tam pieteikumus izskata un izvērtē GFC valdes tehniskā apakškomiteja, izmantojot attiecīgos valdes apstiprinātos kritērijus un ņemot vērā prasības saskaņā ar 2009. gada Mežu likumu Nr. 6 un 2018. gada Meža noteikumiem. Tehniskā apakškomiteja pārsūta ieteikumus GFC valdei, kas pieņem galīgo lēmumu par piešķiršanu.

Pieteikumu izvērtēšanā tiks iekļauti vismaz šādi kritēriji: pieteikuma veidlapas pilnīgums; pilnīga informācijas atklāšana par pieteikuma iesniedzēja finansiālo ilgtspēju; pieredze meža darbu veikšanā; darbvietu radīšana un ierosināto darbību pievienotā vērtība. Ja galīgais lēmums par piešķiršanu ir apstiprinošs, GFC sagatavo un izdod sākotnējo SFA un ievada vajadzīgo informāciju CID. Meža koncesijas līgums netiek piešķirts, kamēr GFC nav samaksāta vai garantēta noteiktā maksa un jebkura cita nesamaksātā maksa.


3.1.2.
   Mežizstrādes tiesību piešķiršana pārveidojamās valsts zemēs, Amerikas indiāņu ciematos un privātās zemēs

Lai veiktu mežizstrādi Amerikas indiāņu ciematos, privātās zemēs un pārveidojamās valsts zemēs, pieteikuma iesniedzējs vajadzīgos dokumentus iesniedz GFC. Pēc tam GFC pārbauda pirmdokumentu autentiskumu, sazinoties ar attiecīgajām ministrijām un/vai valdības aģentūrām. Vajadzīgie pirmdokumenti mežizstrādei Amerikas indiāņu ciematos un privātajās zemēs cita starpā ir šādi: absolūtas īpašumtiesības, transporta dotācija, absolūts piešķīrums vai īpašumtiesību sertifikāts. Vajadzīgie dokumenti mežizstrādei pārveides mežos cita starpā ir šādi: lauksaimniecības zemes nomas līgums; ieguves licence vai atļauja; vai infrastruktūras apstiprinājuma vēstule, vai hidrolicence. Tiklīdz ir konstatēts, ka šie dokumenti ir autentiski, GFC apstrādā informāciju, izdod līgumu par koka izstrādājumu izvešanu un ievada vajadzīgo informāciju CID.

GFC atzīst, ka notiek pastāvīgs Amerikas indiāņu zemes īpašumtiesību piešķiršanas un pagarināšanas process Amerikas indiāņu zemes īpašumtiesību noteikšanas projekta (ALTP) uzraudzībā.

Kad Gajānas Ministru kabinets ir apstiprinājis ALTP ieteikumus par Amerikas indiāņu zemes īpašumtiesību noteikšanu vai pagarināšanu, attiecīgais ministrs savlaicīgi informē GFC. GFC tad ir jāievēro šie ieteikumi, lai pārskatītu koncesijas apgabalu, par kuru mežs ir nodots lietošanā un vajadzības gadījumā koriģētu koncesijas robežas.


3.1.3.
   Citu tiesību piešķiršana

3.1.3.1.    Izmantošanas atļaujas

Saņemot pieteikumu, GFC var piešķirt izmantošanas atļauju saskaņā ar 2009. gada Mežu likumu Nr. 6. Izmantošanas atļauju mērķi ir veikt pētniecību un īstenot izglītību vai apmācību, vai tamlīdzīgas darbības. Ar izmantošanas atļauju nedrīkst veikt komerciālu mežizstrādi.

3.1.3.2.    Apmežošanas līgumi

Saņemot pieteikumu, GFC var piešķirt atļauju veikt apmežošanu saskaņā ar 2009. gada Mežu likumu Nr. 6. Šā nolīguma noslēgšanas brīdī šāds līgums nepastāv.

Ja tiek noteiktas komerciālas kokmateriālu plantācijas, šā nolīguma II pielikumu groza, lai iekļautu nepieciešamās likumīguma tabulas. Šādas tabulas tiks izstrādātas, apspriežoties ar ieinteresētajām personām un Savienību.

3.2.    Likumīguma definīcija

GTLAS pamatā ir II pielikums, kurā ir noteiktas prasības, kas piemērojamas šā pielikuma 2.3. iedaļā minētajām dažādajām FSO kategorijām, un aplūkoti 1. tabulā uzskaitītie principi.


Plašais likumīguma tabulu klāsts tika izgūts no Gajānas tiesību aktiem, kuros ir noteikti vairāki koka izstrādājumu avoti un FSO veidi ar atšķirīgām likumīguma prasībām.

Pārbaudot FSO atbilstību principam, ņem vērā visus piemērojamos kritērijus un atbilstošos rādītājus, kā aprakstīts 3.4. un 3.6. iedaļā. Atbilstība katram rādītājam ir balstīta uz GFC un dažādu ministriju un/vai valdības aģentūru izdoto attiecīgo oficiālo dokumentu (verifikatoru) pieejamību un derīgumu.

Visas likumīguma definīcijā izklāstītās deviņas tabulas ir apkopotas 1. tabulā. Kreisajā ailē ir norādīta tematiskā joma par katru principu, labajā ailē ir uzskaitītas ministrijas un/vai valdības aģentūras, kas atbild par attiecīgo tematisko jomu.


1. tabula. Principi, kas piemērojami visiem II pielikumā uzskaitītajiem FSO veidiem

A.    Likumīguma tabula, lai FSO varētu likumīgi veikt meža darbus

1. princips. Fiziskā vai juridiskā persona ir likumīga

Likumīgas tiesības darboties

Aktu un komercreģistru iestāde, Kooperatīvo sabiedrību komisārs, Savstarpējās apdrošināšanas biedrību reģistrs, Amerikas indiāņu lietu ministrija, Ieņēmumu iestāde

B.    Likumīguma tabula attiecībā uz valsts meža atļaujām (lielas koncesijas)

1. princips. FSO ir likumīgas tiesības iegūt kokmateriālus, un tas ievēro citu pušu likumīgās lietotāja tiesības

Likumīgas tiesības iegūt kokmateriālus

GFC

Citu pušu likumīgās lietotāja tiesības

GFC

2. princips. FSO pilda meža darbu pienākumus

Vide

Vides aizsardzības aģentūra

Mežsaimniecība

GFC

3. princips. FSO pilda savas fiskālās un sociālās saistības

Fiskālās saistības

GFC, Ieņēmumu iestāde

Sociālās saistības

Darba ministrija, Valsts Apdrošināšanas pārvalde

C.    Likumīguma tabula attiecībā uz valsts meža atļaujām (mazas koncesijas)

1. princips. FSO ir likumīgas tiesības iegūt kokmateriālus, un tas ievēro citu pušu likumīgās lietotāja tiesības

Likumīgas tiesības iegūt kokmateriālus

GFC

Citu pušu likumīgās lietotāja tiesības

GFC

2. princips. FSO pilda meža darbu pienākumus

Vide

Vides aizsardzības aģentūra

Mežsaimniecība

GFC

3. princips. FSO pilda savas fiskālās un sociālās saistības

Fiskālās saistības

GFC, Ieņēmumu iestāde

Sociālās saistības

Darba ministrija, Valsts Apdrošināšanas pārvalde

D.    Likumīguma tabula attiecībā uz Amerikas indiāņu ciematiem

1. princips. FSO ir likumīgas tiesības iegūt kokmateriālus, un tas ievēro citu pušu likumīgās lietotāja tiesības

Likumīgas tiesības iegūt kokmateriālus

Zemes reģistrs, Gajānas Zemes un mērniecības komisija

Citu pušu likumīgās lietotāja tiesības

GFC

2. princips. FSO pilda meža darbu pienākumus

Mežsaimniecība

GFC

3. princips. FSO pilda savas fiskālās un sociālās saistības

Fiskālās saistības

Ieņēmumu iestāde

Sociālās saistības

Darba ministrija, Valsts Apdrošināšanas pārvalde

E.    Likumīguma tabula attiecībā uz privātām zemēm

1. princips. FSO ir likumīgas tiesības iegūt kokmateriālus, un tas ievēro citu pušu likumīgās lietotāja tiesības

Likumīgas tiesības iegūt kokmateriālus

Zemes reģistrs, Aktu reģistrs, Gajānas Zemes un mērniecības komisija, GFC

Citu pušu likumīgās lietotāja tiesības

GFC

2. princips. FSO pilda meža darbu pienākumus

Mežsaimniecība

GFC

3. princips. FSO pilda savas fiskālās un sociālās saistības

Fiskālās saistības

Ieņēmumu iestāde

Sociālās saistības

Darba ministrija, Valsts Apdrošināšanas pārvalde

F.    Likumīguma tabula attiecībā uz koka izstrādājumiem, kas savākti no pārveidojamām valsts zemēm pēc dabiskiem traucējumiem

1. princips. FSO ir likumīgas tiesības iegūt kokmateriālus, un tas ievēro citu pušu likumīgās lietošanas tiesības

Likumīgas tiesības iegūt kokmateriālus

GFC, Gajānas Zemes un mērniecības komisija, Gajānas Ģeoloģijas un kalnraktuvju komisija, Publisko būvdarbu ministrija, Prezidenta birojs

Citu pušu likumīgās lietotāja tiesības

GFC

2. princips. FSO pilda meža darbu pienākumus

Vide

Vides aizsardzības aģentūra

Mežsaimniecība

GFC

3. princips. FSO pilda savas fiskālās un sociālās saistības

Fiskālās saistības

GFC, Ieņēmumu iestāde

Sociālās saistības

Darba ministrija, Valsts Apdrošināšanas pārvalde

G.    Likumīguma tabula attiecībā uz apķīlātiem koka izstrādājumiem

1. princips. Apķīlātos koka izstrādājumus pārvalda saskaņā ar tiesību aktu prasībām

Pārkāpumi un kokmateriālu apķīlāšanas pārvaldība

GFC

H.    Likumīguma tabula attiecībā uz koka izstrādājumu apstrādi un pārdošanu

1. princips. FSO izpilda kokmateriālu apstrādes un pārdošanas prasības

Likumīgas tiesības darboties

GFC

2. princips. FSO pilda meža darbu pienākumus

Vide

Vides aizsardzības aģentūra

Mežsaimniecība

GFC

3. princips. FSO pilda savas fiskālās un sociālās saistības

Fiskālās saistības

GFC, Ieņēmumu iestāde

Sociālās saistības

Darba ministrija, Valsts Apdrošināšanas pārvalde

I.    Likumīguma tabula attiecībā uz koka izstrādājumu eksportu un importu

1. princips. FSO izpilda koka izstrādājumu eksporta un importa prasības

Eksports

GFC, Dzīvās dabas aizsardzības un pārvaldības komisijas iestāde

Imports

GFC, Dzīvās dabas aizsardzības un pārvaldības komisijas iestāde, Valsts augu aizsardzības organizācija

Fiskālās saistības

GFC

Mežsaimniecība

GFC

2. princips. FSO izpilda fiskālās un sociālās saistības (attiecas tikai uz tiem FSO, kuri eksportē un/vai importē un uz kuriem neattiecas citas tabulas)

Fiskālās saistības

Ieņēmumu iestāde

Sociālās saistības

Darba ministrija, Valsts Apdrošināšanas pārvalde

3.3.    WTS prasības

Piegādes ķēdes pārvaldība un kontrole no mežizstrādes līdz transportēšanai, apstrādei, iekšzemes pārdošanai, eksportam un importam ir GTLAS pamatelementi. Šīs kontroles veic, izmantojot procedūras, kas uzskaitītas WTS pamatnostādnēs. Visiem FSO ir jāizpilda likumīguma definīcijas prasības. Turklāt lielu un mazu koncesiju FSO ir jāizpilda prasības, kas noteiktas 2018. gada Prakses kodeksā Nr. 1, Meža darbu pamatnostādnēs (maza koncesija) un Meža darbu pamatnostādnēs (liela koncesija).


Šā nolīguma 3.3. iedaļā ir izklāstītas WTS prasības, kas jāizpilda FSO, savukārt 3.4.4. iedaļā ir izklāstīti pasākumi, ko ministrijas un/vai valdības aģentūras veic, lai pārbaudītu atbilstību šīm prasībām.

Šā pielikuma papildinājumā ir sniegts kopsavilkums par kritiskajiem kontrolpunktiem piegādes ķēdē, kā arī dokumentiem un/vai pierādījumiem, kas būs vajadzīgi, ja notiks īpašas pārbaudes, lai veiktu piegādes ķēdes kontroli un novērtētu kokmateriālu plūsmu likumību saskaņā ar GTLAS.

3.3.1.    Inventarizācija pirms mežizstrādes

Lielas koncesijas: lielu koncesiju FSO ir jāizpilda prasības pirms mežizstrādes, kas noteiktas 2018. gada Prakses kodeksā Nr. 1, Meža darbu pamatnostādnēs (liela koncesija), un WTS pamatnostādnēs noteiktās izsekošanas prasības.

Prasības pirms mežizstrādes neattiecas uz mazu koncesiju, pārveidojamu valsts zemju 17 , Amerikas indiāņu ciematu vai privātu zemju FSO.


Noteikumi par darbībām pirms mežizstrādes lielām koncesijām ir šādi:

1.    pienākums veikt inventarizāciju pirms mežizstrādes par visiem meža kvartāliem, kuros ierosināts iegūt kokmateriālus darbības gadā, lai zinātu maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu konkrētā ciklā 18 ;

2.    pienākums sagatavot inventarizācijas pirms mežizstrādes ziņojumu, kurā iekļauj mežaudžu plānu;

3.    pienākums piestiprināt katram kokam, ko paredzēts nocirst, birku ar unikālu inventarizācijas numuru;

4.    pienākums sagatavot meža apsaimniekošanas plānu;

5.    pienākums sagatavot gada darbības plānu, kurā iekļauj informāciju par inventarizāciju pirms mežizstrādes.


3.3.2.    Mežizstrāde

GFC administratīvās kontroles un uzraudzības mehānismu komerciālai kokmateriālu ražošanai veicina WTS, izmantojot visiem FSO piešķirto GFC izsekošanas birku unikālu kārtas numuru. Šīs GFC izsekošanas birkas izmanto, lai identificētu un pārbaudītu koka izstrādājuma izcelsmi un kontrolētu mežizstrādes līmeni valsts mežu teritorijās. Birku piestiprināšana jāveic šādi: pusi birkas piestiprina celmam ciršanas laikā, un otru pusi, uz kuras ir tāda pati ciparu secība, kā norādīts uz celma birkas, piestiprina koka izstrādājumam (apaļkokiem, kokmateriāliem, pāļiem, stabiem un mietiem), ko transportē no valsts mežu teritorijām, pārveidojamām valsts zemēm, privātām zemēm un Amerikas indiāņu ciematiem. Unikālais numurs uz piešķirtajām birkām norāda, kas ir FSO, un koka izstrādājumu ģeogrāfisko izcelsmi.

Lielas koncesijas: lielu koncesiju FSO ir jāizpilda mežizstrādes prasības, kas noteiktas 2018. gada Prakses kodeksā Nr. 1, Meža darbu pamatnostādnēs (liela koncesija), un WTS pamatnostādnēs noteiktās izsekošanas prasības. Lielu koncesiju FSO tiek piešķirtas birkas par kokiem, ko paredzēts nocirst GFC apstiprinātos meža kvartālos par darbības gadu. FSO gada kvotu (koka izstrādājumu tilpumu) GFC aprēķina, pamatojoties uz izvēlēto ciršanas ciklu un pirms mežizstrādes veiktās inventarizācijas rezultātiem. Kvotu izmanto, lai noteiktu izsniedzamo birku skaitu.


Mazas koncesijas: mazu koncesiju FSO ir jāizpilda mežizstrādes prasības, kas noteiktas 2018. gada Prakses kodeksā Nr. 1, Meža darbu pamatnostādnēs (maza koncesija), un WTS pamatnostādnēs noteiktās izsekošanas prasības. Mazu koncesiju FSO izsekošanas birkas tiek izdotas pēc tam, kad GFC ir apstiprinājusi komerciālo mežizstrādi. FSO apstiprināto kvotu (koka izstrādājumu tilpumu) GFC aprēķina attiecīgajam koncesijas apgabalam. Kvotu izmanto, lai noteiktu izsniedzamo birku skaitu.

Pārveidojamas valsts zemes: pārveidojamu valsts zemju FSO ir jāatbilst WTS pamatnostādnēs noteiktajām izsekošanas prasībām. Pārveidojamu valsts zemju FSO birkas izsniedz par tiem kokiem, ko FRMD pārbaudē pirms mežizstrādes identificējis komerciāliem mērķiem.

Amerikas indiāņu ciemati un privātas zemes: Amerikas indiāņu ciematu un privātu zemju FSO ir jāatbilst WTS pamatnostādnēs noteiktajām izsekošanas prasībām. Amerikas indiāņu ciematu un privāto zemju FSO birkas tiek izsniegtas pēc pieprasījuma, jo nav ne inventarizācijas pirms mežizstrādes, ne fiksētas kvotas.



Mežizstrādes noteikumi

FSO kategorijas

Lielas koncesijas

Mazas koncesijas

Pārveidojamas valsts zemes

Amerikas indiāņu ciemati un privātas zemes

1.

Pienākums cirst tikai atļautus kokus no apstiprinātās inventarizācijas pirms mežizstrādes un saistītā mežaudžu plāna (sk. 3.3.1. iedaļu iepriekš) saskaņā ar gada darbības plānu 19

X

2.

Aizliegums cirst kokus ārpus apstiprinātā apgabala robežām

X

X

X

X

3.

Pienākums komerciāliem mērķiem cirst tikai tos kokus, kas apstiprināti pirms mežizstrādes veiktās FRMD pārbaudes ziņojumā.

X

4.

Pienākums cirst kokus, pamatojoties uz ilgtspējīgas ieguves apjomu 20

X

X

5.

Pienākums piestiprināt nocirstajiem apaļkokiem GFC izsekošanas birkas

X

X

X

X

6.

Pienākums piestiprināt saistītajiem celmiem GFC izsekošanas birkas

X

X

X

X

7.

Pienākums aizpildīt aizvākšanas atļauju vai privātīpašuma aizvākšanas deklarāciju, norādot visu vajadzīgo informāciju (sk. šā pielikuma papildinājumu), un iesniegt deklarāciju GFC meža stacijā

X

X

X

X

8.

Pienākums ievērot ciršanas ierobežojumus (tostarp minimālo ciršanas diametru, maksimālo ciršanas augstumu)

X

X

9.

Aizliegums cirst aizsargājamu sugu kokus bez GFC atļaujas

X

X

10.

Pienākums ievērot noteikumus, kas saistīti ar ceļu un taku būvniecību

X

X

11.

Pienākums ievērot noteikumus, kas attiecas uz kontrolētu ciršanu un ciršanas virzienu

X

X

3.3.3.    Pēcmežizstrāde

Lielas koncesijas: lielu koncesiju FSO ir jāizpilda prasības pēc mežizstrādes, kas noteiktas 2018. gada Prakses kodeksā Nr. 1, Meža darbu pamatnostādnēs (liela koncesija), un WTS pamatnostādnēs noteiktās izsekošanas prasības.


Mazas koncesijas: mazu koncesiju FSO ir jāizpilda prasības pēc mežizstrādes, kas noteiktas 2018. gada Prakses kodeksā Nr. 1, Meža darbu pamatnostādnēs (maza koncesija), un WTS pamatnostādnēs noteiktās izsekošanas prasības.

Pārveidojamas valsts zemes, Amerikas indiāņu ciemati un privātas zemes: pārveidojamu valsts zemju, Amerikas indiāņu ciematu un privātu zemju FSO ir jāizpilda WTS pamatnostādnēs noteiktās izsekošanas prasības.

Noteikumi pēc mežizstrādes

FSO kategorijas

Lielas koncesijas

Mazas koncesijas

Pārveidojamas valsts zemes

Amerikas indiāņu ciemati un privātas zemes

1.    Pienākums samaksāt pārvaldības maksas, maksājumus un nodevas

X

X

X

2.    Pienākums slēgt meža kvartālus, kuros veikta mežizstrāde

X

3.    Pienākums atgriezt neizmantotās birkas

X

X

X

X

4.    Pienākums ievērot vides prasības

X

X

3.3.4.    Transportēšana

Lielas koncesijas: lielu koncesiju FSO ir jāizpilda transporta prasības, kas noteiktas 2018. gada Prakses kodeksā Nr. 1, Meža darbu pamatnostādnēs (liela koncesija), un WTS pamatnostādnēs noteiktās izsekošanas prasības.


Mazas koncesijas: mazu koncesiju FSO ir jāizpilda transporta prasības, kas noteiktas 2018. gada Prakses kodeksā Nr. 1, Meža darbu pamatnostādnēs (maza koncesija), un WTS pamatnostādnēs noteiktās izsekošanas prasības.

Pārveidojamas valsts zemes, Amerikas indiāņu ciemati un privātas zemes, kā arī apstrāde un pārdošana: šo darbību FSO ir jāizpilda WTS pamatnostādnēs noteiktās izsekošanas prasības.

FSO ir jāaizpilda dokumentācija, norādot koka izstrādājumus, kas ir katrā objektā vai tiek izvesti no katra objekta. Šos dokumentus izmanto, lai kontrolētu kokmateriālu izcelsmi transportēšanas laikā. Turpmāk dotajā tabulā ir norādīts, kurš dokuments ir vajadzīgs atbilstīgi koka izstrādājumu izvešanas vietai: koka izstrādājumiem, ko iegūst no meža teritorijām; starpposma transportam; apķīlātiem kokmateriāliem; un eksportējamiem kokmateriāliem.

1.    Koka izstrādājumi, ko iegūst no meža teritorijām

Attiecībā uz koka izstrādājumiem, ko iegūst no valsts mežu teritorijām, transporta kontrolei izmanto četrus dažādus dokumentus.

i)    Lai transportētu koka izstrādājumus no valsts mežu teritorijām, izmanto izvešanas atļauju 21 . Izvešanas atļauja ir juridisks dokuments, ko GFC izmanto, lai savāktu datus par koka izstrādājumiem, kurus ir pārbaudījusi un marķējusi GFC. Pēc tam šādus koka izstrādājumus kopā ar izvešanas atļauju var izvest no pirmā GFC deklarēšanas punkta vai uz galamērķi.


ii)    Saistībā ar izvešanas atļauju izmanto maršruta lapu, ko ir paredzēts izmantot pirms izvešanas atļaujas derīguma termiņa beigām. Parasti par vienu izvešanas atļauju izsniedz vienu vai vairākas maršruta lapas. Maršruta lapas izmanto pirms koka izstrādājumu kopējā apjoma deklarēšanas izvešanas atļaujā meža stacijā. Maršruta lapas izmanto koka izstrādājumu “apakškopas” transportēšanai no meža uz centrālo vietu, lai izvešanas atļaujā varētu deklarēt kopējo tilpumu. Pēc tam koka izstrādājumu tālākai transportēšanai izmanto izvešanas atļauju līdz galamērķim.

iii)    Pārkraušanas atļauju izmanto, lai no valsts mežiem transportētu koka izstrādājumus, par kuriem GFC ir iesniegta izvešanas atļauja. Tad šādi koka izstrādājumi, kam pievienota pārkraušanas atļauja, var šķērsot punktu, kurā izvešanas atļauja pēc tam nodota galamērķim.

iv)    Pavadzīmi 22 izmanto, lai transportētu koka izstrādājumus (par kuriem GFC ir iesniegta izvešanas atļauja), kas pārdoti no valsts mežu teritorijām.


Attiecībā uz koka izstrādājumiem, kas iegūst no privātām zemēm un Amerikas indiāņu ciematiem, FSO izmanto privātīpašuma izvešanas deklarāciju 23 , lai transportētu koka izstrādājumus. Pēc tam šādus koka izstrādājumus kopā ar privātīpašuma izvešanas deklarāciju var izvest no pirmā GFC deklarācijas punkta vai uz to galamērķi. Pavadzīmi arī izmanto, lai transportētu koka izstrādājumus (par kuriem GFC iesniegta privātīpašuma izvešanas deklarācija), kas pārdoti no privātām zemēm un Amerikas indiāņu ciematiem.

2.    Attiecībā uz apķīlātiem koka izstrādājumiem transporta kontrolei izmanto turpmāk norādītos dokumentus.

a)    Pārraudzības vai apķīlāšanas veidlapas izmanto, lai transportētu koka izstrādājumus, ja ir aizdomas, ka koka izstrādājumi neatbilst 2009. gada Mežu likumam Nr. 6. Tās abas izdod GFC.

i)    Pārraudzības veidlapu izsniedz, kad koka izstrādājums paliek FSO vai apsūdzētās personas pārraudzībā. Šī veidlapa atvieglo koka izstrādājuma transportēšanu uz GFC apstiprinātu vietu.

ii)    Apķīlāšanas veidlapu izdod, ja GFC ir nodrošinājusi koka izstrādājumu.


b)    Caurlaidi izsniedz GFC, lai aptvertu tādu koka izstrādājumu tālāku transportēšanu, kurus ir atļauts atgriezt piegādes ķēdē pēc tam, kad veiktas šā pielikuma 3.3.10. iedaļā izklāstītās procedūras.

3.    Kokmateriālu tirdzniecības sertifikātu (attiecībā uz to, kā pieteikties un iegūt kokmateriālu tirdzniecības sertifikātu, sk. 3.3.7. iedaļu) GFC izdod tikai par koka izstrādājumiem, kas paredzēti eksportam, neatkarīgi no kokmateriālu izcelsmes. Kokmateriālu tirdzniecības sertifikātu izmanto, lai transportētu koka izstrādājumus no GFC pārbaudes vietas līdz eksporta vietai, ja eksportējamo koka izstrādājumu daudzums ir viens konteiners. Ja koka izstrādājumu daudzums pārsniedz vienu konteineru, tad, lai transportētu koka izstrādājumus no GFC pārbaudes punkta līdz eksporta vietai, izmanto pārkraušanas atļauju vai pavadzīmi, kam pievienota apstiprināta kokmateriālu tirdzniecības sertifikāta kopija. Visi eksportam transportētie kokmateriāli GFC ir jāpārbauda pirms to izvešanas.



Transportēšanas noteikumi

FSO kategorijas

Lielas koncesijas

Mazas koncesijas

Pārveidojamas valsts zemes

Amerikas indiāņu ciemati un privātas zemes

Apstrāde un pārdošana

1.

Pienākums visus koka izstrādājumus, ko iegūst no mežu teritorijām, reģistrēt izvešanas atļaujā pirms transportēšanas un deklarēt šo dokumentu GFC meža stacijai tranzīta laikā vai pēc pieprasījuma GFC uz vietas veiktās pārbaudes laikā.

X

X

X

2.

Pienākums ikvienu koka izstrādājumu “apakškopu”, kas iegūta no valsts mežu teritorijām, reģistrēt maršruta lapā, lai varētu veikt deklarēšanu izvešanas atļaujā.

X

X

X

3.

Pienākums visus koka izstrādājumus, ko iegūst no valsts mežu teritorijām vai privātām mežu teritorijām, reģistrēt pavadzīmē 24 pirms transportēšanas un deklarēt šo dokumentu GFC meža stacijai tranzīta laikā vai pēc pieprasījuma GFC uz vietas veiktās pārbaudes laikā.

X

X

X

X

4.

Pienākums visus koka izstrādājumus, ko iegūst no privātām mežu teritorijām, reģistrēt privātīpašuma izvešanas deklarācijā pirms transportēšanas un deklarēt šo dokumentu GFC meža stacijai tranzīta laikā vai pēc pieprasījuma GFC uz vietas veiktās pārbaudes laikā.

X

5.

Pienākums visus koka izstrādājumus, ko transportē piegādes ķēdē, attiecīgā gadījumā reģistrēt pavadzīmē un šo dokumentu pēc pieprasījuma uzrādīt GFC uz vietas veiktās pārbaudes laikā.

X

6.

Pienākums izmantot pārraudzības vai apķīlāšanas veidlapu, lai transportētu apķīlātus koka izstrādājumus, un deklarēt šo dokumentu GFC meža stacijai tranzīta laikā vai pēc pieprasījuma GFC uz vietas veiktās pārbaudes laikā.

X

X

X

X

X

7.

Pienākums izmantot caurlaidi tādu koka izstrādājumu tālākai transportēšanai, kurus GFC ir atļāvusi atgriezt piegādes ķēdē 25 , un šo dokumentu deklarēt GFC meža stacijai tranzīta laikā vai pēc pieprasījuma GFC uz vietas veiktās pārbaudes laikā.

X

X

X

X

X

8.

Pienākums aizpildīt visas attiecīgās iedaļas transporta dokumentos

X

X

X

X

X

9.

Pienākums izmantot kokmateriālu tirdzniecības sertifikātu attiecībā uz koka izstrādājumiem, kas paredzēti eksportam, tikai no GFC klasifikācijas pārbaudes punkta līdz eksporta vietai.

X

X

X

X

X

10.

Pienākums izmantot pārkraušanas atļauju attiecībā uz visiem koka izstrādājumiem, kas iegūti no valsts mežu teritorijām, un izvešanas atļauju, kura nodota GFC.

X

X

X


3.3.5.    Koka izstrādājumu apstrāde

Pirmapstrāde ir apaļkoku sākotnējā pārveidošana par dažādiem koka izstrādājumiem. Primāro pārveidošanu var veikt stacionārās kokzāģētavās, pārvietojamās kokzāģētavās vai izmantojot ķēdes zāģus. Sekundārā apstrāde ir pirmapstrādes koka izstrādājumu turpmāka pārveidošana par citiem koka izstrādājumiem. Sekundārās apstrādes uzņēmums var būt vai nu kokzāģētava, vai kokmateriālu novietne, kas izmanto tikai pirmapstrādes koka izstrādājumus turpmākai pārstrādei par koka izstrādājumiem ar pievienoto vērtību. Šajā darbībā apaļkokus neizmanto kā ievadresursu.

Kokzāģētava vai kokmateriālu novietne: kokzāģētavas vai kokmateriālu novietnes FSO ir jāizpilda WTS pamatnostādnēs noteiktās izsekošanas prasības.



Apstrādes noteikumi

FSO kategorijas

Kokzāģētavas

Kokmateriālu novietnes

1.

Pienākums katru gadu saņemt licenci kokzāģētavas vai kokmateriālu novietnes darbībai.

X

X

2.

Pienākums norādīt attiecīgo informāciju par visiem kokzāģētavā vai kokmateriālu novietnē ievestajiem koka izstrādājumiem kokzāģētavas / kokmateriālu novietnes saņemtās / iegādātās / piegādātās produkcijas reģistrā.

X

X

3.

Pienākums norādīt attiecīgo informāciju par visiem apstrādātajiem kokmateriāliem veidlapā “Sazāģēto un saražoto kokmateriālu deklarācija” vai veidlapā “Sazāģēto un saražoto apaļkoku deklarācija”.

X

4.

Pienākums norādīt attiecīgo informāciju par visiem apstrādātajiem koka izstrādājumiem kokmateriālu novietnes mēneša deklarācijā.

X

5.

Pienākums katru mēnesi iesniegt visus iepriekš minētos dokumentus GFC meža stacijai vai pēc pieprasījuma uzrādīt GFC uz vietas veiktās pārbaudes laikā.

X

X

3.3.6.    Koka izstrādājumu iekšzemes pārdošana

Koka izstrādājumu iekšzemes pārdošana notiek kokmateriālu novietnē, kokzāģētavā vai koncesijā. Turklāt fiziskai personai vai struktūrai, kas neekspluatē kokzāģētavu vai kokmateriālu novietni, var piešķirt licenci tikai koka izstrādājumu pirkšanai un pārdošanai.


VISIEM FSO ir jāizpilda WTS pamatnostādnēs noteiktās izsekošanas prasības.

Koka izstrādājumu iekšzemes pārdošanas noteikumi

FSO kategorijas

Lielas koncesijas

Mazas koncesijas

Pārveidojamas valsts zemes

Amerikas indiāņu ciemati un privātas zemes

Apstrāde un pārdošana 26

1.

Pienākums saņemt licenci, lai pārdotu koka izstrādājumus vietēji 27 .

X

2.

Pienākums norādīt attiecīgo informāciju par visu koka izstrādājumu pārdošanu, kas reģistrēta koka izstrādājumu pārdošanas veidlapā

X

X

X

X

X

3.

Pienākums katru mēnesi iesniegt koka izstrādājumu pārdošanas veidlapu GFC meža stacijai vai pēc pieprasījuma uzrādīt GFC uz vietas veiktās pārbaudes laikā.

X

X

X

X

X

4.

Pienākums izdot pircējam pavadzīmi un reģistrēt tās rēķina numuru koka izstrādājumu pārdošanas veidlapā.

X

X

X

X

X


3.3.7.
   Koka izstrādājumu eksports

Pašlaik saskaņā ar 2009. gada Mežu likumu Nr. 6 visiem eksportētajiem koka izstrādājumiem pievieno eksporta sertifikātu, ko eksportētājam izdevusi GFC.

Turklāt eksporta sertifikātu nedrīkst izsniegt par koka izstrādājumu, ja izstrādājums ir iegūts, izvests, transportēts vai citādi apstrādāts, pārkāpjot 2009. gada Mežu likumu Nr. 6.

Lai nodrošinātu, ka FSO eksportē likumīgi pārbaudītus koka izstrādājumus, FSO vispirms jāiesniedz GFC iepriekšējam apstiprinājumam šādi dokumenti:

   Pieteikums kokmateriālu tirdzniecības sertifikāta saņemšanai

   Pieteikums eksporta sertifikāta saņemšanai

   Pieteikums mežsaimniecības produktu eksportam

   Elektronisks vienots administratīvais dokuments (ESAD) Automatizētajā muitas dokumentu apstrādes sistēmā (ASYCUDA)

   Komercrēķins

   CITES atļauja (attiecīgā gadījumā)


   CARICOM izcelsmes sertifikāts (vajadzīgs tikai eksportam uz Karību jūras reģiona kopienas valstīm (CARICOM))

   izcelsmes sertifikāts (valstīm, kas nav CARICOM valstis)

Tiklīdz FSO ir atzīts par atbilstīgu un iepriekš minētie dokumenti ir apstiprināti, tos atgriež FSO un TLTU izdos FSO eksporta sertifikātu visiem tirgiem, kā arī papildus FLEGT licenci par I pielikumā uzskaitītajiem izstrādājumiem, kas paredzēti Savienībai. Tad FSO iesniedz FLEGT licenci un eksporta sertifikātu Savienības tirgum vai eksporta sertifikātu tikai ārpussavienības tirgiem kopā ar pārējiem iepriekš minētajiem dokumentiem.



Koka izstrādājumu eksporta noteikumi

Visiem FSO ir šādi pienākumi

1.

Pienākums saņemt licenci, lai eksportētu koka izstrādājumus.

X

2.

Pienākums visus koka izstrādājumus, kas paredzēti eksportam, pirms eksportēšanas reģistrēt attiecīgajos eksporta dokumentos 28 un šos dokumentus deklarēt GFC galvenajam birojam apstiprināšanai.

X

3.

Pienākums aizpildīt visas attiecīgās iedaļas iepriekš minētajos eksporta dokumentos.

X

4.

Pienākums GFC apstiprinātos eksporta dokumentus un eksporta sertifikātu deklarēt CETO.

X

5.

Aizliegums eksportēt koka izstrādājumus, kas nav deklarēti eksporta sertifikātā.

X

6.

Pienākums iesniegt CITES atļauju (attiecīgā gadījumā), CARICOM izcelsmes sertifikātu (attiecīgā gadījumā) un komercrēķinu, deklarējot eksporta dokumentus GFC galvenajam birojam.

X

7.

Pienākums samaksāt eksporta nodevu.

X

3.3.8.    Koka izstrādājumu imports

Saskaņā ar 2009. gada Mežu likumu Nr. 6 ikvienam FSO, kas importē koka izstrādājumus, ir jābūt importa licencei. Turklāt 2009. gada Mežu likumā Nr. 6 ir noteikts, ka neviena persona Gajānā neimportē vai nepārvadā koka izstrādājumus, kas ir nelikumīgi iegūti jebkurā valstī vai nelikumīgi ievesti no jebkuras valsts.


Saskaņā ar 2009. gada Mežu likumu Nr. 6 importētāja pienākums ir pierādīt, ka importētie koka izstrādājumi ir likumīgi iegūti un likumīgi eksportēti no to izcelsmes valsts.

Gajāna pieņem tiesību aktus, kas nosaka, ka importētājiem jāveic likumības pārbaude, un izstrādā īpašas īstenošanas pamatnostādnes attiecībā uz papildu dokumentācijas prasībām importam, lai īstenotu nolīgumu.

Gajāna atzīs importēto koka izstrādājumu likumīgumu, ja tiem būs pievienoti šādi dokumenti:

1.    derīga FLEGT licence, kas attiecas uz visu sūtījumu no eksportētājvalsts, kura ir noslēgusi BPN ar Savienību un kurā ir ieviesta un darbojas FLEGT licencēšanas sistēma, vai

2.    derīga CITES atļauja, kas attiecas uz visu sūtījumu, vai

3.    pašdeklarācija, kas apliecina likumības pārbaudi, sagatavojot likumības pārbaudes ziņojumu saskaņā ar turpmāk minēto:

   informācija par importējamo koka izstrādājumu likumīgu izcelsmi ieguves valstī;

   informācija par novērtēto risku, ka importējamie koka izstrādājumi varētu būt nelikumīgi;


   procedūra konstatētā nelikumības riska mazināšanai un/vai pārvaldībai.

Noteikumi par koka izstrādājumu importēšanu

Visiem FSO ir šādi pienākumi

1.

Pienākums saņemt licenci, lai importētu koka izstrādājumus.

X

2.

Aizliegums importēt koka izstrādājumus, kas nav deklarēti importa atļaujā.

X

3.

Pienākums importa atļaujas pieteikumā reģistrēt visus importam paredzētos koka izstrādājumus un deklarēt šo dokumentu Valsts Augu aizsardzības organizācijai (NPPO) apstiprināšanai pirms importēšanas.

X

4.

Pienākums aizpildīt visas attiecīgās iedaļas importa atļaujas pieteikumā.

X

5.

Pienākums iesniegt FLEGT licenci vai CITES atļauju, vai likumības pārbaudes ziņojumu (attiecīgā gadījumā) kopā ar importa atļaujas pieteikumu.

X

3.3.9.    Koka izstrādājumi tranzītā

Koka izstrādājumi tranzītā ir Gajānā transportēti izstrādājumi, kuru izcelsme un galamērķis ir ārpus Gajānas muitas robežām. Koka izstrādājumi, kas ir tranzītā, nedrīkst ienākt Gajānas piegādes ķēdē. Attiecīgi tos nepārdod iekšzemes tirgū, un par tiem neizdod eksporta sertifikātus vai FLEGT licences.



CETO ir ieviestas procedūras tranzītā esošu preču pārvaldībai un kontrolei, ko izmantos arī, lai pārvaldītu un kontrolētu tranzītā esošus koka izstrādājumus.

Koka izstrādājumi, kas ir tranzītā, ir jāapstiprina CETO. Tie pastāvīgi atrodas Gajānas muitas dienesta uzraudzībā no ievešanas vietas līdz izvešanas vietai, kur koka izstrādājumi tiek pārvesti uz saņēmēju valsti, apmainoties ar oficiāliem muitas dokumentiem.

3.3.10.    Apķīlāti un atstāti koka izstrādājumi

Apķīlāti koka izstrādājumi

Koka izstrādājumus, par kuriem ir aizdomas, ka tie iegūti, pārkāpjot 2009. gada Mežu likumu Nr. 6, apķīlā un izņem no piegādes ķēdes. Dažos gadījumos, kas aprakstīti turpmāk, un ievērojot apķīlāto kokmateriālu pārvaldības procedūras, šādus kokmateriālus var atgriezt Gajānas piegādes ķēdē.

Pēc atgriešanas piegādes ķēdē FLEGT licences apķīlātiem kokmateriāliem izdod vienīgi gadījumā, ja trīs mēnešu laikā pēc pārkāpuma, saistībā ar kuru kokmateriāli tika apķīlāti, nav sākta kriminālvajāšana (Mežu likuma 60. panta 1. punkta a apakšpunkts), vai ir tikušas attaisnotas visas personas, pret kurām bija vērsta kriminālvajāšana (Mežu likuma 60. panta 1. punkta b apakšpunkts).

Divus gadus pēc šā nolīguma ratifikācijas abas Puses pārskatīs šo pieeju, izmantojot JMRC.


Apķīlāto kokmateriālu pārvaldības procedūras ir aprakstītas turpmāk.

1.    GFC veikta apķīlāšana un izmeklēšana. Ja FMD ir pamatotas šaubas par koka izstrādājuma likumīgumu, GFC to apķīlā, vai nu pārņemot to valdījumā, vai izdodot pārraudzības veidlapu, ar ko FSO uzdod paturēt koka izstrādājumu valdījumā, un aizliedzot to transportēt, ja vien to neatļauj GFC. Apķīlāšanas veidlapa FSO vai personai, kas nav FSO, tiek izdota, kad apķīlāto koka izstrādājumu ir nodrošinājusi GFC.

Tad FMD veic izmeklēšanu, lai pārliecinātos, vai ir izdarīts pārkāpums. Par Mežu likuma pārkāpumiem vai ja ir aizdomas par tā pārkāpumiem (Amerikas indiāņu ciematu robežās), VC un/vai GFC (pēc VC uzaicinājuma) 29 veic izmeklēšanu, un VC var uzaicināt padomē ierasties attiecīgo FSO vai personu, kas nav FSO.

Visos gadījumos, kad FSO vai persona, kas nav FSO, neievēro noteikumus, FMD sagatavo apķīlāšanas vai pārraudzības veidlapu un aizturēšanas ziņojumu. Šo ziņojumu kopā ar vienu no iepriekš minētajām veidlapām nosūta GFC galvenajam birojam, lai tas pieņemtu galīgo lēmumu par konstatējumiem un ieteikumiem. Tad ziņojumu nosūta MISU arhivēšanai CID neatbilstību sadaļā.


2.    Sods. Attiecībā uz pirmo pārkāpumu, ja tas ir nebūtisks vai maznozīmīgs, FSO un GFC var vienoties, ka soda par pārkāpumu nebūs. Uz visiem citiem pārkāpumiem attiecas 2009. gada Mežu likuma Nr. 6 68., 69. un 70. pants un sodi, kas uzskaitīti minētā likuma 1. pielikumā.

3.    Apķīlātu kokmateriālu pārdošana, atgriešana un nodošana

Apķīlātu kokmateriālu, kas var satrūdēt, pārdošana. Ja apķīlāti kokmateriāli var ātri un dabiski satrūdēt, GFC minētos kokmateriālus var pārdot un glabāt pārdošanā gūtos ieņēmumus tik ilgi, kamēr tiek pabeigta jebkāda tiesvedība par 2009. gada Mežu likuma Nr. 6 pārkāpumu.

Apķīlātu kokmateriālu atgriešana FSO. Kokmateriālus var atbrīvot no apķīlājuma, apķīlātus koka izstrādājumus var atgriezt FSO un atgriešanu piegādes ķēdē var atļaut šādos gadījumos:

   trīs mēnešu laikā no apķīlāšanas brīža nav sākta tiesvedība par 2009. gada Mežu likuma Nr. 6 pārkāpumu, saistībā ar kuru minētā lieta tika apķīlāta. Tas ietver gadījumus, kad ir samaksātas visas nepieciešamās kompensācijas un nesamaksātie maksājumi ir uzskaitīti GFC finanšu sistēmā, un GFC pēc tam ir piešķīrusi apstiprinājumu;


   tiesvedība ir sākta un pabeigta, bet –

1.    visas personas, pret kurām bija vērsta kriminālvajāšana, ir attaisnotas vai

2.    nav pieņemts tiesas rīkojums par apķīlātu kokmateriālu konfiskāciju atbilstoši 2009. gada Mežu likumam Nr. 6 vai jebkuriem citiem rakstiskiem tiesību aktiem.

GFC īstenota apķīlātu kokmateriālu konfiskācija un nodošana Ja ir pieņemts tiesas rīkojums par apķīlātu kokmateriālu konfiskāciju par labu valstij, GFC var tos saglabāt vai nodot veidā, kādu tas uzskata par piemērotu. Tas ietver iespēju GFC atsavināt šādus apķīlātus kokmateriālus publiskā izsolē.

Iepriekš minētajos gadījumos par visiem apķīlātajiem koka izstrādājumiem, ko atļauj atgriezt piegādes ķēdē, izsniedz caurlaidi, kura attiecas uz koka izstrādājumu turpmāku transportēšanu. Tomēr FLEGT licences izdod vienīgi apķīlātiem kokmateriāliem, kas atgriezti FSO, jo trīs mēnešu laikā nav sākta kriminālvajāšana vai ir tikušas attaisnotas visas personas, pret kurām bija vērsta kriminālvajāšana.

Ja tiek konstatēts, ka pārkāpumu izdarījusi persona, kas nav FSO, apķīlātus koka izstrādājumus var izmantot tikai valdība valdības apstiprinātos projektos 30 .


4.    Lietas atrisinājuma dokumentēšana. Pēc caurlaides izsniegšanas galīgais lēmums par sodu un apstiprinājums, kas piešķirts attiecībā uz koka izstrādājumu caurlaidi, tiek nosūtīts MISU. Tad MISU atjaunina CID neatbilstību sadaļu un arhivē dokumentus FSO elektroniskajā datu datnē CID, ja pārkāpuma izdarītājs ir FSO. GTLAS īstenošanas posmā šī CID neatbilstību sadaļa tiks uzlabota.

5.    Piemērojamo prasību turpmāka izstrāde attiecībā uz apķīlātiem koka izstrādājumiem. GTLAS īstenošanas posmā tiks novērstas visas šajā iedaļā aprakstītā procesa nepilnības, tostarp: procedūras tādu koka izstrādājumu atgriešanai piegādes ķēdē, attiecībā uz kuriem ir izdarīti pārkāpumi, par ko nav piemēroti sodi, dokumentēšanas un nošķiršanas procedūras attiecībā uz to, kuri atgrieztie kokmateriāli ir tiesīgi saņemt FLEGT licenci, statuss un ierobežojumi attiecībā uz kokmateriāliem, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir nelikumīgi, pirms tiek konstatēts pārkāpums; standarti un procedūra to koka izstrādājumu tirgus vērtības noteikšanai, uz kuriem attiecas kompensācija; procedūras, ja kompensācija netiek samaksāta, kā prasīts; kompensācijas samaksas process un uzskaite; process, standarti un dokumentācija sodu izpildes apstiprināšanai un caurlaides izsniegšanai; kas notiek ar koka izstrādājumiem, ja FSO tiesvedībā tiek atzīts par vainīgu; prasības un procedūras apķīlāto koka izstrādājumu izsolei, un kurš GFC pārstāvis ir atbildīgs par katru no šiem posmiem un kādas ir viņa pilnvaras un pienākumi izsoles procesā.


Noteikumi par apķīlātiem koka izstrādājumiem attieksies arī uz visām personām, kas nav FSO, bet par kurām GFC ir aizdomas, ka tās pārkāpj 2009. gada Mežu likumu Nr. 6.

Divus gadus pēc šā nolīguma ratifikācijas abas Puses, izmantojot JMRC, pārskatīs tādu FLEGT licenču izdošanas ierobežošanu, kuras izdod apķīlātiem kokmateriāliem, kas atgriezti FSO, jo trīs mēnešu laikā nav sākta kriminālvajāšana vai ir tikušas attaisnotas visas personas, pret kurām bija vērsta kriminālvajāšana.

Noteikumi attiecībā uz apķīlātiem koka izstrādājumiem

Visiem FSO ir šādi pienākumi.

1.

Pienākums transportēt apķīlātus koka izstrādājumus (uz GFC norādītu vietu) kopā ar pārraudzības veidlapu vai apķīlāšanas veidlapu un tranzīta laikā vai pēc pieprasījuma GFC uz vietas veiktās pārbaudes laikā deklarēt šo dokumentu GFC meža stacijai.

X

2.

Aizliegums izmantot apķīlātus koka izstrādājumus, ko nav atļauts atgriezt piegādes ķēdē, izmantojot caurlaidi.

X


Atstāti koka izstrādājumi

2009. gada Mežu likumā Nr. 6 ir noteikts, ka atstāti koka izstrādājumi, kuru likumīgās īpašumtiesības nevar izsekot un/vai noteikt, nenonāks piegādes ķēdē, bet tiks uzskatīti par valsts īpašumu un izmantoti valdības apstiprinātos projektos. GFC sagatavos ziņojumus par konstatētiem atstātiem koka izstrādājumiem un to izmantošanu, un MISU arhivēs šo ziņojumu elektroniskās kopijas CID un publiskos. Atstātu kokmateriālu definīcija, pasākumi, lai nodrošinātu to nošķiršanu no piegādes ķēdes, un prasības regulāri ziņot par konstatētiem atstātiem kokmateriāliem tiks izklāstītas procedūrās, kas tiks izstrādātas BPN īstenošanas posmā.

3.4.    Pārbaude par atbilstību piešķīruma procesam, likumīguma definīcijai un WTS prasībām

3.4.1.    Vispārīgi pārbaudes principi

Šajā iedaļā ir aprakstīts, kā tiek pārbaudīta atbilstība piešķiršanas procesam, likumīguma definīcijai un WTS prasībām. Tās pamatā ir Gajānas spēkā esošie tiesību akti un procedūru rokasgrāmatas.

Pamatojoties uz GTLAS izstrādē konstatētajiem trūkumiem, FMD Procedūru rokasgrāmata, Finanšu nodaļas Procedūru rokasgrāmata un FRMD Procedūru rokasgrāmata tiks atjauninātas, pirms FLEGT licencēšanas sistēma sāks darboties.



GTLAS īstenošanas posmā metodika attiecībā uz regulārajām funkcijām un pārbaudēm, konsolidēto pārbaudi un neatbilstību pārvaldību, ko īsteno ministrijas un/vai valdības aģentūras, veicot GTLAS pārbaudi, tiks sīkāk izstrādāta un apkopota GTLAS pārbaudes procedūru rokasgrāmatā. Šī rokasgrāmata tiks izstrādāta GFC uzraudzībā, saskaņojot ar visām citām ministrijām un/vai valdības aģentūrām, kas iesaistītas GTLAS. Arī JMRC būs iespēja pārskatīt un komentēt šo rokasgrāmatu, pirms sāks darboties GTLAS.

GTLAS Procedūru rokasgrāmatā būs noteikta pārbaudes metodika, lai novērtētu riskus, ka FSO varētu neatbilst rādītājiem, un piegādes ķēdes kontroles, pamatojoties uz:

   ministriju un/vai valdības aģentūru funkcijām un pienākumiem — saskaņā ar šā pielikuma 2.5. iedaļu tajā būs sīkāk aprakstīts, kas ko dara, pārbaudot katru rādītāju un veicot piegādes ķēdes kontroles;

   to, kā tiks noteikts pārbaudes biežums un intensitāte attiecībā pret novērtēto risku;

   riska faktoriem, piemēram, FSO veidiem, koka izstrādājumu veidiem, sugām, ģeogrāfisko reģionu;


   pārbaudes veidu — fiziska vai dokumentu pārbaude, plānota vai neplānota;

   protokoliem par verifikatoru arhivēšanu un informāciju par atbilstību gan attiecībā uz elektroniskajām, gan cietajām kopijām.

Tas nodrošinās, ka pārbaude tiek veikta ticami, rentabli un efektīvi.

Pārbaudes par juridisko atbilstību piešķiršanas procesam, likumīguma definīcijai un piegādes ķēdes prasībām mērķis ir nodrošināt, ka:

   valsts mežu lietošanas tiesības tiek piešķirtas saskaņā ar šā pielikuma 3.1. iedaļā aprakstītajām procedūrām;

   mežistrāde Amerikas indiāņu ciematos un privātās zemēs notiek saskaņā ar šā pielikuma 3.1.2. iedaļā aprakstītajām procedūrām;

   meža darbi Gajānā ir likumīgi;

   FSO izpilda to pienākumus saskaņā ar likumīguma definīciju un piegādes ķēdes kontroli, un

   neatbilstības gadījumi tiek apzināti, reģistrēti un atrisināti.


3.4.2.
   Pārbaude par atbilstību meža nodošanas lietošanā procesam

Pārbaudot atbilstību meža nodošanas lietošanā procesam, pārbauda, ciktāl ir izpildītas prasības par meža koncesiju līgumu piešķiršanu, kā noteikts 2009. gada Mežu likumā Nr. 6 un FRMD Procedūru rokasgrāmatas sadaļā par lietošanas tiesību piešķiršanas procedūru.

Kad pieteikumi ir pabeigti, tostarp ir samaksātas vajadzīgās nodevas, pieteikumus vispirms izskata GFC FMD un FRMD, lai pārbaudītu to pabeigtību, bet pēc tam — GFC Meža resursu piešķiršanas komiteja. GFC Iekšējā revīzijas struktūrvienība pārbauda, vai GFC nodošanas lietošanā process atbilst noteiktajām FCA piešķiršanas procedūrām, tostarp vai pieteikumi atbilst attiecīgajām pamatnostādnēm par pieteikumu izskatīšanu, ko veic Meža resursu piešķiršanas komiteja. Tad Mežu komisārs iesniedz ziņojumu par visu iepriekš izklāstīto procesu GFC valdes tehniskajai apakškomitejai, kas izskata un izvērtē pieteikumus. Pamatojoties uz iepriekš minēto izskatīšanu un izvērtējumu, valdes tehniskā apakškomiteja iesniedz ziņojumu GFC valdei, kas pieņem galīgo lēmumu par piešķiršanu. Lai nodrošinātu pārredzamību, publiskos informāciju saistībā ar nodošanas lietošanā procesu un tā rezultātiem.

Tiklīdz ir pieņemts galīgais lēmums par piešķiršanu, GFC sagatavo un izdod sākotnējos līgumus, un vajadzīgā informācija tiek ievadīta CID.



FCA piešķiršanas procedūra (vakanču saraksta izveide, pieteikšanās process, GFC veiktās izskatīšanas un izvērtēšanas process un GFC valdes veiktās izskatīšanas un izvērtēšanas, un piešķiršanas process), tostarp saistīto pierādījumu iesniegšana un atbilstības novērtēšana CID, tiks aprakstīta FRMD Procedūru rokasgrāmatā.

3.4.3.    Pārbaude par atbilstību likumīguma definīcijai

Pārbaude par atbilstību likumīguma definīcijai attieksies uz visiem Gajānas FSO. FSO atbilstības pārbaude balstās uz darbu, ko veic GFC un visas citas ministrijas un/vai valdības aģentūras, kuras iesaistītas GTLAS īstenošanā. Likumīguma definīcijā uzskaitītos verifikatorus izmanto, lai pārbaudītu juridisko atbilstību attiecīgajiem rādītājiem. Ministrijas un/vai valdības aģentūras veiks turpmāk norādītās FSO pārbaudes.

   Ministriju un/vai valdības aģentūru pienākumi

GTLAS iesaistītās ministrijas un/vai valdības aģentūras saskaņā ar savām pilnvarām veiks dokumentālas funkcijas un funkcijas uz vietas. Saistībā ar GTLAS ministrijām un/vai valdības aģentūrām būs trīs atbildības veidi.


   Kārtējās funkcijas

Ministrijām un/vai valdības aģentūrām būs jāievēro savas iekšējās procedūras un iekšējās pārbaudes, kuru rezultātā tiks izdoti verifikatori. Šādos gadījumos FSO atbilst rādītājiem, ja tam ir vajadzīgais derīgais verifikators.

   Kārtējās inspekcijas

Kārtējās inspekcijas ir regulārās FSO darbību inspekcijas, ko ministrijas un/vai valdības aģentūras veic savu pilnvaru ietvaros. To rezultātā tiek izdoti inspekcijas ziņojumi, kas ir arī likumīguma definīcijas verifikatori. Šādos gadījumos rādītājos ir izklāstītas prasības, kas jāievēro FSO. Atbilstību novērtē, veicot inspekciju, un inspekcijas ziņojumā norāda novērtējuma rezultātu.

   Izlases veida izziņotas vai neizziņotas inspekcijas

Ministrijas un/vai valdības aģentūras arī veiks izlases veida izziņotas vai neizziņotas pārbaudes par atbilstību rādītājiem, pamatojoties uz dokumentu pārbaudēm un fiziskām pārbaudēm, lai nodrošinātu, ka FSO pastāvīgi pilda to juridiskās saistības saskaņā ar GTLAS.


Ministrijas un/vai valdības aģentūras, kas atbild par atbilstības rādītājam novērtēšanu, informēs MISU par atbilstības novērtējuma rezultātu, skaidri norādot, vai FSO ir ievērojis to atbildībā esošos rādītājus.

MISU atjauninās FSO elektronisko datu datni CID, pamatojoties uz ziņojumiem, kas sagatavoti, veicot 3.4. iedaļā minētās pārbaudes darbības, un ziņojumiem, kurus konsolidētās pārbaudes laikā iesniegušas citas ministrijas un/vai valdības aģentūras.

Īpašas procedūras, lai pārbaudītu atbilstību katram rādītājam likumīguma definīcijā, tiks sīkāk izstrādātas GTLAS pārbaudes procedūru rokasgrāmatā GTLAS īstenošanas posmā. Šīs pārbaudes procedūras nodrošinās, ka atbilstības rādītājiem pārbaude, ko veic GTLAS ietvaros, ir stingra.

Šajās procedūrās tiks izklāstīts, kā veicamas gan kārtējās, gan izlases veida funkcijas un inspekcijas un kā to rezultātā notiek verifikatora izveide un atbilstības novērtēšana. Statiskie un dinamiskie verifikatori tiks aplūkoti atšķirīgi.

   Statiskos verifikatorus verificēs uz noteiktu laikposmu, kas tiks noteikts GTLAS īstenošanas posmā.


   Dinamiskos verifikatorus izmanto, lai pārbaudītu juridisko atbilstību prasībām par kokmateriālu avotu un WTS prasībām katrā piegādes ķēdes posmā.

3.4.4.    WTS prasību ievērošanas pārbaude

WTS ir obligāta valsts sistēma, ko GFC izmanto, lai novērtētu un pārbaudītu FSO atbilstību WTS prasībām un to koka izstrādājumus visā piegādes ķēdē no ieguves līdz transportēšanai, apstrādei un pārdošanai iekšzemes tirgū. WTS aptver visus koka izstrādājumu plūsmu avotus Gajānā, tostarp importu, un ļauj GFC apkopot precīzus statistikas datus par šīm plūsmām, tostarp tām, kas saistītas ar koksnes ražošanu, apstrādi un tirdzniecību. WTS ļauj GFC pārbaudīt, vai FSO ir ievērojis piegādes ķēdes kontroles prasības, kas noteiktas WTS pamatnostādnēs, un ļauj pārvaldīt neatbilstības gadījumus. Šā nolīguma 3.3. iedaļā ir izklāstīti WTS noteikumi, kas jāievēro FSO, un 3.4.4.1.–3.4.4.8. iedaļā ir aprakstītas saistītā pārbaude, ko veic ministrijas un/vai valdības aģentūras. WTS ļauj GFC veikt sistemātiskas un izlases veida FSO darbību pārbaudes uz vietas un dokumentu pārbaudes attiecībā uz dažādajiem WTS kontroles punktiem. Pārbaudēs, ko veic uz vietas, FMD regulāri pārbauda koka izstrādājumus, lai novērtētu un apstiprinātu FSO atbilstību, pamatojoties uz informāciju, kuru FSO ir iesnieguši GFC katrā piegādes ķēdes kritiskajā kontrolpunktā.


Šā pielikuma papildinājumā ir sīkāk aprakstīti deklarētie un pārbaudītie dati. Dokumentu pārbaudēs, ko veic GFC galvenajā birojā, FMD veic regulāru salīdzināšanu, analizējot datus un informāciju, ko deklarējuši FSO, un datus un informāciju, kurus GFC savākusi pārbaudēs uz vietas attiecībā uz dažādajiem kritiskajiem kontrolpunktiem piegādes ķēdē. Par katru kontrolpunktu šī analīze ir sīkāk aprakstīta šā pielikuma 3.4.4.1.–3.4.4.8. iedaļā un papildinājumā. Ja WTS prasība attiecas uz dokumenta iesniegšanu, tad, pārbaudot atbilstību šai prasībai, novērtē minētajā dokumentā ietvertās informācijas precizitāti un pilnīgumu.

Neatbilstības gadījumus, kas konstatēti inspekcijā un pārbaudē uz vietas un dokumentālajā datu pārbaudē, pārvalda saskaņā ar administratīvo procesu, kurš minēts 3.5. iedaļā par neatbilstību pārvaldību.

Visus FMD darbinieku iesniegtos ziņojumus un FSO iesniegto informāciju nosūta MISU arhivēšanai FSO elektroniskajās datu datnēs CID. Pārbaudes ziņojumu gada kopsavilkums tiks darīts publiski pieejams.

MISU saņem, ievada un arhivē attiecīgos datus un informāciju, kas saistīta ar piegādes ķēdes kontroli un ko CID iesniegušas citas ministrijas un/vai valdības aģentūras (sk. 3.4.3. iedaļu).


Datu analīzes, saskaņošanas un apstiprināšanas procedūras tiks atjauninātas FMD Procedūru rokasgrāmatā GTLAS īstenošanas posmā. Minētajā Procedūru rokasgrāmatā būs norādīts, kur un kā šie dati tiks pārbaudīti, veicot validāciju un salīdzināšanu 31 , un kurš tos pārbaudīs. GFC ir izstrādājusi tabulu (ietverta šā pielikuma papildinājumā), kas aptver kritiskos kontrolpunktus piegādes ķēdē un dokumentus un/vai pierādījumus, kuri apliecina likumību attiecībā uz šādiem posmiem:

   Inventarizācija pirms mežizstrādes

   Mežizstrāde

   Pēcmežizstrāde

   Koka izstrādājumu transportēšana

   Koka izstrādājumu apstrāde

   Koka izstrādājumu pārdošana iekšzemes tirgū

   Koka izstrādājumu eksports

   Koka izstrādājumu apķīlāšana


   Koka izstrādājumi tranzītā

   Koka izstrādājumu imports

Kopumā WTS palielina Gajānas meža nozares pārredzamību un uzticamību, tādējādi uzlabojot tās tēlu valsts un starptautiskajos tirgos.

3.4.4.1.    Pārbaude par juridiskā statusa atbilstību pirms meža darbu veikšanas

FRMD pārbauda, vai FSO ir vajadzīgie dokumenti, lai pierādītu, ka FSO ir likumīgi izveidots darbībai Gajānā, kā noteikts likumīguma definīcijā. FRMD apstiprina FSO tiesības veikt kokmateriālu ieguvi pirms mežizstrādes, pamatojoties gan uz dokumentu novērtējumiem, ko veic GFC galvenajā birojā, gan uz inspekcijām, ko veic uz vietas. FRMD iesniedz šos datus un informāciju MISU arhivēšanai FSO elektroniskajā datu datnē.

3.4.4.2.    Pārbaude par inventarizācijas, ko veic pirms kokmateriālu ieguves, atbilstību

   Lielas koncesijas

FMD pārbauda atbilstību 3.3.1. iedaļā izklāstītajām prasībām pirms mežizstrādes, izmantojot vairākus uz vietas veikto pārbaužu un datu pārbaužu līmeņus.


A.    Pārbaudes uz vietas

A.1    Pirms kokmateriālu ieguves veikto darbību uzraudzība

FRMD darbinieki, kuri strādā uz vietas, novērtē FSO atbilstību 3.3.1. iedaļā minētajam 1., 2. un 3. noteikumam pirms mežizstrādes, veicot regulāras pārbaudes uz vietas, un aizpilda GFC pārbaudes ziņojumu, tajā uzskaita visus iespējamos neatbilstības gadījumus.

FRMD darbinieki iesniedz GFC pārbaudes ziņojumu FRMD galvenajam birojam turpmākai pārbaudei, ko veic ar datu salīdzināšanu.

B.    Dokumentu pārbaude

B.1    Meža pārvaldības dokumentu apstiprināšana

FRMD galvenais birojs novērtē FSO atbilstību 3.3.1. iedaļā minētajam 2., 4. un 5. noteikumam pirms mežizstrādes, veicot FSO meža pārvaldības plāna un gada darbības plāna dokumentālo pārbaudi, un aizpilda dokumentu pārbaudes ziņojumu, tajā uzskaita visus neatbilstības gadījumus.


B.2    Deklarētās inventarizācijas informācijas pārbaude

FRMD galvenais birojs salīdzina datus no FSO ziņojuma par inventarizāciju pirms kokmateriālu ieguves ar datiem no GFC pārbaudes ziņojuma, lai apstiprinātu atbilstību 3.3.1. iedaļā minētajam 1., 2. un 3. noteikumam pirms mežizstrādes.

Pamatojoties uz iepriekš minētajām pārbaudēm, FRMD galvenais birojs GFC pārbaudes ziņojumu un dokumentu pārbaudes ziņojumu, kurā ietverta informācija par atbilstību, iesniedz MISU arhivēšanai FSO elektroniskajā datu datnē.

FRMD informē FMD par FSO atbilstību, kas nepieciešama mežizstrādes uzsākšanai.

Apstiprinot inventarizāciju pirms mežizstrādes, FMD izsniedz FSO GFC izsekošanas birkas piestiprināšanai kokiem, ko paredzēts nocirst GFC apstiprinātos meža kvartālos attiecīgajam darbības gadam. GFC aprēķina FSO gada kvotu (koka izstrādājumu tilpumu), pamatojoties uz izvēlēto ciršanas ciklu un pirms mežizstrādes veiktās inventarizācijas rezultātiem. Kvotu izmanto, lai noteiktu izsniedzamo birku skaitu.


   Mazas koncesijas

GFC neveic inspekciju pirms mežizstrādes, jo mazu koncesiju FSO nav jāveic darbības pirms mežizstrādes.

FMD aprēķina un apstiprina FSO kvotu (kokmateriālu izstrādājumu tilpumu) koncesijas apgabalam. Kvotu izmanto, lai noteiktu izsniedzamo birku skaitu.

FMD apstiprina komerciālo mežizstrādi un izsniedz FSO saistītās GFC izsekošanas birkas.

   Pārveidojamas valsts zemes

Lai gan pārveidojamu valsts zemju FSO nav jāveic darbības pirms mežizstrādes, FRMD veic inspekciju pirms mežizstrādes, lai noteiktu komerciālai mežizstrādei paredzēto koku atrašanās vietu un sugas. FRMD darbinieki iesniedz FMD galvenajam birojam ziņojumu par inspekciju pirms mežizstrādes, lai to augšupielādētu CID un veiktu turpmāku pārbaudi, ko veic ar datu salīdzināšanu mežizstrādes pārbaužu laikā.

FMD izsniedz FSO GFC izsekošanas birkas piestiprināšanai kokiem, kas identificēti komerciāliem mērķiem FRMD veiktajā inspekcijā pirms mežizstrādes.


   Amerikas indiāņu ciemati un privātas zemes

GFC neveic inspekcijas pirms mežizstrādes, jo FSO Amerikas indiāņu ciematos un privātās zemēs nav jāveic darbības pirms mežizstrādes. FMD pēc pieprasījuma izsniedz FSO GFC izsekošanas marķējumus.

3.4.4.3.    Atbildības pārbaude mežizstrādes laikā un pēc tās

   Lielas koncesijas

FMD novērtē un pārbauda atbilstību 3.3.2. iedaļā izklāstītajām mežizstrādes prasībām, izmantojot vairākus uz vietas veikto pārbaužu un datu pārbaužu līmeņus.

A.    Inspekcijas un pārbaudes uz vietas

A.1    Mežizstrādes darbību uzraudzība

FMD darbinieki, kuri strādā uz vietas, novērtē FSO atbilstību 3.3.2. iedaļā minētajam 1., 2., 5., 6., 8., 9., 10. un 11. noteikumam, veicot regulāras inspekcijas uz vietas, un aizpilda inspekcijas ziņojumu, tajā uzskaita visus iespējamos neatbilstības gadījumus.


A.2    Apaļkoku mērīšanas un klasifikācijas pārbaudes

FMD darbinieki, kuri strādā uz vietas, mēra un klasificē nocirstos apaļkokus, izmantojot regulāru inspekciju uz vietas, un aizpilda apaļkoku mērīšanas un klasifikācijas pārbaudes ziņojumu, tajā uzskaita visus iespējamos gadījumus, kad nav ievērots 3.3.2. iedaļā minētais 5., 8. un 9. noteikums.

A.3    Inspekcijas pēc mežizstrādes

FMD darbinieki, kuri strādā uz vietas, pārbauda celmu atrašanās vietu un datus un aizpilda lauka datu veidlapu, tajā uzskaita visus iespējamos gadījumus, kad nav ievērots 3.3.2. iedaļā minētais 1., 2., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. noteikums un 3.3.3. iedaļā minētais 2. un 4. noteikums.

A.4    Deklarētās informācijas par nocirstajiem apaļkokiem pārbaude uz vietas

FMD darbinieki, kuri strādā uz vietas, pārbauda koka izstrādājumus, lai novērtētu atbilstību 3.3.2. iedaļā minētajam 5., 7., 8. un 9. noteikumam, un apstiprina datus no izvešanas atļaujas. FMD darbinieki, kuri strādā uz vietas, aizpilda dienas uzraudzības ziņojumu, tajā uzskaita visus iespējamos neatbilstības gadījumus.


Inspekcijās un pārbaudēs uz vietas FMD darbinieki, kuri strādā uz vietas, uz neatbilstīgiem kokmateriāliem piestiprina aizturēšanas marķējumu (izmantojot āmuru) un atbilstīgiem kokmateriāliem piestiprina apstiprinājuma marķējumu. Pēc FMD veiktās inspekcijas uz vietas kokmateriālus, kas marķēti kā atbilstīgi, apstiprina transportēšanai visā piegādes ķēdē, kur tiks veiktas turpmākas inspekcijas un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 3.4.4.4.–3.4.4.7. iedaļu.

FMD darbinieki, kuri strādā uz vietas, iesniedz visus 3.4.4.3. iedaļā minētos ziņojumus un veidlapu FMD galvenajam birojam turpmākai pārbaudei, ko veic ar datu salīdzināšanu.

B.    Datu pārbaude

Kokmateriālu izcelsmes un mežizstrādes ierobežojumu ievērošanas pārbaudi veic, salīdzinot celmu un apaļkoku informāciju:

   FMD galvenais birojs salīdzina datus no izvešanas atļaujas ar datiem no inspekcijas, apaļkoku mērīšanas un klasifikācijas inspekcijas un dienas uzraudzības ziņojumiem un lauka datu veidlapas, lai pārbaudītu kokmateriālu izcelsmi un atbilstību 3.3.2. iedaļā minētajam 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. noteikumam.


   FMD galvenais birojs salīdzina datus no FSO ziņojuma par inventarizāciju pirms kokmateriālu ieguves ar datiem no inspekcijas, apaļkoku mērīšanas un klasifikācijas inspekcijas un dienas uzraudzības ziņojumiem, lai pārbaudītu atbilstību 3.3.2. iedaļā minētajam 1., 2. un 7. noteikumam.

   GFC galvenais birojs pārbauda atbilstību fiskālajiem un birku izmantošanas pienākumiem.

   GFC Finanšu nodaļa salīdzina datus no meža koncesijas līguma un/vai izvešanas atļaujas ar datiem no kvītīm un maksājumu grafikiem, lai pārbaudītu, vai FSO ievēro 3.3.3. iedaļas 1. noteikumu.

   GFC Iekšējās revīzijas struktūrvienība salīdzina datus no FMD Izsniegto birku reģistra un izvešanas atļaujas ar datiem no FMD Atgriezto birku reģistra un produkcijas reģistra, lai pārbaudītu, vai FSO ievēro 3.3.3. iedaļas 3. noteikumu.


Pamatojoties uz iepriekš minētajām pārbaudēm, FMD galvenais birojs aizpilda dokumentu pārbaudes ziņojumu un kopā ar 3.4.4.3. iedaļā minētajiem ziņojumiem nosūta to MISU arhivēšanai FSO elektroniskajā datu datnē.

   Mazas koncesijas

FMD novērtē un pārbauda atbilstību 3.3.2. iedaļā izklāstītajām mežizstrādes prasībām, izmantojot vairākus uz vietas veikto pārbaužu un datu pārbaužu līmeņus.

A.    Inspekcijas un pārbaudes uz vietas

A.1    Mežizstrādes darbību uzraudzība

FMD darbinieki, kuri strādā uz vietas, novērtē FSO atbilstību 3.3.2. iedaļā minētajam 2., 5., 6., 8., 9., 10. un 11. noteikumam, veicot regulāras inspekcijas uz vietas, un aizpilda inspekcijas ziņojumu, tajā uzskaita visus iespējamos neatbilstības gadījumus.


A.2    Deklarētās informācijas par nocirstajiem apaļkokiem pārbaude uz vietas

FMD darbinieki, kuri strādā uz vietas, pārbauda koka izstrādājumus, lai novērtētu atbilstību 3.3.2. iedaļā minētajam 5., 7., 8. un 9. noteikumam, un apstiprina datus no izvešanas atļaujas. FMD darbinieki, kuri strādā uz vietas, aizpilda dienas uzraudzības ziņojumu, tajā uzskaita visus iespējamos neatbilstības gadījumus.

A.3    Inspekcijas pēc mežizstrādes

FMD darbinieki, kuri strādā uz vietas, pārbauda celmu atrašanās vietu un datus un aizpilda lauka datu veidlapu, tajā uzskaita visus iespējamos gadījumus, kad nav ievērots 3.3.2. iedaļā minētais 2., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. noteikums un 3.3.3. iedaļā minētais 4. noteikums.

FMD darbinieki, kuri strādā uz vietas, iesniedz visus 3.4.4.3. iedaļā minētos ziņojumus un veidlapu FMD galvenajam birojam turpmākai pārbaudei, ko veic ar datu salīdzināšanu.


B.    Datu pārbaude

B.1    Kokmateriālu izcelsmes un mežizstrādes ierobežojumu ievērošanas pārbaude, salīdzinot celmu un apaļkoku informāciju:

FMD galvenais birojs salīdzina datus no izvešanas atļaujas ar datiem no inspekcijas un dienas uzraudzības ziņojumiem un lauka datu veidlapas, lai pārbaudītu kokmateriālu izcelsmi un atbilstību 3.3.2. iedaļā minētajam 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. noteikumam.

B.2    GFC galvenais birojs pārbauda atbilstību fiskālajiem un birku izmantošanas pienākumiem:

   GFC Finanšu nodaļa salīdzina datus no meža koncesijas līguma un/vai izvešanas atļaujas ar datiem no kvītīm un maksājumu grafikiem, lai pārbaudītu, vai FSO ievēro 3.3.3. iedaļas 1. noteikumu.


   GFC Iekšējās revīzijas struktūrvienība salīdzina datus, kas ietverti FMD Izsniegto birku reģistrā un izvešanas atļaujā, ar datiem FMD Atgriezto birku reģistrā, lai pārbaudītu, vai FSO ievēro 3.3.3. iedaļas 3. noteikumu.

Pamatojoties uz iepriekš minētajām pārbaudēm, FMD galvenais birojs aizpilda dokumentu pārbaudes ziņojumu un kopā ar visiem 3.4.4.3. iedaļā minētajiem ziņojumiem un veidlapu nosūta to MISU arhivēšanai FSO elektroniskajā datu datnē.

   Pārveidojamas valsts zemes

FMD novērtē un pārbauda atbilstību 3.3.2. iedaļā izklāstītajām mežizstrādes prasībām, veicot datu pārbaudi.


Datu pārbaude

Kokmateriālu izcelsmes un deklarētās informācijas precizitātes pārbaude, salīdzinot celmu un apaļkoku informāciju:

FMD galvenais birojs salīdzina datus no izvešanas atļaujas ar datiem no ziņojuma par inspekciju pirms mežizstrādes, lai novērtētu un pārbaudītu kokmateriālu izcelsmi un atbilstību 3.3.2. iedaļā minētajam 2., 3., 5., 6. un 7. noteikumam.

GFC galvenais birojs pārbauda atbilstību fiskālajiem un birku izmantošanas pienākumiem.

   GFC Finanšu nodaļa salīdzina datus no lauksaimniecības zemes nomas līguma vai ieguves atļaujas vai licences, vai hidrolicences un/vai izvešanas atļaujas ar datiem no kvītīm un/vai maksājumu grafikiem, lai pārbaudītu, vai FSO ievēro 3.3.3. iedaļas 1. noteikumu.

   GFC Iekšējās revīzijas struktūrvienība salīdzina datus, kas ietverti FMD Izsniegto birku reģistrā un izvešanas atļaujā, ar datiem FMD Atgriezto birku reģistrā, lai pārbaudītu, vai FSO ievēro 3.3.3. iedaļas 3. noteikumu.


Pamatojoties uz iepriekš minētajām pārbaudēm, FMD galvenais birojs aizpilda dokumentu pārbaudes ziņojumu, kurā ietver informāciju par atbilstību, un nosūta to MISU arhivēšanai FSO elektroniskajā datu datnē.

   Amerikas indiāņu ciemati un privātas zemes

FMD novērtē un pārbauda atbilstību 3.3.2. iedaļā izklāstītajām mežizstrādes prasībām, izmantojot vairākus uz vietas veikto pārbaužu un datu pārbaužu līmeņus.

A.    Inspekcijas uz vietas

A.1    Mežizstrādes darbību uzraudzība

FMD darbinieki, kuri strādā uz vietas, novērtē FSO atbilstību 3.3.2. iedaļā minētajam 2. un 5. noteikumam, veicot regulāras inspekcijas uz vietas, un aizpilda inspekcijas ziņojumu, tajā uzskaita visus iespējamos neatbilstības gadījumus.


A.2    Deklarētās informācijas par nocirstajiem apaļkokiem pārbaude uz vietas

FMD darbinieki, kuri strādā uz vietas, pārbauda koka izstrādājumus, lai novērtētu atbilstību 3.3.2. iedaļā minētajam 5. un 7. noteikumam, un apstiprina datus no privātīpašuma izvešanas deklarācijas. FMD darbinieki, kuri strādā uz vietas, aizpilda dienas uzraudzības ziņojumu, tajā uzskaita visus iespējamos neatbilstības gadījumus.

A.3    Inspekcijas pēc mežizstrādes

FMD darbinieki, kuri strādā uz vietas, pārbauda celmu atrašanās vietu un datus un aizpilda lauka datu veidlapu, tajā uzskaita visus iespējamos gadījumus, kad nav ievērots 3.3.2. iedaļā minētais 2., 5., 6. un 7. noteikums.

FMD darbinieki, kuri strādā uz vietas, iesniedz inspekcijas un dienas uzraudzības ziņojumus un lauka datu veidlapu FMD galvenajam birojam turpmākai pārbaudei, ko veic ar datu salīdzināšanu.


B.    Datu pārbaude

B.1    Kokmateriālu izcelsmes un deklarētās informācijas precizitātes pārbaude, salīdzinot celmu un apaļkoku informāciju:

   FMD galvenais birojs salīdzina datus no privātīpašuma izvešanas deklarācijas ar datiem no inspekcijas ziņojuma un dienas uzraudzības ziņojuma un lauka datu veidlapas, lai pārbaudītu kokmateriālu izcelsmi un atbilstību 3.3.2. iedaļā minētajam 2., 5. un 7. noteikumam.

B.2    GFC galvenais birojs pārbauda atbilstību fiskālajiem un birku izmantošanas pienākumiem.

   GFC Iekšējās revīzijas struktūrvienība salīdzina datus, kas ietverti FMD Izsniegto birku reģistrā un privātīpašuma izvešanas deklarācijā, ar datiem FMD Atgriezto birku reģistrā, lai pārbaudītu, vai FSO ievēro 3.3.3. iedaļas 3. noteikumu.


Pamatojoties uz iepriekš minētajām pārbaudēm, FMD galvenais birojs aizpilda dokumentu pārbaudes ziņojumu un kopā ar 3.4.4.3. iedaļā minētajiem ziņojumiem un veidlapu nosūta to MISU arhivēšanai FSO elektroniskajā datu datnē.

3.4.4.4.    Transporta atbilstības pārbaude

FMD pārbauda atbilstību 3.3.4. iedaļā izklāstītajām transporta prasībām, izmantojot vairākus uz vietas veikto pārbaužu un datu pārbaužu līmeņus. FMD novērtē kokmateriālu izcelsmi, pārbaudot izcelsmes dokumentu.

A.    Inspekcijas uz vietas

A.1    Transporta darbību uzraudzība

FMD pārbauda pārvadātos kokmateriālus, veicot regulāru inspekciju, lai novērtētu kokmateriālu avotu un FSO atbilstību 3.3.4. iedaļā minētajam 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 9. vai 10. un 8. noteikumam (atbilstoši situācijai), un aizpilda mēneša ziņojumu, tajā uzskaita visus iespējamos neatbilstības gadījumus.



FMD darbinieki iesniedz mēneša ziņojumu FMD galvenajam birojam turpmākai pārbaudei, ko veic ar datu salīdzināšanu.

B.    Datu pārbaude

B.1    Deklarētās informācijas par transportētajiem koka izstrādājumiem pārbaude:

FMD galvenais birojs salīdzina datus no 3.3.4. iedaļā uzskaitītajiem transporta dokumentiem ar datiem no mēneša ziņojuma, lai novērtētu atbilstību 3.3.4. iedaļā minētajam 8. un 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 9. vai 10. noteikumam (atbilstoši situācijai).

Pamatojoties uz iepriekš minētajām pārbaudēm, FMD galvenais birojs aizpilda dokumentu pārbaudes ziņojumu un kopā ar mēneša ziņojumu nosūta to MISU arhivēšanai FSO elektroniskajā datu datnē.


3.4.4.5.    Atbilstības pārbaude attiecībā uz apstrādes uzņēmumiem

FMD ir atbildīga par datu un informācijas, kas attiecas uz kokmateriālu krājumiem un apaļkoku krautuvēm, pārbaudi un saskaņošanu, kā arī par salīdzināšanu starp apaļkoku ielaidi un apstrādāto izlaidi apstrādes uzņēmumos (kokzāģētavās vai kokmateriālu novietnēs). Katru mēnesi FMD pārbaudīs un salīdzinās koka izstrādājumu ielaidi un izlaidi, salīdzinot koka izstrādājumu tilpumu, kas tiek ievests kokzāģētavā vai kokmateriālu novietnē un kas tiek apstrādāts uzņēmumā (izlaide). FMD pārbaudīs apstrādes darbības faktiskos ielaides un izlaides apjomus, pamatojoties uz uzņēmumā ievesto un tajā apstrādāto koka izstrādājumu veidiem un tilpumu, kā arī pārstrādes atgūšanas līmeni, lai nodrošinātu, ka uzņēmumā netiek ievesti nedeklarēti koka izstrādājumi. Tas nodrošina, ka FSO apstrādā tikai deklarētus koka izstrādājumus, kas tika pārbaudīti pirms ievešanas uzņēmumā.

FMD pārbauda atbilstību 3.3.5. iedaļā izklāstītajām apstrādes prasībām, izmantojot vairākus uz vietas veikto pārbaužu un datu pārbaužu līmeņus.

A.    Inspekcijas un pārbaudes uz vietas

A.1    Kokzāģētavā vai kokmateriālu novietnē ievesto koka izstrādājumu izcelsmes un deklarāciju precizitātes uzraudzība un pārbaude



FMD darbinieki, kuri strādā uz vietas, novērtē FSO atbilstību 1. un 2. noteikumam (sk. 3.3.5. iedaļu), salīdzinot kokzāģētavā / kokmateriālu novietnē saņemtās / iegādātās / piegādātās produkcijas reģistra datus ar fiziskās inspekcijas datiem par koka izstrādājumiem, kas tiek ievesti kokzāģētavā vai kokmateriālu novietnē, un aizpilda dienas uzraudzības ziņojumu, tajā uzskaita visus iespējamos neatbilstības gadījumus.

FMD darbinieki, kuri strādā uz vietas, iesniedz dienas uzraudzības ziņojumu FMD galvenajam birojam turpmākai pārbaudei, ko veic ar datu salīdzināšanu.

B.    Datu pārbaude

B.1    Deklarētās informācijas precizitātes pārbaude, veicot salīdzināšanu:

   FMD galvenais birojs salīdzina kokzāģētavā / kokmateriālu novietnē saņemtās / iegādātās / piegādātās produkcijas reģistra datus ar dienas uzraudzības ziņojuma datiem, lai pārbaudītu atbilstību 3.3.5. iedaļā minētajam 1., 2. un 5. noteikumam.



FMD galvenais birojs salīdzina deklarācijas veidlapas 32 datus ar dienas uzraudzības ziņojuma datiem, lai pārbaudītu atbilstību 3.3.5. iedaļā minētajam 1., 3. vai 4. un 5. noteikumam un uzraudzītu pārstrādes atgūšanas līmeni, lai nodrošinātu, ka kokzāģētavā vai kokmateriālu novietnē netiek apstrādāti nedeklarēti koka izstrādājumi. Pamatojoties uz iepriekš minētajām pārbaudēm, FMD galvenais birojs aizpilda dokumentu pārbaudes ziņojumu un kopā ar visiem 3.4.4.5 iedaļā minētajiem ziņojumiem nosūta to MISU arhivēšanai FSO elektroniskajā datu datnē.

3.4.4.6.    Atbilstības pārbaude attiecībā uz koka izstrādājumu pārdošanu iekšzemes tirgū 33

FMD pārbauda visu pēc pārstrādes pārdoto koka izstrādājumu atbilstību, veicot 3.4.4.5. iedaļā aprakstīto pārstrādes darbību pārbaudes.


Turklāt FMD galvenais birojs veic šādu datu pārbaudi, lai pārbaudītu kokmateriālu izcelsmi:

   FMD galvenais birojs salīdzina datus no koka izstrādājumu pārdošanas veidlapām ar datiem no attiecīgajām deklarāciju veidlapām 34 un datiem no kokzāģētavā / kokmateriālu novietnē saņemtās / iegādātās / piegādātās produkcijas reģistra, lai pārbaudītu atbilstību 3.3.6. iedaļā minētajam 1., 2., 3. un 4. noteikumam un pārliecinātos, vai netiek pārdoti nedeklarēti koka izstrādājumi.

   FMD galvenais birojs salīdzina datus no koka izstrādājumu pārdošanas veidlapām ar datiem no pavadzīmes, lai pārbaudītu atbilstību 3.3.6. iedaļā minētajam 1., 2., 3. un 4. noteikumam un pārliecinātos, vai netiek pārdoti nedeklarēti koka izstrādājumi (attiecas uz FSO, kas ir fiziska persona, juridiska persona vai struktūra, kura ir licencēta tikai pirkt un pārdot koka izstrādājumus).

Pamatojoties uz iepriekš minētajām pārbaudēm, FMD galvenais birojs aizpilda dokumentu pārbaudes ziņojumu un kopā ar visām veidlapām un reģistru, kurā ietver informāciju par atbilstību, nosūta to MISU arhivēšanai FSO elektroniskajā datu datnē.


   Lielas vai mazas koncesijas, pārveidojamas valsts zemes, Amerikas indiāņu ciemati un privātas zemes

FMD pārbauda visu pēc pārstrādes pārdoto koka izstrādājumu atbilstību, pārbaudot 3.4.4.1. un 3.4.4.2. iedaļā aprakstītās pirms mežistrādes un mežistrādes laikā veiktās darbības.

Turklāt FMD galvenais birojs veic šādu datu pārbaudi, lai pārbaudītu kokmateriālu izcelsmi:

   FMD galvenais birojs salīdzina datus no koka izstrādājumu pārdošanas veidlapas ar datiem no transporta dokumentiem, lai novērtētu atbilstību 3.3.6. iedaļā minētajam 1., 2., 3. un 4. noteikumam un pārliecinātos, vai netiek pārdoti nedeklarēti koka izstrādājumi.

Pamatojoties uz iepriekš minēto pārbaudi, FMD galvenais birojs aizpilda dokumentu pārbaudes ziņojumu un kopā ar koka izstrādājumu pārdošanas veidlapu nosūta to MISU arhivēšanai FSO elektroniskajā datu datnē.


3.4.4.7.    Atbilstības eksporta prasībām pārbaude

Pirms FLEGT licences un eksporta sertifikāta izdošanas pastāv divas atšķirīgas secīgas pārbaudes procedūras — GFC klasifikācijas pārbaude un TLTU galīgās pārbaudes. IV pielikumā ir izklāstītas FLEGT licencēšanas prasības, kuru pamatā būs šīs pārbaudes procedūras.

FMD pārbauda atbilstību 3.3.7. iedaļā izklāstītajām prasībām, izmantojot vairākus uz vietas veikto pārbaužu un datu pārbaužu līmeņus.

A.    Inspekcijas uz vietas


A.1    GFC inspekcija

Pēc tam, kad FSO ir iesniedzis eksporta pieteikumu kopā ar visām saistītajām veidlapām un dokumentiem, FMD darbinieki, kuri strādā uz vietas, pārbauda koka izstrādājumus, veicot mērīšanu un klasificēšanu, lai novērtētu atbilstību 3.3.7. iedaļā minētajam 1., 2. un 3. noteikumam. Pēc klasificēšanas, ja GFC klasifikācijas inspektors ir pārliecinājies, ka neatbilstības nav, viņš koka izstrādājumam piestiprina “apstiprinājuma zīmi” un aizpilda veidlapu “Pieteikums kokmateriālu tirdzniecības sertifikāta saņemšanai”, pirms to atdod atpakaļ FSO. FSO atkārtoti iesniedz veidlapu “Pieteikums kokmateriālu tirdzniecības sertifikāta saņemšanai” FMD galvenajam birojam turpmākai pārbaudei, ko veic ar datu salīdzināšanu (sk. B.1. punktu turpmāk).


B.    Datu pārbaude

B.1    Deklarētās informācijas un koka izstrādājumu izcelsmes pārbaude

B.1.a    FMD galvenais birojs salīdzina datus no veidlapas “Pieteikums kokmateriālu tirdzniecības sertifikāta saņemšanai” ar veidlapu “Pieteikums mežsaimniecības produktu eksportam”, veidlapu “Pieteikums eksporta sertifikāta saņemšanai” un ESAD ASYCUDA, lai pārliecinātos par kokmateriālu izcelsmi un atbilstību 3.3.7. iedaļā minētajam 1., 2., 3., 4., 5. un 6. noteikumam.

Tad FMD iesniedz pārbaudes ziņojumu MISU arhivēšanai CID. Kad FSO ir atzīts par atbilstīgu, FMD arī iesniedz eksporta pieprasījuma veidlapu TLTU.


B.1.b    Atbilstības GTLAS pārbaude FLEGT licencēšanas vajadzībām:

izmantojot atbilstības informāciju, ko MISU arhivējusi CID tās konsolidētās pārbaudes laikā (sk. 3.6. iedaļu), TLTU pārbauda FSO atbilstības informāciju, lai pārliecinātos, vai FSO ievēro visus attiecīgos rādītājus, un, ja tas ievēro visus attiecīgos radītājus, izdod FSO eksporta sertifikātu (un FLEGT licenci Savienības tirgiem). Tad FSO iesniedz eksporta sertifikātu un visus nepieciešamos dokumentus CETO.

B.2    GFC galvenais birojs pārbauda atbilstību fiskālajiem pienākumiem:

   GFC Iekšējās revīzijas struktūrvienība salīdzina sūtījuma rēķinā iekļautos datus ar kvītī norādītajiem datiem, lai pārliecinātos, vai FSO atbilst 3.3.7. iedaļas 7. noteikumam.

Pamatojoties uz iepriekš minētajām pārbaudēm, FMD galvenais birojs iesniedz visas 3.4.4.7. iedaļā minētās veidlapas MISU arhivēšanai CID FSO elektroniskajā datu datnē.


C.    Inspekcijas uz vietas

C.1    Sūtījuma pārbaude, ko veic CETO

CETO veic papildu pārbaudes, lai nodrošinātu, ka koka izstrādājumu sūtījums atbilst eksporta sertifikātā norādītajai informācijai, un pēc tam CETO sniedz apstiprinājumu koka izstrādājumu laišanai eksportam.

Ja pastāv neatbilstības starp ESAD ASYCUDA saturu un FLEGT licenci, CETO informē TLTU, kas veic attiecīgus pasākumus, kuri tiks izstrādāti GTLAS īstenošanas posmā.

3.4.4.8.    Pārbaude attiecībā uz importētajiem koka izstrādājumiem

NPPO, sadarbojoties ar GFC un CETO, veiks importēto koka izstrādājumu sistemātiskas pārbaudes, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

   FSO likumības pārbaudes ziņojums vai

   derīga FLEGT licence, vai

   derīga CITES atļauja.



FMD, sadarbojoties ar NPPO un CETO, pārbaudīs atbilstību 3.3.8. punktā izklāstītajām prasībām, izmantojot vairākus uz vietas veikto pārbaužu un datu pārbaužu līmeņus.

Kokmateriālu importa kontrolē un pārbaudēs tiks uzturēta cieša koordinācija starp CETO un GFC, lai nodrošinātu, ka visi importētie koka izstrādājumi ir likumīgi. GFC izstrādās Procedūru rokasgrāmatu importēto koka izstrādājumu kontrolei GTLAS īstenošanas posmā. Minētajā rokasgrāmatā būs iekļauti likumības pārbaudes principi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulai (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū koka izstrādājumus (ES kokmateriālu regulai).

A.    Importa pieteikuma datu pārbaude

A.1    NPPO, GFC un CETO koordinētās dokumentu pārbaudes:

   NPPO, GFC (FMD) un CETO novērtē FSO atbilstību 3.3.8. iedaļā minētajam 1., 3., 4. un 5. noteikumam, nelikumīguma risku un, veicot dokumentu pārbaudes, apstiprina importējamo koka izstrādājumu izcelsmes likumību. NPPO aizpilda pārbaudes ziņojumu, kurā uzskaita visus iespējamos neatbilstības gadījumus.


Tiklīdz FSO būs atzīts par atbilstīgu, NPPO izdos importa atļauju. Pamatojoties uz to, CETO apstiprinās importa atļaujā uzskaitītos koka izstrādājumus pēc CETO un FMD pārbaudes (B).

Pamatojoties uz iepriekš minētajām pārbaudēm, NPPO iesniegs 3.4.4.8. iedaļā minēto pārbaudes ziņojumu MISU turpmākai pārbaudei, ko veic ar datu salīdzināšanu.

B.    Inspekcija un pārbaude uz vietas

B.1    CETO un GFC (FMD) veiktā sūtījumu inspekcija:

CETO un FMD darbinieki, kuri strādā uz vietas, pamatojoties uz iepriekš minēto pārbaužu rezultātiem un riska novērtējumu, var veikt papildu fizisko inspekciju, lai novērtētu FSO atbilstību 3.3.8. iedaļā minētajam 2. noteikumam. Koka izstrādājumu fiziskajā pārbaudē novērtē, vai tie atbilst veidlapai “Importa atļaujas pieteikums”. Tad CETO aizpilda pārbaudes ziņojumu, kurā uzskaita visus iespējamos neatbilstības gadījumus.


C.    Datu pārbaude

C.1    Koka izstrādājumu izcelsmes pārbaude, veicot salīdzināšanu:

FMD galvenais birojs salīdzina datus no pārbaudes ziņojuma ar datiem no FSO importa dokumentācijas, lai pārbaudītu atbilstību 3.3.8. iedaļā minētajam 1. un 2. noteikumam.

Pamatojoties uz iepriekš minētajām pārbaudēm, FMD galvenais birojs aizpilda dokumentu pārbaudes ziņojumu un kopā ar 3.4.4.8. iedaļā minētajām veidlapām un ziņojumiem nosūta to MISU arhivēšanai FSO elektroniskajā datu datnē.


3.5.
   Neatbilstības pārvaldība

Viena no GTLAS galvenajām funkcijām ir konstatēt un risināt neatbilstību — šo procesu bieži dēvē par neatbilstības pārvaldību. GTLAS pilda šo funkciju attiecībā uz visām darbībām, ko reglamentē likumīguma definīcija, pamatojoties uz visām pamatā esošajām juridiskajām un regulatīvajām prasībām. Turklāt neatkarīgajā revīzijā novērtē GTLAS atbilstību tajā noteiktajiem mērķiem un procesiem. GTLAS nodrošina, ka ikreiz, kad tiek konstatēta neatbilstība, tostarp neatbilstība līguma noteikumiem, tiek veikti turpmāki pasākumi, ievērojot juridiskās saistības. Ja šādi pasākumi nav paredzēti valsts tiesiskajā regulējumā, GTLAS nosaka šos papildu pasākumus, kas var ietvert administratīvas un operatīvas sankcijas. Īstenošanas posmā visos GTLAS elementos tiks integrēti mehānismi atbilstības risku apzināšanai un novēršanai, tostarp izstrādājot GTLAS pārbaudes procedūru rokasgrāmatu, kas nepieciešama, lai papildinātu esošās prasības. GTLAS ietvers arī sistemātiskas procedūras neatbilstības pārvaldībai.

Neatbilstības pārvaldība, izmantojot GTLAS, būs sistemātiska un atbildīs juridiskajām un regulatīvajām prasībām. Tā atbalstīs pārredzamības un pārskatatbildības principus, tostarp nodrošinot, ka visus GTLAS īstenošanas laikā konstatētos neatbilstības gadījumus MISU elektroniski reģistrē CID.


Dati tiks apkopoti, analizēti un darīti zināmi izpildiestādēm. Reizi pusgadā tiks publiskots kopsavilkuma ziņojums, lai veicinātu pārskatatbildību un stiprinātu ieviešanu. Ja GTLAS konstatētās neatbilstības rezultātā tiek apķīlāti kokmateriāli, tiek sākts 3.3.10. iedaļā aprakstītais kokmateriālu apķīlāšanas process.

3.6.    Konsolidētā pārbaude

Konsolidēto pārbaudi veic MISU, lai nodrošinātu, ka FSO atbilst visiem likumīguma definīcijas rādītājiem. MISU arhivē visu atbilstības informāciju, ko tā saņem no GFC FRMD un Finanšu nodaļas, un FMD, kā arī citām ministrijām un/vai valdības aģentūrām FSO elektroniskajā datu datnē. Konsolidētās pārbaudes procedūras un biežums katram rādītājam, kā arī protokoli informācijas apmaiņai starp MISU un citām ministrijām un/vai valdības aģentūrām tiks noteikti GTLAS pārbaudes procedūru rokasgrāmatā GTLAS īstenošanas posmā.

MISU, pamatojoties uz informāciju, ko tai sniegušas GTLAS pārbaudē iesaistītās ministrijas un/vai valdības aģentūras, atjauninās CID neatbilstību iedaļu FSO elektroniskajā datu datnē. MISU arī seko līdzi visiem neatbilstības gadījumiem, kas saistīti ar rādītājiem, kurus ministrijas un/vai valdības aģentūras konstatējušas un reģistrējušas CID neatbilstību sadaļā, lai nodrošinātu, ka tie tiek savlaicīgi risināti. Izmantojot CID, TLTU varēs piekļūt visiem ierakstiem par FSO atbilstību GTLAS prasībām, lai varētu pieņemt FLEGT licencēšanas lēmumus.


3.7.
   Datu un informācijas vākšana un pārvaldība

Turpmāk 1. attēlā ir parādīta datu plūsma un informācijas pārvaldības un pārbaudes procesi GTLAS, jo tā attiecas uz koka izstrādājumu tirdzniecību iekšzemes un starptautiskajā tirgū.

Attēlā ir parādīts, kā, izmantojot WTS procedūras, tiek vākti dati un informācija, lai regulētu FSO darbības un nodrošinātu atbilstību spēkā esošajam valsts tiesiskajam regulējumam.

Informācijas iesniegšana 

PASKAIDROJUMI

1. attēls: Dati un informācijas plūsma GTLAS

PASKAIDROJUMI

   Meža nozares uzņēmējs (FSO) iesniedz attiecīgos dokumentus ministrijām un/vai valdības aģentūrām, lai ievērotu attiecīgos likumīguma definīcijas rādītājus.

   Gajānas Mežsaimniecības komisija (GFC) un citas ministrijas un valdības aģentūras pārbauda FSO atbilstību rādītājiem, izmantojot datus un informāciju, ko iesniedzis FSO un kas savākta inspekciju laikā. Tad šos datus un informāciju nosūta Pārvaldības informācijas sistēmu struktūrvienībai (MISU) iekļaušanai FSO elektroniskajā datu datnē centrālajā informācijas datubāzē (CID).

   GFC pārvalda Gajānas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēmu (GTLAS), kas ietver koksnes izsekošanas sistēmu (WTS), un pārbauda FSO atbilstību, īstenojot turpmāk norādīto struktūrvienību/nodaļu darbu.

   Meža resursu pārvaldības nodaļa (FRMD) no FSO un attiecīgajām ministrijām un/vai valdības aģentūrām ievāc informāciju par FSO juridisko statusu attiecībā uz visiem koka izstrādājumu avotiem, uz kuriem attiecas I pielikums. Tad FRMD nosūta šo informāciju MISU iekļaušanai FSO elektroniskajā datu datnē CID. FRMD arī informē Meža uzraudzības nodaļu (FMD) par apstiprinājuma piešķiršanu FSO sākt mežizstrādi un saņemt GFC izsekošanas birkas un transporta dokumentus. FRMD arī nosūta Finanšu nodaļai informāciju par pārvaldības maksu, maksājumu un nodevu samaksu.


   FMD apkopo informāciju par visiem WTS kritiskajiem kontrolpunktiem, veicot pārbaudes uz vietas un dokumentu pārbaudes. FMD arī saņem attiecīgo informāciju no GTLAS iesaistītajiem FSO un pārsūta to MISU. FMD arī nosūta Finanšu nodaļai informāciju par pārvaldības maksu, maksājumu un nodevu samaksu. FMD atbild arī par iekšzemes tirgū pārdoto koka izstrādājumu apstiprināšanu, pamatojoties uz FSO atbilstību GTLAS prasībām.

   Finanšu nodaļa saņem datus un informāciju par FSO finansiālajām saistībām no visām pārējām GFC nodaļām. Visa informācija, ko saņem Finanšu nodaļa, tiek pārsūtīta MISU iekļaušanai FSO elektroniskajā datu datnē CID.

   MISU ir atbildīga par CID vispārējo pārvaldību. MISU saņem un pārbauda datus un informāciju, kas saistīta ar FSO atbilstību GTLAS prasībām, no visām pārējām GFC nodaļām, ministrijām un/vai valdības aģentūrām. MISU arhivē šo informāciju FSO elektroniskajā datu datnē CID.

   Iekšējās revīzijas struktūrvienība (IAU) veiks citu GFC nodaļu apkopoto GTLAS datu un informācijas kvalitātes kontroli. Pēc pieprasījuma tā arī sniegs neatkarīgajam revidentam ziņojumu par GTLAS funkcionēšanu GFC darbību vajadzībām. Revīzijas laikā savāktā informācija tiks arī pārsūtīta MISU arhivēšanai CID.


   Kokmateriālu likumīguma un tirdzniecības struktūrvienība (TLTU) būs Gajānas FLEGT licenču izdevēja iestāde. TLTU pārbaudīs CID, lai noteiktu FSO atbilstību visām GTLAS tiesību aktu prasībām pirms eksporta sertifikāta un FLEGT licences izdošanas. Informāciju par FLEGT licences un eksporta sertifikāta izdošanas statusu TLTU pārsūtīs MISU arhivēšanai CID. Pamatojoties uz CID ietverto informāciju, tiklīdz FSO tiek atzīts par atbilstīgu GTLAS, koka izstrādājumi drīkst nonākt eksporta tirgū.

   Sūdzību izskatīšanas mehānisms saņem, arhivē un izskata sūdzības, kas tiek saņemtas no FSO un plašas sabiedrības ar trīs kanālu — ministriju un/vai valdības aģentūru, neatkarīgā revidenta vai JMRC — starpniecību. Tad šo informāciju pārsūta MISU arhivēšanai Sūdzību reģistrā.

   Neatkarīgais revidents novērtē GTLAS darbību, efektivitāti un ticamību saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu. Neatkarīgais revidents apkopos informāciju no dokumentu pārbaudēm, pārbaudēm uz vietas, izmeklēšanām un intervijām ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. Neatkarīgajam revidentam būs arī piekļuve GFC sagatavotajai informācijai, kā arī informācijai, kas ir citu GTLAS iesaistīto ministriju un/vai valdības aģentūru rīcībā. Neatkarīgais revidents revīzijas ziņojumu nosūta Apvienotajai uzraudzības un izvērtēšanas komitejai (JMRC) izskatīšanai.


   JMRC ir divpusējs mehānisms (Gajāna un Eiropas Savienība), kas pārraudzīs GTLAS īstenošanas posmu un šā nolīguma licencēšanas posmu. Komiteja izskata kopsavilkuma ziņojumu, ko saņēmis neatkarīgais revidents, un apstiprina tā publicēšanu. JMRC arī saņems informāciju ar sūdzību izskatīšanas mehānisma starpniecību. Tā arī veicinās dialogu un informācijas apmaiņu starp Pusēm.

3.8.    FLEGT licencēšanas sistēma

FLEGT licences piešķir katram eksporta sūtījumam ar koka izstrādājumiem, kas uzskaitīti šā nolīguma I pielikumā un ko eksportē uz Savienības tirgu, ar nosacījumu, ka šāds sūtījums un eksportētājs atbilst visām GTLAS noteiktajām prasībām.

FLEGT licences izdod FSO pirms CETO galīgā apstiprinājuma.

GTLAS īstenošanas posmā tiks izstrādāta detalizēta FLEGT licenču pārvaldības un izdošanas procedūra, un tā tiks iekļauta FMD Procedūru rokasgrāmatas sadaļā par eksporta procedūrām un būs balstīta uz turpmāk norādītajiem elementiem.

Dokumenti

   Ja sūtījumā ir CITES sarakstā iekļautās sugas, ir vajadzīga CITES atļauja.


   Kokmateriālu eksportam vajadzīgie dokumenti un elektroniskās darbības vai darbības ar dokumentiem, kas vajadzīgas, lai pieteiktos eksporta sertifikātam un FLEGT licencei, tiks skaidri izklāstītas un publiskotas pirms FLEGT licencēšanas sistēmas darbības sākšanas.

   Tiks aprakstītas procedūras, lai pārbaudītu atbilstību starp ESAD ASYCUDA un FLEGT licenci.

Pārbaude

   Tiks skaidri aprakstīts pārbaudes mērķis, kā arī tās biežums un intensitāte.

Klasifikācija

   Klasifikācijas prasības tiks izklāstītas pirms kokmateriālu eksporta.

TLTU un FSO

   Tiks skaidri noteikts termiņš, kurā TLTU jāsniedz atbilde par statusu un pieteikuma rezultātu.

   Tiks skaidri izklāstīti pasākumi sūdzību izskatīšanai par TLTU darbībām.


   Tiks skaidri aprakstīti pasākumi, kas jāveic, lai TLTU apstrādātu kokmateriālu eksporta pieteikumus. Tie ietvers pieteikumu reģistrēšanu, informācijas pilnīguma un precizitātes pārbaudi, sadarbību ar eksportētāju un MISU, saziņu ar kompetentajām iestādēm un informācijas arhivēšanu.

   Tiks aprakstīti regulārie ziņojumi, kas TLTU būs jāsagatavo par FLEGT licencēm, kuras JMRC izdevusi izskatīšanai.

CETO

   Tiks skaidri noteikta CETO loma un funkcija eksporta procesā.

   Tiks skaidri noteikti pasākumi, kas jāveic, ja ir neatbilstības starp ESAD ASYCUDA un FLEGT licenci, tostarp mijiedarbība starp CETO, TLTU un MISU, kā arī informācijas pārvaldība CID.

FLEGT licencēšanas sistēma ir izklāstīta šā nolīguma IV pielikumā kopā ar FLEGT licences formātu un tajā iekļaujamo obligāto informāciju.


3.9.
   Neatkarīga revīzija

Neatkarīgās revīzijas mērķis ir novērtēt, vai GTLAS darbojas efektīvi, atbilstīgi un uzticami. Tās mērķis ir arī apzināt iespējamos trūkumus un riskus sistēmas struktūrās un īstenošanā. Neatkarīgās revīzijas nolikums, tostarp uzdevumi, vajadzīgās kvalifikācijas un metode, ir izklāstīti šā nolīguma VI pielikumā.

3.10.    Sūdzību izskatīšanas mehānisms attiecībā uz GTLAS

Sūdzību izskatīšanas mehānisms risina sūdzības un strīdus par GTLAS darbību. GTLAS ietvaros sūdzību izskatīšanas mehānisms tiks atbalstīts ar trīs kanālu — ministriju un/vai valdības aģentūru, neatkarīgā revidenta vai JMRC — starpniecību. Sīki izstrādātas sūdzību izskatīšanas un strīdu izšķiršanas mehānisma procedūras katram kanālam tiks izstrādātas GTLAS īstenošanas posmā un tiks publiskotas.

3.10.1.    Ministrijas un/vai valdības aģentūras

Sūdzību izskatīšanas mehānisms katrai ministrijai un valdības aģentūrai, kas iesaistīta GTLAS, balstīsies uz esošajām sistēmām, kuras GTLAS izstrādes laikā tiks novērtētas un pēc vajadzības pārveidotas. Sūdzību izskatīšanas mehānisms katrā ministrijā un valdības aģentūrā būs balstīts uz šādiem principiem:

   tam jābūt skaidram, pārredzamam un viegli izsekojamam;


   tam jābūt plaši publiskotam, sniedzot norādījumus par to, kā un kur iesniegt sūdzības;

   tam jāpieņem iesniegumi elektroniskā vai papīra formātā;

   tam jābūt pietiekami reaģētspējīgam, lai nodrošinātu, ka sūdzības tiek pienācīgi izmeklētas un izskatītas;

   tam ar katras ministrijas un valdības aģentūras iekšējo revīziju starpniecību jānodrošina, ka sūdzības tiek pienācīgi un savlaicīgi izskatītas;

   tam jāsniedz sūdzību iesniedzējiem iespēja pārsūdzēt lēmumus;

   tam jāpieņem sūdzības gan no fiziskām, gan juridiskām personām;

   tam jānodrošina, ka sūdzību iesniegšanas veidlapas ir lietotājiem saprotamas, un jāņem vērā fakts, ka ne visi sūdzību iesniedzēji zina, kā to lietot.

Katra ministrija un valdības aģentūra regulāri iesniedz GFC kopsavilkumu par sūdzībām, kas saņemtas saistībā ar GTLAS īstenošanu un darbību. Šajā kopsavilkumā ietvers saņemto sūdzību skaitu, sūdzību veidus un to statusu. GFC uzturēs šo informāciju elektroniskā sūdzību reģistrā CID. Neatkarīgajam revidentam būs piekļuve informācijai, kas ietverta elektroniskajā sūdzību reģistrā.


3.10.2.
   Neatkarīga revīzija

Neatkarīgajā revīzijā izveidos speciālu mehānismu, lai pārredzami izskatītu ieinteresēto personu sūdzības un pretenzijas. Izstrādājamās procedūrās neatkarīgais revidents visas sūdzības darīs zināmas GFC, lai tās iekļautu Sūdzību reģistrā, un JMRC.

Procedūrās, kas izstrādātas sūdzību izskatīšanas mehānismam meatkarīgās revīzijas ietvaros (VI pielikums), tiks ievēroti neatkarības, ticamības, pieejamības, pārredzamības un savlaicīguma principi.

3.10.3.    JMRC

JMRC ir atbildīga par sūdzību izskatīšanu saistībā ar FLEGT licencēšanas sistēmas darbību un īstenošanu abu Pušu teritorijā. Tā būs atbildīga arī par sūdzību izskatīšanu saistībā ar neatkarīgā revidenta darbu un vienosies par veicamajiem atbilstošajiem pasākumiem. Procedūrās, kas izstrādātas šim sūdzību izskatīšanas mehānismam JMRC ietvaros, tiks ievēroti neatkarības, ticamības, pieejamības, pārredzamības un savlaicīguma principi.


3.11.
   GTLAS īstenošanas uzraudzība

Puses izveido JMRC, lai veicinātu šā nolīguma pārvaldību, uzraudzību un pārskatīšanu saskaņā ar 20. pantu. JMRC vispārējā funkcija šā nolīguma pārvaldībā, uzraudzībā un izskatīšanā, kā arī tās konkrētās funkcijas, kas saistītas ar GTLAS, ir aprakstītas X pielikumā.

Gajāna un Savienība vajadzības gadījumā izveidos attiecīgas JMRC apakškomitejas, lai pievērstos konkrētām ar nolīguma īstenošanu saistītām jomām. Apakškomitejas sagatavos ziņojumus par savām atbildības jomām, tostarp ieteikumus JMRC pārskatīšanai un atbilstošai rīcībai.

Pirms FLEGT licencēšanas tiks veikts kopīgs neatkarīgs GTLAS tehniskais novērtējums. Minētajā kopīgajā tehniskajā novērtējumā tiks pārskatīts sistēmas apraksts, īpašu uzmanību pievēršot visiem grozījumiem, kas izdarīti nolīgumā pēc ratifikācijas. Minētajā novērtējumā tiks izvērtēta arī visa sistēma, lai noteiktu, vai ir ieviesti atbilstoši mehānismi, lai nodrošinātu, ka GTLAS pilda tai paredzētās funkcijas. Minētā novērtējuma kritēriji ir izklāstīti VIII pielikumā.


4
   TO SISTĒMU UZLABOŠANA, KAS ATBALSTA GTLAS ĪSTENOŠANU

GTLAS tiks izstrādāta, pamatojoties uz tās esošajiem elementiem, kas īstenošanas posmā tiks uzlaboti, kā aprakstīts turpmāk.

a)    Meža lietošanas tiesību piešķiršanas process

   Nepilnību un pašreizējo un iespējamo konflikta teritoriju apzināšana un risināšana saistībā ar zemes nodošanu lietošanā

   Informācijas apmaiņas mehānismu stiprināšana, lai uzlabotu sadarbību ar valdības aģentūrām, kas atbild par zemes nodošanu lietošanā

b)    Likumīguma definīcija

   Pašreizējā tiesiskā regulējuma nepilnību apzināšana un novēršana

c)    WTS prasības

   CID atjaunināšana GTLAS ģenerēto datu un informācijas arhivēšanai un analizēšanai — tas ietvers atsevišķu FSO elektronisko datu datni CID, lai arhivētu atbilstības datus un informāciju, kas saistīta ar katru FSO

   WTS atjaunināšana, lai ieinteresētās personas varētu piekļūt, izmantojot vienloga portālu, vienlaikus uzlabojot sakaru tehnoloģijas uzticamai un drošai datu un informācijas pārraidei un apmaiņai GFC ietvaros


d)    Pārbaude par atbilstību koncesijas piešķiršanas prasībām, likumīguma definīcijai un WTS prasībām

   Pārbaudes, verifikācijas un apstiprināšanas procedūru uzlabošana, tostarp ieviešot stingras regulāras un izlases veida inspekcijas, ko veic GFC un citas ministrijas un/vai valdības aģentūras

   Likumīguma pārbaudes starpaģentūru darbību koordinēšana, lai nodrošinātu informāciju FSO elektroniskajām datu datnēm un pārbaudes darbībām

   Sistēmu uzlabošana un attīstīšana, lai konstatētu, reģistrētu un pārvaldītu FSO neatbilstības gadījumus

   Procedūru izstrāde importētu kokmateriālu atbilstības kontrolei

   GTLAS pārbaudes procedūru rokasgrāmatas izstrāde, lai sīki izklāstītu GFC nodaļu un visu citu valdības ministriju un/vai aģentūru, kas iesaistītas GTLAS, pārbaudes funkcijas (regulārā un konsolidētā pārbaude visā piegādes ķēdē)

   Kritēriju un procedūru izstrāde GTLAS īstenošanas posmā, lai novērtētu, vai netiek traucētas Amerikas indiāņu tautu tradicionālās tiesības.


e)    FLEGT licencēšanas sistēma

   FLEGT licencēšanas sistēmas izveide attiecībā uz visu kokmateriālu eksportu uz Savienību

   Jaunas GFC struktūrvienības — TLTU, kas būs atbildīga par FLEGT licenču un eksporta sertifikātu izdošanu — izveide

f)    Neatkarīga revīzija

   Periodiskas revīzijas, ko veic saskaņota neatkarīga trešā persona nolūkā novērtēt un uzlabot GTLAS ticamību, lietderību un efektivitāti

g)    Sūdzību izskatīšanas mehānisms

   Procedūru izstrāde sūdzību saņemšanai un izskatīšanai un tādu strīdu izšķiršanai, kas saistīti ar GTLAS īstenošanu un darbību

h)    GTLAS īstenošanas uzraudzība

   Iekšējo īstenošanas struktūru izveide, lai koordinētu un uzraudzītu nolīguma īstenošanas norisi

   JMRC izveide, lai Puses īstenotu nolīgumu


i)    Citi būtiski uzlabojumi

   Uzlabota sabiedrības piekļuve informācijai par meža nozari un tās apmaiņa, jo īpaši saistībā ar GTLAS, kā noteikts IX pielikumā

   Informācijas komunikācijas tehnoloģiju izstrāde, lai nodrošinātu gandrīz reāllaika datu un informācijas apmaiņu starp FSO, ministrijām un/vai valdības aģentūrām

   Spēju veidošanas programmas par GTLAS ministriju un/vai valdības aģentūru darbiniekiem

   Jaunās GFC ieņēmumu struktūras pakāpeniska ieviešana, tostarp celma naudas ieviešana

   Pakāpeniska pāreja no papīra uz elektronisku atbalsta sistēmu

5    PAPILDINĀJUMS

Kopsavilkums par kritiskajiem kontrolpunktiem piegādes ķēdē un dokumentiem un pierādījumiem, kas apliecina likumību.

Turpmāk sniegtās tabulas pamatā ir esošās procedūras, kas izklāstītas WTS pamatnostādnēs un FMD procedūru rokasgrāmatā, kuras abas tiks atjauninātas GTLAS īstenošanas posmā (pamatnostādņu sarakstu skatīt II pielikumā).

Produkta identifikācija

Datu deklarācija

Datu pārbaude

Darbība un atbildība

Deklarējamie dati

Apstiprināšana

Salīdzināšana

Metode

Kurš ko un kā deklarē?

Kādus datus?

Kuras datu kopas tiek salīdzinātas?

Kuras datu kopas tiek salīdzinātas?

Pirms mežizstrādes (to koku identifikācijas punkts, kas var nonākt piegādes ķēdē) — sk. 3.3.1., 3.3.2. un 3.4.4.2. iedaļu

Katrs koks, kas identificēts ar unikālu inventarizācijas numuru, izmantojot FSO koku inventarizācijas birkas.

FSO sagatavo pirms mežizstrādes veiktās inventarizācijas ziņojumu un to kopā ar meža apsaimniekošanas plānu un gada darbības plānu iesniedz GFC galvenajam birojam.

Pirms mežizstrādes attiecīgo informāciju par koka izstrādājumu norāda pirms mežizstrādes veiktās inventarizācijas ziņojumā, kurā ietver mežaudžu plānu.

Norādītā informācija cita starpā ir šāda:

   identifikācijas numurs,

   suga,

   diametrs,

   atrašanās vieta (koordinātu tīkls/GPS),

   meža kvartāla numurs,

FSO pirms mežizstrādes veiktās inventarizācijas ziņojumā deklarēto inventarizācijas datu pareizības pārbaude salīdzinājumā ar GFC pārbaudes ziņojumu (fiziska inspekcija).

Attiecībā uz pārveidojamām valsts zemēm atrašanās vietu un koku sugas norāda FRMD pirms mežizstrādes veiktās inspekcijas ziņojumā.

Nepiemēro, jo inventarizācijā pirms mežizstrādes identificē komerciālo koku audzi, kas drīkst nonākt piegādes ķēdē.

Neveic salīdzināšanu, jo datus tieši apkopo GFC.

Piezīmes. Ieejas punkts piegādes ķēdē tikai lielām koncesijām un pārveidojamām valsts zemēm.

Atbrīvojumu var piešķirt, ja 25 % vai vairāk no meža kvartāla ietekmē aktīva ieguve.

Mazām koncesijām, Amerikas indiāņu ciematiem un privātām zemēm inventarizācija pirms mežizstrādes nav nepieciešama.

Mežizstrāde — sk. 3.3.2. un 3.4.4.3. iedaļu.

Katrs apaļkoks identificēts ar unikālu identifikācijas

numuru, izmantojot GFC izsekošanas birku

FSO aizpilda izvešanas atļauju vai privātīpašuma izvešanas deklarāciju. FSO to iesniedz GFC meža stacijai.

Pēc mežizstrādes, kad FSO ir gatavs transportēt koka izstrādājumus, attiecīgo informāciju par koka izstrādājumiem rakstiski norāda izvešanas atļaujā vai privātīpašuma izvešanas deklarācijā, kas ietver šādus datus:

   izdošanas datums un laiks,

   FSO nosaukums / vārds, uzvārds,

   galamērķis,

   transporta veida reģistrācijas numurs,

   GFC izsekošanas birkas numurs,

   suga un produkta veids,

   tilpums,

   koka celma GPS rādījums,

   gabalu skaits,

   diametrs (x4),

   garums.

Tikai lielām koncesijām, mazām koncesijām, pārveidojamām valsts zemēm, Amerikas indiāņu ciematiem un privātām zemēm: FSO izvešanas atļaujā vai privātīpašuma izvešanas deklarācijā deklarēto mērījumu un sugu pareizības pārbaude salīdzinājumā ar koka izstrādājumu fizisko pārbaudi.

Tikai lielām koncesijām, mazām koncesijām: vides prasību pārbaude celma fiziskās pārbaudes laikā attiecībā uz sugām, kas deklarētas izvešanas atļaujā vai privātīpašuma izvešanas deklarācijā.

Apaļkoku izcelsmes pārbaude, veicot:

1.    tikai lielām koncesijām, mazām koncesijām, Amerikas indiāņu ciematiem un privātām zemēm: GPS rādījuma, izvešanas atļaujā vai privātīpašuma izvešanas deklarācijā deklarēto sugu un diametra pārbaudi salīdzinājumā ar inspekcijas ziņojumu, dienas uzraudzības ziņojumu vai GFC lauka datu lapu (no fiziskās inspekcijas);

2.    tikai lielām koncesijām: apaļkoku skaita un tilpuma pārbaudi pa sugām un diametra klasēm, veicot salīdzināšanu starp izvešanas atļauju un GFC pārbaudes ziņojumu (no sadaļas, kas attiecas uz darbībām pirms mežizstrādes);

3.    tikai pārveidojamām valsts zemēm: GPS rādījuma un deklarētās informācijas precizitātes pārbaudi, veicot salīdzināšanu starp izvešanas atļauju un pirms mežizstrādes veiktās inspekcijas ziņojumu (no pirms mežizstrādes veiktās inspekcijas).

Piezīmes. Mazām koncesijām, Amerikas indiāņu ciematiem un privātajām zemēm ieejas punkti piegādes ķēdē ir mežizstrāde, izmantojot izvešanas atļauju vai privātīpašuma izvešanas deklarāciju. Ja inventarizācijas laikā koki nav pamanīti un FSO ir iedalītas papildu GFC birkas, dokumentu salīdzināšanai tiks ņemta vērā informācija, kas saistīta ar papildu kokiem.

Pēcmežizstrāde — sk. 3.3.3. un 3.4.4.3. iedaļu.

Nav standarta identifikācijas

Tikai lielām koncesijām: FSO saņem meža kvartāla slēgšanas vēstuli no GFC (FRMD).

Visiem FSO: atgriežot neizmantotās birkas, FSO paraksta FMD Atgriezto birku reģistru.

Tikai lielām koncesijām, mazām koncesijām un pārveidojamām valsts zemēm: FSO samaksā pārvaldības maksas, maksājumus vai nodevas un saņem kvīti no GFC, veicot maksājumus saistībā ar datiem, kas deklarēti izvešanas atļaujā vai meža koncesijas līgumā (tikai attiecībā uz valsts mežu atļaujām), vai izvešanas atļaujā, vai nomas līgumā, vai ieguves atļaujā, vai licencē, vai rakstiskā atļaujā, vai hidrolicencē (tikai attiecībā uz pārveidojamām valsts zemēm).

Tikai lielām koncesijām: meža kvartālu slēgšanas laikā attiecīgo informāciju saistībā ar kvartālu rakstiski norāda FSO kvartāla slēgšanas vēstulē, kas ietver šādu informāciju:

   meža kvartāla numurs,

   atvēršanas un slēgšanas datums,

   MAC/AAC,

   kopējais iegūtais tilpums,

   kvartāla ģeogrāfiskā atrašanās vieta.

Atgriežot neizmantotās birkas, FMD Atgriezto birku reģistrā norāda šādu informāciju:

   datums,

   koncesijas nosaukums,

   folio numurs,

   atgriezto birku skaits,

   sākuma un beigu secība(-as),

   persona, kura atgriež birkas.

Tikai lielām koncesijām: Meža kvartāla slēgšanas vēstulē deklarētās kvartāla slēgšanas pārbaude, veicot salīdzināšanu ar meža kvartāla fizisko pārbaudi.

Atgriezto birku pārbaude, veicot salīdzināšanu starp FMD Izsniegto birku reģistru un birku fizisko pārbaudi.

Tikai lielām koncesijām, mazām koncesijām un pārveidojamām valsts zemēm: veikto maksājumu pārbaude, salīdzinot kvītis ar faktiskajiem samaksātajiem līdzekļiem.

Saskaņošana nav vajadzīga.

FMD Izsniegto birku reģistrā deklarēto birku pārbaude, salīdzinot ar FMD Atgriezto birku reģistra un produkcijas datiem.

Tikai lielām koncesijām, mazām koncesijām un pārveidojamām valsts zemēm: Veikto maksājumu pārbaude, salīdzinot kvītis un/vai maksājumu grafiku ar izvešanas atļauju vai meža koncesijas līgumu (tikai attiecībā uz valsts mežu atļaujām), vai izvešanas atļauju, vai nomas līgumu, vai ieguves atļauju, vai licenci, vai rakstisku atļauju, vai hidrolicenci (tikai attiecībā uz pārveidojamām valsts zemēm)

Tikai lielām koncesijām, mazām koncesijām un pārveidojamām valsts zemēm: veicot maksājumus, norāda šādu informāciju:

   datums,

   koncesijas nosaukums,

   folio numurs,

   samaksātā summa,

   maksājuma veids 35 .

Transports — sk. 3.3.4. un 3.4.4.4. iedaļu

Katru koka izstrādājumu identificē pēc izcelsmes vietas dokumentācijas

FSO deklarē attiecīgo transporta dokumentu GFC meža stacijai.

Transportēšanas laikā attiecīgo informāciju par koka izstrādājumiem rakstiski deklarē GFC transporta dokumentā 36 (šī informācija var atšķirties atkarībā no transporta dokumenta veida) un produkcijas reģistrā (attiecīgā gadījumā), kurā ietver šādu informāciju:

   izdošanas datums un laiks,

   FSO nosaukums / vārds, uzvārds,

   galamērķis,

   transporta veida reģistrācijas numurs

FSO transporta dokumentā deklarēto mērījumu un sugu pareizības pārbaude, salīdzinot ar koka izstrādājumu fizisko inspekciju.

Transporta dokumentā deklarētā tilpuma un sugu pārbaude, salīdzinot ar mēneša ziņojumu

   GFC izsekošanas birkas numurs,

   sugas un izstrādājumu veids,

   tilpums,

   gabalu skaits,

   koku celmu GPS rādījums,

   diametrs (x4),

   garums.

Piezīmes. Transportēšanai pa autoceļiem un upēm izmanto vienus un tos pašus dokumentus. Piemēro vienu un to pašu pārbaudi.

Apstrāde: ievešana — sk. 3.3.5. un 3.4.4.5. iedaļu

Katru koka izstrādājumu identificē pēc izcelsmes vietas dokumentācijas

FSO aizpilda kokzāģētavā / kokmateriālu novietnē saņemtās / iegādātās / piegādātās produkcijas reģistru par visiem koka izstrādājumiem, kas tiek ievesti kokzāģētavā / kokmateriālu novietnē. FSO to iesniedz GFC meža stacijai.

Kad koka izstrādājumi nonāk kokzāģētavā / kokmateriālu novietnē, attiecīgo informāciju par koka izstrādājumiem norāda kokzāģētavā / kokmateriālu novietnē saņemtās / iegādātās / piegādātās produkcijas reģistrā, kurā ietver šādu informāciju:

   mēnesis,

   uzņēmuma nosaukums un adrese,

   licences numurs,

   saņemšanas datums,

   transporta dokumenta datums un numurs,

   sugas,

   koka izstrādājumu daudzums,

   koka izstrādājumu izcelsme,

   piegādes transportlīdzekļa licences numurs,

   piegādātāja nosaukums.

FSO kokzāģētavas / kokmateriālu novietnes saņemtās / iegādātās / piegādātās produkcijas reģistrā deklarēto mērījumu un sugu pareizības pārbaude, salīdzinot ar koka izstrādājumu fizisko inspekciju.

Koka izstrādājumu ielaides avota pārbaude:

kokzāģētavas / kokmateriālu novietnes saņemtās / iegādātās / piegādātās produkcijas reģistrā deklarēto sugu un tilpuma pārbaude, salīdzinot ar GFC dienas uzraudzības ziņojumu (no fiziskās inspekcijas).

Apstrādes darbība — sk. 3.3.5. un 3.4.4.5. iedaļu

Nav standarta identifikācijas

Kokzāģētavas: FSO aizpilda veidlapu “Sazāģēto un saražoto kokmateriālu deklarācija” vai “Sazāģēto apaļkoku un saražoto kokmateriālu deklarācija” attiecībā uz visiem kokzāģētavā pārstrādātajiem koka izstrādājumiem. FSO to iesniedz GFC meža stacijai.

Kokmateriālu novietnes: FSO aizpilda mēneša deklarāciju par visiem koka izstrādājumiem, kas apstrādāti kokmateriālu novietnē. FSO to iesniedz GFC meža stacijai.

Kad koka izstrādājumi tiek apstrādāti, attiecīgo informāciju par koka izstrādājumiem norāda veidlapā “Sazāģēto un saražoto kokmateriālu deklarācija” vai “Sazāģēto apaļkoku un saražoto kokmateriālu deklarācija”, kurā ietver šādu informāciju:

   mēnesis,

   uzņēmuma nosaukums un adrese,

   sugas,

   apaļkoku atlikums no iepriekšējā mēneša,

   saņemtie apaļkoki (gabali un tilpums),

   apaļkoku kopējais krājums,

   apstrādāto apaļkoku ielaide (gabali un tilpums),

   kokmateriālu izlaide (gabali un tilpums),

   apaļkoku atlikums.

Apstiprināšana nav vajadzīga, jo koka izstrādājumi (kas jau ir apstrādāti) ir apstiprināti, tos ievedot kokzāģētavā / kokmateriālu novietnē iepriekšējā posmā.

Koka izstrādājumu atgūšanas pārbaude:

to atgūto sugu un tilpuma pārbaude, kas deklarētas FSO veidlapā “Sazāģēto un saražoto kokmateriālu deklarācija” vai “Sazāģēto apaļkoku un saražoto kokmateriālu deklarācija” vai kokmateriālu novietnes mēneša deklarācijā, salīdzinot ar GFC dienas uzraudzības ziņojumu (no kokzāģētavā / kokmateriālu novietnē ievesto koka izstrādājumu fiziskās inspekcijas).

Ja koka izstrādājumi tiek apstrādāti, attiecīgo informāciju par koka izstrādājumiem norāda kokmateriālu novietnes mēneša deklarācijā, kurā ietver šādu informāciju:

   kokmateriālu novietnes nosaukums un atrašanās vieta,

   sugas,

   pārnestais atlikums (tilpums),

   ielaides tilpums,

   kopējais krājuma tilpums,

   izlaides tilpums,

   krājuma atlikuma tilpums.

Pārdošana iekšzemes tirgū — sk. 3.3.6. un 3.4.4.6. iedaļu.

Katru koka izstrādājumu identificē pēc izcelsmes vietas dokumentācijas

FSO 37 aizpilda koka izstrādājumu pārdošanas veidlapu par visiem pārdotajiem koka izstrādājumiem. FSO to iesniedz GFC meža stacijai.

Kad koka izstrādājumus izved no apstrādes uzņēmuma, attiecīgo informāciju par koka izstrādājumiem norāda koka izstrādājumu pārdošanas veidlapā, kurā ietver šādu informāciju:

   mēnesis,

   uzņēmuma nosaukums un adrese,

   licences numurs,

   pārdošanas datums,

   izstrādājums,

   sugas,

   koka izstrādājumiem — daudzums,

   rēķina numurs,

   GFC izsekošanas numurs (attiecīgā gadījumā).

Kokzāģētavām un kokmateriālu novietnēm: koka izstrādājumus, ko pārdod no šiem uzņēmumiem, apstiprina pirms to ievešanas kokzāģētavā vai kokmateriālu novietnē. Skatīt iedaļu “Pārstrāde (ievešana)”.

Lielām vai mazām koncesijām, pārveidojamām valsts zemēm, Amerikas indiāņu ciematiem un privātajām zemēm: koka izstrādājumus, ko pārdod no šīm teritorijām, vispirms apstiprina mežizstrādes laikā. Skatīt sadaļu “Mežizstrāde”.

Kokzāģētava vai kokmateriālu novietne: koka izstrādājumu izlaides pārbaude:

koka izstrādājumu pārdošanas veidlapā deklarētā tilpuma un sugu pārbaude, salīdzinot ar veidlapu “Sazāģēto un saražoto kokmateriālu deklarācija” vai “Sazāģēto apaļkoku un saražoto kokmateriālu deklarācija” vai kokmateriālu novietnes mēneša deklarāciju un kokzāģētavas / kokmateriālu novietnes saņemtās / iegādātās / piegādātās produkcijas reģistru.

Liela vai maza koncesija, pārveidojamas valsts zemes, Amerikas indiāņu ciemati un privātas zemes vai fiziska persona, juridiska persona vai struktūra, kas licencēta tikai pārdot koka izstrādājumus: koka izstrādājumu pārdošanas pārbaude, pārbaudot koka izstrādājumu pārdošanas veidlapā deklarēto tilpumu, sugas un avotu, salīdzinot ar transporta dokumentu.

Piezīmes

Koka izstrādājumu eksports — sk. 3.3.7. un 3.4.4.7. iedaļu.

Katru koka izstrādājumu identificē pēc izcelsmes vietas dokumentācijas un GFC eksporta marķējuma (zīmoga cirvīša marķējums vai nospiedums ir atkarīgs no izstrādājuma).

FSO aizpilda un iesniedz GFC (FMD) apstiprināšanai visus attiecīgos eksporta dokumentus. Kad šie dokumenti ir apstiprināti, tos nosūta atpakaļ FSO, kas tad saņem eksporta sertifikātu (un FLEGT licenci Savienības tirgiem). Tad FSO šo sertifikātu un attiecīgā gadījumā licenci kopā ar apstiprinātajiem dokumentiem iesniedz CETO.

CETO

FSO iesniedz CETO apstiprināšanai eksporta sertifikātu (un FLEGT licenci Savienības tirgiem) un citus attiecīgus dokumentus, pirms tos nodod nosūtīšanai.

Eksportējot koka izstrādājumus, attiecīgā informācija par izstrādājumiem ir norādīta šādos dokumentos:

Pieteikums mežsaimniecības produktu eksportam

   pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese,

   transporta dokumenta numurs,

   piegādātāja rēķina/kvīts numurs,

   inspekcijas vieta un licences numurs,

   ierosinātā iekraušanas eksportam vieta,

   eksporta licence

FSO pieteikumā kokmateriālu tirdzniecības sertifikāta saņemšanai deklarēto eksportējamo koka izstrādājumu tilpuma mērījumu un sugu pareizības pārbaude, salīdzinot ar fiziskajiem koka izstrādājumiem (GFC klasifikācijas inspekcija).

Eksporta sertifikātā deklarēto eksportējamo koka izstrādājumu tilpuma mērījumu un sugu pareizības pārbaude, salīdzinot ar fiziskajiem koka izstrādājumiem (CETO inspekcija).

Veidlapā “Eksporta sertifikāta pieteikums” deklarētā koka izstrādājuma izcelsmes pārbaude, salīdzinot ar veidlapu “Mežsaimniecības produkcijas eksporta pieteikums” vai transporta dokumentu.

Saskaņošana nav vajadzīga.

Pieteikums kokmateriālu tirdzniecības sertifikāta saņemšanai

   koka izstrādājumu atrašanās vieta,

   eksportētājs,

   sugas,

   apraksts,

   gabalu skaits,

   tilpuma mērījumi.

Pieteikums eksporta sertifikāta saņemšanai

   kokmateriālu tirdzniecības sertifikāta atsauces numurs,

   galamērķis,

   gabalu skaits,

   izmērs,

   sugas,

   koka izstrādājumu apraksts,

   tilpums,

   saņēmējs

ESAD ASYCUDA

   eksportētājs,

   saņēmējs,

   daudzums (svars).

Papildus iepriekš minētajiem dokumentiem eksporta sertifikātā deklarētā informācija ietver šādu informāciju:

   eksportētājs,

   kokmateriālu tirdzniecības sertifikāta atsauces numurs,

   galamērķis,

   gabalu skaits,

   izmērs,

   sugas,

   koka izstrādājumu apraksts,

   tilpums,

   saņēmējs,

   GFC zīmogs un paraksts.

Piezīmes. izvešanas punkts.

Koka izstrādājumu apķīlāšana — sk. 3.3.10. iedaļu.

Katru koka izstrādājumu identificē pēc izcelsmes vietas dokumentācijas un pēc aizturēšanas cirvīša zīmola

Caurlaidi izsniedz GFC, lai koka izstrādājumus atgrieztu piegādes ķēdē:

   kokmateriālus atgriež FSO pēc apķīlājuma atcelšanas vai

   GFC pārdod kokmateriālus, jo tie var ātri satrūdēt vai ir konfiscēti.

Kad apķīlātos koka izstrādājumus ir atļauts atgriezt piegādes ķēdē, attiecīgo informāciju par koka izstrādājumiem norāda caurlaidē, kurā ietver šādu informāciju:

   caurlaides datums,

   FSO nosaukums / vārds, uzvārds,

   sugas,

   tilpums,

   gabalu skaits un/vai izmērs,

   transporta dokumenta numurs (attiecīgā gadījumā).

Caurlaidē deklarēto koka izstrādājumu tilpuma mērījumu, gabalu skaita un/vai izmēra, kā arī sugu pareizības pārbaude, salīdzinot ar fiziskajiem koka izstrādājumiem.

Pārbaude attiecībā uz caurlaidē deklarēto tilpumu, gabalu skaitu un/vai izmēru, un sugām, salīdzinot ar apķīlāšanas veidlapu un aizturēšanas ziņojumu.

Piezīmes. Apķīlātie koka izstrādājumi nonāk piegādes ķēdē tikai pēc tam, kad GFC ir izdevusi caurlaidi.

Koka izstrādājumi tranzītā — sk. 3.3.9. iedaļu

Katrs koka izstrādājumu sūtījums, ko identificē pēc identifikācijas numuru, izmantojot HS kodu, kurš atbilst importētajiem koka izstrādājumiem, un unikāla deklarācijas numura.

Pārvadājošo transportlīdzekļu kapteinis/vadītājs deklarē tranzītā esošas preces CETO. Aģentam preces, ko ieved Gajānā, jādeklarē septiņu dienu laikā.

Informācija, ko sniedz pārvadājošā transportlīdzekļa kapteinis/vadītājs.

Koka izstrādājumi tranzītā atrodas muitas dienestu kontrolē.

Neattiecas

Neattiecas

Piezīmes. Koka izstrādājumi tranzītā atbilst CETO noteiktajām procedūrām tranzītā esošo preču pārvaldībai un kontrolei. Ja šos koka izstrādājumus transportē ar kuģi, tos nav atļauts tranzīta laikā izcelt no kuģa. Turklāt tranzītā esošos / pārkrautos koka izstrādājumus, ko pārvadā pa sauszemi, vienmēr pavada CETO amatpersonas, līdz transportlīdzeklis atstāj Gajānas muitas robežu, un oficiālā atbildība par precēm tiek nodota saņēmējvalstij, apmainoties ar oficiāliem muitas dokumentiem. Ja koka izstrādājumi tranzīta pa sauszemi laikā ir jāuzglabā, vispirms jāsaņem CETO apstiprinājums un konkrētais sūtījums jāuzglabā sanitāri apstrādātā vietā, kas paredzēta tikai tranzīta precēm. Tas pats attiecas uz koka izstrādājumiem, ko transportē ar kuģi, ja kuģim rodas darbības traucējumi.

Tādējādi CETO amatpersonas nodrošina, ka tranzītā esošo koka izstrādājumu sūtījumi netiek pārveidoti no ievešanas punkta līdz izvešanas punktam Gajānas teritorijā un nekad nenonāk piegādes ķēdē.

Koka izstrādājumu imports — sk. 3.3.8. un 3.4.4.8. iedaļu.

Katrs koka izstrādājumu sūtījums, ko identificē pēc identifikācijas numuru, izmantojot HS kodu, kurš atbilst importētajiem koka izstrādājumiem, un unikāla deklarācijas numura.

FSO aizpilda un iesniedz NPPO apstiprināšanai importa atļaujas pieteikuma veidlapu.

Kad koka izstrādājumi ir jātransportē, attiecīgo informāciju par koka izstrādājumiem norāda importa atļaujas veidlapā:

   informācija par koka izstrādājumu izcelsmi,

   izstrādājumu apraksts (veids / daudzums / svars / tilpums),

   informācija par importētāju (attiecīgā gadījumā),

   FLEGT licence vai CITES atļauja, vai likumības pārbaudes ziņojums.

FSO importa atļaujā deklarēto importējamo koka izstrādājumu tilpuma mērījumu, sugu un izcelsmes pareizības pārbaude, salīdzinot ar fiziskajiem koka izstrādājumiem (GFC inspekcija).

Koka izstrādājumu izcelsmes un FSO importa dokumentācijā deklarēto mērījumu precizitātes pārbaude, salīdzinot ar GFC pārbaudes ziņojumu (importēto koka izstrādājumu fiziskās inspekcijas laikā).

Saskaņošanu neveic.

Piezīmes. Pirmais solis piegādes ķēdē ir CETO veikta atmuitošana apstiprinātajā ievešanas ostā.

Nav kritiska kontrolpunkta piegādes ķēdē, ko pārbauda saskaņā ar GTLAS, pirms kokmateriāli tiek importēti.

_________________

VI PIELIKUMS

GTLAS NEATKARĪGĀS REVĪZIJAS NOLIKUMS

1.    Ievads

Neatkarīgo revīziju veic saskaņā ar šā nolīguma 11. pantu. Neatkarīgā revīzija attieksies uz II pielikumā uzskaitītajiem tirgus dalībniekiem un darbībām, un to piemēros I pielikumā uzskaitītajiem koka izstrādājumiem. Tā aptvers arī visus piegādes ķēdes posmus, kā aprakstīts V pielikumā, proti: juridiskais statuss, likumīga piekļuve mežam, mežizstrāde, transportēšana, neatbilstība un apķīlāti un konfiscēti kokmateriāli, apstrāde, pārdošana, imports un eksports.

Šajā pielikumā iekļautajā nolikumā (ToR) ir aprakstītas neatkarīgajā revīzijā veicamās darbības un tās funkcijas, lai novērtētu šajā nolīgumā noteikto likumīguma nodrošināšanas sistēmu. Neatkarīgajā revīzijā pārliecinās, vai kokmateriāli, kas iegūti, transportēti, pārstrādāti, eksportēti, importēti vai pārdoti iekšzemes tirgū, atbilst II pielikumam. Tajā arī pārbauda, vai šādi kokmateriāli atbilst piegādes ķēdes prasībām un vai licenču izdevēja iestāde ir izdevusi FLEGT licences tikai sūtījumiem, kas atbilst GTLAS prasībām. Nolikumā ir noteikti uzdevumi un protokoli informācijas apkopošanai un ziņojumu sniegšanai. Nolikums arī nosaka galvenos informācijas avotus un apraksta vajadzīgās neatkarīgā revidenta kvalifikācijas un pieredzi. Šo nolikumu var izmantot par pamatu detalizētāku iepirkuma dokumentu izstrādei.


2.    Mērķi

Neatkarīgās revīzijas mērķis ir novērtēt un uzlabot GTLAS darbību, uzticamību un efektivitāti.

3.    Uzdevumi

Neatkarīgā revidenta uzdevumi ir šādi:

1.    sagatavot procedūru rokasgrāmatu neatkarīgā revidenta darbībām, tajā iekļaujot metodes informācijas apkopošanai, pierādījumu novērtēšanai un ziņošanai;

2.    novērtēt, vai GTLAS darbojas uzticami un efektīvi un vai kokmateriāli, kas iegūti, apstrādāti, transportēti un tirgoti (iekšzemes un starptautiskajā tirgū), atbilst sistēmas tiesību aktu prasībām;

3.    novērtēt, vai GTLAS elementi, tai skaitā meža nodošanas lietošanā un mežizstrādes tiesības, likumīguma definīcija, sūdzību izskatīšanas mehānisms, WTS prasības, pārbaude atbilstībai GTLAS prasībām, FLEGT licencēšana, ir ieviesti un darbojas efektīvi un uzticami;

4.    novērtēt visu Gajānas Mežsaimniecības komisijas (GFC) departamentu, kas iesaistīti GTLAS darbībā, veiktspēju un efektivitāti;



5.    novērtēt GTLAS darbībā iesaistīto ministriju un/vai valdības aģentūru veikto pārbaužu veiktspēju un efektivitāti;

6.    novērtēt FLEGT licenču izdošanas procesu, lai nodrošinātu, ka licenču izdošana un pārbaudes sistēma darbojas uzticami un efektīvi;

7.    novērtēt, kā attiecīgās iestādes reģistrē, risina un arhivē paziņotos GTLAS pārbaudē iesaistīto dažādo ministriju un/vai valdības aģentūru neatbilstības gadījumus;

8.    apzināt trūkumus un nepilnības GTLAS izstrādē un īstenošanā un ierosināt ieteikumus JMRC;

9.    novērtēt, kā tiek īstenoti JMRC pielemtie korektīvie pasākumi, lai novērstu revīzijas ziņojumos konstatētās nepilnības un trūkumus;

10.    ziņot par konstatējumiem un ieteikumiem JMRC, kas regulāri publicēs šo revīzijas ziņojumu kopsavilkumu;

11.    veikt jebkādu citu izmeklēšanu, analīzi vai pētījumu, ko pieprasa JMRC, lai vēl vairāk nostiprinātu neatkarīgo revīziju.


4.    Metodika — informācijas apkopošanas un novērtēšanas un ziņojumu sniegšanas metodes 

Neatkarīgajam revidentam vienmēr ir jāizrāda profesionālisms un godprātība. Neatkarīgais revidents atbilst starptautiskajai paraugpraksei saskaņā ar ISO 19011, ISO 17021 vai līdzvērtīgu standartu. Neatkarīgā revidenta darbam jābūt balstītam uz faktiem un pierādījumiem, un tajā jāietver izmeklēšana uz vietas un dokumentu pārbaudes. JMRC pārskatīs un saskaņos 3.1. iedaļā minēto procedūru rokasgrāmatu, pirms neatkarīgais revidents sāks revīzijas darbības saskaņā ar apstiprināto rokasgrāmatu.

Darba plāns. FLEGT licencēšanas sistēmas pirmajā darbības gadā neatkarīgais revidents izstrādā un iesniedz neatkarīgās revīzijas procedūru rokasgrāmatu un veic vienu revīziju. Turpmākajos gados neatkarīgais revidents divus gadus veic vismaz GTLAS gada revīziju, pēc tam JMRC šo biežumu pārskata. Neatkarīgais revidents var veikt neizziņotas revīzijas un pārbaudes uz vietas, kā to apstiprinājusi JMRC.

Darba tvērums. Neatkarīgās revīzijas darbības aptver vismaz visus iepriekš 3. iedaļā uzskaitītos uzdevumus. Neatkarīgais revidents saskaņā ar apstiprināto rokasgrāmatu revidē to attiecīgo ministriju un/vai valdības aģentūru attiecīgās darbības, kuras ir atbildīgas par dažādiem GTLAS aspektiem.

Pierādījumu vākšana. Neatkarīgās revīzijas procedūru rokasgrāmatā apraksta pierādījumu vākšanas procedūras un praksi, tostarp pārbaudes uz vietas, izmeklēšanas, intervijas un dokumentācijas izskatīšanu. Tajā arī apraksta, kā neatkarīgais revidents atbildēs uz sūdzībām par tā darbu un par GTLAS darbību.


Revīzijas sistēmas. Dokumentējot revīzijā gūtos pierādījumus, konstatējot trūkumus un neatbilstības jebkurā GTLAS daļā un sekojot līdzi veiktajiem korektīvajiem pasākumiem, neatkarīgais revidents:

   nodrošina, ka visi revīzijas laikā izdarītie novērojumi tiek pienācīgi dokumentēti un ka revīzijas pierādījumi tiek arhivēti, sīki izklāstot veiktspējas, atbilstības un neatbilstības līmeni; 

   reģistrē novērotos ar sistēmu saistītos trūkumus, nepilnības un jomas, kurās nepieciešami GTLAS uzlabojumi, nodrošina, ka tiek sniegti atbilstīgi ieteikumi, un novērtē ieteikumu ietekmi, un

   reģistrē un novērtē visu to korektīvo pasākumu efektivitāti, kurus GFC un citas attiecīgās ministrijas un/vai valdības aģentūras, kas iesaistītas GTLAS, īstenojušas nepilnību novēršanai.

Piemēroti resursi. Neatkarīgā revidenta rīcībā ir piemēroti resursi, lai pārbaudes veiktu atbilstoši likumīguma definīcijai, un sistēmas, lai kontrolētu kokmateriālu piegādes ķēdi.

Pārvaldības sistēma. Neatkarīgajam revidentam būs atbilstoša dokumentēta pārvaldības sistēma, lai nodrošinātu, ka tā darbiniekiem ir nepieciešamā kompetence un pieredze, lai veiktu efektīvu pārbaudi un piemērotu iekšējo kontroli un uzraudzību.


5.    Ziņojumi un to izplatīšana

Neatkarīgais revidents ievēro ziņojumu struktūru un sagatavošanas kārtību, kas saskaņota ar JMRC, un neatkarīgais revidents: 

   ziņo par paveikto saskaņā ar darba plānu, kas saskaņots ar JMRC;

   sagatavo savus ziņojumus atbilstoši starptautiski atzītiem revīzijas principiem un kā JMRC norādījusi rokasgrāmatā;

   iesniedz pagaidu ziņojumu JMRC komentāru sniegšanai;

   iesniedz JMRC galīgu un pilnīgu ziņojumu (pamatojoties uz komentāriem, kas saņemti par pagaidu ziņojumu, un savāktajiem pierādījumiem), kurā ietverta visa attiecīgā informācija par revīzijas programmu un GTLAS darbību, un

   sagatavo kopsavilkuma ziņojumu, ko JMRC apstiprinās izplatīšanai plašai sabiedrībai. Kopsavilkuma ziņojuma pamatā būs pilnīgais ziņojums, un tajā būs apkopoti galvenie ieteikumi un secinājumi, tostarp konstatētie sistēmas trūkumi.


6.    Informācijas avoti

Galvenie informācijas avoti cita starpā ir dokumentu izskatīšana, apmeklējumi uz vietas un/vai apspriedes/tikšanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. Attiecībā uz apmeklējumiem uz vietas neatkarīgajam revidentam ir piekļuve vietām, kur tiek iegūti, transportēti, apstrādāti un pārdoti meža resursi, kā arī importa un eksporta vietām.

Gajāna nodrošinās, ka neatkarīgajam revidentam ir piekļuve visai būtiskajai informācijai, tostarp dokumentiem un datubāzēm, ko Gajāna un Savienība uzskata par svarīgiem vai būtiskiem, jo īpaši tiem, kas ir vajadzīgi, lai novērtētu GTLAS uzticamību un efektivitāti. Piekļuve informācijai ietver piekļuvi informācijai, ko sagatavojusi GFC, un informācijai, kura ir citu GTLAS iesaistīto ministriju un/vai valdības aģentūru rīcībā. Neatkarīgajam revidentam jo īpaši ir piekļuve informācijai no GTLAS un tās elementiem un citiem avotiem, piemēram, publicētām revīzijām no citām valstīm, kas izveidojušas FLEGT licencēšanas sistēmu, vai Gajānas REDD+ uzraudzības, ziņošanas un pārbaudes sistēmas ziņojumiem.

Ieinteresētās personas, kas varētu sniegt attiecīgu informāciju, ir norādītas turpmāk.

a)    GFC, ministrijas un citas valdības aģentūras

Visas GFC nodaļas tiek uzskatītas par galvenajiem informācijas avotiem neatkarīgā revidenta informēšanai.


Ja neatkarīgais revidents pieprasa informāciju no citām GTLAS iesaistītām ministrijām un/vai valdības aģentūrām, neatkarīgajam revidentam ir piekļuve šīm struktūrām ar GFC starpniecību.

b)    Nevalstiskie dalībnieki

   Ieinteresētās personas no pirmiedzīvotāju vidus

   Pirmiedzīvotāju tautu komisija

   Nacionālā Toshaos padome

   Gajānas Ražošanas un pakalpojumu asociācija

   Mazo mežizstrādātāju asociācija

   Meža produktu asociācija

   Pilsoniskās sabiedrības organizācijas

   Jebkura cita privāta organizācija vai persona, kas varētu sniegt informāciju par GTLAS darbību


Citi informācijas avoti var būt šādi:

   komerciālajā mežsaimniecībā iesaistītās juridiskās personas,

   akadēmiskās iestādes, piemēram, Gajānas Universitāte, Gajānas Lauksaimniecības skola un Valsts Lauksaimniecības pētniecības un paplašināšanas institūts,

   vietējās iestādes,

   Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes,

   uzņēmumi un vietējo kopienu apvienības, kas nodarbojas ar komerciālo mežsaimniecību,

   jebkuras citas ieinteresētās personas, ko neatkarīgais revidents uzskata par būtiskām.

7.    Vajadzīgās kvalifikācijas 

a)    Neatkarīgajam revidentam vajadzētu būt:

   speciālām zināšanām, vismaz augstākā līmeņa izglītībai mežsaimniecības / mežu apsaimniekošanas / meža politikas, meža / vides tiesību, dabas resursu apsaimniekošanas jomā vai saistītā jomā;

   plašai pieredzei juridiskās atbilstības uzraudzībā un novērtēšanā;



   pierādītai pieredzei meža apsaimniekošanas, kokmateriālu pārstrādes, kokmateriālu izsekojamības, muitas un pārraudzības ķēdes sistēmu revīzijā;

   labām zināšanām par koka izstrādājumu reģionālo un starptautisko tirdzniecību un komerciālo mežsaimniecības nozari;

   teicamām mutvārdu un rakstveida angļu valodas saziņas prasmēm;

   pierādītai spējai sadarboties ar dažādām ieinteresētajām personām un sasaistīt uzraudzības darbības ar dažādo valstu vides specifiku.

Zināšanas par jautājumiem, kas saistīti ar mežsaimniecību Gajānā, kā arī GTLAS, tiks uzskatītas par priekšrocību.

b)    Neatkarīgais revidents atbilst šādām prasībām:

   viņam nav interešu konflikta, kas izriet no kādām organizatoriskām vai komerciālām attiecībām, kā noteikts ISO 17021, ISO 17065 vai līdzvērtīgā standartā;

   viņš nav tieši iesaistīts meža apsaimniekošanā, kokmateriālu apstrādē, kokmateriālu tirdzniecībā vai regulējuma noteikšanā Gajānas mežsaimniecības nozarē;

   viņam ir sava kvalitātes kontroles sistēma, kā noteikts ISO 17021, ISO 17065 vai līdzvērtīgā standartā.


c)    Turklāt neatkarīgajam revidentam ir arī:

   dokumentēta iekšējā kvalitātes pārvaldības sistēma;

   ieviests mehānisms sūdzību vai pretenziju pārredzamai izskatīšanai.

8.    Atlases process un institucionālā kārtība

Konkursa procedūrā var piedalīties visas iestādes, kam ir attiecīgas spējas, tostarp bezpeļņas, akadēmiskās un pētniecības iestādes.

Piedāvājumu novērtēšana būs pārredzama, un piemērojamie kritēriji tiks publiskoti. Neatkarīgā revidenta atlases process ietvers konkurējošo struktūru likumības pārbaudi saskaņā ar JMRC noteiktajiem standartiem. Piedāvājumu novērtējuma ziņojums tiks publiskots.

Ja JMRC nav iebildumu, Gajāna ieceļ neatkarīgo revidentu.


9.    Citas prasības

Neatkarīgā revidenta papildu pienākumi ir šādi:

   sadarboties ar pilsonisko sabiedrību, ieinteresētajām personām no pirmiedzīvotāju vidus, privāto sektoru un ministrijām un/vai valdības aģentūrām tā, lai ieinteresētās personas Gajānā gūtu patiesu priekšstatu par neatkarīgā revidenta darbu, un

   pārredzamā procesā pieņemt darbā kontaktpersonu, kuras mītne būs Gajānā.

________________



VII PIELIKUMS

ATBALSTA PASĀKUMI UN FINANSĒJUMA MEHĀNISMI

Gajānas meža nozare joprojām sniedz nozīmīgu ieguldījumu valsts ekonomikā, radot darbvietas un veicinot nabadzības samazināšanu. Meža nozarei ir būtiska nozīme arī Gajānas Zaļās attīstības programmas pasākumos, piesaistot resursus no starptautiskās kopienas, lai nodrošinātu tās mežu resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Papildinot resursus no starptautiskās kopienas, Gajāna apņemas iekļaut finansējumu no valsts budžeta piešķīrumiem, lai atbalstītu šā rūpniecības sektora, kam ir pievienotā vērtība, attīstību.

Lai efektīvi īstenotu šo nolīgumu, Gajāna sadarbībā ar Savienību un tās dalībvalstīm un citiem attīstības partneriem veiks virkni atbalsta pasākumu, kā norādīts šā nolīguma 15. pantā. Tie ietver pasākumus, kuru mērķi ir šādi:

1.    stiprināt īstenošanas struktūras efektīvas koordinācijas nodrošināšanai;

2.    stiprināt regulatīvo un tiesisko regulējumu;

3.    atbalstīt GTLAS izstrādi un darbības uzsākšanu;

4.    veidot spējas;


5.    komunicēt;

6.    uzraudzīt nolīguma īstenošanu;

7.    uzraudzīt nolīguma ietekmi;

8.    izveidot īpašu telpu dialogam par zemes īpašumtiesībām, zemes izmantošanu un konfliktiem;

9.    īstenot tirgus uzlabojumus un nozares attīstību un

10.    izveidot finanšu mehānismu nolīguma īstenošanai.

Iespējamie atbalsta pasākumi ir izklāstīti turpmāk. Tie tiks plašāk izvērsti kā sīki izstrādāti rīcības plāni šā nolīguma īstenošanas agrīnā posmā.

1.    Stiprināt īstenošanas struktūras efektīvas koordinācijas nodrošināšanai

Tiks stiprinātas institucionālās struktūras, lai nodrošinātu netraucētu darbību un koordināciju starp šā nolīguma īstenošanā iesaistītajām valdības un nevalstiskajām struktūrām, proti, FLEGT BPN sekretariātu, Valdības koordinācijas struktūru un Valsts Īstenošanas darba grupu (NIWG). Gatavojoties īstenošanai, prioritāte būs atbalsts spēju veidošanai šajās struktūrās.


2.
   Stiprināt regulatīvo un tiesisko regulējumu

Līdztekus GTLAS īstenošanai Gajāna izskatīs mežsaimniecības nozarei piemērojamo normatīvo un tiesisko regulējumu, lai stiprinātu un īstenotu visus attiecīgos politikas virzienus, normatīvos aktus, statūtus, stratēģijas, pamatnostādnes, brīvprātīgus pasākumus un prakses un rīcības kodeksus. Galvenie pasākumi var ietvert:

a)    tiesiskā regulējuma efektivitātes izvērtēšanu un uzlabošanu;

b)    tiesiskā regulējuma saskaņotības izvērtēšanu un uzlabošanu;

c)    ar likumības pārbaudi saistītu noteikumu izstrādi un īstenošanu;

d)    ar WTS saistītu noteikumu izstrādi un īstenošanu;

e)    ar meža nozari saistītu prakses kodeksu izstrādi un īstenošanu un

f)    prakses kodeksu izstrādi attiecībā uz Amerikas indiāņu ciematiem un to īstenošanas veicināšanu.


3.    Atbalstīt GTLAS izstrādi un darbības uzsākšanu

GTLAS pamatā būs esošās sistēmas un struktūras, kas jau darbojas Gajānā. Ir vajadzīgs atbalsts sistēmu modernizēšanai, lai nodrošinātu pārbaudi par atbilstību II pielikumā ietvertajai likumīguma definīcijai un piegādes ķēdes kontrolei un procedūrām, kas aprakstītas V pielikumā. Atbalsta pasākumi būs vērsti uz darbībām, kas vajadzīgas, lai izveidotu funkcionālās spējas vairākās dažādās ministrijās un/vai valdības aģentūrās, un uz neatkarīgas revīzijas ieviešanu. Tie ietver WTS paplašināšanu un atjaunināšanu, kā arī likumīguma pārbaudes funkcijas, FLEGT licencēšanas sistēmas, neatkarīgās revīzijas funkcijas un sūdzību izskatīšanas mehānisma izveidi.

3.1.    Piegādes ķēde (WTS)

Gajāna paplašinās un atjauninās izsekojamības un pārbaudes sistēmu, lai nodrošinātu informācijas pieejamību gandrīz reāllaikā visā piegādes ķēdē nolūkā nodrošināt atbilstību GTLAS prasībām, kā noteikts II, IV un V pielikumā. Svarīgākie esošās sistēmas uzlabojumi ir šādi:

a)    GFC iekšējo datubāzu atjaunināšana;

b)    centrālās informācijas datubāzes (CID) izstrāde un ieviešana, lai droši arhivētu atbilstības datus un informāciju, kas saistīta ar katru FSO; 


c)    informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu uzlabošana uzticamai un drošai datu un informācijas (jo īpaši no aizzonām) pārsūtīšanai un apmaiņai starp visām ministrijām un valdības aģentūrām, kas iesaistītas GTLAS pārbaudes darbībās, un starp dažādajām GFC nodaļām un struktūrvienībām, kuras iesaistītas nolīguma īstenošanā;

d)    WTS atjaunināšana, lai FSO varētu tiešsaistē iesniegt ar piegādes ķēdi saistītu informāciju, un

e)    WTS atjaunināšana, lai GFC varētu validēt un saskaņot piegādes ķēdes datus.

3.2.    Kontrole un pārbaude

Gajāna izstrādā sistēmas visu likumīguma definīcijā ietverto rādītāju atbilstības pārbaudei un piegādes ķēdes kontrolei. Galvenie pasākumi var ietvert:

a)    GFC pašreizējās Iekšējās revīzijas struktūrvienības funkciju un pienākumu paplašināšanu, tostarp izstrādājot detalizētas procedūras, lai iekļautu GTLAS elementu revīziju GFC ietvaros;

b)    GTLAS aktīvas uzraudzības atbalstīšanu, izmantojot Iekšējās revīzijas struktūrvienības veiktās revīzijas, un


c)    procedūru izstrādi un īstenošanu, lai kontrolētu un pārbaudītu atbilstību likumīguma definīcijai un piegādes ķēdes kontrolei.

3.3.    Licencēšana

Gajāna izveido struktūrvienību un īsteno sīki izstrādātas procedūras FLEGT licenču un eksporta sertifikātu izdošanai, kā arī nepieciešamajai koordinācijai starp aģentūrām. Galvenie esošās sistēmas uzlabojumi ir šādi:

a)    Pārvaldības informācijas sistēmas struktūrvienības (MISU) izveide un nokomplektēšana, lai ievadītu, pārbaudītu, atjauninātu un glabātu datus par FSO juridisko atbilstību GTLAS prasībām;

b)    Kokmateriālu likumīguma un tirdzniecības struktūrvienības (TLTU), kas atbild par FLEGT licenču un eksporta sertifikātu izdošanu, izveide un nokomplektēšana;

c)    FLEGT licencēšanas sistēmas izstrāde, un

d)    procedūru izstrāde un attīstīšana kopā ar citām GTLAS iesaistītajām aģentūrām, jo īpaši ar muitas dienestiem, lai nodrošinātu eksporta licencēšanas procesa labu darbību un efektivitāti.


3.4.    Neatkarīga revīzija

Ja JMRC nebūs iebildumu, Gajāna nolīgs neatkarīgu revidentu, lai novērtētu sistēmas darbību, apzinātu iespējamos trūkumus un noteiktu korektīvus pasākumus GTLAS darbības, uzticamības un efektivitātes uzlabošanai.

3.5.    Sūdzību izskatīšanas mehānisms

Sūdzību izskatīšanas mehānisms identificēs, reģistrēs un pārvaldīs gadījumus, kad FSO neievēro GTLAS tiesību aktu prasības, līdz to atrisināšanai. Galvenie atbalsta pasākumi, kas vajadzīgi sūdzību izskatīšanas mehānisma īstenošanai, ir šādi:

a)    procedūru izstrāde un īstenošana, lai saņemtu, izskatītu un atrisinātu sūdzības saistībā ar visām ministrijām un valdības aģentūrām, kas iesaistītas GTLAS. Šim mehānismam būtu jāļauj saņemt, izskatīt un atrisināt sūdzības no FSO un plašas sabiedrības GTLAS īstenošanas posmā un BPN licencēšanas posmā;

b)    efektīva ieinteresēto personu sūdzību izskatīšanas mehānisma izstrāde, lai nodrošinātu, ka kopienu un FSO bažas tiek formulētas un paziņotas attiecīgajai struktūrai.


3.6.    Kopīga GTLAS izvērtēšana

Tiks veikts neatkarīgs GTLAS novērtējums, pamatojoties uz VIII pielikumā noteiktajiem kritērijiem, lai noteiktu, vai tā pienācīgi pilda savas funkcijas un vai tādējādi var sākt FLEGT licencēšanas sistēmas darbību.

4.    Veidot spējas

Visām šā nolīguma īstenošanā iesaistītajām pusēm Gajānā būs vajadzīga noteikta spēju veidošana, tostarp: tehniska apmācība ministrijām un valdības aģentūrām un to personālam, tostarp Forestry Training Center Inc. (FTCI), FLEGT BPN sekretariātam, GFC, Ieņēmumu iestādei un Darba ministrijai; apmācība un spēju veidošana mežizstrādes apvienībām un Amerikas indiāņu ciematiem; apmācība pilsoniskajai sabiedrībai; apmācība FSO, kas nav mežizstrādes apvienības un Amerikas indiāņu ciemati.


5.    Komunicēt

Komunikācija atbalsta nolīguma īstenošanu, veicinot visu attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanos, nodrošinot publisku piekļuvi informācijai, popularizējot Gajānas kokmateriālu un meža nozares tēlu un popularizējot šā nolīguma sniegtos ieguvumus ieinteresēto personu un plašākas sabiedrības vidū. Šajā nolūkā galvenie pasākumi, lai nodrošinātu efektīvu informēšanu par šā nolīguma rezultātiem un ietekmi, var būt šādi: komunikācijas stratēģijas īstenošana; ikgadēju valsts līmeņa apspriežu / informētības veicināšanas sesiju organizēšana; jaunākās informācijas par panākumiem galveno nolīguma īstenošanas starpposma mērķu īstenošanā ikgadēja sniegšana, izmantojot GFC tīmekļa vietni, sociālo plašsaziņas līdzekļu forumus, vietējo presi un vietējās radio sesijas; visu ieinteresēto personu atsauksmju digitālas un regulāri atjauninātas uzskaites uzturēšana un informācijas apmaiņas platformas izveide konsekventai informācijas izplatīšanai.

6.    Uzraudzīt nolīguma īstenošanu

Apvienotajai uzraudzības un izvērtēšanas komitejai (JMRC) ir vispārēja atbildība par nolīguma īstenošanas uzraudzību. Turklāt citas ieinteresētās personas, tostarp no privātā sektora, pilsoniskās sabiedrības un pirmiedzīvotāju tautu vidus, uzraudzīs nolīguma īstenošanu un tādējādi sniegs ieguldījumu GTLAS efektīvā īstenošanā. Šajā nolūkā galvenie pasākumi var ietvert atbalstu Valsts Īstenošanas darba grupai (NIWG) un ieinteresētajām personām, tostarp no privātā sektora, pilsoniskās sabiedrības un pirmiedzīvotāju tautu vidus, lai efektīvi uzraudzītu nolīguma un GTLAS īstenošanu.


7.    Uzraudzīt nolīguma ietekmi

Nolīguma sociālās, vidiskās un ekonomiskās ietekmes uzraudzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegti ar to paredzētie mērķi. Šajā nolūkā galvenie atbalsta pasākumi var ietvert:

   uzraudzības sistēmas izveidi vai nepieciešamības gadījumā esošo sistēmu uzlabošanu, ietverot bāzlīnijas un saskaņotus rādītājus, kas aptver tādus elementus kā meža apsaimniekošana un meža stāvoklis, iztikas līdzekļi, pārvaldība, ieņēmumu radīšana un ekonomikas attīstība, un tirgus darbība, un

   sinerģijas starp nolīgumu un REDD+ mehānismu izveidi un īstenošanu.

JMRC ievieš efektīvu uzraudzību, kā norādīts X pielikumā.


8.    Izveidot īpašu telpu dialogam par zemes īpašumtiesībām, zemes izmantošanu un konfliktiem

Lai gan šā nolīguma mērķis nav aplūkot ar zemi saistītus jautājumus, pārvaldības un tiesībaizsardzības stiprināšanā liela nozīme ir koordinācijas mehānismam, kas nodrošina īpašu telpu dialogam par zemes īpašumtiesībām, zemes izmantošanu un konfliktiem saistībā ar zemes izmantošanu starp visām iesaistītajām pusēm. Šajā kontekstā sūdzības par Amerikas indiāņu zemes jautājumiem, kas tiks darītas zināmas ministrijām un/vai valdības aģentūrām saistībā ar šā nolīguma īstenošanu, tiks novirzītas pašreizējā Amerikas indiāņu zemes īpašumtiesību projekta Pretenziju un tiesiskās aizsardzības mehānismam un tā tiesību pārņēmējai struktūrai pēc minētā projekta darbības beigām. Šajā nolūkā tiks sniegts atbalsts Pretenziju un tiesiskās aizsardzības mehānismam un tā pēctecības struktūrai.

9.    Īstenot tirgus uzlabojumus un nozares attīstību

9.1.    Starptautiskie tirgi

Lai nodrošinātu, ka Gajānas meža nozare joprojām ir galvenais vietējās ekonomikas veicinātājs, radot nodarbinātības iespējas pilsētu un lauku apvidos un veicinot nabadzības mazināšanu, Gajāna izstrādās tirgvedības stratēģiju, lai GTLAS izstrādes un licencēšanas posmā veicinātu Gajānas meža produktu piekļuvi Savienības tirgum.


9.2.    Iekšējais tirgus

Likumīgu un kvalitatīvu koka izstrādājumu piegāde vietējā tirgū ir obligāts priekšnosacījums, lai novērstu jebkādas nelikumīgas darbības, kas var apdraudēt nolīguma īstenošanu. Šajā nolūkā galvenie pasākumi var ietvert: šķēršļu likumības ievērošanai iekšzemes tirgū novērtēšanu; ar iekšējo tirgu saistītā tiesiskā regulējuma uzlabošanu; publiskā iepirkuma politikas izstrādi un atbilstības nodrošināšanas spēju un stimulu stiprināšanu, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos.

10.    Izveidot finanšu mehānismu nolīguma īstenošanai.

Nolīguma īstenošanai būs jāmobilizē finanšu resursi. Tiks izstrādāti detalizēti pasākumi un budžeti šajā pielikumā aprakstītajām jomām. Ar Savienības atbalstu Gajāna strādās kopīgi ar citiem līdzekļu devējiem, lai iegūtu piekļuvi nepieciešamajam finansējumam. Galvenie pasākumi var ietvert: līdzekļu mobilizācijas stratēģijas izstrādi, lai nodrošinātu GTLAS attīstību, un sadarbošanos ar Finanšu ministriju, lai nodrošinātu, ka katras GTLAS īstenošanā iesaistītās ministrijas un valdības aģentūras gada darbības budžets ļauj tai izpildīt tās saistības saskaņā ar GTLAS, kad tā sāks darboties.

________________



VIII PIELIKUMS

GAJĀNAS KOKMATERIĀLU LIKUMĪGUMA NODROŠINĀSANAS SISTĒMAS (GTLAS)
DARBSPĒJAS IZVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Pirms tiks sākta FLEGT licenču izdošana kokmateriālu eksportam uz Savienību, tiks veikts kopīgs neatkarīgs GTLAS tehniskais novērtējums. Šajā kopīgajā tehniskajā novērtējumā tiks izvērtēta visa sistēma, lai noteiktu, vai ir ieviesti piemēroti mehānismi GTLAS funkciju nodrošināšanai un vai tā darbojas praksē, kā paredzēts. Novērtējumā tiks pārskatīts sistēmas apraksts, īpašu uzmanību pievēršot nolīguma pārskatīšanai, kas veikta pēc ratifikācijas. Par neatkarīgā tehniskā novērtējuma darba uzdevumiem Puses kopīgi vienosies Apvienotajā uzraudzības un izvērtēšanas komitejā (JMRC).

Tehniskais novērtējums aptvers šādus aspektus:

   likumīguma definīcija, kurā uzskaitīti Gajānas tiesību akti, kas jāievēro, lai tiktu izsniegta licence;

   piegādes ķēdes kontrole, lai izsekotu koka izstrādājumus no meža līdz eksporta vai iekšzemes pārdošanas vietai un no importa vietas līdz eksporta vai iekšzemes pārdošanas vietai;



   pārbaudes procedūras, lai noteiktu atbilstību visiem likumīguma definīcijas elementiem un piegādes ķēdes kontrolei;

   eksporta sertifikātu izdošanas un FLEGT licenču izdošanas procedūras, un

   neatkarīgā revīzija, lai nodrošinātu, ka sistēma darbojas tā, kā paredzēts.

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar citiem nolīgumiem, GTLAS novērtējumu var veikt, izmantojot pakāpenisku un iteratīvu pieeju, saskaņā ar kuru novērtēšanas laikā konstatētās nepilnības un neatbilstības GTLAS var pakāpeniski novērst, īstenojot plānotos korektīvos pasākumus.

1.    LIKUMĪGUMA DEFINĪCIJA

Likumīgi ražotus kokmateriālus definē, pamatojoties uz Gajānā piemērojamo tiesisko regulējumu, kas ietver:

   Mežizstrādes tiesības: meža koncesiju piešķiršana un likumīgu tiesību piešķiršana kokmateriālu ieguvei likumīgi noteiktās robežās.



   Mežsaimniecības darbības: atbilstība tiesību aktu prasībām attiecībā uz meža apsaimniekošanu un meža darbiem, tostarp atbilstība attiecīgajiem vides un sociālās jomas tiesību aktiem.

   Nodevas un nodokļi: atbilstība tiesību aktu prasībām attiecībā uz nodokļiem, honorāriem un nodevām (vai jebkuru citu pārskatītu ieņēmumu sistēmu), kas tiešā veidā saistītas ar kokmateriālu ieguvi un mežizstrādes tiesībām.

   Citi lietotāji: attiecīgā gadījumā to zemes tiesību vai lietošanas tiesību ievērošana, kas uz noteiktu zemi vai resursiem pieder citām personām un ko varētu ietekmēt tiesības uz kokmateriālu ieguvi.

   Tirdzniecība un muita: atbilstība tiesību aktu prasībām tirdzniecības un muitas procedūru jomā.

Galvenie jautājumi

1.1.1.    Vai likumīguma definīcijā ir skaidri noteiktas tiesību aktu prasības?

1.1.2.    Vai ir norādīti principi, kritēriji un rādītāji, ko var izmantot, lai noteikt atbilstību katram likumīguma definīcijas elementam?


1.1.3.
   Vai verifikatori, ko izmanto, lai pārbaudītu atbilstību katram likumīguma definīcijas principam un kritērijam, ir īpaši balstīti uz pilnvarotās ministrijas vai valdības aģentūras dokumentētām atsaucēm uz tiesību aktiem, kuros aprakstīts, kā verifikators nodrošina atbilstību rādītājam?

1.1.4.    Vai verifikatori ir skaidri, objektīvi un praktiski piemērojami? Vai ir iespējams sajaukt verifikatora veidu? Vai verifikators aptver visas iterācijas vai reālo praksi attiecībā uz struktūrām un darbībām, uz kurām tas attiecas? Vai verifikatoram ir juridisks pamats? Vai verifikators ir atbilstošs un piemērots, lai apstiprinātu atbilstību indikatora nolūkam? Vai verifikatoru patlaban izmanto uzņēmēji un atbildīgās iestādes?

1.1.5.    Vai attiecībā uz katru kritēriju un rādītāju ir skaidri noteiktas visu attiecīgo ieinteresēto personu un regulatīvo aģentūru funkcijas un pienākumi?

1.1.6.    Vai likumīguma definīcija attiecas uz saistīto spēkā esošā valsts tiesiskā regulējuma attiecīgajām iedaļām? Ja atbilde ir “nē”, kāpēc dažas no šīm attiecīgajām iedaļām nav atspoguļotas likumīguma definīcijā?


1.1.7.    Vai likumīguma definīcijas izstrādē tika iesaistītas ieinteresētās personas?

1.1.8.    Vai GTLAS ir iekļautas tiesību aktu prasības, kas tika noteiktas apspriedēs ar ieinteresētajām personām?

1.1.9.    Vai likumīguma definīcija ir tikusi pielāgota pēc nolīguma ratifikācijas? Vai verifikatori, ko izmanto, lai pārbaudītu atbilstību katram likumīguma definīcijas principam un kritērijam, ir īpaši balstīti uz pilnvarotās ministrijas vai valdības aģentūras dokumentētām atsaucēm uz tiesību aktiem, kuros aprakstīts, kā verifikators nodrošina atbilstību rādītājam?

1.2.0.    Ja likumīguma definīcija ir grozīta, galvenie jautājumi būs šādi:

a)    Vai par šiem grozījumiem apspriedās ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un vai jebkādas turpmākas izmaiņas likumīguma pārbaudes sistēmā tika ieviestas, izmantojot procesu, kurā tika pienācīgi ņemts vērā ieinteresēto personu viedoklis?

b)    Ja likumīguma definīcijā ir izdarīti grozījumi, vai visas pārskatīšanas atbilst prasībām, kas minētas 1.1.1.–1.2.0. jautājumā?


2.    PIEGĀDES ĶĒDES KONTROLE

Sistēmām, kuru mērķis ir kontrolēt piegādes ķēdi, ir jānodrošina koka izstrādājumu izsekojamības uzticamība visā piegādes ķēdē no:

   ieguves vietas mežā līdz eksporta vietai;

   ieguves vietas mežā līdz tirdzniecības iekšzemes tirgū vietai;

   importa vietas līdz tirdzniecības iekšzemes tirgū vietai un

   no importa vietas līdz eksporta vietai.

2.1.    Izmantošanas tiesības

Tiek skaidri noteiktas zonas, kurās piešķirtas tiesības uz mežu resursu izmantošanu, un šādu tiesību subjekti.


Galvenie jautājumi

2.1.1.    Vai piegādes ķēdes kontroles sistēma ir pietiekami stingra, lai novērstu piesārņojumu ar materiāliem, attiecībā uz kuriem nav nodrošinātas spēkā esošas izmantošanas tiesības?

2.1.2.    Vai kontroles sistēma nodrošina, ka FSO, kas veic mežizstrādes darbības, ir tiešām saņēmuši atbilstīgas izmantošanas tiesības attiecībā uz konkrētajām mežu zonām?

2.1.3.    Vai mežizstrādes tiesību piešķiršanas procedūras un informācija par šādām tiesībām, tostarp to turētājiem, ir publiski pieejamas?

2.2.    Piegādes ķēdes kontrolēšanas metodes

Pastāv efektīvi mehānismi kokmateriālu izsekošanai visā piegādes ķēdē no ieguves vai importa vietas līdz pārdošanas iekšzemes tirgū vai eksporta vietai, aptverot šādus aspektus:

   FSO juridiskais statuss;

   likumīga piekļuve mežam;



   likumīgas tiesības iegūt kokmateriālus;

   mežu apsaimniekošana un mežizstrāde (ieskaitot kokmateriālus, kas savākti pēc dabiskiem traucējumiem);

   darbības pēc mežizstrādes (birku pievienošana apaļkokiem un dokumentācija);

   koka izstrādājumu transportēšana;

   koka izstrādājumu apstrāde;

   koka izstrādājumu pārdošana iekšzemes tirgū;

   apķīlāti, konfiscēti un atstāti koka izstrādājumi;

   koka izstrādājumu eksports;

   koka izstrādājumu importēts;

   tranzītā esoši koka izstrādājumi eksportam;



   sociālie, darbaspēka un fiskālie aspekti, kas saistīti ar FSO darbībām;

   FSO juridiskais statuss un fiskālā atbilstība, un

   vides aspekti, kas saistīti ar FSO darbībām.

Pieeja, ko izmanto kokmateriālu identifikācijai, var atšķirties, sākot no marķējumu izmantošanas atsevišķiem izstrādājumiem un beidzot ar kravai vai partijai pievienotās dokumentācijas pārbaudi. Izraugoties metodi, jāņem vērā kokmateriālu veids un vērtība, kā arī piesārņojuma ar nezināmas izcelsmes vai nelikumīgiem kokmateriāliem risks.

Galvenie jautājumi

2.2.1.    Vai visi dažādie piegādes ķēdes darbību veidi un kokmateriālu avoti ir identificēti un aprakstīti kontroles sistēmā?

2.2.2.    Vai visi piegādes ķēdes posmi ir identificēti un aprakstīti kontroles sistēmā?

2.2.3.    Vai pārbaudes metodikā ir iekļauta ticama, uz risku balstīta pieeja, lai nodrošinātu, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta tām piegādes ķēdes daļām, kurās ir vislielākais piesārņojuma ar nezināmiem vai nelikumīgi iegūtiem kokmateriāliem risks? Vai uz risku balstītās pieejas, kas iekļautas pārbaudes metodikās, tiek īstenotas un darbojas praksē, kā paredzēts?


2.2.4.    Vai ir definētas un dokumentētas metodes, ar kurām identificēt izstrādājuma izcelsmi un nepieļaut, ka nākamajos piegādes ķēdes posmos notiek sajaukšanās ar nezināmas izcelsmes kokmateriāliem, vai šīs metodes tiek īstenotas un darbojas uzticami piegādes ķēdes turpmāk minētajos posmos:

   koksnes krāja (inventarizācija lielām koncesijām)

   apaļkoki mežā

   transports un starpposma uzglabāšana (apaļkoku krautuvēs/uzglabāšanas baseinos, starpposma krautuvēs/uzglabāšanas baseinos)

   ievešana apstrādes uzņēmumā un materiālu uzglabāšana

   ievešana apstrādes uzņēmumā un izvešana no tā

   apstrādāto izstrādājumu uzglabāšana apstrādes uzņēmumā

   izvešana no apstrādes uzņēmuma un transports

   ievešana eksportēšanas vietā?

2.2.5.    Kuras organizācijas atbild par kokmateriālu plūsmu uzraudzību? Vai to rīcībā ir pietiekami cilvēkresursi un citi resursi, lai veiktu kontroles darbības?


2.2.6.    Vai piegādes ķēdes kontroles procedūras ir skaidri definētas un paziņotas attiecīgajām ieinteresētajām personām? Vai piegādes ķēdes kontroles procedūras tiek īstenotas un darbojas praksē, kā paredzēts?

2.3.    Kvantitatīvo datu pārvaldība

Pastāv stabili un efektīvi mehānismi, kas katrā piegādes ķēdes posmā ļauj izmērīt un reģistrēt koka izstrādājumu daudzumus, tostarp uzticamu un precīzu aplēšu izdarīšana, kuru pirms mežizstrādes sākšanas veic par koksnes krājas tilpumu (attiecīgā gadījumā) katrā ieguves vietā.

Galvenie jautājumi

2.3.1.    Vai kontroles sistēma nodrošina kvantitatīvus datus par ielaidi un izlaidi, attiecīgā gadījumā piemērojot pārrēķina koeficientus, šādos piegādes ķēdes posmos:

   koksnes krāja (inventarizācija lielām koncesijām)

   apaļkoki mežā (cirsmā)



   transports un starpposma uzglabāšana (apaļkoku krautuvēs/uzglabāšanas baseinos, starpposma krautuvēs/uzglabāšanas baseinos)

   ievešana apstrādes uzņēmumā un materiālu uzglabāšana

   ielaide ražošanas līnijās apstrādes uzņēmumā un izlaide no tām

   apstrādāto izstrādājumu uzglabāšana apstrādes uzņēmumā

   izvešana no apstrādes uzņēmuma un transports

   ievešana eksportēšanas vietā?

2.3.2.    Vai informācijas sistēmu funkcijas piegādes ķēdes pārbaudei ir skaidri noteiktas?

2.3.3.    Ja apķīlātus un/vai konfiscētus kokmateriālus ir atļauts atgriezt piegādes ķēdē, vai sistēma to pārvalda, lai nodrošinātu, ka iepriekš ir veikti visi nepieciešamie legalizācijas pasākumi?

2.3.4.    Vai tas, ka pirms mežizstrādes mazās koncesijās, pārveidojamos valsts mežos, Amerikas indiāņu zemēs un privātās zemēs nav veikta koksnes krājas inventarizācija, rada reālu risku, jo ir iespēja, ka piegādes ķēdē var nonākt nepārbaudīti kokmateriāli? Ja atbilde ir “jā”, kā šis risks tiek novērsts? Vai tas tiek novērsts efektīvi?


2.3.5.    Kuras organizācijas atbild par kvantitatīvo datu uzskaites veikšanu? Vai to rīcībā ir atbilstoši cilvēkresursi un aprīkojuma resursi? Vai organizācijas, kas atbild par kvantitatīvo datu uzskaites veikšanu, pilda savas pilnvaras un pienākumus?

2.3.6.    Vai kvantitatīvie dati tiek reģistrēti tā, lai tos bez kavēšanās varētu savietot ar ķēdes iepriekšējiem un vēlākajiem posmiem? Vai reģistrētie dati tiek izmantoti, lai tos savietotu ar iepriekšējiem un vēlākajiem posmiem?

2.3.7.    Kāda informācija par piegādes ķēdes kontroli tiek publiskota? Kā ieinteresētās personas var piekļūt šai informācijai?

2.4.    Pārbaudītu likumīgu kokmateriālu nošķiršana no nezināmas izcelsmes kokmateriāliem

Galvenie jautājumi

2.4.1.    Kādi kontroles pasākumi tiek piemēroti, lai nodrošinātu, ka visā piegādes ķēdes garumā nošķir pārbaudītus un nepārbaudītus materiālus? Vai kontroles pasākumi tiek piemēroti efektīvi?


2.5.    Importētie koka izstrādājumi

Ir ieviesti atbilstoši kontroles pasākumi, lai nodrošinātu to, ka koka izstrādājumi ir iegūti likumīgi.

Galvenie jautājumi

2.5.1.    Kādi pierādījumi ir vajadzīgi, lai pierādītu, ka importēto izstrādājumu izcelsme ir izcelsmes valstī likumīgi iegūti koki? Vai šādi pierādījumi tiek sniegti konsekventi un pareizi?

2.5.2.    Ja izmanto importētus kokmateriālus, vai FLEGT licencē var identificēt to ieguves valsti? Vai informācija par ieguves valsti tiek sistemātiski iekļauta FLEGT licencē?

2.6.    Tranzīta kokmateriāli

Ir ieviestas pienācīgas kontroles un procedūras, lai pārvaldītu koka izstrādājumus tranzītā. Pastāvošā sistēma neļauj tranzīta kokmateriāliem sajaukties ar citas izcelsmes kokmateriāliem, kas paredzēti apstrādātu izstrādājumu ražošanai vai pārdošanai.


Galvenie jautājumi

2.6.1.    Vai procedūras un kontroles, kas ieviestas, lai pārvaldītu koka izstrādājumus tranzītā, ir skaidras un atbilstošas?

2.6.2.    Vai ir ieviestas procedūras, kas nodrošina, ka tranzīta kokmateriāli netiek sajaukti ar citas izcelsmes kokmateriāliem, kuri paredzēti apstrādātu izstrādājumu ražošanai vai pārdošanai Gajānā?

2.6.3.    Vai procedūras un kontroles tiek īstenotas un darbojas efektīvi, kā paredzēts? Vai procedūras un kontroles efektīvi nodrošina, ka tranzīta kokmateriāli netiek sajaukti ar citas izcelsmes kokmateriāliem, kuri paredzēti apstrādātu izstrādājumu ražošanai vai pārdošanai Gajānā?

2.6.4.    Kāda uzskaite tiek veikta, lai varētu veikt turpmāku pārbaudi?

2.6.5.    Kāda informācija koka izstrādājumi tranzītā tiek publiskota? Kā ieinteresētās personas var piekļūt šai informācijai?


2.7.    Apķīlāti un konfiscēti koka izstrādājumi

Ir ieviestas atbilstošas procedūras un kontroles, lai nodrošinātu, ka ar apķīlātajiem koka izstrādājumiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie neatbilst Gajānas meža tiesību aktiem, tiek veiktas atbilstošas darbības, pirms tie nonāk piegādes ķēdē pēc restitūcijas, konfiskācijas un/vai pārdošanas.

Galvenie jautājumi

2.7.1.    Vai ir skaidri definēts, kas ir apķīlāti un konfiscēti kokmateriāli?

2.7.2.    Vai ir efektīvas procedūras un kontrole apķīlātu un/vai konfiscētu kokmateriālu noformēšanai atgriešanai piegādes ķēdē un izslēgšanai no FLEGT licencēšanas?

3.    PĀRBAUDES PROCEDŪRAS

Pārbaude izpaužas kā kontrole, kuras mērķis ir nodrošināt kokmateriālu likumīgumu. Tai jābūt pietiekami stingrai un efektīvai, lai ļautu konstatēt ikvienu neatbilstību prasībām — mežā vai piegādes ķēdē — un laikus veikt pasākumus, lai neatbilstību novērstu.


3.1.    Organizācija

Pārbaudi veic vadība vai neatkarīga organizācija, kam ir piemēroti resursi, pārvaldības sistēmas un kvalificēts un apmācīts personāls, kā arī stabili un efektīvi mehānismi interešu konfliktu kontrolēšanai.

Galvenie jautājumi

3.1.1.    Vai valdība ir iecēlusi vienu vai vairākas organizācijas pārbaudes uzdevumu veikšanai? Vai pilnvaras (un ar tām saistītie pienākumi) ir skaidras un ir publiskotas?

3.1.2.    Vai pārbaudes struktūras rīcībā ir pietiekami resursi, lai veiktu likumības pārbaudi? Tas ietver cilvēkresursus, finanšu, loģistikas, IT, energoapgādes un savienojamības resursus.

3.1.3.    Vai pārbaudes struktūra darbojas un spēj veikt vajadzīgos pārbaudes uzdevumus?

3.1.4.    Vai iestāžu funkcijas un pienākumi ir skaidri definēti un realizējami?


3.1.5.    Vai pārbaudes struktūrai ir pilnībā dokumentēta pārvaldības sistēma, kas:

   nodrošina, ka tās personālam ir vajadzīgā kompetence un pieredze, lai veiktu efektīvu pārbaudi?

   izmanto iekšējo kontroli vai uzraudzību?

   ietver interešu konfliktu kontroles mehānismus?

   nodrošina sistēmas pārredzamību?

   definē un piemēro pārbaudes metodiku?

3.2.    Pārbaude attiecībā uz likumīguma definīciju

Ir skaidri definēti pārbaudāmie elementi. Pārbaudes metodika ir dokumentēta, un tā nodrošina, ka šis process ir sistemātisks, pārredzams un balstīts uz pierādījumiem, tiek veikts ar regulāriem intervāliem un aptver visu, kas iekļauts definīcijā.


Galvenie jautājumi

3.2.1.    Vai pārbaudes struktūru izmantotā pārbaudes metodika aptver visus likumīguma definīcijas elementus un vai tā skaidri apraksta, kā tiek ievēroti rādītāji?

3.2.2.    Vai uz risku balstītā pieeja tiek dokumentēta, izmantojot vispusīgas un praktiskas procedūras?

3.2.3.    Vai uz risku balstītā pieeja efektīvi veicina uz likumīguma definīciju balstīto pārbaudi?

3.2.4.    Vai pārbaudes struktūra:

   pārbauda dokumentus, darbības reģistrus un darbības uz vietas (tostarp izlases veidā)?

   apkopo informāciju no ārējām ieinteresētajām personām?

   reģistrē savas pārbaudes darbības?

3.2.5.    Vai pārbaudes rezultāti ir publiski pieejami? Kā ieinteresētās personas var piekļūt šai informācijai?


3.2.6.    Vai pārbaudes rezultāti ir skaidri un nepārprotami informē par rādītāja atbilstības līmeni (jā/nē)?

3.3.    To sistēmu pārbaude, ar kurām kontrolē piegādes ķēdes integritāti

Pārbaudāmie kritēriji un rādītāji ir skaidri noteikti un aptver visu piegādes ķēdi. Pārbaudes metodika ir dokumentēta, tā nodrošina, ka šis process ir sistemātisks, pārredzams, balstīts uz pierādījumiem, tiek veikts regulāri, aptver visus kritērijus un rādītājus, kas ietverti pārbaudes jomā, un paredz datu regulāru un savlaicīgu salīdzināšanu starp katru ķēdes posmu.

Galvenie jautājumi

3.3.1.    Vai pārbaudes metodika pilnībā aptver piegādes ķēdes kontroles katru posmu? Vai tas ir skaidri noteikts pārbaudes metodikā?

3.3.2.    Kādi pierādījumi apliecina, ka piegādes ķēdes kontroles pārbaude tiešām ir veikta?

3.3.3.    Kura organizācija atbild par datu salīdzināšanu un pārbaudi? Vai tās rīcībā ir pietiekami resursi, lai veiktu datu pārvaldības darbības? Tas ietver cilvēkresursus, finanšu, loģistikas, IT, energoapgādes un savienojamības resursus.


3.3.4.    Vai pastāv metodes salīdzināšanas novērtēšanai starp datiem par koksnes krāju, iegūtajiem apaļkokiem un kokmateriāliem, kas nonāk ražotnē vai eksportēšanas vietā? Ja atbilde ir “jā”, vai šīs metodes ir efektīvas, lai noteiktu, kur dati neatbilst, un ļautu veikt turpmākus pasākumus un/vai turpmāku izmeklēšanu?

3.3.5.    Vai pastāv metodes atbilstības novērtēšanai starp neapstrādāto kokmateriālu ielaidi un apstrādāto izstrādājumu izlaidi zāģētavās un citās ražotnēs? Vai šīs metodes ietver specifikāciju un paredz regulāri atjaunināt pārrēķina koeficientus? Ja atbilde ir “jā”, vai šīs metodes ir efektīvas, lai noteiktu neatbilstības starp datu plūsmām, un ļautu veikt turpmākus pasākumus un/vai turpmāku izmeklēšanu?

3.3.6.    Vai informācijas sistēmas un tehnoloģijas, ko izmanto datu glabāšanai, pārbaudei un reģistrēšanai, ir pietiekamas, lai nodrošinātu pienācīgu pārbaudi?

3.3.7.    Vai pastāv efektīvas rezerves sistēmas, lai nodrošinātu datu ātru un efektīvu atgūšanu liela katastrofāla notikuma, piemēram, ugunsgrēka vai sistēmas darbības traucējumu, gadījumā?

3.4.    Sūdzību izskatīšanas mehānismi

Ir izveidoti piemēroti mehānismi to sūdzību un strīdu izskatīšanai, kuri rodas saistībā ar pārbaudes procesu.


Galvenie jautājumi

3.4.1.    Vai pārbaudes struktūru rīcībā ir sūdzību izskatīšanas mehānisms, kas ir pieejams visām ieinteresētajām personām?

3.4.2.    Vai pārbaudes struktūrām ir izstrādāti mehānismi, lai saņemtu iebildumus no ieinteresētajām personām un atbildētu uz tiem?

3.4.3.    Vai pārbaudes struktūrām ir izstrādāti mehānismi, lai saņemtu paziņojumus no valsts amatpersonām un atbildētu uz tiem?

3.4.4.    Vai ir noteikta skaidra kārtība, kādā sūdzības tiek saņemtas, dokumentētas, nodotas izskatīšanai augstākā līmenī (ja nepieciešams) un izskatītas?

3.5.    Neatbilstību novēršanas mehānismi

Pastāv piemēroti mehānismi tādu neatbilstību izskatīšanai, kas atklātas pārbaudes procesā vai atklājušās pēc sūdzībām vai neatkarīgās uzraudzības gaitā.


Galvenie jautājumi

3.5.1.    Vai pārbaudes sistēma nosaka mehānismus tādu neatbilstību izskatīšanai, kas konstatētas pārbaudes procesā vai atklājušās pēc sūdzībām vai neatkarīgās uzraudzības gaitā? Vai attiecīgais mehānisms ir efektīvs?

3.5.2.    Vai ir pieejama attiecīga uzskaite par neatbilstību gadījumiem un pārbaužu rezultātā veiktiem korektīviem pasākumiem vai citām darbībām? Vai tiek novērtēta šādu darbību efektivitāte?

3.5.3.    Vai ir izstrādāti mehānismi, lai izskatītu neatbilstības gadījumus un to ietekmi uz FLEGT licencēšanu un eksporta sertifikātu izdošanu? Vai tos piemēro praksē?

3.5.4.    Kāda veida informācija par neatbilstības gadījumiem tiek publiskota?


4.    EKSPORTA LICENCĒŠANA UN PĀRDOŠANA IEKŠZEMES TIRGŪ

Ir izraudzīta licenču izdevēja iestāde, kas ir atbildīga par FLEGT licenču un eksporta sertifikātu izdošanu. FLEGT licences izdod par individuāliem sūtījumiem, kuru galamērķis ir Savienība. Eksporta sertifikātus izdod tikai eksportam uz tirgiem ārpus Eiropas Savienības, un pastāv sistēmas, lai pārbaudītu iekšzemes tirgū laisto koka izstrādājumu likumību.

4.1.    Organizatoriskā struktūra

Galvenie jautājumi

4.1.1.    Kura struktūra ir atbildīga par FLEGT licenču un eksporta sertifikātu izdošanu?

4.1.2.    Vai pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka iekšzemes tirgū nonāk tikai likumīgi kokmateriāli?

4.1.3.    Vai ir ieviesti kontroles pasākumi, lai nodrošinātu šo procedūru atbilstību un efektivitāti?


4.1.4.    Vai licenču izdevējas iestādes un tās personāla funkcijas attiecībā uz FLEGT licenču un eksporta sertifikātu izdošanu ir skaidri definētas un publiski pieejamas?

4.1.5.    Vai ir definētas prasības attiecībā uz kompetenci un ieviesti iekšējās kontroles pasākumi attiecībā uz licenču izdevējas iestādes personālu?

4.1.6.    Vai licenču izdevējai iestādei ir atbilstoši resursi tās uzdevuma veikšanai? Tas ietver cilvēkresursus, finanšu, loģistikas, IT, energoapgādes un savienojamības resursus.

4.2.    FLEGT licenču un eksporta sertifikātu izdošana

Ir veikti atbilstoši pasākumi FLEGT licenču un eksporta sertifikātu izdošanai.

Galvenie jautājumi

4.2.1.    Vai FLEGT licences atbilst tehniskajām specifikācijām, kas ietvertas IV pielikumā?

4.2.2.    Vai licenču izdevējas iestādes personāla funkcijas un pienākumi ir skaidri definēti un publiski pieejami?


4.2.3.    Vai licenču izdevējas iestādes procedūras tiek efektīvi piemērotas praksē? Kādi pierādījumi pamato šo secinājumu?

4.2.4.    Vai ir pietiekama uzskaite par izdotajām FLEGT licencēm un eksporta sertifikātiem? Vai ir pietiekama uzskaite gadījumos, kad FLEGT licences un eksporta sertifikāti nav izdoti neatbilstības dēļ? Vai uzskaite skaidri atspoguļo pierādījumus, uz kuru pamata tiek izdotas FLEGT licences un eksporta sertifikāti?

4.2.5.    Vai ir ieviesta sistēma viltotu juridisko dokumentu atklāšanai un identificēšanai?

4.2.6.    Vai sistēma ir piemērota viltotu juridisko dokumentu atklāšanai?

4.2.7.    Vai licenču izdevējā iestādē ir pienācīgas procedūras, lai nodrošinātu, ka katrs kokmateriālu sūtījums atbilst likumīguma definīcijas un piegādes ķēdes kontroles prasībām, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no visām GTLAS īstenošanā iesaistītajām attiecīgajām ministrijām un valdības aģentūrām?

4.2.8.    Vai prasības attiecībā uz licenču izdošanu ir skaidri definētas un paziņotas eksportētājiem un citām iesaistītajām pusēm?


4.2.9.    Kāda veida informāciju par izdotajām licencēm publisko? Kā ieinteresētās personas var piekļūt šai informācijai?

4.2.10.    Vai Gajāna ir izstrādājusi FLEGT licenču numerācijas sistēmu, kas ļauj nošķirt FLEGT licences no eksporta sertifikātiem? Vai licenču izdevēja iestāde ir ievērojusi šo numerācijas sistēmu?

4.2.11.    Vai licencēšanas sistēma ļauj aizstāt FLEGT licenci dokumenta nozaudēšanas gadījumā?

4.2.12.    Vai licencēšanas sistēma ļauj izdarīt grozījumus FLEGT licencē vienā vai vairākos šādos gadījumos:

   mainās sūtījuma galamērķis vai saņēmējs, vai

   neatbilstība starp eksportēto kokmateriālu un koka izstrādājumu faktisko tilpumu/daudzumu pārsniedz 10 %?


4.3.    Informācijas pieprasījumi par izdotajām FLEGT licencēm

Ir ieviests piemērots mehānisms, lai atbildētu uz Savienības kompetento iestāžu informācijas pieprasījumiem attiecībā uz FLEGT licencēm, kā izklāstīts III pielikumā.

Galvenie jautājumi

4.3.1.    Vai licenču izdevējā iestādē ir uzdota un izveidota licenču informācijas funkcija, lai inter alia saņemtu informācijas pieprasījumus no Savienības kompetentajām iestādēm un citām personām un atbildētu uz tiem?

4.3.2.    Vai ir ieviestas skaidras saziņas procedūras starp licenču izdevēju iestādi un Savienības kompetentajām iestādēm?

4.3.3.    Vai pastāv saziņas kanāli, ar kuru starpniecību Gajānas vai starptautiskās ieinteresētās personas var saņemt informāciju par izdotajām FLEGT licencēm?


4.4.    Attiecīgu sūdzību un strīdu izskatīšanas mehānisms

Ir izveidots atbilstošs mehānisms to sūdzību un strīdu izskatīšanai, kuri rodas saistībā ar licenču izdošanu. Šis mehānisms ļauj izskatīt jebkuru sūdzību par licencēšanas sistēmas darbību.

Galvenie jautājumi

4.4.1.    Vai pastāv mehānisms un dokumentētas procedūras attiecīgo sūdzību izskatīšanai, kas ir pieejamas visām ieinteresētajām personām, un vai tās ir efektīvas?

4.4.2.    Vai ir noteikta skaidra kārtība, kādā sūdzības tiek saņemtas, dokumentētas, nodotas izskatīšanai augstākā līmenī (ja nepieciešams) un izskatītas?

5.    CITU VALDĪBAS ORGANIZĀCIJU PIENĀKUMI

GFC, kam ir oficiālas pilnvaras pārvaldīt Gajānas valsts mežu resursus, ir koordinējošā aģentūra šā nolīguma īstenošanai. Tā šīs funkcijas īsteno sadarbībā ar ministrijām un valdības aģentūrām, kuras ir iesaistītas GTLAS īstenošanā un kuru likumiskās pilnvaras ietekmē valsts mežu resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.


Galvenie jautājumi

5.1.1.    Vai ir ieviests mehānisms, piemēram, saprašanās memorands vai citi mehānismi, kas reglamentē citu ministriju un valdības aģentūru funkcijas un pienākumus saistībā ar šā nolīguma īstenošanu?

5.1.2.    Vai šīs citas ministrijas un valdības aģentūras tiek informētas par to likumiskajiem pienākumiem, un vai tās tos saprot?

5.1.3.    Vai ministrijām un valdības aģentūrām ir pietiekami resursi, lai veiktu šajā nolīgumā izklāstītos to uzdevumus? Tas ietver cilvēkresursus, finanšu, loģistikas, IT, energoapgādes un savienojamības resursus.

5.1.4.    Vai ir ieviesta sistēma, kas ļauj pārbaudīt, vai šīs citas ministrijas un valdības aģentūras pienācīgi un efektīvi pilda to pienākumus saskaņā ar šo nolīgumu?

5.1.5.    Vai ir skaidrs, cik bieži šādas pārbaudes tiek veiktas? Vai tiek sagatavoti šādu pārbaužu ziņojumi, un vai tie ir publiski pieejami?

5.1.6.    Vai ir ieviesta sistēma šo pārbaužu rezultātu izmantošanai, lai pastāvīgi uzlabotu GTLAS? Vai ieviestā sistēma darbojas efektīvi?


6.    INFORMĀCIJAS SISTĒMAS, KAS ATBALSTA GTLAS ĪSTENOŠANU

Saistībā ar GTLAS īstenošanu Gajāna, sadarbojoties ar Eiropas Savienību, pirms FLEGT licenču un eksporta sertifikātu izdošanas visaptveroši modernizēs informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sistēmas, kas atbalsta GTLAS.

Jo īpaši tiks izstrādātas un īstenotas IKT sistēmas, lai nodrošinātu FSO datu un informācijas gandrīz reāllaika pārraidi un apmaiņu starp GFC un ministrijām un valdības aģentūrām, kas iesaistītas šā nolīguma īstenošanā.

Galvenie jautājumi

6.1.1.    Vai IKT sistēma nodrošina savienojamību (ar efektīvu šifrēšanas spēju) informācijas pārraidīšanai starp GFC nodaļām un struktūrvienībām, arī starp GFC galveno biroju un lauka stacijām, kā arī starp lauka stacijām?

6.1.2.    Vai IKT sistēma, kas atbalsta GTLAS īstenošanu, nodrošina gandrīz reāllaika piekļuvi datiem un informācijai un to apmaiņu starp GFC un ministrijām un valdības aģentūrām, kas iesaistītas šā nolīguma īstenošanā?


6.1.3.    Vai citām ministrijām un valdības aģentūrām ir spējas, izmantojot personāla apmācību un aprīkojuma modernizāciju, lai veicinātu brīvu saziņu (tostarp datu un informācijas apmaiņu) ar GFC?

7.    NEATKARĪGS REVIDENTS

Pirms FLEGT licencēšanas sistēmas darbības uzsākšanas tiks ieviesta neatkarīga revīzija. Tās mērķis būs apzināt visas GTLAS sistēmas nepilnības, sniegt ieteikumus tās pastāvīgai uzlabošanai un tādējādi veicināt GTLAS un vispārīgi šā nolīguma darbību, uzticamību un efektivitāti.

Galvenie jautājumi

7.1.1.    Vai neatkarīgās revīzijas īstenošana atbilst nolikumam, kas izklāstīts VI pielikumā?

7.1.2.    Vai valdība ir izstrādājusi neatkarīgās revīzijas pamatnostādnes, vai šīs pamatnostādnes atbilst VI pielikumā izklāstītajam nolikumam un vai valdība ir publiskojusi šīs pamatnostādnes?


7.1.3.    Vai minētās pamatnostādnes skaidri nosaka, kādas atbilstības prasības jāizpilda (sk. VI pielikumu) organizācijai revīzijas funkciju veikšanai, lai nodrošinātu objektivitāti un novērstu interešu konfliktus?

7.1.4.    Vai pamatnostādnes paredz procedūras attiecībā uz piekļuvi informācijai?

7.1.5.    Vai ieinteresētās personas praktiski var piekļūt informācijai, kas ietverta IX pielikumā?

7.1.6.    Vai pamatnostādnēs ir paredzētas procedūras tādu sūdzību iesniegšanai, kas attiecas uz GTLAS un citiem nolīguma elementiem, un šādu sūdzību publiskošanai?

7.1.7.    Vai ziņošanas un informācijas publiskošanas noteikumi, kas attiecas uz neatkarīgo revīziju, ir precizēti un noteikti?

7.1.8.    Vai neatkarīgās revīzijas metodika atbilst starptautiskajai paraugpraksei saskaņā ar ISO 19011, ISO 17021 vai līdzvērtīgu standartu?


7.1.9.    Vai pēc tam, kad JMRC nav iebildusi, Gajāna ir nolīgusi neatkarīgo revidentu? Vai JMRC ir norādījusi, ka neiebilst neatkarīgā revidenta izvēlei, un vai Gajāna ir nolīgusi neatkarīgo revidentu, lai veiktu pārbaudes uzdevumus? Vai pilnvaras (un ar tām saistītie pienākumi) ir skaidras un ir publiskotas?

7.1.10.    Vai GTLAS noteiktās ministriju un valdības aģentūru institucionālās funkcijas un pienākumi ir skaidri definēti un tiek piemēroti?

7.1.11.    Vai neatkarīgā revidenta rīcībā ir piemēroti resursi, lai pārbaudes veiktu atbilstoši likumīguma definīcijai, un sistēmas kokmateriālu piegādes ķēdes kontrolēšanai?

7.1.12.    Vai neatkarīgā revidenta rīcībā ir pilnībā dokumentēta pārvaldības sistēma, kas:

   nodrošina, ka tā personālam ir vajadzīgā kompetence un pieredze, lai veiktu efektīvu pārbaudi?

   izmanto iekšējo kontroli vai uzraudzību?

   ietver interešu konfliktu kontroles mehānismus?

   nodrošina sistēmas pārredzamību?

   definē un piemēro pārbaudes metodiku?

________________



IX PIELIKUMS

PUBLISKA PIEKĻUVE INFORMĀCIJAI PAR FLEGT LICENCĒŠANAS SISTĒMU

1.    IEVADS

Saskaņā ar Gajānas un Savienības politiku, kas paredz dabas resursus apsaimniekot pārredzami un atbildīgi, Puses vienojas, ka informācijas pieejamība ir būtiska šā nolīguma sekmīgai īstenošanai. Tādēļ Puses apņemas nodrošināt nepārtrauktu piekļuvi informācijai, lai veicinātu nolīguma īstenošanu un uzraudzību. Puses arī apņemas nodrošināt, ka ir publiski pieejama informācija, kas iegūta saskaņā ar Gajānas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēmu (GTLAS), kura izveidota atbilstoši līgumam.

2.    INFORMĀCIJA, KAS JĀPUBLICĒ APVIENOTAJAI UZRAUDZĪBAS UN IZVĒRTĒŠANAS KOMITEJAI

2.1.    Struktūra un procedūras, kas nosaka Apvienotās uzraudzības un izvērtēšanas komitejas (JMRC) darbību


2.2.    JMRC sanāksmju protokoli un lēmumu kopsavilkumi

2.3.    Informācija par neatkarīgo revīziju

a)    Neatkarīgā revidenta nolikums

b)    Neatkarīgās revīzijas procedūru rokasgrāmata

c)    Neatkarīgā revidenta atlases kritēriji

d)    Neatkarīgā revidenta kopsavilkuma ziņojumi

2.4.    JMRC gada ziņojumi, jo īpaši šāda informācija:

a)    Gajānas panākumi katra GTLAS elementa īstenošanā un visos citos jautājumos, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu;


b)    panākumi, kas gūti nolīguma mērķu sasniegšanā, kā arī darbības, kas jāveic nolīgumā noteiktajā termiņā, un attiecīgie papildu pasākumi, pirms FLEGT licencēšanas sistēma sāk darboties;

c)    Gajānas izdoto FLEGT licenču skaits;

d)    pasākumi, kas veikti (ja ir veikti), lai novērstu nelikumīgas izcelsmes koka izstrādājumu eksportu uz tirgiem ārpus Savienības vai to laišanu valsts tirgū;

e)    Gajānā importēto vai tranzītā caur Gajānu tranzītā vesto un Gajānā pārkrauto koka izstrādājumu daudzumi;

f)    pasākumi, kas veikti (ja ir veikti), lai nepieļautu nelikumīgas izcelsmes koka izstrādājumu importu un tādējādi nodrošinātu FLEGT licencēšanas sistēmas pareizu darbību;

g)    gadījumi, kad Gajānā netiek ievērota GTLAS, un šādos gadījumos veiktie pasākumi;


h)    koka izstrādājumu daudzums, kas eksportēts uz Savienību FLEGT licencēšanas sistēmas ietvaros, iedalot pa atbilstošajām HS kodu grupām un pa Savienības dalībvalstīm, kurās veikts imports (datus iesniedz Savienība);

i)    koka izstrādājumu daudzums, kas eksportēts uz Savienību FLEGT licencēšanas sistēmas ietvaros, iedalot pa atbilstošajām HS kodu grupām un pa Savienības dalībvalstīm, kas ir galamērķa valstis (datus iesniedz Gajāna);

j)    informācija par gadījumiem un koka izstrādājumu daudzumiem, attiecībā uz kuriem bija nepieciešami precizējumi starp Gajānas licenču izdevēju iestādi un Savienības kompetentajām iestādēm.

3.    INFORMĀCIJA, KAS JĀPUBLICĒ GAJĀNAI

GFC, izmantojot dažādus kanālus, regulāri publicēs un/vai darīs pieejamu attiecīgu informāciju un ziņojumus. Informācija ietvers turpmāk norādītos elementus.


3.1.    Juridiskā informācija:

a)    nolīguma, tā pielikumu un turpmāko grozījumu teksts;

b)    II pielikumā minētais valsts tiesiskais regulējums;

c)    ratificētās starptautiskās konvencijas un līgumi;

d)    GFC Prakses kodekss, WTS pamatnostādnes un Pamatnostādnes par lielām un mazām koncesijām;

e)    attiecīgās Procedūru rokasgrāmatas iedaļas, kas saistītas ar V pielikumā aprakstītajām pārbaudes procedūrām;

f)    jebkurš juridisks vai regulatīvs teksts, kas saistīts ar II vai V pielikumu un pieņemts GTLAS īstenošanas posmā.


3.2.    Produkta informācija:

a)    kopējais gadā saražotās koksnes apjoms pa izstrādājumu veidiem;

b)    pārstrādātie gada apjomi pa izstrādājumu veidiem;

c)    gadā eksportēto apaļkoku apjomi (kopā un uz Savienību);

d)    gadā eksportēto kokmateriālu daudzums pa izstrādājumu veidiem (kopā un uz Savienību);

e)    iekšzemes tirgū tirgoto kokmateriālu gada apjoms pa izstrādājumu veidiem;

f)    apķīlātu un konfiscētu kokmateriālu gada apjoms.

3.3.    Informācija par piešķiršanu:

a)    to FSO nosaukumu saraksts, kuriem ir piešķirti meža koncesijas līgumi, lauksaimniecības zemes nomas līgumi, ieguves atļaujas vai licences, un meža koncesijas līgumu īpašumtiesības;


b)    papildu informācija par lielu un mazu koncesiju individuālo statusu — kontaktinformācija, koncesijas apgabala apraksts (karte), koncesijas juridiskais statuss, ilgums;

c)    GFC piešķiršanas procedūras attiecībā uz meža koncesijām;

d)    pamatnostādnes par citu aģentūru atļauju / nomas līgumu / licenču / īpašumtiesību piešķiršanu, ja tās piešķir par valsts mežu zemi;

e)    meža koncesiju piešķiršanas kritēriji;

f)    meža koncesiju atrašanās vietu karte, kurā norādītas iedalītās platības;

g)    mežizstrādei pieejamo platību atrašanās vietu karte un pieteikumu iesniegšanas termiņi;

h)    attiecīgā gadījumā — informācija par faktiskajiem īpašniekiem vai personām, kurām ir faktiska kontrole pār koncesijas turētāju;

i)    to FSO saraksts, kuriem ir atļauja komercializēt pārveidošanu vai pēc dabiskiem traucējumiem savāktus kokmateriālus;

j)    pārveides vai pēc dabiskiem traucējumiem savākto kokmateriālu apjoms gadā.


3.4.    Pārvaldības informācija:

a)    par koncesiju pārvaldību un kontroli atbildīgo aģentūru pilnvaras, funkcijas un pienākumi;

b)    sertificēto mežsaimniecības koncesiju platība;

c)    attiecīgā gadījumā — sociālās ietekmes uz vidi novērtējumi;

d)    to ministriju un valdības aģentūru saraksts, kurām ir pārbaudes pienākumi saskaņā ar II pielikumu;

e)    to lielo koncesiju saraksts, kurām ir apstiprināti apsaimniekošanas plāni;

f)    Amerikas indiāņu ciematu un privāto apmežoto platību saraksts;

g)    saprašanās memorands, kurā izklāstītas GTLAS pārbaudes ministriju un valdības aģentūru funkcijas un pienākumi saskaņā ar nolīgumu.


3.5.    Apstrādes informācija:

a)    apstiprināto pārstrādes FSO saraksts ar kontaktinformācija;

b)    apstrādāto apaļkoku apjoms gadā pa sugām un izstrādājumu veidiem.

3.6.    Eksporta informācija:

a)    dati par Gajānā importētajiem koka izstrādājumiem;

b)    dati par eksportu uz Savienību pa sugām, valstīm un apjomiem attiecībā uz katru FSO;

c)    dati par pieprasītajiem, izdotajiem un noraidītajiem eksporta sertifikātiem.

3.7.    Informācija par GTLAS un uzraudzību:

a)    GTLAS apraksts, ietverot arī valsts tiesisko regulējumu, kas nosaka GTLAS īstenošanu, un citas attiecīgas metodikas;


b)    eksporta sertifikātu un FLEGT licenču piešķiršanas procedūras;

c)    izdoto FLEGT licenču saraksts;

d)    noraidīto FLEGT licenču pieteikumu saraksts;

e)    pārbaudes ziņojumi būs pieejami pēc pieprasījuma.

3.8.    Informācija par izdevējiestādēm un to konkrētajiem pienākumiem, izpaužot jebkuras citas ministrijas un valdības aģentūras dokumentus.

4.    INFORMĀCIJA, KAS JĀPUBLICĒ SAVIENĪBAI

a)    Šā nolīguma, tā pielikumu un grozījumu (ja tādi ir) teksts;

b)    to Gajānā izdoto FLEGT licenču skaits, ko saņēmušas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes;

c)    no Gajānas Savienībā importēto kokmateriālu un koka izstrādājumu gada daudzumi un vērtība;


d)    Savienībā importēto kokmateriālu un atvasināto koka izstrādājumu kopējais daudzums un vērtība dalījumā pa valstīm, ar FLEGT licencēm un bez tām;

e)    visi pieejamie neatkarīgā tirgus monitoringa ziņojumi;

f)    atjaunināta informācija par Savienības noteikumiem saistībā ar kokmateriālu tirdzniecību un par finansiālo un tehnisko atbalstu BPN īstenošanai Gajānā;

g)    to Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu saraksts un kontaktinformācija, kuras ir atbildīgas par FLEGT un Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (ES kokmateriālu regula).

5.    INFORMĀCIJA PAR FINANŠU DARĪJUMIEM

GFC darīs pieejamu finansiālo informāciju par meža nozari, sagatavojot gada ziņojumus, kuros būs iekļauti

   mežsaimniecības ieņēmumi no gada maksājumiem, piemēram, meža nomas maksām, platības maksām, un

   strīdu, norēķinu un sodu maksājumu un nesamaksāto sodu saraksts.


6.    CITA INFORMĀCIJA, KAS JĀPUBLISKO

Papildus iepriekš sniegtajam uzskaitījumam GFC regulāri atjaunina un dara publiski pieejamu visu attiecīgo informāciju, tostarp ziņojumus, kas saistīti ar Gajānas mežsaimniecības nozari, jo īpaši attiecībā uz pārvaldību un atbilstību tiesību aktiem.

Pēc vienas Puses priekšlikuma JMRC arī var ieteikt papildu informāciju, kas jāpublisko.

7.    ĪSTENOŠANAS METODES

Šis pielikums atbilst Gajānas tiesību aktiem saistībā ar publisko piekļuvi informācijai, proti, 2011. gada Likumam par piekļuvi informācijai Nr. 21 un 2009. gada Mežu likumam Nr. 6.

Šajā pielikumā uzskaitīto informāciju dara pieejamu, izmantojot šādus līdzekļus:

a)    oficiālie ziņojumi,

b)    GFC un Forest Products Development and Marketing Council Inc. tīmekļa vietnes, kā arī Dabas resursu ministrijas, Valdības informācijas aģentūras un citu valdības aģentūru tīmekļa vietnes;


c)    ieinteresēto personu īstenošanas platforma;

d)    publiskas sanāksmes,

e)    preses konferences,

f)    filmas un

g)    radio un televīzija.

Tiks izstrādātas arī procedūras šajā pielikumā uzskaitītās informācijas turpmākai pārvaldībai un atjaunināšanai.

8.    KOMUNIKĀCIJAS STRATĒĢIJA

Tiks īstenota komunikācijas stratēģija, ko izstrādās, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, un tās pamatā būs šādi principi:

a)    informācija būs pieejama bez maksas vai par samērīgu samaksu;


b)    tiks darīts pieejams to publisko dokumentu saraksts, kuriem varēs piekļūt;

c)    informācija būs precīza un aktuāla;

d)    informācija tiks darīta pieejama savlaicīgi;

e)    informācija tiks sniegta publicēšanai piemērotā formātā;

f)    tiks uzskaitītas komunikācijas metodes;

g)    GTLAS būs viens no galvenajiem informācijas avotiem.

________________



X pielikums

APVIENOTĀ UZRAUDZĪBAS UN IZVĒRTĒŠANAS KOMITEJA

1.    Saskaņā ar šā nolīguma 20. pantu izveido Apvienoto uzraudzības un izvērtēšanas komiteju (JMRC).

2.    Puses ieceļ savus pārstāvjus JMRC.

3.    JMRC darbosies saskaņā ar reglamentu, ko tā izstrādās un pieņems.

4.    JMRC funkcijas un uzdevumi ir šādi:

a)    šā nolīguma īstenošanas pārvaldība, uzraudzība un īstenošana, tostarp neatkarīgās revīzijas pārvaldība,

b)    dialoga un informācijas apmaiņas starp pusēm sekmēšana.


5.    Šā nolīguma pārvaldība

JMRC:

a)    veic neatkarīgu novērtējumu par Gajānas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēmas (GTLAS) gatavību darbam saskaņā ar VIII pielikumā aprakstītajiem kritērijiem. Novērtēšanā nosaka, vai FLEGT licencēšanas sistēmas pamatā esošā GTLAS, kas aprakstīta V pielikumā, pienācīgi pilda savas funkcijas;

b)    ierosina datumu, kurā FLEGT licencēšanas sistēmai vajadzētu būt pilnībā darbotiesspējīgai;

c)    saņem jebkuras Puses paziņojumus, ja tām ir aizdomas vai pierādījumi par FLEGT licencēšanas sistēmas apiešanu vai pārkāpumiem, un nosaka vajadzīgās turpmākās darbības saskaņā ar šā nolīguma 12. pantu;

d)    izstrādā un pieņem nolīguma īstenošanas grafiku, kā arī uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, lai sekotu līdzi grafika izpildei;

e)    pārskata un komentē importēto koka izstrādājumu kontroles procedūru rokasgrāmatu un GTLAS pārbaudes procedūru rokasgrāmatu, kurā ietverta metodika un kritēriji uz risku balstītajām pieejām, kas ietvertas GTLAS;


f)    izskata sūdzības, kas saistītas ar FLEGT licencēšanas sistēmu vienas Puses vai abu Pušu teritorijā;

g)    veic īpašu uzskaiti par visām izmaiņām, kas izdarītas šā nolīguma pielikumos, un attiecīgo sanāksmju ar ieinteresēto personu grupām protokolus. Uzskaiti veic no ratifikācijas visā nolīguma darbības laikā;

h)    izstrādā ieteikumus, lai palīdzētu sasniegt šā nolīguma mērķus, tostarp tos, kas attiecas uz spēju veidošanu un privātā sektora, pilsoniskās sabiedrības un pirmiedzīvotājus pārstāvošo ieinteresēto personu līdzdalību;

i)    pēc vajadzības izveido darba grupas, lai pievērstos jebkādiem šā nolīguma īstenošanas aspektiem;

j)    sagatavo un publicē gada ziņojumus par šā nolīguma īstenošanu saskaņā ar IX pielikumu, pamatojoties uz Pušu sniegto informāciju;

k)    saņem un izskata jebkuras Puses priekšlikumus par šā nolīguma vai tā pielikumu grozījumiem, sniedz Pusēm ieteikumus par jebkuriem ierosinātajiem šā nolīguma grozījumiem un pieņem šā nolīguma pielikumu grozījumus saskaņā ar šā nolīguma 27. pantu;


l)    pēc vienas Puses vai abu Pušu priekšlikuma izskata jebkuru citu ar šo nolīguma īstenošanu saistītu jautājumu;

m)    saskaņā ar nolīguma 25. pantu cenšas rast pieņemamu risinājumu gadījumā, ja Pusēm ir atšķirīgs viedoklis attiecībā uz šā nolīguma piemērošanu vai interpretāciju.

6.    Šā nolīguma uzraudzība un pārskatīšana

JMRC:

a)    uzrauga progresu, kas panākts VII pielikumā izklāstīto mērķu sasniegšanā;

b)    nodrošina, ka šā nolīguma sociālās, ekonomiskās un vidiskās ietekmes novērtējums atbilst labai praksei un kritērijiem, par kuriem Pusēm jāvienojas, un ierosina lietderīgus risinājumus visām minētajā novērtējumā konstatētajām problēmām;

c)    nodrošina, ka tiek veikti regulāri šā nolīguma īstenošanas novērtējumi, kā arī, ja vajadzīgs, neparedzētas pārbaudes;


d)    nodrošina vietējā un starptautiskā tirgus situācijas regulāru uzraudzību un ziņošanu par to, ierosina nepieciešamos pētījumus un iesaka pasākumus, kas jāveic, pamatojoties uz tirgus analīzes ziņojumiem.

7.    Neatkarīgās revīzijas pārvaldība

JMRC:

a)    saskaņā ar neatkarīgā revidenta nolikumu, kas ietverts šā nolīguma VI pielikumā, neiebilst pret to, ka ieceļ neatkarīgu revidentu, kuru Puses izraudzījušās un kuru nolīgusi Gajāna;

b)    attiecīgā gadījumā neiebilst pret neatkarīgā revidenta līguma atjaunošanu;

c)    izvērtē neatkarīgā revidenta ziņojumus;

d)    ierosina pasākumus, kas jāveic, lai atrisinātu neatkarīgās revīzijas ziņojumos iekļautos jautājumus un ieteikumus;


e)    izskata trešo personu sūdzības par neatkarīgā revidenta darbību;

f)    apstiprina neatkarīgā revidenta izstrādāto un iesniegto procedūru rokasgrāmatu un apstiprina revīzijas ziņojumu, ko neatkarīgais revidents ierosinājis dokumentēto procedūrukontekstā;

g)    vienojas par neatkarīgā revidenta darba grafiku un vajadzības gadījumā iesaka papildu revīzijas;

h)    izskata, komentē un apstiprina i) neatkarīgā revidenta provizoriskos ziņojumus, un ii) neatkarīgā revidenta kopsavilkuma ziņojumu. Kopsavilkuma ziņojumu darīs pieejamu sabiedrībai;

i)    vajadzības gadījumā pieprasa, lai neatkarīgais revidents sagatavo īpašu papildu ziņojumu;

j)    vajadzības gadījumā nodrošina Pušu veikto korektīvo pasākumu uzraudzību, lai risinātu neatkarīgā revidenta konstatētās problēmas.

________________

(1)    OV EK L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
(2)    OV ES L 289, 30.10.2008., 3. lpp.
(3)    A1.1.1 attiecas uz visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to statusa. Turklāt FSO būs jāievēro viens no pārējiem rādītājiem, kas atbilst to statusam.
(4)    Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes tiks atjauninātas GTLAS izstrādes posmā. Šo zemsvītras piezīmi piemēro visur, kur šajā tabulā ir minētas Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes.
(5)    Šajā pielikumā “WTS pārbaudes ziņojums” tiek izmantots kā vispārēja atsauce uz dažādajiem ziņojumiem, kas uzskaitīti V pielikuma 3.4.4. iedaļā.
(6)    WTS pamatnostādnes tiks atjauninātas nolīguma īstenošanas posmā. Šo zemsvītras piezīmi piemēro visur, kur šajā tabulā ir minētas Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes.
(7)    CFMA, kas reģistrēti savstarpējās apdrošināšanas biedrībās, ir atbrīvoti no pienākuma izpildīt C.3.1.2. rādītāju.
(8)    WTS pamatnostādnes tiks atjauninātas nolīguma īstenošanas posmā.
(9)    WTS pamatnostādnes tiks atjauninātas nolīguma īstenošanas posmā. Šo zemsvītras piezīmi piemēro visur, kur šajā tabulā ir minētas Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes.
(10)    WTS pamatnostādnes tiks atjauninātas nolīguma īstenošanas posmā. Šo zemsvītras piezīmi piemēro visur, kur šajā tabulā ir minētas Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes.
(11)    Atbilstība šīs tabulas rādītājiem liecina par apķīlāto koka izstrādājumu likumīgu novirzīšanu atpakaļ piegādes ķēdē.
(12)    WTS pamatnostādnes tiks atjauninātas nolīguma īstenošanas posmā. Šo zemsvītras piezīmi piemēro visur, kur šajā tabulā ir minētas Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes.
(13)    WTS pamatnostādnes tiks atjauninātas nolīguma īstenošanas posmā. Šo zemsvītras piezīmi piemēro visur, kur šajā tabulā ir minētas Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes.
(14)    WTS pamatnostādnes tiks atjauninātas nolīguma īstenošanas posmā. Šo zemsvītras piezīmi piemēro visur, kur šajā tabulā ir minētas Koksnes izsekošanas sistēmas pamatnostādnes.
(15)    Laišana brīvā apgrozībā ir ES muitas procedūra. Saskaņā ar 129. panta 2. un 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regulā (EK) Nr. 450/2008, ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais muitas kodekss), laišana brīvā apgrozībā ietver: a) jebkuru maksājamo ievedmuitas nodokļu iekasēšanu; b) vajadzības gadījumā — citu maksājumu iekasēšanu saskaņā ar atbilstīgajiem spēkā esošajiem noteikumiem attiecībā uz šādu maksājumu iekasēšanu; c) tirdzniecības politikas pasākumu un aizliegumu un ierobežojumu piemērošanu, ciktāl tie nav piemēroti agrākā posmā (šajā gadījumā FLEGT licences esība tiks pārbaudīta šo pasākumu ietvaros); d) citu formalitāšu pabeigšanu attiecībā uz šo preču importu. Laižot ārpuskopienas preces brīvā apgrozībā, tās iegūst Kopienas muitas preču statusu.
(16)    Valsts zeme ietver valsts meža teritorijas.
(17)    Pārveidojamās valsts zemēs GFC veic pārbaudi pirms mežizstrādes, lai noteiktu kokmateriālu komerciālai mežizstrādei paredzēto koku atrašanās vietu un sugas.
(18)    GFC var nepiemērot pienākumu veikt inventarizāciju pirms mežizstrādes tādu lielu koncesiju FSO, kurās 25 % vai vairāk no meža kvartāla (100 ha) ietekmē aktīva ieguve.
(19)    GFC ļaus FSO nocirst kokus, kas nav inventarizēti (ar vajadzīgo ciršanas diametru), nepārsniedzot 10 % no katra GFC apstiprinātā meža kvartāla gada darbības plāna. Attiecīgi FSO ir jāsagatavo pārskatīts mežaudžu plāns, skaidri norādot neinventarizētos kokus, un tas jāiesniedz GFC.
(20)    Gada pieļaujamais ciršanas apjoms / maksimālais pieļaujamais ciršanas apjoms lielām koncesijām vai apstiprināta kvota mazām koncesijām.
(21)    Kā pavaddokumentu, ko pievieno izvešanas atļaujai vai privātīpašuma izvešanas deklarācijai, lai reģistrētu papildu produkcijas informāciju par koka izstrādājumiem, kuri deklarēti kādā no šiem dokumentiem, izmanto produkcijas reģistru.
(22)    Pavadzīmi FSO iesniedz pircējam, un tajā ir ietverta šāda informācija: suga, piegādātājs, galamērķis, oficiālais zīmogs (kokzāģētavas/kokmateriālu novietnes gadījumā) un daudzums (tilpums vai garums).
(23)    Kā pavaddokumentu, ko pievieno izvešanas atļaujai vai privātīpašuma izvešanas deklarācijai, lai reģistrētu papildu produkcijas informāciju par koka izstrādājumiem, kuri deklarēti kādā no šiem dokumentiem, izmanto produkcijas reģistru.
(24)    Pavadzīmes izmantošana: to izmanto tikai tad, ja koka izstrādājumi (par kuriem ir samaksāta atlīdzība un izvešanas atļauja ir iesniegta GFC) ir pārdoti valsts mežu platības vai privāto meža platību līmenī.
(25)    Tiklīdz neatbilstības jautājums saistībā ar apķīlātajiem koka izstrādājumiem ir atrisināts, GFC izsniedz caurlaidi. Ja koka izstrādājumus pārdod izsolē un atgriež piegādes ķēdē, GFC izsniedz caurlaidi.
(26)    Attiecas uz kokzāģētavām, kokmateriālu novietnēm vai fizisku personu, juridisku personu vai struktūru, kas neekspluatē kokzāģētavu vai kokmateriālu novietni, bet ir licencēta tikai pirkt un pārdot koka izstrādājumus.
(27)    Lielu koncesiju, mazu koncesiju, pārveidojamu valsts zemju, Amerikas indiāņu ciematu un privātu zemju FSO jau ir reģistrēti GFC, lai veiktu vai atļautu komerciālus meža darbus.
(28)    Ietver pieteikumu mežsaimniecības produktu eksportam, pieteikumu kokmateriālu tirdzniecības sertifikāta saņemšanai, pieteikumu eksporta sertifikāta saņemšanai un ESAD ASYCUDA.
(29)    VC var izvēlēties pieņemt kompensāciju vai uzsākt tiesvedību. Abos scenārijos FMD saņem ziņojuma kopiju no VC.
(30)    Ja kokmateriālu apķīlāšanas brīdī netiek īstenots neviens valdības projekts, attiecīgos koka izstrādājumus glabā GFC apstiprinātā drošā vietā vēlākai izmantošanai.
(31)    Validācija: valdība pārbauda FSO deklarēto informāciju, lai nodrošinātu deklarācijas precizitāti. Salīdzināšana: valdība salīdzina informāciju starp diviem posmiem, lai pārbaudītu izsekojamību.
(32)    Veidlapa “Sazāģēto un saražoto kokmateriālu deklarācija” vai veidlapa “Sazāģēto un saražoto apaļkoku deklarācija”, vai kokmateriālu novietnes mēneša deklarācija.
(33)    FSO definīciju skatīt II pielikuma 3. iedaļā.
(34)    Veidlapa “Sazāģēto un saražoto kokmateriālu deklarācija” vai veidlapa “Sazāģēto un saražoto apaļkoku deklarācija”, vai kokmateriālu novietnes mēneša deklarācija.
(35)    Maksājuma veids ietver maksas, maksājumus un nodevas.
(36)    Maksājuma veids ietver maksas, maksājumus un nodevas.
(37)    FSO definīciju sk. II pielikuma 3. iedaļā.