PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) koordinē smagu pārrobežu noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu Eiropā un ārpus tās. Eurojust kā Eiropas Savienības centrs tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās atbalsta valstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādes saistībā ar smagiem noziegumiem, ar kuriem Eurojust ir kompetenta nodarboties saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1727 (“Eurojust regula”). Eurojust ir kompetenta nodarboties cita starpā ar genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu (kopā saukti arī par “galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem”) izmeklēšanu.

2022. gada 24. februārī Krievija sāka militāru agresiju pret Ukrainu. Ir pamatots iemesls uzskatīt, ka Ukrainā ir tikuši un joprojām tiek izdarīti kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci. Starptautiskās Krimināltiesas prokurors 2022. gada 2. martā paziņoja, ka ir sācis izmeklēšanu par situāciju Ukrainā 1 . Arī prokuratūras vairākās dalībvalstīs, kā arī Ukrainā ir sākušas izmeklēt galvenos starptautiskos noziegumus, un Eurojust atbalsta un koordinē šīs izmeklēšanas. Eurojust ir specializēta zinātība un pieredze, lai atbalstītu galveno starptautisko noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, tostarp veicinot kopējo izmeklēšanas grupu (KIG) darbības, piemēram, grupas, ko saistībā ar pašreizējo karadarbību izveidojušas dažas dalībvalstis un Ukraina. Eurojust sadarbojas arī ar Starptautiskās Krimināltiesas prokuroru.

Valsts iestādes vāc pierādījumus par starptautiskajiem noziegumiem, kas varētu būt izdarīti Ukrainā. Ņemot vērā notiekošo karadarbību, pierādījumus nevar droši glabāt Ukrainā, tāpēc Savienībai ir steidzami jānodrošina rezerves kopija / uzglabāšanas vieta. Tādējādi, lai koordinētu dalībvalstu pašlaik īstenotos centienus vākt pierādījumus, ir ātri jāizveido centralizēta glabātava, kurā varētu glabāt Savienības aģentūru un struktūru, kā arī valsts un starptautisko iestāžu vai trešo personu, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, savāktos pierādījumus. Tomēr, lai gan Eurojust regulā ir paredzēts, ka Eurojust atbalsta dalībvalstu rīcību smagu noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, tajā nav nepārprotami noteikts, ka Eurojust ir atļauts vākt, saglabāt un analizēt šādus pierādījumus šajā nolūkā.

Lai veiktu savus uzdevumus, Eurojust ir izveidojusi lietu pārvaldības sistēmu, kas ietver nepersondatus un personas datus, kuri minēti Eurojust regulas II pielikumā. Lietu pārvaldības sistēmas galvenais mērķis ir atbalstīt tādu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu pārvaldību un koordināciju, kurās Eurojust sniedz palīdzību. Eurojust regulā lietu pārvaldības sistēmas uzbūve ietver tikai pagaidu darba datnes, kuru mērķis ir atbalstīt aktuālo lietu uzraudzību, un indeksu 2 . Personas datu apstrāde ārpus lietu pārvaldības sistēmas ir aizliegta 3 . Koordinējot un atbalstot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, Eurojust var uz laiku uzglabāt pierādījumus un apmainīties ar tiem saskaņā ar regulā izklāstītajiem noteikumiem.

Komisija jau ir ierosinājusi uzlabot Eurojust lietu pārvaldības sistēmas pašreizējo struktūru attiecībā uz Eurojust darbībām saistībā ar teroristu nodarījumu izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem. Komisija 2021. gada 1. decembrī pieņēma priekšlikumu uzlabot Eiropas Tiesu iestāžu terorisma apkarošanas reģistra darbību Eurojust 4 . Minētā priekšlikuma ietvaros ir paredzēts modernizēt lietu pārvaldības sistēmu un digitalizēt informācijas apmaiņu starp valstu kompetentajām iestādēm un Eurojust.

Nesenie notikumi saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu ir vēl vairāk apliecinājuši, ka steidzami jāpilnveido Eurojust pašreizējā lietu pārvaldības sistēma. Pašreizējā Eurojust datu apstrādes struktūra neļauj Eurojust vākt, saglabāt un analizēt pierādījumus, kas saistīti ar galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, tostarp tiem, kas, visticamāk, tiek izdarīti Ukrainā, ņemot vērā notikumu mērogu un pierādījumu lielo apjomu, kas jāglabā šādu noziegumu izdarīšanas gadījumā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, šā priekšlikuma mērķis ir ļaut Eurojust vākt, saglabāt un analizēt pierādījumus saistībā ar genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem un, ja tas ir nepieciešami un lietderīgi, nodrošināt to apmaiņu vai citādi darīt tos pieejamus kompetentām valstu vai starptautiskām tiesu iestādēm. Pierādījumu vākšana nenozīmē, ka Eurojust tiek piešķirta izpildfunkcija kā izmeklēšanas iestādei, uz kuru neattiektos Eurojust pilnvaras, bet gan ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka Eurojust var saņemt un centralizēti uzglabāt pierādījumus no dažādiem avotiem. Šādi rīkojoties, Eurojust var efektīvāk atbalstīt lietu veidošanas darbu valstu un starptautiskā izmeklēšanā un sniegt papildu atbalstu kompetentajiem prokuratūras dienestiem. Šajā nolūkā šis priekšlikums paredz izveidot automatizētu datu pārvaldības un glabāšanas sistēmu atsevišķi no lietu pārvaldības sistēmas. Ņemot vērā attiecīgo personas datu sensitīvo raksturu, to apstrādei, tostarp vākšanai, saglabāšanai, analīzei un apmaiņai, ir jāatbilst visaugstākajiem datu aizsardzības un kiberdrošības standartiem.

Būtiski pierādījumi par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem parasti ir pieejami arī audioierakstu, videoierakstu un fotogrāfiju veidā. Lai pierādītu šo noziegumu izdarīšanu, noderīgi var būt arī satelītattēli. Šā iemesla dēļ šā priekšlikuma mērķis ir arī paplašināt to datu kategorijas, kurus Eurojust var likumīgi apstrādāt, iekļaujot tajās arī video un audio ierakstus, kā arī satelītattēlus un jebkurus attiecīgas fotogrāfijas. Lai valstu un starptautiskās tiesu iestādes varētu saņemt pilnvērtīgu Eurojust atbalstu notiekošajā galveno starptautisko noziegumu izmeklēšanā saistībā ar agresiju pret Ukrainu, ir steidzami jāievieš šajā priekšlikumā paredzētie Eurojust regulas grozījumi.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Priekšlikums palīdz sasniegt mērķi nodrošināt Savienības pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kurā tiek veikti atbilstīgi pasākumi noziedzības novēršanai un apkarošanai.

Priekšlikums tika pieņemts pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu, jo drīz kļuva skaidrs, ka Eurojust pašreizējā tiesiskajā regulējumā būs vajadzīgi mērķtiecīgi grozījumi, lai Eurojust pēc iespējas labāk varētu sasniegt mērķus atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp valstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādēm saistībā ar galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, ko izdarījušas konfliktā iesaistītās puses.

Priekšlikums ir turpinājums 2021. gada 1. decembrī pieņemtajam priekšlikumam par Eurojust regulas un Padomes Lēmuma 2005/671/TI grozīšanu attiecībā uz digitālās informācijas apmaiņu terorisma lietās. Abiem priekšlikumiem ir viens un tas pats mērķis, proti, ļaut Eurojust uzņemties tam Eurojust regulā paredzēto spēcīgāko lomu, t.i., atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp valstu iestādēm, kas izmeklē smagus noziegumus un veic kriminālvajāšanu par tiem.

Abi priekšlikumi ir savstarpēji papildinoši, jo tie attiecas uz dažādiem noziedzības veidiem (galvenie starptautiskie noziegumi un teroristu nodarījumi) un paredz dažādas izmaiņas Eurojust datu apstrādes struktūrā. Priekšlikuma par Terorisma apkarošanas reģistru mērķis ir labāk integrēt šādu reģistru Eurojust tiesiskajā un tehniskajā sistēmā, lai Eurojust varētu identificēt saikni starp vienlaikus veiktām teroristu nodarījumu izmeklēšanām un kriminālvajāšanām par tiem. Šā priekšlikuma mērķis ir ļaut Eurojust vākt, saglabāt, analizēt un, ja tas ir nepieciešami un lietderīgi, apmainīties ar pierādījumiem par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, paredzot automatizētas datu pārvaldības un glabāšanas sistēmas izveidi atsevišķi no lietu pārvaldības sistēmas. Sarunas par Terorisma apkarošanas reģistru un tā priekšlikuma teksts būs jāsaskaņo ar šo priekšlikumu.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Savienības reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā ir saistīta ar vairākām Savienības politikas jomām. Piemēram, Savienība ir ātri pieņēmusi visaptverošu un stabilu ierobežojošo pasākumu kopumu. Tā ir pārtraukusi izturēties pret Krieviju kā pret valsti, kurai piešķirts vislielākās labvēlības režīms Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros un ir paziņojusi par ārkārtas pasākumu paketi gandrīz 550 miljonu euro apmērā, lai risinātu iebrukuma humanitārās sekas. Visu šo darbību, kā arī šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka Savienībai ir pienācīgi instrumenti, lai, pilnībā ievērojot tiesiskumu un pamattiesības, risinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu sekas (tostarp kriminālatbildību par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, kas izdarīti konflikta kontekstā). Šo darbību galīgais mērķis ir atjaunot mieru, kura veicināšana ir Savienības galvenais mērķis.

Priekšlikums ir saskanīgs ar Eiropola un Eurojust papildinošajām funkcijām. Eiropols atbalsta un stiprina dalībvalstu kompetento tiesībaizsardzības iestāžu darbību un to savstarpējo sadarbību genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu novēršanā un apkarošanā, savukārt Eurojust ir līdzīga loma attiecībā uz tiesu iestādēm. Eiropols izveidoja arī “Galveno starptautisko noziegumu analīzes projektu”. Izveidojot šo analīzes projektu, Eiropola mērķis ir atbalstīt dalībvalstu kompetentās iestādes, trešās personas un organizācijas starptautisku noziegumu, piemēram, genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu, novēršanā un apkarošanā, piemēram, analizējot informāciju un izlūkdatus par šādiem noziegumiem. Eurojust un Eiropols nodarbosies ar koordinēšanu un sadarbosies savu attiecīgo pilnvaru ietvaros, tostarp atjauninot operatīvo nolīgumu, ko tās parakstīja 2010. gadā, lai palielinātu smagu noziegumu apkarošanas efektivitāti, kas ietilpst to attiecīgajā kompetencē, un lai izvairītos no darba un resursu dublēšanās.

Priekšlikumā ir ņemts vērā un pilnībā ievērots arī Savienības acquis datu aizsardzības jomā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 85. pants. LESD 85. pants ir juridiskais pamats Eurojust regulai, kuru paredzēts grozīt ar šo priekšlikumu. LESD 85. pantā ir norādīts, ka Eurojust darbību reglamentē regula, kas pieņemta saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Eurojust regulā ir paredzēti noteikumi par Eurojust lietu pārvaldības sistēmas izveidi un darbību.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Saskaņā ar LESD 4. panta 2. punktu brīvības, drošības un tiesiskuma telpa, saistībā ar kuru tiek pieņemts šis priekšlikums, ir Savienības un dalībvalstu dalītas kompetences joma. Tāpēc saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. panta 3. punktā, Savienībai būtu jārīkojas tikai tad, ja dalībvalstis pašas nevar pietiekami labi īstenot ierosinātās darbības mērķus, bet ierosinātās darbības mēroga vai seku dēļ tie ir labāk sasniedzami Savienības līmenī.

Galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, pat ja tie izdarīti tikai vienā valstī un ārpus Savienības, ir plaša ietekme uz Eiropas un globālo drošību un stabilitāti. Saskaņā ar papildināmības principu, ja valsts nevēlas vai patiesi nespēj veikt šo noziegumu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, lai gan minētā izmeklēšana un kriminālvajāšana ir tās kompetencē, Starptautiskā Krimināltiesa var izmeklēt šādus noziegumus un saukt pie atbildības par tiem, ja tai ir jurisdikcija.

Tāpēc rīcība valsts līmenī vien nevar nodrošināt efektīvu kriminālvajāšanu par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem. Dalībvalstīm ir jāsadarbojas, lai veiktu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu un risinātu kopīgas problēmas. Būtiskas ir problēmas, kas saistītas ar tādu pierādījumu vākšanu, saglabāšanu un analīzi, kuri saistīti ar galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, kā arī problēmas, kas saistītas ar piekļuvi šādiem pierādījumiem un to apmaiņu, kuru veic valsts un starptautiskas iestādes, kas var izmeklēt attiecīgos noziegumus un veikt kriminālvajāšanu par tiem. Eurojust kā Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās ir spēcīga izpausme šiem dalībvalstu centieniem saukt pie atbildības šo briesmīgo noziegumu izdarītājus, rīkojoties kopīgi. Eurojust ir ideāli piemērota, lai vāktu, saglabātu un analizētu šādus pierādījumus un, ja tas ir nepieciešami un lietderīgi, nodrošinātu to apmaiņu vai citādi darītu tos pieejamus kompetentajām valsts vai starptautiskajām tiesu iestādēm, tostarp Starptautiskajai Krimināltiesai. Šādas tiesu iestādes saskaņā ar Eurojust regulu ir arī prokuratūras.

Tāpēc ir īpaša vajadzība pēc Savienības rīcības. Šajā priekšlikumā ir paredzēti pasākumi, kuriem ir raksturīga Savienības dimensija. To mērķis ir uzlabot Eurojust spēju rīkoties un ļaut Eurojust īstenot tās galveno mērķi, proti, atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp valstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādēm saistībā ar genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem. Šo mērķi var sasniegt tikai Savienības līmenī saskaņā ar subsidiaritātes principu.

•Proporcionalitāte

Saskaņā ar LES 5. panta 4. punktā noteikto proporcionalitātes principu konkrētā pasākuma būtībai un intensitātei ir jāatbilst konstatētajai problēmai. Šajā priekšlikumā aplūkotās problēmas rada nepieciešamību pēc Savienības līmeņa atbalsta dalībvalstīm, lai tās varētu rezultatīvi risināt šīs problēmas. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka Eurojust papildus saviem pašreizējiem uzdevumiem un pilnvarām un neskarot tās var arī vākt, saglabāt un analizēt pierādījumus par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem un, ja tas ir nepieciešami un lietderīgi, apmainīties ar tiem vai citādi darīt tos pieejamus kompetentajām valsts un starptautiskajām tiesu iestādēm, tostarp Starptautiskajai Krimināltiesai; tādējādi tas neskar visus citus smagu noziegumu veidus, ar kuriem Eurojust ir kompetenta nodarboties saskaņā ar Eurojust regulu. Bez šajā priekšlikumā ierosinātajiem grozījumiem Eurojust var nespēt pildīt savu galveno lomu: atbalstīt un stiprināt sadarbību starp dalībvalstu iestādēm galveno starptautisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā.

Ar šo priekšlikumu ievieš minimālas izmaiņas Eurojust regulā, kas nepārveido tās struktūru un nemaina Eurojust darbību. Eurojust pašreizējās pilnvaras un uzdevumi netiek skarti. Ierosinātie grozījumi stiprina jau regulā paredzēto Eurojust lomu un ņem vērā apstrādājamo datu sensitivitāti un vajadzību nodrošināt to aizsardzību. Tāpēc saskaņā ar proporcionalitātes principu priekšlikums nepārsniedz minētā mērķa sasniegšanai nepieciešamās darbības.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Ar šo priekšlikumu tiek grozīta Eurojust regula. LESD 85. pants ir Eurojust regulas juridiskais pamats, un tajā paredzēts, ka Eurojust pārvalda ar regulu, kas jāpieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisija steidzami pieņēma šo priekšlikumu pēc vairākkārtējām divpusējām un kopīgām sanāksmēm ar Eurojust un valstu iestādēm, kas iesaistītas galveno starptautisko noziegumu izmeklēšanā, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām Savienības struktūrām. Tās visas norādīja uz nepieciešamību centralizēti glabāt pierādījumus, kā arī uz pašreizējiem Eurojust lietu pārvaldības sistēmas ierobežojumiem un to ietekmi uz Eurojust spēju atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp valstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādēm saistībā ar galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, tostarp tiem, kas, iespējams, tiek izdarīti saistībā ar pašreizējo karadarbību Ukrainā.

Turklāt 2021. gadā tika veikta plaša apspriešanās saistībā ar priekšlikuma sagatavošanu par digitālās informācijas apmaiņu terorisma lietās 5 , un tajā tika apstiprināta nepieciešamība uzlabot Eurojust lietu pārvaldības sistēmu.

Līdz šā priekšlikuma publicēšanas dienai Eurojust ir piedalījusies visās sešās sanāksmēs, ko rīkojusi Komisijas darba grupa “Freeze and Seize”, kura tika izveidota 2022. gada marta sākumā, lai nodrošinātu koordināciju starp dalībvalstīm attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pret Krieviju un Baltkrieviju sarakstā iekļautajām personām un uzņēmumiem izpildi un lai izpētītu iespējamo mijiedarbību starp ierobežojošiem pasākumiem un krimināltiesību pasākumiem.

Komisija piedalījās divās genocīda apkarošanas tīkla (kura sekretariāts atrodas Eurojust) ārkārtas sanāksmēs, kas bija veltītas situācijai Ukrainā (2022. gada 11. martā un 2022. gada 5. aprīlī), kurās arī tika pausta nepieciešamība (ko pauda arī Starptautiskās Krimināltiesas prokurors) par pierādījumu centralizētu glabāšanu. Tie paši jautājumi tika izvirzīti arī vairākās Eurojust Kolēģijas un Valdes sanāksmēs.

•Ietekmes novērtējums

Ņemot vērā ārkārtējo steidzamību, ietekmes novērtējumu nevarēja veikt, un attiecīgais pienākums tika atcelts. Tomēr priekšlikuma mērķis ir tikai vēl vairāk uzlabot Eurojust spējas sasniegt Eurojust regulā noteiktos mērķus, izveidojot atjauninātu tehnisko risinājumu Eurojust, lai atbalstītu dalībvalstu iestādes, kas nodarbojas ar genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tiem. Priekšlikums nemaina galvenos principus, kas ir Eurojust darbības pamatā, un spēkā esošo tiesisko regulējumu par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kā arī nekādi neierobežo Eurojust pašreizējās pilnvaras un uzdevumus. Ierosināto grozījumu paredzamā ietekme ir ļoti ierobežota, jo ar priekšlikumu Eurojust tiek ieviests tikai viens īpašs papildu uzdevums. Tas nodrošina ierobežotu funkcionalitāti esošajā vispārējā Eurojust struktūrā un attiecas tikai uz vienu no 30 smagu noziegumu veidiem, kas ir Eurojust kompetencē. Saskaņā ar spēkā esošo Eurojust regulu tiks veikts Eurojust un Eiropola papildinošo funkciju konsekvences novērtējums. Komisija līdz 2024. gada 13. decembrim saskaņā ar Eurojust regulas 69. panta 1. punktu veiks neatkarīgu izvērtējumu par Eurojust regulas īstenošanu un Eurojust darbībām.

•Pamattiesības

Ņemot vērā to, cik svarīga ir personas datu apstrāde tiesībaizsardzības nolūkos un Eurojust atbalsta darbībās, priekšlikumā ir uzsvērta nepieciešamība nodrošināt pilnīgu atbilstību pamattiesībām, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”), jo īpaši tiesībām uz personas datu aizsardzību 6 un tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību 7 . Tas ir īpaši svarīgi, jo priekšlikums attiecas arī uz operatīvo personas datu apstrādi saistībā ar kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu.

Priekšlikumā precizēts, ka uz automatizēto datu pārvaldības un glabāšanas sistēmu, kurā tiks analizēti un saglabāti pierādījumi par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, attieksies spēkā esošie Eurojust regulas noteikumi, ar ko nosaka Eurojust datu aizsardzības stingro režīmu, izņemot tos noteikumus, kas ir tieši saistīti ar lietu pārvaldības sistēmas tehnisko struktūru, t. i., pagaidu darba datnēm un indeksu. Saskaņā ar Eurojust regulas 26. panta 2. punktu tie ietver arī noteikumus par datu aizsardzību, kas izklāstīti Regulā (ES) 2018/1725.

Priekšlikumā arī noteikts, ka pēc tam, kad Eurojust ir saņēmusi paziņojumu no datu aizsardzības speciālista, kurā ietverts vismaz plānoto apstrādes darbību vispārīgs apraksts, izvērtējums par risku datu subjektu tiesībām un brīvībām, pasākumi, kas paredzēti minēto risku mazināšanai, aizsardzības pasākumi un drošības pasākumus, un mehānismi, kas nodrošina personas datu aizsardzību un uzskatāmi pierāda, ka ir ievērota Eurojust regula, ņemot vērā datu subjektu un citu attiecīgo personu tiesības un likumīgās intereses, Eurojust vispirms būtu jāapspriežas ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU). Apspriešanās ar EDAU ir paredzēta.

Priekšlikumā paredzēts, ka automatizētajai datu pārvaldības un glabāšanas sistēmai būtu jāatbilst visaugstākajiem kiberdrošības standartiem.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šis priekšlikums ietekmētu Eurojust budžetu un tai nepieciešamo personālu. Priekšlikumam pievienotajā tiesību akta finanšu pārskatā tiek lēsts, ka laikposmā no 2022. līdz 2027. gadam būs vajadzīgi vēl 15,705 miljoni EUR, lai Eurojust varētu veikt šajā priekšlikumā paredzētos uzdevumus. Tas ietver izmaksas par automatizētās datu pārvaldības un glabāšanas sistēmas izveidi un pārvaldību (aptuveni 500 000 EUR gadā) un par cilvēkresursiem, kas vajadzīgi, lai rīkotos ar šo sistēmu.

Tiek lēsts, ka būs vajadzīgas 16 papildu amata vietas, tostarp tiesu iestāžu sadarbības eksperti, juristi lingvisti, analītiķi, juridiskie eksperti, IKT drošības speciālisti, koordinatori sadarbībai ar Starptautisko Krimināltiesu un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī administratīvie darbinieki. Ņemot vērā situācijas steidzamību, šīs amata vietas būtu jāaizpilda pēc iespējas ātrāk.

5.CITI ELEMENTI

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Pierādījumus par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem parasti vāc, saglabā un analizē plašs dažādu ieinteresēto personu loks; tā tas pašlaik notiek arī saistībā ar Ukrainā notiekošo karadarbību, kur pierādījumus vāc valstu iestādes, Savienības struktūras, tostarp TI aģentūras, misijas saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku, starptautiskas organizācijas un privātas struktūras, tostarp nevalstiskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

Šajā kontekstā Eurojust vajadzētu spēt centralizēt pierādījumus, kas pieejami publiskām iestādēm, vienlaikus piemērojot augstākos drošības un izsekojamības standartus. Šādu informāciju un (fiziskus un elektroniskus) pierādījumus varētu izmantot gan krimināllietām valstu tiesās, gan kriminālvajāšanai, ko veic Starptautiskā Krimināltiesa vai jebkura cita tiesa vai mehānisms, kas izveidots šim nolūkam. Tomēr priekšlikuma mērķis nav noteikt valstu iestādēm pienākumu dalīties ar šādu informāciju un pierādījumiem.

Ar 1. panta 1. punktu tiek skaidri paplašinātas Eurojust operatīvās funkcijas attiecībā uz pierādījumu vākšanu, analīzi, saglabāšanu un apmaiņu nolūkā atbalstīt galveno starptautisko noziegumu, jo īpaši genocīda, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un saistītu noziedzīgu nodarījumu, izmeklēšanu un kriminālvajāšanu saskaņā ar Eurojust regulas 3. panta 4. punktu. Eurojust sniegtais analītiskais atbalsts ir viens no galvenajiem operatīvajiem uzdevumiem, ko Eurojust jau veic, un šis priekšlikums to vēl vairāk pastiprina. Eurojust var sniegt atbalstu dalībvalstu kompetentajām iestādēm pierādījumu analīzē, jo īpaši attiecībā uz tādu pierādījumu autentiskuma un ticamības novērtējumu, kuri saistīti ar faktiem, par ko notiek izmeklēšanas un kriminālvajāšanas, tostarp tādas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas, kuras atbalsta Eurojust, lai pēc tam nodrošinātu šādu pierādījumu pieņemamību valsts vai starptautiskās tiesās vai līdzvērtīgos mehānismos. Saskaņā ar Eurojust regulu Eurojust jau tagad var nosūtīt pierādījumus valstu kompetentajām iestādēm, kā arī starptautiskām organizācijām saskaņā ar noteikumiem, ar ko nosaka Eurojust datu aizsardzības regulējumu, un uz laiku uzglabāt šādus pierādījumus, lai atbalstītu valstu veiktu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. 1. panta 1. punktā ir precizēts, ka spēkā esošais regulējums attiecas arī uz pierādījumiem, kas savākti, glabāti un analizēti automatizētā datu pārvaldības un glabāšanas sistēmā atsevišķi no lietu pārvaldības sistēmas.

Tā kā pašreizējā Eurojust lietu pārvaldības sistēmā tehniski nav iespējams efektīvi un droši centralizēt pierādījumus par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, 1. panta 2. punkta mērķis ir nodrošināt Eurojust operatīvos līdzekļus atbalsta un koordinācijas uzdevumu veikšanai attiecībā uz šiem noziegumiem līdz jaunās lietu pārvaldības sistēmas izveidei un pilnīgai darbības sākšanai. Tas ļautu Eurojust jau iepriekš veikt minētos uzdevumus, tostarp attiecībā uz galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, kas, visticamāk, ir izdarīti Ukrainā. Šajā noteikumā tiek ņemta vērā apstrādājamo datu sensitivitāte un nepieciešamība nodrošināt to aizsardzību.

Būtiski pierādījumi par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem parasti ir pieejami audioierakstu un videomateriālu veidā. Lai pierādītu šo noziegumu izdarīšanu, noderīgi var būt arī satelītattēli. Šā iemesla dēļ šķiet nepieciešams paplašināt to datu kategorijas, kurus Eurojust var likumīgi apstrādāt, un attiecīgi grozīt Eurojust regulas II pielikumu (1. panta 3. punkts).

2022/0130 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1727 attiecībā uz Eurojust veiktu tādu pierādījumu vākšanu, saglabāšanu un analīzi, kas saistīti ar genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 85. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1727 8 ir izveidota Eurojust un noteikti tās uzdevumi, kompetence un funkcijas.

(2)Eurojust kompetencē ir Regulas (ES) 2018/1727 I pielikumā uzskaitītie smagie noziegumi, tostarp genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi. Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1727 3. panta 4. punktu Eurojust kompetencē ietilpst arī noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar minētās regulas I pielikumā uzskaitītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

(3)2022. gada 24. februārī Krievija sāka militāru agresiju pret Ukrainu. Ir pamatots iemesls uzskatīt, ka saistībā ar pašreizējo karadarbību Ukrainā ir tikuši un joprojām tiek izdarīti noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi.

(4)Ņemot vērā situācijas nopietnību, Savienībai būtu steidzami jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kas Ukrainā izdarījušas minētos noziegumus, tiek sauktas pie atbildības.

(5)Prokuratūras vairākās dalībvalstīs, kā arī Ukrainā ir sākušas izmeklēšanu par notikumiem Ukrainā, vajadzības gadījumā saņemot Eurojust atbalstu. Eurojust 2016. gada 27. jūnijā noslēdza nolīgumu par sadarbību ar Ukrainu. Saskaņā ar šo nolīgumu un ar mērķi veicināt sadarbību starp Eurojust un Ukrainu uz Eurojust ir norīkots Ukrainas sadarbības prokurors.

(6)Saskaņā ar Romas Statūtiem 9 Starptautiskajai Krimināltiesai ir pilnvaras īstenot jurisdikciju attiecībā uz personām, kas ir atbildīgas par vissmagākajiem starptautiska mēroga noziegumiem, kā minēts Romas Statūtos. Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcija papildina valstu krimināltiesu jurisdikciju. Starptautiskās Krimināltiesas prokurora birojs paziņoja, ka ir sācis izmeklēšanu par situāciju Ukrainā.

(7)Ņemot vērā universālās jurisdikcijas principa piemērošanu vairākās dalībvalstīs un Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijas papildinošo raksturu, koordinācija un pierādījumu apmaiņa starp valstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādēm dažādās jurisdikcijās, kā arī ar Starptautisko Krimināltiesu vai citu šim nolūkam izveidotu tiesu, tribunālu vai mehānismu ir svarīga, lai nodrošinātu genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu un ar tiem saistītu nodarījumu, tostarp tādu, kas varētu būt izdarīti Ukrainā saistībā ar pašreizējo karadarbību, izmeklēšanas un kriminālvajāšanas efektivitāti.

(8)Lai nodrošinātu, ka pierādījumi un paraugprakse saistībā ar kriminālvajāšanu par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem tiek kopīgota ar valstu un starptautiskajām tiesu iestādēm, Eurojust būtu jāuzlabo sadarbība ar krimināltiesām, tribunāliem un mehānismiem, kas izveidoti, lai novērstu starptautisko tiesību pārkāpumus. Šajā nolūkā Eurojust būtu jāizveido cieša sadarbība ar Starptautisko Krimināltiesu un jebkuru citu tiesu, tribunālu vai mehānismu, kura mērķis ir vērsties pret noziegumiem, kas apdraud starptautisko mieru un drošību. Attiecīgi Eurojust būtu arī jāveicina tiesiskās sadarbības lūgumu izpilde, kurus iesniedz Starptautiskā Krimināltiesa vai īpašas krimināltiesas, tribunāli vai mehānismi attiecībā uz pierādījumiem, kas saistīti ar genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem.

(9)Pierādījumus, kas saistīti ar genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem, nevar droši uzglabāt teritorijā, kurā notiek karadarbība; tas attiecas uz pierādījumiem, kas saistīti ar notiekošo karadarbību Ukrainā. Tāpēc ir vajadzīga centralizēta glabātava. Lai Savienības aģentūru un struktūru, kā arī starptautisko iestāžu vai trešo personu, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, savāktie pierādījumi būtu pieejami kompetentajām tiesu iestādēm, tiem var būt nepieciešama arī centralizēta uzglabāšanas vieta.

(10)Eurojust ir specializēta zinātība un pieredze, kā atbalstīt pārrobežu noziegumu, tostarp genocīda, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un saistītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Šī zinātība ietver pierādījumu saglabāšanu, analīzi un glabāšanu, ciktāl tas attiecas uz to pieņemamību tiesā un uzticamību.

(11)Vācot, saglabājot un analizējot pierādījumus, kas saistīti ar galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, kā arī, ja tas ir nepieciešami un lietderīgi, nodrošinot to apmaiņu, Eurojust var atbalstīt tiesvedības procesu valsts un starptautiskā izmeklēšanā un sniegt papildu atbalstu kompetentajām valsts un starptautiskajām iestādēm. Šādi pierādījumi var būt īpaši noderīgi, lai pārliecinātos par liecinieku sniegto liecību ticamību.

(12)Būtu jāizveido jauna pagaidu uzglabāšanas vieta, kas ļautu veikt šādu glabāšanu, analīzi un saglabāšanu. Tā kā nepieciešamība glabāt šādus pierādījumus ir steidzama, Eurojust tie ir jāglabā automatizētā datu pārvaldības un glabāšanas sistēmā atsevišķi no lietu pārvaldības sistēmas, līdz jaunā lietu pārvaldības sistēma ir pilnībā funkcionējoša. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 par operatīvo personas datu apstrādi atsevišķās nodaļas vispārīgie noteikumi būtu jāpiemēro, neskarot Regulā (ES) 2018/1727 paredzētos īpašos datu aizsardzības noteikumus. Automatizētā datu pārvaldības un glabāšanas sistēma būtu jāintegrē jaunajā lietu pārvaldības sistēmā, ko paredzēts izveidot saskaņā ar priekšlikumu regulai par digitālās informācijas apmaiņu terorisma lietās 10 .

(13)Ar genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem saistītu pierādījumu glabāšanai, analīzei un saglabāšanai automatizētā datu pārvaldības un glabāšanas sistēmā, kā arī to pieejamībai kompetentajām tiesu iestādēm, kad tas ir nepieciešami un lietderīgi, būtu jāatbilst augstākajiem kiberdrošības un datu aizsardzības standartiem saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu.

(14)Lai pierādītu genocīda, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un saistītu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, noderīgi var būt satelītattēli, fotogrāfijas, video un audio ieraksti. Tādēļ Eurojust vajadzētu spēt apstrādāt un glabāt šādus datus.

(15)Lai atbalstītu kompetentās iestādes genocīda, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un saistītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā par tiem, Eurojust un Eiropolam būtu cieši jāsadarbojas saistībā ar to attiecīgajām pilnvarām, jo īpaši attiecībā uz informācijas apstrādi un analīzi, izmantojot Eiropola jau esošo un īpaši starptautiskiem noziegumiem paredzēto sistēmu (tā tiek saukta par analīzes projektu). Tāpēc Eurojust var atsaukties uz Eiropola informāciju, ko tā ir saņēmusi, pildot savas funkcijas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1727 4. panta 1. punkta j) apakšpunktu. Sadarbībai būtu jāietver regulāra kopīga operatīvo un tehnisko jautājumu izvērtēšana.

(16)[Saskaņā ar 1., 2. pantu un 4.a. panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.] VAI [Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Īrija ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.]

(17)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

(18)Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. pantu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 20XX. gada XX. XX sniedza atzinumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2018/1727

Regulu (ES) 2018/1727 groza šādi:

(1)regulas 4. panta 1. punktā pievieno šādu j) apakšpunktu:

“j) atbalsta dalībvalstu rīcību, ar ko apkaro genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus un ar tiem saistītus noziedzīgus nodarījumus, tostarp vācot, saglabājot un analizējot pierādījumus, kas saistīti ar šiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī, ja tas ir nepieciešami un lietderīgi, ļaujot ar tiem apmainīties vai citādi darot tos tieši pieejamus kompetentajām valstu un starptautiskajām tiesu iestādēm, jo īpaši Starptautiskajai Krimināltiesai.”;

(2)regulas 80. pantam pievieno šādu 8. punktu:

“8) Atkāpjoties no 23. panta 6. punkta, Eurojust var apstrādāt operatīvos personas datus 4. panta 1. punkta j) apakšpunktā minēto uzdevumu veikšanai automatizētā datu pārvaldības un glabāšanas sistēmā atsevišķi no lietu pārvaldības sistēmas. Automatizētā datu pārvaldības un glabāšanas sistēma atbilst visaugstākajiem kiberdrošības standartiem. Par automatizētas datu pārvaldības un glabāšanas sistēmas darbību iepriekš apspriežas ar EDAU. EDAU sniedz atzinumu divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas no datu aizsardzības speciālista.

Datu aizsardzības speciālista paziņojumā ietver vismaz šādus elementus:

a) paredzēto apstrādes darbību vispārīgu aprakstu;

b) risku novērtējumu attiecībā uz datu subjektu tiesībām un brīvībām;

c) pasākumus, kas paredzēti šo risku novēršanai;

d) garantijas, drošības pasākumus un mehānismus, ar ko nodrošina personas datu aizsardzību un uzskatāmi parāda, ka ir ievērota šī regula, ņemot vērā datu subjektu un citu attiecīgo personu tiesības un leģitīmās intereses.

Šīs regulas datu aizsardzības noteikumus piemēro datu apstrādei automatizētajā datu pārvaldības un glabāšanas sistēmā, ciktāl tie nav tieši saistīti ar lietu pārvaldības sistēmas tehnisko struktūru saskaņā ar šīs regulas 23. panta 1. punktu. Piekļuves tiesības un termiņi automatizētajā datu pārvaldības un glabāšanas sistēmā glabātajiem datiem ir saistīti ar piekļuvi pagaidu darba datnēm, kuru atbalstam dati tiek glabāti.

Šajā punktā paredzētā atkāpe beidzas brīdī, kad ir ieviesta jaunā lietu pārvaldības sistēma. Komisija ar lēmumu, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, nosaka datumu, kurā ir ieviesta jaunā lietu pārvaldības sistēma.”;

(3)II pielikumu groza šādi:

(a)pielikuma 1. punkta n) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“n) DNS profili, kas noteikti no DNS nekodētās daļas, fotogrāfijas un pirkstu nospiedumi, un – saistībā ar 4. panta 1. punkta j) apakšpunktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – video un audio ieraksti.”;

(b)pielikuma 2) punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f) noziedzīgo nodarījumu, kuros attiecīgās personas iesaistītas, apraksts un būtība, diena un vieta, kurā noziedzīgie nodarījumi tika izdarīti, noziedzīgo nodarījumu kategorija un – saistībā ar 4. panta 1. punkta j) apakšpunktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – informācija par noziedzīgu rīcību, tostarp audioieraksti, videoieraksti, satelītattēli un fotogrāfijas, un par izmeklēšanas virzību;”.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS — AĢENTŪRAS

SATURS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 16

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums16

1.2.Attiecīgā politikas joma16

1.3.Priekšlikums attiecas uz16

1.4.Mērķi16

1.4.1.Vispārīgie mērķi16

1.4.2.Konkrētie mērķi 17

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme17

1.4.4.Snieguma rādītāji17

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums17

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks17

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.17

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas18

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem19

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums19

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme20

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi20

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI21

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi21

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma21

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums21

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu22

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)22

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi22

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME23

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas23

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem24

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem25

3.2.2.Aplēstā ietekme uz [struktūras] apropriācijām26

3.2.3.Aplēstā ietekme uz [struktūras] cilvēkresursiem27

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu32

3.2.5.Trešo personu iemaksas32

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem33

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2018/1727 attiecībā uz Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) veiktu tādu pierādījumu vākšanu, saglabāšanu un analīzi, kas saistīti ar genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem

1.2.Attiecīgā politikas joma

Politikas joma: tiesiskums un pamattiesības

Darbība: ieguldījumi cilvēkos, sociālajā kohēzijā un vērtībās

071007: Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust)

1.3.Priekšlikums attiecas uz

☑ jaunu darbību

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 11

◻ esošas darbības pagarināšanu

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu, veidojot citu/jaunu darbību

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

Eurojust ir izveidota ar Padomes Lēmumu 2002/187/TI kā starpvaldību struktūra, lai koordinētu smagu pārrobežu noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu Eiropā un ārpus tās. Ar Lisabonas līgumu tika atcelta Eiropas Savienības pīlāru struktūra un brīvības, drošības un tiesiskuma telpa tika saskaņota ar acquis communautaire. Ar Regulu (ES) 2018/1727 (“Eurojust regula”), kas tika pieņemta saskaņā ar LESD 85. pantu, tika izveidots jauns tiesiskais regulējums jaunai Eiropas Savienības Aģentūrai tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust).

Eurojust kā Eiropas Savienības centrs tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās atbalsta valstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādes saistībā ar smagiem noziegumiem, ar kuriem Eurojust ir kompetenta nodarboties saskaņā ar Eurojust regulu. Eurojust ir kompetenta nodarboties cita starpā ar genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu (kopā saukti arī par “galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem”) izmeklēšanu.

Nesenie notikumi saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā atklāja steidzamo nepieciešamību ļaut Eurojust vākt, saglabāt un analizēt pierādījumus saistībā ar genocīdu, kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem un darīt tos pieejamus kompetentām valstu vai starptautiskām iestādēm.

Ņemot vērā iepriekš minēto, šā priekšlikuma vispārējais mērķis ir ļautEurojust veikt šo papildu uzdevumu, izveidojot pagaidu automatizētu datu pārvaldības un glabāšanas sistēmu atsevišķi no lietu pārvaldības sistēmas.

1.4.2.Konkrētie mērķi

Konkrētie mērķi izriet no iepriekš izklāstītā vispārīgā mērķa.

Konkrētais mērķis Nr. 1: dot Eurojust iespēju vākt, saglabāt un analizēt pierādījumus saistībā ar genocīdu, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī, ja tas ir nepieciešami un lietderīgi, darīt iespējamu to apmaiņu vai citādi darīt tos pieejamus kompetentajām valsts un starptautiskajām iestādēm.

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

Paredzams, ka, izveidojot pagaidu automatizētu datu pārvaldības un glabāšanas sistēmu atsevišķi no lietu pārvaldības sistēmas, iniciatīva juridiski un tehniski ļaus Eurojust vākt, saglabāt, analizēt un, ja tas ir nepieciešami un lietderīgi, pārsūtīt pierādījumus par būtiskiem starptautiskiem noziegumiem.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

–Privātpersonu, dalībvalstu, trešo valstu, NVO un citu attiecīgo dalībnieku nosūtītās informācijas apjoms;

–to kriminālvajāšanu skaits, kuru pamatā ir sistēmā glabātie pierādījumi;

–informācijas apjoms, ko Eurojust nosūta dalībvalstīm;

–atbalstīto operatīvo lietu skaits.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Likumdošanas iniciatīvas īstenošanai ir vajadzīgi tehniski un procesuāli pasākumi ES līmenī, kuri būtu jāsāk, kad būs stājušies spēkā pārskatītie tiesību akti.

Galvenās prasības pēc priekšlikuma stāšanās spēkā ir šādas:

–Eurojust ieviest jauno sistēmu, kas ļauj uzglabāt un pārvaldīt savāktos pierādījumus;

–Eurojust saņemt pierādījumus no attiecīgajām ieinteresētajām personām (t. i., dalībvalstīm, privātpersonām, trešām valstīm, NVO...);

–Eurojust dot iespēju dalībvalstīm izmantot šos pierādījumus genocīda, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un saistītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā.

Tā kā ir steidzami jānodrošina, ka Eurojust jau var veikt šos uzdevumus attiecībā uz galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, kas, iespējams, tiek izdarīti saistībā ar pašreizējo karadarbību Ukrainā, Eurojust ieviesīs datubāzi 2022. gadā un sāks pierādījumu vākšanu un pārvaldīšanu jau 2022. gadā.

2022. gada 24. februārī Krievija sāka militāru iebrukumu Ukrainā. Ir pamatots iemesls uzskatīt, ka Ukrainā ir tikuši un joprojām tiek izdarīti kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci. Starptautiskās Krimināltiesas prokurors 2022. gada 2. martā paziņoja, ka ir sācis izmeklēšanu par situāciju Ukrainā. Prokuratūras vairākās dalībvalstīs, kā arī Ukrainā ir arī sākušas izmeklēt galvenos starptautiskos noziegumus, daļu no šīm izmeklēšanām atbalsta un koordinē Eurojust. Eurojust ir specializēta zinātība un pieredze, lai atbalstītu galveno starptautisko noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, tostarp veicinot kopējo izmeklēšanas grupu (KIG) darbības, piemēram, tādu, ko saistībā ar pašreizējo karadarbību Ukrainā izveidojušas dažas dalībvalstis un Ukraina.

Valsts iestādes vāc pierādījumus par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, ko Ukrainā varētu būt izdarījušas visas konfliktā iesaistītās puses. Notiekošās karadarbības dēļ pierādījumus nevar droši glabāt Ukrainā. Ir jāizveido centralizēta glabātava, kurā varētu glabāt arī Savienības aģentūru un struktūru, kā arī valsts un starptautisko iestāžu vai trešo personu, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, savāktos pierādījumus. Lai gan Eurojust regulā ir paredzēts, ka Eurojust atbalsta dalībvalstu rīcību smagu noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, tajā nav nepārprotami noteikts, ka Eurojust ir atļauts vākt, saglabāt un analizēt šādus pierādījumus šajā nolūkā.

Komisija pieņēma šo priekšlikumu pēc vairākkārtējām divpusējām un kopīgām sanāksmēm ar Eurojust un valstu iestādēm, kas iesaistītas galveno starptautisko noziegumu izmeklēšanā, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām Savienības struktūrām, piemēram Eiropas Savienības padomdevēja misiju Ukrainā. Tās visas norādīja uz nepieciešamību centralizēti glabāt pierādījumus, kā arī uz pašreizējiem Eurojust lietu pārvaldības sistēmas ierobežojumiem un to ietekmi uz Eurojust funkciju, t.i., atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp valstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādēm saistībā ar galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, tostarp tiem, kas, iespējams, tiek izdarīti saistībā ar pašreizējo karadarbību Ukrainā.

Šis priekšlikums ir vajadzīgs, lai Eiropas Savienībā izveidotu automatizētu datu pārvaldības un glabāšanas sistēmu pierādījumu vākšanai, saglabāšanai un analīzei pienācīgā un likumīgā veidā, kas ļautu valstu iestādēm veikt kriminālvajāšanu par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Priekšlikuma pamatā ir nepieciešamība koordinēt tiesu iestāžu reakciju uz galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem un izvairīties no tā, ka šo noziegumu izdarītāji paliek nesodīti. Eiropa saskaras ar strauji mainīgu drošības situāciju. Starptautiskās krīzes vienmēr ir ietekmējušas Eiropas dzīvesveidu, kā arī iedzīvotāju pamattiesības. Tādi noziegumi kā genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi ir daļa no ļoti smagu noziegumu kategorijas, un šo noziegumu izdarītāji nedrīkst palikt nesodīti.

Tiesu iestāžu pamatā ir tiesiskums, un nereti noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir izvairījies no tiesas nelikumīgas pierādījumu vākšanas vai pārvaldības procedūras dēļ.

Šā priekšlikuma mērķis ir izveidot skaidru sistēmu cīņai pret šo nesodāmību.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Tiesu iestāžu sadarbības pastiprināšana krimināllietās ir būtiska brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveides sastāvdaļa.

Šis steidzamais risinājums ir vajadzīgs, lai Eurojust varētu veikt minētos jaunos uzdevumus jau saistībā ar pašreizējiem ārkārtējiem apstākļiem, kas saistīti ar notiekošo karadarbību Ukrainā. Kad tiks apstiprināts priekšlikums grozīt Eurojust regulu attiecībā uz datu apmaiņu terorisma lietās, jauno automatizēto datu pārvaldības un glabāšanas sistēmu varēs iekļaut jaunajā lietu pārvaldības sistēmā.

2020. gada jūlijā publicētajā Komisijas paziņojumā par ES Drošības savienības stratēģiju tika uzsvērta saikne starp iekšējo un ārējo drošību un sadarbības nozīme iedzīvotāju tiesību efektīvā aizsargāšanā. Šis priekšlikums ir nepārprotams piemērs tam, ka pārvaldības un glabāšanas sistēma ir nepieciešama, lai aizsargātu vienas no svarīgākajām cilvēktiesībām, proti, tiesības uz dzīvību.

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

Kopš Eurojust regulas stāšanās spēkā aģentūras datu plūsmām un pieprasījumam pēc tās pakalpojumiem ir bijusi tendence augt.

Komisija ir informēta par Eurojust finansiālajiem ierobežojumiem un resursiem, kas saistīti ar šo steidzamo lūgumu sakarā ar Krievijas agresiju Ukrainā.

Ar šo priekšlikumu Eurojust regulā tiks ieviesti jauni ierobežoti uzdevumi, kuru mērķis ir padarīt Eurojust piemērotu digitālajam laikmetam un ļaut tai pildīt tās svarīgāko funkciju, kas paredzēta Eurojust regulā, t.i., atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp valstu iestādēm, kas izmeklē smagus noziegumus, tostarp kara noziegumus, genocīdu un noziegumus pret cilvēci, un veic kriminālvajāšanu par tiem. Šo priekšlikumu nebūs iespējams īstenot bez nepieciešamajiem finanšu un cilvēkresursu pastiprinājumiem.

Izmaksu aplēse ir 15,705 miljoni EUR, kas tiks finansēti no DFS 2.b izdevumu kategorijas rezerves.

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežots ilgums

–◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻ Finansiālā ietekme no GGGG. līdz GGGG. gadam.

☑ Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 12

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

–◻ ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☑ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻EIB un Eiropas Investīciju fondam;

☑ 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

Piezīmes

Attiecībā uz finanšu resursiem un cilvēkresursiem norādītās summas ietver automatizētās datu pārvaldības un glabāšanas sistēmas tehniskajai īstenošanai paredzēto kopējo summu un darbības izmaksas, kas saistītas ar dažām lietām, kuras var būt piesaistītas sistēmai.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

Lai nodrošinātu Eurojust darbības rezultativitāti, būs svarīgi pārraudzīt un izvērtēt aģentūras datu apmaiņas digitalizācijas īstenošanu. Pārraudzība un ziņošana priekšlikuma ietvaros notiks saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Eurojust regulā 13 , un saskaņā ar Vienoto pieeju par decentralizētām aģentūrām 14 .

Eurojust ne vien jāievēro aģentūrām piemērojamie horizontālie pārvaldības noteikumi, bet arī katru gadu jānosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei vienotais programmdokuments (Single Programming Document, SPD), kurā ietvertas daudzgadu un gada darba programmas un resursu plāns. Vienotajā programmdokumentā ir izklāstīti mērķi, gaidāmie rezultāti un darbības rādītāji, kas ļaus uzraudzīt mērķu un rezultātu sasniegšanu.

Eurojust ziņo par savu darbu arī detalizētā gada pārskatā. Eurojust nosūta šo gada pārskatu Eiropas Parlamentam, Padomei un valstu parlamentiem. Turklāt Eurojust informē Eiropas Parlamentu un valstu parlamentus par sadarbības dokumentiem, kas noslēgti ar trešām personām.

Komisija līdz 2024. gada 13. decembrim un pēc tam reizi piecos gados pasūta ārēju neatkarīgu regulas īstenošanas un Eurojust darbību izvērtējumu, lai izvērtētu regulas īstenošanu un ietekmi, kā arī Eurojust lietderību un efektivitāti (Eurojust regulas 69. panta 1. punkts).

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Ņemot vērā to, ka priekšlikums ietekmē ES ikgadējo iemaksu Eurojust budžetā, ES budžets tiks īstenots, izmantojot netiešo pārvaldību.

Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu Eurojust budžetu izpilda, nodrošinot lietderīgu un efektīvu iekšējo kontroli.

Runājot par ex post pārbaudēm — uz Eurojust kā decentralizētu aģentūru jo īpaši attiecas:

–iekšējā revīzija, ko veic Komisijas Iekšējās revīzijas dienests,

–Eiropas Revīzijas palātas gada pārskati, kas sniedz deklarāciju par gada pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

–gada budžeta izpildes apstiprināšana, ko veic Eiropas Parlaments,

–iespējamā izmeklēšana, ko veic OLAF, īpaši nolūkā pārliecināties par aģentūrām piešķirto līdzekļu pienācīgu izmantošanu,

–visbeidzot, Eiropas Ombuds nodrošina papildu kontroles un pārskatatbildības līmeni aģentūrā Eurojust.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Šajā posmā netika konstatēti īpaši riski pārvaldības un kontroles sistēmās. Uz aģentūru Eurojust attiecas administratīvā kontrole, ieskaitot budžeta kontroli, iekšējā revīzija, Eiropas Revīzijas palātas gada pārskati un ikgadējā ES budžeta izpildes apstiprināšana, kā norādīts iepriekš.

Par kontroles izmaksu attiecību pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu maksājumu ziņo Komisija. Tiesiskuma un patērētāju ĢD 2021. gada darbības pārskatā ir ziņots, ka šī attiecība ir 0,53 % netiešās pārvaldības struktūrām un decentralizētajām aģentūrām, ieskaitot Eurojust.

Eiropas Revīzijas palāta (ERP) apstiprināja Eurojust 2020. gada pārskatu likumību un pareizību, un tas nozīmē, ka kļūdu īpatsvars ir mazāks par 2 %. Nekas neliecina par to, ka turpmākajos gados kļūdu īpatsvars palielināsies.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

Pasākumi, kas saistīti ar krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanu, cita starpā ir izklāstīti Eurojust regulas 75. pantā. Eurojust jo īpaši piedalās Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai krāpšanas novēršanas pasākumos un nekavējoties informē Komisiju par gadījumiem, kad ir aizdomas par krāpšanu un citiem finanšu pārkāpumiem.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Numurs

Dif./nedif 15 .

no EBTA valstīm 16

no kandidātvalstīm 17

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

071007

Dif./nedif.

NĒ

JĀ

NĒ

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Numurs

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[XX.YY.YY.YY]

JĀ/NĒ

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Numurs

2.b izdevumu kategorija — ieguldījumi cilvēkos, sociālajā kohēzijā un vērtībās

Eurojust			2022. gads	2023. gads	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	KOPĀ
1. sadaļa. Personāla izdevumi	Saistības	(1)	1,081	2,204	2,248	2,293	2,339	2,386	12,551
	Maksājumi	(2)	1,081	2,204	2,248	2,293	2,339	2,386	12,551
2. sadaļa. Infrastruktūras un darbības izdevumi	Saistības	(1.a)
	Maksājumi	(2.a)
3. sadaļa. Darbības izmaksas	Saistības	(3.a)	0,500	0,510	0,520	0,530	0,541	0,552	3,154
	Maksājumi	(3.b)	0,500	0,510	0,520	0,530	0,541	0,552	3,154
KOPĀ apropriācijas Eurojust	Saistības	=1+1.a +3.a	1,581	2,714	2,769	2,824	2,880	2,938	15,705
	Maksājumi	=2+2 a +3b	1,581	2,714	2,769	2,824	2,880	2,938	15,705

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

“Administratīvie izdevumi”

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
DG: <…….>
• Cilvēkresursi
• Citi administratīvie izdevumi
KOPĀ ĢD <…….>	Apropriācijas

KOPĀ
daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		2022. gads	2023. gads	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	KOPĀ
daudzgadu finanšu shēmas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJAS KOPĒJĀS apropriācijas	Saistības	1,581	2,714	2,769	2,824	2,880	2,938	15,705
	Maksājumi	1,581	2,714	2,769	2,824	2,880	2,938	15,705

3.2.2.Aplēstā ietekme uz [struktūras] apropriācijām

–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–☑ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus

⇩

2022.
gads

2023.
gads

2024.
gads

2025.
gads

2026.
gads

2027.
gads

KOPĀ

Veids 18

Vidējās izmaksas

Nr.

Izmaksas

Nr.

Izmaksas

Nr.

Izmaksas

Nr.

Izmaksas

Nr.

Izmaksas

Nr.

Izmaksas

Kopējais daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 19 …

Ļaut Eurojust glabāt, analizēt un saglabāt pierādījumus saistībā ar genocīdu, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem

- Iznākums

Pierādījumu glabāšana, analīze un saglabāšana

1,581

2,714

2,769

2,824

2,880

2,938

15,705

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KOPĒJĀS IZMAKSAS

1,581

2,714

2,769

2,824

2,880

2,938

15,705

3.2.3.Aplēstā ietekme uz [struktūras] cilvēkresursiem

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–☑ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2022.
gads

2023.
gads

2024.
gads

2025.
gads

2026.
gads

2027.
gads

KOPĀ

Pagaidu darbinieki (AD pakāpe)	0,785	1,601	1,633	1,666	1,699	1,733	9,119
Pagaidu darbinieki (AST pakāpe)	0,079	0,160	0,163	0,167	0,170	0,173	0,912
Līgumdarbinieki	0,085	0,173	0,177	0,180	0,184	0,188	0,987
Norīkotie valstu eksperti	0,132	0,269	0,275	0,280	0,286	0,291	1,533

KOPĀ

1,081

2,204

2,248

2,293

2,339

2,386

12,551

Personāla vajadzības (FTE):

2022.
gads

2023.
gads

2024.
gads

2025.
gads

2026.
gads

2027.
gads

KOPĀ

Pagaidu darbinieki (AD pakāpe)	10	10	10	10	10	10	10
Pagaidu darbinieki (AST pakāpe)	1	1	1	1	1	1	1
Līgumdarbinieki	2	2	2	2	2	2	2
Norīkotie valstu eksperti	3	3	3	3	3	3	3

KOPĀ

Darbā pieņemšana ir plānota 2022. gada vidū. Nav izdarīti pieņēmumi par Nīderlandē piemērojamo korekcijas koeficientu, ir paredzēts tikai iespējams palielinājums par 2 % algas indeksācijas dēļ.

Detalizēta informācija par darbinieku skaita pieaugumu

Konkrētais mērķis	Papildu personāls
Konkrētais mērķis Nr. 1. Ļaut Eurojust glabāt, analizēt un saglabāt pierādījumus saistībā ar genocīdu, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem	3* tiesu iestāžu sadarbības eksperti ir vajadzīgi, lai nodrošinātu kriminālvajāšanas pamatinformāciju un tiešu ieskatu attiecīgajā(-s) tiesu sistēmā(-s) un pierādījumu pieņemamības standartos. Aplēstie vajadzīgie FTE — papildu FTE, kas ir jānolīgst ik gadu (nav kumulatīvs skaits): 2022: +3
	3* juristi lingvisti ir vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgās valodu prasmes tulkošanas un datu analīzes atbalstam. Aplēstie vajadzīgie FTE — papildu FTE, kas ir jānolīgst ik gadu (nav kumulatīvs skaits): 2022: +3
	3* analītiķi ir vajadzīgi, lai pārvaldītu paredzamo lielo datu apjomu, atbalstītu datizraci un no liecinieku un cietušo paziņojumiem iegūtas informācijas strukturēšanu. Aplēstie vajadzīgie FTE — papildu FTE, kas ir jānolīgst ik gadu (nav kumulatīvs skaits): 2022: +3
	2* juridiskie eksperti ir vajadzīgi, lai nodrošinātu specializētu zinātību par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem un līdzekļu atgūšanu. Aplēstie vajadzīgie FTE — papildu FTE, kas ir jānolīgst ik gadu (nav kumulatīvs skaits): 2022: +2
	2* IKT drošības speciālisti ir vajadzīgi, lai pārvaldītu un mazinātu kiberuzbrukumu risku. Aplēstie vajadzīgie FTE — papildu FTE, kas ir jānolīgst ik gadu (nav kumulatīvs skaits): 2022: +2
	1* ICC sadarbības koordinators ir vajadzīgs, lai koordinētu attiecības un operācijas ar Starptautisko Krimināltiesu Aplēstie vajadzīgie FTE — papildu FTE, kas ir jānolīgst ik gadu (nav kumulatīvs skaits): 2022: +1 1* pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) sadarbības koordinators ir vajadzīgs, lai koordinētu attiecības un darbības ar PSO. Aplēstie vajadzīgie FTE — papildu FTE, kas ir jānolīgst ik gadu (nav kumulatīvs skaits): 2022: +1
	1*administratīvā atbalsta speciālists ir vajadzīgs, lai pārvaldītu visus administratīvā atbalsta uzdevumus. Aplēstie vajadzīgie FTE — papildu FTE, kas ir jānolīgst ik gadu (nav kumulatīvs skaits): 2022: +1

3.2.3.2.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības atbildīgajam ĢD

–☑ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi.

–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

		N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
·Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 un 20 01 02 02 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)
20 01 02 03 (Delegācijas)
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)

• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu: FTE) 20
20 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
20 02 03 (AC, AL, END, INT un JPD delegācijās)
Budžeta pozīcijas (norādīt) 21	- galvenajā mītnē 22
	- delegācijās
01 01 01 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība)
10 01 05 02 (AC, END, INT — tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
KOPĀ

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki
Ārštata darbinieki

FTE vienību izmaksu aprēķina apraksts jāiekļauj V pielikuma 3. iedaļā.

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

–◻ Priekšlikums/iniciatīva sader ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu.

–☑ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

Priekšlikumam ir nepieciešams izmantot DFS 2.b izdevumu kategorijā nepiešķirto rezervi šādi: BL 07.1007 — Eurojust — 2022. gadā: 1,581 miljoni EUR 2023. gadā: 2,714 miljoni EUR 2024. gadā: 2,769 miljoni EUR 2025. gadā: 2,824 miljoni EUR 2026. gadā: 2,880 miljoni EUR un 2027. gadā: 2,938 miljoni EUR.

–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma 23 .

Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–☑ Šis priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

–Šis priekšlikums/iniciatīva paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

	N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	Kopā
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

–☑ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 24
		N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
…………. pants