PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011 (Būvizstrādājumu regula vai BR) nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus 1 . BR nodrošina netraucētu iekšējā tirgus darbību, kā arī būvizstrādājumu brīvu apriti ES. To panāk, izmantojot saskaņotas tehniskās specifikācijas, kurās ietverti kopēji tehniski nosacījumi par būvizstrādājumu snieguma (piem., reakcija uz uguni, termiskā vadītspēja vai skaņas izolācija) testēšanu un paziņošanu. Standartu izmantošana ir obligāta, ja uz tiem ir atsauce Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (ES OV). Uz būvizstrādājumiem, kam piemēro šādus standartus, norāda CE zīmi, kas liecina par šo būvizstrādājumu atbilstību paziņotajam sniegumam. Tad ir iespējama šādu produktu brīva aprite iekšējā tirgū. ES dalībvalstīm nav atļauts prasīt papildu zīmes, sertifikātus vai testēšanu. BR nav noteiktas prasības produktiem. ES dalībvalstis atbild par drošību, vidiskajām un enerģijas prasībām, kas piemērojamas ēkām un inženierbūvēm.

Komisijas 2016. gada īstenošanas ziņojumā par BR 2 tika norādīti vairāki tās īstenošanas trūkumi, kā arī ievērojams skaits problēmu, kuras cita starpā saistītas ar standartizāciju, vienkāršošanu mikrouzņēmumiem, tirgus uzraudzību un izpildes panākšanu un kuru gadījumā jāveic papildu izpēte un apspriešana. BR novērtējums 3 , REFIT platformas atzinumi, kā arī dalībvalstu un ieinteresēto personu atsauksmes nepārprotami liecināja par šā regulējuma trūkumiem, kas kavēja būvizstrādājumu iekšējā tirgus darbību un tādējādi neļāva īstenot BR mērķus.

2016. gada novembra paziņojumā par tīru enerģiju ikvienam Eiropā 4 tika uzsvērta vajadzība izmantot izaugsmes un darbvietu potenciālu, uzlabojot būvizstrādājumu joprojām sadrumstalotā iekšējā tirgus darbību. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu 5 , Aprites ekonomikas rīcības plānā 6 un paziņojumā par Eiropas Renovācijas vilni 7 BR loma tika izcelta kā daļa no centieniem ceļā uz energoefektīvām un resursefektīvām ēkām un renovāciju, kā arī lai panāktu būvizstrādājumu ilgtspēju. Pārskatītās Ēku energoefektivitātes direktīvas 8 priekšlikumā tika izcelta aprites cikla un būvizstrādājumu SEG emisiju nozīme, lai no 2030. gada aprēķinātu jaunu ēku globālās sasilšanas potenciālu. Saistībā ar Būvizstrādājumu regulas pārskatīšanu ES meža stratēģijā 9 un paziņojumā par ilgtspējīgu oglekļa ciklu 10 tika paziņots par standarta, noturīgas un pārredzamas metodikas izstrādi, lai aprēķinātu būvizstrādājumu radītos ieguvumus klimatam, oglekļa uztveršanu un izmantošanu. Tāpat gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir aicinājuši veicināt būvizstrādājumu apritīgumu, lai novērstu būvizstrādājumu iekšējā tirgus barjeras un sekmētu Eiropas zaļā kursa un Aprites ekonomikas rīcības plāna 11 mērķu sasniegšanu.

Tāpēc divi vispārīgie BR pārskatīšanas mērķi ir 1) panākt labi funkcionējošu būvizstrādājumu iekšējo tirgu un 2) sekmēt zaļās un digitālās pārkārtošanās mērķu, jo īpaši modernas, resursefektīvas un konkurētspējīgas ekonomikas izveides, īstenošanu.

Šī ir Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) iniciatīva, jo priekšlikums ir saskaņots ar REFIT programmas mērķiem, kas ietver ES tiesību aktu vienkāršošanu, fokusēšanu un vieglāku īstenošanu 12 .

Priekšlikumā paredzēts risināt tālāk aprakstītās problēmas.

1. problēma. Nav izveidots būvizstrādājumu iekšējais tirgus.

BR pamatā esošais standartizācijas process nav darbojies pietiekami labi. Pēdējo gadu laikā Eiropas Standartizācijas organizāciju (ESO) izstrādāto saskaņoto standartu projektus reti varēja citēt Oficiālajā Vēstnesī (ES OV) — galvenokārt juridisko trūkumu dēļ. Tas, ka netiek citēti aktuāli būvizstrādājumu saskaņotie standarti, ir galvenais faktors, kas neļauj iekšējam tirgum netraucēti darboties, tā radot šķēršļus tirdzniecībai un papildu izmaksas un administratīvo slogu ekonomikas operatoriem. Novecojušie saskaņotie standarti arī nozīmē, ka tie ne vienmēr ir aktuāli tirgum, jo šis process nevar iet kopsolī ar notikumiem šajā nozarē. Turklāt pašreizējā situācija neļauj apmierināt dalībvalstu regulatīvās vajadzības. Šo trūkumu dēļ dalībvalstis piemēro valsts zīmes, sertifikāciju un apstiprinājumus. Tā tiek pārkāpta BR, un tas arī neatbilst Tiesas judikatūrai. Turklāt, ņemot vērā parastās standartizācijas pieejas neatbilstošo darbību, ir progresīvi palielinājusies darba slodze alternatīvā ceļa izmantošanai, lai saņemtu CE zīmi ar Eiropas novērtējuma dokumentu (END) palīdzību. Tāpēc šīs darba slodzes palielināšanās rezultātā Komisijai ir vajadzīgs vairāk laika, lai veiktu šos novērtējumus, un tā rezultātā var pat rasties sistēmas paralizēšanas risks.

2. problēma. Īstenošanas grūtības valsts līmenī.

Šīs grūtības vēl vairāk sarežģī tiesisko regulējumu un sekmē to, ka dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras tirgus uzraudzības darbības (kvalitātes un iedarbīguma ziņā). Neiedarbīga tirgus uzraudzība un izpildes panākšana kopumā ierobežo uzticību tiesiskajam regulējumam, un tāpēc mazina uzņēmumu vēlmi izpildītu tiesību aktus.

Īstenošanas ziņojumā tika konstatēti ar paziņoto struktūru darbību saistīti trūkumi, kas liecina par to, ka BR nosacījumi tiktu uzlaboti, nodrošinot lielāku precizitāti, piem., saistībā ar prasībām paziņotajām struktūrām (BR 43. pants), to darbības pienākumiem (52. pants) un koordināciju (55. pants).

3. problēma. Tiesiskā regulējuma sarežģītība/nav panākta vienkāršošana.

Saskaņotas tehniskās specifikācijas, kurās ietverti kopēji tehniski nosacījumi par būvizstrādājumu snieguma (piem., reakcija uz uguni, termiskā vadītspēja vai skaņas izolācija) testēšanu un paziņošanu. Atbilstoši BR CE zīme ir saistīta ar būvizstrādājuma snieguma novērtējumu un nevis ar tā atbilstību prasībām, jo šīs prasības nav noteiktas BR. Ņemot vērā, ka šī ir salīdzinoši unikāla situācija, salīdzinot ar citiem jauniem tiesiskā regulējuma tiesību aktiem, CE zīmes nozīmi bieži pārprot un nepareizi interpretē.

Citi BR nosacījumi nav pietiekami skaidri vai pārklājas pašā regulējumā (piem., pārklāšanās starp snieguma deklarācijai vajadzīgo informāciju un CE zīmei vajadzīgo informāciju) vai ar citiem ES tiesību aktiem (iespējami paralēli CE zīmes izmantošanas ceļi dažiem būvizstrādājumiem atbilstoši BR un Ekodizaina direktīvai 13 ). Turklāt tiek ierobežoti izmantots BR vienkāršošanas nosacījums, kas galvenokārt bija paredzēts MVU 14 , jo trūkst informētības un skaidrības par nosacījumiem. Vismazākajiem uzņēmumiem ir vislielākais administratīvais slogs. Pārklāšanās un nesakritības izraisa iedarbīguma trūkumu.

Turklāt nav īpašu nosacījumu par informācijas sniegšanu digitālā formātā. Tas kļūs par problēmu, jo īpaši tāpēc, ka uzticama informācija par produktu no ražošanas līdz iestrādei ēkā un demontāžai būs nepieciešama ēku digitālā žurnāla 15 vajadzībām, Level(s) 16 vai citiem rīkiem, lai novērtētu ēku ilgtspējas sniegumu un ziņotu par to.

4. problēma. BR nevar nodrošināt plašāku politikas prioritāšu, piem., digitālās pārveides, īstenošanu un produktu drošības panākšanu

Pieejamās saskaņotās novērtēšanas metodes saistībā ar būvizstrādājumu sniegumu ietver tikai dažus elementus, kas saistīti ar ietekmi uz vidi, piem., piesārņojumu, tomēr tās nav noteiktas attiecībā uz dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Turklāt BR neļauj noteikt vides, funkcionālas un drošības prasības būvizstrādājumiem, tādējādi ierobežojot iespēju novērst problēmas, kas pamatojas uz īpašībām, kas nav sniegums. Tomēr, lai sekmētu stimulus un pieprasījumu pēc mazoglekļa un oglekļa uzglabāšanas būvizstrādājumiem, ir vajadzīga konsekventa un pārredzama informācija par klimata, vidisko un ilgtspējas sniegumu, kas ietver arī iespēju pārvaldīt tādas iedabiskas produktiem piemītošās īpašības kā izturība vai remontējamība. Būvizstrādājumu apritīguma uzlabošana arī nostiprinās ES izturētspēju saistībā ar piekļuvi būvizstrādājumiem 17 . Turklāt digitāla informācija par būvizstrādājumiem nav pietiekami pieejama, lai sasniegtu apritīguma un ilgtspējas mērķus un lai sniegtu informāciju, kas prasīta citos saistītajos tiesību aktos (piem., Ēku energoefektivitātes direktīvā vai Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulā).

BR būtiski ierobežo nozares pārstāvju iespēju saskaņoti un konsekventi paziņot savu produktu sniegumu un diferencēt produktus saistībā ar to klimata, vidisko un ilgtspējas sniegumu. Tā arī būtiski ierobežo dalībvalstu iespēju definēt valsts prasības ēkām vai publiskajos iepirkumos iekļaut ilgtspējas mērķu kritērijus, neapdraudot iekšējā tirgus darbību.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šī iniciatīva atbilst būtiska kaitējuma neradīšanas principam, jo tā palīdz īstenot Eiropas zaļā kursa zaļās pārkārtošanās(jo īpaši renovācijas viļņa) un Aprites ekonomikas rīcības plāna mērķus. Tā sekmē būvizstrādājumu videi nekaitīgāku ražošanu, atkalizmantošanu, pārražošanu un reciklēšanu. Tā nodrošina pielāgošanos klimata pārmaiņām. Šī regula sekmē Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanu, nodrošinot informāciju par būvizstrādājumu vidisko sniegumu un tādējādi sekmējot ēku energoefektivitātes, globālās sasilšanas potenciāla un oglekļa uztveršanas, kas saistīta ar oglekļa uzglabāšanu, aprēķināšanu.

Aprites ekonomikas rīcības plānā tika paziņots par Ilgtspējīgu produktu iniciatīvu (IPI), kuras mērķis ir padarīt produktus derīgus klimatneitrālai, resursefektīvai aprites ekonomikai, jo īpaši pieņemot Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulu (IPER). Ja, līdzīgi kā šis priekšlikums, ES tiesību akti par noteiktiem produktiem regulē produktu vides un klimata ilgtspējas aspektus, attiecīgajā instrumentā iekļauj turpmāku politiku un leģislatīvo attīstību, paredzot tādu pašu stingrības līmeni kā IPER. Tas palīdz uzlabot ES noteikumu par konkrētiem produktiem saskaņotību un ļauj izvairīties no administratīvā sloga uzņēmumiem, kam citādi būtu jāievēro dažādos ES tiesību aktos paredzētās prasības.

Tāpēc, ņemot vērā spēcīgās savstarpējās saites starp būvizstrādājumu vidisko un strukturālo sniegumu, kas ietver arī veselības un drošības aspektus, šajā priekšlikumā ir izklāstītas būvizstrādājumu ilgtspējas prasības. Tomēr atbilstoši IPER noteiktos apstākļos var būt pamatota mērķtiecīga iejaukšanās saistībā ar būvizstrādājumiem. Piemēram, tā būs ar enerģiju saistītu būvizstrādājumu gadījumā, ko jau regulē esošā Ekodizaina direktīva (piem., cietā kurināmā plītis).

2020. gada marta paziņojumā “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” 18 izklāstīts plāns ES rūpniecībai, lai tā vadītu gan zaļo, gan digitālo pārveidi, pamatojoties uz tās tradīciju, uzņēmumu un cilvēku stiprajām pusēm, konkurētspējas uzlabošanai. Lai sasniegtu šos mērķus, tika definēta uz rūpniecisku ekosistēmu balstīta pieeja, lai labāk ņemtu vērā vajadzības un atbalstītu galvenos dalībniekus katrā vērtību ķēdē. Paziņojumā, ar ko atjaunina 2020. gada jauno industriālo stratēģiju, 19 būvniecība tika atzīta par vienu no prioritārajām ekosistēmām, kas saskaras ar vissvarīgākajām problēmām, piem., klimata un ilgtspējas mērķu sasniegšana un digitālās pārveides īstenošana, un kuras konkurētspēja ir no tā atkarīga. Atjauninātās industriālās stratēģijas ietvaros Komisija izstrādā būvniecības nozares ekosistēmas pārveides ceļu, līdzdarbojoties nozares pārstāvjiem, ieinteresētajām personām un dalībvalstīm. Saistībā ar šo darbu Komisija 2021. gada 15. decembrī publicēja Komisijas dienestu darba dokumentu 20 , kurā rosināja scenārijus, lai būvniecība kļūtu videi nekaitīgāka, digitāla un noturīga. Veicinošs tiesiskais regulējums, kas ir atbilstošs nākotnei un kas sekmē ieguldījumus un uzticības veidošanu, ir būtisks ekosistēmas noturībai, kā arī ir divkāršās pārveides priekšnoteikums.

MVU stratēģijā ilgtspējīgai un digitālai Eiropai 21 tika uzsvērta MVU svarīgā loma, lai virzītu uz priekšu zaļo pārveidi, un atkārtota vajadzība dot MVU instrumentus, lai saprastu un mazinātu vides riskus — arī būvniecības nozarē.

Dokumentā “ES standartizācijas stratēģija. Globālo standartu noteikšana noturīga, zaļa un digitāla ES vienotā tirgus atbalstam” 22 būvniecība tika atzīta par vienu no vissvarīgākajām jomām, kur saskaņoti standarti varētu uzlabot konkurētspēju un mazināt šķēršļus tirgū.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants, jo regulas galvenais mērķis ir novērst šķēršļus būvizstrādājumu apritei iekšējā tirgū.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Ja nav ES regulējuma, ar valsts tiesību aktiem nevar novērst BR trūkumus, jo dalībvalstīm nav pilnvaru grozīt BR regulējumu vai novērst tā trūkumus, izmantojot valsts pasākumus. Tā kā ES pašlaik nav atbilstošas standartizācijas, būvizstrādājumu vidiskais un drošības sniegums valsts līmenī tiek norādīts dažādi, kas izraisa ekonomikas operatoriem piemērojamo prasību atšķirības. Tāpēc ES rīcība ir pamatota un vajadzīga. Tikai ES līmenī var nodrošināt, ka nosacījumi būvizstrādājumu brīvas apgrozības nodrošināšanai tiek noteikti, vienlaikus panākot vienlīdzīgus darbības noteikumus un īstenojot ilgtspējas mērķus.

Saistībā ar ES līmenī veiktu pasākumu pievienoto vērtību priekšlikums sekmēs būvizstrādājumu iekšējā tirgus vispārējās darbības uzlabošanu, palielinot tiesisko noteiktību un paredzamību, panākot vienlīdzīgākus noteikumus būvniecības ekosistēmas darbībai un ņemot vērā būvizstrādājumu klimata un vidisko sniegumu un apritīgumu, ko var risināt tikai ES līmenī.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo tas neparedz vairāk, kā ir vajadzīgs, lai panāktu labi funkcionējošu būvizstrādājumu iekšējo tirgu, un tas ir samērīgs, lai īstenotu iecerēto mērķi.

Priekšlikuma mērķis ir novērst konstatētos BR trūkumus un īstenot Eiropas zaļā kursa un Aprites ekonomikas rīcības plāna uzdevumus attiecībā uz būvizstrādājumiem, pamatojoties uz BR pamatprincipiem (kas ietver Eiropas standartizācijas organizāciju izstrādātos saskaņotos standartus). Lai īstenotu politikas mērķus, ir absolūti nepieciešams novērst BR regulējuma problēmas un uzlabot tā pamatdarbību, jo īpaši attiecībā uz standartizācijas procesu. Dažas tādas jaunas iezīmes kā produktiem izvirzītās prasības vai Komisijas tiesību akti ar tehniskajām specifikācijām tiks piemēroti tikai tad, kad tas būs vajadzīgs konkrētiem produktiem.

Priekšlikumā tiek iedarbīgi un rezultatīvi risinātas visas konstatētās problēmas. Tajā tiek rosināts nākotnes prasībām atbilstošs un visaptverošs tiesiskais regulējums, integrēti alternatīvi risinājumi un jauni regulatīvie rīki, ko var aktivizēt, ja atbilstoši sīkai analīzei kādai konkrētais produktu kategorijai vai grupai tas vajadzīgs. Ņemot vērā būvizstrādājumu lielo daudzveidību, tikai šāda pieeja var nodrošināt, ka priekšlikuma mērķi tiek iedarbīgi sasniegti, neradot nevajadzīgu slogu ekonomikas operatoriem.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Priekšlikums ir sagatavots regulas, ar ko atceļ pašlaik spēkā esošo BR, formā. Tas nodrošina rosinātā tiesību akta vienotu īstenošanu visā ES.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

2016. gadā Komisija publicēja atbalsta pētījumu par būvniecības nozares atbilstības pārbaudi 23 . Pētījumā novērtēja tādu īpaši izvēlētu ES tiesību aktu saskaņotību, kas piemērojami būvniecības nozarei, un izvērtēja juridisku pārklāšanos starp BR un Ekodizaina direktīvu (2009. g.), un Energomarķējuma direktīvu. Tajā arī apstiprināja definīciju pretrunas, mijnorāžu trūkumu un pārklāšanos starp trīs tiesību aktiem.

2019. gadā Komisija publicēja BR izvērtējumu 24 . Šajā novērtējumā konstatētās vispārīgas problēmas nozīmīguma pakāpes secībā bija šādas: i) nepietiekami laba standartizācijas sistēma, kas ir BR pamatā; ii) neiedarbīga un ļoti dažāda tirgus uzraudzība (dažādās dalībvalstīs); iii) ar BR panākts mazāk vienkāršošanas, nekā tika gaidīts.

Abu dokumentu secinājumi šajā priekšlikumā ir ņemti vērā.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Priekšlikuma sagatavošanas laikā notika apspriešanās ar dažādām ieinteresētajām personām — dalībvalstīm, Eiropas tehniskajām struktūrām un asociācijām, valsts iestādēm, uzņēmumiem/ražotājiem, importētājiem un izplatītājiem, patērētāju asociācijām, tirgus uzraudzības iestādēm, Eiropas/starptautiskām organizācijām (nozares asociācijām), paziņotajām struktūrām, darbinieku/profesionālām asociācijām un citām personām, piemēram, privātpersonām un citām NVO.

Saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm ir notikušas vairākas apspriešanās. Īss apraksts ir sniegts tālāk norādītajos apakšpunktos.

·Horizontāla tiešsaistes anketa (anketa par horizontāliem jautājumiem) 25

Horizontālā anketa bija paredzēta īpaši izvēlētiem ekspertiem un vērsta uz to, lai noteiktu, kā risināt dažādas horizontālas grūtības, kas atklātas BR izvērtējuma laikā, lai apkopotu informāciju, ko izmantot politikas risinājumu turpmākai uzlabošanai.

·2020. gada martā un septembrī notika divas īpašas sanāksmes ar dalībvalstu ekspertiem par BR pārskatīšanu.

Sanāksmju mērķis bija apspriest procesu un uzlaboto indikatīvo risinājumu dokumentu 26 , kā arī apkopot dalībvalstu uzskatus par šādiem jautājumiem — darbības joma un attiecības ar citiem ES tiesību aktiem, saskaņojuma sfēra, valsts tiesību akti un informācijas vajadzības, I pielikums (būvēm izvirzītās pamatprasības) un vidiskās prasības.

·Uzņēmumu anketa 27

Uzņēmumu anketas mērķis bija novērtēt, kā uzlabotie indikatīvie politikas risinājumi varētu ietekmēt uzņēmumus Eiropas būvizstrādājumu nozarē. Anketa bija paredzēta nozares uzņēmumiem.

·Sabiedriskā apspriešana 28

Sabiedriskā apspriešana liecināja, ka visas ieinteresēto personu grupas izteikti noraidīja BR atcelšanu (politikas risinājums E). Vairums lielāko ieinteresēto personu grupu atbalstīja pašreizējās BR saglabāšanu (proti, pamatrisinājums A). Būtiska ieinteresētu personu grupu daļa deva priekšroku BR pārskatīšanai (proti, politikas risinājums B, C vai D) 29 .

Turklāt uzņēmumu aptauja liecināja, ka, lai gan uzņēmumi kopumā atbalstīja pašreizējo BR, tie izcēla vairākas problēmas, kuras bija jārisina un kuru gadījumā bija nepieciešama regulas pārskatīšana. Tas, pirmkārt, attiecās uz standartizācijas procesu.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Dažādu risinājumu ietekmes kvantitatīvo un kvalitatīvo analīzi sekmēja konkrēts tehniskā atbalsta līgums 30 .

Pētījumā apkopoja un papildināja pieejamos pierādījumus, lai analizētu politikas variantus un novērtētu to iespējamo ietekmi. Politikas risinājumi ir pētīti, lai novērtētu vēlamo risinājumu un ietekmi. Tas pamatā notika ar aptaujas un sabiedriskās apspriešanā konstatējumu palīdzību.

Turklāt, izmantojot attiecīgos ziņojumus, pētījumus un tikšanos ar dalībvalstu pārstāvjiem, uzņēmumu asociācijām, uzņēmumiem, tehniskām iestādēm un testēšanas iestādēm, tika noteiktas papildu īpašās zināšanas.

•Ietekmes novērtējums

Komisija veica ietekmes novērtējumu par BR pārskatīšanu. Pēc Regulējuma kontroles padomes 2021. gada 26. jūlija pirmajā negatīvajā atzinumā sniegto komentāru iestrādāšanas ietekmes novērtējums 2022. gada 26. janvārī saņēma pozitīvu atzinumu ar atrunām. Padomes atzinumi, kā arī galīgais ietekmes novērtējums un tā kopsavilkums tiek publicēti kopā ar šo priekšlikumu.

Ietekmes novērtējumā pētīja un salīdzināja piecus politikas risinājumus, lai novērstu ar BR saistītas problēmas.

A risinājums — pamatscenārijs (nav pārskatīšanas)

Pamatscenārijā neparedzēja regulas pārskatīšanu, bet uzlabot tās īstenošanu, izmantojot norādījumus un citus nesaistošus pasākumus. Tāpēc pamatscenārijs nozīmēja saskaņošanas sistēmas turpmāku izmantošanu un īstenošanu.

B risinājums — regulas labošana

B risinājuma mērķis bija risināt problēmas, kas izceltas novērtējumā, īstenojot tālāk norādītos pasākumus:

·lai novērstu tehniskās saskaņošanas sistēmas grūtības, B risinājumā ievieš Komisijas pilnvaras izmantot alternatīvu risinājumu, ja standartizācijas sistēma savlaicīgi un pietiekamā kvalitātē nenodrošina standartus;

·valsts prasību un zīmju turpmāku pastāvēšanu mazina ES līmenī regulētās jomas skaidra definēšana;

·izmanto saskaņotu regulējumu, lai novērtētu būvizstrādājumu vidisko sniegumu un paziņotu par to;

·izveido digitālu infrastruktūru, kas saderīga ar digitālo produkta pasi;

·sekmē būvizstrādājumu atkalizmantošanu;

·uzlabo tirgus uzraudzību, pastiprinot īstenošanas panākšanas pilnvaras un saskaņojot dažādu tirgus uzraudzības iestāžu darbību, un, iespējams, nosakot minimālo pārbaužu skaitu un minimālo cilvēkresursu apjomu, kas jāizmanto būvizstrādājumu tirgus uzraudzībā;

·uzlabo lēmumu kopīgu pieņemšanu visās iestādēs un paziņotajās struktūrās;

·mazina pārklāšanos ar citiem ES tiesību aktiem, ieviešot tiesību kolīzijas noteikumus un nodrošinot saskaņotību;

·ievieš konkrētu marķējumu būvizstrādājumiem (Eiropas būvizstrādājums — EB), lai precizētu, ka marķējums attiecas uz snieguma deklarāciju, nevis atbilstību;

·mērķtiecīgi nosacījumi un pilnvarojums dalībvalstīm atbilstoši konkrētiem nosacījumiem atbrīvot mikrouzņēmumus no BR paredzēto pienākumu izpildes.

C risinājums — regulas fokusēšana

Šis risinājums pamatojas uz B risinājumā aprakstītajiem elementiem. Tomēr C risinājumā BR darbības jomas piemērošana ir paredzēta tikai noteiktās jomās atkarībā no tālāk norādītājiem trīs pakārtotajiem risinājumiem, kurus var apvienot:

·C1 pakārtotais risinājums: saskaņotajos standartos un Komisijas tiesību aktos, kuros norādītas tehniskās specifikācijas, iekļautu tikai snieguma aprēķina novērtēšanas metodes, nenorādot snieguma sliekšņvērtības līmeņus, klases vai citas prasības, kas būtu jānosaka ES līmenī;

·C2 pakārtotais risinājums: BR darbības joma būtu vērsta tikai uz galvenajām jomām atbilstoši dalībvalstu regulatīvajām vajadzībām, būtiskumam videi vai produktu drošībai un būtiskumam tirgum;

·C3 pakārtotais risinājums: dalībvalstīm būtu iespēja piedāvāt alternatīvu ceļu piekļuvei tirgum, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem un nepamatojoties uz saskaņotajiem standartiem un Komisijas tiesību aktiem, kuros norādītas tehniskās specifikācijas.

D risinājums — BR uzlabošana

Pamatojoties uz B risinājumu, var ieviest arī prasības, kas attiecas uz iedabiskām produktiem piemītošām īpašībām, lai aizsargātu sabiedrības veselību, drošumu un vidi. Šādas produktiem piemērojamās prasības var formulēt, izmantojot trīs pakārtotos risinājumus/pieejas (D1 un D2 pakārtoto risinājumu varētu apvienot):

·D1 pakārtotais risinājums: jauna pieeja produktiem izvirzīto prasību tiesiskajam regulējumam (pamatojoties uz standartizāciju, ko izstrādājušas Eiropas standartizācijas organizācijas);

·D2 pakārtotais risinājums: kopēju tehnisko specifikāciju pieeja (ko izstrādājusi Komisija vai kas izstrādāta Komisijas uzraudzībā);

·D3 pakārtotais risinājums: D1 un D2 pakārtoto risinājumu hibrīds.

E risinājums — BR atcelšana

BR tiktu atcelta. Būvizstrādājumu tirdzniecībā tiktu izmantota savstarpējā atzīšana.

Vēlamais risinājums

D risinājums tika atzīts par vēlamo risinājumu, jo tas ļauj īstenot mērķus un novērst galvenos BR regulējuma trūkumus ar vislielāko iedarbīguma un saskaņotības pakāpi. Tas nodrošina būvizstrādājumu brīvu apriti iekšējā tirgū un pilnībā ņem vērā tālejošos mērķus, kas izriet no Eiropas zaļā kursa un Aprites ekonomikas rīcības plāna. Galvenās izmaiņas ir šādas 31 :

·sniegt skaidrāku definīciju par darbības jomu un atkalizmantotu, 3D drukātu būvizstrādājumu un saliekamo māju iekļaušanu;

·ieviest jaunas pilnvaras Komisijai, lai 1) pieņemtu tehniskās specifikācijas ar Komisijas tiesību aktu palīdzību, ja standartizācijas sistēma nenodrošina savlaicīgu un pienācīgas kvalitātes rezultātu; 2) noteikt produktiem izvirzītas prasības;

·ieviest vides, funkcionālas un drošības prasības būvizstrādājumiem;

·noteikt saskaņojuma sfēru, skaidrāku dalībvalsts uzdevumu nodalījumu un mehānismu informācijas apkopošanai, lai aktīvi apmainītos ar ziņām par dalībvalstu vajadzībām un pasākumiem un lai ņemtu šīs vajadzības vērā attiecībā uz iekšējā tirgus mērķiem;

·ieviest jaunu pienākumu ražotājiem papildus snieguma deklarācijai nodrošināt arī atbilstības deklarāciju (atbilstība produktam izvirzītajām prasībām); dot iespēju sniegt informāciju elektroniski;

·nodrošināt sarakstu ar vispārējām ilgtspējas prasībām (ko papildus definē produktu saimei Komisijas tiesību aktos/saskaņotajos standartos);

·ieviest un uzlabot specifikāciju un atbrīvojumu nosacījumus mikrouzņēmumiem;

·stiprināt tirgus uzraudzības iestāžu izpildes panākšanas pilnvaras;

·paplašināt būvizstrādājumu informācijas punktu lomu, lai atbalstītu ekonomikas operatorus;

·izveidot jaunu Komisijas sistēmu, kas ļauj fiziskām un juridiskām personām dalīties ar sūdzībām vai ziņojumiem, kuri saistīti ar iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem;

·panākt salāgošanu ar Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulu attiecībā uz klimatu un vidisko ilgtspēju, kā arī ar digitālo produkta pasi.

D risinājumā bija paredzēta CE zīmes aizstāšana ar jaunu marķējumu (Eiropas būvizstrādājuma vai EB zīme). Tomēr pastāv arī risks, ka šādas izmaiņas varētu palielināt neskaidrību ekonomikas operatoriem, nevis to samazināt, jo īpaši pārejas perioda laikā, kad būtu jālieto abu veidu marķējums. Tāpēc CE zīme tiks saglabāta, un ražotājiem tā būs jāpiestiprina produktiem, kam tie ir sagatavojuši snieguma vai atbilstības deklarāciju.

Lai gan ietekmes novērtējuma atbalsta pētījumā tika secināts, ka D risinājuma rezultātā ekonomikas operatoriem varētu rasties papildu izmaksas (galvenokārt vidisko sniegumu deklarācijas ieviešanas dēļ), pastāvēja noteikti ar izmantotajiem datiem saistīti ierobežojumi. D risinājumā ietvertās papildu vienkāršošanas dēļ faktiski varētu panākt neto samazinājumu par aptuveni 180 miljoniem EUR saistībā ar administratīvo slogu (sk. ietekmes novērtējuma III pielikumu).

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Ar šo priekšlikumu līdz minimumam samazinās izmaksas, pateicoties efektīvam standartizācijas procesam, skaidrākiem noteikumiem, stimulam atkalizmantot produktus, mazākam skaitam valsts papildu prasību un vienlīdzīgu noteikumu paredzēšanai visiem ražotājiem (jo īpaši MVU) visās dalībvalstīs. Turklāt plānotā darba dalīšana un tehniskā pielāgošana Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulai ļaus izvairīties no nevajadzīgām izmaksām uzņēmumiem, jo īpaši MVU.

Priekšlikumā maksimāli izmanto digitalizācijas iespējas, lai samazinātu administratīvo slogu, ņemot vērā, ka BR nav paredzēta digitālu rīku izmantošana. Visa ar priekšlikumu saistītā informācija un dokumentācija var tikt apstrādāta digitāli (piem., digitālā produkta pase) un noturīgi uzglabāta, kopīgota un atvērta informācijas sistēmā. Tas radīs lielāku pārskatāmību piegādes ķēdēs, ļaus uzglabāt būvizstrādājumu datus ēkas žurnālos un izmantot aprēķinos, kas vajadzīgi atbilstoši citiem tiesību aktiem (piem., Ēku energoefektivitātes direktīva). Tas arī sekmēs tirgus uzraudzību.

Turpmāks administratīvā sloga samazinājums ražotājiem tikts panākts, novēršot CE zīmes un snieguma deklarācijas pārklāšanos. Dalībvalstis arī varēs atbrīvot mikrouzņēmumus, kas neveic tirdzniecību citās valstīs, no šo pienākumu izpildes.

Dodot jaunas pilnvaras Komisijai ieviest minimālu skaitu pārbaužu, kas jāveic tirgus uzraudzības iestādēm, priekšlikuma mērķis ir uzlabot BR noteikumu nevienmērīgo piemērošanu tirgū. Šā uzdevuma izpildei var būt vajadzīgas lielākas tirgus uzraudzības iestāžu spējas, bet tas ļaus labāk atbalstīt dalībvalstis būvju drošības un ilgtspējas nodrošināšanas pienākuma īstenošanā.

•Pamattiesības

Šim priekšlikumam nav ietekmes uz pamattiesību aizsardzību.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikuma izpildei būs vajadzīgi papildu resursi, lai iedarbīgi pārvaldītu BR regulējumu. Pieprasītais personāla palielinājums par 7 pilnslodzes ekvivalentiem 32 ir samērīgs mērķiem. Komisijas darbinieki veiks tālāk norādītās galvenās darbības:

·izstrādāt un īstenot BR;

·izstrādāt sekundāros tiesību aktus (īstenošanas un deleģētos tiesību aktus);

·izstrādāt un pārvaldīt standartizācijas pieprasījumus un Komisijas tiesību aktus;

·novērtēt un iekļaut atsauci uz saskaņotajām tehniskajām specifikācijām;

·izstrādāt kopējas tehniskās specifikācijas;

·uzturēt saziņu ar Eiropas standartizācija organizācijām par darbu pirms standartizācijas un standartizāciju;

·iesaistīties sadarbībā ar ieinteresētajām personām saistībā ar tehniskiem jautājumiem;

·sniegt atbalstu dalībvalstu iestādēm;

·veikt apmācību dalībvalstu iestādēm, paziņotajām struktūrām un citām struktūrām;

·sniegt norādījumus dalībvalstīm un uzņēmumiem.

Šīs darbības ir juridiskas, tehniskas un administratīvas, un tās jāveic Komisijas nodaļās (vai dažos gadījumos to uzraudzībā). Tāpēc to darbinieku skaits, kas atbildīgi par pašreizējā BR regulējuma pārvaldību, būs jāpalielina, kā arī atbalsts būs jāsniedz citām Komisijas nodaļām (piem., JRC) vai būs jāpiesaista ārpakalpojumu sniedzēji. Jo īpaši tas attiecas uz zinātnisko un tehnisko atbalstu, lai sagatavotu deleģētos un īstenošanas aktus un izpildītu horizontālus uzdevumus. Tas, cik lielā mērā priekšlikums varēs sasniegt mērķus, būs lielā mērā atkarīgs no Komisijai pieejamajiem resursiem.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Komisija uzraudzīs īstenošanu, piemērošanu un atbilstību šiem jaunajiem noteikumiem, lai novērtētu to iedarbīgumu. Politikas uzraudzība un ar priekšlikumu saistītā novērtēšana būs vērsta uz galvenajiem jautājumiem, kas jārisina pārskatīšanas gaitā — standartizācijas procesa darbību, vides un produktu drošuma informācijas pieejamību un vidiskās un produktu drošuma prasības, kas iekļautas tehniskajās specifikācijās, ietekmi uz tirgus uzraudzību.

Tiek rosināts, ka priekšlikuma novērtēšana būtu jāveic ne ātrāk kā 8 gadus pēc piemērošanas datuma, ļaujot jauno noteikumu rezultātiem materializēties un ietekmei kļūt pamanāmai.

•Paskaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Tā kā juridiskais instruments ir regula, kas ir tieši piemērojama dalībvalstīs, nav vajadzīgs paskaidrojošs dokuments.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Regulas I nodaļā ir ietverti vispārīgie noteikumi.

1. pantā ir aprakstīts priekšmets, nepārprotami atsaucoties uz būvizstrādājumu vidisko, klimata un drošības sniegumu saistībā ar to būtiskajiem raksturlielumiem, kā arī vidiskajām, klimata, funkcionālajām un drošības prasībām.

2. pantā ir definēta darbības joma, kas ietver būvizstrādājumus, ar 3D drukāšanu saistītus produktus un pakalpojumus, būtiskas detaļas, daļas vai materiālus, ja to pieprasa ražotājs, komplektus vai mezglus, uz ko attiecas saskaņotā tehniskā specifikācija vai END, saliekamās vienģimenes mājas. Noteiktos gadījumos regulu piemēro arī lietotiem produktiem. Salīdzinājumā ar BR darbības joma ir grozīta, lai izvairītos no pārklāšanās ar Dzeramā ūdens direktīvu 33 un Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvu 34 .

3. pantā ir noteiktas definīcijas.

4. pantā ir definētas darba pamatprasības un modalitātes, lai noteiktu būvizstrādājumu būtiskos raksturlielumus (pamatojoties uz sniegumu, piem., reciklēto saturu). Tas tiks darīts, pamatojoties uz būvēm izvirzītajām pamatprasībām, kas izklāstītas I pielikuma A daļā un kas kopā ar novērtēšanas metodēm veido daļu no standartiem, kuri šīs regulas piemērošanas nolūkos ir padarīti obligāti. Komisijai tiek arī dotas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, nosakot snieguma robežvērtības un klases saistībā ar tā būtiskajiem raksturlielumiem. Turklāt standartizācijas procesa kavēšanās vai trūkumu gadījumā Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus ar tehniskām specifikācijām. Komisija ir arī pilnvarota ar deleģētajiem aktiem grozīt I pielikuma A daļu, ņemot vērā tehnisko progresu vai lai ietvertu jaunu risku un vides aspektus.

5. pantā norādīts, ka visiem produktiem, kam piemēro šo regulu, jāatbilst vispārējām, tieši piemērojamām prasībām, kā arī attiecīgās produktu saimes vai kategorijas prasībām, kas izklāstītas I pielikuma D daļā. Tas arī pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus, precīzāk definējot produktiem izvirzītas prasības saskaņā ar I pielikuma B, C un D daļu. Šos deleģētos aktus var papildināt brīvprātīgi saskaņotie standarti, kas izstrādāti atbilstoši standartizācijas pieprasījumam. Komisija ir arī pilnvarota ar deleģētajiem aktiem grozīt I pielikuma B, C un D daļu, ņemot vērā tehnisko progresu vai lai ietvertu jaunu risku un vides aspektus.

6. pantā Komisija ir pilnvarota noteikt piemērojamo novērtēšanas un verifikācijas sistēmu, kas ietver arī sistemātisku neatbilstību novēršanai vajadzīgās papildu darbības.

7. pantā ir definēta “saskaņojuma sfēra”, kas atšķiras no jomām, par ko ir atbildīgas dalībvalstis. Tajā ir arī noteikts mehānisms, kā ņemt vērā dalībvalstu obligātās regulatīvās vajadzības saistībā ar veselību, drošību un vides un klimata aizsardzību.

8. pantā ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, ar ko izvairās no produktu dubultas novērtēšanas saskaņā ar šo regulu un citiem Savienības tiesību aktiem.

II nodaļā (9.–18. pants) izklāsta procedūru, deklarācijas un marķējumu.

9.–12. pants regulē snieguma deklarāciju un piemērojamos atbrīvojumus (arī mikrouzņēmumiem, kuri neveic pārrobežu tirdzniecību, ja tiek ievēroti noteikti nosacījumi: pārražotiem produktiem vai būvju daļām, kas sagatavotas atkalizmantošanai vai pārražošanai).

13. un 14. pantā ir paredzēti noteikumi par atbilstības deklarāciju (AD, atbilstība produktiem izvirzītām prasībām saskaņā ar 5. pantu). Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu, atbilstības deklarāciju apvieno ar snieguma deklarāciju.

Saskaņā ar 15. pantu atbilstības deklarāciju un snieguma deklarāciju var izsniegt elektroniski vai ar pastāvīgo saiti. Tās nodrošina tajās dalībvalstīs vajadzīgajās valodās, kur ražotājs plāno darīt produktus pieejamus.

16.–18. pantā nosaka vispārējos principus un nosacījumus CE zīmes un citu zīmju izmantošanai.

III nodaļā (19.–33. pants) definē ekonomikas operatoru tiesības un pienākumus. Tajā izklāstīti vispārējie un detalizētie ražotāju pienākumi, kas ietver arī attiecīgās saskaņotās tehniskās specifikācijas (saskaņoto standartu un deleģēto aktu) pareizu lietošanu, lai novērtētu un paziņotu produkta sniegumu.

Jo īpaši 22. pantā tiek definēti ražotāju vides aizsardzības pienākumi, kas iever pienākumu deklarēt obligātos, I pielikuma A daļas 2. iedaļā izklāstītos ilgtspējas raksturlielumus, globālās sasilšanas potenciālu un uz sniegumu balstītās prasības vai minimālo reciklēto saturu. Pēc deleģēto aktu pieņemšanas attiecīgajai produktu saimei ražotājam ir arī:

–jāizstrādā un jāizgatavo produkti un to iepakojums tā, lai to vispārējā vidiskā un klimata ilgtspēja atbilstu vismodernākajam paņēmienam;

–jādod priekšroka reciklējamiem materiāliem un reciklēšanas ceļā iegūtiem materiāliem;

–jāievēro minimālā reciklētā satura pienākumi un citas vidiskās ilgtspējas robežvērtības, kas norādītas saskaņotajās tehniskajās specifikācijās;

–jānovērš produktu priekšlaicīga morālā novecošanās, jāizmanto uzticamas detaļas un jākonstruē produkti tā, lai to izturība nebūtu mazāka par attiecīgās kategorijas produktu vidējo izturību;

–jāizstrādā produkti tā, lai tos varētu viegli salabot, modernizēt vai jaunināt.

Turpmākos pantos definē konkrētus pienākumus pilnvarotajiem pārstāvjiem (23. pants), importētājiem (24. pants), lai panāktu, ka produkti ir droši, kamēr tie atrodas šo personu valdījumā, lai pārbaudītu, ka ražotājs ir izpildījis savus vispārējos pienākumus, izplatītāji (25. pants), ka ir īstenoti izpildes pakalpojumu sniedzēju, brokeru, tiešsaistes tirdzniecības vietu, tiešsaistes pārdevēju un tiešsaistes veikalu (tādējādi integrējot tos atbilstības nodrošināšanas arhitektūrā) (27. pants) un 3D drukāšanas pakalpojumu sniedzēju (28. pants) pienākumi. Tādējādi regula ievieš nosacījumus, ar ko atļauj satvaru, lai ņemtu vērā arī jaunos darījumdarbības modeļus. Ar to arī ievieš jaunus, konkrētus pienākumus ekonomikas operatoriem, kas demontē lietotus produktus vai rīkojas ar lietotajiem produktiem, lai tos atkalizmantotu vai pārražotu (29. pants), kā arī pienākumus par divējādu izmantošanu un pseidoizstrādājumiem (31. pants). Ar to regulē būvizstrādājumu tiešsaistes tirdzniecību vai distances pārdošanu (32. pants).

IV nodaļā (34.–42. pants) ir noteikumi par būvizstrādājumu standartiem un Eiropas novērtējuma dokumentiem (END). Tā ietver obligātu visu uz sniegumu balstītu prasību piemērošanu, kā arī brīvprātīgu piemērošanu attiecībā uz iedabiskām produktiem izvirzītajām prasībām. Tajā nosaka END noteikumus un to attiecības ar snieguma deklarācijām un atbilstības deklarācijām (35. pants), END izstrādi, pieņemšanu (36. pants) un publicēšanu (38. pants), END satura prasības (40. pants) un END nepamatotas izplatības novēršanu (36. pants). Ar to arī regulē noteikumus par strīdu risināšanu, kad starp tehniskā novērtējuma struktūrām (TNS) rodas nesaskaņas (39. pants).

V nodaļā (43.–46. pantā) paredz prasības norīkojošām iestādēm, kas atbild par TNS,un noteikumus par to, kā norīkot, uzraudzīt un novērtēt tās. Ar to arī Komisiju pilnvaro noteikt prasības TNS attiecībā uz personālu, kā arī TNS koordinēšanas uzdevumus.

VI nodaļā (47.–63. pants) apraksta paziņojošo iestāžu (48. pants) lomu, šīm iestādēm piemērojamās prasības (49. pants), kas ietver arī vissvarīgākos darbības un informēšanas pienākumus. Tajā nosaka prasības paziņotajām struktūrām (50. pants), to darbības pienākumus (60. pants) un informēšanas pienākumus (61. pants), kā arī uzskaita paziņotās struktūras pienākumus attiecībā pret tās apakšuzņēmēju vai meitasuzņēmumu (53. pants). Tajā arī nosaka noteikumus par tādu iekārtu izmantošanu, kas nav paziņotās struktūras testēšanas laboratorija (54. pants). Ir paredzēta procedūra dalībvalstīm un Komisijai, kas pauž oficiālus iebildumus pret saskaņotajiem akreditācijas standartiem (52. pants).

VII nodaļā (64.–67. pants) paredzētas vienkāršotas procedūras. Lai samazinātu administratīvo slogu, jo īpaši MVU un mikrouzņēmumiem, šajā nodaļā ietvertas vienkāršošanas procedūras, kas ietver 64. pantu par pienācīgas tehniskās dokumentācijas izmantošanu, 65. pantu, saskaņā ar kuru mikrouzņēmumi var izmantot ne tik stingru verifikācijas sistēmu, 66. pantu, ar ko ierobežo prasības pēc pasūtījuma neindustriālā ražošanas procesā izgatavotiem produktiem, kas uzstādīti vienā noteiktā būvē; 67. pantu par citas paziņotās struktūras veikta novērtējuma un verifikācijas atzīšanu.

VIII nodaļā (68.–76. pants) izklāsta noteikumus par tirgus uzraudzības un drošības procedūrām. Ar 68. pantu Komisiju pilnvaro izveidot sistēmu, kas ļauj fiziskai vai juridiskai personai koplietot sūdzības vai ziņojumus par iespējamām neatbilstībām šai regulai.

70. pantā noteikts, kā novērst neatbilstības, 71. pantā paredzēta ES drošības procedūra gadījumiem, kad dalībvalstis var pamatoti atsaukties uz obligātu veselības, drošības vai vides aizsardzības pamatu. 72. pantā nosaka noteikumus, lai rīkotos ar atbilstošiem produktiem, kuri rada risku. 73. pants satur Komisijas pilnvaras noteikt minimālo pārbaužu skaitu, kas jāveic tirgus uzraudzības iestādēm, kā arī minimālos cilvēkresursus, kas tirgus uzraudzības iestādēm jāizmanto attiecībā uz būvizstrādājumiem. 74. pantā paredzēta tirgus uzraudzības koordinēšana un administratīvās sadarbības grupa (ADCO). Lai nostiprinātu tirgus uzraudzības iestāžu spējas, tām ir tiesības atgūt pārbaužu un testēšanas izmaksas no ekonomikas operatoriem (75. pants). Tirgus uzraudzības iestādes katru gadu Komisijai ziņo par savu darbību (76. pants).

IX nodaļā (77.–81. pantā) definē informācijas un administratīvās sadarbības principus. To ievieš, lai stiprinātu kopēju sistēmu un šīs regulas piemērošanu nolūkā izvairītos no atšķirīgiem lēmumiem, kas varētu radīt nevienlīdzīgus darbības noteikumus.

Saskaņā ar šiem mērķiem 77. pantā nosaka un uztur informācijas un saziņas sistēmu, lai panāktu šīs regulas saskaņotu interpretēšanu un piemērošanu.

Ar 78. pantu Komisiju pilnvaro izveidot ES būvizstrādājumu datubāzi vai sistēmu, lai sekmētu piekļuvi informācijai par produktiem (jo īpaši snieguma deklarācijai, atbilstības deklarācijai un lietošanas instrukcijai). 79. pantā pārskata noteikumus par būvizstrādājumu informācijas punktiem, lai labāk atbalstītu ekonomikas operatorus. Saskaņā ar 80. pantu tirgus uzraudzības iestādēm, būvizstrādājumu informācijas punktiem, norīkojošām iestādēm, TNS, paziņojošām iestādēm un paziņotajām struktūrām jāiegūst jaunākā informācija savā jomā un jāpiedalās apmācībā par noteikumu vienotu interpretēšanu un piemērošanu. Saskaņā ar šo pantu Komisijai arī jāorganizē apmācība vismaz vienu reizi gadā. Saskaņā ar 81. pantu dalībvalstis drīkst kopā norīkot iestādes, lai pildītu to regulā paredzētos pienākumus un kopīgi izmantotu resursus un izpildītu uzdevumus.

X nodaļā (82. pantā) paredzēti nosacījumi sadarbībai ar trešām valstīm, arī lai ierobežotu šo valstu ekonomikas operatoru neatbilstības negatīvās sekas iekšējā tirgū.

XI nodaļā (83. un 84. pantā) ir apskatīti dalībvalstu stimuli un zaļais publiskais iepirkums. 83. pantā nosaka dalībvalstu pieeju ilgtspējīgāku būvizstrādājumu izmantošanas stimulēšanai. 84. pantā Komisija tiek pilnvarota izstrādāt ilgtspējības prasības būvizstrādājumu zaļajam publiskajam iepirkumam.

XII nodaļā (85. pants) Komisija tiek pilnvarota noteikt, vai konkrēts priekšmets ir būvizstrādājums.

Ar XIII nodaļu (86. pantu) groza Regulu (ES) 2019/1020, lai Regula (ES) 2019/1020 arī būtu piemērojama būvizstrādājumiem.

XIV nodaļā (87.-94. pants) ir ietverti nobeiguma noteikumi. 87. pantā paredz nosacījumus regulas deleģēto aktu pieņemšanai. 88. pantā tiek noteikta Būvniecības pastāvīgās komitejas loma. Saskaņā ar 91. pantu dalībvalstis nosaka noteikumus, ar ko piemēro sodu par šīs regulas pārkāpšanu. 91. pantā ir noteikts, ka regulas novērtējumu veic ne ātrāk kā astoņus gadus pēc tās piemērošanas datuma. 93. pantā ir izklāstīti pārejas noteikumi, kas atļauj pakāpenisku visu saskaņoto standartu pāreju no BR uz jauno regulu un tādējādi arī netraucētu, pakāpenisku ieviešanu ekonomikas operatoriem. 94. pantā ir noteikts regulas spēkā stāšanās un piemērošanas datums.

Līdzīgi kā BR gadījumā, priekšlikuma īstenošanas nosacījumiem ir pievienoti vairāki pielikumi. Tie ir:

–I pielikums par pamatprasībām būvēm (A daļa, līdzīgi kā BR) un par jauniem elementiem — uz sniegumu balstītas, produktiem izvirzītas prasības (B daļa), iedabiskas produktiem izvirzītās prasības, kas jo īpaši saistītas ar drošumu un vidi (C daļa), un informācijas prasības (D daļa);

–II pielikums par snieguma deklarācijas saturu un atbilstības deklarācijas saturu;

–III pielikums par Eiropas novērtējuma dokumenta (END) pieņemšanas procedūru;

–IV pielikums par produktu jomām un prasībām tehniskā novērtējuma struktūrām (TNS);

–V pielikums par novērtēšanas un verifikācijas sistēmām;

–VI pielikums par būtiskajiem raksturlielumiem, kam nav vajadzīga atsauce uz attiecīgajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām saistībā ar paziņoto struktūru paziņošanu.

–VII pielikums par atbilstības tabulu.

2022/0094 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus, groza Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Regulu (ES) Nr. 305/2011

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ( 2),

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 305/2011 pieņēma iekšējā tirgus kontekstā, lai saskaņotu būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un likvidētu šķēršļus būvizstrādājumu tirdzniecībai starp dalībvalstīm.

(2)Lai būvizstrādājumu laistu tirgū, ražotājam ir pienākums sagatavot šāda produkta snieguma deklarāciju. Ražotājs uzņemas atbildību par produkta atbilstību šādam deklarētam sniegumam. Ir paredzēti daži atbrīvojumi no šī pienākuma.

(3)Pieredze, kas gūta Regulas (ES) Nr. 305/2011 īstenošanā, Komisijas veiktais izvērtējums 2019. gadā, kā arī ziņojums par Eiropas Tehniskā novērtējuma organizāciju liecina, ka satvara sniegums dažādos aspektos ir neapmierinošs, arī attiecībā uz standartu izstrādi un tirgus uzraudzību. Turklāt izvērtējuma gaitā saņemtās atsauksmes uzrādīja vajadzību samazināt pārklāšanos, pretrunas un prasību atkārtošanos, arī attiecībā uz citiem Savienības tiesību aktiem, lai tādējādi panāktu lielāku juridisko skaidrību un ierobežotu ekonomikas operatoriem uzlikto administratīvo slogu. Tāpēc ir jānosaka specifiskāki un detalizētāki ekonomikas operatoru juridiskie pienākumi, kā arī jauni noteikumi, arī attiecībā uz tehniskajām specifikācijām un tirgus uzraudzību, lai palielinātu juridisko noteiktību un izvairītos no atšķirīgas interpretācijas.

(4)Ir jāizveido labi funkcionējošas informācijas plūsmas, tostarp ar elektroniskiem līdzekļiem, lai nodrošinātu, ka piegādes ķēdē ir pieejama konsekventa un pārredzama informācija par būvizstrādājumu sniegumu. Paredzams, ka tas palielinās pārredzamību un uzlabos efektivitāti informācijas nodošanas ziņā. Digitālas piekļuves nodrošināšana visaptverošai informācijai par būvizstrādājumiem sekmētu būvniecības nozares vispārējo digitalizāciju, padarot šo satvaru piemērotu digitālajam laikmetam. Piekļuve uzticamai un noturīgai informācijai arī nozīmētu, ka ekonomikas operatori un citi aktori nesekmē cits cita neatbilstību.

(5)Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. marta Rezolūcijā par Regulas (ES) Nr. 305/2011 īstenošanu 35 tika atzinīgi vērtēts Komisijas mērķis padarīt būvniecības nozari ilgtspējīgāku, Aprites ekonomikas rīcības plānā izziņotajā Regulas (ES) Nr. 305/2011 pārskatīšanā pievēršoties būvizstrādājumu ilgtspējas sniegumam. Padomes 2019. gada 28. novembra secinājumos par aprites ekonomiku būvniecības nozarē 36 Komisija tika aicināta Regulas (ES) Nr. 305/2011 (Būvizstrādājumu regulas) pārskatīšanā sekmēt būvizstrādājumu apritīgumu. Vajadzība panākt būvizstrādājumu ilgtspēju uzsvērta Komisijas paziņojumā “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” 37 , kurā norādīts, ka ilgtspējīgāka būvētā vide ir būtiska Eiropas pārejai uz klimatneitralitāti. Komisijas paziņojumā “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai” 38 būvniecība tika atzīta par vienu no prioritārajām ekosistēmām, kas saskaras ar būtiskākajiem izaicinājumiem, kā sasniegt klimata un ilgtspējas mērķus un īstenot digitālo pārveidi; no tiem ir atkarīga būvniecības nozares konkurētspēja. Tāpēc ir lietderīgi noteikt noteikumus, kā deklarējams būvizstrādājumu vidiskais un ilgtspējas sniegums, arī paredzot iespēju noteikt relevantas sliekšņvērtības un klases.

(6)Līdzīgi arī 2022. gada ES Standartizācijas stratēģijā 39 būvniecība atzīta par vienu no vissvarīgākajām jomām, kurā saskaņoti standarti varētu uzlabot konkurētspēju un mazināt šķēršļus tirgū.

(7)Vides mērķu īstenošana, arī cīņa pret klimata pārmaiņām, liek noteikt jaunus vidiskos pienākumus un likt pamatus būvizstrādājumu vidiskās ilgtspējas aprēķinu novērtēšanas metodes izstrādei un piemērošanai. Tā paša iemesla dēļ ir nepieciešams paplašināt regulēto ekonomikas operatoru loku, jo zināma loma vidiskās ilgtspējas aprēķināšanā būvniecības nozarē ir gan izplatītājiem, gan piegādātājiem, gan ražotājiem. Tāpēc minētais ekonomikas operatoru loks būtu jāpaplašina divos virzienos — lejupēji no izplatītājiem līdz ekonomikas operatoriem, kas būvizstrādājumus sagatavo atkalizmantošanai un pārražo tos, un augšupēji no ražotāja līdz starpproduktu un/vai izejmateriālu piegādātājiem. Turklāt noteiktiem ekonomikas operatoriem, kuru loma kļūst aktuāla saistībā ar lietotu produktu vai citu būves daļu demontāžu vai to pārražošanu un atkalizmantošanu, būtu jāsekmē droša būvizstrādājumu “otrā dzīve”.

(8)Lai panāktu būvizstrādājumu drošumu un funkcionalitāti un attiecīgi arī būvju drošumu un funkcionalitāti, ir jāizvairās no tā, ka priekšmeti, ko to ražotāji nav paredzējuši izmantot kā būvizstrādājumus, tiek laisti tirgū kā būvizstrādājumi. Tāpēc importētājiem, izplatītājiem un citiem lejupējiem ekonomikas operatoriem būtu jānodrošina, ka šie pseidobūvizstrādājumi netiek pārdoti kā būvizstrādājumi. Turklāt noteiktiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, izpildes pakalpojumu sniedzējiem vai 3D drukāšanas pakalpojumu sniedzējiem, nevajadzētu palielināt citu ekonomikas operatoru neatbilstības. Tāpēc ir jāpanāk, ka arī šiem pakalpojumiem un to sniedzējiem ir piemērojami relevanti noteikumi.

(9)Ir iespējams, ka 3D drukāšanas datkopu, 3D drukāšanas mašīnu vai veidni un tajā izmantojamo materiālu nodrošina dažādi ekonomikas operatori, kā rezultātā rodas situācija, kad par 3D drukātā produkta drošumu un pienācīgu sniegumu nav atbildīgs neviens no minētajiem ekonomikas operatoriem. Lai šajā ziņā izvairītos no iespējama drošuma apdraudējuma, ir jānosaka noteikumi 3D drukāšanas datkopām, 3D drukāšanā izmantojamajiem materiāliem un 3D drukāšanas pakalpojumiem, ar kuru palīdzību tiek veikta būvizstrādājumu 3D drukāšana; tas nodrošinātu, ka ievērodami minētos noteikumus, ekonomikas operatori kopīgi sasniegtu tādu drošuma līmeni, kas līdzīgs tam, kurš tiek nodrošināts attiecībā uz parastiem būvizstrādājumiem.

(10)Lai nodrošinātu drošumu un vides aizsardzību un novērstu regulējuma “caurumus”, kas citādi pastāvētu, ir jāprecizē, ka būvobjektā ražotiem būvizstrādājumiem, kas paredzēti tūlītēji iebūvēšanai būvē, piemēro tādus pašus noteikumus kā citiem būvizstrādājumiem. Tomēr bieži vien produktus individuāli ražo un uzstāda objektā mikrouzņēmumi. Ja minētajiem mikrouzņēmumiem visos apstākļos tiktu piemēroti tādi paši noteikumi kā citiem uzņēmumiem, minētie mikrouzņēmumi tiktu nesamērīgi ietekmēti. Tāpēc ir jāparedz, ka noteiktās situācijās, ja netiek skartas citu dalībvalstu intereses, dalībvalstis mikrouzņēmumus no pienākuma sagatavot snieguma deklarāciju var atbrīvot.

(11)Būvizstrādājumu komplektu vai mezglu brīvas aprites nodrošināšana iekšējā tirgū dos taustāmus rezultātus iedzīvotājiem, patērētājiem un uzņēmumiem. Tomēr juridiskās noteiktības apsvērumu dēļ to sastāvs būtu precīzi jādefinē saskaņotajās tehniskajās specifikācijās vai Eiropas novērtējuma dokumentos.

(12)Savienības tirgus izveide mazām, saliekamām vienģimenes mājām var samazināt mājokļu cenu un dot pozitīvu sociālu un ekonomisku ietekmi. Taisnīga attieksme pret patērētājiem joprojām ir prioritāte, jo īpaši, bet ne tikai lai nodrošinātu mājokļu pieejamību zaļās pārkārtošanās kontekstā, kā minēts priekšlikumā Padomes ieteikumam par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti 40 (jo īpaši 7. punkta a)–c) apakšpunktā). Tāpēc šādām mazām ēkām ir jānosaka saskaņoti noteikumi. Tomēr mazas ēkas ir arī būves, kuras ietilpst dalībvalstu kompetences jomā. Tā kā mazu saliekamu vienģimenes māju gadījumā nākotnes saskaņotajās tehniskajās specifikācijās var nebūt iespējams kumulatīvi integrēt visas nacionālās prasības, dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām izvēlēties nepiemērot noteikumus, kas nākotnē būs piemērojami minētajām saliekamām vienģimenes mājām.

(13)Būvizstrādājumu atbilstība Savienības tiesību aktiem bieži ir atkarīga no to būtisko detaļu atbilstības minētajiem tiesību aktiem. Tomēr, tā kā būtiskās detaļas bieži ir integrētas dažādos būvizstrādājumos, drošuma un vides aizsardzību, kas ietver arī klimatu, var labāk panākt tad, ja minētās būtiskās detaļas tiek novērtētas augšupēji, proti, būtisko detaļu sniegums un atbilstība tiek novērtēti iepriekš un neatkarīgi no tā galīgā būvizstrādājuma novērtēšanas, kurā tās tiek integrētas. Līdzīgi, tirgus uzraudzība kļūst efektīvāka, ja var identificēt neatbilstīgas būtiskās detaļas un neatbilstības novērst. Tāpēc ir svarīgi noteikt noteikumus, kas piemērojami būvizstrādājumu būtiskajām detaļām.

(14)Būvizstrādājumiem, kas jau novērtēti un tiek atkalizmantoti, nebūtu jāpiemēro noteikumi, kas piemērojami jauniem būvizstrādājumiem. Tomēr lietotiem būvizstrādājumiem, kas nekad iepriekš nav laisti Savienības tirgū, būtu jāpiemēro tie paši noteikumi, kas jauniem būvizstrādājumiem, ņemot vērā, ka šādi produkti nekad iepriekš nav tikuši novērtēti.

(15)Lai nodrošinātu, ka tiek aizsargāts būvizstrādājumu drošums un funkcionalitāte, jauniem būvizstrādājumiem piemērojamie noteikumi būtu jāpiemēro arī lietotiem būvizstrādājumiem tad, ja ir mainījies to paredzētais lietojums, izņemot, ja tie paredzēti dekoratīviem nolūkiem, ja nav skaidrs lietoto būvizstrādājumu sākotnējais paredzētais lietojums, ja lietotie būvizstrādājumi ir tikuši pakļauti būtiskam transformatīvam procesam un ja ekonomikas operators lietotajiem būvizstrādājumiem norāda papildu raksturlielumus vai produktam izvirzīto prasību izpildi.

(16)Faktam, ka lietotiem būvizstrādājumiem principā nevajadzētu veikt jaunu novērtējumu, tomēr nebūtu jāliedz to novērtēšana, ja ekonomikas operatoram tas palīdz šo lietoto būvizstrādājumu izmantošanu padarīt pievilcīgāku, pierādot, ka minētajiem būvizstrādājumiem joprojām ir noteikti raksturlielumi vai tie atbilst piemērojamajām produktiem izvirzītajām prasībām.

(17)Būvizstrādājumi, ko laiž tirgū Eiropas Savienības tālākajos reģionos, bieži tiek importēti no kaimiņvalstīm, un tāpēc Savienības tiesību aktos noteiktās prasības uz tiem neattiecas. Šo prasību piemērošana minētajiem būvizstrādājumiem būtu nesamērīgi dārga. Tāpat tālākajos reģionos saražotie būvizstrādājumi gandrīz nenonāk apritē citās dalībvalstīs. Attiecīgi dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atbrīvot būvizstrādājumus, kas laisti tirgū vai tieši uzstādīti Eiropas Savienības tālākajos reģionos, no minēto prasību izpildes.

(18)Tiecoties sasniegt maksimālu regulatīvo konsekvenci, šai regulai pēc iespējas būtu jābalstās uz horizontālo tiesisko satvaru, proti, uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012. Tas atbilst produktu tiesību aktos nesen ieviestajai tendencei izstrādāt rezerves risinājumu, ja Eiropas standartizācijas organizācijas nenodrošina saskaņotus standartus, uz ko var publicēt atsauci Oficiālajā Vēstnesī. Tā kā kopš 2019. gada beigām Oficiālajā Vēstnesī nav varēts atsaukties ne uz vienu būvizstrādājumu saskaņoto standartu un tā kā kopš Regulas (ES) Nr. 305/2011 stāšanās spēkā citēts tikai aptuveni ducis šādu standartu, Komisijas jaunajam rezerves pilnvarojumam vajadzētu jābūt vēl visaptverošākam, kas ļautu optimizēt tehnisko specifikāciju kopējo izlaidi, un tas ļautu atgūt iekavēto attiecībā uz pielāgošanos tehniskajam progresam.

(19)Ja saskaņotajos standartos nosaka noteikumus snieguma novērtēšanai attiecībā uz būtiskajiem raksturlielumiem, kas ir relevanti dalībvalstu būvniecības kodeksiem, saskaņotie standarti šīs regulas piemērošanas vajadzībām būtu jāpadara obligāti, jo tikai šādi standarti ļautu sasniegt mērķi — atļaut produktu brīvu apriti, vienlaikus nodrošinot, ka dalībvalstīm ir iespēja pieprasīt, lai produktiem tiktu noteikti drošuma un vidiskie raksturlielumi, arī klimatiskie raksturlielumi, kas ir atbilstoši to nacionālajai specifikai. Lai šos abus mērķus īstenotu kopā, produkti ir jānovērtē ar vienu novērtēšanas metodi, un tāpēc šai metodei jābūt obligātai. Tomēr, sekojot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 768/2008/EK paraugam, var izmantot brīvprātīgus standartus, lai precizētu produktiem izvirzītas prasības, kas konkrētajai produktu saimei vai kategorijai specificētas deleģētajos aktos, . Saskaņā ar Lēmumu Nr. 768/2008/EK minētajiem standartiem būtu jādod iespēja prezumēt atbilstību tajos izklāstītajām prasībām.

(20)Lai sekmētu Eiropas zaļā kursa un Aprites ekonomikas rīcības plāna mērķu sasniegšanu un lai panāktu drošus būvizstrādājumus, jo drošums ir viens no mērķiem, kas jāsasniedz ar tiesību aktiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pantu, ir vajadzīgas iedabiskas produktiem izvirzītas prasības, kas saistītas ar drošumu, funkcionalitāti un vides un klimata aizsardzību. Nosakot minētās prasības, Komisijai būtu jāņem vērā to iespējamais devums Savienības klimata, vides un energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. Minētās prasības ir saistītas ne tikai ar būvizstrādājumu sniegumu. Regulā (ES) Nr. 305/2011, pretēji Direktīvai 89/106/EK, kas bija tās priekšgājēja, iespēja noteikt šādas iedabiskas produktiem izvirzītās prasības nav paredzēta. Tomēr dažos būvizstrādājumu saskaņotajos standartos ir noteiktas šādas iedabiskas produktiem izvirzītās prasības, kas var būt saistītas ar vidi, drošumu vai vienkārši ar produkta labu funkcionēšanu. Minētie standarti pierāda, ka ir praktiska vajadzība pēc šādām drošuma, vides vai vienkārši produktu funkcionēšanas prasībām. Arī LESD 114. pants, kas ir šīs regulas juridiskais pamats, prasa nodrošināt vides, veselības un cilvēku drošības augsta līmeņa aizsardzību. Tādējādi šai regulai būtu no jauna jāievieš vai jāapstiprina iedabiskas produktiem izvirzītās prasības. Lai gan minētās prasības jānosaka likumdevējam, tās jāspecificē vairāk nekā 30 produktu saimēm, kurai katrai ir vairākas kategorijas. Tāpēc būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, ar kuriem attiecīgajai būvizstrādājumu saimei vai kategorijai specificē prasības.

(21)Būvizstrādājumu ražošana un izplatīšana kļūst aizvien sarežģītāka, tāpēc rodas jauni specializēti operatori, piemēram, izpildes pakalpojumu sniedzēji. Skaidrības labad daži vispārīgi pienākumi, kas ietver sadarbību ar iestādēm, būtu jāpiemēro visām personām, kas iesaistītas piegādes ķēdē, ražošanā, izplatīšanā, savu zīmolu izmantošanā, pārpakošanā vai sekundārajā tirdzniecībā, uzstādīšanā, demontāžā atkalizmantošanai vai pārražošanai vai pašā pārražošanā. Turklāt būtu jānosaka, ka piegādātājiem ir pienākums sadarboties ar tirgus uzraudzības iestādēm vidiskās ilgtspējas novērtēšanas vajadzībām. Minēto iemeslu dēļ un lai izvairītos no pienākumu atkārtošanās, termins “ekonomikas operators” būtu jādefinē plaši, aptverot visus aktorus, lai pamata vispārīgos pienākumus varētu piemērot visiem minētajiem aktoriem vienā piegājienā.

(22)Lai sekmētu saskaņotu praksi dalībvalstīs pat tad, ja par to nevar panākt konsensu, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktus par šīs regulas īstenošanu attiecībā uz dažiem zināmiem problemātiskiem jautājumiem. Attiecīgais pilnvarojums attiecas uz definīcijām, ekonomikas operatoru tiesībām un pienākumiem un paziņoto struktūru tiesībām un pienākumiem.

(23)Lai uzlabotu juridisko noteiktību un mazinātu ES būvizstrādājumu tirgus sadrumstalotību, ko izraisa nacionālās prasības un marķējumi, ir skaidri jādefinē ES līmenī regulētā joma jeb tā sauktā saskaņojuma sfēra, nošķirot to no elementiem, kas joprojām paliek dalībvalstu regulējuma sfērā.

(24)Vienlaikus, lai rastu līdzsvaru starp tirgus sadrumstalotības mazināšanu un dalībvalstu leģitīmajām interesēm regulēt būves, jāparedz mehānisms, kā dalībvalstu vajadzības labāk integrēt saskaņoto tehnisko specifikāciju izstrādē. Tā paša iemesla dēļ jāizveido mehānisms, kas dalībvalstij ļautu būvizstrādājumiem noteikt papildu prasības, pamatojoties uz veselības, drošuma vai vides aizsardzības apsvērumiem.

(25)Aprites ekonomiku, kas ir galvenais Aprites ekonomikas rīcības plāna elements, var sekmēt ar obligātām iepakojuma depozīta sistēmām un pienākumu pieņemt atpakaļ neizmantotus produktus. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu atļaut pieņemt šādus pasākumus.

(26)Lai palielinātu juridisko skaidrību un samazinātu ekonomikas operatoriem uzlikto administratīvo slogu, jāizvairās no tā, ka būvizstrādājumiem ar dažādiem Savienības tiesību aktiem ir piemērojami vairāki novērtējumi, kuri attiecas uz vienu un to pašu veselības, drošuma un vides aizsardzības (arī klimata) aspektu. To apstiprināja REFIT platforma, kas Komisijai ieteica par prioritāti izvirzīt to, lai tiktu risināta pārklāšanās un prasību atkārtošanās problēma. Tāpēc Komisijai būtu jānosaka apstākļi, kādos, izpildot pienākumus saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, tiktu izpildīti arī noteikti šīs regulas pienākumi, tā vietā, lai to pašu veselības, drošuma vai vides aizsardzības (arī klimata) aspektu paralēli novērtētu gan atbilstoši šai regulai, gan citiem Savienības tiesību aktiem.

(27)Turklāt, lai izvairītos no atšķirīgas dalībvalstu prakses un atšķirīgas ekonomikas operatoru prakses, būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, kuros nosaka, vai uz noteiktiem būvizstrādājumiem attiecas būvizstrādājumu definīcija.

(28)Attiecībā uz energopatēriņu ietekmējošiem produktiem, kas iekļauti ekodizaina darba plānos un kas arī ir būvizstrādājumi, kā arī attiecībā uz starpproduktiem, izņemot cementu, ilgtspējas prasību noteikšanā prioritāte tiks dota [Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulai]. Iepriekš minētie produkti varētu būt sildītāji, katli, siltumsūkņi, ūdens un telpu apsildes iekārtas, ventilatori, aukstumapgādes un ventilācijas sistēmas un fotoelementu produkti, izņemot ēkās integrētus fotoelementu paneļus. Šī regula vajadzības gadījumā joprojām var tikt izmantota kā papildinošs tiesību akts — galvenokārt attiecībā uz drošuma aspektiem —, arī ņemot vērā citus Savienības tiesību aktus par tādiem produktiem kā gāzes iekārtas, maza sprieguma iekārtas un mašīnas. Runājot par citiem produktiem, lai izvairītos no nevajadzīga sloga uzlikšanas ekonomikas operatoriem, nākotnē var rasties vajadzība paredzēt nosacījumus, ar kādiem citos Savienības tiesību aktos paredzēto pienākumu izpildes rezultātā tiek izpildīti arī daži šajā regulā paredzētie pienākumi. Šādu nosacījumu noteikšanai būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.

(29)Lai radītu stimulu nodrošināt atbilstību, būvizstrādājumu ražotājiem būtu jāatbild par nepareizām snieguma un atbilstības deklarācijām.

(30)Plašāka pārražotu produktu izmantošana ir daļa no pārejas uz pilnīgāku aprites ekonomiku un būvizstrādājumu vidiskās un oglekļa pēdas samazināšanu. Turklāt pārražošanas tirgus pašlaik nav ļoti attīstīts, un pārražotiem produktiem izvirzītās prasības dažādās dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgas. Minētā dēļ, kā arī lai ievērotu subsidiaritātes principu, būtu dalībvalstīm jādod iespēja pārražotiem produktiem piemērot atbrīvojumu no pienākuma sagatavot snieguma deklarāciju. Tomēr jānodrošina, ka šādu atbrīvojumu nevar piemērot produktiem, kas nav piemēroti pārražošanai vai ja tiek apdraudētas citu dalībvalstu intereses.

(31)Lai uzlabotu piekļuvi viegli pieejamai un visaptverošai informācijai par būvizstrādājumiem, tādējādi sekmējot to drošumu, funkcionalitāti un ilgtspēju, būtu jānodrošina, ka snieguma deklarācijā tiek sniegta visa lietotājiem un iestādēm nepieciešamā informācija. Ņemot vērā noderību lietotājiem, ražotājiem būtu jādod iespēja šajā deklarācijā ietvert papildu informāciju ar nosacījumu, ka snieguma deklarācijas joprojām ir vienotas un viegli lasāmas un tās netiek ļaunprātīgi izmantotas reklāmas vajadzībām.

(32)Tomēr, lai palielinātu būvizstrādājumu atkalizmantošanas un pārražošanas, kā arī pārpalikuma būvizstrādājumu izmantošanas apjomus, minētajiem būvizstrādājumiem būtu jānosaka atvieglota snieguma deklarācijas sagatavošanas procedūra. Ja ir būvizstrādājumu pārpalikums un ir izslēgta lietojuma maiņa, atviegloto procedūru būtu jāpiemēro tikai gadījumos, kad sākotnējais ražotājs atsakās uzņemties atbildību par pārpalikuma būvizstrādājumiem, jo vienmēr ieteicams, ka par būvizstrādājumiem, ja tie nav izmainīti, ir atbildīgs sākotnējais kompetentais ražotājs.

(33)Lai samazinātu ekonomikas operatoriem, jo īpaši ražotājiem, uzlikto slogu, ekonomikas operatoriem, kuri izdod snieguma un atbilstības deklarācijas, minētās deklarācijas būtu jānodrošina elektroniski un būtu tiem jāatļauj minētās deklarācijas sniegt ar pastāvīgu saiti uz nemaināmu dokumentu vai minētajās deklarācijās norādīt pastāvīgas saites uz nemaināmiem dokumentiem.

(34)Lai ražotāji pierādītu, ka būvizstrādājumi, ko var laist brīvā apritē, atbilst relevantajām Savienības prasībām, jāpieprasa atbilstības deklarācija, kas papildina snieguma deklarāciju, tādējādi būvizstrādājumu regulatīvo sistēmu tuvinot Regulai (EK) Nr. 765/2008. Tomēr, lai samazinātu iespējamo administratīvo slogu, atbilstības un snieguma deklarācijas būtu jāapvieno un jānodrošina elektroniski. MVU uzliktais administratīvais slogs būtu jāsamazina vēl vairāk, izmantojot mērķorientētus vienkāršošanas noteikumus, arī attiecībā uz piemērotas tehniskās dokumentācijas izmantošanu tipa testēšanas vietā, atļaujot mikrouzņēmumiem izmantot ne tik stingru verifikācijas sistēmu un samazinot prasības, kas piemērojamas pēc pasūtījuma neindustriālā ražošanas procesā izgatavotiem produktiem, kurus uzstāda vienā identificētā būvē. Dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai no pienākuma sagatavot snieguma deklarāciju atbrīvot mikrouzņēmumus, kas neveic pārrobežu tirdzniecību.

(35)Lai panāktu saskaņotību ar citiem produktu tiesību aktiem, kā arī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 vispārīgajiem principiem CE zīme būtu jāuzliek būvizstrādājumiem, kam ražotājs sagatavojis snieguma vai atbilstības deklarāciju. Tādējādi ražotājs uzņemas atbildību par produkta atbilstību deklarētajam sniegumam un piemērojamajām produktam izvirzītajām prasībām.

(36)Lai nodrošinātu būvizstrādājumu, kā arī būvju drošumu, funkcionalitāti un ilgtspēju, visiem ekonomikas operatoriem, kas iesaistīti piegādes un izplatīšanas ķēdē, būtu jāveic piemēroti pasākumi, ar kuriem nodrošina, ka tie laiž vai dara pieejamus tirgū tikai tādus būvizstrādājumus, kas atbilst saistošajām Savienības prasībām. Lai uzlabotu juridisko noteiktību, skaidri jānosaka ekonomikas operatoru pienākumi.

(37)Būvizstrādājumu ražotājiem precīzi un nepārprotami jānosaka produktu tips, lai nodrošinātu precīzu pamatu, uz kura novērtēt šādu produktu atbilstību Savienības prasībām. Vienlaikus, lai izvairītos no piemērojamo prasību apiešanas, būtu jāaizliedz ražotājiem radīt aizvien jaunus produktu tipus, ja attiecībā uz būtiskiem raksturlielumiem minētie produkti ir identiski.

(38)Lai izvairītos no maldinošiem apgalvojumiem, visiem būvizstrādājumu ražotāju paustajiem apgalvojumiem būtu jābalstās uz saskaņotajās tehniskajās specifikācijās iekļautu novērtējuma metodi vai, ja šādas metodes nav, uz metodēm, kas reprezentē vislabākos pieejamos tehniskos paņēmienus (ja šāda novērtējuma metode nav iekļauta saskaņotajās tehniskajās specifikācijās).

(39)Ražotāja sagatavota tehniskā dokumentācija par būvizstrādājumiem iestādēm un paziņotajām struktūrām atvieglo šo produktu verifikāciju attiecībā uz Savienības prasībām. Lai uzlabotu piekļuvi visaptverošai informācijai, minētajā tehniskajā dokumentācijā būtu jāiekļauj arī būvizstrādājuma vidiskās ilgtspējas novērtējums.

(40)Lai būvizstrādājumu lietotājiem nodrošinātu pārredzamību un nepieļautu minēto produktu nepiemērotu izmantošanu, ražotājam būvizstrādājumi un to paredzētais lietojums būtu precīzi jāidentificē. Šā paša iemesla dēļ ražotājam būtu skaidri jānorāda, vai būvizstrādājumi ir paredzēti tikai profesionālai lietošanai vai arī tos var lietot parasti patērētāji. Lai nodrošinātu būvizstrādājumu izsekojamību, uz produkta būtu jānorāda ražotājs vai, ja produkta lieluma vai virsmas dēļ tas nav iespējams, ražotājs būtu jānorāda uz iepakojuma, vai, ja arī tas nav iespējams, ražotājs būtu jānorāda būvizstrādājuma pavaddokumentos.

(41)Lai nodrošinātu šīs regulas prasību izpildi, ražotājiem būtu aktīvi jāmeklē, jāuzglabā un jāizvērtē informācija un jāveic piemēroti pasākumi, ja ir apstiprināta neatbilstība vai neapmierinošs sniegums vai ja pastāv risks.

(42)Lai optimizētu Eiropas zaļā kursa un Aprites ekonomikas rīcības plāna mērķu īstenošanu, būtu ražotājiem jānosaka pienākums panākt pienācīgu vidiskās ilgtspējas līmeni gan attiecībā uz produktiem, gan ražošanu. Minētais pienākums nozīmē, ka ir jārod kompromiss starp dažādiem vidiskajiem aspektiem un starp vidiskajiem un drošuma aspektiem, un vienlaikus gan vidiskie, gan drošuma aspekti abi var būt saistīti ar produktu kā tādu vai būvēm. Lai nodrošinātu ražotājiem skaidrību par to, kā pieņemt šos kompromisa lēmumus, šajā regulā būtu jāizklāsta skaidri kompromisa noteikumi.

(43)Nolūkā nodrošināt būvizstrādājumu ilgtspēju un ilgizturību ražotājiem būtu jānodrošina, ka produktus var izmantot ļoti ilgu laiku. Šādai ilgstošai lietošanai ir vajadzīga pienācīga konstrukcija, uzticamu detaļu izmantošana, produktu remontējamība, remontējamības informācijas pieejamība un piekļuve rezerves detaļām.

(44) Lai uzlabotu būvizstrādājumu apritīgumu atbilstoši Aprites ekonomikas rīcības plāna mērķiem, ražotājiem būtu jādod priekšroka savu produktu atkalizmantošanai, pārražošanai un reciklēšanai. Lai produktu varētu sagatavot atkalizmantošanai, pārražot un reciklēt, ir vajadzīga noteikta konstrukcija, proti, ir jāatvieglo komponentu un materiālu atdalīšana vēlākā reciklēšanas posmā un jāizvairās no jauktu, apvienotu vai komplicētu materiālu izmantošanas. Tā kā parastās lietošanas instrukcijas ne vienmēr nonāk pie ekonomikas operatoriem, kas atbild par sagatavošanu atkalizmantošanai, pārražošanu un reciklēšanu, šīm darbībām nepieciešamā informācija būtu jādara pieejama ne tikai lietošanas instrukcijā, bet arī produktu datubāzēs vai sistēmās un ražotāja tīmekļvietnēs.

(45)Lai piegādātu drošus, funkcionālus un vidiski ilgtspējīgus būvizstrādājumus, būtu ražotājiem jānosaka visaptveroši ilgtspējas un drošuma pienākumi. Ņemot vērā minēto pienākumu un pareizā funkcionalitātes, drošuma un ilgtspējas līdzsvara atrašanas nozīmi, Komisija būtu jāpilnvaro ar deleģētajiem aktiem noteikt nosacījumus, kādos minētie pienākumi attiecībā uz noteiktu produktu saimi vai kategoriju ir izpildīti vai tiek prezumēts, ka tie ir izpildīti.

(46)Daži būvizstrādājumi kļūst par atkritumiem, lai gan tie nekad nav tikuši izmantoti. Lai izvairītos no resursu izšķiešanas, ražotājiem būtu jāakceptē tieši vai ar savu importētāju un izplatītāju palīdzību atgūt īpašumtiesības uz produktiem, kas pēc piegādes uz būvobjektu vai lietotājam nav izmantoti un ir tādā stāvoklī, kas ir līdzvērtīgs stāvoklim, kādā šie produkti tika laisti tirgū.

(47)Lai varētu izdarīt informētu izvēli, būvizstrādājumu lietotājiem vajadzētu būt pietiekami labi informētiem par produktu vidisko sniegumu, par atbilstību vidiskajām prasībām un par to, cik lielā mērā ražotājs šajā ziņā ir izpildījis vidiskos pienākumus. Tāpēc Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka konkrētas marķēšanas prasības, kas varētu ietvert viegli saprotamu luksofora tipa marķējumu.

(48)Noteikti ražotāja pienākumi, piemēram, vidiskās ilgtspējas novērtēšana un priekšrokas došana reciklējamiem materiāliem, lietotu, pārražotu un pārpalikuma produktu gadījumā ir gandrīz neizpildāmi. Tāpēc ekonomikas operatori, kas nodrošina atkalizmantošanas iespēju vai veic pārražošanu, no minēto pienākumu izpildes būtu jāatbrīvo, jo īpaši tāpēc, ka atkalizmantošana un pārražošana nāk par labu videi.

(49)Pilnvarotie pārstāvji bieži ir vienīgās personas, ar ko var sazināties importētu produktu gadījumā, savukārt ražotāji tiem bieži uztic ļoti ierobežotus uzdevumus un nesniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai sekmīgi pārstāvētu ražotājus. Tāpēc būtu jāprecizē un jāstiprina pilnvaroto pārstāvju loma un atbildība.

(50)Ekonomikas operatoram, kas produktu izmaina tā, ka var tikt ietekmēts tā sniegums vai drošums, būtu jāpiemēro ražotāju pienākumi, lai nodrošinātu, ka tiek verificēts, ka produkta sniegums un drošums joprojām ir tādi paši. Tomēr minētais pienākums nebūtu jāpiemēro ekonomikas operatoram, kas produktus pārpako, lai darītu tos pieejamus citā dalībvalstī, jo pretējā gadījumā tiktu traucēta sekundārā tirdzniecība un tādējādi arī produktu brīva aprite, turklāt pārpakošanai principā nebūtu jāietekmē sniegums vai būvizstrādājuma drošums. Tomēr un lai saglabātu produktu sniegumu un drošumu, ekonomikas operatoram, kas veic pārpakošanu, vajadzētu jābūt atbildīgam par pareizu šo operāciju izpildi; tas nodrošinātu, ka produkts netiek bojāts un lietotāji joprojām saņem pareizu informāciju valodā, ko noteikusi dalībvalsts, kur produkti tiek darīti pieejami.

(51)Lai uzlabotu ražotāju atbilstību šajā regulā paredzētajiem pienākumiem un lai palīdzētu novērst konstatētos trūkumus un uzlabotu tirgus uzraudzību, pakalpojumu sniedzējiem, tiešsaistes tirdzniecības vietām un brokeriem būtu jāpiešķir pilnvaras un jāprasa verificēt noteiktus, viegli verificējamus produktu raksturlielumus un to ražotājus, piemēram, produktu tipa noteikšanu un visaptverošas tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, un tiem būtu aktīvi jāpalīdz nodrošināt, ka lietotājus sasniedz tikai atbilstīgi produkti.

(52)Lai izvairītos no tā, ka 3D drukāšana tiek izmantota, lai apietu šajā regulā paredzētos pienākumus, 3D drukāšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpiemēro noteikti informēšanas pienākumi.

(53)Lietotu un pārražotu produktu droša lietošana bieži ir atkarīga no precīzas informācijas par to pirmo lietojumu. Tāpēc ekonomikas operatoram, kas demontē lietotus produktus atkalizmantošanai vai pārražošanai, būtu jāsagatavo protokoli par demontētā produkta vietu, apstākļiem un prezumēto lietošanas ilgumu.

(54)Produktu sniegums un drošums ir atkarīgi arī no izmantotajiem komponentiem un kalibrētāju vai citu pakalpojumu sniedzēju sniegtajiem pakalpojumiem to konstruēšanā un ražošanā. Minēto iemeslu dēļ komponentu piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kas iesaistīti produktu ražošanā, būtu jānosaka noteikti pienākumi. Ja neatbilstību vai risku varētu būt izraisījis noteikta ekonomikas operatora piegādātais komponents vai sniegtais pakalpojums, piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam par to būtu jāinformē citi savi klienti, kas saņēmuši to pašu komponentu vai pakalpojumu, lai neatbilstības un risku varētu iedarbīgi novērst arī citu produktu gadījumā.

(55)Noteiktiem būvniecībā izmantotiem priekšmetiem ir vairāki iespējamie izmantošanas mērķi. To ražotājiem būtu jādod brīvība izlemt, vai minētie priekšmeti ir paredzēti būvniecībai, tostarp arī lai izvairītos no tā, ka minētajiem priekšmetiem jāveic snieguma un atbilstības novērtēšana, ja tas nav vajadzīgs. Tomēr, ja ražotājs izlemj, ka noteikts priekšmets nav paredzēts būvniecībai, lai gan to šādiem nolūkiem varētu izmantot (pseidoprodukti), ražotājiem un citiem ekonomikas operatoriem būtu jānodrošina, ka minētais priekšmets netiek izmantots būvēs. Pretējā gadījumā daži priekšmeti nonāktu būvniecībā, lai gan tie neatbilst šīs regulas prasībām.

(56)Tā paša iemesla dēļ, ja tādu priekšmetu ražotāji, kas pēc savas būtības var tikt izmantoti būvniecībā un citiem mērķiem (divējāda lietojuma produkti), tieši neizslēdz lietošanu būvniecībā, tiem šajā regulā paredzētie pienākumi jāizpilda attiecībā uz visiem attiecīgā tipa priekšmetiem.

(57)Lai precizētu šīs regulas piemērojamību tiešsaistes un citiem distances pārdošanas kanāliem, būtu jādefinē, ar kādiem nosacījumiem noteikts produkts tiek uzskatīts par piedāvātu klientiem Savienībā. Tā kā tiešsaistes tirdzniecībā ir lielāka neatbilstības iespēja, dalībvalstīm būtu jāpieliek īpašas pūles un jānorīko viena centralizēta tirgus uzraudzības iestāde, kuras uzdevums ir atklāt distances pārdošanas piedāvājumus, kas orientēti uz klientiem to teritorijā, lai atbildīgās tirgus uzraudzības iestādes varētu veikt piemērotus pasākumus. Tā kā šādu piedāvājumu atklāšanai ir vajadzīgas izpētes speciālistu zināšanas vai īpaša mākslīgā intelekta programmatūra, atklāšanas uzdevums būtu jācentralizē un jāuztic vienai tirgus uzraudzības iestādei.

(58)Digitālās tehnoloģijas, kam ir būtisks potenciāls samazināt administratīvo slogu un izmaksas ekonomikas operatoriem un publiskām iestādēm, vienlaikus paverot novatoriskas un jaunas darījumdarbības iespējas un modeļus, attīstās ļoti ātri. Digitālo tehnoloģiju plašāka apguve ievērojami sekmēs arī Renovācijas viļņa mērķu sasniegšanu, jo īpaši attiecībā uz energoefektivitāti, aprites cikla novērtēšanu un monitoringu un ēku fondu. Attiecīgi Komisija būtu jāpilnvaro likt lietā jaunās digitalizācijas iespējas, izmantojot īstenošanas aktus.

(59)Tā kā būvizstrādājumiem izstrādātie saskaņotie standarti (turpmāk “ būvizstrādājumu standarti”) pamatā ir obligāti, lai panāktu juridisko noteiktību, minētajiem standartiem būtu jāatbilst ne tikai relevantajiem standartizācijas pieprasījumiem un šai regulai, bet arī Savienības tiesību aktu vispārīgajiem principiem.

(60)Lai nodrošinātu savlaicīgu atsauču uz būvizstrādājumu standartiem citēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Eiropas Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar ko ierobežo tādu nepilnīgu standartu darbības jomu vai noraida šādus standartus, kas paredzēti šajā regulā minēto juridisko seku panākšanai, tā vietā, lai tā atteiktos citēt to atsauces Oficiālajā Vēstnesī.

(61)Lai panāktu sistēmas saskaņotību, šai regulai būtu jābalstās uz standartizācijas horizontālo tiesisko satvaru. Tāpēc standartiem, kas padarīti obligāti saskaņā ar šo regulu, ciktāl iespējams, būtu jāpiemēro arī Regula (EK) Nr. 1025/2012. Tādējādi Regulai (EK) Nr. 1025/2012 cita starpā būtu jānosaka procedūra iebildumu iesniegšanai par saskaņotajiem būvizstrādājumu standartiem, ja minētie standarti pilnībā neapmierina prasības, kas izklāstītas relevantajā standartizācijas pieprasījumā, vai citas šīs regulas prasības.

(62)Tā kā Eiropas novērtējuma dokumenti nav vispārēji piemērojami akti, bet gan ir pirmā darbība divdaļīgā administratīvajā procedūrā, kuras rezultātā tiek piešķirta CE zīme, tie nebūtu jāklasificē kā saskaņotas tehniskās specifikācijas. Tomēr saskaņoto standartu izstrādes pamatprincipus, piemēram, pārredzamības nodrošināšanu konkurentiem, Eiropas novērtējuma dokumentiem var piemērot, un tie arī būtu jāpiemēro. Turklāt Eiropas novērtējuma dokumentiem vajadzētu būt minētiem snieguma un atbilstības novērtēšanas procedūrās, līdzīgi kā tas ir saskaņoto standartu gadījumā. Tāpēc, kā arī lai izvairītos no garas noteikumu virknes atkārtošanās, saskaņoto standartu galvenie noteikumi būtu jāpiemēro arī Eiropas novērtējuma dokumentiem. Lai nodrošinātu pārredzamību konkurentiem, Eiropas novērtējuma dokumenti būtu jādara publiski pieejami un atsauces uz visiem Eiropas novērtējuma dokumentiem būtu jāpublicē Oficiālajā Vēstnesī.

(63)Tā kā pašlaik aizvien pieaug tādu grūti atšķiramu Eiropas novērtējuma dokumentu skaits, kuru pievienotā vērtība bieži ir neliela, salīdzinot ar citiem vai esošiem saskaņotajiem standartiem, pastāv risks, ka palēnināsies to publicēšanas process. Lai izmakslietderīgā veidā novērstu šo risku, būtu jānosaka vai jākonkretizē daži Eiropas novērtējuma dokumentu izstrādes un pieņemšanas principi. Turklāt būtu jāuzlabo Komisijas veiktā kontrole.

(64)Tehniskā novērtējuma struktūras (TNS) norīkojošajām iestādēm piemērojamajām prasībām būtu jābūt tikpat stingrām kā paziņojošajām iestādēm piemērojamajām prasībām, ņemot vērā, ka to attiecīgās lomas ir līdzīgas. Tā paša iemesla dēļ TNS būtu jābūt tādai pašai neatkarības pakāpei un kontrolei pār lēmumu pieņemšanu kā paziņotajām struktūrām.

(65)Lai reaģētu uz ievērojamu to paziņojumu procentuālo īpatsvaru, kas balstīti uz nepilnīgu vai kļūdainu novērtējumu, jo īpaši gadījumus, kad paziņotas juridiskas struktūras bez savas iekšējas tehniskās kompetences, ir jāstiprina paziņojošo iestāžu resursspēja, nosakot minimālās prasības; precīzāk jānorāda paziņotajām struktūrām piemērojamās prasības attiecībā uz to neatkarību, pienākumu deleģēšanu citām juridiskām vienībām un pašu spēju veikt uzdevumus; jāprasa, lai paziņotajās struktūrās būtu pienācīgi kvalificēti darbinieki un jāpārliecinās par darbinieku atbilstību, un te visefektīvākais izrādījies kvalifikāciju matricas rīks; jānodrošina un jāpārliecinās, ka paziņotā struktūrai ir faktiska kontrole pār darbiniekiem, ārējo ekspertu piesaisti, procedūrām, kritērijiem un lēmumu pieņemšanu un ka to nedara apakšuzņēmējs, meitasuzņēmums vai cits tās pašas uzņēmumu grupas uzņēmums; jāpaplašina dokumentācija, kas struktūrām jāiesniedz, piesakoties uz norīkojumu par paziņoto struktūru, lai paziņojošajām iestādēm nodrošinātu dziļāku un salīdzinoši taisnīgāku lēmumu pieņemšanas pamatu.

(66)Lai cīnītos pret vispārēji neapmierinošo akreditācijas struktūru praksi, jānodrošina, ka akreditācijas struktūras par akreditācijas pamatu izmanto šo regulu, nevis standartus, kas bieži novirzās no šīs regulas prasībām. Ir arī svarīgi nodrošināt, lai akreditācijas struktūras novērtētu pieteicējas struktūras spēju, nevis uzņēmumu grupas spēju, jo tieši pieteicējai struktūrai nākotnē jābūt kontrolei pār sertifikāciju.

(67)Lai panāktu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un izvairītos no juridiskās nenoteiktības, būtu skaidrāk jādefinē un nepārprotami jānosaka paziņoto struktūru pienākumi gan attiecībā uz to novērtēšanas un verifikācijas darbībām, gan saistītajiem aspektiem.

(68)Lai izvairītos no nevēlamas mijiedarbības starp paziņoto struktūru darbiniekiem un ražotājiem, paziņotajām struktūrām būtu jānodrošina to savu darbinieku rotācija, kas veic dažādus atbilstības novērtēšanas uzdevumus.

(69)Dalībvalstu iestādēm var būt jautājumi, uz ko var atbildēt tikai konkrēta paziņotā struktūra. Tāpēc paziņotajām struktūrām būtu jāatbild arī uz jautājumiem, ko varētu uzdot citu dalībvalstu iestādes.

(70)Lai visām iestādēm atvieglotu paziņoto struktūru, ražotāju un produktu neatbilstības noteikšanu un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, paziņotās struktūras būtu jāpilnvaro, un, ja neatbilstību var skaidri pierādīt, tām pat vajadzētu būt pienākumam informāciju par neatbilstībām proaktīvi pārsūtīt relevantajām tirgus uzraudzības iestādēm vai paziņojošām iestādēm. Tomēr paziņotajām struktūrām nevajadzētu ļaunprātīgi izmantot informēšanas pienākumu, veicot izmeklēšanu pret operatoriem, kas nav to klienti vai partneri.

(71)Lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus paziņotajām struktūrām un ražotājiem, būtu jāuzlabo paziņoto struktūru koordinācija. Tā kā esošās paziņoto struktūru koordinācijas grupas darbā pēc savas iniciatīvas piedalās tikai puse no pašlaik paziņotajām struktūrām, dalībai šajā grupā būtu jākļūst obligātai.

(72)Mēģinājumi noteikt vienkāršotas procedūras maziem un vidējiem uzņēmumiem Regulā (EK) Nr. 305/2011, tādējādi samazinot MVU un mikrouzņēmumu uzlikto slogu un izmaksas, nav pilnībā bijuši sekmīgi un bieži ir tikuši pārprasti vai nav izmantoti, jo nav bijis pietiekamas izpratnes vai nav bijusi skaidrība par to piemērošanu. Novēršot konstatētos trūkumus un vienlaikus balstoties uz jau noteiktajiem noteikumiem, ir jāprecizē un jāatvieglo to piemērošana un tādējādi jāsasniedz mērķis atbalstīt MVU, vienlaikus nodrošinot būvizstrādājumu sniegumu, drošumu un vidisko ilgtspēju.

(73)Cita ražotāja iegūtu testēšanas rezultātu atzīšana, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 305/2011 36. panta 1. punkta b) apakšpunktā, būtu jāvispārīgo, lai kopumā samazinātu ekonomikas operatoriem un jo īpaši ražotājiem uzlikto slogu. Šāds atzīšanas mehānisms ir īpaši vajadzīgs, lai izvairītos no vairākkārtējas izejmateriālu, starpproduktu un pabeigto produktu vidiskās ilgtspējas novērtēšanas.

(74)Lai nodrošinātu juridisko noteiktību drošuma vai snieguma problēmu gadījumā, šāda atzīšana būtu jāatļauj tikai tad, ja gan abi iesaistītie ekonomikas operatori, gan abas iesaistītās paziņotās struktūras apņemas sadarboties un ja ekonomikas operators, kas saņem sertifikāciju, tehniski pārvalda produktu.

(75)Regulas (EK) Nr. 305/2011 izvērtējums liecināja, ka nacionālā līmenī veiktās tirgus uzraudzības darbības ievērojami atšķiras kvalitātes un iedarbīguma ziņā. Papildus šajā regulā paredzētajiem tirgus uzraudzības uzlabošanas pasākumiem, ekonomikas operatoru, struktūru un produktu atbilstība šai regulai būtu jāsekmē, arī iesaistot trešās personas, piem., dodot iespēju jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ar sūdzību portāla palīdzību sniegt informāciju par iespējamām neatbilstībām.

(76)Lai novērstu konstatētos trūkumus saistībā ar tirgus uzraudzību atbilstoši Regulai (ES) Nr. 305/2011, šajā regulā būtu jādod vairāk pilnvaru dalībvalstu iestādēm un Komisijai; tam būtu jānodrošina, ka iestādes var rīkoties jebkuros iespējamos problemātiskos apstākļos.

(77)Tirgus uzraudzības prakse liecina, ka, izvērtējot produktus, noteiktā brīdī pastāv neatbilstības risks, bet nav neatbilstības, savukārt vēlākā brīdī vērojams pretējais. Turklāt ir arī situācijas, kad ir neatbilstība, kura nav tikai formāla neatbilstība, kas nerada risku. Minēto iemeslu dēļ dalībvalstis būtu jāpilnvaro rīkoties visos gadījumos, kad ir aizdomas par neatbilstību vai risku, un vienlaikus ir jāpaplašina termina “produkts, kas rada risku” definīcija, lai iekļautu vidisko risku. Dalībvalstīm vajadzētu piedāvāt pietiekamu procesuālo elastību, lai nošķirtu augstas un zemas prioritātes neatbilstības gadījumus, lai gan arī par mazāk nozīmīgiem gadījumiem vajadzētu informēt visas dalībvalstis.

(78)Lai panāktu faktisku prasību izpildi un stiprinātu tirgus uzraudzību dalībvalstīs, kā arī nodrošinātu saskanību ar Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulu, būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, kuros nosaka minimālo pārbaužu skaitu, kas jāveic tirgus uzraudzības iestādēm attiecībā uz noteiktu produktu grupu vai saimi vai attiecībā uz konkrētām prasībām, kā arī minimālās resursu prasības.

(79)Lai stiprinātu tirgus uzraudzības iestāžu caurmērā vājās tirgus uzraudzības spējas un lai panāktu ciešāku saskaņotību ar Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulu, jāparedz detalizētāks administratīvās koordinēšanas atbalsts un jādod tiesības inspekciju un testēšanas izmaksas atgūt no ekonomikas operatoriem.

(80)Lai dotu stimulu uzlabot tirgus uzraudzības iestāžu tirgus uzraudzības spējas un panāktu saskaņotību ar Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulu, dalībvalstīm būtu jāziņo par savām tirgus uzraudzības darbībām attiecībā uz šīs regulas aptvertajiem produktiem, arī par piemērotajiem sodiem.

(81)Lai labāk palīdzētu ekonomikas operatoriem, būvizstrādājumu informācijas punktiem būtu jākļūst lietderīgākiem un tāpēc tiem būtu jāpiešķir vairāk resursu. Lai atvieglotu ekonomikas operatoru darbu, būvizstrādājumu informācijas punktu uzdevumi būtu sīki jāprecizē un jāpaplašina, lai ietvertu informāciju par šīs regulas noteikumiem, kas saistīti ar produktiem, un par aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

(82)Jāizveido pienācīgs, efektīvs un izmakslietderīgs koordinācijas mehānisms, kas nodrošinātu noteikto pienākumu un prasību konsekventu piemērošanu un stiprinātu kopējo sistēmu, arī ņemot vērā faktu, ka attiecībā uz produktu un būvju drošumu un ilgtspēju varētu rasties jauni interpretācijas jautājumi. Tā kā atšķirīgi lēmumi rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, vairo tiesiskā regulējuma sarežģītību, rada šķēršļus brīvai apritei iekšējā tirgū un uzliek papildu administratīvo slogu un izmaksas ekonomikas operatoriem, šādi atšķirīgi lēmumi ar minēto koordinācijas mehānismu būtu jānovērš.

(83)Tāpēc būtu jāizveido Eiropas informācijas sistēma, lai savāktu interpretācijas jautājumus, rastu piemērotus kopīgus risinājumus un lai šajā ziņā uzlabotu dalīšanos informācijā. Lai sekmētu dalīšanos informācijā, šādai sistēmai būtu jāpaļaujas uz nacionālām sistēmām. Tāpat minētajām nacionālajām sistēmām būtu jāapzina gadījumi, kad šī regula tiek piemērota nevienmērīgi, lai nodrošinātu, ka atšķirīgā prakse nekļūst par ierastu un pastāvīgu praksi.

(84)Produktu informācijas centralizēta reģistrācija palielina pārredzamību, uzlabojot produktu drošumu un vides un cilvēka veselības aizsardzību, vienlaikus samazinot administratīvo slogu un izmaksas ekonomikas operatoriem. Attiecīgi būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 291. pantu, lai izveidotu centralizētu Savienības būvizstrādājumu datubāzi vai sistēmu. Šajā brīdī nav iespējams novērtēt iespējamo risinājumu trūkumus un priekšrocības, tāpēc būtu Komisijai jāpiešķir pilnvaras pēc vajadzības veikt jebko no minētā.

(85)Lai uzlabotu kompetences līmeni, saskaņotu lēmumu pieņemšanu un ekonomikas operatoriem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, tirgus uzraudzības iestādēm, būvizstrādājumu informācijas punktiem, norīkojošām iestādēm, TNS, paziņojošām iestādēm un paziņotajām struktūrām būtu organizējama apmācība. Tādi paši mērķi arī būtu jāīsteno, organizējot darbinieku apmaiņu starp tirgus uzraudzības iestādēm, paziņojošajām iestādēm un paziņotajām struktūrām vismaz divās dalībvalstīs.

(86)Dalībvalstīm ne vienmēr ir tehniskā kompetence, kas vajadzīga, lai kumulatīvi attiecībā uz visām produktu jomām izpildītu visus pienākumus, kas tām noteikti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tāpēc tās saņem neformālu atbalstu no citām lielākām dalībvalstīm. Tā kā dažos gadījumos šāds atbalsts ir nenovēršams, bet citos – ieteicams, šajā regulā būtu jānosaka šāda atbalsta pamatnoteikumi, proti, jāprecizē atbildība. Turklāt dalībvalstīm grūtības rada produktu aizvien lielākā tehniskās sarežģītības pakāpe un visiem aspektiem un produktu jomām kumulatīvi piemērojamie tiesību akti, kas liecina, ka labākus rezultātus varētu gūt, ja starp dalībvalstīm notiktu specializēšanās un darbu dalīšana.. Tāpēc šajā regulā būtu gan jāatspoguļo dalībvalstu konkrētā situācijā, gan jāļauj pētīt, kādu pievienoto vērtību varētu sniegt specializēšanās un darbu dalīšana starp dalībvalstīm.

(87)Būvizstrādājumu tirdzniecības joma lēnām, bet neatlaidīgi kļūst aizvien starptautiskāka. Tāpēc rodas situācijas, kad jāvēršas arī pret ārpus Savienības bāzētu ekonomikas operatoru neatbilstību. Tā kā trešās valstis tikpat kā nav gatavas atbalstīt Savienības tiesību aktu izpildes panākšanu savā teritorijā, ja Savienība neparedz iespēju tām palīdzēt, šajā regulā būtu jāparedz noteiktas pilnvaras attiecībā uz starptautisko sadarbību.

(88)Zināms skaits trešo valstu piemēro Savienības produktu tiesību aktus vai vismaz atzīst atbilstoši šiem tiesību aktiem izdotus sertifikātus, pamatojoties uz starptautiskiem nolīgumiem vai vienpusēji, kas abos gadījumos ir Savienības interesēs. Lai minētajām trešām valstīm dotu stimulu turpināt šādu praksi un mudinātu citas trešās valstis rīkoties tāpat, būtu jāparedz noteiktas papildu iespējas trešām valstīm, kas piemēro Savienības produktu tiesību aktus vai atzīst atbilstoši tiem izdotus sertifikātus. Šā iemesla dēļ šīs īpaši sadarbīgās trešās valstis būtu jāspēj atbalstīt, ļaujot tām piedalīties dažās mācībās un līdzdarboties ES būvizstrādājumu datubāzē vai sistēmā, saskaņotas lēmumu pieņemšanas informācijas sistēmā un informācijas apmaiņā starp iestādēm. Turklāt šā paša iemesla dēļ šīs īpaši sadarbīgās trešās valstis būtu arī jāspēj informēt par neatbilstošiem vai riskantiem produktiem.

(89)Lai stimulētu ilgtspējīgu būvizstrādājumu izmantošanu un vienlaikus izvairītos no tirgus izkropļojumiem un lai saglabātu saskanību ar Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulu, ilgtspējīgu būvizstrādājumu izmantošanai paredzētajiem dalībvalstu stimuliem būtu jāorientē uz visilgtspējīgākajiem produktiem un tos vajadzētu iekļaut informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm.

(90)Lai palielinātu ilgtspējīgu būvizstrādājumu izmantošanu un vienlaikus izvairītos no tirgus izkropļojumiem un lai panāktu saskaņotību ar Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulu, dalībvalstu publiskā iepirkuma praksei būtu jābūt vērstai uz visilgtspējīgākajiem atbilstīgajiem produktiem. Īstenošanas aktu prasības, kas piemērojamas publiskā iepirkuma līgumiem, būtu jānosaka atbilstoši objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem.

(91)Publiskā iepirkuma kopēja summa ir 14 % no Savienības IKP. Lai sekmētu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, uzlabotu energoefektivitāti un resursefektivitāti un pārkārtotos uz aprites ekonomiku, kas aizsargā sabiedrības veselību un biodaudzveidību, attiecīgā gadījumā līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem savs iepirkums būtu jāsaskaņo ar konkrētiem zaļā publiskā iepirkuma kritērijiem vai mērķrādītājiem, kas jānosaka deleģētajos aktos, kurus pieņem saskaņā ar šo regulu. Kritēriji vai mērķrādītāji, kas konkrētām produktu grupām noteikti deleģētajos aktos, būtu jāievēro ne tikai publiskajos piegādes līgumos, ar kuriem šos produktus iegādājas tieši, bet arī publiskajos pakalpojumu vai būvdarbu līgumos, ja minētos produktus izmantos darbībām, kas ir minēto līgumu priekšmets. Salīdzinājumā ar brīvprātīgu pieeju obligātie kritēriji vai mērķrādītāji nodrošinās, ka tiek maksimizēts publisko izdevumu potenciāls sekmēt pieprasījumu pēc labāka snieguma produktiem. Minētajiem kritērijiem vajadzētu būt pārredzamiem, objektīviem un nediskriminējošiem.

(92)Lai ņemtu vērā tehnisko progresu un zināšanas par jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, sekmētu piekļuvi informācijai un panāktu noteikumu vienotu īstenošanu, būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, ar kuriem nosaka un groza produktiem specifiskus tehniskos noteikumus un prasības; definē piemērojamās novērtēšanas un verifikācijas sistēmas; nosaka nosacījumus, ar kādiem citos Savienības tiesību aktos paredzētu pienākumu izpildes rezultātā tiek izpildīti arī noteikti šajā regulā paredzēti pienākumi; groza snieguma deklarācijas un atbilstības deklarācijas modeli; nosaka papildu pienākumus ražotājiem; pārskata un papildina Eiropas novērtējuma dokumentu izstrādes procesuālos noteikumus; nosaka minimālās prasības tirgus uzraudzības iestādēm; izveido Savienības būvizstrādājumu datubāzi vai sistēmu; nosaka zaļā publiskā iepirkuma prasības un definē minimālos sodus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu pienācīgu apspriešanos, arī ekspertu līmenī, un lai minētā apspriešana tiktu rīkota saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 41 . Lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu līdzdalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(93)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, kura nosaka līdzekļus informācijas pārsūtīšanai; sniedz sīku informāciju par to, kā izpildīt ekonomikas operatoru pienākumus un izmantot tiesības; pieņem Eiropas tehniskais novērtējuma formātu; nosaka minimālos resursus, kas vajadzīgi paziņotajām struktūrām, un dod trešo valstu iestādēm piekļuvi saskaņotu lēmumu pieņemšanas informācijas sistēmai, ES būvizstrādājumu datubāzei vai sistēmai un apmācībai saistībā ar šo regulu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 42 .

(94)Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar patērētāju veselību vai drošību vai vides aizsardzību tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(95)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 nosaka noteikumus par tirgus uzraudzības un Savienības tirgū ienākošo produktu kontroles horizontālo satvaru. Lai nodrošinātu, ka produkti, kam piemēro šo regulu un ko laiž brīvā apritē Savienībā, atbilst prasībām, kuras nodrošina sabiedrības interešu augsta līmeņa aizsardzību, piemēram, cilvēku veselības un drošības un vides aizsardzību, minētā regula būtu jāpiemēro arī šīs regulas aptvertajiem produktiem tiktāl, ciktāl šajā regulā nav konkrētu noteikumu ar tādu pašu mērķi, būtību vai sekām. Tādēļ Regula (ES) 2019/1020 būtu attiecīgi jāgroza.

(96)Lai padarītu šīs regulas īstenošanu efektīvāku un samazinātu ekonomikas operatoriem uzlikto slogu, būtu jāspēj pieteikumus un lēmumus sniegt papīra formā vai kādā plaši izmantotā elektroniskā formātā. Lai panāktu juridisko noteiktību, pieteikumiem un lēmumiem vajadzētu būt derīgiem tikai tad, ja elektroniskais paraksts atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 910/2014 prasībām un ja parakstītājam ir uzticēts pārstāvēt struktūru vai ekonomikas operatoru saskaņā ar attiecīgi dalībvalsts vai Savienības tiesību aktiem.

(97)Lai ekonomikas operatoriem uzlikto slogu samazinātu vēl vairāk, būtu jāatļauj dokumentāciju sniegt plaši izmantotā elektroniskā formātā un informēšanas prasības standartā izpildīt elektroniski.

(98)Lai panāktu augstu atbilstību šai regulai, dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi par sodiem, kas piemērojami par neatbilstībām, un jāpanāk šo noteikumu izpilde. Paredzētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Lai nodrošinātu minēto mērķu sasniegšanu un saskaņotu sodu piemērošanu, būtu Komisija jāpilnvaro noteikt minimālos sodus, pieņemot aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu.

(99)Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, būtu jānorāda, vai un cik ilgi saskaņā ar šo regulu paliek spēkā būvizstrādājumu informācijas punktu, TNS vai paziņoto struktūru norīkojums un saskaņotie standarti, Eiropas novērtējuma dokumenti, Eiropas tehniskie novērtējumi un paziņoto struktūru sertifikāti vai testēšanas pārskati, kas pieņemti vai izdoti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011. Attiecīgajiem pārejas periodiem vajadzētu būt pietiekami ilgiem, lai izvairītos no sastrēgumpunktiem paziņoto struktūru un TNS norīkošanā un Eiropas novērtējuma dokumentu, Eiropas tehnisko novērtējumu un paziņoto struktūru sertifikātu vai testēšanas pārskatu pieņemšanā vai izdošanā.

(100)Lai radītu juridisko noteiktību, būtu jāprecizē, cik ilgi produkti, kas laisti tirgū uz tādu Eiropas novērtējuma dokumentu pamata, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011, var palikt izplatīšanas ķēdē un tādējādi tos var turpināt darīt pieejamus tirgū. Līdzīgi praksei, kas pastāv saskaņā ar citiem produktu tiesību aktiem, uzskata, ka pienācīgs periods ir pieci gadi pēc tā Eiropas tehniskā novērtējuma termiņa beigām, uz kura pamata produkti laisti tirgū. Tādējādi sešus gadus pēc tādas saskaņotās tehniskās specifikācijas stāšanās spēkā, kas pieņemta saskaņā ar šo regulu, visiem lietotājiem pārdotie produkti atbildīs minētajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām un šai regulai.

(101)Gan būvizstrādājumu būtiskos raksturlielumus, gan to novērtēšanas metodes var noteikt tikai saskaņotajās tehniskajās specifikācijās, kas jāizstrādā attiecībā uz dažādām produktu grupām un saimēm. Attiecīgi prasībām un pienākumiem, kas ekonomikas operatoriem piemērojami attiecībā uz noteiktu produktu grupu vai saimi, būtu jākļūst par obligātiem ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc tādas saskaņotās tehniskās specifikācijas stāšanās spēkā, kas aptver attiecīgo produktu grupu vai saimi.

(102)Lai atvieglotu saskaņotu tehnisko specifikāciju netraucētu, pakāpenisku ieviešanu nākotnē, kā arī ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs, lai sagatavotu snieguma vai atbilstības deklarāciju, būtu jāatļauj ekonomikas operatoriem brīvprātīgi izvēlēties piemērot šo regulu no minēto saskaņoto tehnisko specifikāciju stāšanās spēkā.

(103)Jāizvairās no tā, ka ekonomikas operatori var pastāvīgi apiet šīs regulas piemērošanu, piemērojot saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011 pieņemtās saskaņotās tehniskās specifikācijas. Šā iemesla dēļ Komisijai atsauces uz saskaņotajiem standartiem un Eiropas novērtējuma dokumentiem, kas publicēti Regulas (ES) Nr. 305/2011 atbalstam un aptver noteiktu produktu grupu vai saimi, būtu jāatsauc no Oficiālā Vēstneša ne vēlāk kā divus gadus pēc tādas saskaņotās tehniskās specifikācijas stāšanās spēkā, kas pieņemta saskaņā ar šo regulu un aptver attiecīgo produktu grupu vai saimi.

(104)Lai pilnībā aptvertu būvizstrādājumu vidisko novērtējumu un pienācīgi aptvertu produktiem izvirzītas prasības, kas pastāv arī pašreizējās saskaņotajās tehniskajās specifikācijās, būtu jāizstrādā visaptverošāks I pielikums, iekļaujot arī ar aprites cikla novērtējumu saistītu būtisko raksturlielumu sīku sarakstu un pilnīgu produktiem izvirzīto prasību satvaru. Minētajā gadījumā būtu jānovērš pārklāšanās starp būvēm izvirzītajām pamatprasībām un būtu jāizdara precizējumi.

(105)Lai panāktu paziņoto struktūru veiktā ražotāju novērtējuma un verifikācijas minimālo kontroles intensitāti un izveidotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ražotājiem un paziņotajām struktūrām, V pielikumā par novērtēšanas un verifikācijas sistēmām būtu precīzāk un visaptverošāk jānosaka ražotāju un paziņoto struktūru uzdevumi dažādās iespējamās novērtēšanas un verifikācijas sistēmās. Turklāt minētajā pielikumā būtu jānosaka novērtējumi un verifikācijas, kas jāveic, lai pārliecinātos par produktu vidisko ilgtspēju attiecībā uz produktu sniegumu un produktiem izvirzītajām prasībām.

(106)Šīs regulas mērķus, proti, būvizstrādājumu brīvu apriti iekšējā tirgū, cilvēku veselības aizsardzību un drošību un vides aizsardzību, dalībvalstis nevar sasniegt pietiekami sekmīgi, jo dalībvalstis būvizstrādājumiem parasti nosaka ļoti atšķirīgas prasības , kuras nenodrošina vienlīdzīgu cilvēku veselības un drošības un vides aizsardzības līmeni. Minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, nosakot saskaņotu būvizstrādājumu snieguma novērtēšanas satvaru un noteiktas produktiem izvirzītas prasības, kas nodrošinās cilvēku veselības un drošības un vides aizsardzību. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka saskaņotus noteikumus būvizstrādājumu laišanai tirgū un tiešai uzstādīšanai neatkarīgi no tā, vai tas notiek saistībā ar pakalpojumu sniegšanu, nosakot:

(a)noteikumus, kā izteikt būvizstrādājumu vidisko, arī klimatisko, un drošuma sniegumu saistībā ar to būtiskajiem raksturlielumiem;

(b)būvizstrādājumiem izvirzītās produkta vidiskās, arī klimatiskās, funkcionālās un drošuma prasības.

Ar šo regulu arī nosaka pienākumus ekonomikas operatoriem, kas rīkojas ar būvizstrādājumiem vai to komponentiem, vai ar produktiem, ko varētu uzskatīt par būvizstrādājumiem, lai gan to ražotājs šos produktus nav paredzējis izmanot kā būvizstrādājumus.

2. pants

Darbības joma

1.Šo regulu piemēro būvizstrādājumiem un šādiem priekšmetiem:

(a)3D datkopas, ko laiž tirgū, lai varētu veikt šīs regulas aptverto būvizstrādājumu 3D drukāšanu, un 3D drukāti būvizstrādājumi un veidnes;

(b)materiāli, ko paredzēts izmantot būvizstrādājumu 3D drukāšanai būvobjektā vai tā tuvumā vai būvizstrādājumu ražošanai būvobjektā vai tā tuvumā, izmantojot veidnes;

(c)būvizstrādājumi, kas izgatavoti būvobjektā tūlītējai iebūvēšanai būvē, neveicot atsevišķu komerciālu darbību laišanai tirgū;

(d)šīs regulas aptverto produktu būtiskās detaļas;

(e)daļas vai materiāli, ko paredzēts izmantot šīs regulas aptvertajiem produktiem, ja to pieprasa šo daļu vai materiālu ražotājs;

(f)komplekti vai mezgli, ja to sastāvs norādīts saskaņotajās tehniskajās specifikācijās vai Eiropas novērtējuma dokumentos (END) un šīs specifikācijas vai dokumenti tos aptver;

(g)saliekamās vienģimenes mājas, kuru grīdas virsmas platība ir mazāka par 180 m2 vienstāva ēkai un 100 m2 — divstāvu ēkai.

Dalībvalstis var nolemt nepiemērot šo regulu ēkām, kas minētas g) apakšpunktā, nosūtot paziņojumu Komisijai.

2.Šo regulu piemēro arī lietotiem būvizstrādājumiem un lietotiem priekšmetiem, kas minēti 1. punktā, jebkurā tālāk norādītajā gadījumā:

(a)lietotiem būvizstrādājumiem vai priekšmetiem, ko importē no trešām valstīm un kas iepriekš nav laisti Savienības tirgū;

(b)ekonomikas operators minēto lietoto būvizstrādājumu vai priekšmetu paredzēto lietojumu, ko noteicis to sākotnējais ražotājs, ir mainījis tā, ka tas nav to snieguma vai paredzētā lietojuma samazinājums vai aprobežošanās ar dekoratīviem nolūkiem, kurus definē tas, ka būvē netiek veikta nekāda strukturāla funkcija;

(c)ekonomikas operators, kas lietotus būvizstrādājumus vai priekšmetus dara pieejamus tirgū, apgalvo, ka tie atbilst raksturlielumiem vai izpilda I pielikumā izklāstītās produktiem izvirzītās prasības, kas papildina raksturlielumus un prasības vai atšķiras no raksturlielumiem un prasībām, kuri deklarētas saskaņā ar šo regulu vai Regulu (ES) Nr. 305/2011, kad lietotais būvizstrādājums vai priekšmets tika laists tirgū pirmo reizi;

(d)lietotie būvizstrādājumi vai priekšmeti bijuši pakļauti transformatīvam procesam, kurš ir plašāks nekā remonts, tīrīšana vai regulāri uzturēšanas darbi (pārražots produkts);

(e)ekonomikas operators, kas lietotos būvizstrādājumus vai priekšmetus dara pieejamus tirgū, izvēlas piemērot šo regulu.

3.Šo regulu nepiemēro:

(a)liftiem, kam piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/33/ES 43 , eskalatoriem un to elementiem;

(b)katliem, caurulēm, tvertnēm un palīgiekārtām, un citiem produktiem, kam paredzēts nonākt saskarē ar ūdeni cilvēku patēriņam;

(c)notekūdeņu attīrīšanas sistēmām;

(d)sanitārtehniskām iekārtām;

(e)satiksmes regulēšanas produktiem.

4.Šo regulu piemēro arī šīs regulas aptverto būvizstrādājumu un priekšmetu 3D drukāšanas pakalpojumiem. 3D drukāšanas pakalpojumi ietver tādu 3D drukāšanas mašīnu izīrēšanu, ko var izmantot šīs regulas aptvertajiem būvizstrādājumiem un priekšmetiem.

Šo regulu piemēro arī pakalpojumiem, kas saistīti ar:

–šīs regulas aptverto būvizstrādājumu un/vai priekšmetu ražošanu un komercializāciju, un

–šīs regulas aptverto lietoto būvizstrādājumu vai priekšmetu demontāžu, sagatavošanu atkalizmantošanai, pārražošanu un apstrādi.

5.Dalībvalstis no šīs regulas piemērošanas var atbrīvot šīs regulas aptvertos būvizstrādājumus un priekšmetus, ko laiž tirgū vai tieši uzstāda Eiropas Savienības tālākajos reģionos Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. panta nozīmē. Dalībvalstis informē Eiropas Komisiju un citas dalībvalstis par noteikumiem, kuros paredzēti šādi atbrīvojumi. Tās nodrošina, ka uz būvizstrādājumiem vai priekšmetiem, kam piemēro atbrīvojumus, nav CE zīmes saskaņā ar 16. pantu. Būvizstrādājumus vai priekšmetus, kas laisti tirgū vai tieši uzstādīti uz šāda atbrīvojuma pamata, neuzskata par laistiem tirgū vai tieši uzstādītiem šīs regulas nozīmē.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

(1)“būvizstrādājums” ir jebkurš fizisks priekšmets ar formu vai bez tās, ieskaitot iepakojumu un lietošanas instrukciju, vai komplekts vai mezgls, kurā kombinēti šādi priekšmeti, ko laiž tirgū vai ražo pastāvīgai iebūvēšanai būvē vai būves daļā Savienības teritorijā, izņemot priekšmetus, kas pirms pastāvīgas iebūvēšanas būvē no sākumā jāintegrē mezglā, komplektā vai citā būvizstrādājumā;

(2)“pastāvīgi” nozīmē vismaz divus gadus;

(3)“produkts” ir būvizstrādājums vai cits priekšmets, kuru saskaņā ar 2. panta 1.–3. punktu aptver šī regula;

(4)“darīt pieejamu tirgū” ir par samaksu vai bez maksas piegādāt kādu produktu izplatīšanai vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komercdarbību, neatkarīgi no tā, vai šāda piegāde notiek saistībā ar pakalpojuma sniegšanu;

(5)“tieša uzstādīšana” ir produkta uzstādīšana klienta būvē, pirms tam nedarot to pieejamu tirgū, vai šīs regulas aptvertas vienģimenes mājas uzstādīšana, neatkarīgi no tā, vai tas notiek saistībā ar pakalpojuma sniegšanu;

(6)“sniegums” ir pakāpe, kādā produktam piemīt noteikti mērogojami būtiskie raksturlielumi;

(7)“būtiskie raksturlielumi” ir produkta raksturlielumi, kas saistīti ar būves pamatprasībām, kas izklāstītas I pielikuma A daļas 1. punktā vai uzskaitītas I pielikuma A daļas 2. punktā;

(8)“produktam izvirzītās prasības” ir sliekšņvērtības līmenis vai cits raksturlielums, kuram produktam jāatbilst, pirms to var laist tirgū vai tieši uzstādīt, un te ietilpst arī prasības, kuras saistītas ar marķējumu un lietošanas instrukciju vai citu sniedzamo informāciju;

(9)“ekonomikas operators” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs, izplatītājs, izpildes pakalpojumu sniedzējs, 3D drukāšanas pakalpojumu sniedzējs, produktu 3D drukāšanai paredzētu materiālu ražotājs, importētājs vai izplatītājs, tiešsaistes pārdevējs, brokeris, piegādātājs, pakalpojumu sniedzējs, sava zīmola izmantotājs vai jebkura cita fiziska vai juridiska persona, izņemot iestādes, paziņotās struktūras, tehniskā novērtējuma struktūras un būvizstrādājumu informācijas punktus, kam piemēro šo regulu saistībā ar ražošanu, demontāžu produktu atkalizmantošanai, pārražošanu vai pārpakošanu, vai saistībā ar šo produktu darīšanu pieejamiem tirgū vai tiešu uzstādīšanu saskaņā ar šo regulu, un ekonomikas operatori, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1010 3. panta 13) punktā 44 ;

(10)“3D drukāšanas pakalpojumu sniedzējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas, veicot komercdarbību, sniedz vismaz vienu šādu pakalpojumu: 3D printeru iznomāšana vai nodošana līzingā, 3D drukāšanas datkopu izdrukāšana vai šo pakalpojumu starpniecība neatkarīgi no tā, vai drukāšanas materiālu ir nodrošinājusi minētā persona;

(11)“produktu 3D drukāšanai paredzēti materiāli” ir jebkādi produktu 3D drukāšanai paredzēti materiāli, attiecībā uz kuriem attiecīgie ekonomikas operatori nav tieši un konsekventi norādījuši, ka tos neizmanto kā materiālus 3D drukāšanai;

(12)“ražotājs” ir ražotājs, kas definēts Regulas (ES) 2019/1020 3. panta 8) punktā;

(13)“3D datkopas” ir skaitlisku datu kopas, kurās aprakstīta objekta forma, norādot tā ārējos izmērus un iedobes, lai varētu veikt minētā objekta 3D drukāšanu;

(14)“būve” ir ēka vai inženierbūve, kas var būt virs zemes vai ūdens vai zemē vai ūdenī un kas ietver tiltus, tuneļus, pilonus vai citas ietaises elektroenerģijas pārvadei, sakaru kabeļus, cauruļvadus, akveduktus, dambjus, lidostas, ostas, ūdensceļus un iekārtas, kas ir dzelzceļu sliežu pamats, bet neietver vējdzirnavas, naftas platformas vai ķīmiskās rūpnīcas, rūpnieciskās ražošanas iekārtas, lauksaimniecības iekārtas, elektroenerģijas ražošanas iekārtas, militāras iekārtas, lai gan to patvertnes var būt ēkas;

(15)“ēkas” ir kompleksi, kas nav konteineri un kas pasargā cilvēkus, dzīvniekus vai priekšmetus, kuri pastāvīgi piestiprināti pie zemes vai kurus var pārvadāt tikai ar īpašu aprīkojumu, un kuru grīdas virsmas platība ir vismaz 20 m2 vienā vai vairākos līmeņos;

(16)“līmenis” ir produkta snieguma novērtējuma rezultāts attiecībā uz tā būtiskajiem raksturlielumiem, kas izteikts kā skaitliska vērtība;

(17)“klase” ir produkta snieguma līmeņu amplitūda, kuru ierobežo minimālā un maksimālā vērtība;

(18)“sliekšņvērtības līmenis” ir obligāts produkta minimālais vai maksimālais snieguma līmenis attiecībā uz noteiktu būtisko raksturlielumu;

(19)“laišana tirgū” ir pirmā reize, kad produktu dara pieejamu Savienības tirgū, vai pirmā reize, kad dara pieejamu lietotu produktu, ja ir izpildīts kāds 2. panta 2. punktā norādītais nosacījums, vai pārražotu produktu;

(20)“būtiska detaļa” ir daļa, ko produkta ražotājs vai cits ekonomikas operators paredzējis izmantot kā produkta komponentu vai rezerves daļu un kas saskaņotajās tehniskajās specifikācijās norādīta kā būtiska produkta raksturošanai, drošumam vai sniegumam;

(21)“komplekts” ir produkts, ko viens ekonomikas operators laiž tirgū kā vismaz divu tādu atsevišķu priekšmetu komplektu, kuriem pašiem atsevišķi nav jābūt produktam, un ko paredzēts kopā iebūvēt būvē;

(22)“mezgls” ir vismaz divu atsevišķu priekšmetu komplekts, no kuriem viens priekšmets ir produkts;

(23)“Eiropas novērtējuma dokuments” ir dokuments, kuru ir pieņēmusi tehniskā novērtējuma struktūru organizācija ar mērķi izdot Eiropas tehniskos novērtējumus;

(24)“lietots produkts” ir produkts, kas nav atkritumi, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1) punktā, un kas vismaz vienu reizi iestrādāts būvē, un kas:

(a)nav bijis pakļauts procesam, kurš ir plašāks nekā remonts, tīrīšana vai regulāri uzturēšanas darbi, ko norādījis sākotnējais ražotājs savā lietošanas instrukcijā vai kas atzīta par nepieciešamu atbilstoši vispārējām inženiertehniskām zināšanām;

(b)pēc demontāžas nav bijis pakļauts procesam, kas ir plašāks nekā remonts, tīrīšana un regulāri uzturēšanas darbi vai sagatavošana atkalizmantošanai Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 16) punkta nozīmē;

(25)“paredzētais lietojums” ir ražotāja paredzētais lietojums, kas ietver arī lietošanas nosacījumus, kuri izklāstīti tehniskajā dokumentācijā, marķējumā, lietošanas instrukcijā vai publicitātes materiālā, savukārt lietojums, kas minēts tikai vienā no šiem dokumentiem, jau ir daļa no paredzētā lietojuma;

(26)“remonts” ir process, kura laikā defektīvā produkta stāvoklis tiek atjaunots tā, lai to varētu lietot atbilstoši paredzētajam lietojumam;

(27)“uzturēšana” ir darbība, ko veic, lai saglabātu produktu stāvoklī, kurā tas spēj funkcionēt atbilstoši prasībām;

(28)“pārražots produkts” ir produkts, kas nav atkritumi, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1) punktā, bet kas vismaz vienu reizi bijis iestrādāts būvē un kas bijis pakļauts transformatīvam procesam, kurš ir plašāks nekā remonts, tīrīšana vai regulāri uzturēšanas darbi;

(29)“risks” ir risks, kas definēts Regulas (ES) 2019/1020 3. panta 18) punktā;

(30)“sagatavošana atkalizmantošanai” ir pārbaudes, tīrīšanas vai remonta izguves operācijas, kuru laikā produkts vai produkta komponenti tiek sagatavoti, lai tos varētu atkalizmantot bez jebkādas citas iepriekšējas apstrādes;

(31)“produkta tips” ir individuālu produktu abstrakts modelis, ko nosaka paredzētais lietojums un raksturlielumu kopums, kas izslēdz jebkādas variācijas attiecībā uz sniegumu vai tādu produktam izvirzītu prasību izpildi, kuras noteiktas šajā regulā vai saskaņā ar to, ko saražo noteiktā ražošanas procesā, izmantojot noteiktu izejmateriālu vai komponentu kombināciju, tomēr dažādu ražotāju identiski priekšmeti pieder arī dažādiem produktu tipiem;

(32)“vismodernākais paņēmiens” ir veids, kā sasniegt noteiktu mērķi un kas ir iedarbīgākais un visprogresīvākais vai gandrīz visiedarbīgākais un visprogresīvākais, un tādējādi tas ir advancētāks par caurmēra veidu, ko iespējams izvēlēties;

(33)“reciklēšana” ir reciklēšana, kas Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 17) punktā definēta kā pārstrāde;

(34)“izpildes pakalpojumu sniedzējs” ir izpildes pakalpojumu sniedzējs, kas definēts Regulas (ES) 2019/1020 3. panta 11) punktā;

(35)“produktu saime” ir visi produkti tipi, kas pieder produktu jomām, kuras uzskaitītas IV pielikuma 1. tabulā;

(36)“produktu kategorija” ir noteiktas produktu saimes produktu tipu apakškopa, kas iever tos produktu tipus, kuriem ir kopīgs noteikts paredzētais lietojums, kas norādīts saskaņotajās tehniskajās specifikācijās vai Eiropas novērtējuma dokumentos;

(37)“rūpnīcas ražošanas kontrole” ir dokumentēta, pastāvīga un iekšēja ražošanas kontrole rūpnīcā attiecībā uz noteiktiem parametriem vai kvalitātes aspektiem; tā atspoguļo attiecīgās produktu saimes vai grupas specifiku un ražošanas procesus, tās mērķis ir panākt snieguma konstantumu vai pastāvīgu produktam izvirzīto prasību izpildi, un to īsteno saskaņā ar V pielikumu;

(38)“saskaņojuma sfēra” ir sfēra, kuru kopīgi aptver šī regula, saskaņotās tehniskās specifikācijas un Komisijas vispārēji piemērojamie tiesību akti, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu;

(39)“Savienības tiesību akti” ir LES, LESD, vispārējie tiesību principi, vispārēji piemērojami tiesību akti, kas minēti LESD 288. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, un visi starptautiskie nolīgumi, kam ir pievienojusies Savienība vai Savienība un dalībvalstis;

(40)“importētājs” ir importētājs, kas definēts Regulas (ES) 2019/1020 3. panta 9) punktā;

(41)“izplatītājs” ir izplatītājs, kas definēts Direktīvas (ES) 2019/1020 3. panta 10) punktā;

(42)“individuāli izgatavots” nozīmē, ka klienta specifikāciju dēļ ir variācijas ražošanas metodē, salīdzinot ar visiem pārējiem produktiem, ko attiecīgais ekonomikas operators izgatavojis citiem klientiem;

(43)“mikrouzņēmums” ir mikrouzņēmums, kas minēts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikuma par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju pielikumā;

(44)“pēc pasūtījuma izgatavots” nozīmē, ka klienta specifikāciju dēļ ir variācijas izmērā vai materiālā, salīdzinot ar visiem pārējiem produktiem, ko attiecīgais ekonomikas operators izgatavojis citiem klientiem;

(45)“pastāvīgā saite” ir interneta saite uz tīmekļvietni, kas ir stabila gan attiecībā uz saturu, gan adresi (URL);

(46)“saskaņotas tehniskās specifikācijas” ir būvizstrādājumu standarti, kuri noteikti saskaņā ar 4. panta 2. punktu un atsauce uz kuriem publicēta Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar 34. pantu, tādējādi padarot šos standartus obligātus šīs regulas piemērošanas vajadzībām, un deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā 4. panta 3. un 4. punktu, 5. panta 2. punktu un 22. panta 4. punktu, kuros noteikti tehniski priekšraksti;

(47)“būvizstrādājumu standarts” ir Eiropas standartizācijas organizācijas standarts, kurš pieņemts, pamatojoties uz Komisijas pieprasījumu, šīs regulas piemērošanai un atsauce uz kuru ir publicēta Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar 34. pantu, neatkarīgi no tā, vai šāda standarta izmantošana ir obligāta šīs regulas piemērošanas vajadzībām saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2. punktu un 34. panta 2. punktu vai tā joprojām ir brīvprātīga saskaņā ar 5. panta 2. punktu, 22. panta 4. punktu un 34. panta 3. punktu;

(48)“divējāda lietojuma produkts” ir produkts, kuru tā ražotājs paredzējis izmantot kā produktu un kā priekšmetu ar vēl vienu citu paredzēto lietojumu, kas neietilptu šīs regulas darbības jomā, ja produktam būtu tikai šis cits paredzētais lietojums;

(49)“Eiropas standartizācijas organizācija” ir Eiropas standartizācijas organizācija, kas definēta Regulas (ES) 1025/2012 2. panta 8) punktā;

(50)“Eiropas tehniskais novērtējums” (ETN) ir dokumentēts būvizstrādājuma snieguma novērtējums attiecībā uz tā būtiskajiem raksturlielumiem, kas atbilst attiecīgajam Eiropas novērtējuma dokumentam;

(51)“pilnslodzes ekvivalence” ir vienas tādas personas darbaspēks, kas nodarbināta pilnu laiku, kā definējusi attiecīgā dalībvalsts, vai vairāku tādu personu darbaspēks, kas nodarbinātas nepilnu laiku un kopā strādā tādu pašu stundu skaitu dienā vai nedēļā;

(52)“neindustriāls ražošanas process” ir process, kurš pamatā nav automātisks vai kurā ražošana nenotiek, izmantojot montāžas līnijas paņēmienus, un kuru attiecīgais ekonomikas operators vai ekonomikas operatori, kas pieder pie vienas un tās pašas uzņēmumu grupas, kuru definē kopīga kontrolējoša fiziskā vai juridiskā persona vai viena un tā pati organizatoriskā struktūra, neatkārto vairāk kā 100 reizes gada laikā;

(53)“izņemšana” ir izņemšana, kas definēta Regulas (ES) 2019/1020 3. panta 23) punktā;

(54)“atsaukšana” ir izņemšana, kas definēts Regulas (ES) 2019/1020 3. panta 22) punktā;

(55)“tiešsaistes tirdzniecības vieta” ir starpniecības pakalpojuma sniedzējs, kas pakalpojumu sniedz, izmantojot programmatūru, arī tīmekļvietni, tās daļu vai lietotni, kura dod klientiem iespēju slēgt distances līgumus ar ekonomikas operatoriem par produktu pārdošanu;

(56)“tiešsaistes saskarne” ir tiešsaistes saskarne, kas definēta Regulas (ES) 2019/1020 3. panta 15) punktā;

(57)“brokeris” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura sniedz starpniecības pakalpojumu, lai laistu tirgū vai tieši uzstādītu produktus;

(58)“sava zīmola izmantotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, izņemot ražotāju, kura produktu vēlas pārdot kā savu un tādējādi piestiprina savu nosaukumu, tirdzniecības zīmi vai marķējumu papildus citu ekonomikas operatoru obligātajiem uzrakstiem;

(59)“piegādātājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura nodrošina izejmateriālus vai starpproduktus ražotājiem vai citām personām, kuras nodrošina izejmateriālus vai starpproduktus ražotājiem;

(60)“pakalpojuma sniedzējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura būtiskās detaļas ražotājam vai piegādātājam sniedz pakalpojumu ar nosacījumu, ka šis pakalpojums ir relevants produktu ražošanai, arī to projektēšanai;

(61)“akreditācija” ir akreditācija, kas definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10) punktā;

(62)“tirgus uzraudzības iestāde” ir iestāde, kas definēta Regulas (ES) 2019/1020 3. panta 4) punktā;

(63)“aprites cikls” ir secīgi un savstarpēji saistīti produkta aprites posmi, sākot ar izejmateriālu iegādi vai ieguvi no dabas resursiem un beidzot ar ražošanu, demontāžu, iespējamu atkalizmantošanu, kas ietver vai neietver iepriekšēju pārražošanu, un galīgo likvidēšanu;

(64)“atkalizmantošana” ir jebkura operācija, kuras rezultātā produktu vai tā komponentus, kuriem beidzies to pirmā lietojuma laiks, izmanto tam pašam nolūkam, kam tie sākotnēji izstrādāti;

(65)“kompetentā iestāde” ir tirgus uzraudzības iestāde, kas norīkota saskaņā ar 69. panta 1. punktu;

(66)“valsts kompetentā iestāde” ir tirgus uzraudzības iestāde, kas norīkota saskaņā ar 69. panta 2. punktu;

(67)“paziņojošā iestāde” ir atsevišķa publiskās pārvaldes iestāde, kas atbild par paziņoto struktūru norīkošanu un uzraudzību un ko norīko saskaņā ar 48. pantu, ja vien attiecīgajā noteikumā nav norādīts citādi: tikai dalībvalstī, kur attiecīgā paziņotā struktūra atrodas;

(68)“norīkojošā iestāde” ir atsevišķa publiskās pārvaldes iestāde, kas atbild par tehniskā novērtējuma struktūru norīkošanu un uzraudzību un ko norīko saskaņā ar 43. pantu, ja vien attiecīgajā noteikumā nav norādīts citādi: tikai dalībvalstī, kur attiecīgā tehniskā novērtējuma struktūra atrodas;

(69)“iestāde” ir Eiropas Komisija, tās aģentūras un jebkura paziņojošā iestāde, norīkojošā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde, ja vien attiecīgajā noteikumā nav norādīts citādi: neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī tā atrodas;

(70)“produkts, kas rada risku” ir produkts, kurš jebkurā sava aprites cikla brīdī vai pat tad, ja tas rodas netieši, var iedabiski negatīvi ietekmēt indivīdu veselību un drošību, vidi vai būves pamatprasību izpildi, ja to iebūvē šādā būvē, tādā mērā, ka, ņemot vērā vismodernāko paņēmienu, šis risks ir lielāks par to, kas tiek uzskatīts par saprātīgu un pieņemamu attiecībā uz produkta paredzēto lietojumu normālos un saprātīgi paredzamos lietošanas apstākļos;

(71)“produkts, kas rada nopietnu risku” ir produkts, kas rada nopietnu risku, kas definēts Regulas (ES) 2019/1020 3. panta 20) punktā.

4. pants

Produktu būtiskie raksturlielumi

1.Būvēm izvirzītās pamatprasības, kas izklāstītas I pielikuma A daļas 1. punktā, ir pamats, uz kura sagatavo standartizācijas pieprasījumus un saskaņotas tehniskās specifikācijas.

2.Būtiskos raksturlielumus, kas noteikti saskaņā ar 1. punktu vai uzskaitīti I pielikuma A daļas 2. punktā, kā arī to novērtēšanas metodes nosaka standartos, kas šīs regulas piemērošanas vajadzībām ir noteikti par obligātiem. Produktu būtiskos raksturlielumus apzina, ņemot vērā būvēm izvirzītās pamatprasības un dalībvalstu regulatīvās vajadzības.

Komisija var izdot standartizācijas pieprasījumus saskaņā ar 10. pantu Regulā (ES) Nr. 1025/2012, ar ko nosaka šo būtisko raksturlielumu un to novērtēšanas metožu noteikšanas pamatprincipus un stūrakmeņus.

Attiecīgie standartizācijas pieprasījumi var ietvert arī pieprasījumu, lai Eiropas standartizācijas organizācija pirmajā daļā minētajos standartos attiecībā uz būtiskajiem raksturlielumiem nosaka brīvprātīgus vai obligātus snieguma sliekšņvērtības līmeņus un klases un norāda, kurus būtiskos raksturlielumus var deklarēt vai deklarē ražotāji. Minētajā gadījumā Komisija standartizācijas pieprasījumā nosaka sliekšņvērtības līmeņu, klašu un obligāto raksturlielumu noteikšanas pamatprincipus un stūrakmeņus.

Pirms Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar 34. pantu tiek publicētas atsauces uz standartiem, Komisija pārbauda, vai tajos ir ievēroti minētie pamatprincipi, stūrakmeņi un Savienības tiesību akti.

3.Atkāpjoties no 2. punkta un lai aptvertu dalībvalstu regulatīvās vajadzības un sasniegtu Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantā izvirzītos mērķus, Komisija ir pilnvarota šo regulu papildināt, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 87. pantu, kuros konkrētām produktu saimēm un kategorijām nosaka brīvprātīgus vai obligātus būtiskos raksturlielumus un to novērtēšanas metodes jebkurā no šādiem gadījumiem:

(a)ir konstatēts, ka Eiropas standartizācijas organizācijas nepamatoti kavējas noteiktu 4. panta 2. punkta pirmajā daļā minēto standartu pieņemšanā; nepamatota kavēšanās nozīmē, ka Eiropas standartizācijas organizācija standartu nav iesniegusi standartizācijas pieprasījumā noteiktajā termiņā;

(b)ir steidzami jāpieņem vairāk saskaņotu tehnisko specifikāciju, ko nevar apgūt tikai ar 4. panta 2. punkta pirmajā daļā minētajiem standartiem;

(c)viens vai vairāki būtiskie raksturlielumi, kas attiecas uz I pielikuma A daļas 1. punktā izklāstītajām vai I pielikuma A daļas 2. punktā uzskaitītajām būvēm izvirzītajām pamatprasībām, nav aptverti 4. panta 2. punkta pirmajā daļā minētajos standartos, atsauces uz kuriem jau ir publicētas Oficiālajā Vēstnesī;

(d)citu iemeslu dēļ tiek uzskatīts, ka 4. panta 2. punkta pirmajā daļā minētie standarti nepietiekami aptver dalībvalstu regulatīvās vajadzības vai ekonomikas operatoru vajadzības;

(e)regulas 4. panta 2. punkta pirmajā daļā minētie standarti neatbilst ES vides un klimata tiesību aktiem un iecerēm;

(f)atsauces uz 4. panta 2. punkta pirmajā daļā minētajiem standartiem nevar publicēt Oficiālajā Vēstnesī 34. panta 4. punktā izklāstīto vai citu juridisku iemeslu dēļ;

(g)atsauces uz 4. panta 2. punkta pirmajā daļā minētajiem standartiem ir atsauktas no Oficiālā Vēstneša vai ir publicētas ar ierobežojumiem.

4.Lai aptvertu dalībvalstu regulatīvās vajadzības un sasniegtu Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantā izvirzītos vides, drošuma un saskaņošanas mērķus, Komisija ir pilnvarota šo regulu papildināt, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 87. pantu, kuros konkrētām produktu saimēm un kategorijām nosaka:

(a)snieguma sliekšņvērtības līmeņus un klases, kas attiecas uz būtiskajiem raksturlielumiem, kā arī būtiskos raksturlielumus, kurus var deklarēt vai deklarē ražotāji;

(b)nosacījumus, ar kādiem produkts bez testēšanas vai bez papildu testēšanas uzskatāms par tādu, kas atbilst noteiktam snieguma sliekšņvērtības līmenim, vai ko var kvalificēt par piederīgu kādai snieguma klasei.

5.Komisija ir pilnvarota grozīt I pielikuma A daļu, pieņemot deleģētus aktus, ar kuriem to pielāgo tehnikas attīstībai un aptver jaunus riskus un vidiskos aspektus.

5. pants

Produktiem izvirzītās prasības

1.Visiem šīs regulas aptvertajiem produktiem pirms to laišanas tirgū vai tiešas uzstādīšanas ir jāatbilst vispārīgajām, tieši piemērojamajām produktiem izvirzītajām prasībām, kas izklāstītas I pielikuma D daļā, un produktiem izvirzītajām prasībām, kas noteiktas I pielikuma B un C daļā un kas specificētas konkrētai produktu saimei vai kategorijai saskaņā ar 2. punktu. Produktiem izvirzītās prasības, kas noteiktas I pielikuma B un C daļā, ir piemērojamas tikai tādā gadījumā, ja tās ir specificētas saskaņā ar 2. punktu.

2.Lai specificētu produktiem izvirzītās prasības, kas izklāstītas I pielikuma B, C un D daļā, Komisija ir pilnvarota šo regulu papildināt, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 87. pantu, kuros konkrētām produktu saimēm un kategorijām specificē minētās produktiem izvirzītās prasības un nosaka attiecīgās novērtēšanas metodes. Tiklīdz Komisija ar deleģētiem aktiem ir specificējusi minētās produktiem izvirzītās prasības, tā var izdot standartizācijas pieprasījumus, kuru mērķis ir izstrādāt brīvprātīgus saskaņotos standartus, kuri dod iespēju prezumēt atbilstību minētajām obligātajām produktiem izvirzītajām prasībām, kas specificētas ar minētajiem deleģētajiem aktiem.

3.Komisija ir pilnvarota grozīt I pielikuma B, C un D daļu, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 87. pantu, ar kuriem to pielāgo tehnikas attīstībai un jo īpaši aptver jaunus riskus un vidiskos aspektus.

6. pants

Novērtēšanas un verifikācijas sistēmas un to nosacījumi attiecībā uz konkrētiem produktiem

1.Lai piemērotu individuāli pielāgotu pieeju un līdz minimumam samazinātu iespējamo slogu ražotājiem, vienlaikus nodrošinot augstu veselības, drošuma un vides aizsardzības līmeni, Komisija ir pilnvarota šo regulu papildināt, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 87. pantu, kuros katrai produktu saimei vai kategorijai nosaka piemērojamo novērtēšanas un verifikācijas sistēmu no V pielikumā izklāstītajām. Komisija vienai un tai pašai produktu saimei vai kategorijai var arī noteikt atšķirīgas novērtēšanas un verifikācijas sistēmas, ja tiek diferencēts pēc būtiskajiem raksturlielumiem vai produktiem izvirzītajām prasībām.

2.Lai atvieglotu un saskaņotu V pielikumā ietverto prasību vai pienākumu piemērošanu, Komisija ir pilnvarota šo regulu papildināt, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 87. pantu, kuros minētās prasības un pienākumus specificē konkrētai produktu saimei vai kategorijai.

3.Lai cīnītos pret paziņoto struktūru vai ražotāju sistemātisku neatbilstību vai lai noteikumus pielāgotu tehnikas attīstībai, Komisija ir pilnvarota šo regulu grozīt, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 87. pantu, ar kuriem V pielikumā minētajās sistēmās ievieš papildu novērtēšanas un verifikācijas darbības.

7. pants

Saskaņojuma sfēra un nacionālie pasākumi

1.Saskaņojuma sfēru uzskata par visaptverošu, proti, tā aptver visas iespējamās prasības produktiem, izņemot tos, kurus aptver citi Savienības tiesību akti.

2.Dalībvalstis saskaņojuma sfēru ievēro valsts tiesību aktos, citos noteikumos un administratīvajos aktos un nenosaka papildu prasības produktiem, ko tā aptver. Jo īpaši tās piemēro šādus noteikumus:

(a)ievieš tikai tās informācijas, reģistrācijas vai citas prasības, kas noteiktas saskaņojuma sfērā;

(b)obligāti var būt tikai tie novērtējumi, kas noteikti saskaņojuma sfērā;

(c)ja vien saskaņā ar 5. panta 3. punktu nav noteikts citādi, valsts tiesību aktos, citos noteikumos un administratīvajos aktos nedrīkst dublēt vai pārsniegt produktiem izvirzītās prasības, kas specificētas saskaņā ar 5. pantu, vai sliekšņvērtības līmeņus, kas noteikti saskaņā ar 4. panta 4. punktu;

(d)valsts tiesību aktos, citos noteikumos un administratīvajos pasākumos nedrīkst pieprasīt vairāk novērtējumu un verifikāciju, kā noteikts V pielikumā, un nedrīkst paplašināt V pielikumā paredzēto novērtējumu un verifikāciju tvērumu;

(e)valsts tiesību aktos, citos noteikumos un administratīvajos aktos replicē saskaņā ar 4. panta 4. punktu noteiktos sliekšņvērtības līmeņus, prasības ne paaugstinot, ne pazeminot;

(f)valsts tiesību aktu, citu noteikumu un administratīvo aktu pamatā drīkst būt tikai klases, apakšklases vai papildu klases, kas noteiktas saskaņā ar 4. panta 4. punktu;

(g)ja saskaņā ar 4. panta 2. punktu vai 5. panta 2. punktu ir noteiktas novērtēšanas metodes, valsts tiesību aktos, citos noteikumos un administratīvajos aktos gan attiecībā uz būvēm, gan attiecībā uz produktu raksturlielumiem vai produktiem izvirzītajām prasībām nedrīkst būt minētas citas novērtēšanas metodes, minētās novērtēšanas metodes nedrīkst būt izmainītas vai papildinātas, un nedrīkst atlasīt tikai to daļu.

Šo punktu piemēro arī publiskā iepirkuma procedūrām un līgumu tiešai piešķiršanai, ja minētās publiskā iepirkuma procedūras vai tiešā piešķiršana tiek veikti publisko tiesību subjektu tiešā vai netiešā kontrolē vai atsaucoties uz publiskiem noteikumiem par publiskā iepirkuma procedūrām vai līgumu tiešu piešķiršanu. Šo punktu piemēro arī dotācijām un citiem pozitīviem stimuliem, izņemot fiskālos stimulus. Tomēr saskaņotajās tehniskajās specifikācijās dalībvalstīm var tikt atļauts vai ieteikts lēmumus par publiskā iepirkuma līgumu, līgumu vai dotāciju piešķiršanu vai citus pozitīvus stimulus sasaistīt ar apakšklasēm vai papildu klasēm, kuras noteiktas ne tikai saskaņā ar 4. panta 4. punktu, ja tās tik un tā attiecas uz vidisko sniegumu, kas novērtēts saskaņā ar minētajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām.

3.Dalībvalstis paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai būtiskos raksturlielumus, ko tās pieprasa katrai produktu saimei vai kategorijai, attiecīgās produktiem izvirzītās prasības un to piemērotās novērtēšanas metodes. Tās uz minētajiem būtiskajiem raksturlielumiem, prasībām un novērtēšanas metodēm proaktīvi atsaucas visos forumos un visos gadījumos, kas ir relevanti saskaņotu tehnisko specifikāciju izstrādei. Minētos būtiskos raksturlielumus, prasības un novērtēšanas metodes ņem vērā forumos, kuros izstrādā saskaņotas tehniskās specifikācijas. Saskaņotas tehniskās specifikācijas pēc iespējas aptver būtiskos raksturlielumus.

4.Ja nopietnu veselības, drošuma vai vides aizsardzības, kā arī klimata apsvērumu dēļ dalībvalsts uzskata, ka ar regulējumu ir jānosaka prasības vai jāveic administratīvi pasākumi, atkāpjoties no 2. punkta, tā par to informē Komisiju, pamatojot vajadzību pēc noteiktajiem procesuālajiem pienākumiem, izskaidro regulatīvo vajadzību, ko tā plāno risināt, un sniedz pierādījumus gan par regulatīvās vajadzības esību, gan par to, ka saskaņojuma sfēra un citi Savienības tiesību akti nenodrošina pietiekamu aptvērumu. Šim nolūkam dalībvalstis attiecīgā gadījumā izmanto Direktīvā (ES) 2015/1535 minēto paziņošanas procedūru.

5.Komisija saskaņā ar 4. punktu paziņoto nacionālo pasākumu atļauj veikt, pieņemot īstenošanas aktus, tad, ja:

(a)tā ir pārliecinājusies, ka regulējums vai administratīvais pasākums šķiet pienācīgi pamatots, ņemot vērā 4. punktā minētos nopietnos veselības, drošuma vai vides aizsardzības apsvērumus;

(b)attiecīgo regulatīvo vajadzību neaptver ne saskaņojuma sfēra, ne citi Savienības tiesību akti;

(c)paziņotais regulējums vai administratīvais pasākums nediskriminē citu dalībvalstu ekonomikas operatorus;

(d)paziņotais regulējums vai administratīvais pasākums spēj aptvert attiecīgo regulatīvo vajadzību;

(e)paziņotais regulējums vai administratīvais pasākums nav nesamērīgi liels šķērslis Savienības tirgus darbībai; un

(f)Komisija ar dalībvalstīm adresētu nodomu vēstuli nepauž nodomu viena gada laikā no 4. punktā minētās paziņošanas dienas saskaņoto tehnisko specifikāciju publicēt vai atsauci uz to citēt Oficiālajā Vēstnesī vai pieņemt vispārēji piemērojamu aktu, kas aptvertu attiecīgo vajadzību.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

Pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kas saistīti ar cilvēka veselību un drošumu vai vides aizsardzību, Komisija saskaņā ar procedūru, kura minēta 88. panta 3. punktā, pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.

6.Visus nacionālos regulatīvos un administratīvos pasākumus, kas tieši vai netieši ietekmē produktu lietojamību valsts teritorijā, dalībvalstis reģistrē vienotajā digitālajā vārtejā.

7.Šī regula nekavē dalībvalstis ieviest obligātas iepakojuma depozīta sistēmas, uzlikt pienākumu ražotājiem tieši vai ar importētāju un izplatītāju starpniecību pieņemt atpakaļ lietotus vai nelietotus produktus un noteikt pienākumus attiecībā uz atkritumiem paredzēto produktu vākšanu un apstrādi, ja vien ir izpildīti visi šie nosacījumi:

(a)par produkta nogādāšanu atpakaļ izplatītājam, importētājam vai ražotājam atbild produkta īpašnieks, kas kā adresātu var izvēlēties ražotāju, importētāju vai izplatītāju;

(b)ekonomikas operatori citās dalībvalstīs netiek citādi tieši vai netieši diskriminēti.

8.Dalībvalstis var aizliegt saskaņā ar 22. panta 2. punkta j) apakšpunktu un 26. pantu atpakaļ pieņemto produktu iznīcināšanu vai noteikt, ka minēto produktu iznīcināšana ir atkarīga no to iepriekšējas pieejamības produktu nekomerciālai izmantošanai paredzētajā nacionālajā starpniecības platformā.

8. pants

Saistība ar citiem Savienības tiesību aktiem

Lai izvairītos no produktu dubultas novērtēšanas, Komisija ir pilnvarota šo regulu papildināt, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 87. pantu, kuros nosaka, ar kādiem nosacījumiem pienākumu izpilde saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem nozīmē arī noteiktu šajā regulā minēto pienākumu izpildi, ja pretējā gadījumā viens un tas pats veselības, drošuma un vides aizsardzības aspekts tiktu paralēli novērtēts saskaņā ar šo regulu un citiem Savienības tiesību aktiem.

II NODAĻA

PROCEDŪRA, DEKLARĀCIJAS UN MARĶĒJUMI

9. pants

Snieguma deklarācija

1.Ja produktu aptver saskaņota tehniskā specifikācija, kas pieņemta saskaņā ar 4. panta 2. vai 3. punktu, ražotājs pirms minētā produkta laišanas tirgū piemēro attiecīgo novērtēšanas un verifikācijas sistēmu, kas izklāstīta V pielikumā, un sagatavo snieguma deklarāciju. Tāda produkta ražotājs, ko neaptver neviena saskaņota tehniskā specifikācija, snieguma deklarāciju var izdot saskaņā ar relevanto Eiropas novērtējuma dokumentu un Eiropas tehnisko novērtējumu.

2.Ja produktu aptver saskaņota tehniskā specifikācija, informāciju par tā sniegumu attiecībā uz būtiskajiem raksturlielumiem, kas noteikti piemērojamajā saskaņotajā tehniskajā specifikācijā, ārpus snieguma deklarācijas var sniegt tikai tādā gadījumā, ja tā ir paralēli sniegta arī snieguma deklarācijā. Šo pienākumu nepiemēro situācijās, kad saskaņā ar 10. pantu snieguma deklarācija nav sagatavota.

3.Sagatavodams snieguma deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par produkta atbilstību minētajam deklarētajam sniegumam un kļūst atbildīgs saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem par līgumisko un ārpuslīgumisko atbildību arī tad, ja tas nav rīkojies nolaidīgi. Ja nav objektīvu pazīmju, kas liecinātu par pretējo, dalībvalstis prezumē, ka ražotāja sagatavotā snieguma deklarācija ir pareiza un ticama.

10. pants

Atbrīvojumi no snieguma deklarācijas sagatavošanas

1.Atkāpjoties no 9. panta 1. punkta, ražotājs, laizdams tirgū produktu, ko aptver saskaņota tehniskā specifikācija, snieguma deklarāciju var nesagatavot šādos gadījumos:

(a)produkts, izņemot 3D drukāšanu vai ražošanu, izmantojot jau esošās veidnes, ir izgatavots individuāli vai pēc pasūtījuma neindustriālā ražošanas procesā un uzstādīts vienā identificētā būvē, un to darījis ražotājs, kas atbild arī par produkta drošu iebūvēšanu būvē atbilstīgi piemērojamiem valsts noteikumiem, un to personu uzraudzībā, kuras atbild par būvdarbu drošu izpildi un ir norīkotas saskaņā ar piemērojamiem valsts noteikumiem;

(b)produkts, izņemot 3D drukāšanu vai ražošanu, izmantojot jau esošās veidnes, ir izgatavots būvobjektā, neindustriālā ražošanas procesā, lai to iebūvētu attiecīgajā būvē atbilstīgi piemērojamiem valsts noteikumiem, un to personu uzraudzībā, kuras atbild par būvdarbu drošu izpildi un ir norīkotas saskaņā ar piemērojamiem valsts noteikumiem; vai

(c)produkts ir izgatavots tikai kultūras mantojuma saglabāšanas noteikumiem atbilstošā veidā un neindustriālā ražošanas procesā, lai adekvāti renovētu būves, kas ir oficiāli aizsargātas kā daļa no klasificētas vides vai to īpašās arhitektoniskās vai vēsturiskās vērtības dēļ.

2.Dalībvalsts no 9. panta 1. punktā noteiktā pienākuma var atbrīvot pārražotus produktus, kuru pamatā ir produkti, kas pēc pārražošanas joprojām ir droši, ja vien tā nodrošina, ka produkts nenonāk apritē ārpus minētās dalībvalsts teritorijas.

3.Dalībvalsts no 9. panta 1. punktā noteiktā pienākuma var atbrīvot būvju daļas, izņemot produktus, ka tiek sagatavoti atkalizmantošanai vai ir pārražoti, ja vien attiecīgā daļa nenonāk apritē ārpus minētās dalībvalsts teritorijas.

4.Dalībvalsts no 9. panta 1. punktā noteiktā pienākuma var atbrīvot produktus, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

(a)ražotājs ir mikrouzņēmums, kas nepieder tādai uzņēmumu grupai vai citai komerciālai organizācijai, ieskaitot tīklus, kura var noteikt vai organizēt ražotāja darbības;

(b)ražotājs izmanto tikai vai galvenokārt komponentus vai materiālus ar vispārzināmiem stabiliem raksturlielumiem vai produktus, kuriem šī regula tiek piemērota brīvprātīgi, un – visos gadījumos – produkta raksturlielumi būtībā ir atkarīgi no minēto komponentu vai materiālu raksturlielumiem;

(c)produkts nenonāk apritē ārpus minētās dalībvalsts teritorijas.

11. pants

Snieguma deklarācijas saturs

1.Snieguma deklarācijā norāda produktu sniegumu attiecībā uz to būtiskajiem raksturlielumiem saskaņā ar relevantajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām vai Eiropas novērtējuma dokumentu.

2.Snieguma deklarāciju sagatavo, izmantojot II pielikumā pievienoto modeli bez sadaļas, kas attiecas uz atbilstību. Snieguma deklarācijā ietver vismaz sniegumu attiecībā uz obligātajiem būtiskajiem raksturlielumiem, kas uzskaitīti I pielikuma A daļas 2. punktā, būtiskajiem raksturlielumiem, kas noteikti par obligātiem ar saskaņotām tehniskajām specifikācijām vai saskaņā ar 4. panta 3. punktu pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, un 22. panta 1. punktā minēto vidiskās ilgtspējas novērtējumu.

3.Komisija ir pilnvarota II pielikumā pievienoto modeli grozīt, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 87. pantu, ar kuriem tajā varētu iekļaut papildu informāciju, lai ekonomikas operatori varētu apmierināt jaunas vajadzības pēc informācijas.

4.Kopā ar snieguma deklarāciju iesniedz informāciju, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 45 31. pantā vai attiecīgi 33. pantā.

12. pants

Mainītā snieguma deklarācija attiecībā uz lietotiem, pārražotiem un pārpalikuma produktiem

1.Ja lietotam produktam ir pieejama snieguma deklarācija, ko izdevis sākotnējais ražotājs vai cits ekonomikas operators saskaņā ar šo regulu vai Regulu (ES) Nr. 305/2011, jaunajā snieguma deklarācijā, atkāpjoties no 11. panta 1. punkta, var atsaukties uz sākotnējo snieguma deklarāciju attiecībā uz tajā deklarētajiem raksturlielumiem, ja:

(a)paredzētais lietojums nav mainījies, izņemot samazinājumu snieguma vai paredzēto lietojumu ziņā vai aprobežojumu izmantošanai tikai dekoratīviem nolūkiem;

(b)sākotnējā produkta kalpošanas laiks vai relevantā ilgizturība ir specificēta sākotnējā snieguma deklarācijā, saskaņotajā tehniskajā specifikācijā, uz kuras balstīta sākotnējā snieguma deklarācija, vai tie ir vispārzināmi lielumi, kas balstīti vispārīgās inženiertehniskajās zināšanās;

(c)laiks, kas pagājis pēc produkta pirmreizējās integrēšanas būvē, nepārsniedz produkta kalpošanas laiku vai relevanto ilgizturību atkarībā no tā, kurš no šiem periodiem ir īsāks.

Ekonomikas operators sākotnējo snieguma deklarāciju pievieno sevis izdotajai snieguma deklarācijai, kuru marķē ar tekstu “lietota produkta snieguma deklarācija”.

2.Ja attiecībā uz lietotu produktu nav pieejama snieguma deklarācija, ko izdevis sākotnējais ražotājs vai cits ekonomikas operators saskaņā ar šo regulu vai Regulu (ES) Nr. 305/2011, ekonomikas operators var izdot jaunu snieguma deklarāciju, neveicot pilnu procedūru saskaņā ar šo regulu, ja vien paredzētais lietojums aprobežojas ar lietojumu “dekorēšana”. Ja ekonomikas operators ir izmantojis šo atkāpi, snieguma deklarāciju marķē ar tekstu “lietota produkta snieguma deklarācija”.

3.Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja:

(a)lietotā produkta mehāniskās un ķīmiskās īpašības vairs nevar uzskatīt par pietiekami stabilām jaunajam paredzētajam lietojumam;

(b)produkta īpašību dēļ tiktu apdraudēta indivīdu veselība un drošība;

(c)produkts ir ticis pakļauts tādam mehāniskajam spriegumam, ka tas vairs piemērots jaunajam paredzētajam lietojumam; vai

(d)saskaņā ar protokolu, ko saskaņā ar 29. pantu izstrādājis demontētājs, un dokumentāciju par noteiktas ēkas stāvokli (“ēkas žurnālu”), šāds mehāniskais spriegums nav ļoti neiespējams.

Dalībvalstis nosaka prasības demontētājiem un sertifikācijai, kas jānodrošina saskaņā ar pēdējo teikumu, ieskaitot tā mehāniskā sprieguma definēšanu, kas produktu padara nepiemērotu.

4.Šā panta 1.–3. punktu piemēro arī pārražotiem produktiem, ja pēc demontāžas veiktais transformatīvais process, kas ir plašāks par remontu, tīrīšanu, regulāriem uzturēšanas darbiem vai sagatavošanu atkalizmantošanai, kas Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 16) punktā definēta kā sagatavošana atkārtotai izmantošanai, neapdraud atbilstību šai regulai vai produkta sniegumu attiecībā uz relevantajiem raksturlielumiem tāpēc, ka transformatīvais process pēc savas būtības ir tāds, kas nevar negatīvi ietekmēt sniegumu un atbilstību, vai lietotā rezerves daļa ir novērtēta kā detaļa ar līdzvērtīgu sniegumu un atbilstību. Ja ekonomikas operators ir izmantojis šo atkāpi, snieguma deklarāciju marķē ar tekstu “pārražota produkta snieguma deklarācija”.

5.Šā panta 1.–4. punktu piemēro visos šajos gadījumos:

(a)produktiem, kuri ir sasnieguši lietotāju vai pametuši izplatīšanas ķēdi, bet nekad nav tikuši uzstādīti, un par kuriem sākotnējais ražotājs vairs neuzņemas nekādu atbildību kā par jaunu produktu (“pārpalikuma produkti”);

(b)produktiem, par kuriem viena mēneša laikā pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas no ekonomikas operatora, kas vēlas pārpalikuma produktu darīt pieejamu tirgū, sākotnējais ražotājs ir atteicies apstiprināt atbildības uzņemšanos.

Ja ekonomikas operators ir izmantojis šo atkāpi, snieguma deklarāciju marķē ar tekstu “pārpalikuma produkta snieguma deklarācija”.

6.Produktiem, uz kuriem attiecas 1.–5. punktā minētās atkāpes, regulas 21. panta 3. punktu un 22. panta 1. punktu piemēro tikai tad, ja ekonomikas operators, kas dara tos pieejamus tirgū, pieprasa to piemērošanu.

Produktiem, uz kuriem attiecas 1.–5. punktā minētās atkāpes, nepiemēro regulas 21. panta 2. punktu. Tomēr ekonomikas operatori sniedz I pielikuma D daļā izklāstīto informāciju.

7.Ja vien ekonomikas operators neizvēlas piemērot saskaņotas tehniskās specifikācijas, produktus, uz kuriem attiecas 1.–5. punktā minētās atkāpes, atbrīvo no sliekšņvērtības līmeņiem, produktiem izvirzītajām prasībām un piemērojamajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām.

8.Izdodams snieguma deklarāciju, ekonomikas operators uzņemas atbildību par produkta atbilstību šādam deklarētajam sniegumam un kļūst atbildīgs saskaņā ar ES un valsts tiesību aktiem par līgumisko un ārpuslīgumisko atbildību. Ja nav objektīvu pazīmju par pretējo, kas liecinātu par pretējo, dalībvalstis prezumē, ka snieguma deklarācija ir pareiza un ticama.

9.Šo pantu nepiemēro lietotiem, pārražotiem vai pārpalikuma produktiem, kas nekad nav laisti Savienības tirgū vai nekad nav tikuši uzstādīti Savienībā.

13. pants

Atbilstības deklarācija

1.Pirms produkta laišanas tirgū ražotājs, kas nav atbrīvots no pienākuma sagatavot snieguma deklarāciju:

(a)verificē produkta atbilstību I pielikuma B un C daļā izklāstītajām produktam izvirzītajām prasībām, ciktāl tās ir specificētas ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 5. panta 2. punktu, un I pielikuma D daļā izklāstītajām produktam izvirzītajām prasībām;

(b)piemēro attiecīgo novērtēšanas un verifikācijas sistēmu, kas izklāstīta V pielikumā; un

(c)sagatavo atbilstības deklarāciju.

2.Ražotājs var nolemt izdot atbilstības deklarāciju saskaņā ar 1. punktu pat tad, ja tas no pienākuma sagatavot snieguma deklarāciju ir atbrīvots.

3.Ar atbilstības deklarāciju ražotājs uzņemas atbildību par produkta atbilstību produktam izvirzītajām prasībām un kļūst atbildīgs saskaņā ar valsts tiesību aktiem par līgumisko un ārpuslīgumisko atbildību arī tad, ja tas nav rīkojies nolaidīgi. Neatbilstības gadījumā vai ja atbilstības deklarācija nav sagatavota, produktu nedrīkst darīt pieejamu tirgū. Ja nav objektīvu pazīmju, kas liecinātu par pretējo, dalībvalstis prezumē, ka ražotāja sagatavotā atbilstības deklarācija ir pareiza un ticama.

14. pants

Atbilstības deklarācijas saturs

1.Atbilstības deklarācija apliecina produkta atbilstību produktam izvirzītajām prasībām, kas minētas 5. panta 1. un 2. punktā.

2.Ražotājs atbilstības deklarāciju un snieguma deklarāciju apvieno vienā deklarācijā ar nosaukumu “Snieguma un atbilstības deklarācija”, kā izklāstīts II pielikumā.

3.Attiecībā uz atbilstības deklarāciju piemēro regulas 11. panta 2.–4. punktu un 12. pantu.

4.Ražotājs šajā pantā noteiktos pienākumus izpilda no snieguma deklarācijas pirmās pārskatīšanas, ko ražotājs veic pēc attiecīgās produktu saimes vai kategorijas saskaņotās tehniskās specifikācijas piemērošanas datuma, bet ne vēlāk kā trīs gadus pēc minētā datuma.

15. pants

Snieguma deklarācijas un atbilstības deklarācijas iesniegšana

1.Ražotājs elektroniski iesniedz snieguma deklarācijas un atbilstības deklarācijas kopiju par katru produktu, ko tas darījis pieejamu tirgū.

Taču, ja vienam lietotājam piegādā viena un tā paša produkta partiju, tai var pievienot vienu deklarāciju kopiju.

2.Ja deklarācija tiek sniegta elektroniski, ražotājs to izdod plaši lasāmā, taču nerediģējamā elektroniskā formātā. Kā alternatīvu ražotājs var izmantot pastāvīgu saiti ar nosacījumu, ka pastāvīgā saite un dokuments, kuram var piekļūt, izmantojot pastāvīgo saiti, nav rediģējami. Saskaņā ar šo regulu piemēro Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 157/2014 46 .

Ražotājs iesniedz deklarāciju kopiju papīra formātā, ja saņēmējs tādu pieprasa.

3.Deklarācijās var būt ietvertas pastāvīgas saites uz nerediģējamām produktu vidiskajām deklarācijām vai citiem nerediģējamiem dokumentiem, kas satur pieprasīto informāciju, ja minētajos dokumentos ir ievērota deklarāciju secība un struktūra vai ja kopā ar pastāvīgo saiti ir nodrošināta atbilstības tabula, kurā norādīta deklarāciju secības saistība ar minēto dokumentu secību.

4.Ražotājs snieguma deklarāciju un atbilstības deklarāciju iesniedz to dalībvalstu pieprasītajā valodā vai valodās, kurās ražotājs produktu plāno darīt pieejamu. Cits ekonomikas operators, kas produktu dara pieejamu citā dalībvalstī, kopā ar oriģinālu nodrošina snieguma deklarācijas un atbilstības deklarācijas tulkojumu minētās dalībvalsts pieprasītajās valodās un izpilda 1. un 2. punkta prasības.

16. pants

Vispārīgie principi un CE zīmes izmantojums

1.Uz CE zīmi attiecas vispārīgie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

2.CE zīmi uzliek tiem produktiem, par kuriem ražotājs ir sagatavojis snieguma vai atbilstības deklarāciju saskaņā ar 9. un 11.–14. pantu. CE zīmi uzliek būtiskām detaļām. CE zīmi nedrīkst uzlikt detaļām, kas nav būtiskas detaļas.

3.Ja ražotājs nav sagatavojis ne snieguma deklarāciju, ne atbilstības deklarāciju, CE zīmi uzlikt nedrīkst.

4.Uzlikdams vai uzlicis CE zīmi, ekonomikas operators norāda, ka tas uzņemas atbildību par produkta atbilstību deklarētajam sniegumam un piemērojamajām produktiem izvirzītajām prasībām, kas noteiktas šajā regulā vai saskaņā ar šo regulu. Uzlikdams CE zīmi, ekonomikas operators kļūst atbildīgs par deklarēto sniegumu un minēto prasību izpildi saskaņā ar valsts tiesību aktiem par līgumisko un ārpuslīgumisko atbildību.

5.CE zīme ir vienīgais marķējums, kas apliecina produkta sniegumu attiecībā uz novērtētajiem būtiskajiem raksturlielumiem un produkta atbilstību šai regulai.

Dalībvalstis neievieš nekādas atsauces vai atceļ nacionālajos pasākumos paredzētās atsauces uz marķējumu, kas apliecina atbilstību prasībām vai deklarētajam sniegumam attiecībā uz būtiskajiem raksturlielumiem, ko aptver saskaņojuma sfēra.

6.Dalībvalsts savā teritorijā vai atbildības robežās neliedz vai nekavē darīt pieejamus tirgū vai izmantot produktus ar CE zīmi, ja deklarētais sniegums atbilst šādas izmantošanas prasībām minētajā dalībvalstī.

Dalībvalsts savā teritorijā vai atbildības robežās neliedz vai nekavē darīt pieejamus tirgū vai izmantot produktus ar CE zīmi, ja produkts atbilst produktiem izvirzītajām prasībām, kas noteiktas šajā regulā vai ar šo regulu, ja vien attiecīgajā saskaņotajā tehniskajā specifikācijā nav norādīts, ka attiecīgās prasības ietver tikai minimālās prasības.

7.Dalībvalsts nodrošina, ka produktu ar CE zīmi izmantošanu nekavē noteikumi vai nosacījumi, ko noteikušas publiskas struktūras vai privātas struktūras, kas uz monopolstāvokļa vai publiskā mandāta pamata darbojas kā publisks uzņēmums vai publiska struktūra.

17. pants

CE zīmes uzlikšanas noteikumi un nosacījumi

1.CE zīmi produktam vai tam piestiprinātam marķējumam uzliek redzami, salasāmi un neizdzēšami. Ja produkta īpatnību dēļ tas nav iespējams vai nodrošināms, zīmi uzliek uz iepakojuma vai pavaddokumentos.

2.Aiz CE zīmes norāda:

(a)zīmes pirmās uzlikšanas gada pēdējos divus ciparus;

(b)ražotāja nosaukumu un reģistrēto adresi vai identifikācijas zīmi, kas viegli un bez jebkādām šaubām ļauj noteikt ražotāja nosaukumu un adresi;

(c)pilnvarotā pārstāvja nosaukumu un reģistrēto adresi vai identifikācijas zīmi, kas viegli un bez jebkādām šaubām ļauj noteikt pilnvarotā pārstāvja nosaukumu un adresi, ja ražotājam nav darījumdarbības vietas Savienībā vai ražotājs izvēlas iecelt pilnvaroto pārstāvi;

(d)produkta tipa unikālo identifikācijas kodu, pastāvīgo saiti uz ražotāja produktu reģistrāciju Savienības datubāzēs un precīzu vietu tajās, kur attiecīgo produktu var atrast;

(e)pastāvīgo saiti uz paša ražotāja produktu prezentācijas tīmekļvietni, ja tāda ir;

(f)snieguma deklarācijas atsauces numuru; un

(g)attiecīgā gadījumā paziņotās struktūras identifikācijas numuru.

Punkta d)–f) apakšpunktā uzskaitīto informāciju var aizstāt ar pastāvīgu saiti uz apvienoto snieguma un atbilstības deklarāciju (elektroniskā CE zīme).

3.CE zīmi uzliek pirms produkta laišanas tirgū vai tiešas uzstādīšanas būvē. Aiz tās pēc tam var ievietot piktogrammu vai jebkādu citu zīmi, kas norāda uz īpašu risku vai lietojumu.

18. pants

Citi marķējumi

Marķējumus, kas nav CE zīme, ieskaitot privātos marķējumus, produktam var uzlikt tikai tādā gadījumā, ja tie neattiecas vai tajos nav norādes uz saskaņotām tehniskajām specifikācijām vai produktiem izvirzītajām prasībām, vai būtiskajiem raksturlielumiem, vai novērtēšanas metodēm, kas ietvertas saskaņojuma sfērā.

Marķējumu, kas nav Savienības tiesību aktos noteiktais marķējums, produktam var uzlikt ne tuvāk kā CE zīmes divkārša garuma attālumā no jebkura CE zīmes vai cita Savienības tiesību aktos noteiktā marķējuma punkta.

Snieguma deklarācijai un atbilstības deklarācijai var uzlikt tikai CE zīmi.

III NODAĻA

EKONOMIKAS OPERATORU PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

19. pants

Visu ekonomikas operatoru pienākumi

1.Ekonomikas operators veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pastāvīgu atbilstību, ieskaitot produktu atbilstību, šai regulai. Ja tirgus uzraudzības iestāde saskaņā ar 70. panta 1. punktu konstatē ekonomikas operatora vai produkta neatbilstību un pieprasa korektīvus pasākumus, ekonomikas operators minētajai iestādei iesniedz progresa ziņojumus, līdz iestāde nolemj, ka korektīvos pasākumus var izbeigt.

2.Ja dažādu dalībvalstu iestādes sniedz atšķirīgus paziņojumus par ekonomikas operatora vai produkta neatbilstību un pieprasa atšķirīgus korektīvos pasākumus, ekonomikas operators veic diferencētus pasākumus atkarībā no tā, kur produktus paredzēts darīt pieejamus tirgū vai tieši uzstādīt. Ja tas nav iespējams vai ja vienas dalībvalsts noteikts stingrāks pasākums ietver citas dalībvalsts noteiktu mazāk stingru pasākumu, veic stingrāko pasākumu. Ja šie noteikumi nenoved pie skaidra rezultāta, attiecīgās dalībvalstis, Komisija un citas dalībvalstis pēc to pieprasījuma mēģina atrast kopīgu risinājumu un vajadzības gadījumā pieņem īstenošanas aktu saskaņā ar 33. pantu.

3.Ekonomikas operators pēc iestādes pieprasījuma tai paziņo par jebkuru tādu ekonomikas operatoru vai citu aktoru:

(a)kas tam piegādājis produktu, arī produktu komponentus vai rezerves daļas, vai sniedzis ar produktu saistītus pakalpojumus; norāda arī minētās piegādes apjomu;

(b)kam tas piegādājis produktu, arī produktu komponentus vai rezerves daļas, vai sniedzis ar produktu saistītus pakalpojumus; norāda arī minētās piegādes apjomu;

(c)kas ir iesaistīts tādu finanšu vai citu blakuspakalpojumu sniegšanā, kas ir saistīti ar produktu darīšanu par pieejamiem tirgū vai tiešu uzstādīšanu.

Identificējot pirmajā daļā minētos operatorus, ekonomikas operators iestādei sniedz visus saistītos datus, tai skaitā šādas ziņas:

(i)pirmajā daļā minēto operatoru adreses,

(ii)minēto operatoru kontaktinformācija,

(iii)minēto operatoru e-pasta adreses, tīmekļvietnes un sociālo mediju profili,

iv) minēto operatoru nodokļu maksātāja un uzņēmuma reģistrācijas numuri,

(v)minēto operatoru bankas konti un

vi) to fizisko vai juridisko personu vārdi/nosaukumi, adreses un kontaktinformācija, kas darbojas minēto operatoru vārdā.

4.Ekonomikas operators visu šajā nodaļā minēto dokumentāciju un informāciju spēj iestādēm uzrādīt 10 gadus pēc tam, kad attiecīgais produkts bijis tā rīcībā pēdējo reizi vai tas ar šo produktu ir rīkojies, ja vien šī dokumentācija un informācija nav pastāvīgi pieejamas saskaņā ar 78. pantu izveidotā produktu reģistrācijas datubāzē vai sistēmā. Ekonomikas operators minēto dokumentāciju un informāciju uzrāda 10 dienu laikā pēc attiecīgās iestādes pieprasījuma saņemšanas.

5.Ekonomikas operators visus pieprasītos datus saskaņā ar 78. pantu izveidotajā datubāzē vai sistēmā sniedz divu mēnešu laikā pēc tam, kad par minētās datubāzes vai sistēmas pieejamību ir ziņots Oficiālā Vēstneša publikācijā, un sedz ar to saistīto reģistrācijas maksu. Tas vismaz divas reizes gadā pārbauda sniegto datu pareizību.

Ekonomikas operators reģistrējas attiecīgajā valsts sistēmā, kas izveidota saskaņā ar 77. panta 5. punktu.

Ekonomikas operators patērētājiem un lietotājiem dara pieejamus saziņas kanālus, ieskaitot tālruņa numurus, e-pasta adreses vai tīmekļvietnes un sociālo mediju lapas attiecīgās sadaļas, kur viņi var ziņot par jebkādiem negadījumiem, citiem incidentiem vai drošuma problēmām saistībā ar produktu.

6.Ekonomikas operators var informēt iestādes par jebkādu iespējamu šīs regulas pārkāpumu, par ko tam ir kļuvis zināms. Ja minētais ekonomikas operators uzskata, ka neatbilstīgie produkti rada apdraudējumu cilvēku drošībai vai videi, tas nekavējoties par to informē kompetentās iestādes dalībvalstīs, kurās tas attiecīgo produktu ir darījis pieejamu, sniedzot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un visiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

7.Ekonomikas operators, kam paziņotā struktūra veic sertifikāciju vai kas sniedz pakalpojumus vai piegādā detaļas ražotājiem, ļauj paziņotajām struktūrām piekļūt tā dokumentācijai un telpām, ciktāl tas ir vajadzīgs paziņoto struktūru darbībām. Tas paziņotajām struktūrām sniedz pareizu informāciju un labo jebkādu nepareizu informāciju. Turklāt minētais ekonomikas operators viena mēneša laikā informē paziņoto struktūru par visām izmaiņām, kas varētu ietekmēt atbilstību šai regulai.

20. pants

Ekonomikas operatoru procesuālās tiesības

1.Jebkurš galīgs vai pagaidu pasākums, lēmums vai rīkojums, ko iestādes saskaņā ar šo regulu veic vai pieņem attiecībā uz ekonomikas operatoru un fiziskajām vai juridiskajām personām, kas darbojas tā vārdā, ir skaidri pamatots.

2.Par visiem šādiem pasākumiem, lēmumiem vai rīkojumiem nekavējoties informē attiecīgo ekonomikas operatoru un fiziskās vai juridiskās personas, kas darbojas tā vārdā, tos vienlaikus informējot arī par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas tiem pieejami saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un par termiņiem, kādos minētie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir spēkā.

3.Pirms 1. punktā minētā pasākuma, lēmuma vai rīkojuma veikšanas vai pieņemšanas attiecīgajam ekonomikas operatoram dod iespēju tikt uzklausītam pienācīgā laikā, kas nav mazāks par 10 darba dienām, ja vien, pamatojoties uz veselības vai drošuma prasībām vai citiem iemesliem saistībā ar sabiedrības interesēm, ko aptver šī regula, minētais pasākums, lēmums vai rīkojums nav neatliekams.

4.Ja pasākumu, lēmumu vai rīkojumu veic vai pieņem, nedodot ekonomikas operatoram iespēju tikt uzklausītam, šo iespēju ekonomikas operatoram dod iespējami drīz pēc tam un tirgus uzraudzības iestāde minēto pasākumu, lēmumu vai rīkojumu var nekavējoties pārskatīt.

5.Dalībvalstis nodrošina, ka jebkuru pasākumu, ko aptver šis pants, var pārsūdzēt kompetentā tiesā, veicot vai neveicot iepriekšēju administratīvo pārsūdzības procedūru. Minētā tiesa ir arī kompetenta lemt par pārsūdzības vai tiesas nosakāmo pagaidu pasākumu apturošo efektu, ņemot vērā gan sabiedrības, gan ekonomikas operatora intereses.

21. pants

Ražotāju pienākumi

1.Ražotājs nosaka produkta tipu, ievērojot robežas, kas šim nolūkam noteiktas 3. panta 31) punktā sniegtajā definīcijā. Produkta tipu noformē saskaņā ar piemērojamo novērtēšanas un verifikācijas sistēmu, kas izklāstīta V pielikumā. Ražotājs sagatavo snieguma deklarāciju un atbilstības deklarāciju saskaņā ar 9. pantu un 11.–15. pantu un uzliek CE zīmi saskaņā ar 16. un 17. pantu.

2.Ražotājs atturas sniegt jebkādus apgalvojumus par tādu produkta raksturlielumu, kas nav balstīts uz:

(a)novērtēšanas metodi, kura ietverta saskaņotā tehniskajā specifikācijā, ja relevanto raksturlielumu aptver šāda specifikācija; vai

(b)ja šādas novērtēšanas metodes nav, uz novērtēšanas metodi, kas visiedarbīgākajā un progresīvākajā veidā nodrošina precīzu novērtējumu.

3.Ražotājs kā pamatu 1. punktā minētajām deklarācijām sagatavo tehnisko dokumentāciju, kurā aprakstīts paredzētais lietojums, ieskaitot precīzus lietošanas nosacījumus, un visi elementi, kas vajadzīgi, lai pierādītu sniegumu un atbilstību.

Minētajā tehniskajā dokumentācijā ietver obligāto vai brīvprātīgi veikto aprēķinu par vidisko ilgtspēju, arī klimatisko ilgtspēju, kas novērtēta atbilstīgi saskaņotām tehniskajām specifikācijām, kuras pieņemtas saskaņā ar šo regulu, vai Komisijas aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu.

Otrā daļa neattiecas uz lietotiem, pārražotiem vai pārpalikuma produktiem, ja vien ekonomikas operators, uz ko saskaņā ar 26. pantu attiecas šajā pantā noteiktie pienākumi, neizvēlas šo regulu tiem piemērot kā jauniem produktiem.

4.Ražotājs nodrošina, ka ir ieviestas procedūras, ar kurām nodrošina, ka sērijveidā ražotie produkti saglabā deklarēto sniegumu un atbilstību. Pienācīgi ņem vērā ražošanas procesa, produkta konstrukcijas un raksturlielumu izmaiņas, kā arī izmaiņas saskaņotajās tehniskajās specifikācijās, atsaucoties uz kurām tiek deklarēts produkta sniegums vai atbilstība vai ar kuru piemērošanu tiek verificēts sniegums vai atbilstība, un, ja šīs izmaiņas ir ietekmējušas produkta sniegumu vai atbilstību, veic atkārtotu novērtēšanu saskaņā ar relevanto novērtēšanas procedūru.

Ja to uzskata par lietderīgu produkta deklarētā snieguma precizitātes, uzticamības un stabilitātes, kā arī atbilstības nodrošināšanai, ražotājs veic to produktu paraugu testēšanu, kuri laisti vai darīti pieejami tirgū, un vajadzības gadījumā uztur sūdzību, neatbilstīgu produktu un atsauktu produktu reģistru, un par visām šādām uzraudzības darbībām informē importētājus un izplatītājus.

Pirmajā daļā minētās procedūras, otrajā daļā minēto paraugu testēšanu un V pielikumā minētās piemērojamās sistēmas piemērošanu apraksta 3. punktā minētajā tehniskajā dokumentācijā.

5.Ražotājs nodrošina, ka uz produkta ir norādīts ražotājam specifiskais tipa numurs un partijas vai sērijas numurs. Ja tas nav iespējams, vajadzīgo informāciju norāda uz iepakojuma, piestiprinātas birkas vai — ja nav iespējams nekas no iepriekš minētā — produkta pavaddokumentā.

Ja produkts nav paredzēts patērētājiem vai citiem neprofesionāliem lietotājiem, ražotājs, kā izklāstīts pirmajā daļā, produktu marķē ar norādi “Tikai profesionālai lietošanai”. Produkti, kas nav marķēti ar norādi “Tikai profesionālai lietošanai”, ir uzskatāmi par tādiem, kas paredzēti arī neprofesionāliem lietotājiem un patērētājiem šīs regulas un Regulas (ES) … [Produktu vispārējā drošuma regula] nozīmē.

Ražotājs pirms pārdošanas līguma slēgšanas, ieskaitot distances pārdošanu, sniedz klientiem labi pamanāmu informāciju, kas saskaņā ar šo regulu vai saskaņotām tehniskajām specifikācijām ir norādāma marķējumā.

6.Produktu darot pieejamu noteiktas dalībvalsts tirgū, ražotājs nodrošina, ka produktam ir pievienota saskaņotās tehniskajās specifikācijās un I pielikuma D daļā izklāstītā informācija attiecīgās dalībvalsts noteiktajā valodā vai, ja šāda valoda nav noteikta, lietotājiem viegli saprotamā valodā.

Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt saskaņā ar pirmo daļu sniedzamās ražotāja informācijas formātu un nodošanas veidu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

7.Ražotājs snieguma deklarācijas un atbilstības deklarācijas datus, 6. punktā minēto informāciju un tehnisko dokumentāciju augšupielādē saskaņā ar 78. pantu izveidotajā ES produktu datubāzē vai sistēmā.

8.Ražotājs, kam ir iemesls uzskatīt, ka produkts, ko tas laidis tirgū, neatbilst šīs regulas vai saskaņā ar šo regulu pieņemtajām prasībām, nekavējoties veic korektīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu produkta atbilstību vai attiecīgā gadījumā izņemtu vai atsauktu to. Ja problēma ir saistīta ar piegādātu komponentu vai ārpakalpojumu, ražotājs par to informē piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju un ražotāja valsts kompetento iestādi; minētā valsts kompetentā iestāde attiecīgo informāciju nodod par piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju atbildīgajai valsts kompetentajai iestādei un ierosina piemērotus pasākumus.

9.Ja produkts rada vai var radīt risku, ražotājs divu darbdienu laikā par to informē pilnvaroto pārstāvi, importētājus, izplatītājus, izpildes pakalpojumu sniedzējus un tiešsaistes tirdzniecības vietas, kas iesaistītas izplatīšanā, kā arī valsts kompetentās iestādes dalībvalstīs, kurās ražotājs vai citi tam zināmi ekonomikas operatori attiecīgo produktu darījuši pieejamu. Šim nolūkam ražotājs sniedz visu noderīgo informāciju un jo īpaši norāda neatbilstības veidu, negadījumu vai incidentu biežumu un veiktos vai ieteiktos korektīvos pasākumus. Ja risku rada produkti, kas jau sasnieguši galalietotāju vai patērētāju, ražotājs brīdina arī plašsaziņas līdzekļus, tos informējot par piemērotiem pasākumiem riska likvidēšanai vai, ja tas nav iespējams, riska samazināšanai. Nopietna riska gadījumā 3. panta 71) punkta nozīmē ražotājs produktu izņem un atsauc uz sava rēķina.

10.Ražotājs ir atbildīgs šā panta un 19. panta pārkāpšanas gadījumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem par līgumisko un ārpuslīgumisko atbildību.

22. pants

Ražotāju papildu vidiskie pienākumi

1.Attiecībā uz I pielikuma A daļas 2. punktā norādītajiem produktu raksturlielumiem ražotājs produkta vidiskos raksturlielumus novērtē atbilstīgi saskaņotām tehniskajām specifikācijām vai Komisijas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, un izmanto Eiropas Komisijas tīmekļvietnē brīvi pieejamās programmatūras jaunāko versiju, tiklīdz tā ir pieejama. Tomēr tas neattiecas uz lietotiem, pārražotiem vai pārpalikuma produktiem, ja vien ekonomikas operators, uz ko saskaņā ar 26. pantu attiecas šajā pantā noteiktie pienākumi, neizvēlas šo regulu tiem piemērot kā jauniem produktiem.

2.Ja vien tādējādi netiek negatīvi ietekmēts produktu vai būvju drošums, ražotājam ir šādi pienākumi:

(a)produktus un to iepakojumu konstruēt un ražot tā, lai to vispārējā vidiskā ilgtspēja, kā arī klimatiskā ilgtspēja sasniegtu vismodernākā paņēmiena līmeni, izņemot tad, ja zemāks līmenis:

(i)ir samērīgs, salīdzinot ar to nodrošināto vidiskās ilgtspējas uzlabojumu būvju līmenī; un

(ii)ir nepieciešams, lai uzlabotu vidisko ilgtspēju būvju līmenī;

(b)saskaņā ar a) apakšpunkta i) un ii) punktā izklāstītajiem nosacījumiem dot priekšroku reciklējamiem un reciklēšanas procesā iegūtiem materiāliem;

(c)ievērot minimālā reciklēta materiāla satura pienākumus un citas saskaņotās tehniskajās specifikācijās ietvertās robežvērtības attiecībā uz vidiskās ilgtspējas, kā arī klimatiskās ilgtspējas aspektiem;

(d)novērst produktu priekšlaicīgu morālo novecošanos, izmantot uzticamas detaļas un produktus konstruēt tā, lai to ilgizturība neatpaliktu no attiecīgās kategorijas produktu vidējās ilgizturības;

(e)produktus konstruēt tā, lai tie būtu viegli remontējami, pārjaunojami un modernizējami, ja vien šāda konstrukcija nerada neatbilstību citām šīs regulas prasībām vai citiem Savienības tiesību aktiem vai ja vien remonts, pārjaunošana vai modernizācija neapdraud cilvēku drošību vai vidi; šādā gadījumā ražotājs atturas no remontējamu, pārjaunojamu vai modernizējamu produktu konstruēšanas un brīdina neveikt remontu saskaņā ar f) apakšpunktu;

(f)produktu datubāzēs, lietošanas instrukcijās un savu tīmekļvietņu pastāvīgajās saitēs darīt pieejamu informāciju par to, kā veikt produktu remontu, un jebkādu remontam vajadzīgo papildu informāciju, arī relevantos brīdinājumus;

(g)pašam vai ar speciāli norīkotu izplatītāju vai rezerves daļu ražotāju starpniecību darīt pieejamas tirgū ražoto produktu rezerves daļas 10 gadus pēc pēdējā attiecīgā tipa produkta laišanas tirgū vai tiešās uzstādīšanas, nodrošinot saprātīgi īsus piegādes termiņus, un proaktīvi informēt par šādu rezerves daļu pieejamību;

(h)produktus konstruēt tā, lai tiktu atvieglota atkalizmantošana, pārražošana un reciklēšana, proti, jāatvieglo komponentu un materiālu atdalīšana vēlākā reciklēšanas posmā un jāizvairās no jauktiem, apvienotiem vai komplicētiem materiāliem, ja vien pārražošana un reciklēšana neapdraud cilvēku drošību vai vidi; šādā gadījumā ražotājs atturas no šādas konstrukcijas un brīdina neveikt pārražošanu un reciklēšanu saskaņā ar nākamo apakšpunktu;

(i)produktu datubāzēs, lietošanas instrukcijās un savās tīmekļvietnēs darīt pieejamu informāciju par to, kā veikt produktu pārražošanu vai reciklēšanu, un jebkādu vajadzīgo papildu informāciju par atkalizmantošanu, pārražošanu vai reciklēšanu, arī relevantos brīdinājumus;

(j)piekrist tieši vai ar importētāju un izplatītāju starpniecību atgūt īpašumtiesības uz pārpalikuma un nepārdotiem produktiem, kuru stāvoklis ir līdzvērtīgs tam, kādā tie tika laisti tirgū.

Ja starp dažādiem pienākumiem pastāvošas pretrunas dēļ šajā punktā minētos pienākumus nav iespējams izpildīt kumulatīvi, ražotājs izvēlas kompromisa risinājumu, kas nodrošina lielāko un izmaksu ziņā lietderīgāko ieguvumu produktu un būvju kombinētajai vidiskajai ilgtspējai. Tomēr visos gadījumos ir jāievēro princips “drošums pirmajā vietā”, ko piemēro gan būvizstrādājumam, gan būvēm un kas ietver veselības aizsardzību.

3.Šā panta 2. punkta a)–c) un 2. punkta j) apakšpunkts neattiecas uz lietotiem, pārražotiem vai pārpalikuma produktiem, ja vien ekonomikas operators, uz ko saskaņā ar 26. pantu attiecas šajā pantā noteiktie pienākumi, neizvēlas šo regulu tiem piemērot kā jauniem produktiem.

4.Lai specificētu 2. punktā izklāstītos pienākumus, Komisija ir pilnvarota šo regulu papildināt, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 87. pantu, kuros šos pienākumus specificē konkrētām produktu saimēm un kategorijām. Alternatīvi Komisija var izdot standartizācijas pieprasījumus, kuru mērķis ir izstrādāt saskaņotus standartus, kuri dod iespēju prezumēt atbilstību 2. pantā minētajiem pienākumiem attiecībā uz konkrētu produktu saimi vai kategoriju. Šā panta 2. punktā ietvertos pienākumus nepiemēro, pirms šāds deleģēts akts vai saskaņots standarts nav kļuvis piemērojams.

5.Lai nodrošinātu pārredzamību lietotājiem un veicinātu ilgtspējīgu produktu ražošanu, Komisija ir pilnvarota šo regulu papildināt, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 87. pantu, kuros nosaka īpašas vidiskās ilgtspējas marķējuma prasības, ieskaitot luksofora tipa marķējumu, attiecībā uz 1. punktā izklāstītajiem vidiskajiem pienākumiem, produktiem iedabiskām vidiskajām prasībām, kas izklāstītas I pielikuma C daļas 2. punktā, un vidiskā snieguma klasēm, kas izveidotas saskaņā ar 4. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

6.Ražotājs luksofora tipa marķējumu uzliek tā, kā izklāstīts deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 5. punktu.

23. pants

Pilnvaroto pārstāvju pienākumi

1.Ražotājs ar rakstisku pilnvarojumu par savu vienīgo pilnvaroto pārstāvi var iecelt jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas iedibināta Savienībā. Ražotājam, kas Savienībā nav iedibināts, ir pienākums iecelt vienīgo pilnvaroto pārstāvi.

2.Pilnvarotie pārstāvji savā darbībā pienācīgi ievēro šajā regulā noteiktos pienākumus. Tie ir atbildīgi rupjas nolaidības vai šā panta un 19. panta apzinātas pārkāpšanas gadījumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem par līgumisko un ārpuslīgumisko atbildību.

3.Pilnvarotais pārstāvis veic pilnvarojumā noteiktos uzdevumus. Ar pilnvarojumu pilnvarotajam pārstāvim ir atļauts veikt vismaz šādus uzdevumus un tam ir piešķirtas šādas tiesības:

(a)nodrošināt snieguma deklarācijas un tehniskās dokumentācijas pastāvīgu pieejamību valsts tirgus uzraudzības iestādēm;

(b)pēc tirgus uzraudzības iestāžu pamatota pieprasījuma sniegt tām visu informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu produkta atbilstību snieguma deklarācijai un citām piemērojamām šajā regulā minētajām prasībām;

(c)izbeigt līgumu, ja ražotājs pārkāpj šo regulu, un par to informēt valsts kompetentās iestādes dalībvalstīs, kurās produkts ir laists tirgū, un valsts kompetento iestādi savā darījumdarbības vietā;

(d)ja ir iemesls uzskatīt, ka kāds konkrēts produkts ir neatbilstīgs vai rada risku, par to informēt valsts kompetentās iestādes dalībvalstīs, kurās produkts ir laists tirgū, un valsts kompetento iestādi savā darījumdarbības vietā; un

(e)pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām saistībā ar jebkādiem pasākumiem, kas veikti, lai:

–likvidētu riskus, ko rada produkti, kurus aptver pilnvarotā pārstāvja pilnvarojums, vai

–labotu neatbilstības.

Tehniskās dokumentācijas sagatavošana pilnvarotā pārstāvja pilnvarojumā neietilpst, bet par to starp ražotāju un pilnvaroto pārstāvi var noslēgt atsevišķu līgumu.

4.Pilnvarotais pārstāvis verificē produkta atbilstību prasībām attiecībā uz apzīmēšanu, marķēšanu, lietošanas instrukcijām, snieguma deklarāciju un atbilstības deklarāciju. Pilnvarotais pārstāvis dokumentāri verificē arī to, vai ražotājs pilda savus pienākumus, kas izklāstīti 19. panta 4.–6. punktā, 21. panta 1.–3. punktā un 5.–7. punktā, 22. panta 1. punktā, 22. panta 2. punkta f) un i) apakšpunktā un 27. panta 6. punktā.

5.Ja pilnvarotais pārstāvis uzskata, ka pastāv 4. punktā minēta neatbilstība, tas prasa ražotājam šo neatbilstību novērst. Ražotājs no minētā brīža produkta laišanu tirgū pārtrauc un prasa pārējiem ekonomikas operatoriem, kuri iesaistīti izplatīšanā, pārtraukt komerciālās darbības, līdz pilnvarotais pārstāvis ir atzinis, ka pārkāpumi ir novērsti. Ja neatbilstības viena mēneša laikā nav novērstas un pastāv iespēja, ka produkti joprojām ir pieejami tirgū, pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības izbeigt līgumu ar ražotāju un par to informēt valsts kompetentās iestādes dalībvalstīs, kurās produkti ir laisti tirgū, un valsts kompetento iestādi savā darījumdarbības vietā. Pēdējā koordinē visu kompetento iestāžu kopīgu rīcību, ja vien valsts kompetentās iestādes nevienojas, ka koordināciju nodrošina cita valsts kompetentā iestāde

24. pants

Importētāju pienākumi

1.Importētājs Savienības tirgū laiž tikai tādus produktus, kas atbilst šai regulai. Pirms produkta laišanas tirgū importētājs dokumentāri verificē, vai ražotājs ir izpildījis pienākumus, kas izklāstīti 21. panta 1. un 3. punktā un 5.–7. punktā un 22. panta 2. punkta f) un i) apakšpunktā. Importētājs ir atbildīgs šā panta un 19. panta pārkāpšanas gadījumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem par līgumisko un ārpuslīgumisko atbildību.

2.Importētājs verificē, ka ražotājs ir precīzi un pareizi noteicis paredzēto lietojumu, un nodrošina, ka produktam ir pievienota skaidra norāde par saskaņotās tehniskajās specifikācijās un I pielikuma D daļā izklāstīto informāciju attiecīgās dalībvalsts noteiktajā valodā, kas ir viegli saprotama lietotājiem. Importētājs pirms pārdošanas līguma slēgšanas, ieskaitot distances pārdošanu, sniedz klientiem labi pamanāmu informāciju, kas saskaņā ar šo regulu vai saskaņotām tehniskajām specifikācijām ir norādāma marķējumā.

3.Importētājs nodrošina, ka laikā, kad tas ir atbildīgs par produktu, uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļiem nav negatīvas ietekmes uz produkta atbilstību snieguma un atbilstības deklarācijai un citām piemērojamām prasībām, kas minētas šajā regulā.

4.Pēc visas pieejamās produktu informācijas apkopošanas no ražotāja un demontētāja importētājs īpaši rūpīgi pārbauda lietotus un pārražotus produktus, uzmanību pievēršot bojājumiem vai pazīmēm, kas liecina par snieguma sarukumu vai neatbilstību un mehānisko vai ķīmisko īpašību izmaiņām, un novērtē visus riskus; ja tas ir vajadzīgs drošuma vai vides aizsardzības nodrošināšanai, importētājs aprobežo paredzēto lietojumu vai atturas no pārdošanas. Šis pienākums attiecas arī uz lietotiem un pārražotiem produktiem, kuriem snieguma deklarācija nav obligāta.

5.Ja importētājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka produkts neatbilst snieguma deklarācijai vai citām piemērojamām prasībām, kas minētas šajā regulā, importētājs produktu nelaiž tirgū, līdz tas neatbilst pievienotajai snieguma deklarācijai un citām piemērojamām prasībām, kas minētas šajā regulā, vai līdz nav izlabota snieguma deklarācija. Turklāt, ja produkts rada risku, importētājs par to informē ražotāju un attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā atbildīgo valsts kompetento iestādi.

6.Importētājs uz produkta vai, ja tas nav iespējams, uz tā iepakojuma vai produkta pavaddokumentā norāda savu nosaukumu, reģistrēto uzņēmuma nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi, darījumdarbības vietu, kontaktadresi un elektroniskos saziņas līdzekļus, ja tie ir pieejami.

7.Importētājs izmeklē sūdzības un vajadzības gadījumā uztur sūdzību, neatbilstīgu produktu un izņemtu vai atsauktu produktu reģistru un par visām šādām uzraudzības darbībām informē ražotājus un izplatītājus.

8.Importētājs, kas pārdod produktus galalietotājiem, pilda arī izplatītājiem noteiktos pienākumus.

25. pants

Izplatītāju pienākumi

1.Darot produktu pieejamu tirgū, izplatītājs pienācīgi ievēro šajā regulā noteiktos pienākumus. Tas ir atbildīgs šā panta un 19. panta pārkāpšanas gadījumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem par līgumisko un ārpuslīgumisko atbildību.

2.Darot produktu pieejamu tirgū, izplatītājs pilda importētājiem noteiktos pienākumus saskaņā ar 24. panta 1.–5. punktu, atsauces uz “laist tirgū” saprotot kā “turpmāk darīt pieejamu tirgū”.

3.Izplatītājs nodrošina, ka produkti, kas marķēti ar norādi “Tikai profesionālai lietošanai”, netiek pārdoti patērētājiem vai citiem neprofesionāliem lietotājiem. Šos produktus izplatītāja telpās, tiešsaistē vai drukātos reklāmas materiālos prezentē kā produktus, kas paredzēti tikai profesionālai lietošanai.

26. pants

Gadījumi, kad uz importētājiem un izplatītājiem attiecas ražotāja pienākumi

1.Šajā regulā importētāju vai izplatītāju uzskata par ražotāju un uz importētāju vai izplatītāju attiecas 21. un 22. pantā noteiktie ražotāja pienākumi tad, ja:

(a)nav ražotāja šīs regulas nozīmē;

(b)tas produktu laiž tirgū kā ražotājs ar savu nosaukumu vai preču zīmi;

(c)tas produktu izmaina tā, ka var tikt ietekmēta atbilstība snieguma un atbilstības deklarācijai vai prasībām, kas izklāstītas šajā regulā un saskaņā ar šo regulu;

(d)tas produktu apstrādā tā, ka tiek ietekmēta bīstamība vai pieaug risks, ko produkts rada aprites cikla laikā;

(e)tas produktu dara pieejamu tirgū ar paredzēto lietojumu, kas atšķiras no paredzētā lietojuma, ko snieguma un atbilstības novērtēšanas procedūrā noteicis ražotājs; vai

(f)tā norādītie produkta raksturlielumi atšķiras no ražotāja norādītajiem raksturlielumiem.

2.Šā panta 1. punktu piemēro arī:

(a)lietotu vai pārražotu produktu importētājam, ja vien lietotais vai pārražotais produkts nav laists Savienības tirgū pirms lietošanas;

(b)lietotu produktu importētājam vai izplatītājam, kurš vai nu:

(i)pēc minēto lietoto produktu demontāžas tos pakļauj transformatīvam procesam, kas ir plašāks par remontu, tīrīšanu un regulāriem uzturēšanas darbiem; vai

(ii)izvēlas uzņemties ražotāja lomu.

3.Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja ekonomikas operators tikai:

(a)pievieno ražotāja sniegtās informācijas tulkojumu;

(b)nomaina tirgū jau laista produkta ārējo iepakojumu, ieskaitot iepakojuma lieluma maiņu, ja pārpakošana tiek veikta tādā veidā, ka tas nevar ietekmēt produkta sākotnējo stāvokli un informācija, kas jāsniedz saskaņā ar šo regulu, joprojām tiek sniegta pareizi.

4.Ekonomikas operators, kas veic 3. punktā uzskaitītās darbības, par to informē ražotāju vai tā pilnvaroto pārstāvi neatkarīgi no tā, vai tiem pieder produkti vai tie sniedz pakalpojumus. Tas pārpakošanu veic tādā veidā, ka pārpakošana nevar ietekmēt produkta sākotnējo stāvokli un informācija, kas jāsniedz saskaņā ar šo regulu, joprojām tiek sniegta pareizi. Ekonomikas operators savā darbībā pienācīgi ievēro šajā regulā noteiktos pienākumus. Tas ir atbildīgs šīs regulas pārkāpšanas gadījumā.

27. pants

Izpildes pakalpojumu sniedzēju, brokeru, tiešsaistes tirdzniecības vietu, tiešsaistes pārdevēju, tiešsaistes veikalu un tiešsaistes meklētājprogrammu pienākumi

1.Palīdzot produktu darīt pieejamu tirgū vai veikt tā tiešo uzstādīšanu, izpildes pakalpojumu sniedzējs vai brokeris pienācīgi ievēro šajā regulā noteiktos pienākumus. Tas ir atbildīgs šā panta un 19. panta pārkāpšanas gadījumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem par līgumisko un ārpuslīgumisko atbildību.

2.Izpildes pakalpojumu sniedzējs, tiešsaistes pārdevējs vai brokeris:

(a)pirms pārdošanas līguma slēgšanas, ieskaitot distances pārdošanu, sniedz klientiem labi pamanāmu informāciju, kas saskaņā ar šo regulu vai saskaņotām tehniskajām specifikācijām ir norādāma marķējumā;

(b)verificē, ka ražotājs ir izpildījis pienākumus, kas izklāstīti 21. panta 1. un 3. punktā un 5.–7. punktā un 22. panta 2. punkta f) un i) apakšpunktā;

(c)pilda 24. panta 5. punktā noteiktos pienākumus, atsauces uz “laist tirgū” saprotot kā “palīdzot darīt pieejamu tirgū”;

(d)pēc savas iniciatīvas vai divu darbdienu laikā pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma likvidē visus tādu produktu piedāvājumus, kas ir neatbilstīgi vai var radīt risku 21. panta 9. punkta pēdējā teikuma nozīmē;

(e)informē attiecīgās iestādes par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar b), c) un d) apakšpunktu;

(f)atbalsta produktu izņemšanu vai atsaukšanu neatkarīgi no tā, vai to iniciējušas iestādes, ražotājs, pilnvarotais pārstāvis vai importētājs. Sadarbībā ar attiecīgo ekonomikas operatoru izpildes pakalpojumu sniedzējs vai brokeris tieši informē patērētājus par produktu izņemšanu vai atsaukšanu. Tas pastāvīgi informē attiecīgās iestādes par visām veiktajām darbībām.

3.Tiešsaistes tirdzniecības vieta:

(a)izstrādā un organizē tiešsaistes saskarni tā, ka trešās personas tirgotāji var sniegt saviem klientiem 2. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju;

(b)izveido vienotu kontaktpunktu tiešai saziņai ar dalībvalstu iestādēm par neatbilstīgiem, noteiktajam sniegumam neatbilstošiem un nedrošiem produktiem. Šis kontaktpunkts var būt Regulas (ES) …/… [Produktu vispārējā drošuma regulas] [20. panta 1. punktā] vai Regulas (ES) …/… [Digitālo pakalpojumu akta] [10. panta 1. punktā] minētais kontaktpunkts;

(c)bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā piecu darbdienu laikā dalībvalstī, kurā tiešsaistes tirdzniecības vieta darbojas, sniedz pienācīgu atbildi uz paziņojumiem, kas saistīti ar paziņošanu par negadījumiem un citiem incidentiem ar produktiem un saņemti saskaņā ar [14. pantu] Regulā (ES) […/…] par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (digitālo pakalpojumu akts) un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK;

(d)sadarbojas, lai nodrošinātu iedarbīgus tirgus uzraudzības pasākumus, tostarp atturas likt šķēršļus šādiem pasākumiem;

(e)informē tirgus uzraudzības iestādes par visām veiktajām darbībām;

(f)iedibina regulāru un strukturētu informācijas apmaiņu par piedāvājumiem, kurus tiešsaistes tirdzniecības vietas uz šā panta pamata ir izņēmušas;

(g)ļauj tirgus uzraudzības iestāžu izmantotajiem tiešsaistes rīkiem piekļūt saskarnēm, lai identificētu neatbilstīgus ražojumus;

(h)pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma, ja tiešsaistes tirdzniecības vieta vai tās tiešsaistes pārdevēji ir ieviesuši tehniskus šķēršļus datu ieguvei no savām tiešsaistes saskarnēm, atļauj minētajām iestādēm rasmot šādus datus produktu atbilstības vajadzībām, balstoties uz identificēšanas parametriem, ko sniegušas pieprasījuma iesniedzējas tirgus uzraudzības iestādes.

4.Ciktāl tas attiecas uz pilnvarām, ko dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 14. pantu, dalībvalstis savām tirgus uzraudzības iestādēm piešķir pilnvaras – attiecībā uz visiem produktiem, kurus aptver šī regula, – likt tiešsaistes tirdzniecības vietai no savas tiešsaistes saskarnes izņemt konkrētu nelikumīgu saturu, kurā ir atsauce uz neatbilstīgu produktu, atspējot piekļuvi šim saturam vai parādīt skaidru brīdinājumu tiešajiem lietotājiem, kad tie piekļūst pie šā satura. Šādi rīkojumi atbilst [Regulas (ES) …/… [Digitālo pakalpojumu akts] [8. panta 1. punktam].

5.Tiešsaistes tirdzniecības vieta veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar Regulas (ES) …/… [Digitālo pakalpojumu akts] 8. pantu saņemtu un apstrādātu 4. pantā minētos rīkojumus.

6.Šā panta 1. un 2. punktu, 3. punkta b)–i) apakšpunktu un 4. un 5. punktu piemēro arī ražotājiem, importētājiem, izplatītājiem vai citiem ekonomikas operatoriem, kas piedāvā produktus tiešsaistē bez tiešsaistes tirdzniecības vietas (“tiešsaistes veikali”) iesaistes.

7.Šā panta 3. punkta d)–h) apakšpunkts attiecas arī uz tiešsaistes meklētājprogrammām.

8.Izpildes pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka apstākļi, kas saistīti ar uzglabāšanu noliktavā, iepakošanu, adresēšanu vai nosūtīšanu, neapdraud produktu atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

28. pants

3D drukāšanas pakalpojumu sniedzēju un veidņu, 3D drukāšanas datkopu un 3D drukāšanas materiālu nodrošinātāju pienākumi

1.3D drukāšanas pakalpojumu sniedzēji:

(a)atturas no tādu produktu laišanas tirgū vai tiešas uzstādīšanas klientiem, ja nav izpildīti ražotājiem uzliktie pienākumi;

(b)informē savus klientus par to, ka tie 3D drukāšanas pakalpojumus var izmantot tikai produktu ražošanai savām vajadzībām, ja vien nav izpildīti ražotājiem uzliktie pienākumi;

(c)informē savus klientus, ka 3D datkopām un izmantojamajiem materiāliem jābūt izgājušiem procedūras, kas piemērojamas produktiem saskaņā ar šo regulu; un

(d)informē savus klientus par to, ka 3D datkopas ražotāja sniegtajai informācijai un drukāšanas materiāla ražotāja sniegtajai informācija jāsakrīt un jāapstiprina materiāla lietojamība attiecībā uz konkrēto 3D datkopas veidu un konkrēto 3D drukāšanas tehnoloģiju.

2.Šīs regulas aptverto priekšmetu ražošanai paredzēto veidņu un 3D datkopu nodrošinātāji sagatavo 10 šādus priekšmetus un pēc pieprasījuma dara tos pieejamus paziņotajai struktūrai, tehniskā novērtējuma struktūrai un iestādēm. Šīs regulas aptverto priekšmetu ražošanai paredzēto veidņu un 3D datkopu nodrošinātāji novērtē un dokumentē šīs regulas prasību izpildi attiecībā uz izgatavotajiem priekšmetiem.

3.Tādu materiālu nodrošinātāji, kas paredzēti šīs regulas aptverto priekšmetu 3D drukāšanai būvobjektā vai tā tuvumā, izgatavo 10 šādus priekšmetus katram paredzētajam lietojumam un dara tos pieejamus paziņotajai struktūrai, tehniskā novērtējuma struktūrai un iestādēm pēc pieprasījuma. Tādu materiālu nodrošinātāji, kas paredzēti šīs regulas aptverto priekšmetu 3D drukāšanai būvobjektā vai tā tuvumā, novērtē un dokumentē šīs regulas prasību izpildi attiecībā uz izgatavotajiem priekšmetiem.

29. pants

To ekonomikas operatoru pienākumi, kuri demontē vai rīkojas ar atkalizmantošanai vai pārražošanai paredzētiem lietotiem produktiem

1.Ekonomikas operators, kas demontē atkalizmantošanai vai pārražošanai paredzētus lietotus produktus, sagatavo protokolus par demontētā produkta izmantošanas vietu, apstākļiem un prezumēto izmantošanas ilgumu un dara tos pieejamus kopā ar produktiem neatkarīgi no tā, vai tas darbību veic savā vārdā vai kāda cita vārdā. Ekonomikas operators protokolus pēc pieprasījuma dara pieejamus arī iestādēm, vēlākiem šo produktu lietotājiem un to būvju īpašniekiem, kurās tie tika uzstādīti no jauna.

2.Ja ekonomikas operatora rīkojas kā brokeris, pārdod vai kā citādi dara pieejamus demontētus lietotus produktus savā vārdā vai kāda cita vārdā, tas pilda arī importētāju vai izplatītāju pienākumus attiecībā uz lietotiem produktiem.

30. pants

Produktu ražošanā iesaistīto piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju pienākumi

1.Produktu ražošanā iesaistīts piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs:

(a)sniedz ražotājiem, paziņotājām struktūrām un iestādēm visu pieejamo informāciju par to piegādātā komponenta vai pakalpojuma vidisko ilgtspēju;

(b)nodrošina šādas informācijas pareizību, proti, ievēro šo regulu, un labo visas pieļautās kļūdas, paziņojot par to visiem klientiem un, ja tas ir potenciāli lietderīgi, paziņotajām struktūrām un iestādēm;

(c)ja šādas informācijas nav, ļauj klientiem vidisko ilgtspēju novērtēt uz sava rēķina un atbalsta minēto novērtējumu, proti, nodrošina piekļuvi visiem dokumentiem, tostarp komerciāliem dokumentiem, kas ir relevanti minētajam novērtējumam;

(d)ļauj paziņotajām struktūrām verificēt jebkādu vidiskās ilgtspējas aprēķinu pareizību un atbalsta minēto verificēšanu;

(e)ļauj paziņotājām iestādēm verificēt piegādātā komponenta vai pakalpojuma sniegumu un atbilstību un atbalsta minēto verificēšanu.

2.Ja piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis informāciju saskaņā ar 21. panta 8. punkta pēdējo teikumu, tas minēto informāciju pārsūta citiem saviem klientiem, kuri pēdējos 5 gados ir saņēmuši komponentus vai pakalpojumus, kas ir identiski attiecībā uz paziņoto problēmu. Ja pastāv nopietns risks, kas definēts 3. panta 71) punktā, vai risks, uz ko attiecas 21. panta 9. punkta pēdējais teikums, piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs informē arī to dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās produkti ar minēto komponentu vai ražošanas pakalpojumu ir tikuši darīti pieejami tirgū vai tieši uzstādīti; ja tas minētās dalībvalstis nevar identificēt, tas informē visas valstu kompetentās iestādes.

31. pants

Divējāda lietojuma produkti un pseidoprodukti

1.Divējāda lietojuma produktu ražotājs izpilda šīs regulas saistības attiecībā uz visiem attiecīgā tipa priekšmetiem, ja vien tie nav īpaši marķēti kā “nav paredzēti būvniecībai”.

2.Citi ekonomikas operatori, kas rīkojas ar divējāda lietojuma produktiem, pilda pienākumus, kas tiem uzlikti saskaņā ar šo regulu. Savos komerclīgums tie nosaka savu klientu pienākumu rīkoties tāpat un priekšmetus, kas ir marķēti kā “nav paredzēti būvniecībai”, nepārdot vai neizmantot būvniecībai.

3.Attiecībā uz būvniecībai piemērotiem priekšmetiem, kuriem ražotājs šādu lietojumu nekad nav paredzējis un kuri tāpēc nav marķēti ar CE zīmi (“pseidoprodukti”), citi ekonomikas operatori:

(a)neiegādājas vai nepārdod tos kā priekšmetus, kas paredzēti būvniecībai, nepiemērojot šajā regulā izklāstītās procedūras, kas jāveic ražotājiem;

(b)ar prezentāciju nodrošina, ka tos nevar uztvert par tādiem, kas paredzēti būvniecībai; un

(c)nosaka saviem klientiem līgumisku pienākumu rīkoties tāpat un neizmantot šos priekšmetus būvniecībai.

32. pants

Tiešsaistes un cita veida distances pārdošana

1.Produktus, ko piedāvā pārdošanai tiešsaistē vai izmantojot cita veida distances pārdošanu, uzskata par tādiem, kas ir darīti pieejami tirgū, ja piedāvājums ir orientēts uz klientiem Savienībā. Piedāvājumu pārdošanai uzskata par orientētu uz klientiem Savienībā, ja relevantais ekonomikas operators jebkādā veidā vērš savu darbību uz kādu no dalībvalstīm. Cita starpā uzskata, ka piedāvājums ir orientēts uz klientiem Savienībā, ja:

(a)ekonomikas operators izmanto dalībvalsts oficiālo valodu, ja vien pārdošana Savienībai nav nepārprotami izslēgta ar iedarbīgiem līdzekļiem;

(b)ekonomikas operators izmanto dalībvalstu valūtu vai kriptovalūtu, ko aptver Regula (ES)[…] 47 , ja vien pēdējā gadījumā pārdošana Savienībai nav skaidri izslēgta ar iedarbīgiem līdzekļiem;

(c)ekonomikas operatoram ir lietots interneta domēna nosaukums, kas reģistrēts kādā no dalībvalstīm, vai tas izmanto interneta domēnu, kas atsaucas uz Savienību vai kādu no dalībvalstīm; vai

(d)ģeogrāfiskie apgabali, uz kuriem ir pieejama nosūtīšana, ietver dalībvalsti.

2.Dalībvalstis norīko vienotu centralizētu tirgus uzraudzības iestādi, kas atbild par tādu produktu atklāšanu, kurus ekonomikas operatori ārpus Savienības piedāvā klientiem to teritorijā tiešsaistē un ar citām distances pārdošanas metodēm.

33. pants

Īstenošanas akti par ekonomikas operatoru pienākumiem un tiesībām

Ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu šīs regulas saskaņotu piemērošanu, un tikai tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams, lai novērstu atšķirīgu praksi, kas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus ekonomikas operatoriem, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros sniedz sīku informāciju par to, kā realizēt šajā nodaļā minētos ekonomikas operatoru pienākumus un tiesības.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

IV NODAĻA

BŪVIZSTRĀDĀJUMU STANDARTI UN EIROPAS NOVĒRTĒJUMA DOKUMENTI

34. pants

Būvizstrādājumu standarti

1.Būvizstrādājumu standartus nosaka Eiropas standartizācijas organizācijas, pamatojoties uz Komisijas izdotu standartizācijas pieprasījumu.

2.Būvizstrādājumu standarti, kas izstrādāti saskaņā ar 4. panta 2. punktu, ir obligāti piemērojami šīs regulas vajadzībām sešus mēnešus pēc tam, kad Oficiālajā Vēstnesī uz tiem publicēta atsauce saskaņā ar 4. punktu, bet pēc ražotāja pieprasījuma tos var brīvprātīgi piemērot no to publicēšanas dienas. Tajos paredz metodes un kritērijus, pēc kuriem novērtē būvizstrādājumu sniegumu attiecībā uz to būtiskajiem raksturlielumiem. Minētajos standartos — attiecīgā gadījumā un ja tas neapdraud rezultātu precizitāti, ticamību vai stabilitāti — produktu snieguma novērtējumam attiecībā uz to būtiskajiem raksturlielumiem, klasēm, sliekšņvērtības līmeņiem vai produktam izvirzītajām prasībām paredz tādas metodes, kuras ir mazāk apgrūtinošas nekā testēšana.

3.Būvizstrādājumu standarti, kas izstrādāti saskaņā ar 5. panta 2. punkta otro teikumu vai 22. panta 4. punkta trešo teikumu, ir brīvprātīgi. Prezumē, ka produkti, kas atbilst brīvprātīgajiem standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar 5. panta 2. punktu un atsauces uz kuriem ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai šādu brīvprātīgo standartu daļām, atbilst I pielikuma B un C daļā noteiktajām prasībām, kuras attiecīgajai produktu saimei vai produktu kategorijai specificētas ar saskaņotām tehniskām specifikācijām, kas pieņemtas saskaņā ar 5. panta 2. punkta otro teikumu, ciktāl šādi brīvprātīgi standarti aptver minētās prasības un ciktāl šis aptvērums ir precīzi norādīts attiecīgajā saskaņotajā standartā. Prezumē, ka ražotāji, kas nodrošina atbilstību brīvprātīgajiem standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar 22. panta 2. punktu un atsauces uz kuriem ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai šādu brīvprātīgo standartu daļām, ievēro 22. panta 2. punktā noteiktos pienākumus, ciktāl šādi standarti aptver minētos pienākumus un ciktāl šis aptvērums ir precīzi norādīts attiecīgajā standartā.

4.Komisija novērtē Eiropas standartizācijas organizāciju izstrādāto būvizstrādājumu standartu atbilstību relevantajiem standartizācijas pieprasījumiem, šai regulai un citiem Savienības tiesību aktiem. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē sarakstu ar atsaucēm uz akceptētajiem atbilstošiem būvizstrādājumu standartiem, kas darīti pieejami par pieņemamu cenu, vai to publicē ar ierobežojumiem. Ja atsauci uz standartu Oficiālajā Vēstnesī nevar publicēt citādi, Komisija ir pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 86. pantu, ar kuriem attiecīgos standartus izmaina šajā regulā minētu juridisku seku vajadzībām.

35. pants

Eiropas novērtējuma dokuments

1.Eiropas novērtējuma dokumentiem piemēro 4. panta 1. un 4. punktu, 6. pantu, 9. pantu un 11.–17. pantu. Ja CE zīmi izdod, pamatojoties uz Eiropas novērtējuma dokumentu un Eiropas tehnisko novērtējumu, snieguma deklarācijā un atbilstības deklarācijā norāda atsauci uz Eiropas novērtējuma dokumentu.

2.Pēc ražotāja vai ražotāju grupas pieprasījuma veikt Eiropas tehnisko novērtējumu vai pēc Komisijas iniciatīvas tehniskā novērtējuma struktūru (“TNS”) organizācija, vienojoties ar Komisiju, var sagatavot un pieņemt Eiropas novērtējuma dokumentu par jebkuru produktu, kuru neaptver:

(a)saskaņota tehniskā specifikācija;

(b)saskaņota tehniskā specifikācija, ko paredzēts pieņemt nākamajos 2 gados no dienas, kad Komisija to ir apstiprinājusi;

(c)cits Eiropas novērtējuma dokuments, atsauce uz kuru jau citēta Oficiālajā Vēstnesī vai kurš iesniegts Komisijai citēšanai.

Produktu neuzskata par tādu, ko aptver saskaņota tehniskā specifikācija, ja:

(i)produkta paredzētais lietojums atšķiras no dokumentā pieņemtā paredzētā lietojuma,

(ii)izmantotie materiāli nav identiski materiāliem, ko paredzēts izmantot saskaņā ar dokumentu, vai

(iii)dokumenta novērtēšanas metode minētajam produktam nav piemērota.

3.TNS organizācija un Komisija pieprasījumus izstrādāt Eiropas novērtējuma dokumentu var apvienot vai noraidīt. Eiropas novērtējuma dokumenta pieņemšanas procedūrā ievēro 36. pantu, un tā atbilst 37. pantam un III pielikumam.

4.Komisija ir pilnvarota grozīt III pielikumu, pieņemot deleģētu aktu saskaņā ar 87. pantu, ar kuru nosaka papildu procesuālos noteikumus Eiropas novērtējuma dokumenta izstrādei un pieņemšanai, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Eiropas novērtējuma dokumentu sistēmas sekmīgu darbību.

36. pants

Eiropas novērtējuma dokumentu izstrādes un pieņemšanas principi

1.Eiropas novērtējuma dokumentu izstrādes un pieņemšanas procedūrā ievēro šādus principus:

(a)nodrošināt pārredzamību dalībvalstīm, attiecīgajam ražotājam un citiem ražotājiem vai ieinteresētajām personām, kas lūgušas tikt informētas;

(b)izpaust iespējami mazāk informācijas, ko aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, un aizsargāt komercnoslēpumus un konfidencialitāti;

(c)noteikt piemērotus obligātus termiņus, lai izvairītos no nepamatotiem kavējumiem;

(d)jebkurā posmā ļaut pienācīgi piedalīties dalībvalstīm un Komisijai;

(e)nodrošināt izmakslietderību ražotājam; un

(f)nodrošināt pietiekamu koleģialitāti un koordināciju starp TNS, kas norīkotas darbam ar attiecīgo produktu.

Šā punkta a) un b) apakšpunktā noteikto principu sabalansēšana ļauj atklāt vismaz produkta nosaukumu darba programmas apstiprināšanas un paziņošanas posmā, kā noteikts III pielikuma 3. punktā, un detalizētu Eiropas novērtējuma dokumenta projekta saturu, kā noteikts III pielikuma 7. punktā.

2.TNS kopā ar TNS organizāciju uzņemas visas izmaksas, kas saistītas ar Eiropas novērtējuma dokumentu izstrādi un pieņemšanu, ja vien procedūru neuzsāk pēc Komisijas iniciatīvas.

3.TNS un TNS organizācija izvairās no Eiropas novērtējuma dokumentu vairošanas, ja produktu diferencēšanai nav tehniska pamatojuma, un tāpēc priekšroku dod jau esoša Eiropas novērtējuma dokumenta tvēruma paplašināšanai.

4.TNS un TNS organizācija atturas izstrādāt Eiropas novērtējuma dokumentus, ja pastāv liela iespēja, ka tie varētu dublēties ar saskaņotām tehniskām specifikācijām vai jau esošiem Eiropas novērtējuma dokumentiem, un atsauc dublējošos Eiropas novērtējuma dokumentus.

37. pants

TNS pienākumi, saņemot pieprasījumu veikt Eiropas tehnisko novērtējumu

1.TNS, kas no ražotāja, ražotāju grupas vai ražotāju apvienības saņem pieprasījumu veikt Eiropas tehnisko novērtējumu , informē pieteikuma iesniedzēju, ja produktu pilnībā vai daļēji aptver saskaņota tehniskā specifikācija vai Eiropas novērtējuma dokuments, un to dara šādi:

(a)ja produktu pilnībā aptver saskaņota tehniskā specifikācija, TNS ražotāju, ražotāju grupu vai ražotāju apvienību informē, ka saskaņā ar 35. panta 2. punktu Eiropas tehnisko novērtējumu nevar izdot;

(b)ja produktu pilnībā aptver Eiropas novērtējuma dokuments, atsauce uz kuru ir citēta Oficiālajā Vēstnesī, TNS ražotāju, ražotāju grupu vai ražotāju apvienību informē, ka minētais dokuments tiks izmantots par pamatu izdodamajam Eiropas tehniskajam novērtējumam;

(c)ja produktu neaptver neviena saskaņota tehniskā specifikācija vai Eiropas novērtējuma dokuments un ja tuvākajos divos gados šādu saskaņotu tehnisko specifikāciju nav paredzēts pieņemt vai ja šādai saskaņotai tehniskajai specifikācijai vai Eiropas novērtējuma dokumentam jau nav sākta izstrādes procedūra saskaņā ar III pielikumu, TNS piemēro III pielikumā izklāstītās procedūras vai procedūras, kas noteiktas saskaņā ar 35. panta 4. punktu.

2.Gadījumos, kas minēti 1. punkta b) un c) apakšpunktā, TNS informē TNS organizāciju un Komisiju par pieprasījuma saturu un atsauci uz relevantu Komisijas aktu, ar ko nosaka novērtēšanas un verifikācijas sistēmu, kuru TNS paredz izmantot attiecībā uz minēto produktu, vai arī ziņo par šāda Komisijas lēmuma neesību.

3.Ja Komisija uzskata, ka produktam nav piemērota Komisijas akta, ar ko nosaka novērtēšanas un verifikācijas sistēmu, tā var pieņemt šādu aktu saskaņā ar 6. panta 1. punktu.

38. pants

Atsauču publicēšana

1.Komisija novērtē Eiropas novērtējuma dokumentu atbilstību saskaņotām tehniskajām specifikācijām, šai regulai un citiem Savienības tiesību aktiem. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē sarakstu ar atsaucēm uz akceptētajiem atbilstošiem Eiropas novērtējuma dokumentiem vai to publicē ar ierobežojumiem. Komisija publicē visus saraksta atjauninājumus.

2.Tikai Eiropas novērtējuma dokumenti, atsauces uz kuriem norādītas minētajā sarakstā un kurus Komisija vai TNS organizācija publicējusi vismaz vienā Savienības valodā, atļauj izdot Eiropas tehniskos novērtējumus saskaņā ar 42. pantu un rada juridiskas sekas saskaņā ar 42. panta 5. punktu, tostarp attiecībā uz ražotāju, kas pieprasījis Eiropas novērtējuma dokumenta izstrādi. Šīs Eiropas novērtējuma dokumentu juridiskās sekas zaudē spēku desmit gadus pēc to pirmās citēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien pēdējā gadā pirms termiņa beigām tie nav atjaunoti un ja Komisija nolemj atsauci paturēt sarakstā.

39. pants

Strīdu izšķiršana TNS domstarpību gadījumos

Ja paredzētajā laikā TNS par Eiropas novērtējuma dokumentu nav vienojušās, TNS organizācija šo jautājumu iesniedz Komisijai, lai tā rastu piemērotu risinājumu, arī instrukcijas par to, kā minētajai organizācijai pabeigt savu darbu.

40. pants

Eiropas novērtējuma dokumenta saturs

1.Eiropas novērtējuma dokumentā iekļauj šādus elementus:

(a)aptvertā produkta vispārīgs apraksts un

(b)to būtisko raksturlielumu saraksts, kas ir relevanti paredzētajam produkta lietojumam, ko noteicis ražotājs un par ko ražotājs un TNS organizācija vienojušies, un metodes un kritēriji, pēc kuriem novērtē produkta sniegumu attiecībā uz minētajiem būtiskajiem raksturlielumiem.

2.Eiropas novērtējuma dokumentā nosaka piemērojamās rūpnīcas ražošanas procesa kontroles principus, ņemot vērā attiecīgā produkta ražošanas procesa apstākļus.

3.Ja dažu produkta būtisko raksturlielumu sniegumu var pienācīgi novērtēt ar metodēm un kritērijiem, kas noteikti saskaņotajās tehniskajās specifikācijās vai Eiropas novērtējuma dokumentos, minētās esošās metodes un kritērijus iekļauj kā Eiropas novērtējuma dokumenta daļas, ja vien nav pārliecinošu iemeslu novirzīties no šā noteikuma.

41. pants

Oficiāli iebildumi pret Eiropas novērtējuma dokumentiem

1.Dalībvalsts informē Komisiju visos šajos gadījumos:

(a)tā uzskata, ka Eiropas novērtējuma dokuments nespēj pilnībā apmierināt piemērojamās juridiskās prasības vai prasības, kas jāizpilda attiecībā uz I pielikumā noteiktajām būvēm izvirzītajām pamatprasībām vai produktam izvirzītajām prasībām;

(b)tā uzskata, ka Eiropas novērtējuma dokuments rada nopietnas bažas cilvēka veselības un drošības, vides aizsardzības vai patērētāju aizsardzības aspektā;

(c)tā uzskata, ka Eiropas novērtējuma dokuments neatbilst 35. panta 2. punktā noteiktajām prasībām,

Attiecīgā dalībvalsts savu viedokli pamato. Komisija par attiecīgās dalībvalsts izvirzītajiem problemātiskajiem jautājumiem apspriežas ar pārējām dalībvalstīm.

2.Ņemdama vērā visu dalībvalstu viedokļus, Komisija pieņem lēmumu par to, vai atsauces uz attiecīgajiem Eiropas novērtējuma dokumentiem Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēt, nepublicēt, publicēt ar ierobežojumiem, saglabāt, saglabāt ar ierobežojumiem vai atsaukt.

3.Komisija par savu lēmumu, kas minēts 2. punktā, informē TNS organizāciju un vajadzības gadījumā pieprasa attiecīgā Eiropas novērtējuma dokumenta pārskatīšanu.

42. pants

Eiropas tehniskais novērtējums

1.Eiropas tehnisko novērtējumu izdod TNS pēc ražotāja pieprasījuma, pamatojoties uz Eiropas novērtējuma dokumentu, kas izstrādāts saskaņā ar 37. pantā un III pielikumā noteiktajām procedūrām un atsauce uz kuru ir citēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar 38. pantu.

Ja ir Eiropas novērtējuma dokuments, Eiropas tehnisko novērtējumu var izdot pat tad, ja ir izdots standartizācijas pieprasījums. Šāda izdošana ir iespējama līdz būvizstrādājumu standarta citēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.Eiropas tehniskajā novērtējumā norāda deklarējamo sniegumu pa līmeņiem vai klasēm vai aprakstot būtiskos raksturlielumus, par kuriem vienojies ražotājs un TNS, kas saņēmis pieprasījumu izdot Eiropas tehnisko novērtējumu attiecībā uz deklarēto paredzēto lietojumu, un tehniskos datus, kas vajadzīgi novērtēšanas un verifikācijas sistēmas ieviešanai.

3.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka Eiropas tehniskā novērtējuma formātu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

4.Eiropas tehniskie novērtējumi, kas izdoti uz Eiropas novērtējuma dokumenta pamata, saskaņā ar 38. panta 2. punktu paliek spēkā piecus gadus pēc Eiropas novērtējuma dokumenta derīguma termiņa beigām.

5.Produktus, kurus aptver Eiropas novērtējuma dokuments un attiecībā uz kuriem ir izdots Eiropas tehniskais novērtējums, var marķēt ar CE zīmi, un tādējādi tie iegūst tādu pašu statusu kā produkti, kas marķēti ar CE zīmi, uz saskaņotu tehnisko specifikāciju pamata, ja ražotājs izpilda šajā regulā noteiktos pienākumus. Ja šie pienākumi attiecas uz saskaņotām tehniskajām specifikācijām, ražotājs tā vietā atsaucas uz Eiropas novērtējuma dokumentu vai, ja relevantas ir arī saskaņotās tehniskās specifikācijas, papildus tām.

V NODAĻA

TEHNISKĀ NOVĒRTĒJUMA STRUKTŪRAS

43. pants

Norīkojošās iestādes

1.Dalībvalstis, kas vēlas norīkot tehniskā novērtējuma struktūras, norīko vienu iestādi, kas atbild par tehniskā novērtējuma struktūrām (turpmāk “norīkojošā iestāde”). Norīkojošās iestādes pilda 48. panta 1. punktā un 49. pantā noteiktās prasības attiecībā uz paziņojošajām iestādēm. Norīkojošā iestāde nav tiesīga uz norīkošanu saskaņā ar 44. panta 1. punktu.

2.Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, noteikumi, kas piemērojami paziņojošajām iestādēm un paziņošanas procedūrām, attiecas arī uz norīkojošajām iestādēm un norīkošanas procedūrām. Tomēr dalībvalstis nedrīkst izmantot akreditāciju.

44. pants

TNS norīkošana, uzraudzība un izvērtēšana

1.Dalībvalstis savā teritorijā var norīkot tehniskās novērtējuma struktūras vienai vai vairākām produktu jomām, kas uzskaitītas IV pielikuma 1. tabulā. Komisija ir pilnvarota grozīt šo tabulu, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 87. pantu, ar kuriem to pielāgo tehnikas attīstībai.

Dalībvalstis paziņo Komisijai tehniskā novērtējuma struktūras nosaukumu, tās adresi un pirmajā teikumā minētās produktu jomas.

2.Komisija, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, publicē to TNS sarakstu, kas atbilst piemērojamām juridiskajām prasībām, kuras minētas 45. panta 1. un 2. punktā, un visprecīzākajā veidā norāda produktu jomas, kurām tās ir norīkotas, un visus ierobežojumus.

Komisija publicē visus saraksta atjauninājumus.

3.Norīkojošā iestāde, kas norīkota saskaņā ar 43. pantu, uzrauga savā attiecīgajā dalībvalstī norīkotās TNS darbības un kompetenci un vajadzības gadījumā to meitasuzņēmumus un apakšuzņēmējus un izvērtē tos attiecībā uz attiecīgajām šajā nodaļā noteiktajām prasībām. Norīkojošā iestāde instruē TNS, ja ir pārkāpti tiesību akti vai vienotā prakse, par ko vienojušās dalībvalstis un Komisija. Atkārtotu tiesību aktu pārkāpumu gadījumā tā var atcelt TNS norīkojumu.

Dalībvalstis informē Komisiju par savām nacionālajām TNS norīkošanas procedūrām, to darbības un kompetences uzraudzību, kā arī par jebkādām izmaiņām minētajā informācijā.

4.TNS nekavējoties un ne vēlāk kā 15 dienu laikā informē relevanto dalībvalsti un paziņoto iestādi par visām izmaiņām, kas var ietekmēt to atbilstību šajā nodaļā noteiktajām prasībām vai to spēju izpildīt šajā regulā minētos pienākumus.

5.Komisija var veikt izmeklēšanu par TNS atbilstību šajā nodaļā izklāstītajām prasībām, kā arī izmeklēt to, vai atbildīgās norīkojošās iestādes pilda savus uzraudzības pienākumus.

6.Pēc relevantās norīkojošās iestādes pieprasījuma TNS sniedz visu relevanto informāciju un dokumentus, kas vajadzīgi, lai iestāde, Komisija un dalībvalstis varētu verificēt atbilstību.

7.Ja TNS šīs regulas prasībām vairs neatbilst, dalībvalsts minētās TNS norīkojumu attiecībā uz relevanto produktu jomu atsauc un par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Piemēro 58. un 59. pantu.

45. pants

TNS piemērojamās prasības

1.TNS ir kompetenta un aprīkota veikt novērtēšanu tajā produktu jomā, attiecībā uz kuru tā ir norīkota. Darbinieki, kuri pieņem lēmumus, un vismaz puse TNS tehniski kompetento darbinieku atrodas norīkojošajā dalībvalstī.

2.TNS sava norīkojuma ietvaros pilda IV pielikuma 2. tabulā noteiktās prasības. Piemēro 50. panta 1.–5. punktu, 50. panta 6. punkta a) un b) apakšpunktu, 50. panta 7., 8. un 10. punktu un 51. pantu.

3.TNS ir jāpublisko sava struktūrshēma un iekšējo lēmumu pieņemšanas struktūru locekļu vārdi un uzvārdi.

Ja TNS 1. un 2. punktā minētajām prasībām vairs neatbilst, dalībvalsts minētās TNS norīkojumu attiecībā uz relevanto produktu jomu atsauc un par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

46. pants

TNS koordinācija

1.TNS izveido tehniskā novērtējuma organizāciju (“TNS organizācija”) saskaņā ar šo regulu.

2.TNS organizācija veic vismaz šādus uzdevumus:

(a)izpēta jaunu saskaņotu tehnisko specifikāciju potenciālu un informē Komisiju par šādu potenciālu;

(b)organizē TNS koordināciju un vajadzības gadījumā nodrošina sadarbību un apspriešanos ar citām ieinteresētajām personām;

(c)nodrošina, ka TNS dalās ar paraugprakses piemēriem, lai veicinātu lielāku efektivitāti un uzlabotu pakalpojumu sniegšanu industrijai;

(d)izstrādā un pieņem Eiropas novērtējuma dokumentus;

(e)koordinē 65. panta 2. punktā un 66. panta 1. punktā izklāstīto procedūru piemērošanu, kā arī sniedz vajadzīgo atbalstu;

(f)informē Komisiju par visiem jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas novērtējuma dokumentu sagatavošanu un 65. panta 2. punktā un66. panta 1. punktā izklāstīto procedūru interpretācijas aspektiem, un, pamatojoties uz gūto pieredzi, Komisijai ierosina uzlabojumus;

(g)paziņo Komisijai un dalībvalstij, kas norīkojusi konkrēto TNS, par visiem novērojumiem attiecībā uz kādu TNS, kas nepilda savus uzdevumus saskaņā ar 65. panta 2. punktā un 66. panta 1. punktā izklāstītajām procedūrām;

(h)katru gadu ziņo Komisijai par iepriekšminēto uzdevumu izpildi un jo īpaši par TNS ģeogrāfisko sadalījumu, Eiropas novērtējuma dokumenta izstrādes uzdevumu sadali TNS, TNS sniegumu un neatkarīgumu; un

(i)nodrošina, ka pieņemtie Eiropas novērtējuma dokumenti un atsauces uz Eiropas tehniskajiem novērtējumiem ir publiski pieejami visās ES valodās.

Šo uzdevumu veikšanai TNS organizācija izveido sekretariātu.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka TNS iegulda TNS organizācijā finanšu resursus un cilvēkresursus. Katras TNS ieguldījuma vērtība nedrīkst būt mazāka par 2 % no tās gada budžeta vai apgrozījuma.

4.Svērums TNS organizācijas lēmumu pieņemšanas procesā nav atkarīgs no TNS finansiālā ieguldījuma, izstrādāto Eiropas novērtējuma dokumentu skaita vai TNS izdoto Eiropas tehnisko novērtējumu skaita.

5.Komisiju aicina piedalīties visās TNS organizācijas sanāksmēs.

6.Komisija var noteikt, ka TNS organizācijai, lai tā varētu saņemt finansējumu, neatkarīgi no tā, vai to piešķir ar dotācijām vai publiskā iepirkuma konkursiem, ir jāizpilda noteiktas organizatoriskās un snieguma prasības, tostarp attiecībā uz TNS taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu.

VI NODAĻA

PAZIŅOJOŠĀS IESTĀDES UN PAZIŅOTĀS STRUKTŪRAS

47. pants

Paziņošana

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm struktūras, kas ir pilnvarotas šīs regulas vajadzībām veikt trešo personu uzdevumus snieguma novērtēšanā un verificēšanā, atbilstības novērtēšanā un vidiskās ilgtspējas aprēķinu verifikācijā (turpmāk “paziņotās struktūras”).

Dalībvalstis informē Komisiju par savām nacionālajām procedūrām to struktūru novērtēšanai un paziņošanai, kuras jāpilnvaro veikt minētos uzdevumus. Komisija šo informāciju publisko.

48. pants

Paziņojošās iestādes

1.Dalībvalstis norīko paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par to procedūru izstrādi un veikšanu, kas ir vajadzīgas, lai novērtētu un paziņotu struktūras, kuras šīs regulas vajadzībām ir pilnvarotas veikt trešo personu uzdevumus novērtēšanas un verifikācijas procesā, kā arī ir atbildīga par paziņoto struktūru uzraudzību, tostarp par to atbilstību 50. pantā noteiktajām prasībām.

2.Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 II nodaļu. Dalībvalstis savu valsts akreditācijas struktūru instruē par pamatu akreditācijai ņemt tikai precīzu juridisko struktūru, kas piesakās uz akreditāciju, un minēto struktūru novērtēt attiecībā pret relevantajām šajā regulā noteiktajām prasībām un uzdevumiem.

3.Ja paziņojošā iestāde 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzīšanu deleģē kādai struktūrai, kas nav valdības struktūra, minētajai struktūrai ir jābūt juridiskai personai un jāatbilst 49. pantā noteiktajām prasībām. Turklāt tai jāveic pasākumi, lai spētu atbildēt par saistībām, kas izriet no tās darbībām.

4.Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 2. un 3. punktā minētās struktūras veiktajiem uzdevumiem.

5.Komisija organizē pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku, un paziņojošām iestādēm.

49. pants

Paziņojošām iestādēm piemērojamās prasības

1.Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nerastos nekādi interešu konflikti ar paziņotajām struktūrām.

2.Paziņojošā iestāde ir organizēta un darbojas tā, lai nodrošinātu tās darbību objektivitāti un taisnīgumu.

3.Paziņojošā iestāde ir organizēta tā, lai visus lēmumus par tādas struktūras paziņošanu, kura jāpilnvaro veikt trešās personas uzdevumus novērtēšanas un verifikācijas procesā, pieņem kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.

4.Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic darbības, ko veic paziņotās struktūras, kā arī nesniedz konsultācijas, kas saistītas ar komerciāliem vai konkurences apsvērumiem.

5.Paziņojošā iestāde saglabā iegūtās informācijas konfidencialitāti. Tomēr pēc pieprasījuma tā ar informāciju par paziņotajām struktūrām apmainās ar Komisiju, citu dalībvalstu paziņojošajām iestādēm un citām relevantām valsts iestādēm.

6.Paziņojošajai iestādei ir pietiekami daudz kompetentu darbinieku un pietiekams finansējums uzdevumu pienācīgai izpildei. Komisija attiecīgā gadījumā attiecībā uz konkrētiem atbilstības novērtēšanas uzdevumiem var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka minimālo pilna laika ekvivalentu skaitu, ko uzskata par pietiekamu paziņoto struktūru pienācīgai uzraudzībai. Ja uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra vai 48. panta 3. punktā minēta struktūra, šis minimālais skaits ir piemērojams minētajai struktūrai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

50. pants

Paziņotajām struktūrām piemērojamās prasības

1.Paziņošanas vajadzībām atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 2.–11. punktā noteiktajām prasībām.

2.Atbilstības novērtēšanas struktūra ir izveidota saskaņā ar valsts tiesību aktiem un ir juridiska persona.

3.Atbilstības novērtēšanas struktūra ir neatkarīga no organizācijas vai produkta, ko tā novērtē.

Tai nav nekādu uzņēmējdarbības saišu ar organizācijām, kuras ir ieinteresētas tās novērtētajos produktos, ražotājos, to tirdzniecības partneros vai investējošajos akcionāros, kā arī ar citām paziņotajām struktūrām un to darījumdarbības asociācijām, mātesuzņēmumiem vai meitasuzņēmumiem. Tas neliedz paziņotajai struktūrai veikt konkurējošu ražotāju novērtēšanu un verifikāciju.

Struktūra, kas pieder darījumdarbības asociācijai vai profesionālajai federācijai, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti tās novērtējamo produktu izstrādē, ražošanā, nodrošināšanā, montāžā, lietošanā vai uzturēšanā, var tikt uzskatīta par šādu neatkarīgu struktūru, ja ir demonstrēta tās neatkarība un interešu konflikta neesība.

4.Paziņotā struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par trešās personas uzdevumu veikšanu novērtēšanas un verifikācijas procesā, nav novērtējamo produktu izstrādātāji, ražotāji, piegādātāji, importētāji, izplatītāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai uzturēšanas darbu veicēji, ne arī minēto personu pārstāvji. Tas neliedz novērtējamos produktus lietot paziņotās struktūras operācijām vai produktus lietot personīgām vajadzībām.

Paziņotā struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par trešās personas uzdevumu veikšanu novērtēšanas un verifikācijas procesā, nedrīkst tieši iesaistīties minēto produktu izstrādē, ražošanā vai konstruēšanā, tirdzniecībā, uzstādīšanā, lietošanā vai uzturēšanā un nedrīkst pārstāvēt puses, kas iesaistītas minētajās darbībās. Tās neiesaistās nekādās darbībās, kas var būt pretrunā ar to lēmuma neatkarību un integritāti attiecībā uz darbībām, attiecībā uz kurām tās paziņotas, un nesniedz konsultāciju pakalpojumus.

Paziņotā struktūra nodrošina, ka tās mātesuzņēmuma vai māsasuzņēmuma, meitasuzņēmumu vai apakšuzņēmēju darbības neietekmē tās novērtēšanas un/vai verifikācijas darbību konfidencialitāti, objektivitāti un taisnīgumu.

Apakšuzņēmējam vai meitasuzņēmumam nevar deleģēt izveidot un pārraudzīt iekšējās procedūras, vispārējo politiku, rīcības kodeksus vai citus iekšējos noteikumus, piešķirt darbiniekiem konkrētus uzdevumus un pieņemt lēmumus par atbilstības novērtējumu.

5.Paziņotā struktūra un tās darbinieki trešās personas uzdevumus novērtēšanas un verifikācijas procesā veic ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā, un to dara bez jebkāda spiediena un pamudinājumiem, galvenokārt finansiāliem, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtēšanas un/vai verifikācijas darbību rezultātus, jo īpaši no to personu vai personu grupu puses, kuras ir ieinteresētas minēto darbību rezultātos.

6.Paziņotā struktūra ir spējīga veikt trešās personas uzdevumus novērtēšanas un verifikācijas procesā, kuri šai iestādei uzdoti saskaņā ar V pielikumu un kuru veikšanai tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus paziņotā struktūra veic pati vai arī kāds tās vārdā un uz tās atbildību.

Paziņotās struktūras rīcībā vienmēr un visām novērtēšanas un verifikācijas sistēmām un produktu veidiem vai kategorijām, būtiskajiem raksturlielumiem un uzdevumiem, attiecībā uz ko tā ir paziņota, ir šādi elementi:

(a)vajadzīgie darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstošu pieredzi, lai veiktu trešās personas uzdevumus novērtēšanas un verifikācijas procesā. Darbinieki, kas ir atbildīgi par novērtēšanas lēmumu pieņemšanu, ir nodarbināti paziņotajā struktūrā saskaņā ar paziņojošās dalībvalsts valsts tiesību aktiem, un tiem nav nekādu citu potenciāli konfliktējošu lojalitātes pienākumu vai iespējamu interešu konfliktu, viņi ir kompetenti verificēt citu darbinieku, ārējo ekspertu vai apakšuzņēmēju veiktos novērtējumus. Viņu skaits ir pietiekams, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un konsekventu pieeju atbilstības novērtējumiem;

(b)to procedūru vajadzīgais apraksts, saskaņā ar kurām īsteno atbilstības novērtēšanas procesu; tas nodrošina šo procedūru pārredzamību un reproducējamību. Tas ietver kvalifikācijas matricu, kas relevantos darbiniekus, viņu attiecīgo statusu un uzdevumus atbilstības novērtēšanas struktūrā savieto ar atbilstības novērtēšanas uzdevumiem, attiecībā uz kuriem struktūra plāno tikt paziņota;

(c)pienācīga politika un procedūras, ar ko uzdevumi, kurus struktūra veic kā paziņotā struktūra, ir nodalīti no pārējām darbībām;

(d)vajadzīgās procedūras darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, konkrētās produkta tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

Paziņotajai struktūrai ir līdzekļi, kas nepieciešami, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus, kuri saistīti ar darbībām, attiecībā uz kurām tā plāno tikt pienācīgi paziņota, un tai ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam vai iekārtām.

7.Darbiniekiem, kuri atbildīgi par to darbību veikšanu, attiecībā uz kurām struktūra plāno tikt paziņota, ir:

(a)laba tehniskā un profesionālā apmācība par visiem trešās personas uzdevumiem novērtēšanas un verifikācijas procesā relevantajā jomā, attiecībā uz kuru struktūra ir paziņota;

(b)apmierinošas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamajiem novērtējumiem un verifikācijām un pienācīgas pilnvaras veikt šādas operācijas;

(c)pienācīgas zināšanas un sapratne par piemērojamajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām un relevantajiem regulas noteikumiem;

(d)nepieciešamās spējas sagatavot sertifikātus, dokumentāciju un ziņojumus, kas demonstrē, ka novērtējumi un verifikācijas ir veikti.

8.Tiek garantēts, ka struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas veic novērtēšanu, rīkojas taisnīgi.

Atalgojums, ko saņem struktūras augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas veic novērtēšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9.Paziņotā struktūra nokārto tiesisko apdrošināšanu, ja vien atbildību saskaņā ar valsts tiesību aktiem neuzņemas dalībvalsts vai ja vien dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par veikto novērtējumu un/vai verifikāciju.

10.Paziņotās struktūras darbinieku pienākums ir glabāt dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kura iegūta, veicot V pielikumā minētos uzdevumus, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts kompetentajām administratīvajām iestādēm, kurā tiek veiktas struktūras darbības. Īpašumtiesības tiek aizsargātas.

11.Paziņotā struktūra nodrošina, ka tās darbinieki, kuri veic novērtēšanu, ir informēti par relevantajām standartizācijas darbībām, un tā piedalās darbībās, ko veic saskaņā ar šo regulu izveidotā paziņoto struktūru koordinācijas grupa, un nodrošina, ka tās darbinieki, kuri veic novērtēšanu, ir informēti par minētajām darbībām, un minētās grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus izmanto kā vispārīgus norādījumus.

51. pants

Atbilstības prezumpcija

Prezumē, ka atbilstības novērtēšanas struktūra, kura pilnvarojama veikt trešās personas uzdevumus novērtēšanas un verifikācijas procesā un kura pierāda savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti relevantajos saskaņotajos standartos, atsauces uz kuriem publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai to daļām, atbilst 50. panta prasībām, ciktāl minētās prasības aptver piemērojamie saskaņotie standarti.

52. pants

Oficiāls iebildums

Ja dalībvalstij vai Komisijai ir oficiāls iebildums pret 51. pantā minētajiem saskaņotajiem standartiem, piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. panta noteikumus.

53. pants

Paziņoto struktūru meitasuzņēmumi un apakšuzņēmēji

1.Ja paziņotā struktūra slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar trešās personas uzdevumiem novērtēšanas un verifikācijas procesā vai izmanto meitasuzņēmumu, tā pārliecinās, ka apakšuzņēmējs vai meitasuzņēmums atbilst 50. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

2.Paziņotā struktūra uzņemas pilnu atbildību par apakšuzņēmēju vai meitasuzņēmumu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie iedibināti. Relevantās paziņotās struktūras ievieš procedūras savu apakšuzņēmēju vai meitasuzņēmumu kompetences, darbību un snieguma pastāvīgai uzraudzībai, ņemot vērā 50. panta 6. punkta b) apakšpunktā minēto kvalifikācijas matricu.

3.Par darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt meitasuzņēmums tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4.Paziņotā struktūra saglabā relevantos dokumentus par ikviena apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtējumu un uzraudzību un to saskaņā ar V pielikumu veiktajiem uzdevumiem, lai tos varētu uzrādīt paziņojošajai iestādei.

54. pants

Tādu kompleksu izmantošana, kas atrodas ārpus paziņotās struktūras testēšanas laboratorijas

1.Pēc ražotāja pieprasījuma un ja to attaisno tehniski, ekonomiski vai loģistikas iemesli, paziņotās struktūras var nolemt veikt V pielikumā minētos testus attiecībā uz novērtēšanas un verifikācijas sistēmu “1+”, “1” un “3” vai uzdot šādu testu veikšanu savā pārraudzībā vai nu ražotāja ražotnēs, izmantojot ražotāja iekšējās laboratorijas testēšanas aprīkojumu, vai ar – ražotāja iepriekšēju piekrišanu – ārējā laboratorijā, izmantojot minētās laboratorijas testēšanas aprīkojumu.

Paziņotās struktūras, kuras veic šādus testus, ir konkrēti norīkotas kā kompetentas strādāt ārpus pašu testēšanas kompleksiem, un šajā ziņā tās pilda 50. pantā noteiktās prasības.

2.Pirms 1. punktā minēto testu veikšanas paziņotās struktūras verificē, vai ir izpildītas testēšanas metodes prasības, un novērtē, vai:

(a)testēšanas aprīkojumam ir piemērota kalibrēšanas sistēma un vai ir nodrošināta mērījumu izsekojamība; un

(b)ir nodrošināta testēšanas rezultātu kvalitāte.

Paziņotās struktūras uzņemas pilnu atbildību par testiem kopumā, tostarp par kalibrēšanas un mērījumu precizitāti un izsekojamību, kā arī par testēšanas rezultātu ticamību.

55. pants

Pieteikums uz paziņošanu

1.Struktūra, kas pilnvarojama veikt trešās personas uzdevumus novērtēšanas un verifikācijas procesā, iesniedz pieteikumu uz paziņošanu paziņojošai iestādei dalībvalstī, kurā tā ir iedibināta.

2.Pieteikumam pievieno veicamo darbību aprakstu, novērtēšanas un/vai verifikācijas procesus, attiecībā uz kuriem struktūra sevi uzskata par kompetentu, 50. panta 6. punkta b) apakšpunktā minēto kvalifikācijas matricu, akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, kuru izdevusi valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un kurā apstiprināts, ka šī struktūra atbilst 50. pantā noteiktajām prasībām. Akreditācijas sertifikāts attiecas tikai uz konkrēto atbilstības novērtēšanas struktūru, kas piesakās uz paziņošanu, un tajā neņem vērā mātesuzņēmuma vai māsasuzņēmuma spējas vai darbiniekus. Bez relevantajiem saskaņotajiem standartiem tā pamatā ir konkrētās prasības un novērtēšanas uzdevumi.

3.Ja attiecīgajai struktūrai akreditācijas sertifikāta nav, tā paziņojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas vajadzīgi, lai verificētu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 50. pantā noteiktajām prasībām.

56. pants

Paziņošanas procedūra

1.Paziņojošās iestādes var paziņot tikai tās struktūras, kas ir izpildījušas 50. pantā noteiktās prasības.

2.Tās Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo, izmantojot Komisijas izstrādāto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas rīku.

Izņēmuma gadījumos, kuri minēti VI pielikumā un kuriem attiecīgs elektronisks rīks nav pieejams, ir akceptējama paziņojuma cietā kopija.

3.Paziņojumā norāda veicamo funkciju pilnu aprakstu, atsauci uz relevantajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām un V pielikumā minētās sistēmas vajadzībām – būtiskos raksturlielumus, attiecībā uz kuriem iestāde ir kompetenta.

Taču VI pielikumā noteiktajos gadījumos atsauce uz relevantajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām nav vajadzīga.

4.Ja paziņošana netiek veikta, par pamatu izmantojot 55. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde sniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm visus dokumentāros pierādījumus, kas apliecina struktūras kompetenci, un informē par kārtību, kas ieviesta, lai nodrošinātu, ka struktūra tiks regulāri uzraudzīta un arī turpmāk atbildīs 50. pantā noteiktajām prasībām.

5.Paziņojums kļūst derīgs tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav izteikušas iebildumus divās nedēļās pēc paziņošanas, ja izmanto akreditācijas sertifikātu, vai divos mēnešos pēc paziņošanas, ja akreditācijas sertifikātu neizmanto.

Paziņojums kļūst derīgs nākamajā dienā pēc tam, kad Komisija struktūru ir iekļāvusi 57. panta 2. punktā minētajā paziņoto struktūru sarakstā. Komisija struktūru sarakstā neiekļauj, ja tai ir vai kļūst zināms, ka relevantā struktūra neatbilst 50. pantā noteiktajām prasībām.

6.Attiecīgā struktūra var veikt paziņotās struktūras darbības tikai pēc tam, kad paziņojums ir kļuvis derīgs. Tikai šādu struktūru uzskata par paziņotu struktūru šīs regulas vajadzībām.

7.Par jebkādām turpmākām relevantām paziņojuma izmaiņām paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

57. pants

Paziņoto struktūru identifikācijas numuri un saraksti

1.Komisija katrai paziņotajai struktūrai piešķir identifikācijas numuru.

Tā piešķir tikai vienu šādu numuru arī tad, ja struktūra ir paziņota vairāku Savienības tiesību aktu ietvaros.

2.Komisija dara publiski pieejamu sarakstu, kurā uzskaitītas saskaņā ar šo regulu paziņotās struktūras, arī tām piešķirtie identifikācijas numuri, un darbības, attiecībā uz kurām tās ir paziņotas, jo īpaši izmantojot Komisijas izstrādāto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas rīku.

Komisija nodrošina šāda saraksta atjaunināšanu.

58. pants

Izmaiņas paziņojumā

1.Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 50. pantā noteiktajām prasībām vai ka tā nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde paziņojumu attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc atkarībā no tā, kādā mērā attiecīgā struktūra nav spējusi nodrošināt atbilstību minētajām prasībām vai pildīt minētos pienākumus.

2.Ja paziņojums ir atsaukts, ierobežots vai apturēts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, attiecīgā paziņojošā dalībvalsts veic attiecīgus pasākumus, ar ko nodrošina, ka minētās struktūras lietas tiek nodotas citai paziņotajai struktūrai vai arī tos pēc pieprasījuma dara pieejamus atbildīgajām paziņojošajām un tirgus uzraudzības iestādēm.

59. pants

Paziņoto struktūru kompetences apšaubīšana

1.Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās struktūras kompetenci vai tās pastāvīgu atbilstību prasībām un pienākumiem, kas tai jāpilda.

2.Paziņojošā dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgās struktūras paziņojuma pamatojumu vai tās kompetences saglabāšanu.

3.Komisija nodrošina, ka visa izmeklēšanas gaitā saņemtā sensitīvā informācija tiek apstrādāta kā konfidenciāla.

60. pants

Paziņoto struktūru operacionālie pienākumi

1.Saskaņā ar V pielikumu paziņotās struktūras:

(a)novērtē produktu sniegumu un atbilstību,

(b)verificē produktu un ražotāja atbilstību,

(c)verificē produktu snieguma konstantumu,

(d)verificē ražotāja veiktos vidiskās ilgtspējas aprēķinus.

Minētie uzdevumi turpmāk tiek saukti par “novērtējumiem un verifikācijām”.

2.Novērtējumus un verifikācijas veic tā, lai attiecībā uz ražotāju tiktu nodrošināta pārredzamība, un tās veic samērīgi, lai ekonomikas operatoriem netiktu uzlikts nevajadzīgs slogs. Paziņotās struktūras savas darbības veic, ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, konkrētās produkta tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

Veicot iepriekš minēto, paziņotās struktūras tomēr ievēro produktam ar šo regulu paredzēto stingrības pakāpi un produkta nozīmi visu būvēm izvirzīto pamatprasību izpildē.

3.Ja, veicot ražotnes un rūpnīcas ražošanas procesa kontroles sākotnējo inspekciju, paziņotā struktūra konstatē, ka ražotājs nav nodrošinājis saražotā produkta snieguma konstantumu un atbilstību, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu pienācīgus korektīvos pasākumus, un neizdod sertifikātu.

4.Ja, veicot uzraudzību, lai verificētu saražotā produkta snieguma konstantumu un atbilstību, paziņotā struktūra konstatē, ka produkta sniegums vairs nav tāds pats kā produkta tipam, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu pienācīgus korektīvos pasākumus, un vajadzības gadījumā sertifikātu atceļ vai anulē.

5.Ja korektīvie pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra sertifikātus attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc.

6.Pieņemot lēmumus par novērtējumu, arī lemjot par vajadzību apturēt vai atsaukt sertifikātu vai apstiprinājuma lēmumus, ņemot vērā iespējamas neatbilstības, paziņotās struktūras izmanto skaidrus un iepriekš noteiktus kritērijus.

7.Paziņotās struktūras nodrošina, ka darbinieki, kas veic dažādus novērtēšanas uzdevumus, tiek rotēti.

61. pants

Paziņotajām struktūrām piemērojamie informēšanas pienākumi

1.Paziņotās struktūras informē paziņojošo iestādi par:

(a)sertifikātu atteikšanu, ierobežošanu, atcelšanu vai anulēšanu;

(b)visiem apstākļiem, kas ietekmē paziņojuma darbības jomu un nosacījumus;

(c)pieprasījumiem sniegt informāciju par novērtējumiem un/vai verifikācijām, kurus tās saņēmušas no tirgus uzraudzības iestādēm; un

(d)pēc pieprasījuma – par trešās personas uzdevumiem saskaņā ar novērtēšanas un verifikācijas sistēmām, kas veikti to paziņojuma darbības jomā, un visām citām veiktajām darbībām, arī pārrobežu darbībām un apakšlīgumu slēgšanu.

2.Paziņotās struktūras sniedz citām struktūrām, kuras paziņotas atbilstīgi šai regulai un veic līdzīgus trešās personas uzdevumus saskaņā ar novērtēšanas un verifikācijas sistēmām, un attiecībā uz produktiem, kurus aptver tā pati saskaņotā tehniskā specifikācija, relevantu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un – pēc pieprasījuma – arī pozitīviem šo novērtējumu un verifikāciju rezultātiem, jo īpaši par sertifikātu vai testēšanas pārskatu atteikšanu, ierobežošanu, atcelšanu vai anulēšanu. Pēc citu paziņoto struktūru vai iestādes pieprasījuma paziņotā struktūra apstiprina tās izdoto sertifikātu vai testēšanas pārskatu statusu.

3.Ja Komisija vai kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāde iesniedz pieprasījumu paziņotajai struktūrai, kas iedibināta citas dalībvalsts teritorijā, saistībā ar minētās paziņotās struktūras veiktu novērtējumu, tā nosūta minētā pieprasījuma kopiju šīs citas dalībvalsts paziņojošajai iestādei. Attiecīgā paziņotā struktūra uz pieprasījumu atbild nekavējoties un ne vēlāk kā 15 dienu laikā. Paziņojošā iestāde nodrošina, ka paziņotā struktūra izpilda šādus pieprasījumus, ja vien nav likumīga iemesla to nedarīt.

4.4.Paziņotās struktūras attiecīgi sniedz attiecīgajai tirgus uzraudzības vai paziņojošajai iestādei pierādījumus par visu turpmāk minēto:

(a)cita paziņotā struktūra nepilda 50. pantā noteiktās prasības vai savus pienākumus;

(b)tirgū laists produkts neatbilst šai regulai;

(c)tirgū laists produkts sava fiziskā stāvokļa dēļ var radīt nopietnu risku.

62. pants

Īstenošanas akti par paziņoto struktūru pienākumiem un tiesībām

Ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu šīs regulas saskaņotu piemērošanu, un tikai tiktāl, ciktāl nepieciešams, lai novērstu atšķirīgu praksi, kas rada nevienlīdzīgu attieksmi pret ekonomikas operatoriem un nevienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmējiem, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros detalizēti norāda, kā pildāmi paziņoto struktūru pienākumi, kas izklāstīti 60. un 61. pantā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 88. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

63. pants

Paziņoto struktūru koordinācija

Komisija nodrošina, ka starp struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar 47. pantu, tiek iedibināta pienācīga koordinācija un sadarbība un ka koordinācija un sadarbība tiek pienācīgi realizēta paziņoto struktūru grupas formā. Panta 1. punktā minēto koordinācijas un sadarbības grupu mērķis ir nodrošināt saskaņotu šīs regulas piemērošanu.

Paziņotās struktūras minētās grupas darbā piedalās tieši vai ar norīkotu pārstāvju starpniecību.

Paziņotās struktūras minētās grupas sagatavotos administratīvos lēmumus un dokumentus izmanto kā vispārīgus norādījumus.

VII NODAĻA

VIENKĀRŠOTĀS PROCEDŪRAS

64. pants

Pienācīgas tehniskās dokumentācijas izmantošana

1.Ražotājs tipa testēšanu var aizstāt ar pienācīgu tehnisko dokumentāciju, kura pierāda, ka:

(a)attiecībā uz vienu vai vairākiem produkta, ko ražotājs laiž tirgū, būtiskiem raksturlielumiem, minētais produkts uzskatāms par tādu, kas sasniedz konkrētu snieguma līmeni vai klasi, bez testēšanas vai aprēķiniem vai bez tālākas testēšanas vai aprēķiniem saskaņā ar nosacījumiem, kas šajā nolūkā noteikti relevantajā saskaņotajā specifikācijā vai Komisijas aktā ; vai

(b)produkts, ko aptver saskaņota tehniskā specifikācija un ko ražotājs laiž tirgū, ir sistēma, ko veido priekšmeti, kurus ražotājs samontē, rūpīgi ievērojot precīzas instrukcijas, atsevišķu priekšmetu gadījumā arī saderīguma kritērijus, kurus sniedzis šādas sistēmas vai šādas sistēmas komponenta nodrošinātājs, kas minēto sistēmu vai minēto priekšmetu jau ir testējis attiecībā uz vienu vai vairākiem būtiskiem raksturlielumiem saskaņā ar relevanto saskaņoto tehnisko specifikāciju. Ja minētie nosacījumi ir izpildīti un ražotājs ir verificējis, ka nodrošinātāja norādītie saderīguma kritēriji ir precīzi izpildīti, ražotājs ir tiesīgs deklarēt sniegumu, kas atbilst visiem vai daļai tam nodrošinātās sistēmas vai priekšmeta testēšanas rezultātiem.

2.Ja 1. punktā minētais produkts pieder produktu saimei vai kategorijai, kurai piemērojama novērtēšanas un verifikācijas sistēma “1+” vai “1”, kā noteikts V pielikumā, paziņotā struktūra vai TNS papildus V pielikumā noteiktajiem uzdevumiem novērtē un sertificē 1. punktā minēto pienākumu pareizu izpildi.

65. pants

Vienkāršoto procedūru izmantošana mikrouzņēmumos

1.Mikrouzņēmumi, kas ražo produktus, kurus aptver saskaņota tehniskā specifikācija, ar produktiem, kuriem piemērojama sistēma “3”, var apieties saskaņā ar sistēmas “4” noteikumiem. Ja ražotājs izmanto šo vienkāršoto procedūru, tas pierāda produkta atbilstību piemērojamajām prasībām, izmantojot specifisku tehnisko dokumentāciju.

2.Šā panta prasību izpildi novērtē un apliecina TNS vai paziņotā struktūra.

66. pants

Pēc pasūtījuma izgatavoti produkti, kas saražoti neindustriālā ražošanas procesā

1.Attiecībā uz produktiem, kurus aptver saskaņota tehniskā specifikācija un kuri ir izgatavoti individuāli vai pēc pasūtījuma neindustriālā ražošanas procesā pēc īpaša pasūtījuma un uzstādīti vienā identificētā būvē, ražotāji, kas atbild arī par minēto produktu drošu iebūvēšanu būvēs, V pielikumā noteiktās piemērojamās sistēmas snieguma novērtējuma daļu var aizstāt ar specifisku tehnisko dokumentāciju, kas pierāda minētā produkta atbilstību piemērojamām prasībām un sniedz datus, kas līdzvērtīgi tiem, kas prasīti ar šo regulu un piemērojamajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām. Līdzvērtība ir nodrošināta, ja visi vajadzīgie dati vai visas prasības, kas attiecas uz konkrēto būvi un tās demontāžu nākotnē, arī tajā uzstādīto produktu atkalizmantošanu, pārražošanu un reciklēšanu, tiek sniegti vai izpildīti, izmantojot vismodernākā paņēmiena metodes.

2.Paziņotā struktūra vai TNS papildus V pielikumā noteiktajiem uzdevumiem novērtē un sertificē 1. punktā minēto pienākumu pareizu izpildi.

67. pants

Citas paziņotās struktūras veikta novērtējuma un verifikācijas atzīšana

1.Paziņotā struktūra (turpmāk “atzīstošā paziņotā struktūra”) var atturēties no noteikta priekšmeta novērtēšanas un verifikācijas, kas jāveic saskaņā ar šo regulu, un var atzīt novērtējumu un verifikāciju, ko attiecībā uz to pašu ekonomikas operatoru veikusi cita paziņotā struktūra, ja:

(a)cita paziņotā struktūra priekšmetu ir novērtējusi un verificējusi pareizi, kas, lai gan ir atspēkojams, ir jāpieņem, ja attiecīgajā ziņojumā nav informācijas, kas liecinātu par kļūdu;

(b)starp abām paziņotajām struktūrām ir noslēgta vienošanās, kas tām uzliek par pienākumu dalīties ar visu informāciju par novērtēšanu un verifikāciju un to attiecīgajiem sertifikātiem un ziņojumiem;

(c)novērtētais vai verificētais ekonomikas operators piekrīt dalīties ar visiem relevantajiem datiem un dokumentiem ar atzīstošo paziņoto struktūru;

(d)sertifikāta derīguma termiņš ir ierobežots līdz otras paziņotās struktūras izdotā sertifikāta derīguma termiņa beigām.

Šis punkts attiecas arī uz testēšanas pārskatiem, pēc kuriem nav izdots sertifikāts, un uz vidiskās ilgtspējas aprēķina novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar Regulu (ES) ... [Regula par ilgtspējīgu produktu ekodizainu].

2.Ja paziņotā struktūra vēlas atzīt citas paziņotās struktūras veiktu novērtējumu vai pārbaudi attiecībā uz ekonomikas operatoru, par kuru ir atbildīga tikai šī cita paziņotā struktūra (turpmāk “otrs ekonomikas operators”), un ja starp abiem ekonomikas operatoriem ir noslēgta papildu vienošanās, kas nodrošina brīvu visas informācijas apriti starp tiem un paziņotajām struktūrām, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, atzīšana ir iespējama tikai attiecībā uz:

(a)otra ekonomikas operatora, proti, piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja, un tā attiecīgo piegādāto preču vai pakalpojumu vidiskās ilgtspējas aprēķina verifikāciju, vai

(b)komponentiem, ja no tiem nesastāv viss produkts.

Šis punkts attiecas arī uz vidiskās ilgtspējas aprēķina novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar Regulu (ES) ... [Regula par ilgtspējīgu produktu ekodizainu].

VIII NODAĻA

TIRGUS UZRAUDZĪBA UN DROŠĪBAS PROCEDŪRAS

68. pants

Sūdzību portāls

1.Komisija izveido sistēmu, kas ļauj ikvienai fiziskai vai juridiskai personai dalīties ar sūdzībām vai ziņojumiem, kas saistīti ar iespējamām neatbilstībām šai regulai.

2.Ja Komisija sūdzību vai ziņojumu uzskata par relevantu un pamatotu, tā uzdod tirgus uzraudzības iestādei veikt sekojumpasākumus attiecībā uz relevanto fizisko vai juridisko personu saskaņā ar Regulas (Es) 2019/1020 11. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

69. pants

Kompetentās iestādes

1.Dalībvalstis no savām tirgus uzraudzības iestādēm norīko vienu vai vairākas “kompetentās iestādes”, kurām ir konkrētās zināšanas, kas vajadzīgas, lai novērtētu produktus gan tehniski, gan juridiski.

2.Dalībvalstis no savām kompetentajām iestādēm norīko “valsts kompetento iestādi”, kas ir kontaktpunkts saziņai ar citām dalībvalstīm.

70. pants

Procedūra neatbilstību gadījumā

1.Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādei ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka noteikti produkti, kurus aptver būvizstrādājumu standarts vai attiecībā uz kuriem ir izdots Eiropas tehniskais novērtējums, vai to ražotājs neatbilst prasībām, tā veic attiecīgā produkta un ražotāja izvērtējumu, aptverot attiecīgās šajā regulā noteiktās prasības. Relevantie ekonomikas operatori pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Ja, veicot minēto izvērtējumu, tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka produkti vai to ražotājs neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām un pienākumiem, tā nekavējoties lūdz relevantos ekonomikas operatorus veikt viss vajadzīgās un samērīgās korektīvās darbības, lai panāktu produktu vai paša atbilstību minētajām prasībām un pienākumiem vai lai tos izņemtu no tirgus vai atsauktu , un to dara saprātīgā termiņā un proporcionāli neatbilstības veidam un smagumam. Korektīvās darbības, kas ekonomikas operatoriem jāveic, var ietvert Regulas (ES) 2019/1020 16. panta 3. punktā minētās darbības.

Tirgus uzraudzības iestāde attiecīgi informē paziņotās struktūras, ja tās ir iesaistītas.

2.Ja tirgus uzraudzības iestāde uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar tās valsts teritoriju, tā ar valsts kompetentās iestādes starpniecību informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par izvērtējuma rezultātiem un par darbībām, ko tā pieprasījusi no ekonomikas operatoriem.

3.Ekonomikas operatori veic visas vajadzīgās korektīvās darbības attiecībā uz visiem produktiem, ko tie ir darījuši pieejamus Savienības tirgū.

4.Ja attiecīgie ekonomikas operatori 1. punkta otrajā daļā minētajā termiņā neveic pienācīgas korektīvās darbības vai ja neatbilstība joprojām saglabājas, tirgus uzraudzības iestāde veic visus pagaidu vai galīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka produkti tiek darīti pieejami tirgū, vai lai produktus izņemtu no tirgus, vai tos atsauktu.

Tirgus uzraudzības iestāde par minētajiem pasākumiem nekavējoties informē sabiedrību un ar valsts kompetentās iestādes starpniecību Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5.Šā panta 4. punkta pēdējā teikumā minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši neatbilstīgo produktu identificēšanai vajadzīgos datus, ziņas par produktu izcelsmi, iespējamās neatbilstības veidu un ar to saistīto apdraudējumu, veikto nacionālo pasākumu veidu un ilgumu, kā arī relevantā ekonomikas operatora iesniegtos argumentus. Tirgus uzraudzības iestādes norāda vienu no šādiem neatbilstības iemesliem:

(a)produktu nespēja sasniegt deklarēto sniegumu un/vai izpildīt prasības, kas saistītas ar šajā regulā noteikto būvēm izvirzīto pamatprasību izpildi;

(b)ražotāja nespēja izpildīt pienākumus;

(c)saskaņoto tehnisko specifikāciju vai Eiropas novērtējuma dokumenta nepilnības.

6.Citas dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura procedūru iniciējusi, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem pieņemtajiem pasākumiem un sniedz jebkādu savā rīcībā esošu papildus informāciju, kas saistīta ar attiecīgo produktu neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt paziņotajiem nacionālajiem pasākumiem, informē par saviem iebildumiem.

7.Ja divos mēnešos pēc 4. punktā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav izteikusi iebildumus pret pagaidu pasākumu, ko kāda dalībvalsts veikusi saistībā ar attiecīgo produktu, minēto pasākumu uzskata par pamatotu.

8.Pārējās dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz attiecīgo produktu vai ražotāju nekavējoties tiek veikti pienācīgi ierobežojošie pasākumi, piemēram, produktu izņemšana no tirgus.

71. pants

Savienības drošības procedūra

1.Ja, pabeidzot 70. panta 4. punktā noteikto procedūru, tiek celti iebildumi pret kādas dalībvalsts veiktu pasākumu vai ja Komisija uzskata, ka kāds nacionālais pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties uzsāk apspriešanos ar dalībvalstīm un relevantajiem ekonomikas operatoriem un veic nacionālā pasākuma izvērtējumu. Pamatojoties uz minētā izvērtējuma rezultātiem, Komisija ar īstenošanas aktu lemj, vai pasākums ir pamatots vai ne.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 88. panta 1. punktā.

Komisija savu lēmumu adresē visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to tām un relevantajiem ekonomikas operatoriem.

2.Ja nacionālais pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu neatbilstīgā produkta izņemšanu no sava tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju. Ja nacionālais pasākums tiek atzīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts šo pasākumu atceļ.

3.Ja nacionālo pasākumu uzskata par pamatotu un produkta vai tā ražotāja neatbilstība ir attiecināma uz trūkumiem būvizstrādājumu standartos, kas minēti šīs direktīvas 70. panta 5. punkta c) apakšpunktā, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantā paredzēto procedūru.

72. pants

Atbilstīgie produkti, kas tomēr rada risku

1.Ja dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāde pēc izvērtējuma veikšanas saskaņā ar 70. panta 1. punktu secina, ka, lai gan atsevišķi produkti atbilst šai regulai, tie apdraud atbilstību būvēm izvirzītajām pamatprasībām, indivīdu veselību un drošību, vidi vai citus sabiedrības interešu aizsardzības jautājumus, tā lūdz relevantajiem ekonomikas operatoriem veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie produkti, kad tie tiek laisti tirgū, vairs nerada šo risku, vai produktus izņemtu no tirgus vai atsauktu no tirgus, un to dara proporcionāli riska veidam saprātīgā termiņā, ko tā var noteikt.

2.Ekonomikas operators nodrošina, ka attiecībā uz visiem attiecīgajiem produktiem, kurus minētais ekonomikas operators ir darījis pieejamus tirgū Savienībā, tiek veiktas korektīvas darbības.

3.Tirgus uzraudzības iestāde ar valsts kompetentās iestādes starpniecību nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši attiecīgā produkta identificēšanai vajadzīgos datus, ziņas par tā izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā riska veidu un veikto nacionālo pasākumu veidu un ilgumu.

4.Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un relevantajiem ekonomikas operatoriem un izvērtē veiktos nacionālos pasākumus. Pamatojoties uz minētā izvērtējuma rezultātiem, Komisija ar īstenošanas aktu lemj, vai pasākums ir vai nav pamatots, un vajadzības gadījumā sniedz priekšlikumu par piemērotiem pasākumiem.

5.Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 88. panta 1. punktā.

6.Komisija savu lēmumu adresē visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to tām un relevantajiem ekonomikas operatoriem.

73. pants

Minimālās pārbaudes un minimālie cilvēkresursi

1.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, ar kuriem šo regulu papildina, lai noteiktu minimālo pārbaužu skaitu, kas jāveic katras dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm attiecībā uz konkrētiem produktiem, kurus aptver saskaņotas tehniskās specifikācijas, vai attiecībā uz specifiskām prasībām, kas noteiktas šādos pasākumos, lai , – lai nodrošinātu, ka pārbaudes tiek veiktas mērogā, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu faktisku šīs regulas izpildi. Attiecīgā gadījumā deleģētajos aktos var specificēt vajadzīgo pārbaužu veidu un izmantojamās metodes.

2.Komisija ir arī pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, ar kuriem šo regulu papildina, lai noteiktu minimālos cilvēkresursu, kas dalībvalstīm jāizmanto tirgus uzraudzības vajadzībām attiecībā uz šīs regulas aptvertajiem produktiem.

74. pants

Tirgus uzraudzības koordinācija un atbalsts

1.Šīs regulas vajadzībām notiek regulāras saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 30. panta 2. punktu izveidotās Administratīvās sadarbības grupas (ADCO) sanāksmes, un vajadzības gadījumā tās notiek arī pēc Komisijas vai vismaz divu līdzdalīgo tirgus uzraudzības iestāžu pamatota pieprasījuma.

Regulas (ES) 2019/1020 32. pantā minēto uzdevumu izpildes kontekstā ADCO atbalsta šīs regulas īstenošanu, nosakot kopīgas tirgus uzraudzības prioritātes.

2.Pamatojoties uz prioritātēm, kas apzinātas pēc apspriešanās ar ADCO, Komisija:

(a)organizē kopīgus tirgus uzraudzības un testēšanas projektus kopīgu interešu jomās;

(b)organizē kopīgas investīcijas tirgus uzraudzības resursu, tostarp aprīkojuma un IT rīku, nodrošināšanai;

(c)organizē kopīgas apmācības tirgus uzraudzības iestāžu, paziņojošo iestāšu un paziņoto struktūru darbiniekiem, tostarp apmācības par pareizu šīs regulas interpretēšanu un piemērošanu, kā arī par metodēm un paņēmieniem, kuri ir relevanti šīs regulas piemērošanai vai atbilstības verifikācijai;

(d)izstrādā vadlīnijas attiecībā uz to prasību un pienākumu piemērošanu un izpildes panākšanu, kas noteikti 4. panta 3. un 4. punktā un 5. panta 2. un 3. punktā minētajos deleģētajos aktos, kā arī 22. panta 4. punktā minētajos deleģētajos aktos, tostarp vienotu praksi un metodikas iedarbīgai tirgus uzraudzībai.

Attiecīgā gadījumā a), b) un c) apakšpunktā minētos pasākumus finansē Savienība.

3.Komisija sniedz tehnisko un loģistikas atbalstu, lai nodrošinātu, ka ADCO pilda Regulas (ES) 2019/1020 32. pantā un šajā regulā noteiktos uzdevumus.

75. pants

Izmaksu atgūšana

Tirgus uzraudzības iestādēm ir tiesības no ekonomikas operatoriem, kuriem ir neatbilstošs produkts, vai ražotājiem atgūt izmaksas, kas saistītas ar dokumentu inspicēšanu un fizisko produktu testēšanu.

76. pants

Ziņošana un etalonrādītāju noteikšana

1.Tirgus uzraudzības iestādes Regulas (ES) 2019/1020 34. pantā minētajā informācijas un saziņas sistēmā ievada informāciju par to sodu veidu un smagumu, kas piemēroti par neatbilstību šai regulai.

2.Reizi divos gados Komisija līdz 30. jūnijam sagatavo ziņojumu, kas balstīts uz informāciju, kuru tirgus uzraudzības iestādes ir ievadījušas Regulas (ES) 2019/1020 34. pantā minētajā informācijas un saziņas sistēmā. Pirmo no minētajiem ziņojumiem publicē līdz [PB: Lūdzu, pievienojiet šādu datumu: divi gadi pēc šīs regulas piemērošanas dienas]

Ziņojumā iekļauj šādu informāciju:

(a)informācija par to pārbaužu veidu un skaitu, ko divu iepriekšējo kalendāro gadu laikā tirgus uzraudzības iestādes veikušas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 34. panta 4. un 5. punktu;

(b)informācija par konstatētās neatbilstības apmēriem un par to sodu veidu un smagumu, kas divu iepriekšējo kalendāro gadu laikā piemēroti attiecībā uz produktiem, ko aptver saskaņā ar šīs regulas 4., 5., 6. un 22. pantu pieņemtie deleģētie akti;

(c)indikatīvie etalonrādītāji, kas tirgus uzraudzības iestādēm izvirzīti attiecībā uz pārbaužu biežumu un piemēroto sodu veidu un smagumu.

3.Šā panta 2. punktā minēto ziņojumu Komisija publicē Regulas (ES) 2019/1020 34. pantā minētajā informācijas un saziņas sistēmā, kā arī tā publisko ziņojuma kopsavilkumu.

IX NODAĻA

INFORMĀCIJA UN ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

77. pants

Saskaņotai lēmumu pieņemšanai paredzētās informācijas sistēmas

1.Komisija izveido un uztur informācijas un saziņas sistēmu, ar kuras palīdzību strukturēti vāc, apstrādā un uzglabā informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar šajā regulā vai saskaņā ar šo regulu noteikto noteikumu interpretāciju vai piemērošanu, ar mērķi nodrošināt minēto noteikumu saskaņotu piemērošanu.

Informācijas un saziņas sistēmai var piekļūt ne tikai Komisija un dalībvalstis, bet arī tirgus uzraudzības iestādes, vienotie sadarbības biroji, kas iecelti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 10. panta 3. punktu, iestādes, kas norīkotas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 25. panta 1. punktu, paziņojošās iestādes, paziņotās struktūras un būvizstrādājumu informācijas punkti. Komisija ar īstenošanas lēmumu var piešķirt piekļuvi tām trešo valstu iestādēm, kuras šo regulu piemēro brīvprātīgi vai kurās ir šai regulai līdzīgas būvizstrādājumu regulatīvās sistēmas.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 88. panta 1. punktā.

2.Panta 1. punktā minētās struktūras informācijas un saziņas sistēmu var izmantot, lai uzdotu jautājumus vai aktualizētu problēmas, kas saistītas ar šīs regulas noteikumu interpretāciju vai piemērošanu, arī minēto noteikumu saistību ar citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem. Tās šādus jautājumus iesniedz vai šādas problēmas aktualizē, ja konkrētā situācijā ir radušās pamatotas šaubas par minēto noteikumu piemērošanu vai interpretēšanu.

3.2. punkta vajadzībām uzskata, ka pamatotas šaubas ir tad, ja 1. punktā minētās struktūras:

(a)ir informētas vai ir tikušas informētas par to, ka kāda cita struktūra šajā regulā vai saskaņā ar šo regulu noteiktos noteikumus piemēro vai interpretē veidā, kas atšķiras no to pašu prakses;

(b)ir informētas vai ir tikušas informētas par informācijas un saziņas sistēmā uzdotiem jautājumiem vai aktualizētām problēmām, kas ir saistīti ar situāciju, ar kuru tās saskaras, vai ar to pašu praksi;

(c)saskaras ar situāciju, kas nav paredzēta šajā regulā vai saskaņā ar šo regulu noteiktajos noteikumos, kad tie pirmo reizi publicēti vai minēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un it īpaši (bet ne tikai) situācijās, kas radušās jaunu produktu vai darījumdarbības modeļu sakarā;

(d)tām ir jāpiemēro šajā regulā vai saskaņā ar šo regulu noteiktie noteikumi situācijā, kurā piemērojami arī citi Savienības tiesību akti, kā rezultātā rodas jautājums.

4.Uzdodot jautājumu vai aktualizējot problēmu, relevantā struktūra informācijas un saziņas sistēmā ievada informāciju par:

(a)jebkādiem lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar uzdoto jautājumu vai aktualizēto problēmu;

(b)iespējamo argumentāciju/motīviem, kas pamato izmantoto pieeju;

(c)jebkādu alternatīvu pieeju, ko tā apzinājusi, un tās attiecīgo argumentāciju/motīviem;

5.Dalībvalstis izveido nacionālu informācijas sistēmu vai e-pasta adresātu saraksta pakalpojumu, ar kura palīdzību savas iestādes, to teritorijā aktīvos ekonomikas operatorus, TNS un paziņotas struktūras, kuru darījumdarbības vieta ir to teritorijā, un pēc pieprasījuma arī citas TNS un paziņotās struktūras informē par pareizu šajā regulā vai saskaņā ar šo regulu noteikto noteikumu interpretāciju vai piemērošanu. Šajā sakarā tās ņem vērā informāciju, kas pieejama 1. punktā minētajā informācijas un saziņas sistēmā.

6.Iestādes, ekonomikas operatori, TNS un paziņotās struktūras, kuru darījumdarbības vieta ir attiecīgajā dalībvalstī, reģistrējas minētajā sistēmā vai pierakstās uz minēto e-pasta adresātu saraksta pakalpojumu un ņem vērā visu pārsūtīto informāciju.

7.Nacionālajai informācijas sistēmai vai e-pasta adresātu saraksta pakalpojumam ir jāspēj saņemt sūdzības valsts kompetentās iestādes vārdā no jebkuras fiziskas vai juridiskas personas, arī TNS un paziņotās struktūras, par nevienlīdzīgu šajā regulā vai saskaņā ar šo regulu noteikto noteikumu piemērošanu. Ja to uzskata par vajadzīgu, valsts kompetentā iestāde šādu sūdzību pārsūta līdzīgām iestādēm citās dalībvalstīs un Komisijai.

8.Lai atklātu atšķirīgas lēmumu pieņemšanas pieejas, dalībvalstis un Komisija var izmantot mākslīgo intelektu.

78. pants

ES būvizstrādājumu datubāze vai sistēma

1.Komisija ir pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot deleģētu aktu saskaņā ar 87. pantu, ar kuru izveido Savienības būvizstrādājumu datubāzi vai sistēmu, kas pēc iespējas sakņojas digitālajā produkta pasē, kura izveidota ar Regulu (ES) ... [Regula par ilgtspējīgu produktu ekodizainu].

2.Ekonomikas operatori var piekļūt visai informācijai, kura glabājas minētajā datubāzē vai sistēmā un kura uz tiem specifiski attiecas. Tie var pieprasīt, lai nepareiza informācija tiktu labota.

3.Komisija ar īstenošanas aktiem var piešķirt piekļuvi noteiktām tām trešo valstu iestādēm, kuras šo regulu piemēro brīvprātīgi vai kurās ir šai regulai līdzīgas būvizstrādājumu regulatīvās sistēmas, ja šīs valstis:

(a)nodrošina konfidencialitāti;

(b)ir partneres mehānismā, kas nodrošina likumīgu persondatu pārsūtīšanu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 48 ,

(c)ir apņēmušās aktīvi iesaistīties, paziņojot faktus, kuru dēļ var būt vajadzīga tirgus uzraudzības iestāžu iesaiste, un

(d)ir apņēmušās iesaistīties pasākumos pret ekonomikas operatoriem, kas to teritorijā pārkāpj šo regulu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 88. panta 1. punktā.

79. pants

Būvizstrādājumu informācijas punkti

1.Dalībvalstis sniedz atbalstu ekonomikas operatoriem, izveidojot būvizstrādājumu informācijas punktus. Dalībvalstis savā teritorijā norīko un uztur vismaz vienu būvizstrādājumu informācijas punktu, kā arī nodrošina, ka to būvizstrādājumu informācijas punktiem ir to uzdevumu pienācīgai izpildei pietiekamas pilnvaras un pienācīgi resursi, kas jebkurā gadījumā ir vismaz viens pilnslodzes ekvivalents uz dalībvalsti un vēl viens pilnslodzes ekvivalents uz katriem 10 miljoniem iedzīvotāju. Dalībvalstis nodrošina, ka būvizstrādājumu informācijas punkti savus pakalpojumus sniedz saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1724 49 un ka tie koordinējas ar savstarpējās atzīšanas informācijas punktiem, kuri izveidoti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/515 9. panta 1. punktu 50 .

2.Būvizstrādājumu informācijas punkti pēc ekonomikas operatora vai citas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma sniedz jebkādu noderīgu ar produktiem saistītu informāciju, piemēram:

(a)to nacionālo tehnisko noteikumu vai administratīvo procedūru elektroniskas kopijas vai tiešsaistes piekļuvi, kas ir piemērojami produktiem teritorijā, kurā būvizstrādājumu informācijas punkts izveidots;

(b)informāciju par to, vai uz minētajiem produktiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecas prasība par iepriekšēju atļauju;

(c)noteikumus, kas piemērojami attiecībā uz produktu iebūvēšanu, montāžu vai uzstādīšanu.

Būvizstrādājumu informācijas punkti sniedz arī informāciju par šīs regulas un saskaņā ar šo regulu pieņemto aktu noteikumiem, kas attiecas uz produktiem.

3.Būvizstrādājumu informācijas punkti atbildi sniedz 15 darbdienu laikā pēc jebkura 3. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas.

4.Būvizstrādājumu informācijas punkti par 3. punktā minētās informācijas sniegšanu neiekasē nekādu maksu.

5.Būvizstrādājumu informācijas punkti savas funkcijas spēj pildīt tā, lai netiktu pieļauti interešu konflikti, jo īpaši attiecībā uz CE zīmes ieguves procedūrām.

6.Panta 1.–6. punkts piemērojams arī tiem produktiem, kas vēl neaptver saskaņotas tehniskās specifikācijas.

7.Komisija publicē un atjaunina nacionālo būvizstrādājumu informācijas punktu sarakstu.

80. pants

Darbinieku apmācīšana un apmaiņa

1.Tirgus uzraudzības iestādes, būvizstrādājumu informācijas punkti, norīkojošās iestādes, TNS, paziņojošās iestādes un paziņotās struktūras nodrošina, ka to darbinieki:

(a)pārzina jaunākās norises savā kompetences jomā un šajā nolūkā tiek periodiski papildus apmācīti un

(b)tiek periodiski apmācīti par šajā regulā un saskaņā ar šo regulu noteikto noteikumu saskaņu interpretāciju un piemērošanu.

2.Periodiski un vismaz vienu reizi gadā Komisija tirgus uzraudzības iestāžu, paziņojošo iestāžu un paziņoto struktūru darbiniekiem rīko kopīgus apmācības pasākumus . Komisija minētos apmācību pasākumus organizē sadarbībā ar dalībvalstīm.

Apmācību pasākumos var piedalīties darbinieki no iestādēm, kuras norīkotas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 25. panta 1. punktu, vienotajiem sadarbības birojiem, kas iecelti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 10. panta 3. punktu un vajadzības gadījumā no citām to dalībvalstu iestādēm, kas ir iesaistītas šīs regulas īstenošanā un izpildes panākšanā. Komisija ar īstenošanas lēmumu var piešķirt piekļuvi tām trešām valstīm, kuras šo regulu piemēro brīvprātīgi vai kurās ir šai regulai līdzīgas būvizstrādājumu regulatīvās sistēmas.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 88. panta 1. punktā.

3.Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm var organizēt tirgus uzraudzības iestāžu, paziņojošo iestāžu un paziņoto struktūru darbinieku apmaiņas programmas divu vai vairāku dalībvalstu starpā.

81. pants

Kopīgas lomas un vienota lēmumu pieņemšana

1.Lai pildītu pienākumus saskaņā ar šo regulu attiecībā uz tirgus uzraudzību, TNS norīkošanu un pārraudzību, paziņotajām struktūrām un būvizstrādājumu informācijas punktiem, dalībvalstis var norīkot:

(a)struktūru vai iestādi, kas kopīga norīkojuma vajadzībām izveidota sadarbībā ar citu dalībvalsti vai dalībvalstīm;

(b)struktūru vai iestādi, kuru tām pašām vajadzībām jau norīkojusi cita dalībvalsts, sadarbībā ar minēto dalībvalsti.

Attiecīgās dalībvalstis kopīgi nodrošina, ka to kopīgās struktūras vai iestādes atbilst visām relevantajām prasībām. Tās kopīgi atbild par šīm struktūrām vai iestādēm, taču lēmumi, kurus pieņem attiecībā uz kādas noteiktas dalībvalsts fiziskām vai juridiskām personām, juridiski attiecas tikai uz minēto dalībvalsti.

2.Neskarot individuālos pienākumus, kas noteikti ar šo regulu vai citiem tiesību aktiem, dažādu dalībvalstu iestādes var kopīgot resursus un dalīt atbildību, lai nodrošinātu saskaņotu šīs regulas piemērošanu vai faktisku izpildi.

Šajā sakarā dalībvalstis var arī:

(a)pieņemt kopīgus lēmumus, jo sevišķi attiecībā uz kopīgām pārrobežu darbībām vai attiecībā uz ekonomikas operatoriem, kas darbojas relevanto dalībvalstu teritorijā;

(b)izveidot kopīgus projektus, piemēram, kopīgus tirgus uzraudzības vai testēšanas projektus;

(c)apvienot resursus konkrētām vajadzībām, piemēram, lai kāpinātu testēšanas kapacitāti, vai veiktu interneta novērošanu;

(d)deleģēt uzdevumu izpildi līdzīgai iestādei citā dalībvalstī, formāli paliekot atbildīgām par minētās iestādes pieņemtajiem lēmumiem;

(e)nodot vienas dalībvalsts uzdevumu citai, ja visas iesaistītās puses ir saņēmušas skaidru informāciju par šādu nodošanu.

Relevantās dalībvalstis ir kopīgi atbildīgas par darbībām, kas tiek veiktas saskaņā ar šo punktu.

X NODAĻA

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

82. pants

Starptautiskā sadarbība

1.Komisija šīs regulas piemērošanas jomā var sadarboties, t. sk. apmainīties ar informāciju, ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, piemēram, saistībā ar:

(a)izpildes panākšanas darbībām un pasākumiem, arī tirgus uzraudzību, kas saistīti ar drošumu un vides aizsardzību;

(b)ekonomikas operatoru datu apmaiņu;

(c)novērtēšanas metodēm un produktu testēšanu;

(d)koordinētu produktu izņemšanu no tirgus, korektīvo darbību pieprasījumiem un citām līdzīgām darbībām;

(e)zinātniskiem, tehniskiem un regulatīviem jautājumiem, kuru mērķis ir uzlabot produktu drošumu vai vides aizsardzību;

(f)jaunām problēmām, kam ir būtiska nozīme vides, veselības un drošuma aspektā;

(g)ar standartizāciju saistītām darbībām;

(h)ierēdņu apmaiņu.

2.Komisija trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām var sniegt informāciju, kas atlasīta no 78. pantā minētās produktu datubāzes vai sistēmas, kā arī nodrošināt informāciju no 77. pantā minētās sistēmas vai iestāžu informācijas apmaiņas saskaņā ar šo regulu, un saņemt relevantu informāciju par produktiem, preventīvajiem, ierobežojošajiem un korektīvajiem pasākumiem, kurus veikušas minētās trešās valstis vai starptautiskās organizācijas. Ja tas ir relevanti, Komisija ar šādu informāciju dalās ar valstu iestādēm.

3.Informācijas apmaiņa, kas minēta 2. punktā, var notikt vienā no šādiem veidiem:

(a)nesistemātiska apmaiņa pienācīgi pamatotos un īpašos gadījumos;

(b)sistemātiska apmaiņa, kuras pamatā ir administratīva vienošanās, ar ko nosaka tās informācijas veidu, ar kuru jāapmainās, un apmaiņas kārtību.

4.Pilnīga līdzdalība 78. pantā minētajā datubāzē vai sistēmā, 77. pantā minētajā sistēmā un 80. pantā minētajā informācijas apmaiņā iestāžu starpā var būt atvērta pieteikuma iesniedzējām valstīm un trešām valstīm, ja to tiesību akti ir saskaņoti ar šo regulu vai tās atzīst paziņoto struktūru izdotos sertifikātus vai Eiropas tehniskos novērtējumus saskaņā ar šo regulu. Uz šādu līdzdalību attiecas tādu pašu prasību izpilde kā ES dalībvalstīm saskaņā ar šo regulu, t. sk. paziņošanas un sekojumpasākumu pienākumu izpilde. Pilnīga līdzdalība 78. pantā minētajā datubāzē vai sistēmā un 77. pantā minētajā sistēmā notiek, balstoties uz vienošanos starp Eiropas Savienību un minētajām valstīm.

5.Ja vienošanās ar trešām valstīm atļauj savstarpēju atbalstu izpildes panākšanā, dalībvalstis pēc apspriešanās ar Komisiju var izmantot VIII nodaļā noteikto pilnvarojumu, arī attiecībā uz vēršanos pret ekonomikas operatoriem, kas rīkojas nelikumīgi trešās valstīs vai attiecībā uz tām, ja trešās valstis ievēro LES 2. pantā minētās pamatvērtības, t. sk. tiesiskumu. Dalībvalstis ar Komisijas starpniecību var prasīt, lai trešās valstis nodrošina saskaņā ar VIII nodaļu pieņemto pasākumu izpildes panākšanu. Šajā punktā minētā sadarbība nav iespējama, ja nav de facto savstarpējības vai ja Komisijai ir citi iebildumi, proti, attiecībā uz šajā pantā noteiktajiem juridiskajiem nosacījumiem vai datu konfidencialitāti.

6.Jebkādu informācijas apmaiņu saskaņā ar šo pantu, ciktāl tā ietver persondatus, veic saskaņā ar ES datu aizsardzības noteikumiem. Ja attiecībā uz trešo valsti vai attiecīgo starptautisko organizāciju Komisija nav pieņēmusi lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 45. pantu, persondatus informācijas apmaiņā neiekļauj. Ja attiecībā uz trešo valsti vai attiecīgo starptautisko organizāciju ir pieņemts lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, informācijas apmaiņā ar minēto trešo valsti vai starptautisko organizāciju var iekļaut tādus persondatus, kas ietilpst lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību tvērumā, un tikai tiktāl, cik šāda apmaiņa ir nepieciešama vienīgi veselības, drošuma vai vides aizsardzībai.

7.Informāciju, ar kuru apmainās saskaņā ar šo pantu, izmanto vienīgi veselības, drošuma vai vides aizsardzībai, un ievēro konfidencialitātes noteikumus.

XI NODAĻA

STIMULI UN PUBLISKAIS IEPIRKUMS

83. pants

Stimuli, ko nodrošina dalībvalstis

1.Ja dalībvalstis piedāvā stimulus attiecībā uz produktu kategoriju, ko aptver deleģēts akts, ar ko nosaka snieguma klases atbilstoši 4. panta 4. punkta a) apakšpunktam vai luksofora tipa marķējumu saskaņā ar 22. panta 5. punktu, minētie stimuli ir mērķēti uz divām augstākajām aizņemtajām produktu klasēm / krāsu kodiem vai augstākām produktu klasēm / labākiem krāsu kodiem.

Ja ar deleģēto aktu definētās snieguma klases attiecas uz vairāk nekā vienu ilgtspējas parametru, tajā norāda, attiecībā uz kuru no parametriem vajadzētu īstenot šo pantu.

2.Ja nav deleģēta akta saskaņā ar 4. panta 4. punktu, to, kurus no snieguma līmeņiem, kas saistīti ar produkta parametriem, jāaptver ar dalībvalstu stimuliem, Komisija var norādīt deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 4. panta 3. punktu.

To darot, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:

(a)relatīvā produktu pieejamība cenas ziņā atkarībā no šo produktu snieguma līmeņa;

(b)vajadzība nodrošināt pietiekamu pieprasījumu pēc vidiski ilgtspējīgākiem produktiem.

84. pants

Zaļais publiskais iepirkums

1.Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 87. pantu, kuros nosaka publiskā iepirkuma līgumiem piemērojamās ilgtspējas prasības, arī dalībvalstīm piemērojamos minēto prasību īstenošanas, uzraudzības un ziņošanas pienākumus.

2.Prasības, ko pieņem saskaņā ar 1. punktu attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem, kurus piešķir līgumslēdzējas iestādes, kas definētas Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1) punktā vai Direktīvas 2014/25/ES 3. panta 1. punktā, vai līgumslēdzēji, kas definēti Direktīvas 2014/25/ES 4. panta 1. punktā, attiecīgā gadījumā var būt noteiktas šādā formā: obligātas tehniskās specifikācijas, atlases kritēriji, piešķiršanas kritēriji, līgumu snieguma klauzulas vai mērķrādītāji.

3.Nosakot publiskā iepirkuma līgumu prasības saskaņā ar 1. punktu, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:

(a)to publiskā iepirkuma līgumu vērtība un apjoms, kuri piešķirti attiecībā uz minēto konkrēto produktu saimi vai kategoriju vai attiecībā uz pakalpojumiem vai būvdarbiem, kuros izmanto konkrēto produktu saimi vai kategoriju;

(b)vajadzība nodrošināt pietiekamu pieprasījumu pēc vidiski ilgtspējīgākiem produktiem;

(c)līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju ekonomiskās iespējas iepirkt vidiski ilgtspējīgākus produktu bez nesamērīgi lielām izmaksām.

XII NODAĻA

PRODUKTU REGULATĪVAIS STATUSS

85. pants

Produktu regulatīvais statuss

Pēc pienācīgi pamatota dalībvalsts pieprasījuma vai pašas iniciatīvas Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt, vai atsevišķi priekšmeti vai priekšmetu kategorijas ietilpst “būvizstrādājumu” definīcijā vai tie ir 2. panta 1. punktā minēts priekšmets. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 88. panta 2. punktā.

XIII NODAĻA

GROZĪJUMI

86. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2019/1020

Regulu (ES) 2019/1020 groza šādi:

(1)regulas 4. panta 5. punktā pievieno šādu tekstu: “[(ES) 2020/…(* 51 )]”;

(2)regulas I pielikumā Savienības saskaņošanas tiesību aktu sarakstā pievieno šādu 72. punktu:

“72. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus, groza Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Regulu (ES) Nr. 305/2011 (publikācijas datus ieraksta Publikāciju birojs).]”.

XIV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

87. pants

Deleģētie akti

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 4. panta 3., 4. un 5. punktā, 5. panta 2. un 3. punktā, 6. panta 1.–3. punktā, 8. pantā, 11. panta 3. punktā, 22. panta 4. un 5. punktā, 35. panta 4. punktā, 44. panta 1. punktā, 73. panta 1. un 2. punktā, 78. panta 1. punktā, 84. panta 1. punktā un 90. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 52 .

4.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 3., 4. un 5. punktā, 5. panta 2. un 3. punktā, 6. panta 1.–3. punktā, 8. pantā, 11. panta 3. punktā, 22. panta 4. un 5. punktā, 35. panta 4. punktā, 44. panta 1. punktā, 73. panta 1. un 2. punktā, 78. panta 1. punktā, 84. panta 1. punktā un 90. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 4. panta 3., 4. un 5. punktu, 5. panta 2. un 3. punktu, 6. panta 1.–3. punktu, 8. pantu, 11. panta 3. punktu, 22. panta 4. un 5. punktu, 35. panta 4. punktu, 44. panta 1. punktu, 73. panta 1. un 2. punktu, 78. panta 1. punktu, 84. panta 1. punktu un 90. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

88. pants

Komiteja

1.Komisijai palīdz Būvizstrādājumu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu (konsultēšanas procedūra).

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu (pārbaudes procedūra).

3.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu (steidzama pārbaudes procedūra).

89. pants

Elektroniskie pieteikumi, lēmumi, dokumentācija un informācija

1.Visus pieteikumus no paziņotajām struktūrām vai TNS vai visus pieteikumus paziņotajām struktūrām vai TNS un minēto struktūru vai iestāžu pieņemtos lēmumus saskaņā ar šo regulu var sniegt papīra vai plaši izmantotā elektroniskā formātā, ja paraksts atbilst Regulai (ES) Nr. 910/2014 un personai, kas parakstās, saskaņā ar dalībvalstu aktiem vai Savienības tiesību aktiem ir pilnvaras pārstāvēt struktūru vai ekonomisko operatoru.

2.Visu 19. panta 7. punktā, 21. panta 3. punktā, 64.–66. pantā un V pielikumā prasītos dokumentāciju var sniegt papīra vai plaši izmantotā elektroniskā formātā un veidā, kas ļauj to lejupielādēt, izmantojot saiti, ko nevar mainīt (pastāvīgo saiti).

Visus informācijas sniegšanas pienākumus, kas noteikti 7. panta 3., 4. un 6. punktā, 19. panta 1., 3., 5. un 6. punktā, 20. panta 2. un 3. punktā, 21. panta 6.–9. punktā, 22. panta 2. punkta f) un i) apakšpunktā, 23. panta 5. punktā, 24. panta 6. punktā, 25. panta 2. punktā, 26. panta 4. punktā, 27. panta 2. punktā, 28.–39. pantā, 41. panta 3. punktā, 44. panta 3., 4., 6. un 7. punktā, 45. panta 3. punktā, 46. panta 2. punktā, 47. pantā, 49. panta 5. punktā, 50. panta 11. punktā, 53. panta 1. punktā, 58. panta 1. punktā, 59. panta 2. punktā, 61. pantā, 70. panta 1., 2., 4. un 6. punktā, 71. panta 2. punktā, 72. panta 1., 3. un 5. punktā, 76. pantā, 77. pantā, 78. panta 3. punktā, 79. panta 2. punktā, 79. panta 3. punktā, 80. panta 2. punktā, 82. panta 1.–3. punktā un 6. un 7. punktā un 91. pantā, var izpildīt ar elektroniskiem līdzekļiem. Tomēr par produktiem, kuri nav marķēti ar norādi “nav paredzēts patērētājiem” vai “tikai profesionālai lietošanai” informāciju, kura jāsniedz saskaņā ar I pielikuma D daļu un saskaņotajām tehniskajām specifikācijām, kas to specificē, sniedz papīra formā. Turklāt patērētāji var lūgt, lai papīra formā sniedz arī citu informāciju.

90. pants

Sodi

1.Dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem, ko piemēro par neatbilstībām šai regulai, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu minēto noteikumu ieviešanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstis [ierakstīt datumu — trīs mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] par minētajiem noteikumiem un pasākumiem paziņo Komisijai un bez kavēšanās paziņo par visiem turpmākajiem grozījumiem, kas tos skar.

2.Jo īpaši dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem, kurus piemēro par šādiem ekonomikas operatoru neatbilstības gadījumiem:

(a)tirgū laists vai darīts pieejams produkts, kas nav marķēts ar CE zīmi, lai gan CE zīme ir obligāta;

(b)CE zīme ir uzlikta, pārkāpjot 17. panta 1. punktu vai nenorādot pareizu informāciju, kas jāsniedz kopā ar CE zīmi saskaņā ar 17. panta 2. punktu;

(c)CE zīme ir uzlikta, iepriekš neizdodot snieguma deklarāciju;

(d)ir izdota snieguma deklarācija vai atbilstības deklarācija un nav ievēroti attiecīgie nosacījumi;

(e)ir izdota nepilnīga vai nepareiza snieguma deklarācija vai atbilstības deklarācija;

(f)trūkst tehniskās dokumentācijas vai tā ir nepilnīga vai nepareiza;

(g)trūkst informācijas, kas jāiesniedz saskaņā ar I pielikuma D daļu un saskaņotām tehniskajām specifikācijām, vai tā ir nepilnīga vai nepareiza;

(h)trūkst informācijas, kas minēta 21. panta 4. punktā, 22. panta 2. punkta f) un i) apakšpunktā vai 21. panta 7. punktā un 24. punktā, vai tā ir nepilnīga vai nepareiza;

(i)nav izpildīta kāda cita administratīvā prasība, kas paredzēta 21., 22. vai 24. pantā;

(j)nav sniegta informācija paziņotajām struktūrām, TNS vai iestādēm vai tā ir nepareiza;

(k)nav veikti pasākumi, kas tiek prasīti neatbilstības vai riska gadījumā un ir obligāti saskaņā ar 21. panta 8. un 9. punktu, 23. panta 3. punkta d) un e) apakšpunktu, 24. panta 5. punktu, 25. panta 2. punktu saistībā ar 24. panta 5. punktu, 27. panta 2. punkta c) apakšpunktu saistībā ar 24. panta 5. punktu un 27. panta 2. punkta d), e) un g) apakšpunktu;

(l)nav izpildīti produktu un dokumentācijas verifikācijas pienākumi, kas ekonomikas operatoriem ir noteikti saskaņā ar 23.–27. pantu; un

(m)3D drukāšanas pakalpojumi tiek sniegti, pārkāpjot 28. pantā noteikto.

3.Dalībvalstis nosaka noteikumus arī par sodiem, kurus piemēro par šādiem TNS un paziņoto struktūru neatbilstības gadījumiem:

(a)ir izdoti sertifikāti, testēšanas pārskati vai Eiropas tehniskie novērtējumi, lai gan nav izpildīti attiecīgie nosacījumi;

(b)nav atsaukti sertifikāti, testēšanas pārskati vai Eiropas tehniskie novērtējumi, ja to atsaukšana ir obligāta;

(c)nav sniegta informācija, kas jāiesniedz paziņotajām struktūrām, TNS vai iestādēm, vai tā ir nepilnīga vai nepareiza; un

(d)netiek ievērotas iestāžu instrukcijas.

4.Komisija ir tiesīga papildināt šo regulu, pieņemot deleģēto aktu saskaņā ar 87. pantu, ar kuru nosaka samērīgus minimālos sodus, kas ir mērķēti uz visiem ekonomikas operatoriem, TNS un paziņotajām struktūrām, kas tieši vai netieši iesaistīti šajā regulā noteikto pienākumu pārkāpumos.

91. pants

Izvērtēšana

Komisija ne ātrāk kā 8 gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas veic izvērtējumu, kurā izvērtē šo regulu un tās devumu iekšējā tirgus darbības nodrošināšanā un produktu un būvju un būvētās vides vidiskās ilgtspējas uzlabošanā. Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai iesniedz ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga minētā ziņojuma sagatavošanai.

Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu par šīs regulas relevanto noteikumu grozīšanu.

92. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 305/2011 atceļ no 2045. gada 1. janvāra.

Atsauces uz Regulu (ES) Nr. 305/2011 uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VII pielikumā.

93. pants

Atkāpes un pārejas noteikumi

1.Būvizstrādājumu informācijas punktus, kas norīkoti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011, uzskata par norīkotiem arī saskaņā ar šo regulu.

2.TNS un paziņotās struktūras, kas norīkotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011, ir uzskatāmas par norīkotām arī saskaņā ar šo regulu. Tomēr norīkojošajās dalībvalstis tās novērtē un norīko no jauna saskaņā ar to periodiskās atkārtotās novērtēšanas ciklu un ne vēlāk kā [5 gadus pēc stāšanās spēkā]. Piemēro 56. panta 5. punktā noteikto iebildumu procedūru, kas — saskaņā ar 43. panta 2. punktu — ir piemērojama arī TNS.

3.Tālāk uzskaitītie standarti joprojām ir derīgi saskaņā ar šo regulu kā standarti, kas minēti 4. panta 2. punkta pirmajā daļā:

(a)

(b)

(c)[Tiks ierakstīts likumdevēju sarunu gaitā].

4.Eiropas novērtējuma dokumenti, kas izdoti pirms [1 gads pēc stāšanās spēkā] joprojām ir derīgi līdz [3 gadi pēc stāšanās spēkā], ja vien to derīguma termiņš nav beidzies citu iemeslu dēļ. Produktus, kas laisti tirgū, pamatojoties uz minētajiem dokumentiem, var turpināt darīt pieejamus tirgū vēl piecus gadus.

5.Paziņoto struktūru sertifikāti vai testēšanas pārskati un Eiropas tehniskie novērtējumi, kas izdoti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011 paliek spēkā piecus gadus pēc tam, kad stājušās spēkā attiecīgās produktu saimes vai kategorijas saskaņotās tehniskās specifikācijas, kas pieņemtas saskaņā ar 4. panta 2. punktu, stāšanās spēkā, ja vien minēto dokumentu derīguma termiņš nav beidzies citu iemeslu dēļ. Produktus, kas laisti tirgū, pamatojoties uz minētajiem dokumentiem, var turpināt darīt pieejamus tirgū vēl piecus gadus.

6.I, II un III nodaļā izklāstītās prasības, kas ir piemērojamas ekonomikas operatoriem attiecībā uz noteiktu produktu grupu vai produktu saimi, ir piemērojamas vienu gadu pēc tam, kad stājusies spēkā saskaņotā tehniskā specifikācija, kuras aptver minēto produktu grupu vai saimi. Taču ekonomikas operatori minētās tehniskās specifikācijas var piemērot no to stāšanās spēkā, veicot procedūru, kā rezultātā tiek izdota snieguma deklarācija vai atbilstības deklarācija.

7.Divus gadus pēc tam, kad stājusies spēkā saskaņotā tehniskā specifikācija, kas aptver noteiktu produktu grupu vai saimi, Komisija no Oficiālā Vēstneša atsauc atsauces uz saskaņotajiem standartiem un Eiropas novērtējuma dokumentiem, kuri aptver attiecīgo produktu grupu vai saimi.

94. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [1 mēneša pēc stāšanās spēkā].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus, groza Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Regulu (ES) Nr. 305/2011

1.2.Attiecīgā(-ās) politikas joma

Būvizstrādājumu vienotais tirgus

Priekšlikums sekmē tālāk uzskatītos pamatmērķus: Zaļais kurss, digitālajam laikmetam gatava Eiropa, ekonomika cilvēku labā, spēcīgāka Eiropa pasaulē.

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

jaunu darbību

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 53

 esošas darbības pagarināšanu

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Vispārīgie mērķi

Pārskatīšanas divi vispārīgie mērķi:

1. Panākt funkcionējošu būvizstrādājumu vienoto tirgu un

2. Izstrādāt satvaru, kas sekmētu zaļās un digitālās pārkārtošanās mērķus, īpaši attiecībā uz mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku.

1.4.2.Konkrētais(-ie) mērķis(-i)

Konkrētie mērķi ir šādi:

·Atbloķēt tehniskās saskaņošanas sistēmu;

·Mazināt valstu līmeņa šķēršļus to produktu tirdzniecībai, uz kuriem attiecas KNR;

·Uzlabot noteikumu izpildi un tirgus uzraudzību;

·Nodrošināt vairāk skaidrības (iekļaujošākas definīcijas, pārklāšanās mazināšanas, noteikumi gadījumos, ja rodas pretrunas ar citiem tiesību aktiem) un vienkāršības;

·Mazināt administratīvo slogu, tostarp, īstenojot vienkāršošanu un digitalizāciju;

·Nodrošināt drošus būvizstrādājumus;

·Sekmēt būvizstrādājumu vispārīgās ietekmes uz klimatu un vidi mazināšanu, tostarp, izmantojot digitālus instrumentus (produktu digitālās pases).

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

KNR jaunās redakcijas mērķis ir uzlabot būvizstrādājumu vienoto tirgu un novērst nepilnības tajā. Tādējādi tiks radītas vienlīdzīgas iespējas visiem ražotājiem visās dalībvalstīs, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem. Lai ieviestu preces tirgū, ražotājiem būs jāpilda vairāk pienākumu, taču vienlaikus viņiem būs vairāk uzņēmējdarbības iespēju. Turklāt dalībvalstīm tikt nodrošinātas iespējas noteiktus mikrouzņēmumus atbrīvot no KNR noteiktajiem pienākumiem. Paredzētā darba dalīšana un tehniskā saskaņošana ar Ilgtspējīgo produktu ekodizaina regulu novērsīs sloga rašanos uzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem. Funkcionētspējīgāks vienotais tirgus mazinās ražošanas izmaksas un tādējādi — arī izmaksas, turklāt būvuzņēmumiem būs pieejams plašāks produktu piedāvājums. Kopumā no pārstrādātās redakcijas ieguvēji būs kā ražotāji, tā arī būvniecības nozares ekosistēma.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Rādītāju sākumpunkts standartizācijas jomā ir pieļaujamo tehnisko dokumentu, uz kuriem atsaukties kā saskaņotiem standartiem (hEN) skaits Oficiālajā Vēstnesī no kopējā iesniegto Komisijai norādāmo hEN skaita. Šis rādītājs nodrošina iespēju aprēķināt norāžu skaitu un sekmīgāk pārraudzīt un noteikt iemeslus norāžu trūkumam vai aizturēšanai, ja tādi vēl pastāv. Turklāt, vidējais laiks no standartizācijas pieprasījuma izdošanai (ko veic Komisija), līdz standartu projektu iesniegšanai (ko veic CEN) ir būtisks, jo tas ļauj izvērtēt, vai kāda no standartizācijas procesa ieinteresēto personu identificētajām problēmām — t.i., standartizācijas procesa ilgums — ir novērsta / uzlabota. Šim rādītājam ir jāatšķiras jaunizstrādāto un grozīto un laboto hEN starpā, kam kopumā vajadzētu nozīmēt mazāku laika patēriņu, ja CEN izvērtē standartus ar regulāriem intervāliem un groza tos, kad tas ir vajadzīgs.

Vēl viens rezultāta rādītājs ir vidiskās informācijas pieejamība un vidisko un produktu drošuma prasību, kas iekļautas tehniskajās specifikācijās, daudzums. Šo prasību skaits laika gaitā augs, padarot būvizstrādājumus un būvdarbus drošākus un ilgtspējīgākus. Tehnisko specifikāciju, kurās ir ar vidi saistīta informācija un prasības (vai produktu saimes, uz kurām tās attiecas) un to nosacītā nozīme attiecībā uz vides jautājumiem ir parametri, kas palīdz izvērtēt, kādā mērā šī priekšlikuma rezultātā ir pieaugusi vides aspektu ievērošana.

Lai noteiktu, vai tirgus uzraudzība ir uzlabojusies, Komisija apspriedīsies ar dalībvalstīm. Sekmīgas īstenošanas gadījumā vispirms vajadzētu tikt noteiktam lielākam skaitam neatbilstošu būvizstrādājumu, bet pēc tam šim skaitam vajadzētu samazināties. Pārraudzības rādītājs varētu būt uzticēšanās ekonomikas operatoru vidū, ko varētu izvērtēt pēc četriem vai pieciem gadiem, izmantojot informāciju, kas iegūta apspriežoties ar ieinteresētajām personām.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1) Novērst nesaskaņas starp Komisijas piemērotajiem tiesiskajiem kritērijiem un standartu izstrādātāju spēju nodrošināt prasīto rezultātu. Nodrošinātu alternatīvu risinājumu gadījumos, kad standartizācijas process nenodrošina vajadzīgo rezultātu. Novērst saskaņošanas procesa nepilnības.

2) Mazināt valstu līmeņa šķēršļus to produktu tirdzniecībai, uz kuriem attiecas KNR; Uzlabot izpildes panākšanu un tirgus uzraudzību; Nodrošināt noteikumu, jo īpaši vienkāršošanas noteikumu, skaidrību.

3) Iekļaut digitālo instrumentu lietojumu. Iekļaut atsauci uz ilgtspējīgas sniegumu. Nodrošināt būvizstrādājumu drošumu. Iekļaut produktus, kas neiekļaujas pašreizējā produktu drošuma tiesību aktu tvērumā, piemēram, 3D drukātos produktus.

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šajā punktā “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Eiropas līmeņa rīcības pamatojums (ex ante)

Ar KNR netiek panākts vienots būvizstrādājumu tirgus. Nepietiekama tirgus uzraudzība un izpildes nodrošināšana neļauj pilnvērtīgi atvērt tirgu un vienādot konkurences nosacījumu, lai konkurenti varētu pilnībā īstenotu savu uzņēmējdarbību. Turklāt KNR noteikumi nav pietiekami skaidri vai pārklājas – vai nu pašas KNR ietvaros vai ar citiem ES tiesību aktiem. Turklāt KNR nespēj nodrošināt plašākas politikas prioritātes, jo īpaši zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā.

Sagaidāmā Savienības pievienotā vērtība (ex post)

Paredzams, ka šis priekšlikums uzlabotu vienota būvizstrādājumu tirgus funkcionēšanu, jo īpaši, risinot pašreizējās problēmas, kas attiecas uz standartizācijas sistēmu un tirdzniecības šķēršļu — piemēram regulatīvo noteikumu dublēšanos vai pārklāšanos ES vai valstu/reģionālā līmenī — novēršanu. Tādējādi rezultātā tiktu panākta augstāka juridiskā skaidrība, kā arī paredzamība un tiktu uzlabota būvniecības nozares konkurences nosacījumu vienādošana. Uzticība visai sistēmai tiktu maksimāli izmantota, jo visā ES tiktu īstenota racionālāka tirgus uzraudzības prakse. Visbeidzot, ar šo priekšlikumu tiek uzlabota klimata un vides veiktspēja un būvizstrādājumu aprite, ko var panākt tikai ES līmenī, kurā tiek izstrādāta vienota tehniskā valoda.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Pieredzē ar KNR tika gūtas tālāk uzskaitītās atziņas:

1) Ir vajadzīga konsekvence starp piemērotajiem juridiskajiem kritērijiem un standartu izstrādātāju iespējām sasniegt vajadzīgo rezultātu.

2) Ir jānodrošina alternatīva gadījumos, kad standartizācijas process nenodrošina vajadzīgo rezultātu.

3) Ir jānodrošina regulas nosacījumu skaidrība.

4) Regulai ir jāspēj nodrošināt plašākas politikas prioritātes.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Priekšlikums atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

Priekšlikumā noteikti saskaņoti nosacījumi būvizstrādājumu tirdzniecībai vienotā tirgū. Priekšlikuma sarežģītās iedabas dēļ dažas no darbībām teorētiski varētu pārnest ārējam izpildītājam, taču šāds risinājums pašlaik nav paredzēts.

Ar priekšlikumu tiek veicināta iespējamā sinerģija, jo īpaši ar citām iniciatīvām, tostarp Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulu.

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas risinājumu, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

Neattiecas

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

 Ierobežots ilgums

 Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

 Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām — no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām — no GGGG. līdz GGGG. gadam.

 Beztermiņa

Ieviešana ar uzsākšanas periodu no 2024. gada (maz ticams, ka priekšlikums tiks pieņemts un publicēts pirms 2025. gada, taču svarīgāko īstenošanas un deleģēto aktu izpildes laiks — viens gads — ir minimālais laiks), pēc tam — pilna mēroga darbība 2025. gadā vai vēlāk (atkarībā no pieņemšanas laika).

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 54

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

 ko veic tās struktūrvienības, ieskaitot personālu Savienības delegācijās;

 ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

 trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

 starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

 EIB un Eiropas Investīciju fondam;

 Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

 publisko tiesību subjektiem;

 privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

 dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

 personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

n/d

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

Regulu varētu regulāri izvērtēt. Komisija iesniegs ziņojumu par jaunās KNR īstenošanu ne agrāk kā 8 gadus pēc tās stāšanās spēkā, tādējādi ļaujot materializēties pārstrādātās versijas rezultātiem un ietekmei.

Šādā izvērtējuma ziņojumā jo īpaši vajadzētu izvērtēt pārstrādāto tiesību aktu efektivitāti — īpaši, taču ne tikai, koncentrējoties uz jautājumiem, uz kuriem attiecas 1.4.4. daļā uzskaitītie rādītāji —, kā arī to atbilstību, saskaņotību un ES pievienoto vērtību.

Turklāt Komisija varētu veikt arī vairākas ar uzraudzību saistītas darbības.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Ar priekšlikumu tiek regulēta tikai būvizstrādājumu tirdzniecība, tostarp, iekļaujot noteiktus ar vidi saistītus elementus, lai atspoguļotu Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulas principus. Tādējādi tās ir tiesību akts klasiska tipa produktu jomā. Tiesību aktus klasisko produktu jomā galvenokārt īsteno pati Komisija, jo galvenās juridiskās darbības un jautājumus ļoti reti var uzticēt citām iestādēm, kurām nav primāru zināšanu par atbilstošajiem tiesību aktiem. Taču dažos jautājumos publisko konkursu rezultātā atlasītu pakalpojumu sniedzēju izmantošana varētu būt vajadzīga vai, kā minimums, noderīga. Tas varētu būt īpaši aktuāli īstenošanai vajadzīgo informācijas sistēmu gadījumā.

Vajadzētu piemērot ierastos Komisijas vienotos kontroles mehānismus, tostarp tos, kas piemērojami publiskiem konkursiem, un tie būtu pietiekami. Nav iemesla piemērot īpašus finansēšanas īstenošanas mehānismus, maksāšanas veidus un kontroles stratēģijas ar atkāpi.

Taču ar priekšlikumu tiks sekmēts vajadzīgo cilvēkresursu pieaugums. Ar priekšlikumu tiek risināti galvenie KNR satvara trūkumi, piemēram, nodrošināta standartizācija, un tiek ieviestas vides un produktu drošības prasības neatkarīgi no snieguma, kas saistīts ar būvdarbiem. Tāpat ar priekšlikumu tiktu efektīvi sasniegti mērķi, kas būvizstrādājumu kontekstā izriet no Jaunās rūpniecības stratēģijas, Standartizācijas stratēģijas, Eiropas zaļā kursa, Aprites ekonomikas rīcības plāna un citām saistītām iniciatīvām. Lai šīs jaunās iezīmes īstenotu, būs vajadzīgs arī mehānisms konsekvences nodrošināšanai starp jauno pienākumu pārrobežu piemērošanu saskaņā ar šo regulu, kā arī informācijas un saziņas sistēma informācijas iegūšanai, apstrādei un glabāšanai.

Lai Komisijas dienesti spētu veikt šos jaunos uzdevumus, tiem jāpiešķir attiecīgi resursi. Tiek lēsts, ka regulas īstenošanai būtu vajadzīgi kopumā 15 FTE.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Lai mazinātu risku, ka paziņoto struktūru starpā varētu rasties interešu konflikts, tiek noteiktas prasības paziņojošām iestādēm.

Komisija pārraudzīs neatbilstības regulai risku, izstrādājot un ieviešot ziņošanas sistēmu (portālu ziņošanai par neatbilstību).

Nepārprotami ir nepieciešams efektīvi un lietderīgi pārvaldīt budžetu, kā arī novērst krāpšanu un izšķērdēšanu. Taču kontroles sistēmai jāpanāk taisnīgs līdzsvars starp pieņemamu kļūdu līmeni un vajadzīgo kontroles slodzi.

2.2.3.Kontroles izmaksu lietderības (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

Neattiecas

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

Krāpšanas apkarošanai paredzētie pasākumi ir noteikti Regulas (ES) Nr. 1077/2011 35. pantā, kurā noteikts šādi.

1. Nolūkā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, piemēro Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2. Aģentūra pievienojas Iestāžu nolīgumam par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veikto iekšējo izmeklēšanu un nekavējoties pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Aģentūras darbiniekiem.

3. Lēmumos par finansēšanu un īstenošanas nolīgumos un aktos, kas no tiem izriet, nepārprotami paredz noteikumu, ka vajadzības gadījumos Revīzijas palāta un OLAF var veikt aģentūru finansējuma saņēmēju un par tā piešķiršanu atbildīgo darbinieku pārbaudes uz vietas.

Saskaņā ar šo noteikumu Eiropas aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā valde 2012. gada 28. jūnijā pieņēma lēmumu par iekšējās izmeklēšanas noteikumiem saistībā ar krāpšanas, korupcijas un citu Savienības interesēm kaitējošu prettiesisku darbību novēršanu.

Tiks piemērota Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāta (GROW ĢD) krāpšanas novēršanas un atklāšanas stratēģija.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Type of
Izdevumu veids

Iemaksas

1. pozīcija

Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija

Dif./nedif. 55

no EBTA valstīm 56

no kandidātvalstīm 57

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

1

03.010101 — Atbalsta izdevumi par Vienotā tirgus programmu

Nedif.

JĀ

NĒ6

NĒ6

NĒ

1

03.020101 — Iekšējā preču un pakalpojumu tirgus darbība un attīstība

Dif.

JĀ

NĒ 58

NĒ6

NĒ

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

 Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

 Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija

Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija

ĢD: GROW

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

Pēc
2027. gada

KOPĀ

□ Darbības apropriācijas

03,020101

Saistības

(1a)

0 860

0 860

0 860

0 860

3 440

Maksājumi

(2a)

0 258

0 688

0 860

0 860

0 774

5 160

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 59

Budžeta pozīcija 03,010101

(3)

0

0

0

0

0

0

KOPĒJĀS apropriācijas
GROW ĢD apropriācijas

Saistības

= 1a + 1b + 3

0 860

0 860

0 860

0 860

3 440

Maksājumi

= 2a + 2b

+3

0 258

0 688

0 860

0 860

0 774

3 440

□ Darbības apropriācijas KOPĀ	Saistības	(4)	0 860	0 860	0 860	0 860		3 440
	Maksājumi	(5)	0 258	0 688	0 860	0 860	0 774	3 440
□ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)	0	0	0	0	0	0
KOPĒJĀS apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas daudzgadu finanšu shēmā	Saistības	=4+ 6	0 860	0 860	0 860	0 860		3 440
	Maksājumi	=5+ 6	0 258	0 688	0 860	0 860	0 774	3 440

Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija

“Administratīvie izdevumi”

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	2028. gads	2029. gads	Pēc 2029. gada	KOPĀ
ĢD: GROW
□ Cilvēkresursi		1 099	1 099	1 099	0 942	0 942	0 628		5 809
□ Citi administratīvie izdevumi		0 170	0 170	0 170	0 170	0 170	0 170		1 020
KOPĀ GROW ĢD	Apropriācijas	1 269	1 269	1 269	1 112	1 112	0 798		6 829

KOPĒJĀS apropriācijas
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
daudzgadu finanšu shēmā

(Saistību summa = maksājumu summa)

1 269

1 269

1 269

1 112

1 112

0 798

6 829

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	2028. gads	2029. gads	Pēc 2029. gada	KOPĀ
KOPĒJĀS apropriācijas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJAS daudzgadu finanšu shēmā	Saistības	2 109	2 109	2 109	1 952	1 952	1 638		11 989
	Maksājumi

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

Tiesību akta priekšlikuma mērķis ir uzlabot būvizstrādājumu vienotā tirgus darbību, izveidojot tehniskās saskaņošanas sistēmu, uzlabojot noteikumu izpildi un tirgus uzraudzību, vienkāršojot noteikumus maziem un vidējiem uzņēmumiem un palielinot kopējo satvara juridisko skaidrību. Turklāt tā mērķis ir uzlabot būvizstrādājumu drošību un sekmēt būvizstrādājumu kopējās ietekmes uz klimatu un vidi samazināšanu.

Pašus iniciatīvas rezultātus nevar pielīdzināt produktiem vai pakalpojumiem, tādējādi nav iespējams sniegt nekādas izmaksu aplēses par tiem.

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

 Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

 Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

2028. gads

2029. gads

Pēc
2029. gada

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJA

Cilvēkresursi

1 099

1 099

1 099

0 942

0 942

0 628

5 809

Citi administratīvie izdevumi

0 170

0 170

0 170

0 170

0 170

0 170

1 020

Starpsumma - ārpus daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

1 269

1 269

1 269

1 112

1 112

0 798

6 829

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 60

Cilvēkresursi

Pārējie administratīvie izdevumi

0

0

0

0

0

0

Starpsumma -
ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

0

0

0

0

0

0

KOPĀ

1 269

1 269

1 269

1 112

1 112

0 798

6 829

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

 Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

 Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

		2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	2028. gads	2029. gads	Pēc 2029. gada
□ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		7	7	7	6	6	4
20 01 02 03 (Delegācijas)
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
□Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu FTE) 61
20 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
20 02 03 (AC, AL, END, INT un JPD delegācijās)
XX 01 xx yy zz 62	— galvenajā mītnē
	— delegācijās
01 01 01 02 (AC, END, INT — netiešā pētniecība)
01 01 01 12 (AC, END, INT — tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
KOPĀ		7	7	7	6	6	4

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

oKNR Acquis procesa vadība, saskaņošana ar CEN un EOTA, koordinācija ar augstas precizitātes pakalpojumu konsultantiem un KNR konsultantiem, deleģēto aktu izstrāde attiecībā uz klasēm, robežvērtībām un īpašību noturības novērtēšanas un pārbaudes sistēmām;

oNodrošināt, ka CEN pārskatīs un no jauna pieņems 600 saskaņotos standartus (un nodrošinājuma tiesību akti), kas izstrādāti iepriekšējās KND un KNR ietvaros, un Komisija tos atkārtoti izvērtēs, ņemot vērā norādes Oficiālajā Vēstnesī piecu gadu laikā.

oJauno standartu izstrāde un norādes;

oJaunu riska darījumu, kuros netiek pildītas saistības, apstrāde;

oProduktu papildu prasību un būvizstrādājumi ilgtspējas aspektu, uz kuriem attieksies ar priekšlikumu saistītie standarti, definēšana radīs papildu darba slodzi — būs jāsagatavo atbilstošie Komisijas tiesību akti (sektora nodaļa ar KPC palīdzību) —, un tās dēļ standartizācijas pieprasījumi būs sarežģītāki, kā rezultātā būs jāizstrādā un jāizvērtē papildu standarti;

oKomisijas tehnisko specifikāciju izstrāde, ja Eiropas standartizācijas organizācijas nenodrošina atbilstošus saskaņotos standartu;

oKNR datu bāzes vai sistēmas uzstādīšana un uzturēšana;

oSūdzību apstrāde ziņojumu par neatbilstību portālā;

oPaziņoto struktūru koordinēšana;

oValstu noteikumu, kas attiecas uz neatbilstošiem produktiem, analizēšana;

oES aizsardzības procedūras ieviešana;

oDeleģēto aktu par minimālo pārbaužu skaitu, kas jāveic tirgus uzraudzības iestādēm, pieņemšana;

oGada ziņojumu projekta izstrāde, balstoties detalizētos statistikas datos, kas ietver pārbaudes, ko veikušas tirgus uzraudzības iestādes;

oInterpretācijas noteikumu ieguve un izstrāde;

oApmācību sniegšana tirgus uzraudzības iestādēm, būvizstrādājumu informācijas punktiem, paziņotajām struktūrām un citām relevantām iestādēm;

oStarptautiskās sadarbības sekmēšana (informācijas apmaiņa par noteikumu izpildi, informāciju par ekonomikas operatoriem, standartizācijas darbībām, ar regulējumu saistītiem jautājumiem, izvērtēšanu un testēšanas metodēm);

oInformācijas apmaiņas starp dalībvalstīm organizēšana par stimuliem, lai sekmētu ilgtspējīgu produktu iepirkumus; šādas apmaiņas rezultātu publicēšana un vadlīniju izdošana, lai sekmētu šo stimulu maksimālu lietojumu;

oProjektu, tehniskā sekretariāta un deleģētās regulas, kas attiecas uz ugunsdrošību, pārvaldība;

oBrīfingu sagatavošana;

oVispārēja koordinēšana.

Ārštata darbinieki

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

Aprakstiet, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas. Lielas pārplānošanas gadījumā sniedziet Excel tabulu.

 jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas un budžeta pozīcijas, atbilstošās summas un instrumentus, kurus ierosināts izmantot.

 jāpārskata DFS.

Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

neparedz trešo personu līdzfinansējumu

 paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

	N 63 gads	N+1 gads	N +2 gads	N +3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	Kopā
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

 Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

 pašu resursus

 citus ieņēmumus

atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām 

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 64
		N gads	N+1 gads	N +2 gads	N +3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
…………. pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

[…]

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

[…]

PIELIKUMS
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATAM

Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus, groza Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Regulu (ES) Nr. 305/2011

Šis pielikums ir jāpievieno tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatam, kad tiek uzsākta starpdienestu apspriede.

Datu tabulas tiek izmantotas kā avots tabulām, kuras ir iekļautas tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā. Tās ir paredzētas tikai iekšējai lietošanai Komisijā.

1.Vajadzīgo cilvēkresursu izmaksas

◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

7. IZDEVUMU KATEGORIJA

daudzgadu finanšu shēmā

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

2028. gads

2029. gads

KOPĀ

FTE

Apropriācijas

FTE

Apropriācijas

FTE

Apropriācijas

FTE

Apropriācijas

FTE

Apropriācijas

FTE

Apropriācijas

FTE

Apropriācijas

FTE

Apropriācijas

• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

20 01 02 01 — Galvenā mītne un pārstāvniecības

1 099

0 942

0 628

5 809

Asistenti

20 01 02 03 — Savienības delegācijas

Asistenti

• Ārštata darbinieki 65

20 02 01 un 20 02 02 — Ārštata darbinieki — Galvenā mītne un pārstāvniecības

BEIGAS

INT

20 02 03 — Ārštata darbinieki — Savienības delegācijas

BEIGAS

INT

JED

Citas ar cilvēkresursiem saistītās budžeta pozīcijas (norādīt)

Starpsumma — cilvēkresursi, 7. IZDEVUMU KATEGORIJA

1 099

0 942

0 628

5 809

Ārpus 7. POZĪCIJAS

daudzgadu finanšu shēmā

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

2028. gads

2029. gads

KOPĀ

FTE

Apropriācijas

FTE

Apropriācijas

FTE

Apropriācijas

FTE

Apropriācijas

FTE

Apropriācijas

FTE

Apropriācijas

FTE

Apropriācijas

FTE

Apropriācijas

• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

01 01 01 01 Netiešā pētniecība 66

01 01 01 11 Tiešā pētniecība

Cita atbilde (precizēt)

PD

Asistenti

• Ārštata darbinieki 67

Ārštata darbinieki no darbības apropriācijām (bijušās BA pozīcijas)

— galvenajā mītnē

AC

BEIGAS

INT

— Savienības delegācijās

AC

AL

BEIGAS

INT

JED

01 01 01 02 Netiešā pētniecība

01 01 01 12 Tiešā pētniecība

Cita atbilde (precizēt) 68

AC

BEIGAS

INT

Citas ar cilvēkresursiem saistītās budžeta pozīcijas (norādīt)

Starpsumma — cilvēkresursi, ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

Kopā cilvēkresursi (visas DFS izdevumu kategorijas)

7

1 099

7

1 099

7

1 099

6

0 942

6

0 942

4

0 628

5 809

2.Citu administratīvo izdevumu izmaksas

◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

7. IZDEVUMU KATEGORIJA daudzgadu finanšu shēmā	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	2028. gads	2029. gads	KOPĀ
Galvenajā mītnē vai ES teritorijā:
20 02 06 01 — Komandējumu un reprezentācijas izdevumi
20 02 06 02 — Konferenču un sanāksmju izmaksas	0 170	0 170	0 170	0 170	0 170	0 170	1 020
20 02 06 03 — Komitejas 69
20 02 06 04 Mācības un konsultācijas
20 04 — IT izdevumi (korporatīvie) 70
Citas ar cilvēkresursiem nesaistītās budžeta pozīcijas (norādīt vajadzības gadījumā)
Savienības delegācijās
20 02 07 01 — Komandējumu, konferenču un reprezentācijas izdevumi
20 02 07 02 — Darbinieku kvalifikācijas celšana
20 03 05 — Infrastruktūra un loģistika
Citas ar cilvēkresursiem nesaistītās budžeta pozīcijas (norādīt vajadzības gadījumā)
Starpsumma — citi, 7. IZDEVUMU KATEGORIJA daudzgadu finanšu shēmā	0 170	0 170	0 170	0 170	0 170	0 170	1 020

Vajadzīgās administratīvās apropriācijas nodrošinās, izmantojot apropriācijas, kuras jau piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārgrupētas, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā esošos budžeta ierobežojumus.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS daudzgadu finanšu shēmā	N gads 71	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	N+4 gads	N+5 gads	N+7 gads	Kopā
Izdevumi par tehnisko un administratīvo palīdzību (neiekļaujot ārštata darbiniekus) no darbības apropriācijām (bijušās BA pozīcijas):
— galvenajā mītnē
— Savienības delegācijās
Citi pārvaldības izdevumi pētniecībai
Politikas IT izdevumi par darbības programmām 72
Korporatīvie IT izdevumi par darbības programmām 73
Citas ar cilvēkresursiem nesaistītās budžeta pozīcijas (norādīt vajadzības gadījumā)
Starpsumma — citi, ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS daudzgadu finanšu shēmā
Kopā — citi administrācijas izdevumi (visas DFS izdevumu kategorijas)

3.Kopējās administratīvās izmaksas (visas DFS izdevumu kategorijas)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Kopsavilkums	2024. gads	2025. gads	2026. gads		2027. gads		2028. gads		2029. gads		Kopā
7. izdevumu kategorija — cilvēkresursi	1 099	1 099	1 099		0 942		0 942		0 628		5 809
7. izdevumu kategorija — citi administratīvie izdevumi	0 170	0 170	0 170		0 170		0 170		0 170		1 020
Starpsumma — 7. izdevumu kategorija	1 269	1 269	1 269		1 112		1 112		0 798		6 829
Ārpus 7. izdevumu kategorijas — cilvēkresursi
Ārpus 7. izdevumu kategorijas — citi administratīvie izdevumi
Starpsumma — citas izdevumu kategorijas
1.KOPĀ 2.7. IZDEVUMU KATEGORIJA un ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	1 269	1 269		1 269		1 112	1 112	0 798		6 829

4.Izmaksu aplēsēm izmantotās aprēķina metodes

4.1. Cilvēkresursi

Šajā daļā ir izklāstīta aprēķina metode, kas izmantota vajadzīgo cilvēkresursu aplēsēm (pieņēmumi par darba slodzi, to skaitā konkrētas darbvietas (Sysper 2 darba profili), darbinieku kategorijas un atbilstošās vidējās izmaksas)

7. IZDEVUMU KATEGORIJA daudzgadu finanšu shēmā

NB! Katras galvenās mītnes darbinieku kategorijas vidējās izmaksas ir pieejamas BudgWeb:

https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/pre/legalbasis/Pages/pre-040-020_preparation.aspx

• Ierēdņi un pagaidu darbinieki

·Veicot pārskatīšanu, BR darbības joma tiks paplašināta gan attiecībā uz ietvertajiem produktiem, gan prasībām (piem., vide/ilgtspēja un drošības prasības). Būs saskaņotāki standarti (hEN), kas būs sarežģītāki. Tāpēc hEN novērtējums nozīmēs, ka būs vajadzīgi tādi paši resursi kā pašlaik Eiropas novērtējuma dokumentiem (END), proti, 2,5 darba dienas (DD) vienam hEN.

·Ņemot vērā, ka piecu gadu laikā pēc stāšanās spēkā ir jāpārskata aptuveni 600 hEN, var pieņemt, ka katru gadu jānovērtē 120 standarti, kas attiecīgi nozīmē 300 DD (120 x 2,5 DD).

·Paralēli notiks BR acquis un jaunu standartizācijas pieprasījumu (SReq) vai īstenošanas aktu (ĪA) izstrāde. Acquis ir vajadzīgs 1 pilnslodzes ekvivalents, kas kopā ir 220 DD.

·Ņemot vērā, ka vienā gadā ir pieci tiesību akti (jauni SReq, DA vai ĪA) un katra akta izstrādei nepieciešamas 30 DD, kopā vajadzīgas 150 DD (kas ietver arī jurista atbalstu, kurš ievērojami pārsniedz parastos 0,2 pilnslodzes ekvivalentus).

·EOTA procesa iespēja (END) ietvers tikai produktus, kuri vispār nebūs iekļauti hEN. END ir ieviestas jaunas prasības, tādējādi, ne vairāk kā 30 END gadā var pieņemt tādu pašu novērtēšanas laiku kā pašlaik (2,5 DD). Attiecīgi ir vajadzīgas 75 DD.

·Jaunajā BR ir vairāki jauni papildu noteikumi, kam nepieciešami 0,5 pilnslodzes ekvivalenti tehniskajiem darbiniekiem, kas kopā ir aptuveni 110 DD;

300 + 220 + 150 + 75 + 110 = 855 DD; ņemot vērā iepriekšējo resursu aplēsi, kuras gadījumā 0,66 inženiera pilnslodzes ekvivalenti tiek veltīti tehniskajai saskaņošanai, vajadzīgi 855 / (220 * 0,666) = 5 pilnslodzes ekvivalenti (noapaļots uz leju, jo, iespējams, esošajā grupā uzdevumi tiks pārdalīti).

Attiecībā uz juridisko un administratīvo atbalstu, ņemot vērā, ka katrai inženiera darbībai vajadzīgi 0,2 pilnslodzes ekvivalenti un aptuveni 1 jurista pilnslodzes ekvivalents pieciem tiesību aktiem gadā, ir vajadzīgs vismaz 1 jurista pilnslodzes ekvivalents + 1 AST, lai koordinētu visas procedūras.

Attiecīgi kopā 7 pilnslodzes ekvivalenti.

• Ārštata darbinieki

Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS daudzgadu finanšu shēmā

• Tikai no pētniecības budžeta finansētās amata vietas

• Ārštata darbinieki

4.2.Citi administratīvie izdevumi

Norādīt informāciju par katrai budžeta pozīcijai izmantoto aprēķina metodi

un jo īpaši par pamata pieņēmumiem (piemēram, sanāksmju skaitu gadā, vidējām izmaksām u. c.)

7. IZDEVUMU KATEGORIJA daudzgadu finanšu shēmā

Sēžu skaitam pēc priekšlikuma stāšanās spēkā vajadzētu atbilst situācijai pirms Covid-19 saistībā ar BR, proti:

-BR padomdevēju grupa: divas sēdes gadā (vidēji 54 dalībnieki, vidējās izmaksas 450 EUR vienam dalībniekam), aptuveni 48 600 EUR

-Būvniecības pastāvīgā komiteja: divas sēdes gadā (vidēji 54 dalībnieki, vidējās izmaksas 450 EUR vienam dalībniekam), aptuveni 48 600 EUR

-BR acquis vadības grupa: trīs sēdes gadā (vidēji 54 dalībnieki, vidējās izmaksas 450 EUR vienam dalībniekam), aptuveni 73 000 EUR

KOPĀ: 1700 000 EUR

Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS daudzgadu finanšu shēmā

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5.–43. lpp.).

(2) Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (COM(2016) 445 final).

(3) Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2019)1770. Novērtējums par Regulu (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK.

(4) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” (COM(2016) 860 final).

(5) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019) 640 final).

(6) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns”.

(7) COM(2020) 662 final.

(8) Priekšlikums, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija (COM(2021) 802 final).

(9) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauna ES Meža stratēģija 2030. gadam” (COM(2021) 572 final).

(10) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspējīgi oglekļa cikli” (COM (2021) 800 final).

(11) Regulas (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus (Būvizstrādājumu regula), īstenošana (2020/2028(INI)) un https://www.consilium.europa.eu/media/41508/st14523-en19.pdf

(12) Lai pierādītu vienkāršošanu un nevajadzīgu regulatīvo izmaksu samazināšanu, vienlaikus īstenojot noteiktos politikas mērķus; ietekmes novērtējuma laikā tika sagatavota tabula ar vēlamā risinājuma REFIT izmaksu ietaupījuma ilustrāciju. Turklāt tiek piemērota jaunā “viens iekšā, viens ārā” pieeja, stiprinot REFIT programmu.

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem.

(14) Proti, 5. pants (atkāpes no sniegumu deklarācijas izstrādes), 36. pants (lai izvairītos no testēšanas nevajadzīgas atkārtošanas), 37. pants (vienkāršoto procedūru izmantošana mikrouzņēmumos) un 38. pants (citas vienkāršotas procedūras individuāli izgatavotiem produktiem vai produktiem, kas pēc pasūtījuma izgatavoti neindustriālā ražošanas procesā).

(15) Ēkas digitālais žurnāls ir dinamisks rīks, kas ļauj ievadīt dažādus datus, informāciju un dokumentus, kas jādokumentē vai jāpapildina, kam jāpiekļūst vai kas jāorganizē noteiktās kategorijās. Tajā norāda būtiskus notikumus un izmaiņas ēkas aprites ciklā, piem., īpašumtiesību vai lietošanas tiesību maiņu, lietošanu, uzturēšanu, modernizēšanu vai cita veida pasākumus. Ēkas digitālā žurnāla definīcija — ES Publikāciju birojs (europa.eu) .

(16) Level(s) ir novērtēšanas un ziņošanas rīks, ko izstrādājusi Eiropas Komisija, saistībā ar ēku ilgtspējas sniegumu, kas stingri balstās uz apritīgumu: Level(s) (europa.eu)

(17) [vietturis: 2. padziļinātā pārskatīšana]

(18) COM(2020) 102 final, 2020. gada industriālās politikas pakete ietver arī īpašu stratēģiju maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU; COM(2020) 103 final) un konkrētas darbības, lai novērstu šķēršļus labi funkcionējošam iekšējam tirgum un uzlabotu noteikumu, par ko panākta kopēja vienošanās, īstenošanu (COM(2020) 93 final un COM(2020) 94 final).

(19) COM(2021) 350 final, 2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana. Veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai.

(20) SWD(2021) 419 final, https://ec.europa.eu/docsroom/documents/47996

(21) COM(2020) 103 final.

(22) COM(2022) 31 final.

(23) Economisti Associati, Milieu & CEPS (2016). Atbalsta pētījums par būvniecības nozares atbilstības pārbaudi. ES iekšējais tirgus un energoefektivitātes tiesību akti.

(24) Novērtējums par Regulu (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (SWD(2019)1770).

(25)

Copenhagen Economics (CE), Dānijas tehnoloģiju institūts (DTI) un Office for Economic Policy and Regional Development Ltd. (EPRD) (2021). Atbalsta pētījums BR pārskata ietekmes novērtējumam, VI pielikums. Horizontālās anketas rezultāti (sākotnējais ziņojums). Apsekošana notika laikā no 2019. gada 11. oktobra līdz 2019. gada 31. oktobrim.

(26) Uzlabots indikatīvo risinājumu dokuments (2020), https://ec.europa.eu/docsroom/documents/40762.

(27)

Copenhagen Economics (CE), Dānijas tehnoloģiju institūts (DTI) un Office for Economic Policy and Regional Development Ltd. (EPRD) (2021). Atbalsta pētījums BR pārskata ietekmes novērtējumam, VII pielikums. Uzņēmumu anketas rezultāti (otrais progresa ziņojums). Apsekošana notika laikā no 2020. gada 10. augusta līdz 2020. gada 25. oktobrim.

(28)

Copenhagen Economics (CE), Dānijas tehnoloģiju institūts (DTI) un Office for Economic Policy and Regional Development Ltd. (EPRD) (2021). Atbalsta pētījums BR pārskata ietekmes novērtējumam, VIII pielikums. Atklātas sabiedriskās apspriešanas anketas rezultāti (pirmais konstatējumu ziņojums). Apsekošana notika laikā no 2020. gada 4. septembra līdz 2020. gada 25. decembrim.

(29)

Copenhagen Economics (CE), Dānijas tehnoloģiju institūts (DTI) un Office for Economic Policy and Regional Development Ltd. (EPRD) (2021), 68. lpp.

(30) “Atbalsta pētījums BR pārskatīšanas ietekmes novērtējums”, līgums Nr. 575/PP/2016/FC, kura izpildi vadīja Civic Consulting GmbH.

(31) Vairāk informācijas un sīku skaidrojumu skatiet priekšlikuma konkrētajos noteikumos.

(32) Sk. pielikumā iekļauto tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatu.

(33) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32020L2184 (europa.eu).

(34) Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A31991L0271 (europa.eu).

(35) Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. marta rezolūcija par Regulas (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus, (Būvizstrādājumu regulas) īstenošanu (2020/2028(INI)).

(36) Aprites ekonomika būvniecības nozarē — Padomes secinājumi (pieņemti 2019. gada 28. novembrī), 14653/19.

(37) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” (COM(2020) 102 final).

(38) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai” (COM(2021) 350 final).

(39) Komisijas 2022. gada 2. februāra paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES standartizācijas stratēģija. Globālo standartu noteikšana noturīga, zaļa un digitāla ES vienotā tirgus atbalstam” (COM/2022/31 final).

(40) Priekšlikums Padomes ieteikumam par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti (COM(2021) 801 final, 2021/0421 (NLE)).

(41) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(42) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(43) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/33/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz liftiem un liftu drošības sastāvdaļām (OV L 96, 29.3.2014., 251. lpp.).

(44) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.).

(45) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(46)

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 157/2014 (2013. gada 30. oktobris) par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību deklarāciju var darīt pieejamu tīmekļa vietnē (OV L 52, 21.2.2014., 1. lpp.).

(47) Gaidāmā Eiropas Parlamenta un Padomes regula par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937, sk. COM(2020)593 final.

(48) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1.–88. lpp.).

(49) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1.–38. lpp.).

(50) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/515 (2019. gada 19. marts) par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un Regulas (EK) Nr. 764/2008 atcelšanu (OV L 91, 29.3.2019., 1.–18. lpp.).

(51) *[Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus, groza Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Regulu (ES) Nr. 305/2011 (OV publikācijas datus ieraksta Publikāciju birojs).]

(52) Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.).

(53) Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(54) Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .

(55) Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

(56) EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(57) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(58) Notiek apspriešanās par iespējamo kandidātvalstu un trešo valstu dalību šajā budžeta pozīcijā

(59) Tehniskā un/vai administratīvā palīdzība un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(60) Tehniskā un/vai administratīvā palīdzība un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(61) AC = līgumdarbinieki, AL — vietējie darbinieki, END — valstu norīkotie eksperti, INT — aģentūru darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās.

(62) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(63) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(64) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

(65) AC — līgumdarbinieki, AL — vietējie darbinieki, END — valstu norīkotie eksperti, INT — aģentūru darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās.

(66) Izvēlēties attiecīgo budžeta pozīciju, vai arī, ja vajadzīgs, precizēt citu; gadījumā, ja ir vairāk budžeta pozīciju, darbinieki būtu jādiferencē pēc katras konkrētās budžeta pozīcijas.

(67) AC — līgumdarbinieki, AL — vietējie darbinieki, END — valstu norīkotie eksperti, INT — aģentūru darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās.

(68) Izvēlēties attiecīgo budžeta pozīciju, vai arī, ja vajadzīgs, precizēt citu; gadījumā, ja ir vairāk budžeta pozīciju, darbinieki būtu jādiferencē pēc katras konkrētās budžeta pozīcijas.

(69) Precizēt komitejas veidu un grupu, kam tā pieder.

(70) Ir nepieciešams DIGIT ĢD — IT investīciju komandas atzinums (skatīt IT finansēšanas pamatnostādnes (C(2020)6126 final, 10.9.2020., 7. lpp.)

(71) “N” gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem

(72) Ir nepieciešams DIGIT ĢD — IT investīciju komandas atzinums (skatīt IT finansēšanas pamatnostādnes, C(2020)6126 final (2020. gada 10. septembris), 7. lpp.)

(73) Šajā postenī ir iekļautas vietējās administratīvās sistēmas un iemaksas korporatīvo IT sistēmu līdzfinansēšanā (skatīt IT finansēšanas pamatnostādnes, C(2020)6126 final (2020. gada 10. septembris)).

JOMAS KODS	PRODUKTU JOMA
1	GATAVI PARASTĀ/VIEGLĀ/AUTOKLAVĒTĀ GĀZBETONA PRODUKTI
2	DURVIS, LOGI, SLĒĢI, VĀRTI UN SAISTĪTI BŪVIZSTRĀDĀJUMI
3	MEMBRĀNAS, TOSTARP ŠĶIDRĀ VEIDĀ UZKLĀJAMAS, UN KOMPLEKTI (ŪDENS UN/VAI ŪDENS TVAIKA KONTROLEI)
4	SILTUMIZOLĀCIJAS PRODUKTI KOMPOZĪTMATERIĀLU IZOLĀCIJAS KOMPLEKTI/SISTĒMAS
5	BŪVKONSTRUKCIJU BALSTĪKLAS TAPAS KONSTRUKCIJU SALAIDUMIEM
6	SKURSTEŅI, DŪMVADI UN ĪPAŠI PRODUKTI
7	ĢIPŠA PRODUKTI
8	ĢEOTEKSTILMATERIĀLI, ĢEOMEMBRĀNAS UN SAISTĪTI PRODUKTI
9	NENESOŠO SIENU KONSTRUKCIJAS/APŠUVUMS/HERMETIZĒTAS STIKLA KONSTRUKCIJAS
10	STACIONĀRS UGUNSDROŠĪBAS APRĪKOJUMS (UGUNSGRĒKA SIGNALIZĀCIJA/DETEKTORS, STACIONĀRI UGUNSDZĒŠANAS, UGUNS UN DŪMU KONTROLES UN SPRĀDZIENU SLĀPĒŠANAS LĪDZEKĻI)
11	KOKA BŪVKONSTRUKCIJAS PRODUKTI/DAĻAS UN PALĪGMATERIĀLI
12	KOKMATERIĀLA PLĀTNES UN ELEMENTI
13	CEMENTS, BŪVKAĻĶI UN CITAS HIDRAULISKĀS SAISTVIELAS
14	DZELZSBETONA UN SPRIEGBETONA STIEGROJUMA TĒRAUDS (UN PALĪGMATERIĀLI) SPRIEGOJUMA KOMPLEKTI
15	PRODUKTI MŪRNIECĪBAS DARBIEM UN AR TIEM SAISTĪTIE PRODUKTI MŪRA ELEMENTI, JAVAS, PALĪGMATERIĀLI
16	NOTEKŪDEŅU TEHNOLOĢIJĀM PAREDZĒTIE PROUDKTI
17	GRĪDAS SEGUMI
18	METĀLA BŪVKONSTRUKCIJAS UN PALĪGMATERIĀLI
19	IEKŠĒJO UN ĀRĒJO SIENU UN GRIESTU APDARE. IEKŠĒJO STARPSIENU KOMPLEKTI
20	JUMTU SEGUMI, VIRSGAISMAS LOGI, JUMTA LOGI UN PALĪGIZSTRĀDĀJUMI JUMTA KONSTRUKCIJAS
21	CEĻU BŪVEI IZMANTOJAMIE MATERIĀLI
22	PILDVIELAS
23	CELTNIECĪBAS LĪMES
24	BETONĀ, JAVĀ UN APMETUMA PAMATKĀRTĀ LIETOJAMIE MATERIĀLI
25	TELPU APSILDES IEKĀRTAS
26	CAURULES, REZERVUĀRI UN TO PIEDERUMI, KAS NESASKARAS AR LIETOŠANAI PĀRTIKĀ PAREDZĒTO ŪDENI
27	LOKŠŅU STIKLA, PROFILĒTA STIKLA UN STIKLA BLOKU PRODUKTI
28	ELEKTRĪBAS, VADĪBAS UN SAKARU KABEĻI
29	HERMĒTIĶI SALAIDUMIEM
30	STIPRINĀJUMI
31	BŪVKONSTRUKCIJU KOMPLEKTI, VIENĪBAS, SALIEKAMI BŪVKONSTRUKCIJU ELEMENTI
32	UGUNSDZĒŠANAS, UGUNSGRĒKA LOKALIZĀCIJAS UN UGUNSDROŠĪBAS LĪDZEKĻI LIESMAS SLĀPĒJOŠI LĪDZEKĻI
33	BŪVIZSTRĀDĀJUMI, KAS NAV IEKĻAUTI IEPRIEKŠ MINĒTAJĀS PRODUKTU JOMĀS.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Type of Izdevumu veids	Iemaksas
	1. pozīcija Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija	Dif./nedif. 55	no EBTA valstīm 56	no kandidātvalstīm 57	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
1	03.010101 — Atbalsta izdevumi par Vienotā tirgus programmu	Nedif.	JĀ	NĒ6	NĒ6	NĒ
1	03.020101 — Iekšējā preču un pakalpojumu tirgus darbība un attīstība	Dif.	JĀ	NĒ 58	NĒ6	NĒ

Daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	1 099	1 099	1 099	0 942	0 942	0 628	5 809
Citi administratīvie izdevumi	0 170	0 170	0 170	0 170	0 170	0 170	1 020
Starpsumma - ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	1 269	1 269	1 269	1 112	1 112	0 798	6 829

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 60
Cilvēkresursi
Pārējie administratīvie izdevumi	0	0	0	0	0	0
Starpsumma - ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0	0	0	0	0	0

Regula (ES) Nr. 305/2011	Šī regula
1. pants	1. pants
2. pants	3. pants
3. pants	4. pants
4. pants	9. pants
5. pants	10. pants
6. pants	11. pants

7. pants	15. pants
8. pants	16. pants
9. pants	17. pants
10. pants	79. pants
11. pants	22. pants
12. pants	23. pants
13. pants	24. pants
14. pants	25. pants
15. pants	26. pants
16. pants	30. pants
17. pants	34. pants
18. pants	34. pants
19. pants	35. pants
20. pants	36. pants
21. pants	37. pants
22. pants	38. pants
23. pants	39. pants
24. pants	40. pants
25. pants	41. pants
26. pants	42. pants
27. pants
28. pants	6. pants
29. pants	44. pants
30. pants	45. pants
31. pants	46. pants
32. pants
33. pants
34. pants
35. pants
36. pants	64. pants
37. pants	65. pants un 67. pants
38. pants	66. pants
39. pants	47. pants
40. pants	48. pants
41. pants	49. pants
42. pants	47. pants
43. pants	50. pants
44. pants	51. pants
45. pants	53. pants
46. pants	54. pants
47. pants	55. pants
48. pants	56. pants
49. pants	57. pants
50. pants	58. pants
51. pants	59. pants
52. pants	60. pants
53. pants	61. pants
54. pants	48. pants
55. pants	63. pants
56. pants	70. pants
57. pants	71. pants
58. pants	72. pants
59. pants	70. pants
60. pants	86. pants
61. pants	86. pants
62. pants	86. pants
63. pants	86. pants
64. pants	88. pants
65. pants	92. pants
66. pants	93. pants
67. pants
68. pants	94. pants