EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.3.2022

COM(2022) 120 final

2022/0074(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko Regulu (ES) Nr. 909/2014 groza attiecībā uz norēķinu disciplīnu, pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, sadarbību uzraudzības jomā, banku tipa papildpakalpojumu sniegšanu un prasībām trešo valstu centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2022) 160 final} - {SWD(2022) 75 final} - {SWD(2022) 76 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

CVDR 75. pantā tika noteikts, ka Komisija līdz 2019. gada 19. septembrim pārskata un sagatavo ziņojumu, kurā novērtēta regulas īstenošana un turpmākā virzība tās pārskatīšanā. Eiropas Parlaments savā rezolūcijā par kapitāla tirgu savienības turpmāko veidošanu 10 ir arī aicinājis Komisiju pārskatīt CVDR paredzēto norēķinu disciplīnas režīmu 11 , ņemot vērā Brexit un Covid-19 krīzi. Šajā nolūkā no 2020. gada 8. decembra līdz 2021. gada 2. februārim notika mērķorientēta apspriešanās 12 . Komisija 2021. gada 1. jūlijā pieņēma ziņojumu 13 , kurā tā secināja, ka kopumā CVDR sasniedz savus sākotnējos mērķus – uzlabot ES norēķinu efektivitāti un CVD stabilitāti. Tajā pausts uzskats, ka lielākajā daļā jomu būtu pāragri veikt būtiskas izmaiņas CVDR, ņemot vērā prasību neseno piemērošanas sākšanu. Tomēr ziņojumā tika noteiktas jomas, kurās var būt nepieciešama turpmāka rīcība, lai samērīgākā, efektīvākā un lietderīgākā veidā sasniegtu CVDR mērķus.

Ņemot vērā nepieciešamību novērst nesamērīgas izmaksas un slogu un vienkāršot noteikumus, vienlaikus nepakļaujot riskam finansiālo stabilitāti, CVDR pārskatīšana tika iekļauta Komisijas 2021. gada Normatīvās atbilstības un izpildes programmā (REFIT) 14 . 

Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Uz tirgus infrastruktūrām, tostarp CVD, attiecās arī Komisijas paziņojums “ES ekonomikas un finanšu sistēma: veicināt atvērtību, stiprumu un noturību” 24 . Minētajā paziņojumā izklāstīts, kā ES var stiprināt savu atvērto stratēģisko autonomiju makroekonomikas un finanšu jomā, jo īpaši, bet ne tikai, turpinot attīstīt ES finanšu tirgu infrastruktūras un palielinot to noturību. Līdz ar to spēcīga ES norēķinu sistēma, ko regulē CVDR, ir svarīgs elements, kas veicina ES atvērto stratēģisko autonomiju finanšu tirgu infrastruktūras jomā.

Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā) 

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

·Efektivitāte un lietderīgums. Lai gan norēķinu darījumu apjoms kopš CVDR stāšanās spēkā ir palielinājies, pārrobežu darījumu apjoms saglabājās stabils. Vairākās jomās, piemēram, pārrobežu atļaujas piešķiršanā, pastāv būtiski šķēršļi, un sākotnējie konstatējumi liecina, ka varētu veikt darbības nolūkā samazināt nesamērīgu atbilstības nodrošināšanas slogu un uzlabot pārrobežu darbību. Uzlabojumus varētu veikt arī banku pakalpojumu jomā, jo piekļuve banku tipa papildpakalpojumiem ir ierobežota, kas savukārt kavē norēķinus ārvalstu valūtās, un uzraudzības kārtības jomā, kas ietekmē CVD iespējas vai izdevības piedāvāt pārrobežu pakalpojumus.

·Piemērotība. CVDR mērķi palielināt ES norēķinu tirgus drošību un efektivitāti un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus CVD pakalpojumiem joprojām ir aktuāli.

·Saskanība. CVDR ir saskaņota ar starptautiskajiem centieniem nodrošināt pēctirdzniecības infrastruktūru stabilitāti un drošību. CVDR ir saskanīga ar citiem ES tiesību aktiem un politikas iniciatīvām.

·ES pievienotā vērtība. Ieviešot jaunu regulējumu, kura mērķis ir vienotā procesā ES līmenī novērst saskaņotas pieejas trūkumu attiecībā uz ES norēķinu tirgiem un novērst saistītos sistēmiskos riskus, ar CVDR tika novērstas nepilnības, kas pastāvēja tiesību aktos. 

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

·mērķorientēta apspriešanās 26 no 2020. gada 8. decembra līdz 2021. gada 2. februārim;

·apspriešanās par sākotnējo ietekmes novērtējumu 27 no 2021. gada 8. marta līdz 2021. gada 5. aprīlim;

·divas dalībvalstu ekspertu grupas sanāksmes (2020. gada 22. septembrī un 2021. gada 15. jūlijā), uz kurām tika uzaicināti arī Eiropas Centrālā bankas (ECB), EVTI un Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas sekretariāta pārstāvji.

(a)līdz minimumam samazināt šķēršļus pārrobežu norēķiniem, vienkāršojot un precizējot apgrūtinošas prasības pārrobežu atļaujas piešķiršanai, uzlabojot sadarbību starp uzraudzības iestādēm un atvieglojot piekļuvi banku tipa papildpakalpojumiem, lai atvieglotu norēķinus ārvalstu valūtās;

(b)pilnveidot dažu prasību piemērošanu (piemēram, attiecībā uz norēķinu disciplīnu, banku tipa papildpakalpojumiem), lai samazinātu administratīvo slogu un atbilstības nodrošināšanas izmaksas, neapdraudot finansiālo stabilitāti;

(c)nodrošināt, ka iestādēm ES ir atbilstīgas pilnvaras un informācija, lai uzraudzītu riskus gan attiecībā uz ES, gan trešo valstu CVD, tostarp pastiprinot to sadarbību uzraudzības jomā.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

–EVTI ziņojumi. EVTI 2020. un 2021. gadā iesniedza Komisijai četrus ziņojumus par internalizētiem norēķiniem 28 , CVD pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un pieteikumu izskatīšanu notāra un centralizētās uzturēšanas pakalpojumu sniegšanai pāri robežām 29 , banku tipa papildpakalpojumu sniegšanu 30 un to, kā CVD izmanto finanšu tehnoloģijas 31 . Minētajos ziņojumos tika ņemtas vērā arī valstu iestāžu, CVD un dalībnieku atbildes uz EVTI veiktajām aptaujām. Komisija ņēma vērā arī EVTI pusgada ziņojumus par tendencēm, riskiem un neaizsargātību 32 finanšu infrastruktūras un pakalpojumu nozarēs.

–Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) mērķtiecīgs pienesums CVDR apspriešanā, tostarp CVD starpā veiktas aptaujas anonimizēti un konsolidēti rezultāti.

•Ietekmes novērtējums

·precizēt mijiedarbību starp pārskatīto CVDR un paziņojumu “ES ekonomikas un finanšu sistēma: veicināt atvērtību, stiprumu un noturību”;

·labāk paskaidrot, kāpēc pārrobežu atļauju piešķiršana, kas ir prakse, kuru veiksmīgi izmanto daudzās citās finanšu tiesību jomās, šajā segmentā šķietami nedarbojas;

·paskaidrot analīzi, kuras rezultātā 2014. gadā tika ieviesta obligāta iepirkšana kā norēķinu disciplīnas režīma elements, un to, kā kopš tā laika ir mainījies Komisijas novērtējums;

·precizēt, kuri politikas risinājumi ir savstarpēji papildinoši un kuri viens otru izslēdz.

·vienkāršot CVDR paredzēto pārrobežu atļaujas piešķiršanas procesu, atceļot iespēju uzņēmējas valsts uzraudzības iestādēm atteikt pārrobežu darbības atļauju un aizstājot to ar piederības valsts uzraudzības iestāžu paziņojumu uzņēmējas valsts uzraudzības iestādēm. Vēlamais politikas risinājums līdz minimumam samazina šķēršļus pārrobežu norēķiniem un samazina administratīvo slogu un atbilstības nodrošināšanas izmaksas. Citi novērtētie politikas risinājumi bija pārrobežu atļaujas piešķiršanas prasību tvēruma samazināšana, ko īstenotu, attiecinot to tikai uz pašu kapitāla vērtspapīriem, vai kompetento iestāžu lomu un pilnvaru un ar valstu tiesību aktiem saistīto prasību precizēšana. Tomēr šo abu risinājumu gadījumā mērķi tiktu sasniegti tikai daļēji;

·uzlabot sadarbību starp valstu uzraudzības iestādēm, izveidojot uzraudzības iestāžu kolēģijas, lai atvieglotu CVD piekļuvi tirgiem, kuros tiem nav izsniegtas atļaujas, un nodrošināt finansiālo stabilitāti, piešķirot uzraudzības iestādēm lielākas pilnvaras uzraudzīt riskus. Citi apsvērtie risinājumi ietvēra esošo CVDR noteikumu uzlabošanu attiecībā uz sadarbības mehānismiem un plašākas CVD uzraudzības ieviešanu ES līmenī. Tomēr kolēģijas panāk pareizo līdzsvaru starp mērķu sasniegšanu un to, ka uzraudzības pienākums paliek CVD piederības dalībvalsts ziņā;

·atvieglot CVD piekļuvi banku tipa papildpakalpojumiem, ļaujot CVD ar bankas licenci piedāvāt šādus pakalpojumus citiem CVD un pārskatot robežvērtības, zem kurām CVD var izmantot komercbanku. Vēl viens apsvērtais risinājums bija ierobežojumu atcelšana attiecībā uz banku tipa papildpakalpojumu sniegšanu CVD, tomēr tas tika noraidīts, jo potenciāli ievērojami palielina riskus finansiālajai stabilitātei;

·efektīvākais un lietderīgākais risinājums ir dažādu ar norēķinu disciplīnu saistītu elementu (piemēram, tvēruma) precizēšana un obligātās iepirkšanas 33 ieviešanas grafika grozīšana (“divu posmu pieeja”). Obligātās iepirkšanas ieviešana būs atkarīga no norēķinu efektivitātes tendences Savienībā. Pirmkārt, savāktie pierādījumi liecina, ka naudas sodi stimulēs norēķinu efektivitātes uzlabojumus, neapdraudot stabilitāti un likviditāti tirgos un finanšu instrumentos. Otrkārt, pēc naudas sodu piemērošanas var novērtēt, kā vislabāk piemērot obligāto iepirkšanu, ņemot vērā norēķinu efektivitātes tendences. Risinājums, kas paredzētu pilnībā apturēt regulējumu, tika noraidīts, jo norēķinu neizpilde ES joprojām ir pastāvīgi augstāka nekā citos lielākajos finanšu tirgos;

·ieviest beigu datumu klauzulai par tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus attiecībā uz ES un trešo valstu CVD 34 un paziņošanas prasību attiecībā uz trešo valstu CVD. Saņemtā informācija ļautu Komisijai piešķirt prioritāti trešo valstu CVD regulējuma līdzvērtības novērtējumam, jo Komisijas piešķirta līdzvērtība ir nosacījums, lai EVTI atzītu trešo valstu CVD, kas vēlas piedāvāt notāra un centralizētās uzturēšanas pakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem. Tāpēc šo pasākumu apvienojums nodrošinās, ka iestādēm ir pienācīgas pilnvaras un savlaicīga informācija, lai uzraudzītu riskus atbilstoši tirgus vajadzību tendencēm. Tomēr ierosinātie grozījumi neietekmē līdzvērtības un atzīšanas procesus, kas jau ir piemērojami saskaņā ar CVDR, tāpēc trešās valstis un potenciālie pieteikuma iesniedzēji trešo valstu CVD joprojām ir aicināti iesniegt savus līdzvērtības pieprasījumus un attiecīgi atzīšanas pieteikumus saskaņā ar pašreizējām CVDR prasībām. Vēl viens apsvērtais risinājums paredzēja uzlabot režīmu trešo valstu CVD, kas sniedz pakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, piemēram, paredzot prasību, ka nepieciešama EVTI atzīšana attiecībā uz norēķinu pakalpojumu sniegšanu, vai palielinot EVTI uzraudzības pilnvaras, bet tas šajā brīdī tika uzskatīts par priekšlaicīgu un nesamērīgu;

·kopējam risinājumu kopumam būs pozitīva ietekme uz pēctirdzniecības vidi ES, jo tas ļaus izveidot samērīgāku CVD regulējumu, uzlabos vērtspapīru norēķinu efektivitāti un tādējādi veicinās ES finanšu tirgu konkurētspēju.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

5.2.1. Definīcijas

Ar 1. panta 1) punktu ievieš uzņēmumu grupas jēdziena definīciju atbilstoši definīcijai Regulā (ES) 2019/2033.

5.2.2. Norēķinu disciplīnas režīms

Ar 1. panta 2) punktu ievieš grozījumus norēķinu disciplīnas režīmā.

Punkta a) apakšpunktā noteiktie CVDR 7. panta 2. punkta grozījumi paredz, ka gadījumos, kad norēķinu neizpildi ir radījuši faktori, kas nav attiecināmi uz darījuma dalībniekiem, vai kad darījumā nav iesaistīti divi tirdzniecības partneri, uz šādu norēķinu neizpildi neattiecas soda mehānisms. Tajos arī noteikts, ka naudas sodi būtu jāaprēķina vai nu līdz iepirkšanas procedūras beigām, ja Komisija ir pieņēmusi attiecīgo īstenošanas aktu, vai līdz faktiskajam norēķinu datumam, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk.

Ar b) apakšpunktu ievieš jaunu 2.a punktu, saskaņā ar kuru Komisija var pieņemt īstenošanas aktu atbilstoši Regulā (ES) Nr. 182/2011 noteiktajai pārbaudes procedūrai, nolemjot piemērot obligātu iepirkšanu konkrētiem finanšu instrumentiem vai darījumu kategorijām. Komisija var pieņemt minēto lēmumu, ja tā uzskata, ka minētie pasākumi ir samērīgs līdzeklis, lai risinātu norēķinu neizpildes līmeni Savienībā, un ka, pamatojoties uz neizpildīto norēķinu skaitu un apjomu, ir izpildīti konkrēti minētajā noteikumā paredzētie nosacījumi.

Ar c) apakšpunktu CVDR 7. panta 3. punkta grozījumā precizē, kad sāk iepirkšanas procedūru, ja Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktu saskaņā ar 7. panta 2.a punktu, un ka finanšu instrumentiem, ko tirgo MVU izaugsmes tirgū, pagarinājuma periodu aprēķina, pamatojoties uz kalendārajām dienām.

Ar d) apakšpunktu CVDR 7. pantā ievieš jaunu 3.a punktu nolūkā paskaidrot, kā darbosies nodošanas mehānisms. Ļaujot katram darījuma ķēdes dalībniekam nodot iepirkšanas paziņojumu dalībniekam, kas nenorēķinās, nodošanas mehānisms novērsīs neizpildītu norēķinu kaskādes procesu, kur katrā gadījumā būtu jāveic atsevišķa iepirkšanas procedūra, un tas nozīmē, ka visas darījumu ķēdes noregulēšanai ir vajadzīga tikai viena iepirkšana. Pēc tam šo nodošanas mehānismu var replicēt līgumiski starp dalībniekiem un to klientiem līdz gala pircējiem un pārdevējiem.

Ar e) apakšpunktu groza CVDR 7. panta 4. punktu, nosakot, ka gadījumos, kad norēķinu neizpildi ir radījuši faktori, kas nav attiecināmi uz darījuma dalībniekiem, vai kad darījumā nav iesaistīti divi tirdzniecības partneri, uz šādu norēķinu neizpildi neattiecas obligātās iepirkšanas mehānisms.

Ar f) apakšpunktu groza CVDR 7. panta 6. punktu, ieviešot maksājumu simetriju starp pircēju un pārdevēju, ja darījuma finansiālie nosacījumi iepirkšanas izpildes brīdī atšķiras no sākotnējā darījuma nosacījumiem. Mērķis ir nodrošināt, lai iepirkšanas rezultātā darījuma puses atgrieztos pie tāda ekonomiskā stāvokļa, kāds tas būtu, ja būtu noticis sākotnējais darījums.

Ar g) apakšpunktu groza CVDR 7. panta 11. punktu, precizējot, ka atbrīvojumu no norēķinu disciplīnas prasībām CDP piemēro tikai gadījumos, kuros CDP pats ir starpnieks starp darījumu partneriem. Tajā arī precizēts, ka gadījumā, ja CDP rodas zaudējumi no obligātās iepirkšanas piemērošanas, tie savos noteikumos var izveidot mehānismu šādu zaudējumu segšanai.

Ar h) apakšpunktu CVDR 7. pantā ievieš jaunu 13.a punktu, ar ko piešķir Komisijai pilnvaras apturēt iepirkšanas mehānismu konkrētām finanšu instrumentu kategorijām, ja tas nepieciešams, lai novērstu vai risinātu nopietnu apdraudējumu finansiālajai stabilitātei vai finanšu tirgu sakārtotai darbībai Savienībā. Šajā jaunajā 13.a punktā ir noteikta procedūra, kas Komisijai būtu jāievēro attiecībā uz šādu apturēšanu, t. i., ievērojot EVTI ieteikumu pēc apspriešanās ar ECBS un ESRK. Tajā arī noteikts, ka šāda apturēšana ir spēkā ne ilgāk kā sešus mēnešus un to var pagarināt par trīs mēnešu laikposmiem uz laiku, kas kopā nepārsniedz 12 mēnešus no apturēšanas sākuma.

Ar i) apakšpunktu CVDR 7. panta 14. punkta grozījumos precizē, ka Komisijas deleģētajā aktā, kurā nosaka parametrus tam, kā naudas sodiem aprēķina preventīvu un samērīgu līmeni, ņem vērā negatīvo procentu likmju ietekmi.

Ar j) apakšpunktu CVDR 7. pantā ievieš jaunu 14.a punktu, ar ko atbilstoši 7. panta 2. un 4. punktā ieviestajiem grozījumiem Komisiju pilnvaro precizēt situācijas, kurās norēķinu neizpilde būtu jāuzskata par tādu, ko radījuši faktori, kuri nav attiecināmi uz dalībniekiem, un kurās darījumā nav iesaistīti divi tirdzniecības partneri.

Ar k) apakšpunktu groza CVDR 7. panta 15. punktu, ieviešot jaunu datumu, līdz kuram EVTI iesniedz regulatīvos tehniskos standartus, lai precizētu minētajā punktā uzskaitītos norēķinu disciplīnas režīma aspektus. Šī datuma maiņa ļautu EVTI regulatīvos tehniskos standartus pārskatīt, lai ņemtu vērā izmaiņas, kas CVDR veiktas pēc šīs pārskatīšanas, un veikt visus vajadzīgos grozījumus, lai precizētu šādos regulatīvajos tehniskajos standartos noteiktās prasības, piemēram, nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībnieki var veikt savu iepirkšanu.

5.2.3. Sadarbība starp kompetentajām iestādēm un attiecīgajām iestādēm, pārskatīšana un izvērtēšana, kā arī atveseļošanas un sakārtotas likvidācijas stratēģijas

Ar 1. panta 3) punktu groza CVDR 12. panta b) un c) punktu, lai precizētu, ka gadījumā, ja CVD neveic norēķinu darbību pirms atļaujas izsniegšanas procesa sākuma, kritērijos, pēc kuriem nosaka šajā procesā iesaistāmās attiecīgās iestādes, ņem vērā paredzamo norēķinu darbību.

Ar 1. panta 4) punkta b) apakšpunktu groza CVDR 17. panta 4. punktu par kompetento iestāžu apspriešanos ar attiecīgajām iestādēm par CVD atļaujas izsniegšanas procesu. Ar 1. panta 6) punkta e) apakšpunktu ievieš līdzvērtīgus grozījumus CVDR 22. panta 6. punktā attiecībā uz kompetento iestāžu apspriešanos ar attiecīgajām iestādēm par pārskatīšanas un izvērtēšanas procesu. Izmaiņas CVDR 17. panta 4. punktā un 22. panta 6. punktā ievieš procesu, saskaņā ar kuru iestādes, ar kurām notiek apspriešanās, var sniegt pamatotu atzinumu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad kompetentā iestāde ir saņēmusi informāciju. Ja kāda no attiecīgajām iestādēm, ar kuru notikusi apspriešanās, sniedz negatīvu atzinumu, kompetentā iestāde šādu negatīvu atzinumu izskata pamatotā lēmumā, par ko atkal var saņemt negatīvu atzinumu no iestādēm, ar kurām notikusi apspriešanās. Ja kompetentā iestāde nepiekrīt minētajam negatīvajam atzinumam, tā informē tās iestādes, kuras ir iebildušas, un kompetentā iestāde var nodot šo jautājumu izskatīšanai EVTI. Ja jautājums netiek atrisināts 30 dienu laikā pēc šādas jautājuma nodošanas izskatīšanai, kompetentā iestāde pieņem galīgo lēmumu par pārskatīšanu un izvērtēšanu un attiecīgajām iestādēm rakstiski sniedz detalizētu sava lēmuma skaidrojumu.

Ar 1. panta 4) punkta c) apakšpunktu CVDR 17. pantā iekļauj jaunu 7.a punktu, lai ieviestu jaunas prasības kompetentajām iestādēm par informācijas apmaiņu ar citām iestādēm, jo īpaši attiecīgajām iestādēm.

Ar 1. panta 5) punktu groza CVDR 20. panta 5. punktu, precizējot, ka procedūras, kas CVD ir jāievieš atļaujas anulēšanas gadījumā, ietver emisijas kontu un to uzskaites dokumentu pārvedumu, kas tiek glabāti pielikuma A iedaļas 1. un 2. punktā minēto pamatpakalpojumu sniegšanai.

Ar 1. panta 6) punktu groza CVDR 22. panta 1., 4. un 7. punktu nolūkā pārskatīšanas un izvērtēšanas procesa periodiskumu mainīt no vienas reizes gadā uz reizi divos gados. Turklāt ar to groza CVDR 22. panta 2. un 3. punktu, lai precizētu, kā CVD būtu jāsagatavojas scenārijiem, kas varētu kavēt to spēju nodrošināt svarīgās darbības un pakalpojumus saskaņā ar darbības turpināšanas principu. Prasība izstrādāt noregulējuma plānus ir atcelta, jo tā tiek uzskatīta par neskaidru un pašlaik nepastāv tāds Savienības noregulējuma režīms, uz kura pamata varētu izstrādāt noregulējuma plānu. Tā vietā pārskatītajā 2. punktā noteikts, ka CVD sagatavo un iesniedz kompetentajai iestādei atbilstīgus atveseļošanas vai sakārtotas likvidācijas plānus. Pārskatītajā 3. punktā ir noteikts 2. punktā minēto plānu minimālais saturs, kā arī šādu plānu pārskatīšanas un atjaunināšanas periodiskums (vismaz reizi divos gados). Tajā arī precizēts, ka šādos plānos ņem vērā attiecīgā CVD lielumu, sistēmisko nozīmi un darbību veidu, apmēru un sarežģītību un visus attiecīgos atveseļošanas vai noregulējuma plānus, kas izstrādāti saskaņā ar Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu. Izmaiņas 3. punktā neietekmē prasību kompetentajām iestādēm informēt EVTI, ja attiecībā uz CVD ir izveidots un tiek uzturēts noregulējuma plāns. Tas var būt saistīts ar valsts tiesību aktiem vai prasību ievērot citus ES tiesību aktus, piemēram, Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu. 

Ar 1. panta 6) punkta c) apakšpunktu groza CVDR 22. panta 11. punktu, ieviešot jaunu datumu, līdz kuram EVTI iesniedz Komisijai regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai pārskatīšanas un izvērtēšanas nolūkos precizētu standarta veidlapas, veidnes un procedūras. Šī datuma maiņa ļautu EVTI regulatīvos tehniskos standartus vajadzības gadījumā pielāgot izmaiņām, kas CVDR veiktas pēc šīs iniciatīvas.

Savukārt ar 1. panta 18) punktu groza CVDR 55. pantu, lai termiņu, kurā attiecīgās iestādes un kompetentās iestādes var sniegt pamatotu atzinumu par atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus, pagarinātu no viena mēneša līdz diviem mēnešiem. Viena mēneša termiņš šāda atzinuma sniegšanai tiešām ir pārāk īss.

5.2.4. Pārrobežu atļaujas piešķiršanas režīms un dalībvalsts sabiedrību tiesību akti vai līdzīgi tiesību akti, saskaņā ar kuriem vērtspapīri ir izveidoti

Ar 1. panta 15) punktu groza CVDR 49. panta 1. punkta otro daļu, lai precizētu, ka dalībvalsts sabiedrību tiesību akti vai līdzīgi tiesību akti, saskaņā ar kuriem vērtspapīri ir izveidoti un kurus turpina piemērot attiecībā uz vērtspapīru pārrobežu emisiju, ietver: i) tās dalībvalsts sabiedrību tiesību aktus vai līdzīgus tiesību aktus, kurā emitents veic uzņēmējdarbību, un ii) atšķirību gadījumā – piemērojamos sabiedrību tiesību aktus vai līdzīgus tiesību aktus, saskaņā ar kuriem vērtspapīri ir emitēti. Tas jo īpaši attiecas uz obligācijām, ko emitējis emitents, kurš atrodas vienā dalībvalstī, bet uz kuru saskaņā ar līgumu attiecas citas dalībvalsts tiesību akti. Ar 1. panta 15) punktu groza arī CVDR 49. panta 3. punkta trešo daļu, lai iekļautu prasību dalībvalstīm regulāri atjaunināt sarakstu ar attiecīgajām tiesību aktu normām.

Ar 1. panta 7) punktu groza CVDR 23. pantu, lai precizētu turpmāk norādītos pārrobežu atļaujas piešķiršanas procesa aspektus.

Pirmkārt, ar to 23. panta 2. un 3. punktā pielāgo atsauci uz 49. panta 1. punkta otro daļu tā, lai CVD, kuri vēlas sniegt notāra vai centralizētās uzturēšanas pakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, ņemtu vērā gan tās dalībvalsts tiesību aktus, kurā emitents veic uzņēmējdarbību, gan atšķirību gadījumā – piemērojamos sabiedrību tiesību aktus vai līdzīgus tiesību aktus, saskaņā ar kuriem vērtspapīri ir emitēti.

Otrkārt, ar to CVDR 23. panta 2. punktu groza nolūkā ļaut jauniem CVD vienlaikus ar atļaujas izsniegšanas pieteikumu iesniegt pārrobežu atļaujas pieprasījumu, lai tie varētu sākt pārrobežu darbību no dienas, kad piederības valsts kompetentā iestāde izsniegusi atļauju, ar nosacījumu, ka ir pagājis vismaz viens mēnesis no dienas, kad piederības valsts kompetentā iestāde ir paziņojusi uzņēmējas valsts kompetentajai iestādei par pārrobežu atļaujas izsniegšanas pieprasījumu.

Treškārt, ar to CVDR 23. panta 3. punkta e) apakšpunktu groza, lai precizētu, ka CVD, kurš pieprasa pārrobežu darbības atļauju, vienmēr būtu jāsniedz novērtējums par pasākumiem, kurus tas plāno veikt, lai tā lietotāji varētu nodrošināt atbilstību 49. panta 1. punktā minētajiem valstu tiesību aktiem.

Ceturtkārt, ar to CVDR 23. panta 4. punktu groza, lai saīsinātu laikposmu, kurā piederības valsts kompetentā iestāde paziņo atļaujas piešķiršanas pieprasījumu uzņēmējas valsts kompetentajai iestādei.

Piektkārt, ar to 23. panta 6. punktu groza, atceļot iespēju uzņēmējas valsts kompetentajai iestādei atteikt pārrobežu darbības atļaujas pieprasījumu. Saskaņā ar pārskatīto noteikumu CVD var sākt sniegt pakalpojumus vienu mēnesi pēc dienas, kad piederības valsts kompetentā iestāde ir paziņojusi uzņēmējas valsts kompetentajai iestādei par pārrobežu darbības atļaujas piešķiršanas pieprasījumu, vai agrāk, ja tam piekrīt uzņēmējas valsts kompetentā iestāde.

5.2.5. Uzraudzības iestāžu kolēģijas

Ar 1. panta 9) punktu CVDR III sadaļas jaunā 4.a iedaļā ievieš 24.a pantu par iestāžu sadarbību ar kolēģiju starpniecību, nosakot prasību izveidot uzraudzības iestāžu kolēģijas divos gadījumos:

(a)ja uz CVD attiecas 23. panta 3. līdz 7. punktā paredzēta pārrobežu darbības atļaujas piešķiršanas procedūra, t. i., “pārrobežu darbības atļaujas piešķiršanas kolēģija” vai

(b)ja CVD ir daļa no uzņēmumu grupas, kurā ietilpst divi vai vairāki CVD, kas saņēmuši atļauju vismaz divās dalībvalstīs, t. i., “grupas līmeņa kolēģija”.

Ja CVD, uz kuru attiecas 23. panta 3. līdz 7. punktā minētā pārrobežu darbības atļaujas piešķiršanas procedūra, arī ir daļa no uzņēmumu grupas, kurā ietilpst vismaz cits CVD, vajadzētu paredzēt iespēju izveidot tikai vienu kolēģiju attiecībā uz minēto CVD, nevis divas atsevišķas kolēģijas (t. i., atsevišķu pārrobežu darbības atļaujas piešķiršanas kolēģiju un atsevišķu grupas līmeņa kolēģiju), lai nodrošinātu sinerģiju un izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga iesaistītajām iestādēm.

Lai izvairītos no situācijas, kurā pastāv vairākas pārrobežu darbības atļauju izsniegšanas kolēģijas un atsevišķa grupas līmeņa kolēģija attiecībā uz vienā grupā ietilpstošiem CVD, kam daudzos gadījumos ir kopīgas procedūras, kopīgi resursi, to pasākumu novērtējumi, kurus tie ir ieviesuši, lai nodrošinātu atbilstību uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem, ja tie sniedz pārrobežu pakalpojumus utt., tikai vienas kolēģijas izveidei vajadzētu būt iespējamai arī tad, ja uz pārējiem grupas CVD attiecas pārrobežu darbības atļaujas piešķiršanas procedūra. Tomēr šādā gadījumā, ja uz šiem pārējiem CVD grupā attiecas arī pārrobežu darbības atļaujas piešķiršanas procedūra, tikai vienas kolēģijas izveide visai grupai ir iespējama tikai ar šo CVD kompetento iestāžu piekrišanu.

Papildus 24.a pantā tiek paredzēti noteikumi par priekšsēdētāja noteikšanu, jo īpaši attiecībā uz grupas līmeņa kolēģiju, kolēģiju sastāvu un to uzdevumiem nolūkā nodrošināt saskaņotu uzraudzības pieeju Savienībā. EVTI ir pilnvarota izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot kolēģiju darbības praktisko kārtību.

Visbeidzot, visā regulā tiek ieviesti grozījumi, lai nodrošinātu, ka kolēģijas ir informētas par svarīgiem lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz CVD (t. i., grozījumi CVDR 22. panta 7. punktā, 23. panta 4., 5. un 7. punktā, 24. panta 1. un 5. punktā un 60. panta 1. un 2. punktā).

5.2.6. Trešo valstu centrālie vērtspapīru depozitāriji, klauzulas par tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus piemērošanas izbeigšana

Ar 1. panta 10) punktu groza CVDR 25. pantu, kurā noteikts regulējums attiecībā uz trešo valstu CVD. Ar a) apakšpunktā paredzētajiem grozījumiem ievieš prasību CVD, kas plāno sniegt norēķinu pakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, iesniegt paziņojumu EVTI, tādējādi novēršot informācijas trūkumu šajā sakarā gan valstu, gan ES līmenī. Ar c) apakšpunktā paredzētajiem grozījumiem EVTI tiek pilnvarota izstrādāt regulatīvus tehniskos standartus, lai precizētu informāciju, ko trešās valsts CVD minētajā paziņojumā sniedz EVTI, un minētajos grozījumos tiek precizēts, ka šāda informācija drīkst būt tikai tāda, kas ir absolūti nepieciešama, un tiek sniegts piemēru saraksts.

Ar 1. panta 10) punkta b) apakšpunktu groza 25. panta 6. punkta piekto daļu, precizējot, ka sešu mēnešu laikā no dienas, kad iesniegts pilnīgs pieteikums, vai no dienas, kad Komisija pieņem lēmumu par līdzvērtību, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, EVTI rakstiski paziņo trešās valsts CVD, kurš iesniedz atzīšanas pieteikumu nolūkā sniegt notāra vai centralizētās uzturēšanas pakalpojumus, pilnībā pamatotu lēmumu par to, vai atzīšana ir piešķirta vai atteikta.

Ar 1. panta 23) punktu groza CVDR 69. panta 4. punktu, ieviešot piemērošanas beigu datumu klauzulai par tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus gan attiecībā uz ES, gan trešo valstu CVD. Konkrētāk, ar a) apakšpunktu 69. panta 4. punktu groza, nosakot, ka beigu datums klauzulai par tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus attiecībā uz ES CVD ir viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Ar b) apakšpunktu ievieš jaunu 4.a punktu, kurā attiecībā uz trešo valstu CVD ir noteikts beigu datums klauzulai par tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, kas līdzvērtības un atzīšanas procesu dēļ ir trīs gadi no šīs regulas stāšanās spēkā. Turklāt attiecībā uz trešo valstu CVD, uz kuriem attiecas klauzula par tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, tiek paredzēta prasība iesniegt paziņojumu EVTI, kad tie piedāvā notāra un centralizētās uzturēšanas pakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, nolūkā novērst informācijas trūkumu šajā sakarā gan valstu, gan ES līmenī. Ar b) apakšpunktā paredzētajiem grozījumiem EVTI tiek pilnvarota izstrādāt regulatīvus tehniskos standartus, lai precizētu informāciju, ko trešās valsts CVD minētajā paziņojumā sniedz EVTI, un minētajos grozījumos tiek precizēts, ka šāda informācija drīkst būt tikai tāda, kas ir absolūti nepieciešama, un tiek sniegts piemēru saraksts. Turklāt tiek ieviesta paziņošanas prasība arī attiecībā uz tiem trešo valstu CVD, kas piedāvāja norēķinu pakalpojumus pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

5.2.7. Banku tipa papildpakalpojumi

Pirmkārt, ar 1. panta 13) punktu groza CVDR 40. panta 2. punktu un ar 1. panta 17) punkta a) apakšpunktu groza CVDR 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu, lai ieviestu iespēju CVD, kuri saņēmuši atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus, sniegt šādus pakalpojumus CVD, kuri nav saņēmuši šādu atļauju un kuri tādēļ konkrētās valūtās nevar veikt norēķinus, kas pārsniedz noteiktas summas, ja tiem nav piekļuves attiecīgajai centrālajai bankai.

Ar 1. panta 17) punkta b) apakšpunktu groza 4. punkta ievadfrāzi, tādējādi ļaujot CVD izmantot banku tipa papildpakalpojumus ne tikai no norīkotām kredītiestādēm, bet arī no citiem CVD, kas saņēmuši atļauju sniegt šādus pakalpojumus saskaņā ar 54. panta 3. punktu, neatkarīgi no tā, vai šie CVD ietilpst vienā un tajā pašā uzņēmumu grupā. Šajā sakarā ar 1. panta 17) punkta b) apakšpunktu svītro CVDR 54. panta 4. punkta c) apakšpunktu, tādējādi atceļot aizliegumu, ka norīkotās kredītiestādes nevar piedāvāt CVD pamatpakalpojumus.

Otrkārt, ar 1. panta 17) punkta c) apakšpunktu groza CVDR 54. panta 5. punktu, kurā bija noteikta konkrēta robežvērtība, saskaņā ar ko CVD varētu izmantot kredītiestādi banku pakalpojumiem. Lai pienācīgi pielāgotu šo robežvērtību un pārvaldītu finansiālos riskus, ar 1. panta 17) punkta d) apakšpunktā paredzētajiem grozījumiem tiek piešķirtas pilnvaras EBI sadarbībā ar ECBS un EVTI izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas jāpieņem Komisijai un kur nosaka atbilstošu robežvērtību, zem kuras kredītiestādes var sniegt banku tipa papildpakalpojumus, tostarp attiecīgus riska pārvaldības un prudenciālos standartus, lai mazinātu iespējamos riskus, ko rada robežvērtības grozīšana.

Savukārt ar 1. panta 19) punktu CVDR 59. panta 4. punktu groza, lai paredzētu pienācīgas prudenciālās prasības, kas nodrošinātu saskaņotību ar citiem piemērojamiem tiesību aktiem vai precizētu noteiktas prasības nolūkā nodrošināt uzraudzības konsekvenci vai precizētu vairākus mazāk svarīgus jautājumus riska pārvaldības jomā. Šajā nolūkā ar a) apakšpunktu:

(a)groza 59. panta 4. punkta c) apakšpunktu, skaidri nosakot un saskaņojot ar spēkā esošajiem regulatīvajiem standartiem tā, ka likviditātes stresa scenārijam būtu jāuztur atbilstīgi likvīdie resursi nevis likvīdie resursi, un spriedzes scenārijā būtu jāņem vērā divi lielākie dalībnieki, nevis tikai lielākais;

(b)groza 59. panta 4. punkta d) apakšpunktu, precizējot, ka atbilstīgie likvīdie resursi būtu jāuztur attiecīgajās valūtās, nevis visās valūtās;

(c)groza 59. panta 4. punkta e) apakšpunktu, precizējot, ka gadījumā, ja tiek izmantoti iepriekš organizēti finansējuma mehānismi, tiem vajadzētu būt augsti uzticamiem. Tajā arī tiek skaidri noteikts, ka gadījumos, kuros tiek izmantoti tādi mehānismi kā piesaistītās kredītlīnijas, tiem būtu jāpiemēro tādi paši standarti kā augsti uzticamām kredītiestādēm un tie būtu jāuztur tikai ar kredītspējīgām kredītiestādēm;

(d)groza 59. panta 4. punkta i) apakšpunktu, precizējot, ka “realizēšanas” vietā CVD var konvertēt skaidrā naudā jebkādu nodrošinājumu, ko sniedz klients, kurš nepilda saistības, un ka gadījumos, kuros tiek izmantoti mehānismi ar nepiesaistītām kredītlīnijām, CVD būtu jāspēj noteikt, ka ir identificēti un mazināti jebkādi saistītie potenciālie riski. Mērķis ir atļaut mehānismus ar nepiesaistītām kredītlīnijām ar nosacījumu, ka ir izveidota pilnīga sistēma;

(e)iekļauj jaunu k) apakšpunktu 59. panta 4. punktā, lai precizētu, ka CVD savās riska pārvaldības un prudenciālās uzraudzības sistēmās, tostarp attiecīgajos savstarpējā ieskaita līgumos, būtu jāietver attiecīgie riski. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka CVD pienācīgi pārvalda kredītriskus un likviditātes riskus attiecībā uz savstarpējā ieskaita līgumiem. Šī prasība būtu sīkāk jāprecizē esošajos RTS, ko EBI izstrādājusi saskaņā ar 59. panta 5. punktu.

5.2.8. Organizatoriskās prasības un saiknes

Ar 1. panta 4) punkta a) apakšpunktu CVDR 17. panta 2. punktā iekļauj jaunu daļu, lai gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs CVD pieteikuma iesniegšanas brīdī neatbilst visām CVDR prasībām, bet var pamatoti pieņemt, ka tas tās izpildīs, kad faktiski uzsāks darbības, ļautu kompetentajai iestādei izsniegt atļauju minētajam CVD ar nosacījumu, ka CVD ir ieviesis visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību CVDR, kad tas faktiski sāks darbības.

Ar 1. panta 11) punktu CVDR 27. pantā iekļauj jaunu 3.a punktu, lai precizētu jēdziena “neatkarīgs vadības struktūras loceklis” nozīmi minētā panta kontekstā.

Ar 1. panta 12) punktu groza CVDR 28. panta 3. punktu, lai precizētu jēdzienu “pakalpojuma līmenis” un nodrošinātu tā interpretācijas konsekvenci, pievienojot uzskaitījumu ar tematiem, uz kuriem tam būtu jāattiecas.

Ar 1. panta 32) punktu groza CVDR 36. pantu, lai precizētu, ka CVD būtu ne tikai jāsamazina riski, kas saistīti ar vērtspapīru glabāšanu un norēķiniem, bet arī jācenšas tos samazināt līdz minimumam. Tāpēc vārdu “samazinātu” aizstāj ar vārdiem “samazinātu līdz minimumam”.

Ar 1. panta 16) punktu groza CVDR 52. panta 1. punktu, lai nodrošinātu, ka pieprasījuma saņēmējs CVD nevajadzīgi nekavē atļautas saiknes darbību. Tādēļ būtu jānosaka prasība, ka pieprasījuma saņēmējs CVD ievieš saikni 12 mēnešu laikā.

5.2.9. EVTI ziņojumi

Ar 1. panta 24) punktu ievieš izmaiņas CVDR 74. pantā, lai labāk pielāgotu to ziņojumu periodiskumu, kurus EVTI iesniedz Komisijai.

2022/0074 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko Regulu (ES) Nr. 909/2014 groza attiecībā uz norēķinu disciplīnu, pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, sadarbību uzraudzības jomā, banku tipa papildpakalpojumu sniegšanu un prasībām trešo valstu centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu 35 ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 36 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 37  Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta 2014. gada 28. augustā un stājās spēkā 2014. gada 17. septembrī. Tajā ir standartizētas prasības norēķiniem par finanšu instrumentiem un noteikumi par centrālo vērtspapīru depozitāriju (CVD) organizatorisko struktūru un darbību drošu, efektīvu un netraucētu norēķinu veicināšanai. Ar minēto regulu tika ieviesti īsāki norēķinu periodi, norēķinu disciplīnas pasākumi, stingras organizatoriskās, darījumu veikšanas un prudenciālās prasības CVD, pastiprinātas prudenciālās un uzraudzības prasības CVD un citām iestādēm, kas sniedz banku pakalpojumus, kuri atbalsta vērtspapīru norēķinus, un režīms, kas ļauj atļauju saņēmušiem CVD sniegt savus pakalpojumus visā Savienībā.

(1)Prasību vienkāršošana dažās jomās, uz kurām attiecas Regula (ES) Nr. 909/2014, un samērīgāka pieeja šīm jomām atbilst Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmai (REFIT), kurā uzsvērta nepieciešamība mazināt izmaksas un veikt vienkāršošanu tā, lai Savienības politikas mērķi tiktu sasniegti visefektīvākajā veidā, un, konkrētāk, norādīts uz mērķi samazināt regulatīvo un administrēšanas slogu.

(2)Efektīvas un izturētspējīgas pēctirdzniecības infrastruktūras ir labi funkcionējošas kapitāla tirgu savienības būtiskas sastāvdaļas un ar tām var padziļināt centienus atbalstīt ieguldījumus, izaugsmi un nodarbinātību atbilstīgi Komisijas politiskajām prioritātēm. Šā iemesla dēļ Komisijas 2020. gadā pieņemtajā kapitāla tirgu savienības rīcības plānā 38 kā viena no galvenajām darbībām tika ietverta Regulas (ES) Nr. 909/2014 pārskatīšana.

(3)Komisija 2019. gadā veica mērķorientētu apspriešanos par Regulas (ES) Nr. 909/2014 piemērošanu. Komisija saņēma arī informāciju no Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) un Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS). No apspriešanām izrietēja, ka ieinteresētās personas atbalsta un uzskata par būtiskiem minētās regulas mērķus, t. i., veicināt drošus, efektīvus un netraucētus norēķinus par finanšu instrumentiem, un ka nav vajadzīga būtiska pārstrādāšana. Komisija 2021. gada 1. jūlijā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 75. pantu pieņēma pārskatīšanas ziņojumu 39 . Lai gan vēl ne visi minētās regulas noteikumi ir pilnībā piemērojami, ziņojumā ir norādītas jomas, kurās ir nepieciešama mērķtiecīga rīcība, lai nodrošinātu, ka tās mērķi tiek sasniegti samērīgākā, efektīvākā un lietderīgākā veidā.

(4)Ar Regulu (ES) Nr. 909/2014 ir ieviesti noteikumi par norēķinu disciplīnu nolūkā novērst un risināt vērtspapīru darījumu norēķinu neizpildi un tādējādi nodrošināt darījumu norēķinu drošību. Konkrēti šie noteikumi ietver ziņošanas prasības, naudas sodu režīmu un obligātu iepirkšanu. Neraugoties uz pieredzes trūkumu minēto noteikumu piemērošanā, satvara izstrāde un specifikācija saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/1229 40 ir ļāvusi visām ieinteresētajām pusēm labāk izprast režīmu un problēmas, kas varētu rasties sakarā ar tā piemērošanu. Šajā sakarā būtu jāskaidro Regulas (ES) Nr. 909/2014 7. pantā noteiktais naudas sodu un obligātās iepirkšanas tvērums, jo īpaši precizējot, kuras darījumu kategorijas ir izslēgtas. Šāda izslēgšana jo īpaši būtu jāattiecina uz darījumiem, par kuriem nav veikti norēķini uz dalībniekiem neattiecināmu iemeslu dēļ, un uz darījumiem, kuros nav iesaistīti divi tirdzniecības partneri un attiecībā uz kuriem naudas sodu vai obligātas iepirkšanas piemērošana nebūtu praktiski iespējama vai varētu radīt negatīvas sekas tirgum, piemēram, konkrētiem darījumiem primārajā tirgū, korporatīvajām darbībām, reorganizācijām, fondu daļu izveidei un atpakaļpirkšanai un pielīdzināšanai. Komisija būtu jāpilnvaro papildināt Regulu (ES) Nr. 909/2014, ar deleģēto aktu sīkāk nosakot šādus izņēmumus.

(5)Norēķinu disciplīnas režīma vispārējais mērķis ir uzlabot norēķinu efektivitāti Savienībā. Tomēr tirgus svārstīgums 2020. gadā pastiprināja bažas par obligātās iepirkšanas noteikumu iespējamo negatīvo ietekmi gan normālos, gan saspringtos tirgus apstākļos. Tāpēc minēto noteikumu piemērošanai būtu jāveic Komisijas novērtējums par to piemērotību, ņemot vērā norēķinu efektivitātes tendences Savienībā. Tomēr naudas sodu un ziņošanas prasības būtu jāturpina piemērot, lai novērtētu to ietekmi uz norēķinu efektivitātes uzlabošanu Savienībā. Ņemot vērā obligātās iepirkšanas noteikumu iespējamo ietekmi, šādi noteikumi būtu jāpiemēro tikai tad, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, proti, ja naudas sodu piemērošana nav izraisījusi norēķinu neizpildes ilgtermiņa un pastāvīgu samazināšanos Savienībā, ja norēķinu efektivitāte Savienībā nav sasniegusi pienācīgu līmeni, ņemot vērā situāciju trešo valstu kapitāla tirgos, kas ir salīdzināmi lieluma, likviditātes, kā arī tirgoto instrumentu un šādos tirgos izpildīto darījumu veidu ziņā, vai ja norēķinu neizpildes līmenis Savienībā negatīvi ietekmē vai varētu negatīvi ietekmēt Savienības finansiālo stabilitāti. Gadījumos, kad Komisija uzskata, ka kāds no minētajiem nosacījumiem ir izpildīts un ka obligātās iepirkšanas piemērošana ir samērīga nolūkā risināt norēķinu neizpildes līmeni Savienībā, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktu, ar ko nosaka, kuriem finanšu instrumentiem vai darījumu kategorijām būtu jāsāk piemērot obligātās iepirkšanas noteikumus. Naudas sodi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 909/2014 7. panta 2. punkta trešajā daļā, būtu jāaprēķina katru dienu par katru darījumdarbības dienu, kad par darījumu nav veikts norēķins, līdz iepirkšanas procedūras beigām vai līdz faktiskajai norēķinu dienai, atkarībā no tā, kura diena ir agrāk.

(6)Lai izvairītos no tā, ka iepirkšana tiek veikta vairākas reizes darījumu partneru ķēdē ar vienu un to pašu finanšu instrumentu, kas varētu radīt nevajadzīgas izmaksu dublēšanās un varētu ietekmēt finanšu instrumenta likviditāti, šādu darījumu dalībniekiem vajadzētu būt pieejamam nodošanas mehānismam. Būtu jāļauj katram darījuma ķēdē iesaistītajam dalībniekam nodot iepirkšanas paziņojumu dalībniekam, kas nenorēķinās ar to, līdz tas sasniedz sākotnējo dalībnieku, kas nenorēķinās.

(7)Obligātās iepirkšanas un naudas kompensācijas procesi ļauj pārdevējam samaksāt pircējam starpību starp iepirkšanas cenu un sākotnējo tirdzniecības cenu tikai tad, ja minētā iepirkšanas vai naudas kompensācijas atsauces cena ir augstāka par sākotnējo tirdzniecības cenu. Šī starpības maksājuma asimetrija varētu radīt netaisnīgu tiesiskās aizsardzības līdzekli, kas nepamatoti nāktu par labu pircējam gadījumā, ja iepirkšanas vai atsauces cena būtu zemāka par sākotnējo tirdzniecības cenu. Tāpēc starpības maksājums starp iepirkšanas cenu un sākotnējo tirdzniecības cenu būtu jāpiemēro abos virzienos, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības partneri atgriežas pie tādiem darījuma finansiālajiem nosacījumiem, kādi tie būtu, ja būtu noticis sākotnējais darījums.

(8)Regulas (ES) Nr. 909/2014 7. pantā paredzētais norēķinu disciplīnas režīms nebūtu jāpiemēro dalībniekam, kas nenorēķinās un kas ir centrālais darījumu partneris (CDP jeb CCP) atbilstoši definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 41 . Tomēr attiecībā uz darījumiem, ko CDP noslēdz gadījumos, kuros tas nav starpnieks starp darījumu partneriem, piemēram, attiecībā uz atļautu nodrošinājuma izmantošanu ieguldījumu vajadzībām, norēķinu disciplīnas režīms būtu jāpiemēro CDP tāpat kā jebkuram citam dalībniekam.

(9)Attiecībā uz obligātās iepirkšanas piemērošanu Komisijai vajadzētu būt iespējai konkrētos izņēmuma gadījumos uz laiku apturēt tās piemērošanu. Šādai apturēšanai vajadzētu būt iespējamai konkrētām finanšu instrumentu kategorijām, ja tas nepieciešams, lai novērstu vai risinātu nopietnu apdraudējumu finansiālajai stabilitātei vai finanšu tirgu sakārtotai darbībai Savienībā. Šādai apturēšanai vajadzētu būt samērīgai ar minētajiem mērķiem.

(10)Negatīvu procentu likmju konteksts būtu jāņem vērā deleģētajā aktā attiecībā uz naudas sodu aprēķināšanu, lai izvairītos no neparedzētas ietekmes uz dalībnieku, kas nav tāds, kurš nenorēķinās, novēršot jebkādus nelabvēlīgus stimulus nenorēķināties, kas var rasties zemu vai negatīvu procentu likmju vidē.

(11)EVTI būtu jāsagatavo regulatīvo standartu projekti, lai pārskatītu spēkā esošos regulatīvos tehniskos standartus nolūkā ņemt vērā Regulā (ES) Nr. 909/2014 veiktās izmaiņas, lai Komisija varētu veikt visus vajadzīgos labojumus vai grozījumus nolūkā precizēt šādā regulatīvajā tehniskajā standartā noteiktās prasības, piemēram, nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībnieki var veikt iepirkšanu.

(12)Ja centrālais vērtspapīru depozitārijs (CVD) neveic norēķinu darbību pirms atļaujas piešķiršanas procesa sākuma, kritērijos, pēc kuriem nosaka, kuras attiecīgās iestādes būtu jāiesaista šādā atļaujas piešķiršanas procesā, būtu jāņem vērā paredzamā norēķinu darbība, lai nodrošinātu, ka tiek ņemti vērā visu to attiecīgo iestāžu viedokļi, kuras varētu būt ieinteresētas minētā CVD darbībās.

(13)Lai gan Regulā (ES) Nr. 909/2014 ir noteikts, ka valstu uzraudzības iestādēm ir jāsadarbojas ar attiecīgajām iestādēm un jāiesaista tās, valstu uzraudzības iestādēm nav paredzēta prasība informēt minētās attiecīgās iestādes par to, vai un kā to viedokļi ir ņemti vērā atļaujas piešķiršanas procesa iznākumā un vai ikgadējās pārskatīšanas un izvērtēšanas gaitā ir konstatētas papildu problēmas. Tāpēc attiecīgajām iestādēm vajadzētu būt iespējai sniegt pamatotus atzinumus par atļauju izsniegšanu CVD un par pārskatīšanas un izvērtēšanas procesu. Kompetentajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā šādus atzinumus vai pamatotā lēmumā paskaidrot, kāpēc šādi atzinumi nav ievēroti.

(14)Regulāra pārskatīšana un izvērtēšana, ko veic kompetentās iestādes, ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka CVD pastāvīgi ir ieviesti atbilstoši pasākumi, stratēģijas, procesi un mehānismi nolūkā novērtēt riskus, kuriem CVD ir vai varētu būt pakļauts vai kuri var apdraudēt vērtspapīru tirgu netraucētu darbību. Tomēr pieredze liecina, ka ikgadēja pārskatīšana un izvērtēšana ir nesamērīgi apgrūtinoša gan CVD, gan kompetentajām iestādēm un tai ir ierobežota pievienotā vērtība. Tāpēc būtu jānosaka atbilstošāks periodiskums, lai mazinātu šo slogu un izvairītos no informācijas dublēšanās starp secīgām pārskatīšanām. Tomēr kompetento iestāžu uzraudzības spējām un mērķim nodrošināt finansiālo stabilitāti nevajadzētu tikt apdraudētiem.

(15)CVD vajadzētu būt gataviem rīkoties scenārijā, kas varētu kavēt to spēju nodrošināt svarīgās darbības un pakalpojumus saskaņā ar darbības turpināšanas principu un novērtēt visu atveseļošanas vai sakārtotas likvidācijas iespēju efektivitāti. Ar Regulu (ES) Nr. 909/2014 šajā sakarā tika ieviestas prasības, jo īpaši paredzot, ka kompetentajai iestādei jāpieprasa CVD iesniegt atbilstošu atveseļošanas plānu un jānodrošina, ka katram CVD tiek izveidots un uzturēts atbilstīgs noregulējuma plāns. Tomēr pašlaik nav saskaņota noregulējuma režīma, uz kuru varētu balstīt noregulējuma plānu. Lai gan CVD, kam ir izsniegta atļauja piedāvāt banku tipa papildpakalpojumus, ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES 42 darbības jomā, nav īpašu noteikumu attiecībā uz CVD, kuriem nav izsniegta atļauja sniegt šādus pakalpojumus un kuri tāpēc nav uzskatāmi par kredītiestādēm saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES ar pienākumu ieviest atveseļošanas un noregulējuma plānus. Tādēļ būtu jāievieš precizējumi, lai labāk saskaņotu CVD piemērojamās prasības, ņemot vērā to, ka nav Savienības regulējuma attiecībā uz visu CVD atveseļošanu un noregulējumu.

(16)Ja jauns CVD iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai un atbilstību konkrētām prasībām nevar novērtēt, jo CVD vēl nedarbojas, kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai piešķirt atļauju ar nosacījumu, ka minētās prasības tiek izpildītas, kad CVD faktiski sāk darbību.

(17)Regulas (ES) Nr. 909/2014 23. pantā noteiktā procedūra attiecībā uz notāra un centralizētās uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu, ko veic CVD attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar tādas dalībvalsts tiesību aktiem, kas nav tā dalībvalsts, kurā tiem izsniegta atļauja, ir izrādījusies apgrūtinoša, un dažas no tās prasībām ir neskaidras. Tā rezultātā process centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem ir kļuvis nesamērīgi dārgs un ilgs. Tādēļ procedūra būtu jāvienkāršo nolūkā labāk novērst šķēršļus pārrobežu norēķiniem, lai CVD, kam izsniegta atļauja, varētu pilnībā izmantot pakalpojumu sniegšanas brīvību Savienībā.

(18)Regulā (ES) Nr. 909/2014 ir noteikta prasība sadarboties iestādēm, kuras ir ieinteresētas tādu CVD darbībās, kas piedāvā pakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri emitēti saskaņā ar vairāk nekā vienas dalībvalsts tiesību aktiem. Tomēr uzraudzības pasākumi joprojām ir sadrumstaloti un attiecībā uz dažādiem CVD var radīt atšķirības uzraudzības pilnvaru sadalījumā un būtībā. Tas savukārt rada šķēršļus CVD pakalpojumu pārrobežu sniegšanai Savienībā, saglabā atlikušo neefektivitāti Savienības norēķinu tirgū un negatīvi ietekmē Savienības finanšu tirgu stabilitāti. Neraugoties uz iespēju izveidot kolēģijas saskaņā ar minētās regulas 24. panta 4. punktu, šī iespēja tikpat kā nav izmantota. Lai nodrošinātu kompetento iestāžu veiktās uzraudzības efektīvu un lietderīgu koordināciju, prasība izveidot obligātas kolēģijas būtu jāpiemēro divos gadījumos. Pirmkārt, attiecībā uz CVD, kas piedāvā notāra un centralizētās uzturēšanas pakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri emitēti saskaņā ar vairāk nekā vienas dalībvalsts tiesību aktiem (pārrobežu darbības atļaujas piešķiršanas kolēģijas), un, otrkārt, attiecībā uz CVD, kas pieder pie vienas un tās pašas grupas (grupas līmeņa kolēģijas). Lai samazinātu administratīvo slogu iestādēm, kas piedalās kolēģijās, – ja CVD, kas piedāvā pārrobežu pakalpojumus, arī ietilpst CVD grupā, kolēģijas priekšsēdētājam vajadzētu būt iespējai nolemt, ka minētajam CVD tiek izveidota tikai viena kolēģija. Ja citi grupā ietilpstošie CVD arī piedāvā pārrobežu pakalpojumus, kolēģijas priekšsēdētājam vajadzētu būt iespējai pieņemt šādu lēmumu tikai tad, ja šo citu CVD kompetentās iestādes tam piekrīt. Šādā gadījumā visiem grupas CVD būtu tikai viena kolēģija, kas pildītu uzdevumus, kuri uzticēti pārrobežu darbības atļaujas piešķiršanas un grupas līmeņa kolēģijām. Šādām kolēģijām būtu jānodrošina informācijas apmaiņa par attiecīgajiem CVD.

(19)Vairāku iemeslu dēļ EVTI un kompetentajām iestādēm pašlaik ir ierobežota informācija par pakalpojumiem, ko CVD, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī, piedāvā attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem. Pirmkārt, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 69. panta 4. punktu bez beigu datuma ir atlikta atzīšanas prasību piemērošana attiecībā uz trešo valstu CVD, kas jau sniedza centralizētās uzturēšanas un notāra pakalpojumus Savienībā pirms minētās regulas piemērošanas sākuma. Otrkārt, ja trešās valsts CVD sniedz tikai norēķinu pakalpojumu, uz to neattiecas atzīšanas prasības. Visbeidzot, Regulā (ES) Nr. 909/2014 nav noteikta prasība, ka CVD, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ir jāpaziņo Savienības iestādēm par to darbībām attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem. Minētā informācijas trūkuma dēļ ne emitenti, ne publiskās iestādes valstu un Savienības līmenī vajadzības gadījumā nevarētu novērtēt minēto CVD darbības Savienībā. Tāpēc būtu jānosaka prasība, ka CVD, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī, informē Savienības iestādes par savu darbību attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem.

(20)Regulas (ES) Nr. 909/2014 27. panta 2. punktā ir noteikta prasība, ka CVD ir ieviesta vadības struktūra, kurā vismaz viena trešdaļa locekļu, bet ne mazāk par diviem, ir neatkarīgi. Tomēr minēto neatkarības jēdzienu var interpretēt atšķirīgi, un tāpēc tas būtu jāprecizē saskaņā ar “neatkarīgu valdes locekļu” definīciju Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 28) punktā.

(21)Lai nodrošinātu konsekvenci to galveno jautājumu interpretācijā, par kuriem lietotāju komitejām būtu jākonsultē vadības struktūra, būtu sīkāk jāprecizē, kādi elementi ir iekļauti “pakalpojumu līmenī”.

(22)Ņemot vērā CVD centrālo lomu attiecībā uz darījumu drošību, tiem būtu ne tikai jāsamazina riski, kas saistīti ar vērtspapīru glabāšanu un norēķiniem, bet arī jācenšas minētos riskus samazināt līdz minimumam.

(23)Noteiktos apstākļos vērtspapīru var izveidot saskaņā ar divu dažādu dalībvalstu sabiedrību tiesību aktiem vai līdzīgiem tiesību aktiem. Tas jo īpaši attiecas uz parāda vērtspapīriem gadījumā, ja emitents veic uzņēmējdarbību vienā dalībvalstī un vērtspapīri var būt emitēti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem. Šādā gadījumā būtu jāturpina piemērot abu valstu sabiedrību tiesību aktus vai līdzīgus tiesību aktus.

(24)Lai nodrošinātu, ka emitenti, kas nokārto savu vērtspapīru iegrāmatošanu CVD, kurš veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, var ievērot attiecīgos šādu dalībvalstu sabiedrību tiesību aktu vai līdzīgu tiesību aktu noteikumus, dalībvalstīm būtu regulāri jāatjaunina šādu tiesību aktu galveno normu saraksts, ko publicē EVTI.

(25)Lai izvairītos no norēķinu riskiem, ko rada norēķinu iestādes maksātnespēja, CVD, kad vien tas ir praktiski un pieejami, būtu jāveic norēķins par vērtspapīru darījuma naudas posmu, izmantojot centrālajā bankā atvērtus kontus. Ja minētā iespēja nav praktiska un pieejama, tostarp, ja CVD neatbilst nosacījumiem, lai piekļūtu centrālajai bankai, kas nav tā piederības dalībvalsts centrālā banka, minētajam CVD vajadzētu būt iespējai veikt norēķinu par naudas posmu darījumos ārvalstu valūtās, izmantojot kontus, kas atvērti iestādēs, kurām ir izsniegtas atļaujas sniegt banku pakalpojumus saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 909/2014 paredzētajiem nosacījumiem. Norēķinu tirgus efektivitāti labāk varētu veicināt, palielinot CVD iespējas veikt norēķinus ārvalstu valūtās, izmantojot kontus, kas atvērti iestādēs, kuras ir pilnvarotas sniegt banku pakalpojumus, ievērojot atbilstošas riska robežas, lai padziļinātu kapitāla tirgus un uzlabotu pārrobežu norēķinus. Šajā nolūkā CVD, kuriem ir izsniegta atļauja sniegt banku tipa papildpakalpojumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014 un attiecībā uz kuriem attiecīgie riski jau tiek uzraudzīti, vajadzētu būt iespējai piedāvāt šādus pakalpojumus citiem CVD, kuriem nav šādas licences, neatkarīgi no tā, vai šie CVD ir tajā pašā uzņēmumu grupā.

(26)Pienācīgi noteikta riska ierobežojuma ietvaros CVD, kuriem nav izsniegta atļauja sniegt banku tipa papildpakalpojumus, vajadzētu būt iespējai piedāvāt pietiekamu summu norēķiniem ārvalstu valūtā, izmantojot kredītiestādēs atvērtus kontus vai izmantojot savu kontu. Robežvērtība, zem kuras CVD var norīkot kredītiestādi sniegt banku tipa papildpakalpojumus, izmantojot atsevišķu juridisko personu bez pienākuma ievērot Regulas (ES) Nr. 909/2014 IV sadaļā paredzētos nosacījumus, būtu jāpielāgo tā, lai veicinātu norēķinu efektivitāti un banku papildpakalpojumu izmantošanu, vienlaikus nodrošinot finansiālo stabilitāti. EBI kā struktūrai ar specializētām zināšanām banku un kredītriska jautājumos būtu jāuztic izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu atbilstošas robežvērtības un vajadzības gadījumā jebkādas riska mazināšanas prasības. EBI būtu arī cieši jāsadarbojas ar ECBS dalībniecēm un EVTI. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt regulatīvus tehniskos standartus attiecībā uz sīki izstrādātiem elementiem, kas attiecināmi uz banku tipa papildpakalpojumu sniegšanu, papildu informāciju par riska pārvaldības un kapitāla prasībām CVD un prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītrisku un likviditātes risku CVD un norīkotajām kredītiestādēm, kurām ir izsniegta atļauja sniegt banku tipa papildpakalpojumus.

(27)CVD, tostarp tiem, kam izsniegta atļauja sniegt banku tipa papildpakalpojumus, un norīkotajām kredītiestādēm būtu jāietver attiecīgie riski to riska pārvaldības un prudenciālās uzraudzības sistēmās, tostarp attiecīgajos savstarpējā ieskaita līgumos. Šo risku segšanas instrumentiem būtu jāietver pietiekamu atbilstīgo likvīdo resursu uzturēšana visās attiecīgajās valūtās un pietiekamu spēcīgu spriedzes scenāriju nodrošināšana. CVD būtu arī jānodrošina, ka attiecīgie likviditātes riski tiek pārvaldīti un segti ar augsti uzticamiem finansējuma mehānismiem no kredītspējīgām iestādēm neatkarīgi no tā, vai šie mehānismi ir piesaistītie, vai tiem ir līdzīga uzticamība. EBI būtu jāiesniedz regulatīvo tehnisko standartu projekti, lai pārskatītu spēkā esošos regulatīvos tehniskos standartus nolūkā ņemt vērā minētās prudenciālo prasību izmaiņas, lai Komisija varētu veikt visus vajadzīgos grozījumus nolūkā precizēt šādos regulatīvajos tehniskajos standartos noteiktās prasības, piemēram, prasības, kas saistītas ar iespējamo likviditātes deficītu pārvaldību.

(28)Tikai viena mēneša termiņš, kurā attiecīgajām iestādēm un kompetentajām iestādēm jāsniedz pamatots atzinums par atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus, ir izrādījies pārāk īss, lai minētās iestādes varētu veikt argumentētu analīzi. Tādēļ būtu jānosaka ilgāks divu mēnešu termiņš.

(29)Lai CVD, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai trešās valstīs, dotu pietiekami daudz laika pieteikties atļaujas saņemšanai un savu darbību atzīšanai, Regulā (ES) Nr. 909/2014 paredzēto atļauju izsniegšanas un atzīšanas prasību piemērošanas sākums sākotnēji tika atlikts līdz brīdim, kad saskaņā ar minēto regulu tiek pieņemts lēmums par atļaujas izsniegšanu vai atzīšanu. Kopš minētās regulas stāšanās spēkā ir pagājis pietiekams laiks. Tāpēc minētās prasības tagad būtu jāsāk piemērot, lai, no vienas puses, nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem CVD, kas piedāvā pakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un, no otras puses, nodrošinātu, ka valstu un Savienības līmeņa iestādēm ir informācija, kas vajadzīga ieguldītāju aizsardzības nodrošināšanai un finansiālās stabilitātes uzraudzīšanai.

(30)Regulā (ES) Nr. 909/2014 pašlaik ir noteikts, ka EVTI sadarbībā ar valstu kompetentajām iestādēm un EBI ir jāsagatavo gada ziņojumi par 12 tematiem un jāiesniedz minētie ziņojumi Komisijai. Šī prasība ir nesamērīga, ņemot vērā konkrētu tematu būtību, par kuriem nav nepieciešams ikgadējs atjauninājums. Tāpēc minēto ziņojumu biežums un skaits būtu jāpielāgo, lai samazinātu slogu EVTI un kompetentajām iestādēm, vienlaikus nodrošinot, ka Komisijai tiek sniegta informācija, kas tai vajadzīga, lai pārskatītu Regulas (ES) Nr. 909/2014 īstenošanu.

(31)Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 909/2014.

(32)Būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai precizētu ietekmi, kāda negatīvu procentu likmju kontekstā norēķinu neizpildēm varētu būt uz skartajiem darījumu partneriem attiecībā uz naudas sodu aprēķināšanu vai nelabvēlīgiem stimuliem nenorēķināties, precizētu norēķinu neizpildes iemeslus, kas uzskatāmi par tādiem, kuri nav attiecināmi uz darījuma dalībniekiem, un darījumus, kas nav uzskatāmi par tādiem, kuros ir iesaistīti divi tirdzniecības partneri, uzraudzības iestāžu kolēģiju darbību, informāciju, kas trešo valstu CVD ir jāpaziņo, un maksimālo summu, zem kuras CVD var izmantot jebkuru kredītiestādi, lai veiktu naudas maksājumu norēķinus.

(33)Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz obligātās iepirkšanas prasību piemērošanu un apturēšanu, ja tās ir piemērojamas, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 43 .

(34)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, palielināt CVD veikto pārrobežu norēķinu pakalpojumu sniegšanu, samazināt administratīvo slogu un atbilstības nodrošināšanas izmaksas un nodrošināt, ka iestādēm ir pietiekama informācija risku uzraudzībai, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(35)Noteikumu pārskatītā tvēruma piemērošana attiecībā uz naudas sodiem, jaunajām prasībām attiecībā uz uzraudzības iestāžu kolēģiju izveidi, trešo valstu CVD paziņojumu iesniegšanu par pamatpakalpojumiem, ko tie sniedz attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, pārskatīto robežvērtību, zem kuras kredītiestādes var piedāvāt veikt naudas maksājumu norēķinus attiecībā uz CVD vērtspapīru norēķinu sistēmas daļu, un pārskatītajām prudenciālajām prasībām, kas piemērojamas kredītiestādēm vai CVD, kuriem ir izsniegta atļauja sniegt banku tipa papildpakalpojumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 59. pantu, būtu jāatliek, lai dotu pietiekamu laiku nolūkā pieņemt nepieciešamos deleģētos aktus, sīkāk precizējot šādas prasības,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 909/2014

Regulu (ES) Nr. 909/2014 groza šādi:

1) regulas 2. pantā iekļauj šādu 25.a) punktu:

“25.a) “grupa” ir grupa Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 11) punkta nozīmē.”;

2) regulas 7. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Pirmajā daļā minētais soda mehānisms ietver naudas sodus dalībniekiem, kuri rada norēķinu neizpildi (“dalībnieki, kuri nenorēķinās”), izņemot gadījumus, kad šo norēķinu neizpildi ir radījuši faktori, kas nav attiecināmi uz darījuma dalībniekiem, vai gadījumus ar darbībām, kurās nav iesaistīti divi tirdzniecības partneri. Naudas sodus katru dienu aprēķina par katru darījumdarbības dienu, kurā norēķini attiecībā uz darījumu nav veikti, pēc plānotā norēķinu datuma līdz iepirkšanas procedūras beigām, kura minēta 3. līdz 8. punktā un kuru piemēro saskaņā ar 2.a punktu, vai faktiskajai norēķinu dienai, atkarībā no tā, kura diena ir agrāk. Naudas sodi netiek noteikti kā CVD ienākumu avots.”;

(b)iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a Neskarot soda mehānismu, kas minēts šā panta 2. punktā, un tiesības divpusēji atcelt darījumu, Komisija ar īstenošanas aktu var nolemt, kuriem no 5. panta 1. punktā minētajiem finanšu instrumentiem vai šo finanšu instrumentu darījumu kategorijām jāpiemēro šā panta 3. līdz 8. punktā minētie norēķinu disciplīnas pasākumi, ja Komisija uzskata, ka minētie pasākumi ir samērīgs līdzeklis, lai risinātu norēķinu neizpildes līmeni Savienībā, un ka, pamatojoties uz neizpildīto norēķinu skaitu un apjomu, ir izpildīts kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a) šā panta 2. punktā minētā naudas soda mehānisma piemērošana nav izraisījusi norēķinu neizpildes ilgtermiņa un pastāvīgu samazināšanos Savienībā;

b) norēķinu efektivitāte Savienībā nav sasniegusi pienācīgu līmeni, ņemot vērā situāciju trešo valstu kapitāla tirgos, kas ir salīdzināmi lieluma, likviditātes, kā arī tirgoto instrumentu un šādos tirgos izpildīto darījumu veidu ziņā;

c) norēķinu neizpildes līmenis Savienībā negatīvi ietekmē vai varētu negatīvi ietekmēt Savienības finansiālo stabilitāti.

Īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 68. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.”;

(c)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Ja Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktu saskaņā ar 2.a punktu un ja dalībnieks, kas nenorēķinās, nav piegādājis saņēmējam dalībniekam finanšu instrumentus, uz ko attiecas minētais īstenošanas akts, periodā pēc plānotā norēķinu datuma (“pagarinājuma periods”), kas ir līdzvērtīgs četrām darījumdarbības dienām, uzsāk iepirkšanas procedūru, saskaņā ar kuru minētie instrumenti ir pieejami norēķiniem un tiek piegādāti saņēmējam dalībniekam attiecīgā termiņā.

Ja darījums saistās ar finanšu instrumentu, ko tirgo MVU izaugsmes tirgū, pagarinājuma periods ir 15 kalendārās dienas, izņemot ja MVU izaugsmes tirgus nolemj piemērot īsāku periodu.”;

(d)iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a Ja kāds saņēmējs dalībnieks (“starpnieksaņēmējs dalībnieks”) līdz 3. punktā minētajam datumam nesaņem finanšu instrumentus, kā rezultātā šie finanšu instrumenti netiek piegādāti citam saņēmējam dalībniekam (“galīgais saņēmējs dalībnieks”), uzskata, ka starpnieksaņēmējs dalībnieks ir izpildījis iepirkšanas pienākumu pret dalībnieku, kas nenorēķinās, ja galīgais saņēmējs dalībnieks veic iepirkšanu attiecībā uz minētajiem finanšu instrumentiem. Līdzīgā veidā starpnieksaņēmējs dalībnieks var dalībniekam, kas nenorēķinās, nodot 6., 7. un 8. punktā paredzētās saistības pret galīgo saņēmēju dalībnieku.”;

(e)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Neskarot 3.a punktu, piemēro šādas atkāpes no 3. punktā minētās prasības:

a) pamatojoties uz attiecīgo aktīvu veidu un finanšu instrumentu likviditāti, pagarinājuma periodu var palielināt no četrām darījumdarbības dienām līdz maksimums septiņām darījumdarbības dienām, ja īsāks pagarinājuma periods ietekmētu attiecīgo finanšu tirgu raitu un sakārtotu darbību;

b) darbībām, ko veido vairāki darījumi, tostarp vērtspapīru pārdošana ar atpirkšanu vai aizdevumu līgumi, 3. punktā minēto iepirkšanas procedūru nepiemēro, ja šo darbību termiņš ir pietiekami īss un padara iepirkšanas procedūru neefektīvu;

c) norēķinu neizpildei, kas notikusi uz dalībniekiem neattiecināmu iemeslu dēļ, 3. punktā minēto iepirkšanas procedūru nepiemēro;

d) darījumiem, kuros nav iesaistīti divi tirdzniecības partneri, 3. punktā minēto iepirkšanas procedūru nepiemēro.”;

(f)panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Neskarot 2. punktā minēto soda mehānismu, ja finanšu instrumentu cena, par ko panākta vienošanās darījuma laikā, atšķiras no cenas, kas samaksāta iepirkšanas izpildē, tad dalībnieks, kurš gūst labumu no šādas cenu starpības, maksā attiecīgo starpību otram dalībniekam ne vēlāk kā otrajā darījumdarbības dienā pēc finanšu instrumentu piegādes pēc iepirkšanas.”;

(g)panta 11. punktu aizstāj ar šādu:

“11. Šā panta 2. līdz 9. punktu nepiemēro dalībniekiem, kuri nenorēķinās un kuri ir CDP, izņemot darījumus, ko noslēdzis CDP gadījumos, kuros tas nav starpnieks starp darījumu partneriem.

Ja CDP, piemērojot 7. panta 2. punkta trešo daļu, rodas zaudējumi, CDP savos noteikumos var izveidot mehānismu šādu zaudējumu segšanai.”;

(h)iekļauj šādu 13.a punktu:

“13.a. EVTI var ieteikt Komisijai 3. līdz 8. punktā minēto iepirkšanas mehānismu samērīgā veidā apturēt konkrētām finanšu instrumentu kategorijām, ja tas nepieciešams, lai novērstu vai risinātu nopietnu apdraudējumu finansiālajai stabilitātei vai finanšu tirgu sakārtotai darbībai Savienībā. Šādam ieteikumam pievieno pilnībā pamatotu tā nepieciešamības novērtējumu, un to nepublisko.

Pirms ieteikuma sniegšanas EVTI apspriežas ar ESRK un ECBS.

Komisija bez liekas kavēšanās pēc ieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz EVTI sniegtajiem iemesliem un pierādījumiem, vai nu ar īstenošanas aktu aptur 3. punktā minēto iepirkšanas mehānismu konkrētām finanšu instrumentu kategorijām, vai noraida ieteikto apturēšanu. Ja Komisija noraida pieprasīto apturēšanu, tā EVTI par to sniedz pamatojumu rakstiski. Šādu informāciju nepublisko.

Īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 68. panta 3. punktā.

Iepirkšanas mehānisma apturēšanu paziņo EVTI un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Komisijas tīmekļa vietnē.

Iepirkšanas mehānisma apturēšana sākotnēji ir spēkā ne ilgāk kā sešus mēnešus no minētās apturēšanas piemērošanas sākuma datuma.

Gadījumos, kad joprojām ir aktuāli apturēšanas pamatā esošie iemesli, Komisija ar īstenošanas aktu šā punkta trešajā daļā minēto apturēšanu var pagarināt vēl par papildu periodiem, kas nepārsniedz trīs mēnešus, tomēr kopumā piemērošanas apturēšanas periods nevar pārsniegt 12 mēnešus. Piemērošanas apturēšanas pagarinājumus publicē saskaņā ar šā punkta piekto daļu.

Īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 68. panta 3. punktā. EVTI pietiekami savlaicīgi pirms šā punkta sestajā daļā minētā apturēšanas perioda vai šā punkta septītajā daļā minētā pagarinājuma perioda beigām sniedz Komisijai atzinumu par to, vai apturēšanas pamatā esošie iemesli joprojām ir aktuāli.”;

(i)panta 14. punktu aizstāj ar šādu:

“14. Komisija ir pilnvarota papildināt šo regulu, saskaņā ar 67. pantu pieņemot deleģētos aktus, ar ko precizē parametrus tam, kā šā panta 2. punkta trešajā daļā minētajiem naudas sodiem –, pamatojoties uz aktīvu veidu, finanšu instrumenta likviditāti, darījuma veidu un ietekmi, kāda zemām vai negatīvām procentu likmēm varētu būt uz darījumu partneru stimuliem un saistību neizpildi, – aprēķina preventīvu un samērīgu līmeni. Naudas sodu aprēķināšanai izmantotie parametri ir tādi, kas nodrošina augstas pakāpes norēķinu disciplīnu un attiecīgo finanšu tirgu raitu un sakārtotu darbību.”;

(j)iekļauj šādu 14.a punktu:

“14.a Saskaņā ar 67. pantu Komisija var pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, saskaņā ar šā panta 2. punktu un 4. punkta c) un d) apakšpunktu precizējot norēķinu neizpildes iemeslus, kas uzskatāmi par tādiem, kuri nav attiecināmi uz darījuma dalībniekiem, un darījumus, kas nav uzskatāmi par tādiem, kuros ir iesaistīti divi tirdzniecības partneri.”;

(k)panta 15. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz … [PB: lūdzam ierakstīt datumu, kas ir 1 gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā].”;

3) regulas 12. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“b) Savienības centrālās bankas, kas emitē nozīmīgākās valūtas, kurās tiek veikti vai tiks veikti norēķini;

c) attiecīgā gadījumā Savienības centrālā banka, kuras reģistros notiek vai notiks norēķins par CVD uzturētas vērtspapīru norēķinu sistēmas naudas posmu.”;

4) regulas 17. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Atkāpjoties no pirmās daļas, ja pieteikuma iesniedzējs CVD neatbilst visām šīs regulas prasībām, bet var pamatoti pieņemt, ka tas tās izpildīs, kad faktiski uzsāks darbības, kompetentā iestāde var izsniegt atļauju ar nosacījumu, ka minētais CVD ir ieviesis visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu šīs regulas prasības, kad tas faktiski sāks darbības.”;

(b)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. No brīža, kad pieteikumu uzskata par pilnīgu, kompetentā iestāde nosūta visu pieteikumā iekļauto informāciju attiecīgajām iestādēm un apspriežas ar šīm iestādēm par pieteikuma iesniedzēja CVD uzturētās vērtspapīru norēķinu sistēmas īpašībām.

Katra attiecīgā iestāde var sniegt kompetentajai iestādei pamatotu atzinumu 3 mēnešu laikā pēc tam, kad attiecīgā iestāde ir saņēmusi informāciju. Ja attiecīgā iestāde nesniedz atzinumu minētajā laikposmā, tiek uzskatīts, ka ir sniegts labvēlīgs atzinums.

Ja vismaz viena no attiecīgajām iestādēm sniedz negatīvu pamatotu atzinumu, kompetentā iestāde, kas vēlas izsniegt atļauju, 30 kalendāro dienu laikā attiecīgajām iestādēm sniedz pamatotu lēmumu par negatīvo atzinumu.

Ja 30 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad kompetentā iestāde ir izdevusi trešajā daļā minēto pamatoto lēmumu, kāda no attiecīgajām iestādēm sniedz vēl vienu negatīvu atzinumu un kompetentā iestāde tam nepiekrīt, tā informē minētās attiecīgās iestādes. Jebkura no iestādēm, kas sniegusi negatīvu atzinumu, var vērsties EVTI, lai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu saņemtu palīdzību.

Ja 30 kalendāro dienu laikā pēc lietas nosūtīšanas EVTI jautājums nav nokārtots, tad kompetentā iestāde, kas vēlas izsniegt atļauju, pieņem galīgo lēmumu un attiecīgajām iestādēm rakstiski sniedz sīkāku paskaidrojumu par savu lēmumu.

Ja kompetentās iestādes vēlas atteikt atļaujas izsniegšanu, lietu nenosūta EVTI.

Negatīvā atzinumā rakstiski sniedz pilnīgu un sīku izklāstu par iemesliem, kādēļ nav izpildītas šajā regulā vai citos Savienības tiesību aktos noteiktās prasības.”;

(c)iekļauj šādu 7.a punktu:

“7.a Kompetentā iestāde bez liekas kavēšanās informē iestādes, ar kurām notikusi apspriešanās saskaņā ar 4. līdz 7. punktu, par atļaujas izsniegšanas procedūras rezultātiem, tostarp par jebkādām korektīvām darbībām.”;

5) regulas 20. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. CVD izveido, ievieš un uztur piemērotas procedūras, kas nodrošina laicīgus un sakārtotus norēķinus un klientu un dalībnieku aktīvu pārvedumu citam CVD 1. punktā minētajā atļaujas anulēšanas gadījumā. Minētās procedūras ietver tādu emisijas kontu un ierakstu nodošanu, kas saistīti ar pielikuma A iedaļas 1. un 2. punktā minēto pamatpakalpojumu sniegšanu.”;

6) regulas 22. pantu groza šādi:

(a)panta 1. līdz 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Kompetentā iestāde vismaz reizi divos gados pārskata CVD ieviestās vienošanās, stratēģijas, procedūras un mehānismus attiecībā uz atbilstības nodrošināšanu šai regulai un izvērtē riskus, kuriem CVD ir vai var tikt pakļauts vai kurus tas rada vērtspapīru tirgu raitai darbībai vai finanšu tirgu stabilitātei.

2. CVD identificē scenārijus, kas varētu kavēt to spēju nodrošināt svarīgās darbības un pakalpojumus saskaņā ar darbības turpināšanas principu un novērtēt visu atveseļošanas vai sakārtotas likvidācijas iespēju efektivitāti. Minētajos scenārijos ņem vērā dažādos neatkarīgos un saistītos riskus, kuriem CVD ir pakļauts. Izmantojot minēto analīzi, CVD sagatavo un iesniedz kompetentajai iestādei atbilstīgus atveseļošanas vai sakārtotas likvidācijas plānus.

3. Šā panta 2. punktā minētajos plānos ietver vismaz:

a) galveno atveseļošanas vai sakārtotas likvidācijas stratēģiju būtības kopsavilkumu;

b) CVD svarīgo darbību un pakalpojumu identificēšanu;

c) piemērotas procedūras, kas nodrošina laicīgus un sakārtotus norēķinus un klientu un dalībnieku aktīvu pārvedumu citam CVD gadījumā, ja CVD kļūst pastāvīgi neiespējami atjaunot svarīgās darbības un pakalpojumus;

d) galveno stratēģiju īstenošanai nepieciešamo pasākumu aprakstu.

CVD jāspēj identificēt un sniegt saistītajām vienībām informāciju, kas vajadzīga, lai minētos plānus laikus īstenotu spriedzes scenāriju laikā.

Minētos plānus CVD regulāri un vismaz reizi divos gados pārskata un atjaunina. Plānos ņem vērā attiecīgā CVD lielumu, sistēmisko nozīmi un darbību veidu, apmēru un sarežģītību un visus attiecīgos atveseļošanas vai noregulējuma plānus, kas izstrādāti saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES.

Ja CVD ir izveidots un uzturēts noregulējuma plāns ar mērķi nodrošināt tā pamatfunkcijas, kompetentā iestāde par to informē EVTI.

4. Kompetentā iestāde nosaka, cik bieži un kādā apmērā veicama 1. punktā minētā pārskatīšana un izvērtēšana, ņemot vērā attiecīgā CVD lielumu, sistēmisko nozīmi un darbības veidu, apmēru un sarežģītību. Pārskatu un izvērtējumu atjaunina vismaz reizi divos gados.”;

(b)panta 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem:

“6. Veicot 1. punktā minēto pārskatīšanu un izvērtēšanu, kompetentā iestāde agrīnā posmā nosūta nepieciešamo informāciju attiecīgajām iestādēm un attiecīgā gadījumā Direktīvas 2014/65/ES 67. pantā minētajai iestādei un apspriežas ar tām, jo īpaši par CVD uzturēto vērtspapīru norēķinu sistēmu darbību.

Iestādes, ar kurām apspriežas, var sniegt pamatotu atzinumu 3 mēnešu laikā pēc tam, kad kompetentā iestāde ir saņēmusi informāciju.

Ja iestāde nesniedz atzinumu minētajā termiņā, tiek uzskatīts, ka ir sniegts labvēlīgs atzinums.

Ja vismaz viena no attiecīgajām iestādēm sniedz negatīvu pamatotu atzinumu, kompetentā iestāde 30 kalendāro dienu laikā attiecīgajām iestādēm sniedz pamatotu lēmumu par negatīvo atzinumu.

Ja 30 kalendāro dienu laikā pēc šā punkta ceturtajā daļā minētā pamatotā lēmuma izdošanas kāda no attiecīgajām iestādēm sniedz vēl vienu negatīvu atzinumu un kompetentā iestāde tam nepiekrīt, kompetentā iestāde par to informē minēto attiecīgo iestādi. Jebkura no iestādēm, kas sniegusi negatīvu atzinumu, var vērsties EVTI, lai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu saņemtu palīdzību.

Ja 30 kalendāro dienu laikā pēc lietas nosūtīšanas EVTI jautājums nav nokārtots, tad kompetentā iestāde pieņem galīgo lēmumu par pārskatīšanu un izvērtēšanu un attiecīgajām iestādēm rakstiski sniedz sīkāku paskaidrojumu par savu lēmumu.

Negatīvā atzinumā rakstiski sniedz pilnīgu un sīku izklāstu par iemesliem, kādēļ nav izpildītas šajā regulā vai citos Savienības tiesību aktos noteiktās prasības.

7. Kompetentā iestāde regulāri, vismaz reizi divos gados, informē attiecīgās iestādes un attiecīgā gadījumā šīs regulas 24.a pantā minētās kolēģijas un Direktīvas 2014/65/ES 67. pantā minēto iestādi par šā panta 1. punktā minētās pārskatīšanas un izvērtēšanas rezultātiem, tostarp jebkurām korektīvām darbībām vai naudas sodiem.”;

(c)panta 11. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz … [PB: lūdzam ierakstīt datumu, kas ir 1 gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā].”;

7) regulas 23. panta 2. līdz 7. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Ja CVD, kam ir izsniegta atļauja, vai CVD, kas saskaņā ar 17. pantu ir iesniedzis pieteikumu atļaujas saņemšanai, plāno sniegt pielikuma A iedaļas 1. un 2. punktā minētos pamatpakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētajiem citas dalībvalsts tiesību aktiem, vai atvērt filiāli citā dalībvalstī, tam piemēro šā panta 3. līdz 7. punktā minēto procedūru. CVD var sniegt šādus pakalpojumus tikai pēc tam, kad saskaņā ar 17. pantu tam ir izsniegta atļauja, bet ne agrāk par attiecīgo datumu, kas piemērojams saskaņā ar 6. punktu.

3. Ikviens CVD, kas vēlas pirmo reizi sniegt šā panta 2. punktā minētos pakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētajiem citas dalībvalsts tiesību aktiem, vai mainīt minēto sniegto pakalpojumu klāstu, iesniedz savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei dokumentus, norādot šādu informāciju:

a) uzņēmēja dalībvalsts;

b) darbības programma, norādot, kādus tieši pakalpojumus CVD plāno sniegt;

c) valūta vai valūtas, ko CVD plāno izmantot;

d) ja ir filiāle – filiāles organizatoriskā struktūra un par filiāles vadību atbildīgo personu vārdi un uzvārdi;

e) novērtējums par pasākumiem, ko CVD plāno veikt, lai nodrošinātu tā lietotāju atbilstību 49. panta 1. punktā minētajiem valsts tiesību aktiem.

4. Viena mēneša laikā pēc 3. punktā minētās informācijas saņemšanas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo šo informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, izņemot gadījumus, kad tai, ņemot vērā paredzēto pakalpojumu sniegšanu, ir iemesls apšaubīt tā CVD administratīvo struktūru vai finansiālo stāvokli, kurš vēlas sniegt pakalpojumus uzņēmējā dalībvalstī. Ja CVD jau sniedz pakalpojumus citās uzņēmējās dalībvalstīs, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde informē arī 24.a pantā minēto pārrobežu darbības atļaujas piešķiršanas kolēģiju.

Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties informē minētās dalībvalsts attiecīgās iestādes par jebkuru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.

5. Ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nolemj saskaņā ar 4. punktu nesniegt visu 3. punktā minēto informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas dara zināmus atteikuma iemeslus attiecīgajam CVD un informē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi un 24.a pantā minēto pārrobežu darbības atļaujas piešķiršanas kolēģiju.

6. Uzņēmējā dalībvalstī CVD var 2. punktā minētos pakalpojumus sākt sniegt agrākajā no šādiem datumiem:

a) vienu mēnesi pēc dienas, kurā nosūtīts 4. punktā minētais paziņojums;

b) dienā, kurā saņemts uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes paziņojums, ar ko piekrīt pakalpojumu sniegšanai uzņēmējā dalībvalstī.

Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties informē CVD par 4. punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas datumu.

7. Ja notiek izmaiņas informācijā, kas izklāstīta saskaņā ar šā panta 3. punktu iesniegtajos dokumentos, CVD vismaz vienu mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas sniedz rakstisku paziņojumu par minētajām izmaiņām piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde par minētajām izmaiņām nekavējoties informē arī uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi un 24.a pantā minēto pārrobežu darbības atļaujas piešķiršanas kolēģiju.”;

8) regulas 24. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktam pievieno šādas daļas:

“Pēc jebkura 24.a pantā minētās pārrobežu darbības atļaujas piešķiršanas kolēģijas locekļa pieprasījuma piederības dalībvalsts kompetentā iestāde var uzaicināt uzņēmēju dalībvalstu kompetento iestāžu un EVTI darbiniekus piedalīties klātienes pārbaudēs.

Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde var nosūtīt EVTI jebkādu informāciju, kas saņemta no CVD klātienes pārbaužu laikā vai attiecībā uz tām.”;

(b)panta 4. punktu svītro;

(c)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir skaidrs un uzskatāms pamats uzskatīt, ka CVD, kurš sniedz pakalpojumus tās teritorijā saskaņā ar 23. pantu, pārkāpj saistības, kuras izriet no šīs regulas noteikumiem, tā par šiem konstatējumiem informē piederības dalībvalsts kompetento iestādi, EVTI un 24.a pantā minēto pārrobežu darbības atļaujas piešķiršanas kolēģiju.

Ja, neraugoties uz piederības dalībvalsts kompetentās iestādes veiktajiem pasākumiem, CVD turpina pārkāpt saistības, kuras izriet no šīs regulas noteikumiem, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc piederības dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas noteikumiem uzņēmējas dalībvalsts teritorijā. Par šādiem pasākumiem nekavējoties informē EVTI un 24.a pantā minēto pārrobežu darbības atļaujas piešķiršanas kolēģiju.

Uzņēmējas dalībvalsts un piederības dalībvalsts kompetentā iestāde var vērsties ar šo jautājumu pie EVTI, kas var pieņemt lēmumu saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam.”;

(d)panta 7. un 8. punktu svītro;

9) regulas III sadaļā iekļauj šādu 4.a iedaļu:

“4.a iedaļa

Iestāžu sadarbība kolēģijās

24.a pants

Uzraudzības iestāžu kolēģijas attiecībā uz CVD, kas sniedz pakalpojumus citā dalībvalstī, un attiecībā uz CVD, kas ietilpst grupā ar diviem vai vairākiem CVD

1. Turpmāk minētajos gadījumos 6. punktā minēto uzdevumu veikšanai izveido uzraudzības iestāžu kolēģijas:

a) ja uz CVD attiecas 23. panta 3. līdz 7. punktā minētā procedūra (“pārrobežu darbības atļaujas piešķiršanas kolēģija”);

b) ja CVD ir daļa no uzņēmumu grupas, kurā ietilpst divi vai vairāki CVD, kas saņēmuši atļauju vismaz divās dalībvalstīs (“grupas līmeņa kolēģija”).

Pirmās daļas a) apakšpunktā minētajā gadījumā pārrobežu darbības atļaujas piešķiršanas kolēģiju izveido, pārvalda un vada CVD piederības valsts kompetentā iestāde. Minēto kolēģiju izveido viena mēneša laikā no 23. panta 6. punktā minētās dienas. Ja CVD iesniedz turpmākus paziņojumus saskaņā ar 23. panta 3. punktu, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā no 23. panta 6. punktā minētās dienas uzaicina attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes piedalīties pārrobežu darbības atļaujas piešķiršanas kolēģijā.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā gadījumā, ja mātesuzņēmums ir CVD, kam izsniegta atļauja Savienībā, minētā CVD piederības dalībvalsts kompetentā iestāde izveido, pārvalda un vada grupas līmeņa kolēģiju. Ja mātesuzņēmums nav CVD, kam izsniegta atļauja Savienībā, grupas līmeņa kolēģiju izveido, pārvalda un vada tā CVD piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, kuram ir lielākā bilances kopsumma.

Atkāpjoties no trešās daļas, ja tajā minēto kritēriju piemērošana būtu nepiemērota, kompetentās iestādes var, savstarpēji vienojoties, atteikties no minēto kritēriju piemērošanas un iecelt cita CVD kompetento iestādi kolēģijas pārvaldīšanai un vadīšanai, ņemot vērā attiecīgos CVD un to darbību relatīvo nozīmi attiecīgajās dalībvalstīs. Šādos gadījumos mātesuzņēmumam CVD vai attiecīgā gadījumā tam CVD, kuram ir lielākā bilances kopsumma, ir tiesības tikt uzklausītiem, pirms kompetentās iestādes pieņem lēmumu.

Par jebkuru vienošanos, kas panākta saskaņā ar ceturto daļu, kompetentās iestādes nekavējoties paziņo Komisijai un EVTI.

2. Šā panta 1. punktā minēto kolēģiju veido:

a) EVTI;

b) CVD piederības dalībvalsts kompetentā iestāde;

c) 12. pantā minētās attiecīgās iestādes;

d) pārrobežu darbības atļaujas piešķiršanas kolēģijas gadījumā – uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes;

e) grupas līmeņa kolēģijas gadījumā – katra grupas CVD kompetentā iestāde un attiecīgās iestādes;

f) EBI, ja CVD ir saņēmis atļauju saskaņā ar 54. panta 3. punktu.

3. Ja CVD, uz kuru attiecas 23. panta 3. līdz 7. punktā minētā procedūra, arī ir daļa no grupas, kurā ietilpst divi vai vairāki CVD, un tā kompetentā iestāde ir grupas līmeņa kolēģijas priekšsēdētājs, minētā kompetentā iestāde var nolemt, ka šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta nolūkā attiecībā uz šo CVD izveido tikai vienu kolēģiju. Ja uz kādu no pārējiem grupas CVD arī attiecas 23. panta 3. un 7. punktā minētā procedūra, kolēģijas priekšsēdētājs var pieņemt minēto lēmumu tikai ar minēto CVD kompetento iestāžu piekrišanu.

Ja saskaņā ar pirmo daļu izveidota kolēģija:

(a)sanāk šā panta 6. punkta a) līdz d) apakšpunktā minēto uzdevumu veikšanai, minētajā kolēģijas sanāksmē piedalās šā panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā minētās iestādes attiecībā uz katru grupas CVD;

(b)sanāk šā panta 6. punkta e) apakšpunktā minēto uzdevumu veikšanai, minētajā kolēģijas sanāksmē piedalās tikai šā panta 2. punkta a), b), c), e) un attiecīgā gadījumā f) apakšpunktā minētās iestādes.

4. Priekšsēdētājs paziņo kolēģijas sastāvu EVTI 30 kalendāro dienu laikā pēc kolēģijas izveides un 30 kalendāro dienu laikā pēc izmaiņām tās sastāvā. EVTI savā tīmekļa vietnē bez liekas kavēšanās publicē minētās kolēģijas locekļu sarakstu un šo sarakstu pastāvīgi atjaunina.

5. Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nav kolēģijas dalībniece, var pieprasīt no kolēģijas jebkuru informāciju, kas ir svarīga tās uzraudzības pienākumu izpildē.

6. Kolēģija neatkarīgi no kompetento iestāžu pienākumiem saskaņā ar šo regulu nodrošina:

(a)informācijas apmaiņu, tostarp informācijas pieprasījumus atbilstīgi 13., 14. un 15. pantam, un informācijas apmaiņu par pārskatīšanas un izvērtēšanas procesu atbilstīgi 22. pantu;

(b)efektīvāku uzraudzību, kas ļauj izvairīties no nevajadzīgi dublējošiem uzraudzības pasākumiem, piemēram, informācijas pieprasījumiem;

(c)vienošanos par labprātīgu uzdevumu uzticēšanu tās locekļu starpā;

(d)pārrobežu darbības atļaujas piešķiršanas kolēģijas gadījumā – piederības un uzņēmējas dalībvalsts sadarbību saskaņā ar 24. pantu un attiecībā uz pasākumiem, kas minēti 23. panta 4. punkta e) apakšpunktā, un par visiem problēmjautājumiem, kas radušies, sniedzot pakalpojumus citās dalībvalstīs;

(e)grupas līmeņa kolēģijas gadījumā – informācijas apmaiņu par kopīgoto resursu un ārpakalpojumu mehānismiem, kas ieviesti CVD grupā saskaņā ar 19. pantu, par būtiskām izmaiņām grupas struktūrā un īpašumtiesībās un par izmaiņām organizācijā, augstākajā vadībā, procedūrās vai vienošanās, ja šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz grupas CVD pārvaldību vai riska pārvaldību.

Priekšsēdētājs sasauc kolēģijas sanāksmi vismaz reizi gadā.

Lai atvieglotu to uzdevumu izpildi, kas kolēģijām uzticēti saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, 2. punktā minētie kolēģijas locekļi var pievienot sanāksmes darba kārtības punktus.

7. Kolēģijas izveides un darbības pamatā ir visu tās locekļu rakstiska vienošanās.

Minētā vienošanās paredz kolēģijas praktisko darbības kārtību, tostarp kārtību, kādā notiek saziņa starp kolēģijas locekļiem, un var noteikt uzdevumus, kas jāuztic CVD kompetentajai iestādei vai citam kolēģijas loceklim.

8. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot 7. punktā minēto praktisko kārtību.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz … [PB: lūdzam ierakstīt datumu, kas ir 1 gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.”;

10) regulas 25. pantu groza šādi:

(a)iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a Trešās valsts CVD, kas plāno sniegt pielikuma A iedaļas 3. punktā minēto pamatpakalpojumu attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētajiem dalībvalsts tiesību aktiem, iesniedz paziņojumu EVTI.”;

(b)panta 6. punkta piekto daļu aizstāj ar šādu:

“Sešu mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas vai pēc dienas, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu par līdzvērtību saskaņā ar 9. punktu, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, EVTI rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju CVD, nosūtot pilnībā pamatotu lēmumu par to, vai atzīšana ir piešķirta vai atteikta.”;

(c)pantam pievieno šādu 13. punktu:

“13. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu informāciju, kas 2.a punktā minētajā paziņojumā trešās valsts CVD ir jāsniedz EVTI. Šāda informācija drīkst būt tikai tāda, kas ir absolūti nepieciešama, tostarp attiecīgā gadījumā un ja dati ir pieejami:

(a)to Savienības dalībnieku skaits, kuriem trešās valsts CVD sniedz 2.a punktā minētos pakalpojumus;

(b)to darījumu skaits un apjoms, kuri iepriekšējā gadā veikti ar finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem;

(c)to darījumu skaits un apjoms, par kuriem Savienības dalībnieki ir veikuši norēķinus iepriekšējā gadā.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz … [PB: lūdzam ierakstīt datumu, kas ir 1 gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.”;

11) regulas 27. pantā iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a Šā panta 2. un 3. punkta nolūkiem “neatkarīgs vadības struktūras loceklis” ir vadības struktūras loceklis, kam nav nodarbinātības, ģimenisko vai citādu attiecību, kuras rada interešu konfliktu attiecībā uz CVD, tā kontrolējošajiem akcionāriem, vadību vai dalībniekiem, un kam nav bijušas šādas attiecības piecus gadus pirms dalības vadības struktūrā.”;

12) regulas 28. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Lietotāju komitejas sniedz konsultācijas vadības struktūrai par galvenajiem mehānismiem, kuri ietekmē to locekļus, tostarp kritērijiem emitentu vai dalībnieku pieņemšanai attiecīgajā vērtspapīru norēķinu sistēmā un pakalpojumu līmeni, kas ietver tīrvērtes un norēķinu mehānisma izvēli, CVD funkcionālo struktūru, to produktu klāstu, par kuriem norēķinās vai kuri iegrāmatoti, un tehnoloģiju un procedūru izmantošanu CVD darbībā.”;

13) regulas 36. pantu aizstāj ar šādu:

“36. pants

Vispārīgi noteikumi

Katrai vērtspapīru norēķinu sistēmai, ko tas uztur, CVD piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras, tostarp stabilu uzskaites praksi un kontroli, lai palīdzētu veicināt vērtspapīru emisijas integritāti un samazinātu līdz minimumam un pārvaldītu ar vērtspapīru glabāšanu un norēķiniem saistītos riskus.”;

14) regulas 40. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Ja iespēja veikt norēķinus, izmantojot centrālās bankas kontus, kā noteikts 1. punktā, nav praktiska un pieejama, CVD var piedāvāt veikt naudas maksājumu norēķinus attiecībā uz visām savām vērtspapīru norēķinu sistēmām vai to daļu, izmantojot kredītiestādē atvērtus kontus, vai izmantojot CVD, kam ir atļauts sniegt pielikuma C iedaļā uzskaitītos pakalpojumus, neatkarīgi no tā, vai tie ietilpst vienā un tajā pašā uzņēmumu grupā, ko pilnībā kontrolē viens un tas pats mātesuzņēmums, vai izmantojot savus kontus. Ja CVD piedāvā veikt norēķinus, izmantojot kredītiestādē atvērtus kontos, savus kontus vai cita CVD kontus, tas to dara saskaņā ar IV sadaļas noteikumiem.”;

15) regulas 49. panta 1. punkta otro un trešo daļu aizstāj ar šādām:

“Neskarot šā punkta pirmajā daļā minētās emitenta tiesības, turpina piemērot dalībvalsts sabiedrību tiesību aktus vai līdzīgus tiesību aktus, saskaņā ar kuriem ir izveidoti vērtspapīri. Dalībvalsts sabiedrību tiesību akti vai līdzīgi tiesību akti, saskaņā ar kuriem vērtspapīri ir izveidoti, ietver:

(a)tās dalībvalsts sabiedrību tiesību aktus vai līdzīgus tiesību aktus, kurā emitents veic uzņēmējdarbību; un

(b)reglamentējošos sabiedrību tiesību aktus vai līdzīgus tiesību aktus, saskaņā ar kuriem vērtspapīri tiek emitēti.

Dalībvalstis izveido sarakstu ar šā punkta otrajā daļā minēto tiesību aktu galvenajām normām. Kompetentās iestādes minēto sarakstu nosūta EVTI līdz 2014. gada 18. decembrim. EVTI šo sarakstu publicē līdz 2015. gada 18. janvārim. Dalībvalstis regulāri un vismaz reizi divos gados atjaunina minēto sarakstu. Atjaunināto sarakstu tās regulāri paziņo EVTI. EVTI publicē atjaunināto sarakstu.”;

16) regulas 52. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Kad CVD iesniedz citam CVD pieprasījumu par piekļuvi saskaņā ar 50. pantu un 51. pantu, pieprasījuma saņēmējs CVD nekavējoties izskata šādu pieprasījumu un sniedz atbildi pieprasījuma iesniedzējam CVD trīs mēnešu laikā. Ja pieprasījuma saņēmējs CVD piekrīt pieprasījumam, saikni ievieš saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā.”;

17) regulas 54. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) šim nolūkam norīkot vienu vai vairākas kredītiestādes, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8. pantu, vai CVD, kas saņēmis atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus saskaņā ar šā panta 3. punktu.”;

(b)panta 4. punkta pirmo daļu groza šādi:

i) ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Ja CVD vēlas norīkot kredītiestādi vai izmantot CVD, kas saskaņā ar 3. punktu ir saņēmis atļauju, nolūkā sniegt banku tipa papildpakalpojumus, izmantojot nodalītu juridisko personu, kura var būt daļa no grupas, pie kuras pieder pirmais minētais CVD, 2. punktā minētā atļauja tiek piešķirta tikai gadījumos, kad ir ievēroti šādi nosacījumi:”

ii) punkta c) apakšpunktu svītro;

(c)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Šā panta 4. punktu nepiemēro 2. punkta b) apakšpunktā minētajām kredītiestādēm, kas piedāvā veikt naudas maksājumu norēķinus attiecībā uz daļu no CVD vērtspapīru norēķinu sistēmas, ja šādu caur minētajās kredītiestādēs atvērtiem kontiem veiktu naudas norēķinu kopējā vērtība nepārsniedz maksimālo summu, kas aprēķināta par viena gada periodu. Minēto robežvērtību nosaka saskaņā ar 9. punktu.

Kompetentā iestāde vismaz reizi gadā pārbauda, vai tiek ievērota šā punkta pirmajā daļā minētā robežvērtība, un ziņo par saviem secinājumiem EVTI, ECBS un EBI. Ja kompetentā iestāde atzīst, ka robežvērtība ir pārsniegta, tā pieprasa, lai attiecīgais CVD pieprasītu atļauju saskaņā ar 4. punktu. Pieteikumu atļaujas saņemšanai attiecīgais CVD iesniedz sešu mēnešu laikā.”;

(d)pantam pievieno šādu 9. punktu:

“9. EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu 5. punktā minēto maksimālo summu, ņemot vērā nepieciešamību līdzsvarot CVD kredītriskus un likviditātes riskus, kuri izriet no naudas maksājumu norēķiniem, ko veic, izmantojot kredītiestādēs atvērtus kontus, un nepieciešamību ļaut CVD veikt norēķinus ārvalstu valūtās, izmantojot šādās kredītiestādēs atvērtus kontus. Izstrādājot minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, EBI vajadzības gadījumā nosaka arī visas saistītās atbilstīgās riska pārvaldības un prudenciālās riska mazināšanas prasības.

EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz … [PB: lūdzam ierakstīt datumu, kas ir 1 gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.”;

18) regulas 55. panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Šā panta 4. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētās iestādes divu mēnešu laikā pēc minētajā punktā paredzētās informācijas saņemšanas sniedz pamatotu atzinumu par atļaujas piešķiršanu. Ja iestāde nesniedz atzinumu minētajā termiņā, tiek uzskatīts, ka atzinums ir labvēlīgs.”;

19) regulas 59. pantu groza šādi:

a) panta 4. punktu groza šādi:

i) punkta c), d) un e) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“c) tā/tas uztur ir pietiekamus atbilstīgus likvīdos resursus visās attiecīgajās valūtās, lai savlaicīgi sniegtu norēķinu pakalpojumus visdažādākajos iespējamās spriedzes scenārijos, tostarp attiecībā uz likviditātes risku, ko rada vismaz divu dalībnieku, ar kuriem tai/tam ir lielākie riska darījumi, saistību neizpilde, tostarp tās/tā mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu saistību neizpilde;

d) tas mazina attiecīgos likviditātes riskus ar atbilstīgiem likvīdiem resursiem katrā attiecīgajā valūtā, piemēram, nauda centrālajā emisijas bankā un citās kredītspējīgās finanšu iestādēs, piesaistītās kredītlīnijas vai līdzīgi līgumi un augsti likvīds nodrošinājums vai ieguldījumi, kas ir nekavējoties pieejami un konvertējami naudā ar iepriekš organizētiem augsti uzticamiem finansējuma mehānismiem, pat ekstrēmos, bet iespējamos tirgus apstākļos, un tā/tas identificē, mēra un uzrauga savu likviditātes risku, kuru rada dažādas finanšu iestādes, ko izmanto savu likviditātes risku pārvaldībai;

e) ja tiek izmantoti iepriekš organizēti un augsti uzticami finansējuma mehānismi, piesaistītās kredītlīnijas vai līdzīgi līgumi, tā/tas par likviditātes nodrošinātājiem atlasa tikai kredītspējīgas finanšu iestādes; tā/tas nosaka un piemēro atbilstīgus koncentrācijas limitus katram no attiecīgajiem likviditātes nodrošinātājiem, tostarp tās/tā mātesuzņēmumam un meitasuzņēmumiem;”;

ii) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“i) tai/tam ir iepriekš organizēti un augsti uzticami pasākumi, lai nodrošinātu, ka tā/tas var savlaicīgi konvertēt naudā nodrošinājumu, ko tam sniedzis klients, kurš nepilda saistības, un gadījumos, kad tiek izmantoti līgumi, kuros izmantoti nepiesaistītie līgumi, nosaka, vai ir identificēti un mazināti visi saistītie iespējamie riski;”;

iii) punktam pievieno šādu k) apakšpunktu:

“k) tā/tas pienācīgi uzrauga un pārvalda visus riskus, tostarp attiecīgos savstarpējā ieskaita līgumus attiecībā uz naudas posmu tās/tā piemērotajā norēķinu modelī.”;

b) panta 5. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz … [PB: lūdzam ierakstīt datumu, kas ir 1 gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā].”;

20) regulas 60. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Šā punkta pirmajā daļā minētās kompetentās iestādes regulāri un vismaz reizi gadā novērtē, vai norīkotā kredītiestāde vai CVD, kas saņēmis atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus, ievēro 59. pantu, un informē CVD kompetento iestādi, kura pēc tam informē 55. panta 4. punktā minētās iestādes un attiecīgā gadījumā 24.a pantā minētās kolēģijas par tās saskaņā ar šo punktu veiktās uzraudzības rezultātiem, tostarp jebkādām korektīvām darbībām vai naudas sodiem.”;

(b)panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“CVD kompetentā iestāde regulāri un vismaz reizi gadā informē 55. panta 4. punktā minētās iestādes un attiecīgā gadījumā 24.a pantā minētās kolēģijas par tās saskaņā ar šo punktu veiktās pārskatīšanas un novērtējuma rezultātiem, tostarp jebkādām korektīvām darbībām vai naudas sodiem.”;

21) regulas 67. pantu groza šādi:

(a)iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minētas 7. panta 14.a punktā, 24.a panta 8. punktā, 25. panta 13. punktā un 54. panta 9. punktā, Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no … [PB: lūdzam ierakstīt šīs regulas spēkā stāšanās datumu].”;

(b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 2. punktā, 7. panta 14. punktā, 24. panta 7. punktā, 7. panta 14.a punktā, 24.a panta 8. punktā, 25. panta 13. punktā un 54. panta 9. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”;

(c)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Saskaņā ar 2. panta 2. punktu, 7. panta 14. punktu, 24. panta 7. punktu, 7. panta 14.a punktu, 24.a panta 8. punktu, 25. panta 13. punktu un 54. panta 9. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trijiem mēnešiem.”;

22) regulas 68. pantam pievieno šādu 3. punktu:

“3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.”;

23) regulas 69. pantu groza šādi:

(a)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Valstu noteikumus par atļaujas izsniegšanu CVD turpina piemērot līdz turpmāk norādītajam datumam, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk:

a) datums, kad saskaņā ar šo regulu tiek pieņemts lēmums par atļaujas izsniegšanu CVD un atļauju attiecībā uz to darbībām, tostarp CVD saiknēm; vai

b) … [PB: lūdzam ierakstīt datumu, kas ir 1 gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā].”;

(b)iekļauj šādu 4.a, 4.b un 4.c punktu:

“4.a Valstu noteikumus par trešo valstu CVD atzīšanu turpina piemērot līdz turpmāk norādītajam datumam, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk:

a) datums, kad saskaņā ar šo regulu tiek pieņemts lēmums par attiecīgo trešās valsts CVD un to darbību atzīšanu; vai

b) … [PB: lūdzam ierakstīt datumu, kas ir 3 gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Trešās valsts CVD, kas sniedz pielikuma A iedaļas 1. un 2. punktā minētos pamatpakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētajiem dalībvalsts tiesību aktiem, ievērojot piemērojamos valsts noteikumus par trešo valstu CVD atzīšanu, divu gadu laikā no … [PB: lūdzam ierakstīt šīs regulas spēkā stāšanās datumu] iesniedz paziņojumu EVTI.

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu informāciju, ko otrajā daļā minētajā paziņojumā trešās valsts CVD sniedz EVTI. Šāda informācija drīkst būt tikai tāda, kas ir absolūti nepieciešama, tostarp attiecīgā gadījumā un ja dati ir pieejami:

(a)to dalībnieku skaits, kuriem trešās valsts CVD sniedz otrajā daļā minētos pakalpojumus;

(b)to finanšu instrumentu kategorijas, attiecībā uz kuriem trešās valsts CVD sniedz minētos pakalpojumus; un

(c)šādu finanšu instrumentu kopējo apjomu un vērtību.

ESMA iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz … [PB: lūdzam ierakstīt datumu, kas ir 1 gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

4.b Trešās valsts CVD, kas pielikuma A iedaļas 3. punktā minēto pamatpakalpojumu attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētajiem dalībvalsts tiesību aktiem, sniedzis pirms … [PB: lūdzam ierakstīt šīs regulas spēkā stāšanās datumu], iesniedz 25. panta 2.a punktā minēto paziņojumu divu gadu laikā no … [PB: lūdzam ierakstīt šīs regulas spēkā stāšanās datumu].

4.c Ja CVD ir iesniedzis pilnīgu atzīšanas pieteikumu saskaņā ar 25. panta 4., 5. un 6. punktu pirms … [PB: lūdzam ierakstīt šīs regulas spēkā stāšanās datumu], bet EVTI līdz minētajam datumam nav izdevusi lēmumu saskaņā ar 25. panta 6. punktu, valstu noteikumus par CVD atzīšanu turpina piemērot līdz EVTI lēmuma izdošanai.”;

(c)pantam pievieno šādu 6. punktu:

“6. Piederības valsts kompetentās iestādes izveido un pārvalda kolēģijas saskaņā ar 24.a pantu attiecībā uz visiem CVD, kas sniedz savus pakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem atbilstoši 23. panta 2. punktam, pirms … [PB: lūdzam ierakstīt šīs regulas spēkā stāšanās datumu], vai attiecībā uz CVD, kas pieder grupai, kurā ietilpst citi CVD, līdz … [PB: lūdzam ierakstīt datumu, kas 4 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].”;

24) regulas 74. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu groza šādi:

i) ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“EVTI sadarbībā ar EBI un kompetentajām un attiecīgajām iestādēm iesniedz Komisijai ziņojumus, kuros norāda tendenču novērtējumu, iespējamos riskus un neaizsargātību un vajadzības gadījumā arī ieteikumus par preventīvu vai korektīvu darbību tādu pakalpojumu tirgos, uz kuriem attiecas šī regula. Šādos ziņojumos ietver novērtējumu par šādiem jautājumiem:”;

ii) punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) norēķinu efektivitāte attiecībā uz iekšzemes un pārrobežu darbībām katrā dalībvalstī, pamatojoties uz norēķinu neizpildes gadījumu skaitu un apjomu un to tendencēm, tostarp analīzi par naudas sodu ietekmi uz norēķinu neizpildi pa instrumentiem, norēķinu neizpildes ilgumu un galvenajiem ietekmējošajiem faktoriem, finanšu instrumentu kategorijām un tirgiem, kuros ir novēroti visaugstākie norēķinu neizpildes rādītāji, un norēķinu neizpildes rādītāju starptautisku salīdzinājumu, tostarp 7. panta 2. punktā minēto sankciju apmēra novērtējumu un attiecīgā gadījumā 7. panta 3. un 4. punktā minēto iepirkšanas darījumu skaitu un apjomu, kā arī jebkādiem citiem attiecīgiem kritērijiem;”;

iii) punktam pievieno šādu l) apakšpunktu:

“l) to paziņojumu apstrāde, kas iesniegti saskaņā ar 25. panta 2.a punktu.”;

(b)pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a Šā panta 1. punktā minētos ziņojumus iesniedz Komisijai:

(a)vismaz reizi divos gados no … [PB: lūdzam ierakstīt šīs regulas spēkā stāšanās datumu] attiecībā uz 1. punkta a) apakšpunktā minēto ziņojumu;

(b)reizi divos gados attiecībā uz 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem ziņojumiem;

(c)reizi gadā līdz … [PB: lūdzam ierakstīt datumu, kas ir 1 gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un ik pēc trim gadiem no … [PB: lūdzam ierakstīt datumu, kas ir 1 gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā] attiecībā uz ziņojumiem, kas minēti 1. punkta d) un f) apakšpunktā;

(d)pēc Komisijas pieprasījuma – attiecībā uz 1. punkta e), h), j) un k) apakšpunktā minētajiem ziņojumiem;

(e)reizi gadā līdz … [PB: lūdzam ierakstīt datumu, kas ir 1 gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un reizi divos gados no … [PB: lūdzam ierakstīt datumu, kas ir 1 gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā] attiecībā uz 1. punkta i) un l) apakšpunktā minētajiem ziņojumiem.”;

(c)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Šā panta 1. punktā minētos ziņojumus nosūta Komisijai līdz attiecīgā tā gada 30. aprīlim, kas noteikts atbilstoši 1.a punktā noteiktajai regularitātei.”;

25) regulas 75. pantu aizstāj ar šādu:

“75. pants

Pārskatīšana

Komisija līdz … [PB: lūdzam ierakstīt datumu, kas ir 5 gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pārskata šo regulu un sagatavo vispārēju ziņojumu par to. Minētajā ziņojumā jo īpaši novērtē 74. panta 1. punkta a) līdz l) apakšpunktā minētos jautājumus, nosaka, vai attiecībā uz pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šī regula, pastāv būtiski konkurences šķēršļi, kas nav pietiekami novērsti, un izklāsta iespējamo vajadzību piemērot turpmākus pasākumus, lai:

a) uzlabotu norēķinu efektivitāti;

b) ierobežotu CVD maksātnespējas ietekmi uz nodokļu maksātājiem;

c) līdz minimumam samazinātu šķēršļus pārrobežu norēķiniem;

d) iestādēm nodrošinātu pienācīgas pilnvaras un informāciju risku uzraudzības nolūkiem.

Komisija iesniedz šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, pievienojot tam atbilstīgus priekšlikumus.”.

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 9. punktu, 10. punkta a) apakšpunktu, 17. punkta c) apakšpunktu, 19. punkta a) apakšpunktu un 23. punkta b) apakšpunkta otro daļu piemēro no … [PB: lūdzam ierakstīt datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma 

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

☒ jaunu darbību 

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 44  

◻ esošas darbības pagarināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/mērķgrupām.

1.4.3.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežots ilgums

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.-[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam.

☒    Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 45   

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–◻    ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☒ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–☒ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuriem ir sniegtas pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–☒    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk nekā vienu darbības izdevumu kategoriju, atkārtot iepriekš minēto iedaļu:

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām 

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–☒    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–☒    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikums/iniciatīva:

–☒    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

–◻    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

–◻    jāpārskata DFS

3.2.5.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikums/iniciatīva:

–☒    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–◻    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–☒    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

pašu resursus

citus ieņēmumus

Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija). 

(1)    Saskaņā ar 2. panta 7) punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014.) (CVDR).

(2)    Tie ietver naudas kontu piedāvāšanu, noguldījumu pieņemšanu no vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībniekiem, naudas kredītu izsniegšanu, maksājumu pakalpojumu garantijas. Citi papildpakalpojumi ietver nodrošinājuma pārvaldību, akcionāru reģistru uzturēšanu, korporatīvo darbību atbalstīšanu.

(3)    Dati, kas iegūti, izmantojot Vērtspapīru tirdzniecības, tīrvērtes un norēķinu statistikas datubāzi, Eiropas Centrālā banka, https://sdw.ecb.europa.eu/browse.do?node=9691131 .

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004.) (FITD). FITD bija spēkā līdz 2018. gada 2. janvārim. Tagad tā ir daļēji pārstrādāta ar FITD 2 (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014.)) un daļēji aizstāta ar FITR (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014.)).

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012.).

(6)     https://www.ecb.europa.eu/paym/target/t2s/html/index.en.html .

(7)     https://www.fsb.org/wp-content/uploads/pr_101020.pdf .

(8)     https://www.bis.org/cpmi/publ/d101.htm .

(9)    Sk. 13. darbību Komisijas paziņojumā “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns” (COM(2020) 590).

(10)    Sk. 21. punktu Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobra rezolūcijā par kapitāla tirgu savienības (KTS) turpmāko veidošanu (2020/2036(INI)).

(11)    Norēķinu disciplīnas režīma mērķis ir mudināt tirgus dalībniekus izvairīties no norēķinu neizpildes; tā divi galvenie elementi ir pasākumi norēķinu neizpildes novēršanai (CVDR 6. pants) un pasākumi norēķinu neizpildes gadījumā (CVDR 7. pants). Pēdējo minēto veido trīs galvenie pīlāri: ziņošanas prasības, naudas sodi un obligāta iepirkšana.

(12)    Komisijas mērķorientēta apspriešanās par pārskatīšanu attiecībā uz regulu par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā un centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, https://ec.europa.eu/info/consultations/finance-2020-csdr-review_en .

(13)    Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar 75. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulā (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (COM(2021) 348 final).

(14)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Komisijas darba programma 2021. gadam. Vitāla Savienība nestabilitātes pilnā pasaulē”, I pielikums (COM(2020) 690 final).

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998.).

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013.).

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013.).

(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014.).

(19)    Komisijas paziņojums “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns” (COM(2020) 590).

(20)     https://ec.europa.eu/info/publications/200924-digital-finance-proposals_en .

(21)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izmēģinājuma režīmu attiecībā uz tirgus infrastruktūrām, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija (COM(2020) 594 final).

(22)     https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/MEX_21_6293 .

(23)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu sektora digitālās darbības noturību (COM(2020) 595 final).

(24)    Komisijas paziņojums “ES ekonomikas un finanšu sistēma: veicināt atvērtību, stiprumu un noturību” (COM(2021) 32).

(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021.).

(26)    Pārskatu par Komisijas apspriešanās dokumentu, individuālajiem komentāriem un saņemto atbilžu kopsavilkumu sk. dokumentā “Mērķorientēta apspriešanās par pārskatīšanu attiecībā uz regulu par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā un centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem” (Targeted consultation on the review of the Regulation on improving securities settlement in the European Union and on central securities depositories), kas pieejams tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/info/consultations/finance-2020-csdr-review_en .

(27)    Sākotnējo ietekmes novērtējumu un saņemtās piezīmes sk. vietnē: https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12649-Finansu-tirgi-centralie-vertspapiru-depozitariji-ES-noteikumu-parskatisana-_lv .

(28)    EVTI ziņojums Eiropas Komisijai “CVDR internalizētie norēķini” (CSDR Internalised Settlement), 2020. gada 5. novembris, ESMA70-156-3729.

(29)    EVTI ziņojums Eiropas Komisijai “Pārrobežu pakalpojumi un pieteikumu izskatīšana saskaņā ar CVDR 23. pantu” (Cross-border services and handling of applications under Article 23 of CSDR), 2020. gada 5. novembris, ESMA70-156-3569.

(30)    EVTI ziņojums Eiropas Komisijai “Banku tipa papildpakalpojumu sniegšana saskaņā ar CVDR” (Provision of banking-type ancillary services under CSDR), 2021. gada 8. jūlijs, ESMA70-156-4582.

(31)    EVTI ziņojums Eiropas Komisijai “Kā CVD izmanto finanšu tehnoloģijas” (Use of FinTech by CSDs), 2021. gada 2. augusts, ESMA70-156-4576.

(32)    “EVTI ziņojums par tendencēm, riskiem un neaizsargātību” (ESMA Report on Trends, Risks and Vulnerabilities), Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, ESMA-50-165-1287, Nr. 2, 2020.

(33)    Ja noteiktā termiņa beigās norēķins par darījumu nav veikts, vērtspapīru pircējs, kurš ir spiests tos atpirkt citur, uzsāk obligātas iepirkšanas procedūru. Pusei, kas nenorēķinās, ir jāsedz cenas starpība starp sākotnējo un jauno darījumu un visām iepirkšanas izmaksām.

(34)    Saskaņā ar CVDR 69. panta 4. punktu līdz brīdim, kad valstu kompetentās iestādes un EVTI ir izsniegušas atļauju vai ir atzinušas attiecīgi ES vai trešo valstu CVD saskaņā ar CVDR, turpina piemērot tos valstu noteikumus par atļauju izsniegšanu un atzīšanu, kas bija piemērojami pirms CVDR stāšanās spēkā.

(35)    OV C […], […], […]. lpp.

(36)    OV C […], […], […]. lpp.

(37)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).

(38)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns” (COM(2020) 590).

(39)    Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar 75. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulā (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (COM(2021) 348 final).

(40)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/1229 (2018. gada 25. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 909/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par norēķinu disciplīnu (OV L 230, 13.9.2018., 1. lpp.).

(41)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(42)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(43)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(44)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(45)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx  

(46)    Dif. = diferencētās apropriācijas / nedif. = nediferencētās apropriācijas.

(47)    EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(48)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(49)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(50)    Saskaņā ar oficiālo budžeta nomenklatūru.

(51)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(52)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(53)    Iznākumi ir piegādājamie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(54)    Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā. “Konkrētie mērķi…”.

(55)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(56)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(57)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(58)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(59)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(60)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.