EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 18.3.2022
COM(2022) 111 final
2022/0076(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti, attiecībā uz Nolīguma III un IV pielikuma grozīšanu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis ir priekšlikums lēmumam, ar kuru nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti (turpmāk “Nolīgums”), attiecībā uz grozījumu izdarīšanu tā III un IV pielikumā.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti
Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti ir noslēgts, lai savienotu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS) ar Šveices sistēmu, kas nozīmē, ka vienā sistēmā izdotas kvotas drīkstēs pārdot un izmantot atbilstības panākšanai otrā sistēmā, kā rezultātā paplašinās iespējas mazināt klimata pārmaiņas. Nolīgums stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī.
2.2.Apvienotā komiteja
Apvienotā komiteja, kas izveidota ar Nolīguma 12. pantu, atbild par tā pārvaldību un īstenošanas nodrošināšanu. Tā var nolemt pieņemt jaunus Nolīguma pielikumus vai grozīt esošos pielikumus. Tā var arī apspriest grozījumu izdarīšanu Nolīguma pantos, sekmēt viedokļu apmaiņu par pušu tiesību aktiem un veikt Nolīguma izskatīšanu.
Apvienotā komiteja ir divpusēja struktūra, ko veido pušu (ES un Šveice) pārstāvji. Par Apvienotās komitejas pieņemtajiem lēmumiem vienojas abas Puses.
Nolīguma 13. panta 2. punktā noteikts, ka Apvienotā komiteja var nolemt pieņemt jaunu šā Nolīguma pielikumu vai grozīt esošu pielikumu. Nolīguma 8. panta 2. punktā ir paredzēti noteikumi par to, kā rīkoties ar sensitīvu informāciju, kuras neatļauta izpaušana varētu izraisīt dažāda līmeņa zaudējumus vai kaitējumu Nolīguma pušu, tostarp Eiropas Savienības dalībvalstu, interesēm. Šāda informācija vienas Puses drošības interešu vārdā ir jāaizsargā pret neatļautu izpaušanu. Tai ir vienas Puse piešķirts sensitivitātes grifs, kas paredz sensitīvu informāciju aizsargāt saskaņā ar attiecīgi III un IV pielikumā izklāstītajām drošības prasībām, sensitivitātes pakāpēm un rīkošanās instrukcijām.
Ar Drošības paziņojumu C(2019) 1904 “Sensitīvas neklasificētas informācijas marķēšana un rīkošanās ar to” Eiropas Komisija ieviesa jaunus drošības marķējumus, kas jāizmanto tās dienestiem. Tā kā šāds marķējums ir juridiski saistošs tikai Komisijā, tā ieteica izveidot attiecīgas vienošanās ar trešām personām ārpus Komisijas, ja ar tām jāapmainās ar sensitīvu neklasificētu informāciju. Nolīgums, ar ko izveido Apvienoto komiteju un nosaka tās uzdevumus, nodrošina šim nolūkam nepieciešamo un lietderīgo satvaru.
2.3.Paredzētais Apvienotās komitejas akts
Tās piektajā sanāksmē, kas notiks 2022. gadā vai agrāk, izmantojot rakstisko procedūru atbilstoši Apvienotās komitejas reglamenta 1 8. panta 4. punktam, Apvienotajai komitejai ir jāpieņem lēmums par grozījumiem Nolīguma III un IV pielikumā (“paredzētais akts”).
Paredzētā akta mērķis ir atjaunot saderību un konsekvenci starp tiesību normām un to praktisko piemērošanu, lai aizsargātu sensitīvu informāciju, jo īpaši pret neatļautu izpaušanu vai integritātes zudumu. Pieņemot Drošības paziņojumu C(2019) 1904, Eiropas Komisija mainīja sensitīvas neklasificētas informācijas drošības marķējumus Eiropas Komisijas iekšējai lietošanai.
Tāpēc būtu jāgroza Nolīguma III un IV pielikums, lai atjaunotu saderību un konsekvenci starp tiesību normām un to praktisko piemērošanu, kā arī lai saglabātu un arī turpmāk nodrošinātu efektīvu un iedarbīgu darba kārtību abās pusēs, neradot risku, ka drošības līmeņi varētu tikt pārkāpti.
Paredzētais akts pusēm kļūs saistošs saskaņā ar Nolīguma 13. panta 2. punktu, kurā noteikts: “Apvienotā komiteja var nolemt pieņemt jaunu šā nolīguma pielikumu vai grozīt esošu pielikumu.” Turklāt saskaņā ar Nolīguma 12. panta 3. punktu lēmumi, ko Apvienotā komiteja pieņem šajā Nolīgumā paredzētajos gadījumos, pēc to stāšanās spēkā ir pusēm saistoši.
3.Savienības vārdā ieņemamā nostāja
Padomes lēmums, kura pamatā ir šis Komisijas priekšlikums, nosaka Eiropas Savienības nostāju attiecībā uz Apvienotās komitejas lēmumu, kas jāpieņem par Nolīguma III un IV pielikuma grozīšanu.
Nolīguma 9. panta 2. punktā ir noteiktas sensitīvas informācijas sensitivitātes pakāpes, kas pusēm saskaņā ar Nolīguma III pielikumu jāizmanto, lai identificētu sensitīvu informāciju, ar kuru rīkojas un apmainās saskaņā ar Nolīgumu. Nolīguma IV pielikumā ar konfidencialitātes un integritātes rangiem ir definētas ETS sensitivitātes pakāpes.
Nepieciešamība Nolīguma ietvaros apmainīties ar sensitīvu neklasificētu informāciju, izmantojot tiešu reģistru sasaisti, kas izveidota ar Nolīgumu, prasa nodrošināt vajadzīgo drošības līmeni, lai līdz minimumam samazinātu krāpšanas, noziedzīgu darbību vai ļaunprātīgas izmantošanas risku, kurā iesaistīti reģistri, kā arī lai reaģētu uz šādiem incidentiem un aizsargātu reģistru sasaistes integritāti, kā arī saistītos tirgus. Šajā nolūkā Nolīgumā ir noteiktas sensitivitātes pakāpes un paredzēti attiecīgie noteikumi par to, kā rīkoties ar sensitīvu informāciju saskaņā ar Nolīgumu. Tajā ir skaidri noteikti saskaņā ar Nolīgumu izmantojamie drošības marķējumi, kas ir identiski tiem, kurus izmantoja pirms Drošības paziņojuma C(2019) 1904 pieņemšanas. Pēc Drošības paziņojuma C(2019) 1904 pieņemšanas drošības marķējumi, ko pašlaik piemēro Eiropas Komisijā, vairs neatbilst Nolīgumā noteiktajiem marķējumiem, un tie būtu atkal jāpadara saderīgi. Drošības paziņojumā C(2019) 1904 tika ieteikts attiecīgi vienoties ar ārējiem partneriem.
Izveidot labi funkcionējošu starptautisku oglekļa tirgu, augšupēji sasaistot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, ir gan ES, gan starptautiskās sabiedrības ilgtermiņa mērķis, jo tas ir veids, kā izpildīt Parīzes nolīgumā izvirzītos klimatiskos mērķus. Šajā sakarā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) izveides direktīvas 25. pants paredz, ka ES ETS var sasaistīt ar citām emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām, ja tās ir obligātas un saderīgas un paredz absolūtus emisiju ierobežojumus, un Šveices sistēma šiem nosacījumiem atbilst. Pēc Nolīguma stāšanās spēkā 2020. gada 1. janvārī saderības un konsekvences atjaunošana ir svarīgs solis ceļā uz Nolīguma īstenošanu.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā ir paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 2 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Apvienotā komiteja ir struktūra, kas izveidota ar 12. pantu Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti.
Akts, ko Apvienotā komiteja tiek aicināta pieņemt, ir akts ar juridiskām sekām. Paredzētais akts būs saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām atbilstoši 12. panta 3. punktam Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti.
Paredzētais akts nepapildina un negroza Nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz vidi.
Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 192. panta 1. punkts.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 192. panta 1. punktam saistībā ar 218. panta 9. punktu.
5.Paredzētā akta publicēšana
Tā kā ar Apvienotās komitejas aktu tiks grozīts III un IV pielikums Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti, ir lietderīgi to pēc pieņemšanas publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2022/0076 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti, attiecībā uz Nolīguma III un IV pielikuma grozīšanu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Savienība ar Padomes Lēmumu (ES) 2018/219 3 noslēdza Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti (“Nolīgums”), un tas stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī.
(2)Saskaņā ar Nolīguma 12. panta 3. punktu Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumus, kas pēc to stāšanās spēkā ir Pusēm saistoši.
(3)2022. gadā, savā piektajā sanāksmē vai agrāk, izmantojot rakstisko procedūru saskaņā ar Apvienotās komitejas reglamenta 4 8. panta 4. punktu, Apvienotajai komitejai ir jāpieņem lēmums par grozījumiem Nolīguma III un IV pielikumā.
(4)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotajā komitejā, jo lēmums par grozījumiem Nolīguma III un IV pielikumā Savienībai būs saistošs.
(5)Ir lietderīgi atjaunot saderību un konsekvenci starp tiesību normām un to praktisko piemērošanu, lai aizsargātu sensitīvu informāciju, jo īpaši pret neatļautu izpaušanu vai integritātes zudumu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostājas, kas Savienības vārdā jāieņem Apvienotās komitejas piektajā sanāksmē vai agrāk, izmantojot rakstisko procedūru saskaņā ar Apvienotās komitejas reglamenta 5 8. panta 4. punktu, pamatā ir šim lēmumam pievienotais Apvienotās komitejas akta projekts.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 18.3.2022
COM(2022) 111 final
PIELIKUMS
Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti,
attiecībā uz Nolīguma III un IV pielikuma grozīšanu
AR NOLĪGUMU STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU PAR SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS KVOTU TIRDZNIECĪBAS SISTĒMU SASAISTI IZVEIDOTĀS APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2022
(...)
par Nolīguma III un IV pielikuma grozīšanu
APVIENOTĀ KOMITEJA,
ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti 1 (turpmāk “Nolīgums”) un jo īpaši tā 9. pantu un 13. panta 2. punktu,
tā kā:
(1)Saskaņā ar Nolīguma 9. panta 2. punktu sensitīvu informāciju atzīmē ar grifiem atbilstoši tās sensitivitātes pakāpei.
(2)Nolīguma III pielikumā ir noteikts, kā ar grifiem atzīmē sensitīvu informāciju, ar kuru rīkojas un apmainās Nolīguma ietvaros. Tajā noteikts, ka Pusēm šādas sensitīvas informācijas identificēšanai jāizmanto sensitivitātes pakāpes.
(3)Nolīguma IV pielikumā ir definētas ETS sensitivitātes pakāpes un noteikts informācijas vispārējais sensitivitātes līmenis.
(4)Informācijas atzīmēšana ar grifiem un atbilstoša rīkošanās ar to ir svarīga, lai nodrošinātu nepieciešamo informācijas konfidencialitātes pakāpi nolūkā novērst kaitējumu, ko radītu informācijas neatļauta izpaušana.
(5)Ar Drošības paziņojumu C(2019) 1904 Eiropas Komisija mainīja sensitīvas neklasificētas informācijas drošības grifus Eiropas Komisijas iekšējai lietošanai. Eiropas Komisija ieteica sagatavot nolīgumu ar ārējiem partneriem, kurā būtu noteiktas rīkošanās instrukcijas attiecībā uz visu informāciju, ar kuru notiek apmaiņa.
(6)Lai nodrošinātu konsekvenci Nolīguma III un IV pielikumā noteikto drošības grifu piemērošanā, Apvienotā komiteja var grozīt šos pielikumus saskaņā ar Nolīguma 13. panta 2. punktu.
(7)Apvienotā komiteja savā 3. sanāksmē, kas notika 2020. gada 26. novembrī, apstiprināja rīkošanās instrukcijas saskaņā ar Nolīguma III pielikumu un kā minēts Nolīguma 8. panta 2. punktā.
(8)Ar Apvienotās komitejas Lēmumu 1/2020 un Lēmumu 2/2020 izveidotā darba grupa saskaņā ar minētajos lēmumos paredzētajām pilnvarām ieteica grozīt rīkošanās instrukcijas, lai nodrošinātu drošības grifu konsekventu piemērošanu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nolīguma III un IV pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikumu.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Sagatavots angļu valodā [Briselē] [Bernē] 2022. gada [xx].
Apvienotās komitejas vārdā –
|
sekretārs no Eiropas Savienības puses |
priekšsēdētājs |
sekretārs no Šveices puses |
PIELIKUMS
III PIELIKUMS
SENSITIVITĀTES PAKĀPES UN RĪKOŠANĀS INSTRUKCIJAS
Puses izmanto šādas sensitivitātes pakāpes, lai identificētu sensitīvo informāciju, ar ko rīkojas un apmainās saskaņā ar šo nolīgumu.
Šajā nolūkā Nolīguma 9. panta 2. punktā noteiktos grifus piemēro šādi:
— ETS ierobežotas pieejamības informāciju ES piemēro kā “SENSITIVE: ETS Joint Procurement”; Šveicē kā “LIMITED:, ETS”
— ETS sensitīvu informāciju ES un Šveicē piemēro kā “SENSITIVE: ETS”,
— ETS kritiski svarīgu informāciju ES un Šveicē piemēro kā “SPECIAL HANDLING: ETS Critical”.
Informācija, kas atzīmēta ar grifu “SPECIAL HANDLING: ETS Critical” ir sensitīvāka nekā informācija, kas atzīmēta ar “SENSITIVE: ETS”, kas savukārt ir sensitīvāka nekā informācija, kas atzīmēta ar “SENSITIVE: ETS Joint Procurement” Eiropas Savienībā vai “LIMITED: ETS” Šveicē.
Puses vienojas izstrādāt rīkošanās instrukcijas, pamatojoties uz Savienības pašreizējo ETS informācijas klasificēšanas politiku un Šveices Informācijas aizsardzības rīkojumu (IPO) un Federālo Datu aizsardzības likumu (FADP). Rīkošanās instrukcijas iesniedz apstiprināšanai Apvienotajā komitejā. Pēc apstiprināšanas ar visu informāciju rīkojas atbilstīgi tās sensitivitātes pakāpei, ievērojot rīkošanās instrukcijas.
Ja Pušu vērtējumā pakāpes atšķiras, tad piemēro augstāko pakāpi.
Katras Puses tiesību akti ietver līdzvērtīgas būtiskās drošības prasības attiecībā uz tālāk aprakstīto rīkošanos ar informāciju, ievērojot ETS sensitivitātes pakāpes.
— Dokumenta sagatavošana
— Resursi
— Sensitivitātes pakāpe
— Glabāšana
— Elektronisks dokuments tīklā
— Elektronisks dokuments lokālā vidē
— Fizisks dokuments
— Elektroniska nodošana
— Tālrunis un mobilais tālrunis
— Fakss
— E-pasts
— Datu pārraide
— Fiziska nodošana
— Mutiska
— Personiska nodošana
— Pasts
— Izmantošana
— Apstrāde ar IT lietojumprogrammām
— Druka
— Kopēšana
— Izņemšana no pastāvīgās glabāšanas vietas
— Informācijas vadība
— Informācijas klasifikācijas un saņēmēju regulāra novērtēšana
— Arhivēšana
— Dzēšana un iznīcināšana
IV PIELIKUMS
ETS SENSITIVITĀTES PAKĀPJU DEFINĒŠANA
A.1. – Konfidencialitātes un integritātes rangs
“Konfidencialitāte” nozīmē, ka informācija vai informācijas sistēma vai tās daļa (piemēram, algoritmi, programmas un dokumentācija) nav brīvi pieejama un tai var piekļūt tikai personas, struktūras un procedūras, kam tas ir atļauts.
“Integritāte” nozīmē garantiju, ka informācijas sistēmu un apstrādāto informāciju var mainīt tikai ar apzinātām un leģitīmām darbībām un ka sistēma precīzi un pilnīgi izdos gaidīto rezultātu.
Katrai par sensitīvu uzskatītas ETS informācijas vienībai konfidencialitātes aspekts ir jāizvērtē, ņemot vērā to, kā tās atklāšana varētu ietekmēt darbību, bet integritātes aspekts ir jāizvērtē, ņemot vērā to, kāda varētu būt ietekme uz darbību, ja šī informācija tiktu negribēti modificēta vai pilnīgi vai daļēji iznīcināta.
Informācijas konfidencialitātes līmeņa un informācijas sistēmas integritātes līmeņa rangus nosaka pēc novērtējumu, kura pamatā ir A.2. sadaļā iekļautie kritēriji. Minētie rangi ļauj izvērtēt informācijas vispārējo sensitivitātes pakāpi, izmantojot A.3. sadaļā doto tabulu.
A.2. – Konfidencialitātes un integritātes rangi
A.2.1. – “Zems rangs”
Zemu rangu piešķir jebkādai ar ETS saistītai informācijai, kuras izpaušana nepiederošām personām un/vai kuras integritātes zudums radītu mērenu kaitējumu Pusēm vai citām institūcijām, kurš savukārt varētu:
— mēreni ietekmēt politiskās vai diplomātiskās attiecības,
— vietējā līmenī negatīvi ietekmēt Pušu vai citu institūciju reputāciju vai tēlu sabiedrības acīs,
— apkaunot konkrētas personas,
— ietekmēt darbinieku pašapziņu / darba ražīgumu,
— nodarīt ierobežotus finansiālus zaudējumus vai zināmā mērā palīdzēt personām vai uzņēmumiem gūt nepienācīgus labumus vai priekšrocības,
— mēreni ietekmēt Pušu rīcībpolitikas sekmīgu veidošanu vai īstenošanu,
— mēreni ietekmēt Pušu un to operāciju pienācīgu vadību.
A.2.2. – “Vidējs rangs”
Vidēju rangu piešķir jebkādai ar ETS saistītai informācijai, kuras izpaušana nepiederošām personām un/vai kuras integritātes zudums radītu kaitējumu Pusēm vai citām institūcijām, kurš savukārt varētu:
— nodarīt apkaunojumu politiskās vai diplomātiskās attiecībās,
— kaitēt Pušu vai citu institūciju tēlam vai reputācijai,
— radīt ciešanas personām,
— ievērojami graut darbinieku pašapziņu / darba ražīgumu,
— apkaunot Puses vai citas institūcijas tirdznieciskās vai politiskās sarunās ar citiem,
— nodarīt finansiālus zaudējumus vai palīdzēt personām vai uzņēmumiem gūt nepienācīgus labumus vai priekšrocības,
— ietekmēt noziegumu izmeklēšanu,
— pārkāpt juridiskās vai līgumiskās saistības attiecībā uz informācijas konfidencialitāti,
— ietekmēt Pušu rīcībpolitikas sekmīgu veidošanu vai īstenošanu,
— ietekmēt Pušu un to operāciju pienācīgu vadību.
A.2.3. – “Augsts rangs”
Augstu rangu piešķir jebkādai ar ETS saistītai informācijai, kuras izpaušana nepiederošām personām un/vai kuras integritātes zudums radītu katastrofālu un/vai nepieņemamu kaitējumu Pusēm vai citām institūcijām, kurš savukārt varētu:
— negatīvi ietekmēt diplomātiskās attiecības,
— radīt ievērojamas ciešanas personām,
— apgrūtināt Pušu un citu iesaistītu aprindu darbības efektivitātes vai drošības saglabāšanu,
— nodarīt finansiālus zaudējumus vai palīdzēt personām vai uzņēmumiem gūt nepienācīgus labumus vai priekšrocības,
— pārkāpt saistības saglabāt trešo pušu sniegtas informācijas konfidencialitāti,
— pārkāpt likumiskus informācijas izpaušanas ierobežojumus,
— kavēt noziegumu izmeklēšanu vai atvieglot noziegumu izdarīšanu,
— radīt neizdevīgus apstākļus Pusēm tirdznieciskās vai politiskās sarunās ar citiem,
— kavēt Pušu rīcībpolitikas sekmīgu veidošanu vai īstenošanu,
— graut Pušu un to operāciju pienācīgu vadību.
A.3. – ETS sensitīvas informācijas novērtēšana
Pamatojoties uz konfidencialitātes un integritātes rangiem, ievērojot A.2. sadaļu un saskaņā ar šā Nolīguma III pielikumā noteiktajām sensitivitātes pakāpēm, informācijas vispārējo sensitivitātes līmeni nosaka, izmantojot šādu tabulu.
|
Konfidencialitātes rangs Integritātes rangs |
Zems |
Vidējs |
Augsts |
|
Zems |
ES grifs:
|
SENSITIVE: ETS (vai (*)
ES grifs:
) |
SPECIAL HANDLING: ETS Critical |
|
Vidējs |
SENSITIVE: ETS (vai (*)
ES grifs:
CH grifs:
) |
SENSITIVE: ETS
(vai
(*)
) |
SPECIAL HANDLING: ETS Critical |
|
Augsts |
SPECIAL HANDLING:
|
SPECIAL HANDLING: ETS Critical |
SPECIAL HANDLING: ETS Critical |
|
(*) Iespējamās variācijas novērtē katrā gadījumā atsevišķi. |
|||