Briselē, 9.2.2022

COM(2022) 38 final

2022/0025(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Ieguldījumu strīdu izšķiršanas starptautiskajā centrā (ICSID)


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma priekšmets

Šis ir priekšlikums lēmumam, ar kuru nosaka nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Ieguldījumu strīdu izšķiršanas starptautiskā centra (ICSID) Administratīvajā padomē sakarā ar grozīto ICSID noteikumu 1 paredzēto pieņemšanu. Pieņemšana radīs tiesiskas sekas attiecībā uz Eiropas Savienības līgumu praksi ieguldījumu strīdu izšķiršanas jomā.

2.Priekšlikuma konteksts

2.1.Eiropas Savienības īpašā interese par ICSID

Pašlaik 155 valstis, to skaitā 26 Savienības dalībvalstis, ir ICSID līgumslēdzējas valstis. Eiropas Savienība pati nav ICSID dalībniece. Tomēr Eiropas Savienība ir iekļāvusi ICSID arbitrāžas noteikumus un papildu mehānisma arbitrāžas noteikumus visos savos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, kas ietver noteikumus par ieguldījumu aizsardzību 2 . Saskaņā ar šādiem nolīgumiem ICSID noteikumus var piemērot ieguldījumu strīdos, kurus sāk ES ieguldītāji pret trešām valstīm, trešo valstu ieguldītāji pret ES dalībvalstīm vai — saskaņā ar ierosinātajiem grozījumiem — pret Savienību atbilstoši ICSID papildu mehānisma arbitrāžas noteikumiem. Tādēļ Savienība ir īpaši ieinteresēta ICSID noteikumu reformā.

2.2.ICSID

ICSID ir Pasaules Bankas grupā ietilpstoša iestāde. Tā ir neatkarīga un depolitizēta strīdu izšķiršanas iestāde. ICSID mērķi ir:

(a)nodrošināt tādu mehānismu strīdu izšķiršanai starp ieguldītājiem un valsti, kurā izmanto samierināšanu, arbitrāžu vai faktu konstatēšanu,

(b)pārvaldīt šos strīdus un,

(c)panākot uzticēšanos strīdu izšķiršanas procesam, veicināt starptautiskos ieguldījumus.

ICSID strīdu izšķiršanas mehānismu var izmantot tādos strīdos starp ieguldītājiem un valsti un strīdos starp valstīm, kas saistīti ar ieguldījumu līgumiem un tirdzniecības nolīgumiem, valstu tiesību aktiem ieguldījumu jomā un starp valstīm un ārvalstu ieguldītājiem noslēgtiem ieguldījumu līgumiem. ICSID darbojas arī kā administratīvais reģistrs.

2.3.Paredzētie ICSID akti

ICSID sekretariāts 2018. gadā sāka konsultāciju procesu par centra noteikumu reformu. 2018.–2021. gadā starp ICSID sekretariātu un dalībvalstīm notika intensīvas diskusijas, kuru pamatā bija pieci secīgi pārskatīto noteikumu projekti. Eiropas Savienība, kuru pārstāv Eiropas Komisija, ir aktīvi piedalījusies minētajā konsultāciju procesā, koordinējusi ES dalībvalstu nostājas un ES un tās dalībvalstu vārdā atkārtoti iesniegusi rakstiskas piezīmes par noteikumu projektiem. Šā procesa rezultātā Administratīvā padome, izmantojot rakstisko procedūru, kuru paredzēts pabeigt 2022. gada 21. martā, balsos par tālāk aprakstītajiem grozījumiem un jauniem noteikumiem, kas rada juridiskas sekas Eiropas Savienības līgumu praksē.

2.3.1.    Grozījumi ICSID konvencijas procedūrās

Minētie grozījumi ietver grozījumus ICSID administratīvajos un finanšu noteikumos, ICSID procesa ierosināšanas noteikumos, ICSID arbitrāžas noteikumos un ICSID samierināšanas noteikumos.

Galvenās būtiskās izmaiņas ietver jaunu prasību arbitrāžas vai samierināšanas lūgumā iekļaut aprakstu par īpašumtiesībām un kontroli attiecībā uz ieguldījumu, pienākumu atklāt informāciju par trešo personu finansējumu, stingrākus noteikumus par arbitru atstādināšanu, procedūru izmaksām, nepamatotu prasību drīzu noraidīšanu, procedūru bifurkāciju, kā arī pārskatītus termiņus. Jauns noteikums, kas attiecas tieši uz izmaksu nodrošinājuma lūgumiem. Procedūru pārredzamība ir uzlabota tiktāl, ciktāl bija iespējams bez ICSID konvencijas grozīšanas. Ir ierosināts arī jauns noteikumu kopums attiecībā uz neatliekamības kārtībā īstenotām arbitrāžas procedūrām.

2.3.2. Grozījumi papildu mehānisma procedūrās

Grozījumi ietver izmaiņas ICSID papildu mehānisma noteikumos, ICSID papildu mehānisma administratīvajos un finanšu noteikumos, ICSID papildu mehānisma arbitrāžas noteikumos un ICSID papildu mehānisma samierināšanas noteikumos.

Papildu mehānisma noteikumu iespējamā piemērošanas joma ir paplašināta, lai aptvertu arī ieguldījumu strīdus, kuros ne atbildētāja puse, ne prasītāja valsts nav ICSID līgumslēdzējas puses, kā arī strīdus, kuros iesaistītas reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas. Turklāt lielākā daļa ICSID arbitrāžas un samierināšanas noteikumu izmaiņu atspoguļojas arī pārskatītajos ICSID papildu mehānisma noteikumos ar nedaudz stingrākiem noteikumiem par pārredzamību.

2.3.3. Grozījumi ICSID faktu konstatēšanas procedūrās

Izmaiņas attiecas uz ICSID faktu konstatēšanas noteikumiem, kā arī ICSID faktu konstatēšanas administratīvajiem un finanšu noteikumiem. Ir ierosināts atjauninātu atsevišķu faktu konstatēšanas noteikumu kopums, saskaņā ar kuru strīdā iesaistītās puses var kopīgi lūgt faktu konstatēšanas komiteju veikt īpašu faktu konstatēšanas procedūru.

2.3.4. Priekšlikums par jauniem ICSID mediācijas noteikumiem

Atbildot uz valstu un ieguldītāju lūgumiem nodrošināt lielāku mediācijas spēju, ir ierosināts jauns ICSID mediācijas noteikumu un attiecīgo administratīvo un finanšu noteikumu kopums. Mediācijas noteikumiem ir plaša piemērošanas joma, un pēc vienošanās tos var piemērot jebkurā ar ieguldījumiem saistītā mediācijas procesā, kurā iesaistīta kāda valsts vai reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija.

3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā

Ar minētajiem grozījumiem, par kuriem ICSID Administratīvā padome tiks aicināta balsot, tiks novērsti daži konstatētie trūkumi pašreizējā strīdu starp ieguldītājiem un valsti izšķiršanas sistēmā. Jānorāda, ka paralēli ICSID reformas procesam Eiropas Savienība un tās dalībvalstis cenšas izveidot pastāvīgu daudzpusēju ieguldījumu tiesu, kas pašreizējo ieguldījumu arbitrāžas sistēmu aizstātu ar pastāvīgu mehānismu. Darbs pie daudzpusējas ieguldījumu tiesas izveides pašlaik notiek Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijā (UNCITRAL), un paredzams, ka tas tiks pabeigts 2026. gadā. Eiropas Savienība uzskata, ka visas no pašreizējās ad hoc ieguldījumu arbitrāžas sistēmas izrietošās problēmas, pietiekami un visaptveroši var atrisināt, tikai izveidojot pastāvīgu ieguldījumu tiesu. Tomēr līdz daudzpusējas tiesas izveidei tiks piemērota pašreizējā ieguldījumu arbitrāžas sistēma, un jebkādi tās noteikumu uzlabojumi būtu vērtējami atzinīgi. Tādēļ Padomei būtu jāatbalsta ierosinātie ICSID noteikumu grozījumi.

4.Juridiskais pamats

4.1.Procesuālais juridiskais pamats

4.1.1.Principi

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā ir noteikts: “Padome pēc Komisijas vai Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma pieņem lēmumu, ar ko pārtrauc kāda nolīguma piemērošanu, kā arī nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.”

Pirmkārt, LESD 218. panta 9. punkts prasa, lai ar starptautisku nolīgumu būtu izveidota struktūra, kas ir pilnvarota paredzēt noteikumus vai pieņemt lēmumus saskaņā ar minēto nolīgumu. Formulējums “ar nolīgumu izveidotā struktūrā” norāda, ka “šī noteikuma [piemērošana] attiecas uz Savienības vārdā pieņemamu nostāju gadījumos, kad Savienība ar savu iestāžu starpniecību vai, vajadzības gadījumā, ar dalībvalstu starpniecību, kuras rīkojas solidāri tās interesēs, piedalās šādu aktu pieņemšanā attiecīgajā starptautiskajā struktūrā 3 .

LESD 218. panta 9. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai Eiropas Savienība ir attiecīgās struktūras dalībniece vai nolīguma puse 4 . Tiesa ir norādījusi, ka, “[j]a attiecīgā joma ir [..] Savienības kompetencē [..], Savienībai, ja tā nav pievienojusies attiecīgajam starptautiskajam nolīgumam, nav liegts īstenot šo kompetenci, savās iestādēs nosakot nostāju, kas tās vārdā jāapstiprina ar šo nolīgumu izveidotā struktūrā, it īpaši ar dalībvalstu starpniecību, kas ir pievienojušās minētajam nolīgumam un solidāri rīkojas Savienības interesēs”. 5

4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Paredzētie akti, ar ko groza ICSID noteikumus, atbilst šiem principiem.

Pirmkārt, ICSID Administratīvā padome, struktūra, kas balso par grozījumiem, ir ar nolīgumu izveidota struktūra, kā prasīts LESD 218. panta 9. punktā. Pašreizējais ICSID konvencijas 7. pants un ICISD administratīvo un finanšu noteikumu noteikums Nr. 7 nosaka Administratīvās padomes lomu inter alia ICSID noteikumu grozīšanā. Administratīvajai padomei ir pilnvaras paredzēt noteikumus vai pieņemt lēmumus saskaņā ar ICSID nolīgumiem. Administratīvā padome nerīkojas neatkarīgi no pusēm, bet gan ar tās līgumslēdzēju valstu starpniecību (sk. ICSID konvencijas 4. panta 1. punktu).

Otrkārt, paredzētie akti ir “lēmumi ar juridiskām sekām” saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu. ICSID strīdu izšķiršanas mehānisms ir piemērojams Eiropas Savienības un tās dalībvalstu starptautiskajos ieguldījumu aizsardzības nolīgumos 6 . Jo īpaši pēc minēto grozījumu pieņemšanas ICSID papildu mehānisma noteikumi potenciāli kļūs piemērojami pret Eiropas Savienību sāktajos strīdos, kuros strīda priekšmets ir Savienības pieņemti pasākumi un atbildētāja būtu Savienība. Tādējādi ICSID noteikumu grozījumiem ir juridiskas sekas attiecībā uz Savienības noslēgto starptautisko nolīgumu darbību un piemērošanu un uz tādu tiesvedību, kurā Savienība būtu puse.

Apkopojot — Komisija lūdz Padomi pieņemt Savienības nostāju attiecībā uz paredzētajiem aktiem, lai dalībvalstis, kas ir ICSID konvencijas līgumslēdzējas puses, kopīgi rīkojoties Savienības interesēs, varētu paust Savienības nostāju ICSID Administratīvajā padomē. Ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.

4.2.Materiālais juridiskais pamats

4.2.1.Principi

Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Eiropas Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. “Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Kopienas tiesību akta juridiskais pamats ir jāizvēlas, balstoties uz objektīviem tiesā pārbaudāmiem elementiem, kas ietver tiesību akta mērķi un saturu 7 .

4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Paredzēto aktu galvenais mērķis ir atjaunināt un grozīt spēkā esošos ICSID noteikumus, t. i., reformēt ieguldījumu strīdu izšķiršanas noteikumus, ko Eiropas Savienība un tās dalībvalstis izmanto vairākos ES nolīgumos.

Saskaņā ar LESD 207. pantu ārvalstu tiešie ieguldījumi ir daļa no Eiropas Savienības kopējās tirdzniecības politikas. ES un ES dalībvalstu starptautiskie nolīgumi, kuros ir atsauce uz ICSID noteikumiem, aizsargā ārvalstu tiešos ieguldījumus un ir pieņemti (vai – ES dalībvalstu ieguldījumu nolīgumu gadījumā 8  – apstiprināti), pamatojoties uz LESD 207. pantu. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru ārvalstu tiešie ieguldījumi ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, savukārt ārvalstu netiešie ieguldījumi un ieguldījumu strīdu izšķiršana ir Savienības un tās dalībvalstu dalītā kompetencē 9 .

Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālajam juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 207. panta 4. punkta pirmajai daļai.

4.3.Secinājums

Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 207. panta 4. punkta pirmajai daļai saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.

5.Paredzētā akta publicēšana

Tā kā reformēt strīdu izšķiršanu starp ieguldītājiem un valsti ir sabiedrības interesēs un ir nepieciešams saskaņā ar Savienības apņemšanos nodrošināt pārredzamību, ir lietderīgi publicēt Padomes lēmumu pēc tam, kad ICSID Administratīvajā padomē 2022. gada 21. martā būs pabeigta balsošanas procedūra.

2022/0025 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Ieguldījumu strīdu izšķiršanas starptautiskajā centrā (ICSID)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)ICSID Administratīvā padome, izmantojot rakstisko procedūru, ko paredzēts pabeigt 2022. gada 21. martā, balsos par ICSID noteikumu grozījumiem, kuriem būs juridiskas sekas LESD 218. panta 9. punkta nozīmē.

(2)Eiropas Savienība nav ICSID dalībniece. Tomēr Savienība ICSID noteikumus pastāvīgi, izmantojot atsauci, ir iekļāvusi tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, kas paredz ieguldījumu aizsardzību un ieguldījumu strīdu izšķiršanu.

(3)Tiesa savā 2017. gada 16. maija Atzinumā 2/15 10 ir paskaidrojusi, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, savukārt ārvalstu netiešie ieguldījumi un ieguldījumu strīdi ir Savienības un tās dalībvalstu dalītā kompetencē.

(4)ICSID noteikumu reformas rezultātā ICSID papildu mehānisma noteikumi potenciāli kļūs piemērojami strīdiem, kas ierosināti pret reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām, piemēram, Eiropas Savienību. Savienība savos līgumos arī izmanto ICSID noteikumus, un Savienības ieguldītāji tos var izmantot lietās, kas ierosinātas pret trešām valstīm, un ārpussavienības ieguldītāji — lietās pret Savienības dalībvalstīm vai Savienību, ja ir izpildītas ICSID konvencijas attiecīgās prasības 11 . Tādējādi ICSID noteikumu grozījumiem būs juridiskas sekas attiecībā uz Savienības noslēgto starptautisko nolīgumu darbību un piemērošanu un uz tādu tiesvedību, kurā Savienība varētu būt puse. Tāpēc Savienība ir īpaši ieinteresēta ICSID noteikumu reformā.

(5)Divdesmit sešas Savienības dalībvalstis ir ICSID dalībnieces. Minētajām dalībvalstīm ir iespēja piedalīties Administratīvajā padomē un rakstiskajā procedūrā balsot par grozītajiem noteikumiem.

(6)Tādēļ Padomei būtu jāpieņem Savienības nostāja attiecībā uz paredzētajiem ICSID noteikumu grozījumiem, lai dalībvalstis, kas ir ICSID konvencijas līgumslēdzējas puses, kopīgi rīkojoties Savienības interesēs, varētu paust Savienības nostāju ICSID Administratīvajā padomē.

(7)Attiecībā uz ICSID konvencijas procedūrām — ar minētajiem grozījumiem tiek atjaunināti un pilnveidoti ICSID administratīvie un finanšu noteikumi, ICSID procesa ierosināšanas noteikumi, ICSID arbitrāžas noteikumi un ICSID samierināšanas noteikumi. Ar šiem grozījumiem citstarp tiks uzlabota procedūru pārredzamība, precizēti noteikumi par nepamatotu prasību drīzu noraidīšanu un izmaksu nodrošinājumu, kā arī īstenots informācijas atklāšanas pienākumus attiecībā uz trešo personu finansējumu.

(8)Attiecībā uz ICSID papildu mehānisma procesu — ar ierosinātajiem grozījumiem tiek atjaunināti un pilnveidoti ICSID papildu mehānisma administratīvie un finanšu noteikumi, ICSID papildu mehānisma arbitrāžas noteikumi un ICSID papildu mehānisma samierināšanas noteikumi. Lielākā daļa ICSID konvencijas procedūru grozījumu atspoguļosies arī ICSID papildu mehānisma noteikumos. Turklāt papildu mehānisma procedūru piemērošanas joma tiks paplašināta, lai citstarp iekļautu arī strīdus, kuros iesaistītas reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas.

(9)Attiecībā uz ICSID faktu konstatēšanas procedūrām — ar ierosinātajiem grozījumiem tiek atjaunināti un pilnveidoti atsevišķie ICSID faktu konstatēšanas noteikumi un ICSID faktu konstatēšanas administratīvie un finanšu noteikumi.

(10)Attiecībā uz ICSID mediāciju — ar reformas priekšlikumu tiek izveidots jauns ICSID mediācijas noteikumu un ICSID mediācijas administratīvo un finanšu noteikumu kopums.

(11)Komisija kopā ar to dalībvalstu valdībām, kas ir ICSID konvencijas līgumslēdzējas puses, ir uzņēmusies vadošo lomu sarunās par atjauninātajiem noteikumiem, pamatojoties uz saskaņotām Savienības nostājām. Grozījumos ir ņemtas vērā pastāvošās bažas, kas paustas par esošo sistēmu ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanai, un ar tiem tiek būtiski uzlaboti ICSID noteikumi.

(12)Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem saskaņā ar šo lēmumu, neskar Savienības un tās dalībvalstu galveno mērķi izveidot pastāvīgu daudzpusēju ieguldījumu tiesu, kas pašreizējo ieguldījumu šķīrējtiesas sistēmu aizstātu ar pastāvīgu mehānismu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Kopīgi rīkojoties Savienības interesēs, dalībvalstis, kas ir ICSID konvencijas līgumslēdzējas puses, ICSID Administratīvās padomes priekšsēdētāja 2022. gada 20. janvārī ierosinātajā rakstiskās balsošanas procedūrā pauž piekrišanu ICSID noteikumu grozījumiem.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī pēc balsošanas procedūras beigām ICSID Administratīvajā padomē.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm, kas ir ICSID konvencijas līgumslēdzējas puses.

Briselē,

   Padomes vārdā —

   priekšsēdētājs

(1)    T. i., ICSID administratīvie un finanšu noteikumi, procesa ierosināšanas noteikumi, arbitrāžas noteikumi, samierināšanas noteikumi, papildu mehānisma noteikumi, papildu mehānisma administratīvie un finanšu noteikumi, papildu mehānisma arbitrāžas noteikumi, papildu mehānisma samierināšanas noteikumi, faktu konstatēšanas administratīvie un finanšu noteikumi, mediācijas noteikumi, mediācijas administratīvie un finanšu noteikumi.
(2)    Sk. ES un Kanādas Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) 8.23. panta 2. punktu, ES un Vjetnamas Ieguldījumu aizsardzības nolīguma 3.33. panta 2. punktu un ES un Singapūras Ieguldījumu aizsardzības nolīguma 3.6. panta 1. punktu. Arī Enerģētikas hartas nolīguma 26. pants, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība, ļauj piemērot ICSID noteikumus.
(3)    Tiesas 2015. gada 6. oktobra spriedums, Padome/Komisija, C-73/14, ECLI:EU:C:2015:663, 63. punkts.
(4)    Tiesas 2014. gada 7. oktobra spriedums Vācija/Padome, C-399/12, ECLI:EU:C:2014:2258, 64. punkts.
(5)    Tiesas 2014. gada 7. oktobra spriedums Vācija/Padome, C-399/12, ECLI:EU:C:2014:2258, 52. punkts.
(6)    Sk. ES un Kanādas Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) 8.23. panta 2. punktu, ES un Vjetnamas Ieguldījumu aizsardzības nolīguma 3.33. panta 2. punktu un ES un Singapūras Ieguldījumu aizsardzības nolīguma 3.6. panta 1. punktu. ICSID noteikumus ļauj piemērot arī 26. pants Enerģētikas hartas nolīgumā, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība.
(7)    Tiesas 2002. gada 12. decembra spriedums Komisija/Padome, C-281/01, ECLI:EU:C:2002:761, 33. punkts
(8)    Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1219/2012 (2012. gada 12. decembris), ar ko nosaka pārejas pasākumus divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm.
(9)    Tiesas 2017. gada 16. maija atzinums 2/15, ECLI:EU:C:2017:376, 293. punkts.
(10)    Tiesas 2017. gada 16. maija Atzinums 2/15, ECLI:EU:C:2017:376.
(11)    Attiecībā uz Savienību tas pašlaik nav iespējams, jo bez grozījumiem ICSID konvencijā reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas nevar būt ICSID dalībnieces.