EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 10.11.2022

JOIN(2022) 49 final

KOPĪGS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

ES kiberaizsardzības politika

I. IEVADS

Kara atgriešanās Eiropā līdz ar nepamatoto un neprovocēto Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu ir bijis modinātājzvans visiem, kas apšauba ES pieeju drošībai un aizsardzībai, tās spēju sekmēt savu redzējumu un aizstāvēt savas intereses, citstarp kibertelpā. Autoritārie režīmi mēģina izaicināt un graut uz noteikumiem balstīto starptautisko kārtību kibertelpā, pārvēršot to par arvien strīdīgāku jomu līdztekus zemes, jūras, gaisa un kosmosa telpai. Pēdējos gados ir pastiprinājusies gan valstisko, gan nevalstisko dalībnieku ļaunprātīga rīcība kibertelpā, citstarp arvien vairāk kiberuzbrukumu ir vērsti pret kritisko militāro un civilo infrastruktūru ES, kā arī izvietotajās misijās un operācijās.

Robežas starp kibertelpas civilo un militāro aspektu ir izplūdušas, un to pierāda nesenie uzbrukumi energotīkliem, transporta infrastruktūrai un kosmosa aktīviem. Tas arī apliecina fiziskās un digitālās infrastruktūras savstarpējo atkarību un to, ka būtiski kiberdrošības incidenti var sagraut vai sabojāt kritisko infrastruktūru. Tas ir skarbs atgādinājums, ka, lai kļūtu par spēcīgāku drošības garantu, ES ir vajadzīga cieša militārā un civilā sadarbība kibertelpā.

ES ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību. Tam ir nepieciešami moderni un sadarbspējīgi Eiropas bruņotie spēki. Tāpēc dalībvalstīm ir steidzami un prioritāri jāapņemas palielināt investīcijas pilna spektra kiberaizsardzības spējās, citstarp aktīvās aizsardzības spējās. Lai gan ES joprojām pilnībā ievēro starptautiskās tiesības un normas kibertelpā, ES būtu arī jāpauž vēlme koordinēti izmantot šīs spējas gadījumā, ja kādā dalībvalstī notiek kiberuzbrukums.

Lai to varētu darīt, ES ir jānodrošina sava tehnoloģiskā un digitālā suverenitāte kiberjomā. ES rīcībspēja būs atkarīga no tā, kā ES spēs apgūt un pilnveidot progresīvas tehnoloģijas kiberdrošības un kiberaizsardzības vajadzībām ES. Tā kā kibertehnoloģijām ir pārliecinošs divējāda lietojuma potenciāls, lai attīstītu labākas spējas, ir jānodrošina, ka kiberdrošības un kiberaizsardzības nozaru, pētniecības un izstrādes, kā arī inovācijas darbības tiek veiktas, daudz vairāk ievērojot sinerģiju.

Kopīga novēršana un atklāšana ir svarīga ES aizsardzības spēju daļa. ES ir jāspēj atklāt uzbrukumus agrīnās stadijās. Atklāšanas dati ir jāpārvērš izmantojamos izlūkdatos gan kiberdrošības, gan kiberaizsardzības vajadzībām. Šāda sadarbība starp aizsardzības un civilajām kiberkopienām ir pamats tam, lai uzlabotu kopīgu situācijas apzināšanos kibertelpā, un ir vienlīdz būtiska, lai koordinēti reaģētu uz krīzēm gan tehniskā, gan operatīvā līmenī.

Bruņotais konflikts Ukrainā arī pierādīja to, cik vērtīga ir cieša sadarbība ar privāto sektoru un ka ir jānodrošina piekļuve uzticamiem privātiem pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas kā kiberrezerves, lai pastiprinātu reakciju lielu kiberuzbrukumu gadījumā. Tāpēc ir jānodrošina, ka dalībvalstis var paļauties uz uzticamu kiberrezervju atbalstu un ka tas notiek drošā un koordinētā veidā.

Šajā kopīgajā paziņojumā, kas balstās uz kiberaizsardzības politikas satvaru 1 , ir ierosināta vērienīga stratēģija, kas ļautu ES un tās dalībvalstīm darboties kibertelpā pašpārliecināti un pārliecinoši. Tās mērķis ir ar dalībvalstu individuālu vai kopīgu rīcību palielināt kiberaizsardzības spējas, kā arī stiprināt koordināciju un sadarbību starp ES kiberkopienām. Tā arī palīdzēs samazināt ES stratēģisko atkarību no kritiskām kibertehnoloģijām un stiprināt Eiropas aizsardzības tehnisko un rūpniecisko pamatu (EDTIB). Šī politika noteiks ES spēles noteikumus un piedāvās veidus, kā stiprināt solidaritāti, kas ir viens no galvenajiem elementiem ES kiberaizsardzības jomā, un kā sadarboties ar privāto sektoru, lai pastiprinātu reakciju lielu kiberuzbrukumu gadījumā. Ņemot vērā kiberdraudu transnacionālo raksturu, šīs politikas ietvaros tiks attīstītas abpusēji izdevīgas un pielāgotas partnerības kiberaizsardzības jomā, citstarp veidojot kiberaizsardzības spējas, un tiks uzlabota partnervalstu kibernoturība.

Kā ierosināts Stratēģiskajā kompasā drošībai un aizsardzībai 2 , ko Padome pieņēma 2022. gada martā, tādējādi pašreizējā kiberaizsardzības politika uzlabos spēju, izmantojot visus pieejamos līdzekļus, novērst kiberuzbrukumus pret ES un tās dalībvalstīm, kā arī atklāt tos un aizstāvēt pret tiem, atgūties pēc tiem un atturēt no tiem. Tas atbilst Komisijas digitālajām prioritātēm, vērienīgajiem mērķiem, kas noteikti ES 2020. gada kiberdrošības stratēģijā 3 , priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas paziņojumam 2021. gada runā par stāvokli Savienībā 4 un Padomes 2022. gada 23. maija secinājumiem par Eiropas Savienības kibernozares parametru izstrādi 5 . 2022. gada kopīgais paziņojums par aizsardzības investīciju nepietiekamību 6 arī mudināja ES un tās dalībvalstis sākt darbu, lai izveidotu pilna spektra kiberaizsardzības spēju — no pētniecības, atklāšanas un aizsardzības līdz reaģēšanai.

II. ES KIBERAIZSARDZĪBA, LAI AIZSARGĀTU NO KIBERUZBRUKUMIEM, ATKLĀTU TOS, ATTURĒTU NO TIEM UN AIZSTĀVĒTU PRET TIEM

1. Jārīkojas kopā, lai nodrošinātu spēcīgāku kiberaizsardzību

Kiberuzbrukumiem bieži ir pārrobežu raksturs, un tie var fiziski ietekmēt kritisko infrastruktūru ES. Nozīmīgi kiberdrošības incidenti var būt pārāk postoši, lai viena vai vairākas skartās dalībvalstis tiktu ar tiem galā vienatnē. Tie var būt arī daļa no lielākiem hibrīduzbrukumiem, ko veic trešās valstis, lai destabilizētu ekonomiku un sabiedrību, vājinātu ES drošībai nepieciešamo kritisko infrastruktūru, kā arī grautu demokrātiju valstīs un kaitētu tās darbībai, citstarp veicot uzbrukumus vēlēšanu infrastruktūrai.

ES 2018. gadā atzina, ka kibertelpa ir militāro operāciju joma. 2021. gadā pieņemtajā “Militārajā redzējumā un stratēģijā par kibertelpu kā operāciju jomu” 7 ir noteikti pamatnosacījumi un izklāstīti mērķi, paņēmieni un līdzekļi, kas nepieciešami, lai kibertelpu varētu izmantot kā operāciju jomu ES kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) operāciju atbalstam. Kiberaizsardzība un ar to saistīto spēju izmantošana visā militāro kibertelpas operāciju spektrā ir dalībvalstu nacionālā prerogatīva, vienlaikus paļaujoties uz plašāku ekosistēmu, citstarp spēcīgu rūpniecisko bāzi, ko atbalsta ES līmeņa spēju attīstība.

ES kiberaizsardzības kopienai, ko veido dalībvalstu aizsardzības iestādes un atbalsta ES iestādes, struktūras un aģentūras (EUIBA), ir noteiktas īpatnības salīdzinājumā ar citām kiberkopienām 8 , kā arī atšķirīgs pārvaldības modelis. Tā kā valstisko un nevalstisku dalībnieku radīto kiberdraudu līmenis ir paaugstināts, problēmas rada tas, ka nav izveidota sistēma informācijas apmaiņai un sadarbībai starp ES militārajām datorapdraudējumu reaģēšanas vienībām (milCERT), citstarp KDAP militāro misiju un operāciju atbalstam.

Sadarbība starp civilajām, diplomātiskajām un tiesībaizsardzības kiberkopienām un to aizsardzības partneriem sniegs augstu pievienoto vērtību visiem iesaistītajiem dalībniekiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt šādu sadarbību, sniedzot piemērotus un drošus informācijas apmaiņas līdzekļus un iesaistoties mācībās un citās darbībās, kas vairo uzticību un kopīgu sapratni.

Turklāt pašlaik dalībvalstis tikai ierobežotā apmērā sniedz savstarpēju operatīvo palīdzību. Būtu jāizpēta kiberdrošības ātrās reaģēšanas vienību jēdziena turpmāka paplašināšana visā ES, pamatojoties uz saistīto pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) projektu “Kiberdrošības ātrās reaģēšanas vienības un savstarpēja palīdzība kiberdrošības jomā” (CRRT) 9 , citstarp saistībā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10 42. panta 7. punktu (“savstarpējās palīdzības klauzula”) un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 11 222. pantu (“solidaritātes klauzula”). Līdzīgā veidā viena no atziņām, kas gūta no veiksmīgās Ukrainas kiberaizsardzības Krievijas agresijas kara kontekstā, ir privātā sektora izšķirošā loma. Tāpēc būtu jāizpēta, cik lielā mērā privātais sektors varētu arī atbalstīt reaģēšanu uz kiberdraudiem.

1.1. Kopīgas situācijas apzināšanās un koordinācijas uzlabošana aizsardzības kopienā

Ņemot vērā ar kiberuzbrukumiem saistītā riska mērogu, dalībvalstīm ir jābūt kolektīvai spējai visā pilnībā apzināties situāciju, citstarp agrīnas atklāšanas spējai, kā arī resursiem, lai pienācīgi reaģētu un solidāri un koordinēti atgūtos.

Saistībā ar militārās situācijas apzināšanos ir jāizveido ES Kiberaizsardzības koordinācijas centrs (EUCDCC), kas atbalstītu pastiprinātu situācijas apzināšanos aizsardzības kopienā, citstarp visu ES KDAP militāro komandieru informētību. Augstais pārstāvis iesniegs dalībvalstīm izskatīšanai priekšlikumu par EUCDCC, pamatojoties uz PESCO Kibertelpas un informācijas telpas koordinācijas centra (CIDCC) projektu 12 . Tā mērķis būs nodrošināt holistisku kibertelpas, elektromagnētiskās vides un kognitīvās jomas analīzi, apvienojot dažādus informācijas avotus militāri stratēģiskā un operatīvā līmenī. Būtu jāizveido atbilstošas saiknes starp EUCDCC un ES Izlūkošanas un situāciju centru (ES INTCEN), kā arī ES Militārā štāba izlūkdienestu saskaņā ar vienotās izlūkdatu analīzes procedūras sistēmu. Papildus ārējiem informācijas avotiem EUCDCC būtu jāizveido un jāintegrē neatkarīga aktīva informācijas tehnoloģiju sensoru sistēma, lai uzlabotu to ES piederošo mezglu uzraudzību, kas atbalsta KDAP militārās misijas un operācijas. Tas nodrošinās labākas atklāšanas spējas un radīs jaunu informācijas slāni, lai vēl vairāk uzlabotu informācijas bāzi, kas vajadzīga tam, lai novērtētu kiberriskus un apzinātos situāciju.

Šiem nolūkiem ir vajadzīgas spējas, kas ļauj izveidot tādu kibertelpas attēlu un nodrošina tā uzturēšanu, kurš darbojas 24 stundas diennaktī un, ja iespējams, ir atpazīstams un aptver gan pretinieku, gan draudzīgo spēku nepārtrauktās un nenovēršamās kiberoperācijas. Šāds attēls palīdzētu plānot un veikt ES KDAP militārās misijas un operācijas. Tādējādi tas kļūs par militāru ieguldījumu, lai ES varētu uzlabot informētību un labāk reaģēt uz ļaunprātīgām darbībām kibertelpā.

Lai uzlabotu uzticēšanos un apmainītos ar uzticamu un savlaicīgu stratēģisku informāciju par lieliem kiberincidentiem, turpināsies ES kiberdrošības komandieru konferences pilnveide un pastiprināšana 13 . Tā sanāks vismaz divas reizes gadā, Eiropas Aizsardzības aģentūrai (EAA) darbojoties kā sekretariātam un piedaloties ES Militārajam štābam, lai apspriestu operatīvus jautājumus un citus būtiskus tematus.

Ar EAA atbalstu tiks izveidots milCERT vienību operatīvais tīkls (MICNET). Visas dalībvalstis ir aicinātas piedalīties MICNET, kas, domājams, sāks darboties 2023. gada janvārī.

Veicinot informācijas apmaiņu starp milCERT vienībām, MICNET veicinās stingrāku un koordinētāku reaģēšanu uz kiberdraudiem, kas ietekmē aizsardzības sistēmas ES, citstarp tās, ko izmanto KDAP militārajās misijās un operācijās. MICNET arī ļaus laika gaitā turpināt apmācības procesus un jaunu prasību pastāvīgu identificēšanu attiecībā uz milCERT vienību kopienu. Nākamajos četros gados EAA kopā ar dalībvalstīm izstrādās informācijas apmaiņas infrastruktūru, kā arī saistītos rīkus un procedūras, lai atbalstītu informācijas apmaiņu starp milCERT vienībām. MICNET nodrošinās arī satvaru jaunu prasību un risinājumu ikgadējai pārbaudei, apstiprināšanai un identificēšanai.

1.2. Jānodrošina koordinācija ar civilajām kopienām

MICNET vajadzētu būt satvaram un infrastruktūrai, kas nodrošina informācijas apmaiņu starp dažādiem līmeņiem kiberaizsardzības kopienā un ārējām ieinteresētajām personām.

Tiklīdz MICNET sasniegs augstāku gatavības līmeni, EAA palīdzēs dalībvalstīm izpētīt sadarbības iespējas ar datordrošības incidentu reaģēšanas vienību (CSIRT) tīklu, kas apvieno valstu CSIRT un EUIBA datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT-EU). Šī sadarbība varētu ietvert kopīgas sanāksmes un mācības. Būtu jāizpēta arī privātā sektora iesaistīšanās atbilstošos informācijas apmaiņas pasākumos un reaģēšanā uz incidentiem.

Lai nodrošinātu efektīvāku kiberkrīžu pārvaldību, ES kiberdrošības komandieru konferencei būtu jāsadarbojas ar ES Kiberkrīžu sadarbības organizāciju tīklu (CyCLONE), kas apvieno dalībvalstis un Komisiju nolūkā atbalstīt liela mēroga kiberdrošības incidentu koordināciju un pārvaldību ES. Šī iesaistīšanās apvienos militāro pieredzi un civilās situācijas apzināšanos stratēģiskā un operatīvā līmenī.

Tā kā EUCDCC būtu jādarbojas kā ar kiberaizsardzību saistītas informācijas vākšanas, analīzes, novērtēšanas un galu galā izplatīšanas centrālajam mezglam, jo īpaši KDAP militārajās misijās un operācijās, tas varētu būt saistīts arī ar iestāžu Kiberkrīzes darba grupu 14 , kas tika izveidota, lai nodrošinātu pamatotu lēmumu pieņemšanu un koordinētu EUIBA reakciju uz lielām kiberkrīzēm stratēģiskā un operatīvā līmenī.

EUCDCC var arī apmainīties ar attiecīgo informāciju ar kibersituāciju un analīzes centru, kas izveidots Komisijā ar Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras (ENISA) un CERT-EU atbalstu, lai sniegtu analīzi un efektīvāku krīzes pārvaldības atbalstu.

Turklāt galvenais šķērslis joprojām ir tas, ka trūkst koplietojamu vai sadarbspējīgu drošu sakaru līdzekļu un platformu informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un attiecīgajām EUIBA. Komisija un attiecīgās iestādes pašlaik veic esošo rīku kartēšanu saistībā ar drošiem sakariem kiberjomā. Pamatojoties uz šo kartēšanu, Komisija 2022. gada beigās iesniegs Padomei ieteikumus, lai vienotos par turpmākajām darbībām.

ES kibersolidaritāte saistībā ar labāku kopīgu atklāšanu un situācijas apzināšanos

Civilā atbalsta darbības var vēl vairāk palielināt kopīgo situācijas apzināšanos. Kiberaizsardzības kopiena varēs gūt labumu no labākām spējām saistībā ar civilo atklāšanu un situācijas apzināšanos, kas attīstītas ES kritiskās infrastruktūras aizsardzības vajadzībām. Šajā nolūkā Komisija gatavo iniciatīvu, lai veicinātu ES drošības operāciju centru (SOC) infrastruktūras izvietošanu, pamatojoties uz pirmo posmu, kas tiks uzsākts nākamajās nedēļās, un minētā infrastruktūra pēc tam tiktu paplašināta un izvietota plašākā mērogā 15 . To galu galā veidotu vairākas daudzvalstu SOC platformas, un katrā no tām būtu sagrupēti valstu SOC, ar Digitālās Eiropas programmas (DEP) 16 atbalstu, lai papildinātu valsts finansējumu. Izmaiņas DEP tiesību aktos ļautu nodrošināt ilgtermiņa finansiālu atbalstu īpaši drošu nākamās paaudzes rīku un infrastruktūras kopīgam iepirkumam. Tas ļautu plānotajai ES SOC infrastruktūrai uzlabot kolektīvās noteikšanas iespējas, izmantojot jaunāko mākslīgo intelektu (MI) un datu analīzi, kas aptvertu civilos sakaru tīklus. Šī praktiski izmantojamā kiberdraudu izlūkdatu paaudze ļautu savlaicīgi brīdināt iestādes un attiecīgās struktūras, lai tās varētu atklāt lielus incidentus un efektīvi reaģēt uz tiem. Infrastruktūras mērogs un tvērums būs atkarīgs no kopējā finansējuma, ko var izmantot valsts līmenī un Savienībā, atkarībā no pieejamā budžeta daudzgadu finanšu shēmā.

Šādi daudzvalstu SOC varētu arī ļaut piedalīties aizsardzības struktūrām, izveidojot “aizsardzības pīlāru” attiecībā uz pārvaldību un kopīgotās informācijas veidu. Šis “aizsardzības pīlārs” tiktu izstrādāts kopā ar Augsto pārstāvi, un tajā varētu iekļaut īpašu mehānismu informācijas apmaiņai ar militārajiem dalībniekiem, citstarp EUCDCC, kuram varētu izstrādāt aizsardzības līmeņa drošības standartus.

ES kibersolidaritāte sagatavotības, reaģēšanas un atgūšanās jomā

Nozīmīgi kiberdrošības incidenti bieži ir pārāk postoši, lai viena vai vairākas skartās dalībvalstis varētu tos pārvarēt vienatnē. Šādos gadījumos dalībvalstīm ir jāvar paļauties uz savstarpēju palīdzību un solidaritāti, citstarp LES 42. panta 7. punkta un LESD 222. panta kontekstā. Augstais pārstāvis sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstīm izpētīs iespējas paplašināt kiberdrošības ātrās reaģēšanas vienību (CRRT) jēdzienu, pamatojoties uz saistīto PESCO CRRT projektu, lai labāk atbalstītu ES dalībvalstis un KDAP misijas un operācijas. Šādu vienību uzdevums būtu sniegt pielāgotu un mērķorientētu īstermiņa palīdzību pēc pieprasījuma un atkarībā no konkrētajām vajadzībām katrā gadījumā. Vajadzības gadījumā tas varētu ietvert arī iespējas, ka atbalstu varētu sniegt uzticami privātie partneri, lai nodrošinātu efektīvas reaģēšanas un atgūšanās darbības.

Kā daļu no ES kibersolidaritātes iniciatīvas Komisija gatavo darbības, lai stiprinātu sagatavotības un reaģēšanas darbības visā ES. Tas ietvertu tādu būtisku vienību testēšanu, kas ekspluatē kritisko infrastruktūru, lai noteiktu iespējamās ievainojamības, pamatojoties uz ES riska novērtējumiem, — balstoties uz darbībām, kuras jau ir ierosinājusi Komisija kopā ar ENISA, — kā arī reaģēšanas darbības incidentu gadījumā, lai mazinātu nopietnu incidentu ietekmi, atbalstītu tūlītēju atgūšanos un/vai atjaunotu būtisku pakalpojumu darbību 17 .

Ar ES kibersolidaritātes iniciatīvu varētu atbalstīt pakāpenisku ES līmeņa kiberrezerves izveidi no tādu uzticamu privāto pakalpojumu sniedzēju pakalpojumiem, kas būtu gatavi iejaukties pēc dalībvalstu pieprasījuma būtisku pārrobežu incidentu gadījumos. Funkcijas un pienākumi būtu skaidri jāidentificē un pilnībā jāsaskaņo ar esošajām struktūrām, lai nodrošinātu, ka atbalsts no ES līmeņa kiberrezerves tiek sniegts, kur tas ir nepieciešams, un papildina citus iespējamos palīdzības veidus. Lai gan konkrētu intervences pasākumu darbības tvērums un izmaksu sadalījums būtu atkarīgs no pieejamā ES finansējuma, ES arī pievienotu vērtību, nodrošinot šādas ES līmeņa rezerves pieejamību un gatavību. Lai garantētu augstu uzticības līmeni, Komisija arī apsvērs iespējas atbalstīt kiberdrošības sertifikācijas shēmu izstrādi šādiem privātiem kiberdrošības uzņēmumiem.

Mācības ir galvenais elements, kas veido sagatavotību. Tās veicina kopīgas zināšanu bāzes izveidi un sapratni par kiberaizsardzību, kas savukārt uzlabo operatīvo sagatavotību. Kopīgas kiberaizsardzības mācības uzlabos arī sadarbspēju un uzticēšanos starp ieinteresētajām personām, citstarp nolūkā atbalstīt KDAP militārās misijas un operācijas. Pamatojoties uz CYBER PHALANX 18 mācību kursu un milCERT vienību mācībām, EAA izveidos jaunu projektu CyDef-X, kas apvienos visas dalībvalstis un būs pamats ES kiberaizsardzības mācībām. Šis projekts varētu palīdzēt īstenot savstarpēju palīdzību saskaņā ar LES 42. panta 7. punktu. Būtu jāizpēta arī īpašas kiberaizsardzības testēšanas, apmācības un mācību vides (piem., Kiberpoligonu federācijas) izmantošana, citstarp izmantojot PESCO Kiberpoligonu federāciju projektu 19 .

Mācībām var būt liela nozīme arī civilo un militāro vienību sadarbības uzlabošanā. Tāpēc, organizējot mācības, ENISA, EAA un citām attiecīgajām struktūrām būtu sistemātiski jāapsver iespēja iekļaut dalībniekus no citām kiberkopienām.

Saistībā ar uzdevumu stiprināt ES spēju novērst kiberuzbrukumus, atturēt no tiem un reaģēt uz tiem, kā arī saskaņā ar 2020. gada ES kiberdrošības stratēģiju un Stratēģisko kompasu Augstais pārstāvis 2023. gadā ierosinās iespējas turpināt stiprināt ES kiberdiplomātijas instrumentu kopumu 20 , pamatojoties uz ES drošības parametru elementiem un pieredzi, kas gūta, ieviešot šo instrumentu kopumu kopš tā izveides.

Kiberaizsardzības darbības ·Izveidot ES Kiberaizsardzības koordinācijas centru kā centru attiecībā uz kopīgu militārās situācijas apzināšanos un izpētīt veidus, kā sadarboties ar Komisijas situāciju un analīzes centru. ·Turpināt pilnveidot un stiprināt ES kiberdrošības komandieru konferenci. ·Mudināt dalībvalstis aktīvi piedalīties MICNET, kas ir militāro CERT tīkls, un strādāt, lai izveidotu sadarbību ar civilo CSIRT tīklu. ·Izstrādāt jaunu pamatprojektu CyDef-X, lai atbalstītu ES mācības kiberaizsardzības jomā. ·Izpētīt iespējas turpināt pilnveidot kiberdrošības ātrās reaģēšanas vienību koncepciju, pamatojoties uz PESCO CRRT projektu. ·Izpētīt iespējas turpināt pilnveidot Kiberpoligonu federāciju projektus. Civilā atbalsta darbības ·Sagatavot ES kibersolidaritātes iniciatīvu, citstarp iespējamu aktu, lai veiktu DEP tiesību aktu izmaiņas nolūkā: ostiprināt kopīgas atklāšanas, situācijas apzināšanās un reaģēšanas spējas ES; opakāpeniski veidot ES līmeņa kiberrezervi no uzticamu privāto pakalpojumu sniedzēju pakalpojumiem; oatbalstīt kritisko vienību testēšanu, lai noteiktu iespējamās ievainojamības, pamatojoties uz ES riska novērtējumiem. ·Izpētīt iespējas izstrādāt ES līmeņa kiberdrošības sertifikācijas shēmas kiberdrošības nozarei un privātiem uzņēmumiem. ·Uzlabot sadarbību stratēģiskā, operatīvā un tehniskā līmenī starp kiberaizsardzības kopienu un citām kiberkopienām.

2. Nodrošināt ES aizsardzības ekosistēmu

Pēdējos gados ir dramatiski palielinājies kiberuzbrukumu skaits, arī attiecībā uz piegādes ķēdēm nolūkā veikt kiberspiegošanu, izmantot izspiedējprogrammatūru vai radīt traucējumus. 2020. gadā uzbrukums SolarWinds piegādes ķēdei 21 skāra vairāk nekā 18 000 organizāciju visā pasaulē, arī valdības aģentūras, lielākos uzņēmumus un aizsardzības uzņēmumus. Apache log4j 22 programmatūras ievainojamības izmantošana atklāja, ka pat programmatūras komponentus, kas netiek uzskatīti par augsta riska vai kritiskiem komponentiem, var izmantot kā ieročus, lai veiktu veiksmīgus uzbrukumus lielajiem uzņēmumiem vai valdībām ES, arī aizsardzības jomā. Tas liecina par nepārprotamu nepieciešamību vēl vairāk stiprināt to vienību kibernoturību, kuras darbojas ES aizsardzības ekosistēmā, citstarp militāro vienību, aizsardzības rūpniecības un privāto operatoru kibernoturību.

Bruņotie spēki lielā mērā ir atkarīgi no civilās kritiskās infrastruktūras neatkarīgi no tā, vai tā ir saistīta ar mobilitāti, sakariem vai enerģiju. Šādas savstarpējas atkarības piemērs ir Krievijas uzbrukums satelītu tīklam KA-SAT 23 , kas pārtrauca sakarus vairākās valsts iestādēs, kā arī Ukrainas bruņotajos spēkos. Tas pierāda, ka šāda kritiskā infrastruktūra ir jānodrošina.

Dalībvalstis, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar savu sakaru un informācijas sistēmu (CIS) drošību, izstrādā savus drošības standartus un prasības militārajām sistēmām, kuros ne vienmēr tiek ņemta vērā sadarbspējas nepieciešamība un pastāvošie civilie standarti attiecībā uz divējāda lietojuma produktiem. Tas negatīvi ietekmē dalībvalstu spēju kopīgi darboties kibertelpā, arī KDAP militāro misiju un operāciju kontekstā, un rada šķēršļus savstarpējai palīdzībai. Turklāt ir arī jāveicina spēcīgāka sinerģija starp militārās un civilās standartizācijas virzieniem, jo tas, ka civilajiem un militārajiem klientiem ir jāievēro līdzīgi, bet atšķirīgi standarti, palielina divējāda lietojuma produktu ražošanas izmaksas nozarē.

2.1. Aizsardzības ekosistēmas kibernoturības uzlabošana

Lai uzlabotu aizsardzības ekosistēmas kibernoturību, ir jāveic mērķorientētas darbības un investīcijas attiecībā uz plašu vienību klāstu, sākot no dalībvalstu militārās infrastruktūras un KDAP misijām un operācijām līdz kritiskajai infrastruktūrai, aizsardzības rūpniecībai un attiecīgām pētniecības vienībām.

Lai KDAP misijas un operācijas būtu veiksmīgas, ir jāaizsargā informācija, kas vajadzīga pamatotu lēmumu pieņemšanai. ES un tās dalībvalstīm ir jāturpina stiprināt savas militārās vadības un kontroles struktūras un jāattīsta un jānodrošina sava infrastruktūra. Tas attiecas arī uz politiski militārām konsultācijām krīzes pārvarēšanas sākumposmos, lai efektīvi izmantotu ieguldījumu, ko nodrošina operācijas štābs, arī Militārās plānošanas un īstenošanas centrs (MPCC). Tam jo īpaši tiks pievērsta uzmanība, turpinot attīstīt ES operāciju teritoriālo tīklu.

Militāro misiju un operāciju kontekstā kiberaizsardzības jomas dalībnieki izmanto dažāda formāta un klasifikācijas informāciju, kas iegūta no dažādiem avotiem. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi izmantot drošu modernāko tehnoloģiju, piemēram, MI, ar nozares atbalstu.

Ir jāuzlabo CIS infrastruktūras drošība, piemērojot savstarpēji saskaņotas pārvaldības procedūras un tādējādi veicinot ieinteresēto personu uzticēšanos pieejamās informācijas integritātei. Turklāt Augstais pārstāvis, citstarp EAA vadītāja amatā, ar Komisijas atbalstu palīdzēs dalībvalstīm izstrādāt juridiski nesaistošus ieteikumus aizsardzības kopienai, kurus iedvesmojusi direktīva, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā Savienībā (NIS2) 24 , jo aizsardzība nav iekļauta minētās direktīvas darbības jomā. Tas palīdzēs palielināt kiberaizsardzības vispārējo gatavību.

Komisijas priekšlikums Kibernoturības aktam 25 , kura mērķis ir noteikt kiberdrošības prasības attiecībā uz produktiem ar digitāliem elementiem, arī turpmāk samazinās uzbrukumu apmēru tādu divējāda lietojuma produktu gadījumā, kurus, piemēram, CIS vajadzībām izmanto aizsardzības rūpniecība un valdības aizsardzības jomas dalībnieki. Saskaņā ar minēto priekšlikumu ražotājiem par diennaktī aktīvi izmantotajām ievainojamībām būtu jāziņo ENISA, kas informēs attiecīgās valsts CSIRT. Šajā sakarā būtu svarīgi arī nodrošināt, ka aizsardzības kopiena tiek ātri informēta par ievainojamībām, kas attiecas uz produktiem ar digitāliem elementiem, kā arī par visiem pieejamajiem un/vai lietotajiem programmatūras ielāpiem un seku mazināšanas pasākumiem.

Vēl jo vairāk, ņemot vērā militārās jomas atkarību no civilās kritiskās infrastruktūras, arī turpmāk ir jāuzlabo kritiskās infrastruktūras aizsardzība pret liela mēroga kiberuzbrukumiem. Pēc Padomes lūguma 26 Komisija, Augstais pārstāvis un TID sadarbības grupa 27 izstrādā digitālās infrastruktūras drošības riska scenārijus. Galvenā uzmanība tiks pievērsta kiberdrošībai enerģētikas, telekomunikāciju un transporta nozarēs, kā arī kosmosā. Papildus tam tiks sagatavoti arī mērķorientēti kiberdrošības riska novērtējumi attiecībā uz sakaru infrastruktūru un tīkliem ES (arī attiecībā uz fiksēto un mobilo infrastruktūru, satelītiem, zemūdens kabeļiem un interneta maršrutēšanu) 28 . Attiecībā uz kritiskās infrastruktūras aizsardzību pret cilvēka radītiem apdraudējumiem, arī hibrīddraudiem, priekšlikumā Padomes ieteikumam par koordinētu pieeju Savienības kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšanai 29 dalībvalstis citstarp tiek aicinātas nodrošināt atbilstošus stresa testus un krīzes koordināciju. Kritiskajai jūras infrastruktūrai, arī zemūdens datu kabeļu aizsardzībai, tiks pievērsta uzmanība arī turpmāk, veicot gaidāmo ES Jūras drošības stratēģijas un tās rīcības plāna pārskatīšanu. Turpmākās darbības, lai stiprinātu kritiskās infrastruktūras kiberdrošību energosistēmā, ir noteiktas ES rīcības plānā attiecībā uz energosistēmas digitalizāciju 30 .

Kosmosa pakalpojumi kļūst arvien nozīmīgāki aizsardzībā neatkarīgi no tā, vai tie ir paredzēti novērošanai, situācijas apzināšanai, precīzai pozicionēšanai vai īpaši drošai saziņai. Tāpēc tie ir galvenie stratēģiskie līdzekļi tehnoloģiskās suverenitātes nodrošināšanai. Kosmosa pakalpojumu pārtraukšana varētu būtiski ietekmēt aizsardzības sistēmas, taču arī sabiedrību un ekonomiku kopumā. To noturībai ir galvenā nozīme kiberaizsardzības vispārējā noturībā, jo tie var būt ļaunu uzbrukumu mērķi. Jo īpaši, kā redzams uzbrukumos KA-SAT tīkliem, kosmosa sistēmas arvien vairāk tiek pakļautas kiberdraudiem, kas var ietekmēt kosmosa pakalpojumu pieejamību vai nepārtrauktību. Tas rada risku ES stratēģiskajām un drošības interesēm kosmosa jomā, kā arī spējām kosmosa jomā, kas nodrošina un atbalsta kiberaizsardzību. ES Kosmosa stratēģijā drošībai un aizsardzībai, par kuru paziņots Stratēģiskajā kompasā 31 , tiks izklāstīti pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot kosmosa infrastruktūru un saistīto pakalpojumu noturību un kibernoturību, kā arī atturēt no jebkādiem draudiem jutīgām kosmosa sistēmām un pakalpojumiem ES un reaģēt uz tiem, īpaši pievēršoties kiberdraudiem.

Komisija arī aicina dalībvalstis steidzami īstenot ES rīkkopā 5G kiberdrošībai 32 ieteiktos pasākumus. Dalībvalstīm, kas vēl nav ieviesušas ierobežojumus augsta riska piegādātājiem, tas būtu jādara bez turpmākas kavēšanās, ņemot vērā to, ka zaudētais laiks var palielināt tīklu neaizsargātību ES. Šādi riski var attiekties uz militārajiem līdzekļiem un var ietekmēt dalībvalstu vispārējo aizsardzības vidi.

Attiecībā uz Eiropas aizsardzības rūpniecības, kā arī aizsardzības pētniecības un izstrādes vienību kibernoturību var minēt, ka šādas vienības ietilpst NIS 2 direktīvas darbības jomā, ja vien dalībvalstis tās nav skaidri izslēgušas. Tāpēc šādām vienībām būtu jāievieš kiberdrošības riska pārvaldības programma, kas ietvertu piegādes ķēdes drošību, kā arī ziņošanu par incidentiem. Tā kā privātajam sektoram ir liela nozīme saistībā ar kiberdrošības pakalpojumu sniegšanu aizsardzības ekosistēmā, dalībvalstīm arī būtu jāizmanto kiberdrošības sertifikācijas shēmas. Varētu izpētīt ES kiberdrošības sertifikācijas shēmu uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus aizsardzības rūpniecībai, un tas varētu būt veids, kā panākt saskaņotu uzticības līmeni tirgū, pamatojoties uz ENISA pieredzi.

2.2. Nodrošināt ES kiberaizsardzības sadarbspēju un standartu saskaņotību

Sadarbspēja un kopīgi standarti ir svarīgas prasības, kas ir jāņem vērā, sākot jau no kiberaizsardzības spēju izstrādes posma, ņemot vērā arī nepārtrauktajās misijās un operācijās gūto pieredzi, kā identificēts ES Militārā štāba vadībā ar EAA atbalstu. Principiem, procesiem un standartiem, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar Apvienoto misiju tīklošanas (FMN) 33 sistēmu, būtu jānodrošina valstu kiberaizsardzības spēju attīstības galvenie elementi, lai garantētu sadarbspēju.

Sadarbības centienus var veicināt, saskaņojot prasības attiecībā uz nākamās paaudzes kiberaizsardzības spējām, un tas varētu izraisīt kopīgas izstrādes un iepirkuma iniciatīvas un integrētu dzīves cikla atbalstu. Šā iemesla dēļ EAA un ES militārais štābs izstrādās ieteikumus par ES kiberaizsardzības sadarbspējas prasību kopumu. Šīs prasības ir jāņem vērā visos plānošanas periodos, lai garantētu visus standartizācijas kā būtiskas sadarbspējas veicinātājas aspektus. Citi būtiski veicinātāji ir pārbaudes, novērtēšanas un sertifikācijas prasības.

Saskaņoti kiberdrošības standarti tiks izstrādāti datortehnikas un programmatūras produktiem un komponentiem saistībā ar ierosināto Kibernoturības aktu 34 . Šādi standarti attieksies uz visiem civilajiem un divējāda lietojuma produktiem ar digitāliem elementiem, kas veido lielu daļu no aizsardzības nozarē izmantotajiem produktiem. Ja iespējams, Komisija veicinās saskaņotību ar digitālo produktu kiberdrošības standartiem, kas saistīti ar aizsardzību. Kā noteikts Rīcības plānā par sinerģiju starp civilo, aizsardzības un kosmosa rūpniecību 35 (“Sinerģijas rīcības plāns”), Komisija ciešā sadarbībā ar galvenajām ieinteresētajām personām iesniegs plānu, kura mērķis būs veicināt esošo hibrīdo civilo/aizsardzības standartu izmantošanu un jaunu standartu izstrādi. Būtu jāturpina attīstīt sadarbību starp visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, citstarp Eiropas standartizācijas organizācijām, Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO) un citiem partneriem, maksimāli izmantojot šajā nolūkā Eiropas Aizsardzības standartizācijas komitejas ieguldījumu. Līdzīgā veidā, militārajām standartizācijas struktūrām izstrādājot jaunus ar kiberdrošību saistītus standartus aizsardzības vajadzībām paredzētiem produktiem ar digitāliem elementiem, par pamatu būtu jāizmanto saskaņotie standarti, kas izstrādāti saskaņā ar Kibernoturības aktu 36 .

3. Jāveic investīcijas kiberaizsardzības spējās

Pēdējos gados investīcijas kiberaizsardzībā ES ir palielinājušās, ņemot vērā to, ka palielinās arī valstisko un nevalstisko dalībnieku veikto ļaunprātīgo kiberdarbību skaits. Ir ļoti svarīgi, lai ES stiprinātu savas kiberaizsardzības spējas. Krievijas agresijas karš pret Ukrainu vēl vairāk pastiprina lielāku investīciju nepieciešamību, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm ir modernākās stacionārās un izvietojamās kiberaizsardzības spējas.

Tehnoloģiju uzlabojumi ir būtiski, lai saglabātu priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem un pretiniekiem, kas arī veic lielas investīcijas jaunās tehnoloģijās. Tāpēc ES un dalībvalstīm ir arī jāuzlabo sadarbība un sadarbspēja kiberaizsardzības jomā, kopīgi attīstot spējas un palielinot investīcijas pētniecībā un izstrādē.

Turklāt ir jānovērš ievainojamības, kas izriet no stratēģiskās atkarības un EDTIB 37  sadrumstalotības. Prasmes un kompetences ir jo īpaši svarīgas tāpēc, lai novērstu stratēģisko atkarību no kiberdrošības un kiberaizsardzības Eiropā. Eiropas aizsardzības rūpniecībai ir jāsaglabā galvenās prasmes un jāiegūst jaunas prasmes, lai arī turpmāk spētu nodrošināt augsto tehnoloģiju risinājumus pasaules mērogā 38 . Prasmju trūkums negatīvi ietekmē aizsardzības nozari, jo kavē spēju attīstību visās jomās. Visas darbības pilnībā atbildīs pieejām, kas paziņotas Sinerģijas rīcības plānā, Drošības un aizsardzības kritisko tehnoloģiju ceļvedī (“Ceļvedis”) 39 un nepietiekamības analīzē 40 .

3.1. Jāizstrādā modernākas pilna spektra kiberaizsardzības spējas

Dalībvalstis ir atbildīgas par kiberaizsardzības spēju izmantošanu, un šī joma ir to kompetencē, turpretim ES ir svarīga loma īpašu militāro spēju turpmākas izstrādes atbalstīšanā visā doktrīnu, organizāciju, apmācības, materiālu, personāla, vadības, iekārtu un sadarbspējas (DOTMLPF-I) spektrā, lai radītu rīcības brīvību kibertelpā. Ir jāturpina unificēt pieeju kiberaizsardzībai visās spēju jomās un pielāgot to mainīgajai ģeopolitiskajai videi. Tāpēc ir jāidentificē trūkstošie elementi esošajās spējās un koordinēti un izmērāmi jāatbalsta jaunu spēju attīstība.

Tomēr dalībvalstu līdzdalības līmenis kiberaizsardzības attīstības sadarbības projektos vēl aizvien ir nepietiekams un būtu jāpaaugstina, lai palielinātu ietekmi ES līmenī. Visām dalībvalstīm ir jāpalielina savas investīcijas pilna spektra kiberaizsardzības spēju attīstībā un jāattīsta tās sadarbojoties. Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja izstrādāt brīvprātīgu saistību kopumu, lai attīstītu valsts kiberaizsardzības spējas, kā arī daudzvalstu spējas papildus pašreizējiem PESCO kiberaizsardzības projektiem 41 . Koordinētā aizsardzības gada pārskata (CARD) procesu varētu izmantot, lai sāktu dialogu ar dalībvalstīm par kiberaizsardzības prasībām un valstu kiberaizsardzības spēju attīstības mērķiem un novērtētu saistību izpildi. Komisija atbalsta un līdzfinansē pilna spektra kiberaizsardzības spēju attīstību un izpēti, citstarp attiecībā uz aktīvām aizsardzības spējām, izmantojot Eiropas Aizsardzības fondu (EAF). Komisija jau ir palielinājusi investīcijas kiberaizsardzībā, izmantojot EAF līdzekļus, un šiem pasākumiem būtu jāveicina Eiropas kopīgu un/vai sadarbspējīgu rīku izstrāde operācijām un incidentu pārvaldībai kibertelpā, kā arī aizsardzības operācijām un preventīviem pasākumiem informācijas karā, un būtu jāuzlabo CIS sistēmu noturība. Tie ir vērsti uz tādām jomām kā situācijas apzināšanās kiberdrošības jomā, reāllaika draudu meklēšanas un reaģēšanas operāciju spējas, kiberoperāciju spējas, kiberapmācība un mācības 42 . Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis spēj veikt kopīgas kiberoperācijas, nākamajos gados no EAF līdzekļiem tiks atbalstītas reaģēšanas operāciju un kiberoperāciju spējas. Visbeidzot, dalībvalstis tiek mudinātas aktīvi iesaistīties dažādās sadarbības sistēmās un izmantot visus ES līmenī izveidotos instrumentus, citstarp tos, ko piedāvā EAA Kiberaizsardzības vienību projekts 43 .

Pašreizējā 2018. gada ES spēju attīstības prioritāšu pārskatīšana 44 ir savlaicīga iespēja definēt atjauninātas prioritātes kooperatīvai un kopdarbīgai attīstībai, un tas savukārt ļauj palielināt kooperatīvu spēju attīstību. Pārskatot konkrēto kiberaizsardzības prioritāti, būtu jāņem vērā 2022. gada CARD iznākums, kā arī nepietiekamības analīzē veiktie konstatējumi, kas dalībvalstīm tika iesniegti 2022. gada maijā. Pēc tam CARD piedāvās regulāru sistēmu panāktā progresa pārskatīšanai saistībā ar šīs atjauninātās prioritātes īstenošanu valsts līmenī, kā arī nodrošinās jaunu iespēju izpēti attiecībā uz kiberaizsardzības spēju kopdarbīgu attīstību sadarbībā ar dalībvalstīm. Atjauninātās ES spēju attīstības prioritātes būs galvenā atsauce PESCO projektos kiberaizsardzības jomā.

Šajā sakarā, pamatojoties uz ES Militārās komitejas uzdevumu, ES Militārais štābs, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, izstrādās kibertelpas operāciju īstenošanas plānu, lai sniegtu pārskatu par pašreizējo stāvokli kiberaizsardzības spēju īstenošanas jomā un atbalstītu dalībvalstis saistībā ar to, lai tās varētu labāk saskaņot savus centienus un darbības. Šo centienu pamatā ir ES koncepcija par ES vadītu militāro operāciju un misiju kiberaizsardzību, kas sasaucas ar prioritārajiem uzstādījumiem Spēju attīstības plānā (CDP).

Jāuzlabo pētniecības centieni saistībā ar galvenajām tehnoloģijām kiberaizsardzības jomā

Lai uzturētu modernākās kiberaizsardzības spējas, ir jāseko līdzi tehnoloģiju attīstībai un to lietojumam ar aizsardzību saistītās sistēmās, it īpaši jaunām un revolucionārām tehnoloģijām (EDT, piem., MI, šifrēšana un kvantiskā datošana) 45 . Jo īpaši ES ir jāveic investīcijas pēckvantu kriptogrāfijā, lai nodrošinātu, ka tās aizsardzības sistēmas joprojām ir drošas. Ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, kopdarbīgi pētniecības un tehnoloģiju attīstības centieni ir jāpielāgo nolūkā sasniegt pietiekamu progresīvo tehnoloģiju gatavības līmeni, lai to rezultātus varētu ātrāk iekļaut pašreizējās un turpmākajās spējās.

Komisija saskaņā ar EAF finansē tehnoloģiskās inovācijas aizsardzības jomā un atbalsta jaunu, revolucionāru un progresīvu tehnoloģiju attīstību, citstarp kiberaizsardzības jomā. Līdz 8 % no EAF budžeta tiek piešķirti tēmām, kas attiecas uz revolucionārām aizsardzības tehnoloģijām, arī dažām tēmām attiecībā uz kiberaizsardzību. Turpmākajos gados saskaņā ar EAF īpaša uzmanība tiks pievērsta pētniecības darbībām un projektiem, kas vērsti uz jaunām tehnoloģijām, kuras izstrādā pret jauniem un mainīgiem draudiem, kā arī nolūkā palielināt noturību, kiberdrošību un to integrāciju aizsardzības spējās.

Saskaņā ar EDT rīcības plānu 46 EAA katru gadu informēs dalībvalstis par jaunajām tehnoloģijām, arī par tām, kas izmantojamas kiberaizsardzībai. Turklāt EAA izstrādās Eiropas EDT stratēģisko novērtējumu, lai atbalstītu dalībvalstis ilgtermiņa stratēģisko virzienu izvēlē, identificējot sinerģijas un sadarbības iespējas. Eiropas Kiberdrošības kompetenču centrs (ECCC) pieņems stratēģisku programmu attiecībā uz investīcijām galvenajās kiberdrošības jomās, un tas savukārt virzīs turpmāko “Digitālā Eiropa” un “Apvārsnis Eiropa” darba programmu sagatavošanu saistībā ar kiberdrošību, attiecīgi atbalstot pētniecību, inovāciju un ieviešanu tirgū. Lai veicinātu sinerģiju, ECCC un EAA izstrādās arī darba kārtību nolūkā atvieglot informācijas apmaiņu starp attiecīgajiem darbiniekiem attiecīgi par civilo, divējāda lietojuma un aizsardzības tehnoloģiju prioritātēm.

Jārīkojas saistībā ar kiberaizsardzības tehnoloģiju vajadzībām

Ir vajadzīga turpmāka rīcība un koordinācija, lai nodrošinātu, ka straujo tehnoloģu attīstību kibertelpā nekavējoties izmanto aizsardzības nozare. Tas ietver centienus identificēt tās kritiskās tehnoloģijas kiberaizsardzības un kiberdrošības jomā, kurām būtu jāpiešķir prioritāte, lai samazinātu ES tehnoloģisko atkarību un novērtētu, vai pašreizējie prioritāšu noteikšanas un finansēšanas instrumenti pietiekamā mērā mazina šo atkarību.

Šim nolūkam Komisija kopā ar EAA un dalībvalstīm 2023. gadā ierosinās kritisko kibertehnoloģiju ceļvedi, pamatojoties uz attiecīgām konsultācijām, arī attiecīgā gadījumā ar nozari. Tehnoloģiju ceļvedis palīdzēs identificēt ES tehnoloģiskajai suverenitātei nozīmīgas kibertehnoloģijas, aptvert gan kiberaizsardzību, gan kiberdrošību, kartēt tehnoloģiju attīstību un stratēģisko atkarību un rīkoties, lai to samazinātu. Kibertehnoloģiju ceļvedis sniegs informāciju par ES finansēšanas instrumentu stratēģiskajām prioritātēm, un tajā būs ierosināts pilnībā izmantot civilās un aizsardzības pētniecības, izstrādes un spēju attīstības programmas un finansēšanas instrumentus saskaņā ar to attiecīgajiem pārvaldības noteikumiem. Tajā būs ierosināti arī citi veidi, kā veicināt divējāda lietojuma pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas attīstību kiberdrošības un kiberaizsardzības jomā ES un dalībvalstu līmenī.

Šajā saistībā Komisija 47 sadarbībā ar ECCC un EAA 2023. gadā novērtēs tehnoloģijas, kas jau ir atzītas par kritiski svarīgām kiberaizsardzības jomā, un, iespējams, ar Kritisko tehnoloģiju observatorijas atbalstu turpmāk kartēs un identificēs esošo atkarību 48 . Tiks ņemts vērā darbs, kas veikts saistībā ar EAA ikgadējo uzraudzības dokumentu 49 un Eiropas EDT stratēģisko novērtējumu 50 . Turklāt ECCC varētu uzsākt īpašu politikas atbalsta projektu, kas varētu iekļauties tehnoloģiju ceļvežu izstrādes procesā, pulcēt un iesaistīt attiecīgās ieinteresētās personas no civilās un militārās jomas.

Sinerģijas rīcības plānā, ceļvedī un nepietiekamības analīzē izklāstīto pasākumu ietvaros jau tiek veiktas vairākas darbības, lai stiprinātu sinerģiju nolūkā labāk izmantot visu divējāda lietojuma tehnoloģiju potenciālu, arī kibertelpā.

Turklāt dalībvalstis tiek mudinātas pilnībā izmantot pašreizējās iniciatīvas, ar ko atbalsta pētniecību un tehnoloģiju attīstību, proti, aizsardzības jomā EAA aizsardzības spēju tehnoloģiju grupas 51 un saistītos OSRA tehnoloģiju pamatelementus 52 , EAA Ad Hoc sistēmu 53 , EAF un PESCO. Attiecībā uz civilām un divējāda lietojuma tehnoloģijām ECCC un tīkls var pārvaldīt projektus gan ar aizsardzības, gan civilo aspektu, kā noteikts tā juridiskajā pamatā 54 . Kā paziņots Sinerģijas rīcības plānā un ceļvedī, Komisija arī centīsies stiprināt sinerģiju starp ECCC un EAF pasākumiem kiberdrošības un kiberaizsardzības jomā saskaņā ar EAF pārvaldības noteikumiem.

3.2. Elastīga, konkurētspējīga un novatoriska Eiropas aizsardzības rūpniecība

ES ir vajadzīga spēcīga, elastīga, konkurētspējīga un novatoriska Eiropas aizsardzības rūpniecība, kas spēj nodrošināt pilnu modernāko aizsardzības spēju spektru, arī kiberaizsardzības spējas. Tomēr kiberaizsardzības gadījumā pašlaik ES aizsardzības rūpniecība lielā mērā paļaujas uz civiliem risinājumiem un ārējiem tirgiem, lai nodrošinātu modernākos risinājumus. Lai gan civilajā jomā tehnoloģiju attīstība notiek strauji un civilās informācijas un kiberdrošības produktu tirgus aug ātri, pastāv īpašas militārās prasības, kas netiek izpildītas ar jau pieejamajiem civilajiem produktiem. ES netiek ražotas svarīgas datortehnikas un programmatūras daļas, ko pašlaik izmanto kiberaizsardzībā, un tas var radīt rūpniecisku un tehnoloģisku atkarību. ES arī nav spēcīga dalībniece globālajā kiberdrošības un kiberaizsardzības nozarē. ES ļoti sadrumstalotais EDTIB būtiski samazina spēju uzlabot konkurētspēju 55 , jo lielākā daļa uzņēmumu kiberdrošības jomā ES ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) 56 . Tehnoloģiski suverēna rūpnieciskā jauda ir ES rīcībspējas stūrakmens.

ES atbalsta spēcīga EDTIB izveidi, izmantojot dažādas programmas un iniciatīvas. Tā kā EAF finansē tehnoloģiskās inovācijas aizsardzības vajadzībām un atbalsta tādu tehnoloģiju attīstību, kas galu galā ļauj kopīgi izstrādāt progresīvas militārās spējas un veicina ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, programma “Apvārsnis Eiropa” un programma “Digitālā Eiropa” atbalsta pētniecību un izstrādi, divējāda lietojuma tehnoloģijas, citstarp kvantiskās, šifrēšanas, droša mākoņa un MI tehnoloģijas kiberdrošības jomā 57 .

Būtu jāveic turpmākas darbības saistībā ar kritiskām tehnoloģijām kiberaizsardzības un rūpnieciskām vajadzībām, kā identificēts kritisko kibertehnoloģiju ceļvedī. Ir jāidentificē piemērotas atbalsta plūsmas, piemēram, lai stimulētu kopīgus iepirkuma pasākumus (piem., izmantojot gaidāmo Eiropas aizsardzības investīciju programmu) vai atvieglotu piekļuvi pašu kapitālam un aizdevumiem, izmantojot Eiropas Investīciju fonda un Eiropas Investīciju bankas līdzekļus.

Lai izveidotu spēcīgu EDTIB, ir jānodrošina, ka tiek izmantota un piesaistīta sinerģija starp civilajiem un aizsardzības uzņēmumiem. ES aizsardzības inovāciju shēmā (EUDIS) ierosinātās inovācijas darbības, citstarp MVU iesaiste un tehnoloģiju izpēte, varētu pozitīvi ietekmēt ES aizsardzības nozari un EDTIB.

Komisija arī uzsāks nozares dialogu nolūkā attīstīt ES kiberaizsardzības nozari, attiecīgā gadījumā iesaistot EAA.

Komisija un Augstais pārstāvis ierosina ieviest vairākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka nozare ir gatava sasniegt rezultātus īstermiņā un ilgtermiņā. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā ir jāveic padziļināta ES aizsardzības rūpnieciskās ražošanas spēju kartēšana, lai precīzi identificētu nepietiekamību un jomas, kas ir jāpastiprina.

Kritisko atkarību kibernozarē, kas, iespējams, ir identificēta tehnoloģiskajos ceļvežos, varētu mazināt, izmantojot arī jauno Eiropas suverenitātes fondu, par kuru priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja savā 2022. gada septembra runā par stāvokli Savienībā.

Lai mazinātu riskus, kas saistīti ar tādu Eiropas tehnoloģiju vai risinājumu iegādi, kuri rada aizsardzības un drošības riskus, arī turpmāk tiks izmantota ES ārvalstu tiešo investīciju kontroles sistēma. Dalībvalstīm, kas vēl nav izveidojušas valsts kontroles mehānismus, tas būtu jāizdara nekavējoties.

3.3. ES kiberaizsardzības jomas darbaspēks

Kiberprasmju trūkums Eiropā ir reāla un satraucoša problēma, un Eiropas Kiberdrošības organizācija (ECSO) lēš, ka jau tagad, 2022. gadā, kopumā ir nepieciešami 500 000 speciālistu. Šis prasmju trūkums kavē ES spēju izstrādāt jaunas tehnoloģijas un aizsargāt mūsu kritisko infrastruktūru. Sīvā konkurence par prasmēm un privātā sektora piedāvātās pievilcīgās algas vēl vairāk saasina valdības vienību, piemēram, aizsardzības un militāro ministriju, grūtības piesaistīt un noturēt kiberdrošības jomā talantīgus cilvēkus.

Eiropas Prasmju gada 2023 kontekstā Komisija uzsāks Kiberprasmju akadēmijas iniciatīvu. Tā būs pamatiniciatīva ar mērķi palielināt kiberdrošības jomā apmācīto speciālistu skaitu. Tā apvienos daudzas dažādas iniciatīvas kiberprasmju jomā un nodrošinās koordināciju, integrāciju un kopīgu saziņu saistībā ar tām. Kiberprasmju akadēmija, kas tiks organizēta ap vairākiem darbības pīlāriem, piemēram, finansēšanu, kopienas atbalstu, apmācību un sertifikāciju, ieinteresēto personu iesaistīšanu un zināšanu radīšanu, varēs arī sniegt labumu saistībā ar kiberaizsardzības jomas darbaspēku. Eiropas Drošības un aizsardzības koledža (EDAK) pētīs, kā veicināt paraugprakses apmaiņu un turpmāku sinerģiju starp militāro un civilo jomu saistībā ar apmācību un kibertelpai raksturīgu militāro prasmju attīstību.

Pamatojoties uz ES apmācības prasību analīzi, kā arī uz apmācības vajadzībām, EDAK, EAA un dalībvalstis turpinās attīstīt un organizēt apmācības pasākumus un mācības kiberaizsardzības jomā ES iestādēm, KDAP operācijām un misijām, kā arī dalībvalstu amatpersonām. Tiks pētīta arī EDAK kiberjomas izglītības, apmācības, izvērtēšanas un mācību (ETEE) platformas turpmākā attīstība, lai radītu vairāk apmācības iespēju. Tam būtu jāietver arī apmācības kursi attiecībā uz konkrētām darbības jomām un vairākjomu operācijām. Jo īpaši būtu jācenšas panākt sinerģiju ar ES Kiberlietu akadēmijas un inovācijas centra (EU CAIH) PESCO projektu 58 .

Dalībvalstis tiek mudinātas izstrādāt īpašas izglītības programmas kiberaizsardzības jomā, iesaistot augstākās izglītības un akadēmiskās iestādes (civilās un militārās), lai izstrādātu un izveidotu kopīgas kiberaizsardzības mācību programmas, apmainītos ar paraugpraksi, veidotu partnerības un kopīgus projektus un veicinātu pasniedzēju un praktikantu apmaiņu. Lai nodrošinātu sadarbspēju un kopīgu kultūru visā ES, EDAK veicinās apmaiņu starp dalībvalstīm, izmantojot ETEE.

Dalībvalstīm būtu jāveicina plašāka sadarbība starp dalībniekiem apmācības un izglītības jomā, apvienojot gan civilos, gan militāros aspektus tehniskajā, operatīvajā, stratēģiskajā un juridiskajā jomā, veidojot pamatu civilajām, tiesībaizsardzības, diplomātiskajām un kiberaizsardzības kopienām paredzētu kopīgu un standartizētu mācību programmu izveidei dažādos līmeņos. Turklāt dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar Eiropas privātā sektora apmācības nodrošinātājiem, kā arī akadēmiskajām iestādēm, lai paaugstinātu KDAP militāro misiju un operāciju personāla kompetences un prasmju līmeni.

Turklāt kiberaizsardzības apmācības standartu un sertifikācijas jomā būtu jāveicina sadarbība starp dalībvalstīm, EUIBA, starptautiskajiem partneriem un citiem dalībniekiem, citstarp privātajā sektorā un akadēmiskajās aprindās. EDAK, pamatojoties uz esošajām civilajām iniciatīvām, piemēram, ENISA izstrādāto Eiropas kiberdrošības prasmju sistēmu (ECSF), izstrādās kiberaizsardzības prasmju sertifikācijas sistēmu. Komisija apsvērs arī tirgū un akadēmiskajās aprindās pieejamās pieejas kiberprasmju sertifikācijai, vienlaikus cenšoties, iesaistot Kiberprasmju akadēmiju, stimulēt sinerģiju starp šīm pieejām un novērst nepietiekamību, it īpaši ar mērķtiecīgu ES finansējumu.

4. Partneri kopīgu problēmu risināšanai

Partneri gūs labumu no spējīgākas un noturīgākas ES kibertelpā, kā arī no ES kiberaizsardzības palīdzības un spēju veidošanas, kas tiks nodrošināta, izmantojot attiecīgos ES instrumentus. ES centīsies izveidot pielāgotas partnerības kiberaizsardzības jomā, kur tas ir abpusēji izdevīgi. Partnerībām kiberaizsardzības jomā tiks pievērsta uzmanība arī saistībā ar partnervalstu dalību KDAP militārajās misijās un operācijās.

Vajadzības gadījumā šā darba pamatā būs esošie dialogi kiberdrošības, kā arī drošības un aizsardzības jomā. Augstais pārstāvis arī pētīs sinerģiju starp neoficiālo ES kiberdiplomātijas tīklu un aizsardzības atašeju tīklu ES delegācijās. 

4.1. Sadarbība ar NATO

ES stratēģiskā partnerība ar NATO joprojām ir būtiska eiroatlantiskajai drošībai, kā uzsvērts Stratēģiskajā kompasā un NATO Stratēģiskajā koncepcijā 2022. gadam 59 . ES joprojām ir pilnībā apņēmusies uzlabot šo svarīgo partnerību, citstarp kiberaizsardzības jomā, un ir jāveic turpmāki pasākumi, lai izstrādātu kopīgus risinājumus kopīgiem draudiem un problēmām. Saskaņā ar Varšavas un Briseles kopīgajām deklarācijām par ES un NATO sadarbību 60 un pamatojoties uz pārredzamības, savstarpīguma un iekļautības principiem, atvērtību un abu organizāciju lēmumu pieņemšanas autonomiju, kiberdrošība un kiberaizsardzība ir viena no ES prioritārajām sadarbības jomām.

Pamatojoties uz savstarpīgumu, ES turpinās viedokļu apmaiņu ar NATO par militāro konceptuālo sistēmu attiecībā uz kiberaizsardzības aspektu integrāciju KDAP militāro misiju un operāciju plānošanā un vadīšanā. ES centīsies maksimāli ievērot atbilstību NATO koncepcijām un doktrīnām par kiberaizsardzību.

Saistībā ar lielo pieprasījumu pēc kiberaizsardzības spējām ES veicinās sinerģiju un papildināmību ar NATO pāri organizāciju un valstu robežām. ES sadarbosies ar NATO, lai stiprinātu kiberaizsardzības spēju tehnisko un procesuālo sadarbspēju, citstarp lai attīstītu spējas saskaņā ar FMN iniciatīvu. Tas pavērs ceļu potenciāli savstarpēji atbalstošai kiberaizsardzības spēju attīstībai un izmantošanai. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš to standartu sadarbspējai, kas veicina militāro sakaru un informācijas sistēmu kibernoturību un sadarbspēju, attiecīgā gadījumā iesaistot nozari.

Lai nodrošinātu saskaņotu apmācību attiecīgajam kiberaizsardzības personālam, attiecīgā gadījumā ES arī stiprinās sadarbību ar NATO apmācības vajadzību un prasību analīzes saskaņošanā, izstrādājot kopīgas mācību programmas, kursus un nodarbības. Pamatojoties uz savstarpīguma un nediskriminācijas principu, EDAK atvērs savus kiberaizsardzības apmācības kursus NATO personālam un izveidos platformu kopīgu kursu reklamēšanai. ES arī veicinās NATO personāla dalību kibermācībās un krīžu pārvarēšanas mācībās ar kiberelementiem.

ES un NATO arī iesaistīsies turpmākā savstarpējās situācijas apzināšanās uzlabošanā un izpētīs koordinācijas iespējas, arī stiprinot sadarbību starp NCIRC un CERT-EU. Lai veicinātu sadarbību saistībā ar kiberaspektiem un krīžu pārvarēšanas un reaģēšanas sekām, ES veicinās viedokļu apmaiņu starp štābiem par militārām, civilām un kopīgām iniciatīvām un vajadzības gadījumā attiecīgo krīžu pārvarēšanas sistēmu un iniciatīvu iespējamās sinerģijas izstrādi, arī liela mēroga incidentu gadījumā. Lai nodrošinātu savstarpēju papildināmību un izvairītos no nevajadzīgas pasākumu dublēšanās, ES centīsies ciešāk sadarboties un nodrošināt informācijas apmaiņu ar NATO par kiberaizsardzības spēju veidošanas pasākumiem partnervalstīs.

4.2. Sadarbība ar līdzīgi domājošiem partneriem

Augstais pārstāvis sistemātiskāk iekļaus kiberaizsardzības jautājumus esošajos un turpmākajos dialogos ar partneriem kiberaizsardzības, kā arī drošības un aizsardzības jomā. Tā kā kiberaizsardzības aspekti attīstīsies divpusējos dialogos, pieaugs potenciāls ieviest kiberaizsardzības jautājumus citos sadarbības formātos ar ES partneriem.

ES stratēģiskajā partnerībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm turpinās padziļināt sadarbību drošības un aizsardzības jomā abpusēji izdevīgā veidā, arī izmantojot strukturētu informācijas apmaiņu par situācijas apzināšanos. Regulāri ES un ASV dialogi kiberjautājumos, kā arī drošības un aizsardzības jomā apliecina spēcīgu transatlantisko partnerību. Vajadzības gadījumā Augstais pārstāvis iekļaus šajos dialogos attiecīgos kiberaizsardzības aspektus.

ES kopā ar saviem starptautiskajiem partneriem turpinās atbalstīt Ukrainu, arī izmantojot dialogu kiberjautājumos. Ņemot vērā Ukrainas pieredzi kibernoturības un kiberaizsardzības spēju veidošanā, turpināsies un tiks paplašināta paraugprakses apmaiņa kiberaizsardzības jomā, citstarp informācijas apmaiņa par draudu situāciju un situācijas apzināšanos, kā arī par attiecīgajām politikas norisēm, kas ir kopīgās interesēs.

Līdzīgi domājošiem partneriem ir svarīga loma globālas, atvērtas, stabilas un drošas kibertelpas uzturēšanā, un tie var papildināt ES spēju novērst ļaunprātīgu rīcību kibertelpā, atturēt no tās un reaģēt uz to. ES joprojām ir atvērta plašām, vērienīgām un savstarpēji izdevīgām saistībām drošības un aizsardzības jomā, arī kiberaizsardzības jomā, ar visiem līdzīgi domājošiem partneriem.

4.3. Kiberaizsardzības spēju veidošanas atbalsts partnervalstīm

Globālās un reģionālās problēmas ir palielinājušas ES un tās partneru savstarpējo atkarību un uzsvērušas nepieciešamību izveidot ciešākas partnerības drošības un aizsardzības jomā. Tas jo īpaši attiecas uz ES kandidātvalstīm. Nesenie liela mēroga kiberuzbrukumi liecina par nepieciešamību pastiprināt ES iesaistīšanos un partnerību kiberdrošības un kiberaizsardzības jomā, balstoties uz esošajām programmām. Tā kā kiberdraudi ir starptautiski, partnervalstu kibernoturības uzlabošana, jo īpaši partnervalstīs, kurās kiberaizsardzības gatavības līmenis ir zemāks, veicinās drošāku un nodrošinātāku kibertelpu. Tādējādi ES spētu labāk novērst un atklāt kiberuzbrukumus, aizstāvēt pret tiem un atturēt no tiem. ES stiprinās sadarbību drošības un aizsardzības jomā ar partnervalstīm, lai pastiprinātu to kibernoturību, arī izmantojot esošos dialogus. Attiecīgos un savstarpēji izdevīgos gadījumos ES iesaistīsies kiberaizsardzības spēju veidošanas pasākumos ar partneriem, it īpaši ar ES kandidātvalstīm, kas pievienojušās ES Kopējai ārpolitikai un drošības politikai un Kopējai drošības un aizsardzības politikai. Tas varētu ietvert atbalstu politikas un likumdošanas sistēmām, partneru bruņoto spēku un drošības spēku apmācību, konsultācijas, mentoringu un aprīkošanu. Dalībvalstis varētu nolemt sniegt partneriem operatīvo palīdzību kiberaizsardzības jomā. Turklāt ES palīdzēs partneriem stiprināt to spēju sniegt ieguldījumu KDAP militārajās misijās un operācijās, jo tas ir vērtīgs ieguldījums savstarpējos centienos veicināt mieru un drošību.

Eiropas Miera fonds (EPF) turpinās atbalstīt ES centienus palīdzēt veidot aizsardzības spējas, citstarp kiberaizsardzību, partnervalstīs, jo īpaši ES kaimiņvalstīs, papildinot KDAP krīzes pārvarēšanas centienus. Šajā sakarā ES vajadzības gadījumā arī labāk sasaistīs kiberaizsardzības palīdzību ar civilās kiberdrošības spēju veidošanu, jo īpaši iesaistot ES Kiberspēju veidošanas padomi. Lai kiberaizsardzības un kiberdrošības spēju veidošanas darbības būtu veiksmīgas, būs nepieciešama efektīva koordinācija starp ES attiecīgajām programmām un instrumentiem, citstarp EPF, un dalībvalstīm.

Sniedzot atbalstu partnervalstīm to kiberaizsardzības spēju veidošanas pasākumos, ES cieši sadarbosies ar citiem līdzekļu devējiem, lai izstrādātu situācijas apzināšanās un koordinācijas platformas nolūkā sniegt vislabāko iespējamo pielāgoto atbalstu un nodrošinātu centienu saskaņotību un nedublēšanos.

III. SECINĀJUMS

Augstais pārstāvis, citstarp kā EAA vadītājs, un Komisija aicina dalībvalstis izstrādāt attiecīgos šīs kiberaizsardzības politikas aspektus un sazināsies ar dalībvalstīm, lai identificētu praktiskos īstenošanas pasākumus. Īstenošanas plānu varētu izstrādāt sadarbībā ar dalībvalstīm. ES kiberaizsardzības politikas īstenošanas rezultāti veicinās gan ES Kiberdrošības stratēģijas, gan Stratēģiskā kompasa vispārējo mērķu sasniegšanu.

Padomei tiks iesniegts gada ziņojums, lai uzraudzītu un novērtētu kiberaizsardzības politikas īstenošanā panākto progresu. Dalībvalstis tiek mudinātas sniegt ieguldījumu, ziņojot par valsts vai sadarbības formātos notiekošo īstenošanas pasākumu gaitu.

(1)

ES kiberaizsardzības politikas satvars (CDPF) (2018. gada atjauninājums), 2018. gada 19. novembris, https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-14413-2018-INIT/lv/pdf.

(2)

Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai — Eiropas Savienībai, kas aizsargā savus pilsoņus, vērtības un intereses un veicina starptautisko mieru un drošību.

(3)

ES kiberdrošības stratēģija digitālajai desmitgadei ( JOIN/2020/18 final ).

(4)

https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/SPEECH_21_4701.

(5)

  9364/22 .

(6)

  JOIN(2022) 24 final .

(7)

EEAS(2021) 706 REV4.

(8)

Civilās, diplomātiskās un tiesībaizsardzības kiberkopienas.

(9)

Kiberdrošības ātrās reaģēšanas vienības un savstarpēja palīdzība kiberdrošības jomā.

(10)

Līgums par Eiropas Savienību, konsolidētā versija (OV C 326, 26.10.2012., 1.–390. lpp.).

(11)

Līgums par Eiropas Savienības darbību, konsolidētā versija (OV C 326, 26.10.2012., 1.–390. lpp.).

(12)

Projekta mērķis ir izstrādāt, izveidot un ekspluatēt daudzvalstu Kibertelpas un informācijas telpas (CID) koordinācijas centru (CIDCC) kā pastāvīgu daudzvalstu militāro elementu.

(13)

Pamatojoties uz pirmajām divām Eiropas kiberdrošības komandieru stratēģiskās konferences (CyberCo) sanāksmēm 2022. gada janvārī un jūnijā, ES kiberdrošības komandieri ir nolēmuši savā līmenī izveidot pastāvīgāku forumu.

(14)

Neformāla grupa, kurā ietilpst attiecīgie Komisijas dienesti, Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD), Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra (ENISA), CERT-EU un Eiropols un kuras līdzpriekšsēdētāji ir Komisija un Augstais pārstāvis.

(15)

ES kiberdrošības stratēģija digitālajai desmitgadei (JOIN/2020/18 final) un ES Drošības savienības stratēģija (COM(2020) 605).

(16)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/694 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (OV L 166, 11.5.2021., 1.–34. lpp.), ar iespējamiem grozījumiem.

(17)

  Nevēras Aicinājums pastiprināt ES kiberdrošības spējas .

(18)

https://eda.europa.eu/publications-and-data/factsheets/factsheet-cyber-phalanx.

(19)

https://www.pesco.europa.eu/project/cyber-ranges-federations-crf/.

(20)

Padomes secinājumi par satvaru vienotai ES diplomātiskajai reakcijai uz ļaunprātīgām kiberdarbībām (“kiberdiplomātijas instrumentu kopums”).

(21)

https://cybernews.com/security/solarwinds-hack-the-mystery-of-one-of-the-biggest-cyberattacks-ever/.

(22)

https://english.ncsc.nl/topics/log4j-vulnerability.

(23)

Eiropas Savienības vārdā sniegta Augstā pārstāvja deklarācija par ļaunprātīgām kiberdarbībām, ko hakeri un hakeru grupas veic saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu; https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2022/07/19/declaration-by-the-high-representative-on-behalf-of-the-european-union-on-malicious-cyber-activities-conducted-by-hackers-and-hacker-groups-in-the-context-of-russia-s-aggression-against-ukraine/.

(24)

Direktīva, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā Savienībā un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148, par ko nesen vienojās likumdevēji un ko paredzēts oficiāli pieņemt līdz šā gada beigām.

(25)

Priekšlikums Regulai par horizontālām kiberdrošības prasībām produktiem ar digitāliem elementiem un ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 (COM/2022/454 final) .

(26)

Padomes secinājumi par Eiropas Savienības pozīcijas kiberjautājumos izstrādi; ST09364/22, 2022. gada 23. maijs.

(27)

https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/nis-cooperation-group.

(28)

  Nevēras Aicinājums pastiprināt ES kiberdrošības spējas .

(29)

Priekšlikums PADOMES IETEIKUMAM par koordinētu Savienības pieeju kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšanai (COM/2022/551 final) .

(30)

Energosistēmas digitalizācija: ES rīcības plāns (COM/2022/552 final).

(31)

Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai, 2022. gada 21. marts, https://www.eeas.europa.eu/sites/default/files/documents/strategic_compass_en3_web.pdf.

(32)

  5G tīklu kiberdrošība — ES riska mazināšanas pasākumu rīkkopa | Eiropas digitālās nākotnes veidošana (europa.eu) .

(33)

https://dnbl.ncia.nato.int/FMNPublic/SitePages/Home.aspx.

(34)

 COM/2022/454 final.

(35)

COM(2021) 70 final.

(36)

Pašlaik notiek standartizācijas darbs saistībā ar radioiekārtu kiberdrošības prasībām, pamatojoties uz Deleģēto regulu (ES) 2022/30. Ja Komisija atceļ vai groza šo deleģēto regulu un tā rezultātā to pārstāj piemērot noteiktiem produktiem, uz kuriem attiecas Kibernoturības akts, Komisijai un Eiropas standartizācija organizācijām būtu jāņem vērā standartizācijas darbs, kas veikts saistībā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2022)5637 par standartizācijas pieprasījumu attiecībā uz iepriekš minēto deleģēto regulu, sagatavojot un izstrādājot saskaņotus standartus, lai veicinātu Kibernoturības akta īstenošanu.

(37)

Piem., kā identificēts aizsardzības investīciju nepietiekamības analīzē.

(38)

Ir uzsāktas vairākas iniciatīvas, piem., Eiropas Aizsardzības prasmju partnerība.

(39)

Komisija Kritisko tehnoloģiju ceļvedī izteica aicinājumu pastiprināt gan sadarbību saistībā ar tehnoloģijām, kas ir būtiskas Eiropas ilgtermiņa drošībai un aizsardzībai, gan centienus samazināt saistīto stratēģisko atkarību.

(40)

Kopīgais paziņojums par aizsardzības investīciju nepietiekamības analīzi un turpmāko virzību, kurā Komisija un Augstais pārstāvis ierosināja vairākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ES rūpniecība ir gatava gan īstermiņā, gan ilgtermiņā veicināt šā mērķa sasniegšanu.

(41)

Kiberdrošības ātrās reaģēšanas vienības un savstarpēja palīdzība kiberdrošības jomā (CRRT), Kibertelpas un informācijas telpas koordinācijas centrs (CIDCC), Kiberdraudu un kiberincidentu reaģēšanas informācijas apmaiņas platforma (CTIRISP), Kiberpoligonu federācijas (CRF), ES Kiberlietu akadēmija un inovācijas centrs (EU CAIH).

(42)

Saskaņā ar Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu (EDIDP) ir finansēti seši projekti (PANDORA, DISCRETION, CYBER4DE, ECYSAP, SMOTANET un HERMES) ar 39 miljonu EUR budžetu. No EAF 2021. gadam gandrīz 40 miljoni EUR tiks piešķirti trim sadarbības projektiem kiberaizsardzības izpētes un attīstības jomā, kas atlasīti finansējuma saņemšanai (ACTING, AInception, EU-GUARDIAN).

(43)

Kiberaizsardzības vienību projekts nodrošina dalībvalstīm forumu, kurā apspriest kiberaizsardzības jautājumus ar militāru nozīmi.

(44)

EAA CDP faktu lapa (28.06.2018.): CDP faktu lapa .

(45)

Kā identificēts kiberaizsardzības Stratēģiskās pētniecības programmā un Visaptverošajā stratēģiskās pētniecības programmā (OSRA).

(46)

“Jaunās revolucionārās tehnoloģijas (EDT): uz spējām balstīts rīcības plāns”, ko 2021. gada 16. decembrī apstiprināja EDA Pētniecības un tehnoloģiju jomas direktoru valde.

(47)

Citstarp JRC.

(48)

Kritisko tehnoloģiju observatorija, par ko paziņots Rīcības plānā sinerģijai starp civilo, aizsardzības un kosmosa rūpniecību.

(49)

EAA 2021. gada EDT rīcības plāna pirmais posms.

(50)

EAA 2021. gada rīcības plāna otrais posms.

(51)

 CapTechs nodrošina dalībvalstu ekspertiem tīkla forumu un elastīgu sadarbības projektu sistēmu. Plašāka informācija par CapTechs saistībā ar kiberdrošību (kiberdrošība, informācija, komponenti) ir pieejama vietnē https://eda.europa.eu/what-we-do/research-technology/capability-technology-areas-(captechs).

(52)

 OSRA aizsardzības kontekstā kartē attiecīgās pētniecības un tehnoloģiju jomas un sīki izklāsta konkrētas sadarbības iespējas. Ir 17 tehnoloģiju pamatelementi, kā arī to tehnoloģiju ceļveži, kas saistīti ar kibertehnoloģijām, kuras vērstas uz kiberaizsardzības situācijas apzināšanos, militāro sakaru sistēmu aizsardzību, no neviendabīgiem avotiem iegūtas informācijas apstrādi, modelēšanu un simulāciju, kvantisko datošanu un kriptogrāfiju, kā arī sinerģijas izpēti starp kiberoperācijām un elektronisko karadarbību. Mākslīgajam intelektam un lielajiem datiem ir galvenā loma informācijas apstrādē.

(53)

EAA Ad Hoc sistēma ir paredzēta Padomes Lēmumā (KĀDP) 2015/1835. Pašlaik saskaņā ar šo sistēmu tiek īstenoti seši projekti ar kibertehnoloģiju elementiem, kuru kopējais budžets ir apmēram 20 miljoni EUR (ANQUOR, CERERE, EDA SOC 2, MASFAD II, PASEI II, ASSAI).

(54)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/887 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu.

(55)

Kā identificēts Kopīgajā paziņojumā par aizsardzības investīciju nepietiekamības analīzi un turpmāko virzību.

(56)

Tiek lēsts, ka to MVU kopējais skaits ES, kas darbojas daudzpakāpju un bieži vien pārrobežu aizsardzības piegādes ķēdēs, ir 2500. Tie apkalpo aizsardzības jomas klientus, un 7,8 % no to uzņēmējdarbības ir saistīti ar kiberdrošību.

(57)

Programmā “Apvārsnis Eiropa” ir paredzēts, ka sinerģija ar EAF sniegs ieguvumus pētniecībai civilajā un aizsardzības nozarē, lai gan darbības saskaņā ar pamatprogrammu būs tieši vērstas uz lietojumiem civilajās nozarēs.

(58)

https://www.pesco.europa.eu/project/eu-cyber-academia-and-innovation-hub-eu-caih/.

(59)

https://www.nato.int/strategic-concept/.

(60)

Parakstītas attiecīgi 2016. un 2018. gadā.