EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 18.5.2022

JOIN(2022) 23 final

KOPĪGS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS  EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

ES ārējā enerģētiskā sadarbība mainīgā pasaulē

{SWD(2022) 152 final}

1.Ievads

Eiropas Savienība un pasaule saskaras ar klimata pārmaiņu izraisītu eksistenciālu apdraudējumu un aizvien pieaugošās enerģētikas krīzes draudiem. Ja mēs nepaātrināsim cīņu pret klimata pārmaiņām un biodaudzveidības samazināšanos, mēs nespēsim sasniegt Parīzē noteiktos mērķrādītājus un līdz ar to arī izmantot iespēju izvairīties no pilnīgas klimata krīzes, kas radīs postošas sekas cilvēkiem un videi visā pasaulē.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes sestajā ziņojumā secināts, ka līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisija pasaulē jāsamazina par 43 %, lai sasniegtu mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C. Tā kā enerģētikas nozarei ir liela nozīme siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā, tā būs šīs pārkārtošanās centrāls elements.

Tajā pašā laikā Krievija ar savu neizprovocēto un nepamatoto agresīvo karu pret Ukrainu ir pārkāpusi starptautiskos noteikumus . Tas novedis pie nestabilitātes enerģijas un pārtikas tirgos un liela cenu svārstīguma un enerģētiskās nedrošības, kas ietekmē ne tikai tās tuvākās kaimiņvalstis, bet arī visu pasauli. Tādēļ ir nepieciešami pretpasākumi, kas risina gan īstermiņa vajadzības, gan ilgtermiņa ietekmi uz ES un tās partneriem. ES pilnībā solidarizējas ar Ukrainu un turpina atbalstīt tās energosistēmu.

Enerģētikas zaļā pārkārtošanās ir vienīgais veids, kā nodrošināt vienlaikus ilgtspējīgu, drošu un cenas ziņā pieejamu enerģiju visā pasaulē. Tāpēc ES ir apņēmības pilna turpināt iesākto kursu un sadarboties ar partneriem visā pasaulē, lai mudinātu partnervalstis ne tikai palielināt savus centienus klimata jomā un noteikt ceļus uz klimatneitralitāti, bet arī izveidot abpusēji izdevīgas ilgtermiņa attiecības, jo īpaši enerģētikas nozarē.

ES turpinās un pastiprinās savu iesaisti visā pasaulē, izmantojot īpašas partnerības. To var panākt ar finansiālu atbalstu, palīdzību, tehnoloģiju nodošanu un/vai ciešākām tirdzniecības attiecībām.

Arī Eiropai ir nepieciešams uzsākt šo kursu. Neraugoties uz diversifikāciju un iekšējiem enerģētiskās drošības pasākumiem, kas veikti kopš 2009. gada gāzes krīzes, Eiropa joprojām ir pārāk atkarīga no piegādātāja, kurš ir gatavs izmantot enerģiju kā ieroci. Lai pārvarētu šo neaizsargātību, Eiropas Komisija 2022. gada 8. martā nāca klajā ar paziņojumu par REPowerEU, kurā sniegts plāns, kā izbeigt fosilās enerģijas importu no Krievijas krietni pirms 2030. gada. Lai to panāktu, ir jādiversificē ES enerģijas piegāde, jāpalielina energotaupība un energoefektivitāte un jāpaātrina enerģētikas zaļā pārkārtošanās.

Tas viss palīdz reaģēt uz problēmām, kas raksturīgas strauji mainīgajai pasaulei un situācijai enerģētikas jomā. Turpmākajos gados un desmitgadēs radīsies jaunas enerģijas ražošanas iespējas, kā arī jauni tirdzniecības modeļi un transporta vajadzības. Tradicionālo energoproduktu tirdzniecība pakāpeniski samazināsies, toties sāksies jaunu produktu, piemēram, ūdeņraža un amonjaka, starptautiska tirdzniecība, un pieaugs pieprasījums pēc mazemisiju tehnoloģijām. Būs nepieciešami jauni standarti un pārvaldības kārtība, lai, izmantojot noteikumos balstītu pieeju, veidotu uzticamākas un savstarpēji izdevīgākas partnerības.

Eiropas Savienībai ir jābūt gatavai rīkoties un veidot šo jauno, mainīgo vidi. Eiropai radīsies jaunas iespējas izmantot savu līderpozīciju zaļo tehnoloģiju jomā un veicināt taisnīgāku un ilgtspējīgāku attīstību visā pasaulē, taču tai būs arī jaunas problēmas saistībā ar enerģētisko drošību un piegādes ķēžu noturību, jo īpaši attiecībā uz kritiski svarīgām izejvielām, kas ir būtiskas enerģētikas pārkārtošanas procesā.

Tāpat krīze ir iespēja daudzām valstīm savā attīstības ceļā izvairīties no oglekļietilpīgā posma un gūt labumu no zaļākas, vienlīdzīgākas ekonomikas, kas miljoniem cilvēku nodrošina piekļuvi enerģijai. Saskaņā ar 7. ilgtspējīgas attīstības mērķi ES strādās, lai nodrošinātu taisnīgu un iekļaujošu enerģētikas pārkārtošanu. Eiropas Komisija un Augstais pārstāvis sadarbosies un atbalstīs valstis, kas uzsāk zaļo pārkārtošanos, veicinot ilgtermiņa ilgtspējīgas investīcijas, arī ar Global Gateway — Eiropas Savienības plānu un vērtībā bāzētu priekšlikumu apjomīgām investīcijām infrastruktūras attīstībā visā pasaulē.

Visi šie aspekti prasa ES vairāk nekā desmit gadus pēc iepriekšējās ārējās enerģētikas stratēģijas pieņemšanas atjaunināt savu ārējo enerģētikas stratēģiju, pastiprinot sadarbību ar partneriem un stiprinot savu klimata un enerģētikas diplomātiju saskaņā ar 2021. gada 25. janvāra Ārlietu padomes secinājumiem.

Lai to panāktu, ES ārējās enerģētikas politikas mērķi būs:

·stiprināt savu enerģētisko drošību, noturību un atvērto stratēģisko autonomiju, diversificējot ES enerģijas piegādi un veicinot energotaupību un energoefektivitāti;

·paātrināt globālo zaļo un taisnīgo enerģētikas pārkārtošanos, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, drošu un cenas ziņā pieejamu enerģiju ES un pasaulei;

·atbalstīt Ukrainu un citas valstis, kuras tieši vai netieši ietekmējusi Krievijas agresija;

·izveidot ilgstošas starptautiskas partnerības un atbalstīt ES tīras enerģijas nozares visā pasaulē.

2.ES ārējā enerģētikas politika stratēģijai REPowerEU

Kā izklāstīts 2022. gada 18. maija plānā REPowerEU, kas publicēts vienlaicīgi ar šo stratēģiju, Eiropas energosistēmas efektivitātes palielināšamās un pāreja uz zaļajiem energoresursiem notiks straujākā tempā, nekā bija paredzēts pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu. Lai gan enerģētikas zaļā pārkārtošanās ir ES enerģētiskās neatkarības panākšanas centienu pamatā, atteikšanās no Krievijas fosilo degvielu resursiem nozīmē, ka daļu no tiem būs jāaizstāj ar fosilo degvielu piegādēm no citiem starptautiskiem piegādātājiem, ņemot vērā, ka ES iekšzemes naftas un gāzes ieguve ir ievērojami samazinājusies: mēs importējam 90 % no gāzes patēriņa, 97 % no naftas un 70 % no mums nepieciešamajām oglēm. Tā kā ES gāzes pieprasījums samazināsies straujāk, nekā iepriekš tika prognozēts, un ņemot vērā nepieciešamību samazināt balasta investīciju un aktīvu risku, ES dos priekšroku diversifikācijas stratēģijām, kas ietver investīcijas gan gāzes, gan zaļā ūdeņraža projektos.

2.1.ES gāzes piegāžu diversifikācija

Pašlaik Krievija ir lielākais gāzes piegādātājs Eiropai 1 . REPowerEU plāna mērķis ir pēc iespējas ātrāk izbeigt mūsu atkarību no Krievijas gāzes. Lielāko daļu no šī gāzes pieprasījuma aizstās atjaunīgie energoresursi, mazoglekļa energoresursi, energoefektivitāte un energotaupība. Atlikušo vajadzību pēc dabasgāzes nodrošinās, diversifcējot piegādātājus.

Lai nodrošinātu turpmākajos gados nepieciešamās gāzes piegādes, ES ir jāpalielina gāzes imports no citiem avotiem, kas nav Krievija: galvenokārt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) veidā (+50 miljardi kubikmetru), kā arī cauruļvadu gāzes (+10 miljardi kubikmetru vai vairāk) veidā. Tālab ES ir izveidojusi ES Enerģētikas platformu, lai sakopotu pieprasījumu, koordinētu infrastruktūras izmantošanu un risinātu sarunas ar starptautiskajiem partneriem, kas atvieglotu kopīgus gāzes un ūdeņraža iepirkumus, kā izklāstīts galvenajā paziņojumā par REPowerEU.

Tā pamatā ir darbs, ko Eiropas Komisija veikusi kopš pagājušā gada rudens, uzrunājot mūsu galvenos LNG un cauruļvadu gāzes piegādātājus. Šo centienu rezultātā ir panākti rekordlieli LNG mēneša piegāžu apjomi — 12,5 miljardi kubikmetru 2022. gada aprīlī un 42 miljardi kubikmetru no 2022. gada janvāra līdz aprīlim. Platforma integrēs ES dalībvalstu pašlaik īstenotos diversifikācijas centienus un būs atvērta Ukrainai, Moldovai un Gruzijai, kā arī Rietumbalkānu valstīm.

Lai atvieglotu diversifikāciju, Eiropas Komisija un ASV ir vienojušās 2 strādāt pie papildu LNG piegādes ES (vismaz 15 miljardi kubikmetru 2022. gadā un aptuveni 50 miljardi kubikmetru gadā vismaz līdz 2030. gadam), izmantojot ASV eksportu, kā arī sadarbojoties ar citiem starptautiskajiem partneriem. Komisija ir izveidojusi arī īpašu darba grupu ar Kanādu, lai izskatītu iespējamās LNG un ūdeņraža piegādes turpmākajos gados 3 .

Līdz šai vasarai ES plāno noslēgt trīspusēju nolīgumu ar Ēģipti un Izraēlu par LNG piegādi Eiropai. Japāna un Koreja jau ir novirzījušas vairākas LNG kravas uz Eiropu, un turpinās darbs pie šīs iespējas izmantošanas nākotnē. Katara ir gatava atvieglot apmaiņu ar Āzijas valstīm. Attiecībā uz cauruļvadu gāzi Norvēģija jau ir palielinājusi piegādes Eiropai, un gatavību to darīt ir izteikušas arī Alžīrija un Azerbaidžāna. ES centīsies atsākt enerģētikas dialogu ar Alžīriju un pastiprinās sadarbību ar Azerbaidžānu, ņemot vērā Dienvidu gāzes koridora stratēģisko nozīmi. Adrijas jūras cauruļvada (TAP) jaudas palielināšana palielinātu gāzes piegādi ES un Rietumbalkānu valstīm.

Neizmantots LNG potenciāls ir arī Subsahāras Āfrikas valstīm, jo īpaši Rietumāfrikas valstīm, piemēram, Nigērijai (kas jau tagad nodrošina 15 % no ES 2021. gada importa), Senegālai un Angolai. Pilnīga un rezultatīva Kopīgā visaptverošā rīcības plāna īstenošana būtu stimuls apsvērt Irānas potenciālu kļūt par uzticamu gāzes piegādātāju Eiropai.

ES centīsies nodrošināt, lai papildu gāzes piegādes no esošajiem un jauniem gāzes piegādātājiem tiktu apvienotas ar mērķtiecīgiem pasākumiem, lai novērstu metāna noplūdes un risinātu problēmas, kas saistītas ar novadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā, tādējādi radot papildu likviditāti pasaules tirgos un vienlaikus nodrošinot ievērojamus ieguvumus klimata jomā. Šajā nolūkā ES sadarbosies ar saviem fosilo degvielu piegādes partneriem, lai samazinātu metāna emisijas. Vismaz 46 miljardi kubikmetru dabasgāzes gadā tiek zaudēti 4 , to novadot atmosfērā un sadedzinot lāpā valstīs, kuras varētu piegādāt šo gāzi ES. Pastāv tehnoloģijas, kas ļautu ilgtspējīgā un ekonomiski izdevīgā veidā uztvert lielāko daļu metāna, kas ir dabasgāzes galvenā sastāvdaļa. ES ir gatava sniegt tehnisku palīdzību partneriem, lai izveidotu šādas abpusēji izdevīgas shēmas “jūs savācat, mēs nopērkam”.

ES arī iesaistīs tādus partnerus kā Eiropas Investīciju banka (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un Pasaules Banka, lai radītu stimulus ātrai izšķērdēto fosilo gāzu, arī metāna, savākšanai, kas ļautu pārvērst šos zudumus jēgpilnos produktos, ko var pārdot starptautiskiem pircējiem.

ES diversifikācijas centieni tiek īstenoti situācijā, kad pasaulē pieaug pieprasījums un ir augstas LNG cenas. Šajos pasākumos jāņem vērā globālo partneru intereses.

Ņemot vērā ES un partnervalstu energoresursu struktūras attīstību vidējā termiņā, ES veicinās plašākas partnerības enerģētikas jomā, sadarbību gāzes nozarē apvienojot ar ilgtermiņa sadarbību ūdeņraža, atjaunīgo gāzu (arī biometāna) un citu zaļo energoresursu jomā, lai izvairītos no balasta aktīviem un nodrošinātu zaļo pārkārtošanos.

ES enerģētikas politikas mērķis būs arī nodrošināt atvērtus, elastīgus, likvīdus un labi funkcionējošus pasaules LNG tirgus, sadarbojoties gan ar lielākajām ražotājvalstīm (ASV, Austrāliju, Kataru, Nigēriju, Ēģipti u. c.), gan patērētājvalstīm (Ķīnu, Japānu, Koreju). To iespējams panākt G7, G20, Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā (IEA) un citos starptautiskos forumos.

Galvenās darbības

·nodrošināt ES Enerģētikas platformas un tās reģionālo platformu ātru darbības sākšanu;

·pilnībā īstenot kopīgos paziņojumus ar ASV un Kanādu;

·vest sarunas par politiskām saistībām ar esošajiem vai jauniem gāzes piegādātājiem, lai palielinātu gāzes piegādes uz Eiropu;

·izveidot dabasgāzes un metāna uztveršanas un tirdzniecības shēmu “jūs savācat, mēs nopērkam”.

2.2.ES sagatavošana atjaunīgā ūdeņraža tirdzniecībai

Plānā REPowerEU paredzēts, ka ar papildu 15 miljoniem tonnu atjaunīgā ūdeņraža — papildus 5,6 miljoniem tonnu, kas jau ir ieplānoti iniciatīvā “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, — līdz 2030. gadam var aizstāt aptuveni 27 miljardus kubikmetru no Krievijas importētās gāzes. Šajā apjomā ietilpst 10 miljoni tonnu importēta ūdeņraža.

Atjaunīgā ūdeņraža ražošanas jauda pasaulē ir daudz vienmērīgāk sadalīta nekā naftas un gāzes rezerves, ņemot vērā pasaules vēja un saules enerģijas resursus. Tomēr šis tirgus vēl ir jāattīsta, un tam ir nepieciešama ievērojama atjaunīgo energoresursu ražošanas un ūdens pieejamības palielināšana visā pasaulē.

Lai atvieglotu 10 miljonu tonnu ūdeņraža importu ES, Eiropas Komisijas mērķis ir noslēgt ūdeņraža partnerības ar uzticamām partnervalstīm, lai nodrošinātu atklātas un netraucētas tirdzniecības un investīciju attiecības atjaunīgo un mazoglekļa degvielu jomā. Tā paredz trīs galvenos ūdeņraža importa koridorus no Ziemeļjūras reģiona (Norvēģijas un Apvienotās Karalistes), Vidusjūras dienvidu reģiona un Ukrainas, tiklīdz apstākļi to ļaus.

Starptautiskā Atjaunīgo energoresursu aģentūra (IRENA): zaļā ūdeņraža ražošanas tehniskais potenciāls par cenu, kas nepārsniedz 1,5 USD/kg, līdz 2050. gadam, izteikts eksadžoulos

Īpaši liels atjaunīgā ūdeņraža ražošanas potenciāls ir Vidusjūras dienvidu reģionam. Lai radītu abpusēji izdevīgas iespējas šim reģionam un ES, Eiropas Komisija strādā pie Vidusjūras reģiona zaļā ūdeņraža partnerības starp ES un Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm. Šā darba pamatā ir jau esošā jaunā Vidusjūras reģiona programma un tās ekonomikas un investīciju plāns, un darbs sāksies ar ES un Ēģiptes ūdeņraža partnerību. Tas būtu pirmais solis plašākas sadarbības uzsākšanai atjaunīgā ūdeņraža jomā starp Eiropu, Āfriku un Persijas līča valstīm, kurās ir bagātīgi resursi ūdeņraža ražošanai.

Sadarbība šajā jomā, ja to īsteno, ņemot vērā vietējās sociālās, ekonomiskās un vidiskās vajadzības, veicinātu atjaunīgās elektroenerģijas un atjaunīgā ūdeņraža vietējo ražošanu un patēriņu, kā arī zaļās rūpniecības vērtības ķēžu attīstību partnervalstīs. ES ūdeņraža nozares tiesiskajam regulējumam būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi attiecībā uz importēto un iekšzemē saražoto ūdeņradi.

Subsahāras Āfrikā Dienvidāfrika un Namībija jau attīsta savu atjaunīgā ūdeņraža nozari un ir piesaistījušas ES rūpniecības nozares pārstāvju interesi. Ciešāka sadarbība atjaunīgā ūdeņraža ražošanā ir arī daļa no ES divpusējās sadarbības ar tādām valstīm kā Ēģipte un Maroka, kur Eiropas Komisija ir uzsākusi darbu pie ES un Marokas Zaļās partnerības.

Tiek strādāts arī pie stratēģiskās partnerības ar Ukrainu atjaunīgo gāzu, t. sk. ūdeņraža un biometāna, jomā, lai to ievērojami paplašinātu, tiklīdz apstākļi to atļaus.

Mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs ES ir gatava atbalstīt tīklu attīstību, izmantojot pārskatīto Eiropas energoinfrastruktūras regulu 5 . Projekti ar trešām valstīm, kas sniedz būtisku ieguldījumu Eiropas enerģētikas tīkla (TEN-E) mērķu sasniegšanā, var iegūt savstarpējo interešu projektu statusu, kas nozīmē, ka kopprojekti elektroenerģijas pārvades, ūdeņraža transportēšanas un CO2 tīklu un uzglabāšanas iekārtu jomā atbilst stingriem ES drošuma standartiem. Vienlaikus būs vajadzīgas investīcijas, lai nodrošinātu transportēšanas kapacitāti un loģistiku šīs preces transportēšanai.

Topošajam pasaules ūdeņraža tirgum jābūt balstītam uz kopīgiem noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz standartiem, sertifikāciju un labu regulatīvo praksi infrastruktūras piekļuves un tirdzniecības jomā. ES ūdeņraža nozares tiesiskais regulējums ir vismodernākais pasaulē. Balstoties uz šo pieredzi, ES būtu jāvada centieni izstrādāt stabilu sistēmu globālam, noteikumos balstītam un pārredzamam ūdeņraža tirgum. Šajā procesā būtu jāņem vērā gāzes un naftas tirgos gūtā pieredze, lai šos jaunos energoproduktus varētu brīvi transportēt pāri robežām, tādējādi stiprinot mūsu enerģētisko drošību, pakāpeniski atsakoties no fosilajām degvielām. Lai dotu impulsu pasaules atjaunīgā ūdeņraža tirgus izveidei, ES apsver iespēju izveidot Globālu Eiropas Ūdeņraža mehānismu, kā tas atspoguļots galvenajā paziņojumā par REPowerEU.

Galvenās darbības:

·noslēgt ūdeņraža partnerības, jo īpaši ES kaimiņvalstīs un Āfrikā, lai atvieglotu 10 miljonu tonnu ūdeņraža importu līdz 2030. gadam un vietējo ūdeņraža tirgu attīstību;

·līdz 2022. gada beigām parakstīt sadarbības memorandu ar Japānu par ūdeņradi;

·veicināt globālu, noteikumos balstītu un pārredzamu ūdeņraža tirgu, pamatojoties uz ES pieredzi; 

·radīt pirmos atjaunīgā ūdeņraža tirdzniecības centrus Eiropā kā etalonu euro valūtā denominētiem ūdeņraža tirdzniecības darījumiem;

·2022. gadā izveidot stratēģisko partnerību ar Ukrainu atjaunīgo gāzu jomā;

·izveidot Globālu Eiropas Ūdeņraža mehānismu.

2.3.Atkarības mazināšana no tādu Krievijas energoresursu importa, kas nav gāze

Krievija, kas ik dienas piegādā 8 miljonus barelu naftas, ir pasaulē lielākā naftas eksportētāja. Tāpēc tās iebrukums Ukrainā ir radījis satraukumu un nenoteiktību pasaules naftas tirgū, cenām reizēm tuvojoties visu laiku augstākajai robežai — 150 ASV dolāru par barelu.

Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā tirgū, visticamāk, saglabāsies svārstīga un saspīlēta situācija, kas ietekmēs ne tikai ES, bet arī visus naftas patērētājus visā pasaulē, jo īpaši visneaizsargātākos. ES sadarbojas ar starptautiskajiem partneriem, lai nodrošinātu, ka pasaulē joprojām ir pieejamas pietiekamas naftas piegādes par pieņemamām cenām. Kopā ar G7 valstu enerģētikas ministru grupu ES aicina naftas ražotājvalstis izskatīt iespēju palielināt piegādes pasaules tirgum, pilnībā izmantojot pieejamo rezerves jaudu.

Šajā kontekstā pilnīga un efektīva Kopīgā visaptverošā rīcības plāna īstenošana veicinātu pieejamo Irānas naftas piegāžu ienākšanu tirgū, mazinot piedāvājuma puses spiedienu un cenu svārstīgumu. Paziņojumā par stratēģisko partnerību ar Persijas līča valstīm, kas publicēts vienlaikus ar šo stratēģiju, ir izklāstīta ES pieeja tās attiecību stiprināšanai ar Persijas līča Sadarbības padomes valstīm, kurās ir bagātīgi naftas resursi.

Tajā pašā laikā IEA dalībvalstis vienprātīgi vienojās izmantot drošības rezerves, lai laistu apgrozībā 120 miljonus barelu, kas ir lielākais apgrozībā laisto rezervju apjoms IEA vēsturē. Tas apliecināja drošības rezervju kā amortizatora nozīmi. Lai gan lēmumi par rezervju laišanu apgrozībā ir dalībvalstu kompetencē, pieredze ar IEA kolektīvo procesu apliecina ES veiktās koordinatora lomas lietderību, ja rastos nepieciešamība laist apgrozībā papildu apjomus.

2022. gada aprīlī ES piektās sankciju paketes ietvaros ES pieņēma lēmumu pilnībā apturēt ogļu importu no Krievijas. Lai īstermiņā mazinātu krīzes ietekmi, ik gadu jāaizstāj 44 līdz 56 miljoni tonnu ogļu, galvenokārt ar importu. Ilgtermiņā ogļu izmantošana ES lielākajā daļā valstu tiks pakāpeniski izbeigta līdz 2030. gadam. Līdz ar ES embargo noteikšanu Krievijas oglēm cenas ES palielinājās par aptuveni 15 % un sasniedza 325 EUR/t, bet lielas grūtības ar ogļu piegādi nav gaidāmas, jo aprīļa beigās cenas atgriezās līmenī, kādā tās bija pirms embargo.

Nozīmīgs darba virziens ir diversificēt kodoldegvielas piegādes kodolelektrostacijām, jo dažas ES dalībvalstis joprojām ir pilnībā atkarīgas no Krievijas kodoldegvielas. ES palīdzēs kodolenerģijas uzņēmumiem paātrināt alternatīvas degvielas licencēšanas procesu Krievijas projektētajiem VVER tipa reaktoriem 6 un sadarbosies ar starptautiskajām kodolenerģijas organizācijām, piemēram, Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (SAEA) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Kodolenerģijas aģentūru (NEA), lai veidotu sadarbību piegādes drošības jomā. Jau norit darbs ar tādiem partneriem kā Kanāda.

Galvenās darbības:

·sadarboties ar G7, G20 un citiem starptautiskiem forumiem, kā arī divpusēji ar attiecīgajām valstīm, lai nodrošinātu labi funkcionējošus naftas tirgus, kuros ir pietiekams piedāvājums;

·turpināt dialogu ar Naftas eksportētāju valstu organizāciju (OPEC), lai nodrošinātu stabilitāti un pieņemamu cenu naftas tirgū;

·koordinēt ES reakciju uz spiedienu uz naftas tirgiem, arī iespējamo naftas rezervju laišanu apgrozībā kā daļu no IEA kopīgās rīcības vai ES reakcijas uz piegādes traucējumiem;

·paātrināt kodoleldegvielas piegāžu diversifikāciju, arī sadarbībā ar EURATOM 7 .

2.4.Energotaupības un energoefektivitātes noteikšana par prioritāti

Pakāpeniski atsakoties no Krievijas energoresursiem, ES par prioritāti izvirzīs energotaupību un energoefektivitāti, cenšoties īstermiņā panākt naftas un gāzes pieprasījuma samazinājumu par 5 %. Tas samazinās cenu un pieprasījuma radīto spiedienu pasaules tirgos. ES arī sadarbosies ar starptautiskajiem partneriem, lai energotaupība un energoefektivitāte kļūtu par globālu prioritāti. Kopā ar citām attīstītajām valstīm ES īpaši pievērsīsies enerģijas patēriņa samazināšanai, cita starpā balstoties uz IEA kampaņu “Playing My Part”.

Energoefektivitāte sniedz daudzus vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus. Saskaņā ar IEA klimatneitralitātes scenāriju pasaules ekonomika līdz 2030. gadam pieaugs par 40 %, bet patērēs par 7 % mazāk primārās enerģijas, un risinājumi šā mērķa sasniegšanai jau pašlaik ir tehniski gatavi, rentabli un pieejami visās nozarēs. Vislielākais ietaupījumu potenciāls ir sabiedrisko un privāto ēku siltumapgādes un aukstumapgādes jomā. Papildu lielus enerģijas ietaupījumus var panākt, izmantojot efektīvākus procesus, pārkārtošanos uz aprites ekonomiku un transportu, kā arī efektīvākas ierīces gan mājsaimniecībās (piemēram, siltumsūkņus), gan rūpniecībā.

  IEA: energointensitātes uzlabošanas tempa divkāršošana nākamajā desmitgadē palīdzēs samazināt enerģijas pieprasījumu par 95 eksadžouliem

ES ir uzkrāta regulatīvā, likumdošanas, standartu noteikšanas un marķēšanas pieredze, kas var būt iedvesmas avots daudzām valstīm. ES šos standartus un praksi veicinās starptautiskā mērogā, vienlaikus ņemot vērā savu partneru īpašos apstākļus. Ļoti svarīgi ir arī mobilizēt lielus kapitālieguldījumus gan no valsts, gan privātā sektora. Ar ES paraugpraksi energoefektivitātes finansēšanas jomā var apmainīties un to paplašināt, cieši sadarbojoties ar finanšu iestādēm un starptautiskajiem partneriem.

Kā liecina pieredze ar metāna noplūžu apturēšanu, ka energotaupības pasākumi var būt ar negatīvām emisiju samazināšanas izmaksām: līdz pat 70 % metāna emisiju no naftas, gāzes un ogļrūpniecības nozarēm var apturēt, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, un gandrīz pusi no tām var novērst ar peļņu vai bez izmaksām 8 .

Eiropas Komisija jau ir pieņēmusi ES metāna stratēģiju 9 un tiesību akta priekšlikumu, lai risinātu metāna emisiju problēmu, kam ir izteikta starptautiska dimensija. Starptautiskā mērogā ES kopā ar ASV ir izveidojusi Globālo metāna emisiju mazināšanas solījumu 10 . Tajā iesaistītās valstis apņemas līdz 2030. gadam samazināt savas kopējās metāna emisijas vismaz par 30 %, salīdzinot ar 2020. gada līmeni. Šim solījumam jau ir pievienojušās vairāk nekā 110 valstis, kas rada aptuveni pusi no pasaules cilvēka radīto metāna emisiju apjoma.

·Galvenās darbības: sadarboties ar partneriem, lai energoefektivitāti un energotaupību padarītu par globālu prioritāti;

·atbalstīt globālo pārkārtošanos uz aprites ekonomiku, lai samazinātu enerģijas patēriņu;

·veicināt finansējuma pieejamību un piekļuvi tam, lai varētu veikt investīcijas energoefektivitātē un energotaupībā;

·īstenot Globālo metāna emisiju mazināšanas solījumu un ES metāna stratēģijas ārējo dimensiju.

3.Atbalsts partneriem, kurus ietekmējis Krievijas iebrukums Ukrainā

Krievijas militārā agresija visās tās izpausmēs rada satraucošu sistēmisku ķēdes reakcijas ietekmi uz pasaules ekonomiku, ko jau tā ir smagi skārusi Covid-19 pandēmija un klimata pārmaiņas, un īpaši dramatiski tā ietekmē jaunattīstības valstis.

Jaunākās UNCTAD prognozes 11 liecina, ka pasaules ekonomikas IKP izaugsme būs par veselu procentpunktu zemāka, nekā gaidīts, Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, kas nopietni traucē jau tā saspringto pārtikas, enerģijas un finanšu tirgu darbību 12 . Preču cenas ir sasniegušas rekordaugstu līmeni: jēlnaftas cenas ir pieaugušas par aptuveni 60 %, gāzes un minerālmēslu cenas ir vairāk nekā divkāršojušās, un pārtikas cenas ir par 34 % augstākas nekā šajā laikā pagājušajā gadā.

Jaunākie ANO novērtējumi liecina, ka viena trešdaļa no 1,7 miljardiem cilvēku, kuri jau dzīvo nabadzībā, būs pakļauti pārtikas, enerģētikas un finanšu sistēmu darbības traucējumiem 13 . Tā rezultātā daudzu jaunattīstības valstu ekonomiskais stāvoklis vēl vairāk pasliktināsies, un vienlaikus to neaizsargātību pastiprinās pieaugošā ģeopolitiskā spriedze un ekonomiskā nenoteiktība.

Atzīstot šo ietekmi, Eiropas Savienība izmantos visus esošos instrumentus, lai turpinātu atbalstīt jaunattīstības valstu ekonomiku, jo īpaši Āfrikā un ES kaimiņreģionā, lai atgūtos no Covid-19 pandēmijas un panāktu iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi, vienlaikus veicinot ekonomikas noturību, kas ir nepieciešama, lai pārvarētu šos satricinājumus un klimata pārmaiņu krīzi. Šajā darbā ļoti svarīgi ir 4. nodaļā izklāstītie ES centieni atbalstīt enerģētikas taisnīgu un zaļu pārkārtošanos visā pasaulē. ES sekos līdzi tam, kāda ir Krievijas agresijas ietekme uz partneriem, un pienācīgi reaģēs, iesaistoties gan divpusēji, gan daudzpusēji, un strādās, lai panāktu vienotus globālus atbildes pasākumus.

3.1.Ukrainas energosistēmas atjaunošana un sadarbība ar tuvākajām kaimiņvalstīm

Kopš Krievijas militārās agresijas sākuma palīdzība Ukrainai un citām kara tieši ietekmētajām valstīm ir bijusi ES enerģētikas politikas centrāls elements. ES darbs ir vērsts uz nepārtrauktu enerģijas piegādi un kodoldrošību Ukrainā. Nozīmīgs solis piegādes drošības garantēšanā ir elektroenerģijas tīkla ārkārtas sinhronizācija ar Ukrainu un Moldovu. Nākamā politiskā prioritāte ir atļaut elektroenerģijas tirdzniecību ar ES, pamatojoties uz pakāpenisku tirgojamās jaudas palielināšanu.

Reversās plūsmas jau pašlaik ļauj piegādāt gāzi Ukrainai no Slovākijas un Ungārijas. Skaidrs atbalsta signāls ir arī ES platformas kopīgiem gāzes, LNG un ūdeņraža iepirkumiem atvēršana Ukrainai, Moldovai, Gruzijai un Rietumbalkānu valstīm. Ukrainā bojātas enerģētikas iekārtas tiek remontētas, izmantojot ES Civilās aizsardzības mehānismu — no dalībvalstīm uz Ukrainu tiek nosūtītas specializētas enerģētikas iekārtas. Preces, ko dalībvalstis nevar piegādāt, tiek iepirktas, izmantojot Enerģētikas kopienas izveidoto Enerģētikas atbalsta fondu Ukrainai.

Lai nākotnē varētu pilnībā integrēt Ukrainas enerģijas tirgu, ES sniedz tehnisku atbalstu tirgus reformu nodrošināšanai. Reformas ļaus arī labāk integrēt atjaunīgo enerģiju un veicinās saskaņotību ar ES iecerēm klimata jomā. Šis darbs notiek saskaņā ar asociācijas nolīgumu un ES un Ukrainas stratēģisko partnerību. Šajā darbā liela nozīme ir Enerģētikas kopienai un jaunizveidotajai Ukrainas Enerģētikas darba grupai. 

Kodoldrošums joprojām ir viena no galvenajām prioritātēm, jo īpaši pēc Krievijas bezatbildīgās rīcības Ukrainas kodolobjektos. ES pilnībā atbalsta Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras centienus nodrošināt Ukrainas kodoliekārtu pastāvīgu drošumu. ES mobilizē savu Eiropas Starptautiskās kodoldrošuma sadarbības instrumentu, lai risinātu steidzamas vajadzības un atjaunotu kodoldrošumu atbilstoši starptautiskajam tiesiskajam regulējumam, un turpina sniegt ilglaicīgo atbalstu Ukrainas regulatīvajai iestādei. Tā ir gatava palīdzēt atjaunot vajadzīgās kodoldrošuma spējas.

Raugoties nākotnē, ES savu pieeju ilgtermiņa atjaunošanas sistēmai ir izklāstījusi paziņojumā par palīdzību Ukrainai un tās atjaunošanu 14 . ES sadarbosies ar Ukrainu, lai sagatavotu iniciatīvu REPowerUkraine, kuras mērķis ir “atjaunot labāku” Ukrainas energosistēmu, lai dekarbonizētu Ukrainas enerģētikas nozari, tādējādi nodrošinot Ukrainas enerģētisko neatkarību. Galvenā uzmanība būtu jāpievērš energoefektivitātei, atjaunīgajiem energoresursiem, atjaunīgajam ūdeņradim, biometānam un nākotnes vajadzībām atbilstošai infrastruktūrai. ES atbalstīs šo procesu gan finansiāli, gan tehniski.

Attiecībā uz Rietumbalkāniem ES turpinās atbalstīt reģiona Zaļo programmu un enerģētisko neatkarību, veicinot reformas, kas reģionu tuvinās Eiropai. Enerģētikas kopiena ar Eiropas Komisijas atbalstu strādā, lai noteiktu enerģētikas un klimata mērķrādītājus 2030. gadam. Tas dos pareizos investīciju signālus un nodrošinās politisko apņemšanos pakāpeniski pārtraukt ogļu izmantošanu un īstenot enerģētikas pārkārtošanu kopumā. Enerģētikas kopienas 2021. gada novembrī pieņemto galveno tiesību aktu īstenošana ļaus labāk integrēt atjaunīgos energoresursus, uzglabāšanu un pieprasījuma puses reakciju.

ES ierosinās pilnībā integrēt Rietumbalkānu valstis ES iekšējā elektroenerģijas tirgū, lai veicinātu pārkārtošanos uz atjaunīgās enerģijas ražošanu un energoapgādes dekarbonizāciju Dienvidaustrumeiropā. Pakāpeniski ieviešot oglekļa cenas noteikšanu, varētu veicināt lielāku saskaņotību ar ES.

Galvenās darbības:

·atbalstīt energoinfrastruktūras remontu un rekonstrukciju Ukrainā;

·palielināt pārrobežu pārvades jaudu, lai nodrošinātu elektroenerģijas tirdzniecību;

·atvieglot gāzes reverso plūsmu uz Ukrainu caur Slovākiju, Ungāriju un Poliju un uz Moldovu un Ukrainu caur Rumāniju pa Balkānu cauruļvadu;

·uzaicināt Ukrainu, Moldovu, Gruziju un Rietumbalkānu valstis piedalīties ES brīvprātīgajā gāzes iepirkuma sistēmā;

·paātrināt pašreizējai situācijai pielāgotas iekšējās reformas un enerģētikas pamatiniciatīvas, kas iekļautas Rietumbalkānu un Austrumu partnerības ekonomikas un investīciju plānos, lai paātrinātu atjaunīgo energoresursu izmantošanu, nodrošinātu enerģētikas zaļo pārkārtošanos un palīdzētu samazināt atkarību no Krievijas gāzes;

·izmantot Enerģētikas kopienas sistēmas priekšrocības, lai veicinātu vērienīgu enerģētikas un klimata mērķrādītāju noteikšanu un tirgus reformas, kā arī veicinātu atjaunīgos energoresursus un energoefektivitāti;

·uzsākt iniciatīvu REPowerUkraine, lai nodrošinātu energoapgādi un pēc kara atjaunotu Ukrainas enerģētikas nozari.

4.Globālās zaļas un taisnīgas enerģētikas pārkārtošanas vadīšana un paātrināšana

Enerģētikas zaļā pārkārtošanās ir ļoti svarīga, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem, veicinātu izaugsmi, nodrošinātu iespējas un uzlabotu dzīves apstākļus visā pasaulē, kā arī mazinātu cenu un enerģētiskās drošības riskus. Ievērojot 1,5 grādu scenāriju, IKP pieaugums līdz 2030. gadam būtu par 2,3 % lielāks nekā status quo scenārijā, un tiktu radīti 85 miljoni jaunu darbvietu, kas saistītas ar enerģētikas pārkārtošanu 15 . 

ES ir apņēmusies vadīt un paātrināt globālo zaļo pārkārtošanos un atbalstīt savus starptautiskos partnerus šajā procesā. Tas ietver sadarbību tādās jomās kā atjaunīgā enerģija, energoefektivitāte un energotaupība, aprites ekonomika, zaļā izaugsme, dabas resursu aizsardzība, kritiski svarīgās izejvielas, tīrās tehnoloģijas un nākotnes vajadzībām atbilstoša infrastruktūra.

Eiropas Komisija un ES Augstais pārstāvis ir uzsākuši Global Gateway — jaunu Eiropas stratēģiju, kuras mērķis ir veicināt viedas, tīras un drošas saiknes digitālajā, enerģētikas un transporta nozarē, kā arī stiprināt veselības, izglītības un pētniecības sistēmas visā pasaulē saskaņā ar ANO programmu 2030. gadam un Parīzes nolīgumu. Global Gateway, kas ietver arī spēcīgu stimulu enerģētikas zaļās pārkārtošanās procesam, īstenos, izmantojot Eiropas komandas pieeju, apvienojot ES un tās dalībvalstis ar to finanšu un attīstības iestādēm, tai skaitā EIB un ERAB, lai 2021.–2027. gadā piesaistītu investīcijas līdz pat 300 miljardu EUR apmērā.

ES atbalsta globālo zaļo pārkārtošanos arī ar savu klimatfinansējumu. 30 % no ES attīstības palīdzības finansējuma tiek novirzīti klimata pārmaiņu problēmas risināšanai, arī enerģētikas nozarē. ES, iespējams, ir lielākais ieguldītājs visattīstītāko valstu globālajās saistībās, kas paredz katru gadu piešķirt 100 miljardus ASV dolāru klimatfinansējumam, un ES turpinās sarunas ar citiem partneriem, lai tie sekotu tās piemēram.

Lai zaļā pārkārtošanās būtu veiksmīga, tai jābūt taisnīgai un sociāli godīgai. Īpaši ņemot vērā lēno atveseļošanos, ekonomiskos satricinājumus un Krievijas agresijas pret Ukrainu globālās sekas, energosistēmu pārveides sociālajiem aspektiem ir jābūt pārkārtošanās centrālajiem aspektiem. Tā ir ES prioritāte un mūsu ārējās enerģētikas politikas neatņemama sastāvdaļa. No vienas puses, tas nozīmē samazināt fosilo degvielu (jo īpaši ogļu) pakāpeniskas izmantošanas pārtraukšanas sociālo un ekonomisko ietekmi un, no otras puses, piedāvāt jaunas iespējas, izmantojot zaļās tehnoloģijas (4.1. nodaļa), vienlaikus risinot tādus jautājumus kā enerģijas pieejamība, subsīdijas fosilajām degvielām, prasmju pilnveide un pārkārtošanās distributīvā ietekme.

Kaut arī ogles nav vienīgā fosilā degviela, tās ir vispiesārņojošākā degviela, kas rada 40 % no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc tās ir būtisks jautājums ES taisnīgas pārkārtošanās centienos, kas jo īpaši vērsti uz valstīm, kuras patērē visvairāk ogļu.

Pēc COP 26 ES kopā ar tās dalībvalstīm Franciju un Vāciju, kā arī starptautiskajiem partneriem ASV un Apvienoto Karalisti īsteno taisnīgas pārkārtošanās partnerību ar Dienvidāfriku, kuras budžets ir 8,5 miljardi ASV dolāru, lai paātrinātu ekonomikas dekarbonizāciju, galveno uzmanību pievēršot pakāpeniskai ogļu izmantošanas pārtraukšanai un valsts sociālās pielāgošanās izmaksu samazināšanai. ES pēta iespēju noslēgt taisnīgas pārkārtošanās partnerības ar citiem partneriem, piemēram, Vjetnamu, Indonēziju un Indiju.

Atbilstoši Ķīnas deklarētajiem mērķiem samazināt atkarību no oglēm un panākt progresu, lai tā līdz 2060. gadam kļūtu oglekļneitrāla, ES un Ķīnas Enerģētikas sadarbības platformā (ECECP) un ikgadējā augsta līmeņa ES un Ķīnas enerģētikas dialogā liela uzmanība tiek pievērsta oglekļa tirgiem, energosistēmām, atjaunīgajiem energoresursiem, energoefektivitātei un sadarbībai uzņēmējdarbībā. ES ir arī izveidojusi darba un sociālās politikas dialogus ar Indiju, Ķīnu un dienvidu kaimiņreģiona valstīm Savienības Vidusjūrai reģionālajā nodarbinātības un darbaspēka platformā. Turklāt ES sniedz atbalstu pakāpeniskai ogļu izmantošanas izbeigšanai Rietumbalkānos un Ukrainā, izmantojot Ogļu ieguves reģionu pārkārtošanās iniciatīvu.

Galvenās darbības:

·paātrināt globālo enerģētikas zaļo pārkārtošanos, veicinot ilgtspējīgas investīcijas un savienojamību, izmantojot Global Gateway;

·sadarboties ar ES partnervalstīm — arī ES kaimiņvalstīm — taisnīgas pārkārtošanās un akmeņogļu izmantošanas izbeigšanas procesā;

·strādāt, lai īstenotu globālo apņemšanos katru gadu piešķirt 100 miljardus ASV dolāru klimatfinansējumam un izmantot ES ieguldījumu, lai atbalstītu zaļu un taisnīgu pārkārtošanos;

·īstenot kopīgu enerģētikas pārkārtošanas partnerību ar Dienvidāfriku un izpētīt iespējas veidot citas globālas partnerības saskaņā ar šo modeli;

·īstenot Ogļu ieguves reģionu pārkārtošanās iniciatīvu Ukrainā un Rietumbalkānos;

·saskaņot un īstenot globālas iniciatīvas, lai izbeigtu subsīdijas fosilajām degvielām, un, lai to panāktu, sadarboties ar valstīm, kuras ir ļoti atkarīgas no enerģijas, ko ražo no oglēm;

·sadarboties ar IEA, IRENA un SDO, lai veicinātu taisnīgu un iekļaujošu pārkārtošanos visā pasaulē.

4.1.Atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju un energoefektivitātes veicināšana partnervalstīs

Lielākajā daļā pasaules reģionu elektroenerģija, ko iegūst, izmantojot vēja un saules enerģiju, pašlaik ir lētākais elektroenerģijas ražošanas veids. Pasaulē, kurā globālā sasilšana būtu ierobežota līdz 1,5 grādiem, atjaunīgie energoresursi 2050. gadā varētu veidot 90 % no pasaulē saražotās enerģijas. Tiek lēsts, ka līdz 2050. gadam atjaunīgās enerģijas tirgus vērtība pasaules tirgos sasniegs 24 triljonus EUR, bet energoefektivitātes tirgus vērtība — 33 triljonus EUR 16 . Pasaules ekonomikai tas paver lielas iespējas.

Atjaunīgās enerģijas pieaugums mainīs globālās energosistēmas dinamiku. Agrāk ogļūdeņražu resursi bija koncentrēti dažās valstīs, taču tagad katrai valstij ir potenciāls attīstīt atjaunīgos energoresursus un piedalīties enerģijas tirdzniecībā. Pašlaik aptuveni 80 % pasaules iedzīvotāju dzīvo valstīs, kas ir enerģijas neto importētājas. Šī situācija mainīsies.

ES, kas rada 9 % no pasaules emisijām, ir ļoti ieinteresēta veicināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu un energoefektivitātes uzlabošanu visā pasaulē. Lai paātrinātu fotoelementu plašāku ieviešanu, Eiropas Komisija kopā ar šo stratēģiju publicē Eiropas saules enerģijas stratēģiju 17 .

Lai efektīvi paplašinātu atjaunīgo energoresursu izmantošanu un palielinātu energoefektivitāti, ir vajadzīga plašāka sistēmiska pieeja, kas ņem vērā elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un patēriņu kopumā. Atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu uzstādīšana ir visefektīvākā, ja tās ir integrētas atvērtos un elastīgos reģionālajos tirgos. ES ir pirmā izveidojusi lielu integrētu enerģijas tirgu, un mūsu pieredze var palīdzēt starptautiskajiem partneriem paātrināt savu pārkārtošanos.

Daudzas Rietumbalkānu, Austrumu partnerības un dienvidu kaimiņreģiona valstis pakāpeniski palielina atjaunīgās enerģijas izmantošanu savā reģionā. Tādas valstis kā Indija un Maroka jau ir noteikušas vērienīgus mērķrādītājus atjaunīgās enerģijas izmantošanai, ko īsteno un vēl vairāk nostiprina saskaņā ar ES un Indijas Tīras enerģijas un klimata partnerību un ES un Marokas Zaļo partnerību. Līdzīgs darbs notiek arī mūsu partnerībā ar Ķīnu (arī attiecībā uz emisiju tirdzniecības sistēmām, kas balstītas uz ES sistēmu).

Godīga un savstarpēja sadarbība ar Āfriku enerģētikas nozarē ir svarīga prioritāte, gan lai nodrošinātu piekļuvi enerģijai 570 miljoniem cilvēku Subsahāras Āfrikā, kuriem pašlaik nav elektrības, gan lai atbalstītu investīcijas ilgtspējīgās energosistēmās un atjaunīgā ūdeņraža tirdzniecībā, tiklīdz būs nodrošinātas vietējās vajadzības. Āfrikas Zaļās enerģijas iniciatīvas mērķis ir līdz 2030. gadam atbalstīt vismaz 50 GW atjaunīgās elektroenerģijas jaudu uzstādīšanu, kas vismaz 100 miljoniem cilvēku nodrošinās piekļuvi elektroenerģijai. Lai sasniegtu šo mērķi, ļoti svarīgi būs piesaistīt privātā sektora investīcijas.

Saskaņā ar iniciatīvu Global Gateway ES mobilizēs 2,4 miljardus EUR dotācijās Subsahāras Āfrikai un 1,08 miljardus EUR Ziemeļāfrikai, lai atbalstītu atjaunīgo enerģiju, energoefektivitāti, taisnīgu pārkārtošanos un vietējo vērtības ķēžu zaļināšanu. Tādējādi tiks atbalstīts arī Āfrikas Savienības Zaļās atveseļošanas rīcības plāns, kura mērķis ir līdz 2030. gadam palielināt atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu par vismaz 300 GW.

Atjaunīgo energoresursu izmantošanas paātrināšanās visā pasaulē sniedz arī iespēju stiprināt tirdzniecības attiecības. Lielākajai daļai pasaules valstu, lai attīstītu vietējo atjaunīgo energoresursu potenciālu, ir nepieciešama piekļuve inovatīvām tehnoloģijām, zināšanām un kapitālam, un ES zaļo tehnoloģiju nozarei ir labas iespējas kļūt par partneri šajos centienos. Pusi pasaules vēja enerģijas saražo ar Eiropā ražotām turbīnām. ES uzņēmumi ir līderi svarīgos fotoelementu, ūdeņraža un siltumsūkņu nozares segmentos, un, pateicoties Eiropas Akumulatoru aliansei, akumulatoru tehnoloģiju jomā tie tuvojas Āzijas valstīm.

Lai zaļo tehnoloģiju nozare varētu attīstīties un turpināt izaugsmi, tai nepieciešams stabils tiesiskais regulējums, godīga konkurence, pietiekamas investīcijas un vienlīdzīgi fiskālie nosacījumi — tas ir vienlīdz svarīgi un izdevīgi gan ES, gan vietējiem uzņēmumiem. Ārējai enerģētikas politikai ir jāstrādā roku rokā ar ES rūpniecības un tirdzniecības politiku, nodrošinot mūsu rūpniecībai piekļuvi tirgum un risinot problēmas ar brīvās tirdzniecības nolīgumu un to izpildes pasākumu palīdzību.

Pastāvīga uzmanība jāpievērš starpuzņēmumu attiecību veidošanai: ES un ASV Enerģētikas padomes organizētie uzņēmumu tīklošanās pasākumi, no kuriem pēdējais bija veltīts atkrastes vējparkiem, ir paraugs, kas būtu jāatkārto. Visā Āzijā (piemēram, Korejas Republikā un Taivānā) ir izveidoti pasākumi, lai ES zaļo tehnoloģiju uzņēmumiem piedāvātu jaunas uzņēmējdarbības iespējas.

Lai varētu iekļūt jaunos tirgos, svarīgi ir arī riska mazināšanas un eksporta kredītu instrumenti. ES tīro tehnoloģiju uzņēmumi arvien vairāk konkurē ar ārvalstu uzņēmumiem, kas saņem tiešu finansiālu atbalstu no savām valdībām. Komisija izstrādās ES eksporta kredītu stratēģiju, kas dos labumu zaļo tehnoloģiju uzņēmumiem, lai uzlabotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES uzņēmumiem trešo valstu tirgos. Komisija arī cenšas grozīt ESAO noteikumus, lai vēl vairāk stimulētu eksporta kredītu atbalstu klimatam draudzīgām tehnoloģijām.

Galvenās darbības:

·paātrināt atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes plašāku izmantošanu visā pasaulē, arī Rietumbalkānos, Āfrikā, Vidusjūras reģionā un Indijas un Klusā okeāna reģionā;

·īstenot abpusēji izdevīgo ES un Āfrikas Zaļās enerģijas iniciatīvu;

·atbalstīt zaļo pārkārtošanos Centrālāzijā, izmantojot reģionālo Eiropas komandas iniciatīvu vides/enerģijas/ūdens jomā;

·palielināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu pilsētās un lauku pašvaldībās, piemēram, īstenojot iniciatīvas “Misija — inovācija” misiju “Pilsētu pārkārtošanās”;

·veicināt tīro tehnoloģiju attīstību saistībā ar ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomi;

·izstrādāt ES eksporta kredītu stratēģiju.

4.2.Sadarbība pētniecībā un tehnoloģiju izstrādē

Daudzas no tehnoloģijām, kas nepieciešamas, lai panāktu pasaules ekonomikas pilnīgu dekarbonizāciju, vēl nav pilnībā izstrādātas vai spējīgas konkurēt ar siltumenerģiju un elektroenerģiju, ko iegūst no fosilajām degvielām. Starptautiskā sadarbība ir būtiska, lai paātrinātu zaļās enerģijas inovāciju un ieviešanu, vienlaikus samazinot izmaksas, jo īpaši attiecībā uz atjaunīgo enerģiju un ūdeņradi. Citas inovācijas virzītam pārkārtošanās procesam svarīgas pētniecības jomas ir viedu, kiberdrošu un elastīgu elektrotīklu, ilglaicīgas enerģijas uzglabāšanas risinājumu, ilgtspējīgu izejvielu, mazu modulāru reaktoru un ilgtspējīgas degvielas rūpniecības un transporta vajadzībām izstrāde.

Tā kā atjaunīgā enerģija un ūdeņradis nevarēs aizstāt visas fosilās degvielas energoresursu struktūrā, būs nepieciešama arī oglekļa piesaiste, jo īpaši rūpniecības nozarēs, kurās elektrifikācija vai uz ūdeņradi balstītas iespējas nav rentablas. ES sadarbosies ar kaimiņvalstīm un citām valstīm, lai pasaules tirgos ieviestu inovatīvus bezpatēriņa energoefektivitātes risinājumus, kā arī tādas tehnoloģijas kā oglekļa uztveršana, izmantošana un uzglabāšana.

ES turpinās atbalstīt starptautisko sadarbību un daudzpusējas iniciatīvas saskaņā ar tās globālo pieeju pētniecībai un inovācijai 18 . Komisija nodrošinās līdzekļus starptautiskai sadarbībai no ES pētniecības un inovāciju publiskās finansēšanas programmas “Apvārsnis Eiropa”. ES arī pastiprinās iesaisti galvenajās starptautiskajās iniciatīvās, piemēram, “Misija — inovācija” un Ministru sanāksmē tīras enerģijas jomā, lai kopīgi izstrādātu nākotnes zaļās enerģijas risinājumus.

Galvenās darbības:

·attīstīt oglekļa sekvestrēšanas un uzglabāšanas metodes līdz stadijai, kad tās ir dzīvotspējīgas tirgū, arī sadarbībā ar Norvēģiju;

·turpināt ES un Āfrikas Savienības ilgtermiņa kopīgo pētniecības un inovācijas partnerību atjaunīgās enerģijas jomā un paplašināt tās darbības jomu, iekļaujot tajā atjaunīgo ūdeņradi.

4.3.Piekļuves nodrošināšana kritiski svarīgām izejvielām

ES ir apņēmības pilna izbeigt savu atkarību no Krievijas energoresursiem, un tā ir tikpat apņēmības pilna izvairīties no jaunas atkarības nākotnē. Samazinoties pieprasījumam pēc fosilās degvielas, arvien lielākais pieprasījums pēc izejvielām, arī retzemju elementiem un metāliem, varētu radīt jaunas piegādes problēmas enerģētikas pārkārtošanas gaitā. Kā liecina prognožu pētījums par kritiski svarīgām izejvielām stratēģiskās tehnoloģijās un nozarēs ES, laikā līdz 2050. gadam ievērojami pieaugs gan pieprasījums pēc kritiski svarīgām izejvielām, kas nepieciešamas mazoglekļa enerģētikas nozarē, gan to izmaksas. ES šajā nozarē galvenokārt ir atkarīga no retzemju elementiem, litija, magnija, niobija, germānija, borātiem un skandija, no kuriem dažus nav iespējams sagādāt vietējā tirgū 19 .

Lai turpinātu enerģētikas pārkārtošanas procesu, ES uzņēmumiem būs nepieciešams iegādāties šos materiālus izejvielu tirgos ar ierobežotu piedāvājumu vai ilgtermiņā tos aizstāt ar jauniem rūpnieciskiem procesiem. Iespējamie risinājumi, lai nākotnē mazinātu ES atkarību šajā stratēģiskajā jomā, ietver turpmāku globālo piegādes ķēžu diversifikāciju, energoefektivitātes pasākumu noteikšanu par prioritāti, ilgtermiņa investīciju stimulēšanu jaunās ieguves un rafinēšanas darbībās ES teritorijā, kā arī apritīguma plašāku ieviešanu, lai nodrošinātu, ka izejvielas pēc iespējas ilgāk tiek saglabātas ekonomikā un atkritumi tiek reciklēti.

Komisija pastiprinās darbu pie kritiski svarīgu izejvielu piegādes un sagatavos tiesību akta priekšlikumu. Šīs iniciatīvas mērķis būs stiprināt Eiropas vērtības ķēdi, apzinot minerālresursus un izejvielu projektus, kas ir Eiropas stratēģiskajās interesēs, un vienlaikus nodrošinot augstu vides aizsardzības līmeni 20 .

ES jau ir izveidojusi ilgtspējīgas izejvielu vērtības ķēdes partnerības ar Kanādu un Ukrainu. Lai vēl vairāk diversificētu piegādes ķēdes, Komisija strādā pie tā, lai, izmantojot tirdzniecības nolīgumus vai saprašanās memorandus, izveidotu papildu savstarpēji izdevīgas izejvielu vērtības ķēdes partnerības Āfrikā (piemēram, Namībijā), Latīņamerikā, Rietumbalkānos un ar Austrāliju.

Vismaz vidējā termiņā, lai nodrošinātu noturību, svarīga būs piekļuve pienācīgi diversificētām piegādēm no starptautiskajiem tirgiem. ES tirdzniecības politikai šajā ziņā ir būtiska nozīme, jo tā nodrošina brīvu piekļuvi piegādēm un novērš tirgus izkropļojumus, izstrādājot un īstenojot tirdzniecības nolīgumus. Svarīga loma šajā ziņā ir ES brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) nodaļām par enerģētiku un izejvielām.

Galvenās darbības:

·izveidot savstarpēji izdevīgas izejvielu vērtības ķēdes partnerības, kas aptver ne tikai Ukrainu un Kanādu;

·stiprināt sadarbību ar Norvēģiju par izejvielu vērtības ķēdēm ES un Norvēģijas Zaļās alianses ietvaros;

·pastiprināt ES ekonomikas un tirdzniecības politikas instrumentu izmantošanu, lai nodrošinātu netraucētu piekļuvi starptautiskajiem tirgiem;

·veicināt resursefektivitāti un apritīgumu visā pasaulē, jo īpaši ar produktu dizaina pasākumiem 21 ;

·sadarboties ar starptautiskām organizācijām, piemēram, ESAO, IEA un IRENA, lai attīstītu enerģētikas pārkārtošanas procesā izmantoto kritiski svarīgo izejvielu piegādes ķēdes.

5.Jaunās globālās energosistēmas pamatu veidošana

5.1.Izveidoto alianšu stiprināšana un jaunu partnerību veidošana

Jaunā globālā energosistēma nenozīmē tikai fosilo degvielu aizstāšanu ar atjaunīgajiem energoresursiem — tā būs fundamentāli un strukturāli atšķirīga no pašreizējās. Tās darbības pamatā būs sadarbība un partnerības. ES, cenšoties īstenot globālo zaļo pārkārtošanos, uzrunās, uzklausīs un sadarbosies ar visu pasauli.

IRENA: energoproduktu tirdzniecības struktūras izmaiņas, 2020.–2050. gads

ES turpinās sadarboties ar ASV, ar ko prioritātes ir labi saskaņotas visā enerģētikas politikas spektrā. ES un ASV Enerģētikas padomē un starptautiskos forumos ES centīsies panākt pozitīvas pārmaiņas pasaules enerģētikā. Attiecības ar Kanādu enerģētikas jomā ir kļuvušas ievērojami dinamiskākas, par pamatu izmantojot jau esošo augsta līmeņa dialogu enerģētikas jomā.

Gan austrumu, gan dienvidu kaimiņreģioniem arī turpmāk būs būtiska nozīme ES. Būs jānostiprina un jāpārskata attiecības enerģētikas jomā ar Austrumu partnerības valstīm, vienlaikus saglabājot fokusu uz ilgtspējīgu enerģētisko drošību un enerģētikas zaļo pārkārtošanos, ņemot vērā saistības, kas tika uzņemtas sestajā Austrumu partnerības samitā 2021. gada decembrī. Noturība, enerģētiskā drošība un zaļā pārkārtošanās ir vienlīdz svarīga gan Ukrainai, Moldovai un Rietumbalkānu valstīm, gan arī ES, tāpēc šie ir prioritāri jautājumi. Būtu jāturpina sadarbība ar Turciju dekarbonizācijas jomā, lai nodrošinātu Turcijas tiesiskā regulējuma saskaņošanu ar ES tiesību aktu kopumu, arī izmantojot Turcijas Investīciju platformu.

Dienvidu kaimiņreģionā būtu jāizstrādā kopēja Vidusjūras reģiona enerģētikas politika, pamatojoties uz 2021. gada jūnijā pieņemto Savienības Vidusjūrai ministru deklarāciju. ES atbalstīs reģionālo sadarbību Vidusjūras austrumu un dienvidu reģionā enerģētikas pārkārtošanas jomā un atjaunīgās enerģijas potenciāla pilnīgākā izmantošanā. ES turpinās sadarboties dekarbonizācijas jomā, arī attiecībā uz metāna emisijām, ar visiem fosilo degvielu piegādātājiem reģionā, piemēram, Ēģipti, Izraēlu un Alžīriju.

Āfrika ir nozīmīgs ES partneris. Papildus sadarbības politikas mērķiem ir gaidāma ciešāka sadarbība ar Āfrikas valstīm tirdzniecības un investīciju jomā, jo tās arvien vairāk kļūst par strauji augošiem zaļās enerģijas tehnoloģiju tirgiem. Āfrikas valstis var arī veicināt ES enerģētisko drošību — pašlaik ar naftas un LNG piegādēm, savukārt nākotnē — ar zaļā ūdeņraža un atjaunīgo degvielu, kā arī enerģētikas zaļajai pārkārtošanai kritiski svarīgu izejvielu piegādi.

ES turpinās sadarboties ar tādiem partneriem kā Norvēģija, Japāna, Austrālija, Čīle, Apvienotā Karaliste un citi, lai īstenotu enerģētikas pārkārtošanu un savstarpēji svarīgas prioritātes. ES pašlaik risina sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Austrāliju. Tā kā Austrālija nākotnē būs nozīmīga zaļā ūdeņraža ražotāja, attiecību stiprināšanai enerģētikā ir jābūt prioritātei. Paredzams, ka arī Čīle nākotnē kļūs par lielu zaļā ūdeņraža ražotāju, kā arī piegādās kritiski svarīgas izejvielas, piemēram, litiju.

ES un Indijas Tīras enerģijas un klimata partnerības ietvaros ES pastiprinās sadarbību ar Indiju enerģētikas jomā, lai atbalstītu atjaunīgo energoresursu izmantošanas paātrināšanu un strauju Indijas rūpniecības dekarbonizāciju. ES atbalstīs kopīgus pasākumus atkrastes vēja un saules enerģijas nozarēs un to integrāciju, izmantojot viedus energotīklus.

ES turpina sadarboties ar Ķīnu, lai panāktu dekarbonizāciju, reformētu elektroenerģijas tirgu un padarītu energosistēmu efektīvāku un lietderīgāku. Sadarbība būs vērsta uz emisiju tirdzniecības sistēmām, elektroenerģijas sistēmām, tīklu modelēšanu, energoefektivitātes finansēšanu un sadarbību uzņēmējdarbības jomā.

Kā izklāstīts kopīgajā paziņojumā par partnerību ar Persijas līča valstīm 22 , ES cieši sadarbosies ar Persijas līča valstīm, lai veicinātu enerģētikas zaļo pārkārtošanos, ieskaitot investīcijas dienvidu kaimiņreģionā. Lai labāk strukturētu sadarbību ar Persijas līča valstīm, Komisija ierosināja rīkot ikgadējas ministru sanāksmes par zaļo pārkārtošanos, ko papildinātu ar saistītām privātā sektora iniciatīvām.

Centrālāzija ir nozīmīgs un resursiem bagāts reģions. Izmantojot reģiona potenciālu saules, vēja un hidroenerģijas jomā, ES veicinās Centrālāzijas enerģētikas nozares reformas un pārkārtošanos uz mazoglekļa ekonomiku, kā arī sadarbību ar tādām valstīm kā Kazahstāna attiecībā uz kritiski svarīgām izejvielām.

5.2.Ģeopolitika un globālā enerģētikas arhitektūra

Krievijas iebrukums Ukrainā ir spilgts atgādinājums tam, ka pasaulē valda liela ģeopolitiska un ekonomiska sāncensība. Ja netiks panākts līdzsvars, attiecības starp lielvarām var kļūt arvien konfrontējošākas un vienpusējākas, radot konkurējošus redzējumus un programmas.

Globālā enerģētikas zaļā pārkārtošanās var palīdzēt ES sasniegt tās plašākos ģeopolitiskos mērķus — pastiprinātu noturību un atvērtu stratēģisko autonomiju. Eiropas Komisija un Augstais pārstāvis veicinās ES enerģētikas mērķu sasniegšanu, stiprinot enerģētikas diplomātijas lomu ārpolitikā un drošības politikā. Lai to paveiktu, būs jāstiprina uzraudzības mehānismi, jāsagatavo prognozes un jānovērtē tas, kā globālās enerģētikas pārkārtošana stratēģiski ietekmēs partnervalstis.

Lai efektīvi risinātu globālās enerģētikas pārkārtošanas problēmas, ir nepieciešama uzticēšanās un sadarbība starptautiskajā sabiedrībā. ES pastiprinās savu daudzpusējo rīcību, lai atbalstītu ES mērķus un globālās saistības, pamatojoties uz noteikumos balstīta un efektīva multilaterālisma principiem, kas izklāstīti 2021. gada kopīgajā paziņojumā par ES ieguldījuma stiprināšanu uz noteikumiem balstītā multilaterālismā 23 . Ir nepieciešamas ciešākas partnerības ANO, G20 un G7 ietvaros un ciešāka sadarbība ar starptautiskajām finanšu iestādēm.

Daudzpusējām enerģētikas organizācijām un forumiem, piemēram, IRENA, IEA, Enerģētikas kopienai, Starptautiskajai Saules enerģijas aliansei, Ministru sanāksmei tīras enerģijas jomā, “Misija — inovācija”, Pasaules pilsētu mēru paktam par klimatu un enerģētiku, ir liela nozīme enerģētikas pārkārtošanas veicināšanā pasaulē. Dažām organizācijām, piemēram, Enerģētikas hartai, ir steidzami nepieciešama padziļināta modernizācija, lai tās saskaņotu ar 2050. gada mērķiem, un ES ar to aktīvi nodarbojas. Ja Enerģētikas hartas līgumu neizdosies pietiekami reformēt, ES apsvērs iespēju izstāties no tā.

ES turpinās atbalstīt to, lai starptautiskajās iestādēs būtu plašāk pārstāvētas jaunietekmes valstis un jaunattīstības valstis. ES kopā ar dalībvalstīm, īstenojot Eiropas komandas pieeju, arvien vairāk veicinās vadošas lomas uzņemšanos un iekļaujošu lēmumu pieņemšanu, vairāk piedaloties attiecīgo organizāciju vadības struktūrās. ES būtu arī jāapsver ieguvumi, ko sniedz tās kolektīvās klātbūtnes palielināšana līdz pilntiesīgai dalībai enerģētikas forumos, kas tiek uzskatīti par svarīgiem un stratēģiski nozīmīgiem, lai sekmētu Eiropas zaļā kursa un šīs stratēģijas īstenošanu.

Turklāt ES pastiprinās sadarbību daudzpusējās un reģionālās organizācijās un centīsies ciešāk sadarboties ar Savienību Vidusjūrai, Āfrikas Savienību un tās aģentūrām, Latīņamerikas Enerģētikas organizāciju (OLADE) un Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju (ASEAN), lai risinātu kopīgas problēmas un strādātu kopā starptautiskā līmenī.

Galvenās darbības:

·regulāri sekot līdzi, kāda ir zaļās pārkārtošanās ģeopolitiskā ietekme;

·sākt pārskatīt ES iesaisti starptautiskajos enerģētikas forumos, kas ir svarīgi globālajam enerģētikas pārkārtošanas procesam;

·pastiprināt enerģētikas diplomātiju ES un dalībvalstu ārpolitikā.

6.Secinājumi

Šis ir izšķirošs laiks pasaules enerģētikas politikai. Klimata pārmaiņas, ģeopolitiskās pārmaiņas, tehnoloģiju attīstība un pieaugošais globālais pieprasījums pēc enerģijas rada sarežģītu un strauji mainīgu vidi, un mūsu energosistēmām un attiecībām ir jāpielāgojas tai.

Turklāt Krievijas iebrukumam Ukrainā ir tālejoša ietekme ne tikai uz ES, bet arī uz visas pasaules enerģētisko drošību. Krievijas rīcība ir izraisījusi nepieredzētu cenu svārstīgumu enerģijas tirgos un akcentējusi vajadzību pēc partnerībām, kas balstītas uz uzticēšanos un kopīgiem ilgtermiņa mērķiem.

Enerģētikas zaļā pārkārtošanās ir vienīgais veids, kā vienlaikus nodrošināt ilgtspējīgu, drošu un cenas ziņā pieejamu enerģiju visā pasaulē. Lai šī pārkārtošanās būtu veiksmīga, tai jābūt sociāli taisnīgai un godīgai, nevienu neatstājot novārtā. Tas nozīmē ne tikai pakāpeniski atteikties no fosilās degvielas un novecojušas prakses, bet arī pakāpeniski ieviest zaļo enerģiju, inovatīvas tehnoloģijas, labāk funkcionējošus tirgus un aprites ekonomiku. Iespējamie nākotnes riski un atkarības ir jārisina jau tagad.

Pārkārtošanās ir iespēja ES un tās partneriem kopīgi veidot jaunu energosistēmu, kas ir ilgtspējīgāka, vienlīdzīgāka un vairāk balstīta uz sadarbību. Šajā paziņojumā izklāstīta ES stratēģija šā mērķa sasniegšanai.

(1)

2021. gadā vairāk nekā 40 % no ES kopējā gāzes patēriņa veidoja gāze no Krievijas: tie ir aptuveni 155 miljardi kubikmetru, no kuriem 15 miljardi kubikmetru tiek piegādāti sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) veidā.

(2)

  Eiropas Komisijas un Amerikas Savienoto Valstu kopīgs paziņojums par Eiropas enerģētisko drošību .

(3)

  Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas un Kanādas premjerministra Džastina Trudo kopīgais paziņojums .

(4)

 46 miljardi kubikmetru gadā ir IEA bāzes aplēse, kas balstīta uz paraugprakses pieņēmumiem.

(5)

  Eiropas energoinfrastruktūras regula .

(6)

Krievu valodā saīsinājums VVER nozīmē “ūdens–ūdens enerģētiskais reaktors”.

(7)

 EURATOM 2021.–2022. gada darba programmas grozījumos tiks iekļauta jauna darbība, lai palielinātu ES enerģijas piegādes drošību, pētot alternatīvu, ārpus Krievijas iegūtu degvielu Krievijas projektētiem reaktoriem ES un Ukrainā.

(8)

 Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) lēš , ka “tehniski ir iespējams izvairīties no aptuveni trim ceturtdaļām no pašreizējām metāna emisijām, ko rada naftas un gāzes ieguves darbības pasaulē. Vēl būtiskāk ir tas, ka aptuveni 40 % no pašreizējām metāna emisijām varētu novērst bez neto izmaksām”.

(9)

  ES metāna emisiju samazināšanas stratēģija (COM/2020/663 final) .

(10)

  Globālais metāna emisiju mazināšanas solījums .

(11)

  Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferences (2022) Tirdzniecības un attīstības ziņojums par 2021. gadu, marta atjauninājums.

(12)

  Apvienoto Nāciju Organizācija — Kara Ukrainā globālā ietekme uz pārtikas, enerģētikas un finanšu sistēmām , 2022. gada aprīlis.

(13)

  Apvienoto Nāciju Organizācija — Globālā reaģēšanas grupa krīzes situācijās .

(14)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Palīdzība Ukrainai un tās atjaunošana, COM/2022/233.

(15)

  Pasaules enerģētikas pārkārtošanas perspektīvas: 1,5 °C ceļš .

(16)

  IRENA, Globālā enerģētikas pārkārtošana: ceļvedis līdz 2050. gadam, 2019. g .

(17)

Eiropas saules enerģijas stratēģija, COM/2022/221.

(18)

  Paziņojums par globālo pieeju pētniecībai un inovācijai (COM(2021) 252 final) .

(19)

  Kritiski svarīgas izejvielas stratēģiskām tehnoloģijām un nozarēm ES, prognožu pētījums, 2020. g.

(20)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Plāns REPowerEU, COM/2022/230.

(21)

  Pasākumi, kuru mērķis ir ilgtspējīgus produktus padarīt par normu ES .

(22)

Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Stratēģiskā partnerība ar Persijas līča valstīm”, (JOIN/13/2/2022).

(23)

  Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par ES ieguldījuma stiprināšanu uz noteikumiem balstītā multilaterālismā , (JOIN/2021/3 final).