Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Mērķi un instrumenti viedai lauku Eiropai”

(2023/C 188/04)

Ziņotājs:

Radim SRŠEŇ (CZ/PPE), Dolní Studénky pašvaldības mērs

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

Pārvaramie izaicinājumi

atkārtoti pauž atbalstu ilgtermiņa redzējumam par ES lauku apvidiem līdz 2040 (1), kas atbalstīs teritoriālo kohēziju un radīs jaunas iespējas piesaistīt inovatīvus uzņēmumus, nodrošināt piekļuvi kvalitatīvām darbvietām, veicināt jaunas un labākas prasmes, nodrošināt labāku infrastruktūru un pakalpojumus un stiprināt ilgtspējīgas lauksaimniecības un dažādotas saimnieciskās darbības nozīmi;

uzskata, ka oglekļneitralitātes panākšana līdz 2050, izmantojot Eiropas zaļo kursu, būtiski sekmēs Eiropas sabiedrības labklājības pieaugumu, labu dzīves apstākļu saglabāšanu Eiropas Savienībā un atbalstu inovācijai, kas palīdzēs sasniegt šo mērķi un nodrošinās ES konkurētspēju pasaules mērogā;

atzīst, ka Covid-19 pandēmija un Krievijas agresija pret Ukrainu liecina, ka ir ārkārtīgi vajadzīgs veidot noturību visos ES līmeņos – pašvaldībās, pilsētās, reģionos un dalībvalstīs;

uzskata: lai sasniegtu galvenos Eiropas mērķus, ir būtiski īstenot vairākas sektorālas un transversālas stratēģijas un vairākus politikas virzienus (2), kas nodrošina zaļās un digitālās pārkārtošanās divējādo mijietekmi jaunajā ģeopolitiskajā kontekstā; (3)

Lednices deklarācijas garā (4) pauž pārliecību, ka visi šie plāni, darbības un atbalsts var palīdzēt sasniegt kopīgu mērķi tikai tad, ja tie tiek īstenoti holistiski un visu ES iedzīvotāju un visas ES teritorijas labā, izmantojot visus pieejamos ES līdzekļus, politikas virzienus un instrumentus;

pauž pārliecību, ka lauku apvidi ir jāvērtē kā telpa, bez kuras nav iespējams panākt ES ilgtspējīgu attīstību ilgtermiņā saskaņā ar iepriekš minētajiem mērķiem;

uzsver, ka viedo ciematu koncepcija ir novatoriska ES politika un lauku attīstības instruments, kas var sekmēt centienus sasniegt būtisku ilgtermiņa redzējumā par ES lauku apvidiem izvirzītu mērķi, proti, atjaunot lauku apvidus;

Pašreizējais stāvoklis – mūsu neaizsargātības liecība

atzīst ES neaizsargātību visos trijos ilgtspējīgas attīstības pīlāros – sabiedrībā, vidē un ekonomikā;

uzsver, ka lauku apvidi veido 80 % no ES teritorijas un tajos dzīvo 30 % ES iedzīvotāju;

10.

atzīst dzīves apstākļu atšķirības starp lauku un pilsētu teritorijām;

11.

apzinās riskus, ko rada iespējamā enerģijas nesaņemšana no avotiem trešās valstīs, augsta augsnes erozija vairākās ES valstīs un iespējamais ūdens trūkums;

12.

uzsver nepieciešamību pielāgot ES teritoriju klimata pārmaiņām, nodrošināt bioloģisko daudzveidību, kā arī paplašināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu;

13.

norāda, ka daudzas no šīm pamatproblēmām, ar kurām saskaras ES, nevar atrisināt citādi, kā vien lauku apvidiem sniedzot pienācīgu atbalstu, kas joprojām nav pietiekams;

14.

pauž bažas par to, ka trūkst piekļuves digitalizācijai, pastāv trūkumi infrastruktūras un pakalpojumu ziņā un ka tas ierobežo lauku apvidu ekonomisko attīstību. Lai saglabātu dinamisku lauku vidi, ir jānodrošina apstākļi tāldarbam un uzņēmumiem, lai tie varētu izveidoties un darboties ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pilsētu teritorijās. Stabila un kvalitatīva savienojamība dotu iespēju gan augsto tehnoloģiju, datu ietilpīgiem uzņēmumiem, gan ražošanas nozarēm darboties mazapdzīvotos apgabalos. Pašlaik savienojamības ziņā pastāv būtiskas atšķirības, un lauku teritorijas un mazapdzīvotas teritorijas ir tālu atpalikušas no pilsētu teritorijām un pilsētām. Iespēja sniegt sociālos pakalpojumus, izmantojot platjoslas vai mobilos tīklus, pašvaldībām un reģioniem ir ļoti svarīga, un šajā saistībā ir vajadzīgs labāks pārklājums un lielāks tīkla pārraides ātrums. Pašvaldībās ar vāju savienojamību iedzīvotāji ir pakļauti digitālās atstumtības riskam;

15.

atkārtoti norāda, ka digitalizācijas ietekmē darba tirgus būtiski mainās un ka 2040; 40 % ES iedzīvotāju darbspējīgā vecumā būs augstākā izglītība (5) un darba tirgū dominēs “digitālā” paaudze Y un Z;

16.

pauž pārliecību, ka viedo ciematu koncepcijas īstenošanas piemēri liecina, ka šis jaunais pārmaiņu instruments ir svarīgs, jo paver iespēju piemērot holistisku pieeju cilvēkiem un teritorijai (6), savienojot viedās pašvaldības, viedās pilsētas un viedos reģionus viedā Eiropas Savienībā;

Aicinājums rīkoties

17.

pauž pārliecību, ka ES labklājība ir atkarīga no visas tās teritorijas kvalitātes un no salīdzināmu dzīves apstākļu radīšanas visiem tās iedzīvotājiem visās ES daļās neatkarīgi no vecuma grupas, izglītības līmeņa un sociālā statusa;

18.

tāpēc aicina Eiropas Komisiju un likumdevējus pieņemt holistisku ES attīstības redzējumu, kurā atzīts, ka lauku apvidu attīstība ir ļoti svarīga visiem ES iedzīvotājiem;

19.

aicina ES iestādes, dalībvalstis un reģionus pilnībā izmantot viedo ciematu koncepcijas potenciālu, to uzskatot par jaunu un inovatīvu Eiropas politikas un lauku apvidu attīstības instrumentu; digitālā un tehnoloģiskā pārveide rada jaunas problēmas un iespējas arī lauku apvidos nodrošināt augstāku dzīves un pakalpojumu kvalitāti. Šie pārkārtošanās procesi rada jaunas iespējas vairot lauku ekonomikas daudzveidību un uzlabot darba tirgus pieejamību. Tādējādi tie var palīdzēt risināt pašreizējās demogrāfiskās problēmas, noturēt jauniešus lauku apvidos un novērst iedzīvotāju skaita samazināšanos un intelektuālā darbaspēka emigrāciju;

20.

aicina Eiropas un dalībvalstu līmenī sniegt lielāku atbalstu lauku apvidiem, lai varētu attīstīt viedos ciematus un funkcionējošas saiknes starp pilsētām un laukiem – īpaša uzmanība jāpievērš kalnu, pierobežas, tālākajiem, ekonomiski, sociāli un demogrāfiski apdraudētiem lauku apvidiem un salām, kas visi ir uzskatāmi par īpaši neaizsargātiem –, panākot, ka laukos dzīves apstākļi ir pēc iespējas pielīdzināmi dzīves apstākļiem pilsētu teritorijās, un lai lauku teritorijas tiktu uzskatītas par kultūras teritoriju, ko pārvalda viedi ciemati ar daudzveidīgu ekonomiku, kuras neatņemama un nozīmīga daļa ir lauksaimniecība;

21.

uzskata, ka ar visām ES politikām būtu jāveicina šo teritoriju pievilcība un jāaizsargā to dzīves kvalitāte un lauku iedzīvotāji, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi pamatpakalpojumiem un iespējām. Tas attiecas ne tikai uz kohēzijas politiku, bet arī uz ES lauksaimniecības, vienotā tirgus, konkurences, vides un enerģētikas politiku, un būtu jāņem vērā centienu sasniegt Eiropas mērķus radītās mainīgās tehnoloģiskās iespējas un pārmaiņas sabiedrībā;

22.

ierosina viedo ciematu izveidē piemērot septiņus principus:

—	virziena maiņas principu, kas paredz, ka mainīgie tehnoloģiskie rīki ļauj cilvēkiem strādāt attālināti no mājām vai no savas kopienas un saņemt pakalpojumus mājās,

—	īsu attālumu principu, kas veicina vietējo ražošanu un patēriņu, izmantojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus (7),

—	cilvēku un kopienu, vietējās ekonomikas un vides noturības principu,

—	principu par vienu risinājumu, kas rada vairākus līdzvērtīgus rezultātus, t. i., holistisku pieeju,

—	sadarbības principu, lai rastu efektīvus risinājumus, izveidojot saikni starp pašvaldībām tādu kopīgu interešu jautājumu risināšanai, kas pārsniedz reģionu administratīvās robežas,

—	kohēzijas un papildināmības principu, saskaņā ar ko viedie ciemati un viedās pilsētas viedajos reģionos tiek attīstīti, teritorijā izmantojot gan horizontālu, gan vertikālu sadarbību, un saskaņā ar ko tiek izlīdzinātas iespējas un mazināta spriedze,

—

principu “uz faktiem balstīta lēmumu pieņemšana”, kuras pamatā ir atvērti dati un procedūru pārredzamība: dati, kas iegūti ar publisku avotu atbalstu, ir pieejami publiskajai pārvaldei, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, lai rastu jaunus risinājumus, kuri palīdz radīt labus apstākļus cilvēku dzīvei, kopienām un uzņēmējdarbībai;

23.

uzskata: lai īstenotu šādu pieeju, būs vajadzīgi vairāki jauni risinājumi, kas pielāgoti dažādiem reģioniem un konkrētiem lauku apvidiem, un tas nozīmē arī ievērojamu atbalstu inovācijai, pētniecībai un izstrādei gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī;

24.

norāda, ka ir svarīgi sniegt pakalpojumus visiem iedzīvotājiem visās ES vietās noteiktā laika posmā, kas jānosaka, pamatojoties uz atsevišķu lauku apvidu īpatnībām. Būs nepieciešams atbalsts pētniecībai un attīstībai visās dzīves jomās mainīgā un viedā lauku vidē;

25.

aicina nodrošināt, ka infrastruktūra tiek būvēta atbilstoši šim kritērijam, ņemot vērā to, ka ceļu un dzelzceļa transporta infrastruktūras attīstība ir tikpat svarīga kā 5G tīklu un saistītās digitālās infrastruktūras attīstība;

26.

aicina sniegt intensīvu atbalstu lauku apvidiem, lai izpildītu I politikas programmu 2030. gadam (8), it īpaši stiprinot digitālās prasmes un izglītību, drošu un ilgtspējīgu digitālo infrastruktūru, uzņēmumu digitālo pārveidi un sabiedrisko pakalpojumu digitalizāciju. Komiteja atzinīgi vērtē lauku apvidu minēšanu Eiropas deklarācijā par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei (9);

27.

uzsver, ka jānovērš digitāli atstumtu kopienu un digitāli atstumtu apdzīvotu vietu rašanās, lai nepadziļinātu atšķirības sabiedrībā;

28.

aicina izmantot visus reālos pieejamos atjaunīgos energoresursus, kas varētu būt iespējami attiecīgajā teritorijā, un masveidā atbalstīt enerģijas ražošanas un patēriņa lokalizāciju (ražojošo patērētāju attīstību);

29.

aicina atbalstīt energoefektīvu mājokļu būvniecību un atjaunošanu lauku apvidos, lai radītu labus apstākļus esošajiem iedzīvotājiem un veicinātu papildu cilvēku ierašanos;

30.

aicina radīt labākus apstākļus diversificētu mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai un jaunuzņēmumu dibināšanai, lai tie lauku apvidos kļūtu par viedu pašvaldību attīstības dabisku elementu;

31.

uzskata, ka jaunuzņēmumu ciematu iniciatīva ir svarīga daļa viedo ciematu ekonomiskā pīlāra attīstībā;

32.

uzsver, ka pārdomātas specializācijas stratēģiju īstenošana ir vienlīdz svarīga inovācijai Eiropas Savienībā, tostarp lauku apvidos;

33.

aicina attīstīt labu pārvaldību, tostarp digitālu publisko pārvaldi, kas dos lauku apvidu iedzīvotājiem iespēju attālināti piekļūt pašvaldību, reģionālajiem un valsts pakalpojumiem. Šie centieni jāpapildina ar administratīvo vienkāršošanu;

34.

aicina nodrošināt, ka izglītība ir pieejama visām vecuma grupām gan klātienē, gan attālināti, kā arī izveidot kopienas centrus, kas sniedz dažādus pakalpojumus, sākot ar bibliotēkas pakalpojumiem un beidzot ar sociālajiem pakalpojumiem;

35.

aicina decentralizēt, savstarpēji savienot un organizēt kvalitatīvu veselības aprūpi un sociālo aprūpi, lai cilvēki varētu dzīvot savās mājās visu mūžu;

36.

norāda, ka ir ļoti lietderīgi attīstīt telemedicīnas iespējas un kopumā e-veselības jomu, kā arī jaunus virzienus (piemēram, virtuālo realitāti), kas var palīdzēt vairākās jomās, sākot ar profesionālo izglītību un beidzot ar sociālo aprūpi;

37.

aicina izveidot integrētu glābšanas sistēmu, kas darbotos ne tikai atsevišķās dalībvalstīs, bet arī pārrobežu sadarbības ietvaros, it īpaši pierobežas teritorijās, un tādējādi dotu iespēju ātri reaģēt uz ārkārtas situācijām;

38.

aicina atbalstīt modernas lauksaimniecības un bioekonomikas (piekrastes apgabalos – zilās ekonomikas) attīstību, kā arī izejvielu un materiālu atbildīgu pārvaldību saskaņā ar aprites ekonomikas principiem; pauž pārliecību, ka agromežsaimniecība, vieda lauksaimniecība, akvaponika un citi virzieni un paņēmieni atvieglos cilvēku darbu lauksaimniecībā, kā arī palielinās Eiropas pašpietiekamību pārtikas jomā un palīdzēs cīnīties pret eroziju;

39.

aicina ņemt vērā to cilvēku skaita gaidāmo pieaugumu, kuri strādā kvalificētu darbu neatkarīgi no atrašanās vietas (piemēram, cilvēki radošajās nozarēs) un pārceļas uz lauku apvidiem;

40.

aicina atbalstīt jaunus risinājumus šajā jomā, saprotot, ka jaunais Eiropas “Bauhaus” attiecas ne tikai uz pilsētām, bet arī uz tādas ainavas izveidi, kurā ņemta vērā tās daudzveidība, paturot prātā nepieciešamību saglabāt un attīstīt bioloģisko daudzveidību;

41.

aicina finansiālajos apsvērumos ņemt vērā to, ka spēja pielāgoties klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un mežu kvalitāte galvenokārt ir atkarīga no lauku apvidu pārdomātas attīstības; norāda, ka ūdens decentralizēta attīrīšana mazās pašvaldībās dod iespēju uzlabot ūdens saglabāšanu ainavā;

42.

aicina radīt apstākļus aktīvai mobilitātei (nemotorizēta transporta infrastruktūru), lai varētu veicināt vietējo iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un turpināt attīstīt ilgtspējīgu tūrismu;

43.

uzsver autonomas tīras mobilitātes būtisko ieguldījumu viedo ciematu attīstībā;

44.

aicina nodrošināt, ka kopienas darbs tiek atbalstīts tā, lai aizsargātu neaizsargātas iedzīvotāju grupas, it īpaši sievietes. Sociālais darbs uzlabo marginalizēto iedzīvotāju grupu dzīves apstākļus lauku apvidos un uzlabo atstumtajās kopienās esošo bērnu dzīves perspektīvas;

45.

uzsver, ka viedajiem ciematiem būtu jākļūst par reģionālās attīstības politikas pamatelementu un jāveido sinerģija ar pastāvošajiem instrumentiem, piemēram, ar LEADER/sabiedrības virzītu vietējo attīstību. Šajā darbā visu līmeņu pārvaldei un iestādēm būtu vietējās rīcības grupas holistiskāk jāiesaista plānošanā. Viedi ciemati, kurus, iespējams, pārvalda vietējās rīcības grupas, varētu uzlabot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

46.

pauž pārliecību, ka, ar iepriekš minētajiem pasākumiem atbalstot lauku apvidu attīstību, tiks ievērojami stiprināta Eiropas noturība, nodrošināta augstāka dzīves kvalitāte ne tikai šajās teritorijās, bet arī pilsētās, pateicoties pārmaiņām lauku apvidos, pieaugs ES konkurētspēja, uzlabosies vides kvalitāte un tiks stiprināta sociālā kohēzija;

47.

norāda, ka, ņemot vērā problēmu apmēru, ir stingri jākoncentrē finanšu resursi un visas darbības lauku apvidos, tostarp pilsētu un lauku savstarpējās saiknes veidošanai; uzskata, ka ir nepieciešams savstarpēji savienot attīstības instrumentus, samazināt to sadrumstalotību, stiprināt sinerģijas starp LEADER/sabiedrības virzītu vietējo attīstību, viedo ciematu iniciatīvām un vietējām rīcības grupām, ko kopīgi finansē no visiem Eiropas fondiem, tostarp Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, KLP plāniem vai Next Generation EU fondiem. Visi šie instrumenti ir svarīgi, lai veicinātu lauku teritoriju saskaņotu attīstību;

48.

aicina pakāpeniski mainīt kritērijus no ES avotiem nākošā atbalsta sadalei, lai ņemtu vērā lauku apvidu teritoriālo īpatsvaru Eiropas Savienībā un pašvaldību skaitu tajos;

49.

aicina kohēzijas politikā laikposmam pēc 2027. gada iekļaut īpašu ES līmeņa reģionālu ievirzi un budžeta iezīmēšanu lauku apvidiem, partnerības nolīgumos nosakot minimālo atbalsta robežvērtību. Lauku aspektu iestrādāšanas perspektīvā un saskaņā ar principu “nekaitēt kohēzijai” tas būtu jāattiecina arī uz citiem ES budžeta finansētiem politikas pasākumiem, kam ir teritoriāla dimensija, tostarp Next Generation EU pēcteci;

Uzraudzības sistēma

50.

atzinīgi vērtē Lauku novērotavas izveidi, kuras mērķis ir izveidot rādītājus lauku apvidu attīstības uzraudzībai, ņemot vērā, ka ir būtiski visās ES valstīs nodrošināt datu pieejamību vismaz NUTS 3 līmenī; uzsver, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis šos datus katru gadu sniegtu atvērto datu formātā, kas ir pieejams sabiedrībai, tostarp zinātnieku aprindām;

51.

vērš uzmanību uz to ka, papildus jaunajai Teritoriālās attīstības programmai 2030. gadam un ilgtermiņa redzējumam par lauku apvidiem ir steidzami jāizstrādā Eiropas lauku attīstības programma, kurā apkopoti īpaši rādītāji, ar ko pārbaudīt struktūrfondu līdzekļu izlietojumu 174. pantā minētajos reģionos. Būtu jānosaka gan pamatrādītāji visai lauku apvidu teritorijai – piemēram, digitālās infrastruktūras jomā –, gan specifiski rādītāji, lai varētu ņemt vērā īpašo situāciju atsevišķās teritorijās – ar īpašiem datiem par kalnu reģioniem, salām, lauku apvidiem, apgabaliem, kuros vērojama demogrāfiska un rūpniecības lejupslīde utt. Šie rādītāji būtu jānosaka apakšreģionu līmenī (piemēram, NUTS 3 un vietējo administratīvo vienību līmenī), kur vērojamas vislielākās attīstības atšķirības, un tie būtu jāizmanto, lai nodrošinātu lauku aspektu iestrādāšanu visos ES politikas virzienos;

52.

aicina Komisiju novērtējuma ziņojumā par ilgtermiņa redzējuma lauku apvidiem īstenošanu iekļaut priekšlikumus par mērķiem un rādītājiem; aicina Komisiju ierosināt, kā šos mērķus integrēt esošajās ES uzraudzības sistēmās (piemēram, Eiropas pusgadā);

53.

aicina dalībvalstis un reģionus sadarboties ar mērķi izstrādāt un izmantot rādītājus, kas dod iespēju novērtēt pārmaiņas lauku apvidos;

54.

apzinās iespējas, ko sniedz sistemātiska pastāvīga datu vākšana, piemēram, izmantojot satelītus, un aicina tos pienācīgi izmantot;

55.

apzinās, ka dzīves kvalitāti nevar novērtēt tikai kvantitatīvi; tāpēc aicina Eiropas Savienību atbalstīt pētniecības projektus, kuru mērķis ir izstrādāt citus, īpaši kvalitatīvus rādītājus un metodes, kas paver iespēju analizēt lauku apvidu attīstības stāvokli un dinamiku; pēc šādas analīzes varēsim gūt visaptverošu priekšstatu par to attīstību un atbalstīt visefektīvākos pasākumus ES teritorijas un sabiedrības turpmākajā attīstībā.

Briselē, 2023. gada 15. martā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

(1) COM(2021) 345 final

(2) Piemēram, Astotais vides rīcības plāns, Nulles piesārņojuma rīcības plāns, Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam, REPowerEU, “Digitālais kompass” 2030. gadam, 2030. gada politikas programma “Digitālās desmitgades ceļš”.

(3) COM(2022) 289

(4) https://memportal.cor.europa.eu/Handlers/ViewDoc.ashx?doc=COR-2022-05357-00-00-DECL-TRA-LV.docx

(5) Lutz, W., Goujon, A., Kc, S., Stonawski, M. un Stilianakis, N., “Demographic and Human Capital Scenarios for the 21st Century: 2018 assessment for 201 countries”, EUR 29113 EN, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2018. gads, ISBN 978-92-79-78024-0 (tiešsaistē), JRC111148.

(6) Skatīt labas prakses piemērus, kas prezentēti konferencē “Inovatīvs reģions – iespējas un problēmas”, kas Eiropadomes Čehijas Republikas prezidentūras laikā notika Jeseník pilsētā 2022. gadā: https://mmr.cz/en/microsites/pres/akce/cz-pres-konference-inovativni-region-prilezitosti.

(7) Angļu valodā – “3E” (economy, efficiency, effectiveness) principus.

(8) COM(2021) 574 final

(9) https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/european-declaration-digital-rights-and-principles