Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Likumīga migrācija: prasmju un talantu piesaistīšana ES”

(2023/C 79/10)

Ziņotājs:

Giuseppe VARACALLI (IT/Renew Europe), Džeračes pilsētas domes loceklis

Atsauces dokumenti:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji

COM(2022) 650

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi

COM(2022) 655

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Prasmju un talantu piesaistīšana ES”

COM(2022) 657

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji

COM(2022) 650

1. grozījums

8. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai novērstu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa ļaunprātīgas iegūšanas risku, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka prasība par likumīgu un nepārtrauktu uzturēšanos tiek pienācīgi uzraudzīta attiecībā uz visām trešo valstu pilsoņu kategorijām. Šis risks jo īpaši attiecas uz tiem trešo valstu pilsoņiem, kam ir uzturēšanās atļauja, kas piešķirta, pamatojoties uz jebkāda veida ieguldījumiem kādā dalībvalstī, jo uz šo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ne vienmēr attiecas prasība par nepārtrauktu fizisku klātbūtni dalībvalstī vai uz to attiecas tikai prasība par ieguldītāju klātbūtni dalībvalstī ierobežotu laiku. Lai novērstu šo risku, dalībvalstīm būtu jāpastiprina uzturēšanās prasības pārbaudes, jo īpaši attiecībā uz tiem pieteikumiem ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam, kurus iesnieguši trešo valstu pilsoņi, kuri kādā dalībvalstī dzīvo apmaiņā pret jebkāda veida ieguldījumiem, piemēram, kapitāla pārvedumiem, īpašuma iegādi vai īri, ieguldījumiem valsts obligācijās, ieguldījumiem korporatīvajās struktūrās, ziedojumiem vai dāvinājumiem darbībai, kas veicina sabiedrisko labumu, un iemaksām valsts budžetā.

Lai novērstu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa ļaunprātīgas iegūšanas risku, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka prasība par likumīgu un nepārtrauktu uzturēšanos tiek pienācīgi uzraudzīta attiecībā uz visām trešo valstu pilsoņu kategorijām. Šis risks jo īpaši attiecas uz tiem trešo valstu pilsoņiem, kam ir uzturēšanās atļauja, kas piešķirta, pamatojoties uz jebkāda veida ieguldījumiem kādā dalībvalstī, jo uz šo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ne vienmēr attiecas prasība par nepārtrauktu fizisku klātbūtni dalībvalstī vai uz to attiecas tikai prasība par ieguldītāju klātbūtni dalībvalstī ierobežotu laiku. Lai novērstu šo risku, dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar kompetentajām vietējām vai reģionālajām pašvaldībām būtu jāpastiprina uzturēšanās prasības pārbaudes, jo īpaši attiecībā uz tiem pieteikumiem ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam, kurus iesnieguši trešo valstu pilsoņi, kuri kādā dalībvalstī dzīvo apmaiņā pret jebkāda veida ieguldījumiem, piemēram, kapitāla pārvedumiem, īpašuma iegādi vai īri, ieguldījumiem valsts obligācijās, ieguldījumiem korporatīvajās struktūrās, ziedojumiem vai dāvinājumiem darbībai, kas veicina sabiedrisko labumu, un iemaksām valsts budžetā.

Pamatojums

Tā kā prasība par likumīgu un pastāvīgu uzturēšanos ir komponents, kas jāuzrauga un jākontrolē vietējām un reģionālajām pašvaldībām (piemēram, reģistrējot dzīvesvietu), visas izmaiņas procedūrā vai kontroles “pastiprināšana” būtu jāizstrādā sadarbībā ar minētajām pašvaldībām. Tas ļautu novērst nesamērīgu administratīvo slogu un sniegtu pieredzi “uz vietas”.

2. grozījums

20. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Profesionālā kvalifikācija, ko trešās valsts pilsonis ir ieguvis citā dalībvalstī, būtu jāatzīst tāpat, kā tiek atzīta Savienības pilsoņu kvalifikācija. Trešās valstīs iegūta kvalifikācija būtu jāņem vērā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (*) , savukārt īpaši noteikumi varētu paredzēt elastīgu pieeju attiecībā uz bēgļiem, kuri var nebūt spējīgi iesniegt attiecīgus dokumentārus pierādījumus un kvalifikāciju apliecinošus dokumentus . Šai direktīvai nevajadzētu skart valsts tiesību aktos izklāstītos nosacījumus, kuri jāievēro, lai strādātu reglamentētā profesijā. Uz dalībvalstīm arī turpmāk būtu jāattiecas pienākumam piešķirt migrantu bērniem neatkarīgi no viņu juridiskā statusa piekļuvi izglītības sistēmai ar līdzīgiem nosacījumiem kā tie, kas paredzēti to pilsoņiem, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot meitenēm migrantēm, kurām ir lielāka iespēja tikt atstātām novārtā izglītības sistēmā.

Pamatojums

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/33/ES, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 96. lpp.), dalībvalstis pieteikuma iesniedzēju nepilngadīgiem bērniem un nepilngadīgiem pieteikuma iesniedzējiem piešķir piekļuvi izglītības sistēmai ar līdzīgiem nosacījumiem kā tie, kas paredzēti to pilsoņiem. Tādēļ šis punkts būtu jāsaglabā saskaņā ar vairākkārt atkārtoto koncepciju, saskaņā ar kuru pienācīgas integrācijas nodrošināšana galvenokārt ir atkarīga no tiesībām, un, ja migrantiem ir tādas pašas tiesības kā dalībvalstu pilsoņiem, šīm tiesībām noteikti jāietver tiesības uz izglītību. Ir svarīgi atcerēties par šķēršļiem, ar kuriem saskaras meitenes, it īpaši nestabilās un izolētības situācijās, ko var radīt traumatiska migrācijas pieredze.

3. grozījums

28. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanas nosacījumu saskaņošana veicina savstarpēju uzticību starp dalībvalstīm. Tomēr šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu tiesības izsniegt tādas uzturēšanās atļaujas ar pastāvīgu vai neierobežotu derīguma termiņu, kas nav ES pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Šādām valsts uzturēšanās atļaujām nevajadzētu piešķirt tiesības dzīvot citās dalībvalstīs.

Pamatojums

Būtu jāprecizē, ka trešās valsts valstspiederīgajam, kuram Eiropas Savienībā jau ir pastāvīgā iedzīvotāja statuss, ir tiesības saņemt valsts uzturēšanās atļauju, jo tādējādi viņam tiktu piešķirtas papildu tiesības. Ne pašreizējā Padomes Direktīva 2003/109/EK (2003. gada 25. novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (OV L 16, 23.1.2004., 44. lpp.), ne tās pārstrādātā redakcija neparedz, ka ES statusa pieteikuma iesniedzējam būtu jāatsakās no savas valsts pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Turklāt saskaņā ar ES tiesību aktiem trešo valstu valstspiederīgajiem var būt divi atšķirīgi uzturēšanās statusi.

4. grozījums

4. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis izveido atbilstīgus kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka prasība par likumīgu un nepārtrauktu uzturēšanos tiek pienācīgi uzraudzīta, jo īpaši attiecībā uz pieteikumiem, kurus iesnieguši trešo valstu pilsoņi, kuri tur un/vai kuri ir turējuši uzturēšanās atļauju, kas piešķirta, pamatojoties uz jebkāda veida ieguldījumu dalībvalstī.

Dalībvalstis ciešā sadarbībā ar kompetentajām vietējām vai reģionālajām pašvaldībām izveido atbilstīgus kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka prasība par likumīgu un nepārtrauktu uzturēšanos tiek pienācīgi uzraudzīta, jo īpaši attiecībā uz pieteikumiem, kurus iesnieguši trešo valstu pilsoņi, kuri tur un/vai kuri ir turējuši uzturēšanās atļauju, kas piešķirta, pamatojoties uz jebkāda veida ieguldījumu dalībvalstī.

Pamatojums

5. grozījums

4. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Jebkuru uzturēšanās periodu, kas pavadīts ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas, kura izsniegta saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, turētāja statusā, tostarp gadījumos, uz kuriem attiecas 3. panta 2. punkta a), b), c) un e) apakšpunkts, ņem vērā, aprēķinot 1. punktā minēto periodu, ja attiecīgais trešās valsts pilsonis ir ieguvis uzturēšanās tiesības, kas ļauj viņam/viņai piešķirt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu.

Attiecībā uz personām, kurām ir piešķirta starptautiskā aizsardzība, aprēķinot 1. punktā minēto periodu, ņem vērā vismaz pusi no perioda no dienas, kad tika iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums, pamatojoties uz kuru minētā starptautiskā aizsardzība tika piešķirta, līdz dienai, kad tika izsniegta Direktīvas 2011/95/ES 24. pantā minētā uzturēšanās atļauja, vai visu minēto periodu, ja tas pārsniedz 18 mēnešus .

Jebkuru uzturēšanās periodu, kas pavadīts ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas, kura izsniegta saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, turētāja statusā, tostarp gadījumos, uz kuriem attiecas 3. panta 2. punkta a), b), c) , d) un e) apakšpunkts, ņem vērā, aprēķinot 1. punktā minēto periodu, ja attiecīgais trešās valsts pilsonis ir ieguvis uzturēšanās tiesības, kas ļauj viņam/viņai piešķirt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu.

Pamatojums

Izslēdzot 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzētos gadījumus, ierosinātais noteikums pašreizējā redakcijā paredz nekonsekventu režīmu attiecībā uz patvēruma meklētājiem. Lai nodrošinātu konsekventu attieksmi pret patvēruma meklētājiem, otrā daļa būtu svītrojama.

6. grozījums

5. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis var pieprasīt trešo valstu pilsoņiem izpildīt integrācijas nosacījumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Dalībvalstis var pieprasīt trešo valstu pilsoņiem izpildīt integrācijas nosacījumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Šajā nolūkā būtu jāstiprina migrācijas pārvaldība, kurā iesaistīti vairāki dalībnieki. Vietējām un/vai reģionālajām pašvaldībām, vietējiem un reģionālajiem tīkliem, arodapvienībām un akreditētām privātām struktūrām, kas organizē attiecīgas integrācijas programmas, atbilstoši sniegtajam pakalpojumam būtu jāsaņem pietiekams darbības un finansiāls atbalsts no dalībvalsts. Šīs integrācijas programmas būtu jāizvērš visās izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes, mājokļu un līdzdalības politikas jomās.

Pamatojums

Tā kā vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī bezpeļņas apvienības un arodbiedrības bieži vien īsteno valodu un pilsonības kursus integrācijas programmas ietvaros un/vai profesionālās apmācības kursus, ir svarīgi, lai tās šajā nolūkā no valsts saņemtu pienācīgu atbalstu. Integrācijas iekļaušana attiecīgajās politikas jomās paātrina integrācijas procesu un sekmē to, ka tiek ievērotas cilvēktiesību, solidaritātes un līdztiesības vērtības, kā arī veido visaptverošu pieeju migrācijai, izmantojot daudzveidības sniegtās priekšrocības.

7. grozījums

7. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1. Lai iegūtu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, attiecīgais trešās valsts pilsonis iesniedz pieteikumu tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā viņš/viņa dzīvo. Pieteikumam pievieno dokumentārus pierādījumus, kas jānosaka valsts tiesību aktos, ka viņš/viņa atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti 4. un 5. pantā, kā arī, ja vajadzīgs, derīgu ceļošanas dokumentu vai tā apliecinātu kopiju.	1. Lai iegūtu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, attiecīgais trešās valsts pilsonis iesniedz pieteikumu tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā viņš/viņa dzīvo. Pieteikumam pievieno dokumentārus pierādījumus, kas jānosaka valsts tiesību aktos, ka viņš/viņa atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti 4. un 5. pantā, kā arī, ja vajadzīgs, derīgu ceļošanas dokumentu vai tā apliecinātu kopiju. Valsts kompetentās iestādes informē trešās valsts valstspiederīgo par pieteikšanās procesu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad viņš ir pabeidzis nepieciešamo likumīgas un nepārtrauktas uzturēšanās periodu dalībvalsts teritorijā.
2. Valsts kompetentās iestādes pēc iespējas ātrāk sniedz pieteikuma iesniedzējam rakstveida paziņojumu par lēmumu un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas datuma. Par jebkuru šādu lēmumu paziņo attiecīgajam trešās valsts pilsonim saskaņā ar paziņošanas kārtību atbilstoši attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.	2. Valsts kompetentās iestādes pēc iespējas ātrāk sniedz pieteikuma iesniedzējam rakstveida paziņojumu par lēmumu un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas datuma. Par jebkuru šādu lēmumu paziņo attiecīgajam trešās valsts pilsonim saskaņā ar paziņošanas kārtību atbilstoši attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.
Ja dokumenti, kas uzrādīti, vai informācija, kas sniegta kā pieteikuma pamatojums, nav pietiekami vai pilnīgi, kompetentās iestādes paziņo pieteikuma iesniedzējam, kādi papildu dokumenti vai informācija tiek pieprasīti, un nosaka saprātīgu termiņu to uzrādīšanai vai sniegšanai. Šā panta pirmajā daļā minēto termiņu aptur līdz laikam, kad iestādes ir saņēmušas pieprasītos papildu dokumentus vai informāciju. Pieteikumu var noraidīt, ja noteiktajā termiņā nav iesniegti pieprasītie papildu dokumenti vai informācija.	Ja dokumenti, kas uzrādīti, vai informācija, kas sniegta kā pieteikuma pamatojums, nav pietiekami vai pilnīgi, kompetentās iestādes paziņo pieteikuma iesniedzējam, kādi papildu dokumenti vai informācija tiek pieprasīti, un nosaka saprātīgu termiņu to uzrādīšanai vai sniegšanai. Šā panta pirmajā daļā minēto termiņu aptur līdz laikam, kad iestādes ir saņēmušas pieprasītos papildu dokumentus vai informāciju. Pieteikumu var noraidīt, ja noteiktajā termiņā nav iesniegti pieprasītie papildu dokumenti vai informācija.
Attiecīgo personu informē par tās tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo direktīvu.	Attiecīgo personu informē par tās tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo direktīvu.
Visas sekas, kas izriet no tā, ka lēmums nav pieņemts šajā noteikumā paredzētajā termiņā, nosaka atbilstošās dalībvalsts tiesību akti.	Visas sekas, kas izriet no tā, ka lēmums nav pieņemts šajā noteikumā paredzētajā termiņā, nosaka atbilstošās dalībvalsts tiesību akti.
3. Ja 4. un 5. pantā paredzētie nosacījumi ir izpildīti un persona nerada draudus 6. panta nozīmē, attiecīgā dalībvalsts attiecīgajam trešās valsts pilsonim piešķir ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu.	3. Ja 4. un 5. pantā paredzētie nosacījumi ir izpildīti un persona nerada draudus 6. panta nozīmē, attiecīgā dalībvalsts attiecīgajam trešās valsts pilsonim piešķir ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu.
4. Ja ES pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieteikums attiecas uz trešās valsts pilsoni, kam ir tās pašas dalībvalsts saskaņā ar 14. pantu izsniegta uzturēšanās atļauja, minētā dalībvalsts nepieprasa pieteikuma iesniedzējam sniegt pierādījumus par 5. panta 1. un 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, ja atbilstība šiem nosacījumiem jau ir pārbaudīta saistībā ar valsts uzturēšanās atļaujas pieteikumu.	4. Ja ES pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieteikums attiecas uz trešās valsts pilsoni, kam ir tās pašas dalībvalsts saskaņā ar 14. pantu izsniegta uzturēšanās atļauja, minētā dalībvalsts nepieprasa pieteikuma iesniedzējam sniegt pierādījumus par 5. panta 1. un 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, ja atbilstība šiem nosacījumiem jau ir pārbaudīta saistībā ar valsts uzturēšanās atļaujas pieteikumu.
	5. Lēmumā noraidīt pastāvīgās uzturēšanās pieteikumu ņem vērā attiecīgās lietas konkrētos apstākļus un ievēro proporcionalitātes principu.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai kompetentās iestādes par šo iespēju pienācīgi informētu personas, kuras ir tiesīgas pieteikties ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas saņemšanai, jo uzturēšanās pieteikumu iesniedzējiem tiek radīts būtisks informācijas trūkums, kas ne tikai rada neskaidrības, pārpratumus un nepatiesas cerības pieteikuma iesniedzējam, bet arī rada pārmērīgu slogu un kavē administratīvo procesu. Tiek ierosināts 7. pantam pievienot arī jaunu 5. punktu, kas izveidots pēc pārstrādātās Zilās kartes direktīvas 7. panta 3. punkta parauga, lai nodrošinātu, ka imigrācijas iestādes rīkojas samērīgi un ņemot vērā lietas konkrētos apstākļus.

8. grozījums

9. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem vairs nav tiesību saglabāt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu šādos gadījumos:

a)	ja atklāj, ka ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss iegūts negodīgi;

a)	ja atklāj, ka ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss iegūts negodīgi;

b)	ja saskaņā ar 13. pantā paredzētajiem nosacījumiem pieņem lēmumu, ar ko izbeidz likumīgu uzturēšanos;

b)	ja saskaņā ar 13. pantā paredzētajiem nosacījumiem pieņem lēmumu, ar ko izbeidz likumīgu uzturēšanos;

c)	prombūtnes gadījumā no Savienības teritorijas uz 24 secīgiem mēnešiem.

c)	prombūtnes gadījumā no Savienības teritorijas uz vairāk nekā 24 secīgiem mēnešiem.

Pamatojums

Tiek ierosināts pievienot vārdus “vairāk nekā”, lai nodrošinātu saskaņotību ar to, kas vēlāk minēts direktīvā.

9. grozījums

14. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Valsts uzturēšanās atļaujas ar pastāvīgu vai neierobežotu derīguma termiņu	Valsts uzturēšanās atļaujas ar pastāvīgu vai neierobežotu derīguma termiņu
Šī direktīva neskar dalībvalstu tiesības izsniegt tādas uzturēšanās atļaujas ar pastāvīgu vai neierobežotu derīguma termiņu, kas nav ES pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kura izsniegta saskaņā ar šo direktīvu. Šādas uzturēšanās atļaujas nepiešķir uzturēšanās tiesības citās dalībvalstīs, kā paredzēts šīs direktīvas III nodaļā.	Šī direktīva neskar dalībvalstu tiesības izsniegt tādas uzturēšanās atļaujas ar pastāvīgu vai neierobežotu derīguma termiņu, kas nav ES pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kura izsniegta saskaņā ar šo direktīvu. Šādas uzturēšanās atļaujas nepiešķir uzturēšanās tiesības citās dalībvalstīs, kā paredzēts šīs direktīvas III nodaļā. Dalībvalstis, kas izsniedz valsts pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem tās piešķīrušas ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, piešķir tādas pašas tiesības un priekšrocības kā savās valsts sistēmās, ja šīs tiesības un pabalsti saskaņā ar minētajām valsts sistēmām ir labvēlīgāki.

Pamatojums

Lai radītu vienlīdzīgus nosacījumus starp ES pastāvīgās uzturēšanās atļauju un valsts pastāvīgās uzturēšanās atļauju, dalībvalstīm ir jāpiešķir trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem Eiropas Savienībā ir pastāvīgā iedzīvotāja statuss, tādas pašas tiesības un priekšrocības kā saskaņā ar viņu valsts statusu. Ierosinātais grozījums atspoguļo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2021/1883 (2021. gada 20. oktobris) par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2009/50/EK (pārstrādāta redakcija) (OV L 382, 28.10.2021., 1. lpp.) 11. panta 6. punkta klauzulu par Zilo karti.

10. grozījums

21. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Otrā dalībvalsts ES pastāvīgā iedzīvotāja ģimenes locekļiem izsniedz atjaunojamas uzturēšanās atļaujas ar tādu pašu derīguma termiņu kā ES pastāvīgajam iedzīvotājam izsniegtajai atļaujai. Uzturēšanās atļauju izsniedz saskaņā ar Padomes Regulā (EK) Nr. 1030/2002 ietvertajiem noteikumiem un standarta paraugu. Zem virsraksta “Piezīmes” dalībvalstis pievieno tekstu “atļaujas turētājam ir tādas pašas tiesības kā ES pastāvīgajam iedzīvotājam saskaņā ar III nodaļu”.

Pamatojums

Uzturēšanās atļaujā būtu skaidri jānorāda, ka tā ir izsniegta pastāvīgajam iedzīvotājam citā dalībvalstī, jo citādi publiskās iestādes, privātas organizācijas un citas personas nezinās, ka trešo valstu valstspiederīgajiem ir ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss un ka viņiem ir saistītas tiesības, piemēram, vienlīdzīga attieksme.

11. grozījums

24. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Attieksme otrajā dalībvalstī	Attieksme otrajā dalībvalstī
1. Tiklīdz ES pastāvīgais iedzīvotājs ir saņēmis uzturēšanās atļauju otrajā dalībvalstī, kas paredzēta 21. pantā, viņš un viņa ģimenes locekļi šajā dalībvalstī saņem vienlīdzīgu attieksmi 12. pantā minētajās jomās un saskaņā ar tajā minētajiem nosacījumiem.	1. Tiklīdz ES pastāvīgais iedzīvotājs ir saņēmis uzturēšanās atļauju otrajā dalībvalstī, kas paredzēta 21. pantā, viņš un viņa ģimenes locekļi šajā dalībvalstī saņem vienlīdzīgu attieksmi 12. pantā minētajās jomās un saskaņā ar tajā minētajiem nosacījumiem.
2. ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem un viņu ģimenes locekļiem ir piekļuve darba tirgum saskaņā ar 1. punktu.	2. ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem un viņu ģimenes locekļiem ir piekļuve darba tirgum saskaņā ar 1. punktu.
Dalībvalstis var paredzēt, ka ES pastāvīgie iedzīvotāji un viņu ģimenes locekļi, kas veic saimniecisko darbību nodarbinātā vai pašnodarbinātā statusā, paziņo kompetentajām iestādēm par jebkādām izmaiņām darba devēja vai saimnieciskās darbības jomā. Šāda prasība neietekmē attiecīgo personu tiesības uzsākt un iesaistīties jaunā darbībā.	Dalībvalstis var paredzēt, ka ES pastāvīgie iedzīvotāji un viņu ģimenes locekļi, kas veic saimniecisko darbību nodarbinātā vai pašnodarbinātā statusā, paziņo kompetentajām iestādēm par jebkādām izmaiņām darba devēja vai saimnieciskās darbības jomā. Šāda prasība neietekmē attiecīgo personu tiesības uzsākt un iesaistīties jaunā darbībā.
Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem var lemt par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem 16. panta 2. punkta b) vai c) apakšpunktā minētajām personām un viņu ģimenes locekļiem var būt nodarbinātības vai pašnodarbinātības iespējas.	Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem var lemt par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem 16. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām personām un viņu ģimenes locekļiem var būt nodarbinātības vai pašnodarbinātības iespējas.
	3. Personām, kas minētas 16. panta 2. punkta b) apakšpunktā, ārpus studiju laika un saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, ko attiecīgajā dalībvalstī piemēro attiecīgajai darbībai, ir tiesības strādāt nodarbinātas personas statusā, un tām var atļaut veikt saimniecisko darbību pašnodarbinātas personas statusā. Katra dalībvalsts nosaka maksimāli pieļaujamo stundu skaitu nedēļā vai dienu vai mēnešu skaitu gadā šādas darbības veikšanai, ne mazāk par 15 stundām nedēļā vai līdzvērtīgu laiku, kas izteikts dienās vai mēnešos gadā.

Pamatojums

Saskaņā ar ierosināto 24. panta 2. punkta pēdējā teikuma interpretāciju pastāvīgā iedzīvotāja, kas ir trešās valsts valstspiederīgais, kurš pārceļas uz citu dalībvalsti kā students saskaņā ar 16. panta 2. punkta b) apakšpunktu, piekļuve nodarbinātībai būtu pilnībā atkarīga no attiecīgajiem valsts noteikumiem. Nav nekāda pamatojuma, kāpēc šādam trešās valsts valstspiederīgajam, kurš likumīgi uzturas ES vismaz piecus gadus, vajadzētu būt mazākai piekļuvei nodarbinātībai nekā trešās valsts studentam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/801 (2016. gada 11. maijs) par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā (OV L 132, 21.5.2016., 21. lpp.) 24. pantu par studentiem un pētniekiem. Pievienotais punkts atspoguļo minētās direktīvas 24. pantu.

12. grozījums

27. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Piekļuve informācijai

1. Dalībvalstis nodrošina, ka ES pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniedzējiem ir viegli pieejama informācija par

a)	dokumentārajiem pierādījumiem, kas nepieciešami, lai iesniegtu pieteikumu,

a)	dokumentārajiem pierādījumiem, kas nepieciešami, lai iesniegtu pieteikumu,

b)	statusa iegūšanas un uzturēšanās nosacījumiem, kas piemērojami trešo valstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, tostarp viņu tiesībām, pienākumiem un procesuālajām garantijām.

b)	statusa iegūšanas un uzturēšanās nosacījumiem, kas piemērojami trešo valstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, tostarp viņu tiesībām, pienākumiem un procesuālajām garantijām.

2. Ja dalībvalstis izsniedz valsts uzturēšanās atļaujas saskaņā ar 14. pantu, tās nodrošina tādu pašu piekļuvi informācijai par ES pastāvīgās uzturēšanās atļauju kā to, kas ir paredzēta attiecībā uz šādām valsts uzturēšanās atļaujām.

3. Tiklīdz trešās valsts valstspiederīgais ir likumīgi un nepārtraukti uzturējies dalībvalsts teritorijā piecus gadus, minētā dalībvalsts informēs trešās valsts valstspiederīgo par minētā termiņa pabeigšanu un par iespēju pieteikties 7. pantā paredzētā statusa saņemšanai, ja ir izpildīti 3., 4. un 5. pantā vai 26. pantā paredzētie nosacījumi.

Pamatojums

ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss līdz šim ir nepietiekami izmantots daļēji tāpēc, ka trūkst izpratnes un informācijas par tiesībām un priekšrocībām, kas saistītas ar minēto statusu. Lai risinātu šo jautājumu, ir ieteicams informēt trešo valstu valstspiederīgos, kuri ir likumīgi uzturējušies dalībvalstī, ka viņiem var būt tiesības uz šo statusu un kā viņi varētu iesniegt pieteikumu uz šo statusu.

COM(2022) 655

13. grozījums

4. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Būtu jāparedz noteikumu kopums pieteikuma par vienoto atļauju izskatīšanas procedūrai. Minētajai procedūrai būtu jābūt efektīvai un kontrolējamai, ņemot vērā dalībvalstu pārvaldes iestāžu parasto darba slodzi, kā arī pārredzamai un taisnīgai, lai iesaistītajām personām piedāvātu atbilstošu tiesisko noteiktību.	Būtu jāparedz noteikumu kopums pieteikuma par vienoto atļauju izskatīšanas procedūrai. Minētajai procedūrai būtu jābūt efektīvai un kontrolējamai, kā arī pārredzamai un taisnīgai, lai iesaistītajām personām piedāvātu atbilstošu tiesisko noteiktību un ātru reakciju .

Pamatojums

It īpaši laikā, kad ir vērojama arvien pieaugoša migrācija, nav lietderīgi vienoto atļauju pieteikumu izskatīšanas procedūru, attiecībā uz kuru būtu vajadzīgi īpaši dienesti, padarīt atkarīgu no cita veida administratīvām darbībām.

14. grozījums

5. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Šīs direktīvas noteikumiem nebūtu jāskar dalībvalstu kompetence reglamentēt uzņemšanu, tostarp uzņemšanas apjomu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ierodas darba nolūkā.	Šīs direktīvas noteikumiem nebūtu jāskar dalībvalstu kompetence reglamentēt uzņemšanu, tostarp uzņemšanas apjomu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ierodas darba nolūkā. Saistībā ar uzņemšanas apjoma noteikšanu dalībvalstis tiek mudinātas apspriesties ar attiecīgajām vietējām un reģionālajām pašvaldībām un attiecīgajiem vietējiem dalībniekiem.

Pamatojums

Lai gan uzņemšanas kvotas ir valstu kompetencē, situācija darba tirgū vienā un tajā pašā dalībvalstī var ievērojami atšķirties dažādos reģionos, un valsts vidējie dati var nesniegt precīzu priekšstatu par darbaspēka vajadzībām. Tāpēc vajadzētu būt iespējai valsts uzņemšanas apjoma noteikšanā ņemt vērā vietējo un reģionālo pašvaldību vajadzības. Arī vietējās ieinteresētās personas, piemēram, vietējās un reģionālās apvienības, NVO, kuras nodarbojas ar migrantu iekļaušanu un bēgļu uzņemšanu, bēgļu lietu padomes u. c., var sniegt precīzas aplēses par trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanas apjomu.

15. grozījums

15. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Kompetentās iestādes iecelšanai saskaņā ar šo direktīvu nebūtu jāskar citu iestāžu un attiecīgā gadījumā sociālo partneru loma un pienākumi attiecībā uz pieteikuma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu par pieteikumu.	Kompetentās iestādes iecelšanai saskaņā ar šo direktīvu nebūtu jāskar citu iestāžu , tostarp vietējo un reģionālo pašvaldību, un attiecīgā gadījumā sociālo partneru loma un pienākumi attiecībā uz pieteikuma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu par pieteikumu.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir nodrošināt, ka vietējās un reģionālās pašvaldības saglabā savas attiecīgās lomas un atbildību.

16. grozījums

16. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Termiņā, kas noteikts, lai pieņemtu lēmumu par pieteikumu, tomēr nebūtu jāiekļauj laiks, kas vajadzīgs profesionālo kvalifikāciju atzīšanai . Šai direktīvai nebūtu jāskar valstu procedūras saistībā ar diplomu atzīšanu.	Termiņā, kas noteikts, lai pieņemtu lēmumu par pieteikumu, tomēr nebūtu jāiekļauj laiks, kas vajadzīgs profesionālo un akadēmisko kvalifikāciju atzīšanai , un tam nebūtu jāskar valstu vai reģionālās procedūras saistībā ar diplomu atzīšanu.

Pamatojums

Ar kvalifikācijas atzīšanu nodarbojas dažādas iestādes, un tā var palēnināt vienotās atļaujas pieteikuma izskatīšanu. Dažās dalībvalstīs daudzas profesijas tiek reglamentētas reģionālā līmenī. Lai šīs kvalifikācijas atzītu, reģioniem ir jāīsteno noteikts tiesiskais regulējums.

17. grozījums

32. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu, ka šī direktīva tiek pareizi piemērota, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir izveidoti atbilstīgi darba devēju uzraudzības mehānismi un ka vajadzības gadījumā to attiecīgajās teritorijās tiek veiktas efektīvas un atbilstīgas pārbaudes. Pārbaudāmie darba devēji būtu jāizvēlas, pamatojoties galvenokārt uz riska novērtējumu, kas jāveic dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ņemot vērā tādus faktorus kā nozare, kurā uzņēmums darbojas, un visus līdzšinējos konstatētos pārkāpumus.

Lai nodrošinātu, ka šī direktīva tiek pareizi piemērota, dalībvalstīm sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un reģioniem būtu jānodrošina, ka ir izveidoti atbilstīgi darba devēju uzraudzības mehānismi un ka vajadzības gadījumā to attiecīgajās teritorijās tiek veiktas efektīvas un atbilstīgas pārbaudes. Pārbaudāmie darba devēji būtu jāizvēlas, pamatojoties galvenokārt uz riska novērtējumu, kas jāveic dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ņemot vērā tādus faktorus kā nozare, kurā uzņēmums darbojas, un visus līdzšinējos konstatētos pārkāpumus.

Pamatojums

Iespēja paplašināt uzraudzību, iesaistot tajā arī vietējās pašvaldības un reģionus, nozīmē, ka arī teritoriālās policijas struktūrvienības var iesaistīt darba ņēmēju aizsardzībā un līdz ar to arī darba vietu pārbaudēs.

18. grozījums

5. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Kompetentā iestāde	Kompetentā iestāde
1. Dalībvalstis nozīmē iestādi, kas ir kompetenta pieņemt pieteikumu un izdot vienoto atļauju.	1. Dalībvalstis nozīmē iestādi, kas ir kompetenta pieņemt pieteikumu un izdot vienoto atļauju.
2. Iespējami drīz un katrā ziņā četru mēnešu laikā no dienas, kad pieteikums iesniegts, kompetentā iestāde pieņem lēmumu par pilnīgu pieteikumu.	2. Iespējami drīz un katrā ziņā četru mēnešu laikā no dienas, kad pieteikums iesniegts, kompetentā iestāde pieņem lēmumu par pilnīgu pieteikumu.
Pirmajā daļā minētais termiņš ietver laiku, kas nepieciešams, lai pārbaudītu darba tirgus situāciju un izsniegtu 4. panta 3. punktā minēto vajadzīgo vīzu. Termiņu var pagarināt ārkārtas gadījumā tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar pieteikuma izskatīšanas sarežģītību.	Pirmajā daļā minētais termiņš ietver laiku, kas nepieciešams, lai pārbaudītu darba tirgus situāciju un izsniegtu 4. panta 3. punktā minēto vajadzīgo vīzu. Termiņu var pagarināt ārkārtas gadījumā tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar pieteikuma izskatīšanas sarežģītību, vai saīsināt smagas politiskās/sociālās situācijas vai dabas katastrofu apstākļos, ar nosacījumu, ka tiek veikta turpmāka prasību pārbaude .
Ja šajā punktā noteiktajā termiņā lēmums netiek pieņemts, juridiskās sekas nosaka valsts tiesību akti.	Ja šajā punktā noteiktajā termiņā lēmums netiek pieņemts, juridiskās sekas nosaka valsts tiesību akti.
3. Kompetentā iestāde savu lēmumu pieteikuma iesniedzējam paziņo rakstiski saskaņā ar attiecīgos valsts tiesību aktos noteikto paziņošanas kārtību.	3. Kompetentā iestāde savu lēmumu pieteikuma iesniedzējam paziņo rakstiski saskaņā ar attiecīgos valsts tiesību aktos noteikto paziņošanas kārtību.
4. Ja pieteikumam pievienotā informācija vai dokumenti ir nepilnīgi saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, kompetentā iestāde rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju par vajadzīgo papildu informāciju vai dokumentiem, nosakot pamatotu termiņu to sniegšanai. Termiņu, kas minēts 2. punktā, atliek līdz brīdim, kad kompetentā iestāde vai attiecīgās iestādes ir saņēmušas vajadzīgo papildu informāciju. Ja papildu informāciju vai dokumentus noliktajā termiņā neiesniedz, kompetentā iestāde pieteikumu var noraidīt.	4. Ja pieteikumam pievienotā informācija vai dokumenti ir nepilnīgi saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, kompetentā iestāde rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju par vajadzīgo papildu informāciju vai dokumentiem, nosakot pamatotu termiņu to sniegšanai. Termiņu, kas minēts 2. punktā, atliek līdz brīdim, kad kompetentā iestāde vai attiecīgās iestādes ir saņēmušas vajadzīgo papildu informāciju. Ja papildu informāciju vai dokumentus noliktajā termiņā neiesniedz, kompetentā iestāde pieteikumu var noraidīt.
	5. Darba tirgus situācijas pārbaudi var neveikt vai paātrināt, ja darba devēja adrese ir reģionā vai pilsētā, kas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir norādījusi darbaspēka trūkumu, kuru nevar aizpildīt ar vietējo darbaspēku.

Pamatojums

Ierosinātais grozījums ļautu ātrāk izskatīt pieteikumus attiecībā uz darba ņēmējiem, kuri ieceļo reģionos, kas aktīvi cenšas novērst darbaspēka trūkumu, piesaistot ārvalstu darba ņēmējus.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

atzinīgi vērtē stratēģisko pieeju likumīgai migrācijai;

atzīst, ka likumīgajiem migrantiem ir izšķiroša nozīme Eiropas ekonomikā un sabiedrībā un ka tad, ja tiek īstenota pienācīga politika, viņi var kļūt arī par attīstības veicinātājiem; uzsver, ka likumīga migrācija ir viens no galvenajiem pilsētu izaugsmes virzītājspēkiem un palīdz padarīt pilsētas ievērojami daudzveidīgākas un ekonomiski dinamiskākas; norāda arī uz migrējošo darba ņēmēju būtisko īpatsvaru un ieguldījumu Covid-19 pandēmijas laikā; uzsver nepieciešamību stiprināt vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem no trešām valstīm, it īpaši attiecībā uz darba apstākļiem, biedrošanās un apvienošanās brīvību un sociālā nodrošinājuma pabalstiem, kā arī nepieciešamību labāk aizsargāt sieviešu tiesības un dzimumu perspektīvu, it īpaši nozarēs, kurās ir pārmērīgi augsta sieviešu migranšu pārstāvība, kā arī aizsargāt personas ar invaliditāti, nodrošinot viņu tiesības un piekļuvi aprūpei;

norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir vislabākās iespējas gūt saskaņotu pārskatu par pašreizējiem un strukturālākiem trūkumiem un iespējām vietējā darba tirgū, un tāpēc tās būtu jāiesaista daudzlīmeņu pārvaldībā, lai piesaistītu un noturētu starptautiskus talantus, kas atbilst vietējā darba tirgus vajadzībām. Šajā nolūkā ir jāpaplašina daudzlīmeņu dialoga iespējas vietējā, valstu un ES līmeņa pārvaldības struktūrā;

uzsver, ka jautājums par migrējošo darba ņēmēju nodarbinātību jārisina holistiski, lai aptvertu visus migrācijas procesa aspektus – no pieņemšanas darbā līdz efektīvai integrācijai un iespējamai pārvietošanās brīvībai ES darba tirgū. Komiteja norāda arī, ka ir svarīgi saskaņot likumīgas ekonomiskās migrācijas līmeni ar dalībvalstu darba tirgus vajadzībām; šajā procesā būtu jāiesaista arī privātā sektora partneri un darba devēji, kā arī būtu jāņem vērā migrējošie darba ņēmēji ar visu līmeņu prasmēm;

atzīst, ka ES pārkārtošanai uz zaļo un digitālo ekonomiku ir vajadzīgas īpašas prasmes un ekonomikas un darba tirgu pārstrukturēšana, kam savukārt ir vajadzīgs papildu darbaspēks un jaunas prasmes, izmantojot tehnisko un profesionālo izglītību un apmācību (TPIA); aicina šajā procesā iesaistīt reģionālās un vietējās pašvaldības, jo tām ir vislabākās zināšanas par vietējo un reģionālo darba tirgu vajadzībām;

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska loma centienos veicināt visu trešo valstu valstspiederīgo iekļaušanu neatkarīgi no viņu juridiskā statusa. Tās bieži veicina daudzveidību un sociālo kohēziju, izmantojot virkni progresīvu politikas pasākumu, kas veicina uzticēšanos vietējām pārvaldes iestādēm, taisnīgu piekļuvi kopīgiem pakalpojumiem un sociālekonomisko iekļaušanu. Tām ir būtiska loma bēgļu uzņemšanā un palīdzības sniegšanā, kā arī darba tirgus vajadzību apzināšanā, kā arī tādu priekšnoteikumu precizēšanā, kas nepieciešami aizsardzības procedūras (darba tirgus pārbaudes) īstenošanai, un darba tirgus daudzveidības atzīšanas un ievērošanas nodrošināšanā, kā arī vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā visiem;

aicina ES līmenī ieviest visaptverošu metodi datu vākšanai par pieprasījumu pēc augsti kvalificētiem darba ņēmējiem dažādās profesijās un darba tirgos; šajā nolūkā būtu jāturpina attīstīt tādas iniciatīvas kā EURES portāls, EuroPass un pasākumi, kas pašlaik paredzēti jaunajā Prasmju programmā. Vienkāršotā veidā varētu izveidot sadarbības platformas, kuru pamatā ir faktiskās tirgus vajadzības, ko bieži vien norāda arī valstu sociālie partneri;

atzinīgi vērtē Eiropas Darba iestādes (EDI) atbalstu ar mērķi nodrošināt, ka ES noteikumi par darbaspēka mobilitāti un sociālā nodrošinājuma koordinēšanu tiek īstenoti taisnīgā, vienkāršā un efektīvā veidā, tostarp sniedzot informāciju, veicot saskaņotas un kopīgas pārbaudes, pastiprinot administratīvo sadarbību, kā arī veicinot darbaspēka mobilitāti, it īpaši ar EURES starpniecību;

uzskata, ka abu direktīvu pārstrāde atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem;

10.

atzinīgi vērtē turpmākos pasākumus, kas izklāstīti Prasmju un talantu paketē, tostarp ES izmēģinājuma projektu attiecībā uz talantiem, kas īpaši paredzēts cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā, un ierosināto ES talantu fondu;

11.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu, kurā paredzēts paplašināt ES talantu rezervi, iekļaujot tajā bēgļus, kas uzturas Eiropas Savienībā un trešās valstīs, un kurš paver ceļu uz ilgtspējīgāku un iekļaujošāku pieeju darbaspēka mobilitātei un ar trešām valstīm saistītiem risinājumiem; atgādina, ka, izstrādājot šos instrumentus, ir jādara vairāk, lai veidotu taisnīgas darbaspēka migrācijas shēmas, kas nodrošina pienācīgu darbu visiem darba ņēmējiem un kas ir pieejamas bēgļiem neatkarīgi no viņu valstspiederības un uzturēšanās vietas, kā arī ar vienlīdzīgiem nosacījumiem un ar nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem. Pašreizējais tiesiskais un administratīvais satvars joprojām ir pārāk sarežģīts un ar tendenci kavēt attiecīgā mēroga sasniegšanu. Pārmērīgi birokrātiskas procedūras var ietekmēt bēgļu piekļuvi darba tirgum, tādējādi viņus laika gaitā arvien vairāk pakļaujot riskam, ka viņi būs spiesti strādāt nedeklarētu darbu un pakļauti ļaunprātīgai izmantošanai un ekspluatācijai;

12.

uzsver, ka nākotnē mobilitātes projektu un talantu partnerību izvēršanai būtu jāietver: vietējās pašvaldības un reģionālās pašvaldības, kuru uzdevums ir kopīgi izstrādāt turpmākos projektus; diasporas, kuru uzdevums ir apzināt migrantu vajadzības un palīdzēt veidot projektus viņu izcelsmes valstīs; un arodapvienībām un darba devēju apvienībām, kuru uzdevums ir apkopot darba tirgus vajadzības valsts un vietējā līmenī un palīdzēt izstrādāt efektīvus pasākumus;

13.

uzsver, ka ir jāņem vērā dažādu ieinteresēto personu (migrantu, diasporu, vietējo un reģionālo pašvaldību, darba devēju un arodasociāciju) vajadzības, lai nodrošinātu, ka turpmākie projekti ir efektīvi un ilgtspējīgi kā likumīgās migrācijas ilgtermiņa pārvaldības instruments; tādēļ aicina izveidot apaļā galda sarunas starp Eiropas Komisiju, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Eiropas Reģionu komiteju un Eiropas Parlamentu, kuru viedokļu apmaiņas pamatā vajadzētu būt iepriekšējām apspriedēm un dialogiem ar galvenajām ieinteresētajām personām migrantu integrācijas jomā; vienlaikus aicina veidot sinerģiju ar Eiropas Komisijas paredzēto ES platformu darbaspēka migrācijas jomā un atgādina, ka turpmākajos projektos būtu jāņem vērā bēgļu īpašās neaizsargātības stāvoklis, lai bēgļiem nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgus iespējām un tiktu ieviestas nepieciešamās tiesiskās garantijas;

14.

atbalsta darba un ceļošanas programmas izveidi Eiropas Savienībā jauniešiem no trešām valstīm, kā to paredzējusi Komisija savā paziņojumā “Prasmju un talantu piesaistīšana ES”, attiecinot programmas “DiscoverEU” paplašināšanu ne tikai uz tām trešām valstīm, kas ir saistītas ar Erasmus+, un aicina līdzīgu pieeju piemērot Eiropas Solidaritātes korpusam, iekļaujot programmā vairāk trešo valstu, nekā pašlaik paredzēts, lai pievērstos migrācijas problēmām un iespējām visā migrācijas ciklā;

15.

uzskata, ka paziņojums COM(2022) 657, kura galvenais mērķis ir piesaistīt prasmes un talantus Eiropā, nav pienācīgi ņemts vērā priekšlikumos direktīvām COM(2022) 650 un COM(2022) 655, lai gan tas ir svarīgs impulss paradigmas maiņai migrācijas analīzē;

16.

norāda, ka starp trešo valstu valstspiederīgajiem, kas sniedz ieguldījumu ES darba tirgū, ir īpašas grupas, kurām jāpievērš uzmanība tiesību aktos, jo tās kļūst arvien nozīmīgākas Eiropas darba tirgu svarīgākajās nozarēs, tostarp iniciatīvās, kuru mērķis ir stiprināt veselības un aprūpes nozares, piemēram, ES Garantijā bērniem vai Zaļajā grāmatā par novecošanu, un aicina sniegt mērķtiecīgāku atbalstu trešo valstu valstspiederīgajiem, lai atvieglotu viņu pastāvīgā iedzīvotāja statusu, mobilitāti un integrāciju ES iekšienē, īpašu uzmanību pievēršot starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, uz kuriem saskaņā ar ierosināto Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvu attiecas tādi paši noteikumi kā uz visiem citiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, kuros nav ņemta vērā bēgļu īpašā situācija un viņu neaizsargātība;

17.

norāda, ka darbaspēka mobilitāte var būt papildu likumīgs veids, kā bēgļi var sasniegt Eiropu vai citus galamērķus, neizmantojot neatbilstīgus maršrutus, jo tā var pavērt drošu ceļu bēgļiem, lai viņi varētu izmantot savas prasmes un realizēt savu potenciālu reģionos, kuri cenšas novērst konkrētu prasmju trūkumu; ierosina, ka bēgļi, kas dzīvo trešās valstīs, būtu jāuzskata par kvalificētu darba ņēmēju papildu kategoriju, savukārt šādas papildu likumīgas iespējas nodrošināšana, kuras pamatā ir darbaspēka migrācija, varētu palīdzēt mazināt spiedienu uz Eiropas patvēruma sistēmām;

18.

brīdina: lai gan neatbilstīga migrācija veido tikai nelielu daļu no kopējās migrācijas uz ES, tā joprojām rada ievērojamu spiedienu uz reģioniem un pilsētām, kas atrodas pie ES ārējās robežas; tādēļ aicina pienācīgi īstenot sloga sadales principu starp ES dalībvalstīm un cīnīties pret neatbilstīgu migrāciju, tostarp apkarojot cilvēku kontrabandistus, kuri izmanto patvēruma meklētājus un ekonomiskos migrantus, viņus iesaistot bīstamos ceļojumos;

19.

jānorāda, ka dažām profesionālajām grupām (veselības aprūpes darbiniekiem, inženieriem u. c.) piekļuve tirgum ir jāatvieglo, samazinot birokrātiju, savukārt tūkstošiem neaizpildītu darbavietu jomās, kurās nepieciešama tehniskā apmācība, nevis akadēmiskajā vidē, piemēram, lauksaimniecībā, būvniecībā, transporta jomā, mašīnbūvē u. c., nepietiek ar mērķi saskaņot tirgus piedāvājumu ar pieprasījumu pēc darba; ir jāparedz cita veida sadarbība, tostarp tirgus piedāvājuma un pieprasījuma saskaņošana, kā arī ciešāka sadarbība ar sociālajiem partneriem un attiecīgiem mācību centriem. Šajā sadarbībā būtu jāiesaista arī pašvaldības un reģioni;

20.

turklāt, lai piesaistītu prasmes un talantus, aicina izpētīt iespēju atvieglot pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanu visiem likumīgajiem migrantiem ar augstāku kvalifikāciju un augsti kvalificētās darbvietās, kā arī konkrētām vidēji kvalificētu trešo valstu valstspiederīgo kategorijām, skaidri nosakot prioritāšu skalu, kas var palīdzēt aizpildīt vakances nozarēs, kurās trūkst darba ņēmēju, piemēram, IT un veselības aprūpes nozarē. Tādēļ būtu jāizveido to darbvietu saraksti, kurās trūkst darbaspēka, kā arī kvalificētu darbinieku piekļuve jāatbrīvo no darba tirgus pārbaudes;

21.

ierosina aktivizēt vietējo (reģionālo vai lielpilsētu teritoriju) prasmju atzīšanas sistēmu, lai paātrinātu to trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomisko iekļaušanu, kuriem ir kāds no spēkā esošajos valsts tiesību aktos garantētajiem statusiem, neatkarīgi no tā, vai viņi ierodas pirmo reizi vai jau ir pastāvīgie iedzīvotāji. Minētā prasmju atzīšanas sistēma nevis aizstātu valsts sistēmu, bet gan to papildinātu, nodrošinot ātrāku integrāciju reģionālajā vai lielpilsētu teritorijas darba tirgū;

22.

norāda, ka nesenais augsti kvalificētu bēgļu pieplūdums no Ukrainas liecina par nepieciešamību paātrināt prasmju atzīšanas procesu visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kā to jau reglamentē jaunā Eiropas Zilās kartes direktīva. ES politika, kas reglamentē migrējošo darba ņēmēju ieceļošanu un attieksmi pret viņiem, ir būtiska, lai nodrošinātu labu līdzsvaru starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu, kas pašlaik ir īpaši nelīdzsvarots, it īpaši dažās sociāli svarīgās funkcijās, piemēram, saistībā ar aprūpes nozari un veselības nozari;

23.

norāda, ka tiem, kuru talanti ir mākslā, vajadzētu būt daļai no vienādojuma; viņi neatbilst meklētajiem profesionālajiem profiliem, bet spēj bagātināt uzņēmējas valsts kultūru, kā rezultātā notiek šī kultūras apmaiņa, kas ir daļa no Eiropas godpilnās vēstures;

24.

iesaka īstenot ilgtermiņa politiku, lai neaprobežotos tikai ar pasākumiem, kas vērsti uz drošību, veicinot labāku iekļaušanu un vienlaikus novēršot migrācijas pamatcēloņus;

25.

aicina veicināt uzņēmējdarbību, paplašinot iespējas migrācijai uz ES, lai veidotu uzņēmumus un jaunuzņēmumus, un atvieglojot uzņēmumu dibināšanas atļaujas trešo valstu valstspiederīgajiem; norāda uz vietējo un reģionālo pašvaldību potenciālu sniegt norādījumus un piesaistīt jaunpienācējus vietējiem uzņēmumiem un uz nepieciešamību atbalstīt šādas iniciatīvas ar pastāvīgu atbalstu, izmantojot ES finansējumu;

26.

norāda, ka ir jāveicina iecietības kultūra, palielinot starpkultūru izpratni un veidojot kopīgu piederības sajūtu;

27.

rosina stiprināt migrācijas pārvaldību, kurā iesaistīti vairāki dalībnieki, atbalstot ciešāku sadarbību starp reģionālajām pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību migrācijas, daudzveidības un integrācijas pārvaldībā, uzlabojot dialogu un sadarbību migrācijas jomā un veidojot patiesi visaptverošu pieeju šīs problēmas risināšanai visās tās dimensijās, pilnībā ievērojot cilvēktiesības.

Briselē, 2022. gada 30. novembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO