—

ņemot vērā Padomes 2021. gada 10. maija secinājumus par tematu “Āfrikas rags: ES ģeostratēģiskā prioritāte” un jo īpaši to 28. punktu par seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību pieejamību un ievērošanu,

—

ņemot vērā sestā Eiropas Savienības un Āfrikas Savienības samita 2022. gada 18. februāra galīgo kopīgo paziņojumu par kopīgu redzējumu 2030. gadam,

—

ņemot vērā Padomes 2018. gada 25. jūnija secinājumus par Āfrikas ragu un Sarkano jūru,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. septembra rezolūcija par ES un Āfrikas sadarbību drošības jomā Sāhelas reģionā, Rietumāfrikā un Āfrikas ragā (1),

—

ņemot vērā 2022. gada 21. martā pieņemto Stratēģisko drošības un aizsardzības kompasu,

—

ņemot vērā 2021. gada 25. marta rezolūciju par jaunu ES un Āfrikas stratēģiju — partnerība ilgtspējīgai un iekļaujošai attīstībai (2),

—

ņemot vērā 2021. gada 25. novembra rezolūciju par stāvokli Somālijā (3),

—

ņemot vērā 2021. gada 16. septembra rezolūciju par stāvokli Kakumas bēgļu nometnē Kenijā (4),

—

ņemot vērā 2022. gada 20. janvāra rezolūciju par politisko krīzi Sudānā (5),

—

ņemot vērā 2020. gada 26. novembra rezolūciju par stāvokli Etiopijā (6),

—

ņemot vērā 2021. gada 7. oktobra rezolūciju par humanitāro situāciju Tigrajā (7),

—

ņemot vērā 2021. gada 11. februāra rezolūciju par politisko situāciju Ugandā (8),

—

ņemot vērā 2019. gada 24. oktobra rezolūciju par LGBTI stāvokli Ugandā (9),

—

ņemot vērā 2020. gada 8. oktobra rezolūciju par Eritreju, jo īpaši Dawit Isaak lietu (10),

—

ņemot vērā 2016. gada 10. marta rezolūciju par stāvokli Eritrejā (11),

—

ņemot vērā 2017. gada 18. maija rezolūciju par Dienvidsudānu (12),

—

ņemot vērā 2016. gada 12. maija rezolūciju par Džibutiju (13),

—

ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325, Nr. 1820, Nr. 1888, Nr. 1889, Nr. 1960, Nr. 2106, Nr. 2122, Nr. 2242, Nr. 2467 un Nr. 2493 par sievietēm, mieru un drošību,

—

ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 2250, Nr. 2419 un Nr. 2535 par jaunatni, mieru un drošību,

—

ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisijas 2014. gada maija rezolūciju par aizsardzību pret vardarbību un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret personām, pamatojoties uz viņu reālu vai domātu seksuālo orientāciju vai dzimumidentitāti, un 2017. gada maija rezolūciju par cilvēktiesību aizstāvju stāvokli Āfrikā,

—

ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisijas 60. kārtējā sesijā 2017. gada maijā pieņemtās pamatnostādnes par biedrošanās un pulcēšanās brīvību,

—

ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 25. marta kopīgo paziņojumu “ES Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.-2024. gadam” (JOIN(2020)0005),

—

ņemot vērā ES rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2015.–2019. gadam un jo īpaši 22.b darbību, kurā izklāstīta Eiropas Ārējās darbības dienesta, Komisijas, Padomes un dalībvalstu atbildība izstrādāt un īstenot ES politiku pārejas tiesiskuma jomā,

—

ņemot vērā Konvenciju par kājnieku mīnu izmantošanas, uzglabāšanas, ražošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu,

—

ņemot vērā vienošanos, kas parakstīta trešajā Reģionālajā ministru forumā par migrāciju Nairobi, Kenijā 2022. gada 1. aprīlī,

—

ņemot vērā ANO Drošības padomes 2022. gada 31. martā pieņemto Rezolūciju Nr. 2628, ar ko Āfrikas Savienības misiju Somālijā (AMISOM) pārveido par Āfrikas Savienības pārejas misiju Somālijā (ATMIS),

—

ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

—

ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

—

ņemot vērā 1989. gada ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

—

ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

—

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra rezolūciju “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, kas tika pieņemta ANO ilgtspējīgas attīstības samitā Ņujorkā,

—

ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas diskriminācijas izskaušanu,

—

ņemot vērā 2020. gada 12. februāra rezolūciju par ES stratēģiju sieviešu dzimumorgānu kropļošanas pārtraukšanai pasaulē (14),

—

ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,

—

ņemot vērā Etiopijas Cilvēktiesību komisijas/ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja 2021. gada 3. novembra ziņojumu par kopīgu izmeklēšanu attiecībā uz iespējamiem starptautisko cilvēktiesību, humanitāro tiesību un bēgļu tiesību pārkāpumiem, ko izdarījušas visas konfliktā iesaistītās puses Tigrajas reģionā Etiopijā un Etiopijas Cilvēktiesību komisijas 2022. gada 11. marta ziņojumu par cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, kas izdarīti Afaras un Amharas reģionos Etiopijā no 2021. gada septembra līdz decembrim,

—

ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2021. gada 17. decembra rezolūciju, ar ko izveido starptautisku cilvēktiesību ekspertu komisiju, lai veiktu rūpīgu un objektīvu izmeklēšanu saistībā ar apgalvojumiem par pārkāpumiem un aizskārumiem, ko kopš 2020. gada 3. novembra ir izdarījušas visas konfliktā Etiopijā iesaistītās puses,

—

ņemot vērā 2018. gada 12. septembra Atjaunoto nolīgumu par konflikta risinājumu Dienvidsudānas Republikā,

—

ņemot vērā Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta 2020. gada decembra pamatinformācijas apkopojumu “Eiropas Savienības apmācības misija Somālijā: novērtējums”,

—

ņemot vērā Reglamenta 118. pantu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0207/2022),

A.

tā kā ar Padomes 2021. gada 10. maija secinājumiem ir izveidota jauna stratēģija attiecībā uz Āfrikas ragu un radīts jauns impulss ES partnerībai ar šo reģionu, kas Savienībai ir primāri un stratēģiski svarīgs,

B.

tā kā Āfrikas rags ir politiskā, ekonomiskā un komerciālā ziņā Eiropas Savienībai stratēģiski svarīgs reģions, ar kuru Eiropai ir ilgstošas politiskas un ekonomiskas saites; tā kā Āfrikas ragam ir izaugsmes potenciāls ekonomiskā un politiskā ziņā, taču tas saskaras ar vairākiem kritiskiem šķēršļiem, tostarp Covid-19 krīzi, klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, ūdens un pārtikas trūkuma palielināšanos, pārtuksnešošanos un atmežošanu, zemu noturību pret dabas katastrofām, iedzīvotāju skaita pieaugumu un urbanizāciju apvienojumā ar ierobežotu darbvietu radīšanu un dziļu nevienlīdzību, pienācīgas infrastruktūras trūkumu, nestabilitāti un politiskām un citām problēmām; tā kā demokrātija, laba pārvaldība, pārskatatbildība, tiesiskums, cilvēktiesības, dzimumu līdztiesība un iekļaujoša un līdzdalīga sabiedrība ir miera un reģionālās stabilitātes priekšnosacījums;

C.

tā kā Āfrikas raga valstis (Somālija, Etiopija, Sudāna, Kenija, Uganda, Eritreja, Dienvidsudāna un Džibutija) ir pakļautas kopīgiem riskiem un draudiem, tostarp klimata pārmaiņu tūlītējai un ilgtermiņa ietekmei, džihādistu terorismam, etniskajai spriedzei un vājas pārvaldības problēmām; tā kā visām reģiona valstīm ir raksturīga pastāvīga nestabilitāte, ko izraisa notiekošie konflikti, smagie cilvēktiesību pārkāpumi, ko veic visas konfliktā iesaistītās puses, tostarp bērnu kareivju vervēšana, mērķtiecīgi uzbrukumi civiliedzīvotājiem un civilās infrastruktūras objektiem un seksuāla vardarbība pret sievietēm un meitenēm; tā kā nesodāmība par kara noziegumiem un citiem starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem joprojām ir norma, savukārt centieni nodrošināt taisnīgumu cietušajiem lielā mērā ir izrādījušies nerezultatīvi; tā kā 2021. gada decembrī ANO Cilvēktiesību padome izveidoja ANO Cilvēktiesību ekspertu komisiju Etiopijas jautājumos, lai izmeklētu iespējamos kara noziegumus un citus pārkāpumus;

D.

tā kā kopš konflikta sākuma Tigrajas reģionā Etiopijā 2020. gada novembrī Āfrikas raga reģiona vispārējā stabilitāte ir vēl vairāk pasliktinājusies un to apdraud sarežģītas politiskās pārejas, kas notiek vairākās valstīs; tā kā humanitārā situācija Etiopijā joprojām ir dramatiska konfliktu, sausuma un liela mēroga iekšējās pārvietošanas dēļ; tā kā federālā valdība 2022. gada 24. martā paziņoja par pamieru humanitāriem mērķiem, lai atvieglotu palīdzības sniegšanu Tigrajai, kas konflikta dēļ bija bloķēta; tā kā 2022. gada 24. augustā atsākās karadarbība Etiopijas ziemeļu reģionā; tā kā, neraugoties uz to, ka konflikts Etiopijā joprojām ir ļoti brutāls, tas ir sasniedzis jaunu posmu, ņemot vērā abu konfliktā iesaistīto pušu publisko apņemšanos sarunu ceļā panākt risinājumu Āfrikas Savienības vadītas sistēmas ietvaros; tā kā lielā Etiopijas renesanses aizsprosta būvniecība un otrā uzpildes fāze, ko Etiopija īsteno Nīlas augštecē, turpina radīt spriedzi starp Etiopiju un tās kaimiņvalstīm;

E.

tā kā ES ir nozīmīga, ilglaicīga un uzticama partnere, kas atbalsta mieru, drošību, ilgtspējīgu attīstību un humāno palīdzību reģionā, un tā kā ir pienācīgi jāņem vērā šī partnerība mieram, drošībai, demokrātijai, ilgtspējīgai attīstībai un humānajai palīdzībai; tā kā pašreizējās reģionālās organizācijas un citas iniciatīvas, piemēram, Āfrikas Savienība un daudznacionālā apvienotā taktiskā grupa, ir arī vadošie dalībnieki Āfrikas raga drošības problēmu risināšanā;

F.

tā kā pirmā Ķīnas un Āfrikas raga miera, pārvaldības un attīstības konference notika 2022. gada 20. un 21. jūnijā; tā kā sanāksmē klātesošais Ķīnas īpašais sūtnis Āfrikas ragā Xue Bing piedāvāja Pekinas beznosacījumu atbalstu konfliktu atrisināšanai reģionā, vienlaikus aicinot valstis būt neatkarīgām no ārvalstu iejaukšanās;

G.

Dienvidsudānā pasliktinās spriedzes un konfliktu, vietējo kopienu vardarbības un atkārtotu plūdu dēļ; tā kā ANO lēš, ka Somālijai, Etiopijai un Kenijai 2022. gadā ir vajadzīga steidzama humānā palīdzība 4,4 miljardu ASV dolāru apmērā, lai palīdzētu 29,1 miljonam cilvēku; tā kā līdz 2022. gada aprīlim starptautiskā sabiedrība bija apmierinājusi tikai 5 % no šīm vajadzībām; tā kā sausums jau ir izraisījis aptuveni 3 miljonu lauksaimniecības dzīvnieku nāvi Etiopijas dienvidos un Kenijas sausajos reģionos un aptuveni 30 % mājsaimniecību ganāmpulku ir gājuši bojā Somālijā; tā kā Austrumāfrikā vērojamā siseņu invāzija Etiopijā un Somālijā ir sasniegusi vislielākos apmērus 25 gadu laikā un Kenijā — 70 gadu laikā, un tas rada nopietnus draudus reģiona nodrošinātībai ar pārtiku; tā kā smagas un akūtas uztura nepietiekamības rezultātā Etiopijā, Kenijā un Somālijā no 2022. gada janvāra līdz jūnijam tika ārstēti aptuveni 568 000 bērni, un paredzams, ka šajās trīs valstīs aptuveni 6,5 miljoni bērnu cietīs no akūtas uztura nepietiekamības; tā kā Pārtikas nodrošinājuma un uztura darba grupa pašlaik lēš, ka 23–26 miljoni cilvēku līdz 2023. gada februārim varētu saskarties ar lielu un akūtu pārtikas nodrošinājuma trūkumu, kas galvenokārt skaidrojams ar sausumu reģionā, ja periodā no oktobra līdz decembrim izpaliks lietus; tā kā eksperti ir prognozējuši, ka biežāka siseņu pārvietošanās starp Keniju, Etiopiju un Somāliju vēl vairāk saasinās jau tā nestabilo pārtikas nodrošinājuma situāciju; tā kā Ukrainā notiekošā kara katastrofālās sekas saasina nopietno pārtikas krīzi Āfrikas raga valstīs, pārtikas, kurināmā un preču cenām sasniedzot vēl nepieredzētus līmeņus;

H.

tā kā Covid-19 pandēmija reģionam radīja veselības, sociālekonomiskas un politiskas problēmas, padziļinot nabadzību, palielinot nevienlīdzību un pasliktinot strukturālo un iesakņojušos diskrimināciju, postoši ietekmējot cilvēktiesības un pilsonisko brīvību, jo īpaši minoritāšu grupām un neaizsargātiem cilvēkiem; tā kā šajā kontekstā dažas valdības ir izmantojušas ar Covid-19 saistītus tiesību aktus, lai apspiestu cilvēktiesības;

I.

tā kā Āfrikas rags joprojām ir izcelsmes, tranzīta un galamērķa reģions nozīmīgām migrācijas plūsmām uz citām valstīm plašākā reģionā, kā arī uz ES; tā kā nabadzība un nedrošība ir savstarpēji veicinoši faktori un tie ir divi no galvenajiem Āfrikas raga iedzīvotāju masveida pārvietošanas virzītājspēkiem, jo īpaši jauniešu vidū; tā kā Austrumāfrikas un Āfrikas raga reģionā ir vairāk nekā 7,7 miljoni migrējošo darba ņēmēju, un Etiopija, Kenija un Uganda uzņem visvairāk starptautisko migrantu, kuri meklē labākas ekonomiskās un iztikas iespējas;

J.

tā kā politiskā spriedze, konflikti, dabas katastrofas un klimata pārmaiņu sekas ir pamatā lielajam bēgļu un pārvietoto iedzīvotāju skaitam lielākajā daļā reģionu; tā kā humanitārā un drošības situācija bēgļu un iekšzemē pārvietoto personu nometnēs joprojām ir nestabila; tā kā Kenijā atrodas Dadābas bēgļu nometne, kas ir viena no lielākajām bēgļu nometnēm pasaulē un uzņem vairāk nekā 220 000 reģistrētu Somālijas bēgļu, kuri bēg no pilsoņu kara un klimata radītām grūtībām; tā kā starp Keniju un Somāliju palielinās saspīlējums attiecībā uz nometnes pārvaldību, savukārt bēgļiem joprojām nākas izdzīvot grūtos apstākļos un iztikas ziņā būt atkarīgiem no ANO atbalsta;

K.

tā kā Āfrikas rags, Sarkanā jūra un Adenas līcis kļūst par teritorijām, kuras rada arvien lielākas bažas, kurās reģionālajiem un starptautiskajiem dalībniekiem ir ievērojamas un bieži vien atšķirīgas ekonomiskās un drošības intereses pasaules mēroga preču tirdzniecības krustpunktā un kritiskajā punktā, proti, vairāk nekā 12 % no pasaules kravu pārvadājumiem pa jūru un 40 % Āzijas tirdzniecības ar Eiropu tranzītā šķērso Sarkano jūru; tā kā stabilitātei, jūras drošībai un kuģošanas brīvībai Sarkanajā jūrā un Adenas līcī ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu globālās enerģijas plūsmas un Eiropas energoapgādes drošību, jo Bab-el-Mandeb jūras šaurumu katru gadu šķērso aptuveni 6,2 miljoni barelu jēlnaftas un citu naftas produktu (aptuveni 9 % no pasaules jūras pārvadājumiem), no kuriem 3,6 miljoni ir paredzēti nogādāšanai Eiropā; tā kā Krievijas nelikumīgais iebrukums Ukrainā un valstī notiekošais konflikts vēl vairāk palielinās šā tirdzniecības maršruta nozīmi; tā kā, cenšoties panākt zaļo un ilgtspējīgo pārkārtošanos, kas saistīta ar Eiropas zaļo kursu, īstermiņa nepieciešamība samazināt atkarību no Krievijas un dažādot piegādātājus padarīs kuģošanas brīvību un jūras drošību Sarkanajā jūrā un Adenas līcī vēl būtiskāku ģeostratēģiskā ziņā; tā kā ir jāņem vērā Sarkanās jūras reģiona nozīme Āfrikas raga stabilitātes nodrošināšanā, kā arī tā kā tirdzniecības un savienojamības ass nozīme un rūpes par stabilitāti un kuģošanas brīvību, kas šim reģionam kopīgas ar ES;

L.

tā kā Āfrikas raga iniciatīvas 11. ministru sanāksme notika ES un ĀS samitā un tajā pirmo reizi piedalījās arī Eiropas komandas locekļi; tā kā šī iniciatīva ir mobilizējusi vairāk nekā 4,5 miljardus ASV dolāru no trim attīstības partneriem: ES, Āfrikas Attīstības bankas un Pasaules Bankas grupas; tā kā kopš 2019. gada ES ar ES trasta fonda starpniecību ir atbalstījusi 64 projektus Āfrikas ragā, galveno uzmanību pievēršot lielākām ekonomikas un nodarbinātības iespējām un labākai pārvaldībai un konfliktu novēršanai;

M.

tā kā daudzās reģiona valstīs joprojām ir iesakņojusies dzimumu diskriminācija un citi nevienlīdzības veidi, tostarp dzimumbalstīta vardarbība un augsts ar konfliktiem saistītas seksuālas vardarbības līmenis, ierobežota piekļuve seksuālajai un reproduktīvajai veselībai, agrīnas un piespiedu laulības, grūtnieču izslēgšana no skolām un sieviešu dzimumorgānu kropļošanas prakse, kas ir sen izplatīta ieraža Āfrikas raga valstīs un joprojām tiek īstenota;

N.

tā kā LGBTIQ joprojām cieš no aizskaršanas, apcietināšanas, saukšanas pie atbildības, dzimumbalstītas vardarbības un dažkārt pat pastāv risks, ka viņi tiks nogalināti reālās vai šķietamās seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes vai izpausmes un dzimumpazīmju dēļ; tā kā, izņemot Džibutiju, labprātīga iesaistīšanās viendzimuma seksuālās darbībās visās Āfrikas raga valstīs tiek uzskatīta par kriminālnoziegumu; tā kā šāda kriminālatbildības noteikšana tiek izmantota, lai leģitimizētu diskriminējošu attieksmi pret LGBTIQ, un tā kā diskriminējošu, kriminālatbildību paredzošu noteikumu atcelšana ir pirmais nepieciešamais pasākums virzībā uz LGBTIQ aizsardzību pret vardarbību; tā kā nevienā no Āfrikas raga valstīm nav ieviestas tiesību normas, ar kurām tiktu juridiski atzītas transpersonas vai interseksuāļi tiktu aizsargāti no dzimumorgānu kropļošanas;

O.

tā kā kopš 2022. gada 1. aprīļa Āfrikas Savienības misiju Somālijā (AMISOM) aizstāj Āfrikas Savienības pagaidu misija Somālijā (ATMIS), kuras galvenais mērķis ir atbildības nodošana Somālijas nacionālajiem bruņotajiem spēkiem 2024. gadā; tā kā jaunās misijas uzdevumos cita starpā ietilpst grupējuma “al Shabaab” radītā apdraudējuma mazināšana, atbalsts Somālijas policijas un drošības spēku integrēto spēju veidošanai, pakāpeniska drošības pienākumu nodošana Somālijai un atbalsts Somālijas federālās valdības un federācijas dalībvalstu centieniem panākt mieru un izlīgumu; tā kā ANO Drošības padomes Rezolūcija Nr. 2608 par pirātismu, kas bija pamatā ES jūras spēku operācijas “Atalanta” darbībai, nav atjaunota un tāpēc piekļuve Somālijas teritoriālajiem ūdeņiem ir ierobežota; tā kā drošības situācija ir nestabila un satraucoša un joprojām ir aktīvs teroristu grupējums “al Shabaab”; tā kā vēlēšanas notika ar 12 mēnešu kavēšanos; tā kā valsts saskaras ar aizvien lielākām finansiālām grūtībām, kas apdraud tās maksātspēju; tā kā kopš 2020. gada septembra ir apturēta ES finansiālā palīdzība, jo vēl nav pabeigts vēlēšanu process, taču joprojām tiek sniegts tiešs atbalsts neaizsargātām iedzīvotāju grupām; tā kā saskaņā ar humānās palīdzības jomā strādājošo nevalstisko organizāciju (NVO) sniegto informāciju kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā kviešu un naftas cenas vairākos reģionos Somālijā, kas 90 % kviešu importē no Ukrainas un Krievijas, ir palielinājušās par 300 %; tā kā saskaņā ar ANO datiem no 2022. gada marta vairāk nekā 38 % Somālijas iedzīvotāju cieš no smaga pārtikas trūkuma;

P.

tā kā nespēja atjaunot ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2608 ierobežo operācijas “Atalanta” piekļuvi Somālijas teritoriālajiem ūdeņiem;

Q.

tā kā Ķīna ir iecēlusi īpašu sūtni Āfrikas raga jautājumos; tā kā Ķīna ir palielinājusi militāro un diplomātisko klātbūtni reģiona valstīs un pastiprinājusi ar tām ekonomisko sadarbību;

R.

tā kā Sudāna kopš valsts apvērsuma 2021. gada 25. oktobrī ir nonākusi politiskā strupceļā un notiek ārkārtīgi sarežģītas sarunas starp civiliedzīvotājiem un militārpersonām; tā kā drošības situācija Darfūrā, kurā kopš 2021. gada novembra ir atjaunojušies vardarbības uzliesmojumi, ir ļoti satraucoša; tā kā Sudāna ir nonākusi smagā ekonomiskajā situācijā un papildus tam Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds ir apturējuši maksājumus līdz brīdim, kad tiks panākts dzīvotspējīgs politisks risinājums un izveidota civilā valdība, un Eiropas Komisija ir pārtraukusi finanšu palīdzības sniegšanu, lai gan ir saglabāta tiešā palīdzība iedzīvotājiem; tā kā Krievijas plānotā militārā bāze nodrošinās tai stratēģisku piekļuvi Sarkanajai jūrai;

S.

tā kā vairāk nekā 10 gadus kopš Dienvidsudānas neatkarības iegūšanas 2011. gadā ir aizkavējusies 2018. gadā parakstītā miera nolīguma īstenošana; tā kā prezidents Salva Kiir plāno 2023. gadā atbilstīgi miera līgumā noteiktajam termiņam organizēt vispārējās vēlēšanas; tā kā valstī ir vērojama politiska un militāra sašķeltība gan starp dažādām politiskajām grupām, militārajām frakcijām un etniskajiem grupējumiem, gan to iekšienē;

T.

tā kā Kenijas politiskajā vidē ir vērojama nopietna polarizācija; tā kā 2022. gada 9. augustā notika vispārējās vēlēšanas; tā kā Covid-19 pandēmijas globālo seku un uzkrāto parādu dēļ valsts ekonomika ir nonākusi grūtībās; tā kā Kenija varētu uzņemties konstruktīvu lomu reģionālā miera un drošības veidošanā; tā kā Komisijas priekšsēdētājas vietnieks / Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos šogad Kenijā viesojās divreiz — vienu reizi 2022. gada 10. septembrī reģionālā brauciena uz Keniju, Mozambiku un Somāliju laikā un vienu reizi 2022. gada 29. janvārī, lai oficiāli sāktu ES un Kenijas stratēģisko dialogu, kurā kā galvenās prioritātes ir noteikta ekonomika, tirdzniecība un investīcijas;

U.

tā kā pēc 2021. gada 14. janvārī notikušajām vēlēšanām Ugandas prezidents Yoweri Museveni tika atkārtoti ievēlēts uz sesto pilnvaru termiņu; tā kā 2021. gada 30. novembrī Ituri un Ziemeļkivu reģionos Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā, reaģējot uz virkni uzbrukumu, ko veica ar Da’esh saistīts bruņots ugandiešu izcelsmes grupējums “Apvienotie demokrātiskie spēki” (ADF), tika sākta militāra operācija;

V.

tā kā Eritreju kopš neatkarības iegūšanas 1993. gadā ir vadījis prezidents Isaias Afwerki no Tautas frontes par demokrātiju un tiesiskumu; tā kā ar Eritrejas konstitūcijas pieņemšanu 1997. gadā sāktais demokratizācijas process ir aizkavējies; tā kā Eritrejas valdības režīms ir apspiedis lielāko daļu pamattiesību un cilvēktiesību situācija valstī raisa lielas bažas; tā kā Eritreja ir viena no vismazāk attīstītajām valstīm (VAV); tā kā divi no galvenajiem līdzekļu devējiem ir Pasaules fonds un Eiropas Komisija (ES šobrīd, izmantojot Ārkārtas trasta fondu, novirza 20 miljonus EUR ceļu infrastruktūras uzlabošanas projektam Eritrejā pēc tam, kad 2021. gadā saistībā ar Eritrejas iesaistīšanos konfliktā Etiopijas ziemeļu daļā tā atcēla saistības 100 miljonu EUR apmērā);

W.

tā kā Džibutija atrodas stratēģiski svarīgā pozīcijā pie Bab-el-Mandeb jūras šauruma — viena no visaktīvāk izmantotajiem jūras transporta koridoriem pasaulē, kas kontrolē piekļuvi Sarkanajai jūrai, tādējādi veicinot izaugsmes modeli, kura pamatā ir infrastruktūras attīstība (ostas un dzelzceļš); tā kā 2021. gada 9. aprīlī pie varas esošais prezidents Ismail Omar Guelleh uzvarēja vēlēšanās piekto reizi pēc kārtas; tā kā Džibutija atrodas teritorijā no Sāhelas līdz Tuvajiem Austrumiem valdošās krīzes epicentrā un tādējādi, lai gan pašā valstī valda stabilitāte, tās tuvākā apkaime ir nestabila; tā kā ir jāņem vērā Džibutijas nozīmīgā militārā iesaiste ATMIS cīņā pret Somālijas teroristiem, kas pieder pie grupējuma “al Shabaab”,

a)

visaptveroši izvērtēt iepriekšējās ES stratēģijas un saistības attiecībā uz Āfrikas ragu, lai apzinātu gūto pieredzi un attiecīgi pielāgotu ES iesaisti reģionā; atzīt, ka Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu rada bažas par tūlītējām un ilgtermiņa sekām Āfrikas ragā un ka, reaģējot uz to, ES ir jāpielāgo iesaiste šajā reģionā; reaģēt uz to, ka Krievijas nelikumīgās rīcības rezultātā tiek negatīvi ietekmēta vispārējā drošības situācija reģionā; pievērsties faktam, ka Krievijai reģionā jau ir izveidojušās spēcīgas un daudzšķautņainas saiknes un ietekme, tostarp izmantojot investīcijas (gan civilās, gan militārās) un izvietojot paramilitārus grupējumus, piemēram, Vāgnera grupu Sudānā, un saprast, ka šīs darbības var vēl vairāk destabilizēt kaimiņu teritorijas; vērsties pret Krievijas mēģinājumiem organizēt maldinošas informācijas un dezinformācijas kampaņas reģionā, kuru mērķis ir veicināt pret ES vērstu noskaņojumu, izveidojot visaptverošu ES publiskās komunikācijas stratēģiju, lai vērstos pret Krievijas centieniem un pārvarētu tos, kā arī veikt konkrētas darbības un uzņemties saistības, kurās ņemtas vērā vietējo iedzīvotāju vajadzības; nosodīt tādu vēstījumu izplatīšanu, kas attaisno Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, piemēram, Sudānas ģenerāļa Hemetti2022. gada 23. februāra paziņojumu, kurā viņš nepatiesi apgalvoja, ka Krievijas agresija pret Ukrainu tiek izvērsta, lai “aizsargātu” Krieviju; pastiprināt ES diplomātisko, politisko, finansiālo un humanitāro sadarbību ar ĀS, tās reģionālajiem komponentiem un atsevišķām valstīm, īstenojot konkrētus pasākumus, kas apliecina ES apņemšanos attiecībā uz šo reģionu, lai veicinātu vietējas un reģionālas pieejas turpmākas reģionālās nestabilitātes novēršanai, mazinātu to neaizsargātību pret ārvalstu ietekmi un risinātu Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu negatīvās sekas un reaģētu uz tām; nekavējoties padziļināt diplomātisko sadarbību ar reģiona valstu valdībām, lai apspriestu un precizētu Krievijas mērķu un operāciju postošo īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmi reģionā; atzīt, ka pašreizējais Krievijas agresīvais karš Ukrainā, jo īpaši Krievijas jūras spēku īstenotā blokāde, pārrauj piegādes ķēdes un nopietni ietekmē pārtikas nodrošinājumu Āfrikas ragā gan īstermiņā, gan vidējā termiņā, jo aptuveni 90 % kviešu tiek importēti no Krievijas Federācijas un Ukrainas; ņemt vērā to, ka vismaz 20 miljoni cilvēku jau bija pakļauti bada riskam Kenijā, Somālijā un Etiopijā valdošā nepieredzētā sausuma un siseņu invāzijas radītās krīzes dēļ; ievērojami palielināt ES atbalstu un palīdzību Āfrikas ragam, lai novērstu bada risku vai grūtības piekļūt pārtikai; pieņemt zināšanai, ka reģionam nākamajos sešos mēnešos trūks finansējuma, proti, 437 miljoni ASV dolāru saskaņā ar Pasaules Pārtikas programmu un 130 miljoni ASV dolāru saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, un darīt visu iespējamo, lai palīdzētu novērst šo trūkumu un piešķirt ES humānajai palīdzībai līdzekļus papildus 21,5 miljoniem EUR, par kuriem jau ir uzņemtas saistības;

b)

pilnībā atzīt reģiona potenciālu un stratēģisko nozīmi un izstrādāt patiesi stratēģisku redzējumu sadarbībai un iesaistei, pastāvīgi strādājot pie tā, lai īstenotu un pielāgotu stratēģiju attiecībā uz Āfrikas ragu, ņemot vērā nesenos notikumus reģionā, dodot jaunu impulsu vienlīdzīgiem nosacījumiem un savstarpēji izdevīgām attiecībām, kuru pamatā ir saskaņotas, savlaicīgas un efektīvas konsultācijas un kopīgas vērtības, intereses un perspektīvas; pāriet no līdzekļu devēja un saņēmēja novecojušā jēdziena uz līdztiesīgu ES un Āfrikas raga valstu partnerību, lai radītu apstākļus ilgtspējīgai un mierīgai attīstībai reģionā;

c)

koordinēt ES iniciatīvas un atbalstu ar Āfrikas partneriem, veicinot Āfrikas līdzdalību programmās un tādējādi palīdzot Āfrikai pašai rast risinājumus savām problēmām; šajā sakarībā drošības jautājumos pieņemt nosacītības pieeju, pamatojoties uz principu “vairāk par vairāk un mazāk par mazāk”; ņemt vērā, ka saņēmējvalstu valdības attīstības palīdzību dažkārt izmanto neefektīvi un dažkārt — ļaunprātīgi; veicināt augšupējas pieejas stiprināšanu, kurā vietējās kopienas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas var strādāt, lai veidotu savas spējas un labāk sagatavotos, koordinētu un organizētu savu rīcību un kļūtu noturīgākas;

d)

koordinēt reģiona centienus ar ĀS un tās reģionālajiem komponentiem, jo īpaši Austrumāfrikas valstu kopienu un Starpvaldību attīstības iestādi (IGAD), kā arī ar ANO un citām līdzīgi domājošām starptautiskām un reģionālām organizācijām, finanšu iestādēm un atsevišķām valstīm; saglabāt atbalstu notiekošajām misijām šajā teritorijā, kas palīdz šiem centieniem, tostarp ES kopējās drošības un aizsardzības politikas misijām, lai sniegtu ieguldījumu kopīgā reakcijā, kuras mērķis ir panākt stabilitāti un attīstību; mudināt Apvienoto Karalisti koordinēt savus centienus šajā reģionā ar ES;

e)

pieņemt proaktīvu, iekļaujošu un uz sadarbību balstītu pieeju, kuras pamatā ir konstruktīva sadarbība ar Āfrikas raga reģiona valstīm un dalībniekiem, daloties ar ES paraugpraksi un pieredzi drošības, ekonomikas attīstības, finanšu, sociālo un kultūras jautājumu integrēšanā, lai veicinātu efektīvu sadarbību visā reģionā un jūrlietu jomā, vienlaikus darbojoties arī kā dialoga veicinātājai ar visām iesaistītajām pusēm, jo īpaši šim nolūkam izmantojot ES īpašo pārstāvi Āfrikas ragā;

f)

atzīt, ka nedrošība un nestabilitāte Āfrikas ragā nopietni apdraud visas Āfrikas ekonomiskās un sociālās izredzes, kā arī ES un reģiona drošības intereses; ar integrētu pieeju veicināt reģionālo drošību un stabilitāti, veicinot saikni starp humāno palīdzību, attīstības sadarbību un mieru un šajā nolūkā novēršot civilos konfliktus, izšķirot strīdus mierīgā ceļā, atrisinot konfliktus un izmantojot starpniecību, spēju veidošanu un samierināšanu; integrēt jauniešu iekļaušanu un sieviešu pilnīgu, vienlīdzīgu un jēgpilnu pārstāvību un aktīvu līdzdalību miera un drošības jautājumos, tostarp atbalstot un īstenojot ANO Jaunatnes, miera un drošības programmu un ANO Sieviešu, miera un drošības programmu, formulējot konkrētas īstermiņa un vidēja termiņa saistības un nosakot, kā to objektīvi novērtēs un par to ziņos; atbalstīt pašas Āfrikas vadītus procesus ĀS, IGAD un Austrumāfrikas kopienā un risināt konfliktu, ekstrēmisma un radikalizācijas pamatcēloņus, piemēram, galēju nabadzību un nevienlīdzību, klimata pārmaiņu sekas, proti, ierobežotos resursus, piemēram, aramzemi un ūdeni, un ieilgušus robežu strīdus, sniedzot politisku, finansiālu, operatīvu un loģistikas atbalstu; stiprināt ES un ĀS stratēģisko partnerību attiecībā uz konfliktu novēršanu, konfliktu risināšanu un miera uzturēšanu; šajā sakarā stiprināt sadarbību ar Āfrikas Savienības Miera un drošības padomi un reģionālajām ekonomikas kopienām; atbalstīt cilvēku drošības koncepciju kā papildinājumu valsts drošības pieejām, ar kurām pasākumi un iestādes kalpo iedzīvotājiem; atbalstīt nepieciešamo atbrīvošanu no sauszemes mīnām, kasešu munīcijas un citām sprāgstvielām un cīnīties pret to radīto piesārņojumu, kas kavē sociālo un ekonomisko attīstību un nesamērīgi ietekmē bērnus, sievietes un marginalizētas grupas;

g)

spriedzi, ko var radīt lielā Etiopijas renesanses aizsprosta (GERD) būvniecība un Nīlas ūdeņu koplietošana ar Sudānu un Ēģipti, kas atrodas upes lejtecē; aicināt visas trīs valstis atgriezties pie sarunu galda un sadarboties ar tām, lai attiecīgajos forumos ĀS un IGAD aizgādībā rastu diplomātisku risinājumu, ņemot vērā Etiopijas interesi ražot hidroenerģiju, kā arī upes caurteces valstu bažas par ūdens drošību un pārvarot riskus, kas saistīti ar vienpusēju attieksmi pret kopīgu vides resursu izmantošanu; ņemt vērā to, ka klimata pārmaiņu ietekme ir liels izaicinājums Āfrikas ragam, un prasīt, lai reģions cieši sadarbotos ilgtspējīgas enerģijas ražošanā, kā arī resursu koplietošanā, un atzīt, ka Eiropas zaļais kurss piedāvā svarīgas sadarbības iespējas; sniegt finansiālu un tehnisku palīdzību, kā arī dalīties ar mūsu Āfrikas partneriem inovatīvās tehnoloģijās, paraugpraksē un gūtajā pieredzē, lai gūtu labumu no zaļās pārkārtošanās un ūdens, pārtikas un enerģijas sasaistīšanas, un palielināt investīcijas reģiona pārkārtošanā, tostarp tādā integrētajā infrastruktūrā kā transnacionāli energotīkli;

h)

koordinēt darbību ar starptautiskajiem partneriem un organizācijām, lai sniegtu ātru un pietiekamu humāno palīdzību un palīdzību valstīm, kuras skāruši konflikti, ārkārtējs sausums un citas dabas katastrofas, kā arī Krievijas agresija Ukrainā, kas ir likusi palielināties pārtikas un degvielas izmaksām un pārrāvusi globālās piegādes ķēdes; atzīt saikni starp klimata krīzi, mieru un konfliktiem un nepieciešamību pēc miera veidošanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšanas centieniem, lai šīs pārmaiņas risinātu, un pievērsties klimata drošībai kā ikvienas visaptverošas reģionālās stratēģijas pamatelementam; uzņemties vadību, sasaucot līdzekļu devēju kopienu uz Āfrikas ragam paredzētu ārkārtas līdzekļu devēju konferenci, lai izvairītos no tā, ka reģionu atkal apdraud bads;

i)

atzīt pozitīvo ietekmi, ko rada ES un tās starptautisko partneru apņemšanās, izmantojot tādas misijas un operācijas kā operācija “Atalanta”, ES spēju veidošanas misija Somālijā un ES programma reģionālās jūras drošības veicināšanai, gan novēršot pirātisma uzbrukumus, pirms tie tiek izdarīti, gan samazinot sekmīgo uzbrukumu skaitu, un paust nožēlu par to, ka nav atjaunota ANO Drošības padomes Rezolūcija Nr. 2608, jo tas diemžēl ierobežo operācijas piekļuvi Somālijas teritoriālajiem ūdeņiem; izteikt atzinību par ES spēju veidošanas misijas Somālijā jau sasniegtajiem pozitīvajiem rezultātiem civilās tiesībaizsardzības jomā un nodrošināt, lai misijai būtu pietiekami līdzekļi un personāls, kas nepieciešams tās efektīvai darbībai; aicināt dalībvalstis izrādīt pienācīgu atbalstu ATMIS un ES apmācības misijai Somālijā gan attiecībā uz personālu, gan līdzekļiem, lai dotu Somālijas bruņotajiem spēkiem iespējas uzņemties atbildību par drošību valstī, vienlaikus pilnībā ievērojot starptautiskās humanitārās tiesības un starptautiskās cilvēktiesības; uzsvērt, ka ES ir jāapstiprina savas kā uzticamas Somālijas partneres nostāja, atbalstot ATMIS kā daļu no integrētas pieejas, kas pieņemta, saskaņojot to ar kopējās drošības un aizsardzības politikas misijām Somālijā, Eiropas Miera nodrošināšanas fondu (EPF), humānās palīdzības operācijām un Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu;

j)

paust bažas par to radikālo islāmistu teroristu grupējumu pastāvīgo darbību, kuri darbojas visā Āfrikas ragā un kaimiņvalstīs, jo īpaši grupējuma “al Shabaab”, tīklu “Al Qaeda” un Da’esh, kuriem ir augstas pielāgošanās spējas un kuri spēj ieņemt paliekošu vietu iedzīvotāju vidū; aicināt ES un tās dalībvalstis koncentrēties uz džihādisma izplatīšanās apkarošanu reģionā un sniegt pielāgotu un efektīvu palīdzību skartajām valstīm, lai novērstu gan šīs teroristu darbības paplašināšanās tūlītējās sekas, gan ekstrēmisma, radikalizācijas, vardarbības, terorisma un uzņēmības pret rekrutēšanu pamatcēloņus; atzīt, ka teroristu organizāciju atbilstību un spēju darboties reģionā vēl vairāk stiprina valstu robežu caurlaidība, un atbalstīt valstu un reģionālos centienus palielināt robežu drošību; sadarboties ar atsevišķām valstīm un reģionālām organizācijām, jo īpaši Austrumāfrikas valstu kopienu, IGAD un Austrumāfrikas rezerves spēkiem, lai pieņemtu reģionālu pieeju terorisma apkarošanā un tā pamatcēloņu novēršanā;

k)

sniegt pielāgotu un uz pieprasījumu pamatotu atbalstu ĀS, tās reģionālajiem komponentiem un atsevišķām valstīm to centienos uzlabot drošības un stabilitātes apstākļus; saglabāt atbalstu, ko sniedz ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta spēju veidošanas politiku drošības un attīstības atbalstam un ar EPF, jo īpaši operācijai “Atalanta” un ES apmācības misijai Somālijā, un nodrošināt, ka tas atbilst ES Kopējai nostājai par ieroču eksportu un pilnībā ievēro cilvēktiesības un humanitārās tiesības, pienākumus veikt ex ante riska novērtējumu, pastāvīgi uzraudzīt militāro tehnoloģiju piegādi trešo valstu dalībniekiem un efektīvus pārredzamības noteikumus, tostarp to materiālu izsekojamību un pareizu izmantošanu, kas sniegti partneriem EPF satvarā, lai palīdzētu izveidot atbildīgu, stabilu un uzticamu drošības nozari; šajā sakarībā pilnībā izmantot EPF potenciālu un nodrošināt to, ka Āfrikas vadīto iniciatīvu finansējuma kvalitātes un kvantitātes ziņā tiek turpināts process, kas tika iesākts ar bijušo Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu; nodrošināt, ka tiek izpildītas visas EPF finansēšanas saistības, kas tika noteiktas attiecībā pret Āfrikas ragu pirms Krievijas krimināli sodāmā iebrukuma Ukrainā; nodrošināt finansējumu ATMIS civilajam komponentam;

l)

pilnībā atbalstīt pāreju uz demokrātiju, tiesiskumu, valsts veidošanas procesus un atvērtu politisko telpu, kas ir atbilstīgi pielāgota atšķirīgiem vietējiem apstākļiem; atbalstīt stratēģijas iekļaujošu izlīguma procesu veicināšanai ar mērķi izveidot uzticamas un reprezentatīvas iestādes, kas paredz dažādu kopienu līdzdalību; jo īpaši sadarboties ar Somāliju, Etiopiju un Sudānu, lai pastiprinātu centienus iekļaut nepietiekami pārstāvētas kopienas un sievietes augsta līmeņa politikas procesos un pārvaldes struktūrās un, izmantojot uzticības veicināšanas pasākumus, palīdzētu partnervalstīm novērst neapmierinātību pret valsts iestādēm un neuzticēšanos tām; būt gatavām vajadzības gadījumā nosūtīt ES vēlēšanu novērošanas misijas, lai atbalstītu vēlēšanu procesus pirms vēlēšanām un to laikā; atzīt parlamentārās diplomātijas potenciālu kā līdzekli dialoga veicināšanai un holistiskas partnerības veidošanai starp ES, ĀS un atsevišķām valstīm;

m)

strādāt sadarbībā ar ES Āfrikas partneriem un palielināt sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, lai apzinātu un risinātu galvenās cilvēktiesību problēmas un prioritātes reģionā, tostarp cilvēka cieņu un tiesības, demokrātiskās tiesības un pamattiesības, izaicinājumus tiesiskuma jomā un Covid-19 veselības krīzes seku mazināšanu; aicināt valsts iestādes ievērot Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisijas pieņemtās pamatnostādnes par biedrošanās brīvību un pulcēšanās brīvību un ievērot mediju brīvību, tostarp nodrošinot, ka mediji var darboties neatkarīgi; paust bažas par pastāvīgo vardarbību un diskrimināciju seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes, dzimumizpausmes un dzimumpazīmju dēļ; aicināt valsts iestādes atcelt diskriminējošus noteikumus, tostarp pārskatot kriminālkodeksus; palielināt atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem reģionā; izrādīt elastību, izmantojot visus to rīcībā esošos instrumentus, un pilnībā īstenot ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem, nodrošinot iekšējo aizsardzības mehānismu ievērošanu un koordinējot vīzu piešķiršanu personām, kas vēlas pamest valsti; aicināt valsts iestādes reģionā nodrošināt pilsoniskajai sabiedrībai labvēlīgu darba vidi, kā arī īpašus likumdošanas pasākumus, lai atzītu un aizsargātu cilvēktiesību aizstāvjus un novērstu viņu vajāšanu un patvaļīgu aizturēšanu; atzīt saikni starp korupciju un plaši izplatītiem cilvēktiesību pārkāpumiem un stiprināt ES atbalstu korupcijas apkarošanai reģionā; palielināt dzīvības glābšanas un dzīvību uzturošas palīdzības sniegšanu, lai palīdzētu sausuma skartajiem cilvēkiem un kopienām, vienlaikus strādājot pie tā, lai kopienas varētu paļauties uz sevi un veidot noturību pret turpmākiem satricinājumiem; aicināt visa reģiona valstu valdības nodrošināt, ka humānās palīdzības darbinieki var piekļūt cilvēkiem, kam vajadzīga palīdzība;

n)

iekļaut pārejas tiesiskumu savā konfliktu pārvaldības pieejā reģionā; kā daļu no ES atbalsta pārejas tiesiskuma centieniem par prioritāti noteikt procesus vietējā un valsts līmenī, kā arī vietējos un reģionālos ekspertus; pastiprināt ES sadarbību ar partnervalstīm un starptautiskām un reģionālām organizācijām, lai atbalstītu cīņu pret nesodāmību un veicinātu patiesību, taisnīgumu, reparācijas un neatkārtošanās garantijas;

o)

aicināt valdības rīkoties, lai aizsargātu sieviešu un meiteņu tiesības uz līdztiesību, veselību, tostarp seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām un izglītību, un ļaut viņām dzīvot bez dzimumbalstītas vardarbības un diskriminācijas, nodrošinot dzimumsensitīvu pieeju, lai samazinātu dzimumu atšķirību krīžu un konfliktu laikā; atzinīgi vērtēt progresu, kas panākts, uzlabojot piekļuvi veselības aprūpei reģionā, piemēram, Kenijā un Ugandā, jo īpaši piekļuvi dzīvību glābjošai HIV ārstēšanai un citu seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumu pieejamību, un stiprināt ES atbalstu seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un tiesībām, kas ir neaizstājamas, lai sasniegtu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un dzimumu līdztiesību; visās ES ārējās darbībās racionalizēt darbības pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, kā atkārtoti norādīts Eiropas Parlamenta 2020. gada 12. februāra rezolūcijā, īpašu uzmanību pievēršot Āfrikas raga reģionam, kurā sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir visizplatītākā pasaulē, tostarp vissmagākajos veidos; aicināt valsts iestādes Āfrikas ragā īstenot tiesību aktus, ar kuriem aizliedz sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, un nodrošināt šo tiesību aktu ievērošanu; izvērst iniciatīvas sieviešu iesaistīšanai politikā, lai veicinātu labāku politikas veidošanu un palīdzētu izbeigt sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un piespiedu laulības;

p)

ņemt vērā reģiona demogrāfisko attīstību un atzīt jauniešu un sieviešu lomu ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības sasniegšanā; stiprināt ES atbalstu izglītības un profesionālās apmācības pieejamībai un darbaspēka prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai saskaņā ar darba tirgus vajadzībām; uzstāt, ka iespēju došana un reālu perspektīvu nodrošināšana jaunajām paaudzēm un sievietēm varētu sniegt daudzējādu labumu visam reģionam; atbalstīt spēju veidošanu vietējā vakcīnu ražošanā un palīdzēt stiprināt vietējās veselības sistēmas un atbalstīt veselības nozares strukturālās reformas; mudināt valstu iestādes nodrošināt vispārēju piekļuvi veselības aprūpei, pamatojoties uz nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem; ņemt vērā, ka terorisms un džihādisms būtiski kavē ekonomikas izaugsmi visā Āfrikas ragā; ņemt vērā grupējuma “al Shabaab” ekonomisko klātbūtni Āfrikas ragā, kas izpaužas kā kokogļu kontrabanda un līdzekļu izspiešana no lauksaimniekiem, uzņēmumiem un palīdzības organizācijām; sniegt tehnisku atbalstu, lai dotu iespēju diasporai Eiropā pastiprināt darījumu attiecības ar reģionu, jo īpaši ļaujot nosūtīt naudas pārvedumus pa likumīgiem, pārredzamiem un uzticamiem kanāliem;

q)

atzīt, ka klimata pārmaiņas nopietni ietekmē Āfrikas ragu, radot tālejošas sekas reģiona stabilitātei; izvērst kopīgas darbības cīņā pret klimata pārmaiņām, jo īpaši seku mazināšanas, pielāgošanās, izturētspējas un katastrofu riska pārvaldības jomā; dalīties ar mūsu partneriem ieguvumos, ko sniedz Eiropas Klimata aktā paredzētais Eiropas zaļais kurss, un atbalstīt tos klimatiskās pārkārtošanās programmu pieņemšanā, apmainoties ar paraugpraksi un saskaņojot ES iniciatīvas šajā jomā ar esošajām Āfrikas iniciatīvām; pievērst īpašu uzmanību tam, kā klimata pārmaiņas ietekmē cilvēku drošību un nodrošinātību ar pārtiku un ka ES un tās partneriem ir jāīsteno pret klimata pārmaiņām vērsta drošības un aizsardzības politika saskaņā ar mērķiem, kas izvirzīti ES Klimata pārmaiņu un aizsardzības ceļvedī, kurš ietverts Stratēģiskajā drošības un aizsardzības kompasā; sadarboties ar Āfrikas partneriem, lai pieņemtu jaunus un inovatīvus veidus, kā pilnībā izmantot reģiona potenciālu, tostarp apmainoties ar paraugpraksi un pieņemot jaunas tehnoloģijas ilgtspējīgai lauksaimniecībai, kas stiprinātu vietējo uzņēmējdarbību, par galīgo mērķi nosakot atkarības samazināšanu no pārtikas un lauksaimniecības produktu importa un iekļaujošas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes stimulēšanu; atbalstīt VAV lūgumus nodrošināt īpašu finansējumu, ar ko segt zaudējumus, kuri saistīti ar klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi, un atbalstīt skarto reģionu atjaunošanu un to ekonomikas atveseļošanu, pieņemot īpašus papildu pasākumus atjaunošanas un atveseļošanas finansēšanai; apsvērt iespēju mudināt dalībvalstis, katru gadījumu izskatot atsevišķi, turpināt piemērot attiecīgi pielāgotu parādu apturēšanu, atvieglošanu vai dzēšanu visneaizsargātākajām VAV un mazajām salu jaunattīstības valstīm, lai konkrēti sekmētu cīņu pret klimata pārmaiņām plašākas starptautiskas programmas ietvaros;

r)

veicināt koordināciju un sadarbību ar attiecīgajiem Komisijas ģenerāldirektorātiem, lai nodrošinātu, ka ES tirdzniecības politikas pārskatīšana nodrošina ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi reģionā, jo īpaši padarot pilnībā izpildāmas brīvās tirdzniecības nolīgumu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas; ņemt vērā, ka ir jāpieliek pūles, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus un vides pārkāpumus, ko veic ES reģistrētas korporācijas, kuras darbojas Āfrikas ragā, un nodrošinātu, ka gaidāmā Direktīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību ilgtspējas jomā atbilst paredzētajam mērķim un nodrošina vietējām kopienām reālu progresu cilvēktiesību un vides jomā; pievērst īpašu uzmanību tādu pārkāpumu izvērtēšanai un novēršanai, kuri saistīti ar pašas ES politiku, projektiem un finansējumu reģionā, tostarp izveidojot sūdzību iesniegšanas mehānismu, kas paredzēts personām vai grupām, kuru tiesību ievērošanu, iespējams, būtu apdraudējušas ES darbības attiecīgajās valstīs; mudināt publiskās finanšu iestādes, tostarp Eiropas Investīciju banku, kopā ar Komisiju nodrošināt to, ka ES investīcijas ir saskaņotas ar starptautiskajiem vides un klimata mērķiem, jo īpaši Parīzes nolīgumu un Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, un tiek izmantotas, lai virzītu taisnīgu klimatisko pārkārtošanos saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem; nodrošināt, ka investīcijas reģionā netiek izmantotas, lai finansētu nozares, kas veicina klimata krīzi, galvenokārt fosilā kurināmā nozares;

s)

pievērst īpašu uzmanību plaši izplatītiem vietējā līmeņa projektiem, jo īpaši visattālākajos reģionos, kas ir mazāk invazīvi no vides viedokļa, bet efektīvāki cilvēku dzīves uzlabošanā, t. i., ārpustīkla saules enerģijas sistēmām, apūdeņošanas sistēmām, ūdens attīrīšanas un sanitārijas sistēmām, un nodrošināt to, ka ES investīcijas ilgtspējīgā enerģijā Āfrikā galvenokārt sniedz labumu vietējiem iedzīvotājiem un tādējādi izskauž enerģētisko nabadzību; aicināt ES palīdzēt lauksaimniekiem Āfrikas ragā samazināt atkarību no minerālmēsliem un, izmantojot savu ārpolitiku un attīstības politiku, rast agronomiskas alternatīvas, lai novērstu mēslošanas līdzekļu ietekmi uz klimatu un vidi; aicina dalībvalstis sadarboties ar Komisiju, lai piešķirtu lielāku prioritāti partnerībām ar VAV vietējiem uzņēmumiem, kuri īsteno ilgtspējīgus un iekļaujošus uzņēmējdarbības modeļus;

t)

uzsvērt, ka Āfrikas raga valstis ir vienas no galvenajām ievērojamu migrācijas plūsmu izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīm, no kurām notiek migrācija uz citām reģiona valstīm, kā arī uz ES; pieņemt holistisku, uz kontekstuālu konflikta izpratni un konkrētu situāciju balstītu un uz cilvēkiem vērstu pieeju sadarbībai migrācijas jomā saskaņā ar Hartūmas procesu, Globālo paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju un darbu, ko veic Reģionālais ministru forums par migrāciju Austrumāfrikā un Āfrikas ragā, ņemot vērā dažādos migrācijas virzītājspēkus reģionā un migrantu pastāvīgo neaizsargātību, ievērojot migrantu un bēgļu tiesības un atzīstot cirkulārās migrācijas un reģionālās mobilitātes sniegtās priekšrocības plašākā reģionā; sadarboties ar ES partneriem, lai atsāktu Hartūmas procesa darbības un to pārveidotu tā, lai atspoguļotu pašreizējo situāciju un dažādos ceļošanas ierobežojumus; veidot ilgtermiņa partnerību, kas vērsta uz drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju; kopā ar partnervalstīm Āfrikas ragā rast ilgtspējīgu risinājumu, lai mazinātu sekas, ko rada migrācija virzienā uz Eiropas ārējām robežām; veicināt ciešāku sadarbību robežu drošības jomā un cīņā pret pārrobežu noziedzīgām darbībām, tostarp cilvēku tirdzniecību un ieroču un kultūras mantojuma objektu nelikumīgu tirdzniecību; nodrošināt to, lai visi sadarbības un atpakaļuzņemšanas nolīgumi migrācijas jomā ar šo reģionu stingri atbilst starptautiskajām cilvēktiesībām un bēgļu tiesībām, jo īpaši 1951. gada Konvencijai par bēgļu statusu un tās 1967. gada protokolam; nodrošināt, ka finanšu resursi, kas mobilizēti, izmantojot ES trasta fondus, tiek koncentrēti uz projektiem, kas var novērst migrācijas pamatcēloņus ilgtermiņā;

u)

sniegt tūlītēju palīdzību un ilgtermiņa atbalstu valstīm, kas uzņem un palīdz bēgļiem, lai nodrošinātu viņu aizsardzību; veicināt pārvietoto personu un iekšzemē pārvietoto personu pārmitināšanu; koordinēt diplomātiskos centienus un aicināt reģiona valstu valdības, kas iesaistītas pašreizējos konfliktos, pārtraukt neselektīvus uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai un aizsargāt civiliedzīvotājus, tostarp veikt visus pasākumus, lai nodrošinātu bēgļu un iekšzemē pārvietoto personu aizsardzību un pilnīgu piekļuvi humānajai palīdzībai, tostarp pārtikai, ūdenim un pajumtei; sniegt atbalstu reģiona valstīm, lai tās integrētu centienus, kuru mērķis ir atbalstīt atbilstīgas reformas, ar ko tiktu nodrošināta ganu mobilitātes labāka pārvaldība un mazināta ekonomiskā neaizsargātība krīžu, piemēram, sausuma, laikā, lai labāk kontrolētu faktorus, kas veicina spriedzi un konfliktus, kuros iesaistītas kopienas, kas nodarbojas ar lopu ganīšanu;

v)

pieņemt Eiropas komandas pieeju reģionā, sadarbojoties ar ĀS, reģionālajām organizācijām un plašu partneru un dalībnieku loku, tostarp no privātā sektora, lai atbalstītu Āfrikas iniciatīvas; turpināt pārraudzīt un atbalstīt Āfrikas raga iniciatīvu, kurā ES ir stratēģiska partnere, un tās mērķi piesaistīt kapitālu, lai atbalstītu savienojamību un atraisītu iespējas reģionā, radītu darbvietas, mazinātu jaunos riskus, stiprinātu noturību un veicinātu kaimiņattiecību uzlabošanu;

w)

atzīt, ka droša un efektīva infrastruktūra ir būtiska konsekventai, ilgtspējīgai un taisnīgai attīstībai reģionā; pilnībā izmantot potenciālu, ko sniedz jaunas ES finansētas iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot reģionālo integrāciju un savienojamību; pastiprināt apspriešanos un koordināciju ar Āfrikas partneriem, definējot konkrētus projektus, kas jāizstrādā globālās vārtejas ietvaros, pamatojoties uz ES un ĀS sestā samita pozitīvajiem rezultātiem; pienācīgi parādīt globālo vārteju kā zaļāku, taisnīgāku un ilgtspējīgāku ilgtermiņa plānu, jo īpaši salīdzinājumā ar citu dalībnieku ierosinātajām alternatīvām; atbalstīt reģiona valstis, kas cenšas pievienoties Pasaules Tirdzniecības organizācijai, un atbalstīt Āfrikas Kontinentālās brīvās tirdzniecības zonas īstenošanu, kā arī turpināt atbalstīt un stiprināt ĀS, Austrumāfrikas valstu kopienu un IGAD, lai veicinātu ekonomisko sadarbību, palielinātu reģionālo integrāciju un sekmētu stabilitāti un diplomātiju; atzīt, ka Āfrikas raga stabilizācijas un ilgtspējīgas attīstības izredzes ir cieši saistītas ar kaimiņu reģionu izredzēm; apsvērt iespēju izstrādāt ES stratēģiju attiecībā uz Sarkano jūru un Adenas līci;

x)

uzsvērt savas bažas par aizvien izplatītāko un daudzšķautņaināko ietekmi un sāncensību, ko rada trešās puses, tostarp Ķīna un Krievija, kurām nav tādas pašas vērtības un mērķi reģionā kā ES un kuras darbojas tikai, lai veicinātu divpusējas intereses; atzīt, ka šo dalībnieku aizvien lielākā klātbūtne reģionā, jo īpaši ekonomikas, enerģētikas, drošības, tostarp jūras drošības, un militārajā jomā, tostarp izmantojot propagandu un dezinformācijas kampaņas, kuru mērķis ir akcentēt to lomu šajā reģionā, vienlaikus apdraudot to konkurentu, tostarp ES, rīcību, apdraud mieru reģionā, Eiropas centienus un palīdzību, kā arī ES kā priviliģēta partnera lomu; apsvērt iespēju veikt visas atbilstīgās darbības, lai novērstu šādu iejaukšanos; veicināt ES atbalstu, izmantojot holistisku pieeju reģionam, veicinot ekonomisko sadarbību un konfliktu novēršanu pretstatā trešo dalībnieku pieejai, kuras mērķis ir pastiprināt sadrumstaloto vidi un saasināt ģeopolitiskās problēmas; izvērtēt Ķīnas konsekventās un daudznozaru investīcijas reģionā, vienlaikus novērtējot to sekas, tostarp Āfrikas valstu pieaugošo atkarību, un risinot jautājumu par Ķīnas pieaugošo klātbūtni un ietekmi; aicināt Turcijas iestādes pieskaņoties ES politikas nostādnēm un labāk saskaņot savus centienus ar ES iniciatīvām, jo īpaši ar ES apmācību misiju Somālijā, lai tās būtu efektīvākas un sasniegtu labākus rezultātus drošības un stabilitātes ziņā, tādējādi dodot iespēju īstenot reālu un ātru pāreju uz demokrātiju; pastiprināt koordināciju ar Āfrikas partneriem, nosakot prioritātes, kurām būtu jāpiešķir ES investīcijas, un apņemties nodrošināt pietiekamus resursus to īstenošanai; ņemt vērā trešo pušu militāro spēku koncentrēšanos reģionā, jo īpaši Krievijas tālu attīstītos plānus būvēt jūras spēku bāzi Sudānas piekrastē pie Sarkanās jūras un Ķīnas militārās bāzes atklāšanu Džibutijā 2017. gadā; pievērst īpašu uzmanību tam, ka savu darbību ir aktivizējuši privātie drošības uzņēmumi, piemēram, Krievijas sponsorētā Vāgnera grupa, kas darbojas Sudānā, kavējot pāreju uz demokrātiju un izmantojot vietējos trūkumus uz vietējo iedzīvotāju rēķina, un tādējādi izvairīties no līdzīgām negatīvām sekām, kas vērojamas citos reģionos, un cieši sadarboties ar ĀS un atsevišķām Āfrikas raga valstīm, lai izveidotu un īstenotu efektīvu, atbildīgu un uzticamu valsts drošības struktūru katrā valstī; aicināt visas ES dalībvalstis ratificēt Starptautisko konvenciju pret algotņu vervēšanu, izmantošanu, finansēšanu un apmācību; izvērtēt Krievijas kara pret Ukrainu sekas attiecībā uz ES ietekmi reģionā;

y)

stiprināt stratēģisko komunikāciju, izmantojot efektīvas un uz faktiem balstītas kampaņas, lai nodrošinātu lielāku klātbūtni vietējā līmenī, un informēt par ES darbībām, mērķiem un atbalstītajām iniciatīvām reģionā, tādējādi palielinot ES redzamību un uzsverot mērķi radīt pievienoto vērtību vietējām kopienām, ilgtspējīgu attīstību, mieru, drošību un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus arī apkarojot trešo pušu izplatīto dezinformāciju un nepatiesus vēstījumus; pilnvarot ES īpašo pārstāvi Āfrikas ragā koncentrēties uz reģionāliem pasākumiem un uzlabot ES redzamību, klātbūtni un iesaisti visās reģiona valstīs, lai veicinātu ar tām ciešākas attiecības; nodrošināt ES īpašā pārstāvja darba lielāku pārredzamību un pamanāmību, rūpējoties par to, lai ES īpašais pārstāvis piešķirtu prioritāti konfliktu risināšanai, cilvēktiesību un demokrātijas atbalstam, sadarbojoties ar saviem partneriem reģionā, un proaktīvi sadarbotos ar pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un disidentiem, kurus vietējās iestādes var apdraudēt vai pret kuriem tās var vērsties;

z)

risināt šādus konkrētus jautājumus saistībā ar Āfrikas raga valstīm:

i)

atzīt Džibutijas ģeostratēģisko nozīmi; ņemt vērā Džibutijas pozitīvo ieguldījumu miera, drošības un reģionālās sadarbības veicināšanā Āfrikas raga reģionā, jo īpaši uzņemot operācijas “Atalanta” loģistikas platformu un ES dalībvalstu militāros spēkus; norādīt, ka būvniecības projektus Džibutijā lielā mērā finansē Ķīna, kuras investīcijas infrastruktūrā saskaņā ar aplēsēm ir 9,8 miljardi ASV dolāru; pauž bažas par to, ka Ķīna ir izveidojusi Džibutijā jūras spēku bāzi tāldarbības militārajām aktivitātēm un pārņēmusi stratēģisko Doraleh ostu un ka pieaug Džibutijas valsts ārējais parāds, ko rada aizdevumu saņemšana no Ķīnas; sadarboties ar valsti, kas atrodas vienu no pasaulē visplašāk izmantoto migrācijas maršrutu krustcelēs, lai palīdzētu tās centienos uzņemt bēgļus no reģiona un īstenot savas globālās un reģionālās saistības; dalīties ES zināšanās un paraugpraksē attiecībā uz ūdens resursu apsaimniekošanu, jo Džibutija ir viena no arīdākajām valstīm pasaulē, kas piedzīvo ārkārtīgu sausumu; paust nožēlu par to, ka neatkarīgiem medijiem ir liegtas apraides iespējas Džibutijā; prasīt aizsargāt neatkarīgos Džibutijas medijus, kuriem nav citas izvēles kā vien pārraidīt un paust savu viedokli no ārvalstīm;

ii)

nosodīt Eritrejas pilnīgo pielāgošanos Krievijas vēstījumam un propagandai un paust bažas par to, ka Eritreja varētu kļūt par platformu Krievijas ietekmei Āfrikas ragā; aicināt Eritrejas iestādes pārtraukt militāro iesaisti Etiopijas civilajā konfliktā, vienlaikus veicinot arī miera nolīgumu starp Etiopijas federālajām iestādēm un Tigrajas Tautas atbrīvošanas fronti (TPLF), kurā būtu paredzēts izbeigt TPLF raķešu uzbrukumus Eritrejas teritorijā; aicināt Eritrejas iestādes veikt konkrētus pasākumus, lai panāktu iekšējo izlīgumu, un bez nosacījumiem atbrīvot visus politieslodzītos, tostarp zviedru un eritrejiešu rakstnieku un žurnālistu David Isaak, kurš atrodas apcietinājumā kopš 2001. gada; pastāvīgi uzraudzīt iekšējo situāciju un apsvērt pakāpenisku un samērīgu ES sankciju samazināšanu, ja tiek reģistrēti konkrēti un objektīvi uzlabojumi;

iii)

atbalstīt visus diplomātiskos centienus, kas vērsti uz pašreizējo konfliktu izbeigšanu Etiopijā — svarīgā Āfrikas raga valstī —, un kas tiek īstenoti gan valsts līmenī, gan jo īpaši ĀS īstenotās starpniecības satvarā, kurā tiks iecelti trīs augsta līmeņa starpnieki un kuru vadīs augstais pārstāvis Āfrikas raga jautājumos Olusegun Obasanjo, lai par prioritāti noteiktu vienošanos par pastāvīgu pamieru, netraucētu humānās palīdzības piekļuvi visām teritorijām un tūlītēju Eritrejas spēku izvešanu un veicinātu pārskatatbildību un iekšējo izlīgumu; uzstāt, ka nacionālajam dialogam ir jābūt pēc iespējas iekļaujošākam, plašākam un pārredzamākam un jāietver pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un opozīcijas partijas, lai tas sasniegtu mērķi kļūt par patiesu izlīguma katalizatoru; koordinēt atbalstu starp attiecīgajām valsts un starptautiskajām iestādēm un Etiopijas valdību, lai atsāktu veselības aprūpes, izglītības un citu sabiedrisko iestāžu un pakalpojumu sniegšanu, tostarp palīdzības pakalpojumus iekšzemē pārvietotām personām un konfliktu skartajiem iedzīvotājiem; ņemt vērā Amnesty International un Human Rights Watch ziņojumu par noziegumiem pret cilvēci un etnisko tīrīšanu Tigrajas rietumu daļā; atzinīgi vērtēt to, ka ANO Cilvēktiesību padome ir izveidojusi starptautisku cilvēktiesību ekspertu komisiju Etiopijas (ICHREE) jautājumos, lai veiktu rūpīgu un objektīvu izmeklēšanu saistībā ar apgalvojumiem par pārkāpumiem un aizskārumiem, ko Etiopijā kopš 2020. gada 3. novembra izdarījušas visas konfliktā iesaistītās puses, papildinot Etiopijas Starpministriju darba grupu (IMTF) pārskatatbildības jautājumos un kopējās izmeklēšanas grupas konstatējumus, kas 2021. gada novembrī tika publicēti Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra/ Etiopijas Cilvēktiesību komisijas ziņojumā; atbalstīt pārejas tiesiskumu, lai sauktu pie atbildības personas, kas izdarījušas cilvēktiesību pārkāpumus un vainojamas nopietnos noziegumos saistībā ar konfliktu Etiopijā, un īpaši atbalstīt visu iesaistīto iestāžu, piemēram, Etiopijas Cilvēktiesību komisijas, ANO Cilvēktiesību padomes un Starptautiskās Krimināltiesas, lomu; ņemt vērā dažus pozitīvus notikumus valstī, piemēram, 2022. gada 24. martā panākto pamieru humanitāriem mērķiem un dažu politieslodzīto atbrīvošanu, lielāku humānās palīdzības piekļuvi pamiera laikā un Etiopijas valdības un Tigrajas vadītāju publiskās deklarācijas par to, ka tās apņemsies iesaistīties ĀS vadītās miera sarunās; rūpīgi izvērtēt notikumu attīstību Etiopijā, lai veiktu turpmākus pasākumus, ja situācija pasliktinātos; vienlaikus turpināt aicināt konfliktu atrisināt miermīlīgā ceļā un nekavējoties sākt miera sarunas, kā arī izpētīt ES iespējamo lomu starpniecības procesā; vienlaikus būt gatavām pakāpeniski atjaunot budžeta atbalstu un ES palīdzību, ja tiks izpildīti konkrēti nosacījumi, cita starpā karadarbības pārtraukšana, pilnīga un netraucēta humānās palīdzības pieejamība visā Etiopijā, tostarp Tigrajas reģionā, pārskatatbildību par noziegumiem, kas izdarīti saistībā ar konfliktu, un Eritrejas karaspēka izvešana no valsts;

iv)

uzsvērt Kenijas kā nozīmīgas Āfrikas raga politiskās un ekonomiskās dalībnieces potenciālu uzlabot reģionālo stabilitāti un konstruktīvi piedalīties miera un drošības panākšanā; atbalstīt apņemšanos atjaunot stratēģisko partnerību ar Keniju; padziļināt ES un Kenijas attiecības, pilnībā izmantojot ES un Kenijas stratēģiskā dialoga potenciālu; atzinīgi vērtēt lēmumu nosūtīt ES vēlēšanu novērošanas misiju uz prezidenta vēlēšanām 2022. gada augustā; uzteikt vēlēšanu strīda miermīlīgo atrisināšanu pēc prezidenta vēlēšanām un ņemt vērā Kenijas tiesu atbildīgo lomu tajā; aicināt Kenijas iestādes pienācīgi izvērtēt gaidāmo vēlēšanu novērošanas misijas galīgo ziņojumu un izdarīt vajadzīgos secinājumus, lai turpinātu reformas un uzlabotu valsts vēlēšanu procesus; atzinīgi vērtēt Kenijas centienus sadarboties vides problēmu risināšanā, jo īpaši 2022. gada martā Nairobi notikušajā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides asamblejā pieņemto rezolūciju par plastmasas piesārņojuma apturēšanu un juridiski saistoša starptautiska nolīguma izstrādi līdz 2024. gadam;

v)

atgādināt, ka bīstamā drošības situācija Somālijā rada lielas bažas un, ja tā netiks stingri ierobežota, var kļūt par būtisku destabilizējošu faktoru visā Āfrikas raga reģionā un ārpus tā; atzinīgi vērtēt Somālijas prezidenta vēlēšanu noslēgumu un miermīlīgo varas nodošanu; aicināt jaunievēlēto prezidentu izveidot iekļaujošu ministru kabinetu un aicināt jauno valdību panākt progresu attiecībā uz būtiskām valsts prioritātēm, tostarp pievēršoties smagajai humanitārajai situācijai valstī; izvērtēt atbalsta atsākšanu no Eiropas; atzinīgi vērtēt priekšrocības, ko sniedz ES iesaiste Somālijā; uzsvērt padomdevēju misiju acīmredzamo pievienoto vērtību vadības struktūrās un tādējādi mudināt Eiropas dalībniekus iesaistīties ES apmācības misijas operācijās; pilnībā atbalstīt ATMIS centienus veicināt cilvēktiesības Somālijā un miera uzturēšanas centienus, kas tiek izvērsti pret grupējumu “al Shabaab”, kurš apdraud demokrātijas un tiesiskuma drošību valstī; sadarboties ar ĀS un Somālijas iestādēm, lai pārskatītu ATMIS pilnvaras, koncentrējoties uz iestāžu veidošanu un sniedzot pietiekamu finansiālu atbalstu arī ar EPF starpniecību; koordinēt centienus ar ĀS un IGAD, lai stimulētu Somālijā valsts veidošanas procesu, kura centrā būtu pilsoniskā sabiedrība; nodrošināt to, lai vienlaikus ar ATMIS pārskatīšanu tiktu pakāpeniski stiprināti Somālijas bruņotie spēki un civilās drošības aparāts, kam būtu jākļūst par galīgajiem drošības garantiem valstī; apspriesties ar Somālijas iestādēm, lai apzinātu jaunus divpusējas sadarbības veidus ar ES nolūkā stiprināt Somālijas spējas garantēt jūras drošību un novērst jebkādu pirātisma atkārtošanās risku tās teritoriālajos ūdeņos; atbalstīt rūpīgu ATMIS karaspēka darbības novērtējumu, ņemot vērā centienus novērst noziegumus, ko Somālijā izdarījušas regulārās armijas;

vi)

ņemt vērā valdības pilnvaru pagarināšanu vēl uz diviem gadiem, bet uzsvērt tās pienākumu panākt progresu miera līguma īstenošanā un sagatavoties brīvām un godīgām vēlēšanām; pilnībā atbalstīt to, ka ar galveno uzraudzības struktūru, piemēram, atjaunotās Apvienotās uzraudzības un novērtēšanas komisijas un Ugunspārtraukšanas un pārejas posma drošības pasākumu uzraudzības un pārbaudes mehānisma, starpniecību un ciešā sadarbībā ar ĀS un IGAD tiek ātri īstenots miera nolīgums; koordinēt un atbalstīt citus starptautiskos un reģionālos dalībniekus Dienvidsudānā, piemēram, ĀS, IGAD, ANO un trijotni (ASV, Apvienoto Karalisti un Norvēģiju), lai turpinātu stingri iesaistīties spiediena izdarīšanā uz Atjaunoto Nacionālās vienotības pārejas valdību un tādējādi panāktu, ka tā turpina īstenot Atjaunoto nolīgumu par konflikta risinājumu Dienvidsudānas Republikā, jo īpaši tās pirmspārejas posma uzdevumus, tostarp sieviešu pārstāvību, kā sīki izklāstīts nolīgumā;

vii)

atkārtoti nosodīt 2021. gada oktobrī notikušo militāro apvērsumu un tam sekojošajās represijās izmantoto vardarbību; koordinēt darbību ar citiem reģiona dalībniekiem, lai izdarītu spiedienu uz militārajiem spēkiem un tādējādi panākt, ka tiek noteikts skaidrs grafiks civilās pārvaldes atjaunošanai, kā rezultātā pēc iespējas drīzāk tiktu rīkotas godīgas, atklātas un pārredzamas vispārējās vēlēšanas; ņemt vērā militāro spēku pausto nodomu nodot varu civilajām iestādēm un aicināt šo pāreju īstenot bez liekas kavēšanās; aicināt civilās politiskās iestādes palielināt savstarpējo koordināciju un sadarbību, lai iesniegtu skaidrus plānus miermīlīgas pārejas nodrošināšanai; uzsvērt to, ka ir vajadzīgs ātrs risinājums, jo jebkāda turpmāka kavēšanās saasinās ekonomikas un humanitārās situācijas pasliktināšanos visā valstī un jau tā milzīgās problēmas, ar kurām saskaras Sudānas iedzīvotāji; atbalstīt pilsonisko sabiedrību un aktīvistus uz vietas un aicināt atbrīvot aizturētos miermīlīgos aktīvistus un politieslodzītos; atkārtoti paust stingru atbalstu pašreizējiem trīspusējā mehānisma centieniem palīdzēt mazināt domstarpības starp Sudānas pusēm un iniciatīvām, veicināt pārejas uz demokrātiju atjaunošanu un atvieglot tās virzību uz pilsonisku un demokrātisku pārveidi; uzsvērt, ka ir jāsāk pārejas tiesiskuma process, lai sauktu pie atbildības cilvēktiesību pārkāpumu izdarītājus un liktu pamatus nacionālajam izlīgumam; pastiprināt ES rīcību uz vietas attiecībā uz humāno palīdzību un tiešu atbalstu iedzīvotājiem, uzlabojot vietējo kopienu dzīves apstākļus un vienlaikus samazinot to saskarsmi ar Krievijas un Ķīnas ietekmi; paust dziļas bažas par plānoto Krievijas jūras spēku bāzes izveidi Portsudānā, kas negatīvi ietekmētu mieru un drošību Sarkanajā jūrā;

viii)

atzīt Ugandas svarīgo lomu starpniecības procesā, kura rezultātā tika noslēgts miera nolīgums Dienvidsudānā; atzinīgi vērtēt Ugandas bruņoto spēku ieguldījumu ATMIS un koordinēt ar valsti jautājumus, kas saistīti ar misijas nākotni; atbalstīt valsts jauno reģionālo modeli un citus centienus apkarot nabadzību, izmantojot vietējā līmeņa pieeju; paust nožēlu par apstākļiem, kādos notika prezidenta vēlēšanas 2021. gada janvārī, un aicina Ugandas valsts iestādes veicināt atvērtu politisko telpu, kurā var tikt organizētas godīgas un pārredzamas vēlēšanas, vienlaikus arī atturoties no mediju un sociālo mediju pieejamības ierobežošanas; uzsvērt to, ka pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesības uz brīvu un iepriekš norunātu piekrišanu ir nostiprinātas starptautiskajās tiesībās, un aicina Ugandas valsts iestādes visos gadījumos ievērot visas cilvēka pamattiesības; šajā sakarībā paust bažas par ziņojumiem, ka Austrumāfrikas Neapstrādātās naftas cauruļvada projekta īstenošanas laikā ir izdarīti smagi cilvēktiesību pārkāpumi, kā arī par saistītajiem neatgriezeniska kaitējuma riskiem videi un klimatam; aicināt ES steidzami pieņemt Direktīvu par uzņēmumu pienācīgu rūpību ilgtspējas jomā, lai sauktu Eiropas uzņēmumus pie atbildības, ja to darbības ir saistītas ar šādiem pārkāpumiem;