—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši tā 2. pantu, 4. panta 3. punktu un 7. panta 1. punktu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (Harta),

—

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās protokolus,

—

ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Padomes starptautiskos cilvēktiesību līgumus,

—

ņemot vērā tiesiskuma kontrolsarakstu, ko Venēcijas komisija pieņēma savā 106. plenārsesijā Venēcijā 2016. gada 11.–12. martā,

—

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 11. marta paziņojumu “Jauns ES mehānisms tiesiskuma nostiprināšanai” (COM(2014)0158),

—

ņemot vērā 2018. gada 12. septembra rezolūciju par priekšlikumu, kurā Padome tiek aicināta saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu konstatēt, ka ir droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība (1),

—

ņemot vērā 2020. gada 16. janvāra (2) un 2022. gada 5. maija (3) rezolūciju par notiekošajām uzklausīšanām saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu attiecībā uz Poliju un Ungāriju,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūciju par ES tiesību aktu un LGBTIK iedzīvotāju tiesību pārkāpumiem Ungārijā sakarā ar Ungārijas parlamentā pieņemtajiem tiesību aktu grozījumiem (4),

—

ņemot vērā Komisijas ikgadējo ziņojumu par tiesiskumu sadaļas par Ungāriju,

—

ņemot vērā Reglamenta 105. panta 5. punktu,

—

ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu,

—

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas starpposma ziņojumu (A9-0217/2022),

A.

tā kā Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, kā noteikts LES 2. pantā un kā atspoguļots Hartā un iekļauts starptautiskos cilvēktiesību nolīgumos, un tā kā šīs vērtības, kas ir kopīgas visām dalībvalstīm, veido pamatu Savienības iedzīvotāju tiesībām;

B.

tā kā, kā izriet no LES 49. panta, kurā ir paredzēta iespēja jebkurai Eiropas valstij iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par Savienības dalībvalsti, Savienība sastāv no valstīm, kuras ir brīvi un brīvprātīgi apņēmušās ievērot LES 2. pantā minētās kopīgās vērtības, kas ievēro šīs vērtības un apņemas tās veicināt, un Savienības tiesības ir balstītas uz pamatpremisu, ka katrai dalībvalstij un visām pārējām dalībvalstīm ir kopīgas šīs vērtības (5);

C.

tā kā šī premisa nozīmē un pamato dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos šo vērtību atzīšanā un tādējādi ES tiesību, ar kurām tās tiek īstenotas, ievērošanā (6).

D.

tā kā apstāklis, ka dalībvalsts ievēro LES 2. pantā noteiktās vērtības, ir nosacījums tam, lai varētu izmantot visas tiesības, kas izriet no Līgumu piemērošanas šai dalībvalstij; tā kā jebkurš ES pamatvērtību pārkāpums, ko izdara kādas dalībvalsts valdība, neizbēgami nozīmē uzbrukumu pilsoņu personīgajai brīvībai, politiskajām un sociālajām tiesībām, kā arī viņu labklājībai un labjutībai; tā kā Ungārija pati ir atzinusi LES 2. pantā noteiktās vērtības;

E.

tā kā LES 4. panta 3. punktā noteiktais lojālas sadarbības princips uzliek Savienībai un dalībvalstīm pienākumu sniegt savstarpēju palīdzību to pienākumu izpildē, kas izriet no Līgumiem, ar pilnīgu savstarpēju cieņu, un dalībvalstīm – veikt visus vajadzīgos vispārējos vai konkrētos pasākumus, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas izriet no Līgumiem vai no Savienības iestāžu aktiem;

F.

tā kā LES 19. pantā ir konkretizēta tiesiskuma vērtība, kas noteikta LES 2. pantā, un atbildība par ES tiesību aktu pilnīgas piemērošanas nodrošināšanu visās dalībvalstīs un personu tiesību aizsardzība tiesā saskaņā ar šiem tiesību aktiem ir uzticēta valstu tiesām un Tiesai (7);

G.

tā kā droša varbūtība, ka kāda dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt LES 2. pantā minētās vērtības, skar ne tikai konkrēto dalībvalsti, kurā šī varbūtība īstenojas, bet ietekmē arī citas dalībvalstis, to savstarpējo uzticēšanos, ES pašu būtību un tās iedzīvotāju pamattiesības saskaņā ar Savienības tiesībām;

H.

tā kā LES 7. panta darbības joma neaprobežojas tikai ar pienākumiem, kas izriet no Līgumiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā, un tā kā Savienība var novērtēt, vai pastāv nepārprotams risks, ka varētu tikt nopietni pārkāptas kopējās vērtības jomās, kas ir dalībvalstu kompetencē;

I.

tā kā jau vairākus gadus situācija Ungārijā nav atrisināta un joprojām pastāv pamats daudzām bažām, un starplaikā ir radušies daudzi jauni jautājumi, kas negatīvi ietekmē Savienības tēlu, kā arī tās efektivitāti un uzticamību pamattiesību, cilvēktiesību un demokrātijas aizsardzībā visā pasaulē, kā arī norāda uz to, ka ir nepieciešams tās risināt ar saskaņotu Savienības rīcību;

J.

tā kā pēc Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ad hoc delegācijas uz Budapeštu (Ungārija) no 2021. gada 29. septembra līdz 1. oktobrim lielākā daļa delegācijas locekļu joprojām pauž nopietnas bažas par demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām valstī; tā kā delegācija ir secinājusi, ka kopš 2018. gada situācija ir nevis uzlabojusies, bet gan pasliktinājusies;

K.

tā kā Ungārijas valdība neievēro ES tiesību pārākuma principu, kā noteikts Tiesas judikatūrā, bet mēģina vērsties Tiesā, lai celtu prasības par spēkā esošajiem Eiropas tiesību aktiem;

L.

tā kā Ungārijas parlaments 2022. gada 19. jūlijā pieņēma rezolūciju, kurā aicināja ierobežot Eiropas Parlamenta pilnvaras un iecelt EP deputātus, nevis ievēlēt tos;

M.

tā kā dažādu etnisko grupu mierīga līdzāspastāvēšana pozitīvi ietekmē valsts kultūras bagātību un labklājību;

N.

tā kā ierobežojošo pasākumu bloķēšana pret Krieviju Padomē apdraud Savienības centienus aizsargāt LES 2. pantā noteiktās vērtības ES un ārpus tās un ir Eiropas Savienības drošības problēma;

O.

tā kā 2021. gada 13. jūlijā Komisija 2022. gada ziņojuma par tiesiskumu sadaļā par Ungāriju norādīja, ka likumdošanas procesa pārredzamība un kvalitāte joprojām rada bažas, un Ungārijas valdība ir plaši izmantojusi savas ārkārtas pilnvaras arī jomās, kas nav saistītas ar Covid-19 pandēmiju, kā sākotnēji tika minēts; tā kā bažas rada tas, ka valsts iestādes neefektīvi īsteno Eiropas un valstu tiesu spriedumus; tā kā ir sākuši darboties sabiedrības interešu trasti, kas saņem ievērojamu publisko finansējumu un ko pārvalda pašreizējai valdībai pietuvināti valdes locekļi;

P.

tā kā Parlaments 2020. gada 17. aprīlī pieņēma rezolūciju par koordinētu ES rīcību COVID-19 pandēmijas un tās seku apkarošanā (8), kurā tas uzskatīja par pilnīgi nesaderīgu ar Eiropas vērtībām Ungārijas valdības lēmumu uz nenoteiktu laiku pagarināt ārkārtas stāvokli, atļaut valdībai bez ierobežojuma laikā pieņemt lēmumus ar dekrēta palīdzību un vājināt parlamenta uzraudzību ārkārtējā situācijā; tā kā Padome 2022. gada 20. jūlija ieteikumā par Ungārijas 2020. gada valsts reformu programmu un sniedzot atzinumu par Ungārijas 2020. gada konverģences programmu (9) ieteica nodrošināt, ka visi ārkārtas pasākumi ir stingri samērīgi, ierobežoti laikā un atbilst Eiropas un starptautiskajiem standartiem, ka tie netraucē uzņēmējdarbībai un regulatīvās vides stabilitātei un ka politikas veidošanas procesā tiek efektīvi iesaistīti sociālie partneri un ieinteresētās personas;

Q.

tā kā otrajā starpposma atbilstības ziņojumā, kas pieņemts 2020. gada 25. septembrī, Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) atzinīgi novērtēja grozījumus Likumā par Nacionālo asambleju, lai noteikumus, kas aizliedz vai ierobežo parlamenta deputātu iesaistīšanos noteiktās darbībās, padarītu operatīvākus, paredzot skaidrākas sekas gadījumā, ja attiecīgais parlamenta deputāts šos jautājumus neatrisina; tā kā tomēr ziņojumā arī konstatēts, ka joprojām ir vajadzīgi apņēmīgāki pasākumi, lai uzlabotu Ungārijas parlamenta pašreizējo integritātes sistēmu, jo īpaši, lai uzlabotu pārredzamības līmeni un apspriešanos likumdošanas procesā (tostarp ieviešot noteikumus par mijiedarbību ar lobistiem), pieņemtu rīcības kodeksu deputātiem (jo īpaši aptverot dažādas situācijas, kas varētu izraisīt interešu konfliktu), turpinātu izstrādāt noteikumus, saskaņā ar kuriem parlamenta deputātiem ad hoc veidā būtu jāatklāj iespējamie konflikti starp viņu parlamentāro darbu un privātajām interesēm, nodrošinātu vienotu aktīvu deklarāciju formātu un pārskatītu parlamenta deputātu plašo imunitāti, kā arī nodrošinātu rīcības noteikumu, interešu konflikta un aktīvu deklarāciju efektīvu uzraudzību un izpildi;

R.

tā kā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs 2020. gada 20. novembra paziņojumā mudināja Ungārijas parlamentu atlikt balsošanu par likumprojektiem, baidoties, ka vairāki priekšlikumi, kas ietverti sarežģītajā tiesību aktu kopumā, kuri iesniegti bez iepriekšējas apspriešanās un attiecas uz jautājumiem, tostarp tiesu iestāžu darbību, vēlēšanu likumu, valsts cilvēktiesību struktūrām, publisko līdzekļu kontroli un LGBTI cilvēktiesībām, varētu apdraudēt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības Ungārijā; tā kā Venēcijas komisija 2021. gada 2. jūlija atzinumā par Ungārijas parlamenta 2020. gada decembrī pieņemtajiem konstitūcijas grozījumiem ar bažām norādīja, ka konstitūcijas grozījumi tika pieņemti ārkārtas stāvokļa laikā bez jebkādas sabiedriskās apspriešanas un ka paskaidrojuma rakstam ir tikai trīs lappuses; tā kā Venēcijas komisija arī norādīja, ka devītā grozījuma, ar ko groza Ungārijas Pamatlikumu attiecībā uz kara deklarācijām, Ungārijas aizsardzības spēku kontroli un “īpašo tiesisko kārtību”, kas attiecas uz kara stāvokli, ārkārtas stāvokli un briesmu stāvokli, 6., 9. un 11. pantā galvenokārt ir atstāta pamatinformācijas precizēšana kardinālām darbībām, kas galu galā varētu radīt dažus nopietnus jautājumus par valsts pilnvaru apjomu ārkārtējās situācijās; tā kā attiecībā uz Valsts aizsardzības padomes atcelšanu un tās pilnvaru uzticēšanu valdībai Venēcijas komisija norādīja, ka, lai gan tā pati par sevi nav pretrunā Eiropas standartiem, tā noved pie ārkārtas pilnvaru koncentrēšanās izpildvaras rokās, ko nevar uzskatīt par iedrošinošu zīmi, jo īpaši tad, ja paskaidrojuma rakstā nav nekādu precizējumu par šādu izmaiņu samērīgumu vai nepieciešamību;

S.

tā kā 2021. gada 12. februārī Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress norādīja uz kopumā negatīvu situāciju Ungārijas vietējās un reģionālās pašpārvaldes jomā, jo kopumā netika ievērota Eiropas Vietējo pašvaldību harta, un pauda bažas par skaidru atjaunotas centralizācijas tendenci, efektīvu konsultāciju trūkumu un būtisku valsts iejaukšanos pašvaldību funkciju īstenošanā; tā kā kongress arī uzsvēra dažus trūkumus valsts vietējās pašpārvaldes situācijā, piemēram, vietējām iestādēm pieejamo finanšu resursu trūkumu un to nespēju pieņemt darbā augstas kvalitātes darbiniekus;

T.

tā kā izmaiņas, kas gadu gaitā veiktas vēlēšanu likumā, pārveidojot vēlēšanu apgabalus un piešķirot bonusus uzvarētājiem, rada neizdevīgu stāvokli opozīcijas partijām; tā kā Venēcijas komisija un EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs (ODIHR) 2021. gada 18. oktobra kopīgajā atzinumā par 2020. gada grozījumiem Ungārijas vēlēšanu tiesību aktos uzsvēra, ka vēlēšanu tiesību aktu pieņemšanas ātrums un jēgpilnas sabiedriskās apspriešanas trūkums ir īpaši satraucošs, un šo tiesību aktu nevajadzētu uzskatīt par politisku instrumentu; tā kā Venēcijas komisija un EDSO ODIHR arī nāca klajā ar galveno ieteikumu grozīt 2020. gada Likuma Nr. CLXVII par grozījumiem dažos ar vēlēšanām saistītos tiesību aktos 3. un 68. iedaļu, būtiski samazinot viena deputāta vēlēšanu apgabalu skaitu un to apgabalu skaitu, kuros katrai partijai ir jāizvirza kandidāti vienlaikus, lai varētu izveidot valsts kandidātu sarakstu, kā arī vairākiem papildu ieteikumiem;

U.

tā kā demokrātiskas vēlēšanas, kas organizētas, ievērojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ir ārkārtīgi svarīgas mūsu sabiedrības demokrātiskajam raksturam; tā kā, reaģējot uz bažām par vēlēšanu taisnīgumu un pilsoniskās sabiedrības aicinājumiem, EDSO nolēma nosūtīt plaša mēroga starptautisku vēlēšanu novērošanas misiju uz vispārējām vēlēšanām un referendumu, kas notika 2022. gada 3. aprīlī, kas ES dalībvalstīm ir rets gadījums; tā kā EDSO starptautiskā vēlēšanu novērošanas misija savā turpmākajā paziņojumā par sākotnējiem konstatējumiem un secinājumiem, kas publicēti 2022. gada 4. aprīlī, konstatēja, ka vēlēšanas un referendums bija labi organizēti un profesionāli pārvaldīti, taču to apgrūtināja vienlīdzīgu konkurences apstākļu trūkums; tā kā sāncenši lielākoties varēja brīvi rīkot kampaņas, taču, lai gan kampaņa bija konkurētspējīga, tā bija ļoti negatīva un to raksturoja plaša pārklāšanās ar valdošo koalīciju un valdību, savukārt valdošā koalīcija vēl vairāk guva labumu no pārredzamības trūkuma un nepietiekamas kampaņas finansējuma uzraudzības; tā kā veids, kādā vēlēšanu komisijas un tiesas izskatīja daudzus vēlēšanu strīdus, nesniedza efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus; tā kā EDSO starptautiskā vēlēšanu novērošanas misija savā galīgajā ziņojumā, kas publicēts 2022. gada 29. jūlijā, norādīja, ka daudzi iepriekšējie ODIHR ieteikumi joprojām lielākoties nav ņemti vērā, tostarp attiecībā uz vēlēšanu tiesībām, administratīvo resursu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu un valsts un partiju funkciju neskaidrībām, plašsaziņas līdzekļu brīvību, kampaņu finansēšanu un iedzīvotāju novērošanu; tā kā pretēji starptautiskai labai praksei Ungārijas tiesību akti pieļauj novirzes līdz pat 20 % apmērā no vidējā vēlētāju skaita uz vienu mandātu vēlēšanu apgabalā un pretēji valsts tiesību aktiem Ungārijas parlaments nav pārskatījis to vēlēšanu apgabalu robežas, kuri pēc 2018. gada vēlēšanām ir pārsnieguši noteikto novirzes robežu; tā kā vēlētāju nevienlīdzīgais sadalījums starp vēlēšanu apgabaliem, novirzoties no vidējā rādītāja līdz pat 33 %, apdraud balsošanas vienlīdzības principu;

V.

tā kā 2022. gada 24. maijā Ungārijas parlaments pieņēma pamatlikuma 10. grozījumu, lai ļautu valdībai paziņot par briesmām bruņota konflikta, kara vai humanitāras katastrofas gadījumā kādā kaimiņvalstī; tā kā ar to tika grozīts arī Katastrofu pārvaldības likums, ļaujot valdībai ar ārkārtas dekrētiem atcelt parlamenta darbības jebkurā teritorijā briesmu stāvokļa laikā, kas izsludināts bruņota konflikta, kara vai humanitāras katastrofas dēļ kaimiņvalstī, ar iespēju apturēt vai ierobežot pamattiesību īstenošanu, pārsniedzot parastos apstākļos pieļaujamo līmeni; tā kā 2022. gada 8. jūnijā Ungārijas parlaments pieņēma 2022. gada Aktu Nr. VI par bruņota konflikta un humanitārās katastrofas kādā kaimiņvalstī izraisītu seku novēršanu Ungārijā, kas stājās spēkā tajā pašā dienā; tā kā šis akts pilnvaro valdību pagarināt valdības ārkārtas dekrētu ietekmi līdz brīdim, kad valdība ir novērsusi briesmu stāvokli;

W.

tā kā pamatlikums kopš tā pieņemšanas ir grozīts 10 reizes; tā kā galvenie tiesību akti attiecas uz 35 tematiem un pašlaik veido vairāk nekā 300 tiesību aktu, kas pieņemti kopš 2011. gada, bieži vien bez sabiedriskās apspriešanas, pat ja ar tiem ir skartas pamattiesības;

X.

tā kā 2013. gadā izdotajā kopīgajā paziņojumā Ungārijas un Rumānijas konstitucionālo tiesu priekšsēdētāji uzsvēra konstitucionālo tiesu īpašo atbildību valstīs, kuras tiek pārvaldītas ar divu trešdaļu vairākumu; tā kā pamatlikuma ceturtajā grozījumā bija noteikts, ka Konstitucionālās tiesas nolēmumi, kas pieņemti pirms pamatlikuma stāšanās spēkā, ir jāatceļ; tā kā Konstitucionālā tiesa savos lēmumos arvien vairāk paļaujas uz konstitucionālās identitātes jēdzienu; tā kā judikatūrā konstitucionālās identitātes jēdziens tiek noteikts katrā gadījumā atsevišķi, vienlaikus prevalējot pār Pamatlikumu; tā kā Ungārijas valdība arvien vairāk cenšas vērsties Konstitucionālajā tiesā, lai izvairītos no ES Tiesas (EST) spriedumu izpildes; tā kā 2022. gada 18. maijā Konstitucionālā tiesa bloķēja referendumus par valdības plāniem būvēt kopmītni Budapeštā Fudānas Universitātē un pagarināt bezdarbnieka pabalstus ne vairāk kā līdz deviņiem mēnešiem salīdzinājumā ar pašreiz paredzēto trīs mēnešu periodu;

Y.

tā kā ekspertu vidū pieaug vienprātība par to, ka Ungārijā vairs nevalda demokrātija; tā kā saskaņā ar Gēteborgas Universitātes V-Dem demokrātijas indeksu 2019. gadā Ungārija ir kļuvusi par pirmo ES autoritāro dalībvalsti; tā kā Ungārija tika identificēta kā “hibrīdrežīms”, zaudējot savu statusu kā “daļēji konsolidēta demokrātija” 2020. gada organizācijas “Freedom House Nations in Transit” ziņojumā; tā kā Ungārija ir novērtēta kā “nepilnīga demokrātija” un Ekonomistu izpētes vienības 2022. gada demokrātijas indeksā tā ierindojas 56. vietā no 167 valstīm (viena vieta zem 2020. gadā noteiktās klasifikācijas); tā kā saskaņā ar 2022. gada V-Dem demokrātijas indeksu, starp ES dalībvalstīm, Ungārija pēdējās desmitgades laikā ir bijusi viena no pasaules vadošajām autokratizētājām;

Z.

tā kā 2022. gada 13. jūlijā Komisija 2022. gada ziņojuma par tiesiskumu sadaļā par Ungāriju norādīja, ka bažas, kas paustas saistībā ar LES 7. panta 1. punkta procedūru, kuru ierosināja Eiropas Parlaments, kā arī iepriekšējos ziņojumos par tiesiskumu, kā tas bija saistībā ar attiecīgo ieteikumu Eiropas pusgada ietvaros, joprojām nav atrisinātas; tā kā šīs bažas īpaši ir saistītas ar problēmām, ar kurām saskaras neatkarīgā Valsts tiesu padome; līdzsvarojot Valsts tiesu iestāžu biroja priekšsēdētāja pilnvaras, noteikumiem par Augstākās tiesas (Kúria) priekšsēdētāja ievēlēšanu un iespēju pēc saviem ieskatiem pieņemt lēmumus attiecībā uz tiesnešu iecelšanu amatā un paaugstināšanu amatā, lietu sadali un piemaksām tiesnešiem un tiesu amatpersonām; tā kā attiecībā uz efektivitāti un kvalitāti tiesu sistēmai ir labi rezultāti attiecībā uz tiesvedības ilgumu un kopumā augsts digitalizācijas līmenis un tā kā tiesnešu un prokuroru algas turpina pakāpeniski pieaugt; tā kā vairākas pilsoniskās sabiedrības organizācijas 2022. gada 26. augustā pieprasīja tieslietu ministram risināt Ungārijas tiesu iestāžu problēmas pēc izvērstas apspriešanās ar plašu sabiedrību un ekspertiem, tostarp tiesu iestāžu pašpārvaldes un pārstāvības struktūrām un Venēcijas komisiju;

AA.

tā kā EST 2021. gada 23. novembra spriedumā lietā C-564/19 IS “illégalité de l’ordonnance de renvoi” nosprieda, ka LESD 267. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz dalībvalsts augstākajai tiesai atzīt, ka zemākas instances tiesas lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir nelikumīgs, jo uzdotie jautājumi nav atbilstoši un nepieciešami strīda izšķiršanai pamatlietā; tā kā ES tiesību aktu prevalēšanas princips prasa, lai zemākās instances tiesa neņemtu vērā šādu valsts augstākās tiesas nolēmumu; tā kā LESD 267. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz uzsākt disciplinārlietu pret valsts tiesnesi, pamatojoties uz to, ka viņš saskaņā ar šo tiesību normu ir iesniedzis EST lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu;

AB.

tā kā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs 2018. gada 14. decembra paziņojumā aicināja Ungārijas prezidentu atgriezt Ungārijas parlamentam tiesību aktu paketi par administratīvajām tiesām; tā kā Venēcijas komisija 2019. gada 19. marta atzinumā par Likumu par administratīvajām tiesām un Likumu par Likuma par administratīvajām tiesām un dažiem pārejas noteikumiem stāšanos spēkā norādīja, ka administratīvo tiesu organizatoriskā un administratīvā modeļa galvenais trūkums ir tas, ka ļoti plašas pilnvaras ir koncentrētas dažu ieinteresēto personu rokās un ka nav efektīvu pārbaužu un līdzsvara, lai pretotos šīm pilnvarām;

AC.

tā kā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre savā 2019. gada 21. maija ziņojumā pēc vizītes Ungārijā 2019. gada 4.–8. februārī norādīja, ka vairākas Ungārijas tiesu sistēmas reformas 2010. gados radīja bažas par to ietekmi uz tiesu iestāžu neatkarību un ka parastajā tiesu sistēmā jautājumi par VTP veiktās uzraudzības efektivitāti pār VTIB priekšsēdētāju tika uzdoti pēc nesen novērotajām anomālijām šo tiesu iestāžu attiecībās saistībā ar iecelšanas procedūrām; tā kā, atzinīgi vērtējot nesenos grozījumus, kas, reaģējot uz Venēcijas komisijas atzinumu, izdarīti sākotnējā tiesību aktā par administratīvajām tiesām, komisāre neguva pārliecību, ka grozījumi ir pietiekami, lai novērstu Venēcijas komisijas paustās nopietnās bažas;

AD.

tā kā 2019. gadā Ungārijas parlaments nolēma atlikt tiesību aktu kopuma par administratīvajām tiesām stāšanos spēkā un valdība paziņoja, ka ir atteikusies no domas par atsevišķu administratīvo tiesu ieviešanu; tā kā vairāki svarīgi paketes elementi tika ieviesti ar virkni tiesību aktu grozījumu, kas tika pieņemti laikposmā no 2019. līdz 2021. gadam;

AE.

tā kā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre 2019. gada 28. novembra paziņojumā mudināja Ungārijas parlamentu grozīt tiesību aktu paketi par tiesu iestāžu neatkarību; tā kā komisāre uzskatīja, ka noteikumi, kas ļauj administratīvajām iestādēm iesniegt konstitucionālas sūdzības pēc tam, kad vispārējās jurisdikcijas tiesas ir pieņēmušas nelabvēlīgus nolēmumus, rada bažas par taisnīgas tiesas garantiju nodrošināšanu katram sūdzības iesniedzējam un kopā ar ierosinātajām izmaiņām tiesnešu kvalifikācijā un iecelšanā un tiesu prakses vienveidībā arī var mazināt atsevišķu tiesnešu neatkarību viņu pamatpienākumos un radīt pārmērīgu hierarhiju tiesu sistēmā;

AF.

tā kā Venēcijas komisija 2021. gada 16. oktobra atzinumā par grozījumiem Likumā par tiesu organizāciju un administrāciju un Likumā par tiesnešu juridisko statusu un atalgojumu, ko Ungārijas parlaments pieņēma 2020. gada decembrī, atkārtoja 2012. gada atzinumā sniegtos ieteikumus par VTIB priekšsēdētāja lomu, kuri netika ņemti vērā; tā kā Venēcijas komisija arī ieteica izveidot skaidrus, pārredzamus un paredzamus nosacījumus, lai norīkotie tiesneši pēc norīkojuma laikposma tiktu iecelti augstākā amatā; tā kā Venēcijas komisija sniedza vairākus ieteikumus attiecībā uz lietu sadali, Kúria prezidenta pilnvarām palielināt tiesas sastāvu locekļu skaitu, vienveidības lēmumiem un palātu sastāvu vienotā sūdzību izskatīšanas procedūrā; tā kā Venēcijas komisija arī norādīja, ka ar 2019. gada grozījumiem ieviestā Kúria prezidenta iecelšanas kārtība varētu radīt nopietnu politizācijas risku un būtiski ietekmēt tiesu iestāžu neatkarību vai sabiedrības uztveri par to, ņemot vērā šā amata izšķirošo nozīmi tiesu sistēmā;

AG.

tā kā otrajā starpposma atbilstības ziņojumā, kas pieņemts 2020. gada 25. septembrī, GRECO norādīja, ka nav ziņots par turpmāku progresu attiecībā uz tiesnešiem un trim atlikušajiem neīstenotajiem ieteikumiem un ka joprojām īpaša nozīme ir tās konstatējumiem par VTIB priekšsēdētāja pilnvarām (gan attiecībā uz tiesnešu amata kandidātu iecelšanas vai paaugstināšanas amatā procesu, gan attiecībā uz tiesnešu iecelšanas citā amatā procesu); tā kā attiecībā uz prokuroriem GRECO atzinīgi novērtēja to, ka ir stājušies spēkā tiesību aktu grozījumi, ar kuriem disciplinārlietu komisāra iesaistīšana ir obligāta, bet nevarēja apstiprināt, vai ir ievērots tās septiņpadsmitais ieteikums (disciplinārās procedūras attiecībā uz prokuroriem); tā kā nav panākts nekāds progress attiecībā uz ģenerālprokurora pilnvaru termiņa pagarināšanu, prokuroru plašo imunitāti un kritēriju izstrādi, lai pārskatītu padoto prokuroru lietas;

AH.

tā kā 2021. gada 15. aprīļa paziņojumā Ungārijas valdībai ANO īpašais referents tiesnešu un advokātu neatkarības jautājumos pauda viedokli, ka Kúria priekšsēdētāja iecelšanu var uzskatīt par uzbrukumu tiesu iestāžu neatkarībai un par mēģinājumu pakļaut tiesu varu likumdevējas iestādes gribai, pārkāpjot varas dalīšanas principu; tā kā īpašais referents arī uzsvēra īpaši satraucošo faktu, ka Kúria priekšsēdētājs tika ievēlēts, neraugoties uz acīmredzamu VTP iebildumu, un norādīja, ka lēmumu ignorēt VTP pausto negatīvo viedokli var interpretēt kā valdošā vairākuma politisku paziņojumu; tā kā saskaņā ar īpašā referenta sniegto informāciju tiesu sistēmas reformu galvenā ietekme, ja ne galvenais mērķis, bija traucēt konstitucionāli aizsargātajam tiesu neatkarības principam un ļaut likumdošanas iestādēm un izpildvarām iejaukties tiesas spriešanā;

AI.

tā kā Eiropas Padomes Ministru komiteja 2021. gada 2. decembra lēmumā par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu lietā Gazsó Group pret Ungāriju par izpildes pastiprinātu uzraudzību atgādināja, ka minētā lietu grupa attiecas uz strukturālo problēmu saistībā ar pārmērīgu civilprocesu, krimināllietu un administratīvo procesu ilgumu un efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu trūkumu valstī; tā kā Ministru komiteja ar gandarījumu norādīja, ka ir pieņemts likumprojekts, ar ko ievieš kompensācijas tiesiskās aizsardzības līdzekli pārmērīgi ilgam civilprocesam, taču stingri aicināja iestādes nodrošināt tā atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai; tā kā, ņemot vērā jautājuma nozīmīgumu, tā tehnisko raksturu un ECT 2016. gada 16. oktobra orientējošā spriedumā noteiktā termiņa beigas, Ministru komiteja stingri mudināja iestādes izpētīt visas iespējas, kā paātrināt to plānošanu;

AJ.

tā kā 2022. gada 9. martā Eiropas Padomes Ministru komiteja savā starpposma rezolūcijā par ECT sprieduma Baka pret Ungāriju izpildes pastiprinātu uzraudzību stingri mudināja iestādes pastiprināt centienus, lai ciešā sadarbībā ar Ministru komitejas sekretariātu rastu veidus, kā ieviest nepieciešamos pasākumus nodrošināšanai, ka Ungārijas parlamenta lēmumu par neuzticības izteikšanu Kúria priekšsēdētājam efektīvi uzrauga neatkarīga tiesu iestāde saskaņā ar ECT judikatūru; tā kā Ministru komiteja vēlreiz atgādināja arī par iestāžu apņemšanos izvērtēt valsts tiesību aktus par tiesnešu statusu un tiesu administrāciju un mudināja tās iesniegt novērtējuma secinājumus, tostarp par garantijām, kas aizsargā tiesnešus no nepamatotas iejaukšanās, lai Ministru komiteja varētu pilnībā novērtēt, vai ir kliedētas bažas par “atturošo ietekmi” uz tiesnešu vārda brīvību, ko izraisījuši pārkāpumi šajās lietās;

AK.

tā kā Ungārija ir 69. vietā no 139 valstīm 2021. gada Pasaules tiesiskuma projekta tiesiskuma indeksā (divu vietu samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) un pēdējā vietā (31. vietā no 31) tā atrodas ES, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas un Ziemeļamerikas reģionā;

AL.

tā kā 2022. gada 13. jūlijā Komisija 2022. gada ziņojuma par tiesiskumu sadaļā par Ungāriju norādīja, ka lielākās daļas 2020.–2022. gada korupcijas apkarošanas stratēģijas pasākumu īstenošana ir atlikta un ka nav paziņota jauna stratēģija, un ka joprojām pastāv trūkumi attiecībā uz lobēšanu un virpuļdurvju efektu, kā arī politisko partiju un kampaņu finansēšanu; tā kā neatkarīgi kontroles mehānismi joprojām nav pietiekami, lai atklātu korupciju, un joprojām pastāv bažas par sistemātisku pārbaužu trūkumu un nepietiekamu aktīvu un interešu deklarāciju pārraudzību, kā arī par interešu konflikta noteikumu trūkumu attiecībā uz sabiedrības interešu trastiem; tā kā joprojām nopietnas bažas rada tas, ka nav stabilu rezultātu attiecībā uz izmeklēšanu saistībā ar apgalvojumiem par korupciju attiecībā uz augsta līmeņa amatpersonām un viņu tuvāko loku, lai gan ir sāktas dažas jaunas augsta līmeņa korupcijas lietas; tā kā bažas joprojām rada tas, ka tiesā netiek pārskatīti lēmumi neveikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par korupciju, jo īpaši vidē, kurā klientelisma, favorītisma un nepotisma riski augsta līmeņa valsts pārvaldē joprojām netiek risināti;

AM.

tā kā atbildēs uz rakstiskiem jautājumiem komisāram J. Hahn2019. gada 11. novembra uzklausīšanā par 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu Komisijai Komisija norādīja, ka attiecībā uz 2014.–2020. gadu pēc horizontālās publiskā iepirkuma revīzijas Ungārijā tika pieņemtas un īstenotas vienotas likmes finanšu korekcijas, kurās tika konstatēti nopietni trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā saistībā ar publiskā iepirkuma procedūru kontroli;

AN.

tā kā savā 2022. gada 12. jūlija ieteikumā Padomes ieteikumam par Ungārijas 2022. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Ungārijas 2022. gada konverģences programmu Padome ieteica Ungārijai veikt pasākumus, lai stiprinātu korupcijas apkarošanas regulējumu, tostarp uzlabojot centienus kriminālvajāšanas jomā un piekļuvi publiskai informācijai, un stiprināt tiesu iestāžu neatkarību, kā arī uzlabot lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāti un pārredzamību, izmantojot efektīvu sociālo dialogu, sadarbību ar citām ieinteresētajām personām un regulārus ietekmes novērtējumus, un uzlabot konkurenci publiskā iepirkuma jomā;

AO.

tā kā 2021. gada 10. jūnijā Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai savā 2020. gada darbības pārskatā norādīja, ka tas ir ieteicis Komisijai atgūt 2,2 % no maksājumiem, kas veikti no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam; tā kā tas ir lielākais atgūstamo maksājumu īpatsvars starp visām dalībvalstīm un ievērojami pārsniedz vidējo rādītāju 0,29 %; tā kā ir notikusi krāpšana attiecībā uz Ungārijai piešķirtajiem ES attīstības fondiem; tā kā līdz ar augsto korupcijas līmeni ir palielinājusies sociālā nevienlīdzība un nabadzība, kas ne tikai rada lielu nedrošību iedzīvotāju vidū, bet ir arī pamattiesību pārkāpums;

AP.

tā kā 2021. gada novembrī Komisija nosūtīja Ungārijai vēstuli, kurā tika paustas problēmas saistībā ar tiesu iestāžu neatkarību, neefektīvu kriminālvajāšanu par korupciju un trūkumiem publiskajā iepirkumā, kas varētu apdraudēt ES finanšu intereses; tā kā savā vēstulē Komisija aprakstīja sistēmiskas problēmas un pārskatatbildības trūkumu par korupciju, uzdodot Ungārijas iestādēm 16 konkrētus jautājumus par tādiem jautājumiem kā interešu konflikti, ES finansējuma saņēmēji un garantijas, ka neatkarīgas tiesas var pārskatīt attiecīgos jautājumus; tā kā, neraugoties uz šīm bažām, Komisija atlika Tiesiskuma nosacījumu regulas (10) piemērošanu līdz 2022. gada aprīlim;

AQ.

tā kā 2022. gada 5. aprīlī Komisijas priekšsēdētāja paziņoja, ka budžeta un administrācijas komisārs Johannes Hahn ir informējis Ungārijas iestādes par Komisijas plāniem pāriet pie nākamajiem pasākumiem un oficiāli piemērot Tiesiskuma nosacījumu regulu, galvenokārt saistībā ar korupcijas problēmām; tā kā 2022. gada 27. aprīlī Komisija beidzot uzsāka oficiālo procedūru pret Ungāriju saskaņā ar Tiesiskuma nosacījumu regulu, nosūtot rakstisku paziņojumu; tā kā 2022. gada 20. jūlijā Komisija nolēma informēt Ungāriju par savu nodomu iesniegt priekšlikumu Padomes īstenošanas lēmumam un dot tai iespēju iesniegt savus apsvērumus;

AR.

tā kā Komisija 2022. gada 6. aprīlī nolēma nosūtīt Ungārijai papildu oficiālu paziņojumu, lai nodrošinātu Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu (11), Direktīvas 2014/23/ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (12) un Direktīvas 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (13), pareizu transponēšanu; tā kā saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju Ungārijas tiesību akti ļauj plašāk piemērot izņēmumus attiecībā uz drošības apsvērumiem un līgumiem, ko subsidē, izmantojot nodokļu atvieglojumus, un šo izņēmumu dēļ līgumi tiek plašāk izslēgti no ES tiesību aktos paredzētajām saistībām; tā kā turklāt Komisija uzskata, ka izmaiņas Ungārijas kalnrūpniecības likumā, kas paredz iespēju piešķirt kalnrūpniecības koncesijas bez pārredzamas konkursa procedūras, ir pretrunā pārredzamības principam;

AS.

tā kā Komisija 2022. gada 19. maijā nolēma nosūtīt Ungārijai oficiāla paziņojuma vēstuli par Direktīvas (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (14), nepareizu transponēšanu;

AT.

tā kā otrajā starpposma atbilstības ziņojumā, kas pieņemts 2020. gada 25. septembrī, GRECO norādīja, ka Ungārija joprojām ir apmierinoši īstenojusi vai apmierinošā veidā risinājusi tikai piecus no 18 ceturtās kārtas novērtējuma ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem, un secināja, ka vispārējais zemais ieteikumu izpildes līmenis joprojām ir “globāli neapmierinošs”;

AU.

tā kā Ungārija ir nolēmusi nepiedalīties ciešākā sadarbībā, lai izveidotu Eiropas Prokuratūru, kā arī nepiedalīties pastiprinātā sadarbībā starp ES prokuroriem;

AV.

tā kā UNESCO Starptautiskā pieminekļu un teritoriju padome savā 2021. gada maijā sagatavotajā ziņojumā par starptautisko pasaules mantojuma īpašuma “Fertö/Neusiedlersee kultūras ainavas” Ungārijas komponenta aizsardzības stāvokli secināja, ka projekts Sopron Fertö ezera atpūtas vieta tā pašreizējā izmēra un veida dēļ kaitētu pasaules pārrobežu mantojuma īpašuma autentiskumam un integritātei;

AW.

tā kā Ungārija ierindojas 73. vietā no 180 valstīm un teritorijām, uz kurām attiecas organizācijas Transparency International 2021. gada korupcijas uztveres indekss (samazinājums par vienu vietu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), un tā vērtējums kopš 2012. gada pastāvīgi samazinās;

AX.

tā kā darba brauciena ziņojumā pēc Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ad hoc delegācijas uz Budapeštu no 2021. gada 29. septembra līdz 1. oktobrim tika paustas bažas par to, ka spēkā esošajos tiesību aktos trūkst aizsardzības pasākumu attiecībā uz uzraudzību, bez reālas kontroles un izsvēršanas un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem; tā kā tika paustas bažas arī par NSO grupas Pegasus spiegprogrammatūras iespējamu izmantošanu un valsts pastiprinātu uzraudzību pret aktīvistiem, žurnālistiem, juristiem un politiķiem;

AY.

tā kā 2021. gada jūlijā, izmantojot nopludināto datubāzi, izmeklēšanas portālā Direkt36 tika atklāts, ka Pegasus spiegprogramma “Pegasus spyware” no 2018. līdz 2021. gadam ir vērsusies pret aptuveni 300 Ungārijas iedzīvotājiem, tostarp neatkarīgiem žurnālistiem, mediju īpašniekiem, juristiem, politiķiem, uzņēmējiem, kas kritizē valdību, un bijušajām valsts amatpersonām, viņiem pašiem to nezinot; tā kā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs savos sākotnējos komentāros par moderno spiegprogrammatūru, kas publicētas 2022. gada 15. februārī, secināja, ka ļoti modernu spiegprogrammatūru, piemēram, Pegasus, plaša izmantošana var radīt vēl nepieredzētus riskus un kaitējumu ne tikai pamattiesībām un brīvībām, bet arī demokrātijai un tiesiskumam, un norādīja, ka visefektīvākā iespēja aizsargāt pamattiesības un pamatbrīvības būtu virkne pasākumu un pasākumu kā garantija pret spiegprogrammatūras nelikumīgu izmantošanu, un norādīja, ka spiegprogrammatūras ar Pegasus veiktspēju izstrādes un ieviešanas aizliegums ES būtu visefektīvākā iespēja aizsargāt pamattiesības un pamatbrīvības; tā kā valdību atbalstošie plašsaziņas līdzekļi Ungārijā gandrīz nekad nav ziņojuši par Pegasus;

AZ.

tā kā Eiropas Padomes Ministru komiteja savā 2022. gada 9. marta lēmumā par ECT sprieduma lietā Szabó un Vissy pret Ungāriju izpildes pastiprinātu uzraudzību atgādināja, ka attiecīgā lieta attiecās uz pieteikuma iesniedzēju tiesību uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un viņu sarakstes privātuma pārkāpumu Ungārijas tiesību aktu par slepenās uzraudzības pasākumiem, kas saistīti ar valsts drošību, dēļ, kuriem trūkst pietiekami precīzu, efektīvu un visaptverošu garantiju attiecībā uz šo pasākumu pasūtīšanu, izpildi un iespējamu kompensēšanu; tā kā Ministru komiteja arī uzsvēra, ka slepena novērošana būtu jāuzskata par ļoti tiesības aizskarošu rīcību, ar kuru, iespējams, iejaucas tiesībās uz vārda brīvību un privātumu un apdraud demokrātiskas sabiedrības pamatus, vienlaikus atgādinot, ka, reaģējot uz ECT spriedumu, iestādes 2017. gadā paziņoja par likumdošanas reformas nepieciešamību; tā kā Ministru komiteja ar nopietnām bažām norādīja, ka likumdošanas process joprojām ir sākotnējā posmā un ka iestādes nav norādījušas ne uz kādiem citiem būtiskiem notikumiem, un tādēļ stingri aicināja iestādes steidzami pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai valsts tiesību aktus pilnībā saskaņotu ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas prasībām, noteikt likumdošanas procesa grafiku un iesniegt komitejai tiesību akta priekšlikuma projektu;

BA.

tā kā 2022. gada 13. jūlijā Komisija 2022. gada ziņojuma par tiesiskumu sadaļā par Ungāriju norādīja, ka ir jāstiprina Plašsaziņas līdzekļu iestādes funkcionālā neatkarība un efektivitāte un ka turpmāka ievērojama valsts reklāmas apjoma novirzīšana valdību atbalstošiem plašsaziņas līdzekļiem rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus plašsaziņas līdzekļu vidē; tā kā sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi darbojas sarežģītā institucionālā sistēmā, ņemot vērā bažas par to redakcionālo un finansiālo neatkarību, un plašsaziņas līdzekļu profesionāļi joprojām saskaras ar problēmām, veicot savu darbību, tostarp ar pētniecisko žurnālistu novērošanu; tā kā apdraudējuma stāvokļa dēļ joprojām tiek kavēta piekļuve publiskai informācijai;

BB.

tā kā 2022. gada 15. jūlijā Komisija nolēma vērsties Tiesā pret Ungāriju par ES telesakaru noteikumu pārkāpšanu saistībā ar Ungārijas Plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu ļoti apšaubāmu iemeslu dēļ noraidīt Klubrádió pieteikumu par radiofrekvenču spektra izmantošanu; tā kā Komisija secināja, ka Ungārijas Plašsaziņas līdzekļu padomes atteikums atjaunot Klubrádió tiesības uz frekvenču izmantošanu bija nesamērīgs un nepārredzams un ka Ungārijas valsts plašsaziņas līdzekļu tiesību akti šajā konkrētajā gadījumā tika piemēroti diskriminējošā veidā, pārkāpjot Direktīvu (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (15) un vārda brīvību;

BC.

tā kā Centrāleiropas Preses un plašsaziņas līdzekļu fonds (KESMA) tika dibināts 2018. gada 11. septembrī; tā kā vairāk nekā 470 plašsaziņas līdzekļu konsolidācija saskaņā ar KESMA ir ietekmējusi neatkarīgajiem un opozīcijas plašsaziņas līdzekļiem pieejamās telpas samazināšanos un Ungārijas iedzīvotāju piekļuvi informācijai; tā kā valsts plašsaziņas līdzekļiem un KESMA iztērētie līdzekļi tiek izmantoti, lai pastiprinātu valdības propagandu un diskreditētu opozīciju un nevalstiskās organizācijas (NVO); tā kā plašsaziņas līdzekļu vidi var mainīt par labu valdībai, manipulējot ar plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesībām, ietekmējot regulatorus no valsts puses un kādreizējos neatkarīgos noieta tirgus, valsts ieņēmumus no reklāmas un piešķirot licences, kas ir metodes, ko sāk izmantot citās Eiropas daļās;

BD.

tā kā ECT 2019. gada 8. oktobra spriedumā lietā Szurovecz pret Ungāriju ir konstatējusi vārda brīvības pārkāpumus saistībā ar to, ka plašsaziņas līdzekļiem nav piekļuves patvēruma meklētāju uzņemšanas iespējām; tā kā minētā sprieduma izpildes uzraudzība vēl nav pabeigta;

BE.

tā kā ECT 2019. gada 3. decembra spriedumā Scheiring un Szabó pret Ungāriju un 2021. gada 2. decembra spriedumā Szél pret Ungāriju konstatēja vārda brīvības pārkāpumus saistībā ar reklāmkarogu izvietošanu Ungārijas parlamentā; tā kā šo spriedumu izpildes uzraudzība vēl nav pabeigta;

BF.

tā kā ECT 2020. gada 20. janvāra spriedumā Magyar Kétfarkú Kutya Párt pret Ungāriju konstatēja, ka ir pārkāpta vārda brīvība attiecībā uz sodu noteikšanu par politiskās partijas mobilās lietotnes nodrošināšanu, kas ļāva vēlētājiem 2016. gada referendumā par imigrāciju fotografēt, anonīmi augšupielādēt un komentēt nederīgos balsojumus; tā kā minētā sprieduma izpildes uzraudzība vēl nav pabeigta;

BG.

tā kā 2020. gada 23. marta paziņojumā EDSO pārstāvis plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumos pauda bažas par Ungārijas likumprojekta par reakciju uz koronavīrusu noteikumiem, kas varētu negatīvi ietekmēt darbu saistībā ar plašsaziņas līdzekļu ziņošanu par pandēmiju;

BH.

tā kā ECT 2020. gada 26. maija spriedumā lietā Mándli un citi pret Ungāriju ir konstatējusi vārda brīvības pārkāpumu attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju žurnālistu akreditācijas apturēšanu Ungārijas parlamentā; tā kā minētā sprieduma izpildes uzraudzība vēl nav pabeigta;

BI.

tā kā 2020. gada 24. jūlijā Ungārijas populārākā neatkarīgā ziņu portāla indeksa galvenā redaktora atlaišana izraisīja vairāk nekā 70 žurnālistu kolektīvu atkāpšanos, kuri nosodīja nepārprotamu iejaukšanos viņu plašsaziņas līdzekļos un valdības spiedienu uz tiem;

BJ.

tā kā saskaņā ar pirmo plašsaziņas līdzekļu brīvības kartēšanu, ko finansēja Komisija un kas tika publiskota 2020. gada jūlijā, Covid-19 krīze, iespējams, visvairāk ietekmēja mediju brīvību Ungārijā, jo pastāvošās problēmas saasinājās un radās jaunas; tā kā jaunie tiesību akti, kas pieņemti ārkārtas stāvokļa laikā Ungārijā, lai apkarotu “nepatiesas” vai “kropļotas” informācijas izplatīšanos, radīja nenoteiktību un pašcenzūru plašsaziņas līdzekļu un dalībnieku vidū;

BK.

tā kā 2021. gada 30. martā publicētajā memorandā par vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību Ungārijā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre norādīja, ka mediju regulatīvās iestādes, kas nav brīvas no politiskas kontroles un ilgstošas un neobjektīvas valsts iejaukšanās mediju tirgū, kopējā ietekme ir pasliktinājusi plašsaziņas līdzekļu plurālisma un vārda brīvības nosacījumus Ungārijā; tā kā komisāre arī secināja, ka, jo īpaši ārpus galvaspilsētas, ir būtiski ierobežotas brīvas politiskās debates un dažādu viedokļu brīva apmaiņa, kas ir demokrātiskas sabiedrības uzplaukuma priekšnosacījums;

BL.

tā kā ANO īpašā referente jautājumos par uzskatu un vārda brīvības veicināšanu un aizsardzību savā paziņojumā pēc vizītes Ungārijā 2021. gada 15.–22. novembrī norādīja, ka Ungārijas iejaukšanās plašsaziņas līdzekļu nozarē iepriekšējās desmitgades laikā varētu apdraudēt cilvēktiesības gaidāmajās vēlēšanās; tā kā ANO īpašais referente arī precizēja, ka, īstenojot ietekmi uz plašsaziņas līdzekļu regulatīvajām struktūrām, nodrošinot ievērojamus valsts līdzekļus valdību atbalstošu plašsaziņas līdzekļu atbalstam, veicinot tādu plašsaziņas līdzekļu paplašināšanu un attīstību, kas atbilst valdību atbalstošai redakcionālajai nostājai, un izspiežot plašsaziņas līdzekļus un žurnālistus, kuri kritiski ziņo par valdību, iestādes ir ļoti aktīvi pārveidojušas plašsaziņas līdzekļu nozari un to centienos panākt “līdzsvaru” ir mazinājušas plašsaziņas līdzekļu daudzveidību, plurālismu un neatkarību;

BM.

tā kā EDSO starptautiskā vēlēšanu novērošanas misija 2022. gada 4. aprīļa paziņojumā par sākotnējiem konstatējumiem un secinājumiem pēc parlamenta vēlēšanām un referenduma norādīja, ka neobjektivitāte un līdzsvara trūkums uzraudzītajā ziņu tvērumā un tas, ka starp lielākajiem sāncenšiem nenotika debates, ievērojami ierobežoja vēlētāju iespējas izdarīt apzinātu izvēli; tā kā EDSO starptautiskā vēlēšanu novērošanas misija savā galīgajā ziņojumā 2022. gada 29. jūlijā uzsvēra, ka plašas valdības reklāmas kampaņas un neobjektīva ziņu atspoguļošana publiskajos un daudzos privātos plašsaziņas līdzekļos nodrošina plašu kampaņu platformu valdošajai partijai;

BN.

tā kā 2022. gada 8. aprīlī Ungārijas Valsts vēlēšanu birojs referendumā par bērnu piekļuvi informācijai par seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti atzina par nelikumīgu valsts mēroga NVO kampaņu, kurā aicināja cilvēkus nodot nederīgus balsojumus, un 16 dažādām Ungārijas NVO, kas piedalījās referenduma kampaņā, piemēroja naudas sodus;

BO.

tā kā Ungārija ir 85. vietā no 180 valstīm un teritorijām, ko aptver organizācijas “Reportieri bez robežām” 2022. gada pasaules preses brīvības indekss, un Eiropas un Vidusāzijas reģiona analīzē tā ir minēta kā viena no valstīm, kas ir pastiprinājušas drakoniskus likumus pret žurnālistiem;

BP.

tā kā EST 2020. gada 6. oktobra spriedumā lietā C-66/18 Komisija/Ungārija (“Enseignement supérieur”) nosprieda, ka, pieņemot pasākumus, kas paredzēti grozītā 2011. gada Likuma Nr. CCIV par valsts augstāko izglītību 76. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, Ungārija nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Hartas 13. pantu, 14. panta 3. punktu un 16. pantu, LESD 49. pantu un Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (16) 16. pantu, kā arī ar Līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu; tā kā Centrāleiropas universitātei nācās pamest Budapeštu;

BQ.

tā kā 2018. gada oktobrī Ungārijas valdība nolēma atteikties no dzimuma pētījumu saraksta ar maģistra grāda programmām, kas ir tiesīgas saņemt akreditāciju un publisko finansējumu;

BR.

tā kā 2019. gada 2. jūlijā Ungārijas parlaments pieņēma grozījumus vairākos tiesību aktos par institucionālo sistēmu un pētniecības, izstrādes un inovācijas finansēšanu, tādējādi atņemot Zinātņu akadēmijai tās autonomiju; tā kā 2020. gada 31. augustā teātra un kino mākslas universitātes (SzFE) vadība atkāpās, protestējot pret valdības ieceltas valdes uzspiešanu; tā kā Tehnoloģiju un inovāciju ministrija jaunajā pilnvaroto padomē iecēla piecus locekļus, noraidot universitātes senāta ierosinātos locekļus; tā kā divas trešdaļas no 33 sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondiem, kas veic sabiedriskos pienākumus, kuri tika izveidoti līdz 2021. gada beigām, pārvaldīs augstākās izglītības iestādes, kuras iepriekš pārvaldīja valsts;

BS.

tā kā Venēcijas komisija 2021. gada 2. jūlija atzinumā par Ungārijas parlamenta 2020. gada decembrī pieņemtajiem konstitūcijas grozījumiem uzsvēra nepieciešamību pārskatīt devītā grozījuma 7. pantu attiecībā uz Konstitūcijas 38. pantu un pamatlikumā ieviest sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondus, kas veic sabiedriskos pienākumus; tā kā Venēcijas komisija ierosināja, ka šie fondi būtu jāreglamentē ar tiesību aktiem, skaidri nosakot visus attiecīgos pārredzamības un pārskatatbildības pienākumus attiecībā uz to (publisko un privāto) līdzekļu pārvaldību, kā arī atbilstošas garantijas attiecībā uz pilnvaroto padomes sastāvu un darbību; tā kā Venēcijas komisija ir arī norādījusi, ka šajos tiesību aktos būtu jāņem vērā universitāšu kā brīvu domu un argumentu apmaiņas vietu būtiskā nozīme, paredzot visus nepieciešamos pasākumus, lai garantētu akadēmiskās neatkarības un institucionālās autonomijas pienācīgu aizsardzību;

BT.

tā kā ANO īpašā referente jautājumos par uzskatu un vārda brīvības veicināšanu un aizsardzību savā paziņojumā pēc vizītes Ungārijā 2021. gada 15.–22. novembrī mudināja Ungārijas iestādes aizsargāt akadēmisko brīvību iejaukšanās plašsaziņas līdzekļu nozarē un respektēt mācībspēku un studentu tiesības, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar publisko universitāšu privatizēšanu, lai nodrošinātu zinātnieku autonomiju;

BU.

tā kā 2018. gada 21. decembrī tika izsludināts visaptverošs grozījums 2011. gada Baznīcas likumā; tā kā saskaņā ar Ungārijas valdības sniegto informāciju grozījums dotu likumīgas iespējas reliģiskajām kopienām Budapeštas apgabaltiesā pieprasīt reliģiskas apvienības, reģistrētas baznīcas vai atzītas konfesijas statusu; tā kā joprojām tiek uzraudzīta ECT sprieduma Magyar Keresztény Mennonita Egyház un citi pret Ungāriju izpilde, kurā tika konstatēts, ka baznīcu reģistrācijas anulēšanas dēļ ir pārkāptas tiesības uz biedrošanās brīvību, ko vērtē, ņemot vērā tiesības uz reliģijas brīvību;

BV.

tā kā Venēcijas komisija 2021. gada 2. jūlija atzinumā par Ungārijas parlamenta 2020. gada decembrī pieņemtajiem konstitucionālajiem grozījumiem ieteica, ka valsts skolu sistēmai ir jānodrošina objektīva un plurālistiska mācību programma, izvairoties no indoktrinācijas un diskriminācijas jebkāda iemesla dēļ, vienlaikus ievērojot vecāku uzskatus un viņu brīvību izvēlēties starp reliģiskām un nereliģiskām nodarbībām;

BW.

tā kā 2022. gada 13. jūlijā Komisija 2022. gada ziņojuma par tiesiskumu sadaļā par Ungāriju norādīja, ka turpinās pilsoniskās sabiedrības organizāciju iespaidošana; tā kā 2022. gada 27. jūlijā vairākas pilsoniskās sabiedrības organizācijas norādīja, ka valdības iesniegtais likumprojekts, ar kuru tiktu grozīti noteikumi par sabiedrisko apspriešanu, “lai panāktu vienošanos ar Eiropas Komisiju”, piedāvā tikai šķietamus risinājumus; tā kā Komisija ir arī norādījusi, ka sabiedrības līdzdalības stiprināšana likumdošanā ir svarīgs mērķis, bet pirmkārt un galvenokārt prasīs reālu valdības gribu, spēkā esošo tiesību aktu jēgpilnu īstenošanu un daudz efektīvākas garantijas nekā tās, kas iekļautas likumprojektā;

BX.

tā kā EST 2020. gada 18. jūnija spriedumā lietā C-78/18 Komisija/Ungārija (apvienību pārredzamība) secināja, ka, pieņemot 2017. gada Likuma Nr. LXXVI nosacījumus (17) par to organizāciju pārredzamību, kuras saņem atbalstu no ārvalstīm, Ungārija ir ieviesusi diskriminējošus un nepamatotus ierobežojumus attiecībā uz ārvalstu ziedojumiem pilsoniskās sabiedrības organizācijām, pārkāpjot savus pienākumus saskaņā ar LESD 63. pantu un Hartas 7., 8. un 12. pantu; tā kā Komisija 2021. gada 18. februārī nolēma Ungārijas iestādēm nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli, uzskatot, ka tās nav veikušas sprieduma izpildei nepieciešamos pasākumus; tā kā 2021. gada 20. jūlijā Komisija 2021. gada ziņojuma par tiesiskumu sadaļā par Ungāriju norādīja, ka Ungārijas parlaments ir atcēlis likumu un ieviesis jaunus noteikumus par likumības pārbaudēm attiecībā uz pilsonisko sabiedrību un ka joprojām tiek izdarīts spiediens uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurām ir kritiska attieksme pret valdību; tā kā tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību sistemātiska likvidēšana ir ierobežojusi iespējas opozīcijas partijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, arodbiedrībām un interešu grupām, neatstājot iespējas sociālajam dialogam un konsultācijām;

BY.

tā kā pirms jaunā likuma pieņemšanas netika rīkota nekāda sabiedriskā apspriešana un netika veikta tieša apspriešanās ar NVO, kas ir pretrunā Venēcijas komisijas 2017. gada 20. jūnija atzinumā paustajam ieteikumam, ka sabiedriskajā apspriešanā pēc iespējas būtu jāiesaista visas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuru statuss, finansējums vai darbības joma tiktu ietekmēta tiesību akta spēkā stāšanās rezultātā; tā kā saskaņā ar jauno likumu šīm organizācijām tagad var piemērot regulāras finanšu pārbaudes, ko veic Valsts kontrole; tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir nobažījušās par to, ka Valsts kontroles birojs, kura galvenais uzdevums ir uzraudzīt publisko līdzekļu izmantošanu, nevis privātus ziedojumus, tiks izmantots, lai uz tās vairāk ietekmēt; tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir brīdinājušas, ka ar jauno NVO likumu valsts iejauksies to organizāciju apvienošanās autonomijā, kas izveidotas, pamatojoties uz biedrošanās tiesībām un to pilsoņu privātumu, kuri aizstāv sabiedrības intereses, un ka likums kaitē vārda brīvībai un demokrātiskai sabiedrībai kopumā; tā kā Valsts kontrole 2022. gada 17. maijā sāka pārbaudīt desmitiem NVO, pieprasot atklāt to grāmatvedības un naudas pārvaldības politiku;

BZ.

tā kā 2021. gada 23. jūlijā tika paziņots, ka Eiropas Ekonomikas zonas devējvalstis un Norvēģijas dotāciju sniedzējas — Islande, Lihtenšteina un Norvēģija — nav panākušas vienošanos par fonda pārvaldītāja iecelšanu, lai pārvaldītu Ungārijas pilsoniskās sabiedrības finansējumu; tā kā rezultātā pašreizējā finansēšanas periodā netiks īstenotas programmas, anulējot Ungārijai paredzēto finansējumu EUR 214,6 miljonu apmērā;

CA.

tā kā Venēcijas komisija un EDSO ODIHR savā 2018. gada 17. decembra kopīgajā atzinumā par 2018. gada 20. jūlija Akta XLI, ar ko groza konkrētus nodokļu likumus un citus saistītos tiesību aktus, 253. iedaļu un par īpašo imigrācijas nodokli norādīja, ka 25 % nodoklis finansiālam atbalstam Ungārijā veiktām imigrācijas atbalsta darbībām vai finansiāls atbalsts tādas organizācijas darbībām, kuras atrodas Ungārijā un kura veic imigrācijas atbalsta darbības, neatbilst likumības prasībai un rada nepamatotu iejaukšanos skarto NVO tiesībās uz vārda un biedrošanās brīvību;

CB.

tā kā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre savā 2019. gada 21. maija ziņojumā pēc vizītes Ungārijā 2019. gada 4.–8. februārī uzsvēra, ka ar likumdošanas pasākumiem pilsoniskās sabiedrības darbības, kas būtu jāuzskata par pilnībā leģitīmām demokrātiskā sabiedrībā, tiek stigmatizētas un ir krimināli sodāmas, un ka tām ir pastāvīga atturoša ietekme uz NVO, vienlaikus norādot, ka dažas tiesību normas ir ārkārtīgi neskaidras, patvaļīgas un netiek īstenotas praksē;

CC.

tā kā ANO īpašais referents migrantu cilvēktiesību jautājumos savā 2020. gada 11. maija ziņojumā pēc vizītes Ungārijā 2019. gada 10.–17. jūlijā novēroja, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas Ungārijā strādā migrantu tiesību jomā, ir saskārušās ar daudziem šķēršļiem, veicot savu likumīgo un svarīgo darbu tiesību aktu grozījumu, finansiālo ierobežojumu un citu attiecīgo iestāžu veikto operatīvo un praktisko pasākumu dēļ; tā kā ANO īpašais referents arī norādīja, ka vairākas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir tikušas pakļautas nomelnošanas kampaņām, kam dažos gadījumos sekoja administratīva izmeklēšana vai kriminālizmeklēšana;

CD.

tā kā 2022. gada 13. jūlijā Komisija 2022. gada ziņojuma par tiesiskumu sadaļā par Ungāriju norādīja, ka Ungārijas pamattiesību komisārs ir ieguvis vairāk kompetenču, bet viņa akreditācija tika pazemināta pēc paustajām bažām attiecībā uz viņa neatkarību; tā kā Akreditācijas apakškomitejas virtuālās sesijas, kas notika 2022. gada 14.–25. martā, ziņojumā un ieteikumos Valsts cilvēktiesību iestāžu globālā alianse ieteica pazemināt pamattiesību komisāra statusu līdz B statusam, jo apakškomiteja nebija saņēmusi rakstiskus pierādījumus, kas nepieciešami, lai pierādītu, ka komisārs efektīvi īsteno savas pilnvaras attiecībā uz neaizsargātām grupām, piemēram, etniskajām minoritātēm, LGBTIK, cilvēktiesību aizstāvjiem, bēgļiem un migrantiem, vai saistībā ar svarīgiem cilvēktiesību jautājumiem, piemēram, plašsaziņas līdzekļu plurālismu, pilsonisko telpu un tiesu iestāžu neatkarību; tā kā apakškomiteja uzskatīja, ka komisārs rīkojas tādā veidā, kas nopietni apdraud atbilstību Parīzes principiem par valsts cilvēktiesību iestāžu standartu kritērijiem; tā kā apakškomiteja arī norādīja uz jautājumiem saistībā ar atlases un iecelšanas procesu, darba attiecībām un sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem;

CE.

tā kā 2021. gada 15. jūnijā Ungārijas parlaments pieņēma likumu, kura sākotnējais mērķis bija apkarot pedofiliju un kurā pēc valdošās Fidesz partijas deputātu ierosinātajiem grozījumiem ir ietvertas klauzulas, kas aizliedz attēlot homoseksualitāti un dzimuma maiņu nepilngadīgajiem; tā kā likums aizliedz homoseksualitāti un dzimuma maiņu iekļaut dzimumaudzināšanas nodarbībās un paredz, ka šādas nodarbības tagad var mācīt tikai reģistrētas organizācijas; tā kā izmaiņas Biznesa reklāmas likumā un Plašsaziņas līdzekļu likumā prasa, lai reklāma un saturs, kurā ir LGBTI personas, tiktu klasificēts kā V kategorija (t. i., netiek ieteikts nepilngadīgajiem); tā kā seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes sasaiste ar noziedzīgām darbībām, piemēram, pedofiliju, ir nepieņemama un izraisa turpmāku diskrimināciju un seksuālo minoritāšu stigmatizāciju; tā kā saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem aizliedz vai ierobežo piekļuvi saturam, kas atspoguļo tā saukto “pašidentitātes atšķirību, kas atbilst dzimumam dzimšanas brīdī, dzimuma maiņai vai homoseksualitātei” attiecībā uz personām, kas jaunākas par 18 gadiem, Ungārijas valdība izdeva dekrētu, ar kuru bērnu grāmatnīcām tiek uzdots iesaiņot grāmatas un plašsaziņas līdzekļus, kas atspoguļo homoseksualitāti slēgtā iepakojumā, un aizliedzot pārdot grāmatas vai plašsaziņas līdzekļus, kuros atspoguļotas viendzimuma attiecības vai izmaiņas dzimuma dēļ, 200 metru rādiusā no skolas vai baznīcas; tā kā tas attiecas uz mācību grāmatu bērniem Fairyland is for everyone, ko ir publicējusi izdevniecība Labriz;

CF.

tā kā 2021. gada 2. decembrī Komisija nolēma nosūtīt Ungārijas iestādēm argumentētu atzinumu, uzskatot, ka, uzliekot pienākumu sniegt informāciju par atšķirībām no tradicionālām dzimumu lomām, Ungārija ierobežo autoru un grāmatu izdevēju vārda brīvību (Hartas 11. pants) un nepamatoti diskriminē seksuālās orientācijas dēļ (Hartas 21. pants) un nepareizi piemēro ES noteikumus par negodīgu komercpraksi saskaņā ar Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (18);

CG.

tā kā 2022. gada 15. jūlijā Komisija nolēma vērsties pret Ungāriju ES Tiesā par valsts līmeņa noteikumiem, kuru mērķis ir aizliegt vai ierobežot piekļuvi saturam, kas attēlo tā saukto “pašidentitātes atšķirību, kura atbilst dzimumam dzimšanas, dzimuma maiņas vai homoseksualitātes brīdī”, personām, kas jaunākas par 18 gadiem; tā kā Komisija secināja, ka šie noteikumi jo īpaši ir pretrunā Direktīvai 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (19), Direktīvai 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (20), kā arī cilvēka cieņai, vārda un informācijas brīvībai, tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, kā arī tiesībām uz nediskrimināciju, kā noteikts attiecīgi Pamattiesību hartas 1., 7., 11. un 21. pantā; tā kā Komisija ir arī norādījusi, ka šo pārkāpumu smaguma dēļ apstrīdētie noteikumi pārkāpj arī LES 2. pantā noteiktās kopīgās vērtības; tā kā 2021. gada 22. jūnijā 18 ES dalībvalstis pievienojās paziņojumam Vispārējo lietu padomes sanāksmes laikā, iebilstot pret likuma pieņemšanu;

CH.

tā kā 2019. gada 21. maija ziņojumā pēc vizītes Ungārijā 2019. gada 4.–8. februārī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre aprakstīja, kā Ungārija piedzīvo regresu dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību jomā, ka sieviešu politiskā pārstāvība ir pārsteidzoši zema un ka valdības politikā sieviešu jautājumi ir cieši saistīti ar ģimenes lietām un iestādes ir pārtraukušas īstenot īpašu stratēģiju dzimumu līdztiesības jomā;

CI.

tā kā 2020. gada 29. aprīļa paziņojumā ANO neatkarīgais eksperts jautājumos par aizsardzību pret vardarbību un diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ mudināja Ungāriju atteikties no ierosinātajiem tiesību aktiem, kas liegtu transpersonām un dzimumdaudzveidīgām personām tiesības uz juridisku atzīšanu un pašnoteikšanos;

CJ.

tā kā ANO Bērnu tiesību komiteja 2020. gada 3. marta noslēguma apsvērumos par Ungārijas sesto periodisko ziņojumu aicināja Ungārijas valdību rīkoties, pieņemt stratēģiju un sniegt informāciju un atbalstu neaizsargātiem bērniem, tostarp īpašus pasākumus, kas vērsti pret meitenēm, romu bērniem, patvēruma meklētājiem un migrantu bērniem un lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, bērniem – transpersonām un interseksuāļiem; tā kā komiteja arī pauda nopietnas bažas par to, ka bērniem ar invaliditāti tiek liegta ģimene un viņi dzīvo aprūpes iestādēs, par Ungārijas iestāžu nepietiekamiem pasākumiem, lai izbeigtu institucionalizāciju un veicinātu piekļuvi veselības aprūpei, rehabilitācijas pakalpojumiem un citiem iekļaušanas pasākumiem, par bērnu seksuālas izmantošanas gadījumiem un sliktu izturēšanos pret bērniem ar invaliditāti aprūpes iestādēs, informācijas trūkumu par romu bērnu ar invaliditāti stāvokli un bērnu ar invaliditāti pastāvīgo stigmatizāciju;

CK.

tā kā 2020. gada 5. maijā Ungārijas parlaments pieņēma rezolūciju, ar ko noraida Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) ratifikāciju;

CL.

tā kā ECT 2020. gada 16. jūlija spriedumā lietā Rana pret Ungāriju ir konstatējusi tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu attiecībā uz transpersonu no Irānas, kurš ir saņēmis patvērumu Ungārijā, bet nevar likumīgi mainīt savu dzimumu un vārdu šajā valstī; tā kā Eiropas Padomes Ministru komiteja savā 2022. gada 10. jūnija lēmumā par izpildes pastiprinātu uzraudzību, kas vēl nav pabeigta, ar bažām norādīja, ka Ungārijas iestādes nav veikušas nekādus pasākumus, lai rastu piemērotu risinājumu likumīgi dzīvojošiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri piesakās uz juridisku dzimuma atzīšanu; tā kā turklāt 2020. gada maijā Ungārijas parlaments pieņēma tiesību aktus, kas padarīja neiespējamu juridisku dzimuma atzīšanu Ungārijas transpersonām;

CM.

tā kā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre 2021. gada 14. jūnija paziņojumā mudināja Ungārijas parlamenta deputātus noraidīt grozījumu projektu, ar ko aizliedz diskusijas par seksuālo un dzimtisko identitāti un daudzveidību; tā kā Venēcijas komisija 2021. gada 13. decembra atzinumā par 2021. gada Akta LXXIX, ar ko groza konkrētus tiesību aktus par bērnu aizsardzību, atbilstību starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem secināja, ka grozījumus diez vai varētu uzskatīt par saderīgiem ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, un mudināja Ungārijas iestādes atcelt vairākus noteikumus;

CN.

tā kā Venēcijas komisija 2021. gada 2. jūlija atzinumā par Ungārijas parlamenta 2020. gada decembrī pieņemtajiem konstitucionālajiem grozījumiem ieteica, ka konstitūcijas grozījumu attiecībā uz laulību kā viena vīrieša un vienas sievietes savienību un papildinājumu, ka “māte ir sieviete, tēvs ir vīrietis”, nevajadzētu izmantot kā iespēju atsaukt spēkā esošos tiesību aktus par tādu personu aizsardzību, kuras nav heteroseksuālas personas, vai grozīt šos tiesību aktus, pakļaujot tās nelabvēlīgai situācijai; tā kā Venēcijas komisija ir arī ieteikusi, ka konstitucionālo grozījumu interpretācija un piemērošana, jo īpaši īstenošanas tiesību aktu izstrādē, būtu jāveic tā, lai tiktu pilnībā īstenots princips par diskriminācijas aizliegumu jebkādu iemeslu dēļ, tostarp seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ; tā kā Parlaments arī norādīja, ka grozījums “Ungārija aizsargā bērnu tiesības uz savu identitāti, kas atbilst viņu dzimumam dzimšanas brīdī” būtu jāatceļ vai jāgroza, lai nodrošinātu, ka tas neliedz transpersonām tiesības uz viņu pēc dzimšanas iegūtās dzimumidentitātes juridisku atzīšanu;

CO.

tā kā Venēcijas komisija 2021. gada 18. oktobra atzinumā par grozījumiem Aktā par vienlīdzīgu attieksmi un vienlīdzīgu iespēju veicināšanu un Likumā par pamattiesību komisāru, ko Ungārijas parlaments pieņēma 2020. gada decembrī, norādīja, ka pastāv riski, kas saistīti ar līdztiesības iestāžu apvienošanu ar valstu cilvēktiesību iestādēm, tostarp, bet ne tikai, atšķirīgām tradīcijām, juridiskajām procedūrām un pieejām, kas iestādēm varētu būt ieviestas, un norādīja, ka pamattiesību komisāra saskaņā ar Aktu CXI un Ungārijas Vienlīdzīgas attieksmes iestādes pēcteces pilnvaru, kas jau ir iegūtas kā Ungārijas Vienlīdzīgas attieksmes iestādes tiesību pārņēmēja, sadursme skaidri liecina par risku, kas var apdraudēt līdztiesības veicināšanas un diskriminācijas apkarošanas jomā veiktā darba efektivitāti;

CP.

tā kā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre 2022. gada 13. janvāra paziņojumā apstiprināja, ka ir ļoti žēl, ka Ungārijas valdība ir nolēmusi tajā pašā dienā, kad notika parlamenta vēlēšanas, rīkot valsts mēroga referendumu par bērnu piekļuvi informācijai par seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti, jo tas pastiprināja LGBTIK personu cilvēktiesību instrumentalizāciju; tā kā EDSO starptautiskā vēlēšanu novērošanas misija savā galīgajā ziņojumā 2022. gada 29. jūlijā uzsvēra, ka referenduma tiesiskais regulējums ir lielā mērā neatbilstošs un nenodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus referenduma kampaņām, neievērojot galvenos ieteikumus saskaņā ar starptautisko labo praksi, un ka saskaņā ar 2018. gada grozījumu valdībai ir pilnas tiesības uz kampaņu, ja tā ir referenduma iniciatore, kas ir pretrunā starptautiskai labai praksei, un iestādēm nav pienākuma sniegt vēlētājiem objektīvu informāciju par referenduma jautājumiem vai priekšlikumu iesniedzēju un oponentu nostāju, apdraudot vēlētāju spēju izdarīt apzinātu izvēli; tā kā Ungārijā 2022. gada 3. aprīlī notikušais referendums pret LGBTIK personām nebija spēkā, jo neviena no iespējām (“jā” vai “nē”) nesaņēma 50 % balsu; tā kā referendums ir plaši kritizēts kā diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpums;

CQ.

tā kā EDSO starptautiskā vēlēšanu novērošanas misija savā galīgajā ziņojumā 2022. gada 29. jūlijā uzsvēra, ka mazāk nekā 20 % no visiem kandidātiem bija sievietes, būtiski ierobežojot iespēju stiprināt sieviešu zemo pārstāvību valsts politikā Ungārijā; tā kā 2022. gadā ievēlēto sieviešu īpatsvars Ungārijas parlamentā ir 14 %;

CR.

tā kā ANO Personu ar invaliditāti tiesību komiteja 2022. gada 25. marta noslēguma apsvērumos par Ungārijas apvienoto otro un trešo ziņojumu pauda bažas par to, ka personu ar invaliditāti rīcībā nav mehānisma, lai pieņemtu lēmumu ārpus autonomijas, un ieteica Ungārijai grozīt savus tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka atbalstītā lēmumu pieņemšanā tiek ievērota personu ar invaliditāti cieņa, autonomija, griba un vēlmes, īstenojot savu tiesībspēju; tā kā komiteja arī ieteica Ungārijai pārskatīt savus pasākumus un pārvirzīt savus budžeta līdzekļus uz kopienā balstītiem atbalsta pakalpojumiem, piemēram, personīgo palīdzību, lai cilvēkiem ar invaliditāti nodrošinātu neatkarīgu un līdztiesīgu dzīvi kopienā;

CS.

tā kā 2021. gada 9. jūnijā Komisija nolēma nosūtīt Ungārijai oficiāla paziņojuma vēstuli, jo tās tiesību akti pilnībā neatbilda ES noteikumiem, kas aizliedz diskrimināciju saskaņā ar Padomes Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (21), un Padomes Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (22), kurā dalībvalstīm ir noteikts pienākums noteikt efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas par diskriminācijas īstenošanu; tā kā būtiskas izmaiņas notika 2020. gada jūlijā, kad Ungārija grozīja valsts sankciju režīmu, uzliekot par pienākumu tiesām piešķirt morālu kompensāciju par diskrimināciju izglītības un profesionālās apmācības jomā tikai apmācības vai izglītības pakalpojumu veidā, nevis vienreizēja maksājuma veidā; tā kā Eiropas Parlaments ir vairākkārt aicinājis dalībvalstis apkarot antičigānismu, izmantojot efektīvus likumdošanas un politikas pasākumus;

CT.

tā kā 2021. gada 2. decembrī Komisija nosūtīja Ungārijai oficiāla paziņojuma vēstuli par Padomes Pamatlēmuma 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm transponēšanu (23), jo Ungārijas tiesiskajā regulējumā nav paredzēta kriminālatbildība par starptautisku noziegumu publisku attaisnošanu, noliegšanu vai rupju banalizēšanu un netiek nodrošināts, ka rasistisku un ksenofobisku motivāciju uzskata par atbildību pastiprinošu apstākli vai ka valsts tiesas šādu motivāciju ņem vērā attiecībā uz jebkuru izdarīto noziegumu;

CU.

tā kā ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja 2019. gada 6. jūnija noslēguma apsvērumos par Ungārijas 18. līdz 25. periodisko ziņojumu norādīja, ka tā ir dziļi nobažījusies par rasistisku naida runu izplatību pret romiem, migrantiem, bēgļiem, patvēruma meklētājiem un citām minoritātēm, kas veicina naidu un neiecietību un reizēm kūda uz vardarbību pret šādām grupām, jo īpaši to īstenojot vadošiem politiķiem un plašsaziņas līdzekļiem, tostarp internetā; tā kā komiteja jo īpaši pauda dziļu satraukumu par ziņojumiem, ka publiskie pārstāvji, tostarp augstākajā līmenī, ir nākuši klajā ar paziņojumiem, kas var veicināt rasu naidu, jo īpaši saistībā ar valdības 2015. gadā sākto kampaņu pret imigrantiem un bēgļu nepieļaušanu, kā arī par tādu organizāciju klātbūtni un darbību, kas veicina rasu naidu; tā kā, ņemot vērā sniegto informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai uzlabotu romu stāvokli, tostarp veselības un izglītības jomā, kā arī 2011. gada valsts sociālās iekļaušanas stratēģiju, komiteja joprojām ir ļoti nobažījusies par romu diskriminācijas turpināšanos un segregāciju un galēju nabadzību, ar ko viņi saskaras;

CV.

tā kā piektajā atzinumā par Ungāriju, kas pieņemts 2020. gada 26. maijā, Eiropas Padomes Mazākumtautību aizsardzības pamatkonvencijas padomdevēja komiteja norādīja, ka, lai gan Ungārija ir saglabājusi savu nacionālo minoritāšu atbalsta politiku, kuras pamatā ir stabils tiesiskais regulējums, joprojām ir jārisina strukturālās grūtības, ar kurām romi saskaras visās sabiedriskās un privātās dzīves jomās, tostarp izglītības, nodarbinātības, mājokļu un veselības aprūpes pieejamības jomā; tā kā komiteja uzsvēra, ka ir jāveic steidzami pasākumi, lai uzlabotu romu situāciju, apkarotu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un veicinātu iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību, tostarp nošķirtās teritorijās; tā kā Parlaments arī norādīja, ka mazāk attīstītos reģionos ir vajadzīga spēcīgāka papildināmība starp valsts un vietējo politiku, lai nodrošinātu ilgtermiņa risinājumus nodarbinātības un mājokļu problēmām, savukārt piekļuve veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem joprojām ir pakļauta nopietniem praktiskiem šķēršļiem, kas galvenokārt kaitē romu sievietēm un bērniem;

CW.

tā kā Eiropas Padomes Ministru komiteja 2022. gada 10. jūnija lēmumā par Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma lietā Horváth un Kiss pret Ungāriju izpildes pastiprinātu uzraudzību atgādināja, ka attiecīgā lieta attiecas uz to, ka romu bērni veido diskriminējošu, neatbilstīgu un pārmērīgu daļu speciālajās skolās bērniem ar garīgiem traucējumiem un ka valstij ir pozitīvs pienākums izvairīties no diskriminējošas prakses turpināšanas; tā kā komiteja kategoriski no jauna aicināja iestādes sniegt piemērus, kas apliecina administratīvo un tiesisko aizsardzības līdzekļu efektivitāti attiecībā uz ekspertu komiteju konstatējumiem, un papildināt šajā sakarā sniegtos statistikas datus, mudināja iestādes papildināt statistikas informāciju ar etniski sadalītiem datiem, norādot pārsūdzību skaitu romu bērnu lietās, un atkārtoti aicināja iestādes sniegt papildu informāciju par visām attiecīgajām procedūrām pamattiesību komisāram;

CX.

tā kā joprojām nav pabeigta uzraudzība attiecībā uz to, kā tiek izpildīti ECT spriedumi lietā Balázs pret Ungāriju par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumiem saistībā ar necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegumu sakarā ar to, ka iestādes nav efektīvi izmeklējušas jautājumu par iespējamiem rasu motīviem, kas ir pamatā tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku nežēlīgajai attieksmei pret romu pieteikumu iesniedzējiem;

CY.

tā kā 2022. gada 29. jūlijā Parlamenta politisko grupu vadītāji pieņēma paziņojumu, kurā nosodīja premjerministra Viktor Orbán atklāti rasistiskās deklarācijas par nevēlēšanos kļūt par jauktas rases cilvēkiem, un uzsvēra, ka šīs deklarācijas ir pretrunā mūsu vērtībām, kas ir nostiprinātas arī ES līgumos;

CZ.

tā kā EST 2020. gada 19. marta spriedumā lietā C-564/18 Bevándorlási és Menekültügyi Hivatal (Tompa) nolēma, ka Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (24) nepieļauj valsts tiesību aktus, kas ļauj noraidīt starptautiskās aizsardzības pieteikumu kā nepieņemamu, pamatojoties uz to, ka pieteikuma iesniedzējs attiecīgās dalībvalsts teritorijā ir ieradies caur valsti, kurā minētā persona nav bijusi pakļauta vajāšanai vai būtiska kaitējuma riskam vai kurā ir garantēta pietiekama līmeņa aizsardzība; tā kā EST secināja, ka direktīva nepieļauj arī valsts tiesību aktus, kuros noteikts astoņu dienu termiņš, kurā tiesa, kas izskata pārsūdzību par lēmumu, ar kuru starptautiskās aizsardzības pieteikums noraidīts kā nepieņemams, pieņem lēmumu, ja šī tiesa šādā termiņā nespēj nodrošināt, ka materiālo tiesību normas un procesuālās garantijas, kas pieteikuma iesniedzējam ir saskaņā ar ES tiesību aktiem, ir efektīvas;

DA.

tā kā EST 2020. gada 2. aprīļa spriedumā apvienotajās lietās C-715/17, C-718/17 un C-719/17, tostarp Komisija pret Ungāriju (starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju pārcelšanas pagaidu mehānisms), nolēma, ka, regulāri un vismaz reizi trijos mēnešos nenorādot pienācīgu skaitu starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, kurus var ātri pārcelt uz tās teritoriju, Ungārija kopš 2015. gada 25. decembra nav izpildījusi Padomes Lēmuma (ES) 2015/1601 (25) 5. panta 2. punktā paredzētos pienākumus un līdz ar to nav izpildījusi izrietošos pārcelšanas pienākumus saskaņā ar minētā lēmuma 5. panta 4.–11. punktu;

DB.

tā kā 2020. gada 14. maija spriedumā apvienotajās lietās C-924/19 PPU un C-925/19 PPU Országos Idegenazgatószeti Főigazgatóság Dél-alföldi Regionális Igazgatóság un Országos Idegenrendészeti Főigazgatóság Tiesa nolēma, ka Direktīva 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (26), un Direktīva 2013/33/ES, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikumu uzņemšanai (27), nozīmē, ka pienākums, kas uzlikts trešās valsts valstspiederīgajam pastāvīgi palikt tranzīta zonā, kuras perimetrs ir ierobežots un slēgts, kurā minētās personas pārvietošanās ir ierobežota un kuru attiecīgā persona likumīgi nedrīkst patvaļīgi atstāt jebkurā virzienā, uzskatāma par brīvības atņemšanu, kuru raksturo “ieslodzīšana” minēto direktīvu nozīmē; tā kā EST norādīja, ka ES tiesību akti nepieļauj vairākus Ungārijas tiesību aktu noteikumus;

DC.

tā kā EST 2020. gada 17. decembra spriedumā lietā C-808/18 Komisija pret Ungāriju (“Accueil des demandeurs de protection internationale”) nosprieda, ka Ungārija nav izpildījusi Direktīvās 2008/115/EK, 2013/32/ES un 2013/33/ES noteiktos pienākumus: i) paredzot, ka starptautiskās aizsardzības pieteikumus no trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem var iesniegt tikai Reskes un Tompas tranzīta zonās, vienlaikus krasi ierobežojot to pieteikuma iesniedzēju skaitu, kuriem ir atļauts katru dienu ieceļot šajās tranzīta zonās; ii) izveidojot sistēmu sistemātiskai starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju aizturēšanai Reskes un Tompas tranzīta zonās; iii) atļaut izraidīt visus trešo valstu valstspiederīgos, kas nelikumīgi uzturas tās teritorijā, neievērojot acquis noteiktās procedūras un drošības pasākumus; kā arī iv) atļaujot pieteikuma iesniedzēju starptautiskai aizsardzībai tiesību īstenošanu palikt tās teritorijā atkarīgu no nosacījumiem, kas ir pretrunā ES tiesību aktiem; tā kā 2021. gada 27. janvārī Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) paziņoja, ka pēc EST sprieduma tā aptur savu darbību Ungārijā; tā kā 2021. gada 12. novembrī Komisija nolēma vērsties Tiesā pret Ungāriju par to, ka tā nav izpildījusi spriedumu, un lūdza EST piespriest naudassodu (lieta C-123/22);

DD.

tā kā 2021. gada 9. jūnijā Komisija nolēma nosūtīt Ungārijas iestādēm oficiāla paziņojuma vēstuli un argumentētu atzinumu par to, ka tās nav pilnībā transponējušas Direktīvu 2013/32/ES attiecībā uz noteikumiem par personisko interviju, medicīnisko pārbaudi, garantijām nepavadītiem bērniem un pusaudžiem un patvēruma pārbaudes procedūru;

DE.

tā kā 2021. gada 15. jūlijā Komisija nolēma vērsties Tiesā pret Ungāriju, uzskatot, ka jaunā patvēruma procedūra nav saderīga ar Direktīvas 2013/32/ES 6. pantu, kas interpretēts, ņemot vērā Hartas 18. pantu (lieta C-823/21, Komisija pret Ungāriju);

DF.

tā kā EST 2021. gada 16. novembra spriedumā lietā C-821/19 Komisija pret Ungāriju (“Incrimination de l’aide aux demandeurs d’asile”) nosprieda, ka Ungārija nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar: i) Direktīvas 2013/32/ES 33. panta 2. punktu, atbilstoši kuram starptautiskās aizsardzības pieteikumu var noraidīt kā nepieņemamu, pamatojoties uz to, ka pieteikuma iesniedzējs ir ieradies tās teritorijā caur valsti, kurā minētā persona nav bijusi pakļauta vajāšanai vai būtiska kaitējuma riskam vai kurā ir garantēta pietiekama aizsardzības pakāpe; ii) Direktīvas 2013/32/ES 8. panta 2. punktu un 22. panta 1. punktu, kā arī Direktīvas 2013/33/ES 10. panta 4. punktu, valsts tiesību aktos nosakot kriminālatbildību par jebkuras personas darbībām, kura saistībā ar organizējošu darbību sniedz palīdzību patvēruma pieteikuma sagatavošanā vai iesniegšanā tās teritorijā, ja bez jebkādām pamatotām šaubām var pierādīt, ka šī persona zināja, ka minēto pieteikumu nevar pieņemt saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem; kā arī iii) Direktīvas 2013/32/ES 8. panta 2. punktu, 12. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 22. panta 1. punktu, kā arī Direktīvas 2013/33/ES 10. panta 4. punktu, liedzot ikvienai personai, kuru tur aizdomās par šāda nodarījuma izdarīšanu, tiesības tuvoties tās ārējām robežām;

DG.

tā kā 2019. gada 21. maija ziņojumā pēc vizītes Ungārijā 2019. gada 4.–8. februārī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre konstatēja, ka Ungārijas valdības kopš 2015. gada pieņemtā nostāja pret imigrāciju un patvēruma meklētājiem ir radījusi tiesisko regulējumu, kas apdraud patvēruma meklētāju uzņemšanu un atzītu bēgļu integrāciju, kā to paredz starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā;

DH.

tā kā Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai savā 2020. gada 17. marta ziņojumā pēc vizītes Ungārijā 2018. gadā uzsvēra, ka kopš komitejas ad hoc apmeklējuma 2017. gadā nekas nav darīts, lai ieviestu efektīvus aizsardzības pasākumus, lai novērstu sliktu izturēšanos pret personām, kuras Ungārijas policijas darbinieki ir atgriezuši caur robežas nožogojumu uz Serbiju, un ka ir arī skaidrs, ka joprojām nav tiesiskās aizsardzības līdzekļu, kas šādām personām varētu sniegt efektīvu aizsardzību pret viņu piespiedu izraidīšanu un/vai repatriāciju, tostarp ķēdes izraidīšanu;

DI.

tā kā ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja 2019. gada 6. jūnija noslēguma apsvērumos par Ungārijas 18. līdz 25. periodisko ziņojumu pauda bažas par patvēruma meklētāju, bēgļu un migrantu satraucošo situāciju un ziņojumos par to, ka tiesību aktos un praksē netiek pilnībā ievērots neizraidīšanas princips; tā kā komiteja arī pauda dziļu satraukumu par ziņoto pārmērīgo spēka lietošanu un vardarbību, ko tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki veikuši pret trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri atrasti jebkur Ungārijā, vienlaikus “spiežot atgiezties” tos, kas atrasti Serbijas robežas tuvumā, kā rezultātā tika gūti ievainojumi un miesas bojājumi;

DJ.

tā kā ECT 2021. gada 2. marta spriedumā lietā R.R. u. c. pret Ungāriju konstatēja, ka pārtikas nenodrošināšana pirmajam pieteikuma iesniedzējam un pārējo pieteikuma iesniedzēju (grūtniece un bērnu) uzturēšanās apstākļi ir izraisījuši necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizlieguma pārkāpumu; tā kā ECT arī konstatēja, ka pieteikuma iesniedzēju uzturēšanās tranzīta zonā ir uzskatāma par faktisku brīvības atņemšanu un ka tas, ka nav pieņemts nekāds oficiāls iestāžu lēmums un nav uzsākta neviena tiesvedība, kurā tiesa varētu ātri lemt par viņu aizturēšanas likumību, ir novedusi pie tiesību uz brīvību un drošības pārkāpumiem; tā kā ECT ir izdarījusi līdzīgus secinājumus 2022. gada 24. februāra spriedumā lietā M.B.K. un citi pret Ungāriju un 2022. gada 2. jūnija spriedumā lietā H. M. u. c. pret Ungāriju; tā kā minēto spriedumu izpildes pastiprināta uzraudzība vēl nav pabeigta;

DK.

tā kā ANO īpašais referents migrantu cilvēktiesību jautājumos 2020. gada 11. maija ziņojumā pēc vizītes Ungārijā 2019. gadā atkārtoti aicināja Ungārijas valdību veikt pašreizējās situācijas un tās migrācijas politikas jēgpilnu pārvērtēšanu un norādīja, ka Ungārijai būtu jāizbeidz tā dēvētā krīzes situācija, kas neatbilst realitātei un ir būtiski negatīvi ietekmējusi migrantu un patvēruma meklētāju cilvēktiesības, pilsoniskās sabiedrības organizāciju brīvību un tiesu varu, kā arī jāatceļ visi citi ierobežojošie pasākumi ar līdzīgām iezīmēm un sekām;

DL.

tā kā ECT 2021. gada 8. jūlija spriedumā lietā Shahzad pret Ungāriju konstatēja, ka pieteikuma iesniedzējs ir ticis “kolektīvi” izraidīts, jo iestādes nav pārliecinājušās par viņa individuālo situāciju, kuras nav nodrošinājušas reālus un efektīvus veidus ieceļošanai Ungārijā, un pieteikuma iesniedzējs nav ticis izraidīts viņa rīcības dēļ un viņam nav pieejami atbilstoši tiesiskās aizsardzības līdzekļi; tā kā minētā sprieduma izpildes pastiprināta uzraudzība vēl nav pabeigta;

DM.

tā kā Eiropas Padomes Ministru komiteja savā 2021. gada 2. decembra lēmumā par ECT sprieduma Ilias un Ahmed pret Ungāriju izpildes pastiprinātu uzraudzību atgādināja, ka šī lieta attiecās uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. pantā paredzētā procesuālā pienākuma pārkāpumu novērtēt sliktas izturēšanās riskus pirms patvēruma meklētāju izraidīšanas uz Serbiju, paļaujoties uz vispārēju pieņēmumu par drošu trešo valsti, ar dziļu nožēlu norādīja, ka nav veikti nekādi pasākumi, lai īstenotu nepieciešamo “drošas trešās valsts” tiesiskās prezumpcijas pārvērtēšanu attiecībā uz Serbiju, un stingri atkārtoja savu aicinājumu veikt šādu atkārtotu novērtējumu bez turpmākas kavēšanās un saskaņā ar tā pamatojuma prasībām; tā kā komiteja ar nopietnām bažām arī norādīja, ka, neraugoties uz iepriekšējā lēmumā paustajām bažām, piespiedu izraidīšanas prakse bez sakārtotas procedūras ir turpinājusies, un stingri atkārtoja savu aicinājumu Ungārijas iestādēm pilnībā ievērot prasības, kas izriet no ECT sprieduma, un nodrošināt, ka piespiedu atgriešana tiek veikta, izmantojot sakārtotas procedūras un aizsardzības pasākumus, jo īpaši attiecībā uz ikvienas personas tiesībām lūgt patvērumu, kā noteikts starptautiskajās tiesībās;

DN.

tā kā joprojām tiek uzraudzīta Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā Nabil u. c. pret Ungāriju izpilde par patvēruma meklētāju tiesību uz brīvību un drošību pārkāpumiem saistībā ar viņu aizturēšanu, gaidot viņu patvēruma pieteikumu izskatīšanu pēc būtības;

DO.

tā kā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre savā 2022. gada 12. augusta iesniegumā, kas adresēts Eiropas Padomes Ministru komitejai, norādīja, ka piekļuve patvēruma procedūrai un būtiskam un individuālam riska novērtējumam Ungārijā ir kļuvusi praktiski neiespējama, jo valdība kopš 2015. gada ir veikusi secīgus pasākumus, kas pārklājas; tā kā potenciālajiem patvēruma meklētājiem vai nu tiek atteikta likumīga ieceļošana teritorijā, vai, ar dažiem izņēmumiem, viņiem ir jāpamet Ungārija un viņiem jāpakļauj sevi iepriekšējai pārbaudei, izmantojot vēstniecības procedūru, pirms viņi var iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu; tā kā šo patvēruma sistēmas pakāpenisko atcelšanu pastāvīgi pavadīja un veicināja barga pret migrantiem vērsta diskusija, ko pieņēma Ungārijas valdība, vēl vairāk apdraudot bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu un aizsardzību valstī;

DP.

tā kā savā 2022. gada 12. jūlija ieteikumā par Ungārijas 2022. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Ungārijas 2022. gada konverģences programmu, Padome ieteica turpināt visneaizsargātāko grupu integrācijas pasākumus darba tirgū, jo īpaši izmantojot profesionālo pilnveidi un pagarinot bezdarbnieka pabalstu ilgumu, lai uzlabotu sociālās palīdzības adekvātumu un nodrošinātu visiem piekļuvi pamatpakalpojumiem un adekvātiem mājokļiem; tā kā tā ieteica uzlabot izglītības rezultātus un palielināt nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, jo īpaši romu, līdzdalību kvalitatīvā vispārējā izglītībā un uzlabot piekļuvi kvalitatīviem profilakses un primārās aprūpes pakalpojumiem;

DQ.

tā kā ANO Bērnu tiesību komiteja 2020. gada 3. marta noslēguma apsvērumos par Ungārijas sesto periodisko ziņojumu ieteica Ungārijai turpināt ieguldīt pasākumos nabadzības izskaušanai, īpašu uzmanību pievēršot romu bērniem un bērniem, kas dzīvo sociālekonomiski nelabvēlīgos apgabalos, un pauda nopietnas bažas par to skolēnu skaitu, kuri priekšlaicīgi pamet skolu un no kuriem lielākā daļa nāk no nelabvēlīgas vides, par valsts skolu piešķiršanu reliģiskajām kopienām, kas var veicināt segregāciju reliģijas un pārliecības dēļ, par romu bērnu pastāvīgo segregāciju izglītībā, izglītības plaisu starp romiem un bērniem, kas nav romi, oficiālu datu trūkumu par romu bērniem izglītībā, iebiedēšanu, ļaunprātīgu izmantošana un atstumtību, ar ko saskaras bērni skolās, jo īpaši LGBTI bērni, un tādu disciplīnas metožu izmantošanu skolās, kas neaizsargā bērnus no fiziskas un garīgas vardarbības;

DR.

tā kā 2022. gada 11. februārī Ungārijas valdība izdeva ārkārtas dekrētu, ar kuru noteica “nepieciešamo pakalpojumu minimumu”, kas saskaņā ar streika likumu ir jānodrošina streika laikā, tos interpretējot tik plaši, ka streikot nav iespējams; tā kā šis dekrēts ierobežoja to skolotāju tiesības, kuri 2022. gada 16. martā bija paziņojuši par plāniem streikot;

DS.

tā kā kopš pastāvīgās dzīvesvietas aizlieguma pieņemšanas sabiedriskās vietās vairākas vispārējās jurisdikcijas tiesas ir pieprasījušas Konstitucionālajai tiesai atcelt tiesību aktus, kuros apgalvots, ka likums neatbilst konstitūcijai daudzu iemeslu dēļ; tā kā pēc ilgas kavēšanās Konstitucionālā tiesa noraidīja visus vispārējās jurisdikcijas tiesu iesniegtos lūgumrakstus, pamatojoties uz visiem iemesliem, un atteicās ņemt vērā jebkādus iesniegumus, kas neatbalstīja valdības argumentāciju; tā kā bezpajumtniecības gadījumā sociālā nodrošinājuma sistēma galvenokārt ir vērsta uz bezpajumtnieku uzturēšanos sabiedriskās vietās pasludināšanu par nelikumīgu un soda pasākumiem, nevis sociālo iekļaušanu;

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.