P9_TA(2022)0212

Komisijas 2021. gada ziņojums par tiesiskumu

Eiropas Parlamenta 2022. gada 19. maija rezolūcija par Komisijas 2021. gada ziņojumu par tiesiskumu (2021/2180(INI))

(2022/C 479/02)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā 2. pantu, 3. panta 1. punktu, 3. panta 3. punkta otro daļu, 4. panta 3. punktu un 5., 6., 7., 11. un 49. pantu,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā pantus par demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību ievērošanu, aizsardzību un veicināšanu Savienībā, tai skaitā 70., 258., 259., 260., 263., 265. un 267. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūru par Savienības budžeta aizsardzības pasākumiem, jo īpaši lēmumus lietās C-156/21, Ungārija/ Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome (1) un C-157/21 Polija/ Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome (2),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 20. jūlija paziņojumu “2021. gada ziņojums par tiesiskumu. Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā” (COM(2021)0700),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (3),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Direktīvu (ES) 2018/1808, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (4),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (5) (Tiesiskuma nosacījumu regula),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regulu (ES) 2021/692, ar ko izveido programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/2013 un Padomes Regulu (ES) Nr. 390/2014 (6),

—	ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

—	ņemot vērā ANO cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības instrumentus un ANO vispārējā regulārā pārskata ieteikumus un ziņojumus, kā arī ANO līgumu struktūru judikatūru un Cilvēktiesību padomes īpašās procedūras,

—	ņemot vērā Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja, Augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvja mediju brīvības jautājumos un citu struktūru ieteikumus un ziņojumus,

—

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Eiropas Sociālo hartu, Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, Eiropas Sociālo tiesību komiteju, kā arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas, Ministru komitejas, cilvēktiesību komisāra, Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību, Nediskriminācijas, daudzveidības un iekļaušanas koordinācijas komitejas, Venēcijas komisijas un citu struktūru konvencijas, ieteikumus, rezolūcijas, atzinumus un ziņojumus,

—	ņemot vērā 2007. gada 23. maija saprašanās memorandu starp Eiropas Padomi un Eiropas Savienību, kā arī Padomes 2020. gada 8. jūlija secinājumus par ES prioritātēm sadarbībai ar Eiropas Padomi 2020.–2022. gadam,

—	ņemot vērā Komisijas pamatoto priekšlikumu Padomes 2017. gada 20. decembra lēmumam par konstatēšanu, ka ir droša varbūtība, ka Polija varētu nopietni pārkāpt tiesiskumu, kas sagatavots saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu (COM(2017)0835),

—	ņemot vērā 2020. gada 18. septembrī sākto ES rasisma apkarošanas rīcības plānu 2020.–2025. gadam “Savienība, kurā valda līdztiesība” (COM(2020)0565),

—	ņemot vērā ES Pamattiesību aģentūras 2021. gada 9. novembra ziņojumu “Antisemītisms – pārskats par Eiropas Savienībā reģistrētajiem antisemītiskajiem incidentiem”,

—	ņemot vērā ES Pamattiesību aģentūras 2021. gada 22. septembra ziņojumu “Pilsoniskās telpas aizsardzība ES” un citus ziņojumus, datus un rīkus, jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību informācijas sistēmu (EFRIS),

—	ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi (7),

—	ņemot vērā 2018. gada 1. marta rezolūciju par Komisijas lēmumu piemērot LES 7. panta 1. punktu attiecībā uz stāvokli Polijā (8),

—	ņemot vērā 2018. gada 19. aprīļa rezolūciju par nepieciešamību ieviest Eiropas vērtību instrumentu, ar kuru tiek atbalstītas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas veicina demokrātiju, tiesiskumu un pamatvērtības Eiropas Savienībā vietējā un valsts līmenī (9),

—	ņemot vērā 2018. gada 12. septembra rezolūciju par priekšlikumu, kurā Padome tiek aicināta saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu konstatēt, ka ir droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība (10),

—	ņemot vērā 2018. gada 14. novembra rezolūciju par visaptveroša ES mehānisma nepieciešamību demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzībai (11),

—	ņemot vērā 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par notiekošajām uzklausīšanām saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu attiecībā uz Poliju un Ungāriju (12),

—	ņemot vērā 2020. gada 8. oktobra rezolūciju par tiesiskumu un pamattiesībām Bulgāriju (13),

—	ņemot vērā 2020. gada 7. oktobra rezolūciju par ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisma izveidi (14),

—	ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 13. novembra rezolūciju par Covid-19 pasākumu ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām (15),

—	ņemot vērā 2020. gada 26. novembra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā – gada ziņojumi par 2018. un 2019. gadu (16),

—	ņemot vērā 2021. gada 24. jūnija rezolūciju par Komisijas 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu (17),

—	ņemot vērā 2021. gada 8. jūlija rezolūciju par vadlīniju izveidi attiecībā uz vispārējā nosacītības režīma piemērošanu Savienības budžeta aizsardzībai (18),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūciju par ES tiesību aktu un LGBTIK iedzīvotāju tiesību pārkāpumiem Ungārijā sakarā ar Ungārijas parlamentā pieņemtajiem tiesību aktu grozījumiem (19),

—	ņemot vērā 2021. gada 14. septembra rezolūciju par LGBTIK tiesībām ES (20),

—	ņemot vērā 2021. gada 16. septembra rezolūciju par mediju brīvību un tiesiskuma aizvien lielāku pasliktināšanos Polijā (21),

—	ņemot vērā 2021. gada 20. oktobra rezolūciju par Eiropas medijiem digitālajā desmitgadē: rīcības plāns atveseļošanas un pārkārtošanās atbalstam (22),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2021. gada 21. oktobra rezolūciju par tiesiskuma krīzi Polijā un ES tiesību pārākumu (23),

—	ņemot vērā 2021. gada 11. novembra rezolūciju par demokrātijas, mediju brīvības un plurālisma stiprināšanu ES: civiltiesību un krimināltiesību aktos paredzētu pasākumu nesamērīga īstenošana, lai apklusinātu žurnālistus, NVO un pilsonisko sabiedrību (24),

—	ņemot vērā 2021. gada 11. novembra rezolūciju par pirmo gadadienu kopš aborta aizlieguma de facto ieviešanas Polijā (25),

—	ņemot vērā 2021. gada 15. decembra rezolūciju par korupcijas, nepareizu izdevumu un ES un valstu līdzekļu nepareizas izmantošanas novēršanai paredzētu preventīvu pasākumu novērtēšanu ārkārtas fondu un ar krīzi saistītu izdevumu jomu gadījumā (26),

—	ņemot vērā 2021. gada 16. decembra rezolūciju par pamattiesībām un tiesiskumu Slovēnijā, jo īpaši kavēšanos Eiropas Prokuratūras prokuroru iecelšanā (27),

—	ņemot vērā Parlamenta 2022. gada 9. marta rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju (28),

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2021. gada 3. jūnija īpašo ziņojumu “Dezinformācija, kas skar Eiropas Savienību, tiek apkarota, bet nav iegrožota”,

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2022. gada 10. janvāra Īpašo ziņojumu Nr. 01/2022 “ES atbalsts tiesiskumam Rietumbalkānos: neraugoties uz centieniem, pamatproblēmas saglabājas”,

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas, Juridiskās komitejas, Budžeta komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9-0139/2022),

tā kā Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā, tostarp pie minoritātēm piederošu personu tiesības, – vērtībām, kas ir kopējas visām ES dalībvalstīm un kuras ir jāievēro arī kandidātvalstīm, lai pievienotos Savienībai, pildot Kopenhāgenas kritērijus, kurus pēc iestāšanās nedrīkst neņemt vērā vai interpretēt no jauna; tā kā demokrātija, tiesiskums un pamattiesības ir savstarpēji pastiprinošas vērtības, kas, ja tās tiek apdraudētas, var radīt sistēmiskus draudus Savienībai un tās pilsoņu tiesībām un brīvībām; tā kā tiesiskuma respektēšana ir saistoša gan Savienībai, gan tās dalībvalstīm visos pārvaldības līmeņos, tostarp zemāka līmeņa struktūrām;

tā kā LES 4. panta 3. punktā noteiktais lojālas sadarbības princips uzliek Savienībai un dalībvalstīm pienākumu sniegt savstarpēju palīdzību to pienākumu izpildē, kas izriet no Līgumiem, ar pilnīgu savstarpēju cieņu, un dalībvalstīm – veikt visus vajadzīgos vispārējos vai konkrētos pasākumus, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas izriet no Līgumiem vai no Savienības iestāžu aktiem;

C.	tā kā ikgadējais tiesiskuma pārskatīšanas cikls ir atzinīgi vērtējams papildinājums pieejamajiem instrumentiem LES 2. panta vērtību saglabāšanai, risinot situāciju visās ES dalībvalstīs, ziņojumā pamatojoties uz četriem pīlāriem, kas tieši ietekmē tiesiskuma ievērošanu;

D.	tā kā, neizsakot konkrētus ieteikumus un neveicot efektīvus turpmākos pasākumus, ziņojums par tiesiskumu var nepalīdzēt novērst, atklāt un efektīvi un laikus risināt sistēmiskas problēmas un regresu tiesiskuma jomā, kā novērots vairākās ES dalībvalstīs iepriekšējos gados;

tā kā dalībvalstis ieviesa ārkārtas pasākumus, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju; tā kā, lai šie pasākumi būtu likumīgi, ierobežojot pamattiesības vai pamatbrīvības, ir jāievēro nepieciešamības un proporcionalitātes principi; tā kā dažās dalībvalstīs ir tikusi novērota negatīva tendence tiesiskuma jomā, jo valdības ir izmantojušas ārkārtas pasākumus kā attaisnojumu tam, lai vājinātu demokrātisko līdzsvara un atsvara sistēmu;

tā kā ir jānostiprina un jāracionalizē spēkā esošie mehānismi un jāizstrādā vienots visaptverošs ES mehānisms, lai efektīvi aizsargātu demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības un lai nodrošinātu, ka LES 2. panta vērtības tiek ievērotas visā Savienībā, kā arī kandidātvalstīs, tomēr paredzot atšķirīgus uzraudzības režīmus, lai dalībvalstīm tiktu liegts izstrādāt valsts tiesību aktus, kas ir pretrunā LES 2. panta vērtību aizsardzībai;

G.	tā kā tiesības uz vārda brīvību, informāciju un tiesības uz sabiedrības līdzdalību ir viens no demokrātiju stūrakmeņiem;

tā kā Eiropas Padomes Ekspertu komiteja naida runas apkarošanai ir sagatavojusi Ministru komitejas ieteikuma projektu par naida runas apkarošanu, kurā sniegtas nesaistošas norādes par to, kā šo parādību novērst, un pašlaik 2022. gadā tiek sagaidīta tā pieņemšana (29); tā kā jaunizveidotajai Ekspertu komitejai naida noziegumu apkarošanai ir uzdots līdz 2023. gada beigām sagatavot Ministru komitejas ieteikuma projektu par naida noziegumiem;

I.	tā kā programma “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” ļauj sniegt tiešu un elastīgu atbalstu pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, kas vietējā, valsts un Eiropas līmenī veicina un aizsargā LES 2. pantā noteiktās vērtības;

2021. gada ziņojums par tiesiskumu – vispārīgi apsvērumi

atzinīgi vērtē Komisijas otro gada ziņojumu par tiesiskumu; norāda, ka Parlaments regulāri izmanto šo gada ziņojumu kā informācijas avotu, apspriežot tiesiskuma situāciju konkrētā dalībvalstī; pauž nožēlu par to, ka Komisija nav pilnībā ņēmusi vērā Parlamenta 2021. gada 24. jūnija rezolūcijā par Komisijas 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu sniegtos ieteikumus, jo īpaši par tās ziņošanas tvēruma paplašināšanu, lai aptvertu visas LES 2. pantā noteiktās vērtības, sistēmisku un individuālu pārkāpumu nošķiršanu un padziļinātāku un pārredzamāku vērtēšanu, tostarp rīcību, reaģējot uz pārkāpumiem; uzskata, ka šie ieteikumi joprojām ir spēkā, un atkārtoti norāda uz tiem;

atzinīgi vērtē to, ka tiesu sistēmu darbība, korupcijas apkarošanas regulējums, mediju plurālisms un daži institucionāli jautājumi, kas saistīti ar varas līdzsvara un savstarpējas kontroles sistēmu, tai skaitā zināmā mērā pilsonisko telpu, ir daļa no Komisijas ikgadējā ziņojuma; tomēr pauž nožēlu, ka ne visi ar tiesiskumu saistītie jautājumi ir pietiekami sīki vai plaši aplūkoti 2021. gada ziņojumā; ierosina Komisijai analizēt tiesiskuma jautājumus katrā pīlārā, izmantojot visu LES 2. pantā noteikto vērtību un Hartā aprakstīto pamattiesību prizmu; aicina ikgadējā ziņojumā iekļaut citus svarīgus Venēcijas komisijas 2016. gada tiesiskuma kontrolsaraksta elementus, piemēram, pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, vienlīdzību likuma priekšā, nediskrimināciju un tiesu iestāžu pieejamību, tostarp tiesību uz taisnīgu tiesu aspektus; atkārtoti aicina Komisiju turpmākajos ziņojumos iekļaut cietumu apstākļu novērtējumu;

ar gandarījumu konstatē, ka ziņojumā ir iekļautas konkrētām valstīm veltītas nodaļas; atzinīgi vērtē Komisijas centienus sadarboties ar valstu valdībām, valstu parlamentiem un Eiropas Parlamentu, kā arī pilsonisko sabiedrību un citām valstu struktūrām; aicina dalībvalstis proaktīvi sadarboties ar Komisiju un publiskot savus rakstiskos iesniegumus, lai neatkarīgie eksperti un pilsoniskās sabiedrības grupas varētu pārbaudīt faktus un reaģēt uz tiem, kā arī nodrošināt pilnīgu pārredzamību; mudina Komisiju turpināt padziļināt analīzi un aicina Komisiju nodrošināt šim nolūkam pienācīgus resursus, tostarp cilvēkresursus, lai sasniegtu plašu un daudzveidīgu ieinteresēto personu loku; uzskata, ka Komisijai vairāk laika un uzmanības būtu jāvelta valstu apmeklējumiem, jo īpaši apmeklējumiem uz vietas; aicina Komisiju palielināt sabiedrības informētību par šiem apmeklējumiem, lai veicinātu tiesiskuma kultūru valstu līmenī; atzinīgi vērtē Komisijas veiktos valstu parlamentu apmeklējumus nolūkā iepazīstināt ar ziņojuma konstatējumiem;

Metodika

uzsver, ka visas dalībvalstis tiek rūpīgi pārbaudītas, izmantojot vienus un tos pašus rādītājus un saskaņā ar vienu un to pašu metodiku, nevienu dalībvalsti nediskriminējot; aicina Komisiju sniegt sīkāku informāciju par rādītājiem, ko tā izmanto, lai novērtētu situāciju tiesiskuma jomā dalībvalstīs; aicina Komisiju katru septembri rīkot ikgadēju ES vērtību nedēļu, kurā minētais ziņojums tiktu iesniegts Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem vienlaikus ar rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā, kurā tas būtu būtu labāk atspoguļots, kā arī kopā ar ES Pamattiesību aģentūras ziņojumu par pamattiesībām un mediju plurālisma uzraudzības instrumenta rezultātiem; uzskata, ka ziņojums par tiesiskumu pašlaik aprakstoši dokumentē situāciju dalībvalstīs, bet tam vajadzētu būt analītiskam un preskriptīvam instrumentam, lai tas varētu pildīt savus preventīvos un seku mazināšanas mērķus; uzsver, ka, lai rūpīgi analizētu pašreizējo stāvokli dalībvalstīs, ir jāveic vispārēja analīze un novērtējums par tiesiskumu dalībvalstīs; tomēr uzsver, ka dažāda rakstura vai intensitātes trūkumu vai pārkāpumu atspoguļošana rada nopietnāko tiesiskuma pārkāpumu trivializēšanas risku; mudina Komisiju ziņojumos skaidrāk un saprotamāk īstenot diferencēšanu, atšķirot sistēmiskus un apzinātus tiesiskuma pārkāpumus no atsevišķiem pārkāpumiem;

pauž nožēlu par to, ka ziņojumā nav skaidri atzīts apzinātais tiesiskuma regresa process valstīs, uz kurām attiecas notiekošās LES 7. panta 1. punkta procedūras, konkrēti Polijā un Ungārijā, un nav konstatēti tiesiskuma trūkumi vairākās dalībvalstīs; aicina Komisiju skaidri noteikt, ka gadījumā, ja LES 2. panta vērtības kādā laikposmā tiek sistemātiski, apzināti, lielā mērā un pastāvīgi pārkāptas, dalībvalstis varētu neatbilst visiem kritērijiem, kas nosaka demokrātiju, un kļūt par autoritāriem režīmiem;

pauž nožēlu par to, ka Komisijai kopsavilkuma ziņojumā vairākas reizes saistībā ar jautājumiem, kas rada bažas, bija jāpiemin vairākas dalībvalstis, jo īpaši Ungārija un Polija, un ka kopš ziņojuma publicēšanas nav panākti nekādi vērā ņemami uzlabojumi; atgādina, ka kopš 2021. gada jūnija Parlaments plenārsēžu rezolūcijās ir pievērsies arī tiesiskuma situācijai Ungārijā, Polijā un Slovēnijā; turklāt atgādina, ka Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas Demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību uzraudzības grupa un Budžeta kontroles komiteja ir arī pievērsusies līdzīgiem jautājumiem vairākās dalībvalstīs; uzsver, ka pēc vairākām ad hoc delegācijām uz dažām no šīm dalībvalstīm ir kļuvis skaidrs, ka stāvoklis tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību jomā šajās dalībvalstīs ir daudz sliktāks nekā aprakstīts Komisijas ziņojumā; uzskata – lai labāk identificētu valstis, kurās vērojams regress, Komisijai būtu jāveic plašāks novērtējums par tiem vieniem un pašiem elementiem visās valstu sadaļās;

aicina Komisiju katras valsts sadaļas noslēgumā veikt dalībvalsts rezultātu novērtējumu attiecībā uz atsevišķiem ziņojuma pīlāriem, norādot, cik lielā mērā ir izpildīti Tiesiskuma nosacītības regulas nosacījumi; tādēļ aicina Komisiju papildus kvalitatīvajam novērtējumam katram no dažādajiem pīlāriem izstrādāt tiesiskuma indeksu, kas varētu liecināt par tiesiskuma ievērošanas līmeni dalībvalstīs un būtu balstīts uz objektīvu, pieejamu, pārredzamu, salasāmu un nediskriminējošu datu pasniegšanas un neatkarīgu ekspertu veiktas salīdzinošās analīzes sistēmu;

uzskata, ka gada ziņojumā būtu jāapzina transversālas tendences ES līmenī, tostarp iespējamās sistēmiski vājās vietas; aicina Komisiju apzināt gadījumus, kad pasākumi vai prakse, kas apdraud tiesiskumu vienā dalībvalstī, kļūst vai var kļūt par paraugu citām dalībvalstīm; uzsver, ka tīša vēršanās pret minoritāšu grupu tiesībām dažās dalībvalstīs ir radījusi un uzturējusi rezonansi arī citur, par ko liecina sieviešu, LGBTIK un citu minoritāšu grupu tiesību stāvokļa pasliktināšanās; turklāt aicina Komisiju uzsvērt, ka tiesiskuma pārkāpumi var negatīvi ietekmēt Savienību kopumā;

uzskata, ka ziņojumā būtu jāiekļauj ne tikai ikgadējie statiskie dati, bet arī ir jāsniedz evolucionārs un dinamisks priekšstats par tiesiskuma ievērošanu vai regresu visu dalībvalstu tiesu sistēmās; atzinīgi vērtē 2021. gada ziņojuma centienus salīdzināt situāciju ar 2020. gada ziņojumā aprakstīto; uzskata, ka ir nepieciešams skaidri noteikt pozitīvās un negatīvās tendences attiecībā uz tiesiskuma situāciju un analizēt to cēloņus;

10.

uzskata, ka būtu vēlama jauna atsevišķa nodaļa par Savienības iestādēm, kurā tiktu novērtēta situācija saistībā ar varas dalīšanu, pārskatatbildību un līdzsvara un atsvara sistēmu;

Novērtējums un ieteikumi

11.

uzskata, ka 2021. gada ziņojumā būtu vajadzējis sniegt skaidrākus novērtējumus, norādot, vai ir bijuši būtiski trūkumi, pastāv LES 2. panta vērtību pārkāpuma risks vai faktisks pārkāpums katrā no pīlāriem, kas analizēti atsevišķām valstīm veltītās nodaļās; aicina Komisiju iekļaut novērtējumu par visiem iepriekšējā gadā īstenotajiem tiesiskuma pasākumiem, pievienojot analīzi par to efektivitāti un iespējamiem uzlabošanas veidiem; aicina integrētākā veidā analizēt saikni starp četriem pīlāriem un to, kā trūkumu kopums var izraisīt sistēmiskus LES 2. pantā noteikto vērtību pārkāpumus vai to riskus; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi izmantot tiešus un nepārprotamus formulējumus un skaidri uzsvērt Komisijas nostājā izklāstīto apskatāmo jautājumu;

12.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu 2022. gada ziņojumā iekļaut konkrētām valstīm adresētus ieteikumus; aicina Komisiju šādiem ieteikumiem pievienot īstenošanas termiņus, mērķus un konkrētus veicamos pasākumus; aicina Komisiju turpmākajos ziņojumos iekļaut informāciju par progresu, kas panākts tās ieteikumu īstenošanā, kā arī visu gadu iekļaut to strukturētajā dialogā ar Parlamentu; aicina Komisiju nodrošināt, lai tās ikgadējos ziņojumos tiktu iztirzāta visu tādu attiecīgo ieteikumu izpilde, kuri konkrētām valstīm ir jāpilda, īstenojot Eiropas pusgadu, jo īpaši ieteikumi, kas ir saistīti ar tiesu iestāžu un prokuratūras neatkarību, kā arī tie, kas attiecas uz korupcijas apkarošanu un pārredzamības un integritātes nodrošināšanu;

13.

iesaka Komisijai līdzās katram ieteikumam norādīt tādu piemērotu instrumentu neizsmeļošu sarakstu, ko ES iestādes var izmantot, ja trūkumi netiek novērsti; aicina Komisiju nevilcināties ar šo instrumentu izmantošanu un neatlikt to uz nākamo pārskata ciklu, jo īpaši gadījumos, kad nav pārliecības par ieteikumu ātru īstenošanu vai ja pastāv situācijas turpmākas pasliktināšanās risks;

Tvērums

14.

pauž nožēlu par to, ka ne 2020., ne 2021. gada ziņojumā nav pilnībā iekļautas LES 2. pantā noteiktās demokrātijas un pamattiesību vērtības, kas tiek ietekmētas nekavējoties, tiklīdz valstīs sāk pasliktināties situācija tiesiskuma jomā; atgādina, ka tiesiskums, demokrātija un pamattiesības ir cieši saistīti;

Tiesu sistēmas

15.

uzsver, ka tiesu iestāžu pārskatatbildība, prokuratūras un tiesu neatkarība un spriedumu izpilde ir centrāli tiesiskuma elementi; pauž nožēlu par nopietnajām un strukturālajām problēmām saistībā ar tiesu iestāžu neatkarību dažās dalībvalstīs; uzsver juridisko profesiju būtisko nozīmi pamattiesību aizsardzības nodrošināšanā un tiesiskuma stiprināšanā; aicina dalībvalstis aizsargāt tiesnešus un prokurorus no politiskiem uzbrukumiem un spiediena, ar ko tiek mēģināts iedragāt viņu darbu, un uzstāj, ka dalībvalstīm ir pilnībā jāievēro Savienības un starptautiskie tiesību akti par tiesu iestāžu neatkarību; aicina Komisiju savā 2022. gada ziņojumā iekļaut konkrētus ieteikumus, lai nodrošinātu tiesu iestāžu neatkarību visās dalībvalstīs, un gada ziņojumā ietvert arī advokātu un advokātu asociāciju neatkarību, jo tie ir būtisks neatkarīgu tiesu sistēmu elements;

16.

atgādina, ka Savienības tiesību akti prevalē pār valstu tiesību aktiem neatkarīgi no tā, kā ir organizētas valstu tiesu sistēmas; aicina Komisiju cieši uzraudzīt valstu tiesu nolēmumus, lai tajos būtu ievērots ES tiesību aktu pārākums pār valstu tiesību aktiem un jo īpaši dažu Līgumu pantu nesaderību ar valstu konstitūcijām; mudina Komisiju nodrošināt konkrētas, tūlītējas un pienācīgas atbildes uz atteikumiem īstenot un ievērot EST spriedumus un ziņot Parlamentam par šajā sakarā veiktajiem pasākumiem;

17.

uzsver tiesu iestāžu padomju svarīgo lomu tiesu neatkarības nodrošināšanā; norāda, ka vairākām dalībvalstīm ir ilgstošas problēmas saistībā ar tiesu iestāžu padomju sastāvu un tiesnešu iecelšanas procesu, kas dažkārt ir neaizsargāti pret nepamatotu politisku iejaukšanos; mudina dalībvalstis sistemātiski lūgt Venēcijas komisijas atzinumu, ja tās vēlas pielāgot šo struktūru sastāvu un darbību, un veikt turpmākus pasākumus saistībā ar šiem ieteikumiem; uzskata, ka Komisijai šādi turpmākie pasākumi ir jānovērtē gada ziņojumā;

18.

norāda, ka prokuratūra ir būtisks elements cīņā pret noziedzību, korupciju un varas ļaunprātīgu izmantošanu; uzsver, ka ir jāievieš aizsardzības pasākumi, lai saglabātu prokuratūras un atsevišķu prokuroru neatkarību, lai viņi nebūtu pakļauti nepamatotam politiskam spiedienam, jo īpaši no valdības puses, vienlaikus izpildot nepieciešamos pārskatatbildības nosacījumus, lai novērstu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vai nolaidību; pauž pilnīgu solidaritāti un nedalītu atbalstu visiem noziegumos cietušajiem;

19.

norāda, ka stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) ne tikai nopietni apdraud tiesu iestāžu pieejamību personām, pret kurām tā tiek vērsta, un tādējādi tiesiskumu, bet arī ir dalībvalstu tiesu sistēmu un tiesiskā regulējuma ļaunprātīga izmantošana, jo īpaši kavējot dalībvalstu spēju sekmīgi risināt pašreizējās kopīgās problēmas, kas izklāstītas rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā, piemēram, tiesvedības ilgumu un tiesu sistēmu kvalitāti, kā arī lietu skaita pārvaldību un neizskatīto lietu uzkrāšanos;

Korupcijas apkarošanas regulējums

20.

atkārtoti pauž viedokli, ka korupcija nopietni apdraud demokrātiju, Eiropas finanšu līdzekļus un tiesiskumu; pauž dziļas bažas par dažās dalībvalstīs novēroto pieaugošo korupcijas līmeni un situācijas pasliktināšanos, par to, ka joprojām ir korupcijas gadījumi, kuros iesaistītas augsta līmeņa amatpersonas un politiķi, un par organizētās noziedzības iefiltrēšanos ekonomikā un publiskajā sektorā; atzinīgi vērtē 2021. gada ziņojumā par tiesiskumu iekļauto informāciju par šo jautājumu, un aicina turpmākajos ziņojumos sniegt vairāk precizējumu par to, vai ir skarti ES līdzekļi;

21.

mudina Komisiju atjaunināt un uzlabot Savienības korupcijas apkarošanas politiku un instrumentus, tostarp nodrošinot vienotu korupcijas nozieguma definīciju un izveidojot kopīgus standartus un kritērijus, kā arī nodrošinot to pienācīgu īstenošanu un izpildi; atgādina, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis sadarbotos ar EPPO un aktīvi atbalstītu tās uzdevumus; aicina dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, pievienoties EPPO; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir nosūtījusi oficiāla paziņojuma vēstules gandrīz visām dalībvalstīm par Trauksmes cēlēju aizsardzības direktīvas (30) netransponēšanu;

Vārda un informācijas brīvība, mediju brīvība un plurālisms

22.

atgādina, ka mediju brīvība un plurālisms, tostarp kvalitatīvi, ilgtspējīgi un pārredzami finansēti un neatkarīgi ziņu mediji – gan tradicionālie, gan digitālie –, neatkarīgi žurnālisti, faktu pārbaudītāji un pētnieki, kā arī spēcīgi sabiedriskie mediji ir būtiski svarīgi demokrātijai, garantija pret varas ļaunprātīgu izmantošanu un labākais līdzeklis pret dezinformāciju; pauž bažas par plašsaziņas līdzekļu politisko neatkarību dažās dalībvalstīs, jo redakcionālā nostāja atspoguļo politiskās vides spēcīgo polarizāciju;

23.

pauž satraukumu par aizvien naidīgāko vidi, kurā žurnālisti un mediju pārstāvji darbojas daudzās dalībvalstīs, jo īpaši tad, ja viņu darbs atspoguļo varas ļaunprātīgu izmantošanu, korupciju, pamattiesību pārkāpumus un noziedzīgas darbības; atgādina, ka dažās dalībvalstīs žurnālisti un plašsaziņas līdzekļi arvien vairāk tiek pakļauti iebiedēšanai, draudiem (tostarp sociālajos medijos), kriminālapsūdzībām, fiziskiem uzbrukumiem, vardarbīgiem incidentiem un slepkavībām; nosoda dažu dalībvalstu valdību īstenotās represīvās stratēģijas, piemēram, SLAPP un nomelnošanas kampaņu izmantošanu, kā arī pieaugošo valsts kontroli pār sabiedriskajiem medijiem, pilsonisko sabiedrību un akadēmiskajām iestādēm, kas noved pie pašcenzūras un mediju un akadēmiskās brīvības mazināšanās; atgādina, ka pret atentātā noslepkavoto pētniecisko žurnālisti Daphne Caruana Galizia viņas nāves brīdī bija ierosinātas 47 civillietas un krimināllietas par neslavas celšanu un ka viņas ģimenes locekļi joprojām ir iesaistīti daudzās no tām; brīdina, ka šīs nepieņemamās norises var negatīvi ietekmēt vārda brīvību un preses brīvību un ka tām nevajadzētu ļaut radīt precedentu ne Savienībā, ne Savienības kandidātvalstīs vai potenciālajās kandidātvalstīs;

24.

pauž nožēlu par to, ka 2021. gada ziņojumā nav atspoguļota šo tendenču nopietnība, jo īpaši saistībā ar valsts kontroli, stratēģisko tiesvedību un nomelnošanas kampaņām, ko īsteno dažas dalībvalstis; mudina Komisiju uzlabot ar medijiem saistītās nodaļas, sniedzot novērtējumu par mediju brīvības, mediju plurālisma un mediju īpašumtiesību pārredzamības aizsardzības valsts regulējumu efektivitāti, ieviest Savienības tiesību aktus pret SLAPP izmantošanu, nosakot minimālos standartus, un gaidāmajā Mediju brīvības aktā nākt klajā ar vērienīgu tiesisko regulējumu, kura nolūks būtu novērst mediju pieaugošo politizāciju dažās dalībvalstīs; uzsver, ka ziņojumā būtu jāiekļauj rūpīgs novērtējums par dalībvalstu audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru neatkarību, kuriem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem jābūt neatkarīgiem no to attiecīgajām valdībām; aicina Komisiju nodrošināt papildu un elastīgāku finansējumu neatkarīgai pētnieciskajai žurnālistikai Savienībā;

25.

uzsver redakcionāli neatkarīgu sabiedrisko mediju nozīmi tajā, lai nodrošinātu kvalitatīvu, objektīvu un brīvu sabiedriskās dzīves atspoguļošanu, jo īpaši vēlēšanu laikā; aicina dalībvalstis nodrošināt stabilu, atklātu, pārredzamu, ilgtspējīgu un pienācīgu finansējumu sabiedriskajiem medijiem vairāku gadu garumā, lai garantētu to kvalitāti un neatkarību no valdības, politiskā, ekonomiskā un cita veida spiediena; pauž nožēlu par to, ka gada ziņojumā nav apskatīti sabiedriskie mediji; aicina Komisiju turpmākajos ziņojumos rūpīgi pārskatīt sabiedrisko mediju darbību;

26.

konstatē, ka viltus ziņas un no tām izrietošā maldinošā informācija, kas vērsta uz ES iedzīvotājiem, apdraud demokrātiju un tiesiskumu Savienībā, jo dezinformācijas izplatīšanās polarizē un vājina mūsu demokrātiju; atzinīgi vērtē Komisijas gada ziņojumā sniegto aprakstu par politisko spiedienu un ietekmi uz medijiem un aicina Komisiju skaidrāk aprakstīt sistemātiskās dezinformācijas un ārvalstu iejaukšanās kampaņas, kuru mērķis ir mazināt sabiedrības uzticēšanos valsts iestādēm un neatkarīgajiem medijiem; atzīst, ka globālām tiešsaistes platformām var būt milzīga graujoša ietekme uz mediju nozari; šajā sakarā uzsver, ka spēkā esošie tiesību akti pilnībā nenodrošina taisnīgu vidi tiešsaistes ekosistēmā, piemēram, attiecībā uz cīņu pret dezinformāciju un algoritmisko pārskatatbildību; uzskata, ka attiecīgo tiesību aktu, jo īpaši Digitālo pakalpojumu tiesību akta un Digitālo tirgu tiesību akta, pieņemšana bija solis pareizajā virzienā, taču Eiropas Mediju aktā ir jāizdara vairāk, lai radītu taisnīgus apstākļus, ņemot vērā plašsaziņas līdzekļu nozares digitālo pārveidi un tiešsaistes platformu izplatību;

27.

uzsver, ka mediju brīvība ir cieši saistīta ar māksliniecisko un akadēmisko brīvību; pauž nožēlu par to, ka dažās dalībvalstīs vārda brīvība, mākslas brīvība un pulcēšanās brīvība ir būtiski iegrožota un ierobežota; uzsver, ka izglītības sistēmu neatkarība ir apdraudēta, ja netiek garantēta to iestāžu autonoma organizatoriskā struktūra; aicina Komisiju gada ziņojumos par tiesiskumu iekļaut visus vārda brīvības aspektus;

Demokrātija un līdzsvara un atsvara sistēma

28.

piekrīt nostājai, ka varas dalīšanas princips ir būtisks valsts efektīvas darbības elements, tostarp tiesu sistēmu efektīvas, neatkarīgas un bezkaislīgas darbības elements visā Savienībā un pieprasa, lai uz tiesnešiem un prokuroriem netiktu izdarīts nekāds spiediens, jo īpaši no politisko un ekonomisko aprindu puses;

29.

uzsver, ka godīgas un brīvas vēlēšanas ir viens no absolūtā minimuma kritērijiem funkcionējošas demokrātijas nodrošināšanai un ka ikvienam vēlēšanu procesam Savienībā vajadzētu noritēt bez nepamatotas ietekmes un pārkāpumiem; uzsver, ka gadījumā, ja EDSO konstatē, ka vēlēšanas nav noritējušas taisnīgi un brīvi, ir jāveic konkrēti pasākumi, tostarp saskaņā ar LES 7. panta 1. punkta procedūru; mudina Komisiju un dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, ja tiek konstatēts risks manipulēt ar vēlēšanām kādā dalībvalstī neatkarīgi no tā, vai to dara valsts, ārvalstu vai privāti aktori;

30.

atgādina, ka pamatbrīvību, tostarp tiesību publiski paust kritiku, īstenošana ir brīvas un demokrātiskas sabiedrības pamatelements; pauž bažas par pilsoniskās telpas samazināšanos dažādās dalībvalstīs, ko apliecina SLAPP izmantošana pret plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un aktīvistiem, kā arī politiskajiem oponentiem, un viņu novērošana; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos ierosināt direktīvu pret ļaunprātīgu tiesvedību, kas vērsta pret žurnālistiem un tiesību aizstāvjiem, un uzsver, ka tās darbības jomai jābūt pietiekami visaptverošai, lai aptvertu visus tiesību aizstāvjus, tostarp individuālus aktīvistus;

31.

uzsver, ka Pegasus un līdzvērtīgas spiegprogrammatūras nelikumīga izmantošana, ko dalībvalstis veic pret žurnālistiem, juristiem, opozīcijas politiķiem un citām personām, tieši apdraud demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības; aicina Komisiju novērtēt novērošanas instrumentu ļaunprātīgu izmantošanu un tās ietekmi uz demokrātiskajiem procesiem Savienībā, kā arī iespējamos LES 2. panta vērtību un Pamattiesību hartas pārkāpumus;

32.

uzskata, ka pilsoniskās telpas stāvoklis dalībvalstīs ir pelnījis atsevišķu nodaļu ziņojumā, un ir pamatoti izveidot “Eiropas pilsoniskās telpas indeksu”, ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības būtisko nozīmi tādas pilnībā demokrātiskas un iekļaujošas sabiedrības saglabāšanā, kuras pamatā ir cilvēktiesību ievērošana, un ņemot vērā problēmas, ar kurām saskaras pilsoniskā sabiedrība dažādās dalībvalstīs, tostarp likumdošanas un administratīvos pasākumus, ierobežotu piekļuvi finansējumam un nomelnošanas kampaņas;

33.

iesaka Komisijai attīstīt gada ziņojuma ceturto pīlāru “Citi institucionāli jautājumi, kas saistīti ar līdzsvara un atsvara sistēmu”, pārveidojot to par pīlāru “Demokrātija un līdzsvara un atsvara sistēma” , kurā būtu novērtēti tādi elementi kā iespējamie draudi demokrātiskajiem procesiem Savienībā un dalībvalstīs, tostarp manipulācijas ar vēlēšanām;

Covid-19 pasākumu ietekme uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām

34.

atgādina par ar Covid-19 pandēmiju saistīto pasākumu, tostarp ārkārtas stāvokļa un dekrētlikumu izmantošanas, spēcīgo ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām Savienībā, jo īpaši tiesiskuma, mediju brīvības un korupcijas apkarošanas jomā;

35.

pauž nožēlu par Covid-19 pandēmijas laikā pieņemto ārkārtas pasākumu būtību un pārmērīgo izmantošanu, šādu pasākumu ex post parlamentārās kontroles trūkumu dažās valstīs un to, ka daudzās dalībvalstīs parlamenta darbs tika pārtraukts, kā rezultātā ir palielinājušās valdību pilnvaras un ir izzudusi izpildvaras atzara pārskatatbildība un pārredzamība;

36.

atgādina, ka Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmēja gan tiesu pieejamību, gan valstu tiesu efektivitāti, tostarp izraisīja valstu tiesu daļēju slēgšanu; uzsver, ka pandēmijas izraisītā ārkārtas situācija parādīja, ka ir steidzami jāmodernizē tiesvedība un jāievieš digitāli elementi, lai palielinātu tiesu sistēmu efektivitāti un atvieglotu piekļuvi juridiskajai palīdzībai un informācijai;

37.

atzinīgi vērtē to, ka ziņojumā ir iekļauta sadaļa par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz tiesiskumu; uzsver, ka šo pasākumu izmantošanas un proporcionalitātes uzraudzība būtu jāturpina līdz brīdim, kad visi pasākumi tiks atcelti bez jebkādiem izņēmumiem; šajā sakarā norāda uz ES Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas risku; atkārtoti norāda, ka šos līdzekļus varēs piešķirt tikai pēc tam, kad šīs bažas tiks pilnībā novērstas; mudina Komisiju savlaicīgi izvērtēt, vai dalībvalstu veiktie pasākumi patiešām bija ierobežoti laikā, nepieciešami un samērīgi, vienlaikus ievērojot līdzsvara un atsvara sistēmu; aicina Komisiju izstrādāt ieteikumus, lai palīdzētu dalībvalstīm mazināt pandēmijas negatīvo ietekmi tiesiskuma, korupcijas apkarošanas un mediju brīvības jomā;

Pamattiesības un līdztiesība

38.

ar bažām uzsver to, ka sievietes un neaizsargātas personas, tai skaitā personas ar invaliditāti, bērni, reliģiskās minoritātes, jo īpaši laikā, kad Eiropā pieaug antisemītisms, antičigānisms un naids pret musulmaņiem, romi, Āfrikas un Āzijas izcelsmes cilvēki un citas personas, kas pieder etniskajām un lingvistiskajām minoritātēm, migranti, patvēruma meklētāji, bēgļi, LGBTIK personas un vecāka gadagājuma cilvēki, jo īpaši marginalizētās apdzīvotās vietās dzīvojošie, joprojām uzskata, ka visā Savienībā netiek pilnībā ievērotas viņu tiesības un ka viņi joprojām tiek pakļauti diskriminējošai praksei; uzsver acīmredzamo saikni starp tiesiskuma standartu pasliktināšanos un pamattiesību un minoritāšu tiesību pārkāpumiem, piemēram, pārmērīga spēka izmantošanu no tiesībaizsardzības iestāžu puses protestu laikā un pie Savienības robežām; atgādina, ka dažos gadījumos dalībvalstis apzināti izmanto pasākumus, kas ir apšaubāmi no tiesiskuma viedokļa, piemēram, tiesību aktus, kas pieņemti paātrinātās procedūrās bez sabiedriskās apspriešanas vai izņēmuma gadījumos pat grozījumus konstitūcijā, lai leģitimizētu diskriminējošu politiku, kuru citādi nebūtu iespējams iestrādāt tiesību aktos, piemēram, noteikumus, kas īpaši vērsti pret LGBTIK, vai gandrīz pilnīgu abortu aizliegumu; atgādina, ka dalībvalstīm ir pienākums par personām, kas atrodas neaizsargātā situācijā, un ka tām būtu jāgarantē šo personu drošība un aizsardzība pret diskrimināciju; stingri aicina Komisiju turpmāko ziņojumu darbības jomā iekļaut padziļinātu novērtējumu par pastāvīgiem pamattiesību, pārkāpumiem visā Savienībā, tostarp par līdztiesības un pie minoritātēm piederošu personu tiesību pārkāpumiem; aicina Savienības iestādes tikmēr ar gada ziņojumiem par tiesiskumu iepazīties, ņemot vērā ES Pamattiesību aģentūras publicētos ziņojumus par pamattiesībām;

39.

pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis savos tiesību aktos nav pilnībā un pareizi iekļāvušas Padomes Pamatlēmumu par rasismu un ksenofobiju (31) un ka Rasu vienlīdzības direktīvas (32) noteikumi joprojām netiek pilnībā īstenoti visās dalībvalstīs; iesaka pievērst lielāku uzmanību politiskajā un mediju vidē risinātajiem diskursiem, kas veicina naidu pret minoritātēm, un to tiešajai ietekmei uz diskriminējošu tiesību aktu vai prakses pieņemšanu, kas kaitē tiesiskumam kopumā, tostarp terorisma apkarošanas un drošības politikas jomā, ņemot vērā Parlamenta 2020. gadā pieņemto rezolūciju Džordža Floida sakarā (33);

40.

pauž īpašas bažas par to, ka dažās dalībvalstīs pasliktinās situācija sieviešu seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību jomā, tostarp tiek noteikti ļoti ierobežojoši tiesību akti par abortiem, un par pastāvīgajiem un sistemātiskajiem uzbrukumiem LGBTIK pamattiesībām, ko pastiprina tiesiskuma pasliktināšanās vairākās dalībvalstīs; pauž nožēlu, ka šīs norises nav konsekventi atspoguļotas Komisijas ziņojumā par tiesiskumu; aicina Komisiju sistemātiski pievērsties šiem jautājumiem visos attiecīgajos valstu ziņojumos un kopsavilkuma ziņojumā;

41.

atzinīgi vērtē pienākumu neizpildes procedūras, ko Komisija sāka pret Ungāriju un Poliju kā daļu no 2021. gada jūlija pienākumu neizpildes paketes attiecībā uz LGBTIK personu cilvēktiesību ievērošanu un Savienības tiesību aktu pārkāpumiem; norāda, ka šī ir pirmā reize, kad Komisija ir uzsākusi pārkāpuma procedūras, lai aizsargātu tieši LGBTIK personu tiesības;

42.

ar bažām norāda uz daudzajiem ziņojumiem par būtiskiem un sistemātiskiem migrantu un patvēruma meklētāju pamattiesību pārkāpumiem visā Savienībā un jo īpaši pie tās ārējām robežām; pauž nožēlu par to, ka vairākas dalībvalstis ir pieņēmušas valsts tiesību aktus, kas būtiski ierobežo patvēruma meklētāju tiesības un dažos gadījumos pat apdraud neizraidīšanas principu un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz Parlamenta aicinājumiem, Komisija nepabeidza novērtējumu par daudzu valsts tiesību aktu patvēruma un migrācijas jomā saderību ar Savienības tiesību aktiem; atkārtoti norāda, ka pamattiesību, piemēram, patvēruma tiesību un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību, ievērošana ir tiesiskuma pareizas darbības neatņemama sastāvdaļa;

Avoti

43.

aicina Komisiju vēl vairāk stiprināt regulāru, iekļaujošu un strukturētu dialogu ar valdībām un valstu parlamentiem, NVO, valstu cilvēktiesību iestādēm, ombudiem, līdztiesības iestādēm, profesionālajām apvienībām un citām ieinteresētajām personām un nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz kritērijiem, ko izmanto, lai atlasītu informāciju no šīm ieinteresētajām personām gada ziņojumu sagatavošanas procesā; uzskata, ka visos pārskatīšanas cikla posmos pārredzamā veidā un balstoties uz skaidriem kritērijiem būtu cieši jāiesaista pilsoniskās sabiedrības organizācijas; uzsver, ka tematiski strukturētas konsultācijas palielinātu procesa efektivitāti un vērtīgo atsauksmju apjomu; atzinīgi vērtē to, ka apspriešanās anketa tagad ieinteresētajām personām sniedz iespēju ziņot arī par citiem aspektiem, kurus Komisija nav paredzējusi, un aicina Komisiju vajadzības gadījumā pielāgot valstu ziņojumu struktūru; aicina Komisiju pārskatīt un uzlabot tiešsaistes rīkus, ar kuriem ieinteresētās personas var sniegt savu ieguldījumu, un būt elastīgai attiecībā uz tā apjoma ierobežojumiem;

44.

uzskata, ka apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību norises termiņi iepriekš ir bijuši pārāk īsi, un tiem jābūt pienācīgi pielāgotiem un elastīgiem, lai nodrošinātu pilnīgu un visaptverošu ieguldījumu; norāda, ka tādēļ ieinteresētajām personām ir bijis grūtāk sagatavot un plānot savu ieguldījumu un izpratnes veicināšanas pasākumus, ņemot vērā viņu spēju un finanšu līdzekļu robežas, jo īpaši, ja apspriešanās sakrīt ar ikgadējām brīvdienām; aicina Komisiju ieviest iespēju katru gadu rīkot apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību, nevis koncentrēties galvenokārt uz laika ziņā ierobežotiem aicinājumiem sniegt ieguldījumu; atzinīgi vērtē to, ka Komisija atļauj iesniegt dokumentus visās Savienības oficiālajās valodās un vairākās valodās vienlaikus; aicina Komisiju noteikt un iepriekš publicēt grafiku gaidāmajam ziņojumam, nosakot datumus vairākiem procesa posmiem, tostarp valstu apmeklējumu grafiku, kā arī ziņojuma publicēšanas datumu; norāda, ka apspriešanos var turpmāk pastiprināt, un mudina Komisiju veikt turpmākus pasākumus ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem saistībā ar viņu sniegto ieguldījumu;

45.

mudina Komisiju, kad tā sagatavo gada ziņojumu, nodrošināt pienācīgus turpmākos pasākumus attiecībā uz lūgumrakstiem un citām iedzīvotāju bažām un liecībām par nepilnībām tiesiskuma jomā; uzskata, ka, lai stiprinātu tiesiskuma kultūru un ES iestāžu sadarbību ar iedzīvotājiem, būtu jāizveido līdzdalības forumi un struktūras, lai apzinātu tendences un visā Savienībā nodrošinātu lielāku informētību par apdraudējumiem, trūkumiem un LES 2. pantā noteikto vērtību pārkāpumiem;

46.

atgādina, ka Komisijai arī turpmāk būtu sistemātiski jāņem vērā būtiska informācija no attiecīgiem avotiem un atzītām iestādēm; atgādina, ka būtu jāņem vērā attiecīgo starptautisko struktūru, piemēram, ANO, EDSO un Eiropas Padomes aizgādībā esošo iestāžu, konstatējumi; aicina Komisiju labāk ņemt vērā datus un konstatējumus, kas iegūti attiecīgajos indeksos, piemēram, Vispasaules pārvaldības indikatoru (WGI) projektā, Pasaules tiesiskuma projekta tiesiskuma indeksā un Demokrātijas veidu (V-DEM) projektā;

47.

atzinīgi vērtē Padomes vienošanos grozīt ES Pamattiesību aģentūras (FRA) pilnvaras kā soli uz priekšu; prasa, lai Komisija izmantotu šo impulsu un aicinātu FRA sniegt metodiskus padomus un veikt salīdzinošus pētījumus, lai gada ziņojumā iekļautu sīkāku informāciju par galvenajām jomām, paturot prātā, ka tiesībām uz taisnīgu tiesu, vārda brīvībai un citām pamattiesībām ir būtiska saikne ar tiesiskumu;

48.

uzskata, ka sadarbība ar Eiropas Padomi un citām starptautiskām organizācijām ir īpaši svarīga, lai veicinātu demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības ES; aicina Komisiju sistemātiski analizēt datus par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu nepildīšanu un ANO līguma struktūru viedokļus par atsevišķiem paziņojumiem;

Demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisms

49.

pauž nožēlu par Komisijas un Padomes vilcināšanos pozitīvi reaģēt uz Parlamenta 2020. gada 7. oktobra rezolūcijā pausto aicinājumu izveidot kopēju ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānismu, kam būtu jāaptver visas LES 2. panta vērtības; atkārtoti aicina Komisiju un Padomi nekavējoties sākt sarunas ar Parlamentu par iestāžu nolīgumu;

50.

atgādina savu nostāju attiecībā uz neatkarīgu ekspertu grupas iesaistīšanu, lai ciešā sadarbībā ar FRA konsultētu visas trīs iestādes; ņemot vērā Komisijas un Padomes vilcināšanos, aicina Prezidiju organizēt publiskā iepirkuma procedūru, lai saskaņā ar apņemšanos, kas pausta 2021. gada 24. jūnija rezolūcijā par Komisijas 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu, izveidotu šādu ekspertu grupu, kas darbotos Parlamenta aizbildnībā, konsultētu Parlamentu par LES 2. panta vērtību ievērošanu dažādās dalībvalstīs un parādītu piemēru šādas ekspertu grupas darbībai praksē;

51.

atkārtoti aicina Komisiju apsvērt iespēju plašāk un vērienīgāk pārskatīt FRA regulu (34); tāpēc aicina Komisiju ilgtermiņā izpētīt visu FRA attīstības potenciālu saskaņā ar principiem, kas attiecas uz valstu iestāžu statusu un darbību cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas jomā (Parīzes principi), lai tā kļūtu par pilnīgi neatkarīgu struktūru, kas pauž objektīvu un publiski pieejamu nostāju par situāciju konkrētās valstīs demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību jomā; uzsver, ka šādai attīstībai jānotiek vienlaikus ar pieejamo resursu palielināšanu;

Savstarpēja papildināmība ar citiem tiesiskuma instrumentiem

52.

atgādina, ka gada ziņojumam ir jābūt arī piemērotam informācijas avotam un atsauces dokumentam, ko var izmantot, lai izlemtu, vai iedarbināt vienu vai vairākus attiecīgos instrumentus, piemēram, LES 7. pantu, Tiesiskuma nosacījumu regulu, citus saskaņā ar ES finanšu tiesību aktiem pieejamos instrumentus un piemērojamos no nozarēm atkarīgos un finanšu noteikumus, kas paredzēti, lai iedarbīgi aizsargātu ES budžetu, tiesiskuma mehānismu vai pārkāpumu procedūras, tai skaitā paātrinātas procedūras, iesniegt pieteikumus par pagaidu pasākumiem Eiropas Savienības Tiesā un prasības par EST spriedumu nepildīšanu; aicina Komisiju šos instrumentus skaidri sasaistīt ar ziņojumā apzinātajām vai iespējamajām problēmām tiesiskuma jomā; aicina iestādes nekavējoties aktivizēt šādus rīkus un instrumentus, tostarp tiesiskuma nosacījumu mehānismu, lai sniegtu proaktīvu atbalstu tiesiskumam un novērstu demokrātijas regresu Savienībā, jo Komisijas 2021. gada ziņojumā par tiesiskumu ir ietverti vairāki un detalizēti piemēri tiesiskuma pārkāpumiem, kas ietilpst Nosacījumu regulas darbības jomā; atkārtoti aicina Komisiju izveidot tiešu saikni starp gada ziņojumiem par tiesiskumu kopā ar citiem avotiem tiesiskuma jomā un tiesiskuma nosacījumu mehānismu;

53.

atgādina, ka pārkāpuma procedūras ir galvenais instruments, lai aizsargātu un aizstāvētu ES tiesību aktus un LES 2. pantā noteiktās kopīgās vērtības; ar bažām norāda, ka Komisijas uzsākto pārkāpumu procedūru skaits kopš 2004. gada ir strauji samazinājies; pauž izbrīnu par to, ka pārkāpumu procedūras netiek sistemātiski uzsāktas, vismaz tiklīdz attiecīgais pārkāpums ir dokumentēts gada ziņojumā; pauž nožēlu par Komisijas nevēlēšanos aktīvi un sistemātiski izmantot pārkāpumu procedūru iespējas pret dalībvalstīm kā instrumentu, kas ir vispiemērotākais, lai efektīvi un nekavējoties atrisinātu problēmas; norāda, ka šīs nevēlēšanās rezultātā dalībvalstis tika aicinātas ierosināt starpvalstu lietas saskaņā ar LESD 259. pantu; pauž bažas, ka bez sistemātiskas un savlaicīgas piemērošanas samazinās pārkāpumu procedūru preventīvās spējas; prasa ziņojumā iekļaut pārskatu par visiem katrā dalībvalstī Komisijas veiktajiem izpildes pasākumiem, tostarp tiem, kas ir veikti pārkāpuma procedūru laikā, kā arī par to, kā tiek ievēroti EST un ECT pagaidu rīkojumi un spriedumi, tādējādi sniedzot ieguldījumu visaptverošā ES tiesību piemērošanas rezultātu apkopojumā;

54.

atgādina, cik svarīgi ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par tiesiskumu; uzskata, ka attiecīgā EST judikatūra ir palīdzējusi precīzāk definēt tiesiskumu un varētu kalpot Komisijai, lai turpinātu pilnveidot tās kritērijus, pēc kuriem novērtēt tiesiskuma situāciju dalībvalstīs;

55.

pauž bažas par to, ka dažas dalībvalstis, tostarp Ungārija un Polija, joprojām nav īstenojušas valsts tiesu, EST un ECT spriedumus, tādējādi veicinot tiesiskuma mazināšanos; uzsver, ka spriedumu neīstenošana var novest pie tā, ka cilvēktiesību pārkāpumi tiek atstāti bez tiesiskās aizsardzības iespējām; uzsver, ka tas var sabiedrībā radīt priekšstatu, ka spriedumus var neņemt vērā, apdraudot tiesu iestāžu neatkarību un vispārējo uzticēšanos taisnīgam spriedumam; aicina Komisiju turpināt ziņot par attiecīgajām valstu nodaļām par to, kā dalībvalstis īsteno spriedumus daļējas vai nepilnīgas īstenošanas gadījumos; mudina Komisiju sadarboties ar iestādēm, lai rastu piemērotus risinājumus pilnīgai īstenošanai, un katru gadu atjaunināt informāciju; atgādina, ka Tiesas sprieduma Coman & Hamilton lietā (35) neīstenošanas dēļ prasītājiem bija jāvēršas pie ECT tiesiskās aizsardzības nolūkā;

56.

atgādina, cik svarīga ir Tiesiskuma nosacījumu regula, ja tiesiskuma principu pārkāpumi ietekmē vai nopietni apdraud Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību; atzinīgi vērtē EST 2022. gada 16. februāra spriedumus un konstatējumus, kuros secināts, ka Savienībai ir kompetence attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs, ka Tiesiskuma nosacījumu regula atbilst Savienības tiesību aktiem, un noraida Ungārijas un Polijas celtās prasības pret Tiesiskuma nosacījumu regulu; atkārtoti aicina Komisiju nekavējoties rīkoties saskaņā ar regulu, kas ir spēkā kopš 2021. gada janvāra;

57.

uzskata, ka gada ziņojums ir vispiemērotākais instruments, kur izveidot īpašu sadaļu attiecīgas analīzes veikšanai saskaņā ar Tiesiskuma nosacījumu regulu; pieņem zināšanai to, ka 2022. gada 27. aprīlī Komisija beidzot sāka oficiālo procedūru pret Ungāriju saskaņā ar Tiesiskuma nosacījumu regulu, nosūtot rakstisku paziņojumu; mudina Komisiju sākt minētās regulas 6. panta 1. punktā paredzēto procedūru arī vismaz attiecībā uz Poliju; atgādina, ka regulas piemērojamība, mērķis un darbības joma ir skaidri definēta un nav jāpamato ar papildu paskaidrojumiem; nosoda Komisijas lēmumu turpināt izstrādāt norādījumus pat pēc EST nolēmuma, kurā apstiprināta regulas likumība un spēkā esamība; aicina Komisiju, iespējams, ar tiesību akta priekšlikumu nodrošināt, ka Tiesiskuma nosacījumu regulas 6. panta piemērošana tieši vai netieši neietekmē iedzīvotājus, ņemot vērā to, ka par tiesiskuma pārkāpumiem atbildīgie ir valdības pārstāvji vai valstu vadītāji un ka konsolidētajā Savienības budžetā palikušajiem līdzekļiem var tieši piekļūt vietējās publiskās iestādes vai privātas struktūras; aicina Komisiju stingrāk piemērot Kopīgo noteikumu regulu un Finanšu regulu, lai novērstu ES līdzekļu diskriminējošu izmantošanu, jo īpaši jebkādu politiski motivētu izmantošanu, un izpētītu visu šo instrumentu un Tiesiskuma nosacījumu regulas potenciālu demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzībā, tādējādi nodrošinot, ka Savienības līdzekļi netiek izmantoti iniciatīvām, kas neatbilst LES 2. pantā noteiktajām Savienības vērtībām, vienlaikus ievērojot to galasaņēmēju intereses, kuri nav valdības struktūras;

58.

pauž bažas par Komisijas 2021. gada ziņojumā par tiesiskumu iekļautajiem konstatējumiem, ka dažās valstīs valsts veicināta LGBTIK organizāciju vajāšana un iebiedēšana ietekmē to spēju saņemt finansējumu; aicina Komisiju padziļināti pievērsties šim jautājumam un ar visiem nepieciešamajiem līdzekļiem nodrošināt, ka visā Savienībā tiek pilnībā ievērots nediskriminācijas princips, saskaņā ar kuru tiek nodrošināta piekļuve Savienības līdzekļiem; uzskata, ka šie konstatējumi pastiprina Parlamenta jau sen pausto nostāju, ka ziņojuma par tiesiskumu tvērums būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā visas LES 2. pantā noteiktās vērtības;

59.

pauž dziļu nožēlu par to, ka Padome nav spējusi panākt nozīmīgu progresu notiekošajās procedūrās saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu; mudina Padomi nodrošināt, ka uzklausīšanas notiekošajās LES 7. panta procedūrās tiek rīkotas vismaz reizi katrā prezidentūrā, kā arī to, ka tajās apskata jaunas norises, kas ietekmē tiesiskumu, demokrātiju un pamattiesības; uzsver, ka nav vajadzīgs vienprātīgs lēmums Padomē ne tāpēc, lai konstatētu nepārprotamu risku, ka varētu tikt nopietni pārkāptas Savienības vērtības saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu, ne arī lai sniegtu konkrētus ieteikumus attiecīgajām dalībvalstīm un noteiktu termiņus šo ieteikumu īstenošanai; atgādina savu aicinājumu Padomei to izdarīt, uzsverot, ka jebkāda turpmāka Padomes kavēšanās tiks pielīdzināta tiesiskuma principa pārkāpumam no pašas Padomes puses; uzstāj uz Parlamenta lomas un kompetences respektēšanu;

60.

pieņem zināšanai diskusijas par konkrētām valstīm, kas notikušas Vispārējo lietu padomē, pamatojoties uz Komisijas gada ziņojumiem par tiesiskumu saistībā ar Padomes ikgadējo dialogu par tiesiskumu; ierosina šajās diskusijās galveno uzmanību pievērst dalībvalstīm, kurās pirmām kārtām ir vissteidzamāk risināmie tiesiskuma jautājumi, vienlaikus saglabājot alfabētiskās secības ievērošanas praksi; uzsver, ka lielāka pārredzamība uzlabotu tiesiskuma dialogu Savienībā, un tāpēc aicina Padomi publiskot šīs diskusijas par konkrētām valstīm, tostarp detalizētus publiskus secinājumus;

61.

stingri nosoda dalībvalstu iestādes, kas atsakās iesaistīties Komisijas ikgadējā dialogā par tiesiskumu; uzskata, ka jebkurš šāds atteikums ir pietiekams pamats, lai Komisija paātrinātu un pilnveidotu tiesiskuma situācijas pārbaudi attiecīgajās valstīs; pauž stingru pārliecību, ka tiesiskuma pārbaudes cikls var būt efektīvs tikai tad, ja ES iestādes un dalībvalstis vienādi ievēros un piemēros LES 4. panta 3. punktā noteikto lojālas sadarbības principu;

62.

mudina Komisiju aktīvi piedalīties publiskās debatēs vietējā, reģionālā un valsts līmenī un vairāk ieguldīt izpratnes veidošanā par LES 2. pantā noteiktajām Savienības vērtībām un piemērojamiem instrumentiem, tostarp gada ziņojumu, jo īpaši tajās valstīs, kurās ir nopietnas bažas; uzsver, cik svarīga ir stratēģiskā komunikācija, lai vērstos pret antidemokrātiskiem naratīviem, un šo naratīvu atšķetināšana, labāk izskaidrojot Savienības darbības; tādēļ aicina Komisiju organizēt komunikācijas kampaņas par to, cik svarīgi ir ievērot tiesiskumu; aicina Komisiju sākt īpašu programmu, kas atbalstītu inovatīvas iniciatīvas, kuru mērķis būtu veicināt formālo izglītību, jo īpaši juridisko profesiju pārstāvju vidū, kā arī neformālo izglītību tiesiskuma un demokrātisko iestāžu jomā visu vecumu ES iedzīvotāju vidū;

63.

apņemas iesaistīties regulārās konsultācijās ar dalībvalstu valdībām un parlamentiem par gada ziņojuma konstatējumiem; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to pārstāvji visaugstākajā iespējamā līmenī piedalās viedokļu apmaiņā ar Parlamentu par tiesiskumu; pauž dziļu nožēlu par Polijas Sejma atteikumu tikties ar Eiropas Parlamenta starpkomiteju misiju 2022. gada februārī un par atbildes nesniegšanu uz oficiālo aicinājumu, kas ir tiešā pretrunā ar 9. pantu ES Līgumu Protokolā Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā;

64.

uzsver, ka iekšējās tiesiskuma nepilnības var negatīvi ietekmēt Savienības ārpolitikas uzticamību, jo īpaši attiecībā uz tās tuvākajiem kaimiņreģioniem un Savienības kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm;

65.

uzsver, ka būtu neatkarīgi jāizvērtē arī Savienības līmenī darbojošās līdzsvara un atsvara sistēmas; šajā nolūkā apņemas lūgt Venēcijas komisiju sagatavot pētījumu par ES pārvaldībā īstenotajiem demokrātijas pamatprincipiem, jo īpaši par varas dalīšanu, pārskatatbildību un līdzsvara un atsvara sistēmu;

o o

66.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai, Eiropas Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) 2022. gada 16. februāra spriedums, Ungārija pret Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi, C-156/21, ECLI:EU:C:2022:97.

(2) 2022. gada 16. februāra spriedums, Polijas Republika pret Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi, C-157/21, ECLI:EU:C:2022:98.

(3) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.

(4) OV L 303, 28.11.2018., 69. lpp.

(5) OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp.

(6) OV L 156, 5.5.2021., 1. lpp.

(7) OV C 215, 19.6.2018., 162. lpp.

(8) OV C 129, 5.4.2019., 13. lpp.

(9) OV C 390, 18.11.2019., 117. lpp.

(10) OV C 433, 23.12.2019., 66. lpp.

(11) OV C 363, 28.10.2020., 45. lpp.

(12) OV C 270, 7.7.2021., 91. lpp.

(13) OV C 395, 29.9.2021., 63. lpp.

(14) OV C 395, 29.9.2021., 2. lpp.

(15) OV C 415, 13.10.2021., 36. lpp.

(16) OV C 425, 20.10.2021., 107. lpp.

(17) OV C 81, 18.2.2022., 27. lpp.

(18) OV C 99, 1.3.2022., 146. lpp.

(19) OV C 99, 1.3.2022., 218. lpp.

(20) OV C 99, 1.3.2022., 218. lpp.

(21) OV C 117, 11.3.2022., 151. lpp.

(22) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0428.

(23) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0439.

(24) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0451.

(25) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0455.

(26) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0502.

(27) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0512.

(28) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0064.

(29) Ministru komitejas ieteikuma projekts par naida runas apkarošanu, pieejams tīmekļa vietnē https://rm.coe.int/draft-recommendation-on-combating-hate-speech-public-consultation-v-18/native/1680a2ef25; Izziņots vietnē https://www.coe.int/en/web/committee-antidiscrimination-diversity-inclusion/-/the-cdadi-finalised-important-deliverables-at-its-fourth-plenary-meeting .

(30) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

(31) Padomes Pamatlēmums 2008/913/TI (2008. gada 28. novembris) par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm (OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.).

(32) Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.).

(33) Eiropas Parlamenta 2020. gada 19. jūnija rezolūcija par protestiem pret rasismu pēc Džordža Floida nāves (OV C 362, 8.9.2021., 63. lpp.).

(34) 2021. gada 25. marta starpposma ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 168/2007, ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (COM(2020)0225).

(35) 2018. gada 5. jūnija spriedums, lieta C-673/16, Relu Adrian Coman u. c. pret Inspectoratul General pentru Imigrări un Ministerul Afacerilor Interne, C-673/16, ECLI:EU:C:2018:385.