P9_TA(2022)0205

Stāvoklis ES un Moldovas sadarbībā

Eiropas Parlamenta 2022. gada 5. maija rezolūcija par stāvokli ES un Moldovas sadarbībā (2022/2651(RSP))

(2022/C 465/14)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Moldovas Republiku un Piedņestras reģionu,

—	ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (1), kas ietver padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu un kas pilnībā stājies spēkā 2016. gada 1. jūlijā (AN/DCFTA),

—	ņemot vērā 2020. gada 20. oktobra rezolūciju par ES un Moldovas Republikas asociācijas nolīguma īstenošanu (2),

—	ņemot vērā Moldovas Republikas pieteikumu dalībai ES, kas iesniegts 2022. gada 3. martā,

—	ņemot vērā 2022. gada 10. un 11. martā pieņemto Versaļas deklarāciju,

—	ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos Josep Borrell2022. gada 29. aprīļa paziņojumu par nesenajiem drošības incidentiem Piedņestras reģionā,

—	ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

tā kā Moldovas Republika ir nesamērīgi cietusi no Krievijas agresīvā kara Ukrainā, kam lielākais iemesls ir tas, ka kopš iebrukuma sākuma Moldovā ieradušies vairāk nekā 450 000 bēgļu (no tiem gandrīz 100 000 ir palikuši Moldovā), un tas — no visām valstīm, kuras uzņēmušas Ukrainas bēgļus, — ir lielākais bēgļu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, un vēl viens iemesls ir zaudētie tirdzniecības sakari, kā arī pieaugušas enerģijas un transporta cenas;

B.	tā kā Moldovas Republika 2022. gada 3. martā iesniedza pieteikumu par pievienošanos Eiropas Savienībai, apliecinot Moldovas iestāžu un lielas iedzīvotāju daļas ilgstošo apņēmību veicināt Moldovas integrāciju Eiropā;

tā kā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir sniegušas Moldovas Republikai finansiālu palīdzību un atbalstu natūrā, lai pārvarētu Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas, tostarp 13 miljonus EUR humānajai palīdzībai, 15 miljonus EUR administratīvajam atbalstam uz laiku pārvietotajām personām, 15 miljonus EUR ES Robežu palīdzības misijas (EUBAM) Moldovā un Ukrainā atbalstam, kā arī atbalstu natūrā saskaņā ar ES civilās aizsardzības mehānismu; tā kā 2022. gada 5. aprīlī, sākoties Moldovas atbalsta platformas darbībai, Eiropas Savienība, tās dalībvalstis, G7 valstis un citas līdzīgi domājošās valstis apņēmās piešķirt 659,5 miljonus EUR; tā kā ES piešķīra Moldovai EUR 60 miljonus, izmantojot jaunu budžeta atbalsta programmu, lai mazinātu enerģijas cenu pieauguma ietekmi uz visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem;

D.	tā kā 2022. gada 17. martā tika noslēgts ES un Moldovas nolīgums par sadarbību robežu pārvaldības jomā, kas dod iespēju Frontex atbalstīt Moldovas iestādes ikdienas robežu pārvaldībā un robežu drošības uzturēšanas darbībās;

E.	tā kā, kopš Krievija ir sākusi karu pret Ukrainu, pastāv bažas par potenciālām viltus manevru operācijām Moldovā;

F.	tā kā Moldovas Republikas Piedņestras reģionā Krievija joprojām ir izvietojusi vismaz 1 500 karavīru un šiem spēkiem vēl papildus pievienojas 5 000 kareivju no tā saucamajiem “Piedņestras bruņotajiem spēkiem”;

tā kā 2022. gada 22. aprīlī Krievijas centrālā militārā apgabala komandiera vietnieks ģenerālmajors Rustams Minnekajevs paziņoja, ka viens no Krievijas iebrukuma Ukrainā mērķiem ir izveidot sauszemes koridoru uz Piedņestras reģionu; tā kā ģenerālmajors Rustams Minnekajevs arī nepatiesi apgalvoja, ka Piedņestrā ir novērota krievvalodīgo iedzīvotāju apspiešana;

tā kā 2022. gada 25., 26. un 27. aprīlī Piedņestras reģionā notika vairāki drošības incidenti, tostarp tika apšaudīta tā sauktās “Valsts drošības ministrijas” ēka Tiraspolē, notika sprādzieni, kuros tika sabojāts radiotornis Majakas ciematā, un, kā apgalvots, ir tikusi raidīti šāvieni Kobasnas munīcijas noliktavas apkārtnē;

tā kā Kobasnas munīcijas noliktavā, kas atrodas Piedņestras reģionā pie Ukrainas un Moldovas robežas, ir aptuveni 22 000 tonnu Padomju laiku munīcijas un militārā aprīkojuma, kuru apsargā Krievijas spēku operatīvā grupa (OGRF); tā kā, neraugoties uz 1999. un 2021. gadā uzņemtajām saistībām, Krievijas Federācija nav nodrošinājusi šo ieroču pilnīgu iznīcināšanu; tā kā joprojām pastāv bažas par to, ka šo aprīkojumu varētu izmantot bruņotā konfliktā vai nu operatīvos nolūkos, vai lai izdarītu spiedienu uz Moldovas un Ukrainas iestādēm;

J.	tā kā Krievija savu gāzes eksportu uz Moldovu ir izmantojusi kā instrumentu Kremļa ekonomisko un ģeopolitisko interešu veicināšanai šajā valstī — pēdējo reizi tas notika 2021. gada otrajā pusē, kad mākslīgi tika radīta gāzes piegādes krīze;

K.	tā kā elektroenerģijas piegāde Moldovā galvenokārt tiek saņemta no Piedņestras reģiona, no Krievijas uzņēmumam “Inter RAO” piederošas spēkstacijas;

atzinīgi vērtē Moldovas Republikas pilsoņu izrādīto milzīgo solidaritāti pret bēgļiem no Ukrainas — kuri bēg no Krievijas agresijas kara, Ukrainas pilsētu un pilsētu iznīcināšanas, kā arī Krievijas pastrādātajām zvērībām un kara noziegumiem — un to, cik viesmīlīgi tiek uzņemti tūkstošiem cilvēku; atzinīgi vērtē Moldovas Republikas iestāžu īstenotos centienus sniegt atbalstu Ukrainas bēgļiem;

pauž pārliecību, ka ES ir jāizrāda tāda pati solidaritāte ar Moldovas tautu un pēc iespējas apņēmīgi jāatbalsta šīs valsts centieni pārvarēt Krievijas agresijas kara sekas;

atgādina, ka to gandrīz 100 000 bēgļu, kuri raduši patvērumu Moldovas Republikā, kā arī bēgļu, kuri šķērso, lai dotos tālāk, situācijas pārvaldība rada arvien lielāku finansiālo slogu Moldovas valstij, kas jau tā nonākusi nestabilā finansiālā situācijā Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās lejupslīdes dēļ, kā arī saistībā ar “Gazprom” mākslīgi izraisīto gāzes cenu pieaugumu;

atzīmē — jo ilgāk turpinās Krievijas sāktais agresijas karš pret Ukrainu, jo lielākā mērā vajadzīga humānā, drošības un sociālekonomiskā palīdzība Moldovas Republikai; atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta un Padomes nesen pieņemto makrofinansiālo palīdzību (MFP), ar ko paredzēts piešķirt 150 miljonus EUR Moldovas Republikai, lai daļēji segtu tās ārējā finansējuma vajadzības; attiecīgi aicina Komisiju vēl vairāk palielināt finansiālo un tehnisko palīdzību Moldovai, tostarp pieņemt jaunu MFP priekšlikumu; uzsver, ka jauns MFP priekšlikums ir būtisks, jo nesen pieņemto paketi Komisija izstrādāja, pirms bija sākusies karadarbība Ukrainā; uzstāj, ka jaunā MFP priekšlikumā galvenokārt būtu jāiekļauj dotācijas, nevis aizdevumi, lai stabilizētu Moldovas sociālekonomisko situāciju un stiprinātu valsts vispārējo noturību; uzsver, ka Moldovas Republikas ekonomikas atveseļošanas plānam, kura budžets ir līdz 600 miljoniem EUR, ir galvenā nozīme Moldovas atveseļošanā;

atzinīgi vērtē to, ka ES dalībvalstis, G7 valstis, starptautiskie partneri un līdzīgi domājošas valstis ir izveidojušas Moldovas atbalsta platformu, kuras mērķis ir mobilizēt un koordinēt starptautisko atbalstu, kas skaidri apliecina Savienības un tās partneru apņemšanos attiecībā uz Moldovas Republikas nākotni Eiropā; mudina visus platformas partnerus nodrošināt savu saistību savlaicīgu izmaksāšanu un ātri palielināt finansējumu, ja mainās Moldovas vajadzības;

aicina Komisiju turpināt sniegt humāno palīdzību, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu, kas tika aktivizēts 2022. gada 25. februārī, robežu pārvaldības atbalstu ar Frontex un pārdislocētās EUBAM starpniecību un atbalstu personu pārsūtīšanai uz ES dalībvalstīm solidaritātes platformas ietvaros;

aicina Komisiju un Padomi paplašināt Robežu palīdzības misijas EUBAM pilnvaras, lai reaģētu uz pašreizējo ārkārtas situāciju, ko izraisa lielā bēgļu skaita ierašanās no Ukrainas, un nodrošinātu, ka šī misija var sniegt jēgpilnu atbalstu iestādēm bēgļu uzņemšanā;

aicina Komisiju iesniegt papildu priekšlikumus, ar ko nodrošinātu transporta un tirdzniecības ar ES pilnīgu liberalizāciju — piemēram, pārtraukt ievedmuitas piemērošanu visam Moldovas eksportam uz ES, palielināt kvotas Moldovas lauksaimniecības produktiem un atvieglot Moldovas iedzīvotāju Eiropas Savienībā piekļuvi darba tirgum —, ņemot vērā Moldovas Republikas piegādes ķēžu un eksporta tirgu traucējumus;

uzsver Moldovas Republikas līdz šim svarīgo ieguldījumu drošības un stabilitātes saglabāšanā pie ES austrumu robežas tās humanitārās krīzes kontekstā, ko izraisījis Krievijas sāktais karš pret Ukrainu;

10.

atkārtoti aicina Komisiju, kā arī Moldovas iestādes ņemt vērā sieviešu un bērnu īpašās vajadzības, kas veido lielāko daļu Ukrainas bēgļu, kuri pašlaik uzturas Moldovā; aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot īpašas atbalsta programmas sievietēm un bērniem, kas bēg no Ukrainas un ir pakļauti cilvēku tirdzniecības riskam, jo īpaši sniedzot specializētu atbalstu šādu noziegumu un ar dzimumu saistītas vardarbības upuriem;

11.

atzinīgi vērtē Moldovas 2022. gada 3. marta pieteikumu dalībai ES; atkārtoti aicina ES iestādes saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu un pamatojoties uz sasniegto, piešķirt Moldovas Republikai ES kandidātvalsts statusu, un, kamēr šāds statuss nav piešķirts, turpināt darbu pie Moldovas integrēšanas ES vienotajā tirgū un veicināt sadarbību nozaru līmenī; aicina Komisiju drīzumā pabeigt novērtējumu un sniegt Moldovai vispusīgu palīdzību šajā procesā;

12.

necenšoties ietekmēt Komisijas atzinuma saturu, uzsver, ka Moldovas iestādes neapšaubāmi ir uz pareizā ceļa, jo pieņem svarīgas reformas, īpaši demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību jomā, kas nodrošinās valsts atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem, kuri kandidātvalstīm jāizpilda, un ir vērstas uz AA/DCFTA pilnīgu ieviešanu; mudina Moldovas iestādes turpināt reformas, kas uzlabos pilsoņu dzīvi un tuvinās valsti Eiropas standartiem;

13.

prasa Eiropadomes 2022. gada jūnija sanāksmē sniegt skaidru un noteiktu politisku signālu par Moldovas Republikas virzību uz Eiropu;

14.

uzsver, ka — līdzīgi kā Ukrainas gadījumā — konkrētas izredzes pievienoties ES dod būtiskas cerības, kas palīdzēs uzturēt Moldovas iedzīvotāju vispārējo noskaņojumu šajā ārkārtējas nedrošības un materiālo grūtību periodā;

15.

prasa stiprināt sadarbību starp ES dalībvalstīm un Moldovas iestādēm saistībā ar 2014. gada banku krāpšanas lietas izmeklēšanu, jo īpaši nolūkā panākt nozagto aktīvu atgūšanu un saukt vainīgos pie atbildības;

16.

prasa ES sniegt lielāku administratīvo un tehnisko palīdzību un izveidot atbalsta grupu Moldovai, kas būtu līdzīga tagadējai Ukrainas atbalsta grupai (SGUA) un kas palielinās ES pārstāvju klātbūtni Moldovā, kā arī ļaus SGUA veida palīdzību sniegt arī Moldovā; uzskata, ka, ņemot vērā Moldovas Republikas neseno pieteikumu dalībai ES, ir nekavējoties jāizveido šāda atbalsta grupa;

17.

uzsver, ka ir nepieņemami, ka Krievija gāzes piegādes izmanto kā ieroci tam, lai izdarītu politisku spiedienu uz Moldovas Republiku nolūkā ietekmēt valsts politisko situāciju un ģeopolitisko virzību, jo īpaši pēc prezidenta vēlēšanām 2020. gadā un parlamenta vēlēšanām 2021. gadā;

18.

aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt Moldovas Republiku, lai nodrošinātu tās enerģētisko neatkarību, savienojamību, diversifikāciju un efektivitāti, kā arī paātrinātu atjaunīgo energoresursu attīstību; aicina Moldovas iestādes saglabāt valsts kā Enerģētikas kopienas dalībvalsts apņemšanos īstenot ES trešo enerģētikas paketi, jo īpaši gāzes un elektroenerģijas pārvades un sadales nošķiršanu;

19.

atzinīgi vērtē Eiropadomes 2022. gada 24. un 25. marta secinājumus; aicina dalībvalstis kopīgi iepirkt dabasgāzi, sašķidrinātu dabasgāzi un ūdeņradi, izmantojot kopīgu platformu, kas ir pieejama arī Rietumbalkānu un trim asociētajām Austrumu partnerības valstīm; šajā sakarībā atkārtoti prasa izveidot īstenu gāzes savienību; aicina Moldovas iestādes un Komisiju sadarboties, lai sagatavotu skaidru novērtējumu par Moldovas gāzes glabāšanas vajadzībām tuvākajā nākotnē;

20.

atzinīgi vērtē Moldovas un Ukrainas nesenos veiksmīgi īstenotos izolācijas testus, kuros elektrotīkli uz laiku tika atslēgti no Krievijas un Baltkrievijas tīkliem un pēc tam notika šo tīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu; mudina ES iestādes izmantot ārkārtas finansējumu, lai ātri pievienotu Moldovu ES elektrotīklam, un palielināt ES finansiālo un tehnisko atbalstu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu Moldovas noturību pret šādu ar enerģiju saistīto ārējo spiedienu;

21.

ir ļoti nobažījies par nesenajiem notikumiem Piedņestras reģionā un nosoda tos kā bīstamus provokācijas aktus, kas īstenoti ļoti saspringtā drošības situācijā; prasa nodrošināt mieru, lai saglabātu to cilvēku drošību un labklājību, kuri dzīvo abās Dņestras upes pusēs un kaimiņvalstīs; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Kišiņevas iestāžu mierīgo un atturīgo reakciju, kas palīdz veidot vidi konflikta miermīlīga un ilgstoša risinājuma meklēšanai;

22.

vēlreiz izsaka stingru un viennozīmīgu atbalstu Moldovas Republikas suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās;

23.

pauž bažas par draudiem drošībai un videi reģionā un ārpus tā, ko rada Kubasnas noliktavā noglabātā munīcija, un aicina starptautisko sabiedrību atbalstīt Moldovas iestāžu centienus izņemt vai iznīcināt šos bīstamos ieročus;

24.

noraida Piedņestras reģiona de facto iestāžu 2022. gada 3. marta paziņojumu par izlīguma procesa izbeigšanu un atkārtoto prasību atzīt tā dēvētās Piedņestras neatkarību, un pauž bažas šajā sakarībā; aicina Krievijas Federāciju pilnībā un bez nosacījumiem izvest savus militāros spēkus un bruņojumu no Moldovas Piedņestras reģiona atbilstoši Moldovas iestāžu atkārtotajām prasībām un ievērojot Moldovas Republikas suverenitāti un teritoriālo integritāti;

25.

atkārtoti iestājas par Piedņestras konflikta visaptverošu, miermīlīgu un ilgstošu politisko risinājumu, pamatojoties uz Moldovas Republikas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, kas ietvertu īpaša statusa noteikšanu Piedņestrai dzīvotspējīgas Moldovas valsts satvarā un neskartu valsts virzību uz Eiropu; atgādina par ieguvumiem un ekonomiskajām iespējām, kas pēc DCFTA piemērošanas visā Moldovas Republikas teritorijā būtu pieejami uzņēmumiem un iedzīvotājiem abos Dņestras upes krastos;

26.

atzinīgi vērtē nesenās iniciatīvas un lēmumus palielināt atbalstu drošības jomā, jo īpaši uzsākot ES un Moldovas augsta līmeņa politisko un drošības dialogu un būtiskos palīdzības pasākumus Eiropas Miera mehānisma satvarā; atgādina, ka ir jāturpina stiprināt ES un Moldovas sadarbību drošības un aizsardzības jomā, un aicina abas puses pilnībā izmantot attiecīgās platformas; aicina Padomi un dalībvalstis piedāvāt steidzamu spēju veidošanas palīdzību Moldovas Republikas bruņotajiem spēkiem, ņemot vērā uzdevumus drošības jomā, ar kuriem tie saskaras;

27.

atzinīgi vērtē Moldovas iestāžu pret Krievijas propagandu nesen veiktās darbības, tostarp vairākām Krievijas dezinformācijas tīmekļa vietnēm piemēroto pagaidu aizliegumu saskaņā ar noteikto ārkārtas stāvokli un aizliegumu izmantot prokrieviskus militāros simbolus; aicina Komisiju un Moldovas iestādes vairāk informēt Moldovas Republikas Piedņestras reģiona iedzīvotājus;

28.

mudina Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu un dalībvalstis palīdzēt Moldovai kiberdrošības un stratēģiskās komunikācijas jomā, lai uzlabotu tās noturību pret iespējamiem Krievijas uzbrukumiem, un atbalstīt to žurnālistu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbības, kuri cenšas apkarot dezinformāciju; prasa Komisijai un dalībvalstīm veikt turpmākus pasākumus pret ārvalstu iejaukšanos un dezinformāciju un šajā sakarībā atbalstīt Moldovu;

29.

uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, kā arī Moldovas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam.

(1) OV L 260, 30.8.2014., 4. lpp.

(2) OV C 404, 6.10.2021., 136. lpp.