P9_TA(2022)0138

ES stratēģija bērnu izglītības veicināšanai pasaulē

Eiropas Parlamenta 2022. gada 3. maija rezolūcija par virzību uz ES stratēģiju bērnu izglītības veicināšanai pasaulē: Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšana (2021/2209(INI))

(2022/C 465/04)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā ANO 1989. gada 20. novembra Konvenciju par bērna tiesībām,

—	ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26. pantu, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 18. pantu, Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 13. un 14. pantu un Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu 10. pantu,

—	ņemot vērā 2015. gadā pieņemtos ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un ANO 2021. gada ziņojumu par ilgtspējīgas attīstības mērķiem,

—	ņemot vērā ANO Bērna tiesību komitejas vispārējos komentārus (1),

—	ņemot vērā ANO 2009. gada 18. decembra vadlīnijas par bērnu alternatīvo aprūpi,

—	ņemot vērā ANO 2019. gada 11. jūlija globālo pētījumu par bērniem, kam atņemta brīvība,

—	ņemot vērā ANO 2020. gada 15. aprīļa politikas pārskatu “The impact of COVID-19 on children” (“Covid-19 ietekme uz bērniem”) un pozitīvo reakciju, kas panākta ES un Latīņamerikas un Karību jūras valstu grupas kopīgā vadībā un ko parakstījušas 173 valstis,

—	ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas 2020. gada 19. oktobra rīcībpolitisko atbildi “What is the impact of the COVID-19 pandemic on immigrants and their children?” (“Kā Covid-19 pandēmija ietekmē imigrantus un viņu bērnus?”),

—	ņemot vērā 1960. gada 14. decembrī pieņemto UNESCO Konvenciju pret diskrimināciju izglītībā,

—	ņemot vērā UNICEF, UNESCO un Pasaules Bankas brošūru “Mission: Recovering Education in 2021” (“Misija: atgūt izglītību 2021. gadā”),

—	ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas 1967. gada hartas 49. pantu,

—	ņemot vērā Āfrikas 1990. gada Bērna tiesību un labklājības hartas 11. pantu,

—	ņemot vērā Āfrikas 1981. gada Cilvēktiesību un tautu tiesību hartas 17. un 25. pantu,

—	ņemot vērā Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas 2012. gada Cilvēktiesību deklarācijas 31. pantu,

—	ņemot vērā ES Pamattiesību hartas 14. pantu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 5. punktu un 21. pantu,

—	ņemot vērā ANO Attīstības programmas 2021. gada aprīļa ziņojumu “Leaving No One Behind: Impact COVID-19 on Sustainable Development Goals (SDGs)” (“Nevienu neatstāt novārtā: Covid-19 ietekme uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM)”);

—	ņemot vērā Eiropas Garantiju bērniem,

—	ņemot vērā Starptautisko Bērnu darba izskaušanas gadu (2021) un Komisijas pilnīgas neiecietības pieeju bērnu darbam,

—	ņemot vērā 2019. gada 26. novembra rezolūciju par bērnu tiesībām saistībā ar ANO Konvencijas par bērna tiesībām 30. gadadienu (2),

—	ņemot vērā 2021. gada 11. marta rezolūciju par Sīrijas konfliktu — 10 gadi kopš sacelšanās sākuma (3),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0058/2022),

A.	tā kā Covid-19 pandēmijas rezultātā kopumā gājuši bojā gandrīz pieci miljoni cilvēku, liekot valdībām visā pasaulē ieviest ārkārtas pasākumus, lai apturētu Covid-19 vīrusa izplatīšanos, tostarp slēgt skolas un ierobežot izglītības iestāžu pieejamību;

B.	tā kā jauni varianti pastiprina Covid-19 veselības krīzi, savukārt konflikti un citas krīzes, tostarp klimata krīze, joprojām rada pastiprinātu risku, ka bērnu zināšanas visā pasaulē varētu noslīdēt zem minimālā lietpratības līmeņa;

C.	tā kā izglītības pieejamība ir starptautiski atzītas cilvēka pamattiesības, kas ir nepieciešamas pārējo cilvēktiesību īstenošanai; tā kā tiesības uz izglītību nozīmē to, ka pamatizglītība ir obligāta, universāla un visiem pieejama;

tā kā saskaņā ar UNICEF aplēsēm Covid-19 pārvietošanās ierobežojumu rezultātā īstenotās skolu slēgšanas dēļ vairāk nekā 168 miljoni bērnu ir zaudējuši pilnu izglītības gadu, savukārt UNESCO dati liecina, ka visā pasaulē būtiskus izglītības traucējumus cietuši 800 miljoni studentu, kuri zaudējuši vidēji divas trešdaļas no akadēmiskā gada;

tā kā kopš 2020. gada marta Covid-19 pandēmijas dēļ aptuveni 194 valstis bija spiestas slēgt skolas un šie pasākumi skāra vairāk nekā 1,8 miljardus skolēnu visā pasaulē, liedzot viņiem izglītības pieejamību un citas būtiskas skolu sniegtas priekšrocības; tā kā dažos reģionos skolas joprojām ir slēgtas; tā kā skolu slēgšanas dēļ bērni aizvien lielākā mērā ir tikuši pakļauti vardarbībai, ļaunprātīgai izmantošanai un ekspluatācijai, tostarp mājās; tā kā daļēja vai pilnīga skolu slēgšana visvairāk skar neaizsargātus un marginalizētus bērnus, palielinot izglītības sistēmās pastāvošās atšķirības un graujoši ietekmējot visus viņu ikdienas dzīves aspektus;

tā kā saskaņā ar UNICEF datiem vienai trešdaļai bērnu visā pasaulē nav piekļuves internetam, kas rada šķēršļus attiecībā uz piekļuvi tālmācībai/digitālai apmācībai; tā kā tālmācības programmas būs vajadzīgas arī pēc Covid-19 pandēmijas, jo īpaši dabas katastrofu un konfliktu skartajās valstīs; tā kā e-mācības ir radījušas jaunus izaicinājumus skolotājiem attiecībā uz to, kā atvieglot skolēniem mācīšanos un saglabāt sociālo mijiedarbību; tā kā Covid-19 pandēmija un paātrināti inovatīvi pasākumi, ko izmanto, lai nodrošinātu bērniem nepārtrauktu mācīšanos, sniedz iespēju pārskatīt izglītības jomu un veidot vairāk uz nākotni vērstas, iekļaujošākas, elastīgākas un noturīgākas sistēmas; tā kā tālmācības programmām ir jābūt pieejamām visiem bērniem, ņemot vērā sociālekonomiskās problēmas, ar kurām bērni var saskarties, kā arī to, ka viņiem nav piekļuves internetam, apraidei vai digitālajiem medijiem;

tā kā ekonomiskās sekas, ko Covid-19 pandēmija radījusi vecākiem, savukārt ietekmē viņu bērnu veselību, labklājību un izglītības pieejamību; tā kā skolu slēgšanas rezultātā ir atklājies, ka vecāki nav sagatavoti tālmācībai un mājmācībai; tā kā daži strādājošie vecāki, kuriem nav finansiālu līdzekļu vai alternatīvu, ir bijuši spiesti atstāt savus bērnus mājās vienus pašus, bet citi, galvenokārt sievietes, ir spiesti pamest darbu, tādējādi liekot ģimenēm nonākt uz nabadzības sliekšņa;

H.	tā kā vairāk nekā 90 % valstu skolu ārkārtas slēgšanas laikā ieviesa tālmācību; tā kā tālmācība galvenokārt deva labumu bērniem pamatizglītības un vidējās izglītības līmenī, pakļaujot pirmsskolas līmeņa bērnus riskam, ka viņi nebūs gatavi pamatskolai;

I.	tā kā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma skolēni visā pasaulē ir zaudējuši aptuveni 1,8 triljonus klātienes stundu un skolu slēgšanas dēļ visā pasaulē nav sniegti vairāk nekā 39 miljardi maltīšu, kas tika nodrošinātas skolā (4);

tā kā labu laiku pirms Covid-19 pandēmijas pasaulē jau bija vērojama globāla izglītības krīze, ko izraisīja ne tikai apgrūtināta izglītības pieejamība nabadzības dēļ, ilgs ceļš uz tuvāko skolu, kaitīgas dzimumu normas, neaizsargātu grupu diskriminācija, vides riski un konflikti, bet arī izglītības process, kura rezultātā bērni ne vienmēr apguva prasmes; tā kā pandēmija ir pasliktinājusi bērnu kritisko situāciju vairākos konfliktu reģionos, kuros bieži vien ir vērojama arī pieaugoša nedrošība, lielāka neaizsargātība pret klimata pārmaiņu ietekmi un uzbrukumi izglītības iestādēm, un tā rezultātā palielinās risks, ka bērni tiks savervēti dalībai konfliktā, kas ir nopietns bērnu tiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums; tā kā 617 miljoni bērnu un pusaudžu visā pasaulē nespēj sasniegt minimālo prasmju līmeni lasīšanā (5) un matemātikā, lai gan divas trešdaļas no viņiem mācās skolā;

K.	tā kā Covid-19 pandēmijas rezultātā ir zaudēti 20 gadu laikā panāktie ieguvumi izglītības jomā; tā kā 2020. gadā minimālo lasītprasmes līmeni nesasniedza vēl 101 miljons bērnu — 9 % no 1.–8. klases bērniem (6);

tā kā tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam vēl 825 miljoni bērnu nesasniegs pilngadību ar vidējā līmeņa prasmēm, kas nepieciešamas darbam un dzīvei; tā kā pat miljoniem bērnu un jauniešu, kuri regulāri apmeklēja skolas, neieguva prasmes un zināšanas, kas vajadzīgas, lai viņi veiksmīgi pievienotos darba tirgum, pilnībā izmantotu savu potenciālu un sniegtu ieguldījumu savās kopienās;

tā kā skolu slēgšanai ir liela ekonomiskā ietekme, jo tā neļauj bērniem un jauniešiem apgūt vajadzīgās prasmes, pilnībā izmantot savu potenciālu un sagatavoties dzīvei, un šī iemesla dēļ bieži vien tiek radīts bezdarbs un attiecīgi palielinās nevienlīdzība, kuras rezultātā cilvēkiem ir mazāk iespēju;

tā kā saskaņā ar ANO datiem 11 miljoniem pamatskolu un vidusskolu audzēkņu visā pasaulē, no kuriem 5,2 miljoni ir meitenes, draud risks, ka pēc skolu slēgšanas, kas saistīta ar Covid-19 pandēmiju, viņi izglītības iestādēs vairs neatgriezīsies (7); tā kā jo ilgāk bērni neapmeklē skolu, jo lielāka ir varbūtība, ka viņi vispār pametīs izglītību; tā kā šī situācija var apdraudēt rezultātus, kas gūti izglītības jomā un IAM sasniegšanā, jo īpaši tos, kas saistīti ar nabadzības mazināšanu, veselību un labklājību un kvalitatīvu izglītību;

tā kā skolu slēgšana dažādu dzimumu pārstāvjus ietekmē atšķirīgi un rada nevienlīdzības palielināšanās risku; tā kā tiek lēsts, ka skolu slēgšana krīžu laikā var novest pie pusaudžu grūtniecības palielināšanās; tā kā meitenes, kas neapmeklē skolu, ir neproporcionāli pakļautas agrīnu un piespiedu laulību un seksuālās izmantošanas riskam; tā kā tiek lēsts, ka nākamajā desmitgadē varētu notikt vēl divi miljoni sieviešu dzimumorgānu kropļošanas gadījumu; tā kā ievērojamam skaitam meiteņu var tikt liegta iespēja atgriezties skolā pēc tam, kad tās atsāks darbību, ņemot vērā to, ka pastāv noteikta diskriminējoša politika, kas aizliedz grūtniecēm un jaunām mātēm apmeklēt skolu;

tā kā 129 miljoni meiteņu visā pasaulē neapmeklē skolu un 32 miljoni no viņām ir pamatizglītības pirmā posma vecumā, 30 miljoni — pamatizglītības otrā posma vecumā un 67 miljoni — vidusskolas vecumā; tā kā mazāk nekā puse pasaules valstu ir panākušas dzimumu paritāti attiecībā uz dalību pamatizglītībā; tā kā pāreja uz tālmācību bērniem, jo īpaši meitenēm, no visnabadzīgākajām un neaizsargātākajām mājsaimniecībām rada ievērojamu risku, ka viņi varētu pārtraukt mācības pastāvīgi vai uz ilgāku laiku;

tā kā 9 no 10 valstīm, kurās meitenēm ir visgrūtāk saņemt izglītību, atrodas Subsahāras Āfrikā un viena valsts ir Afganistāna, kurā Talibāns faktiski ir liedzis meitenēm turpināt izglītību pēc pamatskolas, pieņemot rīkojumu, ka vidusskolās, atsākoties mācībām, tajās var piedalīties tikai zēni; tā kā, ņemot vērā Talibāna neskaidro politiku un neskaidros un neizpildītos solījumus attiecībā uz meiteņu izglītību, ir saprotamas miljoniem afgāņu meiteņu bažas par viņu izglītību; tā kā vairākas starptautiskas universitātes un privātpersonas ir sākušas iniciatīvas, kas piedāvā attālinātu izglītību afgāņu meitenēm un sievietēm;

tā kā saskaņā ar vairāku valstu un reģionālo tiesībaizsardzības iestāžu datiem bērni, kas neapmeklē skolu, jo īpaši meitenes un bērni no nelabvēlīgām ģimenēm, piemēram, minoritāšu bērni, lauku apvidos dzīvojoši, pirmiedzīvotāju tautu un migrantu bērni, tostarp bēgļi, bērni ar invaliditāti un aprūpē esoši bērni, kā arī bērni, kas pandēmijas laikā ir zaudējuši savus vecākus vai vecvecākus, ir nesamērīgi neaizsargāti pret ekspluatāciju, bērnu darbu un vardarbību ģimenē, tostarp vardarbības pieredzēšanu, iebiedēšanu tiešsaistē un citiem noziegumiem, piemēram, seksuālu izmantošanu un vardarbību (8);

tā kā saskaņā ar Pasaules Bankas aplēsēm skolu slēgšana uz pieciem mēnešiem papildus milzīgajām sociālajām izmaksām visā pasaulē varētu radīt mācībās gūtu zināšanu zaudējumus, kuru pašreizējā vērtība ir 10 triljoni ASV dolāru; tā kā mācībās gūto zināšanu zaudējums valstu ekonomikai dienā izmaksā līdz pat 161 miljonam ASV dolāru;

tā kā skolu slēgšana diemžēl ir bijusi būtiska Covid-19 izplatības ierobežošanai; tā kā skolas ir ne tikai vietas, kurās bērni var mācīties, bet arī tikšanās vietas un garīgās veselības un psihosociālā atbalsta centri; tā kā saskaņā ar UNESCO un UNICEF datiem skolu slēgšana ietekmē ne tikai tiesības uz izglītību, bet arī tiesības uz veselību, jo skolu slēgšanas dēļ vairāk nekā 80 miljonu bērnu nesaņēma pirmreizējās vakcinācijas; tā kā skolu slēgšanas rezultātā skolotāji zaudēja iespējas pamanīt pazīmes, kas liecina par vardarbību vai nepietiekamu bērnu aprūpi, kas būtu jānodrošina vecākiem; tā kā saskaņā ar UNICEF Pētniecības biroja “Innocenti” un Pasaules Pārtikas programmas datiem skolu slēgšana ietekmē arī tiesības uz labu uzturu un ikdienas maltītes pieejamību; tā kā skolu ēdināšanas programmas var stimulēt visneaizsargātākos bērnus atgriezties skolā; tā kā skolu slēgšana nopietni ietekmē bērnu garīgo labklājību, jo bērni mājās var tikt pakļauti vardarbībai un stresam; tā kā skolu slēgšanai var būt akūtas un ilgstošas psihosociālas sekas, tostarp depresija, pastiprināta trauksmes sajūta un pašnāvības, jo bērniem ir liegts sociālais kontakts;

tā kā mācību pārtraukšana pastiprina sociālo nevienlīdzību un var ietekmēt valsts stabilitāti un labklājību, tādējādi apdraudot miljoniem pasaules nabadzīgāko bērnu nākotni un riskējot smagi ietekmēt veselu paaudzi; tā kā izglītība ir izrādījusies būtiska cīņā pret ekstrēmismu un bērnu un jauniešu radikalizāciju;

tā kā saskaņā ar UNHCR 2021. gada izglītības ziņojumu puse no visiem bēgļu bērniem neapmeklē skolu; tā kā bēgļu bērniem ir liegtas tālmācības iespējas; tā kā bērnu bēgļu, jo īpaši pārpildītajās bēgļu nometnēs dzīvojošo bērnu, dzīves apstākļi bieži veicina vīrusa izplatīšanos un kavē sanitāro noteikumu ievērošanu; tā kā nometnēs valdošā situācija saistībā ar Covid-19 ir bērnu veselības krīze, jo daudziem bērniem bieži vien ir novājināta imūnsistēma vai pirmajos dzīves gados radušās veselības problēmas, kas palielina risku, inficējoties ar šo nāvējošo vīrusu, saslimt nopietnāk; tā kā lielākajā daļā bēgļu nometņu netiek piedāvāti piemēroti veselības aprūpes pakalpojumi, lai pienācīgi reaģētu uz bērnu un viņu ģimeņu vajadzībām;

W.	tā kā Covid-19 vakcīnu nevienlīdzīgais sadalījums visā pasaulē nesamērīgi ietekmē valstis ar zemiem ienākumiem,

atzīst un atzinīgi vērtē darbu, ko veic skolotāji, visu veidu pedagogi un atbalsta darbinieki, kuri ātri pielāgojās Covid-19 pandēmijai un nodrošināja mācību procesa turpināšanu bērniem un pusaudžiem; atzinīgi vērtē starptautisko un vietējo pilsoniskās sabiedrības organizāciju, privātpersonu un uzņēmumu iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt bērnus ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, tālmācības kursiem un citiem mācību materiāliem, jo īpaši valstīs, kurās bērniem ir ierobežota piekļuve tālmācībai vai vispār nav pieejama apmācība; mudina Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un dalībvalstis veicināt bērnu tiesībās balstītu pieeju globālajiem centieniem mazināt Covid-19 pandēmijas ietekmi uz izglītības pieejamību bērniem, pamatojoties uz nediskriminācijas principu un rīkojoties bērna vislabākajās interesēs un bērnu līdzdalības nodrošināšanas nolūkā;

atzīst, ka izglītība ir transversāls jautājums, kas skar visas ilgtspējīgas attīstības dimensijas;

atzinīgi vērtē UNESCO 2021. gada pasaules konferencē par izglītību ilgtspējīgai attīstībai pausto apņemšanos un Berlīnes deklarācijas pieņemšanu; uzstāj, ka ir jānodrošina kvalitatīva izglītība visiem bērniem, jo tā ir viena no iespējām, kā īstenot visus IAM, un uzsver, ka ir svarīgi ilgtspējīgu attīstību integrēt visos izglītības un apmācības līmeņos no agrīnas bērnības līdz terciārajai un pieaugušo izglītībai, tostarp profesionālajai izglītībai un apmācībai, neformālajai izglītībai un ikdienējai izglītībai;

uzstāj, ka ES ir jāuzņemas vadošā loma attiecībā uz ietekmi izglītības jomā, kas ļauj dalībvalstīm pilnībā īstenot savas spējas, lai atbalstītu bērnu izglītību visā pasaulē un paustu savu pārliecību šajā jomā; uzsver, ka topošajai Eiropas izglītības telpai ir būtiska nozīme, jo tā sniegs nozīmīgu iespēju īstenot plašāku starptautisku sadarbību, lai veidotu sinerģijas izglītības jomā ārpus Eiropas nolūkā izstrādāt kopīgas pieejas un risinājumus kopīgām problēmām; mudina Komisiju divkāršot centienus, lai izstrādātu stratēģiju šajā jomā ar skaidru pārskatu un mērķiem;

uzsver to, cik svarīgi ir garantēt bērnu tiesības uz izglītību un katram bērnam dot iespēju atgriezties skolā, un aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis atbalstīt trešo valstu iestādes, lai tās savos atveseļošanas plānos par prioritāti noteiktu skolu darbības atjaunošanu, tostarp atbalstu skolotājiem, lai palīdzētu bērniem atgūt zaudētās zināšanas, un atbalstu bērnu labklājībai, jo skolas ir ļoti svarīgas bērnu mācībām, drošībai, veselībai, uzturam un vispārējai labklājībai; aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis atbalstīt trešo valstu iestādes, lai nodrošinātu, ka visi bērni var izmantot savas tiesības uz pamatizglītību, un rīkoties, lai nodrošinātu, ka vidējā izglītība ir pieejama un piekļūstama; turklāt aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis atbalstīt trešo valstu iestādes digitālo mācīšanās un apmācības metožu izstrādē un īstenošanā un veicināt to, ka internets ir pieejams visiem;

uzskata, ka valstu atveseļošanas plānos un ES un starptautisko finanšu iestāžu vadītajās palīdzības programmās par prioritāti ir jānosaka uzlabot iekšzemes resursu izmantošanu, aizsargāt un ievērojami palielināt iekšzemes izdevumus sociālajās nozarēs, jo īpaši izglītībā un veselībā, un uzlabot šo izdevumu kvalitāti; šajā sakarībā uzstāj, ka ir jānodrošina taisnīga sadale un finansēšana, lai nelabvēlīgā situācijā esošie, nabadzīgie un marginalizētie bērni, jo īpaši meitenes, jaunieši un ģimenes netiktu atstāti novārtā; uzsver, ka visiem centieniem mazināt Covid-19 pandēmijas ietekmi uz izglītības pieejamību būtu jānotiek, ņemot vērā bērna vislabākās intereses, un ka šādos pasākumos ir jāievēro bērnu tiesības saņemt informāciju, pilnvērtīgas iespējas un iespējas tikt uzklausītiem;

uzsver, ka ir būtiski ņemt vērā vecāku sociālo situāciju un atbalstīt ģimenes, kuru ienākumi Covid-19 pandēmijas ekonomiskās ietekmes dēļ ir samazinājušies;

atzīst, ka kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai ir jābūt ES un dalībvalstu oficiālās attīstības palīdzības prioritātei;

norāda, ka piespiedu pārvietošanas rezultātā pieaug bēgļu vidē dzīvojošo cilvēku skaits; aicina Komisiju atbalstīt prasmju nodošanu bēgļu nometnēs un spēcīgu izglītības atbalstu bēgļiem un pārvietotām personām, lai stiprinātu viņu integrāciju un iesaistīšanos ienākumus radošās darbībās;

10.

pauž bažas par to, ka pandēmija joprojām finansiāli ietekmē izglītības finansēšanu, ņemot vērā to, ka lielākā daļa UNESCO dalībvalstu vēl nav sasniegušas robežvērtību 4–6 % no IKP jeb 15–20 % no publiskajiem izdevumiem;

11.

uzsver netaisnību, ko centienos cīnīties pret pandēmiju rada nevienlīdzīga piekļuve vakcīnām, kuras rezultātā rodas nevienlīdzīgas aizsardzības iespējas; uzsver, ka pandēmiju var izbeigt tikai, ja pret to vēršas globālā mērogā, un vakcīnām ir jābūt pieejamām visiem; aicina dalībvalstis palielināt savu ieguldījumu ANO COVAX programmā un šīs programmas vispārējo efektivitāti, lai garantētu trešām valstīm pietiekamu piekļuvi Covid-19 vakcīnām un tādējādi tās varētu īstenot valsts Covid-19 vakcinācijas kampaņas, kas atbilst valstu kompetento sabiedrības veselības iestāžu un Pasaules Veselības organizācijas noteiktajām vadlīnijām, tādējādi nodrošinot skolēnu ātru atgriešanos skolās; mudina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis cieši sadarboties ar transatlantiskajiem sabiedrotajiem un starptautiskajiem partneriem, lai palielinātu Covid-19 vakcīnu globālo piedāvājumu, nodrošinot taisnīgu sadali valstīm un iedzīvotājiem, kam tas visvairāk nepieciešams, un tiecoties uzlabot globālo piekļuvi cenas ziņā pieejamiem ar Covid-19 saistītiem medicīniskajiem izstrādājumiem un novērst globālos ražošanas ierobežojumus un piegādes trūkumu;

12.

mudina ES sadarbībā ar ASV un citām Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalstīm paplašināt ražošanas un piegādes iespēju klāstu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi diagnostikai, vakcīnām, terapijas līdzekļiem un citiem attiecīgiem veselības produktiem, kas vajadzīgi Covid-19 ierobežošanai, profilaksei un ārstēšanai, un nodrošināt, ka šie mērķi tiek sasniegti līdz PTO 12. ministru konferencei;

13.

aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis atbalstīt trešo valstu iestādes drošas skolas pasākumu finansēšanā un īstenošanā, tostarp nodrošinot higiēnas piederumus un daloties ar informāciju par roku mazgāšanu un citiem higiēnas pasākumiem, kā arī turpinot nodrošinot ēdināšanas pakalpojumus skolas vecuma bērniem un jauniešiem; uzsver, ka skolu maltītes un tīrs ūdens ir ļoti svarīgs, lai nodrošinātu bērnu uzturu, augšanu un attīstību, jo spēcīgi stimulē bērnus, jo īpaši meitenes un bērnus no visnabadzīgākajām un atstumtākajām kopienām, atgriezties skolā pēc ierobežojumu atcelšanas; šajā sakarībā uzsver skolotāju un pilsoniskās sabiedrības dalībnieku, tostarp uz ticību balstītu organizāciju, reliģisko kopienu un NVO, nozīmi veselības veicināšanā un Covid-19 pandēmijas apkarošanā, kā arī bērnu un viņu ģimeņu atbalstīšanā, palīdzot viņiem pārvarēt veselības krīzes radītās problēmas un grūtības, uzlabojot viņu labklājību un nodrošinot apmācības un izglītības programmas;

14.

aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis atbalstīt trešo valstu iestādes izglītības riska mazināšanas un pārvaldības plānu izstrādē, izmantojot noturības plānošanu; uzsver to, cik svarīgi ir jau tagad izstrādāt un garantēt ārkārtas situāciju plānošanas un krīzes reaģēšanas plānus, lai samazinātu Covid-19 izplatīšanās risku skolās un mazinātu skolu slēgšanas ietekmi uz bērniem un viņu ģimenēm, jo īpaši uz nabadzīgākajiem un atstumtākajiem bērniem, kā arī bērniem, kam ir smaga invaliditāte; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību par prioritāti noteikt bērnus konfliktu skartās teritorijās un viņu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai;

15.

uzsver to, ka skolu slēgšana varētu ietekmēt vecāku profesionālos pienākumus, ja viņiem vienlaikus jārūpējas par bērniem; uzsver, ka ir svarīgi sniegt strādājošiem vecākiem pienācīgus resursus un norādījumus par tālmācību, ārpusskolas aktivitātēm un psiholoģiskā atbalsta metodēm, lai līdzsvarotu darbu no mājām un mājmācību;

16.

uzsver, ka ir svarīgi sniegt izglītojošu un psihosociālu atbalstu bērniem un ģimenēm, kuriem ir jāievēro pašizolācija, lai samazinātu inficēšanās risku, nolūkā mazināt stresu un satraukumu mājās;

17.

aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis atbalstīt trešo valstu iestādes, proaktīvi nākot klajā ar vadlīnijām par paraugpraksi tālmācībā un nodrošinot, ka tiek izmantoti piemēroti un droši rīki, mācību programmas un tehnoloģijas un ka tās ir pieejamas bērniem no ģimenēm ar zemiem ienākumiem, lauku, pirmiedzīvotāju un migrantu bērniem, sociāli atstumtiem bērniem un bērniem ar invaliditāti vai mācīšanās grūtībām, bērniem alternatīvajā aprūpē, bērniem ieslodzījuma vietās un bērniem, kas dzīvo attālos reģionos vai vidē, kur viņiem ir liegta brīvība vai kur interneta pieejamība nav plaši izplatīta; uzsver digitālās apmācības potenciālu, kas izglītības iestādēm ļauj ātri un plaši sasniegt visus bērnus, vienlaikus veicinot partnerības un sadarbību ar plašu pilsoniskās sabiedrības, kā arī publiskā un privātā sektora dalībnieku loku; tomēr uzstāj, ka ar ieguldījumiem digitālajā izglītībā ir jācenšas samazināt digitālo plaisu un šiem ieguldījumiem jābūt pielāgotiem kontekstam, jāatbilst bērna interesēm un tie nedrīkst kaitēt pamatizglītības infrastruktūras un personāla atbalstam, kā arī mācībām klātienē; tomēr atgādina, ka piekļuve digitālajām tehnoloģijām pandēmijas laikā joprojām nav bijusi taisnīga vai plaši izplatīta; uzskata, ka šajā nozarē ir vajadzīgi lieli ieguldījumi gan apmācības, gan finansējuma ziņā; prasa ES un tās dalībvalstīm turpināt nodrošināt skolotājiem, vecākiem un studentiem pieejamus izglītības resursus un brīvu piekļuvi digitālajiem rīkiem; šajā sakarībā uzsver, ka visiem digitālajiem rīkiem ir jāgarantē bērnu privātums un personas datu aizsardzība, kā arī dzimumresponsīva satura un bērnu dzīves atšķirīgās realitātes ievērošana;

18.

aicina Komisiju un EĀDD saglabāt stabilu finansējumu izglītībai, izmantojot visus pieejamos ES finanšu instrumentus, saskaņā ar instrumentā “Globālā Eiropa” noteikto 10 % kritēriju izglītībai un padarīt pieejamu lielāku finansējumu, lai palielinātu noturību pret pašreizējām un turpmākām krīzēm;

19.

aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis atbalstīt trešo valstu iestādes, lai nodrošinātu bērniem pienācīgu aprūpi, tostarp izstrādājot ārkārtas rīcības plānu to bērnu aprūpei, kuri kļuvuši par bāreņiem vai kuri palikuši bez pienācīgas aprūpes tādēļ, ka viņu pieaugušajiem aprūpētājiem smagas saslimšanas ar Covid-19 dēļ ir nepieciešama hospitalizācija;

20.

aicina Komisiju saskaņā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI) — “Eiropa pasaulē” izveidot saikni starp iespējamām ieguldījumu riska mazināšanas darbībām un finansiālo atbalstu izglītības un profesionālās apmācības pieejamībai, jo īpaši, lai izveidotu atbilstošu infrastruktūru un apmācību skolotājiem;

21.

aicina Komisiju un EĀDD atbalstīt trešo valstu valdības spēcīgāku dzimumresponsīvu un iekļaujošu izglītības sistēmu izstrādē un turpmākā pilnveidē, vienlaikus izskaužot visu veidu dzimumbalstītu vardarbību pret sievietēm un meitenēm; atgādina, ka ANO ir noteikusi izglītības pieejamību sievietēm par vienu no pamattiesībām; uzskata, ka meiteņu izglītības palielināšanai un atbalstam, kas tiek sniegts sieviešu līdzdalībai izglītībā un karjerā zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomās vajadzētu būt prioritāram ES un starptautiskās attīstības kopienas politikas mērķim; šajā sakarībā uzstāj, ka meitenēm ir jābūt iespējai pabeigt izglītību un piekļūt vecumam atbilstošai informācijai un pakalpojumiem bez diskriminācijas un dzimumu aizspriedumiem un ar vienlīdzīgām iespējām īstenot savu potenciālu; uzsver to, ka ir steidzami jānovērš ar dzimumu saistīti šķēršļi izglītībai, piemēram, tiesību akti, politika un kaitīgas sociālās un kultūras normas, kas liedz meitenēm turpināt izglītību grūtniecības, laulību vai bērna piedzimšanas gadījumā; mudina ar izglītības palīdzību cīnīties pret dzimumu stereotipiem un kaitīgām sociālajām un kultūras normām un novērst vardarbību, izmantojot dzimumsensitīvas izglītības programmas;

22.

nosoda to, ka miljoniem meiteņu visā pasaulē nav pieejama izglītība un šī iemesla dēļ viņas ir pakļautas atkarībai un lielākam vardarbības un ekspluatācijas riskam, jo īpaši gadījumos, kad pie varas esošās iestādes sistemātiski liedz sievietēm un meitenēm piekļuvi izglītībai, darbam un sabiedriskajai dzīvei; izturas noraidoši pret jebkādas tādas prakses ļaunprātīgu izmantošanu vai instrumentalizāciju, kas rada diskrimināciju attiecībā uz izglītības pieejamību un liek slēgt skolas; prasa izbeigt šādu praksi un mudina atkal atvērt visas skolas meitenēm un sievietēm;

23.

aicina Komisiju un EĀDD saglabāt un vēl vairāk stiprināt pēdējo 20 gadu sasniegumus meiteņu un sieviešu izglītībā Afganistānā; mudina piešķirt nepieciešamos līdzekļus no ES humānās palīdzības paketes Afganistānai, lai starptautiskās un vietējās organizācijas varētu veicināt meiteņu un sieviešu izglītības iestāžu atkārtotu atvēršanu un kā pagaidu pasākumu izstrādāt tālmācības programmas; aicina līdzīgu uzmanību pievērst Afganistānas bērnu un jauniešu izglītībai valstīs, kas uzņem bēgļus no Afganistānas;

24.

uzsver, ka tiesības uz izglītību un informāciju par seksuālo un reproduktīvo veselību, ģimenes plānošanu, mūsdienīgām kontracepcijas metodēm, drošiem un likumīgiem abortiem un mātes, pirmsdzemdību un pēcdzemdību veselības aprūpi ir jāgarantē visiem cilvēkiem;

25.

aicina Komisiju, EĀDD un ES dalībvalstis, kā arī trešo valstu valdības izstrādāt īpašas programmas, lai pārvaldītu un mazinātu Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz bērniem, skolotājiem un viņu kopienām garīgās veselības un psihosociālo aspektu jomā, kā arī izstrādāt īpašas bērniem, vecākiem un skolotājiem paredzētas preventīvas kampaņas par riskiem, ko rada interneta izmantošana, piemēram, uzmākšanos, cilvēktirdzniecību, seksuālo vardarbību un iebiedēšanu tiešsaistē, kā arī veicināt īpašus plānus, lai palīdzētu bērniem, kas cietuši no šādām darbībām, un viņu vecākiem;

26.

uzsver, ka ir vajadzīgas vecumam atbilstošas, uz pierādījumiem balstītas, visaptverošas dzimumizglītības programmas, lai mazinātu meiteņu un jaunu sieviešu neaizsargātību pret agrīnām dzemdībām un neplānotu grūtniecību, bērnu laulībām, prostitūciju, inficēšanos ar HIV un dzimumbalstītu vardarbību;

27.

norāda, ka skolēnu īpatsvars attiecībā pret apmācītiem skolotājiem Subsahāras reģionā joprojām ir augsts, neraugoties uz ES dažādajiem centieniem un tās sniegto palīdzību; uzsver, ka vidējais rādītājs reģionā ir 58 skolēni uz apmācītu skolotāju pamatskolas līmenī un 43 skolēni uz apmācītu skolotāju vidusskolas līmenī; norāda, ka daudzām jaunattīstības valstīm neizdodas efektīvi izmantot resursus un ka ļoti bieži lielāki izdevumi izglītībai nenozīmē lielāku mācīšanos un cilvēkkapitāla uzlabošanu; uzsver skolotāju lomu visos līmeņos mācību veicināšanā, tehnoloģiju nozīmi mācību procesā un skolu un izglītības sistēmu efektīvu pārvaldību šajās valstīs; atgādina, ka saskaņā ar UNESCO sniegto informāciju ir jāpieņem darbā vismaz 15 miljoni skolotāju, lai sasniegtu ar izglītību saistītos mērķus Subsahāras Āfrikā līdz 2030. gadam saskaņā ar 4. IAM;

28.

aicina Komisiju, EĀDD un ES dalībvalstis atbalstīt partnervalstu iestādes, lai risinātu izglītības sistēmu problēmas, kas saistītas ar spēju izturēt turpmākās krīzes, nolūkā padarīt sistēmas noturīgākas un iekļaujošākas, īstenot izglītības atveseļošanas programmas, aizsargāt izglītības budžetus, veikt mērķtiecīgus ieguldījumus kvalitatīvā, cenas ziņā pieejamā un iekļaujošā izglītībā, tostarp izglītības tehnoloģijās, skolotāju apmācībā un citos resursos, lai nodrošinātu, ka bērni un jaunieši pilnībā izmanto savu potenciālu, ir sagatavoti dzīvei un nezaudē iespējas vēlāk iekļauties darba tirgū, vienlaikus ievērojot katra bērna izglītības vajadzības un tiesības; uzsver, ka tālmācības programmās, kas paredzētas turpmāku krīžu pārvarēšanai, ir jāietver dažādi mācību materiāli, tostarp drukāti materiāli, lai šīs programmas būtu pieejamas visnelabvēlīgākajā situācijā esošiem un atstumtiem bērniem;

29.

atzinīgi vērtē UNESCO Parīzes deklarāciju “Global Call for Investing in the Futures of Education” (“Globāls aicinājums investēt izglītības nākotnē”); mudina valstis visā pasaulē uzskatīt izglītību par ieguldījumu, nevis par izdevumiem; uzskata, ka atbilstīgs un efektīvs finansiāls atbalsts izglītībā ir priekšnoteikums, lai izskaustu nabadzību un uzlabotu labklājību, jo īpaši laikā, kad publiskie resursi kļūst arvien ierobežotāki konkurējošu vajadzību dēļ smagi skartajās nozarēs, piemēram, veselības aprūpē un izglītībā; mudina Komisiju un dalībvalstis savās starptautiskajās attīstības un palīdzības stratēģijās būtiski palielināt izglītības finansējumu;

30.

uzsver, ka jaunieši ir visvērtīgākais resurss jaunattīstības valstu ekonomiskās attīstības veicināšanai;

31.

atgādina, ka pasaules sabiedrība ir apņēmusies līdz 2030. gadam uzlabot izglītības kvalitāti (4. IAM);

32.

aicina palielināt starptautisko izglītības apmaiņu starp jauniešiem Āfrikā un ES, izmantojot tādas programmas kā “Erasmus” un “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, kuru mērķis ir palīdzēt jaunajiem uzņēmējiem apgūt uzņēmējdarbības vadīšanai vajadzīgās prasmes;

33.

aicina dalībvalstis ņemt vērā to, ka Covid-19 veselības krīze ir saasinājusi Sīrijas nometnēs aizturēto personu situāciju, un nekavējoties repatriēt visus šajās nometnēs turētos Eiropas bērnus, nodrošinot, ka galvenais apsvērums ir bērna intereses;

34.

uzsver, ka ir svarīgi atveseļošanas plānos iekļaut profesionālo apmācību un otrās iespējas programmas, lai palīdzētu bērniem un jauniešiem iekļūt darba tirgū; aicina Komisiju, EĀDD, dalībvalstis un trešās valstis piedāvāt jauniešiem vēlamās nākotnes perspektīvas;

35.

uzsver, ka ir svarīgi papildināt ieguldījumus apmācībā un izglītībā ar atbalstu darbvietu radīšanai, lai nodrošinātu labākas nākotnes perspektīvas nākamajai jauniešu paaudzei Āfrikā un citos jaunattīstības reģionos; norāda, ka publiskā un privātā sektora partnerība ir īpaši svarīga, lai sasniegtu 8. IAM par piekļuvi pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai; uzsver, cik svarīga ir vidējā, tehniskā un profesionālā izglītība, kurai ir ļoti būtiska nozīme jauniešu nodarbināmībā un ilgtspējīgā attīstībā; turklāt norāda, ka Āfrikas jauniešu skaita pieauguma dēļ pirmkārt un galvenokārt ir nepieciešams atbalsts kvalitatīvai izglītībai un profesionālo prasmju apguvei, lai palielinātu mobilitāti un piekļuvi tirgiem un tiesībām;

36.

aicina Eiropas Savienību sadarbībā ar privāto sektoru veicināt ieguldījumus profesionālajā apmācībā un mūžizglītībā un stiprināt izglītības struktūras, lai izmantotu cilvēkkapitālu;

37.

uzsver skolotāju profesionālās kvalifikācijas celšanas un viņiem piešķirtā finansiālā atbalsta palielināšanas nozīmi un to, ka ir svarīgi dot viņiem iespējas risināt problēmu, kas saistīta ar mācībās gūto zināšanu zaudējumu skolēnu vidū, lai viņi varētu reaģēt uz bērnu personīgajiem sociālajiem apstākļiem, ģimenes stāvokli un garīgās veselības aspektiem un iekļaut savā mācību darbā digitālās tehnoloģijas; uzsver, ka ir steidzami jāizmanto iespēja un jānovirza līdzekļi, kas paredzēti atveseļošanai pēc Covid-19 pandēmijas, un paātrinātie inovatīvie pasākumi, lai pandēmijas laikā nodrošinātu tālmācību, pārveidotu izglītību un veidotu vairāk uz nākotni vērstas, iekļaujošākas, elastīgākas un noturīgākas sistēmas; uzskata, ka ar šīm jaunajām pieejām ir jāpievēršas zināšanu zudumam, jānovērš priekšlaicīga mācību pārtraukšana un jānodrošina skolēnu, skolotāju un darbinieku sociālā un emocionālā labklājība;

38.

uzsver neformālās un ikdienējās izglītības, pilsoniskās izglītības un brīvprātīgā darba nozīmi; aicina Komisiju atbalstīt trešās valstis vispārīgo prasmju atzīšanas uzlabošanā; uzstāj, ka jāveicina paaudžu solidaritātes un mentorēšanas prakse, lai mazinātu nevienlīdzību, atstumtību vai priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu;

39.

aicina valstīs un reģionos, kā arī to starpā paātrināt vispārēju zināšanu apmaiņu un mobilitāti visos izglītības līmeņos, vienlaikus atzīstot globālo attiecību sarežģīto un pretrunīgo vēsturi un uzsverot, cik svarīgi ir ar izglītības palīdzību popularizēt mantojumu, kultūras identitāti, vēsturi, mākslu un globālo pilsoniskumu; norāda uz iespējām, ko šajā nolūkā sniedz tiešsaistes apmaiņas un ceļošanas apvienošana;

40.

uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt un stiprināt izpratnes veicināšanas pasākumus saistībā ar klimata pārmaiņām, vides aizsardzību un to ietekmi uz bērniem un nākamajām paaudzēm; aicina noteikt vides izglītību par vienu no skolu mācību programmu pamatelementiem;

41.

uzsver fiziskās audzināšanas svarīgo nozīmi skolās, jo fiziskajām aktivitātēm un veselīgam dzīvesveidam ir būtiska loma izglītojamo veselības uzlabošanā; tādēļ aicina Komisiju un EĀDD atbalstīt valstu iestādes, lai nodrošinātu pietiekamas un drošas sporta iespējas skolās un kvalificētu sporta skolotāju apmācību;

42.

vērš uzmanību uz to, ka ir jāizmanto sinerģija starp kultūru un izglītību, lai veidotu ilgtspējīgas, iekļaujošas un noturīgas sabiedrības; šajā sakarībā aicina Komisiju un EĀDD atbalstīt valstu iestādes mākslas un kultūras integrēšanā skolu mācību un ārpusskolas programmās, lai papildinātu izglītojamo izglītības un mācīšanās pieredzi trešās valstīs;

43.

uzskata, ka valstu valdībām un to kompetentajām valsts, reģionālajām vai vietējām iestādēm bērniem draudzīgā veidā ir jāsazinās ar viņiem, lai izskaidrotu pasākumus, kas veikti Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkā, un tādējādi palielinātu informētību par Covid-19 ietekmi, riskiem un draudiem un informētu bērnus par viņu tiesībām;

44.

uzsver, ka jo īpaši klātienes mācību vidē ir svarīgi apgūt prasmes, kas nodrošinās bērnu attīstības iespējas visa mūža garumā, piemēram, attiecībā uz personiskām attiecībām, mācīšanās prasmēm, empātiju un sadarbību; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt bērniem iespēju iesaistīties spēlēs un izklaides pasākumos, kas ir būtisks viņu attīstības elements, kā atzīts ANO Konvencijas par bērna tiesībām 31. pantā; aicina veikt pasākumus, lai veicinātu brīvā laika pavadīšanas un kultūras pasākumu pieejamības iespējas bērniem gan kā tiesības pašas par sevi, gan kā līdzekli viņu garīgās veselības un vispārējās labklājības stiprināšanai;

45.

atkārtoti aicina visas ANO dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, ratificēt ANO Konvenciju par bērna tiesībām, un vienlaikus uzsver, cik svarīgi ir padarīt šo galveno cilvēktiesību instrumentu efektīvu visā pasaulē;

46.

uzsver to, ka ir pienācīgi jāizvērtē, jāveic turpmāki pasākumi un jāuzrauga krīzes laikā īstenoto iniciatīvu ietekme, lai apzinātu trūkumus un nepilnības un noteiktu, kā tās var kompensēt;

47.

pauž apņēmību noteikt izglītību par vienu no galvenajiem diskusiju tematiem parlamentu delegāciju darbā, jo īpaši apvienotajās parlamentārajās asamblejās, piemēram, ĀKK un ES Apvienotajā parlamentārajā asamblejā;

48.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Jo īpaši vispārējo komentāru Nr. 5 par vispārējiem Konvencijas par bērna tiesībām īstenošanas pasākumiem, Nr. 6 par izturēšanos pret nepavadītiem un nošķirtiem bērniem ārpus viņu izcelsmes valsts, Nr. 10 par bērna tiesībām juvenālajā justīcijā, Nr. 12 par bērna tiesībām tikt uzklausītam, Nr. 13 par bērna tiesībām uz brīvību no jebkādas vardarbības, Nr. 14 par bērna tiesībām uz to, lai primāri tiktu ņemtas vērā viņa intereses, Nr. 15 par bērna tiesībām uz augstāko iespējamo veselības aizsardzības līmeni un Nr. 16 par valsts pienākumiem attiecībā uz uzņēmējdarbības nozares ietekmi uz bērna tiesībām.

(2) OV C 232, 16.6.2021., 2. lpp.

(3) OV C 474, 24.11.2021., 130. lpp.

(4) UNICEF Pētniecības birojs, “COVID-19: Missing More Than a Classroom – The impact of school closures on children’s nutrition” (“Covid-19: situācija, kad pietrūkst daudz vairāk nekā tikai izglītība — skolu slēgšanas ietekme uz bērnu uzturu”), 2021. gada janvāris.

(5) UNESCO, faktu lapa Nr. 46, “More Than One-Half of Children and Adolescents Are Not Learning Worldwide” (“Vairāk nekā puse bērnu un jauniešu visā pasaulē neiegūst izglītību”), 2017. gada septembris.

(6) ANO 2021. gada ziņojums par ilgtspējīgas attīstības mērķiem, 2021. gada 15. jūlijs.

(7) UNESCO, “How many students are at risk of not returning to school?” (“Cik skolēnus apdraud risks neatgriezties skolā?”), 2020. gada 30. jūlijs.

(8) Eiropola 2020. gada 19. jūnija paziņojums presei “Exploiting Isolation: Sexual Predators Increasingly Targeting Children during COVID Pandemic” (“Izolācijas izmantošana: Covid-19 pandēmijas laikā pieaug seksuālā vardarbība pret bērniem”).