P9_TA(2022)0125

Represiju pieaugums Krievijā, cita starpā arī Alekseja Navaļnija lieta

Eiropas Parlamenta 2022. gada 7. aprīļa rezolūcija par represiju pieaugumu Krievijā, cita starpā arī Alekseja Navaļnija lietu (2022/2622(RSP))

(2022/C 434/12)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju,

—	ņemot vērā ANO Statūtus, Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un ANO Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem,

—	ņemot vērā Krievijas Federācijas konstitūciju,

—	ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Žuzepa Borela 2022. gada 28. marta paziņojumu par Krievijas neatkarīgo laikrakstu “Novaja Gazeta”,

—	ņemot vērā ES vārdā sniegto Augstā pārstāvja 2022. gada 22. marta deklarāciju par tiesas nolēmumu politiski motivēto Alekseja Navaļnija ieslodzījumu pagarināt vēl par deviņiem gadiem,

—	ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres 2022. gada 24. marta paziņojumu, kurā augsti vērtēts žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju, tostarp Krievijas Federācijas un Baltkrievijas žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju, drosmīgais darbs,

—	ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāvja mediju brīvības jautājumos 2022. gada 3. marta paziņojumu par nopietniem vārda brīvības un mediju brīvības pārkāpumiem Krievijā, kuri izdarīti sakarā ar Krievijas militāro uzbrukumu Ukrainai,

—	ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres paziņojumus par notikumu attīstību Krievijā un Ukrainā,

—	ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

tā kā Krievijas Federācija ir atkārtoti pārkāpusi starptautiskās tiesības un savas starptautiskās saistības un ir sākusi nelikumīgu, neprovocētu un nepamatotu agresijas karu pret Ukrainu un masveidā nogalinājusi tās pilsoņus; tā kā leģislatīvie ierobežojumi, mediju aizliegumi, kriminālatbildības noteikšana par neatkarīgu žurnālistisko darbību un viedokļu brīvību, kā arī citas politiskās vajāšanas formas pēdējos mēnešos ir sasniegušas totalitārisma mērogu, kā rezultātā neatkarīga un plurālistiska pilsoniskā telpa Krievijā ir iznīcināta;

tā kā Krievijas režīms ir vēl nepieredzētā veidā pastiprinājis represijas pret miermīlīgiem protestētājiem, neatkarīgiem žurnālistiem un blogu autoriem, cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, cenšoties apklusināt jebkādu kritiku un iebildumus pret Krievijas nelikumīgo, neprovocēto un nepamatoto militāro agresiju pret Ukrainu; tā kā tūkstošiem cilvēku ir aizbēguši no Krievijas, jo ir krasi palielinājies patvaļīgas apcietināšanas un kriminālvajāšanas risks; tā kā šī apspiešana ir postoši ietekmējusi minoritāšu, LGBTQI+, sieviešu un visu to cilvēku dzīvi un brīvības, kurus valdība un sabiedrība ir pasludinājusi par tādiem, kas neatbilst uzvedības vai tiesību aktu normām un ekspektācijām, vai kuri kritizē Krievijas režīmu un iestāžu rīcībpolitiku;

tā kā cilvēka pamattiesības, tostarp biedrošanās brīvība un vārda brīvība, ir nostiprinātas Krievijas Federācijas konstitūcijā, kā arī daudzos starptautiskos tiesību instrumentos, kurus Krievija ir apņēmusies ievērot; tā kā Krievijas iestādes ir atbildīgas par gadiem ilgām sistemātiskām propagandas kampaņām pret Ukrainu, Eiropu un liberālajām demokrātiskajām vērtībām un ir iznīcinājusi jebkādas dzīvīgas, politiski aktīvas un neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības paliekas;

tā kā kopš 2022. gada 24. februāra Krievijas iestādes visā valstī ir patvaļīgi apcietinājušas vairāk nekā 15 400 miermīlīgu pretkara protestētāju un pret daļu no viņiem izturējušās ārkārtīgi slikti, kā arī izdarījušas citus cilvēktiesību pārkāpumus; tā kā kopš tā laika jau ir ierosinātas vairāk nekā 60 krimināllietas;

tā kā Krievijas iestādes daudzus pēdējos gados ieviestus likumus, piemēram, likumu par “ārvalstu aģentiem” un tā variācijas, noteikumus un tiesas spriedumus par tā sauktajām “ekstrēmistu organizācijām”, kā arī neskaitāmus par mediju uzraudzību atbildīgā regulatora (Roskomnadzor) dekrētus, ir izmantojušas, lai koncentrēti apspiestu neatkarīgu pilsonisko sabiedrību un medijus, kas darbojas Krievijā, īpaši vēršoties pret nevalstiskajām organizācijām (NVO), cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem, juristiem, kā arī sieviešu tiesību, LGBTQI+ un vides aktīvistiem un etnisko un kultūras minoritāšu aktīvistiem; tā kā visu šo tiesību aktu, noteikumu, kā arī tiesiskā un administratīvā sloga piemērošana liek pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem atteikties no ārvalstu finansējuma, nodarboties ar pašcenzūru un mazināt gan savu publisko pamanāmību, gan darbību, baidoties no valsts represijām;

tā kā 2022. gada 4. martā Krievijas parlaments grozīja Kriminālkodeksu, paredzot cietumsodu līdz 15 gadiem par it kā nepatiesas informācijas izplatīšanu par karu Ukrainā; tā kā 2022. gada 22. martā likums tika paplašināts, lai noteiktu kriminālatbildību “viltus ziņu” izplatīšanu par jebkādām Krievijas oficiālo struktūru darbībām ārvalstīs; tā kā 2022. gada 4. martā Krievijas Valsts dome aizliedza demonstrācijas pret karu Ukrainā; tā kā Krievija ar juridiskajām reformām ir noteikusi administratīvo atbildību un kriminālatbildību Krievijas valstspiederīgajiem un juridiskām personām, kas pieprasa starptautiskas sankcijas pret Krievijas valsti, tās valstspiederīgajiem vai jebkādām Krievijas juridiskajām personām;

tā kā Krievijas iestādes ir piespiedušas vairākus neatkarīgus medijus pārtraukt, izbeigt vai pārcelt uz ārvalstīm savu darbību un vienlaikus bloķējušas piekļuvi citiem medijiem, aizvien palielinoties interneta cenzūrai, kontrolei un izolācijai, un tādējādi Krievijas iedzīvotājiem tiek liegta objektīva informācija par Krievijas karu pret Ukrainu un kara noziegumiem, kas tur izdarīti Krievijas Federācijas vārdā; tā kā šo mediju vidū īpaši jāmin radiostacija “Eho Moskvi”, televīzijas kanāls “Dožģ” un laikraksts “Novaja Gazeta”; tā kā iestādes Krievijā ir bloķējušas ārvalstu sociālos medijus un melnajā sarakstā iekļāvušas “Facebook”, “Instagram” un “WhatsApp” mātesuzņēmumu “Meta”, pasludinot to par ekstrēmistisku;

tā kā kopš brīža, kad Krievija sāka karu Ukrainā. Krieviju ir pametuši simtiem žurnālistu, cilvēktiesību aizstāvju, aktīvistu un citu cilvēku, jo krasi palielinājies patvaļīgas apcietināšanas un kriminālvajāšanas risks, tostarp pēc tam, kad prezidents Putins tos, kuri ir pret karu, nosauca par valsts nodevējiem un piekto kolonnu;

tā kā 2022. gada 16. martā Eiropas Padomes Ministru komiteja nolēma ar tūlītēju spēku atsaukt Krievijas Federācijas dalību Eiropas Padomē; tā kā Krievijas Federācija 2022. gada 15. martā nolēma izstāties no Eiropas Padomes, liedzot Krievijas pilsoņiem aizsardzību, kas paredzēta Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, un piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā;

tā kā Aleksejs Navaļnijs, Krievijas jurists, opozīcijas politiķis, pretkorupcijas aktīvists un 2021. gada Saharova balvas laureāts, 2021. gada janvārī tika apcietināts un kopš 2021. gada februāra ir cietumā, kur viņš izcieš patvaļīgu, politiski motivētu sodu un vairākkārt ir ticis pakļauts spīdzināšanai un necilvēcīgai attieksmei; tā kā ES ir stingri nosodījusi Alekseja Navaļnija saindēšanu un politiski motivēto ieslodzīšanu, piemērojusi mērķorientētas sankcijas un joprojām pieprasa veikt neatkarīgu izmeklēšanu par viņa saindēšanu;

tā kā 2022. gada 22. martā Maskavas Ļefortovas rajona tiesa pēc ārkārtas sēdes, kas notika ieslodzījuma nometnē un tādējādi ārpus normālajām tiesas telpām, Aleksejam Navaļnijam piesprieda deviņu gadu cietumsodu augstākā drošības līmeņa cietumā un administratīvo naudas sodu 1,2 miljonu RUB (aptuveni 12 838 EUR) apmērā; tā kā šis spriedums nepārprotami ir pretrunā starptautiskajām tiesībām un Krievijas konstitūcijai un ir tikpat nelikumīgs, patvaļīgs un politiski motivēts kā iepriekšējais;

tā kā daudzi aktīvisti ir saskārušies ar draudiem, tikuši apcietināti un pakļauti kriminālvajāšanai par atbalstu Aleksejam Navaļnijam vai darbošanos kopā ar viņu, vai par viņa ideju, piemēram, viedās balsošanas stratēģijas, atbalstīšanu; tā kā viņi tikuši apsūdzēti un kriminālvajāti par šādu atbalstu, pamatojoties uz jauno likumu vai administratīvo lēmumu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku viņu paziņojumiem sociālajos medijos, un daudzi no viņiem ir pametuši Krieviju pēc tam, kad viņiem tika izvirzītas kriminālapsūdzības; tā kā Alekseja Navaļnija Korupcijas apkarošanas fonds ir pasludināts par ekstrēmistisku,

nosoda Krievijas režīma iekšējās represijas, kas ir pasliktinājušās pēc tam, kad sākās Krievijas agresijas karš pret Ukrainu; prasa Krievijas iestādēm izbeigt vajāšanu, iebiedēšanu un uzbrukumus, kas vērsti pret Krievijas pretkara protestētājiem, neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, NVO, cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem, juristiem, kā arī sieviešu tiesību, LGBTQI+ un vides aktīvistiem; pauž solidaritāti ar Krievijas demokrātiskajiem spēkiem, kas ir apņēmušies veidot atvērtu un brīvu sabiedrību, un uzsver savu atbalstu visiem cilvēkiem un organizācijām, pret ko vērsti uzbrukumi un represijas;

nosoda Krievijas valdības un tās propagandistu neototalitāristisko, imperiālistisko ideoloģiju; uzsver, ka uzbrukumi demokrātijai un citu nāciju tiesību neievērošana ir pavēruši Krievijas ceļu uz despotismu, starptautisku agresiju un kara noziegumiem; uzsver, ka nedemokrātiska Krievija ir pastāvīgs drauds Eiropas drošībai un stabilitātei;

pauž nožēlu par Krievijas tiesību aktiem, tostarp likumu par “ārvalstu aģentiem”, izmaiņām Kriminālkodeksā, kas tika ieviestas 2022. gada 4. un 22. martā, un Plašsaziņas līdzekļu likumu, ko izmanto, lai tiesās vajātu cilvēkus ar atšķirīgiem viedokļiem gan pašā valstī, gan ārvalstīs un apdraudētu neatkarīgos medijus; uzsver, ka šāda virzība ir klaji pretrunā saistībām, ko Krievija brīvprātīgi uzņēmusies saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un iekļāvusi savā konstitūcijā;

nosoda Krievijas iestāžu īstenoto pastāvīgo un pieaugošo cenzūru, tostarp interneta cenzūru, un mudina tās kontroli un cenzūru nekavējoties izbeigt;

nosoda to, ka Krievijas iestādes vajā Krievijas kareivju mātes un viņu izveidotās organizācijas, liedzot vecākiem informāciju par viņu bērnu atrašanās vietu un atsakoties sadarboties ar Ukrainas iestādēm karā nogalināto Krievijas kareivju mirstīgo atlieku nodošanā piederīgajiem;

Nosoda Krievas Pareizticīgās baznīcas vadītāja Maskavas patriarha Kiriila lomu par to, ka viņš sniedz Krievijas agresijai pret Ukrainu teoloģisku segumu; atzinīgi vērtē to 300 Krievijas Pareizticīgās baznīcas mācītāju drosmi, kas parakstīja vēstuli, kurā nosoda agresiju, sēro par Ukrainas iedzīvotāju ciešanām un prasa “izbeigt karu”;

stingri nosoda Saharova balvas laureāta Alekseja Navaļnija ieslodzīšanu un vēlreiz aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot gan viņu, gan arī simtiem citus Krievijas pilsoņus, kas nepamatoti aizturēti vien tāpēc, ka uzdrīkstējušies demonstrēt par labu demokrātijai un mieram vai viņu tiesību uzlabošanai, ieskaitot tiesības uz vārda brīvību un miermīlīgu pulcēšanos; aicina Krievijas iestādes uzlabot apstākļus cietumos un aizturējuma vietās, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem standartiem; uzskata, ka Alekseja Navaļnija humanitārā, veselības un drošības situācija ir viena no ES prioritātēm; aicina Krievijas iestādes veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai pilnībā nodrošinātu viņa tiesības nelikumīgā apcietinājuma laikā; nosoda to, ka Alekseja Navaļnija tiesas procesā netika ievērotas viņa tiesības uz taisnīgu tiesu, un vēlreiz aicina nekavējoties veikt pārredzamu izmeklēšanu par Alekseja Navaļnija saindēšanu;

uzskata, ka represijas pret Alekseju Navaļniju, viņa atbalstītājiem, plašsaziņas līdzekļiem un pilsonisko sabiedrību ir ieplānota kā daļa no Krievijas noziedzīgā agresijas kara, un atkārtoti norāda, ka politiskais plurālisms un brīvi plašsaziņas līdzekļi ir labākais aizsardzības līdzeklis un šķērslis starptautiskai agresijai, ko īsteno nedemokrātiska valdība; uzskata, ka mūsu centieni atbalstīt Krievijas pilsoņu tiesības brīvi paust uzskatus un plašsaziņas līdzekļu brīvību ir neatņemama daļa no mūsu centieniem vērsties pret karu un agresiju Ukrainā;

stingri nosoda Krievijas tiesu lēmumus, ar kuriem tika slēgts Starptautiskais memoriāls un Cilvēktiesību centrs “Memoriāls”, kas abi kopā ir viena no Krievijas vecākajām un nozīmīgākajām cilvēktiesību organizācijām, kam turklāt piešķirta Saharova balva; nosoda Roskomnadzor regulāri izteiktos brīdinājumus Novaya Gazeta, kuri saistīti ar cenzūru un apgalvojumiem par “ārvalstu aģentu” likuma pārkāpumiem, kā rezultātā laikraksts paziņojis par darbības pārtraukšanu līdz kara beigām Ukrainā; vienlīdz lielu nožēlu pauž par Krievijas ģenerālprokurora prasību Roskomnadzor ierobežot piekļuvi Ekho Moskvy un Dozhd, jo šie mediji vēsta par Ukrainas karu; atzinīgi vērtē šo mediju, kā arī daudzu citu kopš agresijas Ukrainā slēgto neatkarīgo organizāciju un ziņu kanālu lomu patiesības atklāšanā un faktu sniegšanā par padomju režīma un Krievijas valdības noziegumiem, kā arī uzteic šo mediju apņemšanos aizstāvēt cilvēktiesības; prasa pārtraukt sistemātiskās represijas pret žurnālistikas iestādēm un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem, kas ir brīvības un demokrātijas pamatpīlāri;

10.

aicina ANO Cilvēktiesību padomi nekavējoties un rūpīgi izmeklēt Krievijas režīma darbības, ar kurām pārkāptas tiesības uz informāciju un vārda brīvību;

11.

ir ļoti nobažījies, ka represijas pret Krievijas pilsonisko sabiedrību, cilvēktiesību aizstāvjiem, sieviešu tiesību aktīvistiem, seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību aktīvistiem un LGBTQI+ kopienām vēl vairāk saasina jau tā neaizsargāto un uzbrukumiem pakļauto grupu stāvokli valstī;

12.

atkārtoti norāda, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju un plašsaziņas līdzekļu brīva un neatkarīga darbība ir demokrātiskas sabiedrības stūrakmens; tādēļ aicina Krieviju izveidot skaidru tiesisko regulējumu, kā arī drošu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, protestētājiem, plašsaziņas līdzekļiem un politiskajiem rīcībspēkiem saskaņā ar Krievijas konstitūciju un starptautiskajām saistībām un starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, kas attiecīgajiem rīcībspēkiem ļautu bez iejaukšanās darīt savu likumīgo un vajadzīgo darbu; uzsver, ka jāgarantē efektīva tiesiskā aizsardzība protestētājiem, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un žurnālistiem, kuru pamattiesības tiek pārkāptas;

13.

aicina Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un dalībvalstis cieši uzraudzīt cilvēktiesību situāciju Krievijā, sniegt ārkārtas palīdzību un palielināt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, neatkarīgām NVO, cilvēktiesību aizstāvjiem un neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas joprojām aktīvi darbojas Krievijā, tostarp aicina sniegt ilgtspējīgu un elastīgu finansiālo palīdzību; aicina ES delegāciju un dalībvalstu pārstāvniecības Krievijā publiski paust solidaritāti ar vajātajām struktūrām;

14.

mudina Komisiju un dalībvalstis stiprināt to aktīvistu, neatkarīgo žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju, pret kuriem vērstas Krievijas iestāžu represijas, tiesību un fiziskās integritātes aizsardzību un izsniegt ārkārtas vīzas, lai viņi spētu pamest valsti un rast pagaidu patvērumu ES, kā arī aicina vajadzības gadījumā nodrošināt iespēju, lai darbu no ES teritorijas nekavējoties varētu turpināt Krievijas NVO un plašsaziņas līdzekļi, pret kuriem vērš draudus vai kuri jau aizliegti;

15.

aicina PV/AP un Padomi efektīvi izmantot ES globālo cilvēktiesību sankciju mehānismu un noteikt ierobežojošus pasākumus pret visām Krievijas amatpersonām, kas iesaistītas represijās pret neatkarīgiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, plašsaziņas līdzekļiem un miermīlīgiem protestētājiem, kā arī nesenajā lietā pret Alekseju Navaļniju;

16.

aicina Komisiju un dalībvalstis novērst un apkarot dezinformācijas, tostarp propagandas, izplatīšanu un stiprināt neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus; tādēļ atzinīgi vērtē speciālu platformu un ziņu kanālu izveidi, kas vēsta krievu un ukraiņu valodā; prasa uzlabot ES stratēģisko komunikāciju un apzināt veidus, kā efektīvi cīnīties pret Krievijas kara propagandu no tādiem kanāliem kā Rossija, Krievijas pirmais kanāls un NTV, kuri izplata agresijas karu atbalstošu saturu un maldina cilvēkus; aicina dalībvalstis, Komisiju un EĀDD dezinformācijas apkarošanas nolūkā stiprināt alternatīvas un atmaskojošas informācijas izvietošanu tiešsaistē krievu valodā, arī turpmāk nodrošināt ES publisko paziņojumu tulkošanu krievu valodā un vērsties pie krieviski runājošām auditorijām un platformām;

17.

aicina Komisiju un dalībvalstis uzņemt aizliegtu plašsaziņas līdzekļu komandas ES un izveidot kopīgu platformu trimdas plašsaziņas līdzekļiem, kā arī atbalstīt tehnoloģijas, kas cilvēkiem ļauj izmantot internetu, lai īstenotu savas pamattiesības, jo īpaši informācijas un vārda brīvību, un atbalstīt demokrātijas un tiesiskuma īstenošanu, ieviešot tehnoloģiskus līdzekļus, ar ko apiet komunikācijas uzraudzību un tīmekļa vietņu un lietojumprogrammu bloķēšanu Krievijā, tostarp aicina izmantot tādus līdzekļus kā tehnoloģiski mazprasīgi risinājumi mikroviļņos, virtuālā privātā tīkla (VPN) Krievijas platforma, anonimizācijas tīkli un satelīttelevīzija;

18.

aicina ES delegāciju un valstu diplomātiskās pārstāvniecības Krievijā cieši uzraudzīt situāciju uz vietas un to, kā notiek tiesas prāvas, un piedāvāt skartajām personām vajadzīgo atbalstu, tostarp tiešu finansiālu palīdzību, lai šie cilvēki spētu samaksāt advokātiem un ekspertiem; aicina visas valdības noraidīt jebkādus turpmākus pieprasījumus izdot Krievijas valstspiederīgos par nodarījumiem saskaņā ar Kriminālkodeksu un Administratīvo pārkāpumu kodeksu;

19.

mudina dalībvalstis, Padomi un Komisiju nodrošināt humanitāro statusu un radīt drošas migrācijas iespējas apdraudētajai Krievijas opozīcijai, pilsoniskajai sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, tostarp sniegt viņiem iespējas dzīvot un strādāt Eiropas Savienībā; aicina dalībvalstis izstrādāt mehānismu, kā aizsargāt Krievijas karavīrus, kuri izvēlas dezertēt; aicina finanšu iestādes, bankas, kredītkaršu uzņēmumus un valdības iestādes ieviest skrīninga procedūras sankciju mērķētai piemērošanai Krievijas pilsoņiem ES, lai opozīcijas aktīvistiem, neatkarīgai pilsoniskajai sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem saglabātu piekļuvi finanšu aktīviem, kas viņiem nepieciešami dzīvošanai Eiropas Savienībā;

20.

atgādina, ka akadēmiskā un kultūras sadarbība individuālā līmenī — pat konflikta laikos — var palīdzēt plurālistisku viedokļu stiprināšanā nedemokrātiskos apstākļos un kalpot par pamatu attiecību atjaunošanai pēc konflikta; uzsver, ka Krievijas zinātnieku kopiena ir bijusi viens no galvenajiem Putina režīma represiju mērķiem;

21.

uzsver, cik būtiska stratēģiskā vērtība ir to Krievijas akadēmisko aprindu ieguldījumam, kas iestājas pret karu, jo ļauj labāk analizēt Putina režīmu un apzināt, kā pret to cīnīties; prasa izstrādāt ES stratēģiju, kas ļautu Krievijas studentiem un profesoriem oficiāli turpināt studijas un darbu Eiropas augstskolās, jo īpaši humanitārajās disciplīnās, ka arī saņemt attiecīgus diplomus;

22.

aicina EĀDD, Komisiju un dalībvalstis integrēt cilvēktiesības un apspriedes ar pilsonisko sabiedrību visos dialogos starp ES, tās dalībvalstīm un Krieviju un ievērot apņemšanos nodrošināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai;

23.

prasa ES un dalībvalstīm turpināt sadarbību ar Krievijas iedzīvotājiem un trimdā devušos Krievijas pilsonisko sabiedrību; mudina ES uzskatāmi parādīt gatavību atbalstīt Krievijas pilsoniskās sabiedrības centienus veidot demokrātisku Krieviju un aicina atbalstīt demokrātiskas un atbildīgas Krievijas reintegrāciju starptautiskajā sabiedrībā;

24.

prasa ES iecelt īpašu sūtni demokrātiskas Krievijas jautājumos, kurš uzņemtos atbildību par attiecībām ar Krievijas iedzīvotājiem, jo īpaši ar demokrātijas aizstāvjiem, kuri devušies trimdā, un tiem, kas palikuši Krievijā un vēlas valsts došanos demokrātijas virzienā;

25.

aicina Komisiju sadarbībā ar EĀDD palīdzēt izveidot un atbalstīt Demokrātiskās Krievijas centru pastāvīga dialoga veidošanai ar Krievijas demokrātisko kopienu, jo īpaši pretkara komiteju, ko izveidojuši Krievijas demokrātiskās opozīcijas aktīvisti, lai nodrošinātu tiešu saziņu ar Krievijas iedzīvotājiem, kopā ar pilsonisko sabiedrību izstrādātu ES stratēģiju nākotnes demokrātiskajai Krievijai, uzlabotu jaunu Krievijas emigrantu integrāciju, izmantojot izglītības programmas, un organizētu ikgadējas ES augstākā līmeņa sanāksmes ar trimdā devušos demokrātisko Krieviju;

26.

mudina PV/AP un dalībvalstis īstenot koordinētu rīcību ar līdzīgi domājošām valstīm, lai palielinātu informētību par Krievijas iestāžu noteiktajiem pamatbrīvību un cilvēktiesību ierobežojumiem un vērstos pret tiem, tostarp izmantojot augsta līmeņa un publiskus pasākumus, koordinētus demaršus, noturīgu kontroli starptautiskos un reģionālos cilvēktiesību forumos, kā arī regulārus cilvēktiesību ietekmes novērtējumus, lai sadarbība ar Krieviju neapdraudētu cilvēktiesību mērķus un tieši vai netieši neveicinātu cilvēktiesību pārkāpumus;

27.

atzīmē, ka saskaņā ar “Ļevada-Centr” datiem 83 % Krievijas iedzīvotāju atbalsta Putina karu Ukrainā, savukārt to Krievijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri apgalvo, ka valsts virzās pareizajā virzienā, ir palielinājies no 52 % uz 69 %, savukārt tas ir augstākais līmenis kopš 1996. gada; šajā sakarā atzinīgi vērtē tos drosmīgos cilvēkus, kuri atklāti protestē un iestājas pret Krievijas imperiālismu tā jaunākajā formā — iebrukumu Ukrainā —, neraugoties uz kārtības policijas brutalitāti, kā arī mediju un sociālo spiedienu; aicina ES pilsoņus tomēr nelikt vienlīdzības zīmi starp visiem Krievijas pilsoņiem un viņu līderu un armijas nežēlīgajām darbībām Ukrainā; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt un aizsargāt kritisku viedokļu paudējus Krievijas diasporā, kuri cieš no Krievijas varas iestāžu draudiem; nosoda Krievijas diasporu organizētos mītiņus, kuros tiek pausts atbalsts karam vai protestēts pret Ukrainas bēgļu uzņemšanu;

28.

uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO augstajam cilvēktiesību komisāram, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.