P9_TA(2022)0120

ES aizsardzība bērniem un jauniešiem, kuri bēg no kara pret Ukrainu

Eiropas Parlamenta 2022. gada 7. aprīļa rezolūcija par ES aizsardzību bērniem un jauniešiem, kas bēg no kara Ukrainā (2022/2618(RSP))

(2022/C 434/08)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā ANO 1989. gada 20. novembra Konvenciju par bērna tiesībām un tai pievienotos papildprotokolus,

—	ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

—	ņemot vērā ES Pamattiesību hartas 24. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2021. gada 14. jūnija Ieteikumu (ES) 2021/1004, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem (1),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 24. marta paziņojumu par ES stratēģiju par bērna tiesībām (COM(2021)0142),

—	ņemot vērā 2006. gada 13. decembra ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,

—	ņemot vērā 2021. gada 29. aprīļa rezolūciju par Eiropas Garantiju bērniem (2),

—	ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu,

—	ņemot vērā 2022. gada 4. marta Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/382, ar ko Direktīvas 2001/55/EK 5. panta nozīmē konstatē no Ukrainas pārvietoto personu masveida pieplūduma esamību un nosaka pagaidu aizsardzības ieviešanu (3),

—	ņemot vērā ANO 2019. gada jūlija globālo pētījumu par bērniem, kam atņemta brīvība,

—	ņemot vērā 1961. gada 30. augusta Konvenciju par apatrīdisma samazināšanu,

—	ņemot vērā 2018. gada ANO Globālo paktu par bēgļiem,

—	ņemot vērā 2018. gada 3. maija rezolūciju par bērnu migrantu aizsardzību (4),

—	ņemot vērā ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas 2020. gada 6. novembra vispārējo ieteikumu Nr. 38 par sieviešu un meiteņu tirdzniecību globālās migrācijas kontekstā,

—	ņemot vērā 2014. gada 26. februāra rezolūciju par seksuālo izmantošanu un prostitūciju un tās ietekmi uz dzimumu līdztiesību (5),

—	ņemot vērā Komisijas 2022. gada 23. marta paziņojumu par to personu uzņemšanu, kuras bēg no kara Ukrainā: Eiropas sagatavošana vajadzību apmierināšanai (COM(2022)0131),

—	ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A.	tā kā sakarā ar Krievijas Federācijas iebrukumu Ukrainā un vēršanos pret Ukrainas iedzīvotājiem daudz cilvēku un ģimeņu bēg no Ukrainas, un tas rada smagas sekas, jo īpaši bērniem un jauniešiem plašākā reģionā;

tā kā saskaņā ar jaunāko UNICEF ziņojumu (6)2022. gada 25. martā kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši vairāk nekā 3,7 miljoni bēgļu; tā kā ir sagaidāms, ka turpmākajās nedēļās šis skaitlis turpinās pieaugt; tā kā ANO arī lēš, ka kopš kara sākuma valsts iekšienē ir pārvietoti gandrīz 6,5 miljoni cilvēku un vēl 12,65 miljoni cilvēku ir tieši cietuši konflikta rezultātā;

C.	tā kā saskaņā ar jaunāko UNICEF ziņojumu (7) 90 % no visiem bēgļiem, kas pamet Ukrainu, ir sievietes un bērni; tā kā gandrīz puse bēgļu, kas pamet Ukrainu, ir skolas vecumā (8); tā kā UNICEF arī lēš, ka kopš konflikta sākuma valsts iekšienē ir pārvietoti vairāk nekā 2,5 miljoni bērnu;

tā kā 2022. gada 25. martā kaimiņvalstis bija saskārušās ar milzīgu bēgļu pieplūdumu no Ukrainas, proti, vairāk nekā 2,2 miljoni bēgļu bija devušies uz Poliju, vairāk nekā 579 000 — uz Rumāniju, vairāk nekā 379 000 — uz Moldovu, gandrīz 343 000 — uz Ungāriju un vairāk nekā 545 000 — uz citām valstīm (9);

E.	tā kā, ņemot vērā šo lielo bēgļu skaitu, bērni, jo īpaši nepavadīti bērni, ir pakļauti lielākam vardarbības, ļaunprātīgas izmantošanas un ekspluatācijas riskam un pieaug risks, ka bērni pazudīs bez vēsts un kļūs par cilvēku tirdzniecības upuriem, jo īpaši, pārvietojoties pāri robežām;

tā kā vairāk nekā 100 000 bērnu, no kuriem puse ir bērni ar invaliditāti, Ukrainā dzīvo aprūpes iestādēs un internātos (10) un vairāk nekā 90 % gadījumu šiem bērniem ir vecāki; tā kā saskaņā ar oficiāliem datiem laikposmā no 24. februāra līdz marta sākumam Ukrainā ir dzimuši 4 311 bērni un tā kā tiek lēsts, ka krīzes sākumā grūtnieču skaits bija 265 000 un no viņām aptuveni 80 000 dzemdības paredzētas nākamo trīs mēnešu laikā;

tā kā saskaņā ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) sniegto informāciju 2021. gadā Ukrainā bija vismaz 35 875 bezvalstnieki un personas ar nenoteiktu valstspiederību; tā kā aptuveni 10–20 % no aplēsēs norādītajiem 400 000 Ukrainā dzīvojošajiem romiem ir bezvalstnieki vai ir pakļauti bezvalstniecības riskam; tā kā ir saņemtas ziņas, ka 55 % Doneckā un Luhanskā dzimušo bērnu un 88 % Krimā dzimušo bērnu nav Ukrainas dzimšanas apliecību vai personas dokumentu un tādējādi viņi ir pakļauti bezvalstniecības riskam (11); tā kā piespiedu migrācijā esošie bērni ir pakļauti lielākam bezvalstniecības riskam tādu problēmu dēļ, kas saistītas ar šķēršļiem dzimšanas reģistrācijai viņu izcelsmes valstī vai pārvietošanas laikā un viņu vecāku bezvalstniecības neatzīšanu; tā kā attiecībā uz nepavadītiem bērniem šis risks ir lielāks, ņemot vērā šķēršļus dokumentēšanai un reģistrācijai, tostarp pierādījumu trūkumu par ģimenes saitēm;

tā kā Eiropas Garantija bērniem ir ES instruments, kura mērķis ir novērst un apkarot nabadzību un sociālo atstumtību, garantējot trūcīgiem bērniem brīvu un efektīvu piekļuvi pamatpakalpojumiem, piemēram, agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, izglītības un ar skolu saistītiem pasākumiem, veselības aprūpei un vismaz vienai veselīgai maltīte katrā skolas dienā, kā arī visu trūcīgo bērnu efektīvu piekļuvi veselīgam uzturam un atbilstošam mājoklim; tā kā Garantijas bērniem mērķi būtu jāattiecina uz visiem bērniem Savienībā;

I.	tā kā migrantu un bēgļu bērni bieži saskaras ar valstu tiesību aktu nepilnībām, kuru rezultātā viņi tiek atstāti novārtā, un tas var saasināt viņu nepietiekamo sociālo attīstību un izraisīt nestabilitāti, kā arī palielināt marginalizācijas, sliktas izturēšanās un ļaunprātīgas izmantošanas risku;

tā kā bērni, kas uzaug trūkumā un nestabilās ģimenēs, daudz ticamāk nonāks nabadzības un sociālās atstumtības situācijās, kas perspektīvā ietekmēs viņu attīstību un vēlāko dzīvi jau pieaugušā vecumā, viņiem turpinot dzīvot paaudzēs pārmantotas nabadzības apburtajā lokā; tā kā ar nabadzību un sociālo atstumtību saistītos jautājumus vislabāk var risināt, izmantojot visaptverošu politiku ar šauru piemērošanas jomu, bet plašu darbības jomu, kas aptver ne tikai bērnus, bet arī viņu ģimenes un kopienas, un par prioritāti nosakot ieguldījumus jaunu iespēju un risinājumu radīšanā; tā kā šo problēmu risināšanā ir jāiesaista visas sabiedrības grupas, sākot ar vietējām, reģionālajām, valsts un Eiropas iestādēm un beidzot ar pilsonisko sabiedrību;

K.	tā kā starptautiskās organizācijas bērnu nabadzību ir identificējušas gan kā potenciālu bērnu tiesību pārkāpumu cēloni, gan kā to sekas, jo nabadzība ietekmē bērnu iespējas īstenot savas tiesības un tās dēļ šīs tiesības netiek ievērotas;

L.	tā kā līdz šim Krievijas apšaudēs Ukrainā ir iznīcinātas 378 vidējās un augstākās izglītības iestādes (12);

M.	tā kā bērnu un jauniešu integrācijas nodrošināšanai aprūpes un mācību struktūrās arī turpmāk vajadzētu būt ES un tās dalībvalstu prioritātei;

tā kā saistībā ar konfliktu notiek smagi pārkāpumi pret bērniem, tostarp tiem, kas atrodas apcietinājumā; tā kā būtu efektīvi un visaptveroši jānovērš bruņotā konflikta īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekme uz bērniem, izmantojot ES rīcībā esošos dažādos instrumentus, tostarp pieņemot jaunas un stingrākas ES pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem;

O.	tā kā humanitārās un pārvietošanas krīzes laikā meitenes ir īpaši apdraudētas, jo viņas joprojām nesamērīgi cieš no diskriminācijas dzimtes normu un dzimumbalstītas vardarbības dēļ;

P.	tā kā Moldovā puse Ukrainas bēgļu ir bērni,

atzinīgi vērtē Komisijas 2022. gada 23. martā publicēto paziņojumu par to personu uzņemšanu, kuras bēg no kara Ukrainā: Eiropas sagatavošana vajadzību apmierināšanai, paziņojumu par operatīvajām vadlīnijām, lai īstenotu Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/382 (13), un 10 punktu plānu ciešākai Eiropas koordinācijai bēgļu no Ukrainas uzņemšanai;

atgādina, ka ES un visas dalībvalstis ir ratificējušas ANO Konvenciju par bērna tiesībām un tādēļ tām ir pienākums ievērot, aizsargāt un īstenot šajā konvencijā noteiktās tiesības; uzsver, ka saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām visos lēmumos par bērnu, tostarp ģimenes strīdu gadījumā, primāri vienmēr būtu jāņem vērā bērna intereses;

aicina dalībvalstis pret katru bērnu, kas meklē patvērumu, pirmkārt un galvenokārt izturēties kā pret bērnu neatkarīgi no viņa sociālās vai etniskās izcelsmes, dzimuma, seksuālās orientācijas, spējām, valstspiederības vai migrācijas statusa;

aicina izveidot drošus ceļus un humanitāros koridorus no konflikta bēgošajiem bērniem — gan tiem, kas ceļo bez pavadības, gan bērniem ar ģimenēm —, kā arī steidzami sniegt palīdzību, kas nepieciešama bērniem, kuri ir pārvietoti valsts iekšienē, iestrēguši ielenktajās teritorijās vai nespēj tās pamest;

atgādina, cik svarīga ir ES Stratēģija par bērna tiesībām, Garantija bērniem, ES Stratēģija cilvēku tirdzniecības apkarošanai, ES Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.-2030. gadam, kā arī visi spēkā esošie ES juridiskie instrumenti, tostarp Pagaidu aizsardzības direktīva (14), lai atbalstītu dalībvalstis, palīdzot tām risināt no kara bēgošo bērnu īpašās vajadzības;

uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt dalībvalstu savstarpējo informācijas apmaiņu, pilnībā ievērojot datu aizsardzības noteikumus, un to, lai vienā dalībvalstī veiktu reģistrāciju atzītu cita dalībvalsts;

uzsver, ka ikvienam bērnam ir tiesības tikt aizsargātam no vardarbības, ekspluatācijas un ļaunprātīgas izmantošanas un ka ES dalībvalstīm ir jānodrošina preventīvi pasākumi, jo īpaši bērniem, kuri ir pakļauti cilvēku tirdzniecības un nolaupīšanas riskam, kā arī jāatbalsta bērni, kuri ir cietuši no vardarbības un guvuši traumas; atgādina, ka bērni ģimenes vidē parasti ir lielākā drošībā un labāk aprūpēti, un tādēļ aicina sniegt lielāku atbalstu ģimenēm un ģimenes atkalapvienošanās centieniem; atgādina, ka jebkurā gadījumā vienmēr būtu jāizvērtē bērna intereses; turklāt aicina sniegt atbalstu personām, kas pārcietušas dzimumbalstītu vardarbību;

aicina Komisiju palīdzēt kaimiņvalstīm tieši aiz robežas izveidot tādas piemērotas un drošas bērniem draudzīgas telpas ar bērnu aizsardzības specialistiem, kā, piemēram, UNICEF un UNHCR izveidotie “Blue Dot” centri;

stingri iesaka nodrošināt uz robežām bērnu aizsardzības speciālistu un citu kritiskas nozīmes dienestu klātbūtni un pieejamību, lai apzinātu šo bērnu neaizsargātību, jo īpaši lai ieceļošanas brīdī precīzi noskaidrotu un reģistrētu bērna valstspiederību, bezvalstniecību vai bezvalstniecības risku un nosūtītu pie atbilstošiem dienestiem, kur var saņemt psihosociālu atbalstu, atbalstu mātes veselībai, aizsardzību pret dzimumbalstītu vardarbību, atbalstu piederīgo meklēšanai un ģimenes atkalapvienošanai, un lai gādātu par šo bērnu pienācīgu nodošanu valstu bērnu aizsardzības sistēmām, tā nodrošinot, ka bērni atbilstoši starptautiskajiem bērnu aizsardzības standartiem saņem neierobežotu piekļuvi visiem pamatpakalpojumiem un pienācīgu aprūpi;

10.

mudina visas puses cieši sadarboties ar Ukrainas iestādēm, lai paātrinātu aprūpes iestādēs esošo bērnu un bērnu, kam nepieciešama medicīniskā aprūpe, evakuāciju un nodrošinātu, ka viņi dalībvalstīs nonāk atbilstošos aprūpes apstākļos kopienās vai ģimenēs, lai tur saņemtu pienācīgu aprūpi;

11.

uzsver, ka evakuācija vienmēr būtu jāveic, ievērojot īpašus pasākumus, kuros ņemtas vērā bērna intereses, un ka būtu jāsaņem bērna vecāku vai par aprūpi atbildīgo personu piekrišana;

12.

uzsver, ka ir svarīgi izveidot ES stratēģiju humānās palīdzības pasākumu pastiprināšanai uz vietas, lai glābtu ģimenes un bērnus, it sevišķi neaizsargātus bērnus, tostarp bērnus no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides, bērnus, kas atrodas aprūpes iestādēs un audžuģimenēs, bērnus, kas ārstējas slimnīcās, kā arī bērnus ar invaliditāti, bāreņus un nepavadītus bērnus, jo īpaši karadarbības zonās;

13.

pauž bažas par ziņojumiem, ka Ukrainas imigrācijas aizturēšanas centros joprojām tiek turēti jaunieši, kuri karadarbības laikā ir pakļauti paaugstinātam riskam; aicina Komisiju sadarboties ar Ukrainas iestādēm, lai ļautu atbrīvot jauniešus migrantus un patvēruma meklētājus, kas aizturēti Ukrainas imigrācijas aizturēšanas centros, un atvieglotu viņu drošu evakuāciju;

14.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par solidaritātes platformas izveidi informācijas apmaiņai par dalībvalstu uzņemšanas spējām un par cilvēku skaitu, kuri dalībvalstu teritorijā saņem pagaidu aizsardzību;

15.

uzsver, ka ir svarīgi cieši sadarboties ar Ukrainas iestādēm un attiecīgajām starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām, lai, pilnībā ievērojot ES datu aizsardzības standartus, reģistrētu un identificētu bērnus, kas ES ieradušies no Ukrainas aprūpes iestādēm, un tādējādi novērstu bērnu tirdzniecību, nelikumīgu adopciju un citus iespējamus pārkāpumus; uzsver, ka pēc šo bērnu ierašanās Eiropas Savienībā ir svarīgi uzraudzīt viņu labklājību un uzturēšanās vietu;

16.

aicina nekavējoties iekļaut uzņemošo dalībvalstu sociālo dienestu un bērnu aizsardzības dienestu uzraudzības sistēmu darbības jomā nepavadītus un nošķirtus bērnus, kā arī bērnus no Ukrainas aprūpes iestādēm, lai nākotnes perspektīvā atvieglotu ģimenes atkalapvienošanu, ja tas ir šo bērnu interesēs, un pārraudzīt šiem bērniem sniegto aprūpi, lai nodrošinātu viņu drošību un aizsardzību;

17.

uzsver, ka ir svarīgi, ievērojot ES datu aizsardzības standartus, ievākt sadalītus datus, lai apzinātu no Ukrainas ieceļojošās neaizsargātās grupas, tostarp (bet ne tikai) bērnus no aprūpes iestādēm, bērnus ar invaliditāti, romu kopienu bērnus, bērnus bez dokumentiem un citus bērnus, kuri nav ukraiņi, bērnus bez valstspiederības un bērnus, kas pakļauti bezvalstniecības riskam, nolūkā apzināt konkrētu grupu vajadzības un sniegt atbalstu nepavadītu bērnu, sieviešu un cilvēku tirdzniecības upuru meklēšanā un ģimenes atkalapvienošanā;

18.

norāda uz ES izveidoto reģistrācijas platformu, kuras mērķis ir dot dalībvalstīm iespēju apmainīties ar informāciju, lai nodrošinātu, ka personas, kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķirta pagaidu vai adekvāta aizsardzība, var savas tiesības efektīvi izmantot visās dalībvalstīs, un vienlaikus ierobežotu varbūtēju ļaunprātīgu izmantošanu;

19.

mudina kaimiņos esošās dalībvalstis sniegt bērniem viņu uztverei pielāgotu informāciju viņiem saprotamā valodā par viņu situāciju, tiesībām un iespējamo risku saskarties ar cilvēku tirdzniecību un citiem izmantošanas veidiem; uzsver, ka pieaugušajiem sniegtajā informācijā būtu jāiekļauj atsevišķas rubrikas par bērnu tirdzniecību, lai brīdinātu aprūpētājus un atvieglotu pielāgota atbalsta sniegšanu;

Uzņemšanas apstākļi un neaizsargāti bērni

20.

uzsver, ka bērniem ir tiesības un dabiska nepieciešamība atrasties savu vecāku vai pastāvīga aprūpētāja tuvumā; uzsver, ka ir svarīgi nešķirt brāļus un māsas un uzņemt nepavadītos bērnus ģimenēs un kopienās balstītā aprūpes vidē, lai visi bērni varētu augt nevis aprūpes iestādēs, bet ģimenēs un kopienās, nepieļaujot, ka ģimenes tiktu nevajadzīgi šķirtas; uzsver, ka gadījumos, kad bērni ir nepavadīti, prioritāri būtu jācenšas nodrošināt viņiem aprūpi audžuģimenē vai citu kopienā balstītu aprūpi un ka gadījumos, kad tas nav iespējams, bērni būtu jāizmitina atsevišķi no pieaugušajiem;

21.

aicina dalībvalstis nodrošināt, lai visiem nepavadītajiem bērniem neatkarīgi no valstspiederības vai imigrācijas statusa pēc ierašanās pirmajā ieceļošanas valstī tiktu ātri iecelts aizbildnis un lai šī persona sniegtu visu informāciju bērniem draudzīgā veidā; šajā sakarībā uzskata, ka kaimiņos esošajām dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto jau pastāvošais Eiropas Aizbildnības tīkls, un, ja uzņemošajās valstīs aizbildņi nav pieejami, stingri iesaka iecelt pagaidu aizbildņus robežšķērsošanas kontekstā, lai nodrošinātu pienācīgu atbildības nodošanu attiecīgo valstu bērnu aizsardzības sistēmām;

22.

prasa darīt pieejamu finansējumu, lai sniegtu minimālajā sākotnējo pakalpojumu paketē (MISP) paredzētus būtiskus un dzīvību glābjošus seksuālās un reproduktīvās veselības (SRH) pakalpojumus un tūlītējus pakalpojumus personām, kas pārcietušas dzimumbalstītu vardarbību, un tādējādi novērstu un risinātu seksuālās vardarbības sekas, samazinātu HIV izplatību, novērstu pārmērīgu mātes un jaundzimušo saslimstību un mirstību un plānotu visaptverošus reproduktīvās veselības pakalpojumus; prasa vajadzības gadījumā nekavējoties atvieglot pārrobežu piekļuvi SRH aprūpei un/vai tranzītam uz citām ES dalībvalstīm, lai pārvarētu stingros ierobežojumus tranzīta dalībvalstīs un valstīs, kas uzņem bēgļus, un nodrošinātu, ka bērniem un jauniešiem, kas bēg no Ukrainas, ir pieejami visaptveroši SRH pakalpojumi un sanitārie produkti;

23.

uzsver vietējo kopienu un pašvaldību, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmi uzņemšanas, izmitināšanas un izglītības pieejamības nodrošināšanā bērniem un jauniešiem; tādēļ aicina Komisiju paātrināt šo struktūru piekļuvi ES līdzekļiem;

24.

uzteic un atzīst pilsoniskās sabiedrības būtisko lomu no kara bēgošo bērnu un jauniešu uzņemšanā, izmitināšanā, humānās un juridiskās palīdzības sniegšanā un sociālajā iekļaušanā; atgādina, ka varas iestādes nevar paļauties uz to, ka no Ukrainas bēgļu gaitās ieradušos bērnu uzņemšanu un aizsardzību organizēs vien iedzīvotāji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas; uzsver, ka ir svarīgi, lai dalībvalstu iestādes uzraudzītu nepavadītu bērnu uzņemšanu;

25.

aicina Komisiju palīdzēt stiprināt bērnu aizsardzības sistēmas uzņēmējvalstīs, lai uzlabotu psiholoģisko atbalstu un pamatpakalpojumu, piemēram, izglītības un veselības aprūpes, pieejamību bērniem, kuri kā bēgļi ieradušies no Ukrainas, līdzvērtīgā mērā kā uzņemošajās valstīs dzīvojošajiem bērniem, un izveidot pārcelšanas mehānismus, kuri prioritāri vērsti uz ģimeņu atkalapvienošanos un neaizsargātu bērnu un citu personu pārcelšanu, lai mazinātu spiedienu uz kaimiņvalstīm;

26.

uzsver, ka ir jāatbalsta uzņēmējvalstu veselības aprūpes sistēmas, lai no Ukrainas atbēgušajiem bērniem un jauniešiem nodrošinātu aprūpes nepārtrauktību, jo īpaši nodrošinot pirmās nepieciešamības zāles, piemēram, pacientiem, kas slimo ar HIV, vēzi un retām slimībām; aicina dalībvalstis koordinēti sadarboties ar UNICEF un Pasaules Veselības organizāciju, lai nodrošinātu no Ukrainas atbēgušajiem bērniem un jauniešiem vakcināciju pret izplatītākajām slimībām, tostarp poliomielītu, masalām un Covid-19;

27.

atgādina, ka ES un visas dalībvalstis ir ratificējušas ANO Konvenciju par bērna tiesībām un tādēļ tām ir pienākums ievērot, aizsargāt un īstenot šajā konvencijā noteiktās tiesības; mudina dalībvalstis ieviest īpašus pasākumus, kas ļautu pienācīgi apmierināt bērnu ar invaliditāti vajadzības, tostarp paredzot piemērotas telpas un pastāvīgu aprūpi, ko nodrošina pārbaudīti aprūpētāji;

28.

uzsver nepieciešamību nodrošināt LGBTIQ+ bērnu un jauniešu vajadzības, jo īpaši paredzot drošus un piemērotus uzņemšanas vai aprūpes pasākumus un nodrošinot, ka robežšķērsošanas vietās netiek pieļauta diskriminācija; uzsver īpašās grūtības, ar kurām, šķērsojot robežas, saskaras transsievietes un varavīksnes ģimenes; uzsver, ka viendzimuma pāru bērniem pastāv risks tikt šķirtiem no viena vai abiem vecākiem; aicina dalībvalstis, īstenojot Pagaidu aizsardzības direktīvu, ņemt vērā de facto partnerattiecības un ģimenes;

29.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot solidaritātes mehānismu bēgļu un pārvietoto personu, tostarp bērnu un jauniešu, kam nepieciešama tūlītēja dzīvību glābjoša ārstēšana un terapija, pārvešanai no ES dalībvalstīm, kas robežojas ar Ukrainu, uz citām ES dalībvalstīm, lai sniegtu medicīnisko palīdzību;

30.

aicina dalībvalstis stiprināt jau pastāvošo vienoto Eiropas palīdzības dienestu pazudušu bērnu meklēšanai (tālruņa līnija 116 000) un Eiropas palīdzības dienestu bezmaksas psiholoģiskās palīdzības sniegšanai bērniem un jauniešiem, kuri devušies bēgļu gaitās no Ukrainas (tālruņa līnija 116 111); uzstāj, ka dalībvalstīm ir jāpastiprina savstarpējā sadarbība 116 000 palīdzības dienestā un attiecībā uz pārrobežu pasākumiem pazudušu bērnu identificēšanai un atrašanai;

Ģimeņu atkalapvienošanās

31.

aicina dalībvalstis, pārvaldot visu to bērnu lietas, kuri kā bēgļi ieradušies no Ukrainas un īslaicīgi atrodas šo valstu aprūpē, rīkoties tā, lai galīgais mērķis būtu ģimeņu atkalapvienošanās atvieglošana, tostarp nodrošinot, ka iestādes, pilnībā ievērojot ES datu aizsardzības standartus, regulāri pārbauda pastāvošās datubāzes, tostarp tās, kurās tiek vākta informācija par pazudušiem bērniem; uzsver, ka gadījumos, kad fiziska atkalapvienošanās nav iespējama uzreiz, būtu jāuztur vai pēc iespējas drīzāk jāatjauno kontakti, tostarp ar brāļiem un māsām vai ģimeni plašākā nozīmē; uzskata, ka šo pasākumu klāstā ir jāparedz spēcīgi aizsardzības un ziņošanas mehānismi, tostarp norādes, pie kādiem dienestiem vērsties, un lietu nodošana un konsultēšanās ar valstu bērnu aizsardzības lietu pārvaldības sistēmām;

32.

aicina dalībvalstis apturēt bērnu adopciju, lai nepieļautu bērnu turpmāku vai pastāvīgu nošķiršanu no vecākiem un ģimenēm pretēji bērna interesēm;

Pārcelšana

33.

aicina sekmēt pārcelšanas mehānismus, tostarp sadarbībā ar Ukrainas iestādēm un Ukrainas konsulārajiem dienestiem ES dalībvalstīs nodrošinot bērniem un viņu ģimenēm, kas jau atrodas kaimiņos esošajās dalībvalstīs, jo īpaši nepavadītiem bērniem un bērniem ar invaliditāti, kuriem nepieciešama īpaša aprūpe, drošu, ātru un koordinētu pārvešanu starp dalībvalstīm, ja tas nepieciešams veselības apsvērumu dēļ;

34.

aicina Komisiju palīdzēt kaimiņos esošajām dalībvalstīm veikt individuālus bērna interešu novērtējumus un gadījumos, kad bērnu pavada pieaugušais — neatkarīgi no tā, vai tas ir ģimenes loceklis, radinieks vai privāts apgādnieks, — nodrošināt, ka ir spēkā pienācīga viesģimeņu pārbaudes sistēma, lai nodrošinātu bērnu aizsardzību un drošu nogādāšanu uzņemošajā ģimenē;

Integrācija

35.

aicina dalībvalstis nodrošināt koordinētu pieeju ES fondu plānošanā un īstenošanā un to, ka ar ES finansējumu var ātri un tieši atbalstīt pakalpojumu sniedzējus visvairāk skartajās valstīs, tostarp pilsonisko sabiedrību un starptautiskās organizācijas; turklāt aicina dalībvalstis paātrināt šādu pasākumu īstenošanu un atvēlēt visus iespējamos valsts resursus, ko papildina tādi ES fondi kā Eiropas Sociālais fonds Plus, Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU), Atveseļošanas un noturības mehānisms, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, InvestEU, Erasmus+, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds un programma “ES — veselībai”, lai nodrošinātu bēgļu sociālekonomisko integrāciju, vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvām darbvietām, izglītībai, apmācībai un aprūpei, kā arī aizsardzību pret bērnu nabadzību un sociālo atstumtību; atgādina, ka dalībvalstīm savos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos ir jāiekļauj īpaši pasākumi, kuru mērķis ir veikt ieguldījumus bērnos un jauniešos, lai būtu iespējams piekļūt finansējumam, kā paredzēts Atveseļošanas un noturības mehānisma nākamās paaudzes pīlārā un Kohēzijas rīcībā bēgļu atbalstam Eiropā (CARE); aicina Komisiju un Padomi vajadzības gadījumā nodrošināt papildu resursus;

36.

atzīst problēmas, ar kurām dalībvalstis saskaras, integrējot izglītojamos savās izglītības un apmācības sistēmās; mudina dalībvalstis visu vecumu izglītojamos ātri integrēt vispārējās formālās, ikdienējās un neformālās izglītības struktūrās un sniegt specializētu izglītības atbalstu personām ar papildu vajadzībām, tostarp bērniem no marginalizētām kopienām, piemēram, romiem, nolūkā ierobežot mācību priekšlaicīgu pamešanu un nepieļaut segregāciju izglītībā, kas noved pie sociālās atstumtības un diskriminācijas; atzīst, ka valodas barjeras varētu kavēt to bērnu uzņemšanu un sniegumu skolā, kuri kā bēgļi devušies prom no Ukrainas; tādēļ aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstu iestādes, lai tās nodrošinātu bezmaksas mutisko tulkošanu, īpašus valodu kursus un citas īpašas programmas, kuru mērķis ir pieņemt darbā Ukrainas skolotājus, kā arī skolotājus, kas runā ukraiņu un/vai attiecīgajās minoritāšu valodās;

37.

atzīst, ka digitālie rīki var būt ļoti noderīgi, elastīgi un īpaši pielāgoti pasākumi, ar ko var nodrošināt savlaicīgu izglītības nepārtrauktību un papildu atbalstu bērniem un jauniešiem neaizsargātās situācijās, un tiem būtu pilnībā jāatbilst datu aizsardzības standartiem; aicina Komisiju pēc iespējas labāk izmantot pašreizējos digitālās izglītības rīkus un aprīkojumu, jo īpaši tos, kas izstrādāti Ukrainā, lai nodrošinātu, ka visi bērni var turpināt izglītību; tomēr atkārtoti norāda, ka tiem būtu jāpapildina fiziskās struktūras, un uzsver, ka izglītībai klātienē ir izšķiroša nozīme, jo īpaši pašreizējā situācijā, kad šiem bērniem un jauniešiem ir vajadzīgs papildu psihosociālais atbalsts; prasa, lai uzņēmējvalstīm tiktu sniegts saskaņots atbalsts, kas palīdzētu uzlabot piekļuvi pienācīgai tādu speciālistu nodrošinātai psiholoģiskajai aprūpei, kuri strādā ar kara izraisītām traumām; šajā sakarībā aicina dalībvalstis atbalstīt skolotājus, apmācītājus un citus izglītības darbiniekus, kas strādā ar traumētiem bērniem;

38.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu paplašināt platformu “School Education Gateway”, lai palīdzētu dalībvalstīm sākt pieredzes apmaiņu un noteikt, kas ir vajadzīgs pārvietoto bērnu izglītības turpināšanai, un veidot to kā vienas pieturas aģentūru, kas koordinētu izglītojošo materiālu apmaiņu starp Ukrainu un dalībvalstīm izglītojamo valodā; uzsver, ka ir jāizmanto to Ukrainas skolotāju spējas, kuri paši nesen ieradušies Eiropā;

39.

uzstāj, ka ir jāatzīst diplomi, kvalifikācijas un mācību periodi, tostarp pedagogiem un veselības aprūpes darbiniekiem, jo tie ir būtiski, lai bērni un jaunieši, kas devušies prom no Ukrainas, varētu netraucēti integrēties jaunajā vidē; mudina dalībvalstis, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, izrādīt elastību gadījumos, kad trūkst administratīvu dokumentu, un izstrādāt inovatīvus un pragmatiskus risinājumus, apvienojot gan digitālās, gan papīra dokumentu iespējas;

40.

mudina Komisiju cieši uzraudzīt pasākumus, kas tiek veikti, lai reaģētu uz to bērnu un jauniešu izglītības un sociālajām vajadzībām, kuri kā bēgļi ieradušies no Ukrainas, pēc iespējas labāk izmantojot apkopoto datu vākšanu un vienlaikus nodrošinot pilnīgu atbilstību ES datu aizsardzības standartiem;

41.

atzinīgi vērtē Komisijas pirmos centienus atvieglot pašreizējo ES finansēšanas programmu, jo īpaši Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusa, pielāgošanu jauniešu atbalstam un mudina turpināt vai pastiprināt šos centienus atbilstīgi notikumu attīstībai un tik ilgi, cik nepieciešams; uzsver, ka uzlabotā Garantija jauniešiem paredz, ka visiem jauniešiem vecumā no 15 gadiem četru mēnešu laikā pēc tam, kad viņi palikuši bez darba vai pārtraukuši formālās izglītības apguvi, jāsaņem darba, izglītības, stažēšanās vai māceklības piedāvājums; turklāt aicina dalībvalstis īstenot uzlaboto Garantiju jauniešiem, lai nodrošinātu augstas kvalitātes piedāvājumus, tostarp nodrošinot taisnīgu atalgojumu un piekļuvi sociālajai aizsardzībai, aizliedzot netipisku līgumu ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinot tādu darba vidi, kas ir pielāgota personu ar invaliditāti vajadzībām;

42.

uzsver sporta nozīmi bēgļu, jo īpaši bērnu un jauniešu, integrācijas procesā un aicina dalībvalstis atvieglot bērnu un jauniešu piekļuvi sporta aktivitātēm un pasākumiem, kas viņiem palīdzēs uzlabot garīgo labklājību, pārvarēt traumas, pielāgoties jaunajai videi un veidot saiknes ar uzņēmējkopienām;

43.

atzinīgi vērtē dažu valstu centienus atvēlēt īpašus līdzekļus stipendiju piešķiršanai Ukrainas studentiem un aicina īstenot kopīgus Eiropas centienus šajā jomā; uzsver, ka ir svarīgi, lai visi studenti, kas kā bēgļi atstājuši Ukrainu, tostarp starptautiskie studenti, varētu izmantot šādus līdzekļus un pabeigt savu studiju programmu, jo arī viņi ir ārkārtas situācijā; uzstāj, ka ir svarīgi atbalstīt visus bērnus un jauniešus;

44.

aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt īstenot un pieņemt konsekventu pieeju, lai risinātu pašreizējās un turpmākās problēmas, ko izraisījis karš Ukrainā, un neaizmirst pieredzi, kas gūta, reaģējot uz šo karu, un ņemt to vērā turpmākajā rīcībā, tostarp piemērojot un īstenojot Pagaidu aizsardzības direktīvu, lai nodrošinātu jebkuras izcelsmes bēgļu un patvēruma meklētāju piekļuvi aizsardzībai;

45.

aicina dalībvalstis un jo īpaši ES valstu koordinatorus saskaņā ar Eiropas Garantiju bērniem nodrošināt piekļuvi bezmaksas, efektīviem un kvalitatīviem pakalpojumiem bērniem, kuri kā bēgļi atstājuši Ukrainu, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā citiem bērniem uzņēmējvalstīs un saskaņā ar ieteikumu nodrošināt integrētus valsts pasākumus un ņemt vērā īpašus sarežģījumus; uzsver, ka Covid-19 krīze un bēgļu ierašanās saistībā ar karu Ukrainā var saasināt situāciju, kādā atrodas bērni, kuriem draud nabadzība un sociālā atstumtība, vai bērni, kuriem nepieciešama kvalitatīva aprūpe; tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju steidzami palielināt finansējumu Eiropas Garantijai bērniem, paredzot tai īpašu budžetu vismaz 20 miljardu EUR apmērā, lai apkarotu nabadzību, kas skar bērnus un viņu ģimenes, un palīdzētu sasniegt mērķi līdz 2030. gadam samazināt nabadzības skarto skaitu vismaz par 15 miljoniem, tostarp vismaz par 5 miljoniem bērnu visās dalībvalstīs līdz 2030. gadam; šajā sakarībā aicina visas dalībvalstis piešķirt vairāk nekā minimālos 5 % no Eiropas Sociālā fonda Plus līdzekļiem, uz kuriem attiecas dalītā pārvaldība, atbalsta pasākumiem saskaņā ar Eiropas Garantiju bērniem;

46.

šajā kontekstā aicina dalībvalstis palielināt ieguldījumus ilgtspējīgās un kvalitatīvās darbvietās un sociālā atbalsta sniegšanā jauniešiem un viņu vecākiem un īstenot mērķtiecīgu nodarbinātības politiku, kas nodrošina pienācīgu dzīves līmeni, taisnīgu darba samaksu un darba apstākļus, labu darba un privātās dzīves līdzsvaru, iekļaujošu darba tirgu un augstāku nodarbinātības līmeni, kā arī profesionālo izglītību un apmācību; uzsver, ka būtu jāievieš bezmaksas agrīnā bērnu aprūpe, lai atvieglotu vecāku, jo īpaši sieviešu, līdzdalību darba tirgū un sekmētu bērnu sociālo attīstību; uzsver, ka ir cieši jāsadarbojas ar valstu un Eiropas arodbiedrībām nolūkā atbalstīt visus cilvēkus, kas kā bēgļi atstājuši Ukrainu un kas vēlas īstenot savas darba un sociālās tiesības dalībvalstīs;

47.

aicina dalībvalstis nodrošināt pienācīgus un drošus mājokļus visiem cilvēkiem, kas kā bēgļi atstājuši Ukrainu; aicina dalībvalstis prioritāri nodrošināt pastāvīgus mājokļus tādiem bērniem un viņu ģimenēm, kam draud bezpajumtniecība, un savos Garantijas bērniem valstu rīcības plānos iekļaut mājokļu risinājumus bērniem, kuriem nav pajumtes un ir smagi apstākļi mājokļa jomā; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka ikvienam bērnam un jaunietim, kas kā bēglis atstājis Ukrainu, ir piekļuve tekošam ūdenim, sanitārijas un personīgās higiēnas ierīcēm gan mājās, gan skolā;

o o

48.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 223, 22.6.2021., 14. lpp.

(2) OV C 506, 15.12.2021., 94. lpp.

(3) OV L 71, 4.3.2022., 1. lpp.

(4) OV C 41, 6.2.2020., 41. lpp.

(5) OV C 285, 29.8.2017., 78. lpp.

(6) UNICEF, “Ukraine Situation: Refugee Response in Neighbouring Countries – Humanitarian Situation Report No 3”, 2022. gada 23. marts.

(7) UNICEF, “Ukraine Situation: Refugee Response in Neighbouring Countries – Humanitarian Situation Report No 3”, 2022. gada 23. marts.

(8) Eiropas Komisija, “Ukrainas bēgļi: atbalsts izglītībai”, pieejams šādā tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/stronger-europe-world/eu-solidarity-ukraine/eu-assistance-ukraine/information-people-fleeing-war-ukraine/fleeing-ukraine-support-education_lv

(9) UNICEF, “Ukraine Situation: Refugee Response in Neighbouring Countries – Humanitarian Situation Report No 3”, 2022. gada 23. marts.

(10) Sk. UNICEF, “Unaccompanied and separated children fleeing escalating conflict in Ukraine must be protected”, UNICEF izpilddirektores Catherine Russell un ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos Filippo Grandi2022. gada 7. marta kopīgo paziņojumu, un organizācijas “Hope and Homes for Children” ziņojumu “The Illusion of Protection: An Analytical Report Based on the Findings of a Comprehensive Study of the Child Protection System in Ukraine”, 2017. gads, skatīts tīmekļa vietnē: http://www.openingdoors.eu/the-illusion-of-protection-national-audit-of-the-child-protection-system-in-ukraine

(11) Sk. Eiropas Bezvalstniecības tīkla informatīvo ziņojumu “Stateless people and people at risk of statelessness forcibly displaced from Ukraine”, 2022. gada 10. marts, un UNHCR, “Stateless Persons”, ko var skatīt tīmekļa vietnē https://www.unhcr.org/ua/en/stateless-persons.

(12) Kijivas Ekonomikas skola, “Direct damage caused to Ukraine’s infrastructure during the war has already reached almost $63 billion. Global economic losses are about $543-600 billion”, skatīts tīmekļa vietnē https://kse.ua/about-the-school/news/zbitki-naneseni-infrastrukturi-ukrayini-v-hodi-viyni-skladayut-mayzhe-63-mlrd/.

(13) OV C 126 I, 21.3.2022., 1. lpp.

(14) OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.