P9_TA(2022)0031

Gada ziņojums par Eiropas Ombuda darbību 2020. gadā

Eiropas Parlamenta 2022. gada 16. februāra rezolūcija par gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2020. gadā (2021/2167(INI))

(2022/C 342/07)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2020. gadā,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15. pantu, 24. panta 3. daļu, 228. pantu un 298. panta 1. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Hartas) 11., 41., 42. un 43. pantu,

—	ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta Regulu (ES, Euratom) 2021/1163 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko nosaka noteikumus un vispārējos nosacījumus, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (Eiropas Ombuda statūti), un atceļ Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom (1),

—	ņemot vērā Parlamenta 2001. gada 6. septembrī pieņemto Eiropas labas administratīvās prakses kodeksu,

—	ņemot vērā Pamatnolīgumu par sadarbību, kas tika noslēgts starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Ombudu 2006. gada 15. martā un stājās spēkā 2006. gada 1. aprīlī,

—	ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas Ombuda darbību,

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu un 142. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A9-0342/2021),

A.	tā kā 2021. gada 6. septembrī Parlamenta priekšsēdētājam oficiāli tika iesniegts gada ziņojums par Eiropas Ombuda darbību 2020. gadā un tā kā 2021. gada 14. jūlijā Briselē ombude Emily O’Reilly iepazīstināja Lūgumrakstu komiteju ar šo ziņojumu;

B.	tā kā saskaņā ar LESD 20., 24. un 228. pantu un Hartas 43. pantu Eiropas Ombuds ir pilnvarots pieņemt sūdzības par Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa (EST);

C.	tā kā LES 10. panta 3. punkts paredz, ka “katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē” un ka “lēmumus pieņem iespējami atklāti, un tie, cik iespējams, ir tuvināti pilsoņiem”;

tā kā LESD 15. pantā ir paredzēts, ka “ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām jādarbojas iespējami atklāti, lai veicinātu labu pārvaldību un nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību”, un ka “jebkuram Savienības pilsonim, kā arī jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam ir juridiskā adrese kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Savienības iestāžu un struktūru dokumentiem”; tā kā, lai aizsargātu pilsoņu tiesības un pamatbrīvības, ir būtiski svarīgi nodrošināt, ka ES pilsoņiem tiek sniegti augstas kvalitātes pakalpojumi un ka ES administrācija atsaucas uz viņu vajadzībām un bažām;

E.	tā kā Hartas 41. pantā, kas pievēršas tiesībām uz labu pārvaldību, ir teikts, ka cita starpā “ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās”;

tā kā Hartas 43. pantā ir noteikts, ka “ikvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības vērsties pie Eiropas Ombuda ar sūdzībām par Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi EST”;

G.	tā kā LESD 298. panta 1. punktā teikts, ka, “veicot uzdevumus, Savienības iestādes un struktūras saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu”;

tā kā 2020. gadā Ombuds uzsāka 370 izmeklēšanas, no kurām 365 tika ierosinātas uz sūdzību pamata, bet 5 — pēc savas iniciatīvas, un vienlaikus tika pabeigtas 394 izmeklēšanas (392, kuru pamatā bija sūdzības, un 2 — pēc savas iniciatīvas); tā kā lielākā daļa izmeklēšanu attiecās uz Komisiju (210 izmeklēšanas jeb 56,8 %), kurai izmeklēšanu skaita ziņā seko ES aģentūras (34 izmeklēšanas jeb 9,2 %), Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) (30 izmeklēšanas jeb 8,1 %), Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) (14 izmeklēšanas jeb 3,8 %), Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (12 izmeklēšanas jeb 3,2 %), Parlaments (11 izmeklēšanas jeb 3 %), Eiropas Centrālā banka (9 izmeklēšanas jeb 2,4 %), Eiropas Investīciju banka (9 izmeklēšanas jeb 2,4 %) un citas iestādes (41 izmeklēšana jeb 11,1 %);

tā kā trīs galvenie problēmjautājumi Ombuda 2020. gadā pabeigtajās izmeklēšanās bija pārredzamība, pārskatatbildība (piekļuve informācijai un dokumentiem) (25 %), pakalpojumu sniegšanas kultūra (24 %) un rīcības brīvības pareiza izmantošana, tostarp pārkāpuma procedūrās (17 %); tā kā citi problēmjautājumi attiecās uz ētiku ES administrācijā, pamattiesību ievērošanu, pareizu finanšu pārvaldību, trauksmes celšanu, procesuālo tiesību ievērošanu, pieņemšanu darbā un ar ES personālu saistītu jautājumu labu pārvaldību;

J.	tā kā Ombudam ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību, demokrātisku pārskatatbildību un integritāti ES lēmumu pieņemšanas procesos;

K.	tā kā Ombuda galvenā prioritāte ir nodrošināt, ka ES pilsoņu tiesības tiek pilnībā ievērotas un tiesības uz labu pārvaldību no ES iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru puses atspoguļo visaugstākos standartus;

L.	tā kā pēc Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma Ombuds veica ievērojamu darbu, lai nodrošinātu, ka visas ES iestādes ievēro visaugstākos labas pārvaldības standartus nolūkā aizsargāt iedzīvotāju tiesības un vairot sabiedrības uzticību;

tā kā Ombuds Covid-19 krīzes laikā pārbaudīja Komisijas darbu un pieprasīja informāciju cita starpā par Komisijas sadarbības ar interešu pārstāvjiem pārredzamību, par tās lēmumu pieņemšanas kārtību saistībā ar ārkārtas publisko iepirkumu un par to zinātnisko ieteikumu pārredzamību un neatkarību, kuri attiecas uz pandēmiju;

tā kā, veicot izmeklēšanu par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) darbību Covid-19 krīzes laikā, Ombuds atklāja trūkumus ECDC praksē saistībā ar pārredzamību, tostarp attiecībā uz datiem, kas bija riska novērtējumu un sadarbības ar starptautiskiem partneriem pamatā, un nāca klajā ar priekšlikumiem, kuru mērķis ir uzlabot publisko kontroli pār ECDC darbībām saistībā ar Covid-19 vakcīnām;

tā kā publicitāte un pārredzamība ir galvenie principi, kas ir ES likumdošanas procesa pamatā, par ko liecina EST judikatūra, kura ir sniegusi skaidras juridiskas norādes par to, kā nodrošināt pilnīgu un konsekventu minēto principu ievērošanu; tā kā EST ir norādījusi, ka pārredzamības un informācijas trūkums mazina iedzīvotāju uzticēšanos ES likumdošanas procesa leģitimitātei kopumā; tā kā pretēji šiem principiem Komisija sarunās par Covid-19 vakcīnām un to iegādē un izplatīšanā nerīkojās pārredzami;

tā kā ES iedzīvotāju tiesības uz informāciju un ES iestāžu pienākums nodrošināt pilnīgu pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz līgumiem par Covid-19 vakcīnu iegādi starp ES iestādēm un farmācijas uzņēmumiem, prevalē pār jebkurām farmācijas uzņēmumu vai ES iestāžu tiesībām slēpt vai pilnībā vai daļēji neatklāt informāciju par šiem līgumiem vai Covid-19 vakcīnām;

tā kā saskaņā ar NextGenerationEU instrumentu ES ir ieplānojusi bezprecedenta izdevumu un ieguldījumu periodu, kas turklāt radīs ievērojamu saikni ar privāto sektoru, tāpēc vēl būtiskāka nozīme ir tam, lai lēmumu pieņemšana ES iestādēs balstītos uz pilnīgu pārredzamību un visstingrākajiem ētikas noteikumiem nolūkā nepieļaut interešu konfliktus un korupcijas gadījumus;

tā kā Padome nav ievērojusi Ombuda galīgos ieteikumus, atsakoties nodrošināt publisku un savlaicīgu piekļuvi leģislatīvajiem dokumentiem par to, kā tiek pieņemtas ikgadējās regulas, ar ko nosaka nozvejas kvotas, — dokumentiem, kuros ietverta vides pamatinformācija Orhūsas regulas nozīmē, un tas apdraud Padomes lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību; tā kā Ombuds ir konstatējis, ka Padomes lēmums ir administratīva kļūme, uzsverot, ka Padome joprojām pilnībā neizprot kritiski svarīgo saikni starp demokrātiju un lēmumu pieņemšanas pārredzamību;

tā kā Ombuds uzsāka izmeklēšanu par Padomes atteikšanos risināt jautājumu saistībā ar ES Padomes prezidentūras korporatīvās sponsorēšanas gadījumiem; tā kā Ombuds konstatēja administratīvas kļūmes pazīmes Padomes bezdarbībā saistībā ar reputācijas risku, ko šāda komerciāla sponsorēšana rada Padomes prezidentūras objektivitātei un ES tēlam kopumā;

tā kā Ombuds pauda bažas par Komisijas pašreizējo praksi pesticīdos izmantoto “aktīvo vielu” apstiprināšanā un par to, ka saskaņā ar Komisijas sistēmu iespējamo interešu konfliktu pārbaudei ārējiem ekspertiem, kuri sniedz Komisijai konsultācijas, nav jādeklarē finansiālās intereses, ja tās nepārsniedz 10 000 EUR;

tā kā Ombuds konstatēja, ka Komisijai būtu bijis jāveic kritiskāka visu risku, kas saistīti ar interešu konfliktiem, pārbaude pirms tiesību slēgt līgumu piešķiršanas nolūkā veikt pētījumu par vides, sociālo un pārvaldības (VSP) mērķu integrēšanu ES banku nozares noteikumos attiecībā uz BlackRock Investment Management — uzņēmumu, kas pārvalda ieguldījumus fosilā kurināmā un banku nozarē, kuras ir jomas, uz ko attiecas jaunie noteikumi par vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem; tā kā Ombuds uzsvēra, ka ES noteikumi par publisko iepirkumu nav pietiekami stingri un skaidri, lai novērstu interešu konfliktus;

tā kā bijusī Eiropas Investīciju bankas (EIB) priekšsēdētāja vietniece 2020. gada novembrī atstāja EIB Vadības komiteju, bet pēc mazāk nekā 3 mēnešiem sāka darbu starptautiskā Spānijas sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma “Iberdrola” valdē; tā kā bijusī EIB priekšsēdētāja vietniece bija atbildīga par Spānijā veikto EIB aizdevumu darbību pārraudzīšanu, tostarp saistībā ar uzņēmumu “Iberdrola”; tā kā 2019. gadā un pēc tam “Iberdrola” guva labumu no ievērojamiem aizdevumiem, kuru kopējā vērtība bija 1,39 miljardi euro, kas to padara par vienu no lielākajiem EIB klientiem pēdējo gadu laikā; tā kā šis gadījums ilustrē EIB pretrunīgo praksi, proti, pieļaut, ka tās priekšsēdētāja vietnieki, kurus ir izvirzījušas dalībvalstis, ir atbildīgi par savās izcelsmes valstīs veiktu aizdevumu pārraudzīšanu, kas rada interešu konflikta rašanās risku un kurai joprojām nav panākts risinājums;

tā kā Ombuds uzskata par administratīvu kļūmi to, ka pirms sarunu par tirdzniecības nolīgumu starp ES un Mercosur valstīm noslēgšanas Komisija nav pabeigusi “ilgtspējas ietekmes novērtējumu” (IIN); tā kā Ombuda konstatējumos uzsvērts, ka Komisija nav ņēmusi vērā savas pamatnostādnes par ilgtspējas ietekmes novērtējumu izmantošanu pirms minēto tirdzniecības sarunu noslēgšanas;

tā kā Ombuds konstatēja administratīvas kļūmes gadījumus saistībā ar Eiropas Banku iestādes (EBI) lēmumu apstiprināt tās izpilddirektora pāriešanu citā amatā, atļaujot tam kļūt par finanšu nozares lobiju organizācijas — Eiropas Finanšu tirgu asociācijas (AFME) — izpilddirektoru, jo ar šo lēmumu EBI nebija mazinājusi interešu konfliktu risku, turpinot sniegt viņam piekļuvi konfidenciālai informācijai; tā kā EBI ir sākusi īstenot Ombuda ieteikumus, tāpēc Ombuds varēja lietu slēgt;

tā kā Komisijas stratēģija lūgumrakstu izskatīšanā pamatojas uz tās 2016. gada paziņojumu “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu”, kura noteikumi neparedz ne administratīvu procedūru, ne praksi attiecībā uz lūgumrakstiem; tā kā Komisijas pieeja, saskaņā ar kuru tā sistemātiski neveic darbības saistībā ar atsevišķos lūgumrakstos skartiem jautājumiem, kā arī lūgumrakstiem, kuri attiecas uz LESD 6. pantā minētajām jomām, ir pretrunā LESD 227. panta noteikumiem un izraisa iedzīvotāju vilšanos un neapmierinātību, kā arī vienlaikus mazina iespējamību konstatēt dalībvalstīs pieļautus sistemātiskus trūkumus saistībā ar ES tiesību aktiem;

tā kā daudzi Lūgumrakstu komitejas saņemtie lūgumraksti ir saistīti ar Eiropas Komisijas darba pārredzamības trūkumu, un tajos ir prasīts publicēt pilnīgu informāciju par Covid-19 vakcīnu iegādes līgumiem, kas noslēgti starp Komisiju, dalībvalstīm un farmācijas nozari, kā arī pacientu klīnisko izmēģinājumu datus;

AA.

tā kā Ombuds ir tiesiskās aizsardzības mehānisms iedzīvotājiem, kuriem ir grūtības piekļūt ES iestāžu dokumentiem; tā kā, neraugoties uz to, ka piemērojamie ES tiesību akti ir strukturāli neatbilstīgi — tie ir novecojuši un vairs neatspoguļo ES iestāžu pašreiz īstenoto praksi —, ievērojams skaits Ombuda 2020. gadā veikto izmeklēšanu ļāva nodrošināt piekļuvi plašāku sabiedrību interesējošiem dokumentiem;

AB.

tā kā Ombuds ir ieviesis vairākus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt labāku un saskaņotāku ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) īstenošanu ES vispārējā pārvaldē, un ir uzsācis stratēģisku iniciatīvu par to, kā Komisija Covid-19 izraisītās ārkārtas situācijas apstākļos apmierina tās darbinieku ar invaliditāti īpašās vajadzības,

AC.

tā kā ombude uzsāka izmeklēšanu par to, kā Komisija nodrošina, ka Ungārija un Portugāle Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) līdzekļus, kas paredzēti aprūpes iespējām personām ar invaliditāti, izmanto saskaņā ar juridiskajiem pienākumiem, kas izriet no Hartas, ESI fondu regulas un UNCRPD,

apstiprina 2020. gada ziņojumu, ko iesniegusi Eiropas ombude, un atzinīgi vērtē tā priekšzīmīgo izklāstījumu, kurā norādīti vissvarīgākie fakti un skaitļi attiecībā uz Ombuda darbu 2020. gadā;

izsaka atzinību Emily O’Reilly par viņas izcilo darbu, kura mērķis ir veicināt ES iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru atvērtību, pārskatatbildību un integritāti, tādējādi aizsargājot iedzīvotāju pamattiesības, jo īpaši traģiskajā gadā, kuru iezīmē Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma postošās sekas; atgādina, ka pārredzamība ir tiesiskuma ievērošanas kritērijs un būtisks līdzdalības demokrātijas princips;

atgādina, ka Ombuds var sagatavot ieteikumus, risinājumu priekšlikumus un ierosinājumus uzlabojumiem, lai atrisinātu kādu problēmu sakarā ar sliktas pārvaldības gadījumiem; norāda, ka gadījumos, kad sūdzība neattiecas uz Ombuda darbības jomu, Ombuds var ieteikt sūdzības iesniedzējam vērsties citā iestādē vai Lūgumrakstu komitejā; norāda, ka 2020. gadā Ombuds saņēma vairāk nekā 1 400 sūdzības, kas nebija tā pilnvaru jomā –– galvenokārt tāpēc, ka tās neattiecās uz ES pārvaldības darbībām;

pauž atzinību Ombudam par veikto uzraudzību attiecībā uz to, kā ES galvenās iestādes pilda savus uzdevumus pandēmijas laikā, un par šo iestāžu pārredzamības pienākumu uzsvēršanu; atzinīgi vērtē Ombuda jautājumu Komisijai par pārredzamību saistībā ar tās saņemtajām zinātniskajām konsultācijām, tās sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem un tās lēmumiem, kas saistīti ar ārkārtas publiskajiem iepirkumiem;

atzinīgi vērtē ombudes konstruktīvo sadarbību ar Parlamentu, jo īpaši Lūgumrakstu komiteju, kā arī ar citām ES iestādēm; augstu vērtē ombudes spēju uzlabot iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un piekļūstamību, kā arī to, ka, neraugoties uz pandēmiju, viņas pamatdarbības intensitāte nesamazinājās un sūdzību izskatīšana neaprāvās;

konstatē, ka Ombuda darba rezultātā ir panāktas pozitīvas pārmaiņas ES iestādēs un struktūrās;

uzsver pārredzamības un labas pārvaldības būtisko nozīmi ES iestāžu darbā; pauž nožēlu par to, ka Komisija nav sniegusi atbilstošus paskaidrojumus saistībā ar ombudes pieprasījumiem attiecībā uz Komisijas darba pamatjomām Covid-19 krīzes laikā; aicina Komisiju precizēt, kā tā pieņēmusi lēmumus par ārkārtas publisko iepirkumu, tostarp par dažādo komiteju locekļu iecelšanas procedūrām, lai nodrošinātu procesa pilnīgu pārredzamību;

atzīmē, ka Komisija atzīst apstākli, ka vakcīnu tirgus ir balstīts uz konkurenci; uzskata, ka Eiropas iedzīvotāju interesēs ir skaidrība un pārredzamība saistībā ar Covid-19 vakcīnu pirkuma priekšlīgumiem un pirkuma līgumiem, un ka šīm interesēm ir jābūt svarīgākām par ražotāju pieprasījumu iekļaut neizpaušanas klauzulas; uzsver, ka iedzīvotāju un iestāžu savstarpējā uzticēšanās ir ārkārtīgi svarīga, jo īpaši saistībā ar Covid-19 krīzi; mudina ombudi turpināt izmeklēšanas un prasīt Komisijai publicēt šādu pirkuma priekšlīgumu un pirkuma līgumu nerediģētas versijas; mudina Komisiju nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz visu informāciju par Covid-19 vakcīnu pētījumiem, to izstrādi, iegādi un izplatīšanu, publicējot pirkuma priekšlīgumu un līgumu nerediģētas versijas un nosakot turpmākām sarunām ar farmācijas uzņēmumiem priekšnosacījumu, ka visai informācijai, kas iekļauta turpmākajos līgumos par Covid-19 vakcīnām, jābūt atklātai; uzsver, ka jebkāds pārredzamības trūkums saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir pretrunā iedzīvotāju tiesībām uz informāciju un veicina dezinformācijas izplatīšanos un neuzticēšanos;

uzsver, cik ļoti svarīgi ir nodrošināt to ombudes priekšlikumu pilnīgu un konsekventu īstenošanu, ar kuriem viņa nāca klajā pēc stratēģiskās izmeklēšanas par ECDC pārredzamības prakses un vispārējās darbības uzlabošanu, jo ECDC ir izšķiroši svarīga nozīme būtiskas informācijas par Covid-19 vakcīnām vākšanā un publiskošanā, kā arī sabiedrības uzticēšanās veicināšanā attiecībā uz ES stratēģiju vakcinācijai pret Covid-19;

10.

atbalsta ombudi viņas darbā, cita starpā tieši piedaloties lēmumu pieņemšanas procesā ES iestādēs un detalizēti sekojot tam, kā arī gūstot piekļuvi visai būtiskajai informācijai, kā to paredz EST judikatūra, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji var pilnībā izmantot savas demokrātiskās tiesības;

11.

atzinīgi vērtē ombudes rīcību — prasību Komisijai nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar dalībvalstu atveseļošanas un noturības plāniem, uz kuriem attiecas nozīmīgas sabiedrības intereses, jo instrumentā Next Generation EU tiks piešķirtas vēl nepieredzētas summas; atzinīgi vērtē to, ka Komisija jau ir nodrošinājusi liela materiālu klāsta pieejamību par Atveseļošanas un noturības mehānismu; uzsver, ka šajā ziņā ir vajadzība lielāka pārredzamība un attiecīgo iestāžu veikta stingrāka uzraudzība, tostarp stingrāka ombudes uzraudzība pār tām administratīvajām procedūrām, kas saistītas ar šiem ES līdzekļiem; aicina ombudi kopā ar Eiropas ombudu tīkla (EOT) locekļiem apzināt iespējas savas kompetences ietvaros veikt citus pasākumus saistībā ar ES līdzekļu piešķiršanas un izmantošanas uzraudzību nolūkā aizsargāt Savienības iedzīvotāju tiesības pret iespējamiem interešu konfliktiem un korupcijas gadījumiem, kā arī tiesiskuma principu pārkāpumiem un palīdzētu nodrošināt ES iestāžu integritāti, pilnīgu pārredzamību un demokrātisku pārskatatbildību;

12.

uzsver, ka likumdošanas procesa pārredzamība ir jebkuras pārstāvības demokrātijas pamatelements; pauž nožēlu par to, ka Padomes pašreizējā praksē attiecībā uz lēmumu pieņemšanu joprojām valda pārredzamības trūkums; pauž nožēlu par to, ka, kamēr attiecīgais likumdošanas process turpinās, Padome, pārkāpjot iedzīvotāju tiesības efektīvi piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā, joprojām liedz viņiem tiešu un savlaicīgu piekļuvi tās leģislatīvajiem dokumentiem;

13.

atzinīgi vērtē Ombuda apņemšanos panākt pilnīgu pārredzamību ES lēmumu pieņemšanas procesā; atgādina, ka Parlaments 2019. gada 17. janvāra rezolūcijā par Ombuda stratēģisko izmeklēšanu OI/2/2017 par ES Padomes darba sagatavošanas struktūrās notiekošo leģislatīvo apspriežu pārredzamību (2) atbalstīja Ombuda priekšlikumus par leģislatīvo pārredzamību; uzsver, ka ir nepieciešams uzraudzīt Ombuda ieteikumu par pārredzamību trialogos īstenošanu; aicina Padomi vēl vairāk pastiprināt savus centienus pārredzamības jomā, jo īpaši reģistrējot un publicējot dalībvalstu nostājas un paplašinot publiski pieejamo trialoga dokumentu klāstu, lai nodrošinātu iedzīvotāju demokrātisko tiesību ievērošanu;

14.

atzinīgi vērtē to, ka, veicot ES administrācijas reakcijas uz Covid-19 krīzi plašāku stratēģisku izvērtējumu, ombude arī pēc savas iniciatīvas sāka izmeklēšanu par Padomes ieviestajām ārkārtas lēmumu pieņemšanas procedūrām; mudina Padomi ievērot ombudes sniegtos ieteikumus Padomes darba uzlabošanai;

15.

ņemot vērā pesticīdu lietošanas jau tā nopietnās sekas cilvēku veselībai un videi, mudina Komisiju atturēties no pesticīdos izmantotu “aktīvo vielu” apstiprināšanas gadījumos, kad ir konstatētas būtiskas problēmzonas, nav bijis iespējams noteikt to drošas lietošanas veidus vai ir vajadzīgi papildu dati, kas apstiprina to nekaitīgumu;

16.

aicina Komisiju nodrošināt, ka pesticīdu “aktīvo vielu” apstiprināšanas process ir pilnībā pārredzams un to neietekmē interešu konflikti; konstatē, ka Eiropas Pilsoņu iniciatīva “Glābiet bites un lauksaimniekus!” visā ES ir savākusi vairāk nekā vienu miljonu parakstu un ka šajā iniciatīvā ir prasīts pakāpeniski izbeigt sintētisko pesticīdu lietošanu ES, veikt bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas pasākumus un atbalstīt lauksaimniekus pārejā uz ilgtspējīgu lauksaimniecību; aicina Ombudu turpināt ES līmenī ieviesto sistēmu izpēti, lai nodrošinātu, ka pašreizējā politika un procesuālās garantijas šajā jomā garantē cilvēku veselības un vides aizsardzību visaugstākajā līmenī un ka zinātnisko atziņu vākšana un pārbaude ir pilnīgi pārredzama, precīza un to neskar interešu konflikti;

17.

atgādina, ka 2020. gada martā ombude noslēdza izmeklēšanu par to, kā Komisija nodrošina, ka zinātniskajiem ekspertiem, kuri to konsultē, nav nekāda interešu konflikta; aicina Komisiju pilnveidot to zinātnisko ekspertu neatkarības novērtēšanu, kuri sniedz tai konsultācijas, tostarp pilnībā īstenojot ombudes ierosinājumus, ar kuriem viņa pēc šajā jautājumā veiktās izmeklēšanas nāca klajā, un nodrošināt, ka attiecīgos ekspertus neskar interešu konflikti;

18.

aicina ombudi uzsākt izmeklēšanu par Komisijas stratēģisko pieeju lūgumrakstu izskatīšanai, jo tās darbība aprobežojas tikai ar jautājumiem, kurus tā uzskata par stratēģiski svarīgiem vai kuri attiecas uz strukturālām problēmām, līdz ar ko tā atsakās izskatīt individuālus gadījumus, kas var ietekmēt iedzīvotāju tiesības iesniegt lūgumrakstus un viņu tiesības uz labu pārvaldību;

19.

izsaka kritiku Komisijai par tās nespēju pabeigt ilgtspējas ietekmes novērtējumu pirms ES un Mercosur valstu tirdzniecības sarunu noslēgšanas; atgādina Parlamenta nostāju, ka brīvās tirdzniecības nolīgumu sociālā un vidiskā ietekme ir rūpīgi jāizvērtē pirms tirdzniecības sarunu noslēgšanas;

20.

izsaka kritiku par dalībvalstu, kuras bija Padomes prezidentvalstis, lēmumu izmantot korporatīvo sponsorēšanu, jo tas rada nopietnu ES reputācijas pasliktināšanās risku, un uzsver, cik svarīgi ir turpmāk atturēties no jebkādas sponsorēšanas izmantošanas; uzskata, ka nolūkā nodrošināt Padomes un visas ES reputāciju un integritāti ir ļoti svarīgi pieņemt visstingrākos noteikumus, kas neļauj īstenot šādu praksi; aicina dalībvalstis ievērot savu pienākumu pilnīgi pārredzami sadarboties ar ombudi;

21.

atzinīgi vērtē ombudes darbu nolūkā aizsargāt ES iedzīvotāju tiesības piekļūt ES iestāžu dokumentiem un nodrošināt iedzīvotājiem dokumentus visās ES oficiālajās valodās; atzinīgi vērtē Ombuda iniciatīvu — paātrinātās procedūras ieviešanu attiecībā uz dokumentu pieejamības lietām, kuras mērķis ir panākt, ka sakarā ar dokumentu pieprasījumu lēmums tiek pieņemts 40 darbdienu laikā; uzsver, ka 2020. gadā vidējais laiks, kādā tiek izskatītas sūdzības par publisku piekļuvi, ir trīsreiz mazāks kā pirms 2018. gada, kad tika ieviesta šī procedūra; uzskata, ka ir fundamentāli svarīgi garantēt pilnīgu pārredzamību un publisku piekļuvi ES iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem, lai visaugstākajā līmenī nodrošinātu iedzīvotāju demokrātisko tiesību aizsardzību un viņu uzticību ES iestādēm; uzskata, ka Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (3) pārskatīšana ir prioritārs jautājums; pauž nožēlu par to, ka ES tiesību akti par piekļuvi dokumentiem ir ļoti novecojuši, tādējādi kavējot Ombuda darbību šajā jomā;

22.

atzinīgi vērtē ombudes atkārtoti pausto apņemšanos apkarot tā dēvētos “virpuļdurvju efekta” gadījumus, tostarp pievērsties ar EBI saistītajai lietai, kas pārliecināja iestādi piekrist ombudes ieteikumiem un pieņemt jaunu politiku, lai novērtētu darbiniekiem piemērojamos ierobežojumus un aizliegumus pēc viņu amata pilnvaru termiņa beigām, kā arī pieņemt jaunas procedūras, lai apturētu piekļuvi konfidenciālai informācijai, tiklīdz attiecīgais darbinieks pametis amatu;

23.

aicina ombudi turpināt savu darbu, lai nodrošinātu, ka tiek savlaicīgi publicēti visu to ES ierēdņu vārdi, kuri ir iesaistīti “virpuļdurvju” lietās, un lai garantētu visas saistītās informācijas pilnīgu pārredzamību;

24.

atzinīgi vērtē ombudes uzsākto izmeklēšanu par to, kā EIB rīkojās sakarā ar to, ka bankas bijusī priekšsēdētāja vietniece pēc darba attiecību izbeigšanas ar banku sāka strādāt augstā amatā Spānijas uzņēmumā “Iberdrola”, kurš no EIB ir saņēmis ārkārtīgi lielus aizdevumus; pauž nožēlu par to, ka EIB nav ņēmusi vērā Parlamenta prasību Vadības komitejas rīcības kodeksā iekļaut noteikumu, ar ko izslēdz iespēju tās locekļiem pārraudzīt aizdevumu piešķiršanu vai projektu īstenošanu savā izcelsmes valstī; aicina EIB pilnībā un konsekventi pildīt Parlamenta prasību un stiprināt tās integritātes noteikumus un to izpildes nodrošināšanu, lai novērstu interešu konfliktus un kaitējumu reputācijai;

25.

atzinīgi vērtē ombudes izmeklēšanu par bēgļu pamattiesību aizsardzību, tostarp izmeklēšanu par to, kā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) izskata pamattiesību pārkāpumus, un par aģentūras pilnvaru pagarināšanu, tās sūdzību izskatīšanas mehānisma pārredzamību un iedarbīgumu un pamattiesību amatpersonu funkcijām un neatkarību; aicina ombudi turpmāk pārbaudīt, kādus pasākumus Komisija īstenos, lai pārliecinātos, kā tās izveidotais uzraudzības mehānisms uzrauga no ES līdzekļiem finansētu robežu pārvaldības darbību efektivitāti; uzsver, cik svarīga ir ombudes izmeklēšana par to, kā Komisija nodrošina, ka dalībvalstu iestādes ievēro pamattiesības robežu pārvaldības darbībās;

26.

aicina Komisiju pilnībā un savlaicīgi ievērot ombudes ieteikumus, kurus viņa sniedza pēc BlackRock lietā veiktās izmeklēšanas, un pieņemt stingrākus un skaidrākus noteikumus, tostarp saskaņā ar tās iekšējām pamatnostādnēm, ar mērķi novērst jebkādus interešu konfliktus visās procedūrās, kas saistītas ar publisko iepirkumu, lai cita starpā nodrošinātu lēmumu pieņemšanas procesa integritāti attiecībā uz jauniem noteikumiem par vides, sociālajiem un pārvaldības jautājumiem ES līmenī;

27.

atbalsta Ombuda darbības, kuru mērķis ir nodrošināt, lai ES pārvalde pilnībā un konsekventi īstenotu UNCRPD, tostarp labākās prakses piemēru sarakstu, kas izstrādāts, lai visā ES pārvaldē veicinātu konsekventu pieeju darbinieku ar invaliditāti īpašo vajadzību apmierināšanai saistībā ar Covid-19 izraisīto ārkārtas situāciju; atzinīgi vērtē ombudes sāktās izmeklēšanas procedūras pēc sūdzībām, kuras iesniegušas personas ar invaliditāti, un mudina viņu aktīvi līdzdarboties ES pamatsistēmā UNCRPD īstenošanai; šajā sakarā atgādina, ka ombude bija ES pamatsistēmas UNCRPD īstenošanai priekšsēdētāja 2020. gadā;

28.

uzteic to, ka ir piešķirta lielāka nozīme Labas pārvaldības balvai, kuras mērķis ir piešķirt atzinību Savienības civildienesta iniciatīvām un projektiem, kas pozitīvi ietekmē Eiropas iedzīvotāju dzīvi; uzskata, ka šai balvai būtu jāsaņem lielāka publicitāte, jo tā ļautu parādīt Eiropas iedzīvotājiem, ka Eiropas iestādes strādā, lai rastu praktiskus risinājumus;

29.

mudina Komisiju izmeklēt, kā tika izlietoti ESI fondu līdzekļi, kas tika piešķirti personām ar invaliditāti paredzētu institucionālās aprūpes iestāžu būvniecībai Ungārijā un Portugālē;

30.

uzsver, ka ESI fondu līdzekļi tika piešķirti, lai veicinātu personu ar invaliditāti tiesības dzīvot neatkarīgi un integrēties sabiedrībā; uzsver, ka ir būtiski uzraudzīt, kā tiek izmantoti piešķirtie ES līdzekļi, kuri būtu jāizmanto, lai atbalstītu deinstitucionalizāciju dalībvalstīs;

31.

konstatē, ka pēdējos gados ir nedaudz palielinājies Ombudam iesniegto sūdzību skaits, kas liecina, ka lielāks skaits iedzīvotāju zina, ka šāda iestāde pastāv un ka tā veic ļoti noderīgu darbu sabiedrības interešu aizstāvības labā;

32.

uzsver, ka dalībvalstīm jāpilda savi pienākumi attiecībā uz nediskriminācijas principa ievērošanu, tostarp visā projektu sagatavošanas un īstenošanas laikā jāvelta īpaša uzmanība personu ar invaliditāti līdzdalības nodrošināšanai;

33.

atzinīgi vērtē to, ka 2020. gadā Ombuda slēgto lietu vidējais izmeklēšanas laiks bija pieci mēneši, kas ir labāk nekā iepriekšējā gadā, kad tas bija septiņi mēneši;

34.

ar gandarījumu konstatē, ka 57 % no 2020. gadā slēgtajām lietām izskatīšanai bija vajadzīgi mazāk nekā trīs mēneši, un tikai 1 % lietu izskatīšanai bija vajadzīgi 18 mēneši, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad šādu lietu īpatsvars bija 10 %, un 2013. gadu, kad tas bija 27 %; tāpēc atzinīgi novērtē centienus atrisināt problēmas, kurām iedzīvotāji pievērsuši uzmanību, un aicina visas attiecīgās iestādes laikus reaģēt uz Eiropas Ombuda biroja pieprasījumiem;

35.

konstatē, ka to sūdzību skaits, kas nebija Eiropas Ombuda kompetencē, gadu gaitā ir saglabājies salīdzinoši stabils (2020. gadā — 1 420, 2019. gadā — 1 330, bet 2018. gadā — 1 300 lietas); norāda, ka pēc 2020. gada ziņojuma datiem lielākā daļa no šīm sūdzībām neattiecās uz ES administrāciju; atzinīgi vērtē biroja centienus uzlabot iedzīvotāju informēšanu par Ombuda pilnvarām; vienlaikus norāda uz vajadzību uzlabot saziņu un informētību par dažādajām sūdzībām, kādas iedzīvotāji var iesniegt valsts un Eiropas līmenī; uzsver lomu, kādu šajā sakarā būtu jāuzņemas arī Parlamentam un tā deputātiem;

36.

atzīmē, ka ES iestādes 2020. gadā pieņēma 79 % Ombuda priekšlikumu, kas ir nedaudz augstāks rādītājs salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu; pauž stingru pārliecību, ka Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām ir pilnībā un konsekventi jāievēro Ombuda ieteiktie risinājumi, ieteikumi un ierosinājumi;

37.

uzsver to, cik nozīmīgs ir Eiropas Ombudu tīkls (EOT) un ikgadējās sanāksmes, ko EOT rīko ar valstu un reģionu ombudiem, lai vēl vairāk palielinātu informētību par to, ko Ombuda birojs var darīt Eiropas iedzīvotāju labā; atzinīgi vērtē to, ka pandēmijas laikā ombude Eiropas Ombudu tīklā uzturēja regulārus sakarus ar saviem kolēģiem no dalībvalstīm un visu 2020. gadu rīkoja un vadīja tīmekļseminārus par tādiem tematiem kā pandēmijas ietekme, pieredzes apmaiņa par paraugpraksi reaģēšanā uz krīzi un attiecīgās paraugprakses veicināšana, kā arī mākslīgā intelekta ietekme; atzīst EOT svarīgo ieguldījumu paraugprakses apmaiņā un informācijas sniegšanā par tās locekļu pienākumiem un kompetences jomām un Eiropas tiesību aktu pareizu īstenošanu; aicina šo tīklu pārdomāt lomu, kādu valstu un reģionu ombudi varētu uzņemties, lai panāktu ES iedzīvotāju lielāku iesaisti ES lēmumu pieņemšanas procesā; mudina EOT locekļus izvērst turpmāku sadarbību, tostarp turpmāku paralēlu izmeklēšanu rīkošanas veicināšanā;

38.

uzteic Ombuda aktivitāti digitālajās platformās, lai palielinātu ES iedzīvotāju informētību par omnudes darbu; norāda, ka vislielākais pieaugums 2020. gadā bija vērojams Instagram, kur Ombuda auditorija gada laikā palielinājās par 71 % (1 068 jauni sekotāji); savukārt LinkedIn sekotāju skaits palielinājās par 34 % (par 1 237 vairāk), bet Twitter, kur Ombudam ir vislielākā auditorija, 2020. gada decembrī sekotāju skaits sasniedza 29 200 (pieaugums par 2 870 jeb par 11 %);

39.

apsveic ombudi ar 25. gadadienu kopš amata izveidošanas un uzsver, ka kopš 1995. gada Ombuda birojs ir izskatījis vairāk nekā 57 000 sūdzību un veicis vairāk nekā 7 300 izmeklēšanu, kas ir ievērojami veicinājis ES iestāžu ētikas un pārskatatbildības standartu uzlabošanos daudzās jomās; atbalsta Ombuda stratēģiju “Pretī 2024. gadam”, kuras mērķis ir palielināt Ombuda biroja ietekmi, pamanāmību un nozīmi un kurā noteikti tā pašreizējā pilnvaru termiņa mērķi un prioritātes, kas ietver iedzīvotāju informētības palielināšanu par Ombuda darbu;

40.

atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemti jaunie Ombuda statūti, kuru noteikumi precizē Ombuda nozīmi un piešķir tam papildu kompetences jomās, kas saistītas ar trauksmes celšanu, aizskaršanu un interešu konfliktiem ES iestādēs, struktūrās un aģentūrās; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi piešķirt Ombudam lielāku budžetu, lai nodrošinātu ombudi ar nepieciešamajiem resursiem, kas ļautu efektīvi tikt galā ar kopējo darba slodzi;

41.

atzinīgi vērtē ombudes praktiskos ieteikumus ES administrācijai saziņā ar sabiedrību izmantot 24 oficiālās ES valodas; uzsver, ka šie ieteikumi ir būtiski svarīgi Eiropas bagātās valodu daudzveidības saglabāšanai; atgādina, ka ES iestādēm ir labāk jānodrošina valodu vienlīdzība; norāda, ka ES iestāžu tīmekļvietnēm būtu uzskatāmāk jāparāda visu 24 ES oficiālo valodu vienlīdzība un pauž nožēlu par to, ka daudzas ES iestāžu tīmekļvietņu sadaļas ir pieejamas tikai dažās valodās;

42.

uzteic Ombuda centienus uzlabot sabiedrības līdzdalību ES lēmumu pieņemšanas procesā;

43.

atzinīgi vērtē Ombuda tīmekļvietnes jauno versiju, kas ir dinamiskāka un kuru Eiropas iedzīvotājiem ir vienkāršāk lietot; mudina ombudi nodrošināt lielāka savu publikāciju skaita tulkojumus visās ES oficiālajās valodās;

44.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī to ombudiem vai līdzīgām kompetentajām struktūrām.

(1) OV L 253, 16.7.2021., 1. lpp.

(2) OV C 411, 27.11.2020., 149. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).