Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Darbaspēka mobilitātes veicināšana ekonomikas atveseļošanas labā”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2023/C 75/08)

Ziņotājs:

Philip VON BROCKDORFF

Pilnsapulces lēmums	20.1.2022.
Juridiskais pamats	Reglamenta 52. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	29.9.2022.
Pieņemts plenārsesijā	26.10.2022.
Plenārsesija Nr.	573
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	101/0/0

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK vairākos atzinumos ir norādījusi uz darbaspēka mobilitātes nozīmi un norādījusi, ka gadu gaitā darbaspēka mobilitāte ES iekšienē ir palielinājusies, taču tikai mērenā tempā.

1.2.

EESK uzskata, ka ir vajadzīga padziļināta analīze par to, kāpēc – izņemot pandēmijas radītos ierobežojumus – darbspējīgā vecumā esošu ES mobilo pilsoņu skaits pieaug par mazāku procentuālo daļu nekā iepriekšējos gados. EESK arī aicina veikt pētījumu, lai noteiktu darba tirgus pašreizējā stāvokļa ekonomiskās izmaksas.

1.3.

EESK iesaka īstenot efektīvākus valstu pasākumus, liekot uzsvaru uz aktīvu darba tirgus politiku, piemēram, strādājošo pabalstiem ES un trešo valstu darba ņēmējiem.

1.4.

EESK aicina Eiropas Komisiju Eiropas pusgadā kā daļu no konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem iekļaut rādītājus, kas paredzēti, lai uzraudzītu valstu politiku, kas tā vai citādi ierobežo darba ņēmēju mobilitāti visā Eiropas Savienībā.

1.5.

EESK arī aicina Eiropas Komisiju analizēt negatīvās tendences saistībā ar darbaspēka mobilitāti, it īpaši intelektuālā darbaspēka emigrāciju dažās nozarēs un reģionos. Vienlaikus ir jāīsteno intelektuālā darbaspēka emigrācijas novēršanas pasākumi līdztekus pasākumiem, ar kuriem sekmē augšupēju sociālo un ekonomisko konverģenci.

1.6.

EESK arī iesaka dalībvalstīm turpināt uzlabot to attiecīgos portālus, iekļaujot tajos obligātos darba nosacījumus, kas paredzēti valstu tiesību aktos, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu. EESK arī aicina turpināt centienus valodu prasmju uzlabošanā.

1.7.

EESK aicina dalībvalstis veicināt personu ar invaliditāti mobilitāti.

1.8.

EESK arī uzskata, ka dzimumu līdztiesība ir svarīgs faktors darbaspēka mobilitātes veicināšanā Eiropas Savienībā, kā norādīts SOC/731 (1).

1.9.

EESK aicina Eiropas Komisiju pastāvīgi uzraudzīt sociālā nodrošinājuma koordināciju un nodrošināt kopīgus risinājumus jaunām situācijām, piemēram, tāldarbam no ārvalstīm. Turklāt EESK aicina aktīvāk veidot Eiropas sociālā nodrošinājuma numuru kā iespēju pārvarēt šķēršļus piekļuvei sociālajam nodrošinājumam pārrobežu situācijās.

1.10.

EESK norāda, ka ir nepieciešami labi darba un nodarbinātības apstākļi, kā arī dzīves kvalitātes aspekti, piemēram, labu skolu un atpūtas telpu pieejamība, lai uzņēmumi saglabātu konkurences priekšrocības un piesaistītu kvalificētus darbiniekus.

1.11.

EESK arī norāda, ka Covid-19 pandēmija nepārprotami ir uzlabojusi tāldarba iespējas. Arvien vairāk darba ņēmēju ir ieinteresēti strādāt attālināti no ārvalstīm īslaicīgi vai uz laiku. EESK ar nepacietību gaida gaidāmās sarunas ar sociālajiem partneriem par direktīvu šajā jautājumā.

1.12.

EESK aicina izveidot ES mēroga informācijas centru tīklu, tostarp tiešsaistē, kā arī fiziskus un telefoniskus pakalpojumus, lai palīdzētu darba ņēmējiem un darba devējiem noskaidrot jautājumus tādās jomās kā banku un apdrošināšanas pakalpojumi.

1.13.

EESK uzsver, cik svarīga ir pašreizējā darbaspēka mobilitātes plūsmu statistiskā analīze, lai palīdzētu novērst prasmju neatbilstību ES darba tirgos un novērtētu tādu notikumu ietekmi kā karš Ukrainā un darbspējīga vecuma personu pārvietošanās ES dalībvalstīs un starp tām.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Laikā, kad valda liela ekonomiskā nenoteiktība, tiek samazinātas ekonomiskās izaugsmes prognozes un drīzumā varētu tikt palielināta eurozonas procentu likme, lai novērstu augsto inflāciju, darbaspēka mobilitātei ES varētu būt izšķiroša nozīme ES ekonomikas atveseļošanā un izaugsmes izredzēs. Ir vispāratzīts, ka darba ņēmēju un pakalpojumu brīva aprite veicina ekonomisko izaugsmi un kohēziju Savienībā un rada darba iespējas vienotajā tirgū. Ietekme ir nepārprotama: mobilitātes palielināšana, lai aizpildītu esošās brīvās darbvietas, uzlabo darbaspēka resursu sadali, palielina ekonomisko ražību un labklājību, jo īpaši, ja piedāvātie darba apstākļi ir godīgi. ES darba tirgus pamatā ir arī vienlīdzīgas attieksmes princips, kas ir nostiprināts LESD 45. pantā un noteikts vairākos sekundārajos tiesību aktos. Kopumā ES ekonomika gūs labumu no lielākas darbaspēka mobilitātes. Tomēr atsevišķām dalībvalstīm var rasties ieguvumi un zaudējumi atkarībā no mobilitātes plūsmu virziena ilgtermiņa ietekmes. Īstermiņā darbaspēka mobilitāte būtu izdevīga nosūtītājām valstīm, kurām raksturīgs strukturālais bezdarbs. Tomēr neto ietekme uz saņēmējvalstīm būtu lielā mērā atkarīga, inter alia, no darba ņēmējiem nodrošinātajiem darba apstākļiem.

2.2.

Vairākos atzinumos EESK ir norādījusi uz darbaspēka mobilitātes nozīmīgumu un ir konstatējusi, ka darbaspēka mobilitāte ES iekšienē gadu gaitā ir palielinājusies, tomēr mērenā tempā, un procentuālā izteiksmē tā joprojām atpaliek no darbaspēka mobilitātes ASV. Saskaņā ar Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta veikto pētījumu ASV iedzīvotāji, kas pārcēlušies uz citu valsti, veido aptuveni 2,8 % no visiem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, savukārt ES šis rādītājs ir aptuveni 1,2 % (2).

2.3.

Saskaņā ar Eurostat statistikas datiem par iedzīvotāju skaitu 2019. gadā 13 miljoni ES iedzīvotāju darbspējīgā vecumā (20–64 gadi) pārcēlās no vienas dalībvalsts uz citu. Tomēr darbspējīgā vecumā pārcēlušos ES iedzīvotāju skaits pieauga par mazāku procentuālo daļu nekā iepriekšējos gados, un pandēmija nav palīdzējusi palielināt šo iedzīvotāju skaitu.

2.4.

ES 2019. gada darbaspēka apsekojumā norādīts, ka Eiropas Savienībā ir 11,9 miljoni darbspējīga vecuma cilvēku (definēti kā ES iedzīvotāji, kas dzīvo dalībvalstī, kura nav viņu pilsonības valsts), no kuriem 9,9 miljoni bija aktīvi mobilie pilsoņi (definēti kā ES iedzīvotāji, kas uzsāk darbu citā dalībvalstī bez nepieciešamības saņemt darba atļauju). Tas veido 4,2 % no kopējā darbaspēka toreizējās 28 dalībvalstīs. Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES acīmredzami ir samazinājusi darba iespējas ES iedzīvotājiem, un šobrīd galvenās galamērķa valstis ir Vācija, Francija, Itālija un Spānija.

2.5.

Rumānija un Polija ir vissvarīgākās aktīvo mobilo pilsoņu izcelsmes valstis, un ES mobilo pilsoņu galvenās saimnieciskās darbības nozares ir ražošana un vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Citas salīdzinoši svarīgas nozares ir būvniecība un transports, sociālā aprūpe un sadzīves pakalpojumi, tūrisms un lauksaimniecība.

2.6.

Pārrobežu darba ņēmēju skaits ES-28 bija 1,5 miljoni, kas samazinājās pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, un pārrobežu darba ņēmēju galvenās dzīvesvietas valstis ir Francija, Vācija un Polija, savukārt citas ievērojamas plūsmas ir vērojamas starp Slovākiju, Ungāriju un Austriju. EESK norāda, ka darbaspēka mobilitāti ES motivē dažādi iemesli atkarībā no personīgās situācijas, tostarp darba samaksas atšķirības starp uzņēmējvalsti un pārrobežu darba ņēmēja dzīvesvietas valsti. Lēmumu pārcelties uz ārvalstīm, lai sāktu strādāt, var pamatot ar vairākiem iemesliem, tostarp sezonas nodarbinātību, kas tiek piedāvāta tādās nozarēs kā lauksaimniecība un tūrisms. Pēdējā laikā pirktspējas pasliktināšanās, kas ietekmē iedzīvotājus visā Eiropas Savienībā, faktiski var kavēt darbaspēka mobilitāti, it īpaši, ja cenu pieaugums ietekmē arī mājokļa īres maksu.

2.7.

Pēdējos gados ir palielinājusies augsti izglītotu mobilo pilsoņu mobilitāte, un vairāk nekā trešdaļa ES mobilo pilsoņu ietilpst šajā kategorijā. Turpretim mazkvalificētu mobilo pilsoņu īpatsvars ir samazinājies par tādu pašu procentuālo daļu kā augsti izglītotu mobilo pilsoņu īpatsvara pieaugums. Jānorāda, ka augsti kvalificētu mobilo pilsoņu mobilitātei ir svarīga nozīme uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstībā. Nozīmīgākās ES galamērķa valstis augsti kvalificētiem mobilajiem pilsoņiem ir Vācija, Spānija, Francija, Beļģija un Austrija. Lai gan augsti kvalificēti mobilie pilsoņi visbiežāk strādā kā profesionāļi darījumdarbībā, izglītības jomā, zinātnē un inženierzinātnēs, pārmērīga kvalifikācija, šķiet, ir diezgan izplatīta. Tiek lēsts, ka 55 % augsti kvalificētu mobilo pilsoņu ir sievietes.

2.8.

Saskaņā ar Eurostat demogrāfiskajām prognozēm paredzams, ka ES iedzīvotāju vidējais vecums palielināsies. Ievērojami samazināsies arī darbspējīgā vecuma iedzīvotāju īpatsvars, jo īpaši to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir vecumā no 20 līdz 39 gadiem. Savukārt vecākām vecuma grupām būs liels proporcionāls pieaugums. Šīm demogrāfiskajām norisēm būs ievērojama ietekme uz potenciālo ES mobilo iedzīvotāju skaitu turpmākajos gados, jo cilvēki visbiežāk pārceļas darba dzīves sākumā un, kļūstot vecākiem, viņu tendence pārcelties samazinās. To apstiprina pierādījumi, kas liecina, ka vecuma grupās no 20 līdz 29 gadiem un no 30 līdz 39 gadiem ir reģistrēts lielāks gada laikā izceļojušo personu skaits nekā citās vecuma grupās.

2.9.

Tā kā personu skaits jaunākās vecuma grupās samazinās arī nosūtītājās valstīs, paredzams, ka tas izraisīs mobilo darba ņēmēju skaita samazināšanos visā ES. Tomēr šo paredzamo mobilitātes plūsmu samazināšanos var neitralizēt ES iedzīvotāju novecošanās, jo, pieaugot pieprasījumam pēc specializētas veselības un sociālās aprūpes, būs jāpalielina mobilo darba ņēmēju pieņemšana darbā.

2.10.

No iepriekš minētā ir redzams, ka mobilitātes plūsmas visā ES joprojām ir problēma, kas ierobežo piedāvājumu un rada neatbilstības lielākajā daļā nozaru, tai skaitā IT un augsto tehnoloģiju nozarē. Pandēmija nav uzlabojusi šo situāciju, jo mobilitāti ES iekšienē ierobežo mājsēde un citi ierobežojoši pasākumi, piemēram, robežu slēgšana un ceļošanas aizliegumi. Pirms pandēmijas darbaspēka mobilitāte no austrumiem uz rietumiem pārsniedza mobilitāti no dienvidiem uz ziemeļiem, un paredzams, ka tas turpināsies ar bēgļu pieplūdumu no kara izpostītās Ukrainas. Jebkurā gadījumā, jo drīzāk ES iedzīvotāju mobilitāte atgriezīsies pirmspandēmijas līmenī, jo labāk. Laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam aktīvo darba tirgus dalībnieku skaits samazinājās par 4 % (3).

2.11.

Diplomu un kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēja atzīšana ir būtiska vakanču aizpildīšanai tur, kur ir darbaspēka trūkums, un mobilitātes veicināšanai. Tomēr atzīšanas sistēma ir jānostiprina, lai tā darbotos efektīvi un atbalstītu darbaspēka mobilitāti. Problēma galvenokārt rodas saistībā ar profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu, nevis akadēmiskā vai profesionālā līmenī. Tomēr ir svarīgi atzīt, ka pastāv atšķirīga pieeja akadēmisko un profesionālo kvalifikāciju savstarpējai atzīšanai. Jāatceras arī, ka saskaņā ar LESD 166. pantu ES pilnībā respektē dalībvalstu atbildību par profesionālās izglītības saturu un organizāciju, vienlaikus atbalstot un papildinot dalībvalstu rīcību.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.

EESK uzskata, ka ir vajadzīga padziļināta analīze par to, kāpēc – izņemot pandēmijas radītos ierobežojumus – darbspējīgā vecumā esošu ES mobilo pilsoņu skaits pieaug par mazāku procentuālo daļu nekā iepriekšējos gados. EESK arī aicina veikt pētījumu, lai noteiktu ekonomiskās izmaksas, ko rada pašreizējais stāvoklis darba tirgū, ko raksturo sadrumstalotība pa dalībvalstīm – “Izmaksas, ko rada ES darba tirgus, kas nav vienots”.

3.2.

EESK iesaka efektīvākus valstu politikas pasākumus, piemēram, mobilitātes stimulus, tostarp cirkulāro mobilitāti (ieguldot izcelsmes valstīs, izmantojot apmaiņas un savstarpējas mācīšanās programmas), īpašu uzmanību pievēršot aktīviem valsts politikas pasākumiem darba tirgū, piemēram, strādājošo pabalstiem ES un trešo valstu darba ņēmējiem. Šajā saistībā EESK uzskata, ka, darba meklētājiem piedāvājot finansiālu atbalstu, piemēram, pārcelšanās izmaksu segšanu, lai uzsāktu darbu citā dalībvalstī vai reģionā, tiktu vēl vairāk veicināta mobilitāte. Turklāt ir jāturpina darbs informācijas par darbvietām citās ES valstīs un palīdzības pārcelšanās jomā uzlabošanā, lai atbalstītu pārcelšanās loģistiku, piemēram, mājokļa atrašanu, reģistrēšanos kā nodokļu maksātājam, skolas atrašanu bērniem, iespējams, darba atrašanu partneriem utt. EESK iesaka izmantot mākslīgā intelekta rīkus kopīgā ES mēroga tīmeklī, kurā centralizēti apkopoti visi darba piedāvājumi visās ES dalībvalstīs, lai labāk saskaņotu profilus un darba prasības. Tāpat būtu jāparedz mērķtiecīgāki stimuli, lai mudinātu bezdarbniekus pārcelties uz dalībvalstīm ar zemu bezdarba līmeni. Kā norādīts ECB 2022. gada 1. jūnijā publicētajā SAFE ziņojumā, kvalificēta darbaspēka trūkums ir aktuālākā problēma Eiropas uzņēmumiem.

3.3.

EESK pauž nožēlu, ka ES darba tirgus joprojām ir sadrumstalots. Līdz šim pieņemtā pakāpeniskā pieeja ir ietekmējusi darbaspēka mobilitāti. Turpmāk būtu jāizvairās no sadrumstalotas politikas, jo īpaši valstu līmenī. Tā kā ir nepieciešams nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret vietējiem un mobiliem darba ņēmējiem, EESK aicina Eiropas Komisiju Eiropas pusgadā kā daļu no konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem iekļaut rādītājus, lai uzraudzītu valstu politiku, kas tā vai citādi ierobežo darba ņēmēju mobilitāti visā ES.

3.4.

ES darba ņēmēju un speciālistu mobilitāti var palielināt tikai tad, ja tiks uzlabota spēkā esošo noteikumu izpilde, piekļuve informācijai un sadarbība starp dalībvalstīm. EESK uzskata, ka Eiropas Komisijai ir izšķiroša loma šajā jautājumā. EESK norāda, ka atsevišķas dalībvalstis, iespējams, nevēlas pieņemt vairāk vienotā tirgus reformu, baidoties, ka tas varētu izraisīt darbvietu īslaicīgu zaudēšanu, jo īpaši valstīs, kas jau atpaliek, un valstīs/nozarēs ar zemu ražīgumu. Teorētiski darbaspēka brīva aprite palīdzētu risināt šo problēmu, taču no valstu viedokļa tā var izraisīt resursu zaudējumus un potenciālu intelektuālā/kvalificētā darbaspēka emigrāciju pārejas posmā. Tāpēc Eiropas Komisijai, iespējams, būtu jāanalizē negatīvās tendences saistībā ar darbaspēka mobilitāti, jo īpaši intelektuālā darbaspēka emigrāciju dažās nozarēs un reģionos. Vienlaikus ir jāīsteno intelektuālā darbaspēka emigrācijas novēršanas pasākumi līdztekus pasākumiem, ar kuriem sekmē augšupēju sociālo un ekonomisko konverģenci. EESK atzīst, ka varētu būt vairāki mainīgie faktori, tostarp demogrāfiskās perspektīvas un to ietekme uz darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitu un sastāvu gan nosūtītājvalstīs, gan saņēmējvalstīs.

3.5.

Tā kā izglītības un apstiprināšanas standarti ir jāsaglabā vienmēr, EESK aicina dalībvalstis samazināt birokrātiju un ievērot vienlīdzīgas attieksmes pamatprincipu. Šajā saistībā tiek uzskatīts, ka ir nepieciešami turpmāki uzlabojumi savstarpējās atzīšanas mehānismos un darba mobilitātes portālos. EESK norāda uz būtiskiem uzlabojumiem Eiropas darbvietu mobilitātes portālā (EURES), Europass tiešsaistes platformā un Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācijas (ESCO) sistēmā un aicina dalībvalstis turpināt uzlabot attiecīgos portālus, iekļaujot tajos obligātos darba nosacījumus, kas paredzēti valstu tiesību aktos. Pēdējo minēto uzskata par īpaši svarīgu, lai novērstu darba apstākļu ļaunprātīgu izmantošanu attiecībā uz mobilajiem darba ņēmējiem pārrobežu reģionos un trešo valstu darba ņēmējiem. EESK arī aicina turpināt uzlabot valodu zināšanas, jo valodu zināšanu trūkums ir būtisks šķērslis brīvas pārvietošanās iespējai ES.

3.6.

EESK aicina dalībvalstis veicināt personu ar invaliditāti mobilitāti. Šajā saistībā ir svarīgi pieņemt vienotu Eiropas invaliditātes statusa definīciju saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un savstarpēju invaliditātes statusa atzīšanu starp dalībvalstīm.

3.7.

EESK uzskata, ka dzimumu līdztiesība ir svarīgs faktors darbaspēka mobilitātes veicināšanā Eiropas Savienībā, kā norādīts SOC/731. Tam vajadzētu būt daļai no plašākas apņemšanās ievērot demokrātijas un vienlīdzības standartus visiem, lai palielinātu darbaspēka mobilitāti.

3.8.

EESK iesaka uzņēmējām dalībvalstīm nodrošināt personām, kas strādā uzņēmējvalstī, piekļuvi apmācībai, piemēram, valodu programmām, sākot savu profesionālo pieredzi, un pārkvalifikācijai, ja tas nepieciešams vēlākā posmā, lai novērstu darbaspēka trūkumu konkrētās nozarēs un atbalstītu digitālo pārkārtošanos un pasākumus virzībā uz klimatneitrālu ekonomiku.

3.9.

EESK arī norāda, ka programma Erasmus+ varētu visā Eiropas Savienībā veicināt darbaspēka mobilitāti, un norāda uz 2011. gadā veikto pētījumu (4), kurā analizēts, kā studijas ārvalstīs ietekmē darba tirgus mobilitāti turpmākajā dzīvē, izmantojot Erasmus kā neatkarīgu variācijas avotu studijām ārvalstīs. Pētījumā konstatēts, ka studijas ārvalstīs būtiski palielina iespēju strādāt ārvalstīs pēc akadēmiskās kvalifikācijas iegūšanas. Absolventiem, kas studējuši ārvalstīs, pēc studiju beigšanas ir par aptuveni 15 procentpunktiem lielāka iespēja strādāt ārvalstīs.

3.10.

EESK atzinīgi vērtē uzlaboto sociālā nodrošinājuma koordināciju ES, bet ar zināmām bažām norāda, ka mobilajiem darba ņēmējiem, jo īpaši pārrobežu un pierobežas darba ņēmējiem, joprojām ir grūtības piekļūt sociālās aizsardzības sistēmām. Tādēļ EESK aicina Eiropas Komisiju pastāvīgi uzraudzīt sociālā nodrošinājuma koordināciju un nodrošināt kopīgus risinājumus jaunām situācijām, piemēram, tāldarbam ārvalstīs. Nepieciešams uzsvērt koordinētas rīcības nozīmi Savienības līmenī. Dalībvalstīm vienmēr jānodrošina mobilo darba ņēmēju sociālās tiesības, tostarp krīzes situācijās. Atzīstot Eiropas Savienībā pastāvošās atšķirības pensiju shēmās, EESK arī aicina pastiprināti uzlabot mobilo darba ņēmēju pensiju tiesību koordināciju un īstenošanu visā Eiropas Savienībā, iespējams, izmantojot mērķtiecīgus konkrētām valstīm adresētus ieteikumus Eiropas pusgada ietvaros. Turklāt EESK aicina aktīvāk veidot Eiropas sociālā nodrošinājuma numuru kā iespēju pārvarēt šķēršļus piekļuvei sociālajam nodrošinājumam pārrobežu situācijās.

3.10.1.

Jāatzīmē, ka Viseiropas privāto pensiju produkts (PEPP) (5) ir īpaši pievilcīgs pašnodarbinātām personām un mobilajiem darba ņēmējiem, kuri visā savas darba dzīves laikā strādā dažādās valstīs. Spēja mainīt PEPP sniedzējus pāri robežām neapšaubāmi veicinās darbaspēka mobilitāti, lai gan nav skaidrs, cik lielā mērā tas tiks darīts, jo PEPP vēl nav pieejams.

3.10.2.

EESK atzinīgi novērtēja PEPP koncepciju, kad tā tika ieviesta, kā būtisku soli, lai mudinātu ES iedzīvotājus pienācīgi nodrošināt savus pensijas gadus, un kā kapitāla tirgu savienības (KTS) būtisku pamatelementu. Tomēr, tā kā PEPP piedāvājumam vēl ir jāmaterializējas, EESK uzskata, ka ir jāpieliek papildu pūles saistībā ar KTS rīcības plānu (6) 9. darbības ietvaros, lai stimulētu dalību arodpensiju shēmās.

3.11.

EESK norāda, ka Covid-19 pandēmija nepārprotami ir uzlabojusi tāldarba iespējas (7). Arvien vairāk darba ņēmēju ir ieinteresēti strādāt attālināti no ārvalstīm īslaicīgi vai uz laiku. EESK ar cerību raugās uz gaidāmajām sociālo partneru sarunām par 2002. gada autonomā nolīguma par tāldarbu pārskatīšanu un atjaunināšanu, kas jāiesniedz pieņemšanai juridiski saistoša nolīguma veidā, kuru īstenos ar direktīvu.

3.12.

EESK norāda, ka ir nepieciešami labi darba un nodarbinātības apstākļi, kā arī dzīves kvalitātes aspekti, piemēram, labu skolu un augstiem un ilgtspējīgiem standartiem atbilstošu iekārtu pieejamība, lai uzņēmumi saglabātu konkurences priekšrocības un piesaistītu kvalificētus darbiniekus. EESK arī uzsver, ka ir svarīgi pastāvīgi ieguldīt formālajā un neformālajā apmācībā un mūžizglītībā, lai atbalstītu pāreju uz digitālo un oglekļneitrālu ekonomiku. Dinamiskā un strauji mainīgā vidē būtiski ir ātri un efektīvi pielāgoties mainīgajām darba tirgus vajadzībām, vienlaikus atzīstot darbaspēka piedāvājuma deficīta ietekmi uz esošo darbaspēku. Ar to ir saistīts Eiropas sociālo partneru pamatnolīgums par digitalizāciju, kurā noteikts, ka abas puses apņemas celt kvalifikāciju vai pārkvalificēties, lai risinātu uzņēmumu digitālās problēmas.

3.13.

EESK uzsver nepieciešamību digitalizēt darbaspēka mobilitātes un darba ņēmēju norīkošanas procedūras, lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm un novērstu šķēršļus, kas nav samērīgi. Tas palīdzēs arī pareizi uzraudzīt un īstenot noteikumus. EESK piekrīt priekšlikumam, kas ietverts Eiropas Parlamenta 2021. gada 20. maija rezolūcijā “ES noteikumu ietekme uz darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu brīvu apriti: darbaspēka mobilitāte ES iekšienē kā instruments darba tirgus vajadzību un darba ņēmēju prasmju saskaņošanai” (2020/2007 (INI)) (8), kurā ieteikts izveidot vienas pieturas palīdzības aģentūru darba ņēmējiem un nākamajiem darba devējiem par piemērojamiem ES noteikumiem, ko gan digitāli, gan fiziski pārzinātu Eiropas Darba iestāde (ELA). Kā noteikts ELA regulas 5. pantā, ELA uzlabo informācijas par darbaspēka mobilitāti pieejamību, kvalitāti un piekļūstamību, tai skaitā izmantojot vienotu Savienības mēroga tīmekļa vietni, kas darbojas kā vienots portāls, no kura visās ES oficiālajās valodās pieejami informācijas avoti un pakalpojumi Savienības un valstu līmenī. Turklāt ELA būtu jāatbalsta dalībvalstis valsts tīmekļa vietņu atjaunināšanā.

3.14.

Paralēli EESK aicina dalībvalstis digitalizēt publiskos pakalpojumus, jo īpaši attiecīgos sociālā nodrošinājuma dienestus, lai veicinātu Eiropas darba ņēmēju mobilitāti visā ES, vienlaikus garantējot tiesību pārnesamību un pienākumu ievērošanu attiecībā uz darba ņēmēju un speciālistu mobilitāti.

3.15.

Vienlaikus EESK aicina izveidot ES mēroga informācijas centru tīklu, tostarp tiešsaistē, kā arī fiziskus un telefoniskus pakalpojumus, lai palīdzētu darba ņēmējiem un darba devējiem noskaidrot jautājumus tādās jomās kā banku un apdrošināšanas pakalpojumi.

3.16.

EESK uzsver, cik svarīga ir pašreizējā darbaspēka mobilitātes plūsmu statistiskā analīze, lai palīdzētu novērst prasmju neatbilstību ES darba tirgos un novērtētu tādu notikumu ietekmi kā karš Ukrainā un darbspējīga vecuma personu pārvietošanās ES dalībvalstīs un starp tām. EESK atzīst, ka pielāgošanās Eiropas līmenī ir daudz sarežģītāka nekā valstu vai reģionālajā līmenī. Tomēr EESK uzskata, ka EURES konsultantiem ir ļoti svarīga loma, sniedzot informētu atbalstu mobilajiem darba ņēmējiem.

3.17.

Svarīgi ir arī pētījumi par trešo valstu darba ņēmēju mobilitāti un viņu darba apstākļiem. EESK pauž bažas par nedrošiem darba apstākļiem trešo valstu darba ņēmējiem dalībvalstīs un aicina stingrāk piemērot noteikumus. EESK arī norāda, ka darbaspēka mobilitāte no ES dalībvalstīm nebūs pietiekama, lai novērstu prasmju nepietiekamību. Būs arī jāveicina un jāuzlabo darbaspēka migrācija no trešām valstīm. Šajā sakarā EESK atzinīgi vērtē neseno tiesību aktu kopumu migrācijas politikas jomā, taču atkārtoti norāda, ka ir jāveic efektīvi pasākumi, lai dotu iespēju nestrādājošiem ES pilsoņiem iekļauties darba tirgū.

---

(1)  OV C 443, 22.11.2022., 63. lpp.

(2)  https://epc2010.princeton.edu/papers/100976

(3)  2021. gada ziņojums par darbaspēka mobilitāti ES iekšienē.

(4)  Parey and Waldinger (2011) Studying abroad and the effect on international labour market mobility; evidence from the introduction of Erasmus.

(5)  EESK atzinums: Viseiropas privāto pensiju produkts (OV C 81, 2.3.2018., 139. lpp.).

(6)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns” (OV C 155, 30.4.2021., 20. lpp.).

(7)  OV C 220, 9.6.2021., 13. lpp., OV C 220, 9.6.2021., 106. lpp.

(8)  OV C 15, 12.1.2022., 137. lpp.