EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.11.2022

COM(2022) 900 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI

par 2023. gada budžeta plāna projektiem: vispārīgs novērtējums

Kopsavilkums Šajā paziņojumā atbilstoši Regulas (ES) Nr. 473/2013 prasībām ir apkopots Komisijas novērtējums attiecībā uz 2023. gada budžeta plāna projektiem, ko iesniegušas eurozonas dalībvalstis, kā arī Horvātija, un vispārējo budžeta situāciju eurozonā, arī kopējo fiskālo nostāju. Komisijas novērtējumā ir aplūkots makroekonomikas satricinājums, kas saistīts ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kā arī tā ilgtermiņa ietekme uz ES enerģētiskās drošības vajadzībām un Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas turpmāka piemērošana 2023. gadā. Novērtējuma pamatā ir fiskālās politikas ieteikumi, ko Padome pieņēma 2022. gada 12. jūlijā. Šīs norādes var rezumēt šādi. 2023. gadā dalībvalstīm ar lielu parādu būtu jānodrošina, ka tiek īstenota piesardzīga fiskālā politika, jo īpaši ierobežojot valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugumu, lai tas nepārsniegtu vidēja termiņa potenciālās izlaides pieaugumu. Dalībvalstīm ar nelielu/vidēju parādu būtu jānodrošina, ka valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums atbilst kopumā neitrālai politikas nostājai. Abos gadījumos novērtējumā par atbilstību fiskālajām norādēm būtu jāņem vērā nepārtraukts pagaidu un mērķorientēts atbalsts mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kas ir visneaizsargātākie pret enerģijas cenu pieaugumu, un personām, kuras bēg no Ukrainas. Visas dalībvalstis tika aicinātas būt gatavām kārtējos izdevumus pielāgot mainīgajai situācijai. Tām tika ieteikts arī paplašināt publiskās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās un enerģētiskās drošības jomā, ņemot vērā iniciatīvu REPowerEU, tajā skaitā izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) un citus Savienības fondus. 2023. gada budžeta plāna projektus un fiskālās nostājas novērtējumu eurozonā var apkopot šādi. 1.Saskaņā ar Komisijas 2022. gada rudens prognozi paredzēts, ka, ņemot vērā augsto inflāciju un fiskālās un monetārās politikas normalizēšanos, ekonomikas izaugsme eurozonā 2023. gadā sasniegs mērenus, bet joprojām pozitīvus 0,3 %. Budžeta plāna projektos parasti ir labvēlīgāki makroekonomikas scenāriji. 2.Valdības budžeta deficīts 2022. gadā turpināja ievērojami samazināties salīdzinājumā ar 2020. gadā sasniegto maksimumu (7 % no IKP eurozonā), pateicoties spēcīgai ekonomikas atveseļošanai un Covid-19 pagaidu ārkārtas pasākumu pakāpeniskai atcelšanai. Tomēr paredzams, ka 2022. gadā deficīts pārsniegs 2019. gada pirmspandēmijas līmeni visās eurozonas dalībvalstīs (3,5 % no IKP eurozonā). Tas izriet no atlikušajiem ar pandēmiju saistītajiem pagaidu pasākumiem, atveseļošanas pasākumiem, citiem pagaidu raksturam neatbilstošiem apjomīgajiem pasākumiem un no jaunajiem pasākumiem, kas pieņemti, lai mazinātu augsto enerģijas cenu ietekmi. Jauno pasākumu neto budžeta izmaksas tiek lēstas 1,3 % apmērā no IKP. Tikai mazāk nekā 30 % no šiem pasākumiem ir mērķorientēti. Aptuveni divas trešdaļas enerģētikas pasākumu ir uz cenām vērsti pasākumi, kas var samazināt stimulus samazināt enerģijas patēriņu un palielināt energoefektivitāti. Paredzams, ka deficīts desmit eurozonas dalībvalstīs 2022. gadā saglabāsies virs 3 % no IKP. 3.Lai gan budžeta plāna projekti norāda uz turpmāku deficīta samazinājumu eurozonā līdz 3,2 % no IKP 2023. gadā, Komisijas prognozē paredzēts pieaugums līdz 3,7 %. Šī atšķirība atspoguļo arī laika problēmu, jo daži plāni tika sagatavoti labu laiku pirms Komisijas prognozes. 4.Enerģētikas pasākumu neto budžeta izmaksas 2023. gadam pašlaik tiek prognozētas 0,9 % apmērā no IKP eurozonā. Šīs prognozes pamatā lielā mērā ir nozīmīgi visu gadu īstenojami politikas pasākumu kopumi, par kuriem paziņojušas dažas lielās dalībvalstis. Tajā pašā laikā dažas dalībvalstis vēl nav paziņojušas par enerģētikas pasākumiem 2023. gadam, vai ir paziņots, ka to pasākumu termiņš beigsies 2023. gada sākumā. Ja jau paziņotie enerģētikas pasākumi tiktu saglabāti visu gadu, to neto izmaksas varētu palielināties par aptuveni 1 % no IKP. 5.Saskaņā ar budžeta plāna projektiem un Komisijas prognozi paredzams, ka parāda attiecība pret IKP eurozonā turpinās samazināties līdz aptuveni 92 % 2023. gadā (salīdzinājumā ar 99 % 2020. gadā). Tuvākajā laikā augstā nominālā izaugsme, kas izriet no augstās inflācijas, veicina parāda attiecības samazināšanos. Procentu un izaugsmes starpība kļūst labvēlīgāka, jo īpaši dalībvalstīs ar lielu parādu, jo augstākas procentu likmes tikai pakāpeniski veicina lielākus procentu izdevumus sakarā ar valsts parādu ilgo dzēšanas termiņu. Tiek prognozēts, ka 2023. gadā sešās eurozonas dalībvalstīs parāda attiecība joprojām pārsniegs 100 % no IKP (Beļģija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija un Portugāle), savukārt turpmāks pieaugums tiek prognozēts tikai Beļģijā. 6.Pēc ekspansīvas politikas 2020. gadā (¼ % no IKP) un 2021. gadā (1¼ % no IKP) tiek prognozēts, ka eurozonas fiskālā nostāja 2022. gadā saglabāsies nepārprotami ekspansīva — aptuveni par 2¼ % no IKP. Fiskālo nostāju mēra kā neto primāro izdevumu izmaiņas attiecībā pret vidēja termiņa potenciālo izaugsmi. Tas ietver visus ar enerģiju saistītos pasākumus, par kuriem paziņojušas eurozonas dalībvalstis, bet neietver Covid-19 pagaidu ārkārtas pasākumus. Šīs ekspansīvās nostājas lielākā daļa (tuvu 2 procentpunktiem no IKP) ir saistīta ar neto primāro kārtējo izdevumu pieaugumu, no kuriem divas trešdaļas atspoguļo iepriekšminētos pasākumus augsto enerģijas cenu ietekmes mazināšanai. 7.Paredzams, ka 2022. gadā no valsts finansētajām investīcijām un izdevumiem, ko finansē no ANM dotācijām un citiem ES fondiem, tiks sniegts papildu atbalsts atveseļošanai un zaļajai un digitālajai pārkārtošanai (aptuveni ¼ procentpunkti no IKP). 8.Tiek prognozēts, ka pēc kumulatīvās fiskālās ekspansijas 3¾ % apmērā no IKP 2020.–2022. gada periodā eurozonas fiskālā nostāja 2023. gadā būs kopumā neitrāla. Paredzams, ka neto primāriem kārtējiem izdevumiem 2023. gadā būs nedaudz bremzējoša ietekme uz eurozonas fiskālo nostāju, jo ar enerģiju saistīto pasākumu neto ietekme ir mazāka salīdzinājumā ar 2022. gadu. 9.Paredzēts, ka no ANM dotācijām un citiem ES fondiem finansētās valsts finansētās investīcijas un izdevumi sniegs turpmāku atbalstu eurozonas izaugsmei 2023. gadā (par ¼ procentpunktiem no IKP), veicinot zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību. 10.Prognozētā 2023. gada eurozonas fiskālā nostāja, kā arī neto primāro kārtējo izdevumu un investīciju pamatā esošās norises kopumā atbilst Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumiem un Eurogrupas 2022. gada 3. oktobra paziņojumam par fiskālās politikas reakciju uz augstām enerģijas cenām un inflācijas spiedienu. Pēdējā minētajā paziņojumā tika aicināts atturēties no politikas, kas palielinātu inflācijas spiedienu. Tomēr, ņemot vērā nenoteiktību attiecībā uz enerģijas cenu attīstību un to, ka attiecībā uz lielāko daļu dalībvalstu trūkst informācijas par enerģētikas pasākumu iespējamo pagarināšanu 2023. gadam, pastāv risks, ka fiskālā nostāja galu galā varētu kļūt ekspansīvāka, nekā pašlaik prognozēts. Komisijas atzinumos par 2023. gada budžeta plāna projektiem galvenā uzmanība ir pievērsta saskaņotībai ar Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumiem. Komisija nepublicē atzinumu par Itālijas nemainīgas politikas 2023. gada budžeta plāna projektu, kuru 10. oktobrī iesniedza aizejošā valdība. Tā vietā Komisija savlaicīgi publicēs atzinumu par atjaunināto 2023. gada budžeta plāna projektu, kuru drīzumā iesniegs jaunā valdība. Turpmāk izklāstīts kopsavilkums par Komisijas atzinumiem, kuru pamatā ir Komisijas 2022. gada rudens prognoze. Dalībvalstis ar lielu parādu (Beļģija, Francija, Grieķija, Portugāle un Spānija) ·Attiecībā uz Franciju, Grieķiju un Spāniju tiek prognozēts, ka valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums būs mazāks par vidēja termiņa potenciālās izlaides pieaugumu, ņemot vērā pagaidu un mērķorientētu atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kas ir visneaizsargātākie pret enerģijas cenu pieaugumu, un izmaksas, kas saistītas ar palīdzības sniegšanu personām, kuras bēg no Ukrainas, saskaņā ar Padomes ieteikumu. Tas neattiecas uz Beļģiju, kur valsts finansēto kārtējo izdevumu pieaugums pārsniedz potenciālo izaugsmi, ņemot vērā pagaidu un mērķorientētu atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kas ir visneaizsargātākie pret enerģijas cenu pieaugumu, un personām, kuras bēg no Ukrainas. Tiek prognozēts, ka Portugālei valsts finansēto kārtējo izdevumu pieaugums būs tuvu vidēja‑termiņa potenciālās izlaides pieaugumam, pieņemot, ka plānots samazināt pasākumus, reaģējot uz augstajām enerģijas cenām, tajā skaitā pagaidu un mērķorientētu atbalstu neaizsargātām mājsaimniecībām un uzņēmumiem. ·Visas dalībvalstis plāno finansēt publiskās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās un enerģētiskās drošības jomā, tajā skaitā izmantojot ANM un citus ES fondus, kā ieteikusi Padome. Paredzams, ka kopējās publiskās investīcijas procentos no IKP 2023. gadā palielināsies vai saglabāsies stabilas attiecībā pret 2022. gadu visās dalībvalstīs, izņemot Franciju un Grieķiju. Beļģija, Francija, Grieķija, Portugāle un Spānija plāno saglabāt valsts finansētās investīcijas, jo tiek prognozēts, ka 2022.–2023. gadā tās palielināsies vai saglabāsies stabilas. No ANM dotācijām un ES fondiem finansēto izdevumu ietekme uz vispārējo fiskālo nostāju ir ekspansīva vai neitrāla visās dalībvalstīs, izņemot Franciju un Grieķiju. ·Kopumā Komisija uzskata, ka Francijas, Grieķijas un Spānijas budžeta plāna projekti atbilst Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā ietvertajām fiskālajām norādēm, savukārt Beļģijas budžeta plāna projekts daļēji atbilst ieteikumam un pastāv risks, ka Portugāles budžeta plāna projekts tikai daļēji atbildīs ieteikumam. Dalībvalstis ar nelielu/vidēju parādu (Austrija, Horvātija, Kipra, Igaunija, Somija, Vācija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Slovēnija un Slovākija) ·Vispārējā fiskālās politikas nostāja 2023. gadā dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga: oBremzējoša (no +0,5 % līdz +2,3 % no IKP — parasti negatīva zīme norāda uz ekspansīvu nostāju): Latvija, Īrija, Kipra un Malta. oKopumā neitrāla (no -0,1 % līdz -0,2 % no IKP): Horvātija, Austrija un Somija. oEkspansīva (no -0,4 % līdz -2,6 % no IKP): Lietuva, Vācija, Igaunija, Luksemburga, Nīderlande, Slovēnija un Slovākija. ·Dalībvalstu valsts finansēto kārtējo izdevumu (atskaitot jaunos ieņēmumu pasākumus) ietekme uz vispārējo fiskālo nostāju 2023. gadā dažādās dalībvalstīs arī ir atšķirīga: oBremzējoša (no +0,4 līdz + 1,7 procentpunktiem): Horvātija, Latvija, Īrija, Kipra un Malta. oKopumā neitrāla (aptuveni nulle procentpunkti): Somija un Nīderlande. oEkspansīva (no -0,3 % līdz -1,7 procentpunktiem): Austrija, Lietuva, Vācija, Igaunija, Luksemburga, Slovēnija un Slovākija. Visos gadījumos tas neizriet no pagaidu un mērķorientēta atbalsta mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kas ir visneaizsargātākie pret enerģijas cenu pieaugumu, un personām, kuras bēg no Ukrainas. ·Visas dalībvalstis plāno finansēt publiskās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās un enerģētiskās drošības jomā, tajā skaitā izmantojot ANM un citus ES fondus, kā ieteikusi Padome. Paredzams, ka kopējās publiskās investīcijas procentos no IKP 2023. gadā palielināsies vai saglabāsies stabilas attiecībā pret 2022. gadu visās dalībvalstīs ar nelielu/vidēju parādu. Visas dalībvalstis plāno saglabāt valsts finansētās investīcijas, izņemot Kipru, Latviju un Maltu, kur tiek prognozēts, ka no 2022. līdz 2023. gadam tās samazināsies. No ANM dotācijām un ES fondiem finansēto izdevumu ietekme uz vispārējo fiskālo nostāju ir ekspansīva vai neitrāla visās dalībvalstīs, izņemot Vāciju. ·Kopumā Komisija uzskata, ka budžeta plāna projekti Horvātijai, Kiprai, Somijai, Īrijai, Latvijai un Maltai atbilst fiskālajām norādēm, kas ietvertas Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā. Austrijas, Lietuvas, Vācijas, Igaunijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Slovēnijas un Slovākijas budžeta plāna projekti daļēji atbilst ieteikumam. Lai gan dalībvalstis ātri īstenoja enerģētikas pasākumus kā daļu no ārkārtas politikas reakcijas uz ārkārtas enerģijas cenu pieaugumu, esošo atbalsta pasākumu pagarināšana un/vai jaunu atbalsta pasākumu ieviešana, reaģējot uz augstajām enerģijas cenām, veicinātu valsts neto finansēto kārtējo izdevumu lielāku pieaugumu un prognozētā valdības budžeta deficīta un parāda pieaugumu 2023. gadā. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis šādus pasākumus vairāk koncentrētu uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un riskam pakļautiem uzņēmumiem, lai saglabātu stimulus samazināt enerģijas pieprasījumu, un lai tos atceltu, samazinoties enerģijas cenu spiedienam.

I.Ievads 

Valstu budžeta politikas koordinācija ir svarīga ekonomikas pārvaldības sistēmas daļa ekonomiskajā un monetārajā savienībā. 1 Lai nodrošinātu šādu koordināciju, eurozonas dalībvalstis līdz oktobra vidum iesniedz Komisijai un Eurogrupai savus nākamā gada budžeta plāna projektus. Ikvienā šādā plānā ir sniegts kopsavilkums par budžeta projektu, ko attiecīgās valsts valdība plāno iesniegt valsts parlamentam. Komisija par katru plānu sniedz atzinumu, kurā novērtēts, vai plāns atbilst attiecīgās dalībvalsts saistībām, kas izriet no Stabilitātes un izaugsmes pakta. Komisijas atzinumi sniedz politikas ieteikumus valstu valdībām un informē valstu parlamentus, lai palīdzētu pieņemt tādus budžetus, kas atbilst ES fiskālajiem noteikumiem un Padomes ieteikumiem. Horvātija 2023. gada 1. janvārī kļūs par eurozonas dalībvalsti un ir nolēmusi brīvprātīgi iesniegt 2023. gada budžeta plāna projektu. Tādējādi Horvātijas plāns ir iekļauts šajā paziņojumā, un Komisija par to ir sniegusi atzinumu. Itālijas un Latvijas aizejošās valdības iesniedza budžeta plāna projektus, kuru pamatā ir nemainīga politika; tāpēc 2023. gada budžeta skaitļi par šīm valstīm, kas norādīti šajā paziņojumā, neatspoguļo politikas mērķus. Komisija arī sniedz vispārēju novērtējumu par visas eurozonas budžeta stāvokli un perspektīvām.

Komisijas veiktā novērtējuma pamatā ir fiskālie ieteikumi, ko Padome pieņēma 2022. gada 12. jūlijā. Paaugstināta nenoteiktība un spēcīgi lejupvērsti riski ekonomikas perspektīvai saistībā ar karu Eiropā, nepieredzēts enerģijas cenu kāpums un pastāvīgi piegādes ķēdes traucējumi ir attaisnojuši Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas pagarināšanu 2023. gadam; šo klauzulu Komisija un Padome iedarbināja 2020. gada martā. 2 Šajā sakarā Padomes fiskālie ieteikumi tika formulēti kvalitatīvā izteiksmē ar kvantitatīvu pamatojumu, ar dažām svarīgām diferenciācijām, kuru pamatā ir dalībvalstu valsts parāda problēmas.

Attiecībā uz 2023. gadu Padomes ieteikumos galvenā uzmanība tiek pievērsta fiskālās nostājas vispārējam virzienam un struktūrai, arī izdevumiem, ko finansē no Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) un citiem ES fondiem. Covid-19 pagaidu ārkārtas pasākumi ir izslēgti no fiskālās nostājas. Padome ieteica, ka dalībvalstīm ar lielu parādu (Beļģijai, Grieķijai, Spānijai, Francijai, Itālijai un Portugālei) būtu jānodrošina, ka tiek īstenota piesardzīga fiskālā politika, jo īpaši ierobežojot valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugumu, lai tas nepārsniegtu vidēja termiņa potenciālo izlaidi. Dalībvalstīm ar nelielu/vidēju parādu tika ieteikts nodrošināt, lai valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums atbilstu kopumā neitrālai politikas nostājai. Abos gadījumos ieteikumos tika aicināts ņemt vērā nepārtrauktu pagaidu un mērķorientētu atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kas ir visneaizsargātākie pret enerģijas cenu pieaugumu, un personām, kuras bēg no Ukrainas. Visām dalībvalstīm vajadzētu būt gatavām kārtējos izdevumus pielāgot mainīgajai situācijai. Visām dalībvalstīm tika ieteikts arī paplašināt publiskās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās un enerģētiskās drošības jomā, ņemot vērā iniciatīvu REPowerEU, tajā skaitā izmantojot ANM un citus Savienības fondus.

Laikposmā pēc 2023. gada visām dalībvalstīm tika ieteikts īstenot fiskālo politiku, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli. Dalībvalstīm ar lielu parādu tika ieteikts arī nodrošināt ticamu un pakāpenisku parāda samazināšanu un fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā, veicot pakāpenisku konsolidāciju, investīcijas un reformas.

Šis paziņojums tiek sniegts divējādā nolūkā. Pirmkārt, tas sniedz kopainu par budžeta politiku eurozonas mērogā, balstoties uz visu valstu novērtējumu par 2023. gada budžeta plāna projektiem. Otrkārt, tajā sniegts pārskats par budžeta plāna projektiem valstu līmenī un izskaidrota Komisijas pieeja to novērtēšanai, īpašu uzmanību pievēršot budžeta pasākumiem, lai mazinātu valdību pieņemto vai ticami paziņoto augsto enerģijas cenu ietekmi, un enerģētikas pasākumu kvalitātei.

 1. tabula. Novērtējuma kopsavilkums par 2023. gada budžeta plāna projektu atbilstības Padomes ieteikumiem

	Vispārējā fiskālā nostāja	Valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu ietekme uz fiskālo nostāju Ņemot vērā ar enerģiju un bēgļiem saistītās mērķorientētās izmaksas: secinājums netiek mainīts	Valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums zem vidējā termiņa potenciālā izlaides pieauguma Ņemot vērā ar enerģiju un bēgļiem saistītās mērķorientētās izmaksas: secinājums netiek mainīts	Publiskās investīcijas zaļajā un digitālajā pārkārtošanā un enerģētiskajā drošībā	Vispārējs novērtējums	Valsts finansēto investīciju saglabāšana	No ANM dotācijām un ES fondiem finansēto izdevumu ietekme
Dalībvalstis ar nelielu/vidēju parādu
Austrija			*				
Horvātija			*				
Kipra			*				
Igaunija			*				
Somija			*				
Vācija			*				
Īrija			*				
Latvija			*				
Lietuva			*				
Luksemburga			*				
Malta			*				
Nīderlande			*				
Slovēnija			*				
Slovākija			*				
Dalībvalstis ar lielu parādu
Beļģija	*	*					
Francija	*	*					
Grieķija	*	*					
Portugāle	*	*	1				
Spānija	*	*					
* Šajā tabulā tika iekļauti tikai tie elementi, kas attiecas uz dalībvalstu atbilstību Padomes ieteikumiem. Attiecībā uz dalībvalstīm ar nelielu/vidēju parādu ieteikums neattiecas uz valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugumu zem vidēja termiņa potenciālā izlaides pieauguma, savukārt dalībvalstīm ar lielu parādu ieteikumā nav atsauces ne uz vispārējo fiskālo nostāju, ne uz valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu ietekmi uz fiskālo nostāju. 1 Tiek prognozēts, ka Portugālei valsts finansēto kārtējo izdevumu pieaugums būs tuvu vidēja termiņa potenciālās izlaides pieaugumam, pieņemot, ka plānots samazināt pasākumus, reaģējot uz augstajām enerģijas cenām, tajā skaitā pagaidu un mērķorientētu atbalstu neaizsargātām mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

II. Galvenie konstatējumi attiecībā uz eurozonu

Ekonomikas prognoze

2.1. grafiks.Eurozona: reālā IKP pieaugums, 2019.–2023. gads (%)

Piezīme. Francija neiesniedza 2022. gada stabilitātes programmas, tāpēc tā nav iekļauta kopējos eurozonas 2022. gada SP rādītājos. Avoti: 2023. gada budžeta plāna projekti (2023. gada BPP), Eiropas Komisijas 2022. gada rudens prognoze (2022. gada RP) un 2022. gada stabilitātes programmas (2022. gada SP).

Eurozonas ekonomika 2022. gadā turpināja spēcīgu atveseļošanos pēc pandēmijas, bet paredzams, ka 2023. gadā ekonomiskā aktivitāte strauji palēnināsies augstās inflācijas apstākļos. Ceturkšņa izteiksmē eurozonas reālais IKP jau 2021. gada trešajā ceturksnī sasniedza pirmspandēmijas līmeni (2019. gada pēdējais ceturksnis), pateicoties uzlabotai veselības situācijai un efektīvam politikas atbalstam valstu un ES līmenī. Ekonomiskā aktivitāte līdz 2022. gada trešajam ceturksnim joprojām bija noturīga, neraugoties uz būtiskiem šķēršļiem. Sekas, ko izraisīja Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, kad Krievija samazināja dabasgāzes piegādi Eiropai, palielināja jau iepriekš pastāvošos trūkumus un traucējumus globālajās piegādes ķēdēs. Strauji augošās enerģijas cenas ir novedušas pie tā, ka eurozonas SPCI inflācija ir ārkārtīgi augsta (10,6 % 2022. gada oktobrī) un pieaug inflācijas atšķirības starp dalībvalstīm atšķirīgas valstu energoresursu struktūras un nevienmērīgu fiskālās politikas pasākumu dēļ. Neraugoties uz augsto inflāciju, privātais patēriņš 2022. gada pirmajos trijos ceturkšņos turpināja atgūties, pateicoties visu kontaktdienestu darbības atsākšanai, ierobežotajam pieprasījumam, kas saistīts ar 2020. un 2021. gadā uzkrātajiem vēsturiski lielajiem ietaupījumiem, un valdību atbalstam augsto enerģijas cenu ietekmes mazināšanai. Tomēr enerģijas cenu šoks būtiski ietekmē eurozonas ekonomikas tirdzniecības nosacījumus un, savukārt, mājsaimniecību reāli izmantojamos ienākumus un uzņēmumu reālo peļņu. Tiek prognozēts, ka turpmākajos ceturkšņos samazināsies privātais patēriņš un investīcijas. Investīcijas jau ir sākušas samazināties lielas nenoteiktības un mazāk labvēlīgu finansēšanas nosacījumu dēļ, savukārt ārvalstu tūrisma atveseļošana ir veicinājusi eksportu. Pieejamie rādītāji liecina par pastāvīgu tempa mazināšanos, un Komisijas 2022. gada rudens prognozē paredzēta tehniska recesija ar diviem negatīviem reālā IKP rādītājiem 2022. gada pēdējā ceturksnī un 2023. gada pirmajā ceturksnī. Tiek prognozēts, ka pēc 5,3 % atgūšanās, kas reģistrēta 2021. gadā, eurozonas ekonomika 2022. gadā kopumā pieaugs par 3,2 %. Rezultātā paredzams, ka 2022. gadā reālā IKP gada līmenis būs par vairāk nekā 2 procentpunktiem augstāks nekā 2019. gada pirmspandēmijas līmenis.

Makroekonomikas prognozes, kas ir budžeta plāna projektu un Komisijas 2022. gada rudens prognozes pamatā, 2022. gadam ir tuvas, bet 2023. gadam ievērojami atšķiras. Eurozonas reālā IKP pieauguma prognozes 3,4 % apmērā 2022. gadā budžeta plāna projektos ir tikai nedaudz labvēlīgākas nekā Komisijas 2022. gada rudens prognozē (2.1. grafiks un IV pielikuma 1. tabula). Lai gan Komisijas prognozē paredzēts, ka 2023. gadā eurozonas ekonomika kopumā stagnē, pieaugot tikai par 0,3 %, budžeta plāna projektos joprojām tiek prognozēts, ka ekonomiskā aktivitāte turpinās uzrādīt stabilu izaugsmi, lai gan daudz lēnākā tempā (1,6 %) nekā 2022. gadā. 2022. gada stabilitātes programmas bija vēl optimistiskākas, un tika prognozēts, ka ekonomikas izaugsme 2023. gadā būs 2,6 %.

Liela inflācijas spiediena, energoapgādes ierobežojumu un stingrāku finansēšanas nosacījumu dēļ ekonomikas izaugsmes riski 2023. gadā ir lejupvērsti. Ģeopolitiskā spriedze un jo īpaši Krievijas agresijas karš pret Ukrainu nozīmē lielu nenoteiktību eurozonas ekonomikai. Gāzes piegādei vajadzētu būt pietiekamai šajā ziemā, taču ilgstošai enerģētiskai drošībai un zaļās pārkārtošanās paātrināšanai būs vajadzīgas papildu investīcijas. Inflācija varētu kļūt spēcīgāka un negatīvi ietekmēt atveseļošanu, savukārt augošās aizņēmumu izmaksas varētu palielināt iepriekš pastāvošo finansiālo neaizsargātību uzņēmumu sektorā ar potenciālu ietekmi uz izaugsmi. Turklāt negatīvas sekas varētu būt potenciālai neatbilstībai starp fiskālās un monetārās politikas mērķiem. Visbeidzot, joprojām pastāv būtiski riski, kas izriet no globālās ekonomikas.

Fiskālā perspektīva

2.2. grafiks.Eurozona: nominālais deficīts, 2019.–2023. gads (% no IKP)

Piezīme. Kopējie eurozonas 2022. gada SP rādītāji neietver datus par Franciju, ņemot vērā to, ka Francija 2022. gadā neiesniedza stabilitātes programmu. Avoti: 2023. gada budžeta plāna projekti (2023. gada BPP), Eiropas Komisijas 2022. gada rudens prognoze (2022. gada RP) un 2022. gada stabilitātes programmas (2022. gada SP).

Budžeta plāna projektos prognozēts eurozonas deficīta turpmāks samazinājums 2023. gadā, savukārt Komisijas prognozē paredzēts neliels pieaugums (2.2. grafiks un IV pielikuma 2. tabula). Pēc tam, kad eurozonas deficīts samazinājās no 7 % no IKP 2020. gadā līdz 5,1 % 2021. gadā, tiek prognozēts, ka saskaņā ar budžeta plāna projektiem un Komisijas prognozi 2022. gadā tas atkal samazināsies (attiecīgi līdz 3,9 % un 3,5 % no IKP). Tomēr 2022. gada deficīts eurozonā saglabāsies ievērojami virs 2019. gada pirmspandēmijas līmeņa (0,6 % no IKP), arī sakarā ar papildu pagaidu raksturam neatbilstošiem kārtējiem izdevumiem, kas pieņemti pēc pandēmijas. Attiecībā uz 2023. gadu budžeta plāna projektos norādīts, ka eurozonā deficīts samazināsies vēl par 0,7 procentpunktiem no IKP, sasniedzot 3,2 %. Tomēr šī deficīta prognoze ir labvēlīgāka nekā Komisijas prognoze, kas savukārt paredz, ka nākamajā gadā deficīts palielināsies par 0,2 procentpunktiem no IKP, sasniedzot 3,7 %. Šo nelielo pieaugumu nosaka automātiskie fiskālie stabilizatori, ņemot vērā gaidāmo ekonomikas attīstības palēnināšanos, lielākus procentu izdevumus un ieņēmumu samazinājumu sakarā ar mazāku nodokļu ieņēmumu izaugsmes struktūru. 3 Paredzams, ka šie deficītu palielinošie faktori vairāk nekā kompensēs zemākās neto budžeta izmaksas, ko rada ar enerģiju saistītie pasākumi, — ar nosacījumu, ka tiks apstiprināta ar enerģiju saistīto pasākumu daļas izbeigšana 2023. gada laikā (no 1,3 % no IKP 2022. gadā līdz 0,9 % 2023. gadā), — un Covid-19 pagaidu ārkārtas pasākumu pilnīga izbeigšana (aplēsti 0,9 % apmērā no IKP 2022. gadā — IV pielikuma 4. tabula). Lielākā daļa eurozonas dalībvalstu 2023. gadā plāno mazāku deficītu nekā 2022. gadā. Samazinājums virs 1 procentpunkta no IKP ir plānots Grieķijā (par 2,1 procentpunktu līdz 2,1 %), Vācijā (par 1,6 procentpunktiem līdz 2 %) un Spānijā (par 1,1 procentpunktu līdz 3,9 %). Augstāki rādītāji Komisijas prognozē atspoguļo arī laika problēmu, jo daži budžeta plāna projekti tika sagatavoti labu laiku pirms Komisijas 2022. gada rudens prognozes. Desmit eurozonas dalībvalstis, tajā skaitā četras dalībvalstis ar lielu parādu (Beļģija, Spānija, Francija un Itālija), 2023. gadā prognozē deficītu virs 3 % no IKP.

2.3. grafiks.Eurozona: valsts parāds, 2019.–2023. gads (% no IKP)

Piezīme. Francija neiesniedza 2022. gada stabilitātes programmas, tāpēc tā nav iekļauta kopējos eurozonas 2022. gada SP rādītājos. Avoti: 2023. gada budžeta plāna projekti (2023. gada BPP), Eiropas Komisijas 2022. gada rudens prognoze (2022. gada RP) un 2022. gada stabilitātes programmas (2022. gada SP).

Gan budžeta plāna projektos, gan Komisijas prognozē norādīts, ka parāda attiecība pret IKP 2022. un 2023. gadā samazināsies (2.3. grafiks un IV pielikuma 3. tabula). Budžeta plāna projektos prognozēts, ka parāda attiecība 2022. gadā 4 sasniegs 94 % no IKP (samazinājums no 97 % 2021. gadā) un atkal samazināsies 2023. gadā līdz aptuveni 92 %. 5 Šī prognoze būtībā ir tāda pati kā Komisijas 2022. gada rudens prognozē. Primārais deficīts 2023. gadā turpinās negatīvi ietekmēt parāda dinamiku eurozonā (2.4. grafiks).

Augstās inflācijas dēļ paredzams, ka procentu likmju un izaugsmes tempa starpība 2023. gadā saglabāsies labvēlīga, veicinot parāda samazināšanos. Negaidītā augstā inflācija (ko mēra ar IKP deflatoru) palielina parāda attiecības pret IKP saucēju, savukārt augstākas procentu likmes tikai pakāpeniski ietekmē skaitītāju sakarā ar eurozonas valstu parādu diezgan ilgajiem atmaksas termiņiem.  6 Šis parādu samazinošais “lavīnas” 7 efekts ir īpaši spēcīgs dalībvalstīs ar lielu parādu. Tiek prognozēts, ka 2023. gadā parāda attiecība pret IKP ievērojami samazināsies Grieķijā, Portugālē, Kiprā un Īrijā — valstīs, kurās paredzams arī primārais pārpalikums. Tiek prognozēts, ka 2023. gadā sešās dalībvalstīs parāda attiecība pārsniegs 100 % no IKP (Beļģijā, Grieķijā, Spānijā, Francijā, Itālijā un Portugālē), un parāda attiecības pieaugums tiek prognozēts tikai Beļģijā.

Parāda prognozes turpmākajiem gadiem ir pakļautas ievērojamai nenoteiktībai. Stohastiskās simulācijas, kurās centrālajam scenārijam piemēro plašu makroekonomisko satricinājumu klāstu, liecina, ka eurozonas parāda attiecība pret IKP 2023. gadā, visticamāk, būs no 87 % līdz 98 % no IKP un 2027. gadā – no 80 % līdz 102 % no IKP (III pielikums). No vienas puses, fiskālo ilgtspēju ietekmē vairāki faktori. Jo īpaši paredzams, ka augstā inflācijas vide negatīvi ietekmēs ilgtermiņa valsts parāda dinamiku. Paredzams, ka īstermiņā parāda attiecība pret IKP samazināsies lielāka nominālā IKP pieauguma dēļ. Ilgākā termiņā procentu likmju pieaugums galu galā ietekmēs parāda dinamiku. Ņemot vērā neskaidras izaugsmes perspektīvas, tas var kaitēt ilgtermiņa parāda attīstībai, norādot uz to, cik svarīgi ir īstenot reformas un investīcijas, lai atjaunotu izaugsmes potenciālu un īstenotu atbildīgu fiskālo politiku. Turklāt iespējamās saistības, kas izriet no publisko garantiju sniegšanas, tajā skaitā tās, kas piešķirtas saistībā ar Covid-19 pandēmiju, ja tās tiks pieprasītas, varētu negatīvi ietekmēt valsts parādu un deficītu. 8 Kopumā garantēto aizdevumu izmantošana dalībvalstīs ir bijusi neviendabīga, un dažās valstīs jau pirms pandēmijas uzliesmojuma ir bijušas ievērojamas valsts garantēto aizdevumu summas (1. izcēlums). No otras puses, vairāki faktori mazina fiskālās ilgtspējas riskus. Šie faktori ietver valdības parāda atmaksas termiņa pagarināšanu pēdējos gados (skatīt 6. zemsvītras piezīmi), stabilus finansējuma avotus un tādas ES iniciatīvas kā Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) un jo īpaši Next Generation EU un Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM), finansējot investīcijas un izaugsmi veicinošas reformas. Turklāt Eiropas Centrālo banku sistēma tur ievērojamu valdības parāda īpatsvaru (10–35 % apmērā) lielākajā daļā eurozonas valstu 9 .

2.4. grafiks.Parāda attiecības izmaiņu sadalījums, 2023. gads (procentpunkti no IKP)

Avots: Eiropas Komisijas 2022. gada rudens prognoze

Fiskālā reakcija uz Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu ekonomiskajām sekām

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un tai sekojošo enerģijas krīzi 2022. gadā, dalībvalstis ir veikušas apjomīgus fiskālos pasākumus. Dalībvalstis ir īstenojušas virkni politikas virzienu, lai mazinātu enerģijas cenu straujā pieauguma tiešo ekonomisko un sociālo ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Šajā kontekstā galvenais politikas mērķis ir aizsargāt mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem un pasargāt energoietilpīgas nozares no šīs pēkšņās cenu nestabilitātes. Komisijas prognozē aplēsts, ka neto budžeta izmaksas, ko rada jaunie diskrecionārie pasākumi, lai mazinātu augsto enerģijas cenu īstermiņa ekonomisko un sociālo ietekmi, būs 1,3 % no IKP eurozonā (IV pielikuma 5. tabula). Lielākā daļa šo pasākumu ir izziņoti kā pagaidu pasākumi. Tomēr, lai gan aptuveni viena trešdaļa (jeb 0,4 % no IKP eurozonā) no šiem pasākumiem ir vērsti (sīkāku informāciju par to, kā šie pasākumi definēti, skatīt III iedaļā, nodaļā “Novērtējums par pasākumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kas ir visneaizsargātākie pret enerģijas cenu pieaugumu”) uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kas ir visneaizsargātākie pret enerģijas cenu pieaugumu, divas trešdaļas no tiem (jeb 0,9 % no IKP eurozonā, atskaitot ieņēmumus no enerģētikas uzņēmumu negaidītās papildu peļņas) netiek uzskatīti par pietiekami mērķorientētiem. 2022. gadā budžeta izmaksas saistībā ar to personu uzņemšanu un integrāciju, kuras no Ukrainas bēg Krievijas agresijas kara dēļ, tiek lēstas 0,1 % apmērā no IKP eurozonā kopumā, ar atšķirībām starp dalībvalstīm.

Prognozētā ar enerģiju saistīto pasākumu pakāpeniska atcelšana 2023. gadā ir balstīta uz budžeta plāna projektos paziņotajiem pasākumiem un ir pakļauta nenoteiktībai, kas saistīta ar enerģijas cenu attīstību, savukārt budžeta izmaksām, kas saistītas ar Ukrainas bēgļu uzņemšanu, arī turpmāk vajadzētu būt samērā ierobežotām. Saskaņā ar Komisijas prognozi paredzēts, ka ar enerģiju saistīto pasākumu neto budžeta izmaksas 2023. gadā samazināsies līdz 0,9 % no IKP eurozonā, jo dažas dalībvalstis ir pieņēmušas (vai paziņojušas) pasākumus tikai dažiem nākamā gada mēnešiem vai vispār nav pieņēmušas pasākumus. Tādējādi jaunu ar enerģiju saistītu pasākumu pagarināšana vai pieņemšana, visticamāk, 2023. gadā palielinātu šo pasākumu neto budžeta izmaksas, neraugoties uz papildu nodokļiem, ko piemēro enerģētikas uzņēmumu papildu peļņai, vēl par 1 % no IKP eurozonā, 2023. gadā sasniedzot gandrīz 2 % no IKP (sīkāku informāciju skatīt III iedaļā, nodaļā “Novērtējums par pasākumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kas ir visneaizsargātākie pret enerģijas cenu pieaugumu”). Budžeta izmaksas saistībā ar to personu uzņemšanu un integrāciju, kuras no Ukrainas bēg Krievijas agresijas kara dēļ, tiek lēstas 0,1 % apmērā no IKP eurozonā.

Eurozonas fiskālās nostājas novērtējums 10

2.5. grafiks.Eurozonas fiskālā nostāja un komponenti, 2020.–2023. gads (% no IKP)

Avots: Eiropas Komisijas 2022. gada rudens prognoze

Eurozonas fiskālā nostāja 2022. gadā bija ļoti ekspansīva.  Pamatojoties uz Komisijas 2022. gada rudens prognozi, eurozonas fiskālā nostāja 2022. gadā joprojām bija ekspansīva par aptuveni 2¼ % no IKP pēc attiecīgi 1¼ % un ¼ % no IKP pieauguma, kas reģistrēts attiecīgi 2021. un 2020. gadā (2.5. grafiks). Fiskālā nostāja ietver impulsu gan no valsts, gan no ES budžeta, bet tā neietver Covid-19 pagaidu ārkārtas pasākumus.  11 Visi ar enerģiju saistītie pasākumi ir iekļauti fiskālajā nostājā. Tomēr saskaņā ar Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumiem šis paziņojums novērtējumā ņem vērā pagaidu un mērķorientētu atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kas ir visneaizsargātākie pret enerģijas cenu pieaugumu, un personām, kuras bēg no Ukrainas.

Kopumā 2022. gadā neto primāro kārtējo izdevumu dinamika, šķiet, ir bijusi ļoti ekspansīva. Paredzams, ka valsts finansētie neto primārie kārtējie izdevumi būtiski veicinās ekspansīvo nostāju 2022. gadā gandrīz par 2 procentpunktiem no IKP. Aptuveni divas trešdaļas ekspansīvās ietekmes ir saistīta ar valdību veiktajiem pasākumiem, lai mazinātu augsto enerģijas cenu ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Šķiet, ka šie pasākumi lielā mērā ir plaši un nav vērsti uz neaizsargātām grupām. Atlikusī viena trešdaļa ir saistīta ar pamatā esošo neto kārtējo izdevumu, jo īpaši sociālo pārvedumu, pieaugumu tādā tempā, kas pārsniedz vidēja termiņa potenciālo izaugsmi. Šī ekspansīvā tendence ir palīdzējusi atbalstīt iekšzemes pieprasījumu, vienlaikus palielinot inflācijas spiedienu un ietekmējot vairāku dalībvalstu, tajā skaitā dalībvalstu ar lielu parādu, fiskālo stāvokli. Papildu ekspansīva ietekme (aptuveni ¼ procentpunkti no IKP) 2022. gadā ir gaidāmas no valsts finansētajām investīcijām un izdevumiem, ko maksā Atveseļošanas un noturības mehānisms un citi ES fondi.

Pēc trīs fiskālās ekspansijas gadiem pašlaik tiek prognozēts, ka fiskālā nostāja 2023. gadā būs kopumā neitrāla ar nosacījumu, ka tiks plānota ar enerģiju saistīto pasākumu atcelšana. Komisijas prognoze, kurā ir iekļauta budžeta plāna projektos sniegtā informācija, liecina, ka eurozonas fiskālā nostāja 2023. gadā kļūtu kopumā neitrāla. Šī nostāja būtu jāapsver saistībā ar kumulatīvo pieaugumu 3¾ % apmērā no IKP 2020.–2022. gada periodā pēc pandēmijas. Turklāt šajā neitrālajā fiskālajā nostājā tiek pieņemts attiecībā uz 2022. gadu ar enerģiju saistīto pasākumu daļēja atcelšana, kas ir pakļauta nenoteiktībai (sīkāku informāciju skatīt III iedaļā, nodaļā “Novērtējums par pasākumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kas ir visneaizsargātākie pret enerģijas cenu pieaugumu”).

Paredzams, ka valsts finansētās investīcijas un izdevumi, ko finansē no ANM dotācijām un citiem ES fondiem, 2023. gadā turpinās pieaugt. Šis izaugsmi veicinošu izdevumu papildu palielinājums (par aptuveni ¼ % no IKP) palīdzēs samazināt atkarību no importētās fosilā kurināmā enerģijas, jo īpaši no Krievijas. Turklāt prognozētais fiskālais atbalsts publiskām un privātām investīcijām, kā arī produktivitāti veicinošām reformām pozitīvi ietekmēs potenciālo izaugsmi un tādējādi fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā.

Neto primāriem kārtējiem izdevumiem 2023. gadā būtu nedaudz bremzējoša ietekme. Tas, ka ar enerģiju saistīto pasākumu aplēstā neto ietekme eurozonā ir mazāka, lielā mērā izskaidro šo bremzējošo ietekmi aptuveni ½ procentpunktu apmērā no IKP. Tomēr šo novērtējumu var pārskatīt, ja pašreizējie pasākumi tiek pagarināti vai tiek sniegts papildu atbalsts gadījumā, ja enerģijas cenas pastāvīgi ir augstas.

Šķiet, ka prognozētā eurozonas fiskālā nostāja, kā arī neto primāro kārtējo izdevumu un investīciju pamatā esošā attīstība atbilst fiskālajam ieteikumam 2023. gadam. Kopumā pašlaik nav paredzams, ka plānotā fiskālā politika 2023. gadam veicinās inflācijas spiedienu uz pieprasījumu un uzlabos eurozonas ekonomikas piedāvājumu, papildinot notiekošo monetārās politikas normalizāciju, ko veic ECB.

Monetārās politikas nostāja

Monetārās politikas normalizācija nozīmē strauju atsauces likmju pieaugumu nepieredzēti augstās inflācijas apstākļos. Vēsturiski augstā inflācija, kas 2022. gada oktobrī eurozonā sasniedza 10,7 %, ir izraisījusi strauju atsauces likmju pieaugumu, kas kopš jūlija ir paaugstinājušās par 2 procentpunktiem. Atsauces likmju normalizācija sākās neilgi pēc tam, kad jūlija sākumā Eurosistēma beidza neto aktīvu iegādi. Turpmāk gaidāms, ka atsauces likmes turpinās pieaugt (2.6. grafiks). Tajā pašā laikā vērtspapīrus ar dzēšanas termiņu, kas iegādāti pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas ietvaros, būtu jāturpina atkārtoti ieguldīt līdz 2024. gada beigām, savukārt principi, kas reglamentē aktīvu iegādes programmas likvidāciju, būtu jāpaziņo ECB decembra sanāksmē. Oktobra sanāksmē ECB arī nolēma nodrošināt bankām stimulus pirms termiņa atmaksāt finansējumu, kas iegūts ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju programmas ietvaros, lai no finanšu sistēmas atbrīvotu likviditātes pārpalikumu.

Lai gan inflācija ir saistīta ar īslaicīgi zemām reālajām likmēm, nominālie finanšu nosacījumi ir kļuvuši ievērojami stingrāki. Uz tirgu balstītie finanšu nosacījumi, kā arī eurozonas banku kredītstandarti ir kļuvuši stingrāki. Salikts finansēšanas izmaksu rādītājs 12 liecina par spēcīgu augšupvērstu tendenci kopš pagājušā gada beigām mājsaimniecībām un jo īpaši nefinanšu sabiedrībām. Monetārās politikas normalizācija notikusi vienlaikus ar valsts obligāciju ienesīguma pieaugumu, kā arī starpības palielināšanos starp procentu likmēm, ko maksā eurozonas dalībvalstis, kurām ir mazākas parādsaistības, un eurozonas dalībvalstis, kurām ir lielākas parādsaistības. Lai gan augstā inflācija nozīmē, ka īstermiņa reālās likmes pašlaik ir negatīvas, paredzams, ka reālie finanšu nosacījumi nākotnē kļūs stingrāki sakarā ar inflācijas mazināšanos un augstāku atsauces likmju pakāpenisku ietekmi uz komercaizdevumu likmēm.

2.6. grafiks.ECB atsauces likmes

Piezīme. Noguldījumu iespējas procentu likmju prognozes, pamatojoties uz nākotnes euro īstermiņa uz nakti izsniegto kredītu indeksu mijmaiņas darījumu likmēm. Avots: Bloomberg, pašu aprēķini

III. Pārskats par budžeta plāna projektiem

Dalībvalstu fiskālās nostājas novērtējums

Fiskālā nostāja 2022. gadā

2022. gadā gandrīz visās eurozonas dalībvalstīs, to skaitā dalībvalstīs ar lielu parādu, kurām Padome ieteica piesardzīgu fiskālo politiku, tiek prognozēta ekspansīva fiskālā nostāja (3.1. grafiks). Igaunija ir vienīgā valsts, kurā saskaņā ar Komisijas 2022. gada rudens prognozi šogad gaidāma bremzējoša nostāja, savukārt Somija un Īrija uzrāda kopumā neitrālu nostāju. Attiecībā uz Igauniju – viens no bremzējošā rezultāta iemesliem ir 2022. gadam prognozētais ārkārtīgais un daļēji neparedzētais IKP deflatora pieaugums (14,3 %), jo daži valdības izdevumi (piemēram, sociālie pārvedumi vai publiskā sektora algas) augstu inflāciju var atspoguļot ar gadu ilgu kavēšanos. Ļoti spēcīgs IKP deflatora pieaugums (virs 10 %) tiek prognozēts arī Lietuvā (16,5 %) un Latvijā (11,0 %), savukārt eurozonā kopumā prognozētā IKP deflatora inflācija ir 4,6 %. Padome 2021. gada 18. jūnijā atbalstošu fiskālo nostāju 2022. gadam rekomendēja tikai dalībvalstīm ar mazu/vidēju parādu. Visas dalībvalstis ar lielu parādu, kurām tika ieteikts īstenot piesardzīgu fiskālo politiku un saglabāt valsts finansētās investīcijas, šogad uzrāda ļoti ekspansīvu nostāju, un vairumā gadījumu galvenais virzītājspēks ir neto primārie kārtējie izdevumi 13 . Komisija 2023. gada pavasarī, pamatojoties uz izpildes datiem par 2022. gadu, izvērtēs, vai ir ievēroti konkrētai valstij adresētie fiskālie ieteikumi, ko Padome adresējusi dalībvalstīm.

3.1. grafiks.Eurozonas dalībvalstu fiskālā nostāja un komponenti 2022. gadā (% no IKP)

Avots: Eiropas Komisijas 2022. gada rudens prognoze

Lielākajā daļā dalībvalstu kapitālizdevumus ir atbalstījis gan valsts finansējums, gan ES finansējums. Padomes 2021. gada 18. jūnija ieteikumos visas dalībvalstis tika aicinātas 2022. gadā saglabāt valsts finansētās investīcijas un atveseļošanas atbalstam izmantot Atveseļošanas un noturības mehānismu. Paredzams, ka lielākajā daļā eurozonas dalībvalstu valsts finansētās investīcijas tiks saglabātas. Izņēmums ir Itālija, Latvija, Horvātija, Lietuva un Igaunija, par kurām paredzams, ka 2022. gadā šis fiskālās nostājas komponents būs samazinājies par vairāk nekā 0,1 procentpunktu no IKP. Tomēr attiecībā uz šīm dalībvalstīm ir plānots, ka pieaugs ANM dotāciju apguve. Tiek lēsts, ka no Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijām un citiem ES fondiem finansētie izdevumi visās eurozonas valstīs šogad ir palielinājušies vai kopumā stabilizējušies, izņemot Portugāli, Maltu un Kipru, jo tajās ir samazinājušies ar citiem ES fondiem saistītie izdevumi (3.1. grafiks).

Lielākajā daļā dalībvalstu ar enerģētiku saistītie pasākumi 2022. gadā bija galvenais, bet ne vienīgais ekspansīvās tendences virzītājspēks attiecībā uz neto primārajiem kārtējiem izdevumiem (3.2. grafiks). Tiek prognozēts, ka lielākajā daļā eurozonas dalībvalstu valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu (atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus) pieaugums ir pārsniedzis vidēja termiņa potenciālās izaugsmes tempu. Tikai Somijā, Īrijā un Igaunijā šī ietekme būtu bijusi (nedaudz) bremzējoša. Visu eurozonas valstu valdības 2022. gadā ir veikušas pasākumus augsto enerģijas cenu ietekmes mazināšanai. Tomēr vairums šo pasākumu nebija vērsti uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kas ir visneaizsargātākie pret enerģijas cenu kāpumu. Turklāt 2022. gadā lielākā daļa dalībvalstu ar lielu parādu un dažas valstis ar mazu/vidēju parādu ir palielinājušas ar enerģētikas pasākumiem nesaistītos neto kārtējos izdevumus (skatīt tumši zilo joslu 3.2. grafikā), galvenokārt tāpēc, ka ievērojami ir palielinājušies pamatā esošie sociālie pārvedumi un – Beļģijā un Itālijā – publiskā sektora algas. Tā rezultātā, pat ņemot vērā mērķorientētos ar enerģētiku saistītos pasākumus un atbalstu personām, kuras bēg no Ukrainas, šā komponenta ietekme visās dalībvalstīs ar lielu parādu un vairākās valstīs ar mazu/vidēju parādu joprojām būtu ievērojami ekspansīva (virs 0,5 procentpunktiem no IKP), kā atspoguļots 3.2. grafikā.

3.2. grafiks.Valsts finansētie neto primārie kārtējie izdevumi: ietekme uz fiskālo nostāju un virzītājspēki, 2022. gads (procentpunkti no IKP)

Avots: Eiropas Komisijas 2022. gada rudens prognoze

Fiskālā nostāja 2023. gadā

Tiek prognozēts, ka 2023. gadā fiskālā nostāja dažādās dalībvalstīs atšķirsies (3.3. grafiks). Pamatojoties uz Komisijas 2022. gada rudens prognozi, kurā ir iekļauta budžeta plāna projektos sniegtā informācija, tiek prognozēts, ka fiskālā nostāja 2023. gadā pusē eurozonas dalībvalstu būs (nedaudz) ekspansīva, bet pārējās – kopumā neitrāla vai bremzējoša. Tas lielā mērā ir skaidrojams ar to, ka dažas valdības jau ir paziņojušas visu 2023. gadu īstenojamus ar enerģētiku saistītus pasākumus, turpretī citas valdības šādus pasākumus savos plānos ir iekļāvušas tikai 2023. gada pirmajiem mēnešiem vai nav iekļāvušas vispār. Tādējādi 2023. gadam izrietošā kopumā neitrālā fiskālā nostāja eurozonā ir nenoteikta, un galu galā tā var izrādīties ekspansīvāka, nekā pašlaik prognozēts.

3.3. grafiks.Eurozonas dalībvalstu fiskālā nostāja un komponenti 2023. gadā (% no IKP)

Avots: Eiropas Komisijas 2022. gada rudens prognoze

Prognozētā ar enerģētiku saistīto pasākumu samazināšanās veido plānotās neto primāro kārtējo izdevumu norises 2023. gadā, savukārt citi kārtējie izdevumi aptuveni pusē valstu turpina pieaugt (3.4. grafiks). Attiecībā uz dalībvalstīm ar lielu parādu – prognozētā ar enerģētiku saistīto pasākumu samazināšanās 2023. gadā veicina neto primāro kārtējo izdevumu bremzējošo ietekmi Spānijā, Itālijā un Grieķijā un šā komponenta kopumā neitrālo ietekmi Portugālē. Tomēr minētā samazināšanās nemaina neto primāro kārtējo izdevumu kopumā ekspansīvo ietekmi, kas prognozēta Beļģijai. Ņemot vērā tikai mērķorientētos ar enerģētiku saistītos pasākumus un atbalstu personām, kuras bēg no Ukrainas, neto primārie kārtējie izdevumi palielinātos virs vidēja termiņa potenciālās izlaides pieauguma, radot ekspansīvu ietekmi uz fiskālo nostāju gan Beļģijā, gan Portugālē (3.4. grafiks). Tiek prognozēts, ka neto primārie kārtējie izdevumi, izņemot ar enerģētiku saistītos pasākumus, visās dalībvalstīs ar lielu parādu, izņemot Franciju, pieaugs straujāk nekā vidēja termiņa potenciālā izlaide (skatīt tumši zilu joslu 3.4. grafikā), kas galvenokārt saistīts ar pamatā esošo sociālo pārvedumu būtisko pieaugumu. Attiecībā uz valstīm ar mazu/vidēju parādu tiek prognozēts, ka neto primārajiem kārtējiem izdevumiem kopumā neitrāla ietekme uz fiskālo nostāju būs tikai Somijā un Nīderlandē. Ņemot vērā mērķorientētos ar enerģētiku saistītos pasākumus un atbalstu personām, kuras bēg no Ukrainas, kopumā neitrāla šī ietekme saglabātos tikai Somijā. Attiecībā uz Slovākiju, Lietuvu, Luksemburgu, Igauniju un Austriju paredzams, ka neto primārajiem kārtējiem izdevumiem 2023. gadā būs ievērojama ekspansīva ietekme (vairāk nekā 0,5 procentpunkti no IKP). Tādējādi varētu tikt veicināts turpmāks inflācijas spiediens šajās valstīs. Paredzams, ka šā komponenta ekspansīvā ietekme Vācijā būs mazāka (¼ procentpunkti no IKP). Tiek prognozēts, ka neto primārajiem kārtējiem izdevumiem bremzējoša ietekme uz fiskālo nostāju būs Maltā, Īrijā un Latvijā un – mazākā mērā – Horvātijā un Kiprā. Šķiet, ka to pamato mainīgais ekonomikas stāvoklis, jo īpaši augstā inflācija.

3.4. grafiks.Valsts finansētie neto primārie kārtējie izdevumi: ietekme uz fiskālo nostāju un virzītājspēki, 2023. gads (procentpunkti no IKP)

Avots: Eiropas Komisijas 2022. gada rudens prognoze

Paredzams, ka valsts finansētās investīcijas, kā arī investīcijas, ko finansē no ANM vai citiem ES fondiem, lielākajā daļā eurozonas dalībvalstu 2023. gadā stabilizēsies vai palielināsies. Pamatojoties uz Komisijas 2022. gada rudens prognozi, paredzams, ka valsts finansēto investīciju ietekme visās dalībvalstīs, izņemot Kipru, Maltu un Latviju, būs neitrāla vai pozitīva (3.3. grafiks) 14 . Tajā pašā laikā ANM un citu ES fondu apguve palīdz saglabāt vai palielināt kopējās publiskās investīcijas 2023. gadā arī Kiprā, Maltā un Latvijā. Aplūkojot norises un salīdzinot tās ar 2019. gada pirmspandēmijas līmeni, paredzams, ka 2023. gadā visas eurozonas valstis, izņemot Horvātiju un Latviju, valsts finansētās investīcijas saglabās vai palielinās (3.6. grafiks).

Publisko investīciju vispārējā attīstība

Paredzams, ka publiskās investīcijas eurozonā turpinās pieaugt. Pretēji, kā tas bija iepriekšējo makroekonomisko satricinājumu laikā, publiskās investīcijas Covid-19 pandēmijas un pašreizējās enerģētiskās krīzes laikā saglabājās stabilas. Publisko investīciju attiecība pret IKP eurozonā palielinājās no 2,8 % 2019. gadā līdz 3 % 2020. un 2021. gadā. Tiek prognozēts, ka 2022. gadā tā būs palielinājusies līdz 3,1 % un 2023. gadā līdz 3,2 % (3.5. grafiks) 15 .

Paredzams, ka publiskās investīcijas lielākajā daļā eurozonas dalībvalstu 2023. gadā pieaugs (3.6. grafiks). Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā visas dalībvalstis tika aicinātas “… palielināt publiskās investīcijas, kas sekmēs zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību, ņemot vērā REPowerEU iniciatīvu, tostarp, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu un citus Savienības fondus”. Komisijas novērtējuma pamatā ir kopējo bruto ieguldījumu pamatkapitālā attīstība, un vienlaikus ir ņemti vērā projekti, kuru mērķis ir īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos un palielināt enerģētisko drošību. 2023. gadā – publiskās investīcijas kopā

3.5. grafiks.Eurozona:  bruto un neto publiskās investīcijas 1995.–2023. gadā (% no IKP)

Avots: Eiropas Komisijas 2022. gada rudens prognoze

Paredzams, ka 12 eurozonas dalībvalstīs (Kiprā, Spānijā, Portugālē, Itālijā, Lietuvā, Nīderlandē, Luksemburgā, Slovākijā, Horvātijā, Latvijā, Igaunijā un Slovēnijā) investīcijas palielināsies par vairāk nekā 0,1 procentpunktu no IKP salīdzinājumā ar 2022. gadu, savukārt septiņās dalībvalstīs (Īrijā, Vācijā, Beļģijā, Austrijā, Francijā, Maltā un Somijā) tās saglabāsies kopumā stabilas. Tiek prognozēts, ka 2023. gadā publiskās investīcijas samazināsies tikai Grieķijā, jo samazināsies ES finansētās investīcijas, taču pēc 2022. gadam prognozētā ievērojamā pieauguma tās saglabāsies virs 4 % no IKP.

Ievērojamu daļu publisko investīciju pieauguma 2019.–2023. gadā veicina ES finansējums. ANM dotācijas finansēs investīciju projektus un ražīgumu palielinošas reformas, neradot lielāku deficītu un parādu valstu budžetos 16 . ANM finansētās publiskās investīcijas segs daļu no ievērojamajām investīcijām, kas vajadzīgas zaļās un digitālās pārkārtošanās nodrošināšanai un enerģētiskās drošības stiprināšanai. Dažās dalībvalstīs ANM dotācijas atbalsta arī mājsaimniecību un uzņēmumu investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā, piemēram, publiskās pārvaldes digitalizāciju, skolu un MVU digitalizāciju vai projektus, kas saistīti ar digitālo pratību, kiberdrošību un 5G savienojamību.

Daudzas eurozonas dalībvalstis 2023. gadā plāno veikt investīcijas zaļās pārkārtošanās atbalstam un enerģētiskās drošības un efektivitātes palielināšanai. Vairākos budžeta plāna projektos (Beļģijas, Horvātijas, Igaunijas, Francijas, Grieķijas, Lietuvas un Spānijas) ir iekļauti ar ēku energoefektivitātes uzlabošanu saistīti projekti. Citas jomas ietver investīcijas ilgtspējīgā mobilitātē, jo īpaši dzelzceļa tīklos (Beļģijā, Igaunijā, Itālijā un Slovēnijā), energoietilpīgu nozaru dekarbonizācijā (Austrijā un Portugālē), ūdeņradī (Itālija un Nīderlande), atbalstā mājsaimniecībām virzībā uz ilgtspējīgākām energosistēmām (Austrijā) un saules enerģijas paneļos (Grieķijā un Spānijā).

Budžeta plāna projektos ir iekļautas arī publiskās investīcijas, kas atbalsta digitālo pārkārtošanos. Vairākās dalībvalstīs (Beļģijā, Horvātijā, Kiprā, Francijā un Itālijā) projekti ir vērsti uz valsts pārvaldes digitalizāciju. Svarīgas investīciju jomas 2023. gadā ir arī skolu (Īrijā un Portugālē) un MVU (Grieķijā, Francijā un Slovēnijā) digitalizācija. Projekti attiecas arī uz studentu apmācību un digitālās pratības uzlabošanu (Francijā un Nīderlandē), kiberdrošību un 5G savienojamību (Spānijā), gigabitu infrastruktūru (Slovēnijā), kā arī uz digitālo diagnostiku un aprīkojumu slimnīcās (Horvātijā).

3.6. grafiks.Publiskās investīcijas, 2019., 2022. un 2023. gads (% no IKP)

Avots: Eiropas Komisijas 2022. gada rudens prognoze

To pasākumu novērtējums, kuru mērķis ir mazināt augsto enerģijas cenu ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem

Fiskālās prognozes ietekmē virkne budžeta pasākumu, kuru mērķis ir mazināt augsto enerģijas cenu ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Komisijas dienesti lēš, ka šo pasākumu neto budžeta izmaksas eurozonā kopumā būs 1,3 % no IKP 2022. gadā un 0,9 % 2023. gadā (IV pielikuma 5. tabula). Šajā aplēsē “enerģētikas pasākumi” ir definēti šādi: 1) pasākumi, kas tieši ietekmē enerģijas patēriņa robežizmaksas mājsaimniecībām un/vai uzņēmumiem (“uz cenām vērsti pasākumi”); 2a) pasākumi, kas nodrošina ienākumu pagaidu atbalstu mājsaimniecībām (tādēļ šajā gadījumā netiek ņemts vērā algu, pensiju vai citu sociālo pabalstu pastāvīgs pieaugums, jo nav gaidāms, ka tie tiks atcelti pēc tam, kad enerģijas cenas atkal pazemināsies); 2b) pasākumi, kas nodrošina kompensāciju uzņēmumiem (izņemot uz cenām vērstos pasākumus) energoietilpīgās nozarēs (abi “ienākumu atbalsta pasākumi”), un 3) ieņēmumi no enerģētikas uzņēmumu negaidītās papildu peļņas (ieņēmumi no jauniem šādai peļņai piemērotiem nodokļiem vai nodevām) 17 .

Lielākā daļa pieņemto pasākumu nav pietiekami vērsti uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Mērķorientēti pasākumi ir pasākumi, kuri sniegs labumu tikai visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, tie ietver zināmu mantiskā stāvokļa pārbaudi un ir selektīvi atkarībā no ienākumiem vai konkrētajām sociālajām vajadzībām. Raksturīgi šādu pasākumu piemēri ir šādi: piemaksas pie pabalstiem ienākumu minimuma nodrošināšanai vai pie mazākām pensijām, fiksētas summas atlaides, ko atskaita no enerģijas rēķiniem mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, vai samazināta cena par enerģijas kWh mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Turpretī pasākumi, kuri nav mērķorientēti, ir plaša mēroga pasākumi, ko piemēro lielākajai daļai iedzīvotāju bez (lielas) diferencēšanas, kuras pamatā ir ienākumi vai īpašas vajadzības. Attiecībā uz 2023. gadu – aptuveni 90 % ietekmes uz budžetu rada pasākumi, kas nav mērķorientēti.

Lielākā daļa pieņemto pasākumu kropļo cenu signālu un mazina stimulus ierobežot enerģijas patēriņu un palielināt energoefektivitāti. Iepriekš tekstā definētie ienākumu atbalsta pasākumi nodrošina pagaidu atbalstu mājsaimniecībām vai uzņēmumiem pārvedumu vai subsīdiju veidā bez ietekmes uz enerģijas patēriņa robežizmaksām. Uz cenām vērstie pasākumi ietekmē enerģijas patēriņa robežizmaksas un tādējādi mazina stimulus samazināt enerģijas patēriņu un palielināt energoefektivitāti. Attiecībā uz 2023. gadu – aptuveni divas trešdaļas ietekmes uz budžetu rada pasākumi, kas kropļo cenu signālu.

Ja enerģijas cenas 2023. gadā saglabāsies augstas, galīgās budžeta izmaksas, visticamāk, pārsniegs aplēses, kuru pamatā ir pašlaik paziņotie pasākumi. Šīs izmaksas dažādās dalībvalstīs atšķiras un atspoguļo katrai valstij raksturīgos faktorus, piemēram, valsts politikas pasākumu kopumus un energoresursu struktūru. Svarīgi pieminēt, ka dažas dalībvalstis budžeta plāna projektos vēl nebija paziņojušas, kādus enerģētikas pasākumus tās plāno īstenot 2023. gadā. Lai aplēstu enerģētikas pasākumu budžeta izmaksas 2023. gadam, Komisijas dienesti ņēma vērā to, kad valdības paziņotie vai pieņemtie pasākumi stāsies spēkā, un paziņoto pasākumu piemērošanas termiņu. Vairākās dalībvalstīs plānots, ka enerģētikas pasākumu piemērošanas termiņš beigsies 2023. gadā (daži jau gada pirmā ceturkšņa beigās) 18 . Tomēr, ja enerģijas cenas saglabāsies augstas, dalībvalstis var nolemt pagarināt spēkā esošos pasākumus vai īstenot jaunus pasākumus. Tā rezultātā enerģētikas pasākumu radītās budžeta izmaksas 2023. gadā eurozonai kopumā un vairākām dalībvalstīm varētu būt aplēstas par zemu.

3.7. grafiks.Enerģētikas pasākumu radītās budžeta izmaksas 2022.–2023. gadā (% no IKP)

Avots: Eiropas Komisijas 2022. gada rudens prognoze

Komisijas dienesti attiecībā uz enerģētikas pasākumiem ir aplēsuši papildu budžeta izmaksas, kas varētu rasties, ja spēkā esošie pasākumi tiktu pagarināti uz visu 2023. gadu. Tā pavisam noteikti ir ļoti nosacīta aplēse, kurā par sākumpunktu izmantota rudens prognoze un nav ņemta vērā enerģētikas pasākumu pagarināšanas iespējamā ietekme uz ekonomisko aktivitāti un inflāciju. Šī aplēse liecina, ka, ja enerģētikas pasākumi būtu jāsaglabā visu 2023. gadu, to izmaksas eurozonā varētu palielināties vēl par 1 % no IKP, 2023. gadā sasniedzot gandrīz 2 % no IKP, kas ir ievērojami vairāk nekā 2022. gadā (3.7. grafiks) 19 . Aina dažādās dalībvalstīs atšķiras atkarībā no līdz šim zināmo (spēkā esošo, pieņemto vai paziņoto) pasākumu specifikas, tostarp to dāsnuma un noteiktajiem termiņiem. Šī aplēse parāda, kā enerģētikas pasākumi var ietekmēt fiskālās norises, un tajā uzmanība ir vērsta uz to, cik svarīgi ir, lai dalībvalstis pieņemtu fiskāli pieejamus pasākumus, kuri vērsti uz visneaizsargātākajiem un nodrošina stimulus samazināt enerģijas patēriņu.

Komisijas novērtējums par 2023. gada budžeta plāna projektiem

Vairums eurozonas dalībvalstu, ievērojot Regulas (ES) Nr. 473/2013 6. pantu 20 , savus budžeta plāna projektus iesniedza līdz 15. oktobrim. Itālijas un Latvijas budžeta plāna projektu iesniedza aizejošās valdības, balstoties uz nemainīgas politikas pieņēmumu un ņemot vērā to politisko ciklu (vēlēšanas attiecīgi 25. septembrī un 1. oktobrī). Tāpēc skaitļi, kas abos minētajos budžeta plāna projektos norādīti par 2023. gada valdības budžeta deficītu un citiem fiskālajiem mainīgajiem lielumiem neatspoguļo politikas mērķus. Attiecībā uz Itāliju – Komisija nepublicē atzinumu par nemainīgas politikas 2023. gada budžeta plāna projektu, ko 10. oktobrī iesniedza aizejošā valdība. Tā vietā Komisija savlaicīgi publicēs atzinumu par atjaunināto 2023. gada budžeta plāna projektu, kuru drīzumā iesniegs jaunā valdība. Latvija tiek aicināta pēc iespējas drīz un vismaz mēnesi pirms budžeta likumprojekta plānotās pieņemšanas Saeimā iesniegt Komisijai un Eurogrupai atjauninātu budžeta plāna projektu. 

Šī bija pirmā reize, kad Komisija novērtēja Horvātijas budžeta plāna projektu. Horvātija tuvāko nedēļu laikā, proti, 2023. gada 1. janvārī, pievienosies eurozonai, tāpēc Komisija atzinīgi vērtē Horvātijas lēmumu iesniegt budžeta plāna projektu tā, it kā tā jau būtu eurozonas dalībvalsts.

Komisija novērtēja 2023. gada budžeta plāna projektu atbilstību Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumiem. Padome ieteica, ka dalībvalstu fiskālajā politikā būtu jāņem vērā tas, ka turpinās pagaidu un mērķorientēta atbalsta sniegšana pret enerģijas cenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām, kā arī personām, kas bēg no Ukrainas. Turklāt Padome dalībvalstīm arī ieteica palielināt publiskās investīcijas, kas sekmētu zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību, ņemot vērā REPowerEU iniciatīvu, tostarp, izmantojot ANM un citus Savienības fondus. Dalībvalstīm tika arī ieteikts būt gatavām kārtējos izdevumus pielāgot mainīgajai situācijai. Turklāt Padomes ieteikumos dalībvalstis tika nošķirtas, pamatojoties uz to fiskālo telpu, par ko liecina to parāda līmeņi.

·Dalībvalstīm ar lielu parādu tika ieteikts nodrošināt, ka tiek īstenota piesardzīga fiskālā politika, jo īpaši ierobežojot valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugumu, lai tas nepārsniegtu vidēja termiņa potenciālās izlaides pieaugumu. Laikposmā pēc 2023. gada dalībvalstīm ar lielu parādu tika ieteikts īstenot fiskālo politiku, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt ticamu un pakāpenisku parāda samazināšanu un fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā, izmantojot pakāpenisku konsolidāciju, investīcijas un reformas. 

·Dalībvalstīm ar mazu un vidēja termiņa parādu būtu jānodrošina, ka valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums 2023. gadā atbilst kopumā neitrālai fiskālās politikas nostājai. Laikposmā pēc 2023. gada tām tika ieteikts īstenot fiskālo politiku, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli.

Tālāk sniegts Komisijas atzinumu kopsavilkums 21 . Atzinumu pamatā ir Komisijas 2022. gada rudens prognoze, tai skaitā budžeta plāna projektos iekļautā informācija.

Dalībvalstis ar lielu parādu (Beļģija, Francija, Grieķija, Portugāle un Spānija)

·Attiecībā uz Franciju, Grieķiju un Spāniju tiek prognozēts, ka valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums nepārsniegs vidēja termiņa potenciālās izlaides pieaugumu, ņemot vērā pagaidu un mērķorientēta atbalsta sniegšanu pret enerģijas cenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī izmaksas, kas saistītas ar palīdzības sniegšanu personām, kuras bēg no Ukrainas, kā ieteikusi Padome. Tas neattiecas uz Beļģiju, kur valsts finansēto kārtējo izdevumu pieaugums pārsniedz potenciālo pieaugumu, ņemot vērā pagaidu un mērķorientēta atbalsta sniegšanu pret enerģijas cenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem un personām, kuras bēg no Ukrainas. Attiecībā uz Portugāli tiek prognozēts, ka valsts finansēto kārtējo izdevumu pieaugums būs tuvu vidēja termiņa potenciālās izlaides pieaugumam, pieņemot, ka tiks īstenota to pasākumu plānotā samazināšana, ar ko reaģē uz augstajām enerģijas cenām, ieskaitot pagaidu un mērķorientēto atbalstu neaizsargātām mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

·Visas dalībvalstis plāno finansēt publiskās investīcijas, kas sekmētu zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību, tai skaitā izmantojot ANM un citus ES fondus, kā ieteikusi Padome. Paredzams, ka kopējās publiskās investīcijas, izteiktas procentos no IKP, visās dalībvalstīs, izņemot Franciju un Grieķiju, 2023. gadā palielināsies vai saglabāsies stabilas attiecībā pret 2022. gadu. Beļģija, Francija, Grieķija, Portugāle un Spānija plāno saglabāt valsts finansētās investīcijas, jo tiek prognozēts, ka 2022.–2023. gadā tās palielināsies vai saglabāsies stabilas. No ANM dotācijām un ES fondiem finansēto izdevumu ietekme uz vispārējo fiskālo nostāju visās dalībvalstīs, izņemot Franciju un Grieķiju, ir ekspansīva vai neitrāla.

·Kopumā Komisija uzskata, ka Francijas, Grieķijas un Spānijas budžeta plāna projekts atbilst Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā sniegtajām fiskālajām norādēm, savukārt Beļģijas budžeta plāna projekts daļēji atbilst minētajam ieteikumam un ka pastāv risks, ka Portugāles budžeta plāna projekts tikai daļēji atbildīs ieteikumam.

Dalībvalstis ar mazu/vidēju parādu (Austrija, Horvātija, Kipra, Igaunija, Somija, Vācija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Slovēnija un Slovākija)

·Vispārējā fiskālās politikas nostāja 2023. gadā dažādās dalībvalstīs atšķiras:

obremzējoša (no +0,5 % līdz +2,3 % no IKP) 22 : Latvija, Īrija, Kipra un Malta;

okopumā neitrāla (no –0,1 % līdz –0,2 % no IKP): Horvātija, Austrija un Somija;

oekspansīva (no –0,4 % līdz –2,6 % no IKP): Lietuva, Vācija, Igaunija, Luksemburga, Nīderlande, Slovēnija un Slovākija.

·Arī valsts finansēto kārtējo izdevumu (atskaitot jaunos ieņēmumu pasākumus) ietekme uz vispārējo fiskālo nostāju 2023. gadā dažādās dalībvalstīs atšķiras:

obremzējoša (no +0,4 līdz +1,7 procentpunktiem): Horvātija, Latvija, Īrija, Kipra un Malta;

okopumā neitrāla (aptuveni nulle procentpunktu): Somija un Nīderlande;

oekspansīva (no –0,3 līdz –1,7 procentpunktiem): Austrija, Lietuva, Vācija, Igaunija, Luksemburga, Slovēnija un Slovākija; Visos gadījumos tas neizriet no pagaidu un mērķorientētā atbalsta pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī personām, kas bēg no Ukrainas 23 .

·Visas dalībvalstis plāno finansēt publiskās investīcijas, kas sekmētu zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību, tai skaitā izmantojot ANM un citus ES fondus, kā ieteikusi Padome. Paredzams, ka kopējās publiskās investīcijas, izteiktas procentos no IKP, visās dalībvalstīs ar mazu/vidēju parādu 2023. gadā palielināsies vai saglabāsies stabilas attiecībā pret 2022. gadu. Visas dalībvalstis plāno saglabāt valsts finansētās investīcijas, izņemot Kipru, Latviju un Maltu, kur tiek prognozēts, ka no 2022. līdz 2023. gadam tās samazināsies. No ANM dotācijām un ES fondiem finansēto izdevumu ietekme uz vispārējo fiskālo nostāju visās dalībvalstīs, izņemot Vāciju, ir ekspansīva vai neitrāla.

·Kopumā Komisija uzskata, ka Horvātijas, Kipras, Somijas, Īrijas, Latvijas un Maltas budžeta plāna projekts atbilst Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā sniegtajām fiskālajām norādēm. Austrijas, Lietuvas, Vācijas, Igaunijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Slovēnijas un Slovākijas budžeta plāna projekts daļēji atbilst ieteikumam.

Dalībvalstis, veicot ārkārtas politikas pasākumus sakarā ar enerģijas cenu ārkārtīgi lielo kāpumu, strauji ieviesa pasākumus enerģijas jomā, tomēr esošo pasākumu darbības pagarināšana un/vai jaunu atbalsta pasākumu noteikšana sakarā ar augstajām enerģijas cenām nozīmētu valsts finansēto neto kārtējo izdevumu lielāku pieaugumu un prognozētā valdības budžeta deficīta un parāda palielināšanos 2023. gadā. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai dalībvalstis šādus pasākumus vairāk vērstu uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un skartajiem uzņēmumiem, saglabātu stimulus samazināt enerģijas patēriņu un tos atceltu līdz ar enerģijas cenu radītā spiediena samazināšanos.

Komisija aicina Beļģiju, Portugāli, Austriju, Lietuvu, Vāciju, Igauniju, Luksemburgu, Nīderlandi, Slovēniju un Slovākiju valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2023. gada budžets atbilst Padomes 2022. gada 12. jūlijā pieņemtajiem ieteikumiem.

Budžeta plāna projektos parasti ir iekļauti pasākumi, kas vērsti uz publisko finanšu kvalitātes un struktūras stiprināšanu un veicina ilgtspējīgu un iekļaujošu atveseļošanu. Šie pasākumi ietver izaugsmi veicinošas investīcijas, kas jo īpaši atbalsta zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā arī enerģētisko drošību. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sniegts 2023. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2023. gada pavasarī.

I PIELIKUMS. 2022. gada budžeta plāna projektu novērtējums pa valstīm

Balstoties uz Komisijas prognozi un ņemot vērā Austrijas budžeta plāna projektā iekļauto informāciju, tiek lēsts, ka vispārējā fiskālās politikas nostāja 2023. gadā būs kopumā neitrāla. Šajā vispārējā fiskālajā nostājā ir ietverta valsts finansēto kārtējo izdevumu ekspansīvā ietekme. Šī ekspansīvā ietekme neizriet no pagaidu un mērķorientētā atbalsta pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī no izmaksām, kuras saistītas ar palīdzības sniegšanu personām, kas bēg no Ukrainas. Kopumā valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums neatbilst Padomes ieteikumam. Austrija plāno finansēt papildu investīcijas, izmantojot ANM un citus ES fondus, un tā arī saglabās valsts finansētās investīcijas. Tā plāno finansēt publiskās investīcijas, kas sekmētu zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību. Kopumā Komisija uzskata, ka Austrijas budžeta plāna projekts daļēji atbilst Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā sniegtajām fiskālajām norādēm. Komisija aicina Austriju valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2023. gada budžets atbilst Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumam. Austrija, veicot ārkārtas politikas pasākumus sakarā ar enerģijas cenu ārkārtīgi lielo kāpumu, strauji ieviesa pasākumus enerģijas jomā, tomēr esošo pasākumu darbības pagarināšana un/vai jaunu atbalsta pasākumu noteikšana sakarā ar augstajām enerģijas cenām nozīmētu valsts finansēto neto kārtējo izdevumu lielāku pieaugumu un prognozētā valsts sektora budžeta deficīta un parāda palielināšanos 2023. gadā. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis šādus pasākumus vairāk vērstu uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un skartajiem uzņēmumiem, saglabātu stimulus samazināt enerģijas patēriņu un tos atceltu līdz ar enerģijas cenu radītā spiediena samazināšanos. Komisija arī uzskata, ka Austrija ir panākusi zināmu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un tāpēc aicina iestādes paātrināt progresu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sniegts 2023. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2023. gada pavasarī.

Balstoties uz Komisijas prognozi un ņemot vērā Beļģijas budžeta plāna projektā iekļauto informāciju, nav prognozēts, ka valsts finansēto kārtējo izdevumu pieaugums 2023. gadā nepārsniegs vidēja termiņa potenciālās izlaides pieaugumu. Tas neizriet no pagaidu un mērķorientētā atbalsta pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī no izmaksām, kuras saistītas ar palīdzības sniegšanu personām, kas bēg no Ukrainas. Tādēļ valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums neatbilst Padomes ieteikumam. Beļģija plāno finansēt papildu investīcijas, izmantojot ANM un citus ES fondus, un tā arī saglabās valsts finansētās investīcijas. Tā plāno finansēt publiskās investīcijas, kas sekmētu zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību. Kopumā Komisija uzskata, ka Beļģijas budžeta plāna projekts daļēji atbilst Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā sniegtajām fiskālajām norādēm. Komisija aicina Beļģiju valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2023. gada budžets atbilst Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumam. Beļģija, veicot ārkārtas politikas pasākumus sakarā ar enerģijas cenu ārkārtīgi lielo kāpumu, strauji ieviesa pasākumus enerģijas jomā, tomēr esošo pasākumu darbības pagarināšana un/vai jaunu atbalsta pasākumu noteikšana sakarā ar augstajām enerģijas cenām nozīmētu valsts finansēto neto kārtējo izdevumu lielāku pieaugumu un prognozētā valsts sektora budžeta deficīta un parāda palielināšanos 2023. gadā. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis šādus pasākumus vairāk vērstu uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un skartajiem uzņēmumiem, saglabātu stimulus samazināt enerģijas patēriņu un tos atceltu līdz ar enerģijas cenu radītā spiediena samazināšanos. Komisija arī uzskata, ka Beļģija ir panākusi ierobežotu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un tāpēc aicina iestādes paātrināt progresu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sniegts 2023. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2023. gada pavasarī.

Balstoties uz Komisijas prognozi un ņemot vērā Horvātijas budžeta plāna projektā iekļauto informāciju, tiek lēsts, ka vispārējā fiskālās politikas nostāja 2023. gadā būs kopumā neitrāla. Šajā vispārējā fiskālajā nostājā ir ietverta valsts finansēto kārtējo izdevumu bremzējošā ietekme. Kopumā, ņemot vērā mainīgo situāciju, jo īpaši ekspansīvo fiskālo nostāju 2022. gadā un spēcīgo inflācijas spiedienu, valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums atbilst Padomes ieteikumam. Horvātija plāno finansēt papildu investīcijas, izmantojot ANM un citus ES fondus, un tā arī saglabās valsts finansētās investīcijas. Tā plāno finansēt publiskās investīcijas un investīciju dotācijas, kas sekmētu zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību. Kopumā Komisija uzskata, ka Horvātijas budžeta plāna projekts atbilst Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā sniegtajām fiskālajām norādēm. Horvātija, veicot ārkārtas politikas pasākumus sakarā ar enerģijas cenu ārkārtīgi lielo kāpumu, strauji ieviesa pasākumus enerģijas jomā, tomēr esošo pasākumu darbības pagarināšana un/vai jaunu atbalsta pasākumu noteikšana sakarā ar augstajām enerģijas cenām nozīmētu valsts finansēto neto kārtējo izdevumu lielāku pieaugumu un prognozētā valsts sektora budžeta deficīta un parāda palielināšanos 2023. gadā. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis šādus pasākumus vairāk vērstu uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un skartajiem uzņēmumiem, saglabātu stimulus samazināt enerģijas patēriņu un tos atceltu līdz ar enerģijas cenu radītā spiediena samazināšanos. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sniegts 2023. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2023. gada pavasarī.

Balstoties uz Komisijas prognozi un ņemot vērā Kipras budžeta plāna projektā iekļauto informāciju, tiek lēsts, ka vispārējā fiskālās politikas nostāja 2023. gadā būs bremzējoša. Šajā vispārējā fiskālajā nostājā ir ietverta valsts finansēto kārtējo izdevumu bremzējošā ietekme. Kopumā, ņemot vērā mainīgo situāciju, jo īpaši ekspansīvo fiskālo nostāju 2022. gadā un spēcīgo inflācijas spiedienu, valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums atbilst Padomes ieteikumam. Kipra plāno finansēt papildu investīcijas, izmantojot ANM un citus ES fondus, taču saglabāt valsts finansētās investīcijas nav paredzēts. Tā plāno finansēt publiskās investīcijas, kas sekmētu zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību. Kopumā Komisija uzskata, ka Kipras budžeta plāna projekts atbilst Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā sniegtajām fiskālajām norādēm. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sniegts 2023. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2023. gada pavasarī.

Balstoties uz Komisijas prognozi un ņemot vērā Igaunijas budžeta plāna projektā iekļauto informāciju, tiek lēsts, ka vispārējā fiskālās politikas nostāja 2023. gadā būs ekspansīva. Šajā vispārējā fiskālajā nostājā ir ietverta valsts finansēto kārtējo izdevumu ekspansīvā ietekme. Šī ekspansīvā ietekme neizriet no pagaidu un mērķorientētā atbalsta pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī no izmaksām, kuras saistītas ar palīdzības sniegšanu personām, kas bēg no Ukrainas. Kopumā valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums neatbilst Padomes ieteikumam. Igaunija plāno finansēt papildu investīcijas, izmantojot ANM un citus ES fondus, un tā arī plāno saglabāt valsts finansētās investīcijas. Tā plāno finansēt publiskās investīcijas, kas sekmētu zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību. Kopumā Komisija uzskata, ka Igaunijas budžeta plāna projekts daļēji atbilst Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā sniegtajām fiskālajām norādēm. Komisija aicina Igauniju valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2023. gada budžets atbilst Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumam. Igaunija, veicot ārkārtas politikas pasākumus sakarā ar enerģijas cenu ārkārtīgi lielo kāpumu, strauji ieviesa pasākumus enerģijas jomā, tomēr esošo pasākumu darbības pagarināšana un/vai jaunu atbalsta pasākumu noteikšana sakarā ar augstajām enerģijas cenām nozīmētu valsts finansēto neto kārtējo izdevumu lielāku pieaugumu un prognozētā valsts sektora budžeta deficīta un parāda palielināšanos 2023. gadā. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis šādus pasākumus vairāk vērstu uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un skartajiem uzņēmumiem, saglabātu stimulus samazināt enerģijas patēriņu un tos atceltu līdz ar enerģijas cenu radītā spiediena samazināšanos. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sniegts 2023. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2023. gada pavasarī.

Balstoties uz Komisijas prognozi un ņemot vērā Somijas budžeta plāna projektā iekļauto informāciju, tiek lēsts, ka vispārējā fiskālās politikas nostāja 2023. gadā būs kopumā neitrāla. Šajā vispārējā fiskālajā nostājā ir ietverta valsts finansēto kārtējo izdevumu vienlīdz neitrāla ietekme. Valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums kopumā atbilst Padomes ieteikumam. Somija plāno finansēt papildu investīcijas, izmantojot ANM un citus ES fondus, un tā arī saglabās valsts finansētās investīcijas. Valsts plāno finansēt publiskās investīcijas zaļās pārkārtošanās un enerģētiskās drošības jomā. Kopumā Komisija uzskata, ka Somijas budžeta plāna projekts atbilst fiskālajām norādēm, kas ietvertas Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā. Somija, veicot ārkārtas politikas pasākumus sakarā ar enerģijas cenu ārkārtīgi lielo kāpumu, strauji ieviesa pasākumus enerģijas jomā, tomēr esošo pasākumu darbības pagarināšana un/vai jaunu atbalsta pasākumu noteikšana sakarā ar augstajām enerģijas cenām nozīmētu valsts finansēto neto kārtējo izdevumu lielāku pieaugumu un prognozētā valsts sektora budžeta deficīta un parāda palielināšanos 2023. gadā. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis šādus pasākumus arvien vairāk vērstu uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un skartajiem uzņēmumiem, saglabātu stimulus samazināt enerģijas patēriņu un tos atceltu līdz ar enerģijas cenu radītā spiediena samazināšanos. Komisija arī uzskata, ka Somija vēl nav panākusi progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un tāpēc aicina iestādes paātrināt progresu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sniegts 2023. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2023. gada pavasarī.

Balstoties uz Komisijas prognozi un ņemot vērā Francijas budžeta plāna projektā iekļauto informāciju, prognozēts, ka valsts finansēto kārtējo izdevumu pieaugums 2023. gadā nepārsniegs vidēja termiņa potenciālās izlaides pieaugumu. Tādēļ valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums atbilst Padomes ieteikumam. Francija plāno finansēt papildu investīcijas, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu un citus ES fondus, un tā arī saglabās valsts finansētās investīcijas. Tā plāno finansēt publiskās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās, kā arī enerģētiskās drošības jomā. Kopumā Komisija uzskata, ka Francijas budžeta plāna projekts atbilst fiskālajām norādēm, kas ietvertas Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā. Francija, veicot ārkārtas politikas pasākumus sakarā ar enerģijas cenu ārkārtīgi lielo kāpumu, strauji ieviesa pasākumus enerģijas jomā, tomēr esošo pasākumu darbības pagarināšana un/vai jaunu atbalsta pasākumu noteikšana sakarā ar augstajām enerģijas cenām nozīmētu valsts finansēto neto kārtējo izdevumu lielāku pieaugumu un prognozētā valsts sektora budžeta deficīta un parāda palielināšanos 2023. gadā. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis šādus pasākumus arvien vairāk vērstu uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un skartajiem uzņēmumiem, saglabātu stimulus samazināt enerģijas patēriņu un tos atceltu līdz ar enerģijas cenu radītā spiediena samazināšanos. Komisija arī uzskata, ka Francija vēl nav panākusi progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un tāpēc aicina iestādes paātrināt progresu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sniegts 2023. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2023. gada pavasarī.

Balstoties uz Komisijas prognozi un ņemot vērā Vācijas budžeta plāna projektā iekļauto informāciju, tiek lēsts, ka vispārējā fiskālās politikas nostāja 2023. gadā būs ekspansīva augstas inflācijas apstākļos. Šajā vispārējā fiskālajā nostājā ir ietverta valsts finansēto kārtējo izdevumu ekspansīvā ietekme. Šī ekspansīvā ietekme neizriet no pagaidu un mērķorientētā atbalsta pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī no izmaksām, kuras saistītas ar palīdzības sniegšanu personām, kas bēg no Ukrainas. Valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums kopumā neatbilst Padomes ieteikumam. Vācija plāno finansēt papildu investīcijas, izmantojot ANM un citus ES fondus, un tā arī saglabās valsts finansētās investīcijas. Tā plāno finansēt investīciju dotācijas un dažādus citus pasākumus, tostarp nodokļu stimulus zaļās un digitālās pārkārtošanās, kā arī enerģētiskās drošības jomā. Kopumā Komisija uzskata, ka Vācijas budžeta plāna projekts daļēji atbilst fiskālajām norādēm, kas ietvertas Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā. Komisija aicina Vāciju valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2023. gada budžets atbilst Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumam. Vācija, veicot ārkārtas politikas pasākumus sakarā ar enerģijas cenu ārkārtīgi lielo kāpumu, strauji ieviesa pasākumus enerģijas jomā, tomēr esošo pasākumu darbības pagarināšana un/vai jaunu atbalsta pasākumu noteikšana sakarā ar augstajām enerģijas cenām nozīmētu valsts finansēto neto kārtējo izdevumu lielāku pieaugumu un prognozētā valsts sektora budžeta deficīta un parāda palielināšanos 2023. gadā. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis šādus pasākumus arvien vairāk vērstu uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un skartajiem uzņēmumiem, saglabātu stimulus samazināt enerģijas patēriņu un tos atceltu līdz ar enerģijas cenu radītā spiediena samazināšanos. Komisija arī uzskata, ka Vācija ir panākusi ierobežotu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un tāpēc aicina iestādes paātrināt progresu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sniegts 2023. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2023. gada pavasarī.

Balstoties uz Komisijas prognozi un ņemot vērā Grieķijas budžeta plāna projektā iekļauto informāciju, prognozēts, ka valsts finansēto kārtējo izdevumu pieaugums 2023. gadā nepārsniegs vidēja termiņa potenciālās izlaides pieaugumu. Tādēļ valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums atbilst Padomes ieteikumam. Grieķija plāno finansēt papildu investīcijas, izmantojot ANM un citus ES fondus, un tā plāno saglabāt valsts finansētās investīcijas. Tā plāno finansēt publiskās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā. Kopumā Komisija uzskata, ka Grieķijas budžeta plāna projekts atbilst fiskālajām norādēm, kas ietvertas Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā. Grieķija, veicot ārkārtas politikas pasākumus sakarā ar enerģijas cenu ārkārtīgi lielo kāpumu, strauji ieviesa pasākumus enerģijas jomā, tomēr jaunu atbalsta pasākumu noteikšana sakarā ar augstajām enerģijas cenām nozīmētu valsts finansēto neto kārtējo izdevumu lielāku pieaugumu un prognozētā valsts sektora budžeta deficīta un parāda palielināšanos 2023. gadā. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis šādus pasākumus arvien vairāk vērstu uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un skartajiem uzņēmumiem, saglabātu stimulus samazināt enerģijas patēriņu un tos atceltu līdz ar enerģijas cenu radītā spiediena samazināšanos. Komisija arī uzskata, ka Grieķija ir panākusi zināmu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un tāpēc aicina iestādes paātrināt progresu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sniegts 2023. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2023. gada pavasarī.

Balstoties uz Komisijas prognozi un ņemot vērā Īrijas budžeta plāna projektā iekļauto informāciju, tiek lēsts, ka vispārējā fiskālās politikas nostāja 2023. gadā būs bremzējoša. Šajā vispārējā fiskālajā nostājā ir ietverta valsts finansēto kārtējo izdevumu bremzējošā ietekme. Kopumā, ņemot vērā mainīgo situāciju, jo īpaši ekspansīvo fiskālo nostāju 2022. gadā un spēcīgo inflācijas spiedienu, valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums atbilst Padomes ieteikumam. Īrija plāno finansēt papildu investīcijas, izmantojot ANM un citus ES fondus, un tā arī saglabās valsts finansētās investīcijas. Tā plāno finansēt publiskās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās, kā arī enerģētiskās drošības jomā. Kopumā Komisija uzskata, ka Īrijas budžeta plāna projekts atbilst fiskālajām norādēm, kas ietvertas Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā. Īrija, veicot ārkārtas politikas pasākumus sakarā ar enerģijas cenu ārkārtīgi lielo kāpumu, strauji ieviesa pasākumus enerģijas jomā, tomēr esošo pasākumu darbības pagarināšana un/vai jaunu atbalsta pasākumu noteikšana sakarā ar augstajām enerģijas cenām nozīmētu valsts finansēto neto kārtējo izdevumu lielāku pieaugumu un prognozētā valsts sektora budžeta deficīta un parāda palielināšanos 2023. gadā. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis šādus pasākumus arvien vairāk vērstu uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un skartajiem uzņēmumiem, saglabātu stimulus samazināt enerģijas patēriņu un tos atceltu līdz ar enerģijas cenu radītā spiediena samazināšanos. Komisija arī uzskata, ka Īrija vēl nav panākusi progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un tāpēc aicina iestādes paātrināt progresu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sniegts 2023. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2023. gada pavasarī.

Balstoties uz Komisijas prognozi un ņemot vērā Latvijas budžeta plāna projektā iekļauto informāciju, tiek lēsts, ka vispārējā fiskālās politikas nostāja 2023. gadā būs bremzējoša. Šajā vispārējā fiskālajā nostājā ir ietverta valsts finansēto kārtējo izdevumu bremzējošā ietekme. Kopumā, ņemot vērā mainīgo situāciju, jo īpaši ekspansīvo fiskālo nostāju 2022. gadā un spēcīgo inflācijas spiedienu, valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums atbilst Padomes ieteikumam. Latvija plāno finansēt papildu investīcijas, izmantojot ANM un citus ES fondus, taču saglabāt valsts finansētās investīcijas nav paredzēts. Tā plāno finansēt publiskās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā. Kopumā Komisija uzskata, ka Latvijas budžeta plāna projekts, kas balstās uz nemainīgas politikas pieņēmumu, atbilst Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā sniegtajām fiskālajām norādēm. Latvija, veicot ārkārtas politikas pasākumus sakarā ar enerģijas cenu ārkārtīgi lielo kāpumu, strauji ieviesa pasākumus enerģijas jomā, tomēr esošo pasākumu darbības pagarināšana un/vai jaunu atbalsta pasākumu noteikšana sakarā ar augstajām enerģijas cenām nozīmētu valsts finansēto neto kārtējo izdevumu lielāku pieaugumu un prognozētā valsts sektora budžeta deficīta un parāda palielināšanos 2023. gadā. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis šādus pasākumus arvien vairāk vērstu uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un skartajiem uzņēmumiem, saglabātu stimulus samazināt enerģijas patēriņu un tos atceltu līdz ar enerģijas cenu radītā spiediena samazināšanos. Komisija arī uzskata, ka Latvija ir panākusi ierobežotu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un tāpēc aicina iestādes paātrināt progresu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sniegts 2023. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2023. gada pavasarī. Latvija tiek aicināta iesniegt Komisijai un Eurogrupai atjauninātu budžeta plāna projektu, tiklīdz jaunā valdība būs sākusi darbu; principā tas būtu jāizdara vismaz mēnesi pirms budžeta likumprojekta plānotās pieņemšanas Saeimā.

Balstoties uz Komisijas prognozi un ņemot vērā Lietuvas budžeta plāna projektā iekļauto informāciju, tiek lēsts, ka vispārējā fiskālās politikas nostāja 2023. gadā būs ekspansīva augstas inflācijas apstākļos. Šajā vispārējā fiskālajā nostājā ir ietverta valsts finansēto kārtējo izdevumu ekspansīvā ietekme. Šī ekspansīvā ietekme neizriet no pagaidu un mērķorientētā atbalsta pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī no izmaksām, kuras saistītas ar palīdzības sniegšanu personām, kas bēg no Ukrainas. Valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums kopumā neatbilst Padomes ieteikumam. Lietuva plāno finansēt papildu investīcijas, izmantojot ANM un citus ES fondus, un tā arī saglabās valsts finansētās investīcijas. Tā plāno finansēt publiskās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās, kā arī enerģētiskās drošības jomā. Kopumā Komisija uzskata, ka Lietuvas budžeta plāna projekts daļēji atbilst fiskālajām norādēm, kas ietvertas Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā. Komisija aicina Lietuvu valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2023. gada budžets atbilst Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumam. Lietuva, veicot ārkārtas politikas pasākumus sakarā ar enerģijas cenu ārkārtīgi lielo kāpumu, strauji ieviesa pasākumus enerģijas jomā, tomēr esošo pasākumu darbības pagarināšana un/vai jaunu atbalsta pasākumu noteikšana sakarā ar augstajām enerģijas cenām nozīmētu valsts finansēto neto kārtējo izdevumu lielāku pieaugumu un prognozētā valsts sektora budžeta deficīta un parāda palielināšanos 2023. gadā. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis šādus pasākumus arvien vairāk vērstu uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un skartajiem uzņēmumiem, saglabātu stimulus samazināt enerģijas patēriņu un tos atceltu līdz ar enerģijas cenu radītā spiediena samazināšanos. Komisija arī uzskata, ka Lietuva ir panākusi zināmu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un tāpēc aicina iestādes paātrināt progresu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sniegts 2023. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2023. gada pavasarī.

Balstoties uz Komisijas prognozi un ņemot vērā Luksemburgas budžeta plāna projektā iekļauto informāciju, tiek lēsts, ka vispārējā fiskālās politikas nostāja 2023. gadā būs ekspansīva augstas inflācijas apstākļos. Šajā vispārējā fiskālajā nostājā ir ietverta valsts finansēto kārtējo izdevumu ekspansīvā ietekme. Šī ekspansīvā ietekme neizriet no pagaidu un mērķorientētā atbalsta pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī no izmaksām, kuras saistītas ar palīdzības sniegšanu personām, kas bēg no Ukrainas. Valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums kopumā neatbilst Padomes ieteikumam. Luksemburga plāno finansēt papildu investīcijas, izmantojot ANM un citus ES fondus, un tā arī saglabās valsts finansētās investīcijas. Tā plāno finansēt publiskās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā. Kopumā Komisija uzskata, ka Luksemburgas budžeta plāna projekts daļēji atbilst fiskālajām norādēm, kas ietvertas Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā. Komisija aicina Luksemburgu valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2023. gada budžets atbilst Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumam. Luksemburga, veicot ārkārtas politikas pasākumus sakarā ar enerģijas cenu ārkārtīgi lielo kāpumu, strauji ieviesa pasākumus enerģijas jomā, tomēr esošo pasākumu darbības pagarināšana un/vai jaunu atbalsta pasākumu noteikšana sakarā ar augstajām enerģijas cenām nozīmētu valsts finansēto neto kārtējo izdevumu lielāku pieaugumu un prognozētā valsts sektora budžeta deficīta un parāda palielināšanos 2023. gadā. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis šādus pasākumus arvien vairāk vērstu uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un skartajiem uzņēmumiem, saglabātu stimulus samazināt enerģijas patēriņu un tos atceltu līdz ar enerģijas cenu radītā spiediena samazināšanos. Komisija arī uzskata, ka Luksemburga ir panākusi ierobežotu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un tāpēc aicina iestādes paātrināt progresu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sniegts 2023. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2023. gada pavasarī.

Balstoties uz Komisijas prognozi un ņemot vērā Maltas budžeta plāna projektā iekļauto informāciju, tiek lēsts, ka vispārējā fiskālās politikas nostāja 2023. gadā būs bremzējoša. Šajā vispārējā fiskālajā nostājā ir ietverta valsts finansēto kārtējo izdevumu bremzējošā ietekme. Kopumā, ņemot vērā mainīgo situāciju, jo īpaši ekspansīvo fiskālo nostāju 2022. gadā un spēcīgo inflācijas spiedienu, valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums atbilst Padomes ieteikumam. Malta plāno finansēt papildu investīcijas, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu un citus ES fondus, taču saglabāt valsts finansētās investīcijas nav paredzēts. Tā plāno finansēt publiskās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās, kā arī enerģētiskās drošības jomā. Kopumā Komisija uzskata, ka Maltas budžeta plāna projekts atbilst fiskālajām norādēm, kas ietvertas Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā. Malta, veicot ārkārtas politikas pasākumus sakarā ar enerģijas cenu ārkārtīgi lielo kāpumu, strauji ieviesa pasākumus enerģijas jomā, tomēr esošo pasākumu darbības pagarināšana un/vai jaunu atbalsta pasākumu noteikšana sakarā ar augstajām enerģijas cenām nozīmētu valsts finansēto neto kārtējo izdevumu lielāku pieaugumu un prognozētā valsts sektora budžeta deficīta un parāda palielināšanos 2023. gadā. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis šādus pasākumus arvien vairāk vērstu uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un skartajiem uzņēmumiem, saglabātu stimulus samazināt enerģijas patēriņu un tos atceltu līdz ar enerģijas cenu radītā spiediena samazināšanos. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sniegts 2023. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2023. gada pavasarī.

Balstoties uz Komisijas prognozi un ņemot vērā Nīderlandes budžeta plāna projektā iekļauto informāciju, tiek lēsts, ka vispārējā fiskālās politikas nostāja 2023. gadā būs ekspansīva augstas inflācijas apstākļos. Šī ekspansīvā fiskālā nostāja neizriet no pagaidu un mērķorientētā atbalsta pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī no izmaksām, kuras saistītas ar palīdzības sniegšanu personām, kas bēg no Ukrainas. Ekspansīvā fiskālā nostāja kopumā neatbilst Padomes ieteikumam. Nīderlande plāno finansēt papildu investīcijas, izmantojot ANM un citus ES fondus, un tā plāno saglabāt valsts finansētās investīcijas. Tā plāno finansēt investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā, tostarp izmantojot īpaši šim nolūkam paredzētu finansējumu. Kopumā Komisija uzskata, ka Nīderlandes budžeta plāna projekts daļēji atbilst fiskālajām norādēm, kas ietvertas Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā. Komisija aicina Nīderlandi valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2023. gada budžets atbilst Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumam. Nīderlande, veicot ārkārtas politikas pasākumus sakarā ar enerģijas cenu ārkārtīgi lielo kāpumu, strauji ieviesa pasākumus enerģijas jomā, tomēr esošo pasākumu darbības pagarināšana un/vai jaunu atbalsta pasākumu noteikšana sakarā ar augstajām enerģijas cenām nozīmētu valsts finansēto neto kārtējo izdevumu lielāku pieaugumu un prognozētā valsts sektora budžeta deficīta un parāda palielināšanos 2023. gadā. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis šādus pasākumus arvien vairāk vērstu uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un skartajiem uzņēmumiem, saglabātu stimulus samazināt enerģijas patēriņu un tos atceltu līdz ar enerģijas cenu radītā spiediena samazināšanos. Komisija arī uzskata, ka Nīderlande ir panākusi ierobežotu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un tāpēc aicina iestādes paātrināt progresu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sniegts 2023. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2023. gada pavasarī.

Balstoties uz Komisijas prognozi un ņemot vērā Portugāles budžeta plāna projektā iekļauto informāciju, tiek prognozēts, ka valsts finansēto kārtējo izdevumu pieaugums 2023. gadā būs tuvu vidēja termiņa potenciālās izlaides pieaugumam, pieņemot, ka tiks veikta to pasākumu plānotā samazināšana, ar kuriem reaģē uz augstajām enerģijas cenām, ieskaitot pagaidu un mērķorientēto atbalstu neaizsargātām mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tāpēc pastāv risks, ka valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums neatbildīs Padomes ieteikumam. Portugāle plāno finansēt papildu investīcijas, izmantojot ANM un citus ES fondus, un tā arī saglabās valsts finansētās investīcijas. Valsts plāno finansēt publiskās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās, kā arī enerģētiskās drošības jomā. Kopumā Komisija uzskata, ka pastāv risks, ka Portugāles budžeta plāna projekts tikai daļēji atbildīs fiskālajām norādēm, kas ietvertas Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā. Komisija aicina Portugāli valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2023. gada budžets atbilst Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumam. Portugāle, veicot ārkārtas politikas pasākumus sakarā ar enerģijas cenu ārkārtīgi lielo kāpumu, strauji ieviesa pasākumus enerģijas jomā, tomēr esošo pasākumu darbības pagarināšana un/vai jaunu atbalsta pasākumu noteikšana sakarā ar augstajām enerģijas cenām nozīmētu valsts finansēto neto kārtējo izdevumu lielāku pieaugumu un prognozētā valsts sektora budžeta deficīta un parāda palielināšanos 2023. gadā. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis šādus pasākumus arvien vairāk vērstu uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un skartajiem uzņēmumiem, saglabātu stimulus samazināt enerģijas patēriņu un tos atceltu līdz ar enerģijas cenu radītā spiediena samazināšanos. Komisija arī uzskata, ka Portugāle ir panākusi ierobežotu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un tāpēc aicina iestādes paātrināt progresu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sniegts 2023. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2023. gada pavasarī.

Balstoties uz Komisijas prognozi un ņemot vērā Slovākijas budžeta plāna projektā iekļauto informāciju, tiek lēsts, ka vispārējā fiskālās politikas nostāja 2023. gadā būs ekspansīva augstas inflācijas apstākļos. Šajā vispārējā fiskālajā nostājā ir ietverta valsts finansēto kārtējo izdevumu ekspansīvā ietekme, kurā arī atspoguļotas iepriekš minētās apjomīgās budžeta apropriācijas, ko valdība paredzējusi atbalstam augsto enerģijas cenu ietekmes mazināšanai un kas nebija pietiekami precizētas budžeta plāna projektā. Šajā posmā nevar uzskatīt, ka šī ekspansīvā nostāja izriet no pagaidu un mērķorientētā atbalsta pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī no izmaksām, kuras saistītas ar palīdzības sniegšanu personām, kas bēg no Ukrainas. Valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums kopumā neatbilst Padomes ieteikumam. Slovākija plāno finansēt papildu investīcijas, izmantojot ANM un citus ES fondus, un tā arī saglabās valsts finansētās investīcijas. Tā plāno finansēt publiskās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās, kā arī enerģētiskās drošības jomā. Kopumā Komisija uzskata, ka Slovākijas budžeta plāna projekts daļēji atbilst fiskālajām norādēm, kas ietvertas Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā. Komisija aicina Slovākiju valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2023. gada budžets atbilst Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumam. Slovākija, veicot ārkārtas politikas pasākumus sakarā ar enerģijas cenu ārkārtīgi lielo kāpumu, strauji ieviesa pasākumus enerģijas jomā, tomēr esošo pasākumu darbības pagarināšana un/vai jaunu atbalsta pasākumu noteikšana sakarā ar augstajām enerģijas cenām nozīmētu valsts finansēto neto kārtējo izdevumu lielāku pieaugumu un prognozētā valsts sektora budžeta deficīta un parāda palielināšanos 2023. gadā. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis šādus pasākumus arvien vairāk vērstu uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un skartajiem uzņēmumiem, saglabātu stimulus samazināt enerģijas patēriņu un tos atceltu līdz ar enerģijas cenu radītā spiediena samazināšanos. Komisija arī uzskata, ka Slovākija vēl nav panākusi progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un tāpēc aicina iestādes paātrināt progresu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sniegts 2023. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2023. gada pavasarī.

Balstoties uz Komisijas prognozi un ņemot vērā Slovēnijas budžeta plāna projektā iekļauto informāciju, tiek lēsts, ka vispārējā fiskālās politikas nostāja 2023. gadā būs ekspansīva augstas inflācijas apstākļos. Šajā vispārējā fiskālajā nostājā ir ietverta valsts finansēto kārtējo izdevumu ekspansīvā ietekme. Šajā ekspansīvajā ietekmē ir atspoguļotas iepriekš minētās apjomīgās budžeta apropriācijas, ko valdība paredzējusi atbalstam, lai mazinātu augsto enerģijas cenu ietekmi uz uzņēmumiem. Tā kā šie pasākumi budžeta plāna projektā nav pietiekami precizēti, šajā posmā nevar uzskatīt, ka ekspansīvā nostāja izriet no pagaidu un mērķorientētā atbalsta pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī no izmaksām, kuras saistītas ar palīdzības sniegšanu personām, kas bēg no Ukrainas. Valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums kopumā neatbilst Padomes ieteikumam. Slovēnija plāno finansēt papildu investīcijas, izmantojot ANM un citus ES fondus, un tā arī saglabās valsts finansētās investīcijas. Slovēnija plāno finansēt publiskās investīcijas, kas sekmētu zaļo un digitālo pārkārtošanos (tai skaitā izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu un citus ES fondus). Kopumā Komisija uzskata, ka Slovēnijas budžeta plāna projekts daļēji atbilst fiskālajām norādēm, kas ietvertas Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā. Komisija aicina Slovēniju valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2023. gada budžets atbilst Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumam. Slovēnija, veicot ārkārtas politikas pasākumus sakarā ar enerģijas cenu ārkārtīgi lielo kāpumu, strauji ieviesa pasākumus enerģijas jomā, tomēr esošo pasākumu darbības pagarināšana un/vai jaunu atbalsta pasākumu noteikšana sakarā ar augstajām enerģijas cenām nozīmētu valsts finansēto neto kārtējo izdevumu lielāku pieaugumu un prognozētā valsts sektora budžeta deficīta un parāda palielināšanos 2023. gadā. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis šādus pasākumus arvien vairāk vērstu uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un skartajiem uzņēmumiem, saglabātu stimulus samazināt enerģijas patēriņu un tos atceltu līdz ar enerģijas cenu radītā spiediena samazināšanos. Komisija arī uzskata, ka Slovēnija ir panākusi ierobežotu progresu, īstenojot Eiropas pusgada kontekstā sniegtajā Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā ietverto fiskālo ieteikumu strukturālo daļu, un tāpēc aicina iestādes paātrināt progresu. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sniegts 2023. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2023. gada pavasarī.

Balstoties uz Komisijas prognozi un ņemot vērā Spānijas budžeta plāna projektā iekļauto informāciju, prognozēts, ka valsts finansēto kārtējo izdevumu pieaugums 2023. gadā nepārsniegs vidēja termiņa potenciālās izlaides pieaugumu. Tādēļ valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums atbilst Padomes ieteikumam. Spānija plāno finansēt papildu investīcijas, izmantojot ANM un citus ES fondus, un tā arī saglabās valsts finansētās investīcijas. Tā plāno finansēt publiskās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās, kā arī enerģētiskās drošības jomā. Kopumā Komisija uzskata, ka Spānijas budžeta plāna projekts atbilst fiskālajām norādēm, kas ietvertas Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumā. Spānija, veicot ārkārtas politikas pasākumus sakarā ar enerģijas cenu ārkārtīgi lielo kāpumu, ieviesa pasākumus enerģijas jomā, tomēr esošo pasākumu darbības pagarināšana un/vai jaunu atbalsta pasākumu noteikšana sakarā ar augstajām enerģijas cenām nozīmētu valsts finansēto neto kārtējo izdevumu lielāku pieaugumu un prognozētā valsts sektora budžeta deficīta un parāda palielināšanos 2023. gadā. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis šādus pasākumus arvien vairāk vērstu uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un skartajiem uzņēmumiem, saglabātu stimulus samazināt enerģijas patēriņu un tos atceltu līdz ar enerģijas cenu radītā spiediena samazināšanos. Visaptverošs apraksts par progresu, kas panākts konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiks sniegts 2023. gada ziņojumos par valstīm un novērtēts saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija ierosinās 2023. gada pavasarī.

II PIELIKUMS. Komisijas 2022. gada rudens prognožu pamatā esošā metodika un pieņēmumi

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 473/2013 7. panta 4. punktu “metodiku un pieņēmumus Komisijas dienestu jaunākajās ekonomikas prognozēs par katru dalībvalsti, tostarp aplēses par kopējo budžeta pasākumu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, pievieno vispārējā izvērtējuma pielikumā”. Komisijas 2022. gada rudens prognozes pamatā esošie pieņēmumi ir skaidroti pašā prognožu dokumentā; šo prognozi neatkarīgā veidā sniedz Komisijas dienesti 24 .

Budžeta dati par laikposmu līdz 2021. gadam balstās uz datiem, kurus dalībvalstis Komisijai paziņoja līdz 2022. gada 1. oktobrim un Eurostat apstiprināja 2022. gada 21. oktobrī. Eurostat nav veicis grozījumus datos, kurus dalībvalstis paziņojušas 2022. gada rudens paziņošanas kārtā, un nav izteicis piezīmes par šiem datiem.

Prognožu sagatavošanas nolūkos finanšu stabilitātes veicināšanas pasākumi ir iegrāmatoti saskaņā ar Eurostat 2009. gada 15. jūlija lēmumu 25 . Ja vien attiecīgā dalībvalsts nav uzrādījusi citādi, kapitāla iepludināšana, par kuru ir pietiekami sīkas ziņas, prognozēs ir ņemta vērā kā finanšu darījums, t. i., kā pasākums, kas palielina parādu, nevis deficītu. Valdības garantijas banku saistībām un noguldījumiem nav iekļautas kā valdības izdevumi, ja vien prognožu izstrādes beigās nav kļuvis zināms, ka tās ir pieprasītas. Tomēr aizdevumi, ko bankām piešķīrusi valsts vai citas struktūras, kuras klasificētas valsts sektorā, parasti palielina valdības parādu.

Attiecībā uz 2023. gadu ir ņemti vērā pieņemtie vai valstu parlamentiem iesniegtie budžeti un visi pārējie pasākumi, par kuriem ir pietiekama informācija. Rudens prognozē ir atspoguļota visa informācija, kas iekļauta līdz oktobra vidum iesniegtajos budžeta plāna projektos. Attiecībā uz 2024. gadu prognozēm izmantotais nemainīgas politikas pieņēmums nozīmē ieņēmumu un izdevumu tendenču ekstrapolāciju un to pasākumu iekļaušanu, par kuriem ir zināma pietiekama informācija.

Eiropas valstu vispārējās valdības parāda agregāti par 2022.–2024. gada prognožu periodu ir publicēti nekonsolidētā veidā (t. i., bez korekcijām attiecībā uz starpvaldību aizdevumiem). Lai nodrošinātu laikrindu konsekvenci, arī vēsturiskie dati ir publicēti, balstoties uz to pašu pieeju. Vispārējās valdības parāda prognozes 2022.–2024. gadam par katru dalībvalsti ietver prognožu sagatavošanas datumā paredzēto ietekmi, ko rada garantijas Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentam, divpusēji aizdevumi citām dalībvalstīm un dalība Eiropas Stabilizācijas mehānisma kapitālā 26 .

III PIELIKUMS. Parāda atmaksājamības analīze un jutīguma analīze

Šajā pielikumā ir sniegta analīze par valsts parāda attīstības jutīgumu pret iespējamiem makroekonomiskiem satricinājumiem, kā tas paredzēts Regulas (ES) Nr. 473/2013 7. pantā. Stohastiskās parāda prognozes tiek izmantotas, lai novērtētu nominālā IKP pieauguma risku, finanšu tirgus attīstības tendenču un fiskālo satricinājumu, kas skar valsts budžeta stāvokli, iespējamo ietekmi uz valsts parāda dinamiku 27 .

Stohastiskās prognozes rada makroekonomisko nenoteiktību saistībā ar “centrālajiem” parāda prognozes scenārijiem 2023.–2027. gadā: Komisijas 2022. gada rudens prognozes scenāriju un 2023. gada budžeta plānu projektu (BPP) scenāriju. Abos gadījumos attiecībā uz laikposmu pēc prognožu perioda ir izmantots parastais nemainīgas fiskālās politikas pieņēmums 28 .

Lai iegūtu iespējamo parāda trajektoriju sadalījumu (“konuss” III.1. grafikā redzamajos vēdekļveida grafikos), centrālajā scenārijā pieņemtajiem makroekonomikas apstākļiem piemēro satricinājumus. Šis konuss raksturo plašu iespējamo makroekonomikas apstākļu spektru – izaugsmes rādītājam, procentu likmēm un primārajai bilancei piemēro līdz pat 2000 dažādu modelētu satricinājumu. Šo satricinājumu apmērs un korelācija atspoguļo vēsturisko svārstīgumu un attiecības starp šiem mainīgajiem lielumiem 29 . Tādējādi vēdekļveida grafiki atspoguļo ar varbūtību aprēķiniem iegūto eurozonas parāda dinamiku, ņemot vērā iespējamo izaugsmes, procentu likmju un primārās bilances satricinājumu īstenošanos tādā apmērā un ar tādu korelācijas pakāpi, kāda novērota pagātnē.

Katrā vēdekļveida grafikā prognozētā parāda trajektorija saskaņā ar centrālo scenāriju tiek attēlota ar pārtrauktu līniju. Simulāciju mediāna ir attēlota ar nepārtrauktu melnu līniju. Konuss aptver 80 % no visām iespējamajām parāda trajektorijām, savukārt trajektorijas, kas iegūtas no 20 % no vismazāk iespējamajiem satricinājumiem, nav uzrādītas. Dažādais konusa laukumu iekrāsojums atbilst atšķirīgām iespējamo parāda trajektoriju vispārējā sadalījuma daļām.

Simulācijas liecina, ka ar 80 % varbūtību 2023. gadā eurozonas parāda attiecība būs no 87 % līdz 98 % no IKP saskaņā ar Komisijas un ar BPP scenāriju. Līdz 2027. gadam būtu 50 % varbūtība, ka parāda attiecība pārsniegs aptuveni 90 % no IKP saskaņā ar Komisijas un ar BPP scenāriju.

Ar šīm prognozēm ir saistīti papildu riski. Tā kā satricinājumu apmērs un korelācija atspoguļo mainīgo lielumu vēsturiski novēroto uzvedību, šī metodika neatspoguļo faktisko nenoteiktību, jo īpaši saistībā ar izlaides starpības novērtējumu. Šī nenoteiktība norāda uz papildu riskiem attiecībā uz nākotnes parāda trajektorijām, kas šajā analīzē nav atspoguļoti. Cits nenoteiktības avots ir saistīts ar iespējamo saistību izpildi, jo vēdekļveida grafikos ir ietverti tikai tie riski, kas ir pagātnē īstenojušies primārās bilances pasliktināšanās dēļ.

III.1. grafiks. Vēdekļveida grafiki, kas atspoguļo stohastiskās valsts parāda prognozes, pamatojoties uz Komisijas prognožu scenāriju un budžeta plāna projektu prognožu scenāriju; Eurozona

IV PIELIKUMS. Tabulas

IV.1. tabula. Reālā IKP pieaugums (%) saskaņā ar stabilitātes programmām (SP), 2023. gada budžeta plāna projektiem (BPP) un Komisijas 2022. gada rudens prognozi (KOM)

Piezīme. Francija neiesniedza 2022. gada stabilitātes programmas, tādēļ tā nav iekļauta eurozonas rādītājos par 2022. gada stabilitātes programmām.

IV.2. tabula. Nominālās bilances mērķi (% no IKP) 2022. gada stabilitātes programmās (SP), 2023. gada budžeta plāna projektos (BPP) un Komisijas 2022. gada rudens prognozē (KOM)

Piezīme. Francija neiesniedza 2022. gada stabilitātes programmas, tādēļ tā nav iekļauta eurozonas rādītājos par 2022. gada stabilitātes programmām.

IV.3. tabula. Parāda attiecība pret IKP (% no IKP) 2022. gada stabilitātes programmās (SP), 2023. gada budžeta plāna projektos (BPP) un Komisijas 2022. gada rudens prognozē (KOM)

Piezīme. Francija neiesniedza 2022. gada stabilitātes programmas, tādēļ tā nav iekļauta eurozonas rādītājos par 2022. gada stabilitātes programmām.

IV.4. tabula. Covid-19 pagaidu ārkārtas pasākumi (apmērs % no IKP)

Avots: Komisijas 2022. gada rudens prognoze

IV.5. tabula. Enerģijas jomā veikto pasākumu budžeta izmaksas 2022. un 2023. gadā (apmērs % no IKP)

 Avots: Komisijas 2022. gada rudens prognoze

(1)

 Kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 473/2013 (2013. gada 21. maijs) par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs (OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.).

(2)

 Paziņojumā Padomei par Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu (Briselē, 20.3.2020., COM(2020) 123 final) Komisija pauda viedokli, ka, ņemot vērā paredzamo nopietno ekonomikas lejupslīdi Covid-19 uzliesmojuma dēļ, ir izpildīti nosacījumi vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanai. Dalībvalstu finanšu ministri 2020. gada 23. martā piekrita Komisijas veiktajam novērtējumam. Komisija 2022. gada 23. maijā pagarināja Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu 2023. gadam.

(3)

Neplānotie papildu ieņēmumi (deficīts) tiek aplēsti, palielinot (samazinot) ieņēmumu attiecību pret IKP, kas nav izskaidrojama ar diskrecionāriem pasākumiem vai pārvietojumiem no ES budžeta. Attiecībā uz eurozonu Komisijas 2022. gada rudens prognozē tiek lēsts, ka neplānotie papildu ieņēmumi 2021. gadā būs ¾ % no IKP un 2022. gadā — ½ %. Tiek prognozēts, ka 2023. gadā ieņēmumu deficīts būs aptuveni ¾ % no IKP.

(4)

Šie parāda dati nav konsolidēti attiecībā uz starpvaldību aizdevumiem.

(5)

 Dalībvalstis, kurās 2023. gadā tiek prognozēts parāda attiecības pieaugums, ir Beļģija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta un Somija. Lielākā daļa dalībvalstu, kurās pirmskrīzes parāda attiecība bija visaugstākā, 2023. gadā prognozē parada attiecības samazināšanos.

(6)

Vidējais termiņš eurozonā pašlaik ir 8,1 gads (2022. gada septembra dati, avots: Valdības finanšu statistika, ECB).

(7)

 Tā sauktais “lavīnas efekts” atspoguļo procentu izdevumu ietekmi uz parāda gada uzkrāšanos, kā arī reālā IKP pieauguma un inflācijas (IKP deflatora) ietekmi uz parāda attiecību.

(8)

Iespējamās saistības kopumā tiktu atspoguļotas valsts parādā un deficītā tikai tad, ja tās tiktu pieprasītas, izņemot standarta garantiju gadījumā. Dažos gadījumos valdības, reaģējot uz Covid-19 krīzi, izdeva standarta garantijas, un šādām garantijām aplēstā deficīta ietekme tiek reģistrēta jau no paša sākuma saskaņā ar EKS 2010 noteikumiem.

(9)

2021. gada dati, avots: Valdības finanšu statistika, ECB.

(10)

Fiskālā nostāja mēra diskrecionāras fiskālās politikas īstermiņa stimulu ekonomikai. Saskaņā ar pieeju, kas izmantota kopš Padomes ieteikumiem par 2021. gada stabilitātes programmām, šajā paziņojumā fiskālā nostāja ir novērtēta, aplūkojot neto primāro izdevumu ikgadējo pieaugumu attiecībā pret 10 gadu potenciālo izaugsmi. Sīkāku informāciju skatīt izcēlumā: rādītāji, kas izmantoti, lai novērtētu 2023. gada budžeta plāna projektus, statistikas pielikumā.

(11)

Covid-19 pagaidu ārkārtas pasākumi galvenokārt ietver pārvedumus, kas vajadzīgi, lai atbalstītu pandēmijas skartās mājsaimniecības un uzņēmumus. Šie pasākumi ir izslēgti no fiskālās nostājas, jo tiek pieņemts, ka to tiešā ietekme uz ekonomikas izaugsmi izmaksas laikā būs ierobežota, ņemot vērā ar pandēmiju saistītos ekonomiskās aktivitātes ierobežojumus (piemēram, plaši izplatīti pārvietošanās ierobežojumi, ceļošanas ierobežojumi u. c.). Šo pieņēmumu apstiprina vēsturiski augstie mājsaimniecību uzkrājumu rādītāji 2020. un 2021. gadā un noturīgs privātais patēriņš 2022. gadā. Ja Covid-19 pagaidu ārkārtas pasākumi nebūtu izslēgti, eurozonas fiskālā nostāja 2020. gadā būtu bijusi ļoti ekspansīva (par aptuveni 3,5 % no IKP), un 2021. gadā tā būtu saglabājusies līdzīgi ekspansīva (par 1¼ %), savukārt 2022. gadā tā būtu bijusi kopumā neitrāla un 2023. gadā – bremzējoša (par aptuveni 1 %).

(12)

Proti, Komisijas dienestu aprēķinātais salikto kredītizmaksu rādītājs (CCCI), kas ir eurozonas uzņēmumu sektora un mājsaimniecību ārējā finansējuma izmaksu sintētisks rādītājs. Nefinanšu‑sabiedrību CCCI ietver gan banku, gan finanšu tirgu sniegtā kredīta izmaksas. Mājsaimniecību CCCI ietver izmaksas par banku aizdevumiem, kas piešķirti patēriņam, mājokļa iegādei un citiem mērķiem.

(13)

Padome ieteica Itālijai un Portugālei 2022. gadā ierobežot valsts finansēto kārtējo izdevumu pieaugumu, savukārt Bulgārijai, Horvātijai, Latvijai un Lietuvai tika ieteikts to kontrolēt. Tolaik (2021. gada pavasarī) tika prognozēts, ka 2022. gadā šajās dalībvalstīs šādu izdevumu atbalstošā ietekme uz fiskālo nostāju būs būtiska (vairāk nekā 0,5 procentpunkti no IKP).

(14)

Tomēr jāņem vērā, ka publisko investīciju attiecība pret IKP Latvijā ievērojami pārsniedz eurozonas vidējo rādītāju.

(15)

Šie skaitļi attiecas uz bruto ieguldījumiem pamatkapitālā, un, ņemot vērā pamatkapitāla patēriņu, vispārējās valdības sektora neto pamatkapitāla veidošana eurozonā palielinātos no 0,1 % no IKP 2019. gadā līdz 0,6 % 2023. gadā (3.5. grafiks).

(16)

No ANM aizdevumiem finansētie izdevumi ir iekļauti valsts finansētajos izdevumos.

(17)

Ieņēmumi no negaidītas papildu peļņas (ieņēmumi no jauniem šādai peļņai piemērotiem nodokļiem vai nodevām) veido atsevišķu kategoriju, jo tie nav atbalsta pasākums, bet gan finansējuma avots. Šis konkrētais ieņēmumu veids ir iekļauts aplēsēs, ņemot vērā ļoti tiešo saikni ar enerģijas cenu pieaugumu un to, ka daudzas dalībvalstis jau izmanto vai apsver iespēju izmantot šo ieņēmumu avotu, lai finansētu atbalsta pasākumus.

(18)

Pašreizējās prognozes par tādu pasākumu radītajām budžeta izmaksām, kas saistīti ar augstajām enerģijas cenām, lielā mērā ietekmē dažas lielās dalībvalstis, kuras jau ir paziņojušas par nozīmīgiem visu gadu īstenojamiem politikas pasākumu kopumiem.

(19)

Attiecībā uz dažām konkrētām dalībvalstīm šajā aplēsē ir arī pieņemta efektīva tādu budžeta apropriāciju izmantošana, ko dažas valdības pašlaik ir paredzējušas, lai 2023. gadā finansētu papildu enerģētikas pasākumus, par kuriem vēl nav sniegta sīkāka informācija. Tās ietekme uz budžetu jau ir atspoguļota šīs rudens prognozes pamatā esošajās prognozēs par vispārējās valdības budžeta deficītu un parādu 2023. gadā, bet ne enerģētikas pasākumu kopējās budžeta izmaksās minētajā gadā.

(20)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 473/2013 6. panta 3. punkta d) apakšpunktu Grieķija, Īrija un Nīderlande savos BPP sniedza kvantitatīvas aplēses par plānoto budžeta pasākumu izplatīšanas ietekmi. Malta iesniedza to jau īstenoto pasākumu izplatīšanas analīzi, kuru mērķis ir mazināt augstās inflācijas ietekmi.

(21)

Atzinumiem ir pievienots statistikas pielikums, kurā iekļauta dalībvalstu plānu novērtēšanai vajadzīgā informācija.

(22)

Negatīvs (pozitīvs) rādītājs nozīmē, ka primāro izdevumu pieaugums (samazinājums) pārsniedz potenciālu vidējā termiņā, un liecina par ekspansīvu (bremzējošu) fiskālo politiku.

(23)

Slovākijas un Slovēnijas budžeta plāna projektā enerģētikas atbalsta pasākumi nav pietiekami precizēti. Tāpēc šobrīd nevar uzskatīt, ka šī ekspansīvā nostāja izriet no pagaidu un mērķorientētā atbalsta pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī personām, kas bēg no Ukrainas.

(24)

   Komisijas 2022. gada rudens ekonomikas prognožu pamatā esošie metodoloģiskie pieņēmumi ir pieejami šādā tīmekļa vietnē: https://economy-finance.ec.europa.eu/system/files/2022-11/ip187_en_0.pdf

(25)

   Pieejams šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/eurostat/documents/1015035/2041337/FT-Eurostat-Decision-9-July-20093--final-.pdf

(26)

   Saskaņā ar Eurostat 2011. gada 27. janvāra lēmumu par EFSI ietvaros veikto operāciju statistisko uzskaiti; tas pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/5034386/2-27012011-AP-EN.PDF

(27)

Šeit izmantotā stohastisko valsts parāda prognožu izstrādes metodika ir izklāstīta Eiropas Komisijas 2019. gada izdevuma “Debt Sustainability Monitor” A7. pielikumā un šajā publikācijā: Berti, K. (2013), “Stochastic public debt projections using the historical variance-covariance matrix approach for EU countries”, European Economy Economic Paper Nr. 480.

(28)

Komisijas 2022. gada rudens prognozē ir iekļauti fiskālās politikas pasākumi, kas tika pieņemti vai vismaz ticami izziņoti, un informācija, kura bija pieejama 2022. gada 31. oktobrī. Pēc 2024. gada (pēdējais prognozētais gads) strukturālo primāro bilanci maina tikai prognozētās (neto) novecošanās radītās izmaksas.

(29)

Tiek pieņemts, ka satricinājumi atbilst daudzdimensiju normālajam sadalījumam.