EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.5.2022

COM(2022) 600 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAI

2022. gada Eiropas pusgads - Pavasara pakete

{SWD(2022) 628 final} - {SWD(2022) 629 final} - {SWD(2022) 630 final} - {SWD(2022) 631 final} - {SWD(2022) 632 final} - {SWD(2022) 633 final} - {SWD(2022) 634 final} - {SWD(2022) 635 final} - {SWD(2022) 636 final} - {SWD(2022) 637 final} - {SWD(2022) 638 final} - {SWD(2022) 639 final}

1. IEVADS

ES izlēmīgā politikas reakcija uz Covid-19 pandēmiju ir atbalstījusi Savienības noturību, par ko liecina arī pašreizējā bezprecedenta ģeopolitiskā un ekonomiskā vide. Koordinēta politikas rīcība ES un valstu līmenī ir mazinājusi pandēmijas ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku un ir pavērusi ceļu spēcīgai atveseļošanai. 2021. gada rudenī ES ekonomika sasniedza pirmspandēmijas izlaides līmeni, un pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā tika prognozēts ilgstošas un stabilas ekspansijas posms. Tomēr Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu ir radījis jaunu vidi, palielinot iepriekš pastāvējušos izaugsmes šķēršļus, kuriem saskaņā ar iepriekšējām prognozēm bija jāmazinās. Standartpreču cenu turpmāks kāpums, atjaunojušies piegādes traucējumi un pieaugošā nenoteiktība vājina izaugsmi un rada ievērojamus negatīvas attīstības riskus. Tas arī rada papildu problēmas ES ekonomikai saistībā ar energoapgādes drošību un atkarību no Krievijas fosilajām degvielām. Inflācijas spiediena pieaugums, kas aptver ne tikai enerģijas cenas, kā arī lielais to cilvēku pieplūdums, kuri bēg no kara, tieši ietekmē Eiropas sabiedrību. Tomēr ES ekonomika pierāda savu noturību, un tiek prognozēts, ka 2022.–2023. gadā izaugsme turpināsies. Izaugsmi turpina veicināt joprojām jūtamais pandēmijas ierobežojumu atcelšanas efekts, darba tirgus, kurā situācija joprojām uzlabojas, un spēcīga politikas reakcija uz pandēmijas satricinājumu. Īstermiņa darbības, tostarp pagaidu atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE), Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu, REACT-EU vai pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, un notiekošā NextGenerationEU ieviešana, kam pamatā ir Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), ir nepārprotami atmaksājušās. Tajā pašā laikā izaugsmes prognozes ir pakļautas nepieredzētai nenoteiktībai un spēcīgiem negatīvas attīstības riskiem.

REPowerEU ir ES plāns, kā pēc iespējas ātrāk un krietni pirms 2030. gada samazināt Eiropas atkarību no Krievijas fosilajām degvielām, vienlaikus paātrinot Eiropas zaļā kursa īstenošanu. Pamatojoties uz Komisijas 18. maija dokumentu kopumu 1 , REPowerEU paātrina pasākumus, kuru mērķis ir cenu ziņā pieejamāka, drošāka un ilgtspējīgāka enerģija, ņemot vērā jaunās problēmas. Nepieciešamība samazināt mūsu atkarību no fosilajām degvielām no Krievijas ir tik skaidra kā vēl nekad. Šai samazināšanai vajadzētu būt balstītai uz ātru atteikšanos no visu veidu fosilajām degvielām, kā arī uz mūsu sociālās un ekonomiskās noturības stiprināšanu. REPowerEU plānā ir iekļauti konkrēti pasākumi, ar kuriem mazināt Savienības energoatkarību no visu veidu Krievijas degvielām un paātrināt Eiropas zaļā kursa īstenošanu ar jaunām darbībām, par pamatu izmantojot paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Plāns mobilizē papildu finansējumu, lai vēl vairāk paātrinātu mūsu ekonomikas dekarbonizāciju un novērstu atlikušās infrastruktūras nepilnības ES, tai skaitā pievērstos nozīmīgiem pārrobežu savienojumiem. Tas ietver arī pasākumus, ar kuriem mazināt ar Krievijas iebrukumu saistīto energoapgādes traucējumu ietekmi uz uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Pasākumi atļauju piešķiršanas procedūru paātrināšanai atraisīs ES potenciālu atjaunīgās enerģijas jomā, ko papildinās darbības zaļo prasmju trūkuma novēršanai.

Eiropas pusgads un ANM sniedz stabilu satvaru, kas ļauj nodrošināt efektīvu politikas koordināciju un risināt aktuālās problēmas. ES konkurētspējīgas ilgtspējas četras dimensijas — vidiskā ilgtspēja, produktivitāte, taisnīgums un makroekonomikas stabilitāte — arī turpmāk būs virziena rādītājs politikas pasākumiem Eiropas un valstu līmenī. Konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, kas pieņemti Eiropas pusgada kontekstā, dalībvalstīm tiek sniegtas norādes, kā adekvāti reaģēt uz ilgstošām un jaunām problēmām un īstenot kopīgos galvenos politikas mērķus. Šogad tie ietver arī norādes par jaunām, speciālām REPowerEU nodaļām atveseļošanas un noturības plānos (ANP), lai samazinātu atkarību no fosilajām degvielām, izmantojot reformas un investīcijas atbilstīgi REPowerEU prioritātēm 2 . ANM turpinās nākamajos gados kalpot par ievirzi dalībvalstu reformu un investīciju programmām un ir galvenais instruments, ar ko paātrināt zaļo un digitālo pārkārtošanos un stiprināt dalībvalstu noturību, t. sk. īstenojot valsts mēroga un pārrobežu pasākumus saskaņā ar REPowerEU. ANM atbalsta arī daudzvalstu projektus un stiprina sadarbību starp dalībvalstīm. To papildina kohēzijas politikas līdzekļi un citas programmas 3 , kas veicina Savienības galveno investīciju prioritāšu īstenošanu valsts un reģionālā līmenī, lai neviens reģions un neviens cilvēks netiktu atstāts novārtā. 2022. gada Eiropas pusgada cikla ietvaros tiek arī par visām dalībvalstīm sniegts atjaunināts un konsekvents vērtējums par progresu virzībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu. Lai gan iepriekšējos gados ir novērots progress attiecībā uz gandrīz visiem IAM, Savienības līmenī ir jādara vairāk, arī saistībā ar Covid-19 izraisītajām sekām un pašreizējo ģeopolitisko situāciju 4 .

2. EKONOMIKAS UN NODARBINĀTĪBAS PERSPEKTĪVAS

Pēc palēnināšanās 2021. gada mijā ES ekonomika uzsāka 2022. gadu ar spēcīgas ekspansijas izredzēm šogad un nākamajā gadā. Pēc ekonomiskās aktivitātes stabilās atjaunošanās, kas sākās pagājušā gada pavasarī un tādā pašā tempā turpinājās līdz rudens sākumam, izaugsmes temps ES palēninājās, pieaugot kavējošo faktoru ietekmei. Pandēmijas atsākšanās pagājušā gada rudenī un jaunā omikrona varianta straujā izplatīšanās izraisīja jaunu spriedzi veselības aprūpes sistēmās un lika atjaunot ierobežojumus, lai gan kopumā tie bija maigāki vai mērķtiecīgāki nekā iepriekšējos viļņos. Ražošanu negatīvi ietekmēja pastāvīgie loģistikas un piegāžu traucējumi, t. sk. pusvadītāju, dažu izejvielu un metāla standartpreču trūkums, tāpat kā paaugstinātās enerģijas cenas un darbaspēka trūkums daudzās ES valstīs. Inflācijas spiediens sāka ierobežot mājsaimniecību pirktspēju. Tomēr, tā kā tika prognozēts, ka piegāžu apstākļi normalizēsies un inflācijas spiediens kļūs mērenākas, tika uzskatīts, ka ekonomiskā aktivitāte atkal uzņems apgriezienus. Bija prognozēts, ka darba tirgus stāvokļa pastāvīgā uzlabošanās, lielie mājsaimniecību uzkrājumi, joprojām labvēlīgie finansēšanas nosacījumi un ANM ieviešana uzturēs ilgstošu un stabilu ekspansijas posmu.

Krievijas iebrukums Ukrainā ir iedragājis globālās ekonomiskās cerības. Negatīvā ietekme uz ekonomikas perspektīvām izpaužas vairākos veidos. Tie ietver negatīvu ietekmi uz uzticēšanos, mazāku tirdzniecības apjomu, stingrākus finansēšanas nosacījumus un jo sevišķi augstākas standartpreču cenas, kas savukārt rada jaunus piegādes ķēžu traucējumus un papildu spiedienu uz globālo loģistiku. Papildus šīm tūlītējām sekām Krievijas iebrukums Ukrainā ir izraisījis atsaistīšanu no Krievijas, t. sk. tirdzniecības un finanšu attiecībās, kuru mērogu šajā posmā ir grūti pilnībā aplēst. Vienlaikus dažās Ķīnas daļās piemērotie radikālie pandēmijas ierobežošanas pasākumi to ieilgšanas gadījumā varētu būtiski palielināt pašreizējos traucējumus. Jaunā ģeopolitiskā vide prasa rīkoties, lai panāktu ES atvērto stratēģisko autonomiju un samazinātu ES atkarību no enerģijas un citiem stratēģiskiem produktiem un tehnoloģijām.

Lai gan Krievijas iebrukums Ukrainā ir pastiprinājis nenoteiktību, ekonomikas perspektīvas joprojām norāda uz turpmāku ekonomikas ekspansiju 2022. un 2023. gadā, kas liecina par ES ekonomikas noturību. Tas atspoguļo labvēlīgo sākuma stāvokli pirms kara sākuma un izšķiroši svarīgo atbalstu, ko sniegs ANM pilnīga ieviešana. Saskaņā ar 2022. gada pavasara Eiropas ekonomikas prognozi paredzams, ka reālā IKP pieaugums ES palēnināsies no aptuveni 5,4 % 2021. gadā līdz 2,7 % 2022. gadā un 2,3 % 2023. gadā. Tiek prognozēts, ka nodarbinātības līmenis cilvēkiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem pieaugs no 72,5 % 2021. gadā līdz 73,5 % 2022. gadā un 74,2 % 2023. gadā. Paredzams, ka inflācija būs augstāka un saglabāsies augsta ilgāk nekā iepriekšējā prognozē, ko veicinās kara izraisīts standartpreču cenu pieaugums un spiediena uz cenām palielināšanās. Tiek prognozēts, ka 2022. gadā tā sasniegs 6,8 %, bet 2023. gadā – 3,2 %. Jaunās izaugsmes perspektīvas ir ievērojami sliktākas, nekā prognozēts pirms iebrukuma Ukrainā, jo Krievijas agresijas kontekstā ekonomikas perspektīvas apdraud negatīvas attīstības riski, enerģijas cenu bezprecedenta kāpums un piegādes ķēdes traucējumi, kuri joprojām turpinās. Tajā pašā laikā jauno satricinājumu bezprecedenta rakstura un apmēra dēļ visas prognozes ir pakļautas ievērojamai nenoteiktībai.

Zemākas izaugsmes perspektīvas un spiediena uz cenām pastiprināšanās rada politikas dilemmas. Pēdējo divu gadu lielākās daļas laikā atbalstoša monetārā politika apvienojumā ar spēcīgu fiskālo atbalstu ir ļāvuši ES dalībvalstīm stabilizēt ekonomiku pandēmijas apstākļos. Kara izraisītie satricinājumi galvenokārt ietekmē ekonomikas piedāvājuma pusi, kavējot izlaides pieaugumu un vienlaikus paaugstinot inflāciju līdz līmenim, kāds kopš vienotās valūtas ieviešanas vēl nekad nebija novērots. Savukārt fiskālā politika tiek izmantota, lai mazinātu enerģijas cenu pieauguma ietekmi, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātām mājsaimniecībām, paturot prātā pasākumu potenciālo ietekmi uz inflāciju, atbilstību ilgtermiņa mērķim samazināt vispārējo atkarību no fosilajām degvielām un atteikties no fosilo degvielu importa no Krievijas, kā arī nepieciešamību ievērot piesardzību, lai saglabātu fiskālo stabilitāti.

3. EIROPAS PUSGADA, ANM UN REPOWEREU SASAISTE — 2022. GADA KONKRĒTĀM VALSTĪM ADRESĒTO IETEIKUMU GALVENIE MĒRĶI

ANM ir galvenais instruments, ar ko īstenot ES politikas prioritātes saskaņā ar Eiropas pusgadu un apvienojumā ar REPowerEU risināt jaunās problēmas. Mehānisms ar tā spēcīgo uz sniegumu balstīto uzraudzības sistēmu nodrošina būtisku finansiālu atbalstu galveno reformu un investīciju īstenošanai, tādējādi radot Savienības finansētu fiskālo un reformu impulsu. Gadu pēc tā ieviešanas ir panākts ievērojams progress, radot pozitīvu plašāku ietekmi visā ES un vienlaikus atbalstot konverģenci, jo īpaši eurozonā. Vērienīgo ANP īstenošana ir būtiska, lai veicinātu divējādo pārkārtošanos un palielinātu dalībvalstu noturību. Saskaņā ar ANM regulu valstu ANP aptver visus attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus vai to būtisku daļu. Tāpēc Eiropas pusgads un ANM arī turpmāk būs cieši saistīti, lai nodrošinātu papildināmību politikas prioritātēs, kuras ar tiem paredzēts sasniegt, izvairoties no pārklāšanās un samazinot administratīvo slogu. Krievijas iebrukums Ukrainā ir mainījis ģeopolitisko un ekonomisko kontekstu. Versaļas deklarācijā 5 tika pausts aicinājums veikt turpmākus izšķirošus pasākumus, lai veidotu Eiropas suverenitāti, samazinot ES stratēģisko atkarību, palielinot piegādes drošību, jo īpaši kritiski svarīgo izejvielu jomā, un pakāpeniski izbeidzot mūsu atkarību no Krievijas fosilajām degvielām. ANM būs nozīmīga loma, mobilizējot un virzot pieejamos resursus Eiropas līmenī, lai sasniegtu šos mērķus, kā paredzēts arī REPowerEU.

Kā bija norādīts 2022. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumā, šā gada pavasara paketē atkal tiek iekļauti ziņojumi par valstīm un konkrētām valstīm adresētie ieteikumi (KVAI). Ziņojumos par valstīm ir sniegts pārskats par esošajām un jaunajām problēmām četrās konkurētspējīgas ilgtspējas dimensijās, kā arī par konkrēto dalībvalstu noturību šo problēmu risināšanā, kā tas atspoguļots arī Komisijas izstrādātajos noturības infopaneļos 6 . Ziņojumos par valstīm ir izvērtēta iepriekšējo konkrētai valstij adresēto ieteikumu un ANP iekļauto pasākumu īstenošana, kas lielā mērā noteiks dalībvalstu reformu un investīciju programmas līdz 2026. gadam 7 . Ziņojumos ir apzinātas galvenās neatrisinātās vai jaunās problēmas, kas nav pietiekami risinātas saistībās ANP ietvaros un kas ir šā gada KVAI pamatā. Šajā nepilnību analīzē un saistītajos ieteikumos jo īpaši ir ņemta vērā nepieciešamība samazināt mūsu energoatkarību pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā saskaņā ar REPowerEU prioritātēm un pienācīgi tikt galā ar saistītajām sociālekonomiskajām sekām.

Ņemot vērā ANP visaptverošo raksturu, mērķorientēti, jauni konkrētām valstīm adresēti ieteikumi pievēršas ierobežotam skaitam papildu reformu un investīciju problēmu 8 . Dalībvalstīm galvenā uzmanība būtu jāpievērš ANP savlaicīgai īstenošanai. Tāpēc Komisija ierosina Padomei visām dalībvalstīm, kurām ir apstiprināts ANP, adresēt: ieteikumu par fiskālo politiku, t. sk. attiecīgā gadījumā fiskālajām un strukturālajām reformām; ieteikumu par ANP un kohēzijas politikas programmu īstenošanu; ieteikumu par enerģētikas politiku saskaņā ar REPowerEU mērķiem; attiecīgā gadījumā papildu ieteikumu par neatrisinātām un/vai jaunām strukturālām problēmām, pamatojoties uz nepilnību analīzi. Ieteikumu tvērums ir plašāks dalībvalstīm, kurām nav apstiprināta ANP.

ANM ir spēcīgs instruments REPowerEU mērķu sasniegšanai. ANM piedāvā esošu uzraudzības un ziņošanas sistēmu, saskaņā ar kuru dalībvalstis varētu ziņot arī par progresu, kas panākts REPowerEU mērķu sasniegšanā, pilnīgā sinerģijā ar esošo un atjaunināto nacionālo enerģētikas un klimata plānu 9 īstenošanu un Eiropas pusgadu. Dalībvalstis tiek stingri mudinātas ierosināt papildu investīcijas un reformas un pastiprināt esošos pasākumus, lai veicinātu ES enerģētisko drošību un samazinātu atkarību no Krievijas fosilajām degvielām. Šajā nolūkā dalībvalstis tiek aicinātas savos ANP ierosināt speciālu REPowerEU nodaļu saskaņā ar attiecīgajiem 18. maijā izdotajiem norādījumiem 10 . Šajā kontekstā nupat izdotie 2022. gada KVAI enerģētikas jomā kļūs īpaši nozīmīgi attiecībā uz reformām un investīcijām, kas tiks iekļautas REPowerEU nodaļās. Novērtējot papildu nodaļu un jebkādas citas mērķtiecīgas izmaiņas ar mērķi ņemt vērā jaunos KVAI, Komisija ņems vērā visu analītisko informāciju par dalībvalsti, kas pieejama Eiropas pusgada kontekstā, un pasākumus, kas jau ir iekļauti ANP, kā arī kohēzijas politikas programmās 2021.–2027. gadam.

4. RĪCĪBA ĀRPUS ANP TVĒRUMA — PĀRSKATS PAR KONSTATĒTAJĀM KOPĒJĀM PROBLĒMĀM

Dalībvalstīm būtu jāturpina īstenot savus ANP, tomēr līdztekus joprojām pastāv vairākas neatrisinātas problēmas un ir radušās jaunas problēmas, tostarp iebrukuma Ukrainā rezultātā, kas ietekmē konkurētspējīgas ilgtspējas četras dimensijas. Tādējādi dalībvalstis saskaras gan ar kopējām, gan konkrētām valstīm raksturīgām problēmām, kuru risināšanai nepieciešami politikas pasākumi, kas atspoguļoti konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos.

4.1. Enerģija un vidiskā ilgtspēja

Dekarbonizācijas paātrināšana samazinās mūsu atkarību no fosilajām degvielām, vienlaikus palīdzot sasniegt 2030. gada klimata mērķus, kas noteikti Eiropas Klimata aktā 11 . Iebrukums Ukrainā atklāti parādīja ES atkarību no fosilo degvielu importa. Šis apstāklis pastiprina vides, ekonomikas un drošības argumentus par labu atjaunīgās enerģijas palielināšanai un enerģijas patēriņa samazināšanai. Tā kā atjaunīgo energoresursu enerģija saskaņā ar jaunākajiem datiem veido 22 % no bruto galapatēriņa, ES par 2 procentpunktiem pārsniedza 2020. gada mērķrādītāju, taču tagad ir jāpieliek lielākas pūles. Savā 2021. gada jūlija paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %” Komisija ierosināja palielināt 2030. gada atjaunīgo energoresursu mērķrādītāju no vismaz 32 % līdz vismaz 40 % no ES kopējās energoresursu struktūras un palielināt energoefektivitātes mērķrādītāju, lai līdz 2030. gadam panāktu enerģijas patēriņa samazinājumu par 9 % salīdzinājumā ar bāzes prognozēm. Ņemot vērā steidzamo nepieciešamību samazināt ES atkarību no Krievijas fosilajām degvielām, Komisija kā daļu no sava REPowerEU plāna iesniedza tiesību aktu grozījumus, lai 2030. gada atjaunīgo energoresursu mērķrādītāju palielinātu vismaz līdz 45 % un 2030. gada energoefektivitātes mērķrādītāju vismaz līdz –13 %.

Lai samazinātu enerģijas patēriņu un palielinātu atjaunīgo energoresursu īpatsvaru, ir jāmobilizē lielākas publiskās un privātās investīcijas. Iepriekšējās aplēses par papildu investīciju nepieciešamību saistībā ar zaļo pārkārtošanos 520 miljardu EUR apmērā gadā 12 , visticamāk, būs faktisko vajadzību zemākais līmenis, jo pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā enerģētikas pārkārtošana ir jāpaātrina. Publiskajām un privātajām investīcijām enerģētikā vajadzētu būt vērstām uz energopatēriņa samazināšanu saskaņā ar principu “energoefektivitāte pirmajā vietā” 13 , atbalstu enerģētiski nabadzīgām mājsaimniecībām, patērētāju aktīvas līdzdalības palielināšanu enerģētikas pārkārtošanā, atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšanu un ilgtspējīgas mobilitātes un rūpniecības dekarbonizācijas veicināšanu, savukārt tiešās un netiešās subsīdijas fosilajai enerģijai būtu prioritārā kārtā jāizbeidz. Lai paātrinātu zaļo pārkārtošanos, izšķiroša nozīme būs investīcijām pētniecībā un inovācijā. Būs vajadzīgas arī investīcijas enerģētikas infrastruktūrā, tostarp pārrobežu kontekstā, lai dažādotu energoapgādes avotus, galveno uzmanību pievēršot tīrai enerģijai, un lai nodrošinātu energoapgādes drošību. Jo īpaši pārrobežu starpsavienojumu attīstīšana palīdzēs palielināt apgādes drošību, jo tie nodrošina dalībvalstīm piekļuvi papildu un daudzveidīgākiem enerģijas avotiem un palielina to enerģijas tirgu elastību un noturību. Dalībvalstīm ir jāmobilizē visi pieejamie publiskā un privātā finansējuma avoti, lai finansētu šīs investīcijas, t. sk. piešķirot lielāku daļu no ETS ieņēmumiem. Investīcijas jaunā gāzes infrastruktūrā un tīklos var palīdzēt dažādot energoapgādi un palielināt apgādes drošību. Tās tiek ieteikts pēc iespējas veikt tā, lai nodrošinātu atbilstību nākotnes prasībām, sekmējot ilgtspēju ilgtermiņā, ko nākotnē nodrošinātu pārprofilēšana uz ilgtspējīgām degvielām.

Apgrūtinošas administratīvās procedūras kavē atjaunīgās enerģijas projektu izvēršanu. Ieinteresētās personas ir vairākkārt norādījušas, ka administratīvās procedūras vairākās dalībvalstīs ir būtisks šķērslis atjaunīgās enerģijas projektu un saistītās infrastruktūras izvēršanai, kas ietekmē investoru paļāvību, projektu plānošanu un kopējos projektu apstiprināšanas rādītājus. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš Atjaunojamo energoresursu direktīvas pilnīgai transponēšanai un 18. maijā pieņemtā ieteikuma par atļauju piešķiršanas procedūru paātrināšanu stingrai īstenošanai. Dalībvalstīm būtu arī nekavējoties jāapzina “atjaunīgās enerģijas ražošanai izdevīgas teritorijas”, kā paredzēts ierosinātajos Atjaunojamo energoresursu direktīvas grozījumos, un jānovērš atlikušie šķēršļi atjaunīgās enerģijas ieviešanai un ar to saistītajai infrastruktūrai. Jauniem atjaunīgās enerģijas un enerģētikas infrastruktūras projektiem būtu jāpiemēro vienkāršotas plānošanas un atļauju piešķiršanas procedūras. Šajā sakarā Komisija kopš 2022. gada marta arī strādā ar dalībvalstu iestādēm Vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanas darba grupā, lai novērstu ar atļauju piešķiršanu saistītos šķēršļus. Dalībvalstīm to plašākos centienos nodrošināt tādu prasmju pieejamību, kas vajadzīgas zaļā kursa (ieskaitot renovācijas vilni) mērķiem, būs arī jākoncentrējas uz to, lai novērstu traucējumus, kas saistīti ar darbaspēka trūkumu, un jādara pieejamas papildu prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas, t. sk. attiecīgajām atļauju izsniegšanas iestādēm valsts, reģionālā un vietējā līmenī.

Bažas par izejvielu pieejamību uzsver nepieciešamību un steidzamību virzīt mūsu pāreju uz aprites ekonomiku. Kopā ar izejvielu, jo īpaši retzemju elementu, kas nepieciešami divējādās pārkārtošanās īstenošanai, ieguves stratēģisko pārskatīšanu, t. sk. izejvielu ilgtspējīgas ieguves un pārstrādes apsvēršanu ES, aprites un inovatīvu risinājumu izvērse uzlabos izejvielu pieejamību un palīdzēs samazināt enerģijas pieprasījumu 14 . Aprites ekonomikas, resursefektivitātes un atkritumu apsaimniekošanas pasākumi sniedz vidiskus, klimata un ekonomiskus ieguvumus. Tiem būtu jāpiešķir prioritāte tajās dalībvalstīs, kuru pašreizējā politika šajās jomās vēl pilnībā neizmanto savu potenciālu. Tāpēc ir jāievieš spēcīgāks tiesiskais regulējums, lai veicinātu aprites ekonomiku, stimulējot inovatīvu praksi.

4.2. Produktivitāte

Labi funkcionējoša vienotā tirgus nodrošināšana joprojām ir būtiska produktivitātes pieaugumam, ekonomiskajai labklājībai un konverģencei. Covid-19 krīzes un Krievijas iebrukuma Ukrainā kopējā ietekme ir saasinājusi piegādes ķēdes traucējumus, un uzņēmumiem būs jādažādo savas piegādes ķēdes, lai pārvaldītu riskus, kas saistīti ar izejvielu cenām, kvalitāti un piegādēm. Joprojām spēkā esošie apturēšanas pasākumi un ilgstošs darbaspēka trūkums var arī kavēt ekonomisko aktivitāti un iedragāt kritiski svarīgu piegādes ķēžu darbību ilgākā laikposmā, nekā gaidīts. Tā kā labi funkcionējošs vienotais tirgus ir ES galvenais produktivitātes pieauguma, darbvietu radīšanas un noturības avots, ir jānovērš visi vienotā tirgus kropļojumi un šķēršļi, kas ierobežo personu brīvu pārvietošanos un preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti. Tam ir vajadzīgi pastāvīgi dalībvalstu centieni novērst traucējumus, lai veicinātu investīcijas, tostarp transporta infrastruktūrā, un piegādes ķēžu stabilitāti visās nozarēs. Ir vajadzīgi pasākumi, lai mazinātu ietekmi, ko uz dzīvotspējīgiem ES uzņēmumiem rada gan enerģijas cenu kāpums, gan riski, kas izriet no Krievijas iebrukuma Ukrainā attiecībā uz piegādes ķēdes traucējumiem, loģistiku un investīcijām. ES reģionu daudzveidības izmantošana un palīdzība visiem reģioniem pilnībā atraisīt to potenciālu veicinās vienotā tirgus integrāciju, attīstību un noturību. Integrētāks vienotais tirgus uzlabos ES uzņēmumu spēju piesaistīt kapitālu visā ES, tādējādi veicinot ilgtermiņa investīcijas inovācijas atbalstam un zaļās un digitālās pārkārtošanās finansēšanai. Šajā ziņā svarīgs ir arī turpmāks progress kapitāla tirgu savienības un banku savienības izveides pabeigšanā.

Papildu investīcijas ir jāpapildina ar vērienīgām reformām, kuru mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi, administratīvās spējas un institucionālo noturību. Lai īstenotu produktivitāti veicinošas strukturālās reformas un liela mēroga investīcijas, ir vajadzīga visaptveroša politikas pieeja, kas vērsta uz administratīvo spēju un atbilstošu pamatnosacījumu uzlabošanu valsts un vietējā līmenī. Vairākas dalībvalstis joprojām saskaras ar izaicinājumu, kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi, t. sk. attiecībā uz reglamentētajām profesijām, efektīvu valsts pārvaldi, publisko iepirkumu, piekļuvi finansējumam un administratīvā sloga samazināšanu uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Turklāt, lai nodrošinātu dalībvalstu institucionālās noturības stabilitāti un labu uzņēmējdarbības vidi, būtiski ir turpināt centienus stiprināt tiesiskumu, jo īpaši neatkarīgas, kvalitatīvas un efektīvas tiesu sistēmas un labi funkcionējošu pretkorupcijas regulējumu.

Pētniecība un inovācija joprojām ir svarīgs instruments dalībvalstu konkurētspējas palielināšanai, un tām ir būtiska nozīme divējādās pārkārtošanās un ES atvērtās stratēģiskās autonomijas nodrošināšanā. Pašreizējos apstākļos efektīvi un labi koordinēti pētniecības un inovācijas instrumenti kopā ar turpmākiem centieniem mazināt plaisu starp inovāciju un tirgu ir izšķiroši svarīgi, lai paātrinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos un samazinātu atkarību no fosilajām degvielām visās ES valstīs un reģionos. Lai gan būtiskajam pētniecības un inovācijas reformu un investīciju kopumam, kas iekļauts ANP, būtu ievērojami jāpalīdz stiprināt dalībvalstu pētniecības un inovācijas sistēmas, vairākām valstīm būs jāveic papildu pasākumi, lai stiprinātu to inovācijas vidi un risinātu problēmas, ar kurām tās saskaras pētniecības un inovācijas jomā. Šādas darbības ietver zinātnes un uzņēmējdarbības saikņu uzlabošanu, zināšanu pārneses veicināšanu, izcilības veidošanu, uzņēmējdarbības inovācijas veicināšanu, tostarp atbalstot MVU, jaunuzņēmumus un sociālos uzņēmumus, savas valsts pētniecības un inovācijas publiskās un privātās ekosistēmas reģionālās bāzes paplašināšanu un talantu piesaistīšanu. To darot, būtiska nozīme ir piemērotam finanšu piešķīrumam apvienojumā ar skaidri formulētiem pētniecības un inovācijas mērķiem un finansējuma mērķrādītājiem.

Investīcijas digitālajās tehnoloģijās, cilvēkos un viņu prasmēs ir mūsu digitālās pārkārtošanās virzītājspēks. Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) dalībvalstu progress 5G tīklu izvēršanā un publisko un privāto pakalpojumu sektora digitalizācijā ir neviendabīgs. Tomēr progress digitalizācijā ir cieši saistīts ar citiem veicinošiem faktoriem, piemēram, pētniecību un inovāciju, finansēm, darba tirgu un izglītības un apmācības reformām, kā arī ar vajadzību pēc skaidriem investīciju signāliem, kas veicina digitālo risinājumu integrāciju attiecīgajās nozarēs (piemēram, enerģētikā, mobilitātē, veselības aprūpē). Investīcijas digitālajā infrastruktūrā un tehnoloģijās ir mūsu ekonomikas un sabiedrības zaļās un digitālās pārkārtošanās vērtīgas veicinātājas, un tās ir jāpapildina, ieguldot digitālajā izglītībā, cilvēkos un viņu prasmēs, t. sk. atbalstot prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, īpašu uzmanību pievēršot reģionālo atšķirību novēršanai, tostarp risinot problēmas, ko rada intelektuālā darbaspēka emigrācija, plaisa starp pilsētām un laukiem un iedzīvotāju skaita samazināšanās konkrētos reģionos. Tās arī palīdzēs stimulēt Eiropas uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un stimulēs uzņēmumus, jo īpaši MVU, virzīties uz lielāku savas darbības digitalizāciju un veicināt ekonomikas atveseļošanos kopumā.

4.3. Taisnīgums

Eiropas sociālo tiesību pīlārs ir vispārējais ievirzes satvars taisnīguma nodrošināšanai ES; tā pilnīga īstenošana ir izšķiroši svarīga, lai panāktu augšupēju sociālo un ekonomisko konverģenci. ANP ietver plašu reformu un investīciju klāstu, kas palīdzēs atbalstīt plašāku dalību darba tirgū, produktivitātes pieaugumu, izmantojot izglītības, pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides pasākumus, kā arī sociālo iekļaušanu un noturību. Kopā ar kohēzijas politikas līdzekļiem un Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu ANM atbalsta taisnīgu un iekļaujošu atveseļošanu Eiropas Savienībā saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Komisijas rīcības plānā par pīlāra turpmāku īstenošanu tika ierosināti jauni ES mērķrādītāji līdz 2030. gadam attiecībā uz nodarbinātību, prasmēm un nabadzības samazināšanu 15 , kā arī pārskatīts sociālo rezultātu pārskats, kas kopā tika atzinīgi novērtēti 2021. gada Portu sociālajā samitā. Dalībvalstis patlaban nosaka valsts mērķrādītājus atbilstīgi ES mērķrādītāju vērienīgumam. Pīlāra īstenošana un tās uzraudzība, izmantojot sociālo rezultātu pārskatu, ir integrēta Eiropas pusgada ciklā un atspoguļota analīzē, kas ir attiecīgo konkrētām valstīm adresēto ieteikumu pamatā.

Covid-19 pandēmija ir nevienmērīgi skārusi dažādas iedzīvotāju grupas un reģionus un izgaismojusi pastāvošos neaizsargātības faktorus un nevienlīdzību. Pateicoties ātrai politikas reakcijai, lielākajā daļā dalībvalstu vispārējā ienākumu nevienlīdzība un nabadzības vai sociālās atstumtības risks laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam kopumā saglabājās stabils. Tomēr vēl nav skaidrs, kā pandēmija ietekmēs nabadzību un nevienlīdzību vidējā termiņā. Covid-19 krīze ir nesamērīgi skārusi dažus reģionus, nozares un iedzīvotāju grupas, kurās jau bija sliktāki nodarbinātības un sociālie apstākļi, īpaši tādas kā jaunieši, mazkvalificēti un pagaidu darbinieki, personas ar invaliditāti, migrantu izcelsmes personas un romi. Tā arī paplašināja nevienlīdzību izglītības jomā un prasmju trūkumu un parādīja, cik svarīgi ir nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai izglītībai visos līmeņos, kā arī pienācīgu segumu no sociālās drošības tīkliem un saīsināta darba laika shēmām, tostarp tām, ko atbalsta Eiropas Sociālais fonds un SURE, kas palīdzēja saglabāt nodarbinātību. Piekļuve sociālajiem pabalstiem, to adekvātums un efektivitāte dalībvalstīs atšķiras, kas norāda uz sociālās aizsardzības sistēmu nepietiekamu efektivitāti. Vairākās dalībvalstīs ir nepieciešams palielināt cenas ziņā pieejamu mājokļu un sociālo mājokļu pieejamību. Pandēmija ir arī parādījusi, cik svarīgi ir, lai valstīs būtu efektīvas, noturīgas un ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas. Vairākas dalībvalstis joprojām saskaras ar izaicinājumu, kā uzlabot savu veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmu noturību, kvalitāti un pieejamību, t. sk. tajās nepieciešams novērst veselības aprūpes darbaspēka trūkumu, vienlaikus nodrošinot to ilgtermiņa fiskālo stabilitāti.

Nesenais enerģijas un pārtikas cenu kāpums vissmagāk skar nabadzīgākās mājsaimniecības. Fosilo degvielu, elektroenerģijas un standartpreču cenu pieaugums, kas bija vērojams jau 2021. gada otrajā pusē, ir vēl vairāk saasinājies līdz ar iebrukumu Ukrainā. Tas jo īpaši ietekmē visneaizsargātākās mājsaimniecības, kurām lielāku daļu no saviem izmantojamajiem ienākumiem nākas tērēt pamatprecēm, piemēram, enerģijai un pārtikai. Komisijas paziņojumā par enerģijas cenām 16 ir ietverta “rīkkopa”, ko ES un tās dalībvalstis var izmantot, lai novērstu enerģijas cenu pieauguma tūlītējo ietekmi un vairāk stiprinātu noturību pret turpmākiem satricinājumiem. Īstermiņa valsts pasākumi ietver ārkārtas ienākumu atbalstu mājsaimniecībām, valsts atbalstu uzņēmumiem un nodokļu samazinājumus. REPowerEU paziņojumā “rīkkopa” tika papildināta ar papildu norādēm par intervenci cenu noteikšanā. Lai nodrošinātu taisnīgu zaļo pārkārtošanos visiem iedzīvotājiem un teritorijām 17 , pašlaik ir vēl jo vairāk nepieciešama ANP, REPowerEU plāna, kohēzijas programmu, kā arī saistīto rīcībpolitiku īstenošana, kurās ņemta vērā distributīvā un sociālā ietekme. Atbalsta politikai vajadzētu būt īslaicīgai un mērķorientētai uz visneaizsargātākajām personām, lai tā būtu visiedarbīgākā, vienlaikus saglabājot stimulus samazināt fosilo degvielu patēriņu un ierobežojot šīs politikas ietekmi uz budžetu.

Darba tirgiem atveseļojoties, ir vērojamas nodarbinātības pārbīdes digitālās un zaļās pārkārtošanās un ģeopolitisko un demogrāfisko pārmaiņu dēļ, kā rezultātā veidojas darbaspēka trūkums. Daudziem darba devējiem digitālā un zaļā pārkārtošanās un ģeopolitiskās pārmaiņas, visticamāk, izraisīs būtiskas izmaiņas to darbībā un uzņēmējdarbības modeļos. Daudzās dalībvalstīs parādās darbaspēka trūkums, jo īpaši tādās nozarēs kā būvniecība, veselības aprūpe un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Vajadzīgo prasmju nodrošināšana darbaspēkam joprojām ir būtiska problēma, kuras risināšana nepieciešama ne tikai lai novērstu darbaspēka trūkumu, bet arī lai atraisītu uzņēmumu investīcijas un veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos. Šajā kontekstā vēl lielāku nozīmi iegūst efektīvi aktīvas darba tirgus politikas pasākumi un valstu nodarbinātības dienesti, ar darba tirgu saistītas izglītības un apmācības, kā arī kvalificēti skolotāji un pasniedzēji zinātnesietilpīgos darba tirgos un sabiedrībās, kā uzsvērts Ieteikumā par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai (EASE). Ņemot vērā darbaspēka trūkumu un pastāvīgās nodarbinātības līmeņa atšķirības, līdzdalības palielināšana darba tirgū sievietēm, t. sk. uzlabojot piekļuvi pirmsskolas izglītībai un aprūpei, un nepietiekami pārstāvētām grupām, piemēram, personām ar invaliditāti, migrantiem un romiem, joprojām ir nozīmīga iespēja panākt iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi un vienlīdzību.

Krievijas iebrukums Ukrainā ir licis miljoniem cilvēku bēgt no savas valsts, lai nokļūtu drošībā. Šiem cilvēkiem, kas galvenokārt ir sievietes un bērni, ir vajadzīgs atbalsts ar dalībvalstu sociālo, izglītības un veselības aprūpes sistēmu starpniecību 18 . Pārvietoto personu no Ukrainas vilnim sekoja bezprecedenta solidaritātes vilnis visā Eiropā. 2022. gada 4. martā pirmo reizi tika iedarbināta Pagaidu aizsardzības direktīva, piešķirot pārvietotajām personām no Ukrainas likumīgas uzturēšanās tiesības Eiropas Savienībā, kā arī piekļuvi pirmsskolas izglītībai un aprūpei, izglītībai un apmācībai, darba tirgum, veselības aprūpei, mājokļiem un sociālajai palīdzībai 19 . Ir būtiski, lai pārvietoto personu dzīve netiktu pārtraukta, kamēr ilgst karš, un lai šīs personas varētu turpināt izglītību, strādāt un apgūt jaunas prasmes. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm ir jāsniedz palīdzība, lai risinātu to cilvēku neatliekamās vajadzības, kuri bēg no Ukrainas, taču tām ir arī jānodrošina nepieciešamais valsts pārvaldes iestādēm to centienos atbalstīt pārvietoto personu piekļuvi veselības aprūpei, bērnu aprūpei, mājokļiem, sociālajai aizsardzībai, iesaistei izglītībā un apmācībā, un darba atrašanā. Lai finansiāli atbalstītu dalībvalstis to personu uzņemšanā, kuras bēg no Ukrainas, Komisija no 2022. gada marta uzsāka vairākas iniciatīvas 20 un turpinās sniegt palīdzību koordinētu ES centienu ietvaros.

Dalībvalstu reformu un investīciju turpināšanai būs izšķiroša nozīme kvalitatīvu darbvietu radīšanas atbalstīšanā, prasmju pilnveidošanā un sekmīgā statusa maiņā darba tirgū, kā uzsvērts Komisijas priekšlikumā par nodarbinātības pamatnostādnēm. Nodarbinātības pamatnostādnēs sniegtas norādes par to, kā modernizēt darba tirgus iestādes, izglītību un apmācību, kā arī sociālās aizsardzības un veselības sistēmas, lai tās padarītu iekļaujošākas un taisnīgākas. Tajās ir iekļauti arī īpaši norādījumi, kuru mērķis ir risināt prasmju un darbaspēka pieaugošā trūkuma problēmu un panākt sociāli taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos. Komisija 2022. gadā ierosina pielāgot nodarbinātības pamatnostādnes, lai labāk atspoguļotu vidi pēc Covid-19, jaunākās politikas iniciatīvas un attiecīgos politikas elementus saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu.

4.4. Makroekonomikas stabilitāte

Koordinēta politikas rīcība mazināja pandēmijas ietekmi uz ES ekonomiku un pavēra ceļu spēcīgai atveseļošanai 2021. gadā. Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula apvienojumā ar pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem deva iespēju sniegt plaša mēroga fiskālo atbalstu visās dalībvalstīs. Vienlaikus ES mobilizēja savu budžetu, jo īpaši ar SURE, lai mazinātu krīzes ietekmi uz darba ņēmējiem un uzņēmumiem. NextGenerationEU, t. sk. ANM, izvēršana sniedz spēcīgu stimulu atveseļošanai. Tiek lēsts, ka fiskālā nostāja ES kopumā, ieskaitot publiskos izdevumus, ko finansē ar dotācijām no ANM un citiem ES fondiem 21 , 2020. gadā ir bijusi visumā neitrāla, bet 2021. gadā ekspansīva – gandrīz 1 % apmērā no IKP.

Diskrecionārie politikas pasākumi, tostarp lielākas investīcijas, 2022. gadā nozīmē ekspansīvu ES kopējo fiskālo nostāju. Tiek lēsts, ka šī ekspansīvā nostāja 2022. gadā būs aptuveni 1,75 % no IKP. Diskrecionāro pasākumu struktūra laika gaitā ir attīstījusies, saskaroties ar jauniem izaicinājumiem, proti, ir pieņemta rīcībpolitika augstāku enerģijas cenu ietekmes mazināšanai uz uzņēmumiem un mājsaimniecībām un pasākumi to personu atbalstam, kuras bēg no Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu. Pašlaik tiek lēsts, ka diskrecionārie fiskālie pasākumi, kas noteikti kopš 2021. gada rudens, lai samazinātu augsto enerģijas cenu ietekmi, 2022. gadā būs 0,6 % no ES IKP. Tie ietver energoproduktu netiešo nodokļu pagaidu samazinājumus, subsīdijas enerģijas ražošanai, subsīdijas enerģijas patērētājiem, sociālos pārvedumus (tieši saistītus ar enerģijas patēriņu) neaizsargātām mājsaimniecībām un regulētas cenas mazumtirdzniecības līmenī. Lai gan lielākā daļa šo pasākumu ir izziņoti kā pagaidu pasākumi, saistītās izmaksas attiecīgi palielinātos, ja to darbības laiks tiktu pagarināts vai to tvērums tiktu paplašināts bez kompensējošiem pasākumiem. Turklāt ir svarīgi atzīmēt, ka enerģijas cenu pieauguma ietekme uz publiskajām finansēm neaprobežojas tikai ar veiktajiem diskrecionārajiem pasākumiem. Paredzams, ka ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās, ko rada enerģijas cenu satricinājums, izraisīs nodokļu un sociālo iemaksu iekasēšanas palēnināšanos. Šis efekts kopā ar iespējamiem lielākiem publiskajiem izdevumiem, kas izriet no algu, sociālo pabalstu un citu izdevumu korekcijām atbilstoši inflācijai, ietekmē valsts budžeta deficītu un parādu. Lai ierobežotu budžeta izmaksas, maksimāli palielinātu to ekonomisko un sociālo ietekmi un saglabātu stimulus zaļās pārkārtošanās īstenošanai, politikas pasākumiem, kuru mērķis ir risināt enerģijas cenu pieauguma jautājumu, vajadzētu būt īslaicīgiem un mērķorientētiem uz neaizsargātām mājsaimniecībām, kurām enerģijas rēķins veido ievērojamu daļu no to patēriņa groza, kā arī uz īpaši skartām nozarēm. Šie pasākumi būtu jāpapildina arī ar stimuliem palielināt energoefektivitāti un samazināt fosilās enerģijas patēriņu.

Fiskālajai politikai 2023. gadā vajadzētu būt piesardzīgai, vienlaikus saglabājot gatavību reaģēt uz mainīgo ekonomisko situāciju. Ņemot vērā makroekonomiskā satricinājuma, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, īpašo raksturu, kā arī tā ilgtermiņa ietekmi uz ES enerģētiskās drošības vajadzībām, 2023. gadā fiskālā politika jāizstrādā īpaši rūpīgi. Pamatojoties uz 2022. gada pavasara prognozi, kurā prognozēts, ka IKP pieaugums prognozes periodā saglabāsies pozitīvs, lai gan pastāv liela nenoteiktība un negatīvas attīstības riski, plaša mēroga fiskālais stimuls ekonomikai 2023. gadā nešķiet pamatots. Fiskālajai politikai būtu jāapvieno lielākas investīcijas un valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieauguma kontrole, vienlaikus ļaujot darboties automātiskajiem stabilizatoriem un nodrošinot pagaidu un mērķtiecīgus pasākumus nolūkā mazināt enerģētikas krīzes ietekmi un sniegt humāno palīdzību cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā. Pilnīga un savlaicīga ANP īstenošana ir būtiska augstāka investīciju līmeņa sasniegšanai. Turklāt dalībvalstu fiskālie plāni nākamajam gadam būtu jābalsta uz piesardzīgām vidēja termiņa korekcijām, kuras atspoguļo fiskālās stabilitātes problēmas, kas saistītas ar augstu parāda attiecības pret IKP līmeni, kurš pandēmijas dēļ ir vēl vairāk palielinājies. Lai mazinātu klimata pārmaiņu radītos riskus, dalībvalstis tiek mudinātas sistemātiski ņemt vērā to ietekmi budžeta plānošanā un paredzēt politiku un instrumentus, kas palīdz taisnīgi novērst, samazināt un sagatavoties ar klimatu saistītai ietekmei. Būtu jāturpina un jāveicina zaļās budžeta plānošanas prakse dalībvalstīs, lai nodrošinātu publisko izdevumu un ieņēmumu saskaņotību ar vides mērķiem.

Fiskālajai politikai arī turpmāk vajadzētu būt pienācīgi diferencētai starp dalībvalstīm (sk. arī 1. izcēlumu). Dalībvalstīm ar lielu parādu būtu jānodrošina piesardzīga fiskālā politika, jo īpaši ierobežojot valsts finansēto kārtējo izdevumu pieaugumu zem vidējā termiņa potenciālās izlaides pieauguma, ņemot vērā joprojām sniegto pagaidu un mērķtiecīgo atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem (uz kuriem attiecas valsts atbalsta noteikumi), kuri ir vismazāk aizsargāti pret enerģijas cenu kāpumu, un atbalstu cilvēkiem, kas bēg no Ukrainas. Dalībvalstīm ar zemu/vidēju parādu būtu īpaši jānodrošina, ka valsts finansēto kārtējo izdevumu pieaugums atbilst kopumā neitrālai politikas nostājai, ņemot vērā joprojām sniegto pagaidu un mērķtiecīgo atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem (uz kuriem attiecas valsts atbalsta noteikumi), kuri ir vismazāk aizsargāti pret enerģijas cenu pieaugumu, un atbalstu cilvēkiem, kuri bēg no Ukrainas. Visām dalībvalstīm būtu jāpalielina publiskās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās vajadzībām un enerģētiskajai drošībai, t. sk. izmantojot ANM, citus ES fondus un REPowerEU.

Paaugstināta nenoteiktība un spēcīgi negatīvas attīstības riski, kas skar ekonomikas perspektīvas saistībā ar karu Eiropā, bezprecedenta enerģijas cenu kāpumi un ieilguši piegādes ķēdes darbības traucējumi rada apstākļus, kuru dēļ ir attaisnojami Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas darbību pagarināt līdz 2023. gadam, ieskaitot. Komisija 2021. gada 3. martā secināja, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas deaktivēšanai vajadzētu būt atkarīgai no ES un eurozonas ekonomikas stāvokļa, atzīstot, ka ekonomikai būs vajadzīgs laiks, lai atgrieztos normālākos apstākļos, un ka lēmums par vispārējās izņēmuma klauzulas deaktivēšanu vai turpmāku piemērošanu būtu jāpieņem vispārēja ekonomikas stāvokļa novērtējuma ietvaros, kurā galvenais kvantitatīvais kritērijs ir ekonomiskās aktivitātes līmenis ES vai eurozonā salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni 22 . Ņemot vērā karu Eiropā, bezprecedenta enerģijas cenu kāpumu un ieilgušus piegādes ķēdes darbības traucējumus, ES un eurozonas ekonomikas stāvoklis nav atgriezies normālākos apstākļos. Turklāt lēmumā par vispārējās izņēmuma klauzulas turpmāku piemērošanu vai deaktivēšanu būtu jāņem vērā arī tas, ka fiskālajai politikai ir jāspēj pienācīgi reaģēt uz ekonomiskajām sekām, ko rada Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, tostarp energoapgādes traucējumu radītajām sekām. Vispārējās izņēmuma klauzulas piemērošana arī 2023. gadā nodrošinās iespēju valsts fiskālajai politikai vajadzības gadījumā nekavējoties reaģēt, vienlaikus nodrošinot vienmērīgu pāreju no plaša atbalsta ekonomikai pandēmijas laikā uz pastiprinātu koncentrēšanos uz pagaidu un mērķtiecīgiem pasākumiem un fiskālo piesardzību, kas nepieciešama, lai nodrošinātu stabilitāti vidējā termiņā. Vispārējā izņēmuma klauzula neaptur Stabilitātes un izaugsmes pakta darbību. Tā ļauj uz laiku atkāpties no parastajām budžeta prasībām ar nosacījumu, ka tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Komisija 2022. gada rudenī atkārtoti izvērtēs, vai būtu jāierosina pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru sākšana, pamatojoties uz izpildes rezultātu datiem par 2021. gadu. 2023. gada Komisija pavasarī izvērtēs, vai būtu jāierosina pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru sākšana, pamatojoties uz izpildes rezultātu datiem par 2022. gadu, jo īpaši ņemot vērā atbilstību konkrētai valstij adresētajiem fiskālajiem ieteikumiem, ko Padome adresējusi dalībvalstīm. Balstoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem un ņemot vērā paaugstinātas nenoteiktības un spēcīgu negatīvas attīstības risku ietekmi uz ekonomikas perspektīvām ES un eurozonā kopumā, Komisija uzskata, ka Savienība vēl nav pārvarējusi nopietnas ekonomikas lejupslīdes periodu. Pamatojoties uz minēto, ir izpildīti nosacījumi vispārējās izņēmuma klauzulas piemērošanai arī 2023. gadā un tās deaktivēšanai no 2024. gada. Komisija aicina Padomi atbalstīt šo secinājumu, lai dalībvalstīm nodrošinātu skaidrību. Komisija sniegs norādes par iespējamām izmaiņām ekonomikas pārvaldības satvarā pēc vasaras brīvdienām, laikus pirms 2023. gada.

Daudzām dalībvalstīm joprojām ir svarīgi turpināt nodrošināt valsts parāda atmaksājamību. Vidēja termiņa un ilgtermiņa fiskālās stabilitātes problēmas lielā mērā atspoguļo strukturālā budžeta stāvokļa būtisko pasliktināšanos, kas vairākās valstīs pastiprināja pirmskrīzes parāda radīto neaizsargātību. Risinot problēmu ar izdevumu pieaugumu pensijām, veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei sabiedrības novecošanas dēļ, līdztekus jāgādā par pensiju un citu sociālo pabalstu adekvātuma nodrošināšanu. Lai nodrošinātu pensiju sistēmu ilgtspēju gan no fiskālā, gan sociālā viedokļa, būs vajadzīgas turpmākas reformas ar mērķi pagarināt darba dzīves ilgumu un padarīt darba tirgus iekļaujošākus. Lai uzlabotu veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes fiskālo stabilitāti, ir jāuzlabo to efektivitāte, vienlaikus nodrošinot to adekvātumu un pieejamību.

Būtu jāturpina saskaņoti centieni pastiprināt cīņu pret agresīvu nodokļu plānošanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas 23 . Tie kopā ar nodokļu sloga novirzīšanu no darbaspēka uz divējādās pārkārtošanās atbalstīšanu ir politika, kas novērš konkurences izkropļojumus, nodrošina taisnīgu attieksmi pret nodokļu maksātājiem, aizsargā publiskās finanses un nodrošina ilgtspējīgu izaugsmi, kas veicina darbvietu radīšanu. Nodokļu maksātāju agresīvo nodokļu plānošanas stratēģiju blakusietekme uz citām dalībvalstīm nozīmē, ka papildus ES tiesiskajam regulējumam ir nepieciešama koordinēta politiskā rīcība valsts līmenī. Darba ņēmēju ar zemiem ienākumiem un otro pelnītāju darba laiks ir jo īpaši jutīgs pret izmaiņām atalgojumā pēc nodokļu nomaksas. Turpretī daži citi nodokļi, jo īpaši regulārie īpašuma nodokļi un patēriņa nodokļi, ir mazāk kropļojoši un ļautu novirzīt nodokļus no darbaspēka, vienlaikus ņemot vērā distributīvo ietekmi. Turklāt vides nodokļi samazina negatīvo ārējo ietekmi, piemēram, piesārņojumu, tādējādi palīdzot sasniegt ES mērķrādītājus vides jomā.

Līdz ar atveseļošanos 2021. gadā makroekonomikas nelīdzsvarotība kopumā ir atkal sākusi samazināties. Paredzams, ka ekonomikas izaugsme kopā ar atbilstošiem un vērienīgiem politikas pasākumiem vēl vairāk samazinās makroekonomikas neaizsargātību. Īpaši ANP un REPowerEU plāna ātra īstenošana uzlabos potenciālo izaugsmi, palielinās ES ekonomikas noturību un tādējādi palīdzēs novērst neaizsargātību turpmākajos gados. Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras kontekstā Komisija ir konstatējusi makroekonomikas neaizsargātību saistībā ar nelīdzsvarotību un pārmērīgu nelīdzsvarotību 10 no 12 dalībvalstīm, par kurām tika veikts padziļināts pārskats. 2. izcēlumā ir apkopoti konstatējumi par makroekonomikas nelīdzsvarotību dalībvalstīs; sīkāka informācija par tiem ir sniegta 4. papildinājumā.

5. ES IESTĀŽU, DALĪBVALSTU UN IEINTERESĒTO PERSONU KOPDARBS

Konstruktīvais dialogs ar dalībvalstīm, kā arī pastiprinātais iestāžu dialogs Eiropas līmenī turpināsies visā Eiropas pusgada procesā. Intensīvais politiskais dialogs par ANP ļāva Komisijai un dalībvalstīm stiprināt un padziļināt sadarbību, kas nodrošināja plašu līdzatbildību un turpināsies plānu īstenošanas posmā. Valstu ziņojumu un KVAI sagatavošanas atsākšana ir vēl viena iespēja paplašināt iestāžu un divpusējo dialogu, veidojot kopīgu izpratni par mainīgajām problēmām un politikas prioritātēm. Pastāvīgu viedokļu apmaiņu par sociālajām un ekonomiskajām norisēm Eiropas Savienībā nodrošina divreiz gadā notiekošais makroekonomikas dialogs, kas politiskā un tehniskā līmenī notiek starp Padomi, Komisiju un Eiropas sociālo partneru pārstāvjiem. Komisija arī turpinās ciešo dialogu ar Eiropas Parlamentu par būtiskām sociālajām un ekonomiskajām norisēm un turpinās sadarboties ar Eiropas Parlamentu pirms katra galvenā ikgadējā koordinācijas cikla posma.

Eiropas pusgada un ANM sekmīga īstenošana ir atkarīga no sociālo partneru un citu ieinteresēto personu sistemātiskas iesaistes gan ES, gan valstu līmenī. Visos Eiropas pusgada un ANM īstenošanas procesa posmos ir svarīgi speciālās regulārās sanāksmēs aktīvi iesaistīt ieinteresētās personas. Komisija aicina visas dalībvalstis aktīvi iesaistīt sociālos partnerus, vietējās un reģionālās pašvaldības un citas ieinteresētās personas, jo īpaši pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjus, regulāri apmainoties ar informāciju un balstoties uz partnerības principa veiksmīgu piemērošanu kohēzijas politikas plānošanā un īstenošanā. Tas palīdz kopīgi apzināt problēmas, uzlabot politikas risinājumus un nodrošināt plašāku līdzatbildību par ekonomikas un sociālās politikas programmu, t. sk. KVAI īstenošanu. Komisija izmantos Eiropas pusgada ietvaros esošos forumus, lai informētu sociālos partnerus arī par ANM īstenošanu un iesaistītu tajā. Šogad Komisija pieņems arī paziņojumu un priekšlikumu attiecībā uz Padomes ieteikumu par sociālā dialoga stiprināšanu ES un valstu līmenī.

6. Secinājumi

Lai nodrošinātu Eiropas ekonomikas un sabiedrības noturību un iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi, izšķiroša nozīme būs ieilgušo un nupat iezīmējušos problēmu risināšanai. Atsākot ziņojumu par valstīm un konkrētām valstīm adresēto ieteikumu sagatavošanu, jaunais 2022. gada Eiropas pusgada cikls koncentrējas uz ilgtspējīgu un iekļaujošu atveseļošanu, kuras pamatā ir vērienīgu ANP īstenošana un četras konkurētspējīgas ilgtspējas dimensijas, kas ir mūsu politikas pasākumu kompass un atbilst ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Tajā pašā laikā Krievijas iebrukums Ukrainā un ietekme uz dalībvalstu ekonomiku ir nepārprotams atgādinājums par Eiropas stratēģiskajām problēmām. Argumentācija par labu ātrai enerģētikas pārkārtošanai no fosilajām degvielām ir spēcīgāka kā jebkad. Ir vajadzīgi turpmāki izlēmīgi pasākumi, lai veicinātu ekonomikas un sociālo noturību, nodrošinātu ES energoapgādes drošību un samazinātu mūsu atkarību no Krievijas fosilajām degvielām krietni pirms 2030. gada.

Papildus ANP īstenošanas turpināšanai dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai, ņemot vērā REPowerEU plānu, īstenotu 2022. gada KVAI, kas atspoguļo atlikušās un jaunās problēmas. Šā gada racionalizētajos valstu ziņojumos ir apzinātas tās problēmas, kuras ANP ir risinātas tikai daļēji vai nav risinātas nemaz, ņemot vērā četras konkurētspējīgas ilgtspējas dimensijas, tostarp papildu reformu un investīciju vajadzības, kas var palīdzēt īstenot REPowerEU plānu. Tādējādi neatrisināto un jauno problēmu novērtējums ir pamats Komisijas priekšlikumam par 2022. gada KVAI. Pēc tam, kad Padome tos būs pieņēmusi, šiem ieteikumiem būs būtiska nozīme dalībvalstu ANP jauno, speciālo REPowerEU nodaļu sagatavošanā saskaņā ar attiecīgajiem norādījumiem, un tie sniedz ievirzi turpmākiem pasākumiem, kas vajadzīgi saistībā ar REPowerEU plānu.

Komisija aicina Eiropadomi apstiprināt un Padomi pieņemt Komisijas priekšlikumus par konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem 2022. gadam. Komisija arī aicina dalībvalstis šos ieteikumus īstenot pilnībā un savlaicīgi ciešā dialogā ar sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām personām visos līmeņos.

1. PAPILDINĀJUMS. KVAI APLŪKOTO TEMATISKO JOMU PĀRSKATS

2. PAPILDINĀJUMS. PROGRESS KONKRĒTĀM VALSTĪM ADRESĒTO IETEIKUMU ĪSTENOŠANĀ

2022. gada Eiropas pusgada ciklā ir izvērtēti dalībvalstu politikas pasākumi, kas veikti, lai risinātu strukturālās problēmas, kuras konstatētas konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos (KVAI), kas pieņemti kopš 2019. gada. Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) tika izveidots kā centrāls instruments ES un valstu politikas prioritāšu īstenošanai, un tagad 2022. gada KVAI novērtējumā ir ņemti vērā politikas pasākumi, ko dalībvalstis veikušas līdz šim 24 , kā arī saistības, ko tās uzņēmušās atveseļošanas un noturības plānos (ANP), atkarībā no to īstenošanas pakāpes. Tāpēc novērtējums atspoguļo tikai pašreizējo agrīno ANP īstenošanas stadiju, nevis progresa līmeni, ko varētu sasniegt, pieņemot, ka plāni ir pilnībā īstenoti 25 . Saskaņā ar ANM darbības jomu 2022. gada KVAI novērtējumā galvenā uzmanība pievērsta 2019.–2020. gada KVAI (daudzgadu novērtējums). Novērtējumā ietverts arī 2021. gada KVAI novērtējums, kas attiecas tikai uz fiskālo politiku (ikgadējs novērtējums).

1. diagramma. 2019.–2020. gada KVAI pašreizējais īstenošanas līmenis	2. diagramma. 2019.–2021. gada KVAI īstenošana: ikgadējais novērtējums par katru gadu pēc kārtas salīdzinājumā ar līdzšinējo īstenošanu

Daudzgadu perspektīvā ir panākts vismaz zināms progress 63 % 2019.–2020. gadā konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā (sk. 1. diagrammu). Salīdzinot ar pagājušā gada novērtējumu, ir panākts apjomīgs papildu progress gan attiecībā uz 2019. gada KVAI, gan attiecībā uz 2020. gada KVAI, kas vairāk orientēti uz krīzi. Taču reformu īstenošana dažādās politikas jomās būtiski atšķiras. Proti, dalībvalstis pēdējos gados vislielāko progresu ir panākušas attiecībā uz piekļuvi finansējumam un finanšu pakalpojumiem, kam seko progress nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas un uzņēmējdarbības vides jomā. No otras puses, progress ir bijis īpaši lēns pensiju sistēmu, vienotā tirgus, konkurences un valsts atbalsta, kā arī mājokļu jomā.

Progress 2021. gadā pieņemto ieteikumu īstenošanā ir bijis apjomīgs. Attiecībā uz gandrīz 80 % no ieteikumiem, kas tām adresēti 2021. gada jūlijā, dalībvalstis ir panākušas vismaz “zināmu progresu”. Šie ieteikumi attiecās tikai uz jautājumiem saistībā ar fiskālo politiku (2. diagramma).

2022. gada KVAI novērtējuma rezultāti kopā ar iepriekšējo ziņojumu rezultātiem būs pieejami jūnijā Komisijas tīmekļa vietnē.

3. PAPILDINĀJUMS. ES MĒROGA PROGRESS IAM ĪSTENOŠANĀ

Piezīme: Attēlā redzams temps, kādā saskaņā ar atlasītajiem rādītājiem ES pēdējo piecu gadu laikā ir progresējusi virzībā uz katra no 17 mērķiem sasniegšanu. Rādītāju tendenču novērtēšanas un apkopošanas metode mērķu līmenī, kā arī sīkāka analīze ir pieejama Eurostat tīmekļa vietnē: Overview – Sustainable development indicators – Eurostat (europa.eu) .

Tāpat kā iepriekšējos gados, visspēcīgākais progress ES attiecīgajā laikposmā (iepriekšējo piecu gadu laikā un līdz 2021. gadam) ir panākts attiecībā uz miera un personiskās drošības veicināšanu ES iekšienē un tiesu iestāžu pieejamības un uzticēšanās iestādēm uzlabošanu (16. IAM). Būtiski uzlabojumi tika panākti arī attiecībā uz ekonomikas izaugsmi un darba tirgu (8. IAM), kas pēc Covid-19 pandēmijas sākuma atguvās 2021. gadā, un uz inovāciju un infrastruktūru (9. IAM). Arī progress nabadzības un sociālās atstumtības samazināšanā (1. IAM) ir bijis ievērojams, taču pieejamie dati daļēji attiecas tikai uz laikposmu līdz 2019. gadam, un tāpēc tie pilnībā neatspoguļo Covid-19 pandēmijas ietekmi. Progress tika panākts arī attiecībā uz tīru un cenas ziņā pieejamu enerģiju (7. IAM), bet šo attīstību spēcīgi ietekmēja ievērojamais enerģijas patēriņa samazinājums 2020. gadā, ko izraisīja ar Covid-19 saistītie sabiedriskās dzīves ierobežojumi un no tā izrietošā ekonomiskās aktivitātes samazināšanās. Skaitļi arī vēl neatspoguļo jaunākās norises enerģētikas jomā, kas saistītas ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

ES ir arī panākusi labu progresu virzībā uz mērķu sasniegšanu tādās jomās kā veselība un labklājība (3. IAM), dzīvība ūdenī (14. IAM) un dzimumu līdztiesība (5. IAM). Mazāks progress tika panākts virzībā uz ilgtspējīgām pilsētām (11. IAM), mazāku nevienlīdzību (10. IAM), atbildīgu patēriņu un ražošanu (12. IAM), kvalitatīvu izglītību (4. IAM), rīcību klimata jomā (13. IAM) un bada izskaušanu un ilgtspējīgu lauksaimniecību (2. IAM). Attiecībā uz tīru ūdeni un sanitāriju (6. IAM) un globālām partnerībām mērķu un pārvaldības jomā (17. IAM) pēdējos gados, par kuriem ir pieejami dati, ES panākumi ir bijuši neitrāli, kas liecina par gandrīz vienādu ilgtspējīgu un neilgtspējīgu tendenču samēru. Savukārt bija vērojams neliels regress attiecībā uz dzīvību uz zemes (15. IAM), kas atspoguļo to, ka ekosistēmas un biodaudzveidība joprojām ir pakļautas cilvēka darbības radītajam spiedienam.

4. PAPILDINĀJUMS. KONSTATĒJUMI PADZIĻINĀTAJOS PĀRSKATOS PAR MAKROEKONOMIKAS NELĪDZSVAROTĪBU ES VALSTĪS

Nelīdzsvarotība vai pārmērīga nelīdzsvarotība ir konstatēta 10 no 12 dalībvalstīm, par kurām tika veikts padziļināts pārskats. Padziļinātā pārskata (PP) analīzē aplūkota nelīdzsvarotības nopietnība, tās nesenā un paredzamā attīstība un ar to saistītie politikas risinājumi. Tiek ņemta vērā arī attiecīgā blakusietekme un nelīdzsvarotības sistēmiskā pārrobežu ietekme.

Pēc strauja pieauguma 2020. gadā privātā sektora un valdības parāda attiecība vairumā gadījumu atsāk pakāpeniskas samazināšanas tendenci. Privātā sektora un valdības parādsaistību pieaugums, ko izraisīja straujais IKP kritums, un pasākumi, kas bija vajadzīgi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai, kopumā notika tikai 2020. gadā. Parādsaistību līmenis, ekonomikai atgūstoties, tagad samazinās. Tomēr samazinājumi līdz šim ir bijuši nelieli, un dažos gadījumos parādi joprojām ievērojami pārsniedz to līmeni pirms Covid-19 krīzes. Valdības parāda attiecības samazinājums ir bijis īpaši mazs un atspoguļo būtisko atbalstu, ko fiskālā politika turpināja sniegt ekonomikai 2021. gadā. Privātā sektora parāda attīstība dažādās dalībvalstīs ir bijusi daudz atšķirīgāka, un dažos gadījumos ir vērojams pamanāms samazinājums.

Turpmāk ekonomikas izaugsme, ko veicina atveseļošanas un noturības plānu ātra īstenošana, palīdzēs vēl vairāk samazināt parādu, taču pastāv riski. Ar ekonomikas perspektīvām saistītā nenoteiktība ir paaugstināta, jo īpaši sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Inflācijas spiediens pieaug, un stingrāki finansēšanas nosacījumi un valūtas kursa svārstīgums var ietekmēt parāda apkalpošanu, ko veic uzņēmumi, mājsaimniecības un valdības. Tas ir īpašs risks, ja parāds ir izteikts ārvalstu valūtās, ja procentu likmes ir mainīgas un ja finansējuma vajadzības ir lielākas. Tajā pašā laikā augstāka inflācija samazina parāda attiecību pret IKP, izmantojot saucēja ietekmi. Strukturālās pārmaiņas un darbaspēka trūkums var paātrināt algu pieaugumu, kas var radīt bažas par konkurētspēju. Atveseļošanas un noturības plānu (ANP) un REPowerEU plāna ātra īstenošana veicinās potenciālo izaugsmi un palielinās ES ekonomikas noturību. Tas ir īpaši svarīgi valstīm ar zemu potenciālo izaugsmi, jo tas var palīdzēt novērst to neaizsargātību turpmākajos gados, t. sk. valstīs, kas saistītas ar lielām parādsaistībām.

Ārējās pozīcijas atkal uzlabojas. Tekošie konti lielajās neto debitorvalstīs ar ievērojamām pārrobežu tūrisma nozarēm ir sākuši uzlaboties, bet joprojām ir zemāki par pirmskrīzes līmeni. Sagaidāms, ka starptautiskās ceļošanas atveseļošanās turpināsies, un tai būtu jāatbalsta turpmāka stiprināšana, taču pastāv traucējumu risks, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā. Dažās dalībvalstīs saglabājas lieli tekošā konta pārpalikumi ar nelielām izmaiņām, jo ietaupījumi pārsniedz investīcijas, savukārt augstākas enerģijas importa cenas samazinās gandrīz visu dalībvalstu tekošos kontus. Lielākā daļa lielo negatīvo neto starptautisko investīciju pozīciju 2021. gadā sāka uzlaboties, pateicoties IKP pieaugumam un uzlabotiem tekošajiem kontiem, un paredzams, ka šogad un nākamajā gadā tās turpinās uzlaboties. Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļu pieplūdums vairākos gadījumos turpmākajos gados atbalstīs ārējo pozīciju.

Mājokļu cenas turpināja strauji augt, un liels pieprasījums saskārās ar ierobežotu piedāvājumu. Mājokļu reālās cenas 2021. gadā lielākajā daļā dalībvalstu ir pieaugušas vēl ātrāk, un dažos gadījumos tika reģistrēts to straujākais pieaugums desmit gadu laikā. Paredzams, ka turpmākajos gados saglabāsies piedāvājuma ierobežojumi, kas pastāvēja jau pirms pandēmijas. Gaidas, ka finansēšanas nosacījumi kļūs stingrāki, pēdējos mēnešos varētu būt novedušas pie priekšlaicīgas iegādes lēmumu pieņemšanas, tādējādi vēl vairāk stimulējot cenu kāpumu. Ja līdztekus lielām (un augošām) mājsaimniecību parādsaistībām ir vērojams cenu kāpums, mājsaimniecības un aizdevēji var būt mazāk aizsargāti pret mājokļu cenu lejupvērstām korekcijām.

Banku nozare pandēmijas krīzi pārcieta labi un uzrāda lielāku spēku, gūstot labumu no iepriekš veiktām reformām. Dalībvalstis ar augstiem vēsturiskiem ieņēmumus nenesošiem aizdevumiem turpināja tos samazināt, dažkārt pat būtiski. Tomēr ieņēmumus nenesošie aizdevumi joprojām varētu palielināties, jo kļūst redzama parādu atmaksas moratoriju beigu un ar Covid-19 pandēmiju saistīto pagaidu atbalsta pasākumu atcelšanas pilnā ietekme. Visbeidzot, ekonomikas perspektīvu pasliktināšanās var arī radīt problēmas banku bilancēm, savukārt augstākām procentu likmēm būtu jāļauj bankām palielināt peļņas normas. Dalībvalstīs, kurās ir cieša saikne starp bankām un valdību, paaugstinātas valsts finansēšanas izmaksas var arī radīt risku bankām.

1. tabula. Konstatējumi, kas gūti padziļinātajos pārskatos par atsevišķām dalībvalstīm

	2021. gada padziļināto pārskatu rezultāti	2022. gada padziļināto pārskatu rezultāti
Nav nelīdzsvarotības Nelīdzsvarotība	- DE, ES, FR, HR, IE, NL, PT, RO, SE	HR, IE DE, ES, FR, NL, PT, RO, SE
Pārmērīga nelīdzsvarotība	CY, EL, IT	CY, EL, IT

 

Dalībvalstis, kurās nelīdzsvarotības vairs nav

Horvātijā, kur 2021. gadā tika konstatēta nelīdzsvarotība, vairs nepastāv nelīdzsvarotība. Ir panākts nozīmīgs progress privātā sektora parādsaistību un neto ārējo saistību samazināšanā. Vispārējās valdības parāds joprojām ir augsts, bet ir atsācis virzīties lejup, kas nodrošināja būtiskus uzlabojumus pirms pandēmijas. Banku nozare joprojām ir stabila un likvīda, un ieņēmumus nenesošo aizdevumu īpatsvars samazinās. Potenciālais izlaides pieaugums ir palielinājies, balstoties uz spēcīgiem politikas pasākumiem, un turpmāka stiprināšana, kam pamatā ir spēcīga ANP īstenošana, var novērst atlikušo neaizsargātību 26 . Ņemot vērā pašreizējās prognozes, paredzams, ka gan privātā sektora, gan valdības parādsaistības turpinās samazināties, un ārējās pozīcijas turpmāka nostiprināšana gūs labumu arī no ANM līdzekļiem.

Īrijā, kur 2021. gadā tika konstatēta nelīdzsvarotība, vairs nepastāv nelīdzsvarotība. Gan pirms, gan kopš pandēmijas ir panākts nozīmīgs progress valdības un privātā sektora parādsaistību, kā arī neto ārējo saistību samazināšanā. Parādu attiecības samazinājums joprojām ir ievērojams, lai gan mazāks, ja valsts izlaide tiek koriģēta, ņemot vērā Īrijā reģistrēto daudznacionālo uzņēmumu darbības ietekmi. Paredzams, ka turpinās samazināties gan privātā sektora, gan valdības parādsaistības, bet ārējā pozīcija nostiprināsies vēl vairāk. Īrijas bankas turpināja samazināt ieņēmumus nenesošo aizdevumu īpatsvaru. Mājokļu cenu straujais pieaugums joprojām ir problēma attiecībā uz mājokļu cenu pieejamību, taču līdz šim šķiet, ka makroekonomikas stabilitātes riski ir ierobežoti. Lai gan ANP tiešā ietekme varētu būt ierobežota salīdzinoši nelielā apjoma dēļ, ANP ir potenciāls palīdzēt vēl vairāk stiprināt ekonomikas pamatelementus.

Dalībvalstis, kurās vērojama nelīdzsvarotība

Francijā ir vērojama nelīdzsvarotība. Neaizsargātība ir saistīta ar lielu valsts parādu un vāju konkurētspēju, kam ir pārrobežu nozīme zema produktivitātes pieauguma apstākļos. Covid-19 krīze ievērojami palielināja jau tā augsto valdības parādu, taču līdz ar ekonomikas atveseļošanu valdības parāda attiecība pret IKP 2021. gadā samazinājās, un tiek prognozēts, ka šogad un nākamajā gadā tā turpinās samazināties, vienlaikus saglabājoties krietni virs pirmspandēmijas līmeņa. Privātā sektora parādsaistības pēdējos gados ir turpinājušas pieaugt un pārsniedz prudenciālo līmeni, lai gan riskus, kas saistīti ar uzņēmumu parādsaistību palielināšanos, zināmā mērā mazina paralēli notiekošais likviditātes rezervju pieaugums. Pamatā esošā produktivitātes dinamika laika gaitā ir saglabājusies stabila. Eksporta tirgus daļas, kas iepriekšējos gados kopumā bija stabilizējušās, pandēmijas laikā strauji samazinājās, smagi ietekmējot galvenās eksporta nozares, bet 2022. un 2023. gadā tiek prognozēta apjomīga atveseļošanās. Paredzams, ka izmaksu konkurētspējai, kā arī produktivitātei par labu nāks nesenās un gaidāmās reformas, tostarp nepārtraukta un stabila ANP īstenošana.

Vācijā ir vērojama nelīdzsvarotība. Neaizsargātība ir saistīta ar pastāvīgi lielu tekošā konta pārpalikumu, kas atspoguļo pieticīgas investīcijas salīdzinājumā ar uzkrājumiem, un tam ir pārrobežu nozīme. Tekošā konta pārpalikums lēnām samazinājās līdz 2020. gadam un palielinājās 2021. gadā. Tas joprojām krietni pārsniedz līmeni, uz ko norāda valsts pamatrādītāji, atspoguļojot atturīgu patēriņu un pastāvīgi pieticīgās investīcijas. Uzņēmumu investīciju līmenis joprojām ir zemāks par pirmspandēmijas līmeni, un uzņēmumi turpina uzrādīt lielus neto ietaupījumus. Investīcijas mājokļos ir pakāpeniski pieaugušas no zema līmeņa, bet piedāvājums joprojām neatbilst mājokļu pieprasījumam. Pastāvošie šķēršļi, tostarp administratīvie šķēršļi, ierobežo publiskās un privātās investīcijas. Tekošā konta pārpalikums, visticamāk, saglabāsies augsts, pat ja paredzams, ka 2022. gadā tas nedaudz samazināsies augstāku standartpreču cenu dēļ. Nesenie paziņojumi par investīciju veicināšanu ir daudzsološi, un ANP ir vērsts uz investīciju šķēršļu novēršanu. Tomēr, lai vēl vairāk veicinātu investīcijas, ir svarīgi papildu resursi un centieni novērst šķēršļus investīcijām, kā arī rūpīga īstenošana.

Nīderlandē ir vērojama nelīdzsvarotība. Neaizsargātība ir saistīta ar lielu privātā sektora parādu un lielu tekošā konta pārpalikumu, kam ir pārrobežu nozīme. No nozaru skatpunkta lieli uzkrājumi un nefinanšu sabiedrību zemais iekšzemes investīciju līmenis ir galvenie strukturālie virzītājspēki augstajam un pastāvīgajam tekošā konta pārpalikumam, kas krietni pārsniedz līmeni, uz ko norāda valsts pamatrādītāji un kas 2021. gadā vēl vairāk palielinājās. Daļa no ārējā pārpalikuma un tā nesenā attīstība ir saistīta ar dažu lielu daudznacionālu uzņēmumu darbību. Nākotnē pārpalikums, visticamāk, saglabāsies augsts, jo turpina darboties tā galvenie virzītājspēki. Privātā sektora parāds joprojām ir augsts gan lielā mājsaimniecību parāda, gan uzņēmumu parāda dēļ, kas daļēji skaidrojams ar daudznacionālo uzņēmumu grupas iekšējo pārrobežu parādu. Lielais mājsaimniecību parāds padara mājsaimniecības neaizsargātākas pret satricinājumiem, ņemot vērā to, ka spēcīgais mājokļu cenu pieaugums ir veicinājis parāda pieaugumu un mājokļu cenas, šķiet, ir novērtētas pārāk augstu. Paredzams, ka mājsaimniecību parāds saglabāsies augsts, ņemot vērā joprojām augošās mājokļu cenas un izkropļojumus mājokļu tirgū, kas veicina ar parādu finansētu mājokļu īpašumtiesības apvienojumā ar mājokļu piedāvājuma trūkumu. Ir veikti ierobežoti politikas pasākumi, taču vēl ir daudz darāmā.

Portugālē ir vērojama nelīdzsvarotība. Neaizsargātība ir saistīta ar augstu privāto, valsts un ārējo parādu zema produktivitātes pieauguma apstākļos. Ieņēmumus nenesošo aizdevumu augstais līmenis ir ievērojami samazinājies. Pēc tam, kad Covid-19 krīzes dēļ 2020. gadā bija vērojama īslaicīga virzienmaiņa, šī neaizsargātība 2021. gadā atsāka lejupvērsto tendenci. Tekošā konta bilance 2020. un 2021. gadā kļuva negatīva, galvenokārt pandēmijas izraisītā satricinājuma dēļ tūrisma nozarē, savukārt neto starptautisko investīciju pozīcija ievērojami uzlabojās jau 2021. gadā, pat pārsniedzot pirmspandēmijas līmeni. Privātā sektora un valdības parādu attiecība pret IKP 2021. gadā atsāka lejupvērsto tendenci, bet joprojām pārsniedz pirmspandēmijas līmeni, un valdības parāda attiecība pret IKP joprojām pārsniedz prudenciālo līmeni. Paredzams, ka turpmāk privātā sektora, valdības un ārējais parāds turpinās samazināties, pateicoties ekonomikas izaugsmei. Ārējā pozīcija arī tieši gūs labumu no ANM līdzekļiem. Ir panākts progress politikā, lai novērstu nelīdzsvarotību, un sekmīga ANP īstenošana var palīdzēt nelīdzsvarotību vēl vairāk samazināt, taču joprojām pastāv politikas problēmas.

Rumānijā ir vērojama nelīdzsvarotība. Neaizsargātība ir saistīta ar ārējiem kontiem, kas saistīti ar lielu fiskālo deficītu, un ar konkurētspējas problēmām, kas atkal kļūst aktuālas. Lielais tekošā konta deficīts 2021. gadā vēl vairāk pasliktinājās, un netiek prognozēts, ka šogad vai nākamajā gadā tas uzlabosies. Liels fiskālais deficīts pastāvēja jau pirms Covid-19 krīzes un ir veicinājis tekošā konta deficītu, kas rada riskus ārējā parāda atmaksājamībai. Valsts aizņēmumu izmaksas kopš 2021. gada sākuma ir palielinājušās. Paredzamā algu pieauguma paātrināšanās varētu vēl vairāk ietekmēt izmaksu konkurētspēju. Nominālā vērtības samazināšanās varētu mazināt konkurētspējas zudumus, bet palielināt inflācijas spiedienu un paaugstināt parādu apkalpošanas slogu ārvalstu valūtās, kas ir būtiski valdībai un privātajam sektoram. Paredzams, ka negatīvā neto starptautisko investīciju pozīcija saglabāsies zem pirmspandēmijas līmeņa. Paredzams, ka ārējai pozīcijai par labu nāks ievērojami ANM līdzekļi, bet pretējā gadījumā ārējais finansējums var kļūt problemātiskāks, ņemot vērā stingrākus globālos finanšu nosacījumus. Nesenās politikas iniciatīvas, tostarp Rumānijas ANP sekmīga īstenošana, var novērst dažas neaizsargātības, tomēr joprojām ir vajadzīga turpmāka rīcība, lai uzlabotu konkurētspēju un potenciālo izaugsmi.

Spānijā ir vērojama nelīdzsvarotība. Neaizsargātība ir saistīta ar lielu ārējo, valsts un privātā sektora parādu, ņemot vērā augsto bezdarba līmeni, un tai ir pārrobežu nozīme. 2021. gadā parāda attiecības pret IKP atsāka pirms pandēmijas novēroto lejupvērsto tendenci, un tiek prognozēts, ka šogad un nākamajā gadā tās turpinās samazināties. Tekošajā kontā ir neliels pārpalikums, un neto starptautisko investīciju pozīcija ir sasniegusi labāko rādītāju kopš 2000. gadu vidus. Tomēr privātā sektora parāds saglabājas augstāks nekā pirms Covid-19 krīzes, joprojām pārsniedzot prudenciālo līmeni, savukārt augstā valdības parāda attiecība pret IKP joprojām krietni pārsniedz tās pirmspandēmijas līmeni. Ieņēmumus nenesoši aizdevumi turpināja samazināties, taču daži riski joprojām pastāv, jo īpaši energoietilpīgās nozarēs un tajās nozarēs, kuras iepriekš smagi skāra Covid-19 krīze. Bezdarbs 2021. gadā atkal sāka samazināties, bet darba tirgus segmentācija un jauniešu bezdarbs joprojām ir augsts, lai gan iepriekšējās un nesenās darba tirgus reformas un ANP turpmāka īstenošana palīdzēs novērst Spānijas atlikušās neaizsargātības.

Zviedrijā ir vērojama nelīdzsvarotība. Neaizsargātība ir saistīta ar augstām un pieaugošām mājokļu cenām un lielām mājsaimniecību parādsaistībām. 2021. gadā mājokļu cenas vēl vairāk attālinājās no pamatvērtībām, un labvēlīgi finansiālie nosacījumi turpināja stimulēt pieprasījumu pēc mājokļiem. Liels mājsaimniecību parāds pakļauj Zviedriju nelabvēlīgu satricinājumu riskam un mājokļu cenu haotiskai korekcijai, kas var negatīvi ietekmēt reālo ekonomiku un banku nozari. Privātā sektora parāds ir turpinājis pieaugt, liela daļa no kura ir koncentrēta nekustamajā īpašumā — gan komerciālajos īpašumos, gan mājokļos —, un lielākajai daļai mājsaimniecību hipotekārā parāda ir mainīgas procentu likmes. Politikas pasākumi nav pietiekami novērsuši neaizsargātību, kas saistīta ar mājokļu parādu un iespējamu mājokļu cenu pārmērīgi augstu novērtējumu. Joprojām pastāv nodokļu atvieglojumi ar parādu finansētiem mājokļiem, kā arī piedāvājuma trūkums un konstatētie trūkumi īres tirgus darbībā. ANP paredzētie pasākumi pievēršas neaizsargātības novēršanai tikai daļēji apmierinošā veidā.

Dalībvalstis, kurās ir vērojama pārmērīga nelīdzsvarotība

Kiprā ir vērojama pārmērīga nelīdzsvarotība. Neaizsargātība ir saistīta ar lielu valsts un privātā sektora parādu, lielu tekošā konta deficītu un joprojām lielu ieņēmumus nenesošu aizdevumu uzkrājumu. Valdības un privātā sektora parāda attiecība pret IKP atkal samazinājās, pateicoties spēcīgai ekonomikas atlabšanai 2021. gadā. Ieņēmumus nenesošie aizdevumi banku nozarē ievērojami samazinājās, pateicoties šādu aizdevumu lielai pārdošanai uzņēmumiem, kuri iegādājas kredītus, taču šādu aizdevumu līmenis joprojām ir augsts. Tekošā konta deficīts ir liels, neraugoties uz uzlabojumu 2021. gadā, turklāt tiek prognozēts, ka 2022. gadā tas palielināsies un pēc tam tikai lēnām samazināsies, tādējādi vidējā termiņā nenodrošinot piesardzīgu neto starptautisko ieguldījumu pozīciju. Gaidāms, ka valdības un privātā sektora parāda attiecība pret IKP turpinās uzlaboties, daļēji pateicoties ekonomikas izaugsmei. Tomēr ekonomikas perspektīvas 2022. gadam ir skar liela nenoteiktība, kam pamatā ir Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekme, ņemot vērā īpaši lielo pakļautību pakalpojumu tirdzniecības riskiem. Ja ANP īsteno laikus un efektīvi, tas var palīdzēt ievērojami samazināt neaizsargātību, taču papildu politikas rīcība ir pamatota.

Grieķijā ir vērojama pārmērīga nelīdzsvarotība. Neaizsargātība ir saistīta ar lielu vispārējās valdības parādu, nepilnīgu ārējo līdzsvarošanu un lieliem ieņēmumus nenesošiem aizdevumiem zemas potenciālās izaugsmes un liela bezdarba kontekstā. Valdības parāda attiecība pret IKP atsāka samazināties, un tiek prognozēts, ka tā turpināsies, uzlabojoties budžeta rezultātiem un ekonomikas izaugsmei. Tekošā konta deficīts joprojām atspoguļo nepilnīgu atveseļošanos no ārvalstu tūrisma straujā krituma 2020. gadā, un paredzams, ka šogad un nākamajā gadā tas saglabāsies nepārprotami negatīvs. Arī neto starptautisko ieguldījumu pozīcija joprojām ir lielākoties negatīva, būtiskā mērā atspoguļojot valdības parādu, kas vairumā gadījumu ir oficiālā sektora kreditoru turējumā. Tomēr tā var uzlaboties, izteikta kā daļa no IKP, pateicoties ekonomikas izaugsmei un ievērojamu ANM līdzekļu pieplūdumam. Neraugoties uz būtisko progresu, ieņēmumus nenesošo aizdevumu īpatsvars joprojām ir augsts un kavē banku spēju izsniegt kredītus uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Ir veikti attiecīgi pasākumi, lai veicinātu ekonomikas pielāgošanos un neaizsargātības novēršanu. ANP sekmīga īstenošana ir lieliska iespēja novērst neaizsargātību un veicināt potenciālo izaugsmi.

Itālijā ir vērojama pārmērīga nelīdzsvarotība. Neaizsargātība ir saistīta ar lielu valsts parādu un vāju produktivitātes pieaugumu saistībā ar darba tirgus nestabilitāti un dažām nepilnībām finanšu tirgos, kam ir pārrobežu nozīme. Pastāvīgi zemais produktivitātes pieaugums ir bijis būtisks faktors, kas noteica Itālijas ieilgušo vājo IKP pieaugumu, kurš ir mazinājis valsts aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanos, pasliktinājis nodarbinātības iespējas un ietekmējis banku bilances. Valdības parāda attiecība pret IKP sāka samazināties 2021. gadā, un tiek prognozēts, ka tā turpinās samazināties, bet joprojām apdraud fiskālo stabilitāti, finanšu nozari un ekonomikas izaugsmi. Neraugoties uz uzlabojumiem darba tirgū, joprojām ir zemi līdzdalības rādītāji. Ir panākti ievērojami uzlabojumi ieņēmumus nenesošu aizdevumu samazināšanā, lai gan valsts un banku saikne Covid-19 krīzes laikā pastiprinājās un joprojām ir problēma. Turklāt banku nozare var saskarties ar problēmām, jo pilnībā atklājas ietekme, ko rada, reaģējot uz pandēmijas krīzi, pieņemto pagaidu atbalsta pasākumu pakāpeniska atcelšana. ANP pievēršas neaizsargātībai, tai skaitā stimulējot konkurētspēju un produktivitāti. Tomēr izaugsmi veicinošā investīciju un reformu ietekme, visticamāk, atklāsies laika gaitā, un tā kardināli ir atkarīga no ātras un pareizas īstenošanas.

(1)    COM(2022) 230

(2)     COM(2022) 231 

(3)    Piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms, pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” un ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas inovāciju un modernizācijas fondi.

(4)    Sk. 3. papildinājumu par ES mēroga progresu IAM īstenošanā un Eurostat 2022. gada IAM uzraudzības ziņojumu, https://ec.europa.eu/eurostat/product?code=KS-09-22-019 .

(5)    https://www.consilium.europa.eu/media/54773/20220311-versailles-declaration-en.pdf

(6)    Komisijas izstrādāto noturības infopaneļu mērķis ir sniegt visaptverošu noturības novērtējumu ES un tās dalībvalstīs. Tie novērtē noturību kā spēju panākt progresu politikas mērķu sasniegšanā, ņemot vērā problēmas. Skatīt: https://ec.europa.eu/info/strategy/strategic-planning/strategic-foresight/2020-strategic-foresight-report/resilience-dashboards_en

(7)    Skatīt 2. papildinājumu par ES mēroga progresu konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā. 

(8)    Skatīt 1. papildinājumu ar to tematisko jomu pārskatu, uz kurām attiecas šā gada priekšlikumi par konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem.

(9)    Dalībvalstis 2023. gadā atjauninās nacionālos enerģētikas un klimata plānus atbilstīgi REPowerEU, attiecīgajiem konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem un iespējamiem ANP grozījumiem.

(10)    C(2022) 3300.

(11)    Regula (ES) 2021/1119.

(12)    2. izcēlums Eiropas Komisijas paziņojumā “ES ekonomika pēc Covid-19.  Ietekme uz ekonomikas pārvaldību” (COM(2021) 662 final). 

(13)    Princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” ir viens no galvenajiem pīlāriem ne tikai, lai sasniegtu ES mērķus klimata jomā, bet arī lai samazinātu atkarību no fosilajām degvielām no ārvalstīm un palielinātu apgādes drošību un atjaunīgās enerģijas izmantošanu. Tas būtu jāpiemēro, enerģētikas politikas veidošanā un attiecīgu investīciju lēmumu pieņemšanā maksimāli ņemot vērā rentablus energoefektivitātes pasākumus.

(14)    Kritiski svarīgo izejvielu jomā attiecīgi centieni turpinās un tiks pastiprināti, kā paziņots REPowerEU plānā (COM(2022)230).

(15)    Līdz 2030. gadam: nodarbinātības līmenis ir vismaz 78 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem; mācībās katru gadu piedalās vismaz 60 % visu pieaugušo; par vismaz 15 miljoniem samazināts to cilvēku skaits, kas pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam.

(16)    COM(2021) 660 final

(17)    Skatīt: Komisijas priekšlikums “Padomes ieteikums par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti”, https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_21_6795.

(18)    Lielākā daļa ieceļotāju ir reģistrēti Polijā, kam seko citas ES dalībvalstis, kas robežojas ar Ukrainu, taču ir gaidāma arī pārmitināšana uz citām ES valstīm. Skatīt: Paziņojums “No kara Ukrainā bēgošo uzņemšana” (“Welcoming those fleeing the war in Ukraine”), 2022. gada 23. marts.

(19)    Skatīt: Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2022/382 (2022. gada 4. marts), ar ko Direktīvas 2001/55/EK 5. panta nozīmē konstatē no Ukrainas pārvietoto personu masveida pieplūduma esamību un nosaka pagaidu aizsardzības ieviešanu (OV L 71, 4.3.2022., 1. lpp.). 

(20)    Komisija 8. martā pieņēma priekšlikumu “Kohēzijas rīcība bēgļu atbalstam Eiropā” (CARE), kas ļauj ātri pārdalīt pieejamo finansējumu no kohēzijas politikas 2014.–2020. gada līdzekļiem (ESF, ERAF) un Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (FEAD). Lai apmierinātu to personu vajadzības, kuras bēg no Ukrainas, dalībvalstis var izmantot arī 2022. gada finansējumu, kas paredzēts Atveseļošanas palīdzībai kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU). Komisija ir ierosinājusi par 3,4 miljardiem EUR palielināt kopējo priekšfinansējumu no REACT-EU dalībvalstīm, kas uzņem pārvietotās personas no Ukrainas. Šie fondi papildinās esošos tematiskos fondus, piemēram, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF) un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu (BMVI). 13. aprīlī Komisija ieviesa jaunu, vienkāršotu finansēšanas procedūru 2014.–2020. gada kohēzijas politikas ietvaros, lai segtu to personu pamatvajadzības, kurām kara Ukrainā rezultātā ir piešķirta pagaidu aizsardzība.

(21)      Neskaitot Covid-19 pagaidu ārkārtas pasākumus.

(22)    COM(2021) 105 final.

(23)    2021. gada decembrī Komisija nāca klajā ar svarīgu iniciatīvu, kuras mērķis ir apturēt čaulas sabiedrību izmantošanu nodokļu vajadzībām. Priekšlikuma (UNSHELL) mērķis ir nodrošināt, ka Eiropas Savienībā subjekti, kas neveic nekādu saimniecisko darbību vai veic minimālu saimniecisko darbību, nevar gūt labumu no nodokļu atvieglojumiem. Komisija 2021. gada decembrī arī pieņēma priekšlikumu direktīvai, ar ko ievieš pasaules mēroga minimālo nodokļu likmi (2. pīlārs) Eiropas Savienībā. Priekšlikumā ir paredzēti noteikumi, ar ko nodrošina minimālo nodokļu līmeni lieliem starptautiskiem uzņēmumiem un lielām iekšzemes grupām, tādējādi veicinot gan taisnīgu nodokļu uzlikšanu, gan veselīgu uzņēmējdarbības vidi. Pēc tam, kad Padome būs pieņēmusi direktīvu, tās mērķis būs noteikt slieksni pārmērīgai nodokļu konkurencei starp jurisdikcijām.

(24)    Ieskaitot politikas pasākumus, par kuriem ziņots valstu reformu programmās, kā arī ANM ziņojumos (ziņojumi divreiz gadā par progresu atskaites punktu un mērķrādītāju īstenošanā, kas izriet no maksājuma pieprasījuma novērtējuma), izņemot par dalībvalstīm, kuras līdz šā paziņojuma sagatavošanas termiņam vēl nav iesniegušas atveseļošanas un noturības plānu vai kuru plāns nav apstiprināts (Ungārija, Polija, Nīderlande).

(25)    Dalībvalstīm tika lūgts savos ANP efektīvi pievērsties visiem attiecīgajiem konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem vai to būtiskai daļai. Attiecībā uz ANP, kas pieņemti līdz šā paziņojuma sagatavošanas termiņam, attiecīgie KVAI ir tie, kurus Padome pieņēma 2019. un 2020. gadā. Šeit sniegtajā KVAI novērtējumā ir ņemta vērā ANP iekļauto pasākumu īstenošanas pakāpe un to pasākumu īstenošanas pakāpe, kas līdz novērtējuma sagatavošanai veikti ārpus ANP. Pasākumi, kas paredzēti pieņemto Padomes īstenošanas lēmumu par ANP novērtējuma apstiprināšanu pielikumos un kas vēl nav pieņemti vai īstenoti, bet tiek uzskatīti par ticami paziņotiem, saskaņā ar KVAI novērtēšanas metodiku saņem vērtējumu “ierobežots progress”. Kad šie pasākumi būs īstenoti, tiem atkarībā no īstenošanas pakāpes tiks dots vērtējums “zināms/būtisks progress” vai “pilnīga īstenošana”.

(26)    Komisija un ECB savās attiecīgajās kompetences jomās savlaicīgi izvērtēs Horvātijas saistības VKM II ietvaros.