EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 5.10.2022
COM(2022) 523 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN DALĪBVALSTĪM
par nolīgumu starp dalībvalstīm, Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu par Enerģētikas hartas nolīguma interpretāciju
Ievads
Eiropas Savienība, Eiropas Atomenerģijas kopiena (turpmāk “Euratom”) un 26 dalībvalstis ir Enerģētikas hartas nolīguma 1 (turpmāk “EHN”) līgumslēdzējas puses. Liels skaits šķīrējtiesu ir interpretējušas EHN 26. pantu kā tādu, kas attiecas uz strīdiem starp ieguldītāju no vienas ES dalībvalsts un citu dalībvalsti. Šādi rīkojoties, tās ir noraidījušas Komisijas pretējo nostāju pirmajā šāda veida lietā 2 un visās līdz šim izskatītajās līdzīgajās lietās.
Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk “EST”) tagad saistoši un autoritatīvi ir apstiprinājusi, ka ES iekšējā šķīrējtiesa saskaņā ar EHN 26. pantu nav saderīga ar ES līgumiem 3 . Tomēr saskaņā ar savu konsekvento un gandrīz vienprātīgo lēmumu pieņemšanas praksi šķīrējtiesas turpina uzskatīt, ka EHN 26. pants ir piemērojams ES iekšienē 4 . EST uzskata, ka ikviens šāds šķīrējtiesas nolēmums ir jāuzskata par nesaderīgu ar ES tiesībām, īpaši ar LESD 267. un 344. pantu. Līdz ar to šāds nolēmums nevar radīt nekādas sekas, un tādējādi to nevar izpildīt, lai samaksātu nolēmumā piešķirto kompensāciju 5 .
EHN 26. pantā ir paredzēta ICSID šķīrējtiesas iespēja. Tas rada risku, ka trešās valstis atzīs un izpildīs šos šķīrējtiesas nolēmumus bez iespējas ES tiesai tos pasludināt par spēkā neesošiem. Faktiski ar ICSID 54. pantu ir izveidots vienkāršots atzīšanas un izpildes mehānisms 6 . Līdz šim Austrālijas tiesas uzskatījušas, ka šis mehānisms neļauj dalībvalstij celt prasību šajās tiesās par spēkā esoša šķīrējtiesas nolīguma neesību, ja šķīrējtiesa šo argumentu ir noraidījusi 7 . Lūgums ieņemt nostāju šajā sakarā tiek izskatīts arī ASV tiesās un Apvienotās Karalistes tiesās 8 . Pat saskaņā ar UNCITRAL noteikumiem vai Stokholmas Tirdzniecības palātas Šķīrējtiesas institūta noteikumiem šķīrējtiesneši bieži nolemj šķīrējtiesas vietu izvietot ārpus Eiropas Savienības 9 , tādējādi izvairoties no pārbaudes dalībvalstu tiesās un līdz ar to arī EST 10 .
Tādējādi pastāv kolīzijas risks starp Līgumiem un EHN, kā to interpretē dažas šķīrējtiesas, kas, ja to apstiprinātu trešās valsts tiesas, de facto kļūtu par juridisku kolīziju, jo šķīrējtiesas nolēmumi, ar kuriem tiek pārkāpti ES tiesību akti, nonāktu apritē trešo valstu tiesību sistēmās.
Saskaņā ar Tiesas judikatūru juridiskas kolīzijas risks var padarīt starptautisku nolīgumu nesaderīgu ar ES tiesībām 11 . Komisija uzskata — lai EHN būtu saderīgs ar Līgumiem, ir jānovērš ikviens kolīzijas risks. Tāpat ir svarīgi šim riskam pievērsties, raugoties no starptautisko publisko tiesību viedokļa, lai panāktu vēlamo ietekmi uz šķīrējtiesas lēmumu pieņemšanas praksi. Tāpēc Komisija uzskata, ka ir lietderīgi pieņemt instrumentu, kas ir “ vēlāka vienošanās [vēlāks nolīgums] starp dalībniekiem attiecībā uz līguma iztulkošanu [interpretāciju] vai tā noteikumu piemērošanu” Vīnes Konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām (VKLT) 31. panta 3. punkta a) apakšpunkta izpratnē.
Faktu kopsavilkums
EHN ir tirdzniecības un ieguldījumu nolīgums enerģētikas nozarē, kurā piedalās 53 līgumslēdzējas puses, tostarp ES, Euratom un 26 ES dalībvalstis 12 , tas ir parakstīts 1994. gadā un ir spēkā no 1998. gada. Tajā paredzēti noteikumi par energoproduktu tirdzniecību un tranzītu, kā arī par enerģētikas nozarē veikto ieguldijumu aizsardzību.
Tā kā kopš 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem EHN nav būtiski atjaunināts, tas arvien vairāk novecojis, bet tajā pašā laikā ES ir ievērojami attīstījusi savu pieeju attiecībā uz materiālajiem ieguldījumu aizsardzības standartiem, kuri nesenajos nolīgumos ir definēti tā, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu aizsardzība neietekmē tās tiesības reglamentēt. Tas arī kļuvis par vienu no visvairāk apstrīdētajiem ieguldījumu nolīgumiem pasaulē, savukārt ES dalībvalstis ir galvenais to ieguldītāju prasību mērķis, no kuriem lielākā daļa atrodas citās ES valstīs.
Ņemot vērā līgumslēdzēju pušu un pilsoniskās sabiedrības augošo neapmierinātību, 2018. gada novembrī tika uzsākts ES un tās dalībvalstu virzīts modernizācijas process, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta ieguldījumu aizsardzības standartiem, kā arī fosilajam kurināmajam nodrošinātās aizsardzības ierobežošanai un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai.
Sarunas notika no 2019. līdz 2022. gadam. 2022. gada 24. jūnijā tika panākta “principiāla vienošanās” par modernizētā EHN projektu. Šajā sakarā dalībvalstis, Eiropas Savienība un Euratom informēja pārējās EHN līgumslēdzējas puses par savu nodomu noslēgt vēlāku nolīgumu par EHN interpretāciju. 2022. gada 22. novembrī tiks sasaukta Enerģētikas hartas konference (“Konference”), lai oficiāli apstiprinātu apspriestos EHN un tā pielikumu grozījumus.
Modernizētais EHN veicinās ilgtspējīgus ieguldījumus enerģētikas nozarē, izveidojot saskaņotu un atjauninātu satvaru. Tas sniegs juridisko noteiktību, nodrošinot augstu ieguldījumu aizsardzības līmeni, vienlaikus atspoguļojot pārejas uz tīru enerģiju mērķus un sekmējot Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu.
EHN piedāvās ieguldījumu aizsardzību, atspoguļojot reformētos un modernizētos standartus, ko ES izstrādājusi savos nesenajos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, saglabājot valdību tiesības īstenot savus sabiedriskās politikas mērķus, tostarp saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Tas stiprinās ES klimata politiku. Modernizētais EHN arī ļaus līgumslēdzējām pusēm, t. sk. ES un Euratom, no ieguldījumu aizsardzības izslēgt jaunus ar fosilo kurināmo saistītus ieguldījumus un pakāpeniski atteikties no esošo ieguldījumu aizsardzības.
Visbeidzot, modernizētajā EHN lielākai noteiktībai ir iekļauta klauzula, kas apstiprina, ka ieguldītājs no līgumslēdzējas puses, kas ir reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas (REIO) — tādas kā ES — dalībniece, nevar iesniegt ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas (ISDS) prasību pret citu tās pašas REIO līgumslēdzējas puses dalībnieci.
Juridiskais konteksts
Lietā Achmea 13 EST nosprieda, ka ieguldītāja un valsts šķīrējtiesas klauzulas starptautiskos nolīgumos, kas noslēgti starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir pretrunā ES līgumiem un šīs nesaderības dēļ tās nevar piemērot pēc datuma, kurā pēdējā no kāda ES iekšēja divpusēja ieguldījumu līguma pusēm kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti. Piemērojot tos pašus principus, EST lietā Komstroy 14 nosprieda, ka EHN 26. panta 2. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav piemērojams strīdiem starp kādu dalībvalsti un citas dalībvalsts ieguldītāju par pēdējā minētā veiktu ieguldījumu pirmajā minētajā dalībvalstī. Ir vispāratzīts, ka EST spriedumus piemēro ex tunc 15 . Lietā PL Holdings 16 EST noraidīja lūgumu ierobežot laikā sprieduma Achmea piemērošanu. Lietā Romatsa 17 EST nosprieda, ka jebkurš ES iekšējās šķīrējtiesas nolēmums, tostarp ICSID nolēmums, kas pasludināts, pārkāpjot šos konstatējumus, ir jāatceļ un tāpēc to nekādā gadījumā nedrīkst izpildīt, tā saņēmējiem izmaksājot piešķirto zaudējumu atlīdzību.
Pieņemšanas process
Enerģētikas hartas konferences 33. sanāksmē 2022. gada 22. novembrī paredzēts pieņemt četrus lēmumus saistībā ar EHN modernizāciju. Šie lēmumi tiks pieņemti vienlaicīgi, un to mērķis ir: 1) pieņemt ierosinātos grozījumus EHN tekstā (CC 760), 2) apstiprināt ierosinātos grozījumus un izmaiņas EHN pielikumos (CC 761), 3) apstiprināt ierosinātās vienošanos, deklarāciju un lēmumu izmaiņas (CC 762) un 4) apstiprināt lēmumu par EHN teksta grozījumu stāšanos spēkā un provizorisku piemērošanu un par izmaiņām/grozījumiem tā pielikumos (CC 763). Šiem lēmumiem piemērojams vienprātības balsojums. Ja balsojums būs sekmīgs, t. i., ja neviena līgumslēdzēja puse pret tiem neiebildīs, EHN modernizācijas lēmumus uzskatīs par “pieņemtiem Enerģētikas hartas konferencē”. Šai pieņemšanai sekos turpmāki procesi: reformu paketes dažādo elementu ratificēšana, provizoriska piemērošana un eventuāla stāšanās spēkā.
Šajā sakarā Komisija saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu iesniedz priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko nosaka nostāju, kura Savienības vārdā jāieņem Hartas konferencē, lai atbalstītu un apstiprinātu četrus lēmumus, kuri saistīti ar EHN modernizāciju. Komisija arī iesniedz paralēlu priekšlikumu Padomes lēmumam saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 101. panta 2. punktu, lai noteiktu tādu pašu nostāju Euratom vārdā.
ES un tās dalībvalstis vienmēr ir uzskatījušas, ka EHN kopumā nav piemērojams ES iekšienē. Ņemot vērā šķīrējtiesu ieņemto pretējo viedokli, šis jautājums ir jāprecizē oficiālā starptautiskā nolīgumā, lai novērstu jebkādu kolīzijas risku starp EHN un ES līgumiem. Ar šo paziņojumu, kas izdots vienlaikus ar abiem iepriekšējā punktā minētajiem priekšlikumiem Padomei, ir paredzēts sākt sarunu procesu par vēlāku nolīgumu starp dalībvalstīm, Eiropas Savienību un Euratom par EHN interpretāciju, un šāda apspriežamā nolīguma provizorisks projekts ir pievienots šim paziņojumam kā tā neatņemama sastāvdaļa. Kad sarunas būs pabeigtas, Komisija Savienības un Euratom vārdā nāks klajā ar priekšlikumu par vēlāka nolīguma noslēgšanu. Lai gan ar šo nolīgumu ES un tās dalībvalstu interpretācija tiks kodificēta atsevišķā līgumā (tas ir iespējams, pateicoties saistību divpusējam raksturam), kopā ar EHN modernizāciju, izmantojot klauzulu “lielākai noteiktībai”, pašā tekstā tiks iestrādāta visu līgumslēdzēju pušu izpratne par to, ka EHN 26. pants nav piemērojams ES iekšienē. Abi elementi palīdzēs novērst jebkādas neskaidrības un ar vajadzīgo juridiskās noteiktības pakāpi novērst pašreizējos vai turpmākos riskus, kas saistīti ar ES iekšējo šķīrējtiesu EHN ietvaros.
Secinājums
Komisija tādējādi uzskata, ka vēlāks nolīgums starp dalībvalstīm, Eiropas Savienību un Euratom par Enerģētikas hartas nolīguma interpretāciju ir vispiemērotākais starptautisko tiesību instruments kolīzijas risku novēršanai starp EHN un Līgumiem. Minētajā nolīgumā jo īpaši būtu jāiekļauj apstiprinājums, ka EHN nekad nav piemērots, netiek piemērots un netiks piemērots ES iekšienē, ka EHN nevar būt pamats šķīrējtiesas procesiem un ka turpināmības klauzula nav piemērojama. Tajā būtu arī jānosaka dalībvalstu pienākumi gadījumam, kad tās ir iesaistītas šķīrējtiesas procesos, balstoties uz prasību, kas pamatota ar EHN 26. pantu. Ņemot vērā šāda vēlāka nolīguma atpakaļejošo spēku, tas attiektos arī uz vēl nepabeigtiem strīdiem.
Šāda nolīguma projekts kā diskusiju pamats ir pievienots šim paziņojumam.
OV 1998, L 69, 26. lpp. Itālija izstājās no EHN no 2016. gada 1. janvāra.
Electrabel S.A. v Hungary, ICSID lieta Nr. ARB/07/19.
Spriedums lietā Moldovas Republika pret Komstroy, C-741/19, EU:C:2021:655.
Līdz šim ir ne mazāk kā 31 šķīrējtiesas nolēmums, kurā tādā vai citādā veidā ir noteikts, ka EHN 26. pants ir piemērojams ES iekšienē. Viens izņēmums ir Green Power K/S and Obton A/S v Kingdom of Spain (SCC lieta Nr. 2016/135).
Spriedums lietā Romanian Air Traffic Services Administration (Romatsa), C-333/19, kas vēl nav publicēts, 42. un 43. punkts un rezolutīvā daļa.
Komisija Savienības vārdā un dalībvalstis, kas saskaras ar šādiem gadījumiem, uzstāj, ka tiesai, pamatojoties uz starptautisko paražu tiesību vispārējo principu par valsts imunitāti pret tiesvedību, vispirms ir jāpierāda, ka pastāv spēkā esošs šķīrējtiesas nolīgums. Tomēr šī ICSID 54. panta interpretācija tiek apstrīdēta.
Sk. Austrālijas Federālās tiesas 2021. gada 1. februāra starpspriedumu Kingdom of Spain v Infrastructure Services Luxembourg S. à r.l. [2021] FCAFC 3. Apelācijas sūdzība Austrālijas Augstākajā tiesā vēl nav izskatīta.
ASV tiesas ir apturējušas visas vēl nepabeigtas lietas, par ko tām bija celta prasība, pamatojoties uz savstarpējas atzīšanas principu, līdz Tiesa pieņems nolēmumu par EHN 26. panta piemērojamību ES iekšienē. Kopš sprieduma lietā Komstroy piemērošanas apturēšana ir atcelta un tiek gaidīti spriedumi.
Šveices Federālā tiesa līdz šim ir atteikusies atzīt par spēkā neesošiem trīs ES iekšējās ieguldījumu šķīrējtiesas nolēmumus, sk. Šveices Federālās tiesas 2021. gada 23. februāra spriedumu par šķīrējtiesas nolēmumu lietā AES Solar et al. (PV Investors) v Kingdom of Spain, PCA lieta Nr. 2012-14, atsauce 4A 187/2020, 2020. gada 7. februāra spriedumu par šķīrējtiesas nolēmumu lietā G.I.H.G. Limited, Natland Group Limited, Natland Investment Group NV, and Radiance Energy Holding S.A.R.L. v Czech Republic, PCA lieta Nr. 2013-35, atsauce 4A_80/2018 un 2015. gada 11. jūlija spriedumu par šķīrējtiesas nolēmumu EDF International S.A. v Hungary, UNCITRAL ad hoc, atsauce 4A_34/2015. Tomēr procesuālu iemeslu dēļ un tāpēc, ka Čehijas Republika un Ungārija nepaļāvās uz spriedumu lietā Achmea, nevienā no šiem spriedumiem nav aplūkots jautājums par sprieduma lietā Achmea tiesiskajām sekām pēc būtības.
Dažās šķīrējtiesas lietās šķīrējtiesneši pat nolēma pārcelt šķīrējtiesas vietu ārpus ES pēc tam, kad Komisija bija iesniegusi pieteikumu par iestāšanos lietā kā amicus curiae: Antaris Solar GmbH and Dr Michael Göde v Czech Republic, PCA lieta Nr. 2014-01, 2018. gada 2. maija šķīrējtiesas nolēmums, 38. punkts (šķīrējtiesa sākotnēji bija izvēlējusies šķīrējtiesas vietu Parīzē pēc tam, kad Čehijas Republika bija apstiprinājusi, ka tai nav iebildumu, pamatojoties uz spriedumu lietā Achmea, bet ar rīkojumu, ar kuru Komisijai tika piešķirta atļauja tikt uzklausītai kā amicus curiae, šķīrējtiesas vietu pārcēla uz Ženēvu).
Spriedums lietā C-249/06 Komisija/Zviedrija, EU:C:2009:119, 42. punkts, spriedums lietā C-205/06 Komisija/Austrija, EU:C:2009:118, 42. punkts un līdzīgi spriedums lietā Komisija/Somija, C-118/07, EU:C:2009:715, 33. punkts. Sk. spriedumu lietā Komisija/Beļģija (Atvērtās debesis), C-471/98, EU:C:2002:628, 137.–142. punkts.
Itālija 2015. gadā izstājās.
Spriedums lietā Achmea, C-284/16, EU:C:2018:158.
Minēta iepriekš 3. zemsvītras piezīmē.
Spriedums lietā Vent de Colère, C-262/12, EU:C:2013:851, 39. punkts un tajā minētā judikatūra. Šis princips ir vispāratzīts arī attiecībā uz starptautisko tiesu nolēmumiem kopumā: Access to German Minority Schools in Upper Silesia, 1931 P.C.I.J. sērija A/B, Nr. 40, 19. lpp.
Spriedums lietā PL Holdings, C-109/20, EU:C:2021:875.
Spriedums lietā Romanian Air Traffic Services Administration (Romatsa), C-333/19, kas vēl nav publicēts, 44. punkts un rezolutīvā daļa.
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 5.10.2022
COM(2022) 523 final
PIELIKUMS
dokumentam
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstīm
par nolīgumu starp dalībvalstīm, Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu par Enerģētikas hartas nolīguma interpretāciju
VĒLĀKS NOLĪGUMS
PAR ENERĢĒTIKAS HARTAS NOLĪGUMA INTERPRETĀCIJU
LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,
BEĻĢIJAS KARALISTE,
BULGĀRIJAS REPUBLIKA,
ČEHIJAS REPUBLIKA,
DĀNIJAS KARALISTE,
VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,
IGAUNIJAS REPUBLIKA,
ĪRIJA,
GRIEĶIJAS REPUBLIKA,
SPĀNIJAS KARALISTE,
FRANCIJAS REPUBLIKA,
HORVĀTIJAS REPUBLIKA,
ITĀLIJAS REPUBLIKA,
KIPRAS REPUBLIKA,
LATVIJAS REPUBLIKA,
LIETUVAS REPUBLIKA,
LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,
UNGĀRIJA,
MALTAS REPUBLIKA,
AUSTRIJAS REPUBLIKA,
NĪDERLANDES KARALISTE,
POLIJAS REPUBLIKA,
PORTUGĀLES REPUBLIKA,
RUMĀNIJA,
SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,
SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,
SOMIJAS REPUBLIKA,
ZVIEDRIJAS KARALISTE,
EIROPAS SAVIENĪBA un
EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,
PATUROT PRĀTĀ Līgumu par Eiropas Savienību (LES), Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (Euratom) un Eiropas Savienības un Euratom tiesību aktu vispārējos principus,
PATUROT PRĀTĀ Enerģētikas hartas nolīgumu (EHN),
PATUROT PRĀTĀ starptautisko paražu tiesību normas, kas kodificētas Vīnes konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām (VKLT), un jo īpaši noteikumus, kuri kodificēti VKLT 31. panta 3. punkta a) apakšpunktā un 41. pantā,
ATGĀDINOT, ka Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2021. gada 2. septembra spriedumā lietā Moldovas Republika pret Komstroy, C-741/19 (EU:C:2021:655, 64. punkts, spriedums lietā Komstroy) ir nospriedusi, ka, neraugoties uz EHN daudzpusējo raksturu, EHN patiesībā reglamentē divpusējās attiecības starp divām līgumslēdzējām pusēm analogi kā divpusējā ieguldījumu līgumā, un tādējādi, kā to ir paskaidrojis EST ģenerāladvokāts 2021. gada 3. marta atzinumā lietā Komstroy (EU:C:2021:164, 41. punkts), EHN paredzētās tiesības un pienākumi ir piemērojami tikai divpusēji starp abām attiecīgajām līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar Starptautiskās Tiesas 1970. gada 5. februāra spriedumu lietā Barcelona Traction, Light and Power Company, Limited (Beļģija/Spānija), ICJ Reports, 1970, 3. lpp., 33. un 35. punkts,
ATGĀDINOT, ka saskaņā ar LESD 344. pantu un Euratom 193. pantu, risinot strīdus, kas saistīti ar LES, LESD un Euratom interpretāciju vai piemērošanu, dalībvalstis apņemas izmantot tikai tādas strīdu izšķiršanas metodes, kādas paredz Līgumi,
ATGĀDINOT, ka EST 2006. gada 30. maija spriedumā lietā Komisija/Īrija (rūpnīca MOX) C-459/03 (EU:C:2006:345, 129.–137. punkts) nosprieda, ka ekskluzīvā kompetence interpretēt un piemērot Savienības tiesības un Euratom tiesības attiecas uz tādu starptautisku nolīgumu interpretāciju un piemērošanu, kuros Eiropas Savienība, Euratom un dalībvalstis ir līgumslēdzējas puses, ciktāl tas attiecas uz starptautiskā nolīguma piemērošanu attiecībās starp divām dalībvalstīm vai Eiropas Savienību vai Euratom un dalībvalsti,
ATGĀDINOT, ka spriedumā lietā Achmea (lieta C-284/16) Tiesa nosprieda, ka LESD 267. un 344. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāda starp dalībvalstīm noslēgtā starptautiskā nolīgumā ietverta tiesību norma, atbilstoši kurai ieguldītājs no vienas no šīm dalībvalstīm strīda gadījumā par ieguldījumiem otrā dalībvalstī var pret šo pēdējo dalībvalsti uzsākt tiesvedību šķīrējtiesā, kuras kompetencei šī dalībvalsts ir apņēmusies piekrist,
ATGĀDINOT, ka EST spriedumā lietā Komstroy (66. punktā) nosprieda, ka EHN 26. panta 2. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav piemērojams strīdiem starp kādu dalībvalsti un citas dalībvalsts ieguldītāju par pēdējā minētā veiktu ieguldījumu pirmajā minētajā dalībvalstī,
ATGĀDINOT, ka spriedums lietā Komstroy ir EST 2016. gada 6. marta sprieduma lietā Achmea, C-284/16 (EU:C:2018:158, spriedums lietā Achmea) piemērošana un ka 2021. gada 26. oktobra spriedumā lietā PL Holdings, C-109/20 (EU:C:2021:875) EST ir noraidījusi lūgumu ierobežot laikā sprieduma lietā Achmea piemērošanu, un ka līdz ar to EHN interpretācija spriedumā lietā Komstroy ir piemērojama ex tunc no brīža, kad dalībvalstis, Eiropas Savienība un Euratom ir apstiprinājušas EHN,
ATGĀDINOT, ka šis noteikums par kompetentās starptautiskās tiesas sniegtas starptautisko tiesību interpretācijas piemērošanu laikā atspoguļo vispārējo starptautisko publisko tiesību principu, kā to apstiprinājusi Starptautiskās Justīcijas Pastāvīgā palāta konsultatīvajā atzinumā Nr. 40, 15.5.1931., Rights of minorities in Upper Silesia (Vācija/Polija), A/B sērija, Nr. 40, 19. lpp., kur minētā tiesa saistībā ar 1922. gada 15. maija Vācijas un Polijas Konvenciju par Augšsilēziju nosprieda, ka “saskaņā ar tiesību normām tiesas sniegtajai Konvencijas noteikumu interpretācijai ir atpakaļejošs spēks tādā nozīmē, ka Konvencijas noteikumiem vienmēr ir bijusi tāda nozīme, kāda tiem piešķirta ar šo interpretāciju”,
KOPĪGI PAUŽOT vienotu izpratni, kas izteikta šajā nolīgumā starp LES, LESD, Euratom un EHN līgumslēdzējām pusēm, ka EHN pilnībā nepiemēro un ka tas nekad nav piemērots ES iekšējās attiecībās,
ATZĪMĒJOT, ka lielākai noteiktībai tas ir īpaši apstiprināts attiecībā uz vairākiem modernizētā EHN 24. panta noteikumiem, pamatojoties uz teksta projektu, kas paziņots līgumslēdzējām pusēm pieņemšanai Enerģētikas hartas konferencē 2022. gada 22. novembrī,
KOPĪGI PAUŽOT vienotu izpratni, kas izteikta šajā nolīgumā starp LES, LESD, Euratom un EHN līgumslēdzējām pusēm, ka līdz ar to tāda klauzula kā EHN 26. panta 2. punkta c) apakšpunkts iepriekš nevarēja kalpot un tagad vai nākotnē nevar kalpot par šķīrējtiesas procesu juridisko pamatu,
ATGĀDINOT sarunās par EHN, kurās Eiropas Savienība, Euratom un dalībvalstis darbojās kā viens vienots starptautisko publisko tiesību subjekts, Eiropas Savienības un Euratom un dalībvalstu ieņemto nostāju, ka EHN pilnībā nav piemērojams ES iekšējās attiecībās,
ATGĀDINOT, ka saskaņā ar Starptautiskās Justīcijas Pastāvīgās palātas judikatūru (Question of Jaivorzina (Polish- Czechoslovakian Frontier), konsultatīvais atzinums, [1923] PCIJ sērija B Nr. 8, 37) un Starptautiskās Tiesas judikatūru (Reservations to the Convention on Genocide, konsultatīvs atzinums, [1951] I.C.J. Reports, 15., 20. punkts) tiesības sniegt tiesību normas autoritatīvu interpretāciju ir tikai personai vai struktūrai, kurai ir pilnvaras to grozīt vai atcelt, kas nozīmē, ka starptautiska nolīguma pusēm valstīm ir neatņemamas tiesības tā interpretācijas jautājumā,
ATGĀDINOT, ka šis vēlāks nolīgums par EHN interpretāciju attiecas uz daudzpusēju nolīgumu, ar ko izveido divpusēju attiecību kopumu, un ka šis nolīgums attiecas tikai uz divpusējām attiecībām attiecīgi starp dalībvalstīm, Eiropas Savienību un Euratom un līdz ar to arī šo līgumslēdzēju pušu ieguldītājiem, un ka tādējādi šis nolīgums neietekmē nedz to, ka pārējās EHN līgumslēdzējas puses var izmantot savas tiesības EHN ietvaros, nedz arī to pienākumu izpildi,
ATGĀDINOT, ka dalībvalstis, Eiropas Savienība un Euratom ir informējušas pārējās EHN līgumslēdzējas puses par savu nodomu noslēgt šo vēlāko nolīgumu par EHN interpretāciju saskaņā ar starptautisko paražu tiesību normām, kas kodificētas VKLT 41. panta 2. punktā, un
ŅEMOT VĒRĀ, ka attiecībā uz EHN interpretāciju VKLT 41. panta 2. punkts a fortiori ir piemērojams jebkuram vēlākam nolīgumam EHN 31. panta 3. punkta a) apakšpunkta izpratnē,
ŅEMOT VĒRĀ, ka šķīrējtiesas, kas izveidotas, pamatojoties uz EHN 26. pantu, iepriekš ir nospriedušas un joprojām pārsvarā uzskata, ka tām nav saistoši EST spriedumi, un arī pēc sprieduma lietā Komstroy ir nospriedušas, ka EHN 26. pants ir piemērojams strīdiem starp dalībvalsti un citas dalībvalsts ieguldītāju par ieguldījumu, ko šis ieguldītājs veicis pirmajā dalībvalstī,
PAUŽOT NOŽĒLU, ka minētās šķīrējtiesas tādējādi nav ievērojušas piemērojamās starptautisko publisko tiesību normas un attiecīgo EHN līgumslēdzēju pušu skaidri pausto gribu,
ŅEMOT VĒRĀ nolūku nodrošināt, ka šķīrējtiesas nolēmumi, kurus šķīrējtiesas jau ir pasludinājušas pretēji līgumslēdzēju pušu gribai, netiek izpildīti Savienībā vai trešās valstīs un ka vēl nepabeigtos šķīrējtiesas procesos, kuru pamatā ir EHN 26. pants, šķīrējtiesas atsakās no kompetences un jurisdikcijas, un ka šķīrējtiesas struktūras vairs nereģistrē jaunus šķīrējtiesas procesus, bet noraida tos kā acīmredzami nepieņemamus, jo šķīrējtiesas nolīgums nav saņēmis piekrišanu, ir skaidri un nepārprotami jāatgādina EHN autentiskā interpretācija, noslēdzot vēlāku nolīgumu par EHN interpretāciju,
ŅEMOT VĒRĀ, ka tādējādi dalībvalstis, Eiropas Savienība un Euratom īsteno spriedumu lietā Komstroy saskaņā ar savām juridiskajām saistībām, kas izriet no ES un Euratom tiesību aktiem, un rada juridisko noteiktību attiecībā uz spēkā esošo nolēmumu neizpildāmību, šķīrējtiesu pienākumu nekavējoties izbeigt visus vēl nepabeigtos šķīrējtiesas procesus, šķīrējtiesas iestāžu pienākumu nereģistrēt nevienu turpmāku lietu un šķīrējtiesu pienākumu paziņot, ka nevienam šķīrējtiesas procesam nav juridiska pamata,
SAPROTOT, ka šim nolīgumam būtu jāattiecas uz ieguldītāja un valsts šķīrējtiesas procesiem, kuros Eiropas Savienība, Euratom vai tās dalībvalstis ir puses ES iekšējos strīdos, pamatojoties uz EHN 26. pantu, saskaņā ar jebkuru šķīrējtiesas konvenciju vai noteikumu kopumu, tostarp Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem (ICSID konvenciju) un ICSID šķīrējtiesas noteikumiem, Stokholmas Tirdzniecības palātas Šķīrējtiesas institūta (SCC) šķīrējtiesas noteikumiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) šķīrējtiesas noteikumiem un ad hoc šķīrējtiesu,
AICINOT ICSID sekretariātu un SCC sekretariātu nereģistrēt nevienu jaunu ES iekšējās šķīrējtiesas procesu, pamatojoties uz EHN, atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām, kas noteiktas ICSID konvencijas 36. panta 3. punktā un SCC šķīrējtiesas noteikumu 12. pantā,
ATGĀDINOT, ka tad, kad dalībvalstu ieguldītāji izmanto vienu no pamatbrīvībām, piemēram, brīvību veikt uzņēmējdarbību vai kapitāla brīvu apriti, viņi rīkojas Savienības tiesību aktu piemērošanas jomā un tāpēc saņem aizsardzību, ko nodrošina šīs brīvības un attiecīgā gadījumā attiecīgie sekundārie tiesību akti, Eiropas Savienības Pamattiesību harta un Savienības tiesību vispārējie principi, kas jo īpaši ietver nediskriminēšanas, proporcionalitātes, juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus (2014. gada 30. aprīļa spriedums lietā Pfleger, C-390/12, EU:C:2014:281, 30.–37. punkts). Ja dalībvalsts pieņem pasākumu, ar ko atkāpjas no kādas Savienības tiesību aktos garantētas pamatbrīvības, šāds pasākums ietilpst Savienības tiesību aktu piemērošanas jomā un ir piemērojamas arī Hartā garantētās pamattiesības (2017. gada 14. jūnija spriedums lietā Online Games Handels, C-685/15, EU:C:2017:452, 55. un 56. punkts),
ATGĀDINOT, ka saskaņā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu dalībvalstīm ir pienākums savās attiecīgajās teritorijās nodrošināt tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu ieguldītāju tiesību efektīvu tiesisko aizsardzību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Jo īpaši dalībvalstīm ir jānodrošina, ka to tiesas Savienības tiesību aktu izpratnē atbilst efektīvas tiesiskās aizsardzības prasībām (2018. gada 27. februāra spriedums lietā Associação Sindical dos Juízes Portugueses, C-64/16, EU:C:2018:117, 31.–37. punkts),
PATUROT PRĀTĀ, ka šā nolīguma noteikumi neskar Eiropas Komisijas vai kādas dalībvalsts iespēju celt prasību EST, pamatojoties uz LESD 258., 259. un 260. pantu,
ŅEMOT VĒRĀ, ka atsauces uz Eiropas Savienību šajā nolīgumā jāsaprot arī kā atsauces uz tās priekšteci, Eiropas Ekonomikas kopienu un pēc tam Eiropas Kopienu, līdz brīdim, kad to aizstāja Eiropas Savienība,
IR VIENOJUŠĀS PAR ŠĀDIEM NOTEIKUMIEM.
1. PANTS
Definīcijas
Šajā nolīgumā piemēro šādas definīcijas:
(1) “Enerģētikas hartas nolīgums” ir Enerģētikas hartas nolīgums, kas 1994. gada 17. decembrī parakstīts Lisabonā (OV 1994, L 380, 24. lpp., “EHN”) un kas gan sākotnējā redakcijā, gan vēlāk grozītajā redakcijā Eiropas Kopienu vārdā apstiprināts ar Padomes un Komisijas 1997. gada 23. septembra Lēmumu 98/181/EK, EOTK, Euratom (OV 1998, L 69, 1. lpp.);
(2) “ES iekšējās attiecības” ir attiecības starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Euratom vai starp dalībvalsti, no vienas puses, un Eiropas Savienību vai Euratom, no otras puses;
(3) “šķīrējtiesas procesi” ir visi procesi šķīrējtiesā, kuri saskaņā ar Enerģētikas hartas nolīguma 26. pantu paredzēti strīdu izšķiršanai starp Eiropas Savienības dalībvalsts ieguldītāju, no vienas puses, un citu Eiropas Savienības dalībvalsti, Eiropas Savienību vai Euratom, no otras puses;
(4) “šķīrējtiesas klauzula” ir ieguldītāja un valsts šķīrējtiesas klauzula, kas izklāstīta Enerģētikas hartas nolīguma 26. pantā.
2. IEDAĻA
NOTEIKUMI, KAS APSTIPRINA ENERĢĒTIKAS HARTAS NOLĪGUMA NEPIEMĒROJAMĪBU SAVIENĪBĀ
2. PANTS
Enerģētikas hartas nolīguma pastāvīga nepiemērojamība
1. Lielākai noteiktībai līgumslēdzējas puses apstiprina, ka EHN nepiemēro un ka tas nekad nav piemērots ES iekšējām attiecībām.
2. Lielākai noteiktībai līgumslēdzējas puses jo īpaši apstiprina, ka saskaņā ar šā panta 1. punktu EHN 47. panta 3. punktu nepiemēro un ka tas nekad nav piemērots ES iekšējām attiecībām. Līdz ar to šis noteikums nevar radīt tiesiskas sekas ES iekšienē, ja dalībvalsts ir izstājusies no EHN pirms šā nolīguma noslēgšanas, un tas nerada nekādas tiesiskas sekas ES iekšienē, ja dalībvalsts vēlāk izstājas no EHN.
3. PANTS
Kopīgie noteikumi
Lielākai noteiktībai līgumslēdzējas puses ar šo jo īpaši apstiprina, ka saskaņā ar šā nolīguma 2. pantu EHN 26. pantu nepiemēro un ka tas nekad nav piemērots ES iekšējām attiecībām. Tādējādi EHN 26. pants nevar kalpot un tas nekad nav varējis kalpot par juridisko pamatu šķīrējtiesas procesiem, kas saistīti ar ES iekšējām attiecībām.
3. IEDAĻA
NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PRASĪBĀM, KAS IESNIEGTAS SASKAŅĀ AR EHN 26. PANTU
4. PANTS
Pabeigti šķīrējtiesas procesi
1.Neatkarīgi no šā nolīguma 2. panta šis nolīgums neietekmē šķīrējtiesas procesus, kas beigušies ar izlīgumu vai ar galīgu nolēmumu, kurš pieņemts pirms 2018. gada 6. marta, ja:
a) nolēmums ir pienācīgi izpildīts pirms 2018. gada 6. marta, pat ja nav izpildīta vai piespiedu kārtā izpildīta kāda saistīta prasība attiecībā uz juridiskajām izmaksām, un 2018. gada 6. martā nav bijis nepabeigtu apstrīdēšanas, pārbaudes, atcelšanas, anulēšanas, izpildes, pārskatīšanas vai citu tamlīdzīgu procesu saistībā ar šādu galīgu nolēmumu; vai
b) nolēmums ir atcelts vai anulēts pirms šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.
Minētos procesus (“pabeigtus šķīrējtiesas procesus”) neatsāk.
2. Turklāt šis nolīgums neietekmē nevienu vienošanos par izlīgumu strīdā, kas ir pirms 2018. gada 6. marta uzsākta šķīrējtiesas procesa priekšmets.
5. PANTS
Līgumslēdzēju pušu pienākumi attiecībā uz nepabeigtiem šķīrējtiesas procesiem
Ja līgumslēdzējas puses ir šķīrējtiesas procesu puses, kas nav pabeigti šķīrējtiesas procesi saskaņā ar [6.] pantu, tās:
a) sadarbībā viena ar otru un ar pielikumā iekļauto paziņojumu informē šķīrējtiesas par sprieduma lietā Achmea un sprieduma lietā Komstroy juridiskajām sekām; un
b) ja tās ir puse tiesvedībā par šķīrējtiesas nolēmumu, kas pieņemts uz EHN 26. panta pamata, lūdz kompetento valsts tiesu, tajā skaitā jebkurā trešā valstī, attiecīgi atcelt šķīrējtiesas nolēmumu, anulēt to vai atturēties no tā atzīšanas un izpildes.
4. IEDAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
6. PANTS
Depozitārijs
1. Šā nolīguma depozitārijs ir Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs.
2. Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs informē līgumslēdzējas puses par:
a) ikvienu lēmumu par provizorisku piemērošanu, kas notiek saskaņā ar 11. pantu;
b) ikviena ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanu, kas notiek saskaņā ar 9. pantu;
c) dienu, kad saskaņā ar 10. panta 1. punktu šis nolīgums stājas spēkā;
d) dienu, kad saskaņā ar 10. panta 2. punktu šis nolīguma stājas spēkā katrai līgumslēdzējai pusei.
3. Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs publicē nolīgumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un paziņo Enerģētikas hartas sekretariātam par tā pieņemšanu un stāšanos spēkā.
[Attiecīgā gadījumā] 7. PANTS
Pielikumi
Šā nolīguma pielikums ir tā neatņemama sastāvdaļa.
8. PANTS
Atrunas
Par šo nolīgumu nevar izdarīt atrunas.
9. PANTS
Ratifikācija, apstiprināšana vai pieņemšana
Šis nolīgums ir pakļauts ratifikācijai, apstiprināšanai vai pieņemšanai.
Līgumslēdzējas puses deponē savu ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentu depozitārijam.
10. PANTS
Stāšanās spēkā
1. Šis nolīgums stājas spēkā, kad pagājušas 30 kalendārās dienas pēc dienas, kad depozitārijs saņem otro ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentu.
2. Katrai līgumslēdzējai pusei, kas šo nolīgumu ratificē, pieņem vai apstiprina pēc tam, kad tas stājies spēkā saskaņā ar 1. punktu, tas stājas spēkā, kad pagājušas 30 kalendārās dienām pēc dienas, kad šāda līgumslēdzēja puse deponējusi savu ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentu.
11. PANTS
Provizoriska piemērošana
1. Līgumslēdzējas puses saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām var nolemt šo nolīgumu piemērot provizoriski. Līgumslēdzējas puses par ikvienu šādu lēmumu informē depozitāriju.
2. Ja divas līgumslēdzējas puses ir nolēmušas piemērot šo nolīgumu provizoriski, šā nolīguma noteikumus piemēro attiecībās starp minētajām pusēm, kad pagājušas 30 kalendārās dienas no dienas, kad pieņemts pēdējais lēmums par provizorisku piemērošanu.
12. PANTS
Autentiski teksti
Šo nolīgumu, kas ir sagatavots vienā oriģināleksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā un kura teksti visās šajās valodās ir vienlīdz autentiski, deponē depozitārija arhīvā.
Briselē, ……………………..