EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 26.10.2022

COM(2022) 515 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Eiropas Savienībā autotransportam izmantotā benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāte

(2020. pārskata gads)

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Eiropas Savienībā autotransportam izmantotā benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāte 
(2020. pārskata gads)

1.    Ievads

Saskaņā ar 7.a pantu Direktīvā 98/70/EK 1 , kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti (turpmāk “Degvielas kvalitātes direktīva”), un 5. pantu Padomes Direktīvā (ES) 2015/652, ar ko nosaka aprēķina metodes un ziņošanas prasības atbilstīgi Direktīvai 98/70/EK 2 , dalībvalstīm ir pienākums katru gadu ziņot par to teritorijā piegādāto degvielu un enerģijas siltumnīcefekta gāzu (SEG) intensitāti. Šo ziņošanas pienākumu pirmo reizi piemēroja attiecībā uz 2017. pārskata gadu, ievērojot Padomes Direktīvas (ES) 2015/652 piemērošanu un transponēšanu. Šajā gada ziņojumā ietverti dati par 2020. gadu.

Turklāt saskaņā ar Direktīvas 98/70/EK 8. panta 3. punktu dalībvalstīm ir jāziņo degvielas kvalitātes valsts dati par iepriekšējo kalendāro gadu.

Šajā gada ziņojumā apkopota dalībvalstu sniegtā informācija saistībā ar iepriekš minētajām ziņošanas prasībām. Tā pamatā ir 2020. gada dati, ko dalībvalstis iesniegušas Eiropas Vides aģentūrai (EVA).

2.    Degvielas un enerģijas veidu apjomi un aprites cikla siltumnīcefekta gāzu intensitāte

Degvielas kvalitātes direktīvas 7.a pantā, ko piemēro kopā ar Padomes Direktīvu (ES) 2015/652, izklāstītas ziņošanas prasības attiecībā uz:

·katra degvielas vai enerģijas veida kopējo apjomu, ko piegādā autotransportam un autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai (arī iekšzemes ūdensceļu kuģiem, kad tie nav jūrā), lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem un atpūtas kuģiem, kad tie nav jūrā,

·aprites cikla SEG emisijām uz enerģijas vienību, tai skaitā aplēsto netiešas zemes izmantošanas maiņas (ILUC) emisiju no biodegvielām provizoriskām vidējām vērtībām 3 ,

·izejvielām un biodegvielas ražošanas metodi, ko izmanto katrai dalībvalstu teritorijās piegādātajai biodegvielai.

Ar Degvielas kvalitātes direktīvu dalībvalstīm uzlikts pienākums pieprasīt, lai degvielas piegādātāji līdz 2020. gada 31. decembrim samazinātu transportlīdzekļu degvielas aprites cikla SEG emisiju intensitāti, t. i., samazinātu piegādātās degvielas un enerģijas aprites cikla SEG emisijas uz vienu enerģijas vienību vismaz par 6 % salīdzinājumā ar degvielas bāzlīniju 2010. gadam, kas ir 94,1 g CO2 ekv./MJ. Vērtējot atbilstību minimālajam 6 % samazinājuma mērķrādītājam, ILUC SEG emisijas netiek ņemtas vērā. Atjaunojamo energoresursu direktīva (ES) 2018/2001 4 paredz vairākus pasākumus attiecībā uz ILUC, tajā skaitā no pārtikas un lopbarības kultūrām ražotu biodegvielu maksimālo robežvērtību, ar deleģēto aktu 5 nosakot detalizētus kritērijus, pēc kuriem identificēt augsta ILUC riska izejvielas biodegvielām, kuru izmantošana līdz 2030. gadam tiks pakāpeniski samazināta līdz nullei, un kritērijus, pēc kuriem sertificēt zema ILUC riska biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas.

Visas 27 dalībvalstis (kā arī Apvienotā Karaliste, Norvēģija un Islande) 2020. gadā atbilstīgā formātā sniedza datus par siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem. Tomēr Apvienotā Karaliste iesniedza datus, neatdalot Ziemeļīrijas datus 6 , tāpēc ziņojuma apkopotajos skaitļos nebija iespējams iekļaut datus par Ziemeļīriju. Tā kā ziņošanas pienākums par 2020. gadu neattiecas uz Apvienoto Karalisti kopumā, arī dati par visu Apvienoto Karalisti no ziņojuma ir izslēgti. Tomēr zināmi dati par Ziemeļīriju, kas tika iesniegti ārpus ziņojumu iesniegšanas formāta, šajā ziņojumā ir iekļauti. Apkopoto skaitļu salīdzinājumi visos pārskata gados attiecas uz ES-27.

2.1.    Siltumnīcefekta gāzu emisijas un panākumi 2020. gada mērķrādītāja sasniegšanā

Saskaņā ar sniegtajiem datiem 2020. gadā piegādātās degvielas un enerģijas vidējā siltumnīcefekta gāzu intensitāte ziņojumus iesniegušajās 27 dalībvalstīs bija 89 g CO2 ekv./MJ, kas nozīmē aiztaupījumu 51 Mt oglekļa dioksīda ekvivalenta (CO2 ekv.) apmērā 2020. gadā. Tas ir par 5,5 % mazāk nekā 2010. gada bāzlīnija 94,1 g CO2 ekv./MJ (taču pārsniedz samazinājumu 4,3 % apmērā, ko 27 ES dalībvalstis panāca 2019. gadā), kas nozīmē, ka, lai sasniegtu 6 % mērķrādītāju, visu fosilo kurināmo, biodegvielu un piegādātās enerģijas SEG intensitāte ir jāsamazina par papildu 0,5 %. 

Par 2020. gadu paziņotie dati liecina, ka ES degvielas piegādātāju panāktais progress dažādās ES dalībvalstīs ļoti atšķiras. Vienpadsmit dalībvalstis (Beļģija, Kipra, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Ungārija, Luksemburga, Malta un Zviedrija) ir sasniegušas savu mērķi līdz 2020. gadam samazināt transporta degvielas SEG intensitāti par 6 %, salīdzinot ar 2010. gadu (sk. 1. attēlu). Šis ir nozīmīgs uzlabojums daudzām dalībvalstīm salīdzinājumā ar 2019. pārskata gadu, kad 6 % mērķrādītāju bija sasniegušas tikai divas dalībvalstis — Zviedrija un Somija. Vislielāko progresu gada laikā ir panākušas Kipra un Igaunija ar pieaugumu par 4,7 un 4,5 procentpunktiem no 2019. līdz 2020. gadam salīdzinājumā ar 2010. gada bāzlīniju; tām seko Beļģija, Dānija un Ungārija ar pieaugumu amplitūdā no 3,3 līdz 3,1 procentpunktam. Pamatojoties uz Apvienotās Karalistes 7 sniegtajiem provizoriskajiem datiem, Ziemeļīrija 2020. gadā ir panākusi SEG intensitātes samazinājumu par 6,2 % Ziemeļīrijā piegādātajai degvielai.

Runājot par panākumiem mērķrādītāja sasniegšanā, Slovākija, Nīderlande un Austrija jau ir ļoti tuvu 6 % mērķrādītāja sasniegšanai ar attiecīgi 5,8 %, 5,4 % un 5,1 %, savukārt Rumānija, Polija, Itālija, Francija, Bulgārija un Grieķija ir panākušas samazinājumu diapazonā no 4 % līdz 5 %. Visbeidzot, septiņās dalībvalstīs (Slovēnijā, Spānijā, Portugālē, Lietuvā, Īrijā, Latvijā un Horvātijā) SEG intensitātes samazinājums joprojām ir zem 4 %. Sīkāka informācija ir pieejama EVA tehniskajā ziņojumā Nr. 2022/2 “Transportlīdzekļu degvielu siltumnīcefekta gāzu intensitātes ES 2020. gadā” 8 .

 

1. attēls. ES degvielas piegādātāju sasniegtie degvielu SEG intensitātes samazinājumi dalībvalstīs 2010.–2019. gada periodā un 2010.–2020. gada periodā (avots: EVA)

Turklāt 2020. gadā vienpadsmit dalībvalstis (Austrija, Kipra, Čehija, Dānija, Igaunija, Ungārija, Itālija, Luksemburga, Polija, Rumānija un Slovākija) ziņoja par augšposma emisiju samazinājumiem (AES) 9 , kas šajās dalībvalstīs SEG emisiju samazināšanas panākumos deva ieguldījumu 0,3–2,3 procentpunktu apmērā. Līdz ar to kopējais ziņotais AES 2020. gadā bija 2625 kt CO2 ekv., kā rezultātā degvielas SEG intensitāte samazinājās par papildu 0,3 procentpunktiem, proti, no 5,2 % līdz 5,5 % (sk. 5. tabulu ziņojuma pielikumā). Piegādātāja deklarētie AES ir jāuzskaita kvantitatīvā veidā un jāziņo saskaņā ar Padomes Direktīvā (ES) 2015/652 noteiktajām prasībām. Sīkāku informāciju par pieejām šādu AES uzskaitei, monitoringam un ziņošanai var iegūt norādījumos 10 .

Ņemot vērā ILUC emisijas 11 , 2020. gadā ES piegādāto degvielu vidējā SEG intensitāte bija par 3,3 % zemāka nekā 2010. gadā. Tas atbilst 30 Mt CO2 ekv. aiztaupījumam 2020. gada laikā. Saskaņā ar Direktīvas 98/70/EK 7.d pantu, kurā noteiktas aprēķina metodes biodegvielu aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām, izvērtējot atbilstību minimālajam 6 % samazinājuma mērķrādītājam, ILUC emisijas netiek ņemtas vērā.

Būs nepieciešama turpmāka rīcība, lai dekarbonizētu transportā izmantoto degvielu un sniegtu ieguldījumu vērienīgāku mērķu sasniegšanā klimata jomā, kā noteikts Eiropas zaļajā kursā un sekojošajā tiesību aktu paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kuru Komisija ierosināja 2021. gada 14. jūlijā un attiecībā uz kuru notiek koplēmuma procedūras. Ierosinātajā Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšanā 12 būtiski palielināts vispārējais mērķis, lai līdz 2030. gadam par 13 % samazinātu visu transporta degvielu SEG emisiju intensitāti salīdzinājumā ar 2010. gada bāzlīniju, un vienlaikus Komisija ir ierosinājusi atcelt Degvielas kvalitātes direktīvā noteikto 6 % samazinājuma mērķrādītāju, lai izvairītos no dubulta regulējuma un racionalizētu tiesību aktus. Ierosināto ReFuelEU Aviation un FuelEU Maritime regulu mērķis ir arī veicināt ilgtspējīgu alternatīvo degvielu ražošanu un ieviešanu aviācijas un jūrniecības nozarē.

2.2.    Degvielas piegāde

Šajā iedaļā apkopoti dati, ko Degvielas kvalitātes direktīvas darbības jomas ietvaros dalībvalstis iesniedza par visām autotransportam un autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai paredzētajām fosilajām degvielām, biodegvielām un nebioloģiskas izcelsmes degvielām.

Kopējais degvielas piegādes apjoms, par ko ziņoja 27 dalībvalstis, 2020. gadā bija 10 585 petadžouli (PJ), kas ir par 10,8 % mazāk nekā 2019. gadā, galvenokārt Covid-19 krīzes ietekmes dēļ. Degvielas piegādē joprojām lielā mērā dominēja fosilās degvielas (93,2 %), tām sekoja biodegvielas (6,8 %) un ļoti nedaudz — elektrība (0,02 %) (sk. 2.4. iedaļu). 2020. gadā netika ziņots par atjaunojamām nebioloģiskas izcelsmes degvielām.

Fosilās degvielas piegādē 2020. gadā joprojām dominēja dīzeļdegviela (56,1 %; 5934 PJ), kam sekoja benzīns (22,2 %; 2354 PJ) un gāzeļļa (12,6 %; 1337 PJ). Sašķidrinātas naftas gāzes un dabasgāzes kopējais īpatsvars bija 2,2 % (236 PJ) (sk. 2. attēlu).

2. attēls. Degvielas enerģijas piegādes īpatsvari atbilstīgi degvielas veidam 2020. gadā (avots: EVA)

2.3.    Biodegvielas patēriņš

Kopējais biodegvielas patēriņš laikposmā no 2019. gada līdz 2020. gadam 27 dalībvalstīs nedaudz pieauga — no 693 PJ līdz 723 PJ. Biodegvielas patēriņā turpina dominēt biodīzeļdegviela (taukskābju metilesteris, FAME), kas sastādīja 62,0 % no kopējā biodegviela patēriņa (449 PJ) un kam sekoja hidrogenēta augu eļļa (HVO) (20,2%; 146 PJ) un bioetanols (13,4 %; 97 PJ). Bio-etil-terc-butilēteris (bio-ETBE) veidoja 1,6 % (11 PJ) un biogāze — 1,4 % (10 PJ) no kopējā biodegvielas patēriņa. Visu pārējo biodegvielu īpatsvars bija daudz mazāks (sk. 3. attēlu). Tādējādi vairāk nekā 80 % no visas biodegvielas ir piejaukti dīzeļdegvielai. Sīkāka informācija par visām biodegvielām un ražošanas paņēmieniem ir pieejama EVA tehniskajā ziņojumā Nr. 2022/02.

3. attēls. Biodegvielu enerģijas piegādes īpatsvari atbilstīgi degvielas veidam 2020. gadā (avots: EVA)

2.4.    Elektroenerģijas patēriņš

Degvielas piegādātāju ziņošana per elektroenerģijas patēriņu ir brīvprātīga, un datus par elektrotransportlīdzekļu un elektromotociklu patērēto elektroenerģiju paziņoja piecpadsmit dalībvalstis (2019. gadā — vienpadsmit dalībvalstis) (sk. 1. tabulu). Kopējais paziņotais elektrotransportlīdzekļu patērētās elektroenerģijas daudzums ir pieaudzis līdz 6 218 196 GJ (neskaitot spēka pārvada efektivitātes korekciju) no 3 714 644 GJ 2019. gadā, proti, tas ir pieaudzis par 67 %. Elektrotransportlīdzekļu faktiskais elektroenerģijas patēriņš dažādās dalībvalstīs var būt lielāks, jo saskaņā ar 7.a pantu ziņošana par elektroenerģiju nav obligāta un daudzas dalībvalstis par to joprojām neziņo, lai gan tas palīdzētu sasniegt 6 % mērķrādītāju.

1. tabula. Elektrotransportlīdzekļu un elektromotociklu patērētā elektroenerģija 2020. gadā kā degvielas piegādātāju paziņots ieguldījums to SEG samazinājuma mērķrādītāja sasniegšanā (avots: EVA)

Dalībvalsts	Enerģijas daudzums		SEG intensitāte
	neietverot spēka pārvada efektivitāti (GJ)	ietverot spēka pārvada efektivitāti 13 (GJ)	dalībvalsts paziņotā (g CO2 ekv./MJ)	dalībvalsts paziņotā (g CO2 ekv./kWh)
Austrija	69 971	27 988	21,8	78
Bulgārija	129 600	51 840	522,0	1879
Čehija	1085	434	177,0	637
Igaunija	62 091	24 836	114,5	412
Francija	1 526 400	610 560	16,6	60
Vācija	2 394 000	957 600	153,0	551
Ungārija	17 387	6955	56,3	203
Īrija	176 276	70 511	110,1	396
Itālija	234 015	93 606	110,3	397
Nīderlande	766 091	306 437	141,0	508
Portugāle	37 350	14 940	65,7	237
Rumānija	645 225	258 090	—	—
Slovākija	155 950	62 380	46,4	167
Slovēnija	2447	979	97,5	351
Zviedrija	308	123	13,0	47
Kopā	6 218 196	2 487 279

3.    Pārskats par ES degvielas kvalitātes datiem 2020. gadā

2020. gadā ziņojumus par degvielas kvalitātes valsts datiem saskaņā ar Degvielas kvalitātes direktīvas 8. pantu iesniedza visas 27 dalībvalstis, Norvēģija un Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Ziemeļīriju).

Šajā iedaļā sniegti 27 ES dalībvalstu paziņotie dati par autotransportam paredzētā benzīna un dīzeļdegvielas pārdošanas apjomiem un par biokomponentu saturu. Minētajos datos nav iekļautas citas fosilās degvielas, citas biodegvielas un nebioloģiskas izcelsmes degvielas, kā arī autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai izmantotās degvielas.

3.1.    Benzīns un dīzeļdegviela

Dīzeļdegvielas īpatsvars no laika posmā 2017. līdz 2020. gadam saglabājās stabils, 2020. gadā sasniedzot 73,2 % no kopējā pārdošanas apjoma. Iepriekš tas bija nedaudz palielinājies no 71,2 % 2014. gadā līdz 73,3 % 2017. gadā. Tās ir sekas tam, ka pēdējo desmitgažu laikā Eiropas transportlīdzekļu parkā izplatījās dīzeļdegvielas dzinēji, tomēr šī tendence apstājās pēc dīzeļdegvielas emisiju skandāla. Kopējais pārdotās dīzeļdegvielas apjoms 2020. gadā Covid-19 krīzes ietekmē samazinājās par 12 %, salīdzinot ar 2019. gadu. Benzīna pārdošanas apjomi 2020. gadā samazinājās līdzīgā apmērā (12,4 %) (sk. 2. tabulu).

2. tabula. Dīzeļdegvielas un benzīna pārdošanas apjomi ES-27 valstīs (miljonos litru, ar norādi uz attiecīgo īpatsvaru) 2017.–2020. gadā

	2017	2018	2019	2020
Dīzeļdegvielas pārdošanas apjomi	235 388 (73,3 %)	241 653 (73,3 %)	246 865 (73,0 %)	217 395 (73,2 %)
Benzīna pārdošanas apjomi	85 911 (26,7 %)	87 994 (26,7 %)	90 917 (27,0 %)	79 659 (26,8 %)
Kopā (dīzeļdegviela un benzīns)	321 299	329 629	337 782	297 054

Dīzeļdegvielas patēriņš dominē visās ES dalībvalstīs, izņemot Kipru, kur benzīna patēriņa īpatsvars ir 50 %. Citas valstis ar salīdzinoši augstu benzīna patēriņu ir Grieķija, Nīderlande un Somija (īpatsvars attiecīgi 45 %, 42 % un 38 %), savukārt vismazākais benzīna patēriņš bijis Bulgārijā, Latvijā un Lietuvā (īpatsvars attiecīgi 18 %, 16 % un 13 %).

No 2019. līdz 2020. gadam benzīna pārdošanas apjomu sadalījumā pēc benzīna pētnieciskā oktānskaitļa (POS) būtiskas izmaiņas nav notikušas. Lielākā daļa no 2020. gadā pārdotā benzīna apjoma bija degviela ar POS 95; tās īpatsvars salīdzinājumā ar 2019. gadu nedaudz palielinājās. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās 95 ≤ POS < 98 degvielas pārdošanas apjoma īpatsvars, savukārt POS ≥ 98 degvielas pārdošanas apjoma īpatsvars nedaudz pieauga (sk. 3. tabulu).

3. tabula. Benzīna pārdošanas apjoma īpatsvars ES-27 atbilstīgi POS

	2017	2018	2019	2020
POS 95	84,3 %	80,0 %	77,8 %	79,3 %
95 ≤ POS < 98	8,5 %	14,9 %	16,7 %	14,3 %
POS ≥ 98	6,9 %	4,9 %	5,4 %	6,4 %
POS = 91	0,2 %	0,2 %	0,1 %	0,01 %

3.2.    Biokomponentu saturs

2020. gadā gandrīz viss ES pārdotais benzīns un dīzeļdegviela tirgoti kā biokomponentus saturoši. No visa pārdotā benzīna apjoma 99,8 % saturēja biokomponentus 14 , un sadalījums bija šāds: 65,7 % pārdotā benzīna saturēja līdz 5 % etanola pēc tilpuma (E5), kas ir par 7,6 procentpunktiem mazāk nekā 2019. gadā, savukārt 33,3 % pārdotā benzīna saturēja līdz 10 % etanola pēc tilpuma (E10), kas ir 7,6 procentpunktu pieaugums salīdzinājumā ar 2019. gadu; 1,0 % benzīna saturēja vairāk nekā 10 % etanola (E+ 15 ).

No visas pārdotās dīzeļdegvielas 99,7 % saturēja biokomponentus — 86,2 % dīzeļdegvielas saturēja līdz 7 % FAME (B7), bet 13,8 % dīzeļdegvielas saturēja vairāk (B+) 16 ; tas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar 0,8 % 2019. gadā (sk. 4. tabulu).

4. tabula. Biokomponentu izmantošana ES-27 pārdotajā benzīnā un dīzeļdegvielā 2017.–2020. gadā

Degvielas veids		2017	2018	2019	2020
Benzīns	E0	14,5 %	4,9 %	0,7 %	0,0 % 17
	E5	66,7 %	81,5 %	73,3 %	65,7 %
	E10	18,6 %	13,4 %	25,7 %	33,3 %
	E+	0,1 %	0,2 %	0,4 %	1,0 %
Dīzeļdegviela	B0	0,0 %	0,0 %	0,0 %	0,0 % 18
	B7	81,8 %	99,2 %	99,1 %	86,2 %
	B+	16,2 %	0,8 %	0,8 %	13,8 %

3.3.    Pārdoto degvielu atbilstība kvalitātes robežvērtībām

Kopumā ES ir vērojama augsta atbilstība degvielas kvalitātes robežvērtībām. Par vairākumu degvielas pamatparametru 2020. gadā ņemtajos paraugos tika ziņots, ka to vērtības ir pielaides robežās.

Lietuva, Slovēnija un Zviedrija verificēja un ziņoja par benzīna un dīzeļdegvielas pilnīgu atbilstību. Astoņas dalībvalstis (Bulgārija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Rumānija, Slovēnija un Zviedrija) verificēja un ziņoja par pilnīgu atbilstību attiecībā uz benzīnu, un septiņpadsmit dalībvalstis (Austrija, Horvātija, Dānija, Somija, Ungārija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija un Zviedrija) — attiecībā uz dīzeļdegvielu.

Dalībvalstis kopumā ziņoja par 235 neatbilstības gadījumiem attiecībā uz benzīnu un par 90 — attiecībā uz dīzeļdegvielu, kas atbilst attiecīgi 1 % un 0,4 % no kopējā 2020. gadā ņemto paraugu skaita, proti, par 33 % mazāk nekā 2019. gadā. Benzīna gadījumā specifikācijām visbiežāk neatbilda šādi parametri: tvaika spiediens vasaras periodā (piecpadsmit dalībvalstīs), pētnieciskais oktānskaitlis (POS) (sešās dalībvalstīs) un motora oktānskaitlis (MOS) (piecās dalībvalstīs), aromātisko savienojumu saturs (ogļūdeņraža analīze) (piecās dalībvalstīs) un sēra saturs (vienā dalībvalstī — Francijā). Dīzeļdegvielas gadījumā specifikācijām visbiežāk neatbilda tādi parametri kā sēra saturs un FAME saturs (abi parametri sešās dalībvalstīs).

Visas dalībvalstis aprakstīja, kādas darbības veiktas gadījumos, kad identificēti neatbilstīgi paraugi. Šīs darbības ietvēra kompetento iestāžu informēšanu, izmeklēšanu sākšanu, sankciju piemērošanu un naudassodu uzlikšanu, kā arī atkārtotu paraugu ņemšanu. Nedaudzos gadījumos nav sekojušas nekādas darbības, jo konstatēts, ka neatbilstīgo parametru vērtības ir ļoti tuvu pielaides robežām.

Tāpēc Komisijai nebija vajadzības sākt izmeklēšanu šajā jomā. Var secināt, ka pašlaik izmantotā degvielu kvalitātes kontroles sistēma nodrošina, ka ES tiek pārdotas augstas kvalitātes degvielas, kas atbilst Degvielas kvalitātes direktīvā noteiktajām prasībām.

Pielikums

5. tabula. Augšposma emisiju samazinājuma ieguldījums SEG emisiju intensitātes 6 % mērķrādītāja sasniegšanā 2020. gadā, izņemot ILUC (avots: EVA)

Dalībvalsts	SEG intensitātes samazinājums, izņemot AES	AES ieguldījums	SEG intensitātes samazinājums, ieskaitot AES	SEG intensitāte, iesk. AES  (g CO2 ekv./MJ)	SEG intensitāte bez AES  (g CO2 ekv./MJ)
Kipra	3,7 %	2,3 %	6,0 %	88,4	90,6
Dānija	3,7 %	2,3 %	6,0 %	88,5	90,6
Austrija	3,2 %	1,9 %	5,1 %	89,3	91,1
Ungārija	4,2 %	1,8 %	6,1 %	88,4	90,1
Igaunija	4,9 %	1,4 %	6,3 %	88,2	89,5
Slovākija	4,5 %	1,3 %	5,8 %	88,6	89,9
Rumānija	4,0 %	0,8 %	4,8 %	89,6	90,3
Čehija	5,4 %	0,7 %	6,1 %	88,4	89,0
Polija	4,4 %	0,4 %	4,7 %	89,6	90,0
Luksemburga	5,7 %	0,4 %	6,0 %	88,4	88,8
Itālija	4,5 %	0,3 %	4,7 %	89,6	89,9
Beļģija	6,3 %	0,0 %	6,3 %	88,1	88,1
Bulgārija	4,0 %	0,0 %	4,0 %	90,3	90,3
Horvātija	2,2 %	0,0 %	2,2 %	92,0	92,0
Somija	7,2 %	0,0 %	7,2 %	87,4	87,4
Francija	4,4 %	0,0 %	4,4 %	90,0	90,0
Vācija	6,1 %	0,0 %	6,1 %	88,3	88,3
Grieķija	4,0 %	0,0 %	4,0 %	90,3	90,3
Īrija	3,2 %	0,0 %	3,2 %	91,1	91,1
Latvija	2,9 %	0,0 %	2,9 %	91,3	91,3
Lietuva	3,3 %	0,0 %	3,3 %	91,0	91,0
Malta	6,2 %	0,0 %	6,2 %	88,2	88,2
Nīderlande	5,4 %	0,0 %	5,4 %	89,0	89,0
Portugāle	3,4 %	0,0 %	3,4 %	90,9	90,9
Slovēnija	3,8 %	0,0 %	3,8 %	90,5	90,5
Spānija	3,7 %	0,0 %	3,7 %	90,6	90,6
Zviedrija	19,1 %	0,0 %	19,1 %	76,1	76,1
ES27	5,2 %	0,3 %	5,5 %	89,0	89,2

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.).

(2)

 Padomes Direktīva (ES) 2015/652 (2015. gada 20. aprīlis), ar ko nosaka aprēķina metodes un ziņošanas prasības, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/70/EK, attiecībā uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti (OV L 107, 25.4.2015., 26. lpp.).

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1513 (2015. gada 9. septembris), ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (OV L 239, 15.9.2015., 8. lpp.).

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82.–209. lpp.).

(5)

 C(2019) 2055 final: https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/2_en_act_part1_v3.pdf .

(6)

 Pēc pārejas perioda beigām Padomes Direktīva (ES) 2015/652, ar ko nosaka attiecīgus ziņošanas pienākumus, vairs neattiecas uz Apvienoto Karalisti kopumā. Tomēr saskaņā ar 5. panta 4. punktu saistībā ar 2. pielikuma 47. punktu Izstāšanās līguma Protokolā par Īriju/Ziemeļīriju ( https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:12020W/TXT ) Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 joprojām piemēro Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju.

(7)

Apvienotā Karaliste šobrīd pabeidz ziņojumu iesniegšanu par Ziemeļīriju saskaņā ar Degvielas kvalitātes direktīvas 7.a pantu un saskaņā ar Padomes Direktīvas (ES) 2015/652 5. pantu.

(8)

  https://www.eionet.europa.eu/etcs/etc-cm/products/etc-cm-report-2022-02 . 

(9)

“Augšposma emisijas” ir visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas pirms jēlmateriāla nokļūšanas rafinēšanas rūpnīcā vai pārstrādes rūpnīcā, kur ražo konkrēto degvielu.

(10)

https://ec.europa.eu/clima/system/files/2016-11/guidance_note_on_uer_en.pdf.

(11)

Šajā aprēķinā tika ņemtas vērā aplēstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas no biodegvielas, kuras uzskaitītas Degvielas kvalitātes direktīvas V pielikumā.

(12)

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52021PC0557.

(13)

Saskaņā ar Padomes Direktīvas (ES) 2015/652 I pielikuma 1. daļu SEG samazināšanas mērķrādītājs tiek aprēķināts, pamatojoties uz elektroenerģijas daudzumiem, izmantojot ET tehnoloģijai paredzēto korekcijas koeficientu, kas atbilst spēka pārvada efektivitātes iekļaušanai.

(14)

Tas ietver bioetanolu, kas tieši piejaukts benzīnam vai pārveidots par ETBE un pēc tam piejaukts benzīnam.

(15)

E+ ir benzīns, kurā etanola saturs pārsniedz 10 % (tilp. %).

(16)

B+ ir dīzeļdegviela, kurā biodīzeļdegvielas saturs pārsniedz 7 % (tilp. %).

(17)

Tikai Malta un Slovākija ziņoja par 186 miljoniem litru benzīna, kas pārdoti bez biodegvielas satura; tas atbilst 0,2 % no kopējā benzīna pārdošanas apjoma 2020. gadā (zemā īpatsvara dēļ tas nav iekļauts 4. tabulā).

(18)

Tikai Latvija ziņoja par 638 miljoniem litru dīzeļdegvielas, kas pārdoti ziemas periodā bez biodegvielas satura; tas atbilst 0,3 % no kopējā dīzeļdegvielas pārdošanas apjoma 2020. gadā (zemā īpatsvara dēļ tas nav iekļauts 4. tabulā).