EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 6.10.2022
COM(2022) 504 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par SFPS fonda, EFRAG un PIOB darbībām 2021. gadā
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 6.10.2022
COM(2022) 504 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par SFPS fonda, EFRAG un PIOB darbībām 2021. gadā
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par SFPS fonda, EFRAG un PIOB darbībām 2021. gadā
1.Ziņojuma nolūks un tvērums
Eiropas Savienība 2021. gada 28. aprīlī pieņēma Vienotā tirgus programmu 1 . Tā nodrošina integrētu paketi vienotā tirgus pārvaldības atbalstam un stiprināšanai 4,21 miljarda EUR apmērā laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Vienotā tirgus programmas regulā standartizācijas procesiem ir paredzēts 220,5 miljonu EUR budžets, no kura 61 miljons EUR ir piešķirts, lai atbalstītu augstas kvalitātes starptautisko finanšu un nefinanšu pārskatu un revīzijas standartu izstrādi un sekmētu to integrāciju Savienības tiesību aktos.
Saskaņā ar Vienotā tirgus programmu Komisija turpina 2 piešķirt ikgadējas darbības dotācijas trim organizācijām, kuras darbojas finanšu pārskatu un revīzijas jomā: Starptautisko Finanšu pārskatu standartu fondam (SFPS fondam) par starptautisko finanšu pārskatu standartu izstrādi, kā arī vispārīgi, Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupai (EFRAG) un Sabiedrības interešu uzraudzības padomei (PIOB). Šīm trim organizācijām ir nozīmīga loma uzņēmumu publiskās finanšu un nefinanšu informācijas kvalitātes, uzticamības un pieejamības nodrošināšanā korporatīvajos pārskatos. Šī informācija ir vajadzīga, lai veicinātu efektīvus kapitāla tirgus, aizsargātu uzņēmumu dalībnieku, ieguldītāju un citu kapitāla nodrošinātāju intereses un veicinātu korporatīvo sociālo atbildību, kā arī ilgtspēju.
Regulā (ES) 2021/690, ar ko izveido Vienotā tirgus programmu, noteikts 3 , ka Komisija sagatavo gada pārskatu, kas jānosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, par SFPS fonda darbību attiecībā uz starptautisko finanšu pārskatu standartu izstrādi, kā arī, vispārīgi, par PIOB un EFRAG. Ar šo ziņojumu tiek izpildīts minētais pienākums un sniegts kopsavilkums par minēto trīs organizāciju darbību 2021. gadā.
2.SFPS fonds
2.1.Pārvaldība
SFPS fonds ir bezpeļņas organizācija, kura dibināta saskaņā ar Delavēras štata (Amerikas Savienotās Valstis) Vispārējo uzņēmējsabiedrību likumu, lai izstrādātu un popularizētu vienotu augstas kvalitātes, saprotamu, īstenojamu un globāli atzītu grāmatvedības standartu kopumu un sekmētu tā izmantošanu, un kuras galvenā mītne atrodas Londonā (Apvienotajā Karalistē).
SFPS fondā darbojas Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB), kas ir atbildīga par starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) izstrādi. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 4 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (“SGS regula”) Komisija, ievērojot EFRAG ieteikumus par apstiprināšanu, var apstiprināt jaunus vai grozītus SFPS.
SFPS fonds 2021. gada novembrī pielāgoja savus statūtus un izveidoja Starptautisko ilgtspējas standartu padomi (ISSB), kura ir atbildīga par ilgtspējas pārskatu standartu izstrādi. Komisija sniedz finansiālu atbalstu SFPS fondam SFPS izstrādei.
SFPS fondu pārvalda padome, kurā darbojas 22 pilnvarotie, kas ir kolektīvi atbildīgi par vispārēju uzraudzību un IASB un ISSB locekļu iecelšanu. Pilnvaroto iecelšana notiek proporcionāli dalījumam pēc ģeogrāfiskās izcelsmes, un to apstiprina Uzraudzības padome 5 , kura veidota tā, lai nodrošinātu saiti ar publiskām iestādēm, un kuras locekle ir Komisija.
IASB ir 14 locekļi, uz kuriem attiecas ģeogrāfiskā līdzsvara prasības. IASB locekļus ieceļ uz piecu gadu pilnvaru termiņu, kas ir atjaunojams vienu reizi. IASB ir atbildīga par standartu noteikšanu. Profesors Dr. Andreas Barckow 2021. gada jūlijā stājās IASB priekšsēdētāja amatā, nomainot tajā Hans Hoogervorst.
ISSB sastāvā būs 14 locekļi no visas pasaules ar dažādiem profesionālajiem redzējumiem, un starp tiem būs ieguldītāji un sagatavotāji. ISSB locekļus arī ieceļ uz piecu gadu pilnvaru termiņu, kas ir atjaunojams vienu reizi. ISSB ir atbildīga par tādu standartu izstrādi ieguldītāju un kapitāla tirgu vajadzībām, kurus varētu izmantot kā visaptverošu globālu pamatu augstas kvalitātes ilgtspējas informācijas atklāšanai. Pilnvarotie 2021. gada decembrī paziņoja par Emmanuel Faber iecelšanu ISSB priekšsēdētāja amatā no 2022. gada 1. janvāra.
Pilnvarotie ieceļ arī SFPS interpretācijas komitejas 14 locekļus, kuru uzdevums ir interpretēt SFPS standartu piemērošanu un sniegt norādījumus par finanšu pārskatu sagatavošanas jautājumiem, kā arī SFPS konsultatīvās padomes locekļus.
2.2.Darbības
2.2.1.Standartu noteikšana
Pēc Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma 2020. gada martā IASB ir sniegusi atbalstu ieinteresētām personām ar Covid-19 saistītos jautājumos par starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) piemērošanu, bet mazāk svarīgas apspriešanās un dažu nesen pieņemto grozījumu spēkā stāšanās datumus tā ir atlikusi uz vēlāku laiku.
IASB 2021. gada februārī izdeva grozījumus 1. starptautiskajā grāmatvedības standartā (SGS) “Finanšu pārskatu sniegšana” un 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”, kuros precizētas atšķirības starp grāmatvedības politiku un grāmatvedības aplēsēm, lai nodrošinātu turpmāku konsekvenci piemērošanā un salīdzināšanā.
IASB 2021. gada martā nāca klajā ar informācijas pieprasījumu par tās Trešo darba programmas apspriešanas dokumentu attiecībā uz standartu noteikšanas prioritātēm 2022.–2026. gadam. Sākotnējās atgriezeniskās saites analīze parādīja, ka atbalstu gūst darbības standartu noteikšanai attiecībā uz riskiem, kuri saistīti ar klimatu un nemateriālajiem aktīviem. IASB apsvērs saņemtās atsauksmes un noteiks turpmāko darba plānu 2022. gada pirmajā pusē.
IASB 2020. gada 28. martā publicēja 16. SFPS “Noma” grozījumu “Ar Covid-19 saistītas nomas koncesijas”. Covid-19 situācijai turpinoties, 2021. gada 31. martā IASB izdeva vēl vienu 16. SFPS “Noma” grozījumu“ ”“Ar Covid-19 saistītas nomas koncesijas pēc 2021. gada 30. jūnija”, ar kuru vēl par vienu gadu pagarina spēkā esošo fakultatīvo atvieglojumu nomniekiem attiecībā uz nomas līgumiem ar maksājumu atvieglojumiem un maksājumiem.
IASB 2021. gada maijā izdeva 12. SGS “Ienākuma nodokļi” grozījumus, kuros precizēts, kā uzņēmumiem ir jāuzskaita atliktie nodokļi par darījumiem, piemēram, nomu un likvidācijas saistībām, un kuru mērķis ir samazināt atšķirības ziņošanā par atliktā nodokļa aktīviem un saistībām attiecībā uz nomu un likvidācijas saistībām.
IASB 2021. gada jūlijā laida klajā publiskoto projektu “Meitasuzņēmumi bez publiskās pārskatatbildības. Informācijas atklāšana”, kurš bija pieejams komentāru sniegšanai līdz 2022. gada janvārim. Publiskotajā projektā izklāstīti IASB priekšlikumi jaunam SFPS grāmatvedības standartam, kurš ļautu atbilstīgiem meitasuzņēmumiem savos finanšu pārskatos piemērot SFPS grāmatvedības standartus ar samazinātām prasībām attiecībā uz informācijas atklāšanu.
IASB 2021. gada decembrī izdeva grozījumu 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi” pārejas prasībās, kurš ļauj uzņēmumiem pārvarēt vienreizējas klasifikācijas atšķirības attiecībā uz iepriekšējā pārskata perioda salīdzinošo informāciju, sākotnēji piemērojot 17. SFPS un 9. SFPS “Finanšu instrumenti”.
2021. gada decembrī IASB turpināja apspriest atsauksmes, kas tika sniegtas, atbildot uz tās informācijas pieprasījumu par standarta “MVU paredzētie SFPS” otro visaptverošo pārskatīšanu, lai to saskaņotu ar pilnajiem SFPS, neradot nepamatotas izmaksas un slogu MVU.
Visbeidzot, SFPS fonds atjaunināja SFPS taksonomiju, lai atspoguļotu jauno standartu un grozījumu ietekmi 6 .
Pilns pārskats par darbībām standartu noteikšanai, tajā skaitā par SFPS interpretācijas komitejas (SFPSIK) darbu, ir pieejams SFPS fonda tīmekļa vietnē 7 .
2.2.2.Pētniecības projekti
IASB 2021. gada septembrī publicēja informācijas pieprasījumu 9. SFPS “Finanšu instrumenti” pēcieviešanas pārbaudei (PIR) par klasifikācijas un novērtēšanas prasībām. Tas bija pieejams komentāru sniegšanai līdz 2022. gada janvārim.
IASB 2021. gadā apsprieda atsauksmes par diskusiju dokumentu “Uzņēmējdarbības apvienošana. Informācijas atklāšana, nemateriālā vērtība un tās samazinājums” un nolēma piešķirt prioritāti turpmākam darbam, lai pieņemtu pagaidu lēmumus par paketi, kas aptver informācijas atklāšanu uzņēmējdarbības apvienošanas gadījumā, un analizētu konkrētus saņemtās informācijas aspektus par turpmāko nemateriālās vērtības uzskaiti.
Pilns pārskats par pētniecības projektiem ir pieejams SFPS fonda tīmekļa vietnē 8 .
2.3.Pārredzamība un pārskatatbildība
2.3.1.Pārredzamības noteikumi
Visas IASB un SFPS interpretācijas komitejas sanāksmes ir atklātas sabiedrībai. To darba kārtība tiek publicēta iepriekš, un pašas sanāksmes var vērot tiešsaistē. Turklāt IASB tīmekļa vietnē publisko sanāksmes ar ieinteresētajām personām, kas notiek reizi ceturksnī 9 .
2.3.2.Ieinteresēto personu pārstāvība
SFPS fonda statūtos ir prasīts iecelt sešus pilnvarotos no Eiropas, kā arī Amerikas, Āzijas un Okeānijas valstīm un vienu pilnvaroto no Āfrikas, un trīs pilnvarotos no jebkuras teritorijas, lai nodrošinātu vispārēju ģeogrāfisko līdzsvaru. Tāpat arī kritēriji IASB padomes locekļu iecelšanai paredz iecelt četrus locekļus no katra reģiona, vienu locekli no Āfrikas un vienu locekli no jebkuras teritorijas.
SFPS konsultatīvo padomi 2021. gada 31. decembrī veidoja 51 organizācija, to skaitā Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI). Komisija piedalās kā novērotāja.
2.3.3.Interešu konfliktu novēršana
SFPS fonda pilnvarotos ieceļ uz trīs gadu pilnvaru termiņu, kas ir atjaunojams vienu reizi, un tiem ir jāapņemas darboties sabiedrības interesēs. Principā pilnvarotais un Uzraudzības padomes loceklis nevar būt nodarbināts vienā un tajā pašā organizācijā.
Visi IASB locekļi, izņemot vienu, ir nodarbināti uz pilnu slodzi. Viņiem ir jāizbeidz visas darba attiecības un saistības, kuras varētu ietekmēt viņu neatkarību. Nav atļauta ne darba devēja organizēta norīkošana, ne atgriešanās pie bijušā darba devēja.
2.3.4.Finansējuma sadalījums
SFPS fonds 2021. gadā no Komisijas saņēma 4,5 miljonus EUR lielu dotāciju SFPS izstrādei, kas veido 22,1 % no kopējām saņemtajām iemaksām. Komisija joprojām bija lielākais ieguldītājs. Komisijas budžeta un dalībvalstu finansējuma relatīvā daļa salīdzinājumā ar 2020. gadu samazinājās (no 42,8 % līdz 36,5 %), jo Apvienotā Karaliste vairs nav ES dalībvalsts.
Finansējuma sadalījumā pa galvenajiem ģeogrāfiskajiem reģioniem un starptautiskajiem grāmatvedības tīkliem ir redzams, ka ES un tās dalībvalstu veiktās iemaksas veidoja 36,5 % no kopējām iemaksām, Āzijas un Okeānijas valstu iemaksas — 32,6 %, starptautisko grāmatvedības tīklu iemaksas — 12,7 %, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas iemaksas — 5,7 %, Āfrikas iemaksas — 0 % un citu ieguldītāju iemaksas — 12,4 %.
Pēdējos gados novērotā SFPS fonda saņemto iemaksu lejupējā tendence turpinājās arī 2021. gadā. Paziņotās iemaksas kopumā samazinājās par 4,2 % (768 000 GBP), tomēr dažādu ieguldītāju nodrošinātais finansējuma apjoms ievērojami atšķīrās.
Kopējais nesadalītais pārpalikums 2021. gada 31. decembrī bija 40,7 miljoni GBP.
3.EFRAG
3.1.Pārvaldība
EFRAG ir publiski un privāti finansēta organizācija, kas strādā Eiropas sabiedrības interesēs. EFRAG juridiskā forma ir AISBL (Beļģijas starptautiskā bezpeļņas organizācija). EFRAG dalīborganizācijas ir astoņas Eiropas ieinteresēto personu organizācijas, galvenokārt nozaru un ieguldītāju apvienības, un deviņas valstu grāmatvedības standartu noteikšanas organizācijas.
EFRAG uzdevums ir darboties Eiropas sabiedrības interešu labā, izstrādājot un popularizējot Eiropas viedokļus finanšu pārskatu jomā un nodrošinot, ka šie viedokļi tiek pienācīgi ņemti vērā IASB standartu noteikšanas procesā un ar to saistītajās starptautiskajās diskusijās. EFRAG sniedz ieteikumus Komisijai par to, vai ES būtu jāapstiprina jauni (vai pārskatīti) SFPS, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti SGS regulā 10 , tajā skaitā “patiesa un godīga skatījuma” principu, un to, vai šādi standarti vairotu Eiropas sabiedrisko labumu. Līdztekus EFRAG veic arī aktīvu darbu grāmatvedības izpētē.
2021. gads EFRAG bija ļoti intensīvs. Papildus konsultatīvo darbību turpināšanai finanšu pārskatu jomā EFRAG izstrādāja pīlāru ziņošanai par ilgtspēju (skatīt 3.2.2. iedaļu).
3.2.Darbības
3.2.1.Apstiprināšana un pētniecības darbības
2021. gadā EFRAG darbu finanšu pārskatu jomā joprojām lielā mērā noteica IASB, SFPS interpretācijas komitejas un SFPS fonda darba programma. EFRAG 2021. gadā organizēja 146 sanāksmes un konferences, tajā skaitā 16 EFRAG padomes sanāksmes un 17 EFRAG tehnisko ekspertu grupu (TEG) sanāksmes. Darbības rezultātā EFRAG sniedza 5 galīgos apstiprinājuma ieteikumus (un 5 attiecīgo apstiprinājuma ieteikumu projektus) un 9 galīgo komentāru vēstules un 2021. gada augustā publicēja pētniecības dokumentu.
EFRAG 2021. gada 31. martā sniedza savu svarīgāko ieteikumu par nozīmīgā jaunā standarta — 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi” — apstiprināšanu. Ņemot vērā šo ieteikumu, Komisija ierosināja apstiprināt 17. SFPS ar fakultatīvu atkāpi attiecībā uz informācijas atklāšanas prasībām un pārskatīšanas klauzulu. Citi apstiprinājuma ieteikumi, kurus EFRAG 2021. gadā iesniedza Komisijai, ir šādi: “17. SFPS un 9. SFPS sākotnējā piemērošana. Salīdzinošā informācija” un grāmatvedības politikas atklāšana (1. SGS un 8. SGS), un “Ar Covid-19 saistītas nomas koncesijas pēc 2021. gada 30. jūnija” attiecībā uz nomu (16. SFPS) 11 .
Pirms EFRAG dod galīgo ieteikumu par IASB izdotā standarta apstiprināšanu, EFRAG iesniedz komentāru vēstules (to projektus) IASB un apstiprinājuma ieteikumu projektus. Stingrā un pienācīgā procesā ieinteresētajām personām ir iespēja paust savus viedokļus par EFRAG nostāju. EFRAG izdeva 9 galīgo komentāru vēstules, tajā skaitā par “Nemateriālo vērtību un tās samazinājumu”, “Nepietiekamu apmaināmību” (21. SGS), “Nomas saistībām pārdošanā ar saņemšanu atpakaļ nomā” (16. SFPS), “Reglamentētajiem aktīviem un reglamentētajām saistībām”. EFRAG savā komentārā par “9. SFPS pēcieviešanas pārbaudi attiecībā uz klasificēšanu un novērtēšanu” uzsvēra, cik svarīgi ir apgrozīt izmaiņas patiesajā vērtībā, kas uzkrāta pārējos apvienotajos ienākumos pašu kapitāla instrumentiem. Visbeidzot, vēl viena ļoti svarīga komentāru vēstule bija EFRAG atbilde uz IASB Trešo darba programmas apspriešanas dokumentu, kura mērķis bija noteikt IASB standartu noteikšanas darba kārtību laikposmam no 2022. līdz 2026. gadam. EFRAG norādīja uz šādām IASB prioritātēm: klimata riski, saistības un kriptoaktīvu saistības.
Iesaistot Akadēmisko darba grupu un Akadēmisko tīklu, EFRAG uzlaboja sadarbību ar akadēmisko aprindu pārstāvjiem.
3.2.2.Ilgtspējas ziņojumu sniegšana
2021. gada laikā EFRAG intensīvi strādāja ilgtspējas ziņojumu jomā, izpildot divus pilnvarojumus, kas 2020. gada 25. jūnijā tika saņemti no priekšsēdētājas izpildvietnieka V. Dombrovska. EFRAG 2021. gada 8. martā savā tīmekļa vietnē publicēja divus ziņojumus kā atbildi uz šiem diviem pilnvarojumiem 12 .
Pirmais pilnvarojums bija pieprasījums EFRAG veikt sagatavošanās darbu potenciālo ES ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu (ESRS) izstrādei pārskatītajā Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā (tagad projekts direktīvai par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu (CSRD)). EFRAG izveidoja daudzu ieinteresēto personu projekta darba grupu sagatavošanas darbam potenciālo ES nefinanšu pārskatu standartu izstrādei (PTF-NFRS), kuru vadīja Francijas Autorité des Normes Comptables priekšsēdētājs Patrick de Cambourg. PTF-NFRS ziņojumā bija ietverts ceļvedis un 54 ieteikumi visaptveroša ESRS kopuma izstrādei.
Otrais pilnvarojums bija personīgs aicinājums EFRAG padomes priekšsēdētājam Jean-Paul Gauzès sniegt ieteikumus par iespējamo nepieciešamību ieviest izmaiņas EFRAG pārvaldībā un finansēšanā, ja tā kļūtu par ESRS noteicēju, kā to CSRD ierosinājusi Komisija. Gauzès kunga ziņojumā ir ierosinātas reformas EFRAG pārvaldībā un finansēšanas struktūrā 13 .
Komisija 2021. gada 21. aprīlī pieņēma tiesību akta priekšlikumu direktīvai par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu, lai pārskatītu un stiprinātu Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvas noteikumus 14 . Priekšlikums bija ES ilgtspējīga finansējuma programmas svarīga iniciatīva, kas ir svarīga Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Komisijas priekšlikumā, par ko Eiropas Parlaments un Padome politiski vienojās 2022. gada 21. jūnijā, bija paredzēts pieņemt Eiropas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus kā Eiropas Komisijas deleģētos aktus, ko pareizā un pienācīgā procesā izstrādās EFRAG, nodrošinot sabiedrības uzraudzību un pārredzamību un piesaistot attiecīgo ieinteresēto personu zināšanas.
Pēc komisāres Makginesas pieprasījuma 2021. gada maijā 15 EFRAG grozīja savu pārvaldības struktūru, pamatojoties uz Gauzes kunga ieteikumiem, un atbalstīja PTF-NFRS darbu ESRS projektu sākotnējā kopuma izstrādē.
EFRAG veica nozīmīgas reformas pārvaldībā, lai īstenotu EFRAG priekšsēdētāja ierosinātās pārvaldības reformas, izveidojot pīlāru ziņošanai par ilgtspēju un pievienojot EFRAG dalīborganizāciju bāzei četrpadsmit organizācijas, kas ir ieinteresētas ziņošanā par ilgtspēju (to vidū ir divpadsmit pilsoniskās sabiedrības organizācijas). Pēc publisku konkursu izsludināšanas un pārredzamas kandidātu atlases procedūras EFRAG 2022. gada 13. aprīlī izveidoja Ilgtspējas ziņojumu (SR) padomi un 2022. gada 25. aprīlī — ilgtspējas ziņojumu tehnisko ekspertu grupu (EFRAG SR TEG).
Lai ievērotu CSRD priekšlikumā ietvertos termiņus, PTF-NFRS sāka izstrādāt sākotnējo ESRS projektu kopumu līdztekus sarunām ar likumdevējiem par Komisijas priekšlikumu CSRD. EFRAG SR padome 2022. gada 28. aprīlī publiskai apspriešanai laida klajā pirmo 13 ESRS projektu kopumu 16 .
3.3.Pārredzamība un pārskatatbildība
3.3.1.Pārredzamības noteikumi
EFRAG īsteno pārredzamu publisku pienācīgo procesu. Šis pienācīgais process dod iespēju visām dalīborganizācijām no Eiropas paust savus viedokļus, lai EFRAG tos ņemtu vērā. Tas nodrošina, ka, nosakot EFRAG nostāju, tiek ņemta vērā Eiropā esošā grāmatvedības un ekonomikas modeļu un uzskatu dažādība, jo īpaši attiecībā uz SFPS apstiprināšanu. EFRAG 2021. gadā turpināja izstrādāt pienācīga procesa politiku ESRS standartu noteikšanas procesa vajadzībām.
Pienācīgā procesa ietvaros EFRAG publicē nostājas projektus apspriešanai, veic testēšanas pasākumus uz vietas un citu veidu seku izvērtējumus, organizē informēšanas pasākumus (no kuriem daži ir īpaši paredzēti lietotājiem) un veic apsekojumus, kā arī publicē to rezultātus informatīvos pārskatos un pēc tam — savu galīgo nostāju. EFRAG palīdz noteikt uz pierādījumiem balstītus standartus, veicot kvantitatīvus pētījumus, kuri ļauj balstīties uz informāciju EFRAG komentāru vēstuļu un apstiprinājuma ieteikumu apspriešanā un pakāpeniski iegūst arvien lielāku nozīmi EFRAG pētnieciskajā darbā.
EFRAG Finanšu pārskatu (FR) padomes un EFRAG SR padomes, EFRAG FR TEG un EFRAG SR TEG, kā arī EFRAG standartu noteicēju konsultatīvā foruma (EFRAG CFSS) sanāksmes notiek publiski. Darba kārtības, papildu darba kārtības dokumenti un sanāksmju kopsavilkumi tiek publicēti EFRAG tīmekļa vietnē. Kopš 2018. gada marta sanāksmes var vērot arī tiešsaistē, un ieraksti tiešsaistē tiek glabāti vairākus mēnešus.
EFRAG uztur publisku pārredzamības reģistru, kurā ir apkopotas EFRAG padomes priekšsēdētāja, EFRAG TEG priekšsēdētājas un EFRAG izpilddirektora sanāksmes.
3.3.2.Pārstāvība un pārskatatbildība
EFRAG cenšas panākt pienācīgu ģeogrāfisko, profesionālo un dzimumu līdzsvaru Finanšu pārskatu padomē un Ilgtspējas ziņojumu padomē, attiecīgajās tehnisko ekspertu grupās, darba grupās un padomdevēju grupās, kā arī Eiropas laboratorijas vadības grupā un tās projektu darba grupās. Ir noteikts ierobežojums FR padomes, SR padomes un TEG locekļu skaitam ar vienādu valstspiederību, kā arī ir noteikumi par piederību profesijai un dzimumu līdzsvaru.
EFRAG padomes locekļus izvirza EFRAG dalīborganizācijas. Dzimumu līdzsvars un sadalījums pēc ģeogrāfiskās izcelsmes FR padomē, SR padomē un attiecīgajās TEG 2021. gadā tika ievērojami uzlabots.
3.3.3.INTEREŠU KONFLIKTU NOVĒRŠANA
Lai nodrošinātu pamatu savam sabiedrības interešu aizstāvības pilnvarojumam, EFRAG ir izstrādājusi politiku interešu konfliktu novēršanai. Tā ir publicēta EFRAG tīmekļa vietnē 17 . EFRAG padomes locekļi un darbinieki katru gadu paraksta deklarācijas, ar kurām apliecina savu neatkarību.
3.2.4.Saziņa ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm
EFRAG regulāri apmeklē Grāmatvedību regulējošās komitejas sanāksmes, lai apspriestu neatrisinātos jautājumus, jo īpaši attiecībā uz SFPS apstiprināšanu.
Dažkārt EFRAG sazinās arī ar Eiropas Parlamenta deputātiem. Ziņošanas par ilgtspēju vajadzībām Eiropas Parlaments ir izveidojis ilgtspējas ziņojumu sniegšanas grupu, kura regulāri sadarbojas ar EFRAG.
3.4.Dažādošana un budžets
Komisija finansē ne vairāk kā 60 % no EFRAG attiecināmajām izmaksām. EFRAG 2021. gadā lūdza Komisijai dotāciju 2,9 miljonu EUR apmērā. Citas naudas līdzekļu iemaksas veica Eiropas ieinteresēto personu organizācijas (625 000 EUR) un valstu ieinteresēto personu organizācijas (t. i., no Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Itālijas, Nīderlandes, Dānijas, Spānijas, Zviedrijas un Luksemburgas) (1,5 miljoni EUR).
EFRAG 2021. gadā paplašināja savu dalīborganizāciju bāzi, lai aptvertu visas ES dalībvalstis, un saņēma Komisijas, Eiropas Parlamenta un dalībvalstu atbalstu, lai veicinātu citu valstu organizāciju pievienošanos. EFRAG 2021. gadā saņēma iemaksu no Austrijas organizācijas un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm.
EFRAG dalībnieku pilnsapulce 2021. gada martā apstiprināja jauno finanšu un pārvaldības struktūru, lai nodrošinātu labāk pārredzamu, loģiskāku un taisnīgāku EFRAG finanšu iemaksu sistēmu. Ir veiktas izmaiņas divu nodaļu, kuras nodrošina EFRAG privāto finansējumu (t. i., Eiropas ieinteresēto personu organizācijas un valstu organizācijas), finansēšanā. Valstu organizāciju nodaļas finanšu iemaksas pamatojas uz IKP kritēriju. Eiropas ieinteresēto personu organizāciju nodaļas finanšu iemaksas pamatojas uz nozares modeli (grāmatvedības speciālistu nozare, banku nozare, korporatīvā nozare, apdrošināšanas nozare, MVU/SMP 18 nozare), nosakot finanšu iemaksas 150 000 EUR apmērā katrai nozarei. Izņēmums ir patērētāju nozare.
Papildus finanšu iemaksām EFRAG saņem mantiskus ieguldījumus, ko nodrošina EFRAG TEG, EFRAG padomes, darba grupu un padomdevēju grupu locekļi, piemēram, pagaidu norīkojumu veidā.
4. PIOB
4.1.Pārvaldība
PIOB ir globāla neatkarīga uzraudzības struktūra, kas pārrauga to starptautisko revīzijas, apliecinājumu un ētikas standartu noteikšanas procesu, ko formulējušas starptautiskās standartu noteikšanas padomes — Starptautiskā Revīzijas un apliecinājuma standartu padome (IAASB) un Starptautiskā Grāmatvežu ētikas standartu padome (IESBA). Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka IAASB un IESBA ievēro standartu un stratēģiju izstrādes pienācīgo procesu atbilstoši sabiedrības interešu satvaram. PIOB atrodas Madridē. Uzraudzību veic, PIOB padomei un pārraudzībā iesaistītajiem darbiniekiem pastāvīgi izdarot novērojumus par abu padomju izstrādātajiem standartiem un tos apsekojot.
Uzraudzības grupa, kuras locekle ir Komisija, uzrauga to, kā PIOB veic standartu noteikšanas procesa uzraudzību, un ieceļ PIOB desmit locekļus (t. sk. priekšsēdētāju).
4.2. Darbības
Ievērojot Uzraudzības grupas ieteikumus par standartu noteikšanas sistēmas reformēšanu 19 , PIOB 2021. gada novembrī izveidoja nominācijas komiteju, lai atlasītu nākamos IAASB un IESBA locekļus, tādējādi aizstājot IFAC nominācijas komiteju. Tās mērķis ir stiprināt neatkarību no profesijas un nodrošināt, lai padomēm būtu vajadzīgās prasmes, tās būtu daudzveidīgas un tajās būtu daudzas ieinteresētās personas. PIOB jaunie pienākumi ietvers arī tādas jaunas struktūras pārvaldību un uzraudzību, kurā atrodas IAASB un IESBA un kura 2022. gadā kā bezpeļņas struktūra varētu tikt inkorporēta Amerikas Savienotajās Valstīs.
PIOB 2021. gadā turpināja sadarboties ar IAASB un IESBA vairākos būtiski svarīgos projektos, piemēram, par grupu revīzijām, mazāk sarežģītu struktūru revīzijām, darbības turpināšanu, krāpšanu, revīzijās gūtiem pierādījumiem, ilgtspējīgu ziņošanas standartu un tehnoloģiju nodrošināšanu. Piemēram, ņemot vērā uzņēmumu skandālus un revīzijas neveiksmes pagātnē un papildu krāpšanas risku, kas struktūrām draud Covid-19 dēļ, PIOB aktīvi aicina IAASB noteikt revidentiem lielākus pienākumus attiecībā uz krāpšanas atklāšanu un ziņošanu par to finanšu pārskatu revīzijās, kā arī prasības attiecībā uz profesionālo skepticismu un profesionālu vērtējumu. 2022. gada 22. jūlijā PIOB publicēja savu 17. publisko ziņojumu, kurā sniegts pilnīgs pārskats par PIOB darbībām 20 .
4.3.Finansējuma dažādošana
PIOB finansējuma mērķis ir saglabāt gan tās faktisko neatkarību no grāmatvežu profesionālajām aprindām, gan priekšstatu par tās neatkarību. Kopš 2010. gada Komisija ir otrais lielākais līdzekļu devējs. 2021. gadā PIOB ieņēmumi (naudas līdzekļi un mantiski ieguldījumi) bija 1 937 836 EUR. ES iemaksas bija 345 000 EUR (jeb 17,80 %), savukārt Starptautiskā Grāmatvežu federācija (IFAC) iemaksāja 1 109 587 EUR (jeb 57,26 %), kas nepārsniedz Regulas (ES) 2021/690 12. panta 3. punktā atļauto divu trešdaļu robežvērtību. Citas iemaksas veica Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO), Starptautisko norēķinu banka (BIS), Starptautiskais Neatkarīgu revīzijas regulatoru forums (IFIAR), Finanšu pārskatu padome, Šveices Federālā revīzijas uzraudzības iestāde un Taivānas Finanšu uzraudzības komisija, savukārt Spānijas valdība bez maksas izmitina Madridē esošo biroju (aplēstās izmaksas 2021. gadā bija ap 189 318 EUR). Joprojām ir nepieciešams turpināt finansējuma dažādošanu. Viens no Uzraudzības grupas īstenotās reformas mērķiem ir samazināt IFAC nodrošināto PIOB finansējumu, lai tas nepārsniegtu 50 %.
5.Secinājumi
ES finansējums ir bijis neatsverams attiecīgajiem trim saņēmējiem (SFPS fondam, EFRAG un PIOB). ES finansējums ir ļāvis IASB izstrādāt augstas kvalitātes starptautisko finanšu pārskatu standartus, EFRAG — darboties Eiropas sabiedrības interešu labā, izstrādājot un popularizējot Eiropas viedokļus finanšu pārskatu un revīzijas jomā un nodrošinot to, ka IASB un PIOB šos viedokļus pienācīgi ņem vērā, nosakot starptautiskos standartus revīzijā. Turklāt 2021. gadā EFRAG ir veikusi svarīgus pasākumus, lai pielāgotu savu struktūru Eiropas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu izstrādei saskaņā ar CSRD priekšlikumu.
Regula (ES) 2021/690, ar ko izveido iekšējā tirgus un uzņēmumu konkurētspējas programmu (OV L 153, 3.5.2021., 1.–47. lpp.).
Dotācijas iepriekš tika piešķirtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 258/2014 (OV L 105, 8.4.2014., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 2017/827 (OV L 129, 19.5.2017., 24. lpp.).
18. panta 3. punkts.
OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.
Uzraudzības padomē, kuras locekle ir Komisija, darbojas publiskās iestādes, kas ir atbildīgas par finanšu pārskatu veida un satura noteikšanu.
Eiropas Savienības nodrošinātais finansējums arī palīdz savlaicīgi atjaunināt SFPS taksonomiju, kuru savukārt izmanto Eiropas vienotā elektroniskā formāta vajadzībām.
SFPS fonda darba plāns: https://www.ifrs.org/projects/work-plan/ ; pabeigtie projekti: https://www.ifrs.org/projects/completed-projects/ .
https://www.ifrs.org/projects/work-plan/#research-and-standard-setting .
Skatīt 4. zemsvītras piezīmi.
https://efrag.org/Activities/2010051123028442/Non-financial-reporting-standart .
https://www.efrag.org/Activities/2010051124018235/Ad-personam-governance-mandate# .
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu groza Direktīvu 2013/34/ES, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Regulu (ES) Nr. 537/2014 (COM(2021) 189 final).
Mazo un vidējo uzņēmumu grāmatvedības prakse.
https://www.iosco.org/about/monitoring_group/pdf/2020-07-MG-Paper-Strengthening-The-International-Audit-And-Ethics-Standard-Setting-System.pdf .