EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 2.9.2022

COM(2022) 452 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

ES reakcija uz COVID-19: gatavošanās 2023. gada rudenim un ziemai

1.IEVADS

Covid-19 vasaras vilnis, kura pamatā bija omikrona BA.4 un BA.5 varianti, ir parādījis, ka pandēmija vēl nav galā. No jūnija sākuma līdz jūlija vidum 1 ES/EEZ valstīs trīskāršojās Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits. Kopš tā laika gadījumu skaits atkal samazinās, bet joprojām ir augsts 65 gadus vecu un vecāku cilvēku vidū, kā rezultātā palielinās hospitalizācijas biežums un uzņemšanas gadījumu skaits intensīvās aprūpes nodaļā (ITN) šajā vecuma grupā 2 . Kopumā katru nedēļu no Covid-19 ES/EEZ valstīs joprojām mirst vairāk nekā 2300 cilvēku.

Šie skaitļi ir satraucoši arī tāpēc, ka tie, visticamāk, ir zemāki nekā reālajā situācijā, un tie neatspoguļo tādas sekas kā garais Covid, kā arī pandēmijas ietekmi uz garīgo veselību. Turklāt visas dalībvalstis ir atcēlušas lielāko daļu ierobežojumu, un to iedzīvotāji izjūt pandēmisko nogurumu, kas varētu izraisīt izmaiņas uzvedībā. Minētie faktori atvieglo vīrusa ātru apriti ES, ļaujot rasties jauniem variantiem, kas varētu apiet imunitāti, vieglāk izplatīties vai izraisīt smagāku slimības norisi. Tāpēc ir iespējams, ka dārgi maksājušie ieguvumi, kas gūti, reaģējot uz pandēmiju, varētu tikt zaudēti, ja vīruss izplatīsies nekontrolēti un netiks novērsta turpmāka inficēšanās.

Kopš šā gada aprīļa beigām Covid-19 vakcīnu ieviešana ES gandrīz nav mainījusies. 60 gadus vecu un vecāku cilvēku vidū 7,5 % joprojām nav vakcinēti, un 16,3 % nav saņēmuši pirmo balstdevu. Aplūkojot pieaugušo vakcinācijas rādītājus, 14,1 % cilvēku vecumā no 18 gadiem nav vakcinēti, un 35,5 % nav saņēmuši pirmo balstdevu. Turklāt, lai gan vakcīnas joprojām nodrošina augstu aizsardzību pret smagiem iznākumiem (smagu slimības norisi, hospitalizāciju un nāvi), aizsardzība arī izzūd, jo lielākā daļa cilvēku pēdējo devu saņēma pirms vairākiem mēnešiem. Plaši izplatītā eksponētība omikronam, atšķirīgā vakcinācijas aptvere dažādās valstīs un to iekšienē, kā arī dabiskas inficēšanās un vakcīnu sniegtās aizsardzības mazināšanās rāda sarežģītu iedzīvotāju imunitātes ainu.

Pēdējie divi gadi ir parādījuši, ka ES šajā rudenī un ziemā varētu stāties pretim nākamajam Covid-19 vilnim. Tā kā cilvēki atgriežas no brīvdienām, skolas no jauna ver durvis un aukstāki laikapstākļi vedina cilvēkus pulcēties iekštelpās, inficēšanās rādītāji varētu palielināties vēl vairāk. Ir arī iespējams, ka ES saskarsies ar sezonu, kuru iezīmēs citu elpceļu vīrusu, tostarp gripas, aktīva klātbūtne, kā tas parasti ir ziemā. Šī prognoze rada problēmas jau tā pārslogotajām valstu veselības aprūpes sistēmām un to darbaspēkam visā ES.

Šajā paziņojumā, pamatojoties uz aprīlī ierosināto darbību kopumu 3 , dalībvalstis tiek mudinātas ieviest nepieciešamās integrētās stratēģijas un pasākumus, lai palīdzētu izvairīties no Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita pieauguma šajā rudenī un ziemā, un izveidot vajadzīgās struktūras, kas ļautu mums ilgtspējīgi reaģēt uz turpmākiem uzliesmojumiem. Turklāt pirms nākamā viļņa un vakcinācijas programmu turpmākas izvēršanas Komisija aicina dalībvalstis turpināt visā ES saskaņot sagatavotības nodrošināšanas centienus. Visbeidzot, nepārtraucot rīkoties tagad, mēs varam ierobežot paredzamo spiedienu uz mūsu veselības aprūpes sistēmām, mazināt ekonomikas traucējumus un problēmas sabiedrībai.

2.COVID-19 VAKCĪNU IZSTRĀDE UN PIEEJAMĪBA RUDENĪ UN ZIEMĀ

Covid-19 vakcīnu izstrādi var uzskatīt par zinātnisku triumfu, un tiek lēsts, ka to veiksmīga ieviešana pirmajā gadā ir izglābusi aptuveni 20 miljonus dzīvību visā pasaulē 4 . Saistībā ar pašreizējo atkārtoto pandēmiju, kuras pamatā ir omikrona BA.4 un BA.5 varianti, ir svarīgi pastiprināt vēstījumu, ka pašreizējās Covid-19 vakcīnas (monovalentās vakcīnas, kas vērstas pret sākotnējo SARS-CoV-2 vīrusu) joprojām piedāvā augstu aizsardzības līmeni pret hospitalizāciju, smagu slimības norisi un nāvi. Vakcinācija joprojām ir uzticamākais veids, kā izvairīties no smagas slimības norises un tādējādi samazināt Covid-19 izraisīto mirstību.

Tajā pašā laikā vakcīnu ražotāji izstrādā pielāgotas mRNS vakcīnas, kas izmantojamas kā balstdevas pret omikrona variantiem. Septembra sākumā Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) apstiprināja Comirnaty un Spikevax vakcīnu pielāgotās versijas, kas vērstas pret sākotnējo SARS-CoV-2 vīrusu, kā arī pret omikrona BA.1 apakšvariantu, un tās tika reģistrētas ES paātrinātā procesā, ko Komisija paredzēja 2021. gadā 5 . EMA ir arī sākusi slīdošo izskatīšanu attiecībā uz Comirnaty versiju, kas pielāgota sākotnējam SARS-CoV-2 vīrusam un tā omikrona BA.4 un BA.5 apakšvariantiem, lai rudenī to varētu saņemt paātrināti reģistrēt. Paredzams, ka pielāgotās mRNS vakcīnas nodrošinās lielāku un plašāku aizsardzību pret pašreizējiem un turpmākiem bažas raisošiem variantiem.

Paredzams, ka otrā vakcīnu uz proteīna bāzes kategorija, kas gaidāma tuvākajās nedēļās, aizsargās pret SARS-CoV-2 variantiem un papildinās plašo vakcīnu portfeli un vakcinācijas stratēģiju izvēli 6 . Pašlaik ES pieejamās Nuvaxovid un VLA2001 vakcīnas izmanto drošas un efektīvas tradicionālās vakcīnu platformas, kurām ir potenciāls palielināt Covid-19 vakcinācijas pieņemšanu. Turklāt Vidprevtyn un PHH-1V vakcīnas, kas vērstas pret citiem bažas raisošu Covid-19 variantu celmiem, piedāvās efektīvas alternatīvas heterologām balstdevām. ES vakcīnu līgumi nodrošina, ka dalībvalstīm ir piekļuve šīm jaunākajām vakcīnām vajadzīgajā daudzumā, tiklīdz tās kļūst pieejamas. Šā gada augustā ar uzņēmumu HIPRA tika parakstīts pirmais kopīgā iepirkuma pamatlīgums par Covid-19 vakcīnu.

Nav iespējams paredzēt, kādi varianti dominēs rudens un ziemas periodā, taču Savienība turpinās nodrošināt piekļuvi plašam un elastīgam vakcīnu portfelim, kas nodrošina ļoti labu imunitāti pret SARS-CoV-2.

Pateicoties ES Vakcīnu stratēģijai 7 , dalībvalstis ir aprīkotas, lai plānotu un uzsāktu vakcinācijas kampaņas, tostarp pielāgotās vakcīnas, līdz rudenim, vajadzības gadījumā piedāvājot papildu atbalstu saskaņā ar šādu vakcīnu iezīmēm un valstu ieteikumiem. Komisija turpina darbu ar ražotājiem, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis prioritārā kārtā saņems vairāk pielāgoto vakcīnu, tiklīdz tās būs pieejamas. Tāpat arī Komisija joprojām uztur ciešus kontaktus ar visā ražošanas procesā vajadzīgo, kritiski svarīgo komponentu piegādātājiem. Turklāt ES un ASV kopīgā Covid-19 ražošanas un piegādes ķēdes uzdevumu grupa 8 ir vienojusies par to kritiski svarīgo materiālu sarakstu, kuri nepieciešami Covid-19 vakcīnu ražošanai un kurus uzskata par lietderīgiem uzraudzīt 9 . Šāda uzraudzība kalpos kā agrīnās brīdināšanas shēma un palīdzēs agrīnā posmā noteikt iespējamās vājās vietas piegādes ķēdē.

Plānojot vidēja termiņa pasākumus, Komisija sadarbojas ar starptautiskajiem partneriem un potenciālajiem koronavīrusa vai kombinēto vakcīnu izstrādātājiem, kas izraisa plašāku, spēcīgāku un ilgstošāku imūnreakciju. Turklāt Komisija cieši seko intranazālu, intramuskulāru un intradermālu ievadīšanas sistēmu vakcīnu izstrādei. Paredzams, ka šīs vakcīnas būs vieglāk ievadāmas, pieejamākas un varēs palielināt vakcinācijas pieņemšanu. Turklāt ES vakcīnu līgumi arī paredz, ka uzņēmumi sīki informē dalībvalstis par šo vakcīnu izstrādē panākto progresu.

Kopumā, lai nodrošinātu piekļuvi drošām un efektīvām nākamās paaudzes vakcīnām, izšķiroša nozīme būs pētniecības un izstrādes finansējumam, pielāgotiem regulatīvajiem risinājumiem un ražošanas un infrastruktūras jaudas attīstīšanai.

3.NĀKAMO COVID-19 VAKCINĀCIJAS STRATĒĢIJU IZVĒRŠANA

Tā kā turpmākajās nedēļās un mēnešos dažādos laikos tiks darītas pieejamas dažādas vakcīnas, dalībvalstīm būtu jāapsver gan potenciālā aizsardzība, ko sniedz pielāgotās vakcīnas, gan ieguvumi, ko sniedz cilvēku, jo īpaši riska grupu, vakcinācija. Lai izvairītos no būtiskām atšķirībām ES/EEZ un sniegtu sabiedrībai skaidrus un saskaņotus vēstījumus, valstu vakcinācijas stratēģijām jābūt konsekventām un savstarpēji saskaņotām. Turklāt tās būtu jāizvērš pirms nākamā viļņa.

Valsts vakcinācijas kampaņu prioritāte arī turpmāk būtu jāpiešķir vakcinācijas intensitātes palielināšanai, proti, atbilstīgo personu pirmreizējās vakcinācijas kursa aptveres un vakcinācijas ar pirmo balstdevu uzlabošanai. Tas ir īpaši svarīgi iedzīvotāju grupām, kurām varētu draudēt smagāka slimības gaita, un valstīm ar zemākiem vakcinācijas rādītājiem. Aizvien pastāv būtiskas atšķirības starp valstīm un iedzīvotājiem, un tās būtu jānovērš, lai stiprinātu aizsardzību.

Nākamajā iedaļā ir sniegti ierosinājumi dalībvalstīm par to valstu Covid-19 vakcinācijas stratēģijām, tostarp prioritātēm un faktoriem, kas jāņem vērā, šīs stratēģijas sagatavojot un īstenojot 10 .

4.BŪTISKĀKĀS JOMAS, KURĀS JĀPIELIEK LIELĀKAS PŪLES

Elpceļu vīrusu uzraudzība

Pašreizējās testēšanas stratēģijas un samazinātie sekvencēšanas centieni dažās valstīs rada bīstamu aklo zonu mūsu zināšanās par to, kā vīruss izplatās un attīstās. Ir steidzami jāizstrādā un jāuztur noturīgas, uz iedzīvotājiem balstītas integrētas uzraudzības sistēmas. Šādas sistēmas ES integrētā veidā uzraudzītu dažādas slimības, piemēram, gripu, Covid-19 un citas elpceļu vīrusu infekcijas 12 . Šādu uzraudzības sistēmu dati ļaus valstīm cieši uzraudzīt apritē esošo elpceļu vīrusu izplatību un intensitāti, kā arī konstatēt tendenču izmaiņas un jaunu, bažas raisošu variantu rašanos. Tas savukārt virzīs kontroles pasākumus un mazinās jaunu variantu ietekmi. Šīs sistēmas būs būtisks elements šajā pandēmijas posmā un saistībā ar iespējamiem turpmākiem pārrobežu veselības apdraudējumiem.

Nolūkā vēl vairāk paplašināt un attīstīt “kontrolsistēmas”, lai tās atbilstu paredzētajam mērķim, ir vajadzīga stratēģiska prioritāšu noteikšana un pastāvīgs finansējums. Kontrolsistēmas tiek plaši izmantotas elpceļu infekciju (piemēram, gripas) uzraudzībai. Tā vietā, lai pārbaudītu visus iedzīvotājus, kontroluzraudzības sistēma ņem paraugus no vairākiem reprezentatīviem gadījumiem no konkrētām vietām, piemēram, ģimenes ārstu praksēm vai slimnīcām, kas vienmērīgi izvietotas visā valstī vai reģionā. Kontrolsistēma ar pietiekamiem objektiem, kas nodrošina pietiekamu testēšanas apjomu un ģeogrāfiski un demogrāfiski pārstāv visus valsts iedzīvotājus, ir efektīvs un iedarbīgs veids, kā uzraudzīt (elpceļu) infekcijas izplatīšanos.

Dalībvalstīm būtu jācenšas palielināt kontrolobjektu skaits, nodrošināt, ka šie objekti atspoguļo to iedzīvotāju ģeogrāfisko un demogrāfisko sadalījumu, un palielināt kontroluzraudzības objektos veikto testu skaitu. Tām būtu arī jāplāno palielināt savu testēšanas jaudu, jo īpaši, ja nepieciešams reaģēt uz jauna, bažas raisoša vai gripas varianta parādīšanos. Jāsaglabā arī pietiekams sekvencēšanas apjoms, lai uzraudzītu cirkulējošos vīrusus un ātri atklātu jaunus vīrusa variantus.

ECDC un Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālais birojs 2022. gada 18. jūlijā publicēja norādījumus 13 ar praktiskiem ieteikumiem valstīm par efektīvu uzraudzības sistēmu izveidi un valsts uzraudzības nepārtrauktības nodrošināšanu 2022.–2023. gada ziemā un pēc tam. Norādījumos ir izklāstītas daudzās priekšrocības, ko sniedz uz iedzīvotājiem balstītas integrētas uzraudzības sistēmas, un dalībvalstis tiek stingri mudinātas pētīt to ieteikumus un veikt turpmākus pasākumus saistībā ar tiem. Ievērojot norādījumus, tiks uzlabota salīdzināmība starp dalībvalstīm un iegūti stabilāki epidemioloģiskie dati; šo datu analīze ļaus efektīvāk un savlaicīgāk reaģēt, galu galā uzlabojot ES sagatavotību pandēmijām. Dalībvalstis tiek aicinātas periodiski apmainīties ar informāciju ar ECDC par to elpceļu vīrusu uzraudzības sistēmu statusu, piemēram, atbildot uz īsiem apsekojumiem, kad tie tiek izplatīti.

Kā papildu rīks informācijas vākšanai par lielām iedzīvotāju grupām Covid-19 pandēmijas laikā ir parādījies notekūdeņu monitorings. Tas aizvien sistemātiskāk tiek iekļauts valstu uzraudzības stratēģijās SARS-CoV-2 un tā variantu atklāšanai, un ir īstenoti dažādi ES pasākumi, lai atbalstītu valstis šajos centienos. Piemēram, 26 dalībvalstis ir saņēmušas tiešas rīcības dotācijas notekūdeņu monitoringa un ar to saistīto darbību atbalstam 14 . Gaidāmajā Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas 15 pārskatīšanā, ko plānots pieņemt šoruden, tiks ieviests notekūdeņu monitorings, kā arī ar sabiedrības veselību saistīto parametru, tostarp vīrusu un to variantu, monitorings komunālajos notekūdeņos. Dalībvalstis tiek mudinātas turpināt centienus sistemātiski uzraudzīt SARS-CoV-2 notekūdeņu monitoringa un piemērot darbības, kas izklāstītas saistītajā Komisijas ieteikumā 16 .

Nefarmaceitiski pasākumi

Vakcīnas ir būtiska daļa no reaģēšanas uz Covid-19. Tomēr pieredze saistībā ar šo pandēmiju ir parādījusi, ka mūsu centienos ir jāiekļauj nefarmaceitiski pasākumi, lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos, aizsargātu neaizsargātas grupas un samazinātu spiedienu uz veselības aprūpes sistēmām. Ļoti efektīvu nefarmaceitisku pasākumu piemēri ir masku valkāšana un ierobežojošāki pasākumi, piemēram, pulcēšanās apjoma ierobežošana. Jo īpaši, ja šādus pasākumus īstenos pirms nākamā posma vai tā sākumā, tie sniegs maksimālu ietekmi. Tāpēc ir iespējams, ka turpmākajos mēnešos būs atkārtoti jāievieš jebkurš no nefarmaceitiskajiem pasākumiem.

Šajā pandēmijas posmā epidemioloģiskā situācija dalībvalstīs atšķiras. Arī labākie un visefektīvākie sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi var atšķirties. Valstīm būs jānovērtē sava īpašā epidemioloģiskā situācija attiecībā uz ietekmi uz sabiedrības veselību, veselības aprūpes spējām un šādu sabiedrības veselības pasākumu pieņemšanu sabiedrībā un jāpieņem attiecīgi lēmumi. Tomēr, lai iepriekšējos viļņos sekmētu saskaņotu pieeju ES un vienotajā tirgū, būtiska nozīme bija valstu pieeju koordinēšanai Padomes integrētās krīzes situāciju politiskās reaģēšanas (IPCR) 17 mehānismos un Veselības drošības komitejā 18 . Ir būtiski, lai tas turpinātos.

Turpmāk ir izklāstīti galvenie rādītāji, kas jāizvērtē, lemjot par nefarmaceitisku pasākumu atkārtotu ieviešanu.

Daudzās dalībvalstīs joprojām ir spēkā sejas masku obligāta izmantošana veselības aprūpes iestādēs un ilgtermiņa aprūpes iestādēs. To izmantošana slēgtās sabiedriskās vietās, tostarp sabiedriskajā transportā, var būt pirmā iespēja ierobežot pārnesi sabiedrībā. Jaunākie pierādījumi liecina, ka FFP2 sejas maskas, kas ES/EEZ ir viegli pieejamas, sniedz sabiedrībai spēcīgāku aizsardzību nekā ķirurģiskās maskas vai auduma maskas. Tāpēc dalībvalstis tiek stingri mudinātas apsvērt to izmantošanu savos konkrētajos apstākļos. Pienācīgas ventilācijas nodrošināšana iekštelpās ir galvenais pasākums, lai samazinātu SARS-CoV-2 un citu elpceļu vīrusu pārnešanas risku 19 . Ir jāpieliek lielākas pūles, lai uzlabotu ventilāciju visā ES/EEZ. Citi pasākumi, piemēram, darbs no mājām vai masveida pulcēšanās apjoma ierobežošana, ir izrādījušies efektīvi vīrusa pārnešanas ierobežošanai. Ja šie pasākumi tiek īstenoti pirms inficēšanās gadījumu skaita pieauguma, tie var palīdzēt izvairīties no nepieciešamības pēc graujošākiem pasākumiem, piemēram, mājsēdes, uzņēmumu un skolu slēgšanas, ieteikumiem palikt mājās un ceļošanas ierobežojumiem. Politiskā apņemšanās un kopienas iesaistīšanās ir būtiska nefarmaceitisku pasākumu panākumiem un efektivitātei.

Skolu darbības atsākšana

Tā kā bērni atgriežas skolā pēc vasaras brīvdienām, ir būtiski saglabāt drošu skolas vidi un līdz minimumam samazināt skolēnu un personāla prombūtni, novēršot SARS-CoV-2 pārnešanu kopā ar citiem elpceļu vīrusiem 20 . Visu vecumu bērni ir uzņēmīgi pret SARS-CoV-2 un var to pārnēsāt. Bērniem saslimšana bieži vien ir asimptomātiska vai ar viegliem infekcijas simptomiem, bet ir sastopami arī smagi saslimšanas gadījumi, jo īpaši bērniem ar smaga iznākuma riska faktoriem. Bērnu vidū ir ziņots arī par stāvokli pēc Covid-19 (jeb garo Covid).

Tādi svarīgi pasākumi kā skolēnu un personāla vakcinācijas veicināšana pret Covid-19, labas elpceļu un roku higiēnas sekmēšana, uzlabotas ventilācijas sistēmas izveide skolas telpās un bieži atgādinājumi palikt mājās elpceļu infekcijas simptomu gadījumā, ir būtiski rīki vīrusa pārnešanas samazināšanai. Ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošana skolās būtu jāpielāgo skolēnu izglītības videi un vecuma grupai. Turklāt šādos pasākumos būtu jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt bērniem optimālu mācību un sociālo vidi. Šajā ziņā joprojām ir spēkā norādījumi, ko ECDC publicēja 2021. gada jūlijā 21 , un šajā dokumentā sniegtie ieteikumi.

Covid-19 pandēmija ir traucējusi bērnu un pusaudžu dzīvi, ietekmējot viņu ikdienas paradumus, izglītību, veselību, attīstību un vispārējo labklājību. Tāpēc ir svarīgi paturēt prātā skolu darbības pārrāvumu negatīvo ietekmi uz bērnu veselību un attīstību. Būtu jācenšas līdz minimumam samazināt pasākumu īstenošanu skolās un novērst turpmāku mācību zaudēšanu.

Veselības aprūpes sistēmu un spēju stiprināšana

Covid-19 krīze vēl nepieredzētā veidā ir pārbaudījusi Eiropas veselības aprūpes sistēmu noturību un elastību. 2022. gada vasarā ES veselības sistēmas joprojām saskārās ar problēmām, ko rada ar Covid-19 saistīto hospitalizācijas gadījumu skaita pieaugums un nepieciešamība sniegt pandēmijas izraisīto uzkrāto nesniegto aprūpi un ar Covid-19 nesaistīto aprūpi. Šis spiediens uz veselības aprūpes sistēmām ir saistīts ar citām ilgstošām problēmām, piemēram, veselības aprūpes darbinieku pastāvīgo trūkumu, ko Covid-19 pandēmija ir palielinājusi. Saskaņā ar ECDC aptauju daudzas dalībvalstis ziņo par problēmām, kas saistītas ar to, lai saglabātu un pieņemtu darbā pietiekamu skaitu veselības aprūpes darbinieku ar atbilstošu kompetenci 22 . Ja netiks palielināts veselības aprūpes finansējums un cilvēkresursi, veselības aprūpes sistēmu spējas 2022. gada ziemā var nebūt pietiekamas. Turklāt citi elpceļu vīrusi (piemēram, gripa) veselības aprūpes sistēmām varētu radīt papildu slogu. Pandēmija ir parādījusi, ka ir obligāti vajadzīga spēcīga, noturīga un ar personālu nodrošināta veselības aprūpes sistēma.

Investīcijas saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, lai stiprinātu veselības aprūpes sistēmas, tagad ir pilnā sparā. Vairāk nekā 42 miljardi EUR investīcijās ir paredzēti labākas veselības aprūpes veicināšanai saskaņā ar pieņemtajiem atveseļošanas un noturības plāniem, un gandrīz trešdaļa no šīs summas ir paredzēta investīcijām un reformām, kuru mērķis ir veicināt veselības aprūpes sistēmu digitalizāciju. Īpašu investīciju mērķis ir arī stiprināt valstu veselības aprūpes sistēmu spējas sabiedrības veselības jomā. Būs vajadzīgi pastāvīgi centieni, lai stiprinātu veselības aprūpes sistēmu noturību no īstermiņa līdz ilgtermiņam. Turklāt jaunākie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas tika pieņemti 2022. gada jūlijā Eiropas pusgada ietvaros, attiecās uz veselības aprūpes sistēmām astoņās dalībvalstīs un uzsvēra, ka ir vajadzīga labāka profilakse un primārā veselības aprūpe, kā arī darbaspēka trūkuma novēršana.

Nākamais pusgada ziņojums Health at a Glance: Europa tiks publicēts līdz 2022. gada beigām. Tajā jo īpaši izvērtēs veselības aprūpes pakalpojumu pārrāvumus ar Covid-19 nesaistītiem pacientiem pandēmijas laikā un izskatīs stratēģijas, kā pārvarēt nesniegto veselības aprūpes pakalpojumu uzkrāšanos. Tajā arī izvērtēs Covid-19 pandēmijas ietekmi uz bērnu un jauniešu veselību, jo īpaši garīgo veselību.

Raugoties nākotnē, jāuzlabo veselības aprūpes sistēmu gatavība infekcijas slimību uzliesmojumiem un cita veida satricinājumiem. Noturības testu veikšana ļaus dalībvalstīm regulāri pārskatīt veselības krīžgatavību un pārbaudīt savu veselības aprūpes sistēmu noturību pret konkrētiem augsta stresa scenārijiem un ilgtermiņa strukturālām problēmām. Noturībā būtu jāiekļauj arī slimnīcu un citu iepirkumu struktūru publiskā iepirkuma prakses noturība un efektivitāte 23 . Ņemot vērā pandēmijas radīto slogu garīgajai veselībai, jo īpaši veselības aprūpes darbaspēkam, dalībvalstīm būtu jāpastiprina pasākumi, lai atbalstītu veselības aprūpes darbinieku un visu iedzīvotāju labu garīgo veselību. Turklāt veselības aprūpes darbaspēka stiprināšana padarīs noturīgākas veselības aprūpes sistēmas. Komisija atbalsta veselības aprūpes speciālistu apmācību, izmantojot programmu “ES — veselībai” 24 , ESF+ un ES Prasmju pilnveides paktu 25 . Tiek īstenoti vairāki projekti, lai palīdzētu valstīm risināt personāla noturēšanu, uzdevumu pārdali un personāla trūkumu “medicīnas tuksnešos” (jomās ar ierobežotu piekļuvi veselības aprūpei). Turklāt Komisija plāno šogad sākt kopīgu rīcību, lai uzlabotu veselības aprūpes darbaspēka plānošanu un prognozēšanu. Komisija atbalsta arī neatliekamās medicīniskās palīdzības vienību, kā arī nepieciešamo individuālo aizsardzības līdzekļu, medicīnisko preču un terapeitisko līdzekļu pieejamību valstu un ES līmenī (piemēram, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu).

Covid-19 terapijas līdzekļu izmantošana

ES Covid-19 terapijas līdzekļu stratēģijas 26 mērķis ir izveidot plašu drošu un efektīvu Covid-19 terapijas līdzekļu klāstu. Jo īpaši svarīga nozīme Covid-19 pacientu ārstēšanā ir pretvīrusu zālēm un pretvīrusu monoklonālajām antivielām. Līdz šim ir atļauti astoņi dažādu kategoriju Covid-19 terapijas līdzekļi, tostarp sešas pretvīrusu zāles, kas paredzētas dažādiem slimības posmiem un smaguma pakāpēm. Laikposmā no 2020. gada oktobra līdz 2022. gada jūlijam tika noslēgti četri kopīgā iepirkuma pamatlīgumi, tostarp pagarinājumi, lai nodrošinātu pretvīrusu zāļu pieejamību vairākās dalībvalstīs 27 .

Komisija turpinās sadarboties ar dalībvalstīm, lai noteiktu prioritātes turpmākiem kopīgiem terapijas līdzekļu iepirkumiem un stiprinātu integrāciju ar iedibinātiem valstu un ES procesiem. Ciešāka sadarbība un kopīgs iepirkums stiprina solidaritāti, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi terapijas līdzekļiem un to pieejamību iesaistītajās dalībvalstīs. Kā izklāstīts 2014. gada kopīgā iepirkuma nolīgumā, ko parakstījušas 37 valstis, kopīgs iepirkums arī stiprina pirktspēju, jo īpaši mazākās dalībvalstīs, nodrošinot labākus līguma noteikumus un apjomradītus ietaupījumus.

Nepieciešamība veikt daudzvalstu klīniskās pārbaudes

Kopš 2022. gada janvāra, kad sāka piemērot Klīnisko pārbaužu regulu 28 , klīnisko pārbaužu novērtēšana un uzraudzība visā ES ir saskaņota, konkrēti – izmantojot Klīnisko pārbaužu informācijas sistēmu (CTIS). Klīnisko pārbaužu regula ļauj ātrāk atļaut klīniskās pārbaudes visās dalībvalstīs, tādējādi uzlabojot klīniskās pētniecības efektivitāti kopumā. Tajā pašā laikā tiks saglabāti augsti kvalitātes un drošības standarti, kas jau noteikti šādām pārbaudēm.

Ar regulu un CTIS komerciālie un nekomerciālie sponsori tagad var pieteikties klīnisko pārbaužu atļaujām ne vairāk kā 30 ES/EEZ valstīs vienlaicīgi. Jaunā regulatīvā sistēma un platforma uzlabo informācijas apmaiņu un kolektīvu lēmumu pieņemšanu par klīniskajām pārbaudēm. CTIS, kuras izmantošana būs obligāta klīnisko pārbaužu pieteikumu iesniegšanai līdz 2023. gada 31. janvārim, nodrošina veselības aprūpes speciālistiem, pacientiem un plašai sabiedrībai arī publisku datubāzi ar meklēšanas funkciju. No 2025. gada 31. janvāra regula būs pilnībā piemērojama, un visām klīniskajām pārbaudēm būs jāatbilst noteikumiem.

Turpmākajos gados šī jaunā Eiropas klīnisko pārbaužu normatīvā vide atvieglos, racionalizēs, paātrinās un palielinās pārredzamību attiecībā uz daudznacionālām klīniskajām pārbaudēm arī attiecībā uz iespējamiem jauniem Covid-19 terapijas līdzekļiem un vakcīnām. Turklāt tas nodrošinās, ka ES piedāvā pievilcīgu un labvēlīgu vidi klīnisko pārbaužu veikšanai plašā mērogā, nodrošinot augstus publiskās pārredzamības un drošības standartus klīnisko pārbaužu dalībniekiem.

Ārkārtas situāciju uzdevumu grupa, kas izveidota kā daļa no EMA pārskatītajām pilnvarām 29 , sniedz Savienībā veiktu klīnisko pārbaužu izstrādātājiem ieteikumus par klīnisko pārbaužu protokoliem, tostarp kopīgām klīniskajām pārbaudēm. Galu galā, ieteikumi atvieglos zāļu, piemēram, vakcīnu un ārstēšanas līdzekļu, savlaicīgu izstrādi un reģistrēšanu un uzlabos vispārējo klīnisko pārbaužu koordināciju Eiropā. Dalībvalstīm, atļaujot klīniskās pārbaudes pieteikumu, būtu jāņem vērā Ārkārtas situāciju uzdevumu grupas zinātniskie ieteikumi.

Visbeidzot, pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros ir izveidoti divi ES klīnisko pārbaužu tīkli: viens koncentrējas uz Covid-19 terapijas līdzekļiem un otrs – Covid-19 vakcīnām. Terapijas līdzekļu pārbaužu tīkls ietver pārbaudes lielmēroga pārbaužu adaptīvās platformās, ko veic intensīvajā terapijā esošiem iedzīvotājiem, hospitalizētiem pacientiem un primārās aprūpes pacientiem 30 . Turklāt kopīgas piekļuves konsultatīvais mehānisms (JAAM) atbalsta resursu efektīvu izmantošanu starp pārbaudēm un novērš centienu dublēšanos. Vakcīnu pārbaužu tīkls ietver uz sabiedrības veselības aizsardzību vērstas vakcīnu pārbaudes vecāka gadagājuma cilvēkiem, pieaugušajiem kopumā un bērniem 31 .

Koncentrēšanās uz stāvokli pēc Covid-19 (“garo Covid”)

Jauni pierādījumi liecina, ka katrs astotais no cilvēkiem, kuri atgūstas no Covid-19, piedzīvos novājinošus simptomus, kuri ilgst daudz ilgāk, nekā gaidīts, izraisot dzīves kvalitātes pasliktināšanos 32 .

Lai gan šķiet, ka risks izjust sekas pēc Covid-19 (garo Covid) ir lielāks slimnīcā Covid-19 dēļ uzņemtiem vecāka gadagājuma cilvēkiem ar iepriekš pastāvējušām saslimšanām, pētījumi liecina, ka sekas ir izplatītas arī iepriekš veseliem gados jauniem cilvēkiem, kuriem, pirmo reizi saslimstot ar vīrusu, bijuši viegli simptomi vai to vispār nav bijis 33 . Cilvēkiem ar garo Covid var būt dažādi simptomi, tostarp elpošanas, sirds un asinsvadu, kuņģa un zarnu trakta, kognitīvie, balsta un kustību aparāta un neiroloģiskie simptomi. Šie simptomi var būt neregulāri, ietekmēt vairākas ķermeņa sistēmas, un tie var būt gan viegli, gan izraisīt rīcībnespēju, bieži pasliktinot cilvēku spēju atgriezties darbā. Ņemot vērā šo simptomu garo sarakstu, līdz šim nav apstiprinātu terapiju šī stāvokļa ārstēšanai.

Šai jaunajai pacientu kategorijai būs vajadzīga īpaša aprūpe, bieži vien aptverot dažādas medicīnas specializācijas. Paredzams, ka tas radīs ievērojamu slogu Eiropas veselības aprūpes sistēmām un var saasināt pandēmijas laikā uzkrāto lielo nesniegtās, ar Covid nesaistītās aprūpes apjomu. Šie apsvērumi uzsver, ka steidzami jāpastiprina pētniecības centieni, kuru mērķis ir izprast garā Covid bioloģisko pamatu. Labāka izpratne par patoloģiju, kas ir garā Covid pamatā, ļaus pētniekiem noteikt kandidātterapijas un galu galā izstrādāt plaša mēroga klīniskās pārbaudes, lai vrificētu to sniegto labumu.

Šajā kontekstā 2021.–2022. gada ES darba programma “Apvārsnis Eiropa” ir nodrošinājusi finansējumu sešiem pētniecības projektiem, kas vērsti uz garo Covid. Šo projektu mērķis ir labāk raksturot garo Covid, kā arī izpētīt riska faktorus tā attīstībai dažādos SARS-CoV-2 variantos un iedzīvotāju grupās, lai apzinātu potenciālos biomarķierus un informētu par ārstēšanas iespējām.

ES Covid-19 terapijas līdzekļu stratēģija 34 atsaucas uz garo Covid savā pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību satvarā. Stratēģijā atzīts, ka garajam Covid ir vajadzīga citāda terapeitiska pieeja nekā akūtā Covid-19 ārstēšanai. Tāpat un saskaņā ar jauno hipotēzi viens no garā Covid cēloņiem var būt noturīgi vīrusu rezervuāri 35 , un tāpēc kā iespējamu garā Covid ārstēšanas veidu varētu testēt arī terapeitiskos līdzekļus (piemēram, pretvīrusu zāles).

Lai sniegtu ekspertu norādījumus par to, kā veselības aprūpes sistēmām būtu jāizstrādā atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumi pacientiem, kurus skāris garais Covid, Komisija ir uzdevusi ekspertu grupai jautājumos par efektīviem ieguldījumiem veselībā 36 līdz 2022. gada beigām sniegt atzinumu par garā Covid ietekmi uz veselības sistēmām. Turklāt Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) ir publicējusi ziņojumu par garā Covid ietekmi uz darba ņēmējiem un darbavietām 37 un ir izdevusi attiecīgus norādījumus darba ņēmējiem 38 un vadītājiem 39 . Dalībvalstis arī tiek mudinātas apvienot spēkus, lai apkopotu jaunākos pierādījumus par stāvokli pēc Covid-19 un palielinātu veselības aprūpes darbaspēka apmācību par veselības stāvokļa atzīšanu un pārvaldību pēc Covid-19, jo īpaši primārajā aprūpē. Jāatgādina, ka labākais veids, kā novērst garo Covid-19, ir izvairīties no inficēšanās ar SARS-CoV-2.

Transports, mobilitāte, ceļošana

Kopš 2022. gada augusta ir atcelti visi pasākumi, kas ietekmē personu brīvu pārvietošanos ES, tostarp prasība ceļotājiem uzrādīt ES digitālo Covid sertifikātu.

Turklāt Covid-19 pandēmijas laikā joprojām ir ļoti svarīgi turpināt centienus atvieglot cilvēku brīvu pārvietošanos un preču brīvu apriti ES. Mūsu kopīgais mērķis joprojām ir izmantot neierobežotu, brīvu pārvietošanos, ja epidemioloģiskā situācija to ļauj. Lai reaģētu uz specifiskajām problēmām, kas skar transporta nozari, un uz piegādes ķēžu pārrāvumiem, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpaļaujas uz līdz šim jau izstrādātajiem rīkiem, konkrēti, zaļajām joslām 40 , ārkārtas rīcības plānu transporta jomā 41 un atbilstošiem veselības protokoliem.

Ceļošanas ierobežojumi būtu jāievieš vai jāatjauno tikai tad, ja tie ir absolūti nepieciešami un samērīgi sabiedrības veselības aizsardzībai. Piemēram, pirms jebkādu ceļošanas ierobežojumu ieviešanas vai atkārtotas ieviešanas būtu jāapsver iespēja veikt konkrētus nefarmaceitiskus pasākumus, piemēram, pienākums valkāt maskas. Par visiem jaunajiem pasākumiem būtu jāinformē galvenās ieinteresētās personas, piemēram, pārvadātāji, lai tie varētu sagatavoties un izvairīties no jebkādas iespējamās negatīvās ietekmes. Ja dalībvalstis vēlas aktivizēt pārrobežu pasažieru kontaktu izsekošanu, ir pieejami kopīgi rīki, piemēram, ES pasažieru lokalizācijas veidlapa, lai apmainītos ar pasažieru datiem nolūkā uzlabot viņu kontaktu izsekošanu, vienlaikus ierobežojot slogu pasažieriem un pārvadātājiem.

Ja epidemioloģiskās situācijas dēļ šoruden un ziemā valstīm uz laiku būs atkārtoti jāievieš ceļošanas ierobežojumi, dalībvalstis var izmantot ES digitālo Covid sertifikātu. ES digitālā Covid sertifikāta regula, kas ir pagarināta līdz 2023. gada jūnijam 42 , nodrošina nepieciešamo regulējumu, lai pārvaldītu brīvas pārvietošanās ierobežojumu ietekmi un atvieglotu ceļošanu. Tā nodrošina, ka iedzīvotāji var gūt labumu no sadarbspējīgiem un savstarpēji atzītiem Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātiem. Principā attiecībā uz derīgu ES digitālo Covid sertifikātu turētājiem nebūtu jāpiemēro nekādi papildu ierobežojumi, ceļojot ES teritorijā.

ES digitālais Covid sertifikāts ir bijis liels panākums, nodrošinot sabiedrību ar rīku, kas ir atzīts un uzticams visā ES (un vairākās trešās valstīs), un novēršot dažādu valstu sistēmu sadrumstalotību. No 2022. gada 1. augusta 75 valstis un teritorijas no pieciem kontinentiem ir savienotas ar ES digitālā sertifikāta sistēmu (30 ES/EEZ dalībvalstis un 45 trešās valstis un teritorijas), un vairākas citas valstis ir paudušas interesi pievienoties vārtejai vai jau ir iesaistījušās tehniskās diskusijās ar Komisiju. Tādējādi ES digitālais Covid sertifikāts kļūst par globālu standartu.

ES digitālā Covid sertifikāta sistēma ir pietiekami elastīga, lai pielāgotos izmaiņām reaģēšanā uz Covid-19. Ņemot vērā papildu zinātniskos pierādījumus un pandēmijas attīstību, iespējams, būs jāpielāgo pirmajai balstdevai izsniegto sertifikātu derīguma termiņš.

Ja atkal tiktu ieviests ES digitālais Covid sertifikāts, joprojām ir svarīgi nodrošināt, ka ikviens var iegūt derīgu ES digitālo Covid sertifikātu. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm būtu jāturpina nodrošināt, ka ir pieejama un viegli piekļūstama pietiekama testēšanas un vakcinācijas kapacitāte. Dalībvalstīm būtu arī jāinformē iedzīvotāji, kuriem ir bijusi SARS-CoV-2 infekcija, par viņu tiesībām saņemt pārslimošanas sertifikātu, ja viņi ir veikuši PĶR vai antigēna testu.

Turklāt dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka pasažieri ir labi informēti par iespējamiem ceļošanas ierobežojumiem, ar kuriem viņi var saskarties, ierodoties citā ES/EEZ dalībvalstī. Tīmekļa platforma “Re-Open EU” 43 joprojām ir galvenais atsauces punkts ikvienam, kas ceļo ES. Komisija atkārtoti uzsver, ka joprojām ir svarīgi, lai dalībvalstis savlaicīgi atjauninātu informāciju 44 par iespējamiem ceļošanas ierobežojumiem, sabiedrības veselību un drošības pasākumiem, lai Eiropas iedzīvotāji varētu turpināt paļauties uz platformu, droši plānojot savus ceļojumus.

Ārkārtas apturēšanas procedūra, par kuru tika panākta vienošanās minētajā Padomes Ieteikumā 2022/107 45 , turpina nodrošināt starp dalībvalstīm koordinētu pieeju, reaģējot uz potenciāliem jauniem, bažas raisošiem variantiem.

Pašreizējā ECDC ar krāsu kodu kodētā valstu kategorizācija ir pārtraukta, ņemot vērā mainīgās pieejas un testēšanas apjoma samazināšanās tendences dalībvalstīs, kas savukārt neļāva ECDC sagatavot atbilstošu epidemioloģiskās situācijas ainu.

Turklāt saistībā ar ceļošanu no trešām valstīm Padome 2020. gada jūnijā pieņēma koordinētu pieeju ceļošanai uz ES+ zonu, kas kopš tā laika ir trīs reizes grozīta 46 . Komisija plāno drīzumā ierosināt pārskatīt ieteikumu, lai ņemtu vērā izmaiņas epidemioloģiskajā situācijā un prakses attīstību dalībvalstīs, jo īpaši attiecībā uz Padomes Ieteikuma (ES) 2020/912 1. pielikumā iekļauto valstu sarakstu, kas vairs neatspoguļo pašreizējo situāciju. Šādas pārskatīšanas, par kuru notiks apspriedes ar dalībvalstīm, mērķis ir nodrošināt vienotu regulējumu turpmākajiem mēnešiem, tādējādi nodrošinot koordinētu pieeju.

5.GLOBĀLĀ DIMENSIJA

Lai kontrolētu un izbeigtu pandēmiju, būtiska nozīme ir pasaules mēroga centieniem un atbalstam cīņai pret Covid-19 visā pasaulē. Tāpēc kopš Covid-19 krīzes sākuma ES kā Eiropas komandai 47 ir bijusi centrālā loma daudzpusējā reaģēšanā uz Covid-19 vakcīnu strauju izstrādi, izvēršanu un taisnīgu izplatīšanu visā pasaulē. ES joprojām ir lielākais Covid-19 vakcīnu donors pasaulē, ņemot vērā devas, ko dalībvalstis kopīgojušas, izmantojot COVAX (Covid-19 vakcīnu globālās piekļūstamības mehānisms), un kā divpusējus ziedojumus. Kopumā Eiropas komanda tagad ir dalījusies ar gandrīz 482 miljoniem devu ar valstīm, kurām tās ir vajadzīgas, un tā joprojām ir apņēmības pilna tuvākajos mēnešos ziedot un eksportēt, ja pieaugs interese par oriģināliem preparātiem un pielāgotām vakcīnām. Lai gan Covid-19 vakcīnu piedāvājums pasaulē ir stabilizējies, daudzas valstis, jo īpaši Āfrikā, joprojām nav sasniegušas pietiekamus vakcinācijas rādītājus. Pirmreizējās vakcinācijas trūkums arī rada risku, ka netiek izmantoti ieguvumi, ko sniedz balstdevas, tostarp balstdevas ar pielāgotām vakcīnām.

Pašreizējo situāciju raksturo lielāks vakcīnu piedāvājums salīdzinājumā ar pieprasījumu: vakcīnu pieejamībai pasaulē nav atbilstoša līdzvērtīga attiecīgo vakcīnu ieviešanas pieauguma dažās valstīs. Uzmanība nepārprotami ir pārorientēta uz “potēšanu” jeb saņemto vakcīnu ievadīšanu. Tāpēc, piemēram, ES ir nākusi klajā ar vakcīnu atbalsta pasākumu kopumu saviem Āfrikas partneriem, kas ietver piegādes, palīgmateriālus un piegādes atbalstu. Izmantojot COVAX mehānisma Covid-19 īstenošanas atbalsta mehānismu 48 , ES ir paziņojusi par papildu atbalstu 375 miljonu EUR apmērā valstīm ar viszemāko vakcinācijas līmeni. Šis finansējums atbalsta valstu valdības tādās jomās kā pakalpojumu sniegšana, veselības aprūpes personāls, pieprasījuma radīšana, vakcinācijas kampaņas, piegādes ķēdes sistēmas, aukstuma ķēde un ātras SMK spējas, ievērojot uz valsts vajadzībām balstītu pieeju. Finansējums arī atbalsta valstis nolūkā saglabāt vienlīdzīgu piekļuvi, sasniegt atstumtās sabiedrības grupas, integrēt Covid-19 vakcināciju un regulāru imunizāciju un stiprināt imunizācijas sistēmas.

Ir jāturpina attīstīt vietējo veselības aprūpes sistēmu spējas, lai nodrošinātu, ka kopienas tiek vakcinētas; būtu jāstiprina arī vakcīnu izstrāde un ražošana vietējā līmenī. Komisija atbalsta valstu veselības aprūpes sistēmu stiprināšanu Āfrikā, piemēram, iesaistoties reģionālā līmenī, lai uzlabotu veselības drošību, izmantojot pieeju “Viena veselība”, veselības sistēmu digitalizāciju un atbalstot sabiedrības veselības institūtus.

ES arī turpinās darbu, izmantojot Eiropas komandas iniciatīvu par vakcīnu, zāļu un veselības aprūpes tehnoloģiju ražošanu un pieejamību tām Āfrikā (MAV+) 49 . Šī iniciatīva sākās 2021. gadā un tā palīdz palielināt vietējo un reģionālo ražošanas jaudu, dažādot Āfrikas farmaceitisko izstrādājumu piegādes ķēdes un novērst trūkumus starptautiskajā piegādes ķēdē. Eiropas komanda līdz šim ir mobilizējusi vairāk nekā 900 miljonus EUR, lai atbalstītu spēju veidošanu Dienvidāfrikā, Senegālā, Ruandā un Ganā un reģionālā līmenī atbalstītu regulējuma stiprināšanu, kā arī Āfrikas Zāļu aģentūru (AMA), Āfrikas Savienības Attīstības aģentūru (AUDA-NEPAD) un Āfrikas Vakcīnu ražošanas partnerību. Kontaktu piemeklēšanas pasākumu ietvaros ES ir pastiprinājusi sadarbību starp Āfrikas un Eiropas uzņēmumiem attiecībā uz farmācijas un medicīnas tehnoloģiju nozares vērtību ķēdēm. ES ir arī uzsākusi jaunu iniciatīvu par vakcīnu un zāļu vietējo ražošanu, lai atbalstītu centienus Latīņamerikā un Karību jūras reģionā.

ES arī apņēmās piešķirt 150 miljonus EUR Pasaules fonda mehānismam reaģēšanai uz Covid-19 (C19RM) 50 , lai partnervalstīs nodrošinātu piekļuvi medicīniskajiem pretlīdzekļiem (tostarp diagnostikai, testiem, skābeklim un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem).

Turklāt ES kopā ar ASV un citiem globālajiem partneriem aktīvi palīdz sekmīgi īstenot Globālo rīcības plānu pandēmijas pārvarēšanai. Mērķis ir palīdzēt koordinēt darbības un mobilizēt resursus sešās prioritārajās jomās saistībā ar globālo reaģēšanu uz Covid-19. Covid-19 mums ir mācījis, ka pret globālu pandēmiju var efektīvi cīnīties tikai ar vienotu un daudzpusīgu reakciju.

Cīņai pret nevakcināciju, nepatiesu informāciju un dezinformāciju būtu jābūt starp visā pasaulē pastāvīgi risināmajiem jautājumiem. Lai vērstos pret ārvalstu īstenotu informācijas manipulācija un iejaukšanos, ir vajadzīga īpaša rīcība. Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) ciešā sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstīm ir izstrādājis ES rīkkopu cīņai pret ārvalstu īstenotu informācijas manipulācija un iejaukšanos (FIMI rīkkopa).

Visbeidzot, ES uzskata, ka ir ļoti svarīgi balstīties uz Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi un stiprināt globālo veselības arhitektūru – ar pastiprinātu PVO tās centrā. ES ir apņēmusies būt par virzītājspēku sarunās par jaunu, juridiski saistošu starptautisku nolīgumu par pandēmiju novēršanu, sagatavotību pandēmijām un reaģēšanu uz tām un par mērķtiecīgiem grozījumiem, lai stiprinātu Starptautiskos veselības aizsardzības noteikumus (2005). Šie papildinošie procesi ir ES prioritāte un tie sniedz vēsturisku iespēju rast daudzpusējus risinājumus kopīgām problēmām, pamatojoties uz kolektīvās solidaritātes, taisnīguma, godīguma, iekļautības un uzlabotas pārredzamības principiem. Turklāt jaunais Finanšu starpniekfonds (FIF) pandēmijas novēršanai, sagatavotību pandēmijām un reaģēšanu uz tām 51 , kuram Eiropas komanda jau ir apņēmusies piešķirt 52 vismaz 588 miljonus EUR, nodrošinās finansējumu pandēmijas novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas atbalstam, tostarp grozīto starptautisko veselības noteikumu un jaunā starptautiskā nolīguma par pandēmiju novēršanu, sagatavotību pandēmijām un reaģēšanu uz tām īstenošanai.

Covid-19 ir apliecinājis, ka ES veselības politikas starptautiskais aspekts ir kļuvis svarīgāks nekā jebkad agrāk. Mēs mācāmies no šīs pieredzes un veicam koordinētus pasākumus, lai aizsargātu un veicinātu veselību visā pasaulē un stiprinātu ES vadošo lomu un ieguldījumu globālajā veselībā. Gaidāmā ES globālā veselības stratēģija politiskajam satvaram nodrošinās prioritātes, pārvaldību un rīkus, kas ļaus ES paust vienotu, ietekmīgu viedokli un maksimāli izmantot Eiropas komandas spēju aizsargāt un veicināt veselību visā pasaulē.

6.SECINĀJUMI

Lai gan pandēmijas attīstība nav prognozējama, ES — trešo reizi pēc kārtas — ir jāgatavojas grūtam rudenim un ziemai. Tomēr pandēmijas nākotne ir atkarīga ne tikai no jauniem vīrusa variantiem, kas var rasties un izstumt vecākus celmus. To lielā mērā nosaka arī cilvēku uzvedība un tas, cik lielā mērā iedzīvotāji var celt imunitāti. Jaunu gadījumu skaita samazināšana arī samazina jaunu variantu parādīšanās iespējas. Tie ir faktori, kurus var ietekmēt, un dalībvalstu veselības aprūpes sistēmām un sabiedrībai ir jāturpina pielāgot savu kolektīvo reakciju uz šo vīrusu, līdz Covid-19 draudi vairs nebūs akūti. 

Kā redzējām Covid-19 pandēmijas kulminācijas laikā, ir ļoti svarīgi strādāt kopā. Tagad, kad ir panākta politiska vienošanās par jauno ES regulu par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, kas ir Eiropas veselības savienības tiesību aktu kopuma galīgais tiesību akts 53 , Savienībai drīz būs jauns rīku kopums, lai pabeigtu ES veselības drošības satvara pārskatīšanu un stiprinātu nepieciešamo infrastruktūru un procesus Covid-19 sagatavotības un reaģēšanas pasākumu īstenošanai.

Pandēmija mums ir ļoti skaidri atgādinājusi sadarbības nozīmi. Strādājot kopā, mēs varam panākt reālas pārmaiņas un stiprināt ES spēju novērst veselības krīzes, sagatavoties tām un reaģēt uz tām — kā turpmākajos mēnešos, tā arī nākotnē. Strādājot kopā pie noturīgas pandēmijas pārvaldības, mēs esam stiprāki, noturīgāki un efektīvāki.

(1)

   Līdz 2022. gada 22. nedēļas beigām 14 dienu paziņoto Covid-19 gadījumu rādītājs ES/EEZ bija 350 (valstu diapazons: 8.1–3303) uz 100 000 iedzīvotāju, kas palielinājās līdz 1207 (valstu diapazons: 43,0–4945) uz 100 000 līdz 2022. gada 28. nedēļas beigām.

(2)

   No 2022. gada maija sākuma līdz jūlija vidum uzņemšanas rādītājs slimnīcās uz 100 000 cilvēku gandrīz divkāršojās, un pašreizējais līmenis ir vairāk nekā 40 % no pandēmijas maksimālā apjoma. ITN uzņemšanas un izmantojuma rādītāji pašlaik atbilst 16 % un 18 % (attiecīgi) no maksimālajiem rādītājiem, kas paziņoti kopš pandēmijas sākuma.

(3)

   Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai, un Reģionu komitejai “Covid-19. ES gatavības un reaģēšanas uzturēšana: nākotnes perspektīva” (COM/2022/190 final).

(4)

   “The Economist”, Covid-19 vaccines saved an estimated 20 m lives during their first year, 2022. g. jūlijs, https://www.economist.com/graphic-detail/2022/07/07/covid-19-vaccines-saved-an-estimated-20m-lives-during-their-first-year?frsc=dg%7Ce .

(5)

   Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/756 (2021. gada 24. marts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1234/2008 par izmaiņu izskatīšanu cilvēkiem paredzētu zāļu un veterināro zāļu tirdzniecības atļauju nosacījumos, OV L 162, 10.5.2021., 1. lpp.

(6)

   Papildus spēkā esošajiem līgumiem ar Sanofi un Novavax ES nesen noslēdza līgumu, izmantojot kopīgā iepirkuma nolīgumu, lai dalībvalstīm nodrošinātu piekļuvi HIPRA vakcīnai.

(7)

    https://ec.europa.eu/info/live-work-travel-eu/coronavirus-response/public-health/eu-vaccines-strategy_lv .

(8)

    https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/STATEMENT_21_4847 .

(9)

     Apkopotā saraksta pamatā galvenokārt ir Covid-19 vakcīnu ražošanas paplašināšanas laikā gūtā pieredze. Sarakstā iekļauts plašs produktu grupu klāsts (44 būtiskas preces), piemēram, fermenti un vienreizlietojami un hromatogrāfijas materiāli.

(10)

   Šo ieteikumu pamatā ir ECDC un Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) 2022. gada 6. aprīļa kopīgais paziņojums par mRNS vakcīnu ceturtās devas ievadīšanu, kā arī Preliminary public health considerations for COVID-19 vaccination strategies in the second half of 2022, ko ECDC publicēja 2022. gada 18. jūlijā.

(11)

   Piemēram, Veselības drošības komiteja.

(12)

   Piemēram, respiratorā sincitiālā vīrusa (RSV) infekcijas vai jaunas vīrusslimības, kas rada bažas sabiedrības veselībai.

(13)

   2022.g. 18. jūlijs, ECDC, Operational considerations for respiratory virus surveillance in Europe, https://www.ecdc.europa.eu/en/publications-data/operational-considerations-respiratory-virus-surveillance-europe .

(14)

    https://environment.ec.europa.eu/news/coronavirus-response-monitoring-wastewater-contributes-tracking-coronavirus-and-variants-across-all-2022-03-17_en .

(15)

   Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (91/271/EEK).

(16)

   Komisijas Ieteikums (2021. gada 17. marts) par kopīgu pieeju, ar ko izveido SARS-CoV-2 un tā variantu sistemātisku uzraudzību notekūdeņos Eiropas Savienībā, C/2021/1925, (OV L 98, 19.3.2021., 3.–8. lpp.).

(17)

      https://www.consilium.europa.eu/en/policies/ipcr-response-to-crises/ .

(18)

      https://health.ec.europa.eu/health-security-and-infectious-diseases/preparedness-and-response/health-security-committee-hsc_en .

(19)

   Ja pienācīga ventilācija nav iespējama, var apsvērt iespēju izmantot gaisa attīrīšanas ierīces, piemēram, tādas, kas aprīkotas ar HEPA (augstefektīvs gaisa daļiņu) filtriem vai filtriem ar līdzvērtīgu efektivitāti un ultravioleto antibakteriālu starojumu (UVGI).

(20)

     Piemēram, gripa, respiratorais sincitiālais vīruss (RSV) un norovīruss.

(21)

     2021. gada 8. jūlijs, ECDC, COVID-19 in children and the role of school settings in transmission - second update, https://www.ecdc.europa.eu/en/publications-data/children-and-school-settings-covid-19-transmission .

(22)

   2022.g. 3. augusts, ECDC, Assessment of workforce capacity and training needs for the prevention and control of communicable diseases - report on 2021 survey, https://www.ecdc.europa.eu/sites/default/files/documents/ECDC-Assessment-Capacity-Training-Needs-EUEEA-2021.pdf .

(23)

   Septembrī tiks publicēts šāds HERA uzaicinājums: Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, lai atbalstītu strukturētu dialogu valstu vai reģionālā līmenī par publisko iepirkumu veselības aprūpes nozarē.

(24)

   Programma "ES – veselībai", Call for proposals to provide training for health workforce, including digital skills, https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/portal/screen/opportunities/topic-details/eu4h-2022-pj-06 .

(25)

   “Erasmus+” projekts, EHMA, Blueprint Alliance for a Future Health Workforce Strategy on Digital And Green Skills: BeWell project kicked-off, https://ehma.org/2022/07/22/blueprint-alliance-for-a-future-health-workforce-strategy-on-digital-and-green-skills-bewell-project-kicked-off/ .

(26)

     Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Covid-19 terapijas līdzekļu stratēģija” (COM/2021/355 final/2).

(27)

   Tie ietver šādus terapeitiskos līdzekļus: remdesivīrs, bamlanivimabs un etesevimabs, kasirivimabs un imdevimabs, un xevudy/sotrovimabs.

(28)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 536/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/20/EK (OV L 158, 27.5.2014., 1. lpp.).

(29)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/123 (2022. gada 25. janvāris) par pastiprinātu Eiropas Zāļu aģentūras lomu attiecībā uz zālēm un medicīniskajām ierīcēm krīžgatavības un krīžu pārvarēšanas kontekstā (OV L 20, 31.1.2022., 1.–37. lpp.).

(30)

   REMAP-CAP pārbaude, EU SolidAct pārbaude un ECRAID-Prime pārbaude.

(31)

   EU-COVAT-1 AGED, EU-COVAT-2 BOOSTAVAC un EU-COVPT-1 CoVacc.

(32)

   The Lancet, volume 400, issue 10350, P452-461, 6 August 2022, A.V. Ballering et.al., Persistence of somatic symptoms after COVID-19 in the Netherlands: an observational cohort study, https://www.thelancet.com/journals/lancet/article/PIIS0140-6736(22)01214-4/fulltext .

(33)

     Daugherty, Sarah E., et al. "Risk of clinical sequelae after the acute phase of SARS-CoV-2 infection: retrospective cohort study." BMJ 373 (2021).

(34)

     Komisijas paziņojums “ES Covid-19 terapijas līdzekļu stratēģija” (COM/2021/355 final/2),  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52021DC0355R(01).

(35)

     Brodin, P., Casari, G., Townsend, L. et al., Studying severe long COVID to understand post-infectious disorders beyond COVID-19, Nat Med 28, 879–882 (2022), https://www.nature.com/articles/s41591-022-01766-7 .

(36)

   Ekspertu grupa jautājumos par efektīviem ieguldījumiem veselībā, https://health.ec.europa.eu/expert-panel-effective-ways-investing-health_en .

(37)

   EU-OSHA, 2022.g. 20. maijs, Impact of Long Covid on workers and workplaces and the role of OSH, https://osha.europa.eu/en/publications/impact-long-covid-workers-and-workplaces-and-role-osh .

(38)

   EU-OSHA, 2021.g. 6. jūlijs, COVID-19 infection and long COVID – guide for workers, https://osha.europa.eu/en/publications/covid-19-infection-and-long-covid-guide-workers .

(39)

   EU-OSHA, 2021.g. 6. jūlijs, COVID-19 infection and long COVID – guide for managers, https://osha.europa.eu/en/publications/covid-19-infection-and-long-covid-guide-managers .

(40)

   Komisijas paziņojums par zaļo joslu ieviešanu atbilstoši Vadlīnijām par robežu pārvaldības pasākumiem veselības aizsardzībai un preču un pamatpakalpojumu pieejamības nodrošināšanai (2020/C 96 I/01, C(2020), 1897. lpp.).

(41)

   Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ārkārtas rīcības plāns transporta nozarei”, COM(2022) 211.

(42)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1034 (2022. gada 29. jūnijs), ar ko groza Regulu (ES) 2021/953 par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (OV L 173, 30.6.2022., 37. lpp.).

(43)

    https://reopen.europa.eu/ .

(44)

   Lai nodrošinātu, ka tīmekļa platforma “Re-Open EU” sniedz atjauninātu informāciju, dalībvalstīm pirms iespējamo ierobežojumu un pasākumu ieviešanas būtu jāinformē Komisija par iespējamiem atjauninājumiem.

(45)

   Padomes Ieteikums (ES) 2022/107 (2022. gada 25. janvāris) par koordinētu pieeju drošas brīvas pārvietošanās atvieglošanai Covid-19 pandēmijas laikā un ar ko aizstāj Ieteikumu (ES) 2020/1475 (OV L 18, 27.1.2022., 110. lpp.).

(46)

   Padomes Ieteikums (ES) 2020/912 (2020. gada 30. jūnijs) par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu (OV L 208I , 1.7.2020., 1. lpp.).

(47)

    https://europa.eu/capacity4dev/wbt-team-europe .

(48)

   Kā arī atbalsts 100 miljonu EUR apmērā no humānās palīdzības budžeta vakcīnu ieviešanai, kas īstenots kopš 2021. gada.

(49)

     Ir mobilizētas pirmās atbalsta paketes Senegālai, Ruandai, Dienvidāfrikai un Ganai.

(50)

    https://www.theglobalfund.org/en/covid-19/response-mechanism/#:~:text=The%20COVID%2D19%20Response%20Mechanism,formal%20and%20community%20health%20systems .

(51)

    https://unfoundation.org/blog/post/inside-the-new-fund-to-bolster-global-pandemic-prevention-preparedness-and-response/#:~:text=This%20new%20fund%2C%20which%20is,before%20the%20next%20pandemic%20occurs .

(52)

     Arvien vairāk ES dalībvalstu apsver iespēju sniegt ieguldījumu vai gatavo savu apņemšanos.

(53)

    https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/promoting-our-european-way-life/european-health-union_lv .