EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 17.6.2022

COM(2022) 404 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

KONFERENCE PAR EIROPAS NĀKOTNI –

Pārvēršot redzējumu konkrētā darbībā

“Eiropā atmiņas par mūsu pagātni vienmēr ir veidojušas mūsu nākotni. Un tas ir vēl jo svarīgāk laikā, kad mūsu kontinentā atkal notiek neiedomājamas norises. Krievijas rupjie mēģinājumi mainīt robežas un pārrakstīt pat traģiskākās mūsu vēstures lappuses ir atgādinājuši mums par briesmām, ka varam zaudēt gan mūsu pagātni, gan arī nākotni. Mūžīgi dzīvot tagadnē un domāt, ka nekas nekad nevar būt savādāk. Ka nav iespējams labāk rīkoties. Un vēl sliktāk — ka nekad nekas nemainīsies, ja vien mēs paši nemainīsimies. Tas ir tik nepareizi! Stāvēt uz vietas nozīmē spert soli atpakaļ.”

Priekšsēdētāja fon der Leiena  
konferences par Eiropas nākotni 2022. gada 9. maija noslēguma ceremonijā

1.IEVADS

Jau izsenis tiek apgalvots, ka Eiropas Savienība virzās ātrāk un tālāk tad, kad tai ir jārīkojas. Žana Monē bieži citētie vārdi, ka Savienība tiks “rūdīta krīzēs un būs to risinājumu kopums, kas pieņemti šo krīžu pārvarēšanai”, izrādījās patiesi daudzos gadījumos ES vēsturē — bet jo īpaši pēdējos divos gados, kad visi esam saskārušies ar globālo pandēmiju un brutālas agresijas izraisītu karu pie mūsu robežām. Tajā pašā laikā Eiropas iedzīvotāji arvien uzstājīgāk aicina veikt pārmaiņas un reformas, kā arī strādāt pie tā, lai uzlabotu Eiropu atbilstoši viņu noteikumiem. Tāpēc Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savās 2019. gada jūlija politikas pamatnostādnēs aicināja rīkot konferenci par Eiropas nākotni, kas būtu daļa no redzējuma par jaunu impulsu Eiropas demokrātijai, un apņēmās sekot līdzi tās rezultātiem.

Konference par Eiropas nākotni, kas sākās 2021. gada Eiropas dienā un turpinājās vienu gadu, bija līdz šim deliberatīvajā demokrātijā nebijis pasākums visas Eiropas mērogā — lielākais un plašākais līdz šim pieredzētais šāda veida pasākums. Tā vienoja visu vecumu, valstu un izcelsmes cilvēkus, no kuriem daudzi nekad nebija iesaistījušies Eiropas pasākumos vai nebija informēti par Eiropas Savienības institucionālo struktūru. Viņi visi iepazīstināja ar saviem dažādajiem stāstiem un perspektīvām, dažādajām valodām un identitātēm, lai izklāstītu savas vēlmes attiecībā uz Eiropu un kopīgi veidotu redzējumu par tās nākotni.

Tādējādi konference un tās dalībnieki atspoguļoja gan nepieciešamību labāk iesaistīt iedzīvotājus tās politikas veidošanā, kas ietekmē viņu dzīvi, gan šādas rīcības vērtību. Tā deva jaunu elpu Eiropas daudzslāņainās demokrātijas darbībā un parādīja īstenas Eiropas publiskās telpas potenciālu, kurā cilvēki visā Savienībā varētu iesaistīties jomās, kuras viņiem ir vissvarīgākās.

To raksturo veids, kādā iedzīvotāji un iestādes, likumdevēji un neprofesionāļi apsprieda mūsdienu fundamentālos jautājumus un ierosināja virkni risinājumu jomās, kuras noteiks Eiropas nākotni: no klimata pārmaiņām un vides līdz digitalizācijai un demokrātijai, veselībai un sociālajam taisnīgumam, ekonomikai un drošībai, vērtībām un kultūrai, kā arī daudzām citām jomām. Šo rezultātu neizbēgami ietekmēja arī šodienas konteksts un jo īpaši krīzes, kuras Eiropai bija jāpiedzīvo pēdējo divu gadu laikā. Covid-19 pandēmijas ietekme uz mūsu veselību un ekonomiku tika atspoguļota visos tematos, savukārt Krievijas neprovocētais un nepamatotais karš pret Ukrainu uzsvēra to, ka pasaulē ir vajadzīga spēcīgāka Eiropa, kas ir gatava uzturēt mieru un vērtības, kā tā jau ir darījusi vairāk nekā 70 gadu garumā.

Lai gan konference ir uzlabojusi priekšlikumu kvantitāti un kvalitāti, tās panākumi galu galā būs atkarīgi no pārmaiņām, ko tā var panākt. Uzturot šo garu, Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Parlamentu un Padomi 2021. gada marta kopīgajā deklarācijā apņēmās katra savas kompetences ietvaros un saskaņā ar Līgumiem veikt turpmākus pasākumus saistībā ar ierosināto. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena šo apņemšanos atkārtoja konferences noslēguma ceremonijā 2022. gada 9. maijā.

Šis paziņojums ir pirmais solis šajā virzienā. Tajā sniegts izvērtējums par to, kas ir nepieciešams konferences priekšlikumu īstenošanai, sniegts pārskats par turpmākajiem pasākumiem un izklāstīts, kā vislabāk mācīties no konferencē gūtās pieredzes un integrēt līdzdalības demokrātiju ES politikas veidošanā un tiesību aktu izstrādē.

2.TURPMĀKIE PASĀKUMI – NO PRIEKŠLIKUMIEM LĪDZ RĪCĪBAI

Galīgajā ziņojumā, ko iesniedza Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētājiem, ietvertie konferences priekšlikumi ir plaši, vērienīgi un tālredzīgi. Tie ir strukturēti, pamatojoties uz deviņiem plašiem tematiem, turklāt daži no ierosinātajiem pasākumiem dabīgi pārklājas.

Priekšlikumu izvērtēšana

Lai pēc iespējas pārredzamāk un tiešāk sekotu konferences priekšlikumiem, ir nepieciešams veikt pirmo analīzi, lai noskaidrotu, kas ir nepieciešams to īstenošanai. Lai šis izvērtējums būtu ticams, ir būtiski ievērot ierosinājumu garu un burtu, neveicot nekādu atkārtotu interpretāciju vai atlasi. Tas ir izklāstīts šā paziņojuma pielikumā. 49 priekšlikumi ir sadalīti tajās pašās konferences izvēlētajās tematiskajās jomās, un katrā jomā ir sniegts Komisijas novērtējums.

Pielikumā ir nodalītas četras atbilžu kategorijas: esošās iniciatīvas, kas attiecas uz priekšlikumiem; iniciatīvas, kuras Eiropas Parlaments un Padome tiek aicināti pieņemt lēmumu; plānotās darbības, ar kurām idejas tiks īstenotas, balstoties uz jaunām konferencē raisītām pārdomām; un jaunas iniciatīvas vai darba jomas, kuras iedvesmojuši priekšlikumi un kuras ir Komisijas kompetencē.

Pirmajā kategorijā ietilpst iniciatīvas, kuras Komisija jau īsteno un kuras ir tieša atbilde uz priekšlikumiem. Tās varētu ietvert, piemēram, Eiropas Klimata aktu, kura ietvaros jau ir stājušies spēkā tiesību akti, tajos iekļaujot ES klimata mērķus. Vai arī Digitālo pakalpojumu aktu, kas nodrošinās, ka tiešsaistes vide joprojām būs droša, aizsargājot vārda brīvību un iespējas digitālajiem uzņēmumiem. Tas ietver arī Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes (HERA) izveidi, lai palīdzētu Eiropai labāk sagatavoties un reaģēt uz pārrobežu veselības apdraudējumiem. Vai vēsturiskās vienošanās, kas panāktas par minimālo algu un sievietēm valdēs un padomēs. Tās ietver arī konkrētas iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt Eiropas starptautiskās partnerības un globālo lomu, piemēram, izmantojot Globālās vārtejas stratēģiju, lai saskaņā ar ES vērtībām ieguldītu viedā, tīrā un drošā infrastruktūrā visā pasaulē.

Otrā kategorija ir joma, kurā Komisija ir iesniegusi priekšlikumus, pie kuriem abi likumdevēji pašlaik strādā. Dažos gadījumos tas dod papildu stimulu paātrināt likumdošanas darbu, piemēram, saistībā ar jauno Migrācijas un patvēruma paktu, Mākslīgā intelekta aktu vai iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt aprites ekonomiku tādās jomās kā akumulatori vai ilgtspējīgi produkti. Tajā iekļauti arī priekšlikumi, kuri izteikti paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %” un kuri ir būtiski, lai sasniegtu Eiropas mērķus klimata jomā un arī samazinātu tās enerģētisko atkarību. Vai mūsu iniciatīva stiprināt ES noturību un tehnoloģisko suverenitāti, izmantojot tādus pasākumus kā Mikroshēmu aktu.

Trešā kategorija ietver jomas, kurās Komisija jau plāno nākt klajā ar priekšlikumiem un ņems vērā konferences ierosinājumus. Tas ietver Mediju brīvības aktu, kura mērķis būs aizsargāt mediju plurālismu un neatkarību ES iekšējā tirgū, un tiesību akta priekšlikumu, ar ko stiprinātu mūsu apgādi ar izejvielām, kas ir būtiskas divējādās pārkārtošanās procesam vai jaunajai Eiropas inovācijas programmai. Vai tiesisko regulējumu, kura mērķis būs paātrināt un atvieglot pāreju uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām. Tuvākajās nedēļās un mēnešos Komisija arī iesniegs priekšlikumus, kas ir tieša reakcija uz dažiem konferences ierosinājumiem, piemēram, par mūsu dabas atjaunošanu vai aizliegumu ES tirgū ienākt produktiem, kuri ražoti, izmantojot piespiedu darbu.

Visbeidzot, ceturtā joma ir tā, kurā konferences priekšlikumi ir daļēji vai pilnīgi jauni un prasa, lai Komisija nāktu klajā ar jaunām ierosmēm vai priekšlikumiem. Jomās, kurās konference ir rosinājusi sākt jaunu darbu, lielāka uzmanība ir pievērsta tam, lai uzlabotu izpratni par garīgās veselības jautājumiem, un priekšlikumiem, kā šīm jomām labāk pievērsties visā Eiropā. Citos ieteikumos galvenā uzmanība pievērsta uzturam un pārtikas nodrošinājumam, kā arī informācijas uzlabošanai par produktu ekoloģiskās pēdas nospiedumu un dzīvnieku labturības rādītājiem. Ir ierosināta arī koordinēta Eiropas pieeja tumšā tīkla uzraudzībai, kā arī tas, ka lielāka uzmanība jāpievērš kriptonaudas izracei.

Turpmāko pasākumu principi

Izvērtējums parāda skaidru virzienu un nosaka jomas, kurās Komisijai būs jāiesniedz priekšlikumi. Komisija to darīs pēc iespējas pragmatiskākā veidā – izstrādājot tiesību aktus vai citā veidā. Komisija pilnībā izmantos savas iniciatīvas tiesības saskaņā ar Līgumiem, pienācīgi ņemot vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principus un labāka regulējuma noteikumus. Tas ietver attiecīgo politikas risinājumu iespējamās ietekmes novērtēšanu, nodrošinot, ka nerodas nekādas negatīvas sekas, un izpēti par to, kurā līmenī lēmumu pieņemšana ir visefektīvākā.

Būtu arī jāatzīmē, ka ir arī daudzas jomas, kurās Komisijai ir jāveic neleģislatīvi pasākumi vai nu ierobežotas likumdošanas kompetences dēļ, vai tāpēc, ka tas ir labākais veids vēlamā rezultāta sasniegšanai. Tāpat ne visu priekšlikumu virzīšana ir Komisijas kompetencē, un dažus no tiem vislabāk var ierosināt citas ES iestādes, dalībvalstis vai vietējās un reģionālās pašvaldības.

Pirmais jauno priekšlikumu kopums tiks paziņots priekšsēdētājas fon der Leienas runā par stāvokli Savienībā 2022. gada septembrī, kā arī tai pievienotajā nodomu vēstulē. Šie priekšlikumi tiks iekļauti Komisijas 2023. gada darba programmā. Daži no tiem būtu jāiekļauj arī kopīgajās likumdošanas prioritātēs, par kurām vienojušās ES iestādes, un turpmākajās Komisijas darba programmās.

Līgumi – mūsu rīcībā esošo iespēju maksimāla izmantošana, vajadzības gadījumā izdarot grozījumus

Veicot turpmākus pasākumus saistībā ar šiem priekšlikumiem, jaunām reformām un politikai nevajadzētu būt savstarpēji izslēdzošām attiecībā uz diskusijām par Līguma izmaiņām. Līguma grozīšanai nevajadzētu būt pašmērķim, un attiecībā uz lielāko daļu pasākumu ir daudz darāmā, ko var un būs nepieciešams izdarīt saskaņā ar spēkā esošajiem Līgumiem. Tāpat kā dalībvalstu konstitūcijas, arī ES līgumi ir mainīgi instrumenti. ES iestādes un dalībvalstis ir vienojušās visā šīs Komisijas pilnvaru laikā pilnībā izmantot ES Līgumu potenciālu, iepērkot miljardiem vakcīnu iedzīvotājiem visā Eiropā vai stimulējot nākotnes ekonomiku, izmantojot atveseļošanas instrumentu NextGenerationEU. Šajā laikā ES ir arī noteikusi vērienīgu un juridiski saistošu virzību uz klimatneitralitāti, pārstrādājusi spēles noteikumus digitālajā pasaulē un atbalstījusi mazos uzņēmumus, lai tie pandēmijas laikā saglabātu savus darbiniekus, izmantojot SURE programmu. Viss šis darbs bija iespējams, jo iestādes, sinhroni sadarbojoties, izrādīja politisko gribu, lai steidzami reaģētu uz problēmām.

Arī spēkā esošajos Līgumos ir neizmantots potenciāls, kas varētu palīdzēt reaģēt uz konferences priekšlikumiem, jo īpaši izmantojot pārejas klauzulas, lai dažās politikas jomās pārietu uz kvalificēta vairākuma balsojumu. Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena savās politikas pamatnostādnēs un runā par stāvokli Savienībā skaidri aicināja to darīt tādās jomās kā enerģētika, nodokļi un svarīgi kopējās ārpolitikas un drošības politikas aspekti, piemēram, sankcijas un cilvēktiesības.

Tomēr dažas no konferencē paustajām idejām ir patiesi inovatīvas, aicinot ES izvēlēties jaunus, pagaidām neizpētītus ceļus. Dažos šajos priekšlikumos ir skaidri pausts aicinājums grozīt Līgumus. Tas attiecas uz tādām jomām kā veselība vai aizsardzība.

Konference ir radījusi jaunu impulsu, lai koncentrētos uz Eiropas projekta atjaunošanu un uzlabošanu, balstoties uz tā pamatiem un vajadzības gadījumā tos atjauninot. Kā norādīja Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savā runā konferencē, Komisija vienmēr būs to personu pusē, kuras vēlas reformēt Eiropas Savienību, lai tā darbotos labāk, tostarp vajadzības gadījumā veicot izmaiņas Līgumā.

Šajā sakarā Komisija atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta gatavību pirmo reizi izmantot savas pilnvaras, kas tam piešķirtas saskaņā ar Lisabonas līgumu, lai ierosinātu grozījumus Līgumos. Parlaments ir noteicis vairākas jomas, kurās, pēc tā domām, izmaiņas Līgumos būtu jāapspriež konvencijā. Komisija ir gatava pilnībā pildīt savu institucionālo lomu Līguma par Eiropas Savienību 48. pantā noteiktajā procedūrā un jo īpaši sniegt atzinumu pēc apspriešanās ar Eiropadomi.

3.NĀKOTNE – IEDZĪVOTĀJU IZVIRZĪŠANA EIROPAS DEMOKRĀTIJAS CENTRĀ

Papildus politikas priekšlikumu kvalitātei un kvantitātei un konferences impulsam veikt reformas, tā arī sniedza ieskatu par to, kā var uzplaukt Eiropas sabiedriskā telpa un kā, iesaistot iedzīvotājus, var bagātināt mūsu demokrātiju Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī. Par to notika simtiem apspriežu un diskusiju rātsnamos un kafejnīcās it visur Eiropā. Jauni apspriešanās formāti, piemēram, daudzvalodu digitālā platforma un Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas, ļāva eiropiešiem apmainīties ar savām idejām par jautājumiem, kurus viņi uzskata par svarīgiem, lai veidotu mūsu Savienības nākotni. Konference arī centās noskaidrot visgrūtāk sasniedzamo personu viedokli — personu, kuras reti iesaistās politikā vai kuras, iespējams, nav balsojušas iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Vairāki konferences jauninājumi sniedz norādes par to, kā iedzīvotājus labāk iesaistīt prioritāšu un mērķu noteikšanā, kā arī politikas izstrādē un veidošanā Eiropas līmenī. Komisija, pamatojoties uz konferenci un pašas rīcībā esošajiem instrumentiem, ierosinās veidus, kā nodrošināt to, ka iedzīvotāji tiek ciešāk iesaistīti ES politikas veidošanā.

Konferences galvenā un īpaši novatoriskā iezīme bija Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas. Kopā aptuveni 800 izlases veidā izraudzītu pilsoņu, no kuriem trešdaļa bija jaunieši, piedalījās trīs apspriežu sesijās un sniedza ieteikumus. Vairākas dalībvalstis organizēja valsts pilsoņu paneļdiskusijas, pamatojoties uz tiem pašiem principiem.

Pamatojoties uz šiem panākumiem, Komisija ļaus pilsoņu paneļdiskusijās apspriesties un sniegt ieteikumus pirms dažiem svarīgiem priekšlikumiem, kas ir daļa no tās paplašināta politikas veidošanas procesa un atbilst labāka regulējuma principiem. Atkarībā no jautājuma tās var būt vai nu Eiropas mēroga, vai mazākas diskusiju grupas konkrētu politikas jautājumu risināšanai. Tāpat kā konferencē, dalībnieki būtu jāizraugās izlases veidā. Taču tiem būtu jāatspoguļo arī Eiropas daudzveidība un demogrāfija. Trešdaļai dalībnieku vajadzētu būt jauniešiem. Attiecīgā gadījumā ietekmes novērtējumā tiks iekļauts pilsoņu ziņojums, kurā apkopoti šo līdzdalības un apspriešanās procesu rezultāti. Ja visi dalībnieki būs jaunieši, tā būtu “jauniešu aptauja”. Pirmā no šīm jaunās paaudzes pilsoņu paneļdiskusijām tiks uzsākta saistībā ar 2022. gada runu par stāvokli Savienībā.

Daudzvalodu digitālā platforma deva iespēju dalībniekiem vien ar dažu klikšķu palīdzību apmainīties ar savām idejām un apspriest tās, kā arī izmitināt daudzos pasākumus, kas konferences paspārnē notiek visā Eiropā. Līdz 2022. gada maijam daudzvalodu digitālo platformu apmeklēja gandrīz 5 miljoni individuālo apmeklētāju, un tajā bija vairāk nekā 750 000 reģistrētu dalībnieku, tika apkopoti 18 000 ideju un notika vairāk nekā 6500 pasākumu.

Atbildot uz konferences dalībnieku aicinājumiem izveidot tiešsaistes konsultāciju platformas, Komisijas portāls “Izsakiet viedokli” kļūs par vienas pieturas aģentūru iedzīvotāju iesaistei tiešsaistē, apkopojot visu informāciju par Komisijā izmantotajiem iedzīvotāju iesaistes mehānismiem. Šis jaunais tiešsaistes centrs integrēs konferences daudzvalodu digitālās platformas galvenās iezīmes: tieša informācijas apmaiņa starp iedzīvotājiem, komentāri visās ES oficiālajās valodās, pateicoties eTranslation, kā arī tiešsaistes aptaujas un tiešsaistes līdzdalības pasākumu rīkošana. Tas kalpos par pamatu jaunai demokrātiskas iesaistes un inovācijas ekosistēmai.

Tā ir daļa no Komisijas plašākiem centieniem stiprināt Eiropas demokrātiju un sabiedrisko telpu. Laikā, kad visā pasaulē pieaug konflikti un autoritārisms, demokrātijai un demokrātiskajai noturībai ir jāpievērš uzmanība un tā jāstiprina vairāk nekā jebkad agrāk. Saskaņā ar Eiropas Demokrātijas rīcības plānu Komisija nesen ierosināja pasākumus, lai stiprinātu Eiropas politiskās partijas un dotu tām iespēju rīkot pārrobežu kampaņas kā daļu no pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt vēlēšanu integritāti un atvērtas demokrātiskas debates. Tā arī nāca klajā ar priekšlikumu atbalstīt un stiprināt mobilo ES pilsoņu tiesības, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Līdzīgi Eiropas Parlaments nesen ierosināja reformēt ES vēlēšanu likumu un izteica priekšlikumus nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās iekļaut transnacionālus sarakstus. Komisija atbalstīs Eiropas Parlamentu, lai nodrošinātu vienošanos par vēlēšanu likumu Padomē.

Tā ir arī iespēja sākt pārdomāt to, kā konferencē gūto pieredzi var izmantot Eiropas pilsoniskās identitātes veicināšanā. Tas jo īpaši ietvertu novērtējumu par to, kā izglītība un komunikācija var nodrošināt vidi šāda veida iesaistes attīstībai.

4.SECINĀJUMS

Kā izklāstīts šajā paziņojumā un tā pielikumā, konference ir devusi daudzus impulsus, pie kuriem strādāt. Taču tā ir arī devusi daudzas iespējas mācīties un daudzus rezultātus, ko saglabāt, jo īpaši enerģiju un impulsu uzlabot Eiropu un palīdzēt tai virzīties uz priekšu. Lai arī konference ir beigusies, tagad tikai sākas darbs pie priekšlikumiem, kas skaidri izteikti ar mērķi uzlabot Eiropu un nodrošināt, ka visi iedzīvotāji var turpināt paust savu viedokli par politiku, kura viņus ietekmē.

Konference ir parādījusi, ka eiropieši ir apņēmības pilni veidot labāku nākotni. Viņi uzskata, ka Eiropas Savienība ir veids, kā to panākt, un vēlas to veidot kopā ar vēlētiem pārstāvjiem. Eiropa, kurā valda miers un labklājība, taisnīgums un progress, sociāla un ilgtspējīga Eiropa, kas rūpējas, vienlaikus arī uzdrīkstoties īstenot drosmīgu politiku, kura nāks par labu visām paaudzēm. Viņu redzējums ir skaidrs, un šajā paziņojumā izklāstītās daudzās iniciatīvas ļaus Komisijai sākt darbu pie šā redzējumu pārvēršanas konkrētā rīcībā.

Par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar konferences rezultātiem kopīgi atbildīgas ir iesaistītās iestādes atbilstoši to institucionālajai kompetencei un ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus. Šajā turpmākajā darbā būtiska nozīme būs skaidrai un efektīvai komunikācijai, jo īpaši, lai nodrošinātu iedzīvotāju iesaistīšanos un vairotu uzticēšanos procesam un tā rezultātiem. Lai informētu iedzīvotājus un saglabātu dinamiku, 2022. gada rudenī tiks organizēts konferences atsauksmju pasākums. Šis pasākums būtu īstais brīdis, lai informētu par to, kā trīs ES iestādes veic turpmākus pasākumus, un izvērtētu progresu šajā procesa posmā. Tā būs iespēja izveidot skaidru un saskaņotu saikni starp konferences rezultātiem un turpmākajiem pasākumiem, ko tā ir iedvesmojusi.

(1)

  Galīgo ziņojumu lasiet konferences platformā. 

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 17.6.2022

COM(2022) 404 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

KONFERENCE PAR EIROPAS NĀKOTNI



Pārvēršot redzējumu konkrētā darbībā

PIELIKUMS

Šajā pielikumā ir sniegts neizsmeļošs to tiesību aktu un citu iniciatīvu saraksts, ar kuriem Komisija īsteno vai īstenos priekšlikumus un pasākumus, kas izriet no konferences par Eiropas nākotni un kas ir Komisijas kompetencē. Pamatojoties uz konferences priekšlikumiem, Komisija izstrādās plānotos pasākumus un tiesību aktu priekšlikumus, pilnībā ievērojot labāka regulējuma standartus, kā arī subsidiaritātes un proporcionalitātes principus un pienācīgi ņemot vērā pašreizējā daudzgadu budžeta finansiālos ierobežojumus. Tā arī centīsies nodrošināt, ka ierosinātās iniciatīvas tiek papildinātas ar spēcīgiem komunikācijas pasākumiem un kampaņām, lai panāktu mijiedarbību ar iedzīvotājiem attiecībā uz ES politikas rīcību un to, kā tā ietekmē un sniedz labumu iedzīvotājiem viņu ikdienas dzīvē.

Attiecībā uz katru no deviņiem konferences tematiem pielikumā uzskaitīti konferences priekšlikumi un norādīti būtiskie aspekti:

‣darbības, ko jau ierosinājusi vai uzsākusi Urzulas fon der Leienas Komisija;

‣ierosinātie tiesību akti, kurus Komisija aicina pieņemt Eiropas Parlamentā un/vai Padomē;

‣plānotās darbības un tiesību akti;

‣konferences iedvesmotas jaunas darbības jomas.

Katrā sadaļā Komisijas iniciatīvu secība atbilst konferences priekšlikumu un pasākumu secībai. Ja ES iniciatīva vai tiesību akts aptver vairākus konferences tematus, tas ir uzskaitīts tikai vienu reizi saskaņā ar visatbilstošāko konferences priekšlikumu. Piemēram, plāns REPowerEU pievēršas idejām, kas izvirzītas sadaļās “Spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība” un “Klimata pārmaiņas un vide”, bet galvenokārt attiecas uz enerģētisko autonomiju, tāpēc tas ir iekļauts sadaļā “ES un pasaule”.

Pielikumā ir iekļauti ne tikai tiesību akti, bet arī komunikācijas līdzekļi un programmas.

Daudzi konferences priekšlikumi atbilst Komisijas plānotajām darbībām un tiesību aktiem un tiks izmantoti šo plānoto darbību un priekšlikumu sagatavošanā. Konferences rezultāti ne tikai iedvesmos jaunas Komisijas pārdomu jomas, bet arī bagātinās pārdomas par darbībām un leģislatīviem un neleģislatīviem priekšlikumiem, kas pašlaik ir plānošanas posmā.

ES politiku palīdz īstenot plašs fondu un citu atbalsta mehānismu klāsts. Daudzi no tiem ir transversāli un aptver darbības vairākos konferences jautājumos. Galvenie no tiem:

‣Atveseļošanas un noturības mehānisms;

‣Eiropas Reģionālās attīstības fonds;

‣Eiropas Sociālais fonds Plus;

‣Kohēzijas fonds (atbalsta investīcijas vides un transporta, tostarp infrastruktūras jomā);

‣Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms, tostarp Taisnīgas pārkārtošanās fonds (atbalsts teritorijām, kuras visvairāk skar pārkārtošanās uz klimatneitralitāti);

‣Eiropas Savienības Solidaritātes fonds;

‣Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem;

‣Inovācijas fonds un Modernizācijas fonds;

‣Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (veicina izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju, veicot mērķtiecīgas investīcijas transporta, enerģētikas un digitālo pakalpojumu infrastruktūrā);

‣Programma “Digitālā Eiropa”;

‣Programma “Erasmus+”;

‣Eiropas Solidaritātes korpuss;

‣“Radošā Eiropa” kopā ar I-Portunus, Culture Moves Europe un Music Moves Europe atbalsta mākslinieku, autoru un kultūras profesionāļu mobilitāti;

‣Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai;

‣Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds;

‣pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”;

‣programma “ES – veselībai”;

‣Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds;

‣programma “Tiesiskums”;

‣programma “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”;

‣Iekšējās drošības fonds;

‣Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments “Eiropa pasaulē”;

‣tehniskā atbalsta instruments (sniedz atbalstu un speciālās zināšanas dalībvalstīm, lai palīdzētu izstrādāt un īstenot reformas, tostarp klimata politikas, digitālās pārkārtošanās un veselības jomā).

1. KLIMATA PĀRMAIŅAS UN VIDE

Konferences rezultātā tika izstrādāti seši priekšlikumi, kas palīdzēs ES uzņemties vadošo lomu klimata pārmaiņu un vides jomā 1 . 1.Lauksaimniecība, pārtikas ražošana, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas, piesārņojums — droša, ilgtspējīga, taisnīga, klimata kontekstā atbildīga pārtikas ražošana par pieņemamu cenu, ievērojot ilgtspējas principus, respektējot vidi, sargājot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas un vienlaikus garantējot nodrošinājumu ar pārtiku. 2.Lauksaimniecība, pārtikas ražošana, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas, piesārņojums — sargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību, ainavas un okeānus un likvidēt piesārņojumu. 3.Klimata pārmaiņas, enerģija, transports – panākt drošāku Eiropas energoapgādi un stiprināt ES enerģētisko neatkarību, vienlaikus garantējot taisnīgu pārkārtošanos un pietiekami nodrošinot Eiropas iedzīvotājus ar ilgtspējīgu enerģiju par pieņemamu cenu. Risināt klimata pārmaiņu problēmu, ko ES dara, uzņemoties pasaules līdera lomu ilgtspējīgas enerģijas politikas jomā un ievērojot globālos klimata aizsardzības mērķus. 4.Klimata pārmaiņas, enerģija, transports — nodrošināt ļoti kvalitatīvu, mūsdienīgu, zaļu un drošu infrastruktūru, garantēt savienojumus, cita starpā arī lauku un salu reģioniem, jo īpaši ar sabiedrisko transportu par pieņemamu cenu. 5.Ilgtspējīgs patēriņš, iepakojums un ražošana — veicināt materiālu labāku izmantošanu un apsaimniekošanu ES, lai tā vairāk atbilstu aprites principam, kļūtu autonomāka un neatkarīgāka. Veidot aprites ekonomiku, sekmējot ilgtspējīgu ES produkciju un ražošanu. Panākt, ka visi ES tirgū laistie produkti atbilst kopīgiem ES vides standartiem. 6.Informācija, izpratne, dialogs un dzīvesveids — sekmēt zināšanas, izpratni, izglītību un dialoga procesus par vidi, klimata pārmaiņām, enerģijas patēriņu un ilgtspēju.

Lai īstenotu konferences priekšlikumus, Komisija

jau ir ierosinājusi šādus pasākumus:

‣Eiropas zaļais kurss;

‣stratēģija “No lauka līdz galdam”, kuras mērķis ir panākt, lai pārtikas sistēmas būtu taisnīgas, veselīgas un videi nekaitīgas;

‣reformēta kopējā lauksaimniecības politika;

‣nulles piesārņojuma rīcības plāns;

‣aprites ekonomikas rīcības plāns;

‣ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam;

‣ES meža stratēģija 2030. gadam;

‣apņemšanās līdz 2030. gadam iestādīt 3 miljardus koku un lietotne MapMyTree;

‣Paziņojums par ilgtspējīgu zilo ekonomiku;

‣pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” misija okeānu jomā;

‣bioloģiskās lauksaimniecības rīcības plāns;

‣Eiropas Klimata akts;

‣ES Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija;

‣Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija;

‣Saules enerģijas stratēģija;

‣Atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģija;

‣Regula par ilgtspējas taksonomiju enerģētikas nozarē;

‣Ārkārtas rīcības plāns krīzes situācijām transporta nozarē;

‣Eiropas partnerības, piemēram, bioloģiskās daudzveidības glābšanai, pārejai uz tīru enerģiju, tīrai aviācijai, Eiropas dzelzceļam, satīklotai, sadarbīgai un automatizētai mobilitātei, tīram ūdeņradim, akumulatoriem, bezemisiju autotransportam, klimatneitrālām energoietilpīgām nozarēm “Processes4Planet”;

‣ES misijas, kas mobilizē iestādes un iedzīvotājus, lai 100 pilsētas padarītu klimatneitrālas un viedas, kā arī atjaunotu mūsu okeānus un ūdeņus līdz 2030. gadam, pielāgotos klimata pārmaiņām, padarot 150 reģionus un kopienas klimatnoturīgas un izveidojot 100 dzīvās laboratorijas un bākas ceļā uz veselīgām augsnēm Eiropā;

‣principa “nenodari būtisku kaitējumu” un vērienīgu mērķu ar klimatu saistītiem izdevumiem integrēšana daudzgadu finanšu shēmā un NextGenerationEU;

‣programmas “LIFE” apakšprogrammas “Pāreja uz tīru enerģiju” un “Klimata pasākumi”;

‣lēmums par Eiropas Dzelzceļa gadu;

‣rīcības plāns attiecībā uz tālsatiksmes un pārrobežu dzelzceļu;

‣Renovācijas viļņa iniciatīva;

‣Rūpniecisko emisiju direktīvas un Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra pārskatīšana;

‣Ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu pārskatīšana saskaņā ar 2021. gada pilsētu mobilitātes satvaru;

‣Komisijas ieteikums par enerģētisko nabadzību;

‣Eiropas Pētniecības telpa: zaļā ūdeņraža izmēģinājuma darbība;

‣paziņojums “Ilgtspējīgi oglekļa aprites cikli”, kas ietver vairākas darbības, tostarp integrētu bioekonomikas zemes izmantošanas novērtējumu, lai atbalstītu ES Bioekonomikas stratēģiju;

‣Tīra ūdeņraža alianse, kuras mērķis ir veicināt investīcijas un stimulēt tīra ūdeņraža ražošanas un izmantošanas izvēršanu;

‣Pārkārtošanās ceļi, kuru mērķis ir palīdzēt dažādām ekosistēmām kļūt noturīgākām, zaļākām un digitālākām;

‣paziņojums “Mūsu atkritumi, mūsu atbildība”;

‣Eiropas Klimata pakts;

‣Jaunais Eiropas “Bauhaus”;

‣ES stratēģija par ilgtspējīgiem un apritīgiem tekstilizstrādājumiem;

‣ES stratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām;

‣Taisnīgas pārkārtošanās platforma;

‣Rīcības kodekss uzņēmumiem, kas darbojas pārtikas jomā, kura mērķis ir palīdzēt izveidot sociāli atbildīgu pārtikas vērtības ķēdi, kas samazina ES ietekmi uz vidi un klimatu;

‣Ieteikums par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti;

‣Pamatnostādnes par valsts atbalstu klimatam, vides aizsardzībai un enerģētikas pasākumiem, kā arī emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai;

aicina Eiropas Parlamentu un/vai Padomi nekavējoties pieņemt šādus tiesību aktus:

‣tiesību aktu kopums “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, lai ES klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politika būtu piemērota siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazināšanai vismaz par 55 % līdz 2030. gadam;

oOglekļa ievedkorekcijas mehānisms;

opārskatīt Enerģijas nodokļu direktīvu, lai atjauninātu minimālās nodokļu likmes degvielām un energoproduktiem;

oEnergoefektivitātes direktīva ar augstāku mērķi — 13 % (no 9 %);

oZemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regula;

oRegulas par CO2 emisiju standartu noteikšanu vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem pārskatīšana;

oPriekšlikums pārskatīt Atkritumu sūtījumu regulu;

opārstrādāta Atjaunojamo energoresursu direktīva, nosakot augstāku mērķi — 45 % (salīdzinājumā ar 40 %);

oĒku energoefektivitātes direktīva,

oSociālais klimata fonds;

oAlternatīvo degvielu infrastruktūras regulas pārskatīšana;

oiniciatīva “FuelEU Maritime”;

oiniciatīva “ReFuelEU Aviation”;

oDekarbonizēta gāzes un ūdeņraža sektora pakete;

oemisijas kvotu tirdzniecības sistēma, tostarp tās attiecināšana uz ēkām un autotransportu;

opārskatītā Regula par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm;

oES regula par vielām, kas noārda ozona slāni;

‣Ražojumu ilgtspējas iniciatīva;

‣principa “piesārņotājs maksā” atbilstības pārbaude;

‣TEN-T regulas pārskatīšana, uzlabojot ES dzelzceļa tīkla kvalitāti, lai līdz 2030. gadam nodrošinātu augstus standartus visā TEN-T pamattīklā, un līdz 2040. gadam — jaunus standartus visā paplašinātajā tīklā;

‣Rūpniecisko emisiju direktīva;

‣Regula par atmežošanu un mežu degradāciju;

‣Regula, ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem ražojumiem, tostarp digitālajām produktu pasēm;

‣patērētāju iespēcināšana zaļās pārkārtošanās procesam;

‣Būvizstrādājumu regulas pārskatīšana, lai nodrošinātu, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums ir piemērots tam, lai būvētā vide sasniegtu mūsu ilgtspējas un klimata mērķus;

‣priekšlikums jaunai regulai par atkritumu sūtījumiem;

plāno iesniegt priekšlikumus par:

‣pārtikas izšķērdēšanas mazināšanas mērķu ieviešanu;

‣zaļajām prasībām marķējumiem, kuru pamatā ir pēdas nospieduma metodes;

‣tiesību aktiem par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām (tostarp ilgtspējīgu pārtikas marķēšanu);

‣pamatnostādnēm par pretmonopola atkāpi attiecībā uz lauksaimniecības ilgtspējas nolīgumiem;

‣Zvejas resursu saglabāšanas un jūras ekosistēmu aizsardzības rīcības plānu;

‣kopīgu paziņojumu par ES starptautiskās okeānu pārvaldības darba kārtību;

‣Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas direktīvu;

‣dažu pesticīdu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu pārskatīšanu attiecībā uz importētu pārtiku, ņemot vērā vides aspektus, kas rada bažas visā pasaulē;

‣datu prasību, apstiprināšanas kritēriju un novērtēšanas principu pārskatīšanu attiecībā uz mikroorganismiem, lai atvieglotu to piekļuvi zema riska augu aizsardzības līdzekļu tirgum;

‣tiesību aktiem par saistošiem ES dabas atjaunošanas mērķrādītājiem;

‣oglekļa piesaistījumu sertifikātu;

‣biobāzētu plastmasu un bionoārdāmu vai kompostējamu plastmasu rīcībpolitikas satvaru;

‣tiesību akta priekšlikumu, kas tiek izstrādāts pēc veiksmīgās Eiropas pilsoņu iniciatīvas “Ārā no sprostiem” (“End the Cage Age”), par dzīvnieku labturību, tostarp pakāpeniski izbeigt un, visbeidzot, aizliegt būru sistēmu izmantošanu plašākam dzīvnieku lokam;

‣Jūras stratēģijas pamatdirektīvas pārkatīšanu, kuras mērķis ir aizsargāt jūras ekosistēmu un bioloģisko daudzveidību;

‣Eiropas Jūras drošības aģentūras pilnvaru pārskatīšanu;

‣Direktīvas par kuģu radīto piesārņojumu pārskatīšanu;

‣Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas pārskatīšanu;

‣pārskatītu virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojošo vielu sarakstu;

‣pamatnostādnēm Ūdens atkalizmantošanas regulas īstenošanas atbalstam;

‣apkārtējā gaisa kvalitātes tiesību aktu pārskatīšanu, lai palīdzētu piemērot principu “piesārņotājs maksā”;

‣ES Apputeksnētāju iniciatīvas pārskatīšanu, lai labāk aizsargātu kukaiņus;

‣pasākumiem, lai samazinātu netīšu mikroplastmasas noplūdi vidē;

‣paziņojumu par energotehnoloģiju stratēģiskā plāna pārstrādāšanu;

‣multimodālas digitālās mobilitātes pakalpojumiem, lai labāk integrētu sabiedrisko transportu un dzelzceļa pakalpojumus un atvieglotu braucienu digitālu plānošanu;

‣iniciatīvu CountEmissionsEU transporta jomā;

‣Regulas par gaisa satiksmes pakalpojumiem un Laika nišu regulas pārskatīšanu;

‣Nulles emisiju aviācijas aliansi, lai paātrinātu pāreju uz oglekļneitrālu lidojumu;

‣tiesību aktu paketi par kravu pārvadājumu zaļināšanu, tostarp priekšlikumu par lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļiem;

‣tiesību aktiem par meža novērošanu, ziņošanu un datu vākšanas sistēmu;

‣Atkritumu pamatdirektīvas pārskatīšanu, arī lai novērstu atkritumu rašanos, saskaņotu atkritumu savākšanas sistēmas un izveidotu saskaņotus ES noteikumus par ražotāja paplašinātu atbildību attiecībā uz tekstilizstrādājumiem ar maksu ekomodulāciju;

‣muitas reformu, kuras mērķis būs muitas savienību pacelt nākamajā līmenī, nodrošinot tai stingrāku sistēmu, lai labāk aizsargātu ES iedzīvotājus un vienoto tirgu;

‣Augsnes veselības tiesību aktu;

‣Zaļuma apgalvojumu pamatošanas iniciatīvu;

‣Iepakojuma un izlietotā iepakojuma direktīvas pārskatīšanu, tostarp iespējamo rīcību saistībā ar kompensācijas shēmām;

‣Iniciatīvu par preču ilgtspējīgu patēriņu, lai novērstu plānoto novecošanos un nodrošinātu tiesības uz remontu;

‣ražotāja atbildības shēmu paplašināšanu, nodrošinot stimulus un veicinot informācijas un labas prakses apmaiņu atkritumu pārstrādes jomā;

‣attiecībā uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem — īstenošanas lēmumu, ar ko paredz noteikumus reciklēta satura aprēķināšanai, verifikācijai un ziņošanai vienreizlietojamās plastmasas dzērienu pudelēs;

‣Euro7 emisiju standartiem vieglajiem automobiļiem, furgoniem, kravas automobiļiem un autobusiem;

‣stratēģiskās prognozēšanas ziņojumu par zaļo un digitālo pārkārtošanos jaunā ģeopolitiskā kontekstā;

apsvērs jaunas rīcības jomas, piemēram:

‣tiesību aktus attiecībā uz augiem, kas iegūti, izmantojot noteiktas jaunas genomikas metodes;

‣dzīvnieku labturības standartus importētām precēm;

‣dzīvnieku labturības marķēšanas iespējas;

‣norādījumus par principa “energoefektivitāte pirmajā vietā” piemērošanu konkrētās nozarēs;

‣atjaunināto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektu ES mēroga novērtējumu;

‣privātā finansējuma energoefektivitātei palielināšanu;

‣atkritumu apsaimniekošanas ietekmes uz vidi novēršanu;

‣pasākumiem gaismas piesārņojuma ierobežošanai;

‣velotransporta infrastruktūras un no automobiļiem brīvas zonas turpmāku veicināšanu (pilsētu transportlīdzekļu piekļuves ierobežojumus);

‣rīcības plānu, lai veicinātu enerģētikas pārkārtošanu zvejniecības un akvakultūras nozarē;

‣tiesību akta priekšlikumu par bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvara palielināšanu publiskajos un korporatīvajos autoparkos, kas pārsniedz noteiktu lielumu;

‣

‣vajadzības ES mērogā atbrīvot starptautisko dzelzceļa pārvadājumu biļetes no PVN novērtēšanu, lai ievērojami samazinātu izmaksas dzelzceļa pasažieriem.

2.VESELĪBA

Konferences rezultātā tika izstrādāti četri priekšlikumi veselības jomā 2 : 7.Veselīga pārtika un veselīgs dzīvesveids — nodrošināt, ka visiem eiropiešiem ir pieejama izglītība par veselīgu pārtiku un pieejama veselīga un cenas ziņā pieņemama pārtika, kas ir veselīga dzīvesveida pamatelements. 8.Veselības aprūpes sistēmas stiprināšana — stiprināt mūsu veselības aprūpes sistēmu noturību un kvalitāti. 9.Plašāka izpratne par veselību — pieņemt holistisku pieeju veselībai, pievēršoties ne tikai slimībām un ārstēšanai, veselībpratībai un profilaksei, bet arī veicinot kopīgu izpratni par problēmām, ar kurām saskaras saslimušie vai invalīdi, saskaņā ar pieeju “Viena veselība”, kas būtu jāuzsver kā horizontāls un fundamentāls princips, kurš aptver visas ES politikas jomas. 10.Visiem vienlīdzīga piekļuve veselības aprūpei — ieviest “tiesības uz veselību”, garantējot, ka visiem eiropiešiem ir vienlīdzīgi un vispārēji pieejama cenas ziņā pieņemama, profilaktiska, ārstnieciska un kvalitatīva veselības aprūpe.

Lai īstenotu konferences priekšlikumus, Komisija

jau ir ierosinājusi šādus pasākumus:

‣Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija, lai veicinātu inovāciju drošu un ilgtspējīgu ķimikāliju jomā un palielinātu cilvēku veselības un vides aizsardzību pret bīstamām ķimikālijām;

‣bioloģiskās ražošanas rīcības plāns un tam pievienotais tiesību aktu kopums;

‣Eiropas Vēža uzveikšanas plāns, tostarp 10 pamatiniciatīvas;

‣programmas “Apvārsnis Eiropa” vēža apkarošanas misija: strādāt ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, lai līdz 2030. gadam uzlabotu dzīvi vairāk nekā 3 miljoniem cilvēku;

‣Eiropas Zāļu stratēģija;

‣konkrētām valstīm adresēti ieteikumi veselības jomā saskaņā ar Eiropas pusgadu, kas ir ikgadējais ekonomikas politikas koordinācijas cikls;

‣Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde (HERA);

‣Regula par pastiprinātu Eiropas Zāļu aģentūras lomu attiecībā uz zālēm un medicīniskajām ierīcēm krīžgatavības un krīžu pārvarēšanas kontekstā;

‣Eiropas partnerības, piemēram, Viena veselība/rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem, Eiropas pētniecības telpas veicināšana veselības pētniecībai, veselības un aprūpes sistēmu pārveidošana un gatavība pandēmijām;

‣atjaunināti PVN noteikumi, tostarp paplašināts saraksts ar precēm un pakalpojumiem, kas atbrīvoti no PVN sabiedrības veselības jomā;

‣Healthier Together (“Veselīgāka sabiedrība”) iniciatīva, lai palīdzētu dalībvalstīm apzināt un īstenot efektīvu politiku un darbības, ar kurām mazināt smagu nepārnēsājamu slimību, tostarp garīgās veselības, radīto slogu;

‣Rīcības kodekss par atbildīgu pārtikas uzņēmējdarbības un tirgvedības praksi;

‣strukturēts dialogs par zāļu piegādes drošību, lai stiprinātu farmācijas piegādes ķēžu noturību un nodrošinātu piegādes drošību, neapdraudot cenu pieejamību;

‣Eiropas atvērtās zinātnes mākonis, lai nodrošinātu specializētas platformas (piemēram, Eiropas Covid-19 datu platformu) medicīnisko pētījumu, klīnisko un genoma datu kopīgošanai;

‣Manifests par ES pētniecību Covid-19 jomā, lai maksimāli palielinātu pētniecības rezultātu pieejamību cīņā pret Covid-19 pandēmiju;

‣Regula par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra pilnvaru paplašināšanu;

‣Regula par pasākumu satvaru, lai nodrošinātu apgādi ar krīzes sakarā būtiskiem medicīniskiem pretlīdzekļiem Savienības līmenī atzītā ārkārtas situācijā sabiedrības veselības jomā;

‣obligātie minimālie kritēriji ilgtspējīgam pārtikas iepirkumam skolās un valsts iestādēs;

‣asins, audu un šūnu tiesiskā regulējuma pārskatīšana;

‣nodokļu atvieglojumi dalībvalstīm veselīga uztura veicināšanai;

aicina Eiropas Parlamentu un/vai Padomi nekavējoties pieņemt šādus tiesību aktus:

‣Regula par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem;

‣Regula par Eiropas veselības datu telpu, kuras mērķis ir uzlabot veselības aprūpes sniegšanu visā ES, dot cilvēkiem iespēju kontrolēt savus veselības datus, nodrošināt veselības aprūpes speciālistiem drošu piekļuvi individuāliem elektroniskiem “pacientu veselības pārskatiem” (Eiropas individuālā elektroniskā veselības pase); piedāvāt konsekventu, drošu, uzticamu un efektīvu satvaru veselības datu izmantošanai;

plāno iesniegt priekšlikumus par:

‣Regulas par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem pārskatīšanu, tostarp saskaņotu obligātu uzturvērtības marķēšanu iepakojuma priekšpusē, kas patērētājiem dotu iespēju apzināti izvēlēties veselīgu un ilgtspējīgu pārtiku;

‣Ieteikums par drošiem un ilgtspējīgiem materiāliem un ķimikālijām, lai sniegtu norādījumus rūpniecībai un regulatoriem jaunu materiālu un ķimukāliju izgatavošanai;

‣pārskatīti tiesību akti farmācijas jomā, kas nodrošina ātrāku piekļuvi kvalitatīvām, drošām, cenas ziņā pieejamām un zaļākām zālēm visās dalībvalstīs;

‣pārskatīti tiesību akti par zālēm retu slimību ārstēšanai un bērniem;

‣rīcības plāns barības vielu labākai pārvaldībai;

‣Ieteikums par vakcīnregulējamiem vēža veidiem;

‣atjaunināts Padomes Ieteikums par vēža skrīningu;

‣inovatīvas pieejas antimikrobiālo līdzekļu un to alternatīvu pētniecībai un publiskajam iepirkumam;

‣jauna darbība, kuras mērķis ir atvieglot nieru apmaiņu un transplantāciju starp konkrētiem saņēmējiem un donoriem saskaņā ar 2023. gada darba programmu “ES — veselībai”;

‣Jauna globāla veselības stratēģija;

apsvērs jaunas rīcības jomas, piemēram:

‣digitāls marķējums un marķējums iepakojuma priekšpusē par ražojuma ekopēdu;

‣veidi, kā palielināt līdzdalību Eiropas Sabiedrības veselības nedēļā;

‣patentu tiesību aktu kopums, tostarp iniciatīva par papildu aizsardzības sertifikātiem un patentu obligāto licencēšanu;

‣pasākumi, lai risinātu ar vēža riskiem saistītu produktu tirdzniecību un reklāmu;

‣tiesību aktu par no tabakas dūmiem brīvu vidi ietekme;

‣jauna visaptveroša pieeja garīgajai veselībai.

3. SPĒCĪGĀKA EKONOMIKA, SOCIĀLAIS TAISNĪGUMS UN NODARBINĀTĪBA

Konferences rezultātā tika izstrādāti seši plaši priekšlikumi, kā veidot spēcīgāku ES ekonomiku, sociālo taisnīgumu un nodarbinātību 3 : 11.Ilgtspējīga izaugsme un inovācija – mēs piedāvājam ES atbalstīt pāreju uz ilgtspējīgas un noturīgas izaugsmes modeli, pārejas procesā apsverot zaļo un digitālo pārkārtošanos ar spēcīgu sociālo dimensiju Eiropas pusgada kontekstā un nodrošinot pilnvērtīgu rīcībspēju iedzīvotājiem, arodbiedrībām un uzņēmumiem. Tradicionālos makroekonomiskos rādītājus un IKP varētu papildināt ar jauniem rādītājiem, lai īstenotu jaunās Eiropas prioritātes, piemēram, Eiropas zaļo kursu vai Eiropas sociālo tiesību pīlāru, un lai labāk atspoguļotu ekoloģisko un digitālo pārkārtošanos un cilvēku labklājību. 12.Spēcīgāka ES konkurētspēja un padziļināts vienotais tirgus – mēs piedāvājam stiprināt Eiropas Savienības ekonomikas, vienotā tirgus un rūpniecības konkurētspēju un noturību, kā arī pievērsties jautājumam par stratēģisko atkarību. Mums Eiropas Savienībā ir jāveicina tāda uzņēmējdarbības kultūra, kas rosina novatorisku visāda lieluma uzņēmumu un jo īpaši novatorisku mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), kā arī jaunuzņēmumu veidošanos un dod tiem iespēju plaukstoši darboties, lai tādējādi palīdzētu veidoties noturīgākai un saliedētākai sabiedrībai. Ir vajadzīga spēcīgi funkcionējoša tirgus ekonomika, lai būtu vieglāk īstenot ieceri par sociālāku Eiropu. 13.Iekļaujoši darba tirgi — mēs piedāvājam uzlabot darba tirgu darbību tā, lai tajos būtu garantēti taisnīgāki darba apstākļi un veicināta dzimumu līdztiesība, nodarbinātība, arī jauniešu un mazāk aizsargātu grupu nodarbinātība. ES, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem kopīgiem spēkiem ir jāizskauž nodarbinātu personu nabadzība, jārisina jautājums par platformās nodarbināto tiesībām, jāaizliedz neapmaksāta stažēšanās un jānodrošina darbaspēka godīga mobilitāte ES. Mums jāveicina sociālais dialogs un darba koplīgumu slēgšana. Mums jāpanāk, ka Eiropas sociālo tiesību pīlārs, cita starpā arī attiecīgie šī pīlāra pamatmērķi 2030. gadam, ir pilnībā īstenoti ES, valsts, reģionālā un vietējā līmenī tādās kategorijās kā “vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum” un “taisnīgi darba apstākļi”, tomēr respektējot attiecīgo kompetences dalījumu un ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, un jāiestrādā Līgumos sociālā progresa protokols. Tas būtu jādara, respektējot valstu tradīcijas un sociālo partneru autonomiju un sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību. 14.Spēcīgākas sociālās politikas nostādnes – mēs piedāvājam mazināt nevienlīdzību, cīnīties pret sociālo atstumtību un izskaust nabadzību. Mums ir jāsagatavo vispusīga stratēģija nabadzības apkarošanai, kas cita starpā ietvertu spēcīgāku garantiju bērniem un garantiju jauniešiem, minimālās algas ieviešanu, vienotu ES sistēmu minimālā ienākuma shēmām un pienācīgu sociālo mājokļu nodrošināšanu. Mums jāpanāk, ka Eiropas sociālo tiesību pīlārs, cita starpā arī attiecīgie šī pīlāra pamatmērķi 2030. gadam, ir pilnībā īstenoti ES, valsts, reģionālā un vietējā līmenī tādā kategorijā kā “sociālā aizsardzība un iekļaušana”, tomēr pienācīgi respektējot attiecīgo kompetences dalījumu un ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, un jāiestrādā Līgumos sociālā progresa protokols. 15.Demogrāfiskās pārmaiņas — kā kritisku Eiropas vispārējās noturības elementu mēs piedāvājam risināt problēmas, kas rodas saistībā ar demogrāfiskām pārmaiņām, sevišķi zemu dzimstību un iedzīvotāju stabilu novecošanu, un tādēļ piedāvāt cilvēkiem atbalstu visa mūža ilgumā. Būtu jāpanāk, ka tā ir vispusīga rīcība, kas vērsta uz visām paaudzēm — sākot ar bērniem un jauniešiem un beidzot ar ģimenēm, darbspējas vecuma iedzīvotājiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri joprojām ir gatavi strādāt, arī tiem, kas jau pensionējušies vai kam ir nepieciešama aprūpe. 16.Fiskālā un nodokļu politika. Mēs piedāvājam ES veicināt uz nākotni vērstu investīciju koncentrēšanos uz zaļo un digitālo pārkārtošanos ar spēcīgu sociālo un dzimuma dimensiju, ņemot vērā arī tādus piemērus kā Eiropas Atveseļošanas instruments un Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE). ES ir jāņem vērā pret Ukrainu izvērstā kara sociālā un ekonomiskā ietekme un tādēļ sava ekonomikas pārvaldība jāpielāgo jaunajai ģeopolitiskajai situācijai un jāstiprina savs budžets ar jauniem pašu resursiem. Iedzīvotāji vēlas nodokļu sloga mērķtiecīgu pārlikšanu no fiziskām personām un MVU uz tiem, kuri izvairās no nodokļu maksāšanas, un uz lielajiem piesārņotājiem, kā arī nodokļu iekasēšanu no digitālajiem gigantiem, taču vienlaikus iedzīvotāji arī vēlas redzēt, ka ES atbalsta dalībvalstu un vietējo pašvaldību spēju gan pašām sevi finansēt, gan izmantot ES finansējumu.

Lai īstenotu konferences priekšlikumus, Komisija:

jau ir ierosinājusi šādus pasākumus:

‣Sociālās ekonomikas rīcības plāns palīdzēs sekmēt sociālās ekonomikas organizāciju uzplaukumu un izaugsmi;

‣Direktīvas par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū pārskatīšana;

‣Paziņojums par jauno problēmu risināšanai piemērotu konkurences politiku;

‣Atjaunināta industriālā stratēģija un alianses izveide izejvielu, tīra ūdeņraža, akumulatoru, apritīgas plastmasas, rūpniecisko datu, perifērijas un mākoņdatošanas, pusvadītāju tehnoloģiju, atjaunīgo un mazoglekļa degvielu, bezemisiju aviācijas, saules enerģijas un ES jaunuzņēmumu nāciju standarta jomā, veicinot uzņēmējdarbību ar alianšu starpniecību;

‣Vertikālo nolīgumu grupu atbrīvojuma regulu un pamatnostādņu pārskatīšana;

‣valsts atbalsta modernizācijas atbilstības pārbaude;

‣Paziņojums par īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu;

‣Reģionālā atbalsta pamatnostādņu pārskatīšana;

‣Paziņojuma par svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs pārskatīšana;

‣Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE);

‣Valsts atbalsta pētniecībai, attīstībai un inovācijai nostādņu pārskatīšana;

‣ilgtspējīgas attīstības mērķu integrācija Eiropas pusgada satvarā;

‣pārejas darbības rezultātu indekss, sarindojot valstis pēc to progresa virzībā uz ilgtspēju;

‣Eiropas partnerības, piemēram, “Made in Europe”, par galvenajām digitālajām tehnoloģijām un viedajiem tīkliem un pakalpojumiem;

‣Stratēģiskais satvars par drošību un veselības aizsardzību darbā;

‣Eiropas Inovācijas padome — pamatprogramma, kuras mērķis ir apzināt, izstrādāt un izvērst radikālas tehnoloģijas un transformatīvus jauninājumus;

‣Platforma “Gatavi nākotnei” — augsta līmeņa ekspertu grupa, kas palīdzēs vienkāršot ES tiesību aktus un samazināt ar tiem saistītās nevajadzīgās izmaksas;

‣Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns;

‣nostiprināta Garantija jauniešiem;

‣Eiropas Prasmju programma, kas palīdz iedzīvotājiem un uzņēmumiem attīstīt un uzlabot prasmes, lai varētu tās izmantot, tostarp Prasmju pilnveides pakts;

‣ALMA (“Tiecies, mācies, apgūsti, sasniedz”) iniciatīva, kuras mērķis ir palīdzēt visneaizsargātākajiem jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, un dot viņiem iespēju iekļūt darba tirgū un sabiedrībā savā valstī;

‣pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” atbilstības kritērijs publiskām struktūrām, pētniecības organizācijām un augstākās izglītības iestādēm, lai būtu izstrādāts dzimumu līdztiesības plāns;

‣Sievietes TechEU — jauna iniciatīva sieviešu vadītu jaunuzņēmumu finansēšanai un atbalstam;

‣STE(A)M manifests par dzimumvērīgu STEAM izglītību, kā minēts ES stratēģijā universitātēm;

‣Lauku pakts: nostiprināta ES lauku apvidu pārvaldība;

‣Eiropas platforma bezpajumtniecības apkarošanai;

‣Eiropas Garantija bērniem, kas nodrošina, ka ikvienam bērnam Eiropā, kuram draud nabadzība vai sociālā atstumtība, ir piekļuve tādiem pamatpakalpojumiem kā veselības aprūpe, bērnu aprūpe, izglītība, uzturs un mājoklis;

‣Direktīva par adekvātu minimālo algu;

‣Augsta līmeņa grupa sociālās aizsardzības un labklājības valsts nākotnes jautājumos ES;

‣MVU testi ietekmes novērtējumos;

‣jauna Eiropas pētnieku karjeras attīstības sistēma; spēku apvienošana valstu un Eiropas līmenī, lai stiprinātu pētnieku prasmes un starpnozaru mobilitāti un veicinātu līdzsvarotu talantu apriti;

‣korektīvi pasākumi, lai samazinātu inovācijas plaisu un veidotu pētniecības un inovācijas spējas valstīs, kas atpaliek;

‣Zaļā grāmata par novecošanu;

‣Komisijas ieteikums par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai;

‣Direktīva par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotēto uzņēmumu direktoru bez izpildpilnvarām vidū un saistītiem pasākumiem;

‣Paziņojums par rīcības plānu taisnīgai un vienkāršai nodokļu sistēmai, kas atbalsta ekonomikas atveseļošanas stratēģiju;

‣Direktīva, ar ko groza pievienotās vērtības nodokļa likmes, tostarp samazinātu PVN bērnu aprūpes priekšmetiem;

aicina Eiropas Parlamentu un/vai Padomi nekavējoties pieņemt šādus tiesību aktus:

‣Direktīva par korporatīvās ilgtspējas uzticamības pārbaudi, lai veicinātu ilgtspējīgu un atbildīgu korporatīvo rīcību visās globālajās vērtības ķēdēs;

‣Direktīva par uzņēmumu ilgtspējas ziņojumu sniegšanu;

‣Direktīva par darba apstākļu uzlabošanu platformu darbā;

‣Direktīva par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu palīdzību nostiprinātu principa, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu, piemērošanu;

‣Priekšlikums par jauniem pašu resursiem;

‣Regulas par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu pārskatīšana;

‣Direktīva par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautiskām grupām Savienībā;

‣Regula par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai;

plāno iesniegt priekšlikumus par:

‣Ekonomikas pārvaldības pārskatu;

‣Ieteikumu par minimālo ienākumu;

‣Ieteikumu par zināšanu vērtības atzīšanu;

‣Direktīvas par azbesta iedarbību darba vietā grozīšanu;

‣Eiropas inovāciju programmu, lai novērstu galvenos trūkumus ES politikas iniciatīvu un inovāciju atbalstošo instrumentu maksimālai ietekmei;

‣Horizontālo grupu atbrīvojuma regulu un pamatnostādņu pārskatīšana, kas precizē uzņēmumiem, kad tie var sadarboties ar konkurentiem;

‣Paziņojuma par tirgus definīciju pārskatīšanu;

‣Apvienošanās kontroli ES — turpmāka procedūru vienkāršošana;

‣De minimis regulas pārskatīšanu;

‣Pamatnostādnēm par koplīgumiem attiecībā uz pašnodarbinātu personu darba apstākļiem;

‣Digitālo euro;

‣Euro banknošu un monētu likumīgā maksāšanas līdzekļa statusa darbības jomu un ietekmi;

‣Ziņojumu par pamatpakalpojumiem;

‣Ziņojumu par Darba laika direktīvas īstenošanu;

‣norādījumiem par izplatīšanas ietekmes novērtējumu;

‣pasākumu kopumu, lai uzlabotu darba tirgus rezultātus attiecībā uz personām ar invaliditāti;

‣Atvērtā finansējuma sistēmu;

‣ES noteikumu par maksājumu pakalpojumiem pārskatīšanu;

‣Privāto ieguldījumu stratēģiju un tiesību aktu kopumu;

‣Uzņēmējdarbību Eiropā: ienākumu nodokļu sistēmu (BEFIT);

‣Iniciatīvu, lai apkarotu to veicinātāju lomu, kuri sekmē izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu;

‣Direktīvu par ESAO globālā nolīguma par nodokļu uzlikšanas tiesību pārdali īstenošanu;

‣Izmēģinājuma projektu par Eiropas sociālā nodrošinājuma apliecību (ESSPASS);

‣Sociālā dialoga iniciatīvu;

‣piemērošanu, izpildi un izpratnes veicināšanu par ES tiesībām attiecībā uz darba un privātās dzīves līdzsvaru, tostarp bērna kopšanas atvaļinājumu;

‣Paziņojumu par intelektuālā darbaspēka emigrāciju un ar to saistīto iniciatīvu, lai veicinātu intelektuālā darbaspēka imigrāciju;

‣Ieteikumu par sociālās ekonomikas pamatnosacījumu izstrādi;

‣Eiropas Aprūpes stratēģiju, ko papildina priekšlikums pārskatīt Barselonas mērķus attiecībā uz agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi un priekšlikumu Padomes ieteikumam par ilgtermiņa aprūpi;

‣Jaunu pašu resursu otro grozu;

‣Padomes ieteikuma par stažēšanās kvalitātes sistēmu pārskatīšanu;

apsvērs jaunas rīcības jomas, piemēram:

‣pasākumi, lai atbalstītu reģionus attīstības slazdos, kuri saskaras ar pastāvīgi zemu izaugsmi;

‣turpmāks darbs, lai rūpniecību padarītu ilgtspējīgu, digitālu un noturīgu un novērstu atkarību;

‣demogrāfisko pārmaiņu risināšana, jo īpaši saistībā ar novecošanu un iedzīvotāju skaita samazināšanos;

‣integrēta pieeja labklājības mērīšanai un uzraudzīšanai ārpus IKP;

‣digitālo rīku un procesu izmantošanas uzņēmējdarbības tiesībās turpmāka paplašināšana un uzlabošana.

4. ES PASAULĒ

Konferences rezultātā tika izstrādāti astoņi plaši priekšlikumi par sadaļu “ES pasaulē” 4 : 17.Mēs ierosinām ES veikt pasākumus, lai stiprinātu savu autonomiju tādās svarīgās stratēģiskās nozarēs kā lauksaimniecības produkti, stratēģiskas patēriņa preces, pusvadītāji, medicīniskie izstrādājumi, inovatīvas digitālās un vides tehnoloģijas un enerģētika. 18.Samazināt ES atkarību no ārvalstu dalībniekiem enerģētikas jomā — mēs ierosinām ES panākt lielāku autonomiju enerģijas ražošanas un piegādes jomā saistībā ar notiekošo zaļo pārkārtošanos. 19.Tirdzniecības un ieguldījumu attiecību standartu noteikšana ES un ārpus tās — mēs ierosinām ES stiprināt savu tirdzniecības un ieguldījumu attiecību ētisko dimensiju. 20.Standartu noteikšana ES un ārpus tās vides politikas jomā — mēs ierosinām ES stiprināt savu tirdzniecības attiecību vides dimensiju. 21.Lēmumu pieņemšana un kohēzija Savienībā — mēs ierosinām ES uzlabot spēju pieņemt ātrus un efektīvus lēmumus, jo īpaši kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā, kurā tā paustu vienotu nostāju un darbotos kā patiesi globāla dalībniece, īstenotu pozitīvu lomu pasaulē un būtiski palīdzētu reaģēt uz jebkuru krīzi. 22.ES pārredzamība un tās attiecības ar pilsoņiem — mēs ierosinām ES, jo īpaši darbībās starptautiskā līmenī, tostarp tirdzniecības sarunās, uzlabot tās pieejamību iedzīvotājiem, nodrošinot labāku informāciju, izglītību, iedzīvotāju līdzdalību un savas darbības pārredzamību. 23.ES kā spēcīga dalībniece pasaules arēnā — mēs ierosinām ES turpmāk rīkoties, lai veicinātu dialogu un garantētu mieru un uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, stiprinot multilaterālismu un balstoties uz ilglaicīgām ES miera iniciatīvām, kas 2012. gadā palīdzēja tai saņemt Nobela prēmiju, un vienlaikus stiprinot savu kopējo drošību. 24.ES kā spēcīga pasaules mēroga dalībniece attiecību veidošanā — mēs ierosinām ES attiecībās ar trešām valstīm būt spēcīgai pasaules mēroga dalībniecei attiecību veidošanā.

Lai īstenotu konferences priekšlikumus, Komisija:

jau ir ierosinājusi šādus pasākumus:

‣Pilsētu mobilitātes satvars;

‣jauns Krīzes pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem;

‣iniciatīva ogļu ieguves reģioniem Rietumbalkānos un Ukrainā;

‣atbalsta pasākumi Ukrainas pētniecības un inovācijas ekosistēmas atjaunošanai;

‣Rietumbalkānu programma pētniecībai, inovācijai, izglītībai, kultūrai, jaunatnei un sportam, ko uzsākušas ES dalībvalstis un Rietumbalkānu valstu ekonomikas;

‣ES stratēģija starptautiskajai sadarbībai pētniecības un inovācijas jomā, globālā pieeja pētniecībai un inovācijai, tostarp programmas “Apvārsnis Eiropa” asociēšana ar līdzīgi domājošiem partneriem visā pasaulē;

‣Stratēģija ES ārējai iesaistei enerģētikas jomā mainīgajā pasaulē;

‣Arktikas stratēģija;

‣Āfrikas stratēģija;

‣Stratēģija “Global Gateway”;

‣ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāns III;

‣Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā;

‣Paziņojums par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visā pasaulē, īpašu uzmanību pievēršot bērnu darba un piespiedu darba izskaušanai;

‣ES Standartizācijas stratēģija;

‣Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai;

‣Paziņojums par kopīgu iepirkumu aizsardzības jomā;

‣Ekonomikas un investīciju plāns Rietumbalkāniem;

‣Zaļā programma Rietumbalkāniem;

‣Taisnīgas enerģētikas pārkārtošanas partnerība ar Dienvidāfriku;

‣Zaļā partnerība starp Maroku un ES;

‣Ekonomikas un investīciju plāns dienvidu kaimiņvalstīm;

‣Zaļā alianse ar Japānu;

‣Kopīgs paziņojums par stratēģisku partnerību ar Persijas līča valstīm;

‣ceļveži sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību partnervalstīs;

‣“RebuildUkraine” stratēģiskais rekonstrukcijas plāns;

‣Austrumu partnerības politika pēc 2020. gada. Noturības stiprināšana — Austrumu partnerība, kas sniedz labumu visiem;

‣Aizsardzības investīciju nepietiekamības analīze;

‣Rīcības plāns par ES un Ukrainas solidaritātes joslām, kas atvieglos Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportu un divpusējo tirdzniecību ar ES;

‣Ieteikums par kopīgu Savienības rīkkopu pusvadītāju deficīta novēršanai un par ES mehānismu pusvadītāju ekosistēmas uzraudzībai;

‣ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padome;

‣ES un Indijas Tirdzniecības un tehnoloģiju padome;

‣TEN-T tīkla paplašināšana, iekļaujot Ukrainu;

‣Ukrainas un Moldovas nolīgumi par autotransportu;

‣jauna ES terorisma apkarošanas programma, kurā izklāstīta turpmākā rīcība terorisma apkarošanai ES līmenī, cenšoties labāk prognozēt un novērst terorisma draudus, kā arī aizsargāt un reaģēt uz tiem;

‣instrumentu kopums, kas palīdzētu mazināt ārvalstu iejaukšanos pētniecībā un inovācijā;

‣Paziņojums par globālu pieeju pētniecībai un inovācijai;

‣“Tirdzniecības politikas pārskatīšana — atvērta, ilgtspējīga un pārliecinoša tirdzniecības politika”;

‣sarunu atsākšana par tirdzniecības nolīgumu ar Indiju;

‣ES un Japānas digitālā partnerība;

aicina Eiropas Parlamentu un/vai Padomi nekavējoties pieņemt šādus tiesību aktus:

‣REPowerEU;

‣Paziņojums par gāzes un elektroenerģijas tirgus īstermiņa intervences pasākumiem;

‣Eiropas mikroshēmu akts, tostarp grozījums Vienotajā pamataktā, ar ko izveido Eiropas partnerības;

‣Regula par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu;

‣Priekšlikums par jaunu vispārējo preferenču sistēmu;

‣Priekšlikums par pretpiespiešanas instrumentu;

‣Direktīva par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju;

‣LESD 83. panta 1. punktā noteikto noziedzības jomu papildināšana ar ES ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem un izvairīšanos no tiem;

plāno iesniegt priekšlikumus par: 

‣instrumentu Eiropas aizsardzības rūpniecības spēju stiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu;

‣Regulu, ar ko izveido kopīgu Eiropas aizsardzības investīciju programmu;

‣Eiropas tiesību aktiem kritiski svarīgo izejvielu jomā;

‣Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu, lai ātri reaģētu turpmāko krīžu laikā un garantētu preču un cilvēku apriti, piekļuvi vitāli svarīgām piegādēm un pakalpojumiem jebkurā laikā;

‣Muitas atbalstu, īstenojot noteikumus par bērnu darba apkarošanu;

‣Digitālajām partnerībām, par kurām paziņots Indijas un Klusā okeāna reģiona stratēģijā;

‣tirdzniecības nolīgumu ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā — tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības pārskata iznākumu;

‣nesen noslēgtu tirdzniecības nolīgumu ratifikāciju, lai nostiprinātu galvenās attiecības;

‣Rīcības plānu jaunatnes jomā ES ārējā darbībā;

‣Dronu un bezpilota gaisa kuģu stratēģiju;

apsvērs jaunas rīcības jomas, piemēram:

‣jauni pasākumi, lai uzlabotu ES kopējo nodrošinātību ar pārtiku;

‣piegādes ķēdes noturība un pārredzamība attiecībā uz kritiski svarīgām zālēm, medicīniskajiem izstrādājumiem un sastāvdaļām.

5. VĒRTĪBAS UN TIESĪBAS, TIESIKUMS UN DROŠĪBA

Konferences rezultātā tika izstrādāti seši plaši priekšlikumi par vērtībām un tiesībām, tiesiskumu un drošību 5 : 25.Tiesiskums, demokrātiskās vērtības un Eiropas identitāte — sistemātiski atbalstīt tiesiskumu visās dalībvalstīs. 26.Datu aizsardzība — garantēt aizsargājošāku un uz iedzīvotājiem orientētu datu apstrādes politiku. 27.Mediji, viltus ziņas, dezinformācija, faktu pārbaude, kiberdrošība — vērsties pret dezinformāciju, vēl vairāk veicinot mediju neatkarību un plurālismu, kā arī medijpratību. 28.Mediji, viltus ziņas, dezinformācija, faktu pārbaude, kiberdrošība (a) — lielāka ES loma hibrīddraudu apkarošanā. 29.Diskriminācijas novēršana, līdztiesība un dzīves kvalitāte — rīkoties, lai saskaņotu dzīves apstākļus visā ES un uzlabotu ES iedzīvotāju sociālekonomisko dzīves kvalitāti. 30.Dzīvnieku tiesības, lauksaimniecība — veikt izšķirīgus pasākumus, lai garantētu ekoloģiskāku un uz klimatu orientētu lauksaimniecību.

Lai īstenotu konferences priekšlikumus, Komisija

jau ir ierosinājusi šādus pasākumus:

‣Gada ziņojums tiesiskuma jomā;

‣Regula par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai;

‣Informatīvi materiāli:

osociālie mediji un vizuālā komunikācija;

otīmekļa vietnes, kas piemērota skatīšanai mobilajās ierīcēs, domēnā europa.eu (tostarp mācību stūrītis);

oEUvsDisinfo tīmekļa vietne;

opublikācijas un dati, ko izplata Publikāciju birojs;

oKomisijas audiovizuālo pakalpojumu portāls;

obērniem draudzīgas galveno politikas iniciatīvu versijas;

‣pastāvīgi norādījumi no Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas;

‣ES Drošības savienības stratēģija;

‣Pastiprināts prakses kodekss dezinformācijas jomā;

‣jaunā iniciatīva “Bērniem labāks internets”;

‣Eiropas Digitālo mediju novērošanas centrs ar iespējamu platformu;

‣Dzīves kvalitātes novērtējums Eiropas pusgada ziņojumos;

‣Savienība, kurā valda līdztiesība, pievēršoties šādiem jautājumiem: dzimumu līdztiesība, LGTBIK tiesības, invaliditāte, rasisma apkarošana un romu iekļaušana;

‣ES stratēģija antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam;

aicina Eiropas Parlamentu un/vai Padomi nekavējoties pieņemt šādus tiesību aktus:

‣Priekšlikumu kopums pret acīmredzami nepamatotu vai ļaunprātīgu tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību (pazīstama kā SLAPP);

‣Regula, ar ko groza noteikumus par kompensāciju un atbalstu aviopasažieriem un par gaisa pārvadātāju atbildību;

plāno iesniegt priekšlikumus par:

‣Mediju brīvības aktu;

‣Eiropas invaliditātes karti;

‣līdztiesības iestāžu lomas un neatkarības stiprināšanu;

‣tiesību akta priekšlikumu par vecāku statusa atzīšanu starp dalībvalstīm;

apsvērs jaunas rīcības jomas, piemēram:

‣Iniciatīva par apvienībām un bezpeļņas organizācijām;

‣ikgadējā konference par tiesiskumu, lai iesaistītu ne tikai ieinteresētās personas, bet arī iedzīvotājus.

6. DIGITĀLĀ PĀRVEIDE

Konferences rezultātā tika sagatavoti pieci plaši priekšlikumi par to, kā ES varētu īstenot digitālo pārveidi 6 : 31.Piekļuve digitālajai infrastruktūrai – vienlīdzīga piekļuve internetam ir ikviena Eiropas iedzīvotāja pamattiesības. Mēs ierosinām, ka ikvienam Eiropā vajadzētu būt reālai piekļuvei internetam un digitālajiem pakalpojumiem un ka ir jāuzlabo ES digitālās infrastruktūras suverenitāte. 32.Digitālā pratība un prasmes, kas iespēcina cilvēkus — mēs ierosinām ES nodrošināt, ka visi Eiropas iedzīvotāji var gūt labumu no digitalizācijas, sniedzot viņiem nepieciešamās digitālās prasmes un iespējas. 33.Droša un uzticama digitālā sabiedrība. Kiberdrošība un dezinformācija — mēs ierosinām, ka, lai izveidotu drošu, noturīgu un uzticamu digitālo sabiedrību, ES būtu jānodrošina spēkā esošo tiesību aktu rezultatīva un ātra īstenošana un tai jāpiešķir plašākas pilnvaras uzlabot kiberdrošību, cīnīties pret nelikumīgu saturu un kibernoziedzību, vērsties pret nevalstisku aktoru un autoritāru valstu kiberdraudiem un atgūties no tiem, kā arī vērsties pret dezinformāciju. 34.Droša un uzticama digitālā sabiedrība. Datu aizsardzība — mēs iestājamies par privātpersonu datu suverenitāti, labāku informētību un pastāvošo datu aizsardzības noteikumu (VDAR) efektīvāku īstenošanu un izpildes panākšanu, lai uzlabotu personas kontroli pār tās datiem un ierobežotu datu nepareizu izmantošanu. 35.Digitālā inovācija sociālās un ilgtspējīgas ekonomikas stiprināšanai. Mēs ierosinām ES veicināt digitalizācijas pasākumus, kas taisnīgā un ilgtspējīgā veidā stiprina ekonomiku un vienoto tirgu, palielina Eiropas konkurētspēju tehnoloģiju un inovācijas jomā, uzlabo digitālo vienoto tirgu visu lielumu uzņēmumiem un padara Eiropu par pasaules līderi digitālās pārveides un uz cilvēku vērstās digitalizācijas jomā.

Lai īstenotu konferences priekšlikumus, Komisija

jau ir ierosinājusi šādus pasākumus:

‣Digitālās desmitgades paziņojums;

‣Eiropas Datu stratēģija;

‣ES kiberdrošības stratēģija;

‣Platjoslas izvēršanas mērķi lauku apvidos kā daļa no stratēģijas “No lauka līdz galdam”;

‣Strukturēts dialogs par digitālo izglītību un prasmēm;

‣Digitālo prasmju un darbvietu platforma un koalīcija;

‣ES programmēšanas nedēļa;

‣atbalsts sociālo partneru diskusijām, tostarp to pašreizējām darbībām saistībā ar tāldarbu un tiesībām būt bezsaistē;

‣Eiropas Kiberdrošības kompetenču centrs;

‣Ieteikums par 5G kiberdrošību;

‣Ieteikumi par individuāliem mācību kontiem un mikroapliecinājumiem;

‣Savienojamības instrumentu kopums;

‣Direktīva par elektronisko ierīču lādētāju pieslēgvietām;

‣Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūra,

‣Datu pārvaldības akts;

‣Digitālo pakalpojumu akts;

‣Digitālo tirgu akts;

‣Wifi4EU iniciatīva;

‣6G Pētniecības un inovācijas darba programma;

‣Direktīva, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību (pārskatītā Tīklu un informācijas drošības direktīva jeb TID 2);

‣Iniciatīvas, tostarp Eiropas Atšifrēšanas platforma, Iekšējās drošības inovācijas centrs, Eiropas kiberdrošības atlants;

‣Valodu datu telpa, kas rada savstarpēji savienotu un konkurētspējīgu Eiropas datu ekonomiku publiskai un privātai resursu atkalizmantošanai;

‣Tīmekļa pieejamības direktīvas pārskatīšana;

‣Koordinētā mākslīgā intelekta plāna pārskatīšana;

‣Paziņojums par Eiropas pieejas mākslīgajam intelektam veicināšanu;

aicina Eiropas Parlamentu un/vai Padomi nekavējoties pieņemt šādus tiesību aktus:

‣Deklarācija par digitālajām tiesībām un principiem;

‣Politikas programma "Digitālās desmitgades ceļš";

‣Regula par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā (E-privātuma regula);

‣Priekšlikums direktīvai, ar ko uzlabo kritisko vienību noturību, kas ir visu apdraudējumu satvars un ar ko atbalsta dalībvalstu kritiskās vienības, kuras novērš traucējošus incidentus, pretojas tiem, absorbē tos un atgūstas no tiem;

‣Regula par finanšu sektora digitālās darbības noturību (DORA akts);

‣Mākslīgā intelekta akts;

‣Regula par Eiropas digitālo identitāti;

‣Datu akts par to, kā nodrošināt taisnīgumu datu vērtības piešķiršanā un piekļuvē datiem un to izmantošanā ES visās ekonomikas nozarēs;

‣Regula, ar ko izveido Savienības drošas savienojamības programmu — plānu drošai ES sakaru sistēmai kosmosā;

‣ieteikums izveidot kopēju kibervienību, lai ar progresīviem un koordinētiem atbildes pasākumiem risinātu aizvien pieaugošo skaitu nopietnu kiberincidentu, kas ietekmē sabiedriskos pakalpojumus, uzņēmumus un iedzīvotājus visā ES;

‣Regula un direktīva par ES tiesu iestāžu pārrobežu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību civillietās, komerclietās un krimināllietās;

‣Regula par sadarbības platformas izveidi kopējām izmeklēšanas grupām;

‣Regula par digitālās informācijas apmaiņu terorisma lietās;

‣Regula par kriptoaktīviem;

‣Inteliģento transporta sistēmu direktīva;

‣Regula par vienotu Eiropas gaisa telpu;

plāno iesniegt priekšlikumus par:

‣Eiropas Kibernoturības aktu;

‣pārskatītu Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvu;

‣pārskatītām pamatnostādnēm par valsts atbalstu platjoslas tīkliem;

‣ieteikumu par digitālo prasmju nodrošināšanas uzlabošanu izglītībā un apmācībā;

‣ieteikumu par faktoriem, kas veicina digitālo izglītību;

‣Savienības nostāju, ar ko groza starptautiskos radiosakaru noteikumus, gatavojoties 2023. gada Pasaules radiosakaru konferencei un palīdzot netraucēti sazināties visā ES;

‣Eiropas digitālo prasmju sertifikāciju;

‣atbildību par mākslīgo intelektu;

‣atbilstības pārbaudi par ES patērētāju tiesībām digitālā taisnīguma jomā;

‣Produktatbildības direktīvas pārskatīšanu;

‣Priekšlikumu par ES valdību sadarbspējas stratēģiju;

‣Rīcības plānu energosistēmu digitalizācijai un digitālās infrastruktūras energopatēriņa problēmas risināšanai;

‣“GreenData4All”: atjauninātiem noteikumiem par vides ģeotelpiskajiem datiem un piekļuvi vidiskajai informācijai;

‣Iniciatīvu par PVN digitālajā laikmetā;

apsvērs jaunas rīcības jomas, piemēram:

‣pastiprināt VDAR izpildi, tostarp apsvērt administratīvo procedūru VDAR piemērošanai pārrobežu lietās, kā arī uzlabot saziņu par datu aizsardzības noteikumiem un piekrišanu un uzlabot informāciju par to, kā dati tiek izmantoti;

‣Eiropas digitālās identitātes turpmāka attīstība, tostarp pārrobežu darījumu atvieglošana;

‣Eiropas datu telpas mobilitātei un tūrismam;

‣Eiropas satvars digitalizācijas ietekmes uz vidi un iedzīvotājiem mērīšanai, novērtēšanai un informēšanai;

‣Patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktu labāka īstenošana;

‣alternatīvi veidi patērētāju strīdu izšķiršanai;

‣iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot digitālo kohēziju, balstoties uz Eiropas digitālās inovācijas centriem;

‣daudzvalodu dimensijas turpmāka attīstība saistībā ar digitālo pārveidi ES;

‣Standarta programma par tīklu un lietotāju tiesībām tiešsaistē;

‣Standartizācijas darbības mākslīgā intelekta jomā;

‣Sagatavošanas darbība ES koordinētai tumšā tīkla uzraudzībai.

7.EIROPAS DEMOKRĀTIJA

Konferencē par Eiropas nākotni tika formulēti pieci plaši priekšlikumi saskaņā ar sadaļu “Eiropas demokrātija” 7 . Tajā ES tika aicināta: 36.Pilsoņu informēšana, līdzdalība un jaunatne – palielināt pilsoņu līdzdalību un jauniešu iesaistīšanos demokrātijā Eiropas Savienības līmenī, lai Eiropas iedzīvotājiem veidotu “pilnīgu pilsonisku pieredzi” un nodrošinātu, ka viņu viedoklis tiek uzklausīts arī vēlēšanu starplaikā un ka šī līdzdalība ir efektīva. Tāpēc attiecībā uz katru tematu būtu jāapsver piemērotākais līdzdalības veids. 37.Pilsoņu informēšana, līdzdalība un jaunatne (a) — padarīt Eiropas Savienību saprotamāku un piekļūstamāku un stiprināt kopīgu Eiropas identitāti. 38.Demokrātija un vēlēšanas — stiprināt Eiropas demokrātiju, stiprinot tās pamatus, veicinot dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās, veicinot transnacionālas debates par Eiropas jautājumiem un nodrošinot ciešu saikni starp pilsoņiem un viņu ievēlētajiem pārstāvjiem. 39.Lēmumu pieņemšanas process ES — uzlabot ES lēmumu pieņemšanas procesu, lai nodrošinātu ES spēju rīkoties, vienlaikus ņemot vērā visu dalībvalstu intereses un garantējot pilsoņiem pārredzamu un saprotamu procesu. 40.Subsidiaritāte.

Lai īstenotu konferences priekšlikumus, Komisija

jau ir ierosinājusi šādus pasākumus:

‣Eiropas Demokrātijas rīcības plāns;

‣2020. gada ziņojums par pilsonību;

‣Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija;

‣uzlabots veids, kā sadarboties ar pilsoņiem, izmantojot portālu “Izsakiet viedokli”, Eiropas pilsoņu iniciatīvu un citus pilsoņu iesaistes veidus;

‣Paziņojums par labāku regulējumu, pēc kura pieņemtas pārskatītas pamatnostādnes un uzlabots instrumentu kopums;

‣Ieteikums par žurnālistu aizsardzību, drošību un iespēju nodrošināšanu viņiem;

‣Mediju pakalpojums (tradicionālie un jaunie mediji), kas sniedz faktisku informāciju par ES iniciatīvām un darbībām medijiem Briselē un visās dalībvalstīs;

‣Eiropas Komisijas pārstāvniecības;

‣Europe Direct biroju tīkls;

‣korporatīvās komunikācijas kampaņas, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas jauniešiem;

‣Labas administratīvās prakses kodekss;

‣Europe Direct kontaktcentrs, kurā iedzīvotāji var uzdot ar ES saistītus jautājumus un kurš ir pieejams 24 oficiālajās valodās, kā arī ukraiņu valodā;

‣izmēģinājuma projekts “Eiropas veidošana kopā ar vietējo pašvaldību deputātiem”, kas ļauj pašvaldību deputātiem komunicēt par ES;

‣Pētniecības projekti jēgpilnas un ētiskas komunikācijas jomā;

‣iedzīvotāju iesaistīšanās pētniecībā kā programmas “Apvārsnis Eiropa” princips un darbības mērķis;

‣Komisijas Kompetenču centrs līdzdalības un apspriešanās demokrātijas jautājumos, kuru vada Kopīgais pētniecības centrs;

‣eTranslation, kas atvieglo saziņu visās ES oficiālajās valodās;

‣Rīcības plāns par tīmekļa pieejamību, kas nodrošina, ka visa Komisijas publicētā tiešsaistes informācija ir pieejama personām ar invaliditāti;

‣instrumenta “Eiropa pasaulē” ietvaros īstenotā cilvēktiesību un demokrātijas programma;

‣Bērnu līdzdalības platforma, lai savienotu esošos bērnu līdzdalības mehānismus vietējā, valsts un ES līmenī un iesaistītu bērnus ES lēmumu pieņemšanā;

‣programma “Apvārsnis Eiropa”, 2. kopas daļa, kas paredzēta inovatīviem pētījumiem demokrātijas un pārvaldības jomā un pētniecības projektiem par efektīvām metodēm daudzlīmeņu, daudzvalodu un multimodālai pilsoņu apspriešanai ES līmenī;

‣tīkls inovatīviem risinājumiem demokrātijas nākotnei;

‣izmēģinājuma modeļi mērķtiecīgām apspriedēm un līdzradīšanas procesiem konkrētās ES politikas jomās;

aicina Eiropas Parlamentu un/vai Padomi nekavējoties pieņemt šādus tiesību aktus:

‣Priekšlikums par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu;

‣ Regulas par Eiropas politisko partiju finansēšanu pārskatīšana;

‣Padomes Direktīvas par mobilo ES pilsoņu vēlēšanu tiesībām Eiropas Parlamenta vēlēšanās pārskatīšana;

‣Padomes Direktīvas par mobilo ES pilsoņu vēlēšanu tiesībām pašvaldību vēlēšanās pārskatīšana;

plāno iesniegt priekšlikumus par:

‣2023. gada ziņojumu par pilsonību;

‣laika un resursu atvēlēšanu, lai organizētu pilsoņu paneļdiskusijas ar mērķi padziļināti pievērsties vairākām svarīgām tēmām un palīdzēt sagatavot īpaši svarīgu pamatiniciatīvu kopumu un saņemt atsauksmes pirms likumdošanas procesa uzsākšanas;

‣tādu mazāku mērķorientētu apspriešanās vai līdzradīšanas/kopizstrādes procesu organizēšana, kas norit mazākā mērogā, lai rentablāk un savlaicīgāk risinātu konkrētus politikas jautājumus;

‣saskaņotu un jēgpilnu pieeju, lai nodrošinātu jauniešu iesaistīšanos politikas veidošanā, vienlaikus sistemātiski piedaloties pilsoņu paneļdiskusijās, mazākos līdzradīšanas procesos, kā arī īpašu uzmanību pievēršot paredzētās politikas ietekmei uz jauno paaudzi;

‣portāla “Izsakiet viedokli” turpmāku izstrādi, lai padarītu to par vēl vieglāk pieejamu tiešsaistes centru, kas apkopo visu informāciju par iedzīvotāju iesaistīšanas mehānismiem, kuri darbojas Komisijā. Šī platforma tiks stiprināta, integrējot konferences platformas apspriešanas iezīmes un citas attiecīgās “civilo tehnoloģiju” funkcijas, tostarp tiešsaistes līdzdalības pasākumus;

‣tiešsaistes un bezsaistes mijiedarbības turpmāka uzlabošana un vietējo iedzīvotāju iesaistīšanās veicināšanu;

‣uz iedzīvotājiem orientētas informācijas un komunikācijas integrēšana visā politikas veidošanas procesā, lai veicinātu aktīvu pilsoniskumu un demokrātisku līdzdalību, tostarp pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ES iestāžu, visu līmeņu dalībvalstu un pilsoniskās sabiedrības kopīgas atbildības garā;

‣saprotamas valodas izmantošanu visos publiskajos paziņojumos, kas pielāgoti saziņas kanāliem un formātiem, kurus izmanto dažādām auditorijām;

‣jaunas sistēmas izstrāde pieteikumu par piekļuvi dokumentiem iesniegšanai un apstrādei, tostarp publiska portāla izveide iedzīvotājiem;

‣Europe Direct kontaktu centru turpmāka izveide vietējos ES kontaktcentros;

apsvērs jaunas rīcības jomas, piemēram:

‣palīdzēt veidot valsts, reģionālo un vietējo dalībnieku spējas uzsākt jaunas paaudzes decentralizētus pilsoņdialogus, pamatojoties uz apspriešanās pieejām;

‣izstrādāt Eiropas pilsoņu līdzdalības hartu, kas būtu paredzēta visiem tiem, kuri piedalās vai organizē pilsoņu iesaistīšanas pasākumus, popularizējot vispārējos principus, kas ir būtiski sekmīgai pilsoņu iesaistei;

‣padarīt Eiropas pilsonību nozīmīgāku pilsoņiem, tostarp stiprinot ar to saistītās tiesības un sniedzot uzticamu un viegli pieejamu informāciju par to;

‣popularizēt mācību materiālus no Eiropas sadarbības projektiem par Komisijas “mācību stūrīti” un izstrādāt jaunus mācību materiālus, kas arī paplašina aktīva pilsoniskuma un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes nozīmi;

‣ES lēmumu pieņemšanas pārredzamības uzlabošana, ļaujot novērotājiem no pilsoņu vidus cieši sekot lēmumu pieņemšanas procesam. Trīs iestādes kopā varētu uzaicināt šādus pārstāvjus novērot atsevišķus ES starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procesu par jautājumiem, kas izraisa plašāku interesi, un ziņot par to Eiropas iedzīvotājiem.

8. MIGRĀCIJA

Konferences rezultātā tika izstrādāti pieci plaši priekšlikumi par migrāciju 8 : 41.Likumīga migrācija — stiprināt ES lomu likumīgās migrācijas jomā. 42.Neatbilstīga migrācija — stiprināt ES lomu visu veidu neatbilstīgas migrācijas apkarošanā un stiprināt Eiropas Savienības ārējo robežu aizsardzību, vienlaikus ievērojot cilvēktiesības. 43.Neatbilstīga migrācija (a) — visās dalībvalstīs vienādi piemērot kopīgus noteikumus par migrantu pirmo uzņemšanu. 44.Patvērums, integrācija — stiprināt ES lomu un reformēt Eiropas patvēruma sistēmu, pamatojoties uz solidaritātes un taisnīgas pienākumu sadales principiem. 45.Patvērums, integrācija (a) — uzlabot integrācijas politiku visās dalībvalstīs.

Lai īstenotu konferences priekšlikumus, Komisija

jau ir ierosinājusi šādus pasākumus:

‣Regulas par kohēzijas pasākumiem bēgļu jomā Eiropā;

‣Pagaidu aizsardzības direktīvas aktivizēšana, lai palīdzētu personām, kas bēg no Krievijas kara pret Ukrainu;

‣Zilās kartes direktīva par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos Eiropas Savienībā augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā;

‣Regula par Eiropas Robežu un krasta apsardzi;

‣visaptverošas un savstarpēji izdevīgas partnerības ar galvenajām izcelsmes un tranzīta valstīm saskaņā ar Eiropas Migrācijas un patvēruma paktu;

‣atjaunināts Rīcības plāns cīņai pret migrantu kontrabandu;

‣jauna programma Vidusjūras reģionam;

‣Regula par ES Patvēruma aģentūru;

‣Rīcības plāns par integrāciju un iekļaušanu 2021.-2027. gadam;

‣Šengenas nākotnes stratēģija;

‣ES stratēģija par brīvprātīgu atgriešanos un reintegrāciju;

‣Paziņojums par prasmju un talantu piesaisti Eiropas Savienībai;

aicina Eiropas Parlamentu un/vai Padomi nekavējoties pieņemt šādus tiesību aktus:

‣jauns Migrācijas un patvēruma pakts;

‣Prasmju un talantu pakete — Pastāvīgo iedzīvotāju direktīva un Vienotās atļaujas direktīva;

‣Šengenas Robežu kodekss;

‣Regula, ar ko risina instrumentalizācijas situācijas migrācijas un patvēruma jomā;

‣grozītā Patvēruma procedūras regula;

‣Uzņemšanas nosacījumu direktīvas pārstrādāšana;

‣Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula;

‣Regula par pasākumiem, kas vērsti pret pārvadātājiem, kuri veicina cilvēku tirdzniecību vai migrantu kontrabandu vai iesaistās tajā;

plāno iesniegt priekšlikumus par:

‣ES mēroga izpratnes veicināšanas kampaņu par migrāciju;

‣daudzgadu komunikācijas kampaņu, kuras mērķis ir uzlabot ES prasmju profila rīka pamanāmību trešo valstu valstspiederīgajiem;

apsvērs jaunas rīcības jomas, piemēram:

‣risināt nodarbinātības un darbaspēka trūkuma problēmu, kas atspoguļo ģeopolitisko kontekstu;

‣izvērtēt tiesību aktus cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā un vajadzības gadījumā ierosināt to pārskatīšanu;

‣pastiprināt darbu pirmās uzņemšanas jomā.

9. IZGLĪTĪBA, KULTŪRA, JAUNATNE UN SPORTS

Konferences rezultātā tika izstrādāti četri plaši priekšlikumi par izglītību, kultūru, jaunatni un sportu 9 : 46.Izglītība — ES un dalībvalstīm būtu jācenšas līdz 2025. gadam izveidot iekļaujošu Eiropas izglītības telpu, kurā visiem iedzīvotājiem, tostarp lauku un attālos reģionos, ir vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai izglītībai un mūžizglītībai. 47.Eiropas jaunatnes lietas — ES un dalībvalstīm ir jākoncentrējas uz jauniešu īpašajām vajadzībām dažādās politikas jomās, tostarp Eiropas Savienības reģionu politikā, lai piedāvātu viņiem labākos iespējamos apstākļus studijām, darbam un neatkarīgas dzīves sākšanai, vienlaikus iesaistot viņus demokrātiskajā dzīvē un lēmumu pieņemšanas procesos, tostarp Eiropas līmenī. Jaunatnes organizācijām ir izšķiroša nozīme. 48.Kultūra un apmaiņa — lai veicinātu apmaiņas kultūru un veicinātu Eiropas identitāti un Eiropas daudzveidību dažādās jomās, dalībvalstīm ar Eiropas Savienības atbalstu būtu jāveicina Eiropas apmaiņa dažādās jomās, jāveicina daudzvalodība, jārada iespējas dalīties ar Eiropas kultūrām, jāaizsargā Eiropas kultūras mantojums un kultūra un jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kultūras speciālistu pietiekamu aizsardzību ES līmenī. 49.Sports — sports ir svarīga mūsu sabiedrības dzīves daļa, tas palīdz aizstāvēt mūsu vērtības, nodrošināt veselīgu dzīvesveidu un veselīgu novecošanu, veicināt apmaiņas kultūru, kā arī novērtēt daudzveidīgo Eiropas mantojumu.

Lai īstenotu konferences priekšlikumus, Komisija

jau ir ierosinājusi šādus pasākumus:

‣Paziņojums par Eiropas Izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam;

‣Eiropas stratēģija augstskolām;

‣Ieteikums par tiltu veidošanu efektīvai sadarbībai augstākās izglītības jomā Eiropā, kurā izklāstīta rīcība, lai veicinātu turpmākas pārrobežu studijas un sadarbību līdz 2024. gada vidum, piemēram, uz kopīgi izstrādātiem Eiropas kritērijiem pamatoti kopīgi zinātniskie grādi;

‣Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam;

‣Ieteikums par profesionālo izglītību un apmācību;

‣Eiropas Izglītības telpas portāls, lai veidotu noturīgākas un iekļaujošākas izglītības un apmācības sistēmas;

‣Ieteikums par mikroapliecinājumiem;

‣pasākumi, lai uzlabotu sinerģiju starp EURES un Europass, locekļu/partneru bāzes paplašināšana EURES, pilnīga CV un vakanču apmaiņa un automatizēta piemeklēšana;

‣apmaiņa starp skolotājiem (eTwinning, School Education Gateway, Eiropas skolu izglītības platforma);

‣Klimatizglītības koalīcija;

‣Ieteikums par jaukta tipa mācīšanos kvalitatīvai un iekļaujošai pamatizglītībai un vidējai izglītībai;

‣Eiropas Jaunatnes gads 2022;

‣Ieteikums par jauniešu brīvprātīgo darbu, kas atvieglos jauniešu transnacionālo brīvprātīgo darbu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros;

‣ES Bērnu tiesību stratēģija;

‣Ieteikumi par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām;

‣Ikgadējās Eiropas Sporta, BeActive un Beclusives nedēļas kampaņas;

‣Kampaņa HealthyLifestyle4All, kuras mērķis ir sasaistīt sportu un aktīvu dzīvesveidu ar veselības, pārtikas un citām politikas jomām un mobilizēt valsts iestādes un sporta kustību pievienoties šai iniciatīvai, pildot savus solījumus;

‣Ieteikums par kopēju Eiropas datu telpu kultūras mantojumam;

‣Pilsētu un reģionu mācīšanās no līdzbiedriem par kultūras mantojumu shēma;

‣strukturēts dialogs “Kultūras balsis” par kultūras nozari;

‣Ieteikums par mācīšanos pārejai uz zaļo ekonomiku un ilgtspējīgai attīstībai;

‣izveidot ekspertu grupu labjutības jautājumos skolā;

plāno iesniegt priekšlikumus par:

‣Ieteikumu “Ceļi uz panākumiem skolā”, kurā galvenā uzmanība pievērsta atbalstam skolēniem, kuriem ir grūtības apgūt pamatprasmes, vidusskolas beigšanas sertifikātam un to jauniešu īpatsvara samazināšanai, kuri priekšlaicīgi pametuši skolu;

‣ES programmas skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu pārskatīšana;

‣izpratnes veicināšanas kampaņa, lai pētītu zinātnes priekšmetus;

‣daudzgadu komunikācijas kampaņa, kuras mērķis ir palielināt EURES atpazīstamību;

‣Mācību mobilitātes satvara atjaunināšana;

apsvērs jaunas rīcības jomas, piemēram:

‣turpināt uzlabot informācijas platformu, lai apmainītos ar informāciju, kas saistīta ar izglītību, un apkopotu to.

(1)

 Kopumā 6 priekšlikumos ir iekļauti 57 konkrēti pasākumi.

(2)

Kopumā 4 priekšlikumos ir iekļauti 24 konkrēti pasākumi.

(3)

Kopumā 6 priekšlikumos ir iekļauts 61 konkrēts pasākums.

(4)

Kopumā 8 priekšlikumos ir iekļauts 42 konkrēts pasākums.

(5)

6 priekšlikumos ir iekļauti kopā 24 konkrēti pasākumi.

(6)

5 priekšlikumos ir iekļauti kopā 40 konkrēti pasākumi.

(7)

5 priekšlikumos ir iekļauti kopā 35 konkrēti pasākumi.

(8)

Šie 5 priekšlikumi ietver kopumā 16 īpašus pasākumus.

(9)

4 priekšlikumos ir iekļauti kopā 24 konkrēti pasākumi.