Satura rādītājs
1.Ievads
2.NextGenerationEU finansēšanas programmas īstenošana 2022. gada pirmajā pusgadā
3.Finansējuma izmaksas
4.Zaļās obligācijas
5.Emisiju perspektīva
6.Secinājums
NextGenerationEU finansējums 2022. gada 30. jūnijā
|
Ilgtermiņa aizņēmumi
ES obligācijas 121 miljarda EUR apmērā,
no tām zaļās obligācijas 28 miljardu EUR apmērā
|
|
Īstermiņa aizņēmumi
57,9 miljardi EUR, kas emitēti 3 un 6 mēnešu ES parādzīmēs, no tiem 22,9 miljardi EUR vēl nav atmaksāti
|
|
GALVENIE FAKTI par 2022. gada pirmo pusgadu
|
|
GALVENIE FAKTI par 2022. gada pirmo pusgadu
|
|
•5 sindicētie darījumi, 6 izsoles, kurās tika piesaistīti 50 miljardi EUR
•Vidējās finansējuma izmaksas: 1,24 %
•No 5,9 līdz 16 reizēm pārsniegts parakstīšanās limits
|
|
•12 izsoles
•Vidējais ienesīgums: –0,55 %
•Piedāvājumu seguma koeficients: 1,63 reizes
|
Ieņēmumu izlietojums 2022. gada 30. jūnijā
|
SVARĪGĀKIE FAKTI
|
|
•Saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu dotācijas un aizdevumus saņēma 21 dalībvalsts(2).
•6 dalībvalstis saņēma arī izmaksu, pamatojoties uz sasniegtajiem starpposma mērķiem un mērķrādītājiem.
|
(1) Budžets, kas pieejams pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, fondam InvestEU, programmai ReactEU, Savienības civilās aizsardzības mehānismam (RescEU), Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Taisnīgas pārkārtošanās fondam. Faktiski izmaksātie līdzekļi galasaņēmējiem var būt mazāki laika atšķirību dēļ.
(2) Līdz 2022. gada 30. jūnijam tika apstiprināti 25 dalībvalstu atveseļošanas un noturības plāni.
1.Ievads
NextGenerationEU mērķis ir ar aizņēmumu palīdzību mobilizēt līdz 5 % no ES IKP, lai finansētu vērienīgus kolektīvus ES pasākumus, ar ko reaģē uz Covid-19 pandēmiju. NextGenerationEU ir pagaidu instruments, ar kuru Komisija, emitējot obligācijas, laikposmā no 2021. gada vidus līdz 2026. gadam var piesaistīt līdz pat 800 miljardiem EUR, padarot ES par vienu no lielākajiem euro denominētu parāda instrumentu emitentiem nākamajos gados. Līdz 250 miljardiem EUR tiks piesaistīti, emitējot zaļās obligācijas. Ieņēmumi no obligāciju emisijas ļaus ES pārvarēt tūlītējās problēmas, kas saistītas ar atveseļošanu, kā arī paātrināt zaļo pārkārtošanos un ES ekonomikas digitalizāciju. Līdz šim saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) dalībvalstīm jau ir izmaksāti līdzekļi aptuveni 100 miljardu EUR apmērā, un atveseļošanas un noturības plānu īstenošana dod reālus praktiskus rezultātus gan attiecībā uz ieguldījumiem, gan reformām.
Šajā ziņojumā — otrajā pusgada pārskatā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmuma C(2021) 2502 12. pantu — ir aplūkota NextGenerationEU finansēšanas stratēģijas īstenošana laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta tikai procesam, kas īstenots, lai piesaistītu un izmaksātu NextGenerationEU finansējumu. Tajā netiek izvērtēts, kā ieņēmumi ir izlietoti, cita starpā zaļajiem izdevumiem, jo tas tiks izklāstīts atsevišķos ziņojumos saskaņā ar katra no NextGenerationEU līdzekļiem finansētā instrumenta noteikumiem. Šis ziņojums ir daļa no regulāras informācijas plūsmas, ko saņem Eiropas Parlaments un Padome un kas nodrošina pārredzamību un pārskatatbildību šīs vērienīgās un inovatīvās finansēšanas programmas īstenošanā saskaņā ar Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 5. panta 3. punktu.
2.NextGenerationEU finansēšanas programmas īstenošana 2022. gada pirmajā pusgadā
Komisija 2021. gada decembrī paziņoja par savu finansēšanas plānu laikposmam no 2022. gada janvāra līdz jūnijam, kurā bija norādīts, ka plānots emitēt ilgtermiņa obligācijas 50 miljardu EUR apmērā un papildināt tās ar īstermiņa ES parādzīmēm. Saskaņā ar šo finansēšanas plānu Komisija kopš gada sākuma ir piesaistījusi programmai NextGenerationEU papildu ilgtermiņa finansējumu 50 miljardu EUR apmērā gan sindicētajos darījumos (70 %), gan izsolēs (30 %). Šie darījumi ir palielinājuši kopējo neatmaksāto NextGenerationEU obligāciju summu līdz 121 miljardam EUR, no kuriem 28 miljardi EUR ir piesaistīti, emitējot zaļās obligācijas. Šajā laikposmā Komisija ir izdevusi arī 3 un 6 mēnešu ES parādzīmes, lai apmierinātu īstermiņa finansējuma vajadzības, un 2022. gada jūnija beigās neatmaksāto ES parādzīmju summa bija 22,9 miljardi EUR.
NextGenerationEU emisijas 2022. gada pirmajos sešos mēnešos tika veiktas arvien sarežģītākos tirgus apstākļos. ES un citās lielākajās ekonomikās bija vērojams straujš inflācijas pieaugums un palielināta tirgus nestabilitāte, ko pastiprināja Krievijas iebrukuma Ukrainā radītie ekonomikas satricinājumi. Tāpēc investoru pieprasītās procentu likmes ir kāpušas nepieredzēti straujā tempā, jo tirgi paredzēja mazāk stimulējošu monetāro politiku.
Neraugoties uz sarežģītajiem tirgus apstākļiem, tirgus joprojām pārliecinoši atbalstīja NextGenerationEU darījumus, un 2022. gada pirmajā pusgadā to parakstīšanās limits bija pārsniegts no 6 līdz 16 reizēm. ES gūst labumu no līdzsvarotas un daudzveidīgas investoru bāzes, kurā ir pietiekami pārstāvēti dažādu veidu investori no visas pasaules ar dažādām pirkšanas stratēģijām. Šis pastāvīgi augstais pieprasījums liecina, ka Komisija ir pierādījusi sevi kā uzticamu un augsti novērtētu emitenti euro izteiktu parāda instrumentu kapitāla tirgos.
Pateicoties šai pozīcijai tirgū, ES ir varējusi turpināt netraucēti finansēt dalībvalstu atveseļošanas plānus, laikus izmaksājot ieņēmumus. Pateicoties šīm finansēšanas darbībām, Komisija varēja noteiktajā termiņā veikt visus maksājumus dalībvalstīm saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu un ES budžetā. No NextGenerationEU darbības sākuma 2021. gada vasarā līdz 2022. gada 30. jūnijam Komisija ir izmaksājusi dalībvalstīm 100,4 miljardus EUR saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu: 67,0 miljardus EUR dotācijās un 33,4 miljardus EUR aizdevumos. Turklāt ES budžetā ir ieskaitīti vairāk nekā 15,5 miljardi EUR, lai nodrošinātu ieguldījumu NextGenerationEU finansētajās programmās, piemēram, pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, fondā InvestEU, programmā ReactEU, Savienības civilās aizsardzības mehānismā (RescEU), Eiropas Lauksaimniecības fondā lauku attīstībai (ELFLA) un Taisnīgas pārkārtošanās fondā.
Šā lielā līdzekļu apjoma veiksmīgo mobilizēšanu lielā mērā veicināja pa to laiku labi iedibinātās daudzveidīgās finansēšanas stratēģijas elastība. Tā ļauj Komisijai izmantot dažādas finansēšanas metodes (sindicētus darījumus un izsoles) un finansēšanas instrumentus (obligācijas un parādzīmes), lai piekļūtu tirgiem, pielāgojot savu pieeju noteicošajiem apstākļiem. Palielināta iespēja pārdot neatmaksātās iepriekš emitētās obligācijas sindicētajos darījumos un izsolēs ir palīdzējusi palielināt likviditāti, atbalstot NextGenerationEU obligāciju otrreizējo tirgu un atvieglojot investoriem to pirkšanu un pārdošanu. NextGenerationEU obligāciju likviditāte attiecībā pret neatmaksāto summu tagad ir salīdzināma ar likviditāti Eiropas valsts obligāciju tirgos.
3.Finansējuma izmaksas
Neraugoties uz sarežģītākiem tirgus apstākļiem, Komisija aizvien ir spējusi piesaistīt līdzekļus ar salīdzinoši izdevīgiem nosacījumiem. Saskaņā ar metodiku, kas noteikta Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2021/1095, finansējuma izmaksas laikposmā no 2022. gada janvāra līdz jūnija beigām tiek lēstas aptuveni 1,24 % apmērā. Tas nozīmē pieaugumu par vairāk nekā 1 procentpunktu salīdzinājumā ar paziņotajām finansējuma izmaksām 0,14 % apmērā laikposmā no 2021. gada jūnija līdz decembrim. Šis straujais pieaugums ataino sarežģītākos tirgus apstākļus, kas ietekmē suverēnos, korporatīvos un finanšu emitentus.
Pieauguma temps ir bijis viens no straujākajiem finanšu tirgos pēdējo desmitgažu laikā. Procentu likmes ES 10 gadu obligācijām ir palielinājušās no 0,09 % pirmajai 10 gadu NextGenerationEU obligācijai 2021. gada jūnijā līdz 1,02 % 2022. gada marta darījumam un 1,53 % jaunākajai emisijai 2022. gada maijā. Procentu likme 10 gadu ES obligācijām 2022. gada jūnija beigās bija aptuveni 2,3 %. Salīdzināmu pieaugumu piedzīvo galvenie eurozonas suverēnie emitenti. Piemēram, Vācijas valsts 10 gadu obligāciju procentu likmes pieauga no aptuveni –0,20 % 2021. gada jūnijā līdz gandrīz 1,0 % 2022. gada maijā un pārsniedza 1,6 % 2022. gada jūnija beigās.
Aizvien būdama regulāra, paredzama emitente šajā laikposmā, ES ir spējusi emitēt savas obligācijas ar stabilu cenu koncesiju emisijas brīdī. Tas kopā ar investoru pieprasījumu, kas aizvien ir liels, liecina par tirgu uzticēšanos un sniedz pārliecību, ka ES var turpināt veiksmīgi izvietot savas obligācijas.
Komisija arī turpināja pārvaldīt savas īstermiņa naudas rezerves, lai nodrošinātu, ka tās nepārsniedz summas, kas vajadzīgas netraucētai līdzekļu izmaksāšanai. 2022. gada pirmajā pusgadā likviditātes rezerves bija stabilas — vidēji 19,7 miljardi EUR. Šī likviditāte bija mazāka nekā iepriekšējos ceturkšņos, kad bija nepieciešamas lielākas summas, lai varētu veikt ātru un apjomīgu izmaksu dalībvalstu atveseļošanas plānu priekšfinansējuma periodā (13 %). Laikposmā no 2022. gada janvārim līdz jūnija beigām šīs samazinātās likviditātes rezerves kopā ar regulārām ES parādzīmju emisijām ar negatīvām likmēm izraisīja NextGenerationEU naudas rezervju pārpalikumu (proti, pozitīvu pārnesumu) 56,1 miljona EUR apmērā. Šis pārpalikums, kas jāsadala proporcionāli starp ES budžetu un dalībvalstīm, kuras saņem NextGenerationEU aizdevumus, daļēji kompensēs pieaugušās finansējuma izmaksas.
2022. gada pirmajā pusē sākās arī ar NextGenerationEU saistīta procentu maksājumu, likviditātes pārvaldības izmaksu un administratīvo izmaksu rēķinu izrakstīšana ES budžetam un dalībvalstīm, kuras aizņemas.
4.Zaļās obligācijas
Komisija 2022. gadā turpināja NextGenerationEU zaļo obligāciju programmas īstenošanu, balstoties uz veiksmīgo pirmo NextGenerationEU zaļo obligāciju emisiju 2021. gada oktobrī.
Komisija 2022. gada pirmajā pusgadā veica četrus papildu darījumus ar zaļajām obligācijām. 2022. gada aprīlī un jūnijā sāka darboties otrā un trešā zaļo obligāciju līnija, piesaistot attiecīgi 6 miljardus EUR 20 gadu termiņā un 5 miljardus EUR 25 gadu termiņā. Pirmajā darījumā parakstīšanās limits tika pārsniegts vairāk nekā 13 reizes, un tā ir līdz šim lielākā zaļā obligācija, kas emitēta 2022. gadā. Turklāt 2022. gada janvārī un aprīlī divreiz tika pārdota iepriekš emitētā pirmā zaļā obligācija ar 15 gadu termiņu, palielinot tās apmēru līdz 17 miljardiem EUR.
Pieredze NextGenerationEU zaļo obligāciju emitēšanā liecina par tādu obligāciju pievilcību, kurām ir pārliecinošs un pierādāms klimatiskās pārkārtošanās profils. Komisija lēš, ka šajās emisijās tā ir sasniegusi zaļās obligācijas un parastās obligācijas cenas atšķirību aptuveni 2 bāzes punktu apmērā, un turpmākajos tirdzniecības periodos tika sasniegti pat 4 bāzes punkti. Šie rādītāji atbilst tiem, kas novēroti plašāk visā tirgū (Climate Bonds Initiative).
ES 2022. gada martā izveidoja arī NextGenerationEU zaļo obligāciju infopaneli. Tas nodrošina iespēju investoriem nepieredzēti labi pārredzēt to, kā tiek ieguldīts finansējums, kas piesaistīts ar NextGenerationEU zaļajām obligācijām. Infopanelis sniedz reāllaika pārskatu par pasākumiem un saistītajiem izdevumiem, kas saņem finansējumu no zaļajām obligācijām. Šie dati vēl vairāk pārliecina investorus, ka Komisija emitē zaļās obligācijas saskaņā ar augstākajiem standartiem un labāko tirgus praksi. Pamatojoties uz šo infopaneli, Komisija 2022. gada beigās publicēs ieņēmumu sadales gada ziņojumu, lai sniegtu plašāku kontekstu un papildu informāciju.
NextGenerationEU zaļo obligāciju pievilcība, par ko liecina lielais investoru pieprasījums un ko pastiprina augstais ieņēmumu izmantošanas pārredzamības līmenis, nodrošina spēcīgu platformu pasaulē lielākā zaļo obligāciju kanāla izveidei. Tāpēc NextGenerationEU zaļo obligāciju programma sniedz unikālu iespēju izveidot ļoti likvīdu zaļo obligāciju līkni.
1. attēls. NextGenerationEU zaļo obligāciju infopaneļa ekrānuzņēmums
5.Emisiju perspektīva
Komisija 24. jūnijā publicēja savu finansēšanas plānu atlikušajam 2022. gadam. Lai finansētu NextGenerationEU, Komisija plāno emitēt ES obligācijas 50 miljardu EUR apmērā, ko papildinās īstermiņa ES parādzīmes.
Obligāciju emisijas mērķrādītājs ir ticams un piesardzīgs aprēķins, kas balstīts uz jaunākajām prognozēm par sagaidāmo NextGenerationEU līdzekļu izmaksu 2022. gada otrajā pusē. Paredzētās summas ietver plānotās izmaksas reizes saskaņā ar nesen apstiprinātajiem valstu atveseļošanas plāniem. Tā kā līdzekļi faktiski tiks izmaksāti, pamatojoties uz regulāriem NextGenerationEU atveseļošanas instrumenta īstenošanas atjauninājumiem, reālais izmaksas laiks un summas var atšķirties no prognozēm. Tomēr novirzēm nevajadzētu būtiski ietekmēt finansēšanas plānā noteikto mērķrādītāju, un, pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi ar NextGenerationEU, tās, visticamāk, ietvers izmaiņas izmaksas grafikā. Maz ticamā gadījumā, ja līdzekļu izmaksa būtiski novirzīsies no prognozēm, Komisija var grozīt obligāciju emisijai noteikto mērķrādītāju.
Lai gan finansēšanas plāns ir vērsts uz NextGenerationEU līdzekļu izmaksas finansēšanu, Komisija ir arī sniegusi norādi par līdzekļu izmaksu, ko tā plāno ierosināt saskaņā ar citām programmām, jo īpaši SURE un makrofinansiālo palīdzību (MFP) trešām valstīm. Tas ir darīts, lai sniegtu investoriem visaptverošu pārskatu par summām, ko ES varētu laist tirgū, pamatojoties uz pašreizējām politikas saistībām un gaidāmajiem rezultātiem. Tāpēc NextGenerationEU finansēšanas plāns 2022. gada otrajai pusei tiks īstenots līdztekus darījumiem, kas piesaistīs līdz 9 miljardiem EUR paredzētajiem MFP aizdevumiem Ukrainai un līdz 6,6 miljardiem EUR SURE vajadzībām. Šie darījumi tiks organizēti kopā ar NextGenerationEU parāda instrumentu emisiju, izmantojot integrētu emisiju programmu, kuras pamatā ir regulārs sindicēto darījumu un izsoļu ikmēneša cikls. Turklāt dažkārt var tikt veikti privāti izvietojumi, lai finansētu mazākus MFP aizdevumus kaimiņvalstīm.
6.Secinājums
Pēc veiksmīgā sākuma 2021. gadā pēdējie seši mēneši ir pierādījuši Komisijas spēju veikt finansēšanas darbības arvien sarežģītākos tirgus apstākļos. Ilgstošais investoru atbalsts NextGenerationEU obligācijām liecina, ka ES tagad ir atzīta un uzticama liela mēroga emitente euro parāda instrumentu kapitāla tirgos. Daudzveidīgā finansēšanas stratēģija, ko veido suverēnu emitentu izmantotas metodes (sindicēti darījumi un izsoles) un finansēšanas instrumenti (obligācijas un parādzīmes), ir palīdzējusi orientēties nestabilos tirgus apstākļos. Tas ļauj Komisijai turpināt atbalstīt dalībvalstis to ceļā uz atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas un palielināt to noturību pret izaicinājumiem nākotnē.
NextGenerationEU obligācijas ietekmēja izteiktais procentu likmju kāpums šajā laikposmā, ko piedzīvoja arī suverēnie, pārvalstiskie un citi obligāciju emitenti visā pasaulē. Vidējās finansējuma izmaksas ir vairāk nekā par vienu procentpunktu augstākas nekā pēdējos sešos mēnešos. Tomēr NextGenerationEU obligāciju cenas joprojām ir salīdzinoši labas, atainojot ES raksturīgo kredītkvalitāti un ES kā uz vērtību orientētas sociālas un zaļas emitentes pārliecinošu atzīšanu.
2022. gada pirmajos sešos mēnešos vairāk nekā divas reizes palielinājās arī NextGenerationEU zaļo obligāciju emisijas un sāka darboties zaļo obligāciju infopanelis, kas ļauj reāllaikā uzraudzīt, kā dalībvalstis izmanto ar zaļajām obligācijām piesaistīto finansējumu.
Finansēšanas plāns 2022. gada otrajai pusei sniedz visaptverošu un precīzu norādi par Komisijas finansēšanas nodomiem atlikušajā gadā, pamatojoties uz pašreizējām politikas saistībām. Tas skaidri norāda uz veidu, kādā Komisija turpinās mobilizēt finansējumu ES ekonomikas un sociālajai atveseļošanai un klimatiskās pārkārtošanās vajadzībām ar iespējami izdevīgākiem nosacījumiem ES un tās dalībvalstīm.
EIROPAS KOMISIJA