EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 29.6.2022
COM(2022) 289 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
2022. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums
Zaļās un digitālās pārkārtošanās divējādā mijietekme jaunajā ģeopolitiskajā kontekstā
I.Ievads
Pasaulē notiek kardinālas ģeopolitiskas pārmaiņas, kas pastiprina lielās tendences, kuras jau ietekmē Eiropas Savienību 1 . Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu ilgtermiņa ietekme, tostarp uz enerģētiku, pārtikas apgādi, ekonomiku, drošību, aizsardzību un ģeopolitiku, nepārprotami skars Eiropas virzību uz taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos. Tomēr šie un citi nākotnes izaicinājumi Eiropas Savienību nenovirzīs no tās ilgtermiņa mērķiem. Ja īstenosim piemērotu politiku, šie izaicinājumi pat var paātrināt mērķu sasniegšanu. Tas beigās veicinātu mūsu noturību un atvērto stratēģisko autonomiju dažādās jomās – sākot no enerģētikas, pārtikas, drošības un kritiski svarīgām piegādēm, tostarp pārejas procesam nepieciešamo izejvielu piegādēm, un beidzot ar visprogresīvākajām tehnoloģijām.
Ņemot vērā jauno ģeopolitiskā stāvokļa saasināšanos un balstoties uz vispusīgām prognozēm 2 , 2022. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā ir izklāstītas tālredzīgas stratēģiskas pārdomas par mijiedarbību starp zaļo un digitālo pārkārtošanos. Abas ir ES politiskās darba kārtības prioritātes, un to savstarpējai ietekmei būs vērienīgas sekas nākotnē. To īstenošanā gūtie panākumi būs arī svarīgi, lai sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus. Lai pēc būtības abas pārkārtošanās ir atšķirīgas un katrai ir sava specifiskā dinamika, to divējādā mijietekme – t. i., spēja vienai otru savstarpēji pastiprināt – ir jāaplūko rūpīgāk. Zaļo pārkārtošanos nebūtu iespējams īstenot bez mērķrādītājiem un politikas ievirzēm, kas noteiktas Eiropas zaļajā kursā – dažādas jomas aptverošā stratēģijā, kura tiecas uz klimatneitralitātes sasniegšanu un vides degradācijas samazināšanu, kas būtu jāpanāk ne vēlāk par 2050. gadu. Digitālās pārkārtošanās virzībā vēl nesen ilgtspējas apsvērumiem tika veltīta tikai neliela uzmanība. Lai samazinātu digitālās pārkārtošanās negatīvo blakus ietekmi un atraisītu tās potenciālu, kas spēj sekmēt vides, sociālo un ekonomisko ilgtspēju, ir vajadzīgs pienācīgs politikas satvars un pārvaldība, kā izklāstīts “Digitālajā kompasā” un iniciatīvā “Gatavi mērķrādītājam 55 %” 3 .
Ceļā uz 2050. gadu divējādā mijietekme būs atkarīga no spējas plašā mērogā izvērst esošās un jaunās tehnoloģijas, kā arī no dažādiem ģeopolitiskiem, sociāliem, ekonomiskiem un regulatīviem faktoriem. Pamatojoties uz minēto faktoru analīzi, šajā paziņojumā ir apzinātas desmit galvenās jomas, kurās būs jārīkojas. Lai vēl vairāk pastiprinātu divējādās pārkārtošanās sinerģiju un mazinātu spriedzi, ir vajadzīga visaptveroša, uz nākotni vērsta stratēģiska pieeja, kurā tiek atzīts divējādās pārkārtošanās ģeopolitiskais raksturs.
II.Zaļās un digitālās pārkārtošanās radītā sinerģija un spriedze
Digitālajām tehnoloģijām varētu būt ievērojama nozīme klimatneitralitātes sasniegšanā, piesārņojuma mazināšanā un vides bioloģiskās daudzveidības atjaunošanā. Mērot un kontrolējot ielaidi un palielinot automatizāciju, tādas tehnoloģijas kā robotika un lietu internets varētu uzlabot resursefektivitāti un stiprināt sistēmu un tīklu elastību. Energoefektīva datu pārvaldība pēc blokķēdes principa visā produktu un pakalpojumu dzīves ciklā un vērtības ķēdē paātrinātu virzību uz izteiktāku aprites ekonomiku un konkurētspējīgāku ilgtspēju 4 . Digitālās tehnoloģijas varētu arī atbalstīt siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju oglekļa cenas noteikšanas vajadzībām. Digitālās produktu pases nodrošina materiālu un komponentu uzlabotu izsekojamību no sākuma līdz beigām un padara datus pieejamākus, – tas ir būtiski, lai aprites uzņēmējdarbības modeļi būtu dzīvotspējīgi. Digitālie dvīņi 5 varētu veicināt inovāciju un ilgtspējīgāku procesu, produktu vai ēku izstrādi. Kvantu datošana atvieglos simulācijas, kas ir pārāk sarežģītas klasiskajiem datoriem. Ar kosmosa datu tehnoloģijām, kas nodrošina globālu reāllaika informāciju, var pārraudzīt virzību uz ilgtspēju. Datu kopīgošana vai spēliskošana var palielināt sabiedrības līdzdalību pārkārtošanos virzībā un inovāciju līdzradīšanā.
Zaļās pārkārtošanās īstenošana arī pārveidos digitālo nozari. Ņemot vērā digitālajā nozarē augošās vajadzības pēc enerģijas, liela nozīme būs atjaunīgajiem energoresursiem, atjaunīgā ūdeņraža tehnoloģijai, kodolenerģijai (tai skaitā nelieliem modulāriem reaktoriem) un kodolsintēzes tehnoloģijai 6 . Sekmējot politikas virzienus, kuru mērķis ir līdz 2030. gadam panākt klimatneitralitāti un datu centru un mākoņdatošanas infrastruktūras energoefektivitāti, tai skaitā apmierinot to elektroenerģijas pieprasījumu no saules vai vēja enerģijas, tiks atbalstīta tādu uz datiem balstītu tehnoloģiju zaļināšana kā lielo datu analītika, blokķēde un lietu internets. Tomēr problēmas var radīt kavējumi atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudas un infrastruktūras izvēršanā. Labāk izplānojot izvietojumu un liekot lietā piemērotas tehnoloģijas, varētu atkārtoti izmantot siltumenerģiju, kas rodas datu centros terciārajās nozarēs. Ilgtspējīgs finansējums palīdzēs piesaistīt klimatneitrālas investīcijas digitālajā nozarē. Labāka uzbūve, apritīgāki uzņēmējdarbības modeļi un ražošanas modeļi var palīdzēt samazināt elektronisko atkritumu daudzumu. Domājot par pieprasījumu, liela nozīme būs uzņēmumu un iedzīvotāju patēriņa un rīcības modeļiem, lai digitālo tehnoloģiju izmantošanā samazinātu enerģijas patēriņu.
Ja digitālās tehnoloģijas nekļūs energoefektīvākas, to plaša izmantošana kāpinās enerģijas patēriņu. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) rada 5–9 % no pasaules elektroenerģijas patēriņa un aptuveni 3 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām 7 . Ievērojamas atšķirības šajās aplēsēs rada tas, ka nav saskaņotas sistēmas, kā mērīt digitalizācijas ietekmi uz vidi, tai skaitā varbūtējo bumeranga efektu 8 . Tomēr pētījumi liecina, ka elektroenerģijas patēriņš IKT nozarē turpinās pieaugt 9 , jo arvien plašākā mērogā tiks izmantotas un ražotas patērētāju ierīces un palielināsies pieprasījums, ko rada tīkli, datu centri un kriptoaktīvi. Elektroenerģijas patēriņš palielināsies arī tāpēc, ka arvien vairāk tiks izmantotas tiešsaistes platformas, meklētājprogrammas, virtuālās realitātes koncepcijas (piemēram, metaverss 10 ) un mūzikas vai videostraumēšanas platformas. Toties nākamās paaudzes mazjaudas mikroshēmu 11 un efektīvāku savienojamības tehnoloģiju (5G un 6G, mākslīgā intelekta darbināti tīkli) izmantošana varētu samazināt IKT radīto kopējo pēdu.
Radīsies papildu spriedze saistībā ar elektroniskajiem atkritumiem un digitālo tehnoloģiju radīto vides pēdu. Lielāka paļaušanās uz elektroniskajām ierīcēm, tālruņiem un datortehniku pasaulē paātrina elektronisko atkritumu rašanos, kas līdz 2030. gadam varētu sasniegt 75 miljonus tonnu 12 . Pašlaik Eiropas Savienībā tikai 17,4 % no tiem tiek pienācīgi apstrādāti un reciklēti 13 , savukārt elektronisko atkritumu apjoms ik gadu pieaug par 2,5 miljoniem tonnu 14 . Ja nebūs atbilstošas politikas, katra pāreja uz jauniem standartiem vai tehnoloģijām prasīs iekārtu nomaiņu plašā mērogā. Piemēram, 5G un 6G ieviešana prasīs lietotājiem nomainīt iekārtas, lai viņi varētu pilnībā izmantot visas priekšrocības, jo lielākā daļa pašreizējo viedtālruņu, planšetdatoru un datoru būs savietojami tikai ar agrākajām tehnoloģijām 15 . Digitalizācijas progress arī palielinās ūdens patēriņu, piemēram, lai nodrošinātu dzesēšanu datu centros vai mikroshēmu ražošanā. Pārkārtošanās vajadzībām nepieciešamo izejvielu ieguve un pārstrāde rada bažas par vidi un ētiku. Visbeidzot, ar klimatu un vidi saistītie riski ietekmēs kritiski svarīgās digitālās infrastruktūras kalpošanas laiku un darbību. Turpmāko 30 gadu laikā ekstrēmu laikapstākļu radītā kaitējuma izmaksas visā ES varētu palielināties par 60 % 16 .
Pienācīgi pārvaldītas digitālās tehnoloģijas kopumā var palīdzēt izveidot klimatneitrālu un resursefektīvu ekonomiku un sabiedrību, samazinot enerģijas un resursu izmantošanu galvenajās tautsaimniecības nozarēs un pašām kļūstot resursefektīvākām.
III. Divējādajai mijietekmei kritiski svarīgās tehnoloģijas
Enerģētika, pārvadājumi, rūpniecība, ēkas un lauksaimniecība ir nozares, kas ES rada vislielākās siltumnīcefekta gāzu emisijas 17 . Tāpēc, lai divējādajai mijietekmei būtu veiksmīgi rezultāti, ir būtiski samazināt minēto nozaru pēdu, kā paredzēts arī paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, un stiprināt to noturību. Tomēr bez piemērotām tehnoloģijām un politikas varētu būt grūti mazināt šo nozaru negatīvo ietekmi uz vidi. Tas jo īpaši attiecas uz pasaules līmeni, jo paredzams, ka līdz 2050. gadam pasaules iedzīvotāju skaits būs sasniedzis 9,7 miljardus – viņiem būs augstāki vidējie ienākumi un vajadzēs vairāk pārtikas, rūpniecības preču, enerģijas, mājokļu un ūdens, kā arī lielāku mobilitāti.
Līdz 2030. gadam vairums CO2 emisiju radīsies, ekspluatējot jau pastāvošās tehnoloģijas. Tomēr, kad būs pienācis 2050. gads, par klimatneitralitāti un apritīgumu gādās jaunizstrādātas tehnoloģijas, kuras pašlaik ir eksperimentālā, demonstrējuma vai prototipa posmā 18 . Starp tām ir dažādas digitālās tehnoloģijas, kas varētu veicināt divējādo mijietekmi visās nozarēs.
1.Enerģētikas digitalizācija
Krievijas militārā agresija pret Ukrainu ir palielinājusi ģeopolitisko aspektu nozīmi pārejā uz tīru enerģiju, izceļot nepieciešamību paātrināt šo pāreju un apvienot spēkus, lai izveidotu noturīgāku energosistēmu un patiesu enerģētikas savienību 19 . ES ir ierosinājusi vērienīgus risinājumus, kā mazināt augsto enerģijas cenu ietekmi uz patērētājiem (jo īpaši neaizsargātajiem patērētājiem un tiem, kas ir pakļauti enerģētiskās nabadzības riskam) un rūpniecību un stiprināt ES energoapgādes drošību. Vidējā termiņā izmaksu ziņā visefektīvākais risinājums, kā samazināt ES atkarību no fosilajām degvielām, ir integrēta ES sistēma, kas kopumā balstās uz tīras enerģijas ražošanu, energoapgādes dažādošanu, kā arī energotaupības un energoefektivitātes palielināšanu visās nozarēs. Piemēram, ja līdz 2030. gadam tiktu pilnībā īstenots tiesību aktu kopums “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, gāzes patēriņš ES samazinātos par 30 % 20 . Jo svarīgāk tas ir tāpēc, ka divējādās pārkārtošanās virzība palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas.
Digitalizācija var nostiprināt ES enerģētisko drošību. Digitālās tehnoloģijas var veicināt energonesēju plūsmu efektivitāti un uzlabot tirgu starpsavienotību. Tās var nodrošināt vajadzīgos datus, lai augstākā dezagregācijas līmenī un tuvu reāllaikam salāgotu piedāvājumu ar pieprasījumu. Enerģijas ražošanas un pieprasījuma prognozēšanu var uzlabot, izmantojot digitālās tehnoloģijas, modernus sensorus, satelītdatus un blokķēdes tehnoloģiju. Tas viedtīkliem ļautu patēriņu pielāgot laikapstākļiem, kas ietekmē variablu atjaunīgo energoresursu enerģijas ražošanu. Tādējādi būs iespējams nodrošināt atjaunīgās enerģijas efektīvu pārvaldību un sadali un vienkāršāku enerģijas pārrobežu apmaiņu, kā arī novērst pārtraukumus. Digitalizācija dos iedzīvotājiem un uzņēmumiem lielākas iespējas pārvirzīt patēriņu uz zaļajiem energoavotiem, pielāgot patēriņu vai pat tirgot enerģiju. Koncepcija “enerģija kā pakalpojums” 21 un uz datiem balstīti inovatīvi energopakalpojumi var mainīt veidu, kā notiek enerģijas piegādātāju mijiedarbība ar patērētājiem. Turklāt mikrotīkli un pašorganizētie tīkli var kļūt par augšupēju energosistēmas pārvaldības veidu. Lai uzlabotu noturību pret hibrīddraudiem, energosistēmu digitalizācijai būs vajadzīga lielāka kiberdrošības jauda un drošas, autonomas un visuresošas sakaru sistēmas, piemēram, droša, kosmosā balstīta savienojamība.
2.Zaļāka transporta veicināšana ar digitālajām tehnoloģijām
Palielinoties iedzīvotāju skaitam un paaugstinoties viņu dzīves līmenim, turpinās pieaugt pieprasījums pēc transporta. No 2015. līdz 2050. gadam pasažieru pārvadājumi pasaulē varētu palielināties gandrīz trīs reizes. Paredzams, ka Eiropas Savienībā līdz 2050. gadam pasažieru pārvadājumi pieaugs par aptuveni 21 % un kravu pārvadājumi – par 45 %, neraugoties uz centieniem vairāk pārvadājumu novirzīt uz citiem transporta veidiem, piemēram, dzelzceļu vai ūdens transportu 22 . Nozari ietekmēs arī urbanizācija, patērētāju informētības uzlabošanās, ilgtspējīgu transporta risinājumu mainīgās izmaksas (tās šobrīd joprojām ir salīdzinoši augstas) un jauni uzņēmējdarbības modeļi (arī piegādes ķēdes pārvaldībā). Turklāt digitalizācija var vēl vairāk paātrināt darba vietas hibridizāciju, ietekmējot darba ņēmēju mobilitāti vietējā un pārrobežu mērogā.
Plašāks nākamās paaudzes akumulatoru 23 lietojums kopā ar digitālajām tehnoloģijām ļaus mobilitāti kardināli pārvirzīt ilgtspējas sliedēs. Tas attiecas uz dažādiem transporta veidiem, tostarp pasažieru un kravu pārvadājumiem, lielas noslodzes kravas automobiļiem vai gaisa pārvadājumiem. Piemēram, elektriskie gaisa kuģi potenciāli varētu veikt lidojumus starp mazajām reģionālajām lidostām visā ES. Elektroenerģijas papildu pieprasījuma pārvaldībai transporta vajadzībām – gan tiešajai elektrifikācijai, gan atjaunīgo un mazoglekļa degvielu masveida ražošanai – grūti dekarbonizējamās nozarēs (kā aviācijā un ūdens transportā) ir jāiet vienā solī ar elektrotransportlīdzekļu energoefektivitātes uzlabošanu. Nepieciešama arī sistēmiska pieeja, kā integrēt sensorus, datošanas jaudu un modernu programmatūru. Izmantojot no transportlīdzekļiem un to apkārtnes iegūtus datus, uzlādi var optimizēt. Divvirzienu uzlāde varētu nodrošināt viedo elektrotīklu elastīgumu, atbalstot atjaunīgās enerģijas integrāciju un maksimāli palielinot tās izmantošanu. Turklāt digitalizācija kopā ar kosmosā balstītiem pakalpojumiem var palīdzēt veidot uzticamus risinājumus satīklotiem un automatizētiem (arī autonomiem) kuģiem un transportlīdzekļiem, tādējādi uzlabojot satiksmes pārvaldības efektivitāti un samazinot degvielas patēriņu. Eksperimentu plānošana, piemēram, testa stendos vai “dzīvajās laboratorijās”, kas mobilitātes risinājumus ļauj testēt reālā vidē, var palīdzēt labāk izprast galalietotāju vajadzības. Transportlīdzekļu digitālie dvīņi var sniegt pilnīgus datus par sniegumu reāllaikā, ekspluatācijas vēsturi, konfigurāciju, daļu nomaiņu vai garantiju. Viedā mobilitāte prasīs ne tikai ievērojamas investīcijas, lai izstrādātu jaunas tehnoloģijas un infrastruktūru, bet arī piekļuvi dažādām digitālajām tehnoloģijām, kā mākslīgajam intelektam, datu mākonim vai pusvadītājiem. Turklāt, lai sasniegtu kritisko masu un novērstu atkarību no lieliem dominējošiem dalībniekiem, nozares dalībniekiem būs jāveido partnerības, jāapvieno investīcijas un jāvienojas par kopīgiem standartiem, infrastruktūru, platformām un pārvaldības sistēmām. Izšķiroša nozīme būs arī tam, lai sabiedrība pieņemtu domu par autonomiem transportlīdzekļiem un lai tie būtu izmaksu ziņā pieejami.
Digitalizācija un mākslīgais intelekts arī veicinās efektīvāku multimodālās mobilitātes risinājumu rašanos, apvienojot visus transporta veidus vienotā, sadarbspējīgā platformā, kura darbotos pēc tādiem principiem kā “mobilitāte kā pakalpojums” vai “transports kā pakalpojums”. Tas varētu palielināt efektivitāti, patērētāju izvēles iespējas, piekļūstamību un pieejamību cenas ziņā, jo īpaši attiecībā uz sabiedrisko transportu. Turklāt digitālās platformas ievērojami veicinās citas iespējas, piemēram, resursu apvienošanu un koplietošanu. Digitālajām tehnoloģijām ir arī liela nozīme, lai ne tikai pilsētās, bet arī attālākos un lauku reģionos parādītos savienoti multimodālās mobilitātes pakalpojumi, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem ļautu piekļūt dažādiem pasažieru un kravu pārvadājumu risinājumiem un izvēlēties vispiemērotāko no tiem. Turklāt jaunām mazemisiju, digitālajām un uz mākslīgo intelektu balstītām tehnoloģijām un risinājumiem, piemēram, bezpilota lidaparātiem, ir potenciāls plašā klāstā piedāvāt jaunus lietojumus un pakalpojumus – no preču piegādes līdz medicīniskajai palīdzībai. Šim nolūkam būs vajadzīga vēl lielāka sadarbspēja starp dažādiem transporta veidiem, operatoriem un platformām, kā arī visaptveroša savienojamība. Proti, vieglāk un plašāk pieejami dati par mobilitāti palīdzēs publiskajām iestādēm pārraudzīt un plānot transporta darbības, infrastruktūru un pakalpojumus, kā arī piedāvājumu labāk salāgot ar pieprasījumu, samazinot izmaksas un ietekmi uz vidi. Piekļuve datiem arī būtiska, lai uzlabotu satiksmes pārvaldību un klientiem un uzņēmumiem piedāvātu plašāku ilgtspējīgas mobilitātes risinājumu klāstu.
3.Rūpniecības klimatneitralitātes stimulēšana, izmantojot digitālās tehnoloģijas
Lai ES rūpniecība līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitātes mērķus, tai jau līdz 2030. gadam savas CO2 emisijas būs jāsamazina par 23 % salīdzinājumā ar 2015. gada līmeni 24 . Rūpniecībā visā pasaulē veidojas ap 37 % no kopējā enerģijas galapatēriņa 25 un aptuveni 20 % siltumnīcefekta gāzu emisiju 26 . Četras energoietilpīgas rūpniecības nozares – tērauda, cementa, ķīmiskā, kā arī celulozes un papīra rūpniecība – rada aptuveni 70 % no kopējām CO2 emisijām pasaulē. Šīs nozares ir arī lielākās rūpnieciskās enerģijas izmantotājas Eiropas Savienībā.
Digitālajām tehnoloģijām būs liela nozīme, lai pārvaldītu lielo rūpniecisko enerģijas lietotāju piedāvājumu un pieprasījumu sistēmā, kurā ir dažādi avoti un izejvielas. Viedie skaitītāji, tostarp dalītās uzskaites skaitītāji, un sensori varētu uzlabot energoefektivitāti, sniedzot reāllaika informāciju par patēriņu un pārsūtot šos datus uz enerģijas pārvaldības rīkiem. Uzraudzības kontrole, lielo datu analītika un datu ieguves 27 sistēmas uzlabos rūpniecisko procesu efektivitāti un nodrošinās datu apstrādi, tādējādi ļaujot pieņemt pārdomātākus lēmumus. Digitālie dvīņi palīdzēs uzlabot sistēmu projektēšanu, testēt jaunus produktus, nodrošināt pārraudzību un profilaktisko apkopi, novērtēt produkta dzīves ciklu un izvēlēties optimālus materiālus. Uz datiem balstīta optimizācija palīdzēs uzlabot pašreizējos materiālus, izstrādāt videi nekaitīgākas alternatīvas un paildzināt to kalpošanas laiku. Uzraudzība un izsekojamība sniedz informāciju par ražojumos izmantotajiem materiāliem vai detaļām, kas varētu rosināt apritīgumu, uzlabojot apkopi un nodrošinot kvalitatīvu slēgta cikla reciklēšanu. Liela nozīme būs arī tam, lai tiktu integrētas ražošanas, digitālās un citas progresīvas tehnoloģijas, kā robotika vai 3D un 4D 28 drukāšana. Lai ieviestu digitālos risinājumus, rūpniecības nozarē ir vajadzīgs augstāks tehnoloģiskās sagatavotības un kiberdrošības līmenis, kas aizsargātu rūpnieciskajos procesos iegūtos datus un šo procesu integritāti.
4.Ēku zaļināšana, izmantojot digitalizāciju
Demogrāfiskās tendences un urbanizācija būs galvenie faktori, kas mainīs pieprasījumu pēc mājokļiem. Pilsētu iedzīvotāju skaita pieauguma dēļ līdz 2060. gadam pasaulē divkāršosies ēku fonds. Eiropas Savienībā līdz 2050. gadam galvenokārt pilsētās un to tuvīnajos reģionos varētu dzīvot 80 % cilvēku 29 . Būs arī vairāk mazu mājsaimniecību, kurās, visticamāk, patērēs vairāk enerģijas uz vienu cilvēku nekā lielākās mājsaimniecības. Šīs tendences, ko papildinās digitālo ierīču izmantošana attālinātajam darbam, izglītībai, viedajām sistēmām vai neatkarīgai dzīvei, palielinās ēku enerģijas patēriņu. Eiropas Savienībā šis sektors šobrīd rada 40 % no enerģijas patēriņa, taču 75 % no ēku fonda ir energoneefektīvas ēkas 30 .
Lai panāktu klimatneitralitāti un varētu izmantot būtiskos ieguvumus, ko nodrošinās nulles piesārņojuma perspektīva, no 2030. gada visām jaunajām ēkām jābūt bezemisiju ēkām un piektdaļa esošo ēku būs jāmodernizē 31 . Lai šajā sektorā panāktu klimatneitralitāti, apkure ar fosilajām degvielām būtu jāaizstāj ar ilgtspējīgām alternatīvām, piemēram, siltumsūkņiem, samazinot ūdens izmantošanas radīto oglekļa pēdu un uzlabojot vispārējo energoefektivitāti, tajā pašā laikā nodrošinot šādu risinājumu pieejamību it visiem. Tas palīdzēs sasniegt ES mērķi: līdz 2030. gadam renovēt 35 miljonus energoneefektīvu ēku 32 . Energoviedās ēkas un viedie skaitītāji varētu palīdzēt sasniegt šos mērķus un novērst enerģētisko nabadzību. Ēku informācijas modelēšana varētu līdz 2030. gadam vēl vairāk uzlabot sektora energoefektivitāti un ūdensefektivitāti, jo tā piedāvās ilgtermiņa analīzi par projektēšanā lietotajiem ēku būvniecības un izmantošanas risinājumiem. Anonimizētu datu un viedierīču pieejamība, kā arī atbilstoša patērētāju izturēšanās ļaus veikt mērķtiecīgas investīcijas renovācijā. Lai novērtētu, ziņotu un glabātu informāciju par visa aprites cikla emisijām un nodrošinātu tās izsekojamību, būs vajadzīgi digitālie reģistrācijas žurnāli un aprites cikla analīze, kas palīdzēs samazināt materiālu ietekmi uz vidi un novērst toksisko materiālu izmantošanu. Digitālo dvīņu tehnoloģija varētu mainīt pieeju, kā tiek plānotas, pārraudzītas un pārvaldītas pilsētu teritorijas. Līdz ar to tiktu samazinātas emisijas pilsētās, uzlabota resursefektivitāte un dzīves kvalitāte, labāk izmantota ēku platība un uzlabota ēku noturība pret bīstamiem notikumiem.
5.Viedāka un zaļāka lauksaimniecība
Klimata un vides krīzes, demogrāfiskās pārmaiņas un ģeopolitiskā nestabilitāte apdraudēs ES lauksaimniecības noturību un tās virzību uz ilgtspēju. Ja nesekos politiska rīcība, lauksaimniecības emisijas pasaulē līdz 2050. gadam varētu palielināties par 15–20 %. Tiek prognozēts, ka līdz tam laikam 10 % no kopējās platības, kas pašlaik ir piemērota kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanai, klimata dēļ vairs nebūs izmantojami šim nolūkam 33 . Radīsies arī citi biosfēras, ūdens, augsnes vai bioloģiskās daudzveidības apdraudējumi. Jaunajā ģeopolitiskajā kontekstā ES ir jāsamazina sava atkarība no barības, mēslošanas līdzekļu un citu ielaidresursu importa. Tam jānotiek, neapdraudot produktivitāti, pārtikas nodrošinājumu vai nozares zaļināšanu un vienlaikus novēršot pārtikas trūkumu partnervalstīs ar zemiem ienākumiem.
Pienācīgi izmantotas digitālās tehnoloģijas var veicināt viedu un zaļāku lauksaimniecību. Plašāk izmantojot in situ digitālās uzrādes pakalpojumus (lai apstrādi pielāgotu konkrētajiem apstākļiem) un ES kosmosa pakalpojumus, varētu samazināt ūdens, pesticīdu, mēslošanas līdzekļu un enerģijas izmantošanu, un tas arī labvēlīgi ietekmēs cilvēku un dzīvnieku veselību. Digitālo dvīņu tehnoloģija sagādās datus, kas ļaus dažādot produkciju un funkcionāli izmantot bioloģisko daudzveidību, lai pārstrukturētu kaitīgo organismu apkarošanu. Kvantu datošana kopā ar bioinformātiku un augu genomiku var padziļināt izpratni par bioloģiskajiem un ķīmiskajiem procesiem, kas vajadzīgi, lai samazinātu pesticīdu un mēslošanas līdzekļu lietošanu. Digitālās platformas, kas veicina produkcijas vietējo izplatīšanu un novērš pārtikas izšķērdēšanu, varētu ievērojami veicināt vietējo ražošanu un saīsināt patēriņa ķēdes. Satelītdati, sensori, blokķēdes un vērtības ķēdē iegūti dati varētu uzlabot izsekojamību un pārredzamību. Atvērtas lauksaimniecības digitālās platformas, kurās ir iespējama droša un uzticama datu kopīgošana, un tādi digitālie pakalpojumi kā precīzā lauksaimniecība varētu stiprināt uz taisnīguma principiem balstītu sadarbību vērtības ķēdē un radīt efektīvus tirgus. Lai šīs tehnoloģijas ieviestos plašāk, būs vajadzīgas zemākas uzstādīšanas un uzturēšanas izmaksas un labāka savienojamība attālos un lauku apvidos. Turklāt digitālajiem risinājumiem, kas izstrādāti standartizētu procesu vajadzībām, būs jāatbalsta daudzveidīgāki lauksaimniecības modeļi. To, kā veiksies ar divējādās mijietekmes tehnoloģiju ieviešanu, noteiks paļāvība, drošības līmenis, kuram jābūt augstam, un piemērotu prasmju esamība.
IV. Ģeopolitiskie, ekonomiskie, sociālie un regulatīvie faktori, kas nosaka divējādo mijietekmi
Pašreizējās ģeopolitiskās pārmaiņas apstiprina, ka nepieciešams paātrināt divējādo pārkārtošanos, stiprinot ES noturību un atvērtu stratēģisko autonomiju. Krievijas militārā agresija pret Ukrainu jau ir mainījusi ģeopolitisko un ekonomisko realitāti. Ir radušies dažādi faktori, kas ietekmē divējādās mijietekmes norisi, – enerģijas un pārtikas cenu paaugstināšanās, potenciālā nepieciešamība uz laiku palielināt ogļu izmantošanu, papildu spiediens uz publiskajām finansēm, augstāka inflācija, palielināti kiberriski, problēmas ar piegādes ķēdēm un apgrūtināta piekļuve kritiski svarīgām izejvielām un tehnoloģijām. Jaunā atskārta par steidzamību, ka no fosilajām degvielām straujāk jāpārkārtojas uz citiem enerģijas avotiem, varētu būt pavērsiena punkts zaļās pārkārtošanās gaitā. Ģeopolitiskā situācija arī rosinās piegādes ķēžu pārveidošanos, ko radīs izmaiņas globālajās darbaspēka un ražošanas izmaksās, kā arī Covid-19 pandēmijas sekas. Tas palielinās spiedienu pāriet uz ne tik neaizsargātām, daudzveidīgākām un uzticamākām piegādes ķēdēm un, iespējams, pārorientēt ražošanu uz draudzīgām valstīm 34 . Atsevišķos gadījumos tas varētu arī samazināt oglekļa pēdu un veicināt aprites ekonomiku. Šajā sakarībā tādas ES partnervalstis kā Dienvidkoreja, Amerikas Savienotās Valstis un Japāna arī ir ieviesušas vai nesen sākušas veidot piegādes ķēdes uzraudzības sistēmas un iekšzemes jaudas.
ES divējādās pārkārtošanās gaitā milzīga nozīme būs tam, vai tiks nodrošināta piekļuve kritiski svarīgām izejvielām. Patlaban kritiski svarīgo izejvielu ziņā ES atkarība no trešām valstīm, tai skaitā no Ķīnas, ir vēl lielāka nekā atkarība no Krievijas fosilo degvielu ziņā 35 . Pašā ES tiek iegūti tikai 4 % no tādām globālajā piegādes ķēdē kritiski svarīgajām izejvielām, ko izmanto digitālo iekārtu ražošanā, kā pallādijs, tantals vai neodīms 36 . ES arī nav pienācīgi izvērsta kalnrūpniecība, pārstrādes un reciklēšanas nozare. Iekšzemes krājumu (tai skaitā tautsaimniecībai stratēģiski svarīgo krājumu) veidošanā progress līdz šim ir bijis nepietiekams, īpaši tāpēc, ka projekti saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem. Lai sasniegtu mūsu mērķus tīras enerģijas jomā, tajā pašā laikā vajadzēs lielākus dažādu izejvielu apjomus, piemēram, par 3500 % palielināsies litija izmantošana, kurš ir būtisks komponents elektromobilitātes nodrošināšanai. 40 % pasaules litija krājumu pašlaik atrodas Čīlē, taču Ķīnā ir 45 % tā pārstrādes rūpnīcu 37 . Turklāt paredzams, ka par 330 % palielināsies kobalta un par 30–35 % alumīnija un vara izmantošana 38 . Īpaši liela nozīme ir tirdzniecībai, sadarbībai un partnerībām ar dažādām līdzīgi domājošām valstīm, kuras ir bagātas ar izrakteņiem. Visā pasaulē vērojamais straujais pieprasījuma kāpums saasina konkurenci resursu jomā un, paredzams, pasliktinās ražošanas koncentrāciju, tādējādi radot vēl citus ģeopolitiskos riskus, kas ietekmēs piedāvājumu. Jaunajā ģeopolitiskajā kontekstā liela nozīme būs ne tikai piekļuvei kritiski svarīgām izejvielām, bet arī spējai noteikt vides un sociālos standartus, kas nodrošinās ilgtspēju kalnrūpniecības, rafinēšanas un reciklēšanas darbībās, kā arī enerģijas ražošanā 39 .
Izteiktāks apritīgums 40 un precīzumspēja ražošanā kopā ar pietiekamām investīcijām varētu palīdzēt mazināt šīs stratēģiskās atkarības. Digitalizācija spētu vēl vairāk paātrināt apritīgumu, uzlabojot konstrukciju, palielinot precīzumspēju ražošanā un uzlabojot remontēšanas, atjaunošanas un reciklēšanas procesus. Piemēram, pēc 2040. gada lielāko tiesu pārejas metālu varētu iegūt reciklējot, turklāt turpināsies pieprasījums pēc primārajiem metāliem 41 . Vēl svarīgāka būs reciklēšana, jo, piemēram, tērauda vai alumīnija ražošana no metāllūžņiem prasa daudz mazāk enerģijas nekā ražošana no rūdas. 42 Nozīme ir gan reciklēšanas kvantitātei, gan kvalitātei. Piemēram, tēraudam un alumīnijam vara piejaukuma dēļ varētu krietni samazināties vērtība, līdz ar to rastos lielāks enerģijas patēriņš un lielākas emisijas.
Aizvien lielāku nozīmi iegūs tehnoloģiju ģeopolitika. Piekļuve kritiski svarīgām tehnoloģijām nodrošinās konkurences priekšrocības un mazinās stratēģiskās atkarības. ES pozīcijas vājina tās pašlaik ierobežotās spējas dažu horizontālo tehnoloģiju jomā 43 . Konkurence tehnoloģiju jomā varētu strauji pieaugt, tādējādi izraisot globālo inovācijas ekosistēmu sadrumstalošanos. Tas var palielināt izmaksas un kiberdrošības riskus, īpaši attiecībā uz divējādā lietojuma tehnoloģijām, piemēram, 5G un 6G infrastruktūru vai digitālajām tehnoloģijām lauksaimniecībā 44 . Vēl svarīgāk tas ir tāpēc, ka krietni palielināsies savākto datu apjoms, tai skaitā par patērētāju paradumiem un izturēšanās modeļiem, kā arī savienoto ierīču skaits. Turklāt paredzams, ka plašumā vērsīsies sāncensība, ko diktē vērtības un sabiedrības modeļi. Tas jau tagad izpaužas dažādās pieejās internetam. Daži piemēri: piekļuves ierobežošana attiecībā uz noteiktu saturu (kā Ķīnā un Krievijā), uz vērtībām balstītas pieejas izmantošana (kā ES, kas orientējas uz datu privātumu un uzticamu mākslīgo intelektu) vai noteiktu pārvaldības modeļu veicināšana (piemēram, lielā mērā privatizētu kā ASV vai valsts virzītu kā Ķīnas kibersuverenitātei). 45 . Aizvien lielākas bažas rodas par saiknēm starp ļaunprātīgām kiberdarbībām un dezinformāciju, kas apdraud demokrātiju, padziļina šķelšanos un apgrūtina piekļuvi precīzai informācijai. Tas ir no svara, jo ir zuduši pēdējo 30 gadu sasniegumi demokrātiskā progresa jomā 46 : vidējais globālās demokrātijas līmenis 2021. gadā bija atgriezies 1989. gada pozīcijās. Turklāt pašreizējais ģeopolitiskais konteksts varētu ietekmēt ar divējādo pārkārtošanos saistītos projektus, kuri tiek īstenoti partnervalstīs, kas Covid-19 pandēmijas seku dēļ jau tā saskaras ar finansiāliem un piegādes ierobežojumiem. Šī problēma kļūst vēl nozīmīgāka, jo pirmo reizi kopš ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu pieņemšanas ir vērojams regress to sasniegšanā 47 .
Lai divējādā pārkārtošana izdotos, ļoti svarīgi būs mūsu politiku pieskaņot jaunam ekonomikas modelim. Šajā saistībā tradicionālie priekšstati par ekonomisko progresu būs jāpārorientē uz tādu modeli, kurā lielāka loma būtu kvalitātei un kura centrā būtu labbūtība, resursefektivitāte, apritīgums un reģenerācija. Visbeidzot, klimatneitralitātes sasniegšana, ilgtspējīga resursu izmantošana, nulles piesārņojuma panākšana un bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšana sev līdzi nes dziļas ekonomiskās un sociālās politikas pārmaiņas, ko rosina piemērots tirgus instrumentu kopums (piemēram, oglekļa cenas noteikšana) un investīcijas ilgtspējīgos projektos – gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Šo pārorientēšanos veicinās arī sociālo uzņēmumu izaugsme un uz ietekmi vērstas investīcijas.
To, vai divējādā pārkārtošanās noritēs taisnīgi, noteiks iekļautība un pieejamība cenas ziņā. Cilvēki ar zemiem un vidējiem ienākumiem ir daudz neaizsargātāki pret divējādās pārkārtošanās ietekmi un izmaksām, ko radīs, piemēram, darbvietu automatizācija, piekļuve digitālajiem risinājumiem un digitālajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, augstākas enerģijas un pārtikas cenas, ēku energoefektivitātes uzlabošanas finansējuma pieejamība vai transporta nabadzība 48 . Lielas atšķirības pastāv arī starp tehnoloģiski progresīviem un atpalikušiem uzņēmumiem. Šo plaisu vēl vairāk var palielināt reģionālās atšķirības ekonomiskās attīstības un sociālās labklājības jomā. Tās var ieilgt un dārgi izmaksāt, ja darba un kapitālu tirgos būs vērojams saspīlējums. Šādā kontekstā klimatneitralitāti un vides ilgtspēju būs iespējams panākt tikai tad, ja līdztekus tiks veikti pasākumi, kas nodrošinās atbalstu minētajām grupām, atvieglojot saistīto finanšu slogu un pārvarot nevienlīdzību 49 . Lai pārvarētu šo plaisu, liela nozīme būs Eiropas digitālās desmitgades un Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķu sasniegšanai, taču visai iespējams, ka būs vajadzīgi vēl citi pasākumi. Vēl skarbāku šo situāciju padara fakts, ka tieši šai iedzīvotāju grupai, kas rada vismazāk emisiju, pāreja būs visgrūtākā. Šobrīd bagātākie 10 % eiropiešu, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, rada vairāk nekā trīs reizes lielākas emisijas nekā pārējie Eiropas pilsoņi. 50
Divējādā pārkārtošanās radīs būtiskas izmaiņas ES darba tirgū un ar to saistītajās prasmēs. Darbvietu zudumu pieredzēs nozares un reģioni, kas ir ievērojami atkarīgi no ogļu un fosilo degvielu ieguves un saistītajām pārstrādes un piegādes ķēdēm. Toties zaļās pārkārtošanās rezultātā veidosies jaunas darbvietas – piemēram, tīras enerģijas, renovācijas un aprites ekonomikas jomā. 51 Tāpat digitālā pārkārtošanās, visticamāk, pavērs jaunas nodarbinātības un uzņēmējdarbības iespējas, piemēram, saistībā ar progresīvām tehnoloģijām, lai gan tās ietekmē zudīs citas darbvietas, kas tiks pilnībā vai daļēji automatizētas. Turklāt digitalizācija, ko paātrināja Covid-19 pandēmija, arī ietekmēs darba nosacījumus un modeļus, kā arī piekļuvi sociālajai aizsardzībai. Iespējams, ka šie procesi nenoritēs vienlaikus un to ietekme uz dažādiem uzņēmumiem, nozarēm un reģioniem būs nevienlīdzīga, tādējādi paverot durvis potenciālai ekonomiskā un darba tirgus nelīdzsvarotībai. Mainoties darba saturam un notiekot nodarbinātības pārdalei, būs nepieciešami citi prasmju kopumi. Kopumā raugoties, divējādā pārkārtošanās darba tirgu ietekmēs savstarpēji papildinošā veidā: būs gan rosinoša, gan kavējoša iedarbība, ko ir vērts izpētīt sīkāk.
Ražošanas un patēriņa modeļi attīstīsies. Tādas tehnoloģijas kā mākoņdatošana, lietu internets vai lielo datu analītika pavērs arvien lielākas iespējas jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, tai skaitā servitizācijai – pakalpojumu, nevis produktu pārdošanai. Piemēram, ražošana kā pakalpojums dos mazajiem uzņēmumiem iespēju izmantot efektīvākas modernās ražošanas iekārtas. Tā kā mājsaimniecību patēriņš rada līdz 72 % pasaules siltumnīcefekta gāzu emisiju 52 , ļoti liela nozīme būs patēriņa modeļiem, kurus noteiks arī demogrāfiskās pārmaiņas. Patērētāju izvēle, piemēram, elektrotransportlīdzekļu lietošana, siltumsūkņu ierīkošana vai mājas modernizācija, varētu visā pasaulē par aptuveni 55 % samazināt kumulatīvās CO2 emisijas 53 . Liela nozīme būs arī ieradumu maiņai, piemēram, attiecībā uz uzturu, sabiedriskā transporta vai velosipēdu izmantošanu, un tas ietekmēs gan vidi, gan sabiedrības veselību. Patēriņa modeļus ietekmēs arī digitālās tehnoloģijas. Vēršoties plašumā e-komercijai, tās sekmēs patēriņu un ietekmēs patērētāju lēmumus, kas aizvien biežāk tiks pieņemti, pamatojoties uz digitālu informāciju. Tās arī stimulēs sociālo, dalīšanās un aprites ekonomiku, kā arī pāreju no aktīvu turēšanas īpašumā uz to ražošanu un tirdzniecību, piemēram, atjaunīgās enerģijas vai lietotu priekšmetu (kā modes preču) jomā. Sekojot piesārņojumam savā apkārtnē vai ar mikrosensoru un viedierīču palīdzību sniedzot vides datus un piekļūstot tiem, cilvēkiem radīsies lielākas iespējas izdarīt informētu izvēli.
Standartiem būs liela nozīme divējādās mijietekmes norisē. Tie var palīdzēt izstrādāt divējādās pārkārtošanās īstenošanai nepieciešamās testēšanas metodes, vadības sistēmas vai sadarbspējas risinājumus. Daudzos gadījumos to ievērošana nosaka piekļuvi tirgum un atbalsta ES tiesību aktu un politikas mērķu īstenošanu, piemēram, attiecībā uz ES harmonizēto pieeju ilgtspējīgiem produktiem. Datu standartiem būs liela nozīme, lai nodrošinātu, ka, eksponenciāli palielinoties no dažādiem avotiem iegūtu un privātu datu apjomam 54 , tos var izmantot efektīvi un uzticami. Lai arī standartizācija ir vitāli svarīga mūsu pašu politikas mērķu īstenošanai, to aizvien biežāk pārliecinoši izmanto daudzas ārpussavienības valstis, lai savas rūpniecības pārstāvjiem nodrošinātu plašāku piekļuvi tirgum un tehnoloģiju ieviešanu. Tādā ziņā ES kā globālo standartu veidotājas loma un ES uzņēmumu balsis reģionālajās standartu noteikšanas struktūrās būs ļoti būtiskas.
Divējādās pārkārtošanās norisei ļoti svarīgas joprojām būs publiskās un privātās investīcijas, atbalsts tiks gūts arī no divējādajai mijietekmei labvēlīgiem kapitāla tirgiem. ES 2021.–2027. gada ilgtermiņa budžets kopā ar NextGenerationEU līdzekļiem bija 2,018 triljoni EUR. Vismaz 30 % no tiem tiks izlietoti cīņai pret klimata pārmaiņām, – tā ir vēl nepieredzēti liela daļa visu laiku lielākajā ES budžetā. Turklāt 2026.–2027. gadā 10 % no gada izdevumiem ilgtermiņa budžetā būs atvēlēti bioloģiskās daudzveidības veicināšanai. Līdz šim pieņemtajos 25 Atveseļošanas un noturības mehānisma plānos 40 % ir paredzēti zaļajiem un 26 % – digitālajiem mērķiem, lai gan digitālo risinājumu potenciālā izmantošana klimata mērķu sasniegšanai ir samērā ierobežota. Nozīmīgi būs arī konkrēti finansēšanas mehānismi, piemēram, Inovāciju fonds 55 vai Taisnīgas pārkārtošanās fonds. Tomēr divējādās pārkārtošanās norisei līdz 2030. gadam varētu būt vajadzīgas papildu privātās un publiskās investīcijas gandrīz 650 miljardu EUR apmērā gadā 56 . Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, šķiet, ka šīs prognozes drīzāk atspoguļo faktisko vajadzību vispieticīgāko novērtējumu, īpaši zaļās pārkārtošanās jomā 57 . Ir nepieciešamas papildu investīcijas, tajā pašā laikā ņemot vērā valsts parāda palielināšanās risku, publiskā finansējuma prioritāšu pārvirzi un nenoteiktu ekonomikas perspektīvu. Piemēram, iespējamais aizsardzības izdevumu kāpums varētu skart līdzekļus, kas publiskajos budžetos iezīmēti divējādās pārkārtošanās vajadzībām. Tas vēl lielāku nozīmi piešķir izdevumu prioritāšu noteikšanai, publisko finanšu kvalitātes un struktūras uzlabošanai un civilā un militārā sektora sinerģijām, īpaši tehnoloģiju un kosmosa sistēmu jomā. Visbeidzot, izvairīšanās no ievērojamiem balasta aktīviem un bloķēšanas mehānismiem prasīs izšķirties par labu uz nākotni vērstām investīcijām, lai, piemēram, ēkas, enerģijas vai industriālā infrastruktūra tiktu nevis izņemta no ekspluatācijas pirms sava darbmūža beigām, bet gan pārprofilēta vai modernizēta. Tas ir svarīgi arī tādēļ, lai esošajām tehnoloģijām netiktu dota priekšroka salīdzinājumā ar jaunajām.
V. Galvenās rīcības jomas
Strauji attīstoties ģeopolitiskajai situācijai, no jauna iezīmējas neatliekamības sajūta, kas dažādās jomās prasa piemērotu politiku, lai nostiprinātu iespējas un pēc iespējas samazinātu potenciālos riskus, kas pavada zaļās un digitālās pārkārtošanās mijiedarbību līdz 2050. gadam.
1. Mainīgajā ģeopolitiskajā vidē ES jāturpina nostiprināt savu noturību un atvērto stratēģisko autonomiju kritiski svarīgās nozarēs, kas saistītas ar pārkārtošanos abās jomās. Enerģētikas nozarē ir nepieciešami intensīvāki centieni pāriet uz zaļākiem enerģijas avotiem un samazināt atkarību no fosilajām degvielām, pārejas periodā dažādojot enerģijas avotus. Svarīgi būtu arī izstrādāt krājumu veidošanas risinājumus un pilnveidot glabāšanas jaudu pašreizējiem un turpmākajiem enerģijas nesējiem, piemēram, atjaunīgajam ūdeņradim. Sabiedrībā un visās tautsaimniecības nozarēs piemērojot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, ievērojami samazinātos enerģijas patēriņš. Inovācijas un tehnoloģiju attīstības rosināšanai izšķiroši svarīgi būs tādi faktori kā atklātība un starptautiskā sadarbība, vienlaikus nodrošinot savstarpības principa un vienlīdzīgu konkurences apstākļu ievērošanu. Vide, kas ir labvēlīga tādu ES digitālo industriālo platformu attīstībai, kurās norit uzņēmumu darījumi ar citiem uzņēmumiem un ar patērētājiem, un stratēģiskās sadarbības atvieglošana starp dažādām rūpniecības ekosistēmām palīdzēs nostiprināt mūsu pozīciju tehnoloģiskās konkurētspējas jomā. Tas arī palīdzēs ES inovatoriem kritiski svarīgās nozarēs apgūt jaunas tirdzniecības vietas. Saistībā ar (tehnoloģisko) stratēģisko atkarību radītajiem pašreizējiem un turpmākajiem riskiem liela nozīme būs ES Kritisko tehnoloģiju observatorijas darbam un periodiskās pārskatīšanas procesam. Turpinot pašreizējo modernizācijas darbu, būs jāatjaunina arī tirdzniecības, muitas, konkurences 58 un valsts atbalsta politikas rīkkopa, lai tā atbilstu izaicinājumiem, ko rada divējādā pārkārtošanās un citas tirgus tendences, kas jo īpaši izriet no ģeopolitiskās situācijas. Tas pasargātu ES no neilgtspējīgiem trešo valstu produktiem un procesiem, tajā pašā laikā mazinot ietekmi, ko radīs nenovēršamās īstermiņa izmaksas gan Eiropā, gan ārpus tās. Tāpat stratēģiskākā plānā, ņemot vērā divējādo mijietekmi un Eiropas atvērto stratēģisko autonomiju, tiks skatīts arī kopējās lauksaimniecības politikas ieguldījums attiecībā uz nodrošinātību ar pārtiku, kā arī citas darbības, kas stiprina pārtikas sistēmu noturību.
2. Eiropas Savienībai jākāpina centieni paātrināt divējādo pārkārtošanos visā pasaulē. Par prioritātēm būtu jāuzskata uz noteikumiem balstīts multilaterālisms un uz vērtībām balstīta starptautiskā sadarbība. Globālā sadarbība, tostarp sadarbība proaktīvas pētniecības un inovācijas programmas ietvaros ar līdzīgi domājošiem partneriem, būs svarīga, lai paātrinātu divējādās mijietekmes tehnoloģiju attīstību un rastu risinājumus ar digitalizāciju saistītajām bažām. Par divējādās pārkārtošanās izmaksām un ieguvumiem būtu skaidri jāinformē partnervalstis, it īpaši tās, kuras varētu tikt skartas negatīvāk. Būtu jāpastiprina zaļās un digitālās diplomātijas darbs un sabiedrības informēšana, pilnvērtīgi jāizmanto regulējuma un standartizācijas iespējas un jāsekmē ES vērtības. ES pieredze emisiju tirdzniecībā, paredzot tām ierobežojumus, piemērojot cenu par piesārņojumu un tādējādi radot ieņēmumus, kas paātrina dekarbonizāciju un atbalsta visneaizsargātākos, varētu iedvesmot citas valstis izmantot līdzīgas shēmas. Būtu jāveido savstarpēji izdevīgas stratēģiskās partnerības, it īpaši ar kaimiņvalstīm un Āfrikas valstīm. Tas ietver finansiālu atbalstu ar divējādo pārkārtošanos saistītiem projektiem, balstoties uz neizkropļotu tirdzniecību un investīcijām, kā arī saskaņā ar ES iniciatīvu Global Gateway. Šajā nolūkā būs jāattīsta fiziska zaļā un digitālā infrastruktūra (droši 5G un 6G tīkli, tīra transporta koridori, alternatīvi energoavoti, tīras elektroenerģijas pārvades līnijas) un jānodrošina projektiem labvēlīga vide. Zaļās obligācijas varētu būt piemērots līdzeklis, lai finansētu ar divējādo pārkārtošanos saistītus infrastruktūras projektus, kas dos labumu it visiem.
3. ES ir stratēģiski jāpārvalda kritiski svarīgo izejpreču piegādes, lai veiksmīgi īstenotu divējādo pārkārtošanos, tajā pašā laikā nostiprinot savas aizsardzības spējas un saglabājot tautsaimniecības konkurētspēju. Iekšzemes jaudas izvēršanai un piegādes avotu dažādošanai vērtības ķēdē būs izšķiroša nozīme, lai ievērojami samazinātu pastāvošās stratēģiskās atkarības un novērstu risku, ka to vietā radīsies jaunas. Īpaši svarīgi tas ir kritiski svarīgo izejvielu jomā, kurā ir vajadzīga sistēmiska ilgtermiņa pieeja 59 . ES būtu jāizvērš spēja novērot pasaules izejpreču tirgus, lai spētu iepriekš paredzēt piegādes ķēdes traucējumus un mazināt to ietekmi, kā arī vajadzības gadījumā ieviest tādus instrumentus kā krājumu veidošanu un kopīgu iepirkumu, kas ļautu sagatavoties nākamajiem piegādes traucējumiem. Lai nodrošinātu to ieguvi, būs jāveido stratēģiskās partnerības ar partnervalstīm, kurās ir lieli derīgo izrakteņu krājumi, jo sevišķi ar līdzīgi domājošām valstīm, kā arī jāattīsta iekšzemes projekti derīgo izrakteņu ieguves un pārstrādes jomā, tajā pašā laikā nodrošinot augstu vides aizsardzības līmeni. ES arī jāatbalsta un jāpaātrina vērtīgāko stratēģisko Eiropas projektu attīstība, tostarp racionalizējot un paātrinot atļauju izsniegšanas procedūras, šajā procesā pilnībā ievērojot vides tiesību aktu kopumu un harmonizētos standartus, kas nosaka sabiedrības iesaisti. Tas jāpapildina ar investīcijām inovācijā un pāreju uz aprites ekonomiku, izejvielu ieguvi pilsētvidē un otrreizējo izejmateriālu tirgus izveidi, ieviešot mērķrādītājus attiecībā uz savākšanu, reciklēšanas efektivitāti un reciklēta materiāla saturu, – produkti ar ilgāku darbmūžu un vērienīgāka kvalitatīva reciklēšana samazinās atkarību no primāro resursu avotiem pēc 2035. gada. Jācenšas veicināt visaugstākos ilgtspējas standartus un inovāciju, pēc iespējas samazināt izejvielu vērtības ķēdes atstāto vides un sociālo pēdu, kā arī aktivizēt tirdzniecības un investīciju nolīgumu tīklu un “Eiropas komandas” finansiālo potenciālu, lai piesaistītu investīcijas visas izejvielu vērtības ķēdes aktīviem ES un trešās valstīs.
4. Pārkārtošanās gaitā ES ir jāpastiprina sociālā un ekonomiskā kohēzija. Darba ņēmējiem, uzņēmumiem, nozarēm un reģioniem pārkārtošanās gaitā ir vajadzīgs konkrētajai situācijai piemērots atbalsts un pielāgošanās stimuli. Svarīgs ir sociālais dialogs, investīcijas kvalitatīvu darbvietu radīšanā un savlaicīga partnerību veidošana starp valsts nodarbinātības dienestiem, arodbiedrībām, nozari un izglītības iestādēm. Šim nolūkam vajadzēs arī nostiprināt sociālo aizsardzību un labklājības valsts aspektus, tostarp mehānismus, kas novērš vai mērķtiecīgi risina negatīvo ietekmi, kuru pieredzēs mājsaimniecības un kopienas ar zemiem un vidējiem ienākumiem, un cīņu pret nabadzību, kā arī darbvietu “glābšanas” mehānismus un politiku, kas palīdz darba tirgum pārkārtoties, lai izturētu satricinājumus. Divējādā pārkārtošanās būtu jāsasaista ar reģionu attīstības stratēģijām un investīcijām, kas tiek atbalstītas no kohēzijas politikas, – tādējādi tiktu mazinātas ekonomiskās, sociālās un tehnoloģiskās atšķirības, kā arī ar vides aspektiem saistīts netaisnīgums. Lai visi iedzīvotāji un uzņēmumi varētu izmantot divējādās mijietekmes priekšrocības, ļoti liela nozīme būs netraucētai un drošai savienojamībai (arī laukos un attālos apvidos) apvienojumā ar spēju un prasmju veidošanu.
5. Izglītības un apmācības sistēmas jāpielāgo jaunajai sociālekonomiskajai realitātei. Tas attiecas gan uz mācīšanās prasmēm, kā pielāgoties strauji mainīgajai tehnoloģiskajai realitātei un darba tirgum, gan zaļajām prasmēm un izpratni par klimatu, lai atbalstītu vērtības radīšanu zaļās pārkārtošanās gaitā un atbildīgu pilsoniskumu. Lai nodrošinātu, ka divējādā pārkārtošanās būtu taisnīga attiecībā uz visiem, taisnīgas pārkārtošanās satvarā būtu ievērojami jāpalielina ar divējādo mijietekmi saistītie sociālie izdevumi, piemēram, izglītības un mūžizglītības jomā. Jāpalielina darbaspēka mobilitāte starp nozarēm un mērķorientēta likumīgā migrācija. Ļoti svarīgi būs arī atbalstīt ilgtspējīgu dzīvesveidu, kas orientēts uz to, lai globālā sasilšana nepārsniegtu 1,5 grādus, – šajā procesā jāiesaista iedzīvotāji un uzņēmumi, jānodrošina pieejamas cenas, jāveido politika un infrastruktūra, kas to stimulē.
6. Papildu investīcijas būtu jānovirza divējādo mijietekmi pastiprinošām tehnoloģijām un infrastruktūrai. Lai stiprinātu ES noturību un veicinātu divējādo pārkārtošanos, ar mērķtiecīgām reformām un investīcijām ir jānovērš neaizsargātība valstu un ES līmenī. Cieši jākoordinē attiecīgā makroekonomikas un nozaru politika. Investīcijas turpmāk jāpārvirza uz ilgtermiņa perspektīvu un ilgtspējīgiem aktīviem. ES būs divējādās mijietekmes nolūkiem papildus jāpiesaista privātās un publiskās ilgtermiņa investīcijas, īpaši pētniecībai un inovācijai kritiski svarīgās tehnoloģijās un nozarēs, tehnoloģiju ieviešanai un sinerģijai starp tām, cilvēkkapitālam un infrastruktūrai. Tam ir vajadzīgs veicinošs satvars. Lai palielinātu finanšu tirgu noturību, mazinātu iespējamos turpmākos finanšu stabilitātes riskus un nodrošinātu “dziļus” un likvīdus finanšu tirgus, svarīgi būs pabeigt banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveidi. Tas ietver ilgtspējīgu finanšu sistēmu veicināšanu, kas palielinātu privātās investīcijas ilgtspējīgos projektos. ES taksonomija un tās pamatā esošais princips “nenodari būtisku kaitējumu” ir svarīgs solis šajā virzienā. Papildu investīcijām būs vajadzīgi finansēšanas instrumenti, kuros apvienoti privātie un publiskie resursi. Vairākvalstu projekti varētu sekmēt ES, valsts un privāto resursu apvienošanu. Zaļais publiskais un privātais iepirkums būtu jāizvērš, iekļaujot ilgtspējīgas digitālās tehnoloģijas. Būtu jāapsver subsīdijas ilgtspējīgai ražošanai un patēriņam. Svarīga būs sociālā uzņēmējdarbība un uz ietekmi vērstas privāto dalībnieku investīcijas. Fiskālā politika un nodokļu sistēma ir jāpielāgo divējādās pārkārtošanās vajadzībām, papildu investīcijas jāatvēl projektiem, kas to veicina 60 , un jānodrošina adekvāti cenu signāli un stimuli ražotājiem, lietotājiem un patērētājiem.
7. Lai vadītu pārkārtošanos, ir vajadzīgas stabilas un uzticamas uzraudzības sistēmas. Konkurētspējīgai ilgtspējai ir četri aspekti – taisnīgums, vides ilgtspēja, ekonomikas stabilitāte un ražīgums –, un to īstenošanai ir nepieciešama vērienīga un integrēta politika, kas pievēršas gan sinerģijai, gan spriedzei. Nepieciešamajai pārejai uz jaunu ekonomikas modeli ir vajadzīga integrēta pieeja, kā, ņemot vērā ne vien IKP, bet arī citus faktorus, izmērīt labklājību un sekot tās attīstībai, domājot par šo paaudzi un nākamajām paaudzēm gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Lai atvieglotu politisku lēmumu pieņemšanu, kuri ļauj izvērst ilgtspējas potenciālu, un lai izmantotu ilgtspējīgu finansējumu, ir nepieciešams jauns, funkcionāls ES līmeņa satvars, kurā varētu izmērīt gan digitalizācijas veicinošo ietekmi, gan tās vispārējo pēdu siltumnīcefekta gāzu emisiju un enerģijas un resursu (tostarp izrakteņu un retzemju metālu) izmantojuma ziņā 61 . Precīza un ticama informācija un oficiālā statistika var palīdzēt iedzīvotājiem, uzņēmumiem un publiskajām iestādēm pieņemt informētus lēmumus. Visbeidzot, datu uzraudzība var palīdzēt ES novērtēt, vai ir vajadzīgi vēl citi pasākumi.
8. Nākotnes prasībām atbilstošs, rosīgs ES tiesiskais regulējums, kura centrā ir vienotais tirgus, veicinās ilgtspējīgus uzņēmējdarbības un patēriņa modeļus. Vienotajam tirgum un dažādajiem tā aspektiem, piemēram, datu jomai vai enerģētikai, ir nepārtraukti jāattīstās, lai papildinātu divējādo pārkārtošanos. Lai veicinātu apritīgumu, radītu veicinošus tirgus, stiprinātu rūpniecības ekosistēmas un nodrošinātu tirgus dalībnieku daudzveidību, ir vajadzīgs labāks tiesiskais regulējums ar stimuliem inovācijai. Sistemātiski būtu jālikvidē administratīvie šķēršļi, lai atvieglotu ar divējādo mijietekmi saistītu projektu īstenošanu un infrastruktūras izveidi. Nemateriālo aktīvu pieaugošā nozīme prasīs mērķim piemērotu intelektuālā īpašuma regulējumu. ES politikas veidošanā būtu vēl vairāk jāizmanto digitālie risinājumi, piemēram, digitālie dvīņi, mākslīgais intelekts prognozēšanai vai modelēšana ietekmes novērtējumu vajadzībām. Divējādo mijietekmi varētu pilnvērtīgāk analizēt pašreizējo tiesību aktu novērtējumos, aplūkojot abu jomu apvienoto ietekmi 62 . Patērētāji būtu jāaizsargā pret maldinošu praksi, piemēram, zaļmaldināšanu vai ieprogrammētu nolietojumu. Pārkārtošanās ieguvumi un izaicinājumi ir jāapspriež ar sabiedrību. Piedalīšanos lēmumu pieņemšanā varētu uzlabot, izmantojot digitālās tehnoloģijas vai “dzīvās laboratorijas”. Būtu pilnvērtīgāk jāizpēta iespējas izmantot mākslīgo intelektu, lai atbalstītu iedzīvotāju iesaistīšanos politikas veidošanā, kā tas bija ar konferencei par Eiropas nākotni izstrādāto digitālo platformu.
9. Standartu noteikšana būs ļoti svarīga divējādajai mijietekmei un ES iniciatora priekšrocību nodrošināšanai konkurētspējīgas ilgtspējas jomā. Izstrādājot ražojuma uzbūvi, par vispārpieņemtu praksi jākļūst principam “samazināt, remontēt, atkalizmantot un reciklēt”. Pašreizējā rīcība, kuras mērķis ir nodrošināt fizisko preču ilgtspēju Eiropas Savienībā, ir jāsalāgo ar standartiem visās nozarēs, lai novērstu pārmērīgu patēriņu un ieprogrammēto nolietošanos. Labs pamats šādām norisēm būtu nesenie Komisijas priekšlikumi 63 uzlikt tirgotājiem pienākumu sniegt patērētājiem informāciju par produktu ilgizturību un remontējamību. ES ir jāizstrādā stratēģiskāka pieeja attiecīgajos globālajos formātos īstenotajām starptautiskajām standartizācijas darbībām 64 . Lai nodrošinātu starptautisko standartu īstenošanu, tie ir jāpapildina ar izsekošanas un izsekojamības funkcijām. Piemēram, izveidojot globālu standartu baterijām, iespējams, būtu jāievieš digitāla pase, kas ļautu izsekot komponentu ētisko un vides pēdu. Standartu izmantošana, lai nodrošinātu divējādās mijietekmes tehnoloģiju un infrastruktūras sadarbspēju, ļaus īstenošanas procesā integrēt arī ES partnerus.
10. Lai atraisītu divējādās mijietekmes tehnoloģiju potenciālu, būs vajadzīga spēcīgāka kiberdrošības un datu apmaiņas sistēma. Uzlabojot sadarbspēju starp dažādiem datu īpašniekiem, ģenerētājiem un lietotājiem ES, tostarp valsts un zemākas hierarhijas informācijas sistēmām, tiks atvieglota datu kopīgošana dažādiem dalībniekiem: valsts iestādēm, uzņēmumiem, pilsoniskajai sabiedrībai un pētniekiem. Nostiprināts un drošāks datu kopīgošanas satvars, kurā tiks precizēti neskaidrie jautājumi par atbildību un īpašumtiesībām datu pārsūtīšanā, aizsargās iedzīvotājus un uzņēmumus, kā arī palīdzēs veidot paļāvību attiecībā uz divējādās mijietekmes tehnoloģijām un to pieņemšanu. Liela nozīme būs vienotai pieejai attiecībā uz produktu un pakalpojumu kiberdrošības etaloniem, tostarp visaptverošiem noteikumu, tehnisko prasību, standartu un procedūru kopumiem. Turklāt kritisko vienību un infrastruktūras noturība ir jāstiprina ar visus apdraudējumus aptverošu ES satvaru, kas palīdzēs dalībvalstīm nodrošināt, ka kritiskās vienības var novērst traucējumus, pretoties tiem un atgūties no tiem. Būtiska nozīme būs arī kiberdrošības tehnoloģiju pieejamībai cenas ziņā.
VI. Secinājumi
Lai divējādā mijietekme noritētu veiksmīgi, liela nozīme būs labākai izpratnei par zaļās un digitālās pārkārtošanās mijiedarbību, ņemot vērā nākotnes dažādās lielās tendences un neparedzētus notikumus. Šajā paziņojumā aplūkotās rīcības jomas (sk. iepriekš) atbilst nepieciešamībai maksimāli palielināt sinerģiju un novērst spriedzi, ko radītu abi divējādās pārkārtošanās atzari. Tālab ir nepieciešama dinamiska pieeja, kas ļauj prognozēt pārmaiņas un pielāgot politikas risinājumus, vienlaikus stingri ieturot kursu uz ilgtermiņa mērķiem. Tādējādi sekmīgas divējādās pārkārtošanās mijietekme līdz 2050. gadam atbalstīs jaunas, reģeneratīvas un klimatneitrālas ekonomikas veidošanos, samazinot piesārņojuma līmeni, atjaunojot bioloģisko daudzveidību un dabas kapitālu, ko nodrošinās ilgtspējīgas digitālās un citas tehnoloģijas. Tas palīdzēs ES iegūt līderību stratēģiskās ilgtspējas ziņā un stiprinās tās noturību un atvērtu stratēģisko autonomiju. To cieši papildinās taisnīga pārkārtošanās, no kuras ieguvēji būs visi cilvēki, kopienas un teritorijas gan Eiropā, gan ārpus tās.
Nākamā gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā galvenā uzmanība tiks pievērsta svarīgākajiem turpmākajiem izaicinājumiem un iespējām, ar ko Eiropa saskarsies turpmākajos gadu desmitos, un tiks sniegts stratēģisks ieskats, kas būs noderīgs ES lomas nostiprināšanai pasaulē.
2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā klimata pārmaiņas un vides degradācija, digitālā hipersavienojamība un tehnoloģiskās pārmaiņas līdztekus spiedienam uz demokrātiju un vērtībām, kā arī izmaiņām globālajā kārtībā un demogrāfijā tika atzītas par galvenajām tendencēm, kas turpmākajās desmitgadēs ietekmēs ES atvērto stratēģisko autonomiju (COM(2021) 750 final).
Šā paziņojuma pamatā ir Kopīgā pētniecības centra politikas ziņojums “Ceļā uz zaļu un digitālu nākotni. Galvenās prasības, kas nosaka sekmīgu divējādo pārkārtošanos Eiropas Savienībā” [https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC129319]. Sagatavošanās procesā notika apspriešanās ar ekspertiem un ieinteresētajām personām, tika publicēts uzaicinājums iesniegt atsauksmes un ES mēroga prognozēšanas tīklā notika diskusijas ar partneriem no Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēmas un ar dalībvalstīm.
“Gatavi mērķrādītājam 55 %”: ES 2030. gadam nospraustā klimata mērķrādītāja sasniegšana ceļā uz klimatneitralitāti (COM(2021) 550 final).
ES ekonomikas, industriālo ekosistēmu un uzņēmumu spēja virzīties uz ilgtspējīgu, produktīvu, taisnīgu un stabilu makroekonomikas modeli, ko nodrošina digitālās un tīrās tehnoloģijas, padara Eiropu par pārveides līderi un konkurētspējīgu pasaules mēroga iniciatori (COM(2019) 650 final).
Digitāls dvīnis ir virtuāls objekta vai sistēmas attēlojums, kas aptver tā dzīves ciklu, tiek atjaunināts ar reāllaika datiem un izmanto simulāciju, mašīnmācīšanos un argumentāciju, lai palīdzētu pieņemt lēmumus. ES projekts “Galamērķis Zeme” (DestinE) un Zemes digitālā dvīņa izstrāde ir būtisks ieguldījums, lai prognozētu klimata pārmaiņu ietekmi un veidotu klimatnoturību. Turklāt okeāna digitālais dvīnis palīdzēs izstrādāt visefektīvāko pieeju, kā atjaunot jūras un piekrastes dzīvotnes, atbalstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku, mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām.
35 valstis sadarbojas, lai izveidotu vislielāko magnētiskās kodolsintēzes iekārtu pasaulē un tādējādi apliecinātu, ka kodolsintēzi var izmantot kā plaša mēroga bezoglekļa enerģijas avotu, kurš darbojas pēc tāda paša principa kā zvaigznes.
Freitag, C, et al (2021). The real climate and transformative impact of ICT: A critique of estimates, trends, and regulations, Patterns 2.
Izturēšanās, reaģējot uz efektivitātes palielināšanos un beigās atsverot potenciālo ietaupījumu.
Piemēram, saskaņā ar Andrae, A. (2022), Net global effect of digital - power and carbon IKT elektroenerģijas pēda varētu palielināties no 1988 teravatstundām 2020. gadā līdz 3200 teravatstundām 2030. gadā.
Eiropas Savienības Padome (2022). Metaverse – virtual world, real challenges.
Eiropas Mikroshēmu aktā (COM(2022) 45 final) ES tiecas novērst pusvadītāju trūkumu un nostiprināt savu tehnoloģisko līderību, cita starpā līdz 2030. gadam palielinot ražošanas jaudu līdz 20 % no pasaules tirgus.
Nolietoti produkti ar akumulatoru vai spraudni (Apvienoto Nāciju Organizācijas Apmācības un pētniecības institūts, https://ewastemonitor.info/gem-2020/ ).
WEEE forums (2021): https://weee-forum.org/ws_news/international-e-waste-day-2021/ .
ITU (2020). The Global E-waster monitor.
EIT Digital (2022). Digital Technologies and the Green Economy report.
EEZ (2022). Economic losses and fatalities from weather- and climate-related events in Europe.
Šīm nozarēm 2019. gadā atbilda šāds siltumnīcefekta gāzu emisiju īpatsvars: energoapgādei – 27 %, iekšzemes pārvadājumiem – 23 %, rūpniecībai – 21 %, dzīvojamām un komerciālām ēkām – 12 %, lauksaimniecībai – 11 % (Eiropas Vides aģentūras 2021. gada siltumnīcefekta gāzu datu apskats).
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (2021).
Plāns REPowerEU (COM(2022) 230 final).
COM(2022) 230 final.
Uzņēmējdarbības modelis, saskaņā ar kuru energopakalpojumu sniedzēji piedāvā ne tikai kādu enerģijas veidu, bet drīzāk gatavu energoproduktu, piemēram, temperatūras uzturēšanu ēkā noteiktā mērķdiapazonā.
Salīdzinājumā ar 2015. gadu, pamatojoties uz “Gatavi mērķrādītājam 55 %” MIX scenāriju. Eiropas Komisija (2021), Politikas scenāriji Eiropas zaļā kursa īstenošanai.
Piemēram, cietvielu, bezkobalta litija jonu akumulatori vai tādi akumulatori, kuros izmanto DRX materiālus (izjauktas struktūras akmeņsāļi ar litija pārpalikumu, no kuriem var izgatavot akumulatora katodus bez niķeļa vai kobalta).
SWD(2021) 601 final.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (2020).
ASV Vides aizsardzības aģentūra (2021).
Datorizēta sistēma datu vākšanai un apstrādei un darbības kontroles piemērošanai lielos attālumos.
Ar 4D tehnoloģiju izdrukāti objekti laika gaitā var mainīt formu vai paši samontēties, ja uz tiem iedarbojas tādi stimulatori kā karstums, gaisma, ūdens, magnētiskais lauks vai cita veida enerģija, kas aktivizē izmaiņu procesu.
Avots: Eurostat. Covid-19 pandēmija apliecināja, ka pieaug interese par pārcelšanos uz lauku apvidiem. Tas, vai tā būs īslaicīga vai ilgtermiņa tendence, cita starpā būs atkarīgs no lauku apvidu savienojamības. Sk. vairāk: “Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem” (COM(2021) 345 final) un “Scenāriji ES lauku apvidiem 2040. gadā”, https://data.europa.eu/doi/10.2760/29388 .
COM(2021) 802 final.
COM(2021) 558 final; COM(2021) 802 final.
COM(2020) 662 final.
IPCC (2022). Impacts, Adaptation and Vulnerability. II darba grupas ieguldījums Starpvaldību darba grupas jautājumos par klimata pārmaiņām Sestajā novērtējuma ziņojumā.
Tas nozīmē apzināti izvēlēties kritiski svarīgas izejvielas, preces vai pakalpojumus no sabiedrotajiem ar līdzīgām vērtībām.
“Stratēģiskās atkarības un spējas” (SWD(2021) 352 final); “ES Stratēģiskās atkarības un spējas: padziļināto pārskatu otrais posms” (SWD(2022) 41 final).
Ķīna vien nodrošina 86 % no neodīma piedāvājuma pasaulē. Pallādiju galvenokārt piegādā Krievija (40 %), un tantalu – Kongo Demokrātiskā Republika (33 %). Eiropas Komisija (2020). Critical Raw Materials for Strategic Technologies and Sectors in the EU: a foresight study.
Eiropas Komisija (2020). Critical Raw Materials for Strategic Technologies and Sectors in the EU: a foresight study.
Metals for Clean Energy: Pathways to solving Europe’s raw materials challenge, KU Leuven and Eurometaux, 2022.
Danino-Perraud R. (2021), Géoéconomie des chaînes de valeur: les matières premières minérales de la filière batterie, Études de l’Ifri, Ifri.
Piemēram, ES 2050. gadā, reciklējot bateriju atkritumus, varētu elektromobilitātes jomā apmierināt 52 % pieprasījuma pēc litija, 49 % – pēc niķeļa un 58 % – pēc kobalta. Rizos, V., Righetti, E., (2022) Low-carbon technologies and Russian imports: How far can recycling reduce the EU’s raw material dependency?, CEPS Policy Insight.
Metals for Clean Energy: Pathways to solving Europe’s raw materials challenge, KU Leuven and Eurometaux, 2022.
Reciklēšana var ievērojami samazināt enerģijas patēriņu (teorētiski 27 reizes tēraudrūpniecībā un praktiski 30 reizes alumīnija rūpniecībā). Komiyama, H. (2014), Beyond the Limits to Growth: New Ideas for Sustainability from Japan, Science for Sustainable Societies.
Piemēram, 50 % svarīgāko kvantu datošanas uzņēmumu atrodas ASV, 40 % Ķīnā, bet ES nav neviena. 5G jomā Ķīna ir piesaistījusi gandrīz 60 % ārējā finansējuma, ASV 27 %, bet Eiropa 11 %. Mākslīgā intelekta jomā ASV ir 40 %, Eiropai 12 % un Āzijai (tai skaitā Ķīnai) 32 %. Biotehnoloģiju jomā ASV 2018.–2020. gadā izdeva 260 miljardus USD, Eiropa 42 miljardus USD, bet Ķīna 19 miljardus USD. McKinsey Global Institute (2022). Securing Europe’s future beyond energy.
Angyalos, Z. & Botos, S. & Szilagyi, R. (2021). The importance of cybersecurity in modern agriculture, Journal of Agricultural Informatics.
The Economist Intelligence Unit (2022). Five ways in which the war in Ukraine will change business.
Boese, V., et all (2022). Democracy Report 2022: Autrocratization Changing Nature? Varieties of Democracy Institute, V-DEM.
Tas ietver nevienlīdzības mazināšanu, oglekļa emisiju samazināšanu un cīņu pret badu – šajās jomās progress ir apstājies vai bija vērojams regress. ANO (2021). Progress towards the Sustainable Development Goals: report of the Secretary-General.
Vai nu izmaksu dēļ, vai tāpēc, ka šādu pakalpojumu nav.
Tas ietver arīdzan dzimumiem raksturīgus patēriņa un investīciju modeļus.
Eiropas Komisija (2021). The Future of Jobs is Green.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma (2020), Emissions Gap Report 2020.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (2021), Net zero by 2050 - A Roadmap for the Global Energy Sector.
Prognozes liecina, ka globālais datu apjoms palielināsies par 530 %: no 33 zetabaitiem 2018. gadā līdz 175 zetabaitiem 2025. gadā (COM(2020) 66 final).
Viena no pasaules lielākajām finansējuma programmām, kas paredzēta inovatīvu mazoglekļa tehnoloģiju komercdemonstrējumiem. Tā līdz 2030. gadam nodrošinās ap 38 miljardiem EUR atbalsta (atkarībā no oglekļa cenas).
COM(2021) 662 final.
COM(2022) 600 final.
Saskaņā ar paziņojumu “Jauno problēmu risināšanai piemērota konkurences politika” (COM(2021) 713 final).
Paziņojumā RePowerEU uzsvērts, ka ES ir steidzami jānodrošina (tai skaitā ar tiesību akta priekšlikuma palīdzību) pienācīgs satvars, lai atbalstītu dalībvalstu un nozares centienus šajā jomā.
Būtiska loma divējādās pārkārtošanās veicināšanā būs nesenajam priekšlikumam ieviest atvieglojumu tādu stimulu samazināšanai, kas sekmē parādsaistību uzņemšanos, un par procentu atskaitāmības ierobežošanu uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām (COM(2022) 216 final).
Daži centieni šajā virzienā notiek Eiropas Zaļās digitālās koalīcijas ietvaros.
Ieteikums platformas “Gatavi nākotnei” atzinuma projektam “Kā veicināt digitālās un zaļās pārkārtošanās savienojamību, tostarp ar vienkāršošanu”.
COM(2022) 143 final.
Saskaņā ar ES standartizācijas stratēģiju (COM(2022) 31 final).