EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 8.3.2022

COM(2022) 108 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai

IEVADS

Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā nepieciešamība pēc ātras pārejas uz tīru enerģiju ir kļuvusi tik spēcīga un skaidra kā nekad iepriekš. ES importē 90 % no patērētās gāzes, un Krievija nodrošina vairāk nekā 40 % no ES kopējā gāzes patēriņa. No Krievijas tiek importēti arī 27 % naftas un 46 % ogļu.

Īpatsvars ES dabasgāzes importā, 2021. gads.

Avots: Eiropas Komisija

ES ir jābūt gatavai jebkādam scenārijam. Tā var kļūt neatkarīga no Krievijas gāzes krietni pirms desmitgades beigām. Jo ātrāk un izlēmīgāk mēs dažādosim savus piegādes avotus, paātrināsim zaļās enerģijas tehnoloģiju ieviešanu un samazināsim enerģijas pieprasījumu, jo agrāk mēs varēsim aizstāt Krievijas gāzi. Šajā paziņojumā ir izklāstītas jaunas darbības, lai palielinātu zaļās enerģijas ražošanu, dažādotu piegādes un samazinātu pieprasījumu, galveno uzmanību pievēršot gāzei, kas būtiski ietekmē elektroenerģijas tirgu un kur pasaules tirgus ir mazāk likvīds. Papildus tam uzmanība vērsta arī uz to, lai pakāpeniski izbeigtu atkarību no Krievijas naftas un oglēm, attiecībā uz kurām ES ir pieejams plašāks potenciālo piegādātāju loks.

Zaļās pārkārtošanās paātrināšana samazinās emisijas, samazinās atkarību no importētā fosilā kurināmā un aizsargās pret cenu pieaugumu. Pieaugošās fosilā kurināmā cenas īpaši smagi skar enerģētiski nabadzīgus vai mazaizsargātus mājsaimniecību patērētājus, kuri lielu daļu no saviem kopējiem ienākumiem tērē par enerģijas rēķiniem 1 , un tādējādi ES padziļinās atšķirības un nevienlīdzība. Uzņēmumiem, jo īpaši energoietilpīgām nozarēm, kā arī lauksaimniecības pārtikas nozarei ir augstākas ražošanas izmaksas.

Lai nodrošinātu uzņēmumiem un mājsaimniecībām cenas ziņā pieejamu, drošu un tīru enerģiju, nekavējoties ir vajadzīga izlēmīga rīcība, sākot ar cenu mazināšanu un gāzes uzkrāšanu nākamajai ziemai. 

I.ārkārtas situācijas risināšana

Ļoti augstās enerģijas cenas kaitē ekonomikai. Eiropas Centrālā banka pirms iebrukuma lēsa, ka enerģijas cenu satricinājumi 2022. gadā samazinās IKP pieaugumu par aptuveni 0,5 procentpunktiem. Enerģijas cenu saglabāšanās augstā līmenī, visticamāk, palielinās nabadzību un ietekmēs uzņēmumu konkurētspēju. Jo īpaši energoietilpīgajām nozarēm ir paaugstinājušās ražošanas izmaksas 2 . Augstas enerģijas cenas nozīmē arī augstākas cenas citām precēm, īpaši pārtikai. Augstākas enerģijas, transporta un pārtikas cenas saasinātu spiedienu uz mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un palielinātu nabadzības risku.

Komisijas 2021. gada oktobra rīkkopa 3 ir palīdzējusi mazināt augsto enerģijas cenu ietekmi. Šie pasākumi būtu jāturpina tik ilgi, cik nepieciešams.

Lai risinātu pašreizējo ārkārtas situāciju, Komisija izskatīs visus iespējamos ārkārtas pasākumu variantus, lai ierobežotu gāzes cenu domino efektu uz elektroenerģijas cenām, piemēram, pagaidu cenu ierobežojumus. Tuvākajās nedēļās tā steidzami apspriedīsies ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem un ierosinās rīcības variantus.

Komisija arī novērtēs iespējas optimizēt elektroenerģijas tirgus modeli, lai gūtu labumu no zemu izmaksu enerģijas. Tā ņems vērā Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) galīgo ziņojumu un citus dokumentus par elektroenerģijas tirgus darbību un alternatīvu elektroenerģijas cenu noteikšanas mehānismu priekšrocībām un trūkumiem. Tā vajadzības gadījumā veiks turpmākus pasākumus, lai elektroenerģijas cena saglabātos pieejama, neradot piegādes traucējumus un veicot turpmākas investīcijas zaļās pārkārtošanās procesā.

1.1. Mazumtirdzniecības cenu mazināšana un atbalsts uzņēmumiem, kas saskaras ar lielu risku

Komisija apstiprina, ka ir iespējami cenu regulēšanas un pārneses mehānismi, lai palīdzētu aizsargāt patērētājus un ekonomiku. Elektroenerģijas tirgus tiesiskais regulējums un jo īpaši Elektroenerģijas direktīvas 4 5. pants ļauj dalībvalstīm pašreizējos ārkārtas apstākļos noteikt mazumtirdzniecības cenas mājsaimniecībām un mikrouzņēmumiem. 

Šā paziņojuma 1. pielikumā Komisija sniedz detalizētus norādījumus, kuri dalībvalstīm palīdzēs izstrādāt regulēto cenu shēmas. To varētu papildināt ar stimuliem energoefektivitātes un energotaupības veicināšanai, lai samazinātu rēķinus par enerģiju.

ES valsts atbalsta noteikumi sniedz dalībvalstīm plašas iespējas sniegt īstermiņa atvieglojumus uzņēmumiem un lauksaimniekiem, kurus skar augstās enerģijas cenas, un palīdzēt samazināt to pakļautību enerģijas cenu svārstībām vidējā termiņā līdz ilgtermiņā. Piemēram, dalībvalstis, pamatojoties uz Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm 5 , neatkarīgi no uzņēmumu lieluma var piedāvāt pagaidu atvieglojumus uzņēmumiem, kas saskaras ar likviditātes vajadzībām saistībā ar pašreizējām augstajām enerģijas cenām. Komisija šos gadījumus izskatīs prioritārā kārtā, īpašu uzmanību pievēršot gāzes uzņēmumiem un starpniekiem, kas saskaras ar lielākām piegādes izmaksām līgumu traucējumu dēļ.

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pamatnostādnes par valsts atbalstu 6 ļauj dalībvalstīm īpaši atbalstīt nozares, kurās emisiju netiešo izmaksu dēļ ir vislielākais oglekļa emisiju pārvirzes risks. Lauksaimniecības nozarē valsts atbalsta noteikumi 7 ļauj atbalstīt investīcijas ilgtspējīgā enerģijā. Patlaban notiekošajā šo noteikumu pārskatīšanā Komisijas priekšlikums 8 , kas nodots sabiedriskai apspriešanai, paredz lielākas atbalsta iespējas lauksaimniekiem.

Komisija ir gatava pilnībā izmantot valsts atbalsta rīkkopas elastību, lai dalībvalstis varētu atbalstīt uzņēmumus un nozares, ko nopietni ietekmējušas pašreizējās ģeopolitiskās norises. Lai dalībvalstis varētu novērst nopietnos ekonomikas traucējumus, ko rada Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, Komisija drīzumā apspriedīsies ar dalībvalstīm par jauna, patstāvīga krīzes pagaidu regulējuma vajadzībām un tvērumu 9 . Šāds regulējums varētu, piemēram, atļaut likviditātes atbalstu visiem uzņēmumiem, kurus tieši vai netieši skārusi krīze, un atbalstu uzņēmumiem 10 , jo īpaši energoietilpīgiem patērētājiem, lai daļēji kompensētu enerģijas izmaksu pieaugumu cenu satricinājuma dēļ kopš Krievijas iebrukuma. Komisija ir arī apspriedusies ar dalībvalstīm par mērķtiecīgiem grozījumiem ETS valsts atbalsta vadlīnijās, jo īpaši, lai paplašinātu atbalsttiesīgo nozaru sarakstu, vienlaikus nodrošinot, ka uz tām attiecas pastiprināti stimuli uzlabot energoefektivitāti un/vai dekarbonizēt ražošanu un ierobežot konkurences izkropļojumus starp dalībvalstīm.

Lai finansētu šādus ārkārtas pasākumus, dalībvalstis var apsvērt pagaidu nodokļu pasākumus attiecībā uz negaidītu papildu peļņu. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras sniegto informāciju šādi fiskālie pasākumi attiecībā uz augstām rentēm 2022. gadā varētu darīt pieejamus pat 200 miljardus EUR, kurus varētu izmantot, lai daļēji kompensētu lielākus rēķinus par enerģiju 11 . Šādiem pasākumiem nevajadzētu būt ar atpakaļejošu spēku, bet tiem vajadzētu būt tehnoloģiski neitrāliem un ļaut elektroenerģijas ražotājiem segt savas izmaksas un aizsargāt ilgtermiņa tirgu un oglekļa cenas signālus. Šā dokumenta 2. pielikumā ir izklāstīti nosacījumi, kas jāievēro attiecībā uz šiem instrumentiem. Dalībvalstis var izmantot arī tos ETS ieņēmumus, kas pārsniedz gaidītos. No 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 28. februārim ES ETS kvotu izsolēs gūtie ieņēmumi bija aptuveni 30 miljardi EUR 12 .

Komisija paziņojumā par fiskālajām norādēm 2023. gadam atgādināja, ka tā dēvēto Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) “vispārējo izņēmuma klauzulu” turpina piemērot 2022. gadā, ļaujot dalībvalstīm veikt ārkārtas pasākumus pašreizējos ārkārtas apstākļos.

1.2.Sagatavošanās nākamajai ziemai, nodrošinot pietiekamus gāzes krājumus

Gāzes krājumi līdz šīs ziemas beigām ir pietiekami pat tad, ja piegādes no Krievijas tiks pilnībā pārtrauktas.

Lai labi sagatavotos nākamajai ziemai, visu ES gāzes krātuvju uzpildei būtu jāsākas jau tagad. Apkures sezonas laikā krātuves samazina vajadzību importēt papildu gāzi. Krātuves palīdz absorbēt piegādes satricinājumus. Gāzes krātuves nodrošina 25–30 % no ziemā patērētās gāzes. Gāzes krātuvju uzpildes līmenis ir izrādījies īpaši zems objektos, kas pieder trešo valstu struktūrām (t. i., Gazprom). Vienlaikus pārvades sistēmu operatoriem būtu arī jākoordinē pasākumi, lai atjauninātu un optimizētu tīklā pieejamās jaudas gadījumā, ja plūsmas un spiediens no austrumiem samazinās vai nav vispār.

Komisija līdz aprīlim nāks klajā ar tiesību akta priekšlikumu, lai ik gadu nodrošinātu krājumu pienācīgu līmeni 13 . Priekšlikumā tiks paredzēts, ka līdz katra gada 1. oktobrim ES teritorijā esošās uzglabāšanas infrastruktūras jāuzpilda vismaz 90 % apmērā no to ietilpības. Lai padarītu uzkrāšanu pievilcīgāku tirgus dalībniekiem, Komisija ierosinās palielināt atlaižu līmeni līdz 100 % kā stimulu krātuvju uzpildei.

ES gāzes uzglabāšanas politika nodrošinās taisnīgumu un ļaus pārdomāti izmantot esošo infrastruktūru, ierobežojot vajadzību pēc jaunas infrastruktūras, jo ne visās dalībvalstīs to teritorijā ir pazemes krātuves. Tiesību akta priekšlikumā tiks noteikts mehānisms, kurš nodrošinās piegādes drošības izmaksu taisnīgu sadalījumu. Ieguvumi no garantēta augsta uzpildes līmeņa attiecībā uz apdrošināšanas vērtību pret piegādes drošības riskiem un cenu mazinošo ietekmi ziemā neaprobežojas tikai ar valsti, kurā krātuve atrodas. Netraucētu enerģijas plūsmu nodrošināšanai visā ES būtisks elements ir starpsavienotāji. Ja ir vajadzīga jauna infrastruktūra, tai vajadzētu būt saderīgai ar ūdeņradi.

Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko vidi, Komisija paredz, ka šajā tiesību akta priekšlikumā gāzes uzglabāšana tiks identificēta kā kritiska infrastruktūra un tiks ieviesti noteikumi, lai novērstu gāzes infrastruktūras īpašumtiesību riskus. Dalībvalstīm būs jāpieprasa, lai regulatīvā iestāde vai cita dalībvalsts norīkota kompetenta iestāde apliecina, ka trešās valsts personas vai personu īpašumtiesības neapdraud piegādes drošību. Šāds novērtējums būs jāveic attiecībā uz visiem esošajiem un turpmākajiem uzglabāšanas operatoriem. Īstermiņā un līdz likumdošanas procesam dalībvalstīm būtu jārīkojas tā, it kā tiesību akti jau būtu pieņemti, un jāveic pasākumi, lai nodrošinātu krātuvju savlaicīgu uzpildīšanu nākamajai ziemai. Turklāt, kā paredzēts spēkā esošajā Gāzes piegādes drošības regulā 14 , tām ir jāievieš solidaritātes mehānismi. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, tas būtu jādara nekavējoties.

Lai stimulētu uzpildīšanu, dalībvalstis var sniegt atbalstu piegādātājiem saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, piemēram, garantiju veidā (“divvirzienu līgums par starpību”).

Savukārt Komisija var koordinēt uzpildīšanas darbības, piemēram, izmantojot kopīgu iepirkumu, apkopojot pasūtījumus un saskaņojot piegādes. Kopīga Eiropas platforma gāzes piegādes līgumu slēgšanai, kuras pamatā būtu divpusējas sarunas ar lielākajiem gāzes ražotājiem, palīdzētu diversificēt un pārdomāti pārvaldīt riskus, tādējādi nodrošinot piegādes drošību ar labvēlīgiem nosacījumiem visiem pircējiem visā ES.

Komisija īsteno arī gāzes tirgus izpēti, reaģējot uz bažām par iespējamiem konkurences izkropļojumiem, ko rada uzņēmumi, kuri darbojas Eiropas gāzes tirgos, jo īpaši Krievijas gāzes piegādātājs Gazprom. Uzņēmumam ir neparasta uzņēmējdarbības prakse, un vidējais iepildīšanas līmenis ES Gazprom izmantotajās krātuvēs ir aptuveni 16 %, savukārt Gazprom neizmantotās krātuvēs šis rādītājs ir 44 %. Komisija pašlaik prioritārā kārtā izmeklē visus apgalvojumus par iespējamu Gazprom pret konkurenci vērsto komerciālo rīcību un vāc papildu informāciju no tirgus dalībniekiem.

Komisija turpina sadarboties ar kaimiņiem un partneriem Rietumbalkānos un Enerģētikas kopienā, kuri tāpat kā ES ir atkarīgi no fosilā kurināmā un pakļauti cenu pieaugumam, bet vienlaikus apņēmušies sasniegt tos pašus ilgtermiņa mērķus klimata jomā. Attiecībā uz Ukrainu, Moldovu un Gruziju ES ir gatava vajadzības gadījumā atbalstīt uzticamas un ilgtspējīgas enerģijas nodrošināšanu. Šo apņemšanos skaidri apliecina pašreizējie centieni nodrošināt Ukrainas un Moldovas elektrotīklu ārkārtas sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīklu.

II.REPower EU: ceļš uz neatkarību no Krievijas fosilā kurināmā

Mūsu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā var pakāpeniski likvidēt krietni pirms 2030. gada. Lai to paveiktu, Komisija ierosina REPowerEU plānu, kas palielinās ES mēroga energosistēmas noturību, pamatojoties uz diviem pīlāriem:

·gāzes piegādes diversifikācija, palielinot sašķidrinātās dabasgāzes importu un importu pa cauruļvadiem no piegādātājiem, kas nav Krievijas piegādātāji, kā arī lielāks biometāna un ūdeņraža apjoms;

·ātrāka mūsu atkarības no fosilā kurināmā mazināšana mājokļu, ēku un rūpniecības līmenī, kā arī energosistēmas līmenī, uzlabojot energoefektivitāti, palielinot atjaunīgo energoresursu īpatsvaru un novēršot infrastruktūras vājās vietas.

Paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” priekšlikumu pilnīga īstenošana līdz 2030. gadam samazinātu gāzes patēriņu par 30 % jeb 100 mljrd. m³. Līdz ar gāzes papildu diversifikāciju un atjaunīgo gāzu lielāku daudzumu, agrīniem enerģijas ietaupījumiem un elektrifikācijai ir potenciāls kopīgi aizstāt vismaz 155 miljardus m³ Krievijas gāzes importa.

Princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” ir svarīgāks nekā jebkad agrāk, un tas būtu jāpiemēro visās nozarēs un rīcībpolitikās, pasākumus piedāvājuma pusē papildinot ar pieprasījumreakcijas pasākumiem.

Pašreizējos apstākļos likumdevēji varētu arī apsvērt iespēju pastiprināt paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” priekšlikumus ar augstākiem vai agrāk sasniedzamiem mērķrādītājiem atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes jomā.

REPOWEREU VIRZIENS	MĒRĶSEKTORS	FF55 IECERE LĪDZ 2030. GADAM	REPOWEREU PASĀKUMS	AIZSTĀTAIS DAUDZUMS LĪDZ 2022. GADA BEIGĀM (mljrd. m³ ekvivalents), aplēse	PAPILDUS FF55 LĪDZ 2030. GADAM (mljrd. m³ ekvivalents), aplēse
GĀZES DIVERSIFIKĀCIJA	NE-KRIEVIJAS DABASGĀZE	-	LNG diversifikācija	50*	50
		-	Importa pa cauruļvadiem diversifikācija	10	10
	VAIRĀK ATJAUNĪGĀS GĀZES	17 mljrd. m³ biometāna ražošanas, ietaupot 17 mljrd. m³	Līdz 2030. gadam palielināt biogāzes ražošanu līdz 35ljrd. m³	3,5	18
		5,6 milj. tonnu atjaunīgā ūdeņraža, ietaupot 9-18,5 mljrd. m³	Līdz 2030. gadam palielināt ūdeņraža ražošanu un importu līdz 20 milj. tonnu	-	25-50
ELEKTRIFICĒT EIROPU	MĀJOKĻI	Energoefektivitātes pasākumi, ietaupot 38 mljrd. m³	Energotaupība visā ES, piemēram, samazinot termostatu iestatījumu ēku apsildei par 1°C, ietaupot 10 mljrd. m³	14	10
		Uzskaitīts zemāk redzamajos kopējos AER skaitļos	Saules enerģijas jumta paneļu agrīna uzstādīšana – līdz 15 TWh gadā	2,5	agrīna uzstādīšana
		2030. gadā uzstādīti 30 miljoni jaunu siltumsūkņu, 2030. gadā ietaupot 35 mljrd. m³	Siltumsūkņu agrīnāka ieviešana, dubultojot to izvēršanu un sasniedzot 10 miljonus vienību nākamajos 5 gados	1,5	agrīna uzstādīšana
	ENERĢĒTIKAS SEKTORS	Izvērst 480 GW vēja energoiekārtu jaudas un 420 GW saules energoiekārtu jaudas, ietaupot 170 mljrd. m³ (un saražojot 5,6 milj. tonnu zaļā ūdeņraža)	Saules un vēja energoiekārtu agrīnāka ieviešana, paaugstinot vidējo izvēršanas rādītāju par 20 %, ietaupot 3 mljrd. m³ gāzes, un 80 GW papildu jaudas līdz 2030. gadam, lai spētu saražot vairāk zaļā ūdeņraža.	20	Gāzes ietaupījums no vērienīgākiem mērķiem uzskaitīts pie zaļā ūdeņraža, pārējais ir agrīna uzstādīšana
PĀRVEIDOT RŪPNIECĪBU	ENERGOIETILPĪGAS NOZARES	Agrīna elektrifikācija un atjaunīgā ūdeņraža izmantošanas uzsākšana	Inovāciju fonda agrīna izmantošana un darbības jomas paplašināšana, iekļaujot oglekļa cenas starpības līgumus	Gāzes ietaupījumi uzskaitīti pie atjaunīgā ūdeņraža un atjaunīgo energoresursu mērķrādītājiem

* Visi skaitļi ir aplēses.

Komisija ir gatava ierosināt RePowerEU plānu, kura pamatā būtu vispiemērotāko projektu un reformu apzināšana valsts, reģionālā un ES līmenī dialogā ar dalībvalstīm. Tas balstīsies uz nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem un to atjauninājumiem, esošajiem atveseļošanas un noturības plāniem (ANP), kohēzijas politikas darbības programmām un jebkādiem citiem attiecīgiem plāniem un klimatnoturības vajadzībām. Priekšroka būtu jādod projektiem, ar kuriem pabeidz iekšējā enerģijas tirgus izveidi, un projektiem ar spēcīgu pārrobežu dimensiju, piemēram, kritiskajam savienojumam starp Portugāli, Spāniju un Franciju un starp Bulgāriju un Grieķiju. Šādi projekti uzlabos Eiropas gāzes un elektroenerģijas tīklu un citas infrastruktūras starpsavienojumus un pilnībā sinhronizēs mūsu elektrotīklus, piemēram, starp Baltijas valstīm un kontinentālo Eiropas tīklu. Dalībvalstu plāniem būtu jābalstās uz reģionālo analīzi. Komisija sniegtu atbalstu, kā tika darīts ANP gadījumā, un tehnisko palīdzību, izmantojot tehniskā atbalsta instrumentu. Finansējuma vajadzības tiks novērtētas, pamatojoties uz dalībvalstu un pārrobežu investīciju vajadzību visaptverošu apzināšanu. Lai tās apmierinātu, būtu jāmobilizē visi valstu un ES līmenī pieejamie resursi un instrumenti, paredzot publisko finansējumu privāto investīciju piesaistīšanai.

2.1. Gāzes piegāžu dažādošana

2.1.1. LNG un imports pa cauruļvadiem

Līdz šim nepieredzēta LNG piegāde ES 2022. gada janvārī ir nodrošinājusi gāzes piegādes drošību šajā ziemā. ES varētu ik gadu importēt par 50 miljardiem m³ vairāk LNG (piemēram, no Kataras, ASV, Ēģiptes, Rietumāfrikas). Cauruļvadu avotu diversifikācija (piemēram, Azerbaidžāna, Alžīrija, Norvēģija) ļautu samazināt Krievijas gāzes importu par vēl 10 miljardus m³ gadā.

Komisija prioritārā kārtā novērtēs, vai ir vajadzīgi pasākumi un investīcijas ūdeņradim gatavā gāzes infrastruktūrā un starpsavienojumos, lai novērstu problemātiskus posmus, kas kavē ES LNG jaudas pilnīgu izmantošanu.

Diversificējot piegādes, ES veicina savas starptautiskās partnerības. Komisija turpinās ar G7 valstīm un lielākajiem globālajiem gāzes pircējiem (Japānu, Dienvidkoreju, Ķīnu, Indiju) apspriesties par tirgus norisēm vidējā termiņā.

2.1.2. Biometāna ražošanas palielināšana ES

Dubultojot paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” mērķi attiecībā uz biometānu, 2030. gadā tiktu saražoti 35 miljardi kubikmetru metāna gadā. Lai to paveiktu, dalībvalstu KLP stratēģiskajos plānos finansējums būtu jānovirza biometānam, kas saražots no ilgtspējīgiem biomasas avotiem, tostarp jo īpaši no lauksaimniecības atkritumiem un atlikām. 

2.1.3. Ūdeņraža akselerators

Vēl 15 miljoni tonnu atjaunīgā ūdeņraža papildus 5,6 miljoniem tonnu, kas paredzētas paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, līdz 2030. gadam var aizstāt importēto Krievijas gāzi 25–50 mljrd. m³ apmērā gadā. To veidotu papildu 10 milj. tonnu importēta ūdeņraža no dažādiem avotiem un papildu 5 milj. tonnu Eiropā saražota ūdeņraža, šādi pārsniedzot ES ūdeņraža stratēģijas mērķrādītājus un maksimāli palielinot ūdeņraža ražošanu iekšzemē 15 . Sava nozīme dabasgāzes aizstāšanā ir arī citiem nefosilā ūdeņraža veidiem, jo īpaši kodolenerģijā bāzētajiem.

Komisija turpinās izstrādāt tiesisko regulējumu, lai veicinātu Eiropas ūdeņraža tirgu un atbalstītu integrētas gāzes un ūdeņraža infrastruktūras, ūdeņraža uzglabāšanas kompleksu un ostu infrastruktūras attīstību. Jaunai pārrobežu infrastruktūrai vajadzētu būt saderīgai ar ūdeņradi. Komisija paziņojumus par valsts atbalstu ūdeņraža projektiem novērtēs prioritārā kārtā. Tā apņemas pabeigt novērtējumu par pirmajiem svarīgajiem ūdeņraža projektiem visas Eiropas interesēs 6 nedēļu laikā pēc tam, kad iesaistītās dalībvalstis būs iesniegušas pilnīgu paziņojumu. Kopīgajam mērķim vajadzētu būt novērtējuma pabeigšanai līdz vasarai.

Turklāt Komisija atbalstīs atjaunīgā ūdeņraža ražošanas un transporta pilotprojektus ES kaimiņvalstīs, sākot ar Vidusjūras reģiona zaļā ūdeņraža partnerību. Tā arī sadarbosies ar partneriem, lai noslēgtu zaļā ūdeņraža partnerības, un ar nozari, lai izveidotu Globālu Eiropas Ūdeņraža mehānismu, veicinot dalībvalstu piekļuvi atjaunīgam ūdeņradim par pieņemamu cenu. 

2.2. Straujāk mazināt mūsu atkarību no fosilā kurināmā

2.2.1. Saules un vēja enerģijas iekārtu un siltumsūkņu uzstādīšana

Pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” paredz ES saules fotoelementu un vēja enerģijas iekārtu jaudu divkāršot līdz 2025. gadam un trīskāršot līdz 2030. gadam, tādējādi no 2030. gada samazinot ikgadējo gāzes patēriņu par 170 mljrd. m³.

Paātrinot jumta saules fotoelementu sistēmu ieviešanu par 15 TWh šogad, ES varētu ietaupīt vēl 2,5 mljrd. tonnu gāzes. Komisija jūnijā nāks klajā ar paziņojumu par saules enerģiju, lai palīdzētu atraisīt saules enerģijas kā nozīmīga atjaunīgās enerģijas avota potenciālu ES. Pamatojoties uz analīzi par pašreizējo stāvokli saules enerģijas jomā visā ES, saules enerģijas stratēģijā tiks ierosināta Eiropas Jumtu saules enerģijas iniciatīva, kurā tiks apzināti šķēršļi, ierosināti pasākumi, lai paātrinātu uzstādīšanu un nodrošinātu, ka sabiedrība var pilnībā izmantot priekšrocības, ko sniedz uz jumtiem izvietoti saules enerģijas paneļi.

Komisija palīdzēs turpināt attīstīt saules un vēja enerģijas un siltumsūkņu vērtības ķēdi, kā arī stiprināt ES konkurētspēju un novērst stratēģisku atkarību problēmu. Ja nepieciešams piesaistīt pietiekamas privātās investīcijas, pasākumi ietvers ES finansējuma novirzīšanu nākamās paaudzes tehnoloģijām, mobilizējot programmas InvestEU vai dalībvalstu atbalstu. Īpaša uzmanība tiktu pievērsta tam, lai paātrinātu investīcijas darbaspēka pārkvalifikācijā un kvalifikācijas celšanā, kas ir būtiski, lai atbalstītu pārveidi.

Komisijai, dalībvalstīm un nozarei būtu jāturpina cieši uzraudzīt kritiski svarīgo un citu izejvielu piegādi, jāveicina stratēģiskas partnerības piegāžu nodrošināšanai un jāapsver iespēja veikt citus pasākumus, piemēram, vajadzības gadījumā veidot stratēģiskus krājumus.

Divkāršojot plānoto ikgadējo siltumsūkņu ieviešanas tempu šā perioda pirmajā pusē, uzstādīto siltumsūkņu skaits ES nākamajos piecos gados sasniegtu 10 miljonus vienību. Katri 10 miljoni mājsaimniecībās uzstādīto siltumsūkņu ļautu ietaupīt 12 miljardus m³. Siltumsūkņu paātrinātai ieviešanai tirgū būs nepieciešama ātra visas piegādes ķēdes paplašināšana, ko papildinātu pasākumi ēku renovācijas un centralizētās siltumapgādes sistēmas modernizācijas veicināšanai.

Papildus mājokļu un būvniecības projektiem mūsu atkarību no gāzes samazinātu arī energoapgāde, kas balstīta uz vēja, saules un citiem enerģijas avotiem ar zemu emisiju līmeni.

2.2.2. Rūpniecības dekarbonizācija

Repower EU plāns varētu paātrināt inovatīvu, uz ūdeņradi balstītu risinājumu un izmaksu ziņā konkurētspējīgas atjaunīgās elektroenerģijas ieviešanu rūpniecības nozarēs. Komisija paātrinātu Inovāciju fonda īstenošanu, lai atbalstītu pāreju uz elektrifikāciju un ūdeņradi, tostarp izmantojot ES mēroga shēmu oglekļa līgumiem par starpību, un lai uzlabotu ES ražošanas spējas attiecībā uz inovatīvām bezoglekļa un mazoglekļa iekārtām, piemēram, elektrolīzeriem, nākamās paaudzes saules/vēja un citām tehnoloģijām.

2.2.3. Atļauju ātrākas izsniegšanas nodrošināšana

Priekšnoteikums tam, lai paātrinātu atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanu, ir vienkāršot un saīsināt atļauju izsniegšanu. Ir konstatēts, ka viens no galvenajiem šķēršļiem investīcijām atjaunīgajos energoresursos un saistītā infrastruktūrā ir sarežģītas administratīvās procedūras. Tas būtu jārisina, pilnībā un ātri transponējot pašlaik spēkā esošo Atjaunojamo energoresursu direktīvu 16 , īstenojot attiecīgās dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānos paredzētās reformas un pasākumus, kā arī pārskatītā TEN-E satvara 17 noteikumus par infrastruktūras atļauju izsniegšanu.

Komisija aicina dalībvalstis nodrošināt, ka tādu staciju plānošana, būvniecība un ekspluatācija, kas paredzētas enerģijas ražošanai no atjaunīgiem enerģijas avotiem, to pieslēgšana tīklam un ar to saistītais tīkls tiek uzskatīts par tādu, kas atbilst sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm un sabiedrības drošības interesēm, un ka uz tiem attiecas vislabvēlīgākā procedūra, kas pieejama to plānošanas un atļauju piešķiršanas procedūrās. 

Dalībvalstīm būtu ātri jākartē, jānovērtē un jānodrošina piemērotas zemes un jūras teritorijas, kas pieejamas atjaunīgo energoresursu projektiem proporcionāli to nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, devumam pārskatītā 2030. gada atjaunīgo energoresursu mērķrādītāja sasniegšanā, kā arī citiem būtiskiem faktoriem, piemēram, resursu pieejamībai, tīkla infrastruktūrai un ES Biodaudzveidības stratēģijas mērķrādītājiem. Gaidāmajā dabas atjaunošanas tiesību akta priekšlikumā Komisija ierosinās, ka dalībvalstīm, izstrādājot nacionālos plānus atjaunošanas mērķrādītāju sasniegšanai, būtu jāņem vērā ierobežotas un skaidri noteiktas teritorijas, kas ir īpaši piemērotas (“go-to” teritorijas), vienlaikus pēc iespējas izvairoties no ekoloģiski vērtīgām teritorijām. Dalībvalstis var izmantot savu plānu pārskatīšanu saskaņā ar Jūras telpiskās plānošanas direktīvu, lai veicinātu atjaunīgās enerģijas projektu izvēršanu.

Maijā Komisija publicēs ieteikumu par ātru atļauju piešķiršanu atjaunīgās enerģijas projektiem un strādās pie tā, lai atbalstītu visu to elastības iespēju izmantošanu, kas jau piešķirtas ar ES tiesību aktiem, un novērstu atlikušos šķēršļus neatkarīgi no to izcelsmes.

Komisija arī sniegs norādes par to, kad un kā ir vajadzīgas “regulatīvās smilškastes”, lai varētu testēt inovatīvas tehnoloģijas, produktus vai pakalpojumus, kuru mērķis ir veicināt atjaunīgo energoresursu izvēršanas un vides aizsardzības līdzāspastāvēšanu. Šajās norādēs galvenā uzmanība tiks pievērsta “regulatīvo smilškastu” robežu noteikšanai, proti, laika grafika, teritorijas un pastāvīgas regulatīvās uzraudzības noteikšanai, lai līdz minimumam samazinātu jebkādus riskus.

Komisija un EIB grupa 2022. gadā secinās, kuri finansēšanas mehānismi būtu vispiemērotākie, lai Eiropā palīdzētu attīstīt elektroenerģijas pirkuma līgumus (EPL), kas jau ir iespējams saskaņā ar InvestEU. Tas ietvers labāku piekļuvi EPL jauniem produkcijas pircējiem, piemēram, MVU.

Nobeigums

Pēdējo mēnešu norises enerģijas tirgos un jo īpaši krasās pārmaiņas mūsu drošības situācijā pēdējo nedēļu laikā liek strauji paātrināt pāreju uz tīru enerģiju un tādējādi palielināt Eiropas enerģētisko neatkarību.

Ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai mazinātu augsto cenu ietekmi uz mājsaimniecībām, lauksaimniekiem, uzņēmumiem un rūpniecību.

Atbrīvošanās no Krievijas fosilā kurināmā atkarības dalībvalstīs paātrinās energoresursu struktūras izmaiņas, kas būtu jāatspoguļo elektroenerģijas tirgus darbībā.

Eiropas gāzes uzglabāšanas politika uzlabos sagatavotību nākamajai ziemas sezonai un arī turpmāk. Kopīga un koordinēta rīcība šajā ārkārtas situācijā ir labākais risinājums problēmām, ar kurām saskaramies.

Komisija ir gatava sadarbībā ar dalībvalstīm līdz vasarai izstrādāt REPowerEU plānu, lai atbalstītu energoapgādes diversifikāciju, paātrinātu pāreju uz atjaunīgo enerģiju un uzlabotu energoefektivitāti. Tas paātrinātu Krievijas gāzes importa pakāpenisko izbeigšanu un atkarību no fosilā kurināmā un sniegtu vislabāko nodrošinājumu pret cenu satricinājumiem vidējā termiņā, virzot straujāk uz priekšu ES zaļo pārkārtošanos, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu un reģionālajām vajadzībām. Nepieciešamība pēc lielākas piegādes drošības rada jaunu stimulu sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus.

(1)      Sk. ziņojumu par enerģētiskās nabadzības darbsemināru, kurš 2016. gada 9. novembrī tika organizēts EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas (ITRE) vajadzībām, Gender perspective on access to energy in the EU , Gender and energy | Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (europa.eu) un dokumentu GFE-Gender-Issues-Note-Session-6.2.pdf (oecd.org) .

(2)      Vairāk nekā puses ES alumīnija un cinka kausēšanas iekārtu pašlaik darbojas ar samazinātu jaudu vai ir uz laiku slēgtas. ES uz laiku ir zaudējusi 650 000 tonnu primārā alumīnija ražošanas jaudu, kas ir aptuveni 30 % no kopējās jaudas. 

(3)      COM(2021) 660 final, 2021. gada 13. oktobris. Augošās enerģijas cenas: pretdarbības un atbalsta instrumenti .

(4)      Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (OV L158, 14.6.2019., 125.–199. lpp.).

(5)      Komisijas paziņojums — Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (OV C 249, 31.7.2014., 1. lpp.). Grūtībās nonākušiem lieliem uzņēmumiem var piešķirt likviditātes atbalstu (aizdevumua vai garantijas) uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, vai MVU uz laiku līdz 18 mēnešiem. Arī uzņēmumi, kas nav nonākuši grūtībās, var saņemt atbalstu, ja tiem rodas “akūtas likviditātes vajadzības ārkārtēju un neparedzētu apstākļu dēļ”.

(6)      Pamatnostādnes par atsevišķiem valsts atbalsta pasākumiem saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu pēc 2021. gada, OV C 317, 25.9.2020., 5. lpp.

(7)       Komisijas Regula (ES) Nr. 702/2014 (2014. gada 25. jūnijs), ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu. OV L 193, 1.7.2014., 1.–75. lpp. Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.–2020.gadam. OV C 204, 1.7.2014., 1.–97. lpp.

(8)       Sabiedriskā apspriešana par pārskatītiem valsts atbalsta noteikumiem par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos .

(9)      Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(10)      Izņemot uzņēmumus, kas ir saistīti ar fiziskām personām, kuras iekļautas ES pieņemto sankciju sarakstā, vai ir šādu fizisku personu kontrolē, un/vai labuma guvējus, kurus kontrolē Krievijas vai Baltkrievijas juridiskās personas.

(11)      10 punktu plāns, kā samazināt Eiropas Savienības atkarību no Krievijas dabasgāzes, 2022. gada 3. marts, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra.

(12)      Lai gan ETS līdzekļi galvenokārt būtu jāizmanto, lai atbalstītu tālākus emisiju samazinājumus, proti, tie jāinvestē energoefektivitātes pasākumos, enerģētikas pārkārtošanā un tīro tehnoloģiju inovācijā, ETS direktīvas (Direktīva 2009/29/EK) 10. panta 3. punktā noteikts, ka dalībvalstis var ETS ieņēmumus izmantot, lai sniegtu finansiālu atbalstu sociālo aspektu risināšanai mājsaimniecībās ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

(13)      Uzglabāšanas pienākumi ir spēkā 13 dalībvalstīs – BE, BG, DK, ES, FI, FR, HU, IT, LT, LV, PL, PT, SE. Vēl citas, piemēram, DE ir paziņojušas par plāniem tādus ieviest. 

(14)      Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1938 (2017. gada 25. oktobris) par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 (OV L 280, 28.10.2017., 1.–56. lpp.).

(15)      COM(2020) 301 final: Ūdeņraža stratēģija klimatneitrālai Eiropai .

(16)      Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija).

(17)      Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 347/2013 (2013. gada 17. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009.

EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 8.3.2022

COM(2022) 108 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai

1. PIELIKUMS

Norādījumi par Elektroenerģijas direktīvas 5. panta piemērošanu
pašreizējā situācijā

1.Ievads 

Elektroenerģijas direktīvas mērķis ir, izmantojot integrēta tirgus sniegtās priekšrocības, nodrošināt samaksājamas, pārredzamas enerģijas cenas un izmaksas patērētājiem, augsta līmeņa piegādes drošību un taisnīgu pārkārtošanos uz ilgtspējīgu mazoglekļa energosistēmu. Direktīvas 5. panta mērķis ir jo īpaši nodrošināt efektīvu konkurenci patērētāju labā, vienlaikus nodrošinot aizsardzību enerģētiski nabadzīgiem un mazaizsargātiem mājsaimniecību lietotājiem. Tajā ir ietverts regulējums regulētu cenu ārkārtas un laikā ierobežotai ieviešanai, ko var atļaut īpašos apstākļos, piemēram, laikā, kad enerģijas cenas ir ievērojami augstākas. Lai saglabātu energoefektivitātes stimulus un efektīvu tirgu, regulatīvajiem pasākumiem vajadzētu būt īslaicīgiem, un būtu jāietver skaidrs ceļvedis to pakāpeniskai atcelšanai.

Pašreizējā situācija enerģijas tirgos ir tāda, ka var būt nepieciešama intervence mazumtirdzniecības cenu noteikšanā, lai dalībvalstis varētu sasniegt savus rīcībpolitikas mērķus un nodrošināt patērētājiem samaksājamas un pārredzamas enerģijas cenas un izmaksas.

Šo norādījumu mērķis ir atbalstīt dalībvalstis šādu pasākumu izstrādē, nodrošinot, ka pašreizējās krīzes laikā tie sniedz labumu patērētājiem un ilgtermiņā veicina konkurenci patērētāju labā. Tajos izklāstīti iemesli, kāpēc augstās un svārstīgās gāzes un elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas pašlaik var ierobežot konkurenci un kaitēt lietotājiem. Dalībvalstis tos varētu izmantot, lai apzinātu nosacījumus, ar kādiem tās vēlētos izmantot 5. pantā paredzēto elastību attiecībā uz cenu intervencēm mazumtirdzniecības līmenī. 

Direktīvas 5. pantā ir noteikts, ka piegādātāji var brīvi noteikt cenu, par kādu tie piegādā elektroenerģiju lietotājiem, nevis to nosaka valdība vai regulators. Šāds noteikums vajadzīgs tāpēc, ka labi funkcionējošā tirgū, kura pamatā ir piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbība, tas:

·vairos lietotāju iespējas; 

·sūtīs investīciju signālus tirgū, kas atbalsta piegādes drošību vidējā termiņā un pāreju uz dekarbonizētu sistēmu; 

·atbalstīs pāreju uz elastīgu elektroenerģijas sistēmu, jo īpaši ar pieprasījuma puses līdzdalību;

·veicinās energoefektivitāti un energotaupību, jo enerģijas cena ir svarīgs enerģijas patiesās vērtības signāls, un 

·dos patērētājiem lielāku izvēli, jo piegādātāji konkurē, lai piedāvātu labākus piedāvājumus, pamatojoties uz cenu un pakalpojumu.

Tomēr 5. pantā arī atzīts, ka zināmos apstākļos varētu būt nepieciešams atkāpties no šā vispārējā principa. Dalībvalstis drīkst iejaukties piegādātāju mazumtirdzniecības cenu noteikšanā (regulētas cenas) saskaņā ar šādiem noteikumiem34:

·direktīvas 5. panta 3. punkts, kas ļauj dalībvalstīm regulēt mazumtirdzniecības cenas enerģijas piegādei enerģētiski nabadzīgiem vai neaizsargātiem mājsaimniecību lietotājiem, ievērojot īpašus nosacījumus, kas izklāstīti 5. panta 4. punktā, lai nodrošinātu, ka tie var atļauties apmierināt savas pamatvajadzības pēc enerģijas;

·direktīvas 5. panta 6. punkts, kas ļauj rīkoties attiecībā uz mazumtirdzniecības cenu noteikšanu mājsaimniecībām un mikrouzņēmumiem uz noteiktu laiku, lai veicinātu pāreju uz efektīvu konkurenci starp piegādātājiem. Uz šo atkāpi attiecas konkrētāki nosacījumi, kas izklāstīti 5. panta 7. punktā un kas atšķiras no tiem, kurus piemēro regulētām mazumtirdzniecības cenām enerģētiski nabadzīgiem un neaizsargātiem patērētājiem. Elektroenerģijas direktīvas 23. apsvērums, kurā izklāstīts 5. panta mērķis, liecina, ka to var izmantot, lai risinātu tādu situāciju ietekmi, kad cenas ir īpaši augstas. 

2.Iemesli veikt intervenci cenu noteikšanā, reaģējot uz pašreizējo situāciju enerģijas tirgū 

Lai gan konkrētā ietekme dažādās dalībvalstīs atšķirsies, ir vairāki veidi, kā pašreizējā situācija enerģijas tirgū ar augstām un svārstīgām gāzes un elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenām var ierobežot konkurenci un kaitēt lietotājiem, tostarp:

·nostiprināt dominējošo dalībnieku stāvokli; 

·radīt atkarību no energoavotiem ar augstu oglekļa emisiju;

·liegt piegādātājiem piekļuvi nodroses produktiem vai ilgāka termiņa tirgiem, kas tiem ļauj vērsties ar piedāvājumiem pie patērētājiem; 

·radīt būtisku kaitējumu patērētājiem veidā, kas varētu kaitēt tirgus attīstībai ilgākā termiņā, tādējādi apdraudot konkurenci un enerģētikas pārkārtošanu; 

·pārvirzīt cenu pieaugumus un svārstīgumu vairumtirgū tieši uz mazumtirdzniecības tirgiem; tas nozīmētu, ka mazumtirdzniecības tirgus ir tik nespējīgs aizsargāt patērētājus no svārstīgām cenām, ka šie lietotāji nespēj pielāgot savu pieprasījumu; 

·pašreizējās (vairumtirdzniecības) tirgus situācijas dēļ samazināt piegādātāju skaitu tirgū zem līmeņa, kas nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci mazumtirdzniecības tirgū, kā arī 

·pārslogot pēdējā garantētā piegādātāja režīmus.

 

3.Regulētas mazumtirdzniecības cenas pašreizējā augsto un svārstīgo enerģijas cenu    periodā 

Pirmkārt, ja dalībvalsts jau ir veikusi 5. panta 3. punktā vai 5. panta 6. punktā paredzētos pasākumus, tā drīkst turpināt to darīt pašreizējā periodā. Dalībvalstis drīkst arī ņemt vērā pašreizējo augsto un svārstīgo enerģijas vairumtirdzniecības cenu ietekmi iespējamos ceļvežos, ko tās bija sagatavojušas šo mazumtirdzniecības tirgu intervences pasākumu pakāpeniskai izbeigšanai.

Saskaņā ar 23. apsvērumu laikā ierobežoti mazumtirdzniecības cenu intervences pasākumi pašreizējā ārkārtas nestabilitātes periodā ir atļauti pat tad, ja dalībvalsts jau ir pārgājusi uz pilnīgas konkurences stāvokli vai nu attiecībā uz visiem lietotājiem, vai kādu lietotāju kategoriju, lai sasniegtu šādus mērķus: 

·nodrošināt neaizsargātu un mājsaimniecību lietotāju aizsardzību pret ārkārtīgi augstu cenu periodiem; 

·nodrošināt, ka turpinās pāreja uz pilnīgu konkurenci; 

·nepieļaut, ka jau sasniegtais konkurences līmenis ievērojami pasliktinās (iepriekš minēto iemeslu dēļ).

4.Nodrošināt, ka pasākumi atbilst ES enerģētikas politikas un Elektroenerģijas direktīvas    mērķiem 

Ja dalībvalsts regulē mazumtirdzniecības cenas saistībā ar pašreizējo augsto un svārstīgo cenu periodu, ir svarīgi, lai tas neapdraudētu plašākus ES enerģētikas politikas un Elektroenerģijas direktīvas mērķus. Šie mērķi ietver konkurētspējīgus tirgus, patērētāju iespēju vairošanu, atjaunīgo energoresursu plašāku izmantošanu, elastīgu elektroenerģijas sistēmu un lielāku energoefektivitāti.

To var nodrošināt, piemērojot 5. panta 7. punktā noteiktos testus. Tas nodrošinās, ka pasākumi ir izstrādāti tā, lai ar tiem varētu sasniegt to mērķi, tie būtu samērīgi ar šo mērķi un netraucētu tirgus normālu darbību vairāk, nekā nepieciešams.

Praktiskā izteiksmē šajos pasākumos noteikti jāņem vērā īpašie, pašlaik dominējošie apstākļi ar augstām un svārstīgām enerģijas vairumtirdzniecības cenām, un vispārējais mērķis ilgākā termiņā nodrošināt pāreju uz pilnībā konkurētspējīgu mazumtirdzniecības tirgu un veicināt enerģētikas pārkārtošanu.

5.Galvenie apsvērumi, izstrādājot regulētas mazumtirdzniecības cenas 

 

Pašreizējā situācijā regulētām mazumtirdzniecības cenām būtu jānodrošina, ka tirgi ilgtermiņā var labi darboties patērētāju labā. Tas nozīmē, ka tās būtu jāpapildina ar pasākumiem, kuri palīdzētu panākt efektīvu konkurenci, un metodiku pasākumu progresa novērtēšanai. Piemērotākie pasākumi būs atkarīgi no konkrētās situācijas katrā dalībvalstī un konkrētajām problēmām, ar kurām tās saskaras, un tie varētu būt šādi: 

·pasākumi patērētāju iespēju vairošanai;

§pasākumi pašpatēriņa un ražošanas iespējošanai; 

§energoefektivitātes pasākumi, kuri palīdzētu samazināt enerģijas pieprasījumu, uzlabotu energoefektivitāti un mazinātu patērētāju pakļaušanu cenu svārstīguma ietekmei, kā arī 

§pieprasījuma puses elastības potenciāla izmantošana, lai reaģētu uz pieprasījuma un piedāvājuma svārstībām, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka klienti var piedalīties pieprasījumreakcijas pasākumos, izmantojot agregēšanu; 

·pasākumi, kuri palīdzētu nodrošināt, ka visi piegādātāji darbojas piesardzīgi, aizsargājot patērētāju intereses;

·pasākumi, kuri palīdzētu nodrošināt, ka piegādātāji tirgū spēj piedāvāt patērētāju vajadzībām atbilstošus piedāvājumus:

§piegādātāji spēj vienlīdzīgi piekļūt ilgtermiņa līgumiem;

§pasākumi, ar kuriem atbalsta jaunu piegādātāju efektīvu piekļuvi vairumtirdzniecības tirgiem; 

§pasākumi, ko piemēro dominējošiem ražotājiem, lai darītu pieejamus nākotnes līgumus uz taisnīgiem pamatiem (piemēram, ar tādiem pašiem noteikumiem kā to piegādes struktūrvienībai). Ja ražotāji jau ir pārdevuši nākotnes enerģiju, noslēdzot ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumus vai divpusējus līgumus, šī enerģija nebūtu jāiekļauj; kā arī 

§šķēršļu likvidēšana jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū.

Dalībvalstīm jebkurā gadījumā būtu jānodrošina pilnīga un efektīva Elektroenerģijas direktīvas III nodaļas īstenošana, lai nodrošinātu patērētāju iespēju vairošanu.

Šī metode ir vajadzīga, lai novērtētu virzību uz atgriešanos pie pilnībā konkurētspējīgiem tirgiem. Viens no veidiem, kā to panākt, būtu ceļvedis ar atskaites punktiem regulēto cenu atcelšanai:

·konkrēti, atskaites punkti būtu jāsaista ar ārkārtēju piedāvājuma un pieprasījuma apstākļu ietekmes mazināšanu, negaidot to atgriešanos pirmskrīzes līmenī. Tas nozīmētu, ka mēs sagaidām, ka pilnīga konkurence atsāksies, balstoties uz jaunu vairumtirdzniecības cenu līmeni;

·ceļvedim vajadzētu būt pietiekami skaidram, lai tirgus dalībnieki varētu plānot turpmāko rīcību.

Regulēto cenu iespējamās negatīvās ietekmes samazināšana līdz minimumam nozīmē arī nodrošināt nediskriminējošu attieksmi pret piegādātājiem. Tam jāietver šādi elementi:

·piegādātājiem vajadzētu būt iespējai brīvi izstrādāt citus piedāvājumus, kas nav balstīti uz regulētām cenām; 

·nevajadzētu tikt ietekmētiem dinamisku cenu līgumiem, un patērētājiem arī turpmāk vajadzētu būt iespējai izvēlēties dinamiskos tarifus; 

·metodikai būtu jānodrošina, ka tā nenostiprina dominējošo tirgus dalībnieku stāvokli; 

·regulētajai cenai nevajadzētu būt balstītai uz viena konkrēta operatora ražošanas iekārtu kopumu. Tomēr, ja konkrēta operatora ražošanas iekārtu kopums iepriekš ar nediskriminējošiem noteikumiem ir ticis darīts pieejams visiem piegādātājiem, to varētu ņemt vērā; 

·būtu jānodrošina pārredzamība tā piegādātāja atlasē, uz kuru attiecas regulētā cena, un atlases procesam būtu jābalstās uz nediskriminējošiem atlases kritērijiem; 

·ja piegādātājam tiek sniegta kompensācija par regulētas cenas piedāvājumu sniegšanu, ir pieejamas divas iespējas:

§visiem piegādātājiem vajadzētu būt tiesīgiem sniegt regulētās cenas piedāvājumus uz tāda paša pamata. Nosakot kompensācijas termiņu, būtu jāņem vērā atšķirīgā finansiālā ietekme uz maziem piegādātājiem, lai aizsargātu tos pret nesamērīgu slogu, ko varētu radīt pienākums piedāvāt elektroenerģiju par regulētām cenām;

§piegādātājs būtu jāizvēlas atklātā procedūrā, piemēram, konkursā.

Regulētām cenām būtu jāatspoguļo izmaksas tādā līmenī, kurā var pastāvēt efektīva cenu konkurence. Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jāņem vērā šādi aspekti:

 

·regulēto cenu noteikšanas metodikai vajadzētu būt pilnībā revidējamai; 

·aprēķināšanas procesā iestādei, kas īsteno regulētās cenas, vajadzētu būt piekļuvei nepieciešamajai informācijai par nozares izmaksu struktūru;

·regulētajai cenai jāspēj segt pamatoti radušās piegādātāju izmaksas un tā jānovērtē, pamatojoties uz objektīviem ekonomiskiem kritērijiem, tostarp regulētām vai administratīvām izmaksām;

·periodā, kad cenas ir augstas un svārstīgas, ir īpaši grūti noteikt pienācīgu atsauces cenu piegādātāju izmaksām elektroenerģijas iepirkumā. Tomēr ir svarīgi, lai pat tad, ja regulētās cenas ir zemākas par to, kas vajadzīgs vairumtirdzniecības tirgus izmaksu segšanai konkrētā īstermiņa periodā, tām būtu jāatspoguļo izmaksas, ņemot vērā pienācīgi pamatotu ilgāku laikposmu. To varētu balstīt, piemēram, uz parasto enerģijas nākotnes iepirkumu, ko veic piegādātāji attiecīgajā dalībvalstī.

 

Citas prasības saskaņā ar Elektroenerģijas direktīvas 5. panta 7. punktu ir šādas:

·līdz minimumam samazināt regulēto mazumtirdzniecības cenu negatīvo ietekmi uz elektroenerģijas vairumtirgu; 

·nodrošināt, ka regulēto mazumtirdzniecības cenu labumguvēji arī turpmāk var izvēlēties konkurētspējīgus tirgus piedāvājumus un ka viņiem šajā sakarā tiek sniegts atbalsts un informācija; 

·tieši informēt lietotājus par iespēju uzstādīt viedos skaitītājus un sniegt tiem nepieciešamo palīdzību, un 

·nodrošināt, ka regulētās mazumtirdzniecības cenas neizraisa tiešu šķērssubsidēšanu starp lietotājiem, kuriem piegāde tiek veikta par brīvā tirgus cenām, un lietotājiem, kuriem piegāde tiek veikta par regulētajām piegādes cenām.