EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 14.3.2022
COM(2022) 106 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
ZIŅOJUMS PAR TO, KĀ 2020. GADĀ ĪSTENOTA REGULA (EK) Nr. 300/2008 PAR KOPĪGIEM NOTEIKUMIEM CIVILĀS AVIĀCIJAS DROŠĪBAS JOMĀ
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 300/2008 16. pantu Komisija katru gadu sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstīm, informējot tos par šīs regulas piemērošanu un tās ietekmi uz aviācijas drošības uzlabošanu. Šim ziņojumam ir piecas daļas. Pirmā daļa aptver aviācijas drošības pārbaudes darbības, otrā daļa — grozījumus aviācijas drošības tiesiskajā regulējumā, trešā daļa — izmēģinājumus, pētījumus un jaunas iniciatīvas aviācijas drošības jomā, ceturtā daļa — apdraudējumu radošus notikumus un perspektīvas, un, visbeidzot, piektā daļa — starptautisko dialogu, kurā Komisija iesaistās, sadarbojoties ar starptautiskām struktūrām un trešām valstīm.
Komisija 2020. gadā turpināja stiprināt noteikumus aviācijas drošības jomā, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā esošo un jauno aviācijas drošības noteikumu īstenošanu ietekmē Covid-19 pandēmija.
Aviācijas drošības jomā Covid-19 pandēmijas laikā Komisijas mērķim ir bijušas divas daļas: pirmkārt, nodrošināt, ka netiek negatīvi ietekmēta drošība, jo nav pieļaujams, ka veselības un ekonomikas krīzi papildina arī drošības incidenti; otrkārt, radīt stabilu pamatu pakāpeniskai darbību atsākšanai un atjaunot sabiedrības uzticību transportam, vienlaikus nodrošinot drošības un drošuma uzturēšanu visaugstākajā līmenī.
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1998 tika atjaunināta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/111, kas tika pieņemta 2020. gada janvārī. Pēdējā minētajā īstenošanas regulā ir iekļauti noteikumi par “ES zīmoga” marķējuma piešķiršanu aviācijas drošības iekārtām un ir izklāstīts, kā ir jāpapildina to trešo valstu saraksts, kuras kvalificējas vienas pieturas drošības pasākumu piemērošanai.
Vēlāk 2020. gadā Komisija pieņēma vēl vienu Īstenošanas regulu, kurā īpaša uzmanība tika pievērsta ar Covid-19 pandēmijas ietekmi saistītu jautājumu risināšanai. Tika uzskatīts, ka ir nepieciešams pieņemt steidzamus pasākumus, ar kuriem izveido piemērotu juridisko pamatu, kas vajadzīgs, lai īstenotu alternatīvu un paātrinātu ES aviācijas drošības novērtējuma procesu attiecībā uz pašreizējās situācijas skartajiem uz Savienību nosūtīto sūtījumu piegādes ķēdes operatoriem un lai nodrošinātu zināmu elastību attiecībā uz jaunu prasību īstenošanu civilās aviācijas personāla iepriekšējās darbības pārbaudes un kiberdrošības jomā. Vēl viena likumdošanas procedūra, ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1998 un kas tika uzsākta 2020. gada rudenī, tika noslēgta 2021. gada februārī. Ar šo grozījumu tika pagarināta alternatīvā un paātrinātā procesa piemērojamība ES aviācijas drošības novērtējumiem un tiesību aktos tika ieviesti noteikumi, kas attiecas uz pirmsiekraušanas iepriekšējo informāciju par kravu (PLACI). Tajā ietverti arī noteikumi, kas paredzēti, lai precizētu, saskaņotu, vienkāršotu un pastiprinātu dažus īpašus aviācijas drošības pasākumus.
Turklāt Komisija izdeva norādes, kuru mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm un operatoriem, kurus ir ietekmējusi pandēmijas izraisītā ārkārtējā situācija, citstarp atbilstības uzraudzības jomā.
2020. gada martā attiecībā uz visiem transporta veidiem tika izdota vispārēja piezīme saistībā ar ārkārtas pasākumiem, kuru mērķis ir risināt problēmu, kas radusies krīzes dēļ, proti, nespēju ievērot atsevišķus ES tiesību aktu noteikumus. Komisija arī sagatavoja darbības pamatnostādnes aviācijas drošības kopienai attiecībā uz ārkārtas pasākumiem un alternatīviem aviācijas drošības pasākumiem Covid-19 kontekstā. Visbeidzot, Komisija saistībā ar Covid-19 izdeva arī vadlīnijas par transporta pakalpojumu un savienotības pakāpenisku atjaunošanu.
Eiropas Komisijai Covid-19 krīzes laikā bija grūtāk veikt pārbaudes mobilitātes ierobežojumu dēļ, taču tās tik un tā tika turpinātas, izmantojot jaunas pieejas un atbalstot tādas metodes kā, piemēram, dokumentētas attālinātās pārbaudes.
Iestāžu un mediju uzmanību ir piesaistījis tas, ka nelikumīgi — kā uzbrukuma un lidostas darbību pārtraukšanas vektors — tiek izmantotas bezpilota gaisa kuģu sistēmas (droni). Komisija atbalstīja Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru (EASA) tās darbā ar mērķi izstrādāt vadlīnijas par dronu izraisītu incidentu pārvaldību lidostās. Turklāt Komisija veicināja diskusijas starp dalībvalstīm, aplūkojot ar droniem saistītu incidentu negatīvās sekas uz aviācijas sistēmu.
Tāpat kā iepriekšējos gados, Komisija turpināja analizēt draudu situāciju ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO) un partnervalstīm, piemēram, ASV, jo īpaši attiecībā uz iespējamām jaunām teroristu izmantotām pieejām, un vajadzības gadījumā izstrādāja riska mazināšanas stratēģijas, pamatojoties uz regulāriem riska novērtējumiem.
Komisija turpināja centienus uzlabot aviācijas drošību visā pasaulē, izmantojot ilgstošo sadarbību ar ICAO un Āfrikai, Āzijai un Tuvajiem Austrumiem paredzēto spēju veidošanas projektu CASE-II. Turklāt Komisija, izmantojot integrēto ES aviācijas drošības riska novērtēšanas procesu, sniedza riska novērtējumus attiecībā uz konfliktu zonu pārlidošanu. Šis process arī nodrošina riska novērtēšanas spējas un atbalsta lēmumu pieņemšanas procesu (riska mazināšanu) gaisa kravu drošības un aviācijas drošības standartu jomā.
PIRMĀ DAĻA. PĀRBAUDES
1.Vispārīgi apsvērumi
Regulas (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā mērķis ir novērst nelikumīgu iejaukšanos civilās aviācijas gaisa kuģu darbībā, lai aizsargātu personas un preces.
Lai gan šajā regulā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir regulāri jāveic visu lidostu, operatoru un citu to tiesību subjektu uzraudzība, kas piemēro aviācijas drošības standartus, un jānodrošina kļūdu ātra konstatēšana un labošana, likumdevējs Komisijai ir uzlicis par pienākumu uzraudzīt, vai ES/EEZ
dalībvalstis šo juridisko prasību pilda efektīvi.
Lai sasniegtu šo uzraudzības mērķi, Komisijas pārraudzības sistēma aptver ES/EEZ dalībvalstu darbības, kuras tās veic, izveidojot, uzturot un piemērojot efektīvu valsts civilās aviācijas drošības programmu un efektīvu valsts civilās aviācijas kvalitātes kontroles programmu.
Šajā nolūkā Komisija ir ieviesusi divu līmeņu atbilstības uzraudzības sistēmu, t. i., Komisijas pārbaudes, kuras papildina dalībvalstu gada ziņojumu par valsts uzraudzības darbībām (drošības revīzijas, pārbaudes un testi) novērtējums.
Regulas (EK) Nr. 300/2008 15. pantā Komisijai ir paredzēts pienākums veikt pārbaudes, arī lidostu, operatoru un to tiesību subjektu pārbaudes, kuri piemēro aviācijas drošības standartus, lai pārraudzītu, kā dalībvalstis piemēro šo regulu, un vajadzības gadījumā nāktu klajā ar ieteikumiem, kā uzlabot aviācijas drošību. Savienības programma attiecas arī uz Šveici, bet Norvēģijā un Islandē pārbaudes saskaņā ar līdzīgiem noteikumiem veic Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) Uzraudzības iestāde (EUI).
2020. gadā pārbaužu veikšanai Komisijas rīcībā bija grupa, kurā uz pilnu slodzi strādāja seši aviācijas drošības inspektori. Pārbaužu īstenošanai papildus ir pieejami aptuveni 100 valstu auditori, kurus iecēlušas dalībvalstis, Islande, Norvēģija un Šveice un kuri kvalifikāciju dalībai Komisijas veiktajās pārbaudēs ir ieguvuši Komisijas nodrošinātajās mācībās. Šajā procesā kā pilntiesīgi inspektori ar vienādām tiesībām kopš 2016. gada
piedalās EUI un Eiropas Civilās aviācijas konferences (ECAC) inspektori. Tas, ka Komisijas veiktajās pārbaudēs piedalās ievērojams skaits valstu auditoru, nodrošina salīdzinošās izvērtēšanas sistēmas darbību un sniedz iespēju izplatīt metodes un paraugpraksi dalībvalstīs un saistītajās valstīs. Ziņojuma 1. pielikumā ir iekļauta diagramma, kurā apkopotas visas atbilstības uzraudzības darbības, kuras 2020. gadā īstenoja Komisija un EUI.
Grozītajā Komisijas Regulā (ES) Nr. 72/2010 ir noteiktas procedūras Komisijas pārbaužu veikšanai aviācijas drošības jomā. Tajā ir ietverti arī noteikumi par Komisijas inspektoru kvalifikāciju un pilnvarām.
Šo pārbaužu veikšanā izmantotā metodoloģija ir izstrādāta ciešā sadarbībā ar dalībvalstu aviācijas drošības iestādēm, un tās pamatā ir drošības pasākumu faktiskās īstenošanas verifikācija. Lai prasības par pārbaužu veikšanu un attiecīgās procedūras tiktu interpretētas saskaņoti, Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta (MOVE ĢD) drošības nodaļa izstrādā un uztur rokasgrāmatas par lidostu un kravu pārbaužu veikšanu. Šajās rokasgrāmatās ir iekļauti arī detalizēti norādījumi un vadlīnijas attiecībā uz visiem aviācijas drošības pasākumiem, kas paredzēti ES tiesību aktos. Turklāt tajās ir sniegta detalizēta informācija par visiem Komisijas veikto pārbaužu organizatoriskajiem un praktiskajiem aspektiem. Rokasgrāmatas ir ES klasificēta informācija un ir pieejamas vienīgi Komisijas inspektoriem un katras dalībvalsts pilnvarotajai iestādei.
Komisija veic dalībvalstu aviācijas drošības iestāžu (“pilnvaroto iestāžu”) pārbaudes un noteikta skaita lidostu, operatoru un to tiesību subjektu pārbaudes, kas piemēro aviācijas drošības standartus. Pilnvaroto iestāžu pārbaužu mērķis ir pārliecināties, vai dalībvalstu rīcībā ir nepieciešamie rīki, citstarp kvalitātes kontroles valsts programma, nepieciešamās pilnvaras un atbilstoši resursi, lai varētu pienācīgi īstenot ES aviācijas drošības tiesību aktus. Lidostu pārbaužu mērķis ir pārliecināties, vai pilnvarotā iestāde pienācīgi uzrauga aviācijas drošības pasākumu faktisku īstenošanu un spēj ātri atklāt un novērst iespējamos trūkumus. Abos gadījumos Komisijas inspektoru identificētie trūkumi ir jānovērš noteiktā termiņā. Pārbaužu ziņojumus kopīgo visām dalībvalstīm.
Neraugoties uz ierobežojumiem saistībā ar Covid-19 pandēmiju, Komisija saskaņā ar tās pārbaudes stratēģiju, izmantojot attālinātās metodes, turpināja dalībvalstu valsts pārvaldes iestāžu pārbaudes. Komisija 2020. gadā veica 11 visaptverošas pārbaudes, kas aptvēra lidostas (arī gaisa pārvadātājus un tiesību subjektus), kā arī pilnvarotās iestādes septiņās dalībvalstīs. Visas lidostu pārbaudes, kas bija plānotas pēc pandēmijas uzliesmojuma 2020. gada martā ES, tika atliktas.
Lai dalībvalstīm sniegtu atsauksmes par pārbaudēm, veicinātu pārredzamību un saskaņotu atbilstības uzraudzības metodes, Komisija 2020. gada aprīlī ieplānoja aviācijas drošības (AVSEC) pārbaudes darba grupas sanāksmi. Tomēr šī sanāksme bija jāatceļ Covid-19 uzliesmojuma dēļ. 2020. gada oktobrī tika sasaukta valstu auditoru gadskārtējā sanāksme, kas notika videokonferences formā viņu atkārtotās apmācības ietvaros.
1.1.
Komisijas īstenotā daudzgadu atbilstības uzraudzība
Lai Komisija iegūtu pienācīgus apliecinājumus par dalībvalstu atbilstības līmeni, tiek izmantota daudzgadu uzraudzības pieeja. Tādējādi pierādījumi par Regulas (EK) Nr. 300/2008 un tās īstenošanas tiesību aktu piemērošanu katrā dalībvalstī tiek iegūti divu gadu ciklā, pārbaudot vai nu dalībvalsts pilnvaroto iestādi, vai arī vismaz vienu dalībvalsts lidostu. Turklāt piecu gadu ciklā tiek iegūti pierādījumi par kopīgo aviācijas drošības pamatstandartu piemērošanu, izlases veidā atlasot vismaz 15 % no visām ES lidostām, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 300/2008, citstarp katras dalībvalsts lielāko lidostu pasažieru skaita ziņā.
Saskaņā ar pamatregulas prasībām galvenā atbildība par to, lai tiktu uzraudzīts, vai lidostas, gaisa pārvadātāji un par drošību atbildīgie tiesību subjekti kopīgos pamatstandartus īsteno atbilstīgi, ir dalībvalstīm. Rezultāti, kas iegūti pārbaudēs, kuras Komisija veikusi atlasē izvēlētajās lidostās, ir uzskatāmi par stabilu katrā dalībvalstī panāktā vispārējā atbilstības līmeņa rādītāju.
Komisijas īstenoto pārbaužu biežums un tvērums ir noteikts MOVE ĢD stratēģijā par ES aviācijas drošības standartu īstenošanas uzraudzību. Tajā ir ņemts vērā aviācijas darbību līmenis katrā dalībvalstī, lidostas darbības veida reprezentatīvais paraugs, aviācijas drošības noteikumu īstenošanas standarts, iepriekšējo Komisijas veikto pārbaužu rezultāti, valstu ikgadējo kvalitātes kontroles ziņojumu novērtējumi, drošības incidenti (nelikumīgas iejaukšanās darbības), apdraudējuma līmeņi un citi faktori un novērtējumi.
Kopš 2010. gada Komisijas veiktajās pārbaudēs identificētais atbilstības līmenis
ir aptuveni 80 % (2010. g.: 80 %, 2011. g.: 80 %, 2012. g.: 83 %, 2013. g.: 80 %, 2014. g.: 81 %, 2015. g.: 80 %, 2016. g.: 79 %, 2017. g.: 81 %, 2018. g.: 81 %, 2019. g.: 81 %, 2020. g.: 81 %). Tomēr šie relatīvi stabilie rezultāti nenozīmē, ka dalībvalstis nav pastiprinājušas savus centienus. Gluži pretēji, dalībvalstu centieni aviācijas drošības jomā ir ievērojami palielinājušies, jo gadu gaitā ir augušas arī prasības, jo īpaši tādās jomās kā gaisa kravu drošība, šķidrumu, aerosolu un gelu pārbaude vai sprāgstvielu palieku detektoru izmantošana.
2.Valstu pilnvaroto iestāžu pārbaudes
Komisija 2020. gadā turpināja pilnvaroto iestāžu pārbaužu sesto ciklu. Kopumā minētajā gadā tika veiktas sešas pilnvaroto iestāžu pārbaudes.
Visbiežāk atklātie trūkumi bija saistīti ar nepilnībām valstu kvalitātes kontroles programmu īstenošanā. Tika konstatētas grūtības nodrošināt, ka lidostas, gaisa pārvadātāji un regulētie tiesību subjekti, kuriem ir ar drošību saistīti pienākumi, atjaunina un uztur drošības programmas atbilstīgi Komisijas īstenošanas regulām un lēmumiem. Papildus tam atsevišķas dalībvalstis ārvalstu gaisa pārvadātāju un atsevišķu tiesību subjektu, kuriem ir ar drošību saistīta atbildība, uzraudzību neveica ar gaidīto regularitāti. Citas dalībvalstis nepilnīgi izmantoja pārbaudēm nepieciešamo metodoloģiju un elementus, kuri ir jāietver, ziņojot par atbilstības uzraudzības darbībām. Turklāt atsevišķas dalībvalstis nesasniedza drošības revīziju un pārbaužu minimālo biežumu un ne vienmēr nodrošināja identificēto trūkumu ātru izlabošanu un atkārtošanās novēršanu. Tomēr vairums 2020. gadā pārbaudīto dalībvalstu savas valsts aviācijas drošības programmas saskaņoja ar ES tiesību aktiem; nodrošināja to pilnvarotajām iestādēm nepieciešamās kontroles pilnvaras visu minētajā regulā un tās īstenošanas aktos noteikto prasību uzraudzībai un izpildes panākšanai; nodrošināja pietiekamu auditoru skaitu atbilstības uzraudzības darbību veikšanai; īstenoja lielāko daļu prasību, kas saistītas ar drošības apmācībām.
3.Sākotnējās pārbaudes lidostās
2020. gadā tika veiktas piecas sākotnējās lidostu pārbaudes. Saskaņā ar piemērojamām drošības jomām četrās no šīm lidostu pārbaudēm tika aptvertas visas nodaļas, savukārt vienā lidostas pārbaudē galvenā uzmanība tika pievērsta kravām un pastam, kā arī attiecīgajiem drošības iekārtu noteikumiem. To galveno pasākumu kopējā proporcija, kuri tika atzīti par prasībām atbilstošiem, 2020. gadā bija 81 % — tikpat, cik 2019. gadā
.
Regula (EK) Nr. 300/2008 tiek īstenota vienpadsmit gadus, un pēc šā laikposma iegūtie pārbaužu rezultāti atspoguļo pilnvaroto iestāžu un nozares centienus. Lielākā daļa drošības prasību, kas izriet no šiem vērienīgajiem tiesību aktiem, ir īstenotas pareizi; svarīgāko aviācijas drošības jomu atbilstība nemainīgi saglabājās aptuveni 80 % līmenī. Tomēr atsevišķu pasākumu īstenošanas efektivitāti joprojām varētu uzlabot.
Lielāko daļu konstatēto trūkumu arī šoreiz bija izraisījis cilvēka faktors. Tie galvenokārt bija radušies, praksē īstenojot atsevišķas jomas, kurās ir jaunas juridiskās prasības vai tās nesen ir būtiski mainītas. Konkrētāk, attiecībā uz dažiem noteikumiem, kas ir saistīti ar piekļuves kontroli un rokas bagāžas pārbaudi, būs nepieciešami turpmāki pilnvaroto iestāžu, nozares ieinteresēto personu un Komisijas centieni. Šīs problēmas būtu jārisina, attiecīgajās jomās pastiprinot valsts kvalitātes kontroles darbības.
2020. gadā tika konstatēti skaidri uzlabojumi lidostu piegāžu drošības kontrolē un — atkārtoti — augsts atbilstības līmenis attiecībā uz reģistrētās bagāžas un lidojuma laikā patērējamo krājumu pārbaudi un aizsardzību, mācībām un drošības iekārtām. Tas izriet no samērā labiem rezultātiem iepriekšējos gados, taču situācija ir vēl vairāk uzlabojusies, palielinot informētību un praktisko pieredzi par pārskatītajiem īstenošanas tiesību aktiem, kas attiecībā uz minētajiem pasākumiem nodrošināja lielāku skaidrību un konsekvenci.
4.Pārbaudes par paveikto darbu
Saskaņā ar grozītās Komisijas Regulas (ES) Nr. 72/2010 13. pantu Komisija parastajā kārtībā veic ierobežotu skaitu pārbaužu par paveikto darbu. Šādas pārbaudes ieplāno, ja sākotnējā pārbaudē tiek identificēti vairāki būtiski trūkumi, kā arī pēc nejaušības principa, lai pārliecinātos, ka pilnvarotajām iestādēm ir nepieciešamās pilnvaras noteiktā laikposmā novērst konstatētās nepilnības. 2020. gadā šādas darbības netika veiktas Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma dēļ.
5.Dalībvalstu IKGADĒJO KVALITĀTES KONTROLES ziņojumu novērtējumi
Regulas (EK) Nr. 300/2008 pielikuma 18. punktā ir noteikts, ka dalībvalstīm Komisijai katru gadu ir jāiesniedz ziņojums par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu to saistības saskaņā ar šo regulu, un par aviācijas drošības stāvokli lidostās, kuras atrodas to teritorijā. Ziņojuma saturam jāatbilst III papildinājumā sniegtajai informācijai, izmantojot Komisijas piedāvāto veidni.
Šo ziņojumu novērtējums papildus Komisijas veiktajām regulārajām pārbaudēm ir Komisijas instruments, kas ļauj cieši sekot tam, kā tiek īstenoti stingri valsts līmeņa kvalitātes kontroles pasākumi. Tas savukārt ļauj ātri konstatēt un novērst trūkumus katrā dalībvalstī.
Novērtējums ietver tādus aspektus kā lidostu, gaisa pārvadātāju un citu tiesību subjektu, kuriem ir ar aviācijas drošību saistīti pienākumi, regulāras uzraudzības analīze, praktiskajam darbam atvēlēto auditoru dienu skaits, piemērotu atbilstības uzraudzības darbību kombināciju tvērums un biežums, valsts atbilstības līmeņi, turpmākas darbības un izpildes pilnvaru izmantošana.
Attiecībā uz dalībvalstu iesniegtajiem gada ziņojumiem par 2020. gadu jāatzīst, ka Covid-19 pandēmija būtiski ietekmēja dalībvalstu spēju veikt parastās kvalitātes kontroles darbības, kas 2020. gadā tika veiktas uz vietas lidostās un citu operatoru objektos.
Komisija 2020. gada martā izdeva vispārēju piezīmi, kurā ir izklāstīti ārkārtas pasākumi, kuru mērķis ir risināt jautājumu par nespēju izpildīt noteiktus ES tiesību aktu noteikumus. Tajā dalībvalstīm tika atļauts veikt ārkārtas pasākumus arī attiecībā uz atbilstības uzraudzības darbībām, ja to darbībai traucēja vai to smagi ietekmēja pandēmijas sekas. Kopumā ar Covid-19 saistītā negatīvā ietekme un ierobežojumi ietekmēja visas dalībvalstis. Tomēr, tā kā pandēmija Savienībā dažādās dalībvalstīs noritēja nevienveidīgi, atšķirīgā tempā un ar atšķirīgu ietekmi (dažos gadījumos pat vienas dalībvalsts ietvaros), 27 dalībvalstīs situācija attiecībā uz šo ierobežojumu laiku un smaguma pakāpi bija nedaudz atšķirīga. Civilās aviācijas darbībās (pasažieru skaits un gaisa kuģu pārvietošanās reižu skaits) bija vērojams krass kritums, un tāpēc tika veikta vairāku atbilstības uzraudzības darbību pārplānošana, atcelšana vai pārveidošana. 2020. gada maijā Komisija dalībvalstīm iesniedza to atbilstības uzraudzības darbību sarakstu, kas ir jāveic kā alternatīva tradicionālajiem auditiem, pārbaudēm un testiem vai tajos ir jāintegrē, ja pandēmijas dēļ tos nav iespējams veikt pilnībā vai daļēji. Komisija dalībvalstīm darīja pieejamu paziņošanas instrumentu, kas ir jāizmanto, lai iekļautu šādas darbības saistībā ar to gada ziņojuma par 2020. gadu iesniegšanu.
Tādēļ Komisija gada ziņojuma par 2020. gadu novērtējumā galveno uzmanību pievērsa parastajiem kvalitātes kontroles instrumentiem, kurus dalībvalstis varētu īstenot, kombinējot tos ar to iepriekš minēto alternatīvo un papildu darbību novērtēšanu un svēršanu, kuras tika veiktas visstingrāko pārvietošanās ierobežojumu laikposmā. Komisija atzīmēja, ka, lai gan dažas dalībvalstis varētu pilnībā izpildīt savas kvalitātes kontroles saistības, turpinot izmantot parasto metodiku un instrumentus, lielākā daļa no tām lielā mērā izmantoja papildu alternatīvas atbilstības uzraudzības darbības un šāda rīcība veicināja apmierinošu rezultātu sasniegšanu gan auditoru darbam atvēlēto dienu izteiksmē, gan reālā uzraudzīto operatoru skaita ziņā.
Ņemot vērā bezprecedenta situāciju, kā arī iepriekš izklāstītos risinājumus un instrumentus, kurus izmantoja dalībvalstis, gada ziņojumu novērtējumā tika atzīts, ka visas dalībvalstis ir pielikušas ievērojamas pūles, lai uzturētu sava aviācijas drošības režīma nepārtrauktu pārskatīšanu, apvienojot attālinātus novērtējumus un, ja iespējams, veicot mērķtiecīgas darbības uz vietas.
Vispārējais novērtējums neatklāja nekādas nepilnības vai vājās vietas, kurām bija nepieciešamas turpmākas pārbaudes: Komisija uzskatīja, ka dalībvalstu reakcija un īstenotie centieni ir pietiekami. Tā kā pandēmijas ietekme turpinājās visu 2021. gadu, Komisija apsvērs iespēju uzlabot šo alternatīvo atbilstības uzraudzības darbību režīmu, ņemot vērā gada ziņojuma par 2021. gadu novērtējumu.
Komisija nosūtīja dalībvalstīm oficiālu visaptverošu novērtējumu, kurā vajadzības gadījumā tika uzsvērti ieteikumi, kā uzlabot vai labāk pielāgot valstu centienus.
6.Trešo valstu lidostu novērtējums
Gada gaitā ārkārtējo apstākļu dēļ netika veiks neviens ASV lidostu novērtējums saskaņā ar darba kārtību, kas ar ASV Transporta drošības administrāciju ir nodibināta ES un ASV Gaisa transporta nolīguma
ietvaros. Starp Komisiju un trešām valstīm ieviestās vienas pieturas drošības kārtības kontekstā un līdzīgu iemeslu dēļ novērtēšanu nebija iespējams veikt. Normālos apstākļos novērtēšanu veic, lai no dažādiem rakursiem pārbaudītu, vai konkrētu drošības pasākumu īstenošana joprojām atbilst standartam, kas ir līdzvērtīgs ES aviācijas drošības tiesību aktu īstenošanai.
7.Nenoslēgtās lietas, 15. panta lietas un tiesvedība
Pārbaudes lietas paliek nenoslēgtas līdz brīdim, kad Komisija ir pārliecinājusies, ka ir īstenota pienācīga darbība trūkumu novēršanai. Tāpēc lietas ilgums ir atkarīgs no attiecīgās dalībvalsts gatavības īstenot labu sadarbību. 2020. gadā varēja tikt slēgtas 15 pārbaužu lietas (11 lietas par lidostu pārbaudēm un 4 lietas par pilnvaroto iestāžu pārbaudēm). Kopumā gada beigās nenoslēgtas palika 7 lietas attiecībā uz pilnvarotajām iestādēm un 7 lietas attiecībā uz lidostām.
Ja tiek uzskatīts, ka lidostā identificētie drošības pasākumu īstenošanas trūkumi ir pietiekami nopietni un var ievērojami ietekmēt vispārējo civilās aviācijas drošības līmeni Savienībā, Komisija piemēros Komisijas Regulas (ES) Nr. 72/2010 15. pantu. Tas nozīmē, ka visas pārējās pilnvarotās iestādes tiek brīdinātas par situāciju un attiecībā uz lidojumiem no konkrētās lidostas būtu jāapsver kompensējoši pasākumi. 2020. gadā netika ierosināta neviena 15. panta lieta, bet vienai dalībvalstij tika nosūtīta viena pirmsbrīdinājuma vēstule, aicinot to veikt atbilstošus kompensējošus pasākumus, kamēr nav pilnībā novērsti attiecīgie trūkumi.
Neatkarīgi no tā, vai piemēro 15. pantu, cits iespējamais pasākums, kuru Komisija var veikt, jo īpaši gadījumos, kad trūkumi netiek novērsti ilgstoši vai atkārtojas, ir sākt pārkāpuma procedūras. 2020. gadā tika uzsākta viena pārkāpuma procedūra. Tajā pašā laikposmā varētu tikt slēgta vēl viena pārkāpuma procedūra.
OTRĀ DAĻA. TIESISKAIS REGULĒJUMS UN PAPILDU INSTRUMENTI
1.Tiesiskais regulējums
Civilā aviācija joprojām ir pievilcīgs mērķis teroristu grupām, un, lai novērstu šo apdraudējumu, ir jāīsteno samērīgi, ar riska novērtējumu pamatoti aizsardzības pasākumi. Tāpēc Komisija un dalībvalstis nemitīgi pielāgo riskus mazinošus pasākumus, lai sasniegtu visaugstāko drošības līmeni, vienlaikus samazinot šo pasākumu nevēlamo ietekmi uz darbību.
2020. gada janvārī tika atjaunināta Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1998 attiecībā uz civilās aviācijas drošības iekārtu apstiprināšanu, kā arī attiecībā uz trešām valstīm, kuras atzīst par tādām, kas piemēro kopīgajiem civilās aviācijas drošības pamatstandartiem līdzvērtīgus drošības standartus. 2020. gada jūnijā, pēc Covid-19 pandēmijas sākuma, minētā regula atkal tika grozīta attiecībā uz noteikumiem par apzīmējumu atkārtotu piešķiršanu aviosabiedrībām, operatoriem un tiesību subjektiem, kas veic no trešām valstīm ievestu kravu un pasta drošības kontroles, kā arī attiecībā uz dažu kiberdrošības, iepriekšējās darbības pārbaudes, sprāgstvielu atklāšanas sistēmu iekārtu standartu un sprāgstvielu palieku detektoru jomā piemērojamu regulatīvo prasību atlikšanu.
2020. gada martā Komisija izdeva vispārēju piezīmi attiecībā uz visiem transporta veidiem saistībā ar ārkārtas pasākumiem, kuru mērķis ir risināt problēmu, kas radusies krīzes dēļ, proti, nespēju ievērot atsevišķus ES tiesību aktu noteikumus. Tas jo īpaši attiecās uz aviācijas drošību saistībā ar to, ka tika paplašināta sertifikācija, kā arī saistībā ar mācībām, lidostu un apkalpes identifikācijas karšu izmantošanu, regulētu vai zināmu tiesību subjektu atkārtotu apstiprināšanu, atbilstības uzraudzību un citām darbībām, kuras ir kavējusi vai smagi ietekmējusi pandēmijas izraisītā ārkārtas situācija, citstarp atbilstības uzraudzības jomā. Komisija arī sagatavoja darbības pamatnostādnes aviācijas drošības kopienai attiecībā uz ārkārtas pasākumiem un alternatīviem aviācijas drošības pasākumiem Covid-19 kontekstā. Šo pamatnostādņu mērķis bija palīdzēt aizsargāt pārbaudītāju, pasažieru un darbinieku drošību, vienlaikus saglabājot aviācijas drošības mērķus, kā arī saskaņojot ārkārtas pasākumus un alternatīvus pasākumus. Reaģējot uz pandēmiju, Komisija saistībā ar Covid-19 izdeva arī vadlīnijas pakāpeniskai transporta pakalpojumu un savienotības atjaunošanai.
2.Savienības piegādes ķēdes drošības datubāze (UDSCS)
Kopš 2010. gada 1. jūnija pilnvaroto pārstāvju un zināmo nosūtītāju datubāze
ir primārais un vienīgais juridiskais līdzeklis, kas pilnvarotajiem pārstāvjiem ir jāizmanto ziņu iegūšanai, pieņemot sūtījumus no cita pilnvarota pārstāvja vai zināma nosūtītāja. Kopš darbības sākuma tā ir paplašināta, iekļaujot sarakstu, kurā uzskaitīti gaisa pārvadātāji, kuriem ir atļauts pārvadāt kravu un pastu uz ES no trešo valstu lidostām (ACC3), un to pakalpojumu uz zemes sniedzēji trešā valstī (RA3 un KC3), dalībvalstu apstiprināto ES aviācijas drošības vērtētāju un to ES regulēto piegādātāju sarakstu, kas sniedz ēdināšanas pakalpojumus un veic citas piegādes lidostām un aviosabiedrībām, un, visbeidzot, to Savienības lidostu sarakstu, kuras piemēro Regulu (EK) Nr. 300/2008. Datubāzes tvēruma paplašināšana attaisnoja tās pārdēvēšanu par “Savienības piegādes ķēdes drošības datubāzi”
nolūkā labāk atspoguļot tās plašāku izmantošanu. 2020. gada beigās šajā datubāzē bija 14 000 ierakstu par pilnvarotajiem pārstāvjiem, zināmajiem nosūtītājiem, neatkarīgajiem vērtētājiem, ACC3 aviosabiedrībām, pilnvarotajiem piegādātājiem, kā arī trešo valstu pilnvarotajiem pārstāvjiem un zināmajiem nosūtītājiem. Turklāt tās mērķa pieejamības līmenis — 99,5 % — tika nepārtraukti nodrošināts arī 2020. gadā. Pašlaik tiek pabeigta jauna šīs datubāzes versija, un tās pilnīga aktivizēšana plānota 2021. gada beigās.
Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/111 tika izveidots Eiropas civilās aviācijas drošības iekārtu apstiprināšanas režīms, tā sauktais “ES zīmogs”, kas ir piemērojams no 2020. gada 1. oktobra. Ar šo regulu saskaņo aviācijas drošības iekārtu apstiprināšanas procesu, par ko iepriekš bija atbildīga katra dalībvalsts. Jaunā sistēma ir veidota, pamatojoties uz pašreizējo kopīgo ECAC izvērtēšanas procesu. Līdz ar tās ieviešanu ir noteikts, ka visas apstiprinātās aviācijas drošības iekārtas ir jāiekļauj un jāuzskaita datubāzē, no kuras var arī lejupielādēt “ES zīmoga” marķējumu, kas ir jāpiestiprina pie iekārtām. Šī jaunās datubāzes daļa sāka darboties 2020. gada decembrī.
3.Pirmsiekraušanas iepriekšējā informācija par kravu (PLACI)
Gaisa kravu jomā Komisija turpināja cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai sagatavotu pirmsiekraušanas iepriekšējās informācijas par kravu (PLACI) analīzes pirmā posma īstenošanu. Šis pirmais posms, kurā ir ietvertas prasības attiecībā uz pasta sūtījumiem un ekspress paku sūtījumiem, tika uzsākts 2021. gada 15. martā. ES tiesību aktos tika iekļauti jauni noteikumi gan muitas, gan civilās aviācijas drošības jomā.
Saskaņā ar prasībām informācija (7+1 Muitas ierakstu kopsavilkuma deklarācijas avansa elements) par katru sūtījumu, kas pa gaisu tiek nogādāts ES, uzņēmējiem, kuri ir atbildīgi par preču nogādi Savienības muitas teritorijā pasta vai ekspress sūtījumos, ir elektroniski jāiesniedz (izmantojot ICS2 — importa kontroles sistēmu) ES muitai, un to civilās aviācijas drošības nolūkos analizē muitas aģentūras pirmais ievešanas punkts ES. Tās pašas prasības no 2023. gada 1. marta būs jāpiemēro attiecībā uz visiem gaisa kravu sūtījumiem.
PLACI riska analīzes iznākums var noteikt, ka ir jāīsteno īpaši, risku mazinoši aviācijas drošības pasākumi. Tos var piemērot uzņēmēji (tieši, kā arī netieši — to pakalpojumu uz zemes sniedzēji un/vai galu galā gaisa pārvadātājs), kas ir iesaistīti ES ienākošo sūtījumu piegādes ķēdē, pirms sūtījums tiek iekrauts gaisa kuģī, kas izlido uz ES. Šādas darbības (kā globāli pieņemtas ICAO un Pasaules Muitas organizācijā) var ietvert pieprasījumus pēc plašākas informācijas, pieprasījumus veikt pārbaudi saskaņā ar augsta riska standartiem vai atteikumu iekraut sūtījumu gaisa kuģī. PLACI prasības attiecas uz visām trešo valstu vietām visā pasaulē, citstarp tām, kurās aviosabiedrības un kravu operatori ir atbrīvoti no ES ACC3 programmas prasībām.
2020. gada novembrī Komisija organizēja kopīgu semināru ar aviācijas drošības iestādēm un valstu muitas iestādēm, lai veicinātu izpratni par pasākumiem, kas paredzēti ES PLACI raitai īstenošanai, kā arī to saskaņošanu. Sadarbība ar muitas kopienu turpinājās arī globālā kontekstā ar ICAO un Pasaules Muitas organizāciju.
TREŠĀ DAĻA. IZMĒĢINĀJUMI, PĒTĪJUMI UN JAUNAS INICIATĪVAS
1.Izmēģinājumi
“Izmēģinājums” ES aviācijas drošības tiesību aktu nozīmē tiek veikts tad, ja dalībvalsts vienojas ar Komisiju, ka tā, lai aizstātu kādu no atzītajiem drošības kontroles līdzekļiem, ierobežotā laikposmā izmantos īpašus līdzekļus vai metodi, kas nav atzīti tiesību aktos, ar nosacījumu, ka šādi izmēģinājumi negatīvi neietekmē vispārējo drošības līmeni. Šis termins juridiskā nozīmē nav piemērojams tad, ja kāda dalībvalsts vai tiesību subjekts izvērtē jaunu drošības kontroles līdzekli, ko izmanto papildus vienam vai vairākiem tiesību aktos jau paredzētiem līdzekļiem.
2020. gadā izmēģinājumi netika veikti vai uzsākti.
2.Pētījumi, ziņojumi un konferences
Lai gan klātienes pasākumu organizēšana 2020. gadā lielākoties nebija iespējama, Komisija 2020. gada novembrī organizēja Aviācijas kiberdrošības darba grupas pirmo virtuālo sanāksmi, kurā piedalījās pārstāvji no dalībvalstu iestādēm, kas atbild par aviācijas drošību un Tīklu un informācijas drošības direktīvas īstenošanu, kā arī ieinteresētās personas. Komisija uzskata, ka aviācijas kiberdrošības sarežģītās normatīvās vides īstenošana un turpmāka uzlabošana var lielā mērā gūt labumu no konsultēšanās, kā arī pieredzes un paraugprakses apmaiņas šādā darba grupā. Ir arī liela interese par to, lai tiktu nodrošināts, ka tiek ņemtas vērā aviācijas nozares īpatnības, un lai tiktu izvērtēts, kā nozaru un horizontālie centieni var cits citu papildināt, vienlaikus izvairoties no centienu dublēšanās un nevajadzīga sloga pārvaldes iestādēm un nozarei.
Lai palielinātu informētību par kiberriskiem un kiberhigiēnu un uzlabotu gatavību transporta nozarē, Komisija 2020. gada decembrī publicēja transporta kiberdrošības instrumentu kopumu. Šis instrumentu kopums ietver ieteicamo praksi, kā mazināt dažus kiberdraudus, kas var ietekmēt transporta nozari. Tajā ir arī augstākā līmenī sniegta informācija, kas īpaši attiecas uz transporta organizāciju drošības un kiberdrošības speciālistiem. Šajā paaugstinātajā līmenī tiek sniegti norādījumi par kiberdraudu identificēšanu un atklāšanu, aizsardzību pret tiem un reaģēšanu uz tiem.
3.Jaunas iniciatīvas
Tika panākts progress, attīstot jaunas aviācijas drošības tehnoloģijas. Citstarp tika strādāts, lai izveidotu atklāšanas standartus drošības iekārtām, ko izmanto jaunu draudu novēršanai, jo īpaši saistībā ar ķīmiskām vielām. Šajā nolūkā ir izveidota lieliska sadarbība ar ASV un citiem starptautiskiem partneriem. Tomēr Covid-19 krīze traucēja arī šo sadarbību, jo šai darbībai ir nepieciešama klasificētas informācijas apmaiņa drošā vidē, bet klātienes sanāksmes krīzes laikā nebija iespējams organizēt.
Komisija 2020. gadā uzsāka diskusiju par jaunu “AVSEC stratēģiju”, kuras mērķis ir pārdomāt stratēģisko redzējumu par aviācijas drošības nākotni. Kaut arī darbs aizkavējās ar Covid-19 pandēmiju saistīto prioritāšu dēļ, 2021. gadā tas atkal aktīvi atsākās. Tas ietver dažādu darba plūsmu ieguldījumu tādās jomās kā uz risku balstīta drošība, drošības kultūra un holistiska pieeja, inovācijas un aviācijas drošības standarti. Komisijas nodoms ir līdz 2021. gada beigām pabeigt šo darbu, sagatavojot priekšlikumus virzībai uz priekšu attiecībā uz iespējamām konkrētām darbībām un lēmumiem.
CETURTĀ DAĻA. APDRAUDĒJUMA NOTIKUMI UN PERSPEKTĪVAS
Ņemot vērā arī jaunākās starptautiskās norises, var secināt, ka starptautiskais džihāda terorisms Eiropas Savienībai joprojām ir būtisks drauds, kas ir rūpīgi jāuzrauga. Neraugoties uz globālajiem centieniem ierobežot teroristu finansēšanas avotus, teroristu organizācijām joprojām ir piekļuve lielām naudas rezervēm to darbības un propagandas finansēšanai, un gaisa transports joprojām ir potenciāls mērķis, citstarp mēģinājumiem pārņemt aviosabiedrību drošības sistēmas vai attīstīt novatorisku sprādzienbīstamu priekšmetu slēpšanu. Komisija un dalībvalstis nepārtraukti izvērtē citus iespējamus draudus, piemēram, CBRN, jo īpaši ķīmiskās vielas. Īpaša vērība joprojām ir jāpievērš iekšējiem apdraudējumiem un pašmāju terorismam, ņemot vērā nepārtraukto tiešsaistes radikalizāciju un perspektīvu saistībā ar to, ka Eiropā var atgriezties ārvalstu teroristu kaujinieki. Tajā pašā laikā uzmanības centrā ir nonākuši arī citi draudi un uzbrukuma līdzekļi. Droni rada jaunas iespējas Eiropas ekonomikai, un lielākā daļa dronu operāciju ir un paliks likumīgas. Tomēr tad, ja droni nonāk dažādu ļaunprātīgu personu rokās, tās tos var izmantot novērošanai, kritiski svarīgas infrastruktūras darbības traucēšanai vai uzbrukumiem nozīmīgiem mērķiem. Šāds “dronu apdraudējums”, visticamāk, palielināsies, jo droni kļūst plašāk pieejami un lētāki un tiek pilnveidotas to spējas. Komisija ir iesaistījusies, lai atbalstītu dalībvalstis cīņā pret šādu ļaunprātīgu izmantošanu, kombinējot dažādus pasākumus, citstarp gan tiesību aktus, gan vadlīnijas. Šajā jomā Komisija ir veikusi konkrētus pasākumus: 2021. gada 22. aprīlī pieņēmusi tiesisko regulējumu Eiropas bezpilota satiksmes pārvaldības koncepcijai (U-space)
, kas varētu palīdzēt iestādēm vieglāk atšķirt, vai lidojošie droni ir sadarbīgi vai arī nesadarbīgi, potenciāli ļaunprātīgi. Turklāt Regulā (ES) 2019/945 ir noteikts, ka plaša patēriņa droni, kas paredzēti lietošanai bez iepriekšēja apstiprinājuma, ir jāprojektē ar iebūvētu funkciju, kas automātiski pārraida operatora reģistrācijas numuru un drona pozīciju tā, lai to varētu saņemt mobilajās ierīcēs, ļaujot izpildes iestādēm un plašai sabiedrībai drona tuvumā viegli piekļūt šai informācijai (pat ārpus U-space gaisa telpas), tādējādi veicinot atbildīgu pilota rīcību un samazinot iespējas šos bezpilota gaisa kuģus slepenā un anonīmā veidā izmantot nelikumīgiem vai ļaunprātīgiem mērķiem. Turklāt, lai atbalstītu iestādes, kas risina jautājumus par nesadarbīgiem droniem, Komisija atbalsta dažāda veida vadlīniju materiālu izstrādi, novatorisku pretdronu projektu un pētījumu finansēšanu un tiltu veidošanu starp dažādām skartajām nozarēm (piem., tiesībaizsardzības, aviācijas, kritiskās infrastruktūras, cietumu, muitas/robežu, personas aizsardzības, masu pasākumu jomā) un ieinteresētajām personām. Komisija ir arī sākusi Eiropas programmu bezpilota gaisa kuģu sistēmu (UAS) apkarošanas testēšanai. Šīs iniciatīvas mērķis ir veicināt koordinētāku Eiropas pieeju dažādu pretdronu tehnoloģiju testēšanai. 2021. gada martā EASA ar Komisijas atbalstu izdeva norādījumus, lai palīdzētu aviācijas operatoriem un valstu iestādēm pārvaldīt dronu izraisītus incidentus lidostās un to apkārtnē. Nesadarbīgu dronu radītu draudu apkarošana būs neatņemama sastāvdaļa “Dronu stratēģijā 2.0”, kuru Komisija plāno pieņemt 2022. gadā.
Attiecībā uz visām transporta jomām, citstarp aviāciju, Komisija kopā ar attiecīgajām aģentūrām ar dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas zonas līguma līgumslēdzējām pusēm, nozari un citām ieinteresētajām personām uzturēja pastāvīgu dialogu par jauniem drošības apdraudējumiem, arī hibrīddraudiem. Tas tika darīts, lai uzkrātu zināšanas un iegūtu spēju reaģēt uz šiem draudiem, efektīvi pārvaldot šo risku.
Komisija turpināja regulāri uzraudzīt jaunos apdraudējumus dažādās jomās, citstarp hibrīddraudus, lai pielāgotu aviācijas drošības (AVSEC) bāzes scenāriju. Komisija ar Komisijas aviācijas drošības pārbaužu sistēmas atbalstu saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem arī turpināja nodrošināt augstu civilās aviācijas aizsardzības līmeni pret nelikumīgas iejaukšanās darbībām. Starptautiskā kontekstā un forumos Komisija sniedza atbalstu un cieši sadarbojās ar ICAO un trešām valstīm, lai identificētu globālos draudus un riska situāciju.
Konfliktu zonas brīdināšanas sistēmas ietvaros un integrētas ES aviācijas drošības riska novērtēšanas grupas vadībā regulāri tika veikti kopīgi riska novērtējumi, lai gan Covid-19 pandēmija noteica dažus praktiskus ierobežojumus. Šā uzdevuma mērķis ir savlaicīgi kopīgot informāciju par konfliktu zonu radīto risku novērtējumu. Ar integrētās ES aviācijas drošības riska novērtēšanas grupas darba iznākumiem tiek atbalstīts lēmumu pieņemšanas process attiecībā uz iespējamiem ietekmes mazināšanas pasākumiem, kā arī “Konflikta zonas informācijas biļetena” (“Conflict Zone Information Bulletin” — CZIB) vai EASA informatīvo piezīmju izdošana.
PIEKTĀ DAĻA. STARPTAUTISKAIS DIALOGS
1.
Vispārīgi apsvērumi
Komisija sadarbojas ar starptautiskām struktūrām un galvenajiem tirdzniecības partneriem un piedalās saistītajās starptautiskajās sanāksmēs, piemēram, ikgadējā ICAO aviācijas drošības speciālistu grupas sanāksmē. Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu saskaņotu ES nostāju. Notiek divpusēji dialogi ar konkrētām trešām valstīm, piemēram, Apvienoto Karalisti, ASV, Kanādu, Austrāliju, Singapūru. Tie sniedz Komisijai iespēju panākt labu sapratni un augstu uzticības līmeni, sadarbojoties ar valstīm, kas aviācijas drošības jomā īsteno līdzīgu pieeju.
2.
Starptautiskās struktūras
ES kā novērotāja aktīvi piedalījās ICAO Aviācijas drošības ekspertu grupas (AVSECP/31) ikgadējā sanāksmē, kas notika 2020. gada 14.–17. decembrī Monreālā. ES iesniedza informācijas dokumentu par to, kā ES īsteno pirmsiekraušanas iepriekšējās informācijas par kravu (PLACI) programmu. Ņemot vērā problēmas, kas lidostām varētu rasties, īstenojot dažus Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 17. pielikumā izklāstītos noteikumus Covid-19 krīzes laikā, ekspertu grupa atgādināja, ka ir jāturpina sniegt palīdzību nozarei drošības pasākumu īstenošanā, vienlaikus uzsverot, ka aviācijas drošība nedrīkst tikt apdraudēta. Svarīgs jautājums, kas tika apspriests ekspertu grupas sanāksmē, bija ar Covid-19 vakcīnas transportēšanu saistītie drošības aspekti. Ekspertu grupas darba grupa jautājumos par gaisa kravu drošību izstrādāja ar šo tematu saistītus norādījumus, kas tika publicēti ICAO vēstulē valstīm par “Covid-19 vakcīnu izplatīšanu un gaisa kravas drošību”. Šo ICAO vadlīniju mērķis ir palīdzēt valstīm un nozarei piemērot aviācijas drošības pasākumus, vienlaikus veicinot raitu vakcīnu plūsmu visā piegādes ķēdē un līdz galamērķim. Pēc ekspertu grupas sanāksmes sekoja (virtuāls) drošības simpozijs “Drošības kultūras uzlabošana, savienojot punktus”, kurā 2021. gads tika pasludināts par “Aviācijas drošības kultūras gadu”.
3.
Trešās valstis
Komisija divpusējā un daudzpusējā līmenī aktīvi sadarbojas ar vairākiem starptautiskiem partneriem aviācijas drošības jomā, risinot svarīgus jautājumus un koordinējot darbības pasaules mērogā.
Kas attiecas uz ASV, piemēram, ES un ASV Transporta drošības sadarbības grupas (TSCG) mērķis ir veicināt sadarbību vairākās savstarpējās intereses jomās. Tas nodrošina vienas pieturas drošības pasākumu nepārtrauktu funkcionēšanu un attiecīgo ES un ASV gaisa kravu un pasta režīmu savstarpēju atzīšanu. Šīs iniciatīvas ietaupa gaisa pārvadātāju laiku un samazina izmaksas un darbības sarežģītību. ES un ASV Transporta drošības sadarbības grupas (Transport Security Cooperation Group — TSCG) 30. sanāksme notika 2020. gada 3. decembrī virtuālā formātā spēkā esošo ceļošanas ierobežojumu dēļ. Sanāksmes tēmas jo īpaši ietvēra informācijas apmaiņu par Covid-19 attīstību un aktuālajiem jautājumiem attiecībā uz sadarbību aviācijas drošības jomā.
Tā kā apdraudējumi un riski ir globāli, Komisija, ASV Transporta drošības administrācija (TSA) un citi partneri iesaistās apspriedēs un palīdz cits citam identificēt un koordinēt darbības, citstarp iespējamo papildu pasākumu īstenošanu, lai mazinātu konkrētus jaunus apdraudējumus Šī pieeja nodrošina, ka jebkāda ietekme uz operatoriem, kā arī uz pasažieriem tiek saglabāta minimālā līmenī.
Saskaņā ar ES tiesību aktiem Komisija ir izveidojusi nolīgumus, kuros drošības standartus, ko piemēro dažās trešās valstīs vai trešo valstu lidostās, atzīst par līdzvērtīgiem ES standartiem, lai sekmētu vienas pieturas drošības sistēmas mērķi attiecībā uz visiem lidojumiem starp ES un šīm trešām valstīm. Līdzvērtība un vienas pieturas drošības sistēma citstarp pašlaik ir atzītas attiecībā uz ASV, Kanādu, Singapūru, Melnkalni, Serbiju, Apvienoto Karalisti un Izraēlu (tikai reģistrētajai bagāžai). Attiecībā uz vienas pieturas drošības kārtību Komisija turpina sadarboties ar Izraēlu un Japānu. Tomēr 2020. gadā progress bija neliels pandēmijas dēļ. Izraēlas gadījumā, tiklīdz Covid-19 situācija to pieļaus, ir ieplānota ES aviācijas drošības ekspertu tehniskā vizīte, lai Ben Gurion lidostā novērtētu uz pasažieriem vērsto pasākumu un rokas bagāžas pārbaudes līdzvērtību. Sadarbībā ar Japānu Komisija veic tehniskas diskusijas, lai vispirms salīdzinātu attiecīgos aviācijas drošības tiesību aktus.
Ņemot vērā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (Apvienotā Karaliste) izstāšanos no ES (sākotnēji bija paredzēta 2019. gada marta beigās, bet vēlāk atlikta uz 2020. gada 31. janvāri; pēc tam tika piemērots pārejas periods līdz 2020. gada beigām), Komisija ieviesa ārkārtas pasākumus, lai nodrošinātu netraucētu vienas pieturas drošības procesa turpināšanu attiecībā uz pasažieriem, bagāžu un kravu, kas ierodas no Apvienotās Karalistes transfērā Eiropas lidostās. Pēc oficiālā Apvienotās Karalistes apstiprinājuma, ka tā pēc izstāšanās no ES saglabās savus Savienības tiesību aktiem līdzvērtīgos aviācijas drošības jomas noteikumus un standartus, Komisija grozīja īstenošanas tiesību aktus, ar kuriem ievieš noteikumus, kas attiecībā uz Apvienoto Karalisti ļauj piemērot vienas pieturas drošības sistēmu no dienas, kad Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajā Karalistē. Šo regulu sāka piemērot 2021. gada 1. janvārī, pēc pārejas perioda beigām, sniedzot ievērojamu labumu lidostām, aviosabiedrībām un pasažieriem. Dalībnieki, par kuriem trešās valstīs iepriekš atbildību nesa Apvienotā Karaliste un kuri bija iesaistīti gaisa kravu (ACC3, RA3 un KC3) drošā piegādes ķēdē, tika no jauna piesaistīti atlikušajām dalībvalstīm.
Attiecībā uz spēju veidošanu 2020. gada otrajā ceturksnī darbību uzsāka projekts “Civilās aviācijas drošība Āfrikā, Āzijā un Tuvajos Austrumos” (CASE II). To pilnībā finansē ES un īsteno ECAC. CASE II vispārējais mērķis ir novērst terorisma draudus civilajai aviācijai, sadarbojoties ar valstīm trijos reģionos, lai stiprinātu civilās aviācijas drošības režīmus partnervalstīs
.
SECINĀJUMI
Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem 2020. gads bija ļoti atšķirīgs, jo uz visām darbībām, ko parasti veic Komisija un dalībvalstis, ļoti lielu ietekmi atstāja Covid-19. Bija jāsagatavo daudz papildu tiesību aktu un norādījumu. Parastās pārbaudes darbības tika apturētas un aizstātas ar alternatīvām metodēm. Sanāksmes varēja organizēt tikai virtuāli, un tās, visdrīzāk, nebija tikpat produktīvas kā klātienes sanāksmes. Arī starptautiskā sadarbība tika ietekmēta tā paša iemesla dēļ. Tomēr krīzes laikā Komisijas darbība pamatojās uz to, ka aviācijas drošības līmeni nevar apdraudēt, pat saskaroties ar jauniem izaicinājumiem, ko rada darbaspēka samazināšanās un finansiāli ierobežojumi.
Attiecībā uz nākotni Komisija nepārtraukti vērtē, kā pašreizējo aviācijas drošības sistēmu varētu vēl vairāk uzlabot, palielinot efektivitāti, ilgtspējību, elastību un vairāk uz risku balstītas spējas, kā reaģēt uz jauniem draudiem, neapdraudot līdz šim panākto, augsto aviācijas drošības līmeni.