EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 23.2.2022
COM(2022) 66 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI
par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visā pasaulē
globālas taisnīgas pārkārtošanās procesam un ilgtspējīgai atveseļošanai
“Darījumdarbība visā pasaulē, globālā tirdzniecība — tas viss ir labs un nepieciešams.
Taču to nekādā gadījumā nedrīkst īstenot uz cilvēku cieņas un brīvības rēķina. (..)
Cilvēktiesības netiek pārdotas — ne par kādu cenu.”
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena,
runa par stāvokli Savienībā, 2021. gada 15. septembris
1.Ievads
Saskaņā ar jaunākajām globālajām aplēsēm 1 160 miljoni bērnu pasaulē ir iesaistīti bērnu darbā. Statistiski tas ir katrs desmitais bērns pasaulē, un šis skaits turpina pieaugt. Gandrīz puse no šiem bērniem veic bīstamu darbu. Vienlaikus 25 miljoni cilvēku pasaulē 2 ir piespiedu darba apstākļos. Šie rādītāji ir nopietns atgādinājums par to, ka pienācīgas kvalitātes nodarbinātība joprojām nav realitāte simtiem miljonu cilvēku visā pasaulē, neraugoties uz starptautiskās sabiedrības skaidru apņemšanos īstenot ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus.
Vienlaikus globālās megatendences strauji transformē darba pasauli. Šo procesu virza tehnoloģiskā attīstība, vides un klimata krīze, demogrāfiskās pārmaiņas un globalizācija. Šīs transformācijas var radīt ekonomisko izaugsmi un jaunas darba iespējas, tomēr dažkārt tās var izraisīt arī darba standartu pazemināšanos.
Arī starptautiskajā kontekstā pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, jo īpaši Starptautiskās Darba organizācijas (SDO), Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 3 un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) darbā, kā arī G7 un G20 valstu grupu 4 ietvaros. Starptautiskās saistības un norādes 5 atspoguļo pieaugošas bažas par to, ka globalizācija ne vienmēr noris ilgtspējīgi, un šajā ziņā pievēršas kapitālsabiedrību nozīmei.
ES ir apņēmusies veidot globālo programmu, lai nodrošinātu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, un veicināt uz cilvēku vērstu nākotnes nodarbinātību. ES cenšas veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību gan savā teritorijā, gan arī visā pasaulē saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. ES mērogā šos mērķus palīdzēs sasniegt Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns 6 , kas tika atzinīgi novērtēts Portu samitā 2021. gada maijā.
ES kā atbildīga globālo procesu dalībniece, atbalstot universālas cilvēktiesību vērtības, un kā ekonomiska lielvara ieņem stingru nostāju attiecībā uz to, lai tiktu īstenota un atjaunināta daudzpusēja, ar noteikumiem pamatota pasaules kārtība 7 , tostarp starptautiskie darba standarti, kas atbilst atvērtajai stratēģiskajai autonomijai 8 un ir atspoguļota stratēģijā Global Gateway 9 .
ES ekonomika caur globālām piegādes ķēdēm ir sasaistīta ar miljoniem darba ņēmēju visā pasaulē, savukārt ES patērētāji arvien vairāk pieprasa tādas preces, kas ir ražotas ilgtspējīgi un taisnīgi un kas nodrošina pienācīgas kvalitātes nodarbinātību to ražotājiem. Kā atspoguļots debatēs, kas risinājās konferencē par Eiropas nākotni, Eiropas pilsoņi gaida ES rīcību šajā jautājumā, un Komisija šo pienākumu uztver nopietni. Tāpat ES darba ņēmēju un uzņēmumu, kā arī visas pasaules atbildīgo publisko un privāto dalībnieku interesēs ir stiprināt cieņu pret pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visā pasaulē un tādējādi novērst pēc iespējas zemāku darba aizsardzības standartu noteikšanu, lai varētu īstenot investīciju piesaistes modeli.
Covid-19 pandēmija ir saasinājusi ienākumu un darba tirgus nevienlīdzību 10 un neproporcionāli ietekmējusi sievietes un tādas neaizsargātas un nelabvēlīgā stāvoklī esošas grupas kā jaunieši un bērni, personas ar invaliditāti, gados vecāki cilvēki, migrējošie darba ņēmēji un darba ņēmēji, kas nodarbināti neoficiālajā ekonomikā. Pandēmija ir saasinājusi tādus jautājums kā darba aizsardzība un darba pamattiesību īstenošana 11 un ir uzsvērusi, ka ir steidzami jāveicina pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, citstarp globālajās piegādes ķēdēs.
Miljoniem darba ņēmēju strādā veselību un dzīvību apdraudošās darbavietās un cieš no nodarbinātu personu nabadzības, pārmērīgi ilga darbalaika, diskriminācijas, aizskarošas izturēšanās un vardarbības, tostarp ar dzimumu saistītas vardarbības, kā arī viņiem netiek nodrošināta biedrošanās brīvība 12 . Īpaši tas skar cilvēkus, kas strādā tādās darbietilpīgās nozarēs kā lauksaimniecība, zivsaimniecība un tekstilrūpniecība. Slikti dzīves un darba apstākļi ir saistīti ar dažādiem faktoriem, piemēram, ekonomiskās attīstības pakāpi, zemu likumdošanas līmeni darba un sociālās aizsardzības jomā 13 , nepienācīgu tiesību aktu izpildi, neefektīvu valsts pārvaldi un bezatbildīgu uzņēmējdarbības praksi.
Asimetriska globālā atveseļošana var vēl vairāk pasliktināt un nostiprināt sliktos apstākļus. Tā kā valstis cenšas “atjaunoties labāk” un īstenot pāreju uz tīru enerģiju un ekonomikas dekarbonizāciju, ir sagaidāma jauna ietekme resursu sadales jomā, jo īpaši noteiktos reģionos, nozarēs un/vai sociālajās grupās, kas ir lielā mērā atkarīgas no fosilajiem kurināmajiem. Tiks radītas jaunas darbvietas, savukārt dažas darbvietas tiks aizstātas, bet citas — pārveidotas 14 . Valstīm ir svarīgi paredzēt šīs pārmaiņas un attiecīgi nodrošināt darba ņēmējiem prasmju pilnveidi vai pārkvalifikāciju. Globālās ekonomikas un darba tirgu pārkārtošanai atbilstīgi klimata pārmaiņām un citām globālām megatendencēm ir jābūt sociāli taisnīgai un pamatotai 15 , un šai nolūkā būs nepieciešama spēcīga politiska apņemšanās un rīcība, kuras pamatā ir uz cilvēku vērsta pieeja 16 .
Šajā paziņojumā ir izklāstīts, kā Eiropas Savienība plāno risināt šīs problēmas, nosakot, ka pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšana visā pasaulē ir prioritāte, īstenojot taisnīgu pārkārtošanos un iekļaujošu, ilgtspējīgu un noturīgu atveseļošanu no pandēmijas 17 . Šī pieeja atbilst SDO Globālajam aicinājumam rīkoties 18 .
2.Visaptveroša pieeja pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanai visā pasaulē
ES pieeja atbalsta universālu pienācīgas kvalitātes nodarbinātības koncepciju, kuru izstrādājusi SDO un kura ir atspoguļota ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķos. To veido četri neatdalāmi un savstarpēji pastiprinoši mērķi: produktīva nodarbinātība, standarti un tiesības darbā, sociālā aizsardzība un sociālais dialogs 19 . Dzimumu līdztiesība un nediskriminēšana 20 ir transversāli jautājumi šo mērķu kontekstā.
ES īsteno visaptverošu pieeju, kuras mērķis ir rezultatīvi veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem, īpaši pievēršoties tādām neaizsargātām un nelabvēlīgā stāvoklī esošām grupām kā bērni un jaunieši, gados vecāki darba ņēmēji, migrējošie darba ņēmēji, personas ar invaliditāti, etniskās minoritātes un darba ņēmēji, kas nodarbināti neoficiālajā ekonomikā. Tās mērķis ir arī veicināt dzimumu līdztiesību, tostarp palielinot sieviešu ekonomiskās iespējas un līdzdalību darba tirgū visās nozarēs un visos līmeņos, kā arī nodrošinot vienādu samaksu par līdzvērtīgu darbu 21 . Šajā visaptverošajā pieejā uzmanība tiek pievērsta darba ņēmējiem trešo valstu vietējos tirgos un globālajās piegādes ķēdēs. Tā aptver visas attiecīgās ieinteresētās personas: valsts pārvalde, sociālie partneri, pilsoniskā sabiedrība, uzņēmēji un patērētāji. ES rīcības vispusību pauž dažādas ES iniciatīvas šajā jomā 22 , tostarp priekšlikums direktīvai par uzņēmumu ilgtspējas uzticamības pārbaudi 23 , kas pieņemta kopā ar šo paziņojumu, un 15 punktu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības rīcības plāna notiekošā pārskatīšana ES tirdzniecības politikas ietvaros 24 .
Īpaša uzmanība bērnu darba un piespiedu darba izskaušanai
ANO pasludināja 2021. gadu par Starptautisko bērnu darba izskaušanas gadu 25 , aicinot starptautisko sabiedrību pastiprināt centienus izskaust bērnu darbu līdz 2025. gadam. Laikposmā no 2000. līdz 2016. gadam bērnu darba rādītāji samazinājās, taču pēc tam — laikposmā no 2016. gada līdz 2020. gadam — absolūtais to bērnu skaits, kuri ir iesaistīti bērnu darbā, palielinājās par 8,4 miljoniem. Turklāt Covid-19 pandēmijas dēļ pastāv risks, ka līdz 2022. gada beigām vēl 9 miljoni bērnu tiks iesaistīti bērnu darbā 26 , savukārt bērni, kas jau ir iesaistīti bērnu darbā, varētu strādāt ilgākas stundas vai vēl sliktākos darba apstākļos 27 . Ja sociālās aizsardzības segums nav pietiekams, bērnu darba upuru skaits varētu palielināties līdz 46 miljoniem.
|
Bērnu darbs skaitļos 28
|
|
|
|
|
Saskaņā ar Komisijas īstenoto nulles tolerances politiku pret bērnu darbu kā prioritāte tās visaptverošajā pieejā, kas veicina pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visā pasaulē, ir noteikts uzdevums izskaust bērnu darbu. Šī prioritāte arī turpmāk ir jāizvirza priekšplānā, pārdomājot visas attiecīgās politikas jomas. Daži ES pasākumi šajā jomā ir šādi: atbalstīt to, ka tiek izstrādāti iedarbīgi tiesību akti pret bērnu darbu, un panākt to izpildi; veicināt tādu sociālās labklājības programmu īstenošanu, kas paredzētas nabadzīgām mājsaimniecībām, kuras ir neaizsargātas pret bērnu darbu; stiprināt izglītības pieejamību, arī konflikta vai krīzes situācijās un tiem bērniem, kuri pārvietojas gan valstu iekšienē, gan starp valstīm, kā arī nodrošināt viņiem aizsardzības pakalpojumus. ES visaptverošā stratēģija par bērna tiesībām 29 liek Komisijai rīkoties, lai panāktu, ka ES piegādes ķēdēs netiktu izmantots bērnu darbs, un sniegt tehnisku palīdzību, lai stiprinātu darba inspekcijas sistēmas.
|
Piespiedu darbs skaitļos 30
|
|
|
Bērnu darba un piespiedu darba izskaušanu var panākt tikai tad, ja tiek veicināta citu mērķu sasniegšana pienācīgas kvalitātes nodarbinātības kontekstā, piemēram, ilgtspējīga darījumdarbība, sociālais dialogs, biedrošanās brīvība, darba koplīguma slēgšanas sarunas un sociālā aizsardzība. Tas parāda, cik iedarbīga ir visaptveroša pieeja attiecībā uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanu visā pasaulē.
3.Kā ES veicina pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visā pasaulē
3.1. ES politika un iniciatīvas, kas sniedzas pāri ES robežām
ES iekšējā rīcība ietekmē arī darba ņēmēju labbūtību visā pasaulē. Saskaņā ar ES apņemšanos veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību globālajās piegādes ķēdēs 31 ES politikas jomās ir noteikti standarti, kas aptver jaunākās tendences korporatīvās atbildības un pārredzamības jomā visā pasaulē; tajās ir noteikti ilgtspējīgas finansēšanas, ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa satvari, un tās stiprina publisko sektoru, rādot piemēru publiskā iepirkuma procedūrās. Tās ir būtisks Eiropas zaļā kursa 32 elements, kas uzsver, ka zaļā un sociālā ilgtspēja ir jānodrošina kopā, lai garantētu sociāli taisnīgu pārkārtošanos visā pasaulē. ES iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, ir gan vispārīgas, gan arī attiecināmas uz konkrētām nozarēm. Turklāt ES ir sākusi vairākas īpašas iniciatīvas, kuru mērķis ir izskaust bērnu un piespiedu darbu.
3.1.1. Iniciatīvas attiecībā uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību
Vairākas ES politikas jomas un stratēģijas ir saistītas ar pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanu visā pasaulē, tostarp globālajās piegādes ķēdēs 33 . Tās izmanto dažādus rīkus, tostarp uzticamības pārbaudes prasības uzņēmumiem, informācijas sniegšanas standartus sociālajos jautājumos un pārredzamības un informācijas noteikumus par produktu ilgtspēju, kas ļauj patērētājiem izdarīt apzinātāku izvēli.
Eiropas Komisija savā priekšlikumā direktīvai par uzņēmumu ilgtspējas uzticamības pārbaudi paredz lieliem uzņēmumiem, kas pārsniedz noteiktu slieksni, un dažiem citiem uzņēmumiem īpaši jutīgās nozarēs uzticamības pārbaudes pienākumus identificēt, novērst, mazināt un ņemt vērā izraisīto faktisko un potenciālo negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām, tostarp darba tiesībām, un vidi globālajās piegādes ķēdēs saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību un darba tiesību standartiem. Priekšlikumā tiks noteikta horizontāla sistēma, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, kas darbojas vienotajā tirgū, veicinātu cilvēktiesību ievērošanu un vides aizsardzību gan pašā uzņēmumā, gan arī visās vērtību ķēdēs, tādējādi mazinot negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi, un lai tie ieviestu piemērotu pārvaldību, vadības sistēmas un pasākumus. Priekšlikumā ir paredzēts arī efektīvs izpildes mehānisms, apvienojot administratīvās sankcijas un civiltiesisko atbildību.
ES veic dažādus politikas pasākumus attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu, lai novirzītu privāto investīciju plūsmas uz saimnieciskām darbībām, kas ir ilgtspējīgas gan no vides, gan sociālā viedokļa 34 . Eiropa ir reģions ar vienu no lielākajiem ilgtspējīgu ieguldījumu aktīvu apjomiem pasaulē — aptuveni 10 triljoniem EUR 2020. gadā 35 , tādējādi ilgtspējīgs finansējums ir spēcīgs instruments darba tiesību veicināšanai piegādes ķēdēs. Kā izklāstīts 2021. gada 6. jūlija ilgtspējīga finansējuma stratēģijā, Komisija citstarp pārskatīs informācijas sniegšanas standartus attiecībā uz sociālajiem un darba ņēmēju jautājumiem un cilvēktiesību ievērošanu finanšu nozarē. Turklāt Komisija publicēs ziņojumu par Taksonomijas regulas 36 iespējamo paplašināšanu, iekļaujot tajā citus ilgtspējības mērķus, piemēram, sociālos mērķus.
Pāreja uz tīru aprites ekonomiku var sniegt iespējas samazināt piesārņojumu, atkritumus un stimulēt produktu inovāciju, vienlaikus sniedzot pozitīvu ieguldījumu ilgtspējīgā cilvēces attīstībā, citstarp radot pienācīgas darbavietas 37 . Pamatojoties uz aprites ekonomikas rīcības plānu 38 , Komisija veicinās pasākumus saistībā ar produktu un pakalpojumu piegādes ķēžu vidiskajiem un sociālajiem aspektiem.
Lai varētu izdarīt apzinātu izvēli, patērētājiem ir nepieciešama kvalitatīvāka un uzticamāka informācija par preču un pakalpojumu ilgtspēju. Turpmākajās ES patērētāju politikas iniciatīvās Komisija veicinās pienācīgas kvalitātes nodarbinātību globālajās piegādes ķēdēs 39 .
Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” Komisija atbalstīja ar pienācīgas kvalitātes nodarbinātību saistītu pētniecību, citstarp par ilgtspējīgu tirgus dalībnieku nozīmi atbildīgā tirdzniecībā 40 . Saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam Komisija Eiropas Pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” (2021–2027) stiprinās pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanu visā pasaulē.
Saskaņā ar ES attīstības un sadarbības instrumentiem ES ir atbalstījusi pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmas īstenošanu partnervalstīs, tostarp izmantojot tehniskās palīdzības mehānismu Socieux+, kas kopš 2013. gada nodrošina zināšanas nodarbinātības un sociālās aizsardzības jomā.
3.1.2. Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšana konkrētās nozarēs
Ar stratēģijas “No lauka līdz galdam” 41 iniciatīvām Komisija citstarp veicinās pienācīgas kvalitātes nodarbinātību globālajās pārtikas piegādes ķēdēs, tostarp drošus un taisnīgus darba apstākļus un tiesības. Liela nozīme taisnīgu, stipru un ilgtspējīgu pārtikas sistēmu veidošanā būs apsvērumiem, kas saistīti ar darba ņēmēju sociālo aizsardzību, viņu darba un dzīves apstākļiem, kā arī veselības un drošības aizsardzību.
Izejvielu iniciatīvas 42 un Kritiski svarīgo izejvielu rīcības plāna 43 mērķis ir panākt izejvielu taisnīgāku un ilgtspējīgāku iegūšanu no pasaules tirgiem. Tās veicina atbildīgu praksi kritiski svarīgu izejvielu ieguves jomā, ņemot vērā to, ka augsta izejvielu piegādes koncentrācija valstīs ar zemiem pārvaldības standartiem var saasināt vides un sociālās problēmas. Šajā saistībā Komisija ar sadarbības programmu starpniecību atbalsta derīgo izrakteņu ilgtspējīgu attīstību savās partnervalstīs. Komisija, izmantojot vadlīnijas un attiecīgus pasākumus, atbalsta to, ka tiek īstenota Regula (ES) 2017/821 44 , ar ko paredz piegādes ķēdes uzticamības pārbaudes pienākumus ES importētājiem, kuri importē noteiktus konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes metālus un izrakteņus. Komisijas priekšlikumā regulai par baterijām un bateriju atkritumiem 45 ir noteikts pienākums uzņēmējiem veikt uzticamības pārbaudes savās piegādes ķēdēs.
Pēdējos gados ES ir izstrādājusi politikas kopumu un atbalstījusi darbības nolūkā risināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātības problēmas apģērbu ražošanas nozarē un samazināt neaizsargātību, padarot piegādes ķēdes ilgtspējīgākas. Piemēram, ES ir atbalstījusi partnerību “Labāks darbs” 46 nolūkā uzlabot darba apstākļus apģērbu ražošanas nozarē un fondu “Vision Zero” 47 nolūkā uzlabot darba aizsardzību apģērbu ražošanas nozarē 48 . ES arī atbalsta intervences ar mērķi veicināt zināšanas un izpratni un attiecīgi uzlabot darba apstākļus apģērbu ražošanas nozarē, īstenojot atbildīgu ražošanu un patēriņu 49 . Aprites ekonomikas rīcības plāna kontekstā Komisija izstrādā ilgtspējīgu tekstilizstrādājumu stratēģiju, kurā galvenā uzmanība pievērsta ilgtspējīgai atveseļošanai no Covid-19 krīzes 50 un nozares vidiskās un sociālās ietekmes samazināšanai. Šajā kontekstā ES ņems vērā pašreizējās problēmas tekstilizstrādājumu vērtību ķēdē, kā arī nepieciešamību aizsargāt cilvēktiesības, citstarp darba tiesības, un veicinās uzticamības pārbaudi visās tekstilrūpniecības nozares piegādes ķēdēs. Šādi centieni galvenokārt tiks nodrošināti ar ierosināto direktīvu par uzņēmumu ilgtspējas uzticamības pārbaudi.
ES centīsies visos ES gaisa transporta nolīgumos panākt saistības nolūkā nodrošināt augsta līmeņa darba aizsardzību aviācijas nozarē saskaņā ar starptautiskajiem darba standartiem 51 .
ES ietvers darba klauzulas par darba ņēmēju aizsardzību visos ES divpusējos un daudzpusējos līgumos par starptautisko sauszemes transportu un savos asociācijas nolīgumos ar trešām valstīm. Tāpat ES pārskatīs arī Eiropas Līgumu par transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (AETR līgums) nolūkā iekļaut attiecīgus ES tiesību aktu kopumus darba jomā un saskaņos ar ES sociālajiem noteikumiem sauszemes transporta jomā daudzpusējo Interbus nolīgumu par pasažieru neregulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem.
Visas ES dalībvalstis ir ratificējušas starptautisko Konvenciju par darbu jūrniecībā, kas reglamentē darba apstākļus jūras transporta nozarē. ES turpinās darbu, lai sadarbībā ar SJO un SDO īstenotu konvencijas noteikumus, un ierosinās ar jūrniecību saistītos ES nolīgumos ar trešām valstīm iekļaut saistības, kas attiecas uz konvencijas efektīvu īstenošanu.
Īstenojot Starptautiskās okeānu pārvaldības darbakārtību un kopējo zivsaimniecības politiku, ES veicina pienācīgas kvalitātes nodarbinātību zivsaimniecībās saskaņā ar SDO, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) noteiktajiem mērķiem, sadarbojoties ar partnervalstīm. ES turpinās veicināt SDO Konvencijas par darbu zvejniecībā (Nr. C 188) un citu attiecīgu starptautisko standartu 52 ratifikāciju un rezultatīvu izpildi. Šajā sakarā ES izmanto ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus (IZPN), jo īpaši īstenojot saskaņotu sociālo noteikumu kopumu, un attiecīgā gadījumā sadarbojas ar reģionālajām zivsaimniecības pārvaldības organizācijām. Divpusējos dialogos un reģionālos un starptautiskos forumos Komisija un Augstais pārstāvis pievērsīsies piespiedu darbam un citiem darba veidiem, kas pārkāpj cilvēktiesības zivsaimniecības jomā, tostarp gadījumos, kad tie tiek atklāti saistībā ar cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN zveju) 53 .
Ar sociālās ekonomikas rīcības plānu 54 Komisija vēl vairāk veicinās sociālo ekonomiku starptautiskā līmenī, piemēram, izmantojot Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu un Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentus un uzlabojot sociālo uzņēmēju piekļuvi finansējumam Rietumbalkānos, Austrumu partnerībā un dienvidu kaimiņvalstīs. Ir arī iespējas stiprināt dialogu un sadarbību sociālās ekonomikas jomā ar galvenajiem starptautiskajiem partneriem.
3.1.3. Pastiprināti centieni izskaust piespiedu darbu un bērnu darbu
Līgumā ir stingri noteikta cilvēka cieņas ievērošana un cilvēktiesību universālums un nedalāmība. Turklāt Eiropas Savienības Pamattiesību harta skaidri aizliedz verdzību un piespiedu darbu. Lai īstenotu šos noteikumus, Komisija mobilizē visas pieejamās horizontālās un nozaru iniciatīvas, lai izskaustu piespiedu darbu un bērnu darbu, sadarbībā ar dalībvalstu iestādēm, kā arī privātiem uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām.
Visas 27 ES dalībvalstis ir ratificējušas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas par piespiedu darbu un bērnu darbu 55 . Tādējādi tām ir juridisks pienākums novērst un izskaust piespiedu darba izmantošanu un regulāri ziņot SDO standartu uzraudzības iestādēm. Atsauces uz attiecīgajām SDO konvencijām ir ietvertas arī daudzos Savienības noslēgtajos brīvās tirdzniecības nolīgumos 56 . Saskaņā ar ES vispārējo tarifa preferenču shēmas regulu ES var piešķirt vienpusējas tirdzniecības preferences ar nosacījumu, ka saņēmējvalstis ievēro starptautiskos darba standartus, tostarp attiecībā uz bērnu darba un piespiedu darba izskaušanu.
ES direktīva par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu nosaka, ka dalībvalstīm ir jāgādā par to, lai cilvēku tirdzniecība, tostarp piespiedu darba nolūkā, būtu sodāma ar likumu. Direktīvā arī noteikts, ka dalībvalstīm jāapsver iespēja noteikt kriminālatbildību par izmantoto pakalpojumu apzinātu izmantošanu. Tomēr galīgais lēmums ir atstāts dalībvalstu ziņā, kā rezultātā visā ES ir izveidojusies tiesiskā regulējuma dažādība. Ņemot vērā cilvēku tirdzniecības izplatību visā ES un valstu tiesiskā regulējuma atšķirības, Komisija izvērtē iespēju ieviest Eiropas Savienībā obligātos noteikumus, kas paredz kriminālatbildību par cilvēku tirdzniecības upuru sniegto pakalpojumu izmantošanu. Tikmēr Komisija sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām rīko arī izpratnes vairošanas kampaņas, lai palīdzētu atklāt un novērst šo praksi.
Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums ir spēcīgs instruments, lai izskaustu piespiedu darbu un bērnu darbu. Ņemot vērā, ka publiskais iepirkums veido aptuveni 14 % no ES IKP (aptuveni 2 triljonus EUR gadā), tas var radīt spēcīgu stimulu uzņēmumiem pieņemt sociāli atbildīgas pārvaldības praksi. Publiskā iepirkuma direktīvas paredz, ka dalībvalstīm jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka darbuzņēmēji un piegādātāji efektīvi pilda saistības, kas izriet no SDO konvencijām, tostarp attiecībā uz piespiedu darbu un bērnu darbu. Lai vairotu līgumslēdzēju iestāžu izpratni par sociāli atbildīga publiskā iepirkuma potenciālajiem ieguvumiem, Komisija nesen ir atjauninājusi rokasgrāmatu “Sociāls “iepirkums”” 57 .
Ar valsts iestādēm vien ir par maz, lai uzvarētu cīņā pret piespiedu darbu. Liela nozīmē ir arī privātajiem uzņēmumiem. Tāpēc jaunās ES tirdzniecības politikas kontekstā Komisija veicina uzticamības pārbaudi saskaņā ar starptautiskajām pamatnostādnēm un principiem, lai panāktu to, ka piespiedu darbam nav vietas ES uzņēmumu vērtību ķēdēs. Šajā kontekstā Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests 2021. gada jūlijā publicēja norādes, kas palīdz ES uzņēmumiem veikt atbilstīgus pasākumus nolūkā novērst piespiedu darba risku uzņēmuma darbībā un piegādes ķēdēs, tādējādi veidojot tiltu uz obligātajiem horizontālajiem uzticamības pārbaudes tiesību aktiem 58 . Komisija savā priekšlikumā direktīvai par uzņēmumu ilgtspējas informācijas atklāšanu 59 ierosināja arī sīki izstrādātas ziņošanas prasības attiecībā uz darba tiesībām, piemēram, bērnu darba un piespiedu darba izskaušanu, tostarp globālajās piegādes ķēdēs.
Komisija arī veicina nozares virzītas stratēģijas visvairāk apdraudētajās nozarēs. Piemēram, projekts “Clear Cotton” piedāvā integrētu pieeju bērnu darba un piespiedu darba izskaušanai kokvilnas, tekstilizstrādājumu un apģērbu piegādes ķēdēs 60 . Bērnu darba un piespiedu darba izskaušana ieņem nozīmīgu vietu arī Izejvielu iniciatīvā un Kritiski svarīgo izejvielu rīcības plānā.
Neatkarīgi no šiem svarīgajiem tiesiskajiem pasākumiem ir vajadzīga turpmāka rīcība, lai efektīvi cīnītos pret piespiedu darbu. Tāpēc priekšsēdētāja fon der Leiena izziņoja iniciatīvu, ar ko aizliedz laist vienotajā tirgū produktus, kas ražoti, izmantojot piespiedu darbu. Šim nolūkam Komisija gatavo jaunu likumdošanas iniciatīvu, ar ko tiks efektīvi aizliegts laist ES tirgū produktus, kas ražoti, izmantojot piespiedu darbu, tostarp bērnu piespiedu darbu. Iniciatīva attieksies gan uz vietējiem, gan importētiem produktiem, un aizliegumu kopums būs apvienots spēcīgā, uz risku balstītā izpildes sistēmā. Jaunais instruments būs izstrādāts, pamatojoties uz starptautiskiem standartiem, un papildinās pašreizējās horizontālās un nozaru ES iniciatīvas, jo īpaši uzticamības pārbaudes un pārredzamības pienākumus.
Lai izskaustu bērnu darbu, ir jāīsteno papildu pasākumi. Bērnu darbam ir ļoti sarežģīti virzītājspēki, piemēram, ekonomiskās grūtības, atbilstīgu izglītības iespēju trūkums, plaši izplatīti pieņēmumi un vietējās paražas, kas saistītas ar bērnu vietu sabiedrībā. Tādējādi, lai izskaustu bērnu darbu, ir vajadzīga visaptveroša pieeja ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai, tostarp plaša mēroga pasākumi un pienācīgi finansētas iniciatīvas, lai atbalstītu kvalitatīvu izglītību, pienācīgus ienākumus un sociālo aizsardzību visiem. Saskaņā ar ES stratēģiju par bērna tiesībām Komisija sniedz atbalstu valdībām, vietējiem dalībniekiem un uzņēmumiem, jo īpaši visvairāk skartajās valstīs.
|
Galvenie rīki: -veicināt cilvēktiesību ievērošanu un vidiskās uzticamības pārbaudes veikšanu uzņēmumos, citstarp ieviešot tiesību aktus, nolūkā nodrošināt faktiskas un potenciālas nelabvēlīgas ietekmes uz cilvēktiesībām, arī darba tiesībām un vidi, identificēšanu, novēršanu, mazināšanu globālajās piegādes ķēdēs un atbildību par to; -aizliegt laist ES tirgū produktus, kas ražoti, izmantojot piespiedu darbu; -pastiprināt uzņēmumu informācijas sniegšanu par ilgtspējas aspektiem, tostarp pienācīgas kvalitātes nodarbinātību globālajās piegādes ķēdēs, lai veicinātu ilgtspējīgus ieguldījumus un pārredzamību citām ieinteresētajām personām; -nodrošināt norādes un spēcīgus tiesību aktus sociāli ilgtspējīgu publisko iepirkumu jomā un noteikt, ka ilgtspējīgi produkti ir norma taisnīga patēriņa veicināšanā; -izmantot ES nozaru politiku, citstarp pārtikas, minerālu ieguves, tekstilizstrādājumu, zivsaimniecības un transporta jomā, kā arī jūras politiku, nolūkā stiprināt starptautisko darba standartu ievērošanu un starptautisko darba konvenciju ratifikāciju un īstenošanu. |
3.2. ES divpusējās un reģionālās attiecības
Tirdzniecības politikas jomā ES sagaida, ka tās tirdzniecības partneri ievēros starptautiskos darba standartus. Brīvās tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem šajā ziņā ir būtiska nozīme, jo tajos ietilpst pienākumi ievērot starptautiskos darba standartus un veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, ieviešot valsts tiesību aktus un praksi, tostarp efektīvu darba inspekciju. Piemēram, šie noteikumi deva stimulu Dienvidkorejai ratificēt trīs SDO pamatkonvencijas (2021. gada aprīlī) 61 . Turklāt 2020. gadā Komisija iecēla galveno tirdzniecības nolīgumu izpildes uzraugu, lai nodrošinātu, ka tās tirdzniecības partneri pilda savas saistības, tostarp tās, kas izklāstītas nodaļās par ilgtspējīgu attīstību. Tā ir arī izveidojusi vienotu kontaktpunktu , kur ES uzņēmumi, tirdzniecības organizācijas vai nevalstiskās organizācijas var iesniegt sūdzības.
15 punktu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības rīcības plāna notiekošās pārskatīšanas ietvaros ES novērtēs darba noteikumu iekļaušanu un piemērošanu brīvās tirdzniecības nolīgumos. Šī pārskatīšana aptvers saistību apjomu, uzraudzības mehānismus, sankciju piemērošanas iespēju neatbilstības gadījumā, būtisku elementu klauzulu, institucionālo sistēmu, sadarbību ar pilsonisko sadarbību un nepieciešamos resursus.
Priekšlikumā jaunai ES vispārējo tarifa preferenču shēmas regulai (VSP regula) 2024.–2034. gadam 62 Komisija ir palielinājusi atbalstu starptautisko darba standartu veicināšanai VSP saņēmējvalstīs, pievienojot divas jaunas darba tiesību konvencijas 63 un darot iespējamu atsaukt tirdzniecības preferences tādu preču eksportam, kas ražotas, izmantojot starptautiski aizliegtu bērnu darbu un piespiedu darbu.
Viens no galvenajiem ES starptautiskās partnerības politikas mērķiem ir veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, arī sociālo aizsardzību, saskaņā ar ES stingro apņemšanos pilnībā ieviest ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās Ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas atspoguļoti arī 2017. gada Eiropas Konsensā par attīstību 64 . Sociālā iekļaušana un pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, īpašu uzmanību veltot bērnu darba izskaušanai, ir viena no plānošanas prioritātēm jaunajā Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā “NDICI — Eiropa pasaulē” 65 2021.–2027. gadam, kura prioritātes tiks definētas valsts, reģionālā un globālā līmenī. Konkrētāk, NDICI “Eiropa pasaulē” programmā “Cilvēktiesības un demokrātija” un citās tā tematiskajās un ģeogrāfiskajās programmās ir paredzētas īpašas darbības nolūkā veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem, tostarp izskaužot bērnu darbu un piespiedu darbu, jo īpaši valsts un reģionālā līmenī. NDICI “Eiropa pasaulē” atbalsta darbības, kurās ietilpst sociālā dialoga veicināšana un palīdzības nodrošināšana partnervalstīm, lai tās ratificētu un rezultatīvi ieviestu spēkā esošās SDO konvencijas, jo īpaši pamattiesību un pārvaldības konvencijas. Papildus Eiropas Konsensam darbības ietvers privātā sektora iesaistīšanu nolūkā ieviest atbildīgu darījumdarbību globālajās piegādes ķēdēs un atbalstīt partnervalstu valdības un uzņēmumus atbildīgas darījumdarbības ieviešanā, īstenojot attiecīgus papildu pasākumus. Tas sniegs arī iespējas iesaistīt partnervalstis ar visām attiecīgi ieinteresētajām personām ekonomikas oficializēšanā un neoficiālā sektora samazināšanā, kā arī apmainīties ar partnervalstīm ar paraugpraksi un pieejām, nodrošinot tehnisko palīdzību. Turklāt atzīstot, ka daudzas neaizsargātas personas arī turpmāk būs nodarbinātas neoficiālajā ekonomikā, attīstības politika nodrošinās, ka pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanas pasākumi tiks attiecināti arī uz neoficiālo ekonomiku. Eiropas komandas iniciatīvu 66 kontekstā pēc nepieciešamības tiks īstenotas darbības kopā ar dalībvalstīm un Eiropas attīstības finanšu iestādēm.
Eiropas Savienība atbalsta arī darbības, kas paredzētas bērnu aizsardzībai humānās krīzes apstākļos, tostarp pret bērnu darba ļaunākajām formām 67 . Šajās darbībās ietilpst vardarbības novēršana un reaģēšana uz to, ģimeņu meklēšana un atkalapvienošanās, tādu bērnu atbrīvošana un reintegrācija, kas iesaistīti bruņotajos spēkos un bruņotās grupās, kā arī nepieļaušana bērniem tajās iesaistīties. Vērā ņemams ieguldījums tiek veikts, lai bērniem, kurus skārušas krīzes un ārkārtas humanitārās situācijas, tiktu atjaunota un saglabāta piekļuve kvalitatīvai izglītībai 68 .
Saskaņā ar ES paplašināšanās politiku kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm pirms pievienošanās ES ir pilnībā jāpielāgojas ES tiesību aktu kopumam un standartiem sociālās politikas un nodarbinātības jomā. ES turpina veicināt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu Rietumbalkānu valstīs, apspriežot kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu sniegumu virzībā uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu iestrādāšanu ekonomikas reformu programmas procesā un atbalstot partnerus nolūkā uzlabot datu pieejamību un vākšanu saskaņā ar sociālo rezultātu pārskatu. ES piedāvā arī finansiālu atbalstu kvalitatīvas nodarbinātības un darba noteikumu un standartu rezultatīvas izpildes veicināšanai reģionā, izmantojot Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA).
Eiropas kaimiņattiecību politikas ietvaros ES atbalsta politikas un ekonomikas reformas ES dienvidu 69 un austrumu 70 kaimiņvalstīs, citstarp jaunu pienācīgu darbvietu radīšanu. Īstenojot Eiropas kaimiņattiecību politiku, ES apmainīsies ar paraugpraksi cilvēktiesību un darba pamatstandartu jomā ar ES un dienvidvalstu partneriem divpusējā un reģionālā līmenī, kā arī Savienības ietvaros Vidusjūras nozaru politikas dialogā par nodarbinātību un darbaspēku.
Sniedzot finansiālu atbalstu un īstenojot citas pamatiniciatīvas, ES palīdzēs dienvidu kaimiņreģiona partnervalstīm izstrādāt un ieviest ekonomikas reformas (arī tirdzniecības un ieguldījumu jomā), kuru rezultātā tiek panākta pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, jo īpaši sievietēm un jauniešiem, un atbalstīs labi funkcionējošu sociālo dialogu visos līmeņos.
Austrumu partnerības kontekstā viena no galvenajām prioritātēm joprojām būs politikas atbalsts pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai, ieguldot cilvēkos un cilvēkkapitāla attīstībā 71 . ES mobilizēs arī publiskā sektora zinātību nolūkā apmainīties ar paraugpraksi un pieejām ar partnervalstīm, piemēram, izmantojot TAIEX un mērķsadarbības instrumentus, kas saved kopā mērķa valstu administrācijas pārstāvjus ar ES dalībvalstu kolēģiem.
Darba tiesību ievērošanas veicināšana trešās valstīs ir būtiska ES cilvēktiesību politikas sastāvdaļa. Pamatojoties uz dažādiem šīs jomas instrumentiem, ES attiecīgā gadījumā nodrošinās darba tiesību jautājumu iekļaušanu cilvēktiesību dialogā ar trešām valstīm, kur notiek darba tiesību pārkāpumi, un turpmākā saziņā ar trešām valstīm par cilvēktiesībām, citstarp Eiropas Savienības īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos saziņā.
Tāpat ES nodrošinās konkrētu valstu cilvēktiesību un demokrātijas stratēģiju 2021.–2024. gadam un ES Rīcības plāna cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam rezultatīvu īstenošanu 72 . Tā ietvers paredzēto visaptverošo ES sistēmu nolūkā īstenot ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un valsts rīcības plānu izstrādi un īstenošanu.
ES turpinās veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību finansēšanas darbībās, piemēram, īstenojot finansēšanas darījumus (apvienojot finansējumu vai sniedzot garantijas), kā arī nodrošinot, ka tiek ievērotas darba tiesības, izvērtējot cilvēktiesību ievērošanu kā priekšnoteikumu makrofinansiālas palīdzības piešķiršanai. Turpmākajās makrofinansiālās palīdzības programmās attiecīgā gadījumā būs iekļauta pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, un Komisijas dienesti un EĀDD kopīgi identificēs attiecīgos nosacījumus.
Komisija piesaistīs Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku nolūkā veicināt tās vides un sociālās politikas regulāru atjaunināšanu ar mērķi saskaņot to ar ES starptautiskajiem standartiem piegādes ķēžu atbildības jomā, arī ar ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām. Turklāt ES strādās pie tā, lai nodrošinātu, ka EIB finansēto shēmu īstenošanā iesaistīto darba ņēmēju darba tiesības atbilst EIB vides un sociālajiem standartiem.
Papildus iepriekš izklāstītajam pastāv citi divpusēji un reģionāli nolīgumi, piemēram, stratēģiski ES partnerības un sadarbības nolīgumi, kā arī dažādu līmeņu dialogi ar trešām valstīm nodrošina iespēju apmainīties ar ES zinātību darba jomā. ES veicinās pienācīgas kvalitātes nodarbinātības, arī darba tiesību, iekļaušanu visos attiecīgajos nākotnes un atjauninātajos divpusējos un reģionālajos nolīgumos un dažādu līmeņu dialogos, citstarp stratēģiskajos partnerības un sadarbības nolīgumos un visās komitejās, kas īsteno attiecīgus divpusējos un reģionālos nolīgumus, piemēram, kopējās komisijās un tematiskajās apakškomitejās. Tās ietver, piemēram, samitus, ministru sanāksmes un augstāko amatpersonu sanāksmes tādos forumos kā Āzijas un Eiropas sanāksme (ASEM).
|
Galvenie rīki: -veicināt starptautisko darba standartu iekļaušanu brīvās tirdzniecības nolīgumos un vienpusējās tirdzniecības preferencēs; -nodrošināt, ka pienācīgas kvalitātes nodarbinātība visiem ir viena no galvenajām prioritātēm ES attīstības politikā, un turpmākas finansēšanas darbības, kas veicina pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, citstarp Eiropas komandas iniciatīvu kontekstā; -veicināt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, izmantojot ES paplašināšanās politiku un ekonomikas reformu programmas un atbalstot reformas, kas nodrošina pienācīgas kvalitātes nodarbinātību Eiropas kaimiņvalstīs un paplašināšanās reģionos; -veicināt darba tiesību ievērošanu trešās valstīs kā būtisku ES cilvēktiesību politikas sastāvdaļu, -iekļaut pienācīgas kvalitātes nodarbinātības un darba tiesību veicināšanas aspektus visos attiecīgajos nākotnes un atjauninātajos divpusējos un reģionālajos nolīgumos un dialogos. |
3.3. ES starptautiskajos un daudzpusējos forumos 73
ES atbalsta ar pienācīgas kvalitātes nodarbinātību saistīto ANO instrumentu ieviešanu; ES iestājas arī par to, lai ANO forumos tiktu apspriesti un virzīti pienācīgas kvalitātes nodarbinātības jautājumi, jo īpaši saistībā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. ES ir pastiprinājusi savu iesaisti ANO cilvēktiesību forumos un sadarbību ar partnervalstīm nolūkā aktīvi veicināt un atbalstīt ANO Vadošo principu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām īstenošanu visā pasaulē. Šajā kontekstā ES sniedz atbilstīgu atbalstu ANO Vadošo principu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām darba grupai un konstruktīvi piedalās ANO diskusijās par juridiski saistoša instrumenta izveidi darījumdarbības un cilvēktiesību jomā nolūkā popularizēt instrumentu, kas var rezultatīvi uzlabot tādu upuru aizsardzību, kuri saistīti ar cilvēktiesību pārkāpumiem uzņēmējdarbības kontekstā un ļaunprātīgu izmantošanu, un radīt globālākus līdzvērtīgus konkurences apstākļus. ES pastiprinās centienus popularizēt pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmu ANO Sociālās attīstības komisijā un Augsta līmeņa politiskajā forumā ilgtspējīgas attīstības jautājumos, ņemot vērā pienācīgas kvalitātes nodarbinātības nozīmīgumu IAM, citstarp 8. IAM, sasniegšanā un visā programmā. ES arī veicina personu ar invaliditāti tiesības visā pasaulē, tostarp saistībā ar darbu un nodarbinātību, kas atbilst ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD), kuras līgumslēdzēja puse tā ir. Komisija ir apņēmusies rīkot regulārus strukturētus dialogus UNCRPD ikgadējās dalībvalstu konferences laikā un citos daudzpusējos forumos, kā arī stiprināt sadarbību, galvenokārt pievēršoties pieejamības un nodarbinātības jautājumiem.
Turklāt ES aktīvi sniedz ieguldījumu Starptautiskās Darba organizācijas darba standartu noteikšanas procesā, uzraugot to piemērošanu un veicinot to īstenošanu 74 . ES turpinās stiprināt ciešo sadarbību ar SDO, pamatojoties uz vēstuļu apmaiņu, kas atjaunota 2021. gadā, jo īpaši īstenojot kopīgu rīcību daudzpusējos forumos un divpusējo un attīstības sadarbību, tostarp pastiprinātas informācijas apmaiņas, palīdzības sniegšanas un regulāru augsta līmeņa sanāksmju veidā. Mērķis ir sekmēt darba pamatprincipu un tiesību, kā arī citu starptautisko darba standartu ievērošanu, jo īpaši ratificējot un rezultatīvi īstenojot pašreizējās SDO konvencijas un veicinot dzimumu līdztiesību.
Tāpat ES sadarbosies ar SDO nolūkā sekmēt uz cilvēku vērstu pieeju un taisnīgu pārkārtošanos uz nākotnes nodarbinātību saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, 2008. gada SDO Deklarāciju par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai, SDO Simtgades deklarāciju par nodarbinātības nākotni, Eiropas sociālo tiesību pīlāru un attiecīgajām Eiropas un starptautiskajām normām. Šīs sadarbības mērķis ir veicināt arī sociālo dialogu un strādāt nolūkā panākt sociālās aizsardzības minimumu un pienācīgus darba apstākļus visiem, citstarp darba aizsardzību. ES atbalsta centienus integrēt tiesības uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem SDO sistēmā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā 75 . Komisija atbalstīs arī SDO darbu pie mērīšanas sistēmas izstrādes nolūkā uzraudzīt virzību uz pienācīgākas kvalitātes darba pasauli.
ES atbalsta Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) reformu nolūkā vēl vairāk veicināt ilgtspējīgu attīstību un integrēt globalizācijas sociālo dimensiju, kā arī sekmēt PTO apspriedes par to, kā tirdzniecība var atbalstīt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un sociālo taisnīgumu. ES iestāsies par analīzi un pieredzes apmaiņu PTO, tostarp īstenojot aktīvāku sadarbību ar SDO šādās jomās: tirdzniecības politikas ieguldījums sociālajā attīstībā, spēcīgākas darba ņēmēju aizsardzības labvēlīgā ietekme uz izaugsmi un attīstību, tirdzniecības liberalizācijas labvēlīgā ietekme uz visiem darba ņēmējiem un kopienām, kas ir nelabvēlīgā stāvoklī.
Tāpat Komisija aktīvi atbalstīs turpmāku dialogu starp starptautiskajām finanšu iestādēm, SDO, ANO un PTO par to politiku savstarpējo papildināmību un konsekvenci un ekonomiskās izaugsmes, ieguldījumu, tirdzniecības un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības savstarpējo atkarību.
Savā sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) ES atbalsta starptautisko standartu veicināšanu un īstenošanu atbildīgas darījumdarbības jomā nolūkā sekmēt uzņēmumu ieguldījumu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībā. ES finansē ESAO vadītās programmas, tostarp uzticamības pārbaudes veicināšanu atbildīgas darījumdarbības īstenošanai globālajās piegādes ķēdēs 76 , un turpinās veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību ESAO darbībās atbildīgas darījumdarbības jomā, kuru īsteno ESAO Attīstības centrs 77 .
Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšana globālajās piegādes ķēdēs, tostarp bērnu darba un piespiedu darba izskaušana, ir bijis G7 un G20 darba pamatelements, un ES ir aktīvi to atbalstījusi. Sadarbojoties ar G7 un G20 partneriem, ES mērķis būs nodrošināt, ka pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai un sociālajai aizsardzībai ir būtiska nozīme G7 un G20 diskusijās, citstarp īstenojot sociālos aspektus abu forumu “atjaunoties labāk” stratēģijās. Piemēram, 2021. gada G20 līderu Romas deklarācijā, reaģējot uz pandēmiju, G20 valstis ir apņēmušas īstenot uz cilvēku vērstas politikas pieejas nolūkā veicināt sociālo dialogu un nodrošināt lielāku sociālo taisnīgumu, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem, citstarp globālajās piegādes ķēdēs 78 .
Komisija sadarbosies arī ar Pasaules Banku nolūkā iekļaut pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un uz cilvēku vērstu pieeju kā transversālu prasību Pasaules Bankas darbā ar trešām valstīm, un Komisija mudinās dalībvalstis izvirzīt pienācīgas kvalitātes nodarbinātības jautājumu gadījumos, kad Starptautiskais Valūtas fonds sniedz finansiālu atbalstu trešām valstīm.
ES sadarbojas ar Eiropas Padomi nolūkā garantēt sociālās un ekonomiskās pamattiesības saskaņā ar starptautiskajām saistībām.
|
Galvenie rīki: -ar pienācīgas kvalitātes nodarbinātību saistītu ANO instrumentu īstenošanas atbalstīšana un iestāšanās par pienācīgas kvalitātes nodarbinātības jautājumiem ANO forumos, jo īpaši īstenojot ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam; -sadarbība ar SDO ES prioritāšu jomā, jo īpaši sniedzot būtisku ieguldījumu darba standartu noteikšanas procesā, uzraugot to piemērošanu un veicinot to īstenošanu; -Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) reformas atbalstīšana nolūkā vēl vairāk veicināt ilgtspējīgu attīstību, integrēt globalizācijas sociālo dimensiju un veicināt PTO apspriedes par to, kā tirdzniecība var atbalstīt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un sociālo taisnīgumu; -pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšana globālajās piegādes ķēdēs G7 un G20 deklarācijās, sadarbība ar ESAO nolūkā veicināt un īstenot starptautiskos standartus atbildīgas darījumdarbības jomā un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības iekļaušana sadarbībā ar starptautiskajām finanšu iestādēm; -sadarbība ar Eiropas Padomi nolūkā garantēt sociālās un ekonomiskās pamattiesības saskaņā ar starptautiskajām saistībām. |
3.4. Sadarbība ar ieinteresētajām personām un globālajās partnerībās
ES veicina trīspusēju un divpusēju Eiropas sociālo dialogu starpnozaru un sektoru līmenī, citstarp sniedzot atbalstu 43 ES nozaru sociālo dialogu komitejām. Sociālie partneri ir regulāri iekļāvuši nozaru sociālo dialogu komiteju darbakārtībā jautājumu par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visā pasaulē, piemēram, jautājumu par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību zivsaimniecības un tekstilizstrādājumu nozarē. Komisija piedāvās atbalstu sociālajiem partneriem ES nozaru sociālo dialogu komitejās pēc to pieprasījuma, lai tās varētu uzsākt darbības atbildīgu piegādes ķēžu, citstarp darba tiesību ievērošanas, jomā, piemēram, ES mēroga nozaru dialogus nolūkā apmainīties ar paraugpraksi un iespējot mācīšanos no līdzbiedriem. Tā tiks sniegts atbalsts arī darba ņēmējiem un darba devējiem piegādes ķēdēs, tiem izmantojot savas tiesības apvienoties un īstenot biedrošanās brīvību.
Tāpat ES veicina pilsoniskās sabiedrības dialogu savās ārējās attiecībās un apvieno spēkus globālajās partnerībās. Sadarbība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir galvenais veicinošais faktors pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanā, iesaistot ieinteresētās personas, citstarp sarunu par tirdzniecības nolīgumiem un to īstenošanu ietvaros, cilvēktiesību dialogu sagatavošanā un attīstības sadarbības jautājumos. ES turpinās stiprināt sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un veicināt drošu un labvēlīgu vidi pilsoniskajai sabiedrībai un darba tiesību aizstāvju darbam pienācīgu darbavietu radīšanā.
ES un tās dalībvalstis veicina un atbalsta tādas globālās partnerības un daudzpusēju ieinteresēto personu iniciatīvas, kam ir nozīme pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanā visā pasaulē tādās jomās kā taisnīga pārkārtošanās, darba aizsardzība, sociālā aizsardzība un sociālais dialogs, tostarp ar globālās vienošanās iniciatīvu 79 . Ņemot vērā ES nulles tolerances politiku bērnu darba jomā, Komisija veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai kļūtu par platformas “Alliance 8.7” partneri nolūkā izskaust bērnu darbu, piespiedu darbu un cilvēku tirdzniecību. Komisija plāno kopā ar SDO izpētīt, kā palielināt kopīgos un attiecīgos centienus, lai nodrošinātu platformas “Alliance 8.7” intervenču rezultativitāti 80 .
|
Galvenie rīki: -atbalsta piedāvāšana sociālajiem partneriem ES nozaru sociālo dialogu komitejās nolūkā uzsākt darbības par darba tiesību ievērošanu piegādes ķēdēs; -sadarbības ar pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem stiprināšanas turpināšana un pilsoniskajai sabiedrībai drošas un labvēlīgas vides veicināšana; -globālu partnerību atbalstīšana dažādās pienācīgas kvalitātes nodarbinātības jomās, arī kļūstot par platformas “Alliance 8.7” partneri. |
4.Secinājumi
ES ir apņēmusies vēl vairāk nostiprināt savu atbildīga līdera pozīciju darba jomā, aizstāvēt darba ņēmēju tiesības un novērst pēc iespējas zemāku standartu noteikšanu, izmantojot un turpinot attīstīt visus pieejamos instrumentus. Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšana, citstarp bērnu darba un piespiedu darba izskaušana, ir šo centienu pamatelements.
Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšana visā pasaulē ir svarīga ES kā ģeopolitiskai dalībniecei, kas stingri atbalsta individuālās tiesības un brīvības, jo īpaši strauji mainīgās darba pasaules un svārstīgo globālo attiecību kontekstā. Tas saskan ar ES spēcīgo atbalstu multilaterālismam un uz noteikumiem balstītai starptautisko darba standartu pasaules kārtībai.
ES uzņemas vadošo lomu, nodrošinot, ka ekonomikas zaļā un digitālā pārkārtošanās tiek īstenota kopā ar sociāli taisnīgu globālu pārkārtošanos. ES iesaistīs savus starptautiskos partnerus nolūkā panākt uz cilvēku vērstu, ilgtspējīgu, taisnīgu un iekļaujošu atveseļošanu no Covid-19 krīzes.
Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi apstiprināt šajā paziņojumā izklāstīto pieeju un sadarboties nolūkā īstenot tajā noteiktās darbības.
Komisija plāno regulāri ziņot par šā paziņojuma īstenošanas statusu, tostarp par ES saistībām minētajās galvenajās politikas jomās.
SDO/UNICEF Ziņojums par bērnu darbu, 2021. gada jūnijs ( https://data.unicef.org/resources/child-labour-2020-global-estimates-trends-and-the-road-forward/ ).
https://www.ilo.org/global/topics/forced-labour/lang--en/index.htm .
Universāls pienācīgas kvalitātes nodarbinātības jēdziens pirmoreiz tika aprakstīts Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 2008. gada Deklarācijā par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai; ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam ir noteikta apņemšanās panākt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem līdz 2030. gadam; savukārt 2019. gada SDO Simtgades deklarācijā par nodarbinātības nākotni ir ietverta uz cilvēku vērsta pieeja nolūkā reaģēt uz transformācijām, ko izraisa tehnoloģiski jauninājumi, demogrāfiskas izmaiņas, klimata pārmaiņas un globalizācija ( https://www.ilo.org/global/about-the-ilo/mission-and-objectives/centenary-declaration/lang--en/index.htm ).
Sk. Kārbisbejas G7 samita 2021. gada 13. jūnija paziņojumu.
Citstarp, piem., 2011. gada ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, 2011. gada ESAO Vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem un 2017. gada SDO Trīspusējā deklarācija par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku.
COM(2021) 102 final, 4.3.2021.
Sk. Kopīgo paziņojumu par ES ieguldījuma stiprināšanu uz noteikumiem balstītā multilaterālismā, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52021JC0003&qid=1642870047930&from=EN.
https://ec.europa.eu/info/strategy/strategic-planning/strategic-foresight/2021-strategic-foresight-report_en.
https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/joint_communication_global_gateway.pdf
Piem., SDO monitoringa 8. izdevumā “Covid-19 un darba pasaule” tiek pausts brīdinājums, ka bez konkrēta finansiālā un tehniskā atbalsta saglabāsies “lielas atšķirības” starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm nodarbinātības atjaunošanas tendenču ziņā.
https://www.ilo.org/infostories/en-GB/Campaigns/covid19/globalcall#covid-impact.
Aptuveni 21 % no visiem darba ņēmējiem 2018. gadā dzīvoja nabadzībā, https://ilo.org/wcmsp5/groups/public/---dgreports/---stat/documents/publication/wcms_696387.pdf , savukārt Covid-19 krīzes laikā, iespējams, vēl 71–100 miljoni cilvēku nokļuva galējā nabadzībā, https://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/---dgreports/---dcomm/---publ/documents/publication/wcms_762534.pdf ; katru gadu iet bojā 1,9 miljoni cilvēku un nelaimes gadījumos cieš 360 miljoni cilvēku, un aptuveni 479 miljoni darba ņēmēju strādā garas darba stundas: 55 stundas nedēļā vai vairāk, https://www.ilo.org/global/topics/safety-and-health-at-work/lang--en/index.htm .
Saskaņā ar SDO īso ziņojumu par finansējuma trūkumu sociālās aizsardzības jomā vairāk nekā pusei pasaules iedzīvotāju nav nekādas sociālās aizsardzības, 2020. gada septembris ( https://www.social-protection.org/gimi/RessourcePDF.action?id=56836 ).
https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC126047.
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1576150542719&uri=COM%3A2019%3A640%3AFIN ; sk. arī Paziņojumu “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai” (COM(2020) 14 final).
Uz cilvēku vērstā pieeja ietver šādus aspektus: stiprināt visu cilvēku spējas nolūkā gūt labumu no mainīgās darba pasaules piedāvātajām iespējām, stiprināt darba iestādes, lai nodrošinātu visu darba ņēmēju adekvātu aizsardzību, vēlreiz apliecinot darba attiecību pastāvīgo nozīmīgumu, nodrošināt pārkārtošanos no neformālas uz formālu nodarbinātību un veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, pilnīgu un produktīvu un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem, sk. arī SDO Simtgades deklarāciju vietnē https://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/@ed_norm/@relconf/documents/meetingdocument/wcms_711674.pdf .
Paziņojums par ES globālo atbildes reakciju uz Covid-19 (JOIN(2020) 11 final, 8.4.2020.). Sk. arī Padomes secinājumos par cilvēktiesībām un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību globālajās piegādes ķēdēs paustos Padomes aicinājumus sagatavot paziņojumu par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visā pasaulē ( https://www.consilium.europa.eu/media/46999/st13512-en20.pdf ) un Padomes secinājumus “Nodarbinātības nākotne: Eiropas Savienības atbalsts SDO Simtgades deklarācijai (https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-13436-2019-INIT/en/pdf).
https://www.ilo.org/infostories/en-GB/Campaigns/covid19/globalcall#better-normal.
https://www.ilo.org/global/topics/decent-work/lang--en/index.htm .
Dzimumu līdztiesības rīcības plāns III: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/IP_20_2184 ; Dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam, EUR-Lex 52020DC0152 - EN - EUR-Lex (europa.eu).
Sk. šā paziņojuma 3. sadaļu un arī Komisijas dienestu darba dokumentu “Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšana visā pasaulē”, SWD(2020) 235 final, 20.10.2020.
COM(2022) 71.
https://trade.ec.europa.eu/dialogue/meetdetails.cfm?meet=11601.
https://www.ilo.org/global/about-the-ilo/newsroom/news/WCMS_766351/lang--en/index.htm.
https://www.unicef.org/press-releases/child-labour-rises-160-million-first-increase-two-decades.
https://www.ilo.org/global/about-the-ilo/newsroom/news/WCMS_800090/lang--en/index.htm.
https://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/---ed_norm/---ipec/documents/publication/wcms_797515.pdf.
Paziņojums “ES stratēģija par bērna tiesībām” (COM(2021) 142 final).
https://www.ilo.org/global/topics/forced-labour/lang--en/index.htm ; Forced labour exists in global value chains ; https://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/---ed_norm/---ipec/documents/publication/wcms_653986.pdf; https://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/---ed_norm/---ipec/documents/publication/wcms_653990.pdf.
“Paziņojums par ES globālo atbildes reakciju uz Covid-19” (JOIN(2020) 11 final).
“Eiropas zaļais kurss” (COM(2019) 640 final, 11.12.2019.).
Sk. arī nulles piesārņojuma mērķi virzībā uz vidi bez toksīniem, kas vērsts uz to, lai piesārņojums neizraisītu kaitējumu cilvēka veselībai un videi (sk. COM(2021) 400), un ilgtspēju sekmējošu ķimikāliju stratēģiju (COM(2020) 667 final), kurā noteikta virzība uz vērienīgāku starptautisko rīcību attiecībā uz ilgtspējīgu ķīmisko vielu pārvaldību visā pasaulē, kas ietekmē darba ņēmēju drošību visā pasaulē.
http://www.gsi-alliance.org/wp-content/uploads/2021/08/GSIR-20201.pdf.
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:32020R0852 .
Chatham House (2020), Promoting a Just Transition to an Inclusive Circular Economy .
Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns (COM(2020) 98 final, 11.3.2021.).
Sk., piem., iniciatīvu par patērētāju lomas stiprināšanu zaļās pārkārtošanās ietvaros; https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12467-Pateretaju-tiesibu-aizsardzibas-politika-pateretaju-lomas-stiprinasana-zalas-parkartosanas-ietvaros_lv.
https://www.smart.uio.no/.
“Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (COM(2020) 381 final, 20.5.2020.).
https://ec.europa.eu/growth/sectors/raw-materials/policy-strategy_en https://ec.europa.eu/growth/sectors/raw-materials/policy-and-strategy-raw-materials_en.
COM(2020) 474 final.
Regula (ES) 2017/821 (2017. gada 17. maijs), r ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu.
Priekšlikums regulai par baterijām un bateriju atkritumiem (COM(2020) 798 final, 10.12.2020.).
“Labāks darbs” ir partnerība starp ANO Starptautisko Darba organizāciju un Starptautisko Finanšu korporāciju, kas ir Pasaules Bankas grupas dalībniece. Partnerībā “Labāks darbs” ir apvienojušās dažādas grupas — valdības, globāli zīmoli, rūpnīcu īpašnieki, arodbiedrības un darba ņēmēji —, lai uzlabotu darba apstākļus apģērbu ražošanas nozarē un palielinātu šīs nozares konkurētspēju, https://betterwork.org/.
Fondu “Vision Zero” izveidoja G7, un to apstiprināja G20. Tas ietilpst SDO pamatprogrammā “Safety & Health for All”, kas veido droša un veselīga darba kultūru. Fonds “Vision Zero” veido ilgtspējīgas, drošas un veselīgas piegādes ķēdes, mobilizējot valdības, darba devējus, darba ņēmējus un privāto sektoru kopienās un valstīs visā pasaulē, https://www.ilo.org/vzf/.
Sk. arī citu ES finansētu projektu “Sustainable Supply Chains to Build Forward Better”, kas veicina pienācīgas kvalitātes nodarbinātību apģērbu piegādes ķēdē, https://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/---ed_dialogue/---sector/documents/genericdocument/wcms_791245.pdf.
Piem., Beyond Your Clothes ; Together for Decent Leather | Rights for Workers .
Tas ietver SDO pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmā un SDO 2008. gada Deklarācijā par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai un Darba pamatprincipos un pamattiesībās ietverto mērķu veicināšanu, kā arī apņemšanos ratificēt neratificētās SDO pamatkonvencijas un apsvērt citu SDO konvenciju ratifikāciju. ES aviācijas nolīgumu neesamības gadījumā Komisija aicinās ES dalībvalstis īstenot ES pieeju, iekļaujot darba klauzulas savos aviācijas nolīgumos.
Citstarp SDO Starptautiskā konvencija par zvejas kuģu apkalpes sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW-F).
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52016JC0049.
https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1537&langId=lv.
https://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/---europe/---ro-geneva/---ilo-brussels/documents/publication/wcms_195135.pdf.
https://ec.europa.eu/trade/policy/policy-making/sustainable-development/#_labour-rights.
Sociāls iepirkums — rokasgrāmata sociālo apsvērumu ietveršanai publiskajos iepirkumos, 2. izdevums (2021/C 237/01) . Rokasgrāmatā, izmantojot praktisku pieeju, ir izskaidrotas iespējas, ko valsts iestādēm piedāvā pašreizējais ES tiesiskais regulējums, lai savos publiskajos iepirkumos ņemtu vērā sociālos apsvērumus, un tajā var iepazīties ar labu praksi un piemēriem par to, ko var panākt, aktīvi izmantojot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu praksi.
https://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2021/july/tradoc_159709.pdf.
Komisijas priekšlikums COM(2021) 189 final, 21.4.2021.
Projekts “CLEAR Cotton” atbalsta bērnu darba un piespiedu darba izskaušanu kokvilnas, tekstilizstrādājumu un apģērbu vērtību ķēdēs mērķa ražotājvalstīs (Burkinafaso, Mali, Pakistānā un Peru). To īsteno SDO sadarbībā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (FAO), CLEAR Cotton: Eliminating child labour and forced labour in the cotton, textile and garment supply chains; https://www.ilo.org/ipec/projects/global/clearcotton/lang--en/index.htm.
https://www.ilo.org/dyn/normlex/en/f?p=NORMLEXPUB:11200:0::NO::P11200_COUNTRY_ID:103123 .
https://trade.ec.europa.eu/doclib/press/index.cfm?id=2303.
Papildus pašlaik spēkā esošajām 15 ANO/SDO cilvēktiesību un darba tiesību pamatkonvencijām ar jauno VSP regulu tiks pievienota SDO konvencija Nr. 81 par darba inspekciju un SDO konvencija Nr. 144 par trīspusējām konsultācijām.
https://ec.europa.eu/international-partnerships/european-consensus-development_en.
Regula (ES) 2021/947 (2021. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”.
https://europa.eu/capacity4dev/wbt-team-europe.
Saskaņā ar SDO definīciju bērnu darba ļaunākās formas ir verdzība, bērnu tirdzniecība, dzimtbūšana, seksuāla izmantošana un vardarbība, kā arī piespiedu darbs, tostarp bruņotajos spēkos: https://www.ilo.org/ipec/Campaignandadvocacy/Youthinaction/C182-Youth-orientated/worstforms/lang--en/index.htm.
https://ec.europa.eu/echo/what/humanitarian-aid/education-emergencies_en.
Atjaunota partnerība ar dienvidu kaimiņreģionu. Jauna programma Vidusjūras reģionam (JOIN(2021) 2 final, 9.2.2021.).
Austrumu partnerības politika pēc 2020. gada. Noturības pastiprināšana — austrumu partnerība, kas sniedz labumu visiem (JOIN(2020) 7 final, 18.3.2020.).
Padomes secinājumi par austrumu partnerības politiku pēc 2020. gada, 2020. gada 11. maijs.
ES Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam ietver kā prioritāti (1.4. iedaļas i) punkts): “Veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un uz cilvēku vērstu nākotnes nodarbinātību, nodrošinot atjauninātu ES pieeju, kas garantē pamatprincipu un pamattiesību ievērošanu darbā, tiesības uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem visiem un no vardarbības un aizskarošas izturēšanās brīvu darba pasauli. Veicināt sociālo dialogu, kā arī attiecīgo SDO konvenciju un protokolu ratifikāciju un rezultatīvu ieviešanu. Stiprināt atbildīgu pārvaldību globālajās piegādes ķēdēs un piekļuvi sociālajai aizsardzībai.”
Sk. arī Kopīgo paziņojumu par ES ieguldījuma stiprināšanu uz noteikumiem balstītā multilaterālismā, kurā uzsvērta multilaterālisma nozīme taisnīgas un ilgtspējīgas atveseļošanas panākšanā; https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52021JC0003&from=EN.
Piem., https://www.ilo.org/global/standards/WCMS_697996/lang--en/index.htm.
https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-12765-2019-INIT/lv/pdf.
https://mneguidelines.oecd.org/Responsible-Supply-Chains-in-Asia-Fact-Sheet.pdf http://mneguidelines.oecd.org/promoting-responsible-business-conduct-in-latin-america-and-the-caribbean.htm.
ES piedalās ESAO Attīstības centra pārvaldības struktūras darbā.
https://www.g20.org/wp-content/uploads/2021/10/G20-ROME-LEADERS-DECLARATION.pdf.
Taisnīgas enerģētikas pārkārtošanas partnerība ar Dienvidāfriku, https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/IP_21_5768; https://www.ilo.org/global/topics/safety-and-health-at-work/programmes-projects/WCMS_740967/lang--en/index.htm ; http://visionzero.global/vision-zero-summit-sees-launch-global-osh-coalition ; https://www.usp2030.org/gimi/USP2030.action ; https://www.ilo.org/global/about-the-ilo/newsroom/news/WCMS_666166/lang--en/index.htm https://www.theglobaldeal.com/ .
Sk. EK–SDO 15. Augsta līmeņa sanāksmes secinājumus, https://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/---europe/---ro-geneva/---ilo-brussels/documents/meetingdocument/wcms_757939.pdf.
