I. Ievads

Eiropas Savienība (ES) 2017. gadā pieņēma Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu (ES) 2017/821, ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu 1 (turpmāk “ES regula”). Minētā ES regula stājās spēkā 2017. gada 8. jūnijā, un galvenās tajā noteiktās prasības ES importētājiem ir piemērojamas no 2021. gada 1. janvāra.

Lai mazinātu bruņoto grupējumu un drošības spēku iespējas tirgoties ar alvu, tantalu un volframu, to rūdām un zeltu, ar minēto ES regulu tika izveidota Savienības piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēma (“Savienības sistēma”). Regulas mērķis ir nodrošināt pārredzamību un noteiktību attiecībā uz Savienības importētāju un kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumu piegādes praksi, ko piemēro izrakteņu sagādē no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām. ES regulas 19. panta 2. punktā Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, ar ko: 1) nosaka un groza izrakteņu un metālu importa apjoma robežvērtības un 2) nosaka metodiku un kritērijus piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēmu atzīšanai.

ES regulā ir noteikti piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumi saskaņā ar ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijām 2 , ieskaitot vadlīniju II pielikumu. Šie pienākumi attiecas uz Savienības importētājiem, kas importē regulas I pielikumā minētos izrakteņus un metālus. Lai nodrošinātu Savienības sistēmas pareizu darbību, Komisijai tika deleģētas pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, ar ko groza I pielikumu, proti, nosaka un groza izrakteņu un metālu apjoma robežvērtības.

Turklāt ES regulā ir noteikts, ka piegādes ķēžu pienācīgas pārbaudes sistēmu īpašnieki var iesniegt Komisijai pieteikumu, lai tā viņu sistēmas atzītu par līdzvērtīgām minētās ES regulas prasībām. Šādas sistēmas būtu jāpielāgo ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijās sniegtajiem konkrētajiem ieteikumiem. Lai atvieglotu to pienācīgas pārbaudes sistēmu novērtēšanu, kuras varētu tikt atzītas saskaņā ar ES regulu, Komisijai tika deleģētas pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, ar ko nosaka atzīšanas vajadzībām veiktajā novērtējumā piemērojamo metodiku un kritērijus.

II. Juridiskais pamats

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulas (ES) 2017/821 19. panta 2. punktu Komisija sagatavo ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par pilnvaru deleģēšanu.

III. Deleģēšanas īstenošana

ES regulas 19. panta 2. punktā Komisijai ir piešķirtas pilnvaras, lai īstenotu šādus regulas noteikumus:

-attiecībā uz I pielikuma grozīšanu — ja iespējams līdz 2020. gada 1. aprīlim, bet ne vēlāk kā 2020. gada 1. jūlijā nosakot apjoma robežvērtības tantala vai niobija rūdām un koncentrātiem, zelta rūdām un koncentrātiem, alvas oksīdiem un hidroksīdiem, tantalātiem un tantala karbīdiem (ES regulas 1. panta 4. punkts);

-attiecībā uz I pielikumā uzskaitīto spēkā esošo robežvērtību grozīšanu — reizi trijos gados pēc 2021. gada 1. janvāra (ES regulas 1. panta 5. punkts);

-attiecībā uz šīs regulas papildināšanu — nosakot metodiku un kritērijus, uz kuru pamata Komisija var novērtēt, vai piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēmas veicina to, ka ekonomikas dalībnieki ievēro šīs regulas prasības, un var atzīt sistēmas (ES regulas 8. panta 2. punkts).

Pamatojoties uz ES regulu, Komisija ir pieņēmusi šādus divus (2) deleģētos aktus:

-Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/429 (2019. gada 11. janvāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/821 papildina attiecībā uz metodiku un kritērijiem piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēmu novērtēšanai un atzīšanai attiecībā uz alvu, tantalu, volframu un zeltu 3 ;