EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 20.1.2022
COM(2022) 19 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM
Galīgais ziņojums - nozares apsekojums par plaša patēriņa lietu interneta nozari
{SWD(2022) 10 final}
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 20.1.2022
COM(2022) 19 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM
Galīgais ziņojums - nozares apsekojums par plaša patēriņa lietu interneta nozari
{SWD(2022) 10 final}
1Ievads un nozares apsekojuma galvenie posmi
(1)2020. gada 16. jūlijā Komisija uzsāka nozares apsekojumu par plaša patēriņa lietu interneta (IoT) nozari ES. Tā mērķis bija gūt labāku izpratni par plaša patēriņa IoT nozari 1 , tās konkurences vidi, jaunajām tendencēm un iespējamām konkurences problēmām. Lai gan plaša patēriņa IoT nozare vēl tikai attīstās, nozares apsekojumu pamudināja veikt pazīmes, kuras norāda uz uzņēmumu rīcību, kas varētu veicināt konkurences izkropļojumus šajā nozarē.
(2)Tā kā plaša patēriņa IoT produktu lietošana arvien vairāk kļūst par eiropiešu ikdienas dzīves daļu, paredzams, ka plaša patēriņa IoT nozare tuvākajos gados piedzīvos ievērojamu attīstību. Tiek prognozēts, ka kopējie plaša patēriņa IoT nozares ieņēmumi pasaulē pieaugs no 105,7 miljardiem EUR 2019. gadā līdz aptuveni 404,6 miljardiem EUR 2030. gadā 2 . Arī ieņēmumi no viedmājām Eiropā laikā no 2020. gada līdz 2025. gadam vairāk nekā divkāršosies (no aptuveni 17 miljardiem EUR līdz aptuveni 38,1 miljardam EUR) 3 .
(3)Nozares apsekojuma vajadzībām 2020. gada jūlijā ieinteresētajām personām tika nosūtīti informācijas pieprasījumi (“anketas”). Uzņēmumiem tika nosūtītas atšķirīgas anketas atkarībā no tā, kurā no turpmāk norādītajiem četriem plaša patēriņa IoT nozares segmentiem ES tie darbojas: i) viedo mājas ierīču ražošana, ii) balss palīdzības nodrošināšana, iii) IoT pakalpojumu sniegšana patērētājiem un iv) valkājamu ierīču ražošana. Piektā anketa tika nosūtīta standartizācijas un nozares organizācijām.
(4)Jautājumu veids un skaits šajās piecās anketās bija atšķirīgs, taču tajās tika aplūkotas turpmāk uzskaitītās tēmas, kas ir īpaši svarīgas, analizējot iespējamās konkurences problēmas plaša patēriņa IoT nozarē:
a.respondentu plaša patēriņa IoT produktu un pakalpojumu iezīmes;
b.konkurences galvenās iezīmes plaša patēriņa IoT nozarē, tai skaitā iespējamie šķēršļi ienākšanai tirgū un dažādu darījumdarbības stratēģiju nozīme;
c.standartu nozīme plaša patēriņa IoT nozarē, tai skaitā standartu un standartizācijas organizāciju nozīme (piekļuves nosacījumi un standartu savstarpējā konkurence);
d.ierīču, pakalpojumu un balss palīdzības risinājumu mijiedarbība plaša patēriņa IoT nozarē, tai skaitā jautājumi par sadarbspēju, iepriekšēju instalēšanu un noklusējuma iestatījumiem, ekskluzivitāti un citiem preferenciāliem noteikumiem;
e.datu nozīme plaša patēriņa IoT nozarē, tai skaitā jautājumi par datu vākšanu, to plūsmu starp iesaistītajām pusēm, to, kā uzņēmumi šos datus izmanto un, iespējams, monetizē, kā arī par datu savstarpēju izmantojamību un pārnesamību.
(5)Kaut arī izvēlēto respondentu atlase nebija paredzēta kā statistiski reprezentatīva ES plaša patēriņa IoT nozares izlase, tā aptvēra dažādus plaša patēriņa IoT produktus un pakalpojumus un pārstāvēja dažāda veida uzņēmumus to lieluma, darbības veida un piedāvāto produktu klāsta ziņā.
(6)Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no vairāk nekā 200 uzņēmumiem, kas darbojas viedierīču ražošanas, balss palīdzības nodrošināšanas un/vai IoT pakalpojumu sniegšanas patērētājiem jomā, kā arī no 14 standartizācijas un nozares organizācijām. Šīs atbildes bija galvenais informācijas avots nozares apsekojuma sākotnējam ziņojumam, kas tika publicēts 2021. gada 9. jūnijā 4 un kurā bija izklāstīti Komisijas provizoriskie konstatējumi.
(7) Pēc sākotnējā ziņojuma publicēšanas notika sabiedriskā apspriešana, kurā varēja piedalīties visas ieinteresētās personas. Tā beidzās 2021. gada 1. septembrī, un tika saņemti 26 komentāri 5 .
(8)Šim ziņojumam ir pievienots dienestu darba dokuments, kurā apkopoti galvenie plaša patēriņa IoT nozares apsekojuma konstatējumi un iekļauti sabiedriskās apspriešanas laikā ieinteresēto personu iesniegtie komentāri.
2Plaša patēriņa IoT produktu un pakalpojumu iezīmes
(9)Nozares apsekojuma rezultāti apstiprina, ka kopumā aizvien vairāk ierīču un pakalpojumu kļūst “viedi” 6 . Tas ļauj lietotājiem piekļūt arvien plašākam savstarpēji savienotu ierīču un pakalpojumu klāstam savās mājās un ārpus tām. Respondentu atbildes arī norāda uz tendenci, ka turpinās pieaugt to patērētājiem sniegto IoT pakalpojumu kopējais skaits, kuri pieejami viedmājās, valkājamās ierīcēs un ar balss palīdzības starpniecību. Turklāt respondenti norāda, ka ir tendence palielināties tādu balss palīdzības risinājumu pieejamībai, kas veidoti kā lietotāja saskarnes, kuras nodrošina mijiedarbību ar viedierīcēm un patērētājiem sniegtiem IoT pakalpojumiem.
(10)Populārākie balss palīdzības risinājumi ES ir Amazon izstrādātā Alexa, Google izstrādātais Google Assistant un Apple izstrādātā Siri. Tie ir universāli balss palīdzības risinājumi, jo ar tiem lietotāji var piekļūt plašam funkciju klāstam, piemēram, atskaņot mūziku, klausīties radio, ziņas vai aplādes, kontrolēt viedās mājas ierīces, sniegt informāciju vai palīdzēt plānot un veikt ikdienas darbus.
(11)Citi balss palīdzības risinājumi tiek uzskatīti par specializētiem balss palīgiem, jo tiem ir ierobežotākas funkcijas. Tie lielākoties nodrošina piekļuvi un mijiedarbību ar pakalpojumu sniedzēja piedāvātām viedierīcēm un/vai pakalpojumiem.
(12)Neraugoties uz arvien lielāko balss palīdzības risinājumu popularitāti, viedās mobilās lietotnes vai palīglietotnes joprojām ir populārākās lietotāja saskarnes, ko izmanto, lai piekļūtu viedierīcēm un patērētājiem sniegtiem IoT pakalpojumiem. Šajā ziņā viedajām mobilajām ierīcēm un to operētājsistēmām ir liela nozīme arī IoT plaša patēriņa nozarē. Google Android un Apple iOS ir vadošās viedo mobilo ierīču operētājsistēmas.
3Konkurences galvenās iezīmes
(13)Lielākā daļa respondentu kā galvenos šķēršļus ienākšanai plaša patēriņa IoT nozarē vai darbības paplašināšanai tajā norāda tehnoloģiju ieguldījumu izmaksas un konkurences situāciju, kā arī dažādas sadarbspējas problēmas, piekļuves trūkumu datiem un regulatīvos šķēršļus.
(14)Ieguldījumu izmaksas tehnoloģijās tiek uzskatītas par īpaši svarīgu šķērsli ienākšanai balss palīgu tirgū un/vai darbības paplašināšanai tajā. Faktiski respondenti uzskata, ka ir maz ticams, ka universālo balss palīgu tirgū īstermiņā parādīsies jauni dalībnieki, ņemot vērā, ka jaunu universālu balss palīdzības risinājumu izstrādes un darbības izmaksas tiek uzskatītas par teju nesamērīgi augstām.
(15)Rezultātā lielākā daļa respondentu darījumdarbības stratēģijās tuvākajai nākotnei koncentrējas uz savu plaša patēriņa IoT piedāvājuma paplašināšanu, jo īpaši uz viedierīču un plaša patēriņa IoT pakalpojumu pieejamību, izmantojot vadošos universālos balss palīdzības risinājumus 7 . Kopumā sagaidāms, ka turpināsies vai palielināsies izaugsme plaša patēriņa IoT pakalpojumu, viedo mājas ierīču un valkājamo ierīču segmentos.
(16)Runājot par konkurences apstākļiem, daudzi respondenti uzskata, ka galvenais šķērslis jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei ir nespēja efektīvi konkurēt ar viedo (mobilo) ierīču operētājsistēmu un balss palīdzības risinājumu vadošajiem piegādātājiem. Tas tāpēc, ka šie uzņēmumi ir vertikāli integrēti un ir izveidojuši savas ekosistēmas plaša patēriņa IoT nozarē un ārpus tās, apvienojot savus un integrējot trešo personu produktus un pakalpojumus piedāvājumā ar lielu lietotāju skaitu.
4Sadarbspēja plaša patēriņa IoT ekosistēmās
(17)Spēja savstarpēji savienot dažādus ekosistēmas komponentus un ar tiem sazināties, t. i., viedierīču, balss palīdzības risinājumu un plaša patēriņa IoT pakalpojumu sadarbspēja, ir būtiska, lai pilnībā izmantotu funkcijas, ko plaša patēriņa IoT ekosistēma var piedāvāt lietotājiem. Vienlīdz svarīga ir arī dažādu zīmolu sadarbspēja, jo tā ļauj lietotājiem veidot plaša patēriņa IoT ekosistēmas ar neviendabīgiem produktiem, tādējādi uzlabojot patērētāju izvēles iespējas un novēršot atkarību no konkrēta piegādātāja produktiem.
(18)Divi svarīgi elementi, kas savieno dažādus IoT plaša patēriņa ekosistēmas aparatūras un programmatūras komponentus, ir a) viedierīču operētājsistēma vai to lietotāja saskarnes un b) balss palīgi, ar kuru palīdzību lietotāji var piekļūt dažādiem patērētājiem sniegtiem IoT pakalpojumiem un ierīcēm. Abi šie elementi ir plaša patēriņa IoT tehnoloģiju platformas 8 , kas nodrošina saziņu starp šiem aparatūras un programmatūras komponentiem un uzlabo to savstarpējo papildināmību. Šīs plaša patēriņa IoT tehnoloģiju platformas arī nodrošina centralizētu piekļuvi tajās integrētajiem produktiem un pakalpojumiem un to kontroli, tādējādi tām ir bijusi liela nozīme tehnoloģiju integrācijas attīstībā.
(19)Par būtisku konkurētspējas aspektu tiek uzskatīta piekļuve vadošajām plaša patēriņa IoT tehnoloģiju platformām un labi rezultāti tajās. Nozares apsekojuma rezultāti liecina, ka praksē integrācijas procesus, kas nodrošina sadarbspēju starp dažādām plaša patēriņa IoT ekosistēmas daļām, lielā mērā virza viedo (mobilo) ierīču operētājsistēmu un balss palīdzības risinājumu vadošie piegādātāji, proti, Amazon, Google un Apple. Šie pakalpojumu sniedzēji regulē integrāciju savos produktos, nosakot sertifikācijas procesus, kurus vairumā gadījumu tie kontrolē vienpusēji. Dažādas specifikācijas un programmatūras veidi 9 , kas nodrošina sadarbspēju ar vadošajām operētājsistēmām un/vai balss palīgiem, trešām personām parasti ir pieejami tad, ja ir noslēgti līgumi. Šādiem līgumiem parasti ir standartizēti noteikumi un nosacījumi, un parasti sarunas par to grozīšanu nav iespējamas, izņemot gadījumus, kad runa ir par nozīmīgiem tirgus dalībniekiem, kuriem ir spēcīgas sarunu risināšanas pozīcijas.
5Standarti un standartizācijas process
(20)Plaša patēriņa IoT nozarē ir standarti, kas nepieciešami, lai integrētu un savienotu ierīces un lietotnes, kā arī standarti, kas nodrošina IoT sakaru kvalitāti un drošību.
(21)Daudzas oficiālās standartu izstrādes organizācijas (SDO), piemēram, Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN), Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (CENELEC) 10 , Eiropas telesakaru standartu institūts (ETSI) 11 , kā arī privātas partnerības / neatkarīgas apvienības, pašlaik aktīvi izstrādā tehnoloģijas, kuras var izmantot plaša patēriņa IoT ierīces un pakalpojumi, lai nodrošinātu un veicinātu sadarbspēju šajā nozarē. Plaša patēriņa IoT nozares vadošie dalībnieki parasti ir iesaistīti oficiālās SDO, kā arī privātās partnerībās / neatkarīgās apvienībās, piemēram, Matter 12 vai Voice Interoperability Initiative.
(22)Šīs SDO un privātās partnerības / neatkarīgās apvienības izstrādāto specifikāciju licencēšanai piemēro dažādus intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) noteikumus. Lai gan daudzas organizācijas, arī oficiālās SDO, izmanto augsta līmeņa definīcijas, kas parasti aprobežojas ar vispārējām FRAND 13 licencēšanas saistībām, vairākas SDO savus IĪT noteikumus ir izstrādājušas detalizētāk. Dažas no tām uzņemas saistības attiecībā uz iznākumu (piemēram, garantē bezatlīdzības iznākumu), savukārt citas ievieš dažādus noteikumus, neuzņemoties saistības attiecībā uz konkrētu iznākumu, piemēram, piedāvājot izvēles iespēju (parasti (F)RAND saistības vai bezatlīdzības vai intelektuālā īpašuma tiesību nepiemērošanas līgumu 14 ) 15 .
(23) Nozares apsekojuma rezultāti liecina, ka standartu ziņā plaša patēriņa IoT nozare ir ļoti neviendabīga vide: ierīču un pakalpojumu pamatā ir atvērto standartu, protokolu un patentētu 16 un atklātā pirmkoda tehnoloģiju kombinācija. Standartu, patentētu un atklātā pirmkoda tehnoloģiju kombinācija lielā mērā atšķiras atkarībā no ierīcēs un programmatūras programmās iekļautajiem dažādajiem tehnoloģiju slāņiem.
(24)Parasti standartizētās tehnoloģijas plaša patēriņa IoT nozarē joprojām dominē pamattehnoloģiju līmenī (piemēram, tādi savienojamības standarti kā Wi-Fi vai Bluetooth), savukārt oficiālie standarti pašlaik nespēj efektīvi konkurēt ar operētājsistēmu un balss palīdzības risinājumu vadošo nodrošinātāju patentētajām tehnoloģijām attiecībā uz citiem tehnoloģiju veidiem, piemēram, ierīču definīcijām, lietojumprogrammu slāņiem un lietotāja saskarnēm. Turklāt dažas patentētas tehnoloģijas jomās, uz kurām attiecas nozares apsekojums, ir atzītas par de facto standartiem, tai skaitā daži balss palīgi, viedās mājas ierīces un valkājamas ierīces. Gandrīz visi respondenti uzskata — lai konkurētu, būtiska ir pilnīga sadarbspēja ar šīm tehnoloģijām un ekosistēmām.
(25)Tomēr šo “obligāti nepieciešamo” tehnoloģiju īpašnieki parasti uzsver, ka to patentētais raksturs nenozīmē, ka intelektuālā īpašuma tiesības liegtu trešām personām izstrādāt un/vai ieviest tehnoloģijas ar līdzīgu funkcionalitāti.
(26)Ieinteresēto personu viedokļi par standartu turpmāko attīstību plaša patēriņa IoT nozarē ir atšķirīgi. Daži respondenti aicina turpināt standartizāciju, bet citi apgalvo, ka standartizācija ne vienmēr ir labākais risinājums sadarbspējas nodrošināšanai šajā nozarē 17 .
6Plaša patēriņa IoT nozares dati: ar lietotājiem un uzņēmumiem saistīti aspekti
(27)Plaša patēriņa IoT produktu un pakalpojumu ražotāji un sniedzēji vāc dažādus datus, lietotājam tos ievadot manuāli saistībā ar konkrētas ierīces vai pakalpojuma izmantošanu vai arī automātiski, piemēram, kā daļu no to darbības fonā.
(28)Savākto datu veidi atšķiras atkarībā no plaša patēriņa IoT nozares segmenta. Šie dati var ietvert persondatus vai citus lietotāja datus — gan lietotāju ievadītās informācijas, gan lietotāja uzvedības informācijas veidā, kas iegūta, lietojot ierīci vai piekļūstot pakalpojumam. Turklāt viedierīces un plaša patēriņa IoT pakalpojumi apkopo datus par to, kā šādas ierīces un pakalpojumi darbojas paši un kā tie darbojas apkārtējā vidē. Piemēram, viedais termostats vai siltumapgādes sistēma var apkopot datus par temperatūru un gaisa kvalitāti mājsaimniecībā, kustību, siltumapgādes sistēmas ieslēgšanu un izslēgšanu, kā arī var reģistrēt, kad lietotāji dodas prom no mājām un tajās atgriežas. Daudzos gadījumos savāktie dati atbilst persondatu definīcijai ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) nozīmē 18 . Uz datu vākšanu no galiekārtām, t. i., ierīcēm, kas savienotas ar publisko komunikāciju tīklu, attiecas E-privātuma direktīvas 5. panta 3. punkta noteikumi 19 .
(29)Nozares apsekojuma rezultāti liecina, ka uzņēmumi lietotājiem ļauj piekļūt saviem datiem dažādos veidos (piemēram, izmantojot lietotāju kontus, lietotāja saskarnes vai īpašus rīkus vai tehnoloģijas) atkarībā no tādiem faktoriem kā uzņēmuma nodrošinātās viedierīces vai plaša patēriņa IoT pakalpojuma veids un tā paredzētais lietojums. Lielākā daļa aptaujāto plaša patēriņa IoT pakalpojumu sniedzēju un viedierīču ražotāju norāda, ka tie ļauj lietotājiem piekļūt saviem persondatiem un lejupielādēt tos, lai tos varētu pārnest pie citiem pakalpojumu sniedzējiem un ierīču ražotājiem saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 20. pantu.
(30)Daži plaša patēriņa IoT pakalpojumu sniedzēji arī norāda, ka viņu datus varētu pārnest tieši no viena pakalpojumu sniedzēja pie cita, automātiski pārsūtot datus starp abu pakalpojumu sniedzēju lietojumprogrammām saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 20. panta 2. punktu. Tomēr šāda tieša datu pārnesamība starp dažādiem uzņēmumiem (vai datu pārziņiem) nav izplatīta.
(31)Jo īpaši šķiet, ka datu pārnesamības iespējas ir ierobežotākas attiecībā uz datiem, kas savākti, izmantojot balss palīgus. Viens no iemesliem ir tas, ka balss komandas nevar viegli importēt citos balss palīdzības risinājumos. Turklāt vairāki respondenti skaidro, ka balss palīdzības pakalpojumu sniedzēji darbojas savā ekosistēmā un ierobežo datu pārsūtīšanu un pārnesamību ārpus šīs ekosistēmas.
(32)Attiecībā uz plaša patēriņa IoT datu aspektiem, kas saistīti ar darījumdarbību 20 , nozares apsekojuma rezultāti liecina, ka datu plūsmām starp dažādām plaša patēriņa IoT ekosistēmas daļām parasti ir ļoti funkcionāls raksturs. Tās ir paredzētas, lai sistēma darbotos pareizi lietotāja vajadzībām, piemēram, apstrādājot un izpildot balss komandu.
(33)Citi datu veidi, ar kuriem uzņēmumi var apmainīties, ir neapkopoti dati saistībā ar kļūdām un apkopotie veiktspējas dati. Ja viena uzņēmuma savāktajiem datiem var piekļūt kāda trešā persona, šie dati parasti tiek darīti pieejami, izmantojot centrālos informācijas paneļus. Ja persondati tiek koplietoti, piemēram, sasaistot vairākus lietotāja kontus, ir vajadzīga attiecīgā lietotāja piekrišana.
(34)Pat tad, ja nenotiek datu aktīva koplietošana, dažiem plaša patēriņa IoT nozares dalībniekiem ir piekļuve datiem saistībā ar trešās personas darbībām. Parasti tie ir viedierīču operētājsistēmu nodrošinātāji un/vai balss palīdzības risinājumu nodrošinātāji, kam, pateicoties savai pozīcijai plaša patēriņa IoT ekosistēmā, ir iespēja apkopot noteiktu informāciju par lietotāja mijiedarbību, piemēram, ar patērētājiem paredzēto IoT pakalpojumu.
(35)Nepastāv nozares mēroga standartizēti formāti datu vākšanai un apmaiņai starp plaša patēriņa IoT nozares uzņēmumiem. Dati parasti tiek apstrādāti vai nu patentētā formātā, kas raksturīgs konkrētajam uzņēmumam, vai arī nestandartizētā, bet plaši izmantotā nepatentētā datnes formātā. Viena uzņēmuma (piemēram, balss palīga nodrošinātāja) API 21 un/vai SDK 22 bieži vien nosaka, kādi datu formāti jāizmanto, un var ietvert arī attiecīgus datu apstrādes un datu apmaiņas noteikumus.
(36)Šķiet, ka ar darījumdarbību saistītos plaša patēriņa IoT datu aspektus regulē vairāki līgumos paredzēti noteikumi. Šādi līgumi var ietvert klauzulas par persondatu aizsardzību, apstrādi, glabāšanu un izmantošanu. Datu (plūsmas) pārvaldībai ir svarīga arī katra uzņēmuma privātuma politika. Kopumā nozares apsekojuma konstatējumi liecina, ka atsevišķi plaša patēriņa IoT nozares dalībnieki, jo īpaši vadošie balss palīdzības risinājumu nodrošinātāji, var piemērot standarta noteikumus un nosacījumus, kas ierobežo trešo personu piekļuvi datiem un to izmantošanu, bet pašiem ir plašas datu piekļuves un ar to saistītās izmantošanas iespējas.
(37)Attiecībā uz datu izmantošanas gadījumiem plaša patēriņa IoT nozares uzņēmumos respondenti norāda, ka savāktos datus izmanto: i) plaša patēriņa IoT produktu un pakalpojumu normālas darbības nodrošināšanai, ii) lietotāju pieredzes personalizēšanai, iii) darījumdarbības analīzei, iv) produktu uzturēšanai un izstrādei un v) dažādiem citiem izmantošanas mērķiem (piemēram, mārketinga komunikācijai, drošībai un krāpšanas novēršanai).
(38)Respondenti ziņo, ka tie nepiemēro maksu trešām personām par datu pieejamības nodrošināšanu. Tomēr viņi norāda, ka digitālā reklāma un lietotāju profilēšana ir monetizācijas iespējas. Plaša patēriņa IoT datu izmantošana digitālās reklāmas nolūkos var būt īpaši vērtīga tiem vadošajiem plaša patēriņa IoT nozares dalībniekiem, kuriem jau ir digitālās reklāmas uzņēmējdarbība. Viedierīču un patērētājiem paredzētu IoT pakalpojumu izplatība lietotāju mājās un personīgajā dzīvē var palielināt plaša patēriņa IoT datu vērtību lietotāju profilēšanas vajadzībām. Tomēr respondenti norāda, ka šī uzņēmējdarbības iespēja vēl nav ļoti attīstīta un tai būtu jāatbilst datu aizsardzības noteikumiem.
7Galvenās problēmas saistībā ar konkurenci un citiem aspektiem
(39)Atbildes uz nozares apsekojuma anketas jautājumiem liecina par dažādām bažām saistībā ar tādiem prakses veidiem, kas varētu negatīvi ietekmēt konkurenci, inovāciju un patērētāju izvēli plaša patēriņa IoT nozarē ES.
(40)Pirmkārt, saistībā ar sadarbspēju respondenti ir pauduši īpašas bažas par divām galvenajām problēmām. Pirmkārt, integrācijas procesus lielā mērā nosaka tas, ka plaša patēriņa IoT nozarē ir tikai daži vadošie patentēto balss palīgu un operētājsistēmu nodrošinātāji. Šie uzņēmumi, izmantojot vienpusēji regulētus noteikumus un nosacījumus, tehniskās prasības un sertifikācijas procesus, var neatkarīgi noteikt prasības, kas jāievēro, lai panāktu savietojamību ar to patentēto tehnoloģiju. Turklāt un šajā sakarā, vienpusēji regulējot sadarbspējas un integrācijas procesus, tie var arī ierobežot trešo personu viedierīču un patērētājiem paredzētu IoT pakalpojumu funkcionalitāti salīdzinājumā ar savām viedierīcēm, nosakot tehniskus ierobežojumus, piemēram, ierobežotas API.
(41)Otrkārt, dažādās anketās respondenti norādīja uz bažām saistībā ar standartizāciju. Tās jo īpaši attiecas uz standartizācijas procesu, iesaistīšanos SDO darbā un dalību tajās, standartam būtisku patentu 23 deklarācijām, IĪT politiku un licencēšanas noteikumiem. Lai gan šīs bažas neattiecas tikai uz nozares apsekojumā aplūkotajiem segmentiem, tiek ziņots, ka sarežģītā standartizācijas vide kopā ar tikpat sadrumstalotu patentēto tehnoloģiju vidi negatīvi ietekmē plaša patēriņa IoT nozares segmentu izaugsmes potenciālu. Kopumā respondenti pauž viedokli, ka, runājot par tehnoloģiskajiem risinājumiem, vadošo lomu galvenokārt ieņem lielākie tehnoloģiju uzņēmumi. Tas var dot iespēju tiem kā patentu īpašniekiem izmantot savu tirgus varu lejupējos tirgos un var radīt iesīksti, izraisot lietotāju atkarību no patentētām ekosistēmām. Tā rezultātā tehnoloģiju vide var palikt sadrumstalota un var palielināties šķēršļi sistēmu savstarpējai saziņai. Turklāt daudzi respondenti norāda, ka šāda paralēlu ekosistēmu saglabāšana ļautu lielajām ekosistēmām būtiski kontrolēt sistēmu sadarbspējas līmeni un kvalitāti.
(42)Treškārt, saistībā ar datiem viedierīču ražotāji un patērētājiem paredzētu IoT pakalpojumu sniedzēji pauž bažas par balss palīdzības risinājumu lielo nozīmi attiecībā uz datu vākšanu plaša patēriņa IoT nozarē. Īpašas bažas rada tas, ka balss palīgu nodrošinātāji var kontrolēt ne tikai datu plūsmas un lietotāju attiecības, bet arī izmantot šīs priekšrocības blakustirgos, proti, citu plaša patēriņa IoT produktu un pakalpojumu sniegšanā. Turklāt trešo personu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji uzskata, ka ierobežojumi, kas noteikti attiecībā uz datiem, kuri saņemti no vadošajiem balss palīgu nodrošinātājiem, kavē viņu darījumdarbības attīstību.
(43)Attiecībā uz datu koplietošanu ir svarīgi ņemt vērā privātuma apsvērumus, lai saglabātu patērētāju uzticību, konfidencialitāti, piekļuvi datiem un to integritāti. Tomēr privātuma aizsardzības prasības var izmantot arī tirgus dalībnieki, lai attaisnotu noteiktu datu paturēšanu vienīgi sev.
(44)Turklāt šī privileģētā piekļuve milzīgiem datu apjomiem varētu ļaut vadošajiem balss palīgu nodrošinātājiem vieglāk uzlabot savu balss palīdzības risinājumu / balss atpazīšanas tehnoloģiju kvalitāti, izmantojot algoritmisko apmācību un mašīnmācīšanos. Piekļuves trūkums šādiem datiem var radīt šķēršļus balss palīdzības risinājumu tirgus jaunpienācējiem un kavēt mazāku konkurentu attīstību šajā tirgū. Kā pēdējo ar datiem saistītu problēmu vairāki respondenti norādīja, ka no apzinātajām datu monetizācijas iespējām labumu gūs plaša patēriņa IoT nozarē vadošie tehnoloģiju platformu nodrošinātāji un jo sevišķi daži plaša patēriņa IoT tirgus dalībnieki, kas jau darbojas digitālās reklāmas tirgū. Daži respondenti uzskata, ka dati, kas iegūti no plaša patēriņa IoT produktiem un pakalpojumiem, ļauj šiem uzņēmumiem precīzāk iedalīt reklāmas laukumu trešo personu reklāmdevējiem, ņemot vērā lietotāju preferences.
(45)Ceturtkārt, daži respondenti ir pauduši vairākas bažas par iespējamām konkurences problēmām saistībā ar iepriekš iestatītām funkcijām, kas ir pieejamas lietotājiem. Nozares apsekojuma rezultāti atklāj, ka viedierīcēs vai attiecībā uz balss palīgiem tiek veikta patērētājiem paredzētu IoT pakalpojumu iepriekšēja instalēšana, iestatīšana pēc noklusējuma un izvietošana labi pamanāmā veidā. Lai gan šāda prakse var sniegt potenciālas priekšrocības lietotājiem (piemēram, ērtību ziņā), tā var arī lielā mērā noteikt patērētājiem piedāvāto IoT pakalpojuma atklājamību, redzamību un atrodamību, kā arī sniegt konkurences priekšrocības iepriekš instalētā, pēc noklusējuma iestatītā vai kā citādi izceltā veidā izvietotā pakalpojuma nodrošinātājam. Šādā veidā bieži vien tiek dota priekšroka pakalpojumiem, kas, iespējams, ir plaša patēriņa IoT tehnoloģiju platformu vadošo pakalpojumu sniedzēju vai lielu starptautisku radošā satura nodrošinātāju patentēti pakalpojumi, tādējādi kaitējot mazākiem un/vai vietējiem tirgus dalībniekiem.
(46)Piektkārt, tika paustas bažas par vadošo balss palīgu nodrošinātāju mēģinājumiem nodrošināt sava balss palīdzības risinājuma ekskluzivitāti noteiktās viedierīcēs vai novērst vairāku balss palīgu vienlaicīgu izmantošanu. Daži viedierīču ražotāji arī ziņo, ka balss palīgu nodrošinātāji savus balss palīdzības risinājumus licencē tikai kopā ar cita veida programmatūru, tehnoloģijām vai lietojumprogrammām, nevis atsevišķi.
(47)Sestkārt, respondenti ir pauduši vairākas bažas par to, ka vadošie balss palīgu un viedierīču operētājsistēmu nodrošinātāji darbojas kā starpnieki starp lietotāju un viedierīcēm vai patērētājiem piedāvātiem IoT pakalpojumiem, ko kontrolē un kam piekļūst ar balss palīga un/vai operētājsistēmas starpniecību. Pirmais jautājumu kopums ir saistīts ar šo nodrošinātāju kontroli pār lietotāju attiecībām un lietotāju pieredzi. Rezultātā respondenti raizējas, ka viņi zaudēs sava zīmola atpazīstamību un tiešās attiecības ar lietotājiem. Otrais jautājumu kopums ir saistīts ar to, kā šie nodrošinātāji kontrolē piekļuvi plaša patēriņa IoT pakalpojumiem un saistītajiem datiem. Trešais jautājumu kopums ir saistīts ar tehnisko veiktspēju un procesiem. Piemēram, respondenti norāda, ka ir atkarīgi no balss palīgu un operētājsistēmu nodrošinātāju sniegtā tehniskā atbalsta, kā arī no savlaicīgas iepriekšējas paziņošanas par programmatūras un citiem atjauninājumiem. Turpretim vadošie plaša patēriņa IoT tehnoloģiju platformu nodrošinātāji pilnībā kontrolē lietotāja pieredzi attiecībā uz saviem produktiem un pakalpojumiem no paša lietotāja mijiedarbības sākuma, vāc attiecīgos lietotāja datus un vairumā gadījumu nav atkarīgi no trešās personas, lai risinātu tehniskus jautājumus.
(48)Turklāt nozares apsekojuma rezultāti liecina, ka attiecīgajos līgumos, ko noslēdz plaša patēriņa IoT nozarē, ir dažādas klauzulas, piemēram, attiecībā uz līguma izbeigšanu. Pēc respondentu domām, tas pastiprina komerciālo nelīdzsvarotību starp mazākiem dalībniekiem un vadošajiem plaša patēriņa IoT tehnoloģiju platformu nodrošinātājiem.
8Politikas secinājumi par plaša patēriņa IoT nozares apsekojumu
(49)Nozares apsekojuma konstatējumi apstiprina plaša patēriņa IoT produktu un pakalpojumu tirgu straujo izaugsmi, bet arī norāda uz iespējamām bažām, ko respondenti pauduši aptaujas anketās un sabiedriskajā apspriešanā iesniegtajos dokumentos.
(50)Attiecībā uz iespējamiem turpmākiem pasākumiem, lai risinātu šīs bažas, vairākos sabiedriskās apspriešanas laikā iesniegtajos dokumentos ir uzsvērta nepieciešamība gan pēc konkurences tiesību aktu piemērošanas, gan regulējuma saistībā ar konstatētajām bažām.
(51)Ja konstatētās bažas rada pret konkurenci potenciāli vērsta prakse, Komisija var nolemt sākt konkrēto gadījumu izpēti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantu. Jebkura no nozares apsekojuma izrietoša konkurences noteikumu izpildes pasākuma pamatā vajadzētu būt individuālam novērtējumam.
(52)Nozares apsekojuma rezultātus Komisija izmanto arī turpmākajā darbā, īstenojot savu digitālo stratēģiju 24 . Jo īpaši tie palīdzēs īstenot Komisijas standartizācijas stratēģiju 25 un gaidāmās likumdošanas un neleģislatīvās iniciatīvas, kuru mērķis ir precizēt un uzlabot standartam būtisku patentu (SEP) sistēmu 26 . Nozares apsekojuma rezultāti tiks izmantoti arī pašreizējās likumdošanas debatēs par Digitālo tirgu akta 27 (DMA) darbības jomu un jo īpaši par dažiem ierosinātajiem pienākumiem.
Industriālais IoT neietilpst nozares apsekojuma darbības jomā. Viena no plaša patēriņa IoT nozares īpatnībām ir tā, ka viedierīces parasti vāc arī persondatus. Tāpēc sagaidāms, ka šīs nozares attīstībai būs īpaši nozīmīga ietekme gan tieši uz patērētājiem, gan uz sabiedrību kopumā. Šajā nozares apsekojumā neietilpst arī tīklam pieslēgtie automobiļi, ņemot vērā to atšķirīgās regulatīvās un faktiskās iezīmes.
Transforma Insights (2020. gada 22. decembris), diagramma “Internet of Things (IoT) revenues worldwide from 2019 to 2030 (in billion U.S. dollars), by vertical”, Statista, skatīts 2021. gada 23. martā tīmekļa vietnē https://www.statista.com/statistics/1183471/iot-revenue-worldwide-by-vertical/ .
Statista (2020. gada 11. septembris), diagramma “Smart Home - revenue forecast in Europe from 2017 to 2025 (in million U.S. dollars)”, Statista, skatīts 2021. gada 23. martā tīmekļa vietnē https://www.statista.com/forecasts/528116/revenue-in-the-smart-home-market-in-europe .
Eiropas Komisija, Komisijas dienestu darba dokuments: “Preliminary Report – Sector Inquiry into consumer Internet of Things” (SWD(2021) 144 final), Eiropas Komisija, Brisele, 2021. gada 9. jūnijs, aplūkojams šeit: https://ec.europa.eu/competition-policy/system/files/2021-06/internet_of_things_preliminary_report.pdf.
Eiropas Komisija, tīmekļa vietnes sadaļa Public consultations - Commission Staff working document - Preliminary Report - Sector Inquiry on Consumer Internet of Things, pieejama šeit: https://ec.europa.eu/competition-policy/public-consultations/2021-internet-things_en.
Piemēram, “viedierīces” šajā nozares apsekojumā ir definētas kā plaša patēriņa lietu interneta bezvadu elektroniskas ierīces, piemēram, valkājamas ierīces, viedie skaļruņi un citas viedmājās lietojamas ierīces, kas spēj izveidot savienojumu ar citām ierīcēm vai tīkliem, apmainīties ar datiem un darboties zināmā mērā interaktīvi un autonomi. Šajā definīcijā nav iekļautas viedās mobilās ierīces (t. i., viedtālruņi un planšetdatori).
Universālie balss palīdzības risinājumi sniedz iespēju lietotājiem piekļūt plašam funkciju klāstam, piemēram, atskaņot mūziku, kontrolēt viedās mājas ierīces, sniegt informāciju vai palīdzēt plānot un veikt ikdienas darbus.
Šajā nozares apsekojumā plaša patēriņa IoT tehnoloģiju platforma ir tehnoloģiskais risinājums, uz kura balstīta plaša patēriņa IoT pakalpojumu un viedierīču integrēšana savienotā sistēmā, jo īpaši balss palīdzības risinājumi un viedierīču operētājsistēmas. Plaša patēriņa IoT nozares dalībnieki izstrādā īpašas lietotnes, lai savus pakalpojumus un ierīces padarītu saderīgus ar šīm plaša patēriņa IoT tehnoloģiju platformām.
Lai gan nav vienotas pieejas integrācijai, no tehniskā viedokļa sadarbspējas pamatā parasti ir lietojumprogrammu saskarnes (API), ko izstrādājusi vai darījusi pieejamas viena no pusēm un kas ļauj apmainīties ar datiem un funkcijām, izmantojot programmatūras saskarnes. Ieviešanas atvieglošanai puses bieži dara pieejamus programmatūras izstrādes komplektus (SDK) un aparatūras tehniskās specifikācijas.
CEN un CENELEC ir divas atsevišķas privātas bezpeļņas starptautiskas organizācijas. Tās ir arī oficiālas Eiropas standartizācijas organizācijas, ko ES un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija (EBTA) atzinušas par organizācijām, kas atbildīgas par brīvprātīgu standartu izstrādi un noteikšanu Eiropas līmenī. CEN un CENELEC locekļi ir nacionālās standartizācijas struktūras un nacionālās elektrotehniskās standartizācijas komitejas ES un EBTA valstīs, kā arī oficiālajās ES kandidātvalstīs.
ETSI ir vadošā standartizācijas organizācija informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) standartu jomā. Tā ir oficiāli atzīta Eiropas standartizācijas organizācija. ETSI ir vairāk nekā 900 dalīborganizāciju visā pasaulē, kas pārstāv 65 valstis un piecus kontinentus. Dalībnieku vidū ir dažādi mazie un lielie privātie uzņēmumi, pētniecības struktūras, akadēmiskās iestādes, kā arī valsts un sabiedriskās organizācijas.
Iepriekš zināms kā projekts CHIP.
Taisnīga, samērīga un nediskriminējoša licencēšana. Licences bieži tiek piešķirtas arī saskaņā ar RAND (samērīgiem un nediskriminējošiem) noteikumiem.
Līgums, kas paredz neīstenot patenttiesības vai citas intelektuālā īpašuma tiesības pret citu pusi vai pusēm.
Visizplatītākās SDO pieejas ir i) FRAND/RAND vai citas samērīgas, nediskriminējošas licencēšanas saistības, ii) tikai bezatlīdzības licencēšana, parasti ar citiem nosacījumiem, kas nav (F)RAND, iii) bezatlīdzības licencēšana ar atteikuma iespēju un iv) saistības vai nu attiecībā uz FRAND/RAND, vai bezatlīdzības licencēšanu, vai arī intelektuālā īpašuma tiesību nepiemērošanas līgumu.
Šajā ziņojumā ar patentētu tehnoloģiju saprot uzņēmumam piederošu tehnoloģiju, uz kuru neattiecas atklātā pirmkoda licence. Patentētā tehnoloģija var būt licencējama vai nelicencējama trešām personām.
Aptuveni 60 % respondentu, kas sniedza atbildes uz dažādo anketu jautājumiem, norāda, ka plaša patēriņa IoT nozarē ir nepieciešama turpmāka standartizācija (parasti tie ir telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji, kā arī dažādi viedierīču ražotāji un IoT pakalpojumu sniedzēji), savukārt aptuveni 40 % respondentu (parasti tie ir lielāko patentēto tehnoloģiju īpašnieki, kā arī dažādi citi respondenti) turpmāku standartizāciju nenoteiktu kā prioritāru salīdzinājumā ar patentētu risinājumu attīstību.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1.–88. lpp).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/136/EK, OV L 337, 18.12.2009., 11. lpp.
Šādi ar darījumdarbību saistīti aspekti ietver i) apstākļus, kādos notiek datu plūsma starp trešo personu ierīcēm, pakalpojumiem un/vai balss palīgiem, ii) datu apstrādes veidu un formātu, iii) nolūkus, kādos respondentu uzņēmumi izmanto datus, kā arī iv) to, vai un cik lielā mērā respondenti monetizē savāktos datus.
Sk. 9. zemsvītras piezīmi.
Sk. 9. zemsvītras piezīmi.
Standartam būtiski patenti ir patenti, kas attiecas uz tehnoloģijām, uz kurām standartā ir izdarīta atsauce un kuras standarta īstenotāji nevar neizmantot.
Par nozares apsekojumu tika paziņots Komisijas paziņojumā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”, Luksemburga, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020. gads, pieejams šeit: https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/communication-shaping-europes-digital-future-feb2020_en_4.pdf.
2021. gada jūnijā Komisija publicēja ceļvedi gaidāmajai standartizācijas stratēģijai, kas pieejams šeit: https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/13099-Standartizacijas-strategija_lv.
Eiropas Komisija. Eiropas Komisija, Brisele, 2020. gada 15. decembris, pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?uri=COM%3A2020%3A842%3AFIN.