A.

tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu (1) tās 2020. finanšu gada galīgais budžets bija 24 167 314 EUR, t. i., par 5,67 % lielāks nekā 2019. gadā; tā kā Aģentūras budžets gandrīz pilnībā tiek finansēts no Savienības budžeta;

B.

tā kā Revīzijas palāta ziņojumā par Aģentūras 2020. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

1.

ar gandarījumu norāda, ka 2020. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 100,00 % – tāds pats kā 2019. gadā; pieņem zināšanai, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 70,85 %, t. i., par 7,85 % zemāks nekā 2019. gadā;

2.

norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu un Aģentūras atbildi par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar 2019. gada budžeta izpildes apstiprināšanu III sadaļā bija augsts to apropriāciju pārnesumu līmenis, par kurām bija uzņemtas saistības, un tas galvenokārt atspoguļo Aģentūras pamatdarbību raksturu – tās ietver pētījumu un citu izpratnes veicināšanas pasākumu finansēšanu un ilgst vairākus mēnešus, bieži vien arī pēc gada beigām; norāda, ka III sadaļā to pārnesto apropriāciju apmērs, par kurām uzņemtas saistības, ir par 23 % lielāks nekā 2019. gadā; norāda, ka par ievērojamu daļu III sadaļas uz 2021. gadu pārnesto apropriāciju (25 %) saistības tika uzņemtas 2020. gada decembrī; turklāt norāda, ka Aģentūras pārnesumi no III sadaļas 2020. gadā veidoja 28 % no apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības un kuras tika pārnestas no 2019. gada; norāda, ka šie konstatējumi liecina par strukturālu problēmu Aģentūrā, un aicina Aģentūru atrisināt šo problēmu, uzlabojot budžeta plānošanu un izpildes ciklus;

3.

uzsver Aģentūras nozīmīgo uzdevumu, proti, palīdzēt nodrošināt, ka tiek veicinātas un aizsargātas Savienībā dzīvojošo cilvēku pamattiesības; atgādina, ka Aģentūrai ir nozīmīga loma pārdomu par drošību un pamattiesībām veicināšanā; īpaši uzsver Aģentūras pētījumu un atzinumu nozīmību Savienības tiesību aktu izstrādē un īstenošanā; atgādina par Aģentūras apņemšanos nodrošināt neaizsargātu grupu aizsardzību un aizsardzību pret jebkāda veida diskrimināciju;

4.

ar gandarījumu norāda, ka Aģentūra reaģēja uz Covid-19 pandēmiju, publicējot sešus biļetenus, kas sniedza savlaicīgu un visaptverošu pārskatu par to, kādu ietekmi uz pamattiesībām radīja visā Savienībā pieņemtie valstu pasākumi, kuru mērķis bija aizsargāt iedzīvotājus pret Covid-19; tomēr atgādina, ka šā papildu uzdevuma veikšanai Aģentūrai netika piešķirti papildu resursi; atzinīgi vērtē to, ka, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajām problēmām, Aģentūra ir izstrādājusi 163 079 materiālus un rīkus, kas saistīti ar izpratnes veicināšanas pasākumiem, ievērojami pārsniedzot 2020. gadam noteikto mērķi; atzinīgi vērtē Aģentūras pieaugošo klātbūtni medijos;

5.

uzsver, ka Aģentūra pastāvīgi uzrauga daudzās pamattiesību problēmas, ko rada datu vākšana, glabāšana un apstrāde lielapjoma IT sistēmās un šo sistēmu sadarbspēja; uzsver, ka Aģentūra akcentē iespējamos pamattiesību riskus attiecībā uz personas datu aizsardzību, aizsardzību pret diskrimināciju, tiesībām uz efektīvu tiesisko aizsardzību un nepieciešamību pienācīgi īstenot aizsardzības pasākumus;

6.

ņem vērā, cik sarežģīti ir Aģentūras veiktie pētījumi, kas aptver visu dalībvalstu tiesību aktus un praksi, kā arī lielo skaitu sagatavoto publikāciju un mācību kursu, kuru mērķis ir nodrošināt pamattiesību ievērošanu un kuri sniedz arī ieguldījumu dažādu Savienības struktūru un aģentūru darbā;

7.

uzsver Aģentūras apņemšanos nodrošināt neaizsargātu grupu aizsardzību un aizsardzību pret visu veidu diskrimināciju Savienībā; atzinīgi vērtē to, ka priekšlikumā Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 168/2007 (2), ir precizēts, ka Aģentūras darbības joma aptver visas Savienības kompetences jomas;

8.

norāda, ka Aģentūra izmanto 31 galveno snieguma rādītāju – kas ir daļa no tās snieguma mērīšanas satvara –, lai izvērtētu savu darbību rezultātus un ietekmi, un piecus citus galvenos snieguma rādītājus, lai uzlabotu savu budžeta pārvaldību; norāda, ka 2020. gadā tika sākta tās snieguma mērīšanas satvara reforma, lai novērtētu Aģentūras ietekmi gan stratēģiskā, gan darbības līmenī;

9.

atzinīgi vērtē Aģentūras sadarbību ar citām aģentūrām, jo īpaši ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu, Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru, Eiropas Patvēruma atbalsta biroju un Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru, lai sasniegtu kopējos politikas mērķus; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra turklāt regulāri atbalsta citas Savienības aģentūras, palīdzot tām to darbā ievērot pienākumus, kas izriet no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas; aicina Aģentūru turpināt noskaidrot iespējas kopīgi izmantot resursus un darbiniekus to uzdevumu veikšanai, kuri jāpilda arī citām aģentūrām ar līdzīgu ievirzi;

10.

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūras ieteikumi pamattiesību jomā tiek attiecināti arī uz citām aģentūrām, jo īpaši, lai palīdzētu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, uz tās operācijām nosūtot 40 pamattiesību uzraudzības speciālistus;

11.

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra 2020. gadā sekmīgi īstenoja savu gada darba programmu un spēja sasniegt visus mērķus; atzinīgi vērtē Aģentūra sadarbības pastiprināšanu ar starptautiskām organizācijām, piemēram, Eiropas Padomi un Apvienoto Nāciju Organizāciju; atkārtoti pauž atzinību par to, ka ir izveidota Eiropas Savienības Pamattiesību informācijas sistēma, lai sistemātiskāk izmantotu novērtējumus par Savienības un dalībvalstu starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā;

12.

norāda, ka 2020. gada 31. decembrī bija aizpildīti 97,22 % no štatu sarakstā paredzētajām amata vietām un darbā bija pieņemti 70 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajiem 72 pagaidu darbiniekiem (salīdzinājumam – 2019. gadā bija 72 apstiprinātas amata vietas); norāda, ka 2020. gadā Aģentūrā strādāja arī 32 līgumdarbinieki un 9 norīkotie valstu eksperti;

13.

atzinīgi vērtē dzimumu līdzsvaru Aģentūras augstākā līmeņa vadītāju vidū, proti, to, ka 3 no 6 augstākā līmeņa vadītājiem (50 %) ir viena dzimuma, un Aģentūras kopējā darbinieku skaitā, proti, to, ka 53 no 102 darbiniekiem (51,96 %) ir sievietes; pieņem zināšanai dzimumu līdzsvaru Aģentūras valdē, proti, to, ka 30 no 50 tās locekļiem (60 %) ir sievietes; aicina Komisiju un dalībvalstis, izvirzot savus kandidātus Aģentūras valdes locekļa amatam, ņemt vērā, ka ir svarīgi nodrošināt dzimumu līdzsvaru;

14.

pieņem zināšanai, ka saskaņā ar Aģentūras ziņojumu darba metodes, kas Covid-19 pandēmijas laikā ir mainījušās, ir padarījušas neskaidru robežu starp darbinieku darba un atpūtas laiku; norāda uz pasākumiem, ko Aģentūra veikusi, lai atbalstītu savu darbinieku veselību, drošību un labbūtību, sniedzot pienācīgu IT atbalstu, nodrošinot piekļuvi informācijai, atmaksājot biroja aprīkojumu mājās, ieviešot elastīgu darba režīmu, nodrošinot, ka tiek uzturēta saziņa starp darbiniekiem un nodaļu vadītājiem, un aicinot darbiniekus sniegt atsauksmes par viņu galvenajām problēmām un inovācijām, ko viņi būtu vēlējušies redzēt; pieņem zināšanai arī Aģentūras veiktos apsekojumus par to, kā darbinieki ir jutušies pārvietošanās ierobežojumu laikā, un 2020. gada decembra apsekojuma rezultātus, kas liecina, ka 75 % darbinieku ir apmierināti ar elastīgu darba režīmu un 85 % uzskata, ka ir pienācīgi informēti par norisēm saistībā ar darba režīmu;

15.

atzinīgi vērtē to, ka ir veikti un pabeigti ar Revīzijas palātas konstatējumu par e-konkursu un piedāvājumu elektronisku iesniegšanu saistītie pasākumi; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra 2020. gada pirmajā ceturksnī sāka īstenot pirmo atklāto uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, paredzot elektronisku iesniegšanu;

16.

norāda, ka Aģentūra uzsāka 11 iepirkuma procedūras, divas atklātas un deviņas sarunu procedūras; norāda, ka Aģentūra parakstīja 632 līgumus; norāda, ka trīs no šiem nolīgumiem bija tiešie līgumi par kopējo summu 3 362 306 EUR, 529 – īpašie līgumi vai pasūtījuma veidlapas, kuru pamatā ir pamatlīgumi, par kopējo summu 7 824 667 EUR un 100 – zemas vērtības līgumi 486 243 EUR vērtībā;

17.

atzinīgi vērtē Aģentūras pašreizējos pasākumus un pastāvīgos centienus nodrošināt pārredzamību, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un trauksmes cēlēju aizsardzību; norāda, ka 2020. gadā vairāki iespējamu un šķietamu interešu konfliktu gadījumi tika izvērtēti un ierobežoti un netika ziņots ne par vienu interešu konfliktu; ar gandarījumu norāda, ka gandrīz visu valdes locekļu un augstākās vadības CV un interešu deklarācijas ir publicētas Aģentūras tīmekļa vietnē; aicina Aģentūru publicēt pārējos CV un interešu deklarācijas un atzinīgi vērtē jau veiktos riska mazināšanas pasākumus;

18.

norāda, ka 2019. gadā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests veica revīziju par pētniecības projektu izstrādi un īstenošanu, tostarp iepirkumu; norāda, ka saskaņā ar Aģentūras sniegto informāciju kritiski svarīgi riski netika konstatēti; tomēr norāda, ka Iekšējās revīzijas dienesta veiktās revīzijas rezultātā tika sniegti četri svarīgi ieteikumi; norāda, ka no Aģentūras tika gaidīts, ka tā šos ieteikumus īstenos līdz 2021. gada beigām;

19.

norāda – attiecībā uz turpmākajiem pasākumiem saistībā ar ziņojumā par 2019. gada budžeta izpildes apstiprināšanu iekļautajiem konstatējumiem –, ka Aģentūra ir atzinīgi novērtējusi priekšlikumu par kopēju ētikas satvaru Savienības iestādēm un aģentūrām un ir gatava sniegt ieguldījumu attiecīgajos tīklos;

20.

norāda, ka Aģentūra savu politikas un pārvaldības mērķu sasniegšanas nolūkā ir pieņēmusi iekšējās kontroles sistēmu, kuras pamatā ir starptautiska laba prakse; norāda, ka 2020. gadā Aģentūra veica iekšēju novērtējumu par jaunās iekšējās kontroles sistēmas īstenošanas līmeni un secināja, ka gandrīz visi iekšējās kontroles sistēmas elementi ir savā vietā un darbojas kā integrēts kopums; norāda, ka Aģentūrai būtu jāveic pasākumi, lai uzlabotu darba aprakstu regulāru atjaunināšanu, būtu jācenšas panākt karjeras attīstības ziņojuma procedūras savlaicīgu īstenošanu, būtu jāizvērtē iespēja izmantot ārpakalpojumus integrētas iekšējās komunikācijas politikas izveidei un būtu jāstiprina budžeta plānošana un uzraudzība vadības līmenī, izmantojot īpašus ziņošanas instrumentus;

21.

norāda, ka, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajām problēmām, Aģentūras rezultāti 2020. gadā atbilda tās daudzgadu vienotajam programmdokumentam un tā grozījumiem, kas ietvēra darbības nepārtrauktības plāna aktivizēšanu un darba prioritāšu maiņu;

22.

atzīst, ka gan Covid-19 pandēmijas radītās problēmas, gan saistītie pasākumi, ko dalībvalstis ieviesa Covid-19 ierobežošanas nolūkā, ir ietekmējuši ne tikai Aģentūras ziņojumu publicēšanas laiku un iepazīstināšanu ar rezultātiem, bet arī 2020. gada romu apsekojuma un cita dažādos projektos plānota praktiskā darba īstenošanu; tomēr atzinīgi vērtē Aģentūras izrādīto rūpību, veicot turpmākus pasākumus un meklējot risinājumus savu projektu pareizas īstenošanas nolūkā;

23.

norāda, ka Aģentūra ir izmantojusi Komisijas piedāvāto droša e-pasta risinājumu (SECEM), lai nodrošinātu sensitīvas neklasificētas informācijas drošu nosūtīšanu; norāda arī to, ka Aģentūra ir ievērojusi visus Komisijas Informātikas ģenerāldirektorāta un Savienības iestāžu un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienības sniegtos drošības ieteikumus attiecībā uz tīmekļa satura pārvaldības sistēmas DRUPAL (Aģentūras tīmekļa vietnē nepieciešamas tehnoloģijas) izmantošanu; norāda uz Aģentūras iekšējo procedūru digitalizācijas nozīmību; uzsver, ka Aģentūras pāreja uz mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošanu 2020. gadā tika veikta, izmantojot iekšējos cilvēkresursus un tādējādi ietaupot 350 000 EUR;

24.

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir izstrādājusi 163 079 materiālus un rīkus, kas saistīti ar izpratnes veicināšanas pasākumiem, ievērojami pārsniedzot 2020. gadam izvirzīto mērķi, kas bija 2 150; norāda, ka Covid-19 pandēmijas laikā Aģentūra saglabāja pirmo vietu drukāto materiālu izplatīšanā caur Eiropas Savienības Publikāciju biroja tīmekļa vietni; atzinīgi vērtē to, ka pēdējos gados Aģentūra medijos ir pieminēta biežāk, piemēram, 2020. gadā vidēji 92 reizes nedēļā un 369 reizes mēnesī, kas ir divreiz vairāk nekā iepriekšējos gados;

25.

ar gandarījumu pieņem zināšanai Aģentūras sasniegumus un stratēģiju saistībā ar izmaksu ziņā efektīvas un videi nekaitīgas darba vietas nodrošināšanu un mudina Aģentūru turpināt izmantot paraugpraksi un to vēl vairāk uzlabot;

26.

attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2022. gada 4. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli (3).