A.

tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eurojust) (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu (1) tās 2020. finanšu gada galīgais budžets bija 41 700 000 EUR, proti, par 7,05 % lielāks nekā 2019. gadā; tā kā Aģentūras budžets tiek finansēts gandrīz tikai no Savienības budžeta;

B.

tā kā Revīzijas palāta ziņojumā par Aģentūras 2020. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

1.

ar gandarījumu norāda, ka 2020. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,99 %, kas ir par 0,11 % augstāks nekā 2019. gadā; turklāt norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 58,07 %, kas ir par 5,54 % zemāks salīdzinot ar 2019. gadu;

2.

uzsver, ka Aģentūra pilda ārkārtīgi nozīmīgu lomu, atbalstot un koordinējot valstu tiesu iestāžu darbu smagas organizētās pārrobežu noziedzības izmeklēšanā un ar to saistītajā kriminālvajāšanā;

3.

uzsver, ka pēdējos piecos gados ir pastāvīgi palielinājies Aģentūras atbalstīto lietu kopskaits, un akcentē jaunāko tendenci, ka lietas, kas tiek nodotas Aģentūrai, kļūst arvien sarežģītākas, līdz ar to atbalsts to izmeklēšanā nepieciešams ilgāku laika periodu;

4.

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir izveidojusi Prokuroru un izmeklēšanas tiesnešu fokusgrupu cīņai pret migrantu kontrabandu, apvienojot šajā jomā specializējušos profesionāļus un visus drošības un krimināljustīcijas ķēdes dalībniekus, lai vēl vairāk stiprinātu cīņu pret migrantu kontrabandu;

5.

atzinīgi vērtē turpmāko operatīvo sadarbību ar Frontex; pauž gandarījumu par sarunām par sadarbības nolīgumu, kas reglamentētu Frontex un Aģentūras turpmākās attiecības;

6.

atzinīgi vērtē Aģentūras un eu-LISA sadarbību saistībā ar Regulu (ES) 2019/816 (2);

7.

norāda, ka Aģentūra izmanto galvenos snieguma rādītājus (KPI), lai novērtētu tās darbību pievienoto vērtību un uzlabotu budžeta pārvaldību, piemēram, to ziņojumu/analīžu skaitu, kas tieši atbalsta lietu izskatīšanu, dalībvalstu iesniegto lietu skaitu un atbilstošas darba vienošanās ar Eiropas Prokuratūru (EPPO) darbības jautājumos; norāda, ka Aģentūra savā 2020. gada darba plānā definēja 50 KPI, kas ir par 44 % mazāk salīdzinājumā ar 2019. gada darba plānu; norāda, ka, neņemot vērā Covid-19 pandēmijas skartos KPI, Aģentūra izvirzītos mērķrādītājus sasniedza 22 no 30 KPI (73 % salīdzinājumā ar 71 % 2019. gadā);

8.

norāda, ka Aģentūras sniegtais atbalsts dalībvalstīm, Norvēģijai un Islandei sadarbībā ar Padomi un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu ir ievērojami palīdzējis apkopot un izplatīt informāciju par praktiskiem un juridiskiem jautājumiem, kas izriet no Covid-19 pandēmijas; norāda, ka 2020. gada aprīlī Aģentūra publicēja pamatnostādnes par operatīvo atbalstu Covid-19 pandēmijas laikā, kas tostarp paredzēja darbības nepārtrauktības pasākumus, kurus īsteno, lai nodrošinātu nepārtrauktu operatīvo palīdzību valstu birojiem un valstu iestādēm;

9.

norāda, ka Aģentūra turpināja stiprināt operatīvo sadarbību un palielināt sadarbības prokuroru veikto lietu nodošanu, kā rezultātā 2020. gadā tika iesniegta 291 jauna lieta, kas ir par 17 % vairāk nekā 2019. gadā; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir pastiprinājusi operatīvo sadarbību ar partneriem un trešām valstīm, ieceļot sadarbības prokurorus no Serbijas, Gruzijas un Albānijas un par 4 % palielinot kopējo lietu skaitu; ar gandarījumu norāda, ka Aģentūras kontaktpunktu tīklam ir pievienojusies Uzbekistāna, Šrilanka, Meksika un Kosova un tagad to veido 55 valstis; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir pastiprinājusi Savienības sadarbību krimināllietās ar dienvidu partnervalstīm (Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Lībiju, Maroku, Palestīnu un Tunisiju), kļūstot par EuroMed programmas “Tiesiskums” jaunā posma vadītāju;

10.

norāda, ka 2020. gadā pie Aģentūras pēc palīdzības vērsās prokurori no visas Savienības un citām valstīm 8 799 pārrobežu kriminālizmeklēšanas lietās, kas ir par 13 % vairāk nekā 2019. gadā, un ka 2020. gadā tika sāktas 4 200 jaunu lietu, no kurām 164 bija saistītas ar Covid-19 pandēmiju; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra 2020. gadā sniedza juridisku, finansiālu vai operatīvu atbalstu 268 kopējām izmeklēšanas grupām un veicināja 1 284 Eiropas apcietināšanas orderu izpildi;

11.

uzsver to, ka Aģentūra aktīvi piedalījās sanāksmēs, kuras rīkoja Pastāvīgā komiteja operatīvai sadarbībai iekšējās drošības jautājumos, un ar šo komiteju saistītajās darbībās un paplašināja savus rezultātus noziedzības apkarošanas prioritārajās jomās; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir uzlabojusi stratēģisko sadarbību ar partneriem brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, cieši sadarbojoties ar tieslietu un iekšlietu (TI) aģentūrām, vadot TI aģentūru tīklu un turpinot pētīt sinerģiju veidošanas iespējas ar tiesu iestāžu tīkliem;

12.

atzinīgi vērtē ciešo sadarbību ar Savienību un starptautiskajiem partneriem, tostarp Komisiju un OLAF, kā arī citām TI aģentūrām; uzsver Aģentūras un EPPO sadarbības progresu un atzinīgi vērtē sarunas par sadarbības nolīgumu, kas reglamentētu to turpmākās attiecības; atzinīgi vērtē Aģentūras dalību ES Cietušo tiesību platformā;

13.

norāda, ka 2020. gada 31. decembrī bija aizpildīti 99 % no štatu sarakstā paredzētajām amata vietām un darbā bija pieņemti 204 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajām 207 pagaidu darbinieku vietām (salīdzinājumā ar 208 apstiprinātajām vietām 2019. gadā); norāda, ka 2020. gadā Aģentūrā strādāja arī 16,2 līgumdarbinieki (salīdzinājumā ar 16 apstiprinātajām vietām 2020. gadā) un 16,5 norīkotie valstu eksperti no budžetā paredzētā 21 pilnslodzes ekvivalenta (FTE);

14.

uzsver, ka ir svarīgi, lai Aģentūras rīcībā būtu atbilstoši cilvēkresursi un saimnieciskie resursi, ņemot vērā arī tās darbības apjoma pieaugumu;

15.

atzinīgi vērtē panākto dzimumu līdzsvaru Aģentūrā – 2020. gadā tās augstākā un vidējā līmeņa vadībā bija 5 vīrieši un 5 sievietes, tomēr ar bažām norāda uz nepietiekamu dzimumu līdzsvaru Aģentūras valdē, kurā ir 17 vīrieši (65,4 %) un 9 sievietes (34,6 %), un atzīmē, ka kopumā personālu veido 71 vīrietis (32 %) un 152 sievietes (68 %); aicina Aģentūru turpmāk nodrošināt dzimumu līdzsvaru personāla līmenī; aicina Komisiju un dalībvalstis, izvirzot savus kandidātus Aģentūras valdes locekļa amatam, ņemt vērā, ka ir svarīgi nodrošināt dzimumu līdzsvaru;

16.

ar gandarījumu norāda uz Aģentūras pašreizējiem pasākumiem un pastāvīgajiem centieniem ar mērķi novērst aizskarošu izturēšanos; atzinīgi vērtē to, ka 2020. gadā Aģentūra visiem darbiniekiem piedāvāja kvalifikācijas celšanas apmācību par psiholoģisku un seksuālu uzmākšanos un ka konfidenciālajiem konsultantiem un vadītājiem tika nodrošināta papildu apmācība par konfliktu pārvaldību un risināšanu;

17.

norāda, ka 2019. gadā Aģentūra sākotnēji ziņoja par diviem iespējamiem aizskarošas izturēšanās gadījumiem Aģentūrā; norāda, ka Aģentūra koriģēja šo skaitli, jo viens no šiem diviem gadījumiem sākās 2018. gadā, kad darbinieks iesniedza lūgumu sniegt palīdzību saistībā ar apgalvojumiem par tiešā vadītāja aizskarošu izturēšanos, kā rezultātā tika veikta administratīva izmeklēšana, kurā tika secināts, ka šis lūgums ir atzīts par nepamatotu un ka izmeklēšana tika slēgta 2019. gada martā; norāda, ka lietā iesaistītie darbinieki tika izvietoti dažādās organizatoriskās vienībās un ka netika veikti nekādi turpmāki pasākumi, lēmums izbeigt izmeklēšanu netika atspēkots un ka lieta tika slēgta 2020. gada novembrī; norāda, ka otrā lieta tika sākta 2019. gadā attiecībā uz citu vadītāju, tā tika slēgta 2020. gada novembrī un attiecībā uz to nebija nepieciešama turpmāka rīcība, sūdzības iesniedzējs 2021. gada februārī pārsūdzēja lēmumu izbeigt lietu;

18.

norāda, ka Aģentūra 2020. gadā pieņēma darbā 16 pagaidu darbiniekus un līgumdarbiniekus, izmantojot ārējās darbā pieņemšanas procedūras; norāda, ka divi darbinieki ir iecelti amatā, lai saskaņā ar 38. panta 2. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2019/715 (3) kompensētu nepilna darba laika darba ietekmi, kas gada laikā veidoja vidēji 3,9 FTE; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra izmanto šo iespēju, lai tās darbiniekiem nodrošinātu izvēli izmantot nepilnas slodzes darbu;

19.

norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu tika konstatētas vairākas nepilnības revidētajās Aģentūras publiskā iepirkuma procedūrās; norāda, ka vienā no gadījumiem, kurā Aģentūra bija parakstījusi pamatlīgumu ar vienu ekonomikas dalībnieku, Revīzijas palāta secināja, ka šāda veida pamatlīgumu izmantošana nebija piemērots risinājums pieprasītajiem pakalpojumiem (transportlīdzekļu noma), jo attiecīgajā tirgū ir novērojamas biežas cenu svārstības; pieņem zināšanai Revīzijas palātas apsvērumu, ka Aģentūrai, izsludinot jaunu konkursu, vajadzēja izmantot pamatlīgumu, lai nodrošinātu, ka pieprasītie pakalpojumi ir iegūti pēc iespējas ekonomiskāk; atzīmē Aģentūras atbildi uz šo apsvērumu un tās apņemšanos sagatavot pamatīgāku ex ante dokumentāciju, kas precizētu, kādēļ ir ievērota konkrētā iepirkuma procedūra; aicina Aģentūru pastiprināt centienus, lai turpmāk novērstu šādas nepilnības;

20.

norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu citā gadījumā Aģentūra parakstīja konkrētu līgumu, kura cenas atšķīrās no sākotnējam pamatlīgumam pievienotajiem cenrāžiem par digitālo tiesu ekspertīzi un reaģēšanu uz incidentiem; norāda, ka Aģentūra apstiprināja rēķinu un veica maksājumu darbuzņēmējam, nepamanot stundas cenas likmes neatbilstību, un tas liecina, ka netika pārbaudīts, vai konkrētajā līgumā un rēķinā norādītā summa atbilst faktiskajiem noteikumiem pakalpojumu līmeņa nolīgumā; norāda, ka Revīzijas palāta uzskata pārmaksāto summu (3 600 EUR) par nepareizu; aicina Aģentūru izvērtēt šo kontroles nepilnību un izslēgt iespēju, ka maksājumu procedūrās ir sistēmiskas problēmas, kā arī informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par izvērtējuma rezultātiem un veiktajiem pasākumiem;

21.

saistībā ar iepirkuma procedūrām norāda uz to, ka 2020. gadā tika parakstīts 31 līgums par kopējo vērtību 8 265 812 EUR apmērā; turklāt norāda, ka Aģentūras mērķis ir visās konkursa procedūrās nodrošināt zaļo iepirkumu;

22.

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir veikusi pasākumus saistībā Revīzijas palātas 2018. gada konstatējumu, kas attiecās uz iepirkuma sarunu procedūras izmantošanu, kura tika uzskatīta par nepamatotu;

23.

pieņem zināšanai Aģentūras pašreizējos pasākumus un pastāvīgos centienus ar mērķi nodrošināt pārredzamību un interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību; norāda, ka valde 2020. gada 15. jūnijā pieņēma Lēmumu 2020-07 par atjaunināto Aģentūras krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kurā uzsvērts, ka ir jāpalielina informētība par Aģentūras iekšējiem ētikas noteikumiem un jo īpaši interešu konfliktiem; norāda, ka Aģentūras kolēģija 2019. gada janvārī grozīja Aģentūras pamatnostādnes par trauksmes celšanu un ka patlaban notiek minēto pamatnostādņu pārskatīšanas process; norāda, ka kolēģijas un valdes locekļu ētikas kodekss tika pieņemts ar kolēģijas 2020. gada 15. decembra Lēmumu 2020-09;

24.

pauž nožēlu par to, ka Aģentūras tīmekļa vietnē nav publicēti Aģentūras augstākās vadības, ārējo ekspertu un iekšējo ekspertu CV; aicina Aģentūru nekavējoties tos publicēt; norāda, ka Aģentūra ar administratīvā direktora Lēmumu AD 2020–44 ir pieņēmusi atjauninātu standarta darbības procedūru interešu konfliktu pārvaldībai un ka 2020. gadā netika ziņots par interešu konfliktiem;

25.

norāda, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1727 (4) 16. panta 3. punkta b) apakšpunktu valde 2020. gada 15. jūnijā pieņēma krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas paredz rīcības plānu 2020. gadam, ar kuru atjaunina iepriekšējo 2018. gada 6. novembra rīcības plānu; atzinīgi vērtē to, ka krāpšanas apkarošanas stratēģijas atjaunināšana tika paziņota visām amatpersonām un ka tā kopā ar citiem krāpšanas apkarošanas materiāliem ir pieejama Aģentūras iekštīkla krāpšanas apkarošanas portālā;

26.

aicina Aģentūru veikt pasākumus, kas nodrošinātu, ka pilnībā ir ievēroti Savienības noteikumi par pārredzamību, kā arī pamattiesības un datu aizsardzības standarti;

27.

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir novērtējusi savu iekšējās kontroles sistēmu un secinājusi, ka visi iekšējās kontroles principi un komponenti tiek īstenoti un darbojas efektīvi; aicina Aģentūru gada novērtējumā pienācīgi atspoguļot Revīzijas palātas konstatējumus, jo īpaši apsvērumu par to, ka līgumiem nav veiktas ex ante pārbaudes par nolīgtajām cenām un rēķinā norādītajām likmēm, kas varētu būt sistēmiska problēma;

28.

norāda, ka 2020. gada sākumā Aģentūra vēl nebija izpildījusi deviņus ieteikumus, kas izrietēja no Iekšējās revīzijas dienesta revīzijas uzdevuma, no tiem divi bija saistīti ar pārvaldību pa darbības jomām, kas izrietēja no 2016. gadā veiktās uzraudzības un ziņošanas/ticamības pamatelementu revīzijas, un septiņi ieteikumi tika sniegti pēc 2019. gada revīzijas par sadarbību ar Eiropolu; norāda, ka Aģentūra 2020. gadā ir panākusi ievērojamu progresu un īstenojusi divus kopš 2016. gada neizpildītos ieteikumus, kā arī piecus no septiņiem ieteikumiem, kas izrietēja no sadarbības ar Eiropolu revīzijas; aicina Aģentūru pabeigt visu ieteikumu izpildi;

29.

norāda, ka ir ierobežoti pārbaudīta jaunā tiesiskā regulējuma īstenošana aspektos, kas saistīti ar plānošanu, pārvaldību, riska pārvaldību un vispārējiem atbilstības pasākumiem, kurus Aģentūra pieņēma attiecībā uz nesen pieņemtajām Regulām (ES) 2018/1727 un (ES) 2017/1939 (5); norāda, ka sākotnējais apsekojums notika tiešsaistes sanāksmēs 2020. gada jūnijā, un pēc tam 2020. gada septembrī notika darbs uz vietas; norāda, ka revīzijas ziņojumā bija iekļauti divi ieteikumi; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra savu rīcības plānu par abiem ieteikumiem iesniedza 2021. gada februārī, un mudina Aģentūru īstenot saskaņotās darbības;

30.

norāda, ka ierobežotā pārbaude par jaunās iekšējās kontroles sistēmas īstenošanu Aģentūrā sākās 2020. gada aprīlī un ierobežotās pārbaudes praktiskais darbs notika 2021. gada februārī; norāda, ka Aģentūra 2020. gadā sniedza pārskatu par galvenajām iekšējām un ārējām norisēm, kas varētu ietekmēt Aģentūras darbu;

31.

norāda, ka Aģentūra reaģēja uz Covid-19 pandēmiju, aktivizējot savu darbības nepārtrauktības plānu, tika izveidota darbības nepārtrauktības darba grupa un administratīvais direktors, pamatojoties uz grupas ieteikumiem, pieņēma pasākumus, lai novērstu Covid-19 pandēmijas iespējamo ietekmi uz Aģentūras personālu un darbības procesiem; pauž gandarījumu par to, ka Aģentūra nodrošināja pilnīgu darbības nepārtrauktību Covid-19 krīzes laikā; uzsver Aģentūras koordinējošo lomu, ko tā īstenoja, apkopojot un izplatot informāciju par galvenajiem praktiskajiem un juridiskajiem jautājumiem, ko Covid-19 pandēmija rada tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā, kā arī sniedzot informāciju par šajā sakarā veikto valsts pasākumu ietekmi; norāda, ka darbiniekiem bija jāstrādā tāldarbā, ja vien viņu darbā nebija nepieciešama fiziska klātbūtne Aģentūras telpās, un ka Aģentūra veicināja elastīgu pieeju darba organizācijai, ņemot vērā atšķirīgās personāla vajadzības; norāda, ka, novērtējot IT rīkus, tika ņemti vērā datu aizsardzības jautājumi, un ka tika ieviesta droša tāldarba un videokonferenču programmatūra;

32.

aicina modernizēt ēkas, lai tās atbilstu bezemisiju standartiem, jo īpaši uz visām Aģentūrai piederošajām ēkām uzstādot saules enerģijas paneļus;

33.

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir izveidojusi īpašu darba grupu, lai uzraudzītu drošības reģistrus un reaģētu uz iespējamiem kiberdrošības incidentiem, un ka Aģentūra ir veikusi visu jauno IKT risinājumu riska novērtējumu gan uz vietas, gan ārēji, un ka tika veikti ielaušanās testi visām jaunajām sistēmām (uz vietas), kuras ir pakļautas interneta ietekmei; norāda, ka Aģentūrai ir īpašs noteikumu kopums, kas saskaņots ar Lēmumu 2013/488/ES (6), un tai ir arī virkne papildu politikas norāžu un procedūru neklasificētas informācijas un šādas informācijas apstrādes ierīču aizsardzībai; atzinīgi vērtē Aģentūras veiktos pasākumus kiberdrošības jomā, jo īpaši ņemot vērā to, ka Aģentūra apstrādā konfidenciālu informāciju, un aicina Aģentūru saglabāt pienācīgu aizsardzību pret kiberdraudiem, ņemot vērā konstatētos riskus;

34.

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra piedalās digitālo krimināltiesību programmā, cenšoties ieņemt vadošo lomu šajā programmā attiecībā uz tiesu iestāžu operatīvās sadarbības digitalizāciju visās Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un dalībvalstīs;

35.

ar gandarījumu norāda, ka Aģentūra ir nostiprinājusi savas ārējās komunikācijas spējas, sākot izmantot jaunu tīmekļa vietni, nostiprinot savu klātbūtni sociālo mediju videoplatformās un organizējot virtuālu atvērto durvju dienas pasākumu;

36.

attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz savu 2022. gada 4. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli (7).