A.

tā kā saskaņā ar Eiropas Izglītības fonda (“Fonds”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu (1) tā 2020. finanšu gada galīgais budžets bija 20 957 000 EUR, t. i., par 2,00 % lielāks nekā 2019. gadā; tā kā Fonda budžets tiek pilnībā finansēts no Savienības budžeta;

B.

tā kā Revīzijas palāta ziņojumā par Fonda 2020. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Fonda gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

1.

norāda, ka 2020. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija augsts – 99,88 %, t. i., nedaudz zemāks (par 0,08 %) nekā 2019. gadā; pieņem zināšanai, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 95,65 %, t. i., par 0,25 % zemāks nekā iepriekšējā gadā;

2.

tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde vēlas uzsvērt, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk pastiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību;

3.

norāda, ka Fonds, lai novērtētu sniegumu, izmanto konkrētus pasākumus kā galvenos snieguma rādītājus, piemēram, apsekojumus, kā arī izmanto citus rādītājus, tādus kā saistību apropriāciju izpilde, atcelto maksājumu apropriāciju īpatsvars, savlaicīgi maksājumi un izpildes rādītājs, lai uzlabotu budžeta pārvaldību; ar gandarījumu norāda, ka 2020. gadā Fonds ieviesa vēl četrus galvenos snieguma rādītājus savu darbību pievienotās vērtības noteikšanai;

4.

atzīmē, ka Fonda darbību izpildes līmenis bija 86,84 %, proti, nedaudz zemāks nekā 2019. gadā, bet savlaicīgas izpildes līmenis – 75,94 %; norāda, ka Fonds ir sasniedzis visus galvenos snieguma rādītājus (ar tikai dažiem izņēmumiem); norāda, ka 2020. gadā Covid-19 pandēmijas dēļ tika negatīvi ietekmēta darbību izpilde;

5.

norāda, ka 2020. gadā Fonds izveidoja izcilības tīklu, tādējādi piedāvājot platformu partnerības apmaiņai starp jauniem un pašreizējiem izcilības centriem; turklāt atzīmē, ka Fonds izstrādāja digitālās mācīšanās atbalsta rīkus, piemēram, “SELFIE” (pašnovērtējuma rīks), ko pašlaik izmanto Dienvidaustrumeiropā, Turcijā un trijās atlasītās Austrumu partnerības valstīs;

6.

norāda, ka attiecībā uz 2020. gadā sniegto ieguldījumu Savienības ārējās darbības politikā Fonda speciālās zināšanas tika izmantotas, lai izstrādātu, īstenotu un uzraudzītu Savienības programmas cilvēkkapitāla attīstībai, kuru kopsumma ir aptuveni 305 miljoni EUR; norāda, ka Fonds turpināja sadarbību ar starptautiskiem un divpusējiem attīstības dalībniekiem, piemēram, organizācijām un finanšu iestādēm;

7.

atzinīgi vērtē Fonda pastāvīgo sadarbību ar citām aģentūrām, jo īpaši ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop) un Eurofound, jo šī sadarbība uzlaboja efektivitāti un deva iespēju īstenot nozīmīgu zināšanu apmaiņu aģentūru kompetences jomā;

8.

jo īpaši atzinīgi vērtē Fonda patlaban īstenoto iniciatīvu “Prasmes uzņēmumu attīstībai”, ar ko tiek risināta prasmju pielāgošanas un uzlabošanas nepieciešamība, lai uzņēmumi spētu reaģēt uz problēmām un tās risināt (citastarp tās, kas izriet no Covid-19 pandēmijas), veicināt zaļāku, iekļaujošu un novatorisku sabiedrību un sekmēt ilgtspējīgu konkurētspēju un noturību;

9.

atzinīgi vērtē Fonda darbības saistībā ar Savienības ārējo attiecību politiku, palīdzot Savienības partnervalstīm izmantot savu cilvēkkapitāla potenciālu un uzlabot to iedzīvotāju nodarbinātības izredzes ar reformām izglītības, profesionālās apmācības, prasmju un darba tirgus sistēmās; uzsver, ka ir jānodrošina atbilstoši cilvēkresursi un finanšu resursi, lai Fonds arī turpmāk varētu īstenot savu darba programmu, uzrādot ļoti augstu darbību izpildes līmeni;

10.

atzīst, ka Fonda mērķi un darbība ir cieši saistīti ar Savienības politiku un darbībām profesionālās izglītības un apmācības, tautas attīstības, prasmju pilnveides un migrācijas jomā;

11.

norāda, ka 2020. gada 31. decembrī bija aizpildīti 98,8 % no štatu sarakstā paredzētajām amata vietām un darbā bija pieņemti 85 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajiem 86 pagaidu darbiniekiem (salīdzinājumam – 2019. gadā bija 86 apstiprinātas amata vietas); norāda, ka 2020. gadā Fondā strādāja arī 41 līgumdarbinieks un viens vietējais darbinieks;

12.

pieņem zināšanai dzimumu sadalījumu 2020. gadā vidējā un augstākā līmeņa vadītāju vidū, no kuriem sešas no desmit bija sievietes (2019. gadā – piecas no deviņām); pieņem zināšanai dzimumu sadalījumu valdes locekļu vidū: 40 % vīriešu un 60 % sieviešu un darbinieku vidū kopumā: 32,3 % vīriešu un 67,7 % sieviešu; prasa Fondam turpmāk nodrošināt labāku dzimumu līdzsvaru vadības un personāla līmenī; aicina Komisiju un dalībvalstis, izvirzot savus kandidātus Fonda valdes locekļa amatam, ņemt vērā, ka ir svarīgi nodrošināt dzimumu līdzsvaru; atzīmē, ka Fonds saņem lielāku skaitu pieteikumu no tā mītnes valsts, neraugoties uz paziņojumu par vakancēm plašo publicēšanu, un tas izskaidro to, ka darbā pieņemts lielāks skaits Itālijas valstspiederīgo (2020. gadā 41 % darbinieku bija Itālijas valstspiederība); atzīmē, ka Fonds izmanto uz nopelniem balstītu atlases procedūru un vienādu nopelnu gadījumā izvēle ir par labu kandidātiem, kuru valstspiederība nav pietiekami pārstāvēta; aicina Fondu turpināt uzlabot sava personāla ģeogrāfisko līdzsvaru, lai nodrošinātu visu dalībvalstu pienācīgu pārstāvību, īpašu uzmanību pievēršot vadības līmenim;

13.

ar gandarījumu norāda, ka Fonds ir atjauninājis savu procedūru rokasgrāmatu, arī politiku aizskarošas izturēšanās novēršanai; norāda, ka 2020. gadā Fonds organizēja uzraudzības sesiju ar psihologu, lai apmainītos ar paraugpraksi un informāciju par sarežģītām situācijām lietu pārvaldībā; atzīmē, ka ir pieņemta jauna cilvēkresursu stratēģija 2021.–2027. gadam un ka šī stratēģija ietver nulles tolerances politiku attiecībā uz necienīgu rīcību; ar gandarījumu norāda, ka 2020. gadā visiem jaunajiem darbiniekiem tika sniegta ievadapmācība par aizskarošu izturēšanos un konfidenciālo konsultantu sagatavota informācija;

14.

uzsver nepieciešamību izvairīties no digitālas pārslodzes un to, ka darbiniekiem būtu jāstrādā tikai darba laikā; atzinīgi vērtē Fonda jaunos rīkus, kas nesen tika augšupielādēti ziņojumu piegādei darba laikā; aicina pārējās aģentūras sekot šim labas prakses piemēram;

15.

konstatē, ka Fonds ir publicējis visu valdes locekļu, kā arī augstākā un vidējā līmeņa vadītāju interešu konflikta deklarācijas un CV;

16.

norāda, ka ar sistemātisku ad hoc iespēju novērtējumu par visām iepirkuma vajadzībām ir mēģināts panākt sinerģiju ar citām iestādēm iepirkuma jomā; atzīmē, ka 2020. gadā Fonds piedalījās 56 iestāžu līgumos, deviņās pakalpojumu līmeņa vienošanās un septiņos līgumos, kuros varēja piedalīties citas aģentūras; norāda, ka iepirkuma grupa turpināja aktīvi piedalīties ES aģentūru tīkla augstākā līmeņa iepirkuma konsultantu tīklā;

17.

ar gandarījumu norāda, ka Fonds 2020. gadā sāka īstenot zaļo publisko iepirkumu; turklāt norāda, ka uz priekšu virzījās Fonda e-iepirkuma projekta īstenošana attiecībā uz elektronisko rēķinu saņemšanu (2020. gadā 54 % no saņemtajiem rēķiniem tika saņemti elektroniskā veidā, savukārt 2019. gadā – 42 %) un elektronisko piedāvājumu saņemšanu visos atklātajos konkursos (e-iepirkums un e-iesniegšana); norāda, ka papildus efektivitātes pieaugumam un papīra izmantošanas samazinājumam iepirkuma un maksājumu procesos šī ieviešana nodrošināja arī darbības nepārtrauktību darba programmu īstenošanas jomā, jo īpaši, strādājot attālināta režīma apstākļos; mudina Fondu vēl vairāk izmantot novatoriskus digitālos risinājumus;

18.

norāda, ka 2020. gadā laiks, kas aizrit līdz maksājuma veikšanai, uzlabojās līdz vidēji 17,5 dienām salīdzinājumā ar 18,5 dienām 2019. gadā;

19.

pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu Fonds neievēroja iekšējās kontroles sistēmas 12. principu, saskaņā ar kuru izņēmumi un neatbilstības gadījumi būtu jāreģistrē izņēmumu reģistrā; norāda, ka Revīzijas palāta jo īpaši konstatēja vairākas novirzes no noteiktajām procedūrām, piemēram, elektronisko parakstu izmantošanu dokumentiem, kuriem bija nepieciešami tradicionālie paraksti; norāda, ka Revīzijas palāta secināja – tas vājina Fonda iekšējās kontroles sistēmu pārredzamību un efektivitāti; aicina Fondu palielināt pārredzamību, visus izņēmumus reģistrējot reģistrā, turklāt nošķirot ex ante izņēmumus un ex post neatbilstības gadījumus, un par to ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

20.

pauž nožēlu par to, ka 2020. gadā Iekšējās revīzijas dienests (IAS) neveica nevienu iekšējo revīziju; norāda, ka ir veikts IAS stratēģiskais riska novērtējums un tā rezultātā izstrādāts IAS daudzgadu plānošanas dokuments, un valde ir to pieņēmusi; norāda, ka Fonds ir oficiāli slēdzis visus iepriekšējos IAS revīzijas ieteikumus un ka uz to neattiecas neizpildīti revīzijas ieteikumi;

21.

norāda, ka Fonds nav slēdzis vienu Revīzijas palātas konstatējumu, kurš sniegts 2018. gadā un par kuru 2019. gadā ziņots, ka tas nav izpildīts; norāda, ka tas attiecas uz publiskā iepirkuma procedūru par pagaidu darbinieku pakalpojumiem, kurā Fonds piemēroja piešķiršanas kritērijus, ko galvenokārt veidoja ārpus konkurences esoši cenas elementi; atgādina par Revīzijas palātas secinājumu, ka Fondam būtu jāizmanto piešķiršanas kritēriji, kas vērsti uz konkurētspēju nodrošinošiem cenas elementiem; pieņem zināšanai, ka Fonds risinās šo jautājumu, kad izsludinās nākamo iepirkuma procedūru par pagaidu darbiniekiem, piešķiršanas kritērijos iekļaujot konkurētspēju nodrošinošus cenas elementus;

22.

ņem vērā Fonda novērtējumu par tā iekšējās kontroles sistēmu, kurā secināts, ka divpadsmit iekšējās kontroles principi ir īstenoti un ir efektīvi, pieci principi darbojas labi, bet ir vajadzīgi daži nelieli uzlabojumi, – tas liecina par progresu salīdzinājumā ar 2019. gadu; aicina Fondu novērtējumā iekļaut Revīzijas palātas konstatējumus, jo īpaši tās secinājumu par izņēmumu reģistru;

23.

norāda, ka Fonds ir izstrādājis un īstenojis savu krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kuras sagatavošanā izmantota OLAF izstrādāta metodika;

24.

norāda, ka Fonds, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, ieviesa dažādus pasākumus, piemēram, atļāva tāldarbu un ierobežoja piekļuvi Fonda ēkai lielāko daļu no 2020. gada, nodrošināja līdzekļus un instrumentus, kas palīdz tikt galā ar pārmaiņām un sociālās un darba vides traucējumiem, kā arī pārskatīja darbību prioritātes 2020. gada darba programmā; atzīmē, ka darba programmas izpildes līmenis bija 87 %, jo saskaņā ar Fonda sniegto informāciju daudzas darbības tika atliktas no gada otrā ceturkšņa uz pēdējo ceturksni, tam radot spiedienu uz Fonda īstenošanas spēju un partnervalstīm, tāpēc dažas darbības tika pārnestas uz 2021. gadu; atzīmē, ka Fonda darbiniekiem tika nodrošināta piekļuve Covid-19 testēšanai; norāda, ka tika rīkotas regulāras darbinieku sanāksmes;

25.

norāda, ka Fonds 2020. gadā sāka tīmekļa kampaņu ar nosaukumu “#learningconnects”, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes laikā, galveno uzmanību pievēršot tam, kā izglītības un apmācības sistēmas, uzņēmumi, skolas, skolotāji, skolēni un viņu ģimenes varētu pielāgoties problēmām, kas saistītas ar mācīšanu un mācīšanos attālināti, bieži izmantojot svešas un neizmēģinātas tehnoloģijas un nepilnīgas sistēmas un infrastruktūru;

26.

norāda, ka Fonds īstenoja galvenos pasākumus, kas ieviesti kiberdrošības jomā, piemēram, sadarbību ar CERT-EU un daudzfaktoru autentifikācijas piezīmju īstenošanu, un ka drošības jautājumu risināšanas nolūkā 2020. gadā tika izveidota darba grupa, kas galveno uzmanību pievērš ar kiberdrošību saistīto risku mazināšanas darbībām;

27.

norāda, ka Fonds 2020. gadā ieviesa vides pārvaldības sistēmu, kas palīdzēja sekmīgi pabeigt ISO sertifikāciju un revīzijas procesu reģistrācijai EMAS sistēmā 2021. gadā; ar gandarījumu atzīmē, ka Fonds ir izstrādājis piecus vides uzlabošanas plānus attiecībā uz galvenajām jomām, proti, atkritumiem, ūdeni, materiāliem, enerģiju un emisijām;

28.

attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2022. gada 4. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli (2).