P9_TA(2022)0440

Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošana: palīdzība Vācijai, Beļģijai, Nīderlandei, Austrijai, Luksemburgai, Spānijai un Grieķijai

Eiropas Parlamenta 2022. gada 14. decembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Vācijai, Beļģijai, Nīderlandei, Austrijai, Luksemburgai, Spānijai un Grieķijai saistībā ar dabas katastrofām šajās valstīs 2021. gadā (COM(2022)0665 – C9-0350/2022 – 2022/0337(BUD))

(2023/C 177/23)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0665 – C9-0350/2022),

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (1) (“ESSF regula”),

—	ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (2) (“DFS regula”), un jo īpaši tās 9. pantu,

—

ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (3), un jo īpaši tā 10. punktu,

—	ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašo ziņojumu par globālo sasilšanu par 1,5 oC, īpašo ziņojumu par klimata pārmaiņām un zemi un īpašo ziņojumu par okeānu un kriosfēru mainīgos klimata apstākļos,

—	ņemot vērā nolīgumu, kuru pieņēma UNFCCC Pušu konferences 21. sesijā (COP 21) Parīzē 2015. gada 12. decembrī (“Parīzes nolīgums”),

—	ņemot vērā 2021. gada 18. maija rezolūciju par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda pārskatīšanu (4),

—	ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

—	ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0282/2022),

pauž visdziļāko solidaritāti ar visiem cietušajiem, viņu ģimenēm un visiem cilvēkiem, ko skāruši postošie plūdi Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē, Austrijā un Luksemburgā, vulkāna izvirdums Palmas salā, Spānijā, un zemestrīce Krētā, Grieķijā, kā arī ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kuras ir iesaistītas seku likvidēšanas centienos;

pieņem zināšanai lēmumu un uzskata, ka Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) izmantošana ir taustāms un redzams veids, kā tiek pausta Savienības solidaritāte ar tās iedzīvotājiem un skartajiem reģioniem Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē, Austrijā, Luksemburgā, Spānijā un Grieķijā;

uzsver, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir radījis ļoti lielas vajadzības pēc ārkārtas palīdzības gan Savienībā, gan kaimiņvalstīs; uzsver, ka kara sekas apvienojumā ar smago dabas katastrofu sekām 2022. gadā ir radījušas ārkārtīgi lielu spiedienu uz solidaritātei un ārkārtas palīdzībai paredzēto rezervi (SEAR);

uzsver, ka ārkārtas situāciju skaits un smagums nav paredzams; atkārtoti pauž nostāju, ka laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam noteiktais SEAR gada maksimālais apjoms nav pietiekams, lai reaģētu uz ārkārtas situācijām; pauž nožēlu par to, ka ierobežotā budžeta dēļ Komisijas priekšlikuma aptverto dalībvalstu iedzīvotāji un reģioni saņems vien ierobežotu palīdzību, ar ko nepavisam nebūs gana, lai apmierinātu vajadzības;

uzsver, ka no ESSF ir steidzami jāpiešķir finansiāla palīdzība, lai nodrošinātu, ka atbalsts var laicīgi sasniegt skartos reģionus; vienlaikus pauž nožēlu par to, ka maksimālā summa, kas pieejama šai ESSF izmantošanai, ir daudz mazāka nekā vajadzīgā atbalsta summa, kuru varētu segt, un ESSF neelastīgo izmantošanas noteikumu dēļ tā tiek saņemta vairāk nekā gadu pēc notikumiem; tādēļ aicina Komisiju izpētīt papildu finansējuma iespējas;

atkārtoti pauž bažas par lēmumu tagadējā daudzgadu finanšu shēma apvienot rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos (EAR) un ESSF, jo šī apvienošana ir radījusi nopietnus trūkumus un ievērojami samazinājusi kopējo pieejamo finansējumu; pauž nožēlu par to, ka, ņemot vērā SEAR mobilizācijas noteikumus un ierobežojumus agrāk izmaksāt turpmākajiem periodiem atvēlētos ESSF līdzekļus, pamatojoties DFS regulas 9. panta 5. punktu; mudina Komisiju ierosināt modeli ātrākai un savlaicīgākai ESSF izmantošanai; uzskata, ka ESSF pieejamie resursi būtu ievērojami jāpalielina un jādara pieejami laicīgāk, veicot vērienīgu daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanu;

uzsver, ka ESSF dotāciju piešķiršanai, pārvaldībai un īstenošanai būtu jānotiek saskaņā ar pārredzamības un pareizas finanšu pārvaldības principiem, tostarp veicot rūpīgu uzraudzību; aicina Komisiju paplašināt komunikācijas centienus, lai uzlabotu sabiedrības informētību par pasākumiem, kas veikti, izmantojot ESSF finansējumu;

uzsver, ka, veicot vērienīgu daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanu, būtu jāparedz SEAR sadalīšana divās daļās, proti, EAR un ESSF, un ikgadējo apropriāciju palielināšana no SEAR kopumā atvēlētajiem 1,2 miljardiem EUR līdz 1 miljardam EUR (2018. gada cenās) katrai no abām daļām; uzskata, ka tas nodrošinātu būtiskus papildu resursus, lai reaģētu uz pašreizējām un jaunām vajadzībām, jo īpaši ņemot vērā ekstrēmu laikapstākļu notikumu pastiprināšanos un skaita pieaugumu, kā arī globālo humanitāro situāciju;

uzsver vajadzību pārskatīt ESSF mehānisma struktūru, lai to padarītu ātrāku, elastīgāku un dinamiskāku, tādējādi paverot iespēju izmantot šā fonda kā efektīva ārkārtas instrumenta potenciālu; tādēļ aicina pārskatīt ESSF regulu;

10.

apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

11.

uzdod priekšsēdētājai parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

12.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

(2) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp.

(3) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.

(4) OV C 15, 12.1.2022., 2. lpp.