Eiropas Reģionu komitejas atzinums “ZIZIMM regulas un Kopīgo centienu regulu pārskatīšana”

(2022/C 301/17)

Ziņotāja:

Åsa ÅGREN WIKSTRÖM (SE/PPE), Vesterbotenas landstinga locekle

Atsauces dokumenti:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz darbības jomu, izpildes noteikumu vienkāršošanu, dalībvalstu 2030. gada mērķrādītāju noteikšanu un apņemšanos zemes izmantojuma, mežsaimniecības un lauksaimniecības sektorā līdz 2035. gadam kopīgi panākt klimatneitralitāti groza Regulu (ES) 2018/841 un attiecībā uz monitoringa, ziņošanas, progresa apsekošanas un izskatīšanas uzlabošanu groza Regulu (ES) 2018/1999

COM(2021) 554

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības

COM(2021) 555

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

COM(2021) 554

1. grozījums

7. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(7)

2020. gada 17. septembra paziņojumā “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana” ieskicēta iespēja lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav CO2 emisijas, apvienot ar zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības neto piesaistījumiem, tā izveidojot jaunregulējamu zemes sektoru. Šāda apvienošana var veicināt sinerģijas starp zemesatkarīgās mitigācijas pasākumiem un veicināt integrētāku rīcībpolitikas veidošanu un rīcībpolitiku īstenošanu nacionālā un Savienības līmenī. Šajā nolūkā būtu jāpastiprina dalībvalstu pienākums iesniegt integrētus mitigācijas plānus attiecībā uz zemes sektoru.

Svītrots

Pamatojums

Abu nozaru apvienošana var izrādīties neproduktīva, neefektīva un netaisnīga. Eiropas Savienībai uzmanība būtu jāpievērš galvenokārt emisiju samazināšanai, vienlaikus optimizējot ZIZIMM sektora mitigācijas potenciālu.

2. grozījums

8.a apsvērums (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(8.a)

aramzeme, zālāji un mitrāji pašlaik Savienībā ir siltumnīcefekta gāzu neto emitētāji, taču tiem ir potenciāls kļūt par siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumu avotu, pateicoties, piemēram, mitrāju un kūdrāju atjaunošanai.

3. grozījums

10. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lielāku siltumnīcefekta gāzu piesaistījumu panākšanai individuāliem lauksaimniekiem un meža apsaimniekotājiem ir vajadzīgs tiešs stimuls savā zemē un mežos uzkrāt vairāk oglekļa. (…) (…) Šādi stimuli un uzņēmējdarbības modeļi veicinās klimatmitigāciju bioekonomikā, arī ar ilglietojamu nocirstas koksnes produktu izmantojumu, pilnībā ievērojot ekoloģiskos principus, kas veicina biodaudzveidību un aprites ekonomiku. Tāpēc līdzās nocirstas koksnes produktu kategorijai būtu jāievieš jaunas oglekļa uzglabāšanas produktu kategorijas. Jaunie uzņēmējdarbības modeļi, lauksaimniecības un zemes apsaimniekošanas prakse piesaistījumu palielināšanai veicina līdzsvarotu teritoriālo attīstību un ekonomisko izaugsmi lauku apvidos. (…)

Lielāku siltumnīcefekta gāzu piesaistījumu panākšanai individuāliem lauksaimniekiem un meža apsaimniekotājiem ir vajadzīgs tiešs stimuls savā zemē, mežos un oglekļa uzglabāšanas produktos uzkrāt vairāk oglekļa. (…) (…) Šādi stimuli un uzņēmējdarbības modeļi veicinās klimatmitigāciju bioekonomikā, arī ar nocirstas koksnes produktu izmantojumu un fosilo vai oglekļietilpīgo materiālu aizstāšanu , pilnībā ievērojot ekoloģiskos principus, kas veicina biodaudzveidību un aprites ekonomiku. Tāpēc līdzās nocirstas koksnes produktu kategorijai būtu jāievieš jaunas visu oglekļa uzglabāšanas produktu kategorijas , arī jauni, novatoriski risinājumi un bioenerģija ar oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu . Dalībvalstīm būtu jāiesniedz arī aplēses par mitigācijas potenciālu, ko radītu fosilo vai oglekļietilpīgo materiālu aizstāšana ar koksni. Jaunie uzņēmējdarbības modeļi, bioenerģijas pilnveidošana ar oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijām, lauksaimniecības un zemes apsaimniekošanas prakse piesaistījumu palielināšanai un ilgtermiņa ieguldījumi bioekonomikā veicina līdzsvarotu teritoriālo attīstību un ekonomisko izaugsmi lauku apvidos. (…)

Pamatojums

Būtu pilnībā jāapzinās novatorisku biobāzētu produktu ietekme uz klimatu. Būtu jāiekļauj visas attiecīgās kategorijas, piemēram, pulpa, papīrs, kartons, finieris, kokšķiedru plātnes, kokskaidu plātnes, dēļi, līmēta koksne, tekstilmateriāli, kompozītmateriāli, lignīns, ķimikālijas, bioogles un citi biogēnas izcelsmes oglekļa produkti.

ES klimata mērķis ir panākt oglekļneitralitāti, līdz 2050. gadam faktiski izskaužot fosilā kurināmā emisijas. Akadēmiķi un modelētāji (piemēram, ANO un IPCC) ir vienisprātis, ka Parīzes nolīguma mērķus mēs, visticamāk, nespēsim sasniegt, ja vien neizvērsīsim uz tehnoloģijām balstītu oglekļa piesaistīšanu. Bioenerģija ar oglekļa piesaisti un uzglabāšanu (BECCS) ir process, kurā bioenerģiju iegūst no biomasas, kā arī piesaista un uzglabā oglekli, tādējādi atdalot to no atmosfēras.

BECCS iekļaušana regulā ir pamatota, jo biogēnās emisijas rada atjaunojamie energoresursi, ko audzē uz zemes. Ja visu oglekļa uzglabāšanas produktu, emisiju un oglekļa piesaistījumu uzskaitei šajā nozarē tiktu izmantota viena un tā pati sistēma, iespējams, nebūtu jāveic dubulta uzskaite.

4. grozījums

11.a apsvērums (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(11.a)

Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana uzlabo oglekļa sekvestrēšanu un palīdz novērst meža novecošanu un dabas katastrofas – tā ir viens no faktoriem, kuri pēdējos gados ir veicinājuši oglekļa piesaistījumu samazināšanos zemes sektorā, tāpēc ar šo regulu būtu visu veidu mežos Eiropas Savienībā jāveicina ilgtspējīga mežu apsaimniekošanas prakse, kas palīdz mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties, kā izklāstīts ES Meža stratēģijā 2030. gadam.

Pamatojums

Ja aktīvas mežu apsaimniekošanas iespējas tiktu pārmērīgi ierobežotas, meži kļūtu jutīgi pret tādiem satricinājumiem kā ugunsgrēki un kaitēkļu invāzija, kā arī samazinātos meža oglekļa sekvestrēšanas ilgtermiņa potenciāls.

5. grozījums

1. pants – pirmā daļa – 1. punkts

Regula (ES) 2018/841

1. panta vienīgā punkta e) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

e)	dalībvalstu saistības veikt nepieciešamos pasākumus, kuru mērķis ir līdz 2035. gadam kopīgi panākt, ka Savienībā zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā , ieskaitot lauksaimniecības emisijas, kas nav CO2 emisijas, ir klimatneitralitāte.”;

e)	dalībvalstu saistības veikt nepieciešamos pasākumus, kuru mērķis ir līdz 2035. gadam kopīgi panākt, ka Savienībā zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā ir klimatneitralitāte.”;

Pamatojums

RK bažījas, ka zemes izmantošana apvienojumā ar tādu lauksaimniecību, kas nav saistīta ar CO2, var vājināt nepieciešamo progresu lauksaimniecības nozarē, jo emisiju mazināšanas grūtības varētu kompensēt citas nozares, piemēram, meži. Oglekļa piesaistei ZIZIMM sektorā ir būtiska nozīme ES klimata mērķu sasniegšanā. Abu nozaru apvienošana var izrādīties neproduktīva, neefektīva un netaisnīga. Eiropas Savienībai uzmanība būtu jāpievērš galvenokārt emisiju samazināšanai, vienlaikus optimizējot ZIZIMM sektora mitigācijas potenciālu.

6. grozījums

1. pants – pirmā daļa – 2. apakšpunkts

Regula (ES) 2018/841

2. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
2. Šo regulu piemēro arī I pielikuma A iedaļā norādīto siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, par ko ziņo saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 4. punktu un kas dalībvalstu teritorijās 2026. –2030. gada periodā rodas jebkurā no šīm zemes ziņošanas kategorijām un/vai sektoriem:	2. Šo regulu piemēro arī I pielikuma A iedaļā norādīto siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, par ko ziņo saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 4. punktu un kas dalībvalstu teritorijās 2026. gadā vai vēlāk rodas jebkurā no šīm zemes ziņošanas kategorijām un/vai sektoriem:

Pamatojums

7. grozījums

1. pants – pirmā daļa – 2. apakšpunkts

Regula (ES) 2018/841

2. pants – 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3. Šo regulu piemēro arī I pielikuma A iedaļā norādīto siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, par ko ziņo saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 4. punktu un kas dalībvalstu teritorijās no 2031. gada rodas jebkurā no 2. punkta a)–j) apakšpunktā nosauktajām zemes kategorijām un jebkurā no šiem sektoriem:

a)	fermentācija gremošanas traktā;

b)	kūtsmēslu apsaimniekošana;

c)	rīsu audzēšana;

d)	lauksaimniecības augsnes;

e)	plānota savannu dedzināšana;

f)	lauksaimniecisko atlieku dedzināšana uz lauka;

g)	kaļķošana;

h)	karbamīda uzklāšana;

i)	citu oglekli saturošu mēslošanas līdzekļu izmantošana;

“citi.”;

Svītrots

Pamatojums

8. grozījums

1. pants – pirmā daļa – 3. punkts

Regula (ES) 2018/841

4. pants – 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
2. Savienības 2030. gada mērķrādītājs attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumiem ir 310 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta, kas ir saskaņā ar šā panta 3. punktu noteikto dalībvalstu mērķrādītāju summa, un tā pamatā ir par 2016., 2017. un 2018. gadu apkopoto siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datu vidējās vērtības.	2. Savienības 2030. gada mērķrādītājs attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumiem ir 310 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta, kas ir saskaņā ar šā panta 3. punktu noteikto dalībvalstu mērķrādītāju summa, un tā pamatā ir par 2016., 2017. un 2018. gadu apkopoto siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datu vidējās vērtības.
(…)	(…)
	Šā panta 2. punktā minētā 2030. gada siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumu mērķrādītāja sasniegšanā katra dalībvalsts līdz 2024. gada 30. jūnijam nosaka tādu valsts ieguldījumu, kas ir lielāks par II.a pielikumā noteikto nacionālo mērķrādītāju. Šādu ieguldījumu var iekļaut integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 14. pantu. Valsts ieguldījums ietver informāciju un mērķus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai piesaistījumu palielināšanu no aramzemes, zālājiem un mitrājiem saistībā ar paziņotajiem datiem par 2016., 2017. un 2018. gadu.

Pamatojums

Lai palīdzētu nodrošināt ES klimata mērķu sasniegšanu, RK atbalsta vērienīgu, taisnīgu un iekļaujošu ZIZIMM mērķi. Vietējās un reģionālās pašvaldības apzinās klimata pārmaiņu ietekmi reālajā dzīvē un atbalsta vērienīgu un taisnīgu klimatrīcību.

9. grozījums

1. pants – pirmā daļa – 3. punkts

Regula (ES) 2018/841

4. pants – 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3. (…) Šo nacionālo trajektoriju pamatā ir katras dalībvalsts par 2021., 2022. un 2023. gadu ziņotie vidējie siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas dati. 310 miljonu tonnu CO2 ekvivalenta neto piesaistījumu vērtību, kas ir II.a pielikumā dalībvalstīm noteikto mērķrādītāju summa, var tehniski koriģēt sakarā ar dalībvalstu metodikas maiņu. Šajos īstenošanas aktos nosaka , ar kādu metodi nosakāma tehniskā korekcija , kas piemērojama dalībvalstu mērķrādītājiem . (…)

3. (…) Šo nacionālo trajektoriju pamatā ir katras dalībvalsts par 2021., 2022. un 2023. gadu ziņotie vidējie siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas dati. II.a pielikumā noteiktā dalībvalstu mērķrādītāja un 310 miljonu tonnu CO2 ekvivalenta neto piesaistījumu vērtību, kas ir II.a pielikumā dalībvalstīm noteikto mērķrādītāju summa, var tehniski koriģēt sakarā ar dalībvalstu metodikas maiņu. Šajos īstenošanas aktos nosaka tehnisko korekciju , kas piemērojama dalībvalsts mērķrādītājam un kas atbilst metodikas un datu avotu maiņas ietekmei uz mērķrādītājiem . (…)

Pamatojums

Tāpēc dalībvalstīm ir svarīgi nepārtraukti strādāt pie savas metodikas uzlabošanas un šos uzlabojumus atspoguļot arī mērķrādītāju novērtējumā nedz augsti. Pastāvīga darbības datu sniegšanas un emisijas faktoru precizēšanas metožu pilnveide atbilst pašreizējai ziņošanas praksei. Tāpēc dalībvalstis būtu jāmudina izmantot jaunus iekšzemes pētījumu rezultātus, kā arī atjauninātas pamatnostādnes, kas sniegtas gan IPCC, gan citos publicētos starptautiskos pētījumos.

10. grozījums

1. pants – pirmā daļa – 3. punkts

Regula (ES) 2018/841

4. pants – 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4. Tiecas panākt, ka Savienības mēroga siltumnīcefekta gāzu emisijas 2. panta 3. punkta a)–j) apakšpunktā minētajos sektoros līdz 2035. gadam sasniedz neto nulli, un pēc tam Savienība panāk, ka emisijas ir negatīvas. Savienība un dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai varētu kopīgi sasniegt 2035. gada mērķrādītāju.

Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim, balstoties uz integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, ko katra dalībvalsts līdz 2024. gada 30. jūnijam iesniegusi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 14. pantu, sagatavo priekšlikumus par katras dalībvalsts devumu neto emisiju samazināšanā.”;

Svītrots

Pamatojums

11. grozījums

1. pants – pirmā daļa – 7. punkts – b) apakšpunkts

Regula (ES) 2018/841

9. pants – 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Komisija saskaņā ar 16. pantu pieņem deleģētos aktus, lai grozītu šā panta 1. punktu un V pielikumu, pievienojot jaunas tādu nocirstas koksnes produktu kategorijas, kam ir oglekļa sekvestrēšanas efekts, balstoties uz IPCC vadlīnijām, kuras pieņēmusi UNFCCC Pušu konference vai Pušu konference, kas vienlaikus ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme, un nodrošinot vidisko integritāti.”;

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Komisija tuvākajā nākotnē saskaņā ar 16. pantu pieņem deleģētos aktus, lai grozītu šā panta 1. punktu un V pielikumu, pievienojot tādas jaunas oglekļa uzglabāšanas produktu kategorijas – tostarp nocirstu koksni, bioenerģiju ar oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu, kā arī visas pārējās attiecīgās biobāzētu produktu kategorijas –, kam ir oglekļa sekvestrēšanas efekts, balstoties uz IPCC vadlīnijām, kuras pieņēmusi UNFCCC Pušu konference vai Pušu konference, kas vienlaikus ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme, un nodrošinot vidisko integritāti.”;

Pamatojums

Būtu pilnībā jāapzinās novatorisku biobāzētu produktu ietekme uz klimatu. Būtu jāiekļauj visas attiecīgās kategorijas, piemēram, pulpa, papīrs, kartons, finieris, kokšķiedru plātnes, kokskaidu plātnes, dēļi, līmēta koksne, tekstilmateriāli“ kompozītmateriāli, lignīns, ķimikālijas, bioogles un citi biogēnas izcelsmes oglekļa produkti.

12. grozījums

1. pants – pirmā daļa – 14. punkts

Regula (ES) 2018/841

13.c pants – vienīgais punkts – otrā daļa

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot 15. pantu, siltumnīcefekta gāzu emisiju rādītājam, ko attiecīgā dalībvalsts ziņojusi nākamajā gadā, pieskaita daudzumu, kas vienāds ar siltumnīcefekta gāzu neto emisiju pārsniegumu CO2 ekvivalenta tonnās, reizinātu ar koeficientu 1,08 .”;	Svītrots

Pamatojums

RK bažījas, ka gadskārtējās ziņošanas prasības var ietekmēt vietējo un reģionālo līmeni, jo dalībvalstīm būs atļauts uz neparedzētām gadskārtējām svārstībām reaģēt, pieņemot lēmumus par straujām izmaiņām apsaimniekošanas darbībās un zemes izmantošanā. Tas var negatīvi ietekmēt vietējā un reģionālā līmeņa spēju attīstīt pašam savu bioekonomiku.

ZIZIMM sektoram ir raksturīgas dabiskas svārstības un nenoteiktība oglekļa plūsmu mērīšanā. Dalībvalstij nav iespējams katru gadu kontrolēt oglekļa plūsmas zemes sektora oglekļa krātuvēs. Tāpēc nav iespējams noteikt gada mērķrādītājus un neatbilstības gadījumā katru gadu sodīt par pārkāpumiem.

13. grozījums

1. pants – pirmā daļa – 15. punkts

Regula (ES) 2018/841

14. pants – 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(…)

Izpildes ziņojumā iekļauj šādu aspektu novērtējumu:

a)	rīcībpolitikas un pasākumi attiecībā uz pretrunīgiem mērķiem;

a)	rīcībpolitikas un pasākumi attiecībā uz pretrunīgiem mērķiem;

b)	sinerģijas starp klimata pārmaiņu mīkstināšanu un pielāgošanos tām;

b)	sinerģijas starp klimata pārmaiņu mīkstināšanu un pielāgošanos tām;

c)	sinerģijas starp klimata pārmaiņu mīkstināšanu un biodaudzveidību.

c)	sinerģijas starp klimata pārmaiņu mīkstināšanu un biodaudzveidību.

d)	sinerģijas starp klimata pārmaiņu mīkstināšanu, pielāgošanos tām un bioekonomikas attīstību, tostarp aplēses par SEG ietaupījumiem, kas saistīti ar fosilo un oglekļietilpīgo materiālu aizstāšanu ar koksnes materiāliem.

(…)

Pamatojums

Atbalsts visu uz meža resursiem balstītu produktu izmantošanai paātrina pāreju uz aprites bioekonomiku, kas aizstāj fosilos materiālus un emisijas. Jāatzīmē, ka aizstāšanas ieguvums (t. i., ar koksnes izstrādājumu ražošanu saistīto emisiju samazinājums salīdzinājumā ar citiem funkcionāli līdzvērtīgiem materiāliem un produktiem) ir saistāms gan ar ilglietojamiem koksnes izstrādājumiem, gan ar šķiedras izstrādājumiem.

COM(2021) 555

14. grozījums

6.a apsvērums (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vēlākais līdz 2050. gadam var kavēt pārmērīgas atšķirības dalībvalstu kopīgo centienu mērķrādītājos; saistībā ar 2021.–2027. gada periodu plānojot kohēzijas politikas līdzekļus, proti, no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda, būtu jāparedz arī pielāgotas programmas, prioritāri virzieni, stratēģijas un teritoriālie plāni ar mērķi palielināt dalībvalstu spējas mazināt SEG emisijas nozarēs, uz kurām attiecas Regula 2018/842, un tādējādi palīdzēt uzlabot savu mērķrādītāju konverģenci jau šajā plānošanas periodā.

15. grozījums

18.a apsvērums (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(18.a)

Lai 1,5 oC būtu iespējams sasniegt un lai nodrošinātu klimatisko taisnīgumu, ir vajadzīgi kopīgi centieni visās ekonomikas nozarēs, tostarp lauksaimniecībā. Savā ilgtermiņa stratēģiskajā redzējumā par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku (1) Komisija ir apstiprinājusi, ka lauksaimniecības radītās SEG emisijas, kas nav CO2 emisijas, 2050. gadā varētu samazināt līdz 211 MtCO2e, tādējādi samazinot nepieciešamību pēc ilgtnespējīgām negatīvām SEG emisiju nulles līmeņa sasniegšanas tehnoloģijām. Tomēr dažas nozares, uz kurām attiecas šī regula, pēdējos gados ir guvušas visai niecīgus panākumus. Minimālais nozaru devums ES līmeņa siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā, kas šajā regulā tiktu noteikts 2030. gadam un pēc tam, kopā ar pienācīgu monitoringu, ziņošanu un Komisijas veiktiem pasākumiem, būtu vērsts uz to, lai nodrošinātu, ka visas KCR nozares palīdz laikus sasniegt klimata mērķus. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1999 ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāizstrādā ilgtermiņa stratēģijas, kas veicina gan dalībvalstu saistību izpildi Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā, gan SEG emisiju ilgtermiņa samazinājumus un piesaistījumu palielināšanu piesaistītājsistēmās visās nozarēs saskaņā ar Savienības klimatneitralitātes mērķi. Šīs stratēģijas, tāpat kā citus dalībvalstu plānus un ziņojumus saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, Komisija izmantos, lai noteiktu un uzraudzītu ES līmeņa KCR nozaru mērķrādītāju kopīgu sasniegšanu.

16. grozījums

1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

4. pants – 3.a punkts (jauns)

Spēkā esošais teksts

RK grozījums

3.a)

regulas 4. pantam pievieno šādu 3.a punktu:

Dalībvalstu emisiju samazināšanas mērķrādītāji 2030. gadam un pēc tam

Lai sasniegtu Regulas (ES) 2021/1119 (Eiropas Klimata akts) 2. panta 1. punktā noteikto klimatneitralitātes mērķi un Savienības mēroga klimata mērķrādītāju 2040. gadam saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1119, Komisija līdz 2025. gada beigām izstrādā atbilstīgu tiesību akta priekšlikumu, balstoties uz detalizētu ietekmes novērtējumu, lai grozītu šo regulu un ieviestu minimālos nozaru ieguldījumus ES līmeņa siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā, kā šajā regulā noteikts 2030. gadam un pēc tam, papildus paredzot pienācīgu uzraudzību, ziņošanu un pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas šajā regulā ietvertās nozares sekmē klimata mērķu savlaicīgu sasniegšanu.

Pamatojums

Tiek nodrošināts, ka visas nozares sekmē SEG emisiju samazināšanu.

17. grozījums

1. pants – pirmā daļa – 3.b punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

5. pants – 1. un 2. punkts

Spēkā esošais teksts

RK grozījums

3.b)	regulas 5. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:

1. Attiecībā uz 2021. līdz 2025. gadu, dalībvalsts var aizņemties tādu daudzumu, kas nepārsniedz 10 % no tās nākamajam gadam paredzētā ikgadējā emisiju sadales apjoma.

“1. Kas attiecas uz 2021. līdz 2029. gadu, dalībvalsts var aizņemties tādu daudzumu, kas nepārsniedz 5 % no tās nākamajam gadam paredzētā ikgadējā iedalītā emisijas apjoma.”

2. Attiecībā uz 2026. līdz 2029. gadu, dalībvalsts var aizņemties tādu daudzumu, kas nepārsniedz 5 % no tās nākamajam gadam paredzētā ikgadējā emisiju sadales apjoma.

Pamatojums

Regulas īstenošanas nodrošināšanas labad ir ieteicams samazināt elastību, lai aizņēmumu piešķirtā īslaicīgā atelpa neradītu vidēja termiņa īstenošanas problēmas, tostarp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuras nereti nav tieši iesaistītas valstu lēmumu pieņemšanā par elastību.

18. grozījums

1. pants – pirmā daļa – 3.c punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

5. pants – 4. punkts

Spēkā esošais teksts

RK grozījums

3.c)	regulas 5. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

4. Attiecībā uz 2021.– 2025. gad u dalībvalsts līdz 5 % no sava attiecīgā gada ikgadējā emisiju sadales apjoma var pārskaitīt citām dalībvalstīm un attiecībā uz 2026.–2030. gadu – līdz 10 % . Saņēmēja dalībvalsts minēto daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2030. gadam.

“4. Attiecībā uz 2021.– 2030. gad u dalībvalsts līdz 5 % no sava attiecīgā gada ikgadējā iedalītā emisijas apjoma var pārskaitīt citām dalībvalstīm. Saņēmēja dalībvalsts minēto daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2030. gadam.”

Pamatojums

Pārskaitījumi būtu jāierobežo, lai visās dalībvalstīs nodrošinātu efektīvu īstenošanu. Jāuzsver, ka vienā un tai pašā dalībvalstī, kam ir pārskaitīšanas potenciāls, var būt reģionālas atšķirības. Pirms tiek apsvērti pārskaitījumi uz citām valstīm, būtu jāņem vērā reģionālās problēmas.

19. grozījums

1. pants – pirmā daļa – 5.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

8. pants

Spēkā esošais teksts

RK grozījums

5.a)	regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

1. Ja Komisija ikgadējā izvērtējumā, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 21. pantu, un ņemot vērā plānus izmantot šīs regulas 5., 6. un 7. pantā minētās elastības iespējas, konstatē, ka dalībvalsts virzība uz šīs regulas 4. pantā minēto pienākumu izpildi ir nepietiekama, tad minētā dalībvalsts trīs mēnešu laikā Komisijai iesniedz korektīvo rīcību plānu, kurā norāda:

(…)

c)	ja darbības rezultātos ir ievērojamas reģionālās atšķirības vai ja reģionālā līmenī ir nopietnas strukturālas problēmas, kā arī saistībā ar noteiktām salu teritorijām, korektīvajā rīcības plānā iekļauj īpašus noteikumus attiecībā uz šīm problēmām.

(…)

2. Eiropas Vides aģentūra saskaņā ar savu gada darba programmu palīdz Komisijai novērtēt visus šādus korektīvo rīcību plānus.

3. Komisija var sniegt atzinumu par korektīvo rīcību plānu, kas iesniegti saskaņā ar 1. punktu, stingrību un tādā gadījumā to dara četru mēnešu laikā pēc minēto plānu saņemšanas. Attiecīgā dalībvalsts vislielākajā mērā ņem vērā Komisijas atzinumu un var attiecīgi pārskatīt savu korektīvo rīcību plānu.

4. Dalībvalsts nodrošina korektīvā rīcības plāna un tā iespējamo pārskatīto versiju publicēšanu un izplatīšanu vietējās un reģionālajās pašvaldībās.

Pamatojums

Problemātisku situāciju risināšanai rīcību plānos ir jāiekļauj reģionāla līmeņa pasākumi, ja minēto situāciju lielā mērā izraisījušas reģionālās problēmas. Lai varētu dot pilnvērtīgu ieguldījumu klimata politikā, vietējām un reģionālajām pašvaldībām jābūt informētām par rīcību plāniem.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

apzinās klimata pārmaiņu postošo ietekmi uz vietējām kopienām un atzīst, ka ir vajadzīga stingra rīcība, lai klimata jomā sasniegtu nepieciešamos ES mērķus. RK atbalsta augsta līmeņa apņemšanos attiecībā uz ZIZIMM, taču vienlaikus atgādina, ka ceļā uz mērķiem ir vajadzīga elastība.

uzskata, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām neapšaubāmi ir izšķirīga loma nozarēs, uz kurām attiecas Kopīgu centienu regula (2) un ZIZIMM regula (3), jo minētajās regulās ir jāņem vērā teritoriālā dimensija. Tās ir jomas, kurās vietējās un reģionālās pašvaldības var būt aktīvas, jo tām ir attiecīgas juridiskas pilnvaras un kompetence;

aicina rūpēties par ZIZIMM regulas pasākumu saskaņotību ar bioloģiskās daudzveidības stratēģijas un ES klimatadaptācijas stratēģijas mērķiem. Lai sasniegtu klimata mērķus, ir būtiski, lai visas dalībvalstis sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām attiecībā uz mežiem īstenotu tādu tiesisko regulējumu, kas nodrošina līdzsvaru starp ražošanu, biodaudzveidību un aizsardzību.

uzsver, ka pārkārtošanās nedrīkst notikt uz teritoriālās kohēzijas rēķina un apdraudēt neaizsargātākās grupas un teritorijas. Visas dalībvalstis un ekonomikas nozares dod ieguldījumu, lai palīdzētu samazināt CO2 emisijas, vienlaikus gādājot par līdzsvaru ar taisnīguma un solidaritātes apsvērumiem; Šajā sakarā uzskata, ka katra lauksaimnieka un mežsaimnieka teritoriālās ietekmes novērtējumi varētu dot skaidrāku priekšstatu par faktiskajām izmaksām un ieguvumiem.

stingri iebilst pret to, ka priekšlikumā galvenā uzmanība pievērsta mežiem kā oglekļa piesaistītājiem un netiek ņemta vērā to nozīme ilgtspējīgu izejvielu nodrošināšanā ar mērķi aizstāt fosilās alternatīvas, jo tādējādi netiek novērtēts mežsaimniecības nozares potenciāls klimata pārmaiņu mazināšanā un vietējās un reģionālās bioekonomikas attīstībā;

norāda, ka jāsamazina enerģijas reģenerācija no koksnes biomasas, lai varētu sasniegt mērķus ZIZIMM sektorā. Uzsvars būtu jāliek uz kaskādes principu, proti, biomasa vairākkārt jāizmanto kā materiāls, kam ir iespējami augsta kvalitāte, un pēc tam seko izmantošana enerģētikā;

uzsver, ka paaugstinātie mērķi ZIZIMM sektorā nedrīkst radīt augsni neskaidras izcelsmes izejvielu importam no trešām valstīm. Tas nozīmē, ka ar pasākumiem, kas veikti, lai ZIZIMM sektorā pastiprinātu neto piesaisti, var neizdoties radīt reālus klimata uzlabojumus globālā mērogā. Ir jālūkojas plašākā, sistēmiskā perspektīvā, ar holistisku pieeju tam, kā oglekļa sekvestrēšana mežā, produktu izmantošana un meža izcelsmes bioenerģija var palīdzēt centienos mazināt ietekmi uz klimatu;

piekrīt Komisijas novērtējumam, ka, lai sasniegtu ilgtermiņa klimatneitralitātes mērķi, ir jāvēršas pret negatīvo tendenci, proti, oglekļa piesaistes samazināšanos Eiropas Savienībā. RK piekrīt ierosinātajam ES mērķrādītājam līdz 2030. gadam panākt 310 miljonu tonnu CO2 ekvivalenta neto piesaistījumu un ierosina tādu nacionālo papildu devumu 2030. gada neto mērķrādītāja sasniegšanā, kas pārsniegtu II.a pielikumā noteiktos valstu mērķrādītājus un ko dalībvalstis izvirzītu pašas. Iespējas palielināt oglekļa neto uztveršanu un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ZIZIMM sektorā katrā dalībvalstī ievērojami atšķiras. Tās ir atkarīgas no zemes dabiskās ražošanas jaudas un kopējās zemes platības sadalījuma dažādās zemes izmantošanas kategorijās. RK uzskata, ka paaugstinātajiem 2030. gada mērķiem vajadzētu būt tādā līmenī, kas atbilst dalībvalstu klimata politikas satvaram un dod iespēju attīstīt bioekonomiku katrā dalībvalstī;

uzskata, ka lauksaimniecības un mežsaimniecības apvienojums draud mazināt spiedienu uz emisiju samazināšanu lauksaimniecības nozarē un ka ar mežiem bagātās valstis, kurās ir liels mežu neto izmantojums, “kompensēs” emisijas tādās valstīs, kurās ir plaši izvērsta lauksaimniecība, vai pat fosilās emisijas kā tādas. Klimata pārmaiņu mitigācijas pasākumi būtu jāveic atbilstīgi katras nozares un valsts īpašajiem apstākļiem;

10.

uzsver, ka ZIZIMM regula nebūtu jāpiemēro uzraudzībai un ziņošanai par citām politikas jomām, ko reglamentē citi tiesību akti. Komisijas priekšlikums, ka ZIZIMM ziņojumos būtu jāiekļauj informācija par oglekļa saglabāšanu augsnēs, kas bagātas ar oglekli, teritorijās ar lielu biodaudzveidību, atjaunotās augsnēs un tādās augsnēs, kurās ir dabisku traucējumu risks, neuzlabo ZIZIMM sektora siltumnīcefekta gāzu ziņošanas kvalitāti;

11.

uzsver, ka dalībvalstis nedrīkst finansējumu nodrošināt uz reģionu rēķina. RK atzīst, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir jāinformē par finansējuma iespējām, kas domātas klimatrīcības atbalstam;

12.

brīdina par neefektīvas īstenošanas risku. RK atbalsta plānoto pārskatīšanu un nepieciešamību ņemt vērā Covid-19 pandēmijas sekas, taču uzsver, ka ir jāgādā, lai tiktu ievērotas Kopīgo centienu regulā ierosinātās trajektorijas;

13.

mudina Komisiju noteikt metodoloģiju, kas vietējām un reģionālajām pašvaldībām ļautu aprēķināt savus emisiju samazināšanas centienus tā, lai tie atbilstu valsts mērķrādītājiem un neradītu nesamērīgus izkropļojumus;

14.

norāda uz riskiem, kādus rada pārmērīga elastība saistībā ar aizņemšanos no ikgadējiem piešķīrumiem un pārvedumiem starp dalībvalstīm. Lai vietējās un reģionālās pašvaldības varētu plānot savu klimata un ekonomikas politiku, tām vajag noteiktību. Valstīs, kuru situācija saskaņā ar regulu pieļauj elastību, var būt būtiskas reģionālas atšķirības;

15.

atzīst, ka ir jārisina – arī ar ienākumus nesošiem stimuliem – to reģionu problēma, kuriem var rasties grūtības vai pārrāvumi nepieciešamajā pārejā uz mazoglekļa ekonomiku; uzsver, ka ilgtspējīgas attīstības trajektoriju izstrādē ir svarīgi iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, jo tas varētu stimulēt šo reģionu ekonomiku;

16.

atbalsta stingrākus noteikumus attiecībā uz korektīvo rīcību plāniem un pārredzamību, kuros uzsvērta reģionālā dimensija un pieprasīts precizēt, kā risināt reģionālo atšķirību jautājumu, tādā veidā veicinot praktiskus reģionālo problēmu risinājumus;

17.

uzsver atbilstības pārbaužu nozīmi un ierosina novērtēt iespēju neatbilstības gadījumā piemērot finansiālas sankcijas. Ieņēmumi no soda naudām būtu jāiegulda atpakaļ klimatrīcībā un taisnīgā pārejā, īpašu uzmanību pievēršot reģionālām problēmām;

18.

ierosina apsvērt drošības rezervi tām dalībvalstīm, kurās ir zems IKP uz vienu iedzīvotāju. Nosakot valstu mērķrādītājus, IKP jau tiek ņemts vērā, un var paust šaubas par IKP kā vienīgo vērtību, jo tajā nav vispusīgi ņemta vērā reģionu situācija un tas ne vienmēr atbilst teritorijas sarežģītajām attīstības vajadzībām.

Briselē, 2022. gada 28. aprīlī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

(1) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26 lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1 lpp.).