(1a)

Saskaņā ar juridiski saistošo 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu šis lēmums ir svarīgs solis jaunu pašu resursu ceļveža īstenošanā; tam sekos papildinošas iniciatīvas, kas nodrošinās, ka jaunie ieņēmumi ir vismaz pietiekami NGEU parādu procentu un pamatsummas atmaksai un ka groza sadales finansiālā ietekme ir pieņemama visām dalībvalstīm. Pienācīgai jauno pašu resursu summai ir jānodrošina ilgtspējīgs Savienības budžeta finansējums ilgtermiņā, tostarp jaunām Savienības prioritātēm un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta atmaksai, lai izvairītos no tā, ka ir jāsamazina finansējums esošajām ES programmām un politikas jomām.

(2a)

Ir jāpalielina ienākumu līmenis, izmantojot jaunus pašu resursus, lai segtu NGEU atmaksāšanas izmaksas un finansētu Sociālo klimata fondu, kas jāintegrē DFS, kā arī lai sekmētu Savienības politikas mērķu ilgtermiņa sasniegšanu. Tomēr juridiski un tehniski trīs jaunie pašu resursi veidos vispārējos ienākumus, pilnībā ievērojot ieņēmumu universāluma principu.

(2b)

Tādēļ Komisijai ir jāveic turpmākas savlaicīgas darbības, ja ierosinātie jaunie pašu resursi netiek pieņemti vai ja tie Savienības budžetā nerada gaidītos ieņēmumus. Saskaņā juridiski saistošo 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu tiek sagaidīts, ka Komisija līdz 2023. gada beigām iesniegs priekšlikumu par jauno pašu resursu otro grozu, kas varētu ietvert finanšu darījumu nodokli un pašu resursus, kas saistīti ar uzņēmumu sektoru.

(5)

Lai izvairītos no pārmērīgas regresīvas ietekmes uz iemaksām no emisijas kvotu tirdzniecības, tiesīgajām dalībvalstīm būtu jānosaka maksimālās iemaksas. Laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam dalībvalstis ir tiesīgas, ja nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju, ko nosaka pēc pirktspējas līmeņa un aprēķina, pamatojoties uz Savienības rādītājiem par 2020. gadu, ir mazāks par 90 % no ES vidējā rādītāja. Laikposmam no 2028. līdz 2030. gadam būtu jāizmanto nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju 2025. gadā. Maksimālā iemaksa būtu jānosaka, salīdzinot dalībvalstu daļu kopējā pašu resursā, kas pamatojas uz emisiju tirdzniecību (“ETS pašu resursi”), ar šo dalībvalstu daļu Savienības nacionālajā kopienākumā. Minimālā iemaksa būtu jānosaka visām dalībvalstīm, kuru daļa no ETS pašu resursu kopējās summas ir mazāka par 75 % no to daļas Savienības nacionālajā kopienākumā.

(5)

Lai izvairītos no pārmērīgas regresīvas ietekmes uz iemaksām no emisijas kvotu tirdzniecības, līdz 2030. gadam tiesīgajām dalībvalstīm būtu jānosaka maksimālās iemaksas. Laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam dalībvalstis ir tiesīgas, ja nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju, ko nosaka pēc pirktspējas līmeņa un aprēķina, pamatojoties uz Savienības rādītājiem par 2020. gadu, ir mazāks par 90 % no ES vidējā rādītāja. Laikposmam no 2028. līdz 2030. gadam būtu jāizmanto nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju 2025. gadā. Maksimālā iemaksa būtu jānosaka, salīdzinot dalībvalstu daļu kopējā pašu resursā, kas pamatojas uz emisiju tirdzniecību (“ETS pašu resursi”), ar šo dalībvalstu daļu Savienības nacionālajā kopienākumā. Minimālā iemaksa būtu jānosaka visām dalībvalstīm, kuru daļa no ETS pašu resursu kopējās summas ir mazāka par 75 % no to daļas Savienības nacionālajā kopienākumā.

(7)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un G20 Iekļaujošā satvara darba grupa nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas jomā 2021. gada oktobrī panāca vienošanos par to, lai 25 % no lielu starptautisku uzņēmumu atlikušās peļņas virs 10 % rentabilitātes sliekšņa piešķirtu iesaistītajām tirgus jurisdikcijām (“ESAO/G20 Iekļaujošā satvara 1. pīlāra vienošanās”). Pašu resurss būtu jāveido tā, ka starptautisko uzņēmumu atlikušās peļņas daļai, kas pārdalīta dalībvalstīm [saskaņā ar Direktīvu par globālā nolīguma par nodokļu uzlikšanas tiesību pārdali īstenošanu] , piemēro vienotu piesaistīšanas likmi.

(7)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un G20 Iekļaujošā satvara darba grupa nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas jomā 2021. gada oktobrī panāca vienošanos par to, lai 25 % no lielu starptautisku uzņēmumu atlikušās peļņas virs 10 % rentabilitātes sliekšņa piešķirtu iesaistītajām tirgus jurisdikcijām (“ESAO/G20 Iekļaujošā satvara 1. pīlāra vienošanās”). Pašu resurss būtu jāveido tā, ka starptautisko uzņēmumu atlikušās peļņas daļai, kas pārdalīta dalībvalstīm [saskaņā ar Direktīvu par globālā nolīguma par nodokļu uzlikšanas tiesību pārdali īstenošanu, tiklīdz tā tiek pieņemta] , piemēro vienotu piesaistīšanas likmi.

(7a)

ESAO mērķis ir panākt, lai daudzpusējā konvencija, ar ko īsteno ESAO/G20 IF 1. pīlāra vienošanos, stātos spēkā 2024. gadā. Tomēr, tā kā vēl nav garantēts, ka dažas galvenās trešās valstis sekmīgi īsteno ESAO/G20 IF 1. pīlāra vienošanos starptautiskā līmenī, Komisijai un dalībvalstīm ir regulāri jāpārskata situācija. Acīmredzama progresa trūkuma gadījumā Komisijai līdz 2023. gada beigām būtu jāiesniedz tiesību akta priekšlikums par digitālo nodevu vai līdzīgu pasākumu. Tad šāda digitālā nodeva vai līdzīgs pasākums būtu jāuzskata par Savienības pašu resursu nolūkā radīt ieņēmumus līdz 2026. gadam.

(8a)

Paredzams, ka ieņēmumi no Savienības budžeta, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem par ESAO/G20 IF 1. pīlāra vienošanās īstenošanu, būs no 2,5  miljardiem līdz 4 miljardiem EUR gadā.

(8b)

Pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu šā lēmuma pieņemšanai ir vajadzīga vienprātība Padomē. Šim lēmumam būtu jāstājas spēkā pēc tam, kad dalībvalstis būs pabeigušas procedūras tā apstiprināšanai saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.

“f)

vienotas piesaistīšanas likmes piemērošana, kas vienāda ar 75  % no ieņēmumiem, kuri gūti, pārdodot ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [XXX] izveidotā oglekļa ievedkorekcijas mehānisma sertifikātus (18);”;

“f)

vienotas piesaistīšanas likmes piemērošana, kas vienāda ar 100  % no ieņēmumiem, kuri gūti, pārdodot ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [XXX] izveidotā oglekļa ievedkorekcijas mehānisma sertifikātus (18);”;