(-1.a)

2016. gada novembrī stājās spēkā Parīzes nolīgums, kas tika pieņemts 2015. gada decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) (“Parīzes nolīgums”)  (1a) . Parīzes nolīguma puses ir vienojušās ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 oC atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5  oC. 2021. gada novembrī ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) pieņemot Glāzgovas klimata paktu, tā puses atzina, ka globālās vidējās temperatūras pieauguma ierobežošana līdz 1,5  oC salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni ievērojami samazinātu klimata pārmaiņu riskus un ietekmi, un apņēmās līdz 2022. gada beigām stiprināt savus 2030. gadam izvirzītos mērķrādītājus, lai nodrošinātu, ka puses pieturas pie nospraustā ceļa iegrožot globālo sasilšanu līdz 1,5  oC.

(-1.b)

Savā 2019. gada 28. novembra rezolūcijā par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā  (1b) Eiropas Parlaments mudināja Komisiju veikt tūlītējus un vērienīgus pasākumus, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5  oC. Ņemot vērā jaunākos secinājumus, pie kuriem 2018. gada 8. oktobra ziņojumā “Global warming of 1,5  oC” (“Globālā sasilšana par 1,5  oC”), 2021. gada 7. augusta ziņojumā “Climate Change 2021: The Physical Science Basis” (“Klimata pārmaiņas 2021. gadā: fizikālās zinātnes pamats”) un 2022. gada 28. februāra ziņojumā “Climate Change 2022: Impacts, Adaptation and Vulnerability” (“Klimata pārmaiņas 2022. gadā: ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība”) ir nonākusi Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), vēl steidzamāk ir jānodrošina, lai netiktu pārsniegts Parīzes nolīgumā noteiktais 1,5  oC mērķis. IPCC ar ļoti lielu pārliecību norādīja, ka klimata pārmaiņas apdraud cilvēku labklājību un planētas veselību un jebkāda turpmāka kavēšanās, īstenojot saskaņotu un plānotu globālu rīcību pielāgošanās un seku mazināšanas jomā, izraisīs to, ka vairs nebūs iespējams izmantot īso laika periodu, kurš ātri noslēgsies un kurā vēl būtu iespēja nodrošināt dzīvošanai piemērotu un ilgtspējīgu nākotni visiem. IPCC arī secināja, ka klimata pārmaiņu sekas būs daudz postošākas, ja globālā sasilšana netiks ierobežota līdz 1,5  oC līmenim un sasniegs 2 oC. Turklāt 1,5  oC temperatūras kāpums pasaulē tiks sasniegts vai pat pārsniegts agrāk, nekā sākotnēji bija prognozēts, proti, vidēji šis rādītājs tiks sasniegts nākamajos 20 gados. Turklāt tika konstatēts — ja nevilcinoties un vērienīgi netiks samazināts siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms, iegrožot globālo sasilšanu līdz 1,5  oC vai pat 2 oC atzīmei vairs nebūs iespējams. Turklāt ANO Cilvēktiesību padome 2021. gada 8. oktobra Rezolūcijā Nr. 48/13 ir atzinusi, ka tiesības uz drošu, tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi ir cilvēktiesības.

(-1.c)

Eiropas Parlaments 2021. gada 21. oktobra rezolūcijā par ANO 2021. gada Klimata pārmaiņu konferenci Glāzgovā, Apvienotajā Karalistē (COP26)  (1c) pauda bažas par Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) lēno progresu starptautiskās aviācijas radīto emisiju problēmas risināšanā un šajā sakarībā atkārtoti uzsvēra, ka šī nozare ir jāreglamentē ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) ietvaros, kas arī varētu kalpot par paraugu paralēlam darbam pie vērienīgākiem globālajiem mērķiem starptautiskā līmenī, tostarp ICAO kontekstā. Turklāt Eiropas Parlaments aicināja Komisiju un dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai stiprinātu Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmu (CORSIA) un atbalstītu to, ka ICAO pieņem ilgtermiņa mērķi samazināt nozares radītās emisijas, vienlaikus saglabājot Savienības likumdošanas autonomiju ES ETS direktīvas īstenošanā.

(2)

ES plāno īstenot CORSIA, tomēr ievērojot ES tiesību aktu un CORSIA atšķirības, kas tika paziņotas ICAO saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2018/2027 (14), un veidu, kā Eiropas Parlaments un Padome groza Eiropas Savienības tiesību aktus.

(2)

Ņemot vērā atšķirības starp ES tiesību aktiem un ICAO pieņemto CORSIA shēmu, par kurām ICAO paziņots saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2018/2027 (14), un veidu, kādā Eiropas Parlaments un Padome groza Savienības tiesību aktus , Savienība plāno īstenot CORSIA, izmantojot Direktīvu 2003/87/EK .

(9a)

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza attiecībā uz aviācijas devumu Savienības visas tautsaimniecības mēroga emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā un globālā tirgus pasākuma pienācīgu īstenošanu, šis lēmums ir paredzēts kā pagaidu pasākums, ko piemēro tikai līdz brīdim, kad stājas spēkā minētā direktīva.

(b)

CO2 emisiju apmērs gadā, ko tie rada, I pielikumā ietverto lidojumu veikšanai izmantojot gaisa kuģus, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5 700  kg, izņemot lidojumus starp lidostām vienas dalībvalsts teritorijā (ietverot šīs dalībvalsts tālākos reģionus), no 2019 . gada 1. janvāra pārsniedz 10 000 tonnu.

(b)

CO2 emisiju apmērs gadā, ko tie rada, šīs direktīvas I pielikumā un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/1603  (1a) 2. panta 3. un 4. punktā ietverto lidojumu veikšanai izmantojot gaisa kuģus, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5 700  kg, izņemot lidojumus starp lidostām vienas dalībvalsts teritorijā (ietverot šīs dalībvalsts tālākos reģionus), no 2021 . gada 1. janvāra pārsniedz 10 000  tonnu.