(1)

Parīzes nolīgums, kas pieņemts 2015. gada decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), stājās spēkā 2016. gada novembrī (“Parīzes nolīgums”) (3). Parīzes nolīguma puses ir vienojušās ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 oC atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5  oC salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.

(1)

Parīzes nolīgums, kas pieņemts 2015. gada decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), stājās spēkā 2016. gada novembrī (“Parīzes nolīgums”) (3). Parīzes nolīguma puses ir vienojušās ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 oC atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5  oC salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Pieņemot Glāzgovas klimata paktu, Parīzes nolīguma puses atzina, ka, ierobežojot globālo vidējās temperatūras pieaugumu līdz 1,5  oC atzīmei salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, ievērojami mazinātos ar klimata pārmaiņām saistītie riska faktori un šādu pārmaiņu ietekme, un tās apņēmās līdz 2022. gada beigām nostiprināt savus 2030. gada mērķrādītājus, lai likvidētu vēriena atšķirības, ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) secinājumus. Tas būtu jāpanāk, rīkojoties taisnīgi un ievērojot kopīgas, bet diferencētas atbildības un attiecīgo iespēju principu, kā arī rēķinoties ar katrai valstij atšķirīgajiem apstākļiem. Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) un cita starpā arī tās tirgus stabilitātes rezerves pārskatīšana ir unikāla iespēja sekmēt vēl vērienīgāku Savienības rīcību klimata politikas jomā pirms UNFCCC Pušu konferences 27. sesijas (COP 27) Ēģiptē.

(1a)

Nepieciešamība steidzami nodrošināt, lai savu aktualitāti nezaudētu Parīzes nolīgumā temperatūras kāpuma iegrožošanai noteiktais 1,5  oC mērķis, ir kļuvusi vēl nozīmīgāka, spriežot pēc secinājumiem, pie kuriem savā 2021. gada 7. augusta ziņojumā “Climate Change 2021: The Physical Science Basis” [Klimata pārmaiņas 2021. gadā: fizikālo zinātņu pamatojums] ir nonākusi IPCC. IPCC konstatēja, ka globālās sasilšanas kontekstā 1,5  oC atzīmi temperatūras kāpums sasniegs vai pat pārsniegs ātrāk, nekā sākotnēji bija prognozēts, proti, tas notiks nākamajos 20 gados. Turklāt minētā padome konstatēja — ja nevilcinoties un vērienīgi netiks samazināts siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms, iegrožot globālo sasilšanu līdz 1,5  oC vai pat 2 oC atzīmei vairs nebūs iespējams.

(1b)

Eiropas Parlaments savā 2019. gada 28. novembra rezolūcijā par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā  (1a) mudināja Komisiju nevilcinoties vērienīgi rīkoties, lai globālo sasilšanu ierobežotu līdz 1,5  oC atzīmei un nepieļautu bioloģiskās daudzveidības masveida izzušanu, un tādēļ cita starpā arī novērst neatbilstības spēkā esošajās Savienības politikas nostādnēs, kuras attiecas uz ārkārtas situāciju klimata un vides jomā, un nodrošināt, ka visi attiecīgie tiesību akti un budžeta priekšlikumi ir pilnīgā saskaņā ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5  oC un neveicina bioloģiskās daudzveidības izzušanu.

(1c)

Nepieciešamību steidzami rīkoties vēl skaudrāk akcentē arī tas, ka aizvien biežāk ir vērojami ekstremāli laikapstākļi, kas kļūst aizvien postošāki, un tas ir tiešs klimata pārmaiņu rezultāts. Spriežot pēc ANO Katastrofu riska mazināšanas biroja datiem, aizvadītajos 20 gados pasaulē reģistrēto katastrofu skaits un globālo ekonomisko zaudējumu apjoms ir gandrīz divkāršojies, un šo pieaugumu lielā mērā ir noteicis būtisks ar klimatu saistītu katastrofu skaita pieaugums.

(1d)

Tāpēc Savienībai šis jautājums būtu steidzami jārisina, strādājot vēl intensīvāk un kļūstot par starptautisku līderi cīņā pret klimata pārmaiņām, un vienlaikus nodrošinot, ka ir atspoguļots taisnīguma princips, kā arī kopīgas, bet diferencētas atbildības un attiecīgo iespēju princips, kā tas ir noteikts Parīzes nolīguma 2. panta 2. punktā.

(2)

Komisijas 2019. gada 11. decembrī pieņemtā paziņojuma “Eiropas zaļais kurss” pamatā ir ar klimatu un vidi saistītu problēmu risināšana un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšana (4).

(2)

Tāpēc Komisijas 2019. gada 11. decembrī pieņemtā paziņojuma “Eiropas zaļais kurss” pamatā ir ar klimatu un vidi saistītu problēmu risināšana un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšana (4).

(3)

Eiropas zaļajā kursā ir ietverts visaptverošs tādu savstarpēji papildinošu pasākumu un iniciatīvu kopums , kuru mērķis ir līdz 2050. gadam ES panākt klimatneitralitāti , un izklāstīta jauna izaugsmes stratēģija, kas tiecas ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa . Tās mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Tajā pašā laikā šī pārkārtošanās atšķirīgi ietekmē sievietes un vīriešus un īpaši ietekmē dažas nelabvēlīgākā situācijā esošas grupas, piemēram, vecākus cilvēkus, personas ar invaliditāti un personas, kas pieder pie rasu minoritātes vai etniskas minoritātes. Tāpēc jānodrošina, ka pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša un neviens netiek atstāts novārtā .

(3)

Eiropas zaļais kurss nodrošina spēcīgas izejas pozīcijas, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu Savienības klimatneitralitātes mērķi , kā arī mērķi pēc tam panākt negatīvu emisijas bilanci , kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1119  (1a) 2. panta 1. punktā. Tajā ir izklāstīta jauna izaugsmes stratēģija, kas tiecas ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, vienlaikus nodrošinot, ka neviens nav atstāts novārtā, un tādēļ īstenojot taisnīgu pārkārtošanos, ar ko tiek risināta arī enerģētiskās nabadzības problēma . Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no apdraudējumiem un ietekmes , kas rodas saistībā ar vidi . Tajā pašā laikā šī pārkārtošanās atšķirīgi ietekmē darba ņēmējus dažādās nozarēs un atšķirīgi ietekmē katru dzimumu, turklāt īpaši ietekmē dažas nelabvēlīgākā situācijā esošas neaizsargātās grupas, piemēram, vecākus cilvēkus, personas ar invaliditāti un personas, kas pieder pie rasu minoritātes vai etniskas minoritātes , kā arī personas un mājsaimniecības ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Turklāt šī pārkārtošanās dažiem reģioniem ir problemātiskāka, un tas jo īpaši attiecas uz strukturāli nelabvēlīgākā situācijā esošiem perifērajiem reģioniem, kā arī salām . Tāpēc jānodrošina, ka pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša.

(4)

Nepieciešamība pēc Eiropas zaļā kursa un tā vērtība ir tikai pieaugusi saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kas ir ļoti nelabvēlīgi ietekmējusi Savienības iedzīvotāju veselību, dzīves un darba apstākļus un labbūtību un kas ir parādījusi, ka mūsu sabiedrībai un ekonomikai ir jāuzlabo noturība pret ārējiem satricinājumiem un jārīkojas savlaicīgi, lai tos novērstu vai mazinātu. Eiropas iedzīvotāji joprojām ir stingri pārliecināti, ka tas jo īpaši attiecas uz klimata pārmaiņām (5).

(4)

Nepieciešamība pēc labi īstenota Eiropas zaļā kursa un tā vērtība ir tikai pieaugusi saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kas ir ļoti nelabvēlīgi ietekmējusi Savienības iedzīvotāju veselību, dzīves un darba apstākļus un labklājību un kas ir parādījusi, ka mūsu sabiedrībai un ekonomikai ir jākļūst noturīgākai pret ārējiem satricinājumiem un jārīkojas savlaicīgi, lai šādus satricinājumus nepieļautu vai mazinātu , turklāt tas ir jādara taisnīgi un nodrošinot, ka neviens nav atstāts novārtā, arī tie, kuriem draud enerģētiskā nabadzība . Eiropas iedzīvotāji joprojām ir stingri pārliecināti, ka tas jo īpaši attiecas uz klimata pārmaiņām (5).

(4a)

Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) savā 2020. gada 29. oktobra ziņojumā “Bioloģiskā daudzveidība un pandēmija” norādīja, ka pandēmijas pamatcēloņi ir tās pašas globālās vides pārmaiņas, kas veicina bioloģiskās daudzveidības izzušanu un klimata pārmaiņas. Tāpēc klimata pārmaiņas būtu jāmazina, lai saglabātu veselīgu bioloģisko daudzveidību un padarītu to vēl veselīgāku, tā aizsargājot arī cilvēka veselību.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119  (7) Savienība ir iekļāvusi mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas ekonomikas mērogā . Minētajā regulā ir arī ietverta saistoša apņemšanās Savienības mērogā — panākt, ka līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisiju apjoms (emisijas, no kurām atskaitīti piesaistījumi ) ir samazinājies vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 Savienība ir iekļāvusi mērķi ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas ekonomikas mērogā , kā arī mērķi pēc tam panākt negatīvu emisijas bilanci. Minētā regula arī ietver saistošu apņemšanos Savienības mērogā — panākt, ka līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas apjoms (emisijas apjoms , no kura atskaitīts piesaistes apjoms ) ir samazinājies vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tas viss būtu jāpanāk ar taisnīgu pārkārtošanos, kas nevienu neatstāj novārtā.

(7)

Visām ekonomikas nozarēm jādod ieguldījums, lai panāktu minētos emisiju samazinājumus. Tāpēc ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (8) izveidotās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) ieceru vēriens būtu jāsaskaņo ar apņemšanos līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazinājumu visas ekonomikas mērogā.

(7)

Visām ekonomikas nozarēm jādod ieguldījums, lai panāktu minētos emisiju samazinājumus. Tāpēc ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (8) izveidotās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) ieceru vēriens būtu jāsaskaņo ar apņemšanos līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazinājumu visas ekonomikas mērogā , Savienības mērķi ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un mērķi pēc tam panākt negatīvu emisijas bilanci, kā noteikts Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punktā .

(8)

Lai novērstu strukturālu nelīdzsvarotību starp kvotu piedāvājumu un pieprasījumu tirgū, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2015/1814 (9) 2018. gadā izveidoja tirgus stabilitātes rezervi (“rezerve”), kas darbojas kopš 2019. gada.

(8)

Lai novērstu strukturālu nelīdzsvarotību starp kvotu piedāvājumu un pieprasījumu tirgū  — kas vājināja ES ETS, jo zemāku oglekļa cenu dēļ ES ETS nespēja piedāvāt spēcīgus stimulus emisijas samazināt — , ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2015/1814 (9) 2018. gadā izveidoja tirgus stabilitātes rezervi (“rezerve”), kas darbojas kopš 2019. gada. Rezerves izveidošana palīdzēja 2019. gadā samazināt apritē esošo kvotu pārpalikumu par 29 %, salīdzinot ar attiecīgo 2013. gada rekordlīmeni. Taču, spriežot pēc 2021. gada ziņojuma par Eiropas oglekļa tirgus darbību, apritē esošo kvotu kopskaits jau 2020. gadā atkal palielinājās līdz 1 579  miljardiem kvotu salīdzinājumā ar 1 385  miljardiem kvotu 2019. gadā. Tik krass kopējā pārpalikuma pieaugums bija saistīts ar zemāku pieprasījumu Covid-19 krīzes dēļ. Spriežot pēc Komisijas aplēsēm, būs vajadzīgi gandrīz četri gadi, lai šo papildu 2020. gada pārpalikumu absorbētu, un līdz ar to vēl vairāk kavēsies nepieciešamība steidzami absorbēt vēsturiski izveidojušos pārpalikumu un nodrošināt, ka ES ETS joprojām atbilst mērķim, ar kādu izveidota. Tāpēc — un neskarot turpmāk iespējamās izmaiņas rezervē saistībā ar Direktīvas 2003/87/EK un Lēmuma (ES) 2015/1814 vispārējo pārskatīšanu 2022. gadā, — Komisijai būtu nepārtraukti jāseko līdzi tam, kā rezerve darbojas, un jānodrošina, ka tā nemainīgi atbilst mērķim, ar kādu izveidota, arī nākotnē iespējamu neparedzamu ārējo satricinājumu gadījumā.

(8a)

Stabila un uz nākotni vērsta rezerve ir būtiska, lai garantētu ES ETS integritāti un to efektīvi vadītu ar mērķi panākt, ka šī sistēma kā politikas instruments palīdz ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegt Savienības klimatneitralitātes mērķi, kā arī mērķi pēc tam panākt negatīvu emisijas bilanci, kā noteikts Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punktā. Būtu jānodrošina, lai ES ETS un līdz ar to arī rezerve būtu saskaņā ar centieniem ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu līdz 1,5  oC atzīmei salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, turklāt atzīstot, ka tas ievērojami mazinātu ar klimata pārmaiņām saistītos riskus un šo pārmaiņu ietekmi, un vienlaikus nodrošinot, ka ir atspoguļots taisnīguma princips, kā arī kopīgas, bet diferencētas atbildības un attiecīgo iespēju princips, kā tas ir noteikts Parīzes nolīguma 2. pantā.

(10)

Ja apritē esošo kvotu skaits pārsniedz noteikto augšējo robežvērtību, kvotu daudzumu, kas atbilst noteiktam procentuālajam daudzumam, atskaita no izsolāmo kvotu apjoma un ieskaita rezervē. Savukārt, ja apritē esošo kvotu kopskaits ir zem noteiktās apakšējās robežvērtības, no rezerves atbrīvo attiecīgu skaitu kvotu, darot tās pieejamas dalībvalstīm, un pieskaita izsolāmajam kvotu daudzumam.

(10)

Patlaban, ja apritē esošo kvotu skaits pārsniedz noteikto augšējo robežvērtību, kvotu daudzumu, kas atbilst noteiktam procentuālajam daudzumam, atskaita no izsolāmo kvotu apjoma un ieskaita rezervē. Savukārt, ja apritē esošo kvotu kopskaits ir zem noteiktās apakšējās robežvērtības, no rezerves atbrīvo attiecīgu skaitu kvotu, darot tās pieejamas dalībvalstīm, un pieskaita izsolāmajam kvotu daudzumam.

(11)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/410 (10) tika grozīts Lēmums (ES) 2015/1814, līdz 2023. gada 31. decembrim no 12 % uz 24 % divkāršojot procentuālo lielumu, kurš jāizmanto to kvotu skaita noteikšanai, ko katru gadu ieskaita rezervē.

(11)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/410 (10) ir grozīts Lēmums (ES) 2015/1814, līdz 2023. gada 31. decembrim no 12 % uz 24 % divkāršojot procentuālo lielumu, kurš jāizmanto to kvotu skaita noteikšanai, ko katru gadu ieskaita rezervē , un tas ir darīts, lai ātri absorbētu vēsturiski izveidojušos pārpalikumu, kas savukārt būtu spēcīgāks cenas signāls izmaksu ziņā efektīvi panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanos. Minētais lēmums ir pieņemts saistībā ar klimata jomā iepriekš noteikto Savienības mērķrādītāju, proti, līdz 2030. gadam visas ekonomikas mērogā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu par vismaz 40 % salīdzinājumā ar attiecīgo 1990. gada līmeni.

(14)

Saistībā ar rezerves pārskatīšanu veiktā analīze un paredzamās ar oglekļa tirgu saistītās norises liecina, ka ar 12 % no apritē esošo kvotu kopskaita, kas pēc 2023. gada katru gadu jāieskaita rezervē, nav pietiekami , lai novērstu kvotu pārpalikuma ievērojamu pieaugumu ES ETS. Tāpēc pēc 2023. gada procentuālajam skaitlim arī turpmāk vajadzētu būt 24 %, un minimālajam kvotu apjomam, kas jāieskaita rezervē, arī turpmāk vajadzētu būt 200 miljoniem.

(14)

Saistībā ar rezerves pārskatīšanu veiktā analīze un paredzamās ar oglekļa tirgu saistītās norises liecina, ka ar 12 % no apritē esošo kvotu kopskaita, kas pēc 2023. gada katru gadu jāieskaita rezervē, nepietiek , lai nepieļautu kvotu pārpalikuma ievērojamu pieaugumu ES ETS. Ja procentuālais skaitlis, pēc kura nosaka apritē esošo kvotu kopskaitu, kas katru gadu jāieskaita rezervē, pēc 2023. gada atgrieztos atpakaļ uz 12 %, iespaidīgs un nelabvēlīgs kvotu pārpalikums ES ETS varētu apdraudēt tirgus stabilitāti un ES ETS pienācīgu darbību, un līdz ar to būtu apdraudēta iespēja panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoma samazināšanos, kas ir vajadzīga, lai sasniegtu juridiski saistošos klimata mērķrādītājus, kā tas ir norādīts ietekmes ziņojumā, kuru par šo lēmumu sagatavojusi Komisija.

(15)

Ja procentuālo skaitli, ar ko nosaka apritē esošo kvotu kopskaitu , kas katru gadu jāieskaita rezervē, pēc 2023. gada samazina atpakaļ uz 12  % , potenciāli kaitīgs kvotu pārpalikums ES ETS var radīt traucējumus tirgus stabilitātei. Turklāt 24 % likme pēc 2023 .  gada būtu jānosaka atsevišķi no Direktīvas 2003/87/EK un Lēmuma (ES) 2015/1814 vispārējās pārskatīšanas, lai stiprinātu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu saskaņā ar Savienības palielināto klimatisko ieceri 2030.  gadam, nodrošinot tirgus prognozējamību.

(15)

Tāpēc ir svarīgi nepieļaut , ka attiecīgā likme pēc 2023. gada atkal nokrīt zemāk par 24  % īpatsvara atzīmi un ka minimālais apritē esošo kvotu skaits, kas katru gadu jāieskaita rezervē, vairs nesasniedz 200 miljonus . Tas būtu jādara atsevišķi no Direktīvas 2003/87/EK un Lēmuma (ES) 2015/1814 vispārējās pārskatīšanas, lai stiprinātu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu atbilstoši vērienīgākām Savienības iecerēm klimata jomā attiecībā uz 2030.  gadu un tādējādi nodrošinātu tās laicīgu stāšanos spēkā un līdz ar to arī tirgus prognozējamību , novēršot risku, ka attiecīgā likme atkal nokrīt zemāk par 24 % īpatsvara atzīmi. Šīs 24 % likmes saglabāšana šajā lēmumā neskar rezerves turpmākās pārskatīšanas reizes, nedz arī iespējas attiecīgā gadījumā pārskatīt ieskaitīšanai rezervē noteikto kvotu likmi, īstenojot Direktīvas 2003/87/EK un Lēmuma (ES) 2015/1814 vispārēju pārskatīšanu 2022. gadā.

(15a)

Pēc 2023. gada 24 % likme būtu jānosaka atsevišķi no Direktīvas 2003/87/EK un Lēmuma (ES) 2015/1814 vispārējās pārskatīšanas, lai stiprinātu ES ETS atbilstoši vērienīgākām Savienības iecerēm klimata jomā attiecībā uz 2030. gadu un tādējādi nodrošinātu arī tirgus prognozējamību.

(15b)

Ņemot vērā to, ka šī lēmuma mērķi, proti, turpmāk izmantot pašreizējos tirgus stabilitātes rezerves parametrus, kas noteikti saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/410, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet paredzamās darbības mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.