Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko saskaņo konkrētus maksātnespējas tiesību aspektus”

(COM(2022)702 final – 2022/0408 (COD))

(2023/C 184/06)

Ziņotāja:	Sandra PARTHIE
Līdzziņotājs:	Philip VON BROCKDORFF

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 26.1.2023. Eiropas Savienības Padome, 30.1.2023.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	10.3.2023.
Pieņemts plenārsesijā	22.3.2023.
Plenārsesija Nr.	577
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	207/0/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzsver, ka ar pienācīgi izstrādātu maksātnespējas režīmu būtu jāpalīdz dzīvotspējīgiem uzņēmumiem turpināt darbību, novēršot to priekšlaicīgu likvidāciju. Šādam režīmam vajadzētu būt vērstam uz līdzsvaru starp priekšlaicīgu maksātnespēju un pārāk vēlu uzsāktām procedūrām. Šajā kontekstā galvenie faktori ir procedūru pārredzamība, kā arī viegla piekļuve informācijai par uzņēmuma darbības rezultātiem. Ar pienācīgi izstrādātas maksātnespējas shēmas palīdzību būtu arī jāattur aizdevēji no augsta riska aizdevumu izsniegšanas un pārvaldītāji un akcionāri – no šādu aizdevumu izmantošanas, kā arī no citu nepārdomātu finanšu lēmumu pieņemšanas (1).

1.2.

EESK uzskata, ka maksātnespējas reformas, kuru mērķis ir veicināt parādu pārstrukturēšanu un iekšējo reorganizāciju, palīdz saglabāt darbvietas, vienlaikus samazinot gan nesekmīgu mazo un vidējo uzņēmumu skaitu, gan rentablu uzņēmumu likvidāciju. Tomēr EESK atzinīgi novērtētu priekšlikumus, kas būtu izstrādāti, lai pievērstos neatrisinātajam jautājumam par fizisku personu maksātnespēju.

1.3.

EESK pauž šaubas par to, vai priekšlikums, kas raksturots kā svarīgs solis attiecīgo trūkumu novēršanā, lai uzlabotu ES kapitāla tirgu savienību, patiešām var attaisnot šīs cerības. Priekšlikumā nav sniegta ne maksātnespējas pamatojuma, ne prasījumu sarindošanas saskaņota definīcija, kas abas ir būtiskas, lai panāktu lielāku efektivitāti un ierobežotu valstu maksātnespējas noteikumu pašreizējo sadrumstalotību.

1.4.

Tāpēc EESK mudina Komisiju, Parlamentu un Padomi pārskatīt priekšlikuma 27. pantā paredzēto noteikumu, ar ko darījumu partneriem, piemēram, tāda uzņēmuma piegādātājiem, kuram uzsākta maksātnespējas procedūra, ir uzlikts pienākums parakstīt izpildāmus līgumus, kas pēc tam tiek cedēti uzņēmuma ieguvējam bez darījuma partnera piekrišanas. Faktiski tas mākslīgi saista tos ar līgumpartneri, kuru tie nekad nav izvēlējušies un nav pārbaudījuši, un ierobežo viņu uzņēmējdarbības brīvību. Līguma izbeigšanas tiesību ierobežošana maksātnespējas gadījumā samazinās svarīgu piegādātāju vēlmi izsniegt kredītus, īpaši tad, ja MMVU saskaras ar finansiālām grūtībām.

1.5.

Tomēr EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu ieviest īpašu procedūru, kas atvieglotu un paātrinātu mikrouzņēmumu likvidāciju, ļaujot šādiem uzņēmumiem nodrošināt rentablāku maksātnespējas procesu. Ar šiem pasākumiem tiek atbalstīta arī mikrouzņēmumu “bez aktīviem” sakārtota likvidācija un risināts jautājums par to, ka dažas dalībvalstis liedz piekļuvi maksātnespējas procedūrai, ja prognozētā atgūšanas vērtība ir mazāka par tiesvedības izmaksām. EESK uzsver, ka tas attiecas uz aptuveni 90 % maksātnespējas gadījumu Eiropas Savienībā, un tāpēc uzskata, ka šī procedūra ir ļoti nozīmīga.

1.6.

Lai gan EESK atbalsta šo īpašo procedūru, tā brīdina, ka valstu tiesām izvirzītās prasības veikt šos uzdevumus var radīt pārmērīgu slogu valstu tiesu sistēmām, ja tām ir pienākums vērtēt, vai mikrouzņēmums patiešām ir maksātnespējīgs, un veikt nepieciešamās ilgstošās procedūras, tostarp aktīvu realizāciju un ieņēmumu sadali. Tāpēc EESK iesaka vērsties pie citiem kompetentajiem dalībniekiem, piemēram, maksātnespējas procesa administratoriem, lai palīdzētu samazināt slogu tiesu iestādēm (2).

1.7.

Visbeidzot EESK norāda, ka neefektīvas maksātnespējas procedūras var izraisīt ieņēmumus nenesošu kredītu (INK) līmeņa paaugstināšanos, kas apdraudētu finanšu stabilitāti un ietekmētu arī kredītus, inflāciju un reālo IKP. EESK uzskata, ka efektīvi maksātnespējas un kreditoru/debitoru tiesību noteikumi ir viens no papildu instrumentiem politikas veidotāju pasākumu arsenālā, ar ko ierobežot INK pieaugumu, palielinot aizdevumu atmaksas iespējamību un ātrāk koriģējot INK līmeni.

2.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

2.1.

Priekšlikuma mērķis ir samazināt atšķirības valstu maksātnespējas tiesību aktos un tādējādi dalībvalstīs, kurās šādas atšķirības rodas, risināt potenciāli neefektīva maksātnespējas regulējuma problēmu, palielinot maksātnespējas procedūru pārredzamību kopumā un samazinot šķēršļus kapitāla brīvai apritei. Priekšlikuma mērķis ir, saskaņojot konkrētus maksātnespējas tiesību aktu aspektus, it īpaši samazināt pārrobežu ieguldītājiem informācijas iegūšanas un apgūšanas izmaksas. Tiek cerēts, ka tādējādi, ja maksātnespējas tiesību akti būtu vienotāki, paplašinātos uzņēmumiem pieejamā finansējuma izvēle visā Savienībā.

2.2.

Izskatāmā priekšlikuma mērķis ir novērst dažas nepilnības iepriekšējos ES tiesību aktos par maksātnespējas noteikumiem, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/1023 (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/848 (4), it īpaši attiecībā uz aktīvu atgūšanu no maksātnespējīgā parādnieka mantas, procedūru efektivitāti un atgūtās vērtības paredzamu un taisnīgu sadalījumu starp kreditoriem. Tas ietver jautājumus, kas saistīti ar apstrīdēšanas prasībām, aktīvu izsekošanu, direktoru pienākumiem un atbildību, uzņēmuma kā darbību turpinoša uzņēmuma pārdošanu “iepriekšsagatavotā procedūrā”, maksātnespējas izraisītājfaktoru, īpašu mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem paredzētu maksātnespējas režīmu, prasījumu sarindošanu un kreditoru komitejām.

2.3.

Ir novērots, ka dalībvalstīs spēkā esošajos maksātnespējas noteikumos ievērojami atšķiras laiks, kas nepieciešams uzņēmuma likvidācijai, un vērtība, ko galu galā ir iespējams atgūt. Dažās dalībvalstīs tas noved pie ilgstošām maksātnespējas procedūrām un zemas vidējās atgūšanas vērtības likvidācijas gadījumos. Eiropas Komisija uzskata, ka tas ir šķērslis kapitāla tirgu savienībai un pārrobežu ieguldījumiem Eiropas Savienībā.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par lielāku pārredzamību un informācijas par pārrobežu maksātnespējas noteikumiem un procedūrām pieejamību. Tomēr EESK uzskata, ka izskatāmais priekšlikums ir tikai pirmais solis ceļā uz maksātnespējas režīmu konverģenci visās ES dalībvalstīs. EESK atzinīgi novērtētu arī priekšlikumus, kas būtu izstrādāti, lai pievērstos neatrisinātajam jautājumam par fizisku personu maksātnespēju.

3.2.

EESK uzsver, ka pienācīgi izstrādātam maksātnespējas režīmam būtu jāpalīdz dzīvotspējīgiem uzņēmumiem turpināt darbību, novēršot to priekšlaicīgu likvidāciju. Tam būtu arī jāattur aizdevēji no augsta riska aizdevumu izsniegšanas un pārvaldītāji un akcionāri – no šādu aizdevumu izmantošanas, kā arī no citu nepārdomātu finanšu lēmumu pieņemšanas (5). Uzņēmums, kuru skārusi īslaicīga ekonomiska lejupslīde vai nepareizs lēmums, joprojām var tikt atveseļots, ja ekonomiskais stāvoklis uzlabojas vai uzņēmums veic korektīvus pasākumus. Ja tā notiek, labumu gūst visas ieinteresētās personas. Kreditori var atgūt lielāku savu ieguldījumu daļu, vairāk darba ņēmēju saglabā savas darbvietas, un saglabājas piegādātāju un klientu tīkls.

3.3.

Šajā saistībā EESK norāda uz pētījumiem, kuri liecina, ka efektīvas kreditoru tiesību reformas ir saistītas ar zemākām kredīta izmaksām, labāku piekļuvi kredītiem, kreditoru līdzekļu labāku atgūšanu un darbvietu efektīvāku saglabāšanu (6). Būtu jāstiprina arī kreditoru komitejas līdzdalības tiesības, iespējams, iesaistot darba ņēmēju pārstāvi. Ja maksātnespējas procedūras beigās kreditori var atgūt lielāko daļu savu ieguldījumu, tie var turpināt reinvestēt uzņēmumos un uzlabot uzņēmumu piekļuvi kredītiem. Tāpat, ja bankrota režīmā tiek ievērota prasījumu absolūtā prioritāte, nodrošinātie kreditori var turpināt izsniegt aizdevumus un tiek saglabāta uzticēšanās bankrota sistēmai (7).

3.4.

EESK uzskata, ka maksātnespējas reformas, kuru mērķis ir veicināt parādu pārstrukturēšanu un iekšējo reorganizāciju, palīdz saglabāt darbvietas un samazināt nesekmīgu mazo un vidējo uzņēmumu skaitu, kā arī rentablu uzņēmumu likvidāciju.

3.5.

Ievērojamās atšķirības valstu maksātnespējas tiesību aktos, tāpat kā nodokļu noteikumi, bieži tiek minēti kā šķēršļi pārrobežu ieguldījumiem. EESK uzskata, ka lielāka maksātnespējas tiesību aktu konverģence palīdzētu panākt kapitāla tirgu labāku darbību, tādējādi atvieglojot ieguldījumus visā Eiropas Savienībā. Tomēr priekšlikumā nav saskaņoti maksātnespējas tiesību aktu centrālie aspekti, tādi kā maksātnespējas pamatojuma un prasījumu sarindošanas saskaņota definīcija, kas abas ir būtiskas, lai panāktu lielāku efektivitāti un ierobežotu valstu maksātnespējas noteikumu pašreizējo sadrumstalotību. Tas nav labs priekšnoteikums tik ļoti nepieciešamā, bet vērienīgā kapitāla tirgu savienības mērķa sasniegšanai.

3.6.

Tomēr EESK uzsver savu nelokāmo atbalstu atvērtākam ES mēroga kapitāla tirgum, kas uzņēmumiem nodrošinātu plašāku piekļuvi ieguldījumiem, un pieņem zināšanai Komisijas un Pasaules Bankas konstatējumus (8) par to, ka aktīvu atgūšanas līmeņa pieaugums maksātnespējas un kreditoru tiesību (ICR) lielākas efektivitātes kontekstā paplašina Eiropas uzņēmumu piekļuvi kredītiem.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK atzīst, ka maksātnespējas procedūras dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras, jo valstu regulējums vairāk dod priekšroku vai nu “parādnieka, kura manta ir paša valdījumā” pieejai vai “kreditora tiesību” pieejai, vai arī pieejai, kurā par prioritāti izvirzīta nodarbinātība un darba tiesību akti. Tas rada atšķirīgas preferences attiecībā uz uzņēmumu likvidāciju, kreditoru prasījumu sarindošanu un uzņēmumu vadītāju, maksātnespējas procesa administratoru un tiesu lomu. Tāpat, izstrādājot politikas pasākumus, ir jāņem vērā atšķirības starp akcionāriem un parāda turētājiem; akcionāri galvenokārt reaģē uz profilakses un racionalizēšanas instrumentiem, savukārt parāda turētāji vairāk reaģē uz pārstrukturēšanas instrumentu pieejamību. EESK uzskata, ka Komisijas priekšlikumi ir pirmais solis virzībā uz konverģenci visā Eiropas Savienībā, taču tie joprojām nav efektīvi saskaņoti un nesniedz atbildi uz neatrisināto jautājumu par fizisku personu maksātnespēju.

4.2.

EESK piekrīt Komisijas uzskatam, ka valstu maksātnespējas tiesību akti ir viens no svarīgākajiem apsvērumiem ārvalstu ieguldītājiem. Tomēr EESK norāda, ka tādu maksātnespējas gadījumu skaits, kuros iesaistīti pārrobežu kredīti, nepārsniedz 20 % no visiem gadījumiem un ka dati par G20 valstīm liecina, ka efektīva tiesību sistēma paaugstina ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) līmeni tikai no 2 % uz 3 % no IKP. Turklāt ievērojamu daļu ĀTI rada uzņēmumu apvienošanās un esošu sabiedrību iegāde, nevis ieguldījumi jaunos uzņēmumos.

4.3.

Tāpēc EESK brīdina, ka no maksātnespējas tiesību aktu konverģences ietekmes uz ieguldījumiem nevajadzētu gaidīt pārāk daudz. Tomēr EESK atzīst, ka efektīva tiesiskā regulējuma nodrošināšana kreditoriem un maksātnespējas tiesību aktu lielāka pārredzamība visiem potenciālajiem ieguldītājiem, kā arī vienlīdzīga informācija par tiesisko situāciju var pozitīvi ietekmēt ārvalstu ieguldījumus. Noteiktība attiecībā uz noteikumiem par kreditoru un debitoru tiesībām un nodrošinājuma dzēšanas procedūru plašāka saskaņošana starp dalībvalstīm samazinātu riskus un dotu papildu stimulu pārrobežu ieguldījumiem un starptautiskajai tirdzniecībai.

4.4.

Turklāt EESK uzskata, ka ļoti svarīgi ir sniegt ieguldītājiem informāciju un nodrošināt pārredzamību jautājumos, kas saistīti ar apstrīdēšanas prasībām, aktīvu izsekošanu, direktoru pienākumiem un atbildību, uzņēmuma kā darbību turpinoša uzņēmuma pārdošanu iepriekšsagatavotā procedūrā, maksātnespējas izraisītājfaktoru, īpašu mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem paredzētu maksātnespējas režīmu, prasījumu sarindošanu un kreditoru komitejām.

4.5.

EESK atzinīgi vērtē arī to, ka ar priekšlikumu tiek ieviesta īpaša procedūra, ar ko atvieglot un paātrināt mikrouzņēmumu likvidāciju, ļaujot šādiem uzņēmumiem nodrošināt rentablāku maksātnespējas procesu. Ar šiem pasākumiem tiek atbalstīta arī mikrouzņēmumu “bez aktīviem” sakārtota likvidācija un risināts jautājums par to, ka dažas dalībvalstis liedz piekļuvi maksātnespējas procedūrai, ja prognozētā atgūšanas vērtība ir mazāka par tiesvedības izmaksām. EESK uzsver, ka tas attiecas uz aptuveni 90 % maksātnespējas gadījumu Eiropas Savienībā, un tāpēc uzskata, ka šī procedūra ir ļoti nozīmīga.

4.6.

Lai gan EESK atbalsta šo īpašo procedūru, tā brīdina, ka valstu tiesām saskaņā ar direktīvas 12. pantu un turpmākajiem pantiem izvirzītās prasības veikt šos uzdevumus var radīt pārmērīgu slogu valstu tiesu sistēmām, ja tām ir pienākums vērtēt, vai mikrouzņēmums patiešām ir maksātnespējīgs, un veikt nepieciešamo ilgstošo procedūru. Mūsuprāt, tas daļēji būtu pretrunā ierosinātā tiesību akta mērķim. Iepriekšējos atzinumos (9) EESK ir norādījusi, ka sistemātiska tiesvedības izmantošana, iespējams, nav vēlamais risinājums, un ieteikusi veidot jaunas struktūras, kuras uzņemtos atbildību par šo uzdevumu. Efektīva neatkarīgu maksātnespējas procesa administratoru iesaistīšana, it īpaši vāji organizētiem mikrouzņēmējiem vienkāršotās likvidācijas procedūrās, ir izrādījusies izdevīga, un EESK uzskata, ka būtu aktīvi jāapsver maksātnespējas procesa administratoru iesaistīšana (10).

4.7.

EESK arī iesaka, lai maksātnespējas procesa administratoriem neatkarīgi no dalībvalsts, kurā viņi ir iecelti, leģitīmu interešu gadījumos būtu tieša un ātra piekļuve pielikumā minētajiem aktīvu valsts reģistriem. EESK arī norāda, ka ne visās dalībvalstīs ir izveidoti šādi reģistri, un mudina attiecīgās iestādes ātri novērst šo situāciju.

4.8.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu par to, ka efektivitātes labad iepriekšsagatavotā procedūrā parādnieka uzņēmuma (vai tā daļas) pārdošana tiek sagatavota un apspriesta pirms maksātnespējas procedūras oficiālās sākšanas. Tas ļauj veikt pārdošanu un gūt ieņēmumus neilgi pēc tam, kad ir sākta oficiālā maksātnespējas procedūra, kuras mērķis ir uzņēmuma likvidācija. Tomēr EESK iebilst pret priekšlikuma 27. pantā paredzēto noteikumu, ar ko darījumu partneriem, piemēram, tāda uzņēmuma piegādātājiem, kuram uzsākta maksātnespējas procedūra, ir uzlikts pienākums parakstīt izpildāmus līgumus, kas pēc tam tiek cedēti uzņēmuma ieguvējam bez darījuma partnera piekrišanas. Faktiski tas mākslīgi saista tos ar līgumpartneri, kuru tie nekad nav izvēlējušies un nav pārbaudījuši, un ierobežo viņu uzņēmējdarbības brīvību. Tas it īpaši attiecas uz darba ņēmējiem, kuru tiesības brīvi izvēlēties profesiju nedrīkst pārkāpt, piespiedu kārtā liekot mainīt darba devēju. Tāpēc EESK mudina Komisiju, Parlamentu un Padomi pārskatīt šo priekšlikumu. Turklāt iepriekšsagatavotā procedūrā būtu jāstiprina arī kreditoru komitejas iespēja piedalīties un veikt kontroli.

4.9.

EESK arī norāda, ka direktīvā faktiski nav nedz risināts jautājums par prasību sarindošanas konverģenci, nedz arī sniegta maksātnespējas pamata definīcija. Tā kā tie ir svarīgi priekšnoteikumi saskaņotām maksātnespējas procedūrām, EESK pauž lielu nožēlu par to, ka Komisija tiem nav pievērsusies.

4.10.

Tāpat priekšlikumā nav pietiekami ņemti vērā maksātnespējas izraisītājfaktori, neraugoties uz paziņojumā par direktīvu paustajiem apgalvojumiem par pretējo. Priekšlikumā ir norādīts, ka divi parastie ierosinātājfaktori dalībvalstīs standarta maksātnespējas procedūru sākšanai ir maksājumu pārtraukšanas kritērijs un bilances pārbaude.

4.11.

Lai vienkāršotu maksātnespējas procedūras, ko EESK principā atbalsta, direktīvā ierosināts noteikt, ka vienkāršotas likvidācijas procedūras uzsākšanas kritērijs ir nespēja samaksāt parādsaistības noteiktajā termiņā. Tā vietā, lai sniegtu norādījumus par to, kā definēt konkrētos nosacījumus, saskaņā ar kuriem šis kritērijs ir izpildīts, priekšlikumā dalībvalstis tiek aicinātas pašas definēt šo punktu, un tiek zaudēta iespēja panākt saskaņotību visā Eiropas Savienībā.

4.12.

EESK arī norāda, ka bankas parasti ir primārie finanšu starpnieki un tām ir būtiska nozīme stabilas finanšu sistēmas nodrošināšanā. Ieņēmumus nenesoši kredīti (INK) mazina rentabilitāti un var apdraudēt banku maksātspēju. Maksātnespējas un kreditoru/parādnieku tiesību (ICR) režīmi ir viens no papildu instrumentiem politikas pasākumu arsenālā, ar ko ierobežot INK pieaugumu un palīdzēt tos atrisināt, kad tie sasniedz problemātisku līmeni. Uzņēmumu līmeņa analīze liecina, ka maksātnespējas režīmu reformas, kas samazina šķēršļus uzņēmumu pārstrukturēšanai un personāla izmaksas, kuras saistītas ar neveiksmīgu uzņēmējdarbību, var samazināt kapitāla īpatsvaru tā dēvētajos zombijuzņēmumos. Šie ieguvumi daļēji tiek īstenoti, pārstrukturējot vājus uzņēmumus, kas savukārt veicina kapitāla pārvirzi uz produktīvākiem uzņēmumiem.

4.13.

Visbeidzot EESK iesaka Komisijai saskaņā ar attiecīgo maksātnespējas regulu regulāri publicēt statistiku par maksātnespējas lietām, lai varētu periodiski izvērtēt izveidotās sistēmas efektivitāti.

---

(1)  Pasaules Banka, Resolving Insolvency, sk. 2023. gada 3. janvārī.

(2)  Pasaules Banka, Principi efektīvai maksātnespējai un kreditoru/parādnieku režīmiem, pārskatīts 2021. gada izdevums, c6.1. un c19.6. princips.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1023 (2019. gada 20. jūnijs) par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju) (OV L 172, 26.6.2019., 18. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 (2015. gada 20. maijs) par maksātnespējas procedūrām (pārstrādāta redakcija) (OV L 141, 5.6.2015., 19. lpp.).

(5)  Pasaules Banka, Resolving Insolvency, sk. 2023. gada 3. janvārī.

(6)  Pasaules Banka, Resolving Insolvency, sk. 2023. gada 3. janvārī.

(7)  Pasaules Banka, Resolving Insolvency, sk. 2023. gada 3. janvārī.

(8)  How Insolvency and Creditor/Debtor Regimes Can Help Address Nonperforming Loans – EFI Note-Finance. Washington, DC: World Bank.

(9)  Tostarp EESK atzinums par tematu “Uzņēmumu maksātnespēja” (OV C 209, 30.6.2017., 21. lpp.).

(10)  Pasaules Banka, Principi efektīvai maksātnespējai un kreditoru/parādnieku režīmiem, pārskatīts 2021. gada izdevums, c6.1. un c19.6. princips.