Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Aizsardzības investīciju nepietiekamības analīze un turpmākā virzība”

(JOIN(2022) 24 final)

(2023/C 100/20)

Ziņotājs:	Panagiotis GKOFAS
Līdzziņotājs:	Jan PIE

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 28.6.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	11.11.2022.
Pieņemts plenārsesijā	14.12.2022.
Plenārsesija Nr.	574
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	202/6/4

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atbalsta iniciatīvas, kas ierosinātas kopīgajā paziņojumā par aizsardzības investīciju nepietiekamības analīzi un turpmāko virzību. Kopīgais paziņojums ir svarīgs solis ceļā uz dalībvalstu sadarbības veicināšanu aizsardzības jomā, kas ir nepieciešams, lai samazinātu militāro spēju dārgo dublēšanos un izvairītos no ES aizsardzības tirgus sadrumstalotības. EESK uzsver šādus svarīgākus atzinuma secinājumus.

1.1.1.

ES aizsardzības rūpniecības stratēģijas pamatā vajadzētu būt spēcīgai Eiropas aizsardzības un drošības politikai.

1.1.2.

Mazs ieguldījumu apmērs un nepietiekama koordinācija starp dalībvalstīm pētniecības un izstrādes, ražošanas un iepirkuma jomā rada spēju trūkumu un sadrumstalo Eiropas aizsardzības tehnisko un rūpniecisko pamatu (EDTIB).

1.1.3.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas ierosinātos konkrētos pasākumus – instrumentu Eiropas aizsardzības nozares nostiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu (EDIRPA), un Eiropas aizsardzības investīciju programmu (EAIP) – un aicina dalībvalstis ciešāk koordinēt aizsardzības politiku un iepirkumu ES līmenī.

1.1.4.

Valstu aizsardzības budžeti būtu jāpārskata, lai katru gadu paredzētu kvotu, ko piešķir kopējo Eiropas aizsardzības ieguldījumu konsolidācijai. Šādā veidā tie sekmēs centienus novērtēt finanšu bāzi konkrētām ES koordinētām darbībām, kas paredzētas Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanai.

1.1.5.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mūsdienu karadarbības veidiem (piemēram, kiberuzbrukumiem, digitālajai karadarbībai un viltus ziņu izplatīšanai).

1.1.6.

Eiropas Parlamentam ir jāizstrādā Eiropas aizsardzības politikas īstenošanas (līgumi, iepirkums, ieguldījumi) uzraudzības mehānisms un tāpēc ir jārada atbilstoši tehniski un institucionāli instrumenti.

1.1.7.

Komiteja mudina Eiropas Komisiju steidzami iesniegt vērienīgu priekšlikumu, kas pārsniegtu iespējamo atbrīvojumu no PVN un ietvertu stingrus pasākumus, kuri palīdzētu rūpniecībai pielāgoties jaunajiem stratēģiskajiem izaicinājumiem.

1.2.

EESK piekrīt kopīgajā paziņojumā paustajam novērtējumam par aizsardzības investīciju nepietiekamību Eiropas Savienībā. Šie nepietiekamie ieguldījumi vājina Eiropas drošību, apdraud NATO un vājina Savienības pozīcijas attiecībās ar citām pasaules lielvarām. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā joprojām nepietiekami ir ieguldījumi aizsardzības jomā. Tas ir pretrunā dalībvalstu solidaritātes principam un stiprina politiskos centrbēdzes spēkus, kas kropļo centienus izveidot kopēju drošības kultūru un aizsardzības politiku Eiropā.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē vairāku dalībvalstu paziņojumu par aizsardzības budžetu palielināšanu un aicina tās pildīt savu apņemšanos ieguldīt ne tikai vairāk, bet arī labāk, tādā veidā reaģējot uz nepieciešamību padziļināt Eiropas iedzīvotāju solidaritāti un attīstīt krīžgatavības kultūru. Ir ārkārtīgi svarīgi koordinēt valstu aizsardzības centienus Eiropas līmenī, lai nodrošinātu, ka tie nerada netiešu kaitējumu nesenajām ES iniciatīvām vai neapdraud pašreizējos vai plānotos Eiropas attīstības projektus. Šī ciešākā Eiropas koordinācija būtu jāuzskata par veidu, kā stiprināt arī NATO vispārējās spējas. EESK atbalsta ideju uzlabot Eiropas sadarbības satvaru aizsardzības jomā, it īpaši izmantojot kopīgu iepirkumu. Šajā saistībā EESK pilnībā atbalsta aizsardzības kopīgā iepirkuma darba grupas tūlītēju izveidi, lai ES līmenī koordinētu dalībvalstu reakciju uz ļoti neatliekamām īstermiņa vajadzībām, it īpaši krājumu papildināšanu.

1.4.

EESK aicina turpināt tehnisku analīzi par to, kā izveidot Eiropas saskarni, kas ES līmenī optimizētu valstu aizsardzības izdevumu izmantošanu.

1.5.

EESK atzinīgi vērtē ierosināto īstermiņa instrumentu 500 miljonu EUR apmērā, kuri atvēlēti diviem gadiem (2022.–2024. gadam) un kuru mērķis ir stimulēt kopīgu iepirkumu. Balstoties uz kopīgā iepirkuma darba grupas veikumu, instruments var palīdzēt strukturēt un koordinēt pašreizējo pieprasījumu pēc steidzami nepieciešamiem aizsardzības ražojumiem un novērst izspiešanas efektu.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē arī paziņojumu par Eiropas aizsardzības investīciju programmu (EDIP) kopīgi izstrādātiem aizsardzības projektiem un mudina Komisiju steidzami iesniegt vērienīgu priekšlikumu, kas pārsniegtu iespējamo atbrīvojumu no PVN un ietvertu stingrus pasākumus, kuri palīdzētu rūpniecībai pielāgoties jaunajiem stratēģiskajiem izaicinājumiem. Eiropas Savienībai jāizstrādā investīciju iniciatīvas, kas veicinās nozares sadarbību ar jaunuzņēmumiem un MVU (saskaņā ar ES Mazās uzņēmējdarbības aktu), un pilnībā jāizmanto aizsardzības nozares augsti kvalificētais darbaspēks, vienlaikus arī uzlabojot un radot jaunas prasmes ar īpašām pētniecības un izstrādes programmām un Eiropas projektiem, kuri paver iespējas valstu rūpniecības nozaru sadarbībai.

1.7.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par kritiski svarīgu izejvielu iniciatīvas, tai skaitā likumdošanas pasākumu, ierosināšanu, kuras mērķis ir stiprināt ES noturību un piegādes drošību saistībā ar kritiski svarīgām izejvielām. EESK uzskata, ka minētajā iniciatīvā ir jāņem vērā aizsardzības nozares stratēģiskā nozīme.

1.8.

Kopējās aizsardzības politikas integrācija pavērtu iespēju autonomākai rūpnieciskai inovācijai, plašākai savstarpējai militārā un civilā sektora tehnoloģiju ietekmei, kā arī efektīvākas un neatkarīgākas aizsardzības un ES enerģētikas politikas īstenošanai.

1.9.

EESK piekrīt, ka ir svarīgi veidot spēcīgu kiberdrošības ekosistēmu, kas dos iespēju cīnīties pret jauniem hibrīdkara veidiem. Turpmāk, veicot ieguldījumos kiberdrošības jomā, šādas ekosistēmas radīšanai vajadzētu būt galvenajai prioritātei, ņemot vērā tās lomu cīņā pret jauniem hibrīdkara veidiem.

1.10.

EESK uzskata, ka kopīgajā paziņojumā nav sniegti pietiekami stratēģiski norādījumi par to, kā turpmāk veidojams Eiropas aizsardzības tehniskais un rūpnieciskais pamats (EDTIB). Reaģējot uz jaunajiem drošības izaicinājumiem, kas apdraud Eiropas solidaritātes sistēmu, ir vajadzīga visaptveroša Eiropas aizsardzības rūpniecības stratēģija, kura saskaņo visus rūpniecības politikas pasākumus, kas vērsti uz EDTIB pamatfunkciju izpildes stiprināšanu. Šajā ziņā kopīgais paziņojums ir tikai viens solis pareizajā virzienā.

1.11.

EESK iesaka izveidot zinātnisku komiteju/aģentūru, ko uzraudzītu Eiropas Parlaments un kas pastāvīgi uzraudzītu un novērtētu aizsardzības investīciju svarīgākos aspektus un sniegtu norādījumus par finanšu un militāro resursu efektīvu sadalījumu. Rezultāti un ieteikumi būtu jādara pieejami katrai dalībvalstij.

1.12.

EESK uzskata, ka Eiropas aizsardzības nozare var stimulēt daudzu ekonomikas nozaru, dalībnieku un ieinteresēto personu sinerģiju un sadarbību. Saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu īpaša uzmanība būtu jāpievērš MVU.

2. Pamatinformācija

2.1.

ES valstu vai to valdību vadītāji, tiekoties Versaļā 2022. gada martā, apņēmās uzlabot Eiropas aizsardzības spējas, ņemot vērā Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Viņi apņēmās 1) palielināt izdevumus aizsardzībai; 2) pastiprināt sadarbību, īstenojot kopīgus projektus; 3) mazināt trūkumus un sasniegt mērķus attiecībā uz spējām; 4) veicināt inovāciju, arī izmantojot civilās un militārās sinerģijas; un 5) stiprināt un attīstīt mūsu aizsardzības nozari, tai skaitā MVU.

2.2.

ES valstu vai to valdību vadītāji turklāt aicināja Eiropas Komisiju, sadarbojoties ar Eiropas Aizsardzības aģentūru, “līdz maija vidum nākt klajā ar analīzi par aizsardzības investīciju nepietiekamību un ierosināt turpmākas iniciatīvas, kas vajadzīgas, lai stiprinātu Eiropas aizsardzības rūpniecisko un tehnoloģisko bāzi”.

2.3.

Pildot šo uzdevumu, Eiropas Komisija un Augstais pārstāvis / Eiropas Aizsardzības aģentūras vadītājs iesniedza Eiropadomei darbību un ieteikumu kopumu, lai nodrošinātu, ka paziņotie dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielinājumi netīši neizraisa turpmāku Eiropas aizsardzības nozares sadrumstalotību, bet gan nostiprina ES aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi. Šie ieteikumi it īpaši ietver pasākumus, kas veicinātu kopīgu iepirkumu, uzlabotu aizsardzības plānošanu un palielinātu ražošanas spējas. Īpaši norādīts arī uz aizsardzības nozares finansēšanas iespēju uzlabošanu.

2.4.

Kopīgā paziņojuma ieteikumu pamatā ir pašreizējo investīciju un spēju nepietiekamības novērtējums. Neraugoties uz Eiropas aizsardzības izdevumu pieaugumu 2020. gadā, tikai 11 % investīciju tika iztērēti sadarbojoties, un tas ir daudz mazāk nekā 35 % kritērijs, par kuru dalībvalstis vienojās Eiropas Aizsardzības aģentūras satvarā un kurš noteikts pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) procesā. Salīdzinājumam – 89 % tika iztērēti valstu līmenī. Jānorāda, ka ES dalībvalstis saskaras ar dažādiem riskiem un tām ir atšķirīgas spējas reaģēt uz militārām vai citām krīzēm, kuru pārvarēšanai vajadzīgi atšķirīgi aizsardzības resursi.

2.5.

Turklāt dalībvalstu kopējie aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju (PTA) izdevumi (2,5 miljardi EUR) veido tikai 1,2 % no to kopējiem aizsardzības izdevumiem; tas ir daudz mazāk nekā 2 % kritērijs, par kuru panākta vienošanās Eiropas Aizsardzības aģentūras satvarā un kuru cieši apņēmās ievērot PESCO procesā.

2.6.

Eiropas aizsardzības nozarē turklāt joprojām vērojama ievērojama neefektivitāte: zemi apjomradīti ietaupījumi, tirgus un ražošanas sadrumstalotība, viena veida aizsardzības sistēmu dublēšanās un pavairošanās utt. Nepietiekamā dalībvalstu sadarbība vājina rūpnieciskās un tehnoloģiskās spējas, kas vajadzīgas, lai saglabātu ES aizsardzības spējas un apmierinātu tās pašreizējās un turpmākās drošības vajadzības.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

Ieguldījumiem aizsardzības nozarē vajadzētu būt vērstiem uz prevenciju, kā arī uz atturēšanu un stabilitāti, cenšoties palielināt drošību un mazināt konfliktu riskus, nevis veicināt turpmāku bruņošanās sacensību un palielināt jaunu reģionālu vai globālu konfliktu iespējamību.

3.2.

Ideālā gadījumā diplomātijai vienmēr būtu jādominē centienos novērst un atrisināt konfliktus. Militārā spēka izmantošanai arī turpmāk vajadzētu būt galīgajam atturēšanas instrumentam un galējam līdzeklim. Pirms tiek īstenotas militāras darbības, lai aizstāvētu Eiropas vērtības, proti, mieru, demokrātiju, solidaritāti un stabilitāti, būtu jāizmanto tādi argumenti kā attīstības perspektīvas un ekonomiskā labklājība. EESK atbalsta visus starptautiskos centienus saskaņā ar ANO Statūtiem un Eiropas Padomes rezolūciju (piemēram, situācija Ukrainā, Kiprā, Rietumbalkānos un citur) panākt miermīlīgu, taisnīgu un konkrētu risinājumu visiem konfliktiem, strīdiem un/vai nelikumīgām darbībām (iebrukums, okupācija, valsts suverenitātes apdraudējums, iebiedēšana).

3.3.

EESK ir pārliecināta, ka ir vajadzīga cieša ES un NATO pūliņu koordinācija. Abām organizācijām ir savi īpašie instrumenti un stiprās puses, kas papildinoši ir jāizmanto, lai sasniegtu kopīgo mērķi garantēt Eiropas drošību.

3.4.

EESK pauž nožēlu par to, ka gadu gadiem būtiski samazinātie ieguldījumi aizsardzībā ir izraisījušas ES rūpniecības nepilnības un spēju nepietiekamību. Komiteja arī atzīmē, ka EDTIB pašlaik ir piemērots miera laika operācijām (t. i., zems ražošanas temps), un aicina veikt pasākumus, lai palīdzētu EDTIB apmierināt pēkšņo pieprasījuma pieaugumu, ko izraisīja karš pret Ukrainu.

3.5.

EESK atbalsta kopīgajā paziņojumā pausto aicinājumu dalībvalstīm sadarbības ceļā iegādāties vajadzīgo aizsardzības ekipējumu un materiālus. Steidzami vajadzīgu ražojumu kopīgs iepirkums nodrošinātu lielāku izdevīgumu, uzlabotu sadarbspēju un novērstu to, ka visvairāk apdraudētajām ES dalībvalstīm nav iespēju iegādāties vajadzīgos ražojumus, jo pretrunīgas prasības tiek izvirzītas aizsardzības nozarei, kas nespēj īsā laikā apmierināt šādu strauju pieprasījuma kāpumu.

3.6.

EESK arī atbalsta priekšlikumu veicināt kopīgu iepirkumu, izmantojot īpašu ES budžeta īstermiņa instrumentu. Ar šo instrumentu sniegtajam ES finansiālajam atbalstam būtu jāveicina uz sadarbību balstītie aizsardzības jomas iepirkumi dalībvalstīs un pozitīvi jāietekmē EDTIB, vienlaikus nodrošinot Eiropas bruņoto spēku spēju rīkoties, piegādes drošību un lielāku sadarbspēju.

3.7.

EESK ar nepacietību gaida arī priekšlikumu par Eiropas aizsardzības investīciju programmu. Vienlaikus Komiteja pauž šaubas par to, vai PVN atbrīvojums pietiekami veicinās kopīgu iepirkumu kopīgi izstrādāts projektos. Jānodrošina, ka EDTIB spēj sniegt atbalstu Eiropas bruņotajiem spēkiem arī ilgstošu un liela mēroga konfliktu gadījumā un to laikā. Šajā nolūkā būtu sistemātiski jāizmanto dažādi rūpniecības politikas instrumenti, lai stiprinātu piegādes ķēdes, veicinātu prasmes, izveidotu stratēģiskus krājumus utt. Tāpēc EDIP būtu jāizmanto visaptveroša pieeja, lai atbalstītu nepieciešamo EDTIB pārveidi.

3.8.

Vienlaikus kopīgajā paziņojumā trūkst vērienīguma attiecībā uz citām iniciatīvām, piemēram, Eiropas Aizsardzības fondu (EAF). EESK iesaka izmantot pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) elastību, lai ievērojami palielinātu EAF budžetu līdz līmenim, kas atbilst paziņotajam dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielinājumam. Tas ir jādara, lai nodrošinātu EAF sviras efektu un spēju stimulēt sadarbību. Paredzēts, ka EAF būs būtiska nozīme Eiropas aizsardzības sistēmu sadrumstalotības pārvarēšanā un aizsardzības investīciju nepietiekamības mazināšanā. EESK uzskata, ka EAF varētu pildīt šo uzdevumu, ja dalībvalstis būtiski uzlabos sadarbību. Eiropas Aizsardzības fonds būtu regulāri jānovērtē un jāstiprina, ja tas efektīvi veicina Eiropas aizsardzības izdevumu kohēzijas vairošanu un efektivitātes paaugstināšanu. Eiropas pievienotā vērtība ir ārkārtīgi svarīga, lai pamatotu šā instrumenta nepieciešamību. EESK arī ierosina izvirzīt par prioritāti EAF stratēģiskuma striprināšanu (noteikt ierobežotu skaitu pienācīgi finansētu pamatprojektu), reaģētspējas uzlabošanu (palielināt budžeta pozīciju MVU un revolucionārām tehnoloģijām, organizēt atklātus uzaicinājumus, lai paātrinātu reaģēšanu uz novatoriskām idejām, noteikt paātrinātas procedūras steidzamiem projektiem utt.) un efektivitātes paaugstināšanu (optimizēt aizsardzības pārvedumus EAF projektiem, saskaņot intelektuālā īpašuma regulējumu, noteikt ilgtspējīgus risinājumus klasificētu datu apstrādei utt.).

3.9.

EESK turklāt uzskata, ka visaptverošai un stratēģiskai izejvielu / kritiski svarīgu izejvielu politikai tagad ir izšķiroša nozīme, lai mazinātu Eiropas stratēģisko atkarību no autokrātiskiem režīmiem. EESK ieskatā šai stratēģijai jābūt balstītai uz trim pīlāriem: 1) brīva un atvērta globāla piekļuve izejvielām / kritiski svarīgām izejvielām; 2) Eiropas/iekšzemes izejvielu / kritiski svarīgu izejvielu izmantošanas un pārstrādes stiprināšana, nodokļu atvieglojumi, krājumu veidošanas iniciatīvas; 3) izejvielu / kritiski svarīgu izejvielu otrreizēja pārstrāde, uzlabojot aprites ekonomikas pamatnosacījumus.

3.10.

EESK uzskata, ka EDTIB galvenais uzdevums ir atbalstīt Eiropas bruņotos spēkus to uzdevumu izpildē. Tāpēc EESK ir pārliecināta, ka EDTIB ir jāspēj veikt četras galvenās funkcijas: 1) vienmēr un jebkuros apstākļos piegādāt nepieciešamo aizsardzības aprīkojumu un ar to saistītos pakalpojumus; 2) uzlabot galvenās aizsardzības tehnoloģijas un to lietojumus un izstrādāt jaunas, uzlabotas versijas un to nākamās paaudzes; 3) reaģēt uz jaunām tehnikas attīstības tendencēm un konkurentu un potenciālo pretinieku sasniegumiem; un 4) izaicināt konkurentus un potenciālos pretiniekus, izstrādājot novatoriskas koncepcijas, revolucionāras tehnoloģijas un pilnīgi jaunus lietojumus. Sākot ar kopīgo paziņojumu, Komisijai un dalībvalstīm būtu steidzami jāizstrādā visaptveroša aizsardzības rūpniecības stratēģija, kuras mērķis ir uzlabot EDTIB spēju pildīt šīs pamatfunkcijas.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

EESK arī atzīmē, ka ir svarīgi izveidot spēcīgu kiberdrošības ekosistēmu, kas dos iespēju cīnīties pret jauniem hibrīdkara veidiem, piemēram, kiberuzbrukumiem un digitālām manipulācijām nesenos starptautiskos nemilitāros vai militāros konfliktos. Tāpēc īpaša uzmanība būtu jāpievērš investīcijām kiberdrošības jomā – nozarei, kas pēdējā desmitgadē ir strauji attīstījusies un, šķiet, strauji maina starptautiskās un iekšējās norises un politikas apsvērumus.

4.2.

EESK uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāizstrādā investīciju iniciatīvas, kas veicinās nozares sadarbību ar jaunuzņēmumiem un MVU, un pilnībā jāizmanto augsti kvalificēts darbaspēks aizsardzības nozarē, vienlaikus arī pilnveidojot un radot jaunas prasmes, izmantojot Eiropas sadarbības programmas.

4.3.

EESK atkārtoti ierosina tiešsaistē izveidot vienotu kontaktpunktu MVU un jaunuzņēmumiem –“ES MVU stūrīti” tiešsaistē, kas dotu iespēju ievadīt iepriekš definētus datus un pretī saņemt īpaši pielāgotu informāciju par vislabāk piemērotajām ES programmām, kuras var sniegt atbalstu.

4.4.

Runājot par pasākumiem, kas atbalstītu kritiski svarīgas tehnoloģijas un rūpnieciskās jaudas, jānorāda, ka joprojām ļoti svarīgi ir mazināt kritisko atkarību ar aizsardzību saistītajās vērtības radīšanas ķēdēs. Tas attiecas gan uz piekļuvi kritiski svarīgām izejvielām, gan uz kritiski svarīgu komponentu, apakšsistēmu u. c. piegādi. Tas ietver arī rūpniecības piegādes ķēdes finansiālo un ekonomisko stabilitāti un pietiekamu prasmju pieejamību, lai apmierinātu pašreizējās un turpmākās spēju un tehnoloģiju vajadzības. EESK vēlas arī uzsvērt savu viedokli un ieteikumus, kas jau izklāstīti atzinumā “Ceļvedis attiecībā uz drošībai un aizsardzībai kritiski svarīgām tehnoloģijām” (CCMI/189).

4.5.

Izstrādājot jaunu aizsardzības paredzētu ieguldījumu paradigmu Eiropā, būtu jāņem vērā arī sociālie un vidiskie kritēriji un jāapzinās, ka uzticami un pārnesami instrumenti ir efektīvi jāintegrē zaļajā kursā un ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM) un tādējādi jāreaģē uz nozīmīgām Eiropas prioritātēm un draudiem, piemēram, tādiem kā aprites ekonomika, civilā aizsardzība, dabas katastrofas, ārkārtas situāciju pārvaldība un teroristu darbības jūrā. Krīzes pārvaldībai un klimata krīzes parādībām ir vajadzīgas tūlītējas papildu darbības un mūsdienīgi instrumenti. Ar ECHO ĢD būtu jāapspriež atsevišķa sadarbības shēma.

Briselē, 2022. gada 14. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG