Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 un 2019/1753 un Padomes Lēmumu (ES) 2019/1754”

(COM(2022) 174 final – 2022/0115 (COD))

(2022/C 486/17)

Ziņotājs:

Paulo BARROS VALE

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Savienības Padome, 11.5.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 118. panta 1. punkts un 207. panta 2. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	8.9.2022.
Pieņemts plenārsesijā	21.9.2022.
Plenārsesija Nr.	572
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	227/2/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu Eiropas Savienības (ES) līmenī nodrošināt rūpniecisko un amatniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) aizsardzību, tādējādi novēršot pašreizējo tiesību aktu trūkumu attiecībā uz šāda veida ražojumiem. Ir jāsaglabā reģionālā identitāte un tradicionālā zinātība, un tiesību akti šajā jomā ir svarīgs reģionālās attīstības instruments, jo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nodrošinātā aizsardzība aizsargā gan ražotājus, gan patērētājus.

1.2.

EESK uzskata, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nodrošinātā aizsardzība veicina reģionu, it īpaši mazāk attīstīto reģionu, attīstību, jo tā stimulē ražotājus, nodrošina viņu ražojumu atpazīstamību un aizsardzību pret atdarinājumiem, piesaista un notur cilvēkus attiecīgajā teritorijā, piedāvājot kvalificētāka un labāk apmaksāta darba iespējas, un atbalsta ilgtspējīgu tūrismu, tostarp nišas tūrismu, kura pamatā ir reģiona atpazīstamība.

1.3.

Komisija nākusi klajā ar priekšlikumu regulai par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. EESK nav pārliecināta, ka Komisijas izvēlētais risinājums ir labāks nekā risinājums, ar kuru tiktu paplašināts spēkā esošais regulējums attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, iekļaujot tajā amatniecības un rūpnieciskos ražojumus. Šis otrais risinājums ļautu izvairīties no tiesību aktu, procedūru un struktūru pavairošanas, jo ar to tiktu ieviesta vienota ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēma, kas attiektos uz visa veida ražojumiem.

1.4.

EESK uzskata, ka svarīgi ir, lai simbols, ko izmanto ģeogrāfiskās izcelsmes norādes apzīmēšanai, būtu pievilcīgs un piemērots visiem jaunajiem izplatīšanas kanāliem, aptvertu visu klāstu – no tradicionālā marķējuma līdz vismodernākajai digitālajai komunikācijai. Ar to būtu jārada patērētājiem pārliecība, ka tas ir augstas kvalitātes un ļoti uzticams produkts, kā arī jāatvieglo ražotāja komunikācijas darbs. EESK uzskata, ka vajadzētu apsvērt iespēju atjaunināt aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes simbolu, ko pašlaik izmanto saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 pielikumu (1), un izstrādāt šā simbola vizuālās identitātes rokasgrāmatu.

1.5.

EESK uzskata, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomā ir svarīgi panākt, lai pārkārtošanās process no valsts līmeņa uz ES līmeni būtu ātrs un vienkāršs. Svarīgi ir nepagarināt abu sistēmu vienlaicīgu izmantošanu, kas rada neskaidrības gan patērētājiem, gan ražotājiem. Turklāt dalībvalstīm, kuras jau izmanto ģeogrāfisko aizsardzību saskaņā ar Lisabonas vienošanos, uz attiecīgajiem ražojumiem būs nekavējoties jāattēlo Eiropas Savienības simbols, tādējādi stiprinot priekšstatu par to kvalitāti.

1.6.

EESK iesaka Komisijai cieši uzraudzīt konfliktus, kas var rasties sertifikācijas procesos, it īpaši ar trešām valstīm, un īstenot savas sarunu pilnvaras. Lai gan nav šaubu, ka pilnvaras lemt par sertifikācijas piešķiršanu ir Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) – iestādei ar atzītu kompetenci rūpnieciskā īpašuma jomā, Komisijai tomēr būtu jāizveido ar to saziņas kanāls, lai analizētu dosjē, kas rada šaubas un var izraisīt strīdus. Pārrobežu reģioni gan Eiropas Savienībā, gan trešās valstīs var radīt īpašus izaicinājumus vienprātības panākšanai, kas ir vajadzīga, lai aizsargātu ne vien ražotājus, bet arī patērētājus.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Komisijas priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ĢIN (2)) Eiropas Savienībā tiek aizsargāti amatniecības un rūpniecības ražojumi. Šiem ražojumiem netiek piemērots pašreizējais ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības mehānisms, kas attiecas tikai uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Eiropas Savienībā ir liels skaits amatniecības un rūpniecības ražojumu ar unikālām īpašībām, kas saistītas ar to izcelsmes reģionu; šie ražojumi ir steidzami jāaizsargā, jo tos pastāvīgi atdarina un vilto.

2.2.

ES mēroga aizsardzības mehānisma trūkums un juridiskā nenoteiktība, ko rada vai nu atšķirīgi valstu tiesību akti, vai to neesamība, apgrūtina tādu amatniecības un rūpniecības ražojumu aizsardzību, kuriem ir unikālas īpašības, kas saistītas ar to izcelsmes reģionu. Šo nepilnību dēļ daži no šiem ražojumiem, kā arī ar tiem saistītās prasmes var izzust. Tie ražojumi ar reģionālo identitāti un unikālām iezīmēm, kuri ir neatņemama reģionu tradīciju un identitātes sastāvdaļa, būtu jāaizsargā un jāizmanto, lai veicinātu šo teritoriju attīstību, nodrošinātu tām raksturīgās zinātības nodošanu, piesaistītu iedzīvotājus un saglabātu apdzīvotību.

2.3.

Eiropas Savienība 2019. gada novembrī pievienojās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam (3). Tagad ir jāizveido tiesiskais regulējums, kas ļautu ES iesniegt savu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu, lai uz tām attiecinātu sistēmas aizsardzību, jo ES ražotāji varētu gūt labumu no šā aizsardzības mehānisma.

2.4.

EESK jau vairākkārt ir norādījusi (4), ka tā uzskata, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība nodrošina ES ražotājiem vērtīgu instrumentu, un atbalsta saskaņotas sistēmas izveidi, kas aizsargātu nelauksaimniecisko produktu ĢIN. Komiteja uzskata, ka šis mehānisms palīdzētu minētajiem ražotājiem efektīvāk piedāvāt globalizētā, liberalizētā un konkurētspējīgā tirgū savus kvalitatīvos produktus un radīt pozitīvu papildu ietekmi, kas būtu vēl lielāka mazāk attīstītos reģionos.

2.5.

EESK jau 2015. gadā aizstāvēja šo nostāju atzinumā par ES nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (5). Papildus tam, ka Komiteja pauž atbalstu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības paplašināšanai, attiecinot to ar Eiropas Savienības regulējumu arī uz nelauksaimnieciskiem produktiem, EESK iesaka jauno sistēmu pēc iespējas veidot, balstoties uz spēkā esošo regulējumu, kas attiecas uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

2.6.

EESK uzskata, ka amatniecības un rūpniecības ražojumu aizsardzība ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ir pieeja, kurai varētu būt vairākas pozitīvas sekas, kas saistītas, piemēram, ar ražojumu kvalitāti, kas vajadzīga, lai atbilstu ĢIN aizsardzības kritērijiem un sniegtu drošību patērētājiem; ar iespēju attiecīgajā reģionā piesaistīt un noturēt iedzīvotājus, pateicoties kvalificētāku un labāk apmaksātu darbvietu radīšanai un lepnumam par piederības sajūtu ģeogrāfiskam apgabalam ar labu reputāciju un unikālām iezīmēm; vai arī ar ilgtspējīga tūrisma attīstību un aizsardzību pret kaitējumu, ko nodara atdarinātas un viltotas preces.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.

Komisijas priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteikumi par intelektuālo īpašumu un kopējo tirdzniecības politiku (6). Tā mērķis ir izveidot kopēju aizsardzības sistēmu amatniecības un rūpniecības ražojumiem, t. i., viendabīgas ES intelektuālā īpašuma tiesības, un ieviest centralizētus atļauju piešķiršanas, koordinācijas un kontroles mehānismus saskaņā ar Lisabonas sistēmu un īstenojot nolīgumu, kas noslēgts, parakstot Ženēvas aktu. Šim mērķim ir izvēlēts atsevišķs regulējums, kas ir kā turpinājums spēkā esošajam regulējumam attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, vīnu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Ir notikusi apspriešanās ar ieinteresētajām personām, kuras kopumā atbalstīja īpašas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmas izveidi.

3.2.

Papildus pieņēmumam, ka tiek saglabāts spēkā esošais tiesiskais regulējums, kas ir sadrumstalots un nodrošina tikai vāju aizsardzību starptautiskā līmenī, priekšlikuma ietekmes novērtējumā tika izskatīti trīs politikas risinājumi: 1. politikas risinājums – lauksaimniecības produktu ĢIN aizsardzības sistēmas paplašināšana, iekļaujot tajā arī amatniecības un rūpniecības ražojumu ĢIN: 2. politikas risinājums – atsevišķa ES regula, ar ko izveido īpašu ĢIN aizsardzību; 3. politikas risinājums – preču zīmju sistēmas reforma.

3.3.

Tika izvēlēts 2. risinājums, proti, priekšlikums regulai par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. EESK nav pārliecināta, ka tas ir labākais risinājums, jo priekšlikuma mērķis ir pieņemt tādu pašu sistēmu kā attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, un visvienkāršākā pieeja varētu būt pašreizējo regulējumu attiecināt uz amatniecības un rūpniecības ražojumiem jeb 1. risinājums. Šīs jaunās ražojumu kategorijas iekļaušana sistēmā varētu notikt pašreizējā agropārtikas nozares pārskatīšanas procesā, un tādējādi ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšanas procedūras tiktu saskaņotas, nevairojot tiesību aktu, procedūru un atbildīgo struktūru skaitu.

3.4.

Attiecībā uz teritoriālo saikni EESK atbalsta izvēli, kas izdarīta par labu aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (AĢIN), nevis aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem (ACVN), jo Komiteja uzskata, ka nav vajadzīgs, lai paredzētā aizsardzība tiktu piešķirta tikai tiem produktiem, kuru ražošanas, pārstrādes vai sagatavošanas posmi notiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā: amatniecības vai rūpniecības ražojums var saglabāt savu identitāti pat tad, ja viens no šiem posmiem notiek citā reģionā, jo tā identitāti nosaka šā ražojuma vēsture vai ražošanas metode.

3.5.

EESK uzskata, ka vispiemērotākais risinājums ir paredzēt divpakāpju sistēmu: sākotnēji valsts līmenī, bet pēc tam – ES līmenī. Tieši dalībvalstis vislabāk pārzina savas teritorijas raksturiezīmes un produktus, uz kuriem var attiecināt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmu, un šajā gadījumā nepastāv valodas barjera. Nav vajadzības precizēt, ka šai valsts sistēmai jābūt elastīgai, ar zemām izmaksām un jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem ražotājiem neatkarīgi no to izcelsmes.

3.6.

EESK atbalsta to, ka par reģistrācijas posmu Eiropas Savienības līmenī būs atbildīgs EUIPO (7). Šis birojs ir viena no pieredzējušākajām iestādēm rūpnieciskā īpašuma jomā un ir pierādījis savas spējas un kompetenci savu pienākumu izpildē; biroja rīcībā ir šādai reģistrācijai nepieciešamie instrumenti. Šīs izvēles tvērums ir vēl jo svarīgāks tāpēc, ka tādējādi būs iespējams pārbaudīt, vai pastāv nesaderība starp ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistriem un preču zīmju un patentu reģistriem.

3.7.

EESK atbalsta iespēju, ka pieteikumus par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju, to anulēšanu vai produkta specifikāciju grozīšanu ES Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) var tieši iesniegt ražotāju grupa no dalībvalsts, kura ir lūgusi, lai to atbrīvo no pienākuma izraudzīties kompetento iestādi, kas pārvalda reģistrācijas valsts līmenī un citas procedūras, kas attiecas uz šo ražojumu kategoriju. Ir jānodrošina, ka neviens ražotājs nav izslēgts no šīs sistēmas, lai gan viņam ir tiesības to izmantot, pat ja viņa izcelsmes valsts neatzīst nepieciešamību ieguldīt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmā.

3.8.

EESK ir gandarīta, ka ir saglabāta pašdeklarācijas iespēja attiecībā uz atbilstības pārbaudi ģeogrāfiskās izcelsmes norādes specifikācijām. Šādos gadījumos ir paredzēts, ka dalībvalstis veic izlases veida pārbaudes. EESK vēlas norādīt, ka gadījumos, kad ģeogrāfiskās izcelsmes norāde attiecas uz vairākām dalībvalstīm vai kādu trešo valsti, šādas pārbaudes var būt grūti veikt un pat var rasties kompetenču konflikti.

3.9.

EESK pozitīvi vērtē to, ka amatniecības un rūpniecības ražojumus aizsargā ES tiesības, kas aizstāj pašreizējās valstu shēmas. Šis risinājums ļauj izvairīties no divu sistēmu – ES un valstu – paralēlas pastāvēšanas un nodrošina viendabīgu pieeju. Tas ir īpaši svarīgi, lai ar standartizētu procedūru palīdzību atvieglotu aizsardzības procedūru pārrobežu reģionos.

3.10.

EESK uzsver, cik svarīga ir regulas priekšlikuma 3. pantā ietvertā definīcija, ar ko nosaka, ka attiecīgais ražojums ir amatniecības vai rūpniecisks ražojums. Šai definīcijai vajadzētu radīt plašu konsensu ieinteresēto personu vidū, lai nerastos nekādi pārpratumi par to, uz kuriem produktiem var attiecināt aizsardzību ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

3.11.

EESK atbalsta ideju, ka specifikācijās būtu jāņem vērā inovācijas faktors, jo tas var palīdzēt saglabāt un attīstīt kultūras mantojumu. Ar inovatīvu tehnoloģiju vai procesu ražošanas metodē ieviestās izmaiņas, kas nemazina attiecīgā ražojuma kvalitāti, autentiskumu, atpazīstamību vai raksturiezīmes, kuras var saistīt ar tā ģeogrāfisko izcelsmi, nevar izraisīt aizsardzības pārtraukšanu un nepieciešamību uzsākt jaunu aizsardzības pieteikuma procedūru.

3.12.

EESK pauž bažas par to, ka attiecībā uz reģiona nosaukuma izvēli vai izmantošanu, kā arī pēcsertifikācijas pārbaudēm var rasties konflikti starp dalībvalstīm un, it īpaši, ar trešām valstīm. Pārrobežu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu gadījumā pastāv risks, ka varētu nepanākt konsensu par izmantojamo terminoloģiju un ka dažiem ražotājiem tiktu liegta piekļuve šādai aizsardzībai; turklāt Komisijai vajadzētu būt arī politiski pilnvarotai vest sarunas, lai šādās situācijās panāktu vienošanos. Šādu pilnvaru piešķiršana ir īpaši svarīga attiecībā uz pēcsertifikācijas pārbaudi, lai tādējādi būtu iespējams noteikt atbilstības novērtēšanas kritērijus, kas ir vienlīdzīgi piemērojami abās robežas pusēs.

---

(1)  OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.

(2)  “Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir jebkura norāde, kas attiecas uz ražojumu, kura izcelsme ir konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā un kuram ir īpaša kvalitāte, atpazīstamība vai cita īpašība, kurai ir cieša saikne ar šā ražojuma ģeogrāfisko izcelsmi.

(3)  Lisabonas Vienošanās Ženēvas akts, ko pārvalda Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO), dod tā līgumslēdzējām pusēm iespēju ātri piešķirt to ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm augsta līmeņa beztermiņa aizsardzību. Ženēvas akts atjaunina Lisabonas Vienošanos un paplašina tās darbības jomu, attiecinot to uz visām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

(4)  OV C 286, 16.7.2021., 59. lpp.

(5)  OV C 251, 31.7.2015., 39. lpp.

(6)  Līguma par Eiropas Savienības darbību 118. un 207. pants.

(7)  EUIPO – Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs.