Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – “REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai””

(COM(2022) 108 final)

(2022/C 323/21)

Ziņotāji:

Thomas KATTNIG

Alena MASTANTUONO

Simo TIAINEN

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 2.5.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants.
Atbildīgā specializēta nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.5.2022.
Pieņemts plenārsesijā	18.5.2022.
Plenārsesija Nr.	569
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	159/3/4

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Pašreizējā ģeopolitiskā situācija, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā, akcentē energoapgādes drošības nozīmi, un šajos apstākļos skan aicinājumi palielināt ES enerģētisko neatkarību un autonomiju. EESK pilnībā atbalsta mērķi pārtraukt Krievijas enerģijas izmantošanu, kas jāīsteno pēc iespējas ātrāk.

1.2.

Eiropas Savienība arī pagājušajā gadā saskārās ar nepieredzētu enerģijas cenu kāpumu. Šo attīstības tendenci vēl vairāk pastiprina Krievijas agresijas sekas Ukrainā, un tā ir radījusi nepanesamu slogu Eiropas mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

1.3.

Tāpēc ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai nodrošinātu energoapgādes drošību un mazinātu augsto cenu ietekmi uz mājsaimniecībām, lauksaimniekiem, uzņēmumiem un rūpniecību. Paziņojumā “REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai” paredzēti jauni pasākumi, lai palielinātu zaļās enerģijas ražošanu, dažādotu piegādes avotus un samazinātu pieprasījumu pēc Krievijas gāzes, jo tirgus manipulācijas dēļ tas ir izraisījis ievērojamu cenu pieaugumu elektroenerģijas tirgū.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē paziņojumu REPowerEU, jo tajā ir piedāvāti risinājumi, kas atbilst zaļā kursa un Eiropas enerģētikas savienības mērķiem. EESK brīdina, ka Eiropai, plānojot resursus, lai aizstātu Krievijas gāzi, jābūt īpaši piesardzīgai, jo jāņem vērā tādi aspekti kā šo resursu ietekme uz vidi, kā arī jauna atkarība no trešām valstīm, kurām nav Eiropas vērtību.

1.5.

EESK ar nožēlu atzīmē, ka tās aicinājumu (1) samazināt stratēģisko atkarību no neuzticamām trešām pusēm politiskie līderi ne tikai nav pārvērtuši rīcībā, bet tieši pretēji – šī atkarība ir palielinājusies. Ja Eiropa nebūtu tik lielā mērā atkarīga no Krievijas fosilā kurināmā importa, pašreizējā enerģijas cenu krīze Eiropas iedzīvotājus un uzņēmumus neietekmētu tik ļoti smagi.

1.6.

Eiropas Savienībai ir konsekventi jāievēro visi savas enerģētikas politikas pamatmērķi: piegādes drošība, samērīgas izmaksas un cenas, kā arī oglekļneitralitāte. Tādēļ ir ļoti svarīgi koncentrēties uz pasākumiem, kas gan pašreizējā akūtajā situācijā, gan ilgtermiņā sniedz vislielākos ieguvumus virzībā uz visiem mērķiem.

1.7.

EESK piekrīt Eiropas Komisijai, ka jāvirzās uz mērķi panākt neatkarību no Krievijas gāzes, taču norāda, ka Eiropas ekonomikai un sabiedrībai būs ārkārtīgi grūti līdz šā gada beigām par divām trešdaļām samazināt pieprasījumu pēc Krievijas gāzes. Tas nozīmē diversifikāciju – no vienas puses, un galvenokārt īstermiņā, izmantojot sašķidrinātu dabasgāzi (LNG) un biometānu, un, no otras puses, īstenojot energoefektivitātes pasākumus un izvēršot atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Piegādes maiņa no viena piegādātāja un enerģijas avota, kam ES energoresursu struktūrā ir liels īpatsvars, ir sarežģīts jautājums, ko nevar atrisināt vienā dienā. Īstermiņā tas nozīmē, ka, lai izvairītos no pārrāvumiem un sociāliem nemieriem, bez aizspriedumiem jāizmanto visi pieejamie enerģijas avoti, prioritāti piešķirot pieejamajiem atjaunīgajiem energoresursiem.

1.8.

Lai nodrošinātu enerģijas cenas, kas ir sabiedrībai pieņemamas, vienlaikus saglabājot ES līderpozīcijas atjaunīgās enerģijas izvēršanas jomā, EESK aicina:

—	racionalizēt un paātrināt atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgo energoresursu jomā, jo šīs procedūras tiek uzskatītas par galveno šķērsli, kas kavē atjaunīgās enerģijas ātrāku izvēršanu;

—	stimulēt dalībvalstis noteikt īpaši piemērotas teritorijas (“go-to” teritorijas), lai palielinātu atjaunīgo energoresursu izmantošanu;

—

izvērtēt esošos birokrātiskos noteikumus, kas attiecas uz atjaunīgo energoresursu iekārtu uzstādīšanu un šīs enerģijas tirdzniecību/pašpatēriņu, un likvidēt visus nevajadzīgos šķēršļus, lai pilnībā atraisītu iedzīvotāju un kopienu potenciālu enerģijas jomā, koncentrējoties uz mazākām iekārtām un elastīguma iespējām;

—

apsvērt, kā varētu veicināt siltumsūkņu izmantošanas ātrāku izvēršanu. Lai gan paātrināta virzība uz siltumsūkņu uzstādīšanas mērķi, kā ierosināts REPowerEU, ir vērtējama atzinīgi, ir jāraugās, lai visā Eiropā izvairītos no elektriskās maksimumslodzes pārvaldības problēmām. Būtu jāapsver arī iespējas izmantot hibrīdsiltumsūkņus;

—	izpētīt un stimulēt konkrētus pasākumus biometāna ražošanas veicināšanai, kā ierosināts REPowerEU plānā;

—	palielināt ieguldījumus ģeotermālajā enerģijā un centralizētajā siltumapgādē.

1.9.

EESK piekrīt, ka būs nepieciešami dalībvalstu pasākumi – gan fiskāli, gan regulatīvi –, lai galapatērētājiem nodrošinātu pieņemamas cenas un novērstu enerģētisko nabadzību. Turklāt EESK mudina Komisiju un Padomi veikt turpmākus pasākumus ar mērķi ES enerģētikas sistēmā stabilizēt cenas tā, lai varētu izvairīties no negaidīta pēkšņa cenu pieauguma. Tomēr politikas veidotājiem būtu jānodrošina, ka tie nekavē iekšējā enerģijas tirgus darbību, neapdraud dekarbonizācijas un energoefektivitātes centienus un nerada nenoteiktību attiecībā uz ieguldījumiem enerģētikas nozarē. Par visiem pasākumiem – gan dalībvalstu, gan Eiropas līmenī – būtu plaši jāapspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, sociālajiem partneriem.

1.10.

Iekšējais enerģijas tirgus nav pilnīgs, un krīzes laikā ļoti svarīgs ir solidaritātes aspekts. Ir jāuzlabo infrastruktūra, lai pielāgotos pārejai uz zaļo pārkārtošanos un arī uz diversificētiem gāzes avotiem, vienlaikus caur pārvades starpsavienojumiem nodrošinot enerģijas plūsmu starp dalībvalstīm.

1.11.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumus par to failu, kas saistīti ar valsts atbalstu, izskatīšanas laiku (līdz vasarai).

1.12.

EESK stingri atbalsta Komisijas priekšlikumu par gāzes uzglabāšanu un mudina iestādes:

—	papildināt to ar īstermiņa ieguldījumu instrumentu, lai atbalstītu ieguldījumus infrastruktūrā, kas gatava iekļaut ūdeņradi, piemēram, starpsavienojumos un uzglabāšanas iekārtās;

—	apsvērt iespēju izmantot gāzes krātuves trešās valstīs, kas robežojas ar ES, tostarp Ukrainā;

—	izstrādāt plānus atsevišķām dalībvalstīm, lai izvairītos no nelīdzsvarotas sloga sadales reģionālā mērogā.

1.13.

Daudzpusīga enerģijas ražošanas palete ir daļa no energoapgādes drošības. Tāpēc papildus vēja un saules enerģijai ir svarīgi izmantot dažādus mazoglekļa enerģijas avotus, kas ekonomiski un ekoloģiski iederas energosistēmā. Kamēr tiks pabeigta ES enerģijas dažādošana, EESK atzinīgi vērtētu tādu stabilu un cenas ziņā pieejamu enerģijas avotu praktisku izmantošanu, kas atbilst prasībām par zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

1.14.

EESK pauž nožēlu par to, ka paziņojumā nav minēta stabilu mazoglekļa avotu loma energoapgādes stabilitātē.

2. Vispārīga informācija un konteksts

2.1.

Ņemot vērā Krievijas iebrukuma Ukrainā tiešās sekas un reakciju uz to, Eiropas Komisija 2022. gada martā paziņoja un ierosināja plāna projektu, kura mērķis ir jau krietnu laiku pirms 2030. gada panākt ES neatkarību no Krievijas fosilajiem kurināmajiem, nekavējoties sākot ar gāzi.

2.2.

Papildus tam uzmanība vērsta arī uz to, kā pakāpeniski var izbeigt atkarību no Krievijas naftas un oglēm, kuras ES var saņemt no plašāka potenciālo alternatīvo piegādātāju loka. ES importē 90 % no patērētās gāzes, un Krievija nodrošina vairāk nekā 40 % no ES kopējā gāzes patēriņa. No Krievijas tiek importēti arī 27 % naftas un 46 % ogļu.

2.3.

Plānā aprakstīts arī pasākumu kopums, kuru mērķis ir reaģēt uz enerģijas cenu pieaugumu un nodrošināt gāzes krājumu papildināšanu nākamajai ziemai. Līdztekus enerģijas cenu rīkkopai plānā dalībvalstīm ir sniegti papildu norādījumi, apstiprinot iespēju regulēt cenas ārkārtas apstākļos un nosakot, kā dalībvalstis ieņēmumus no lielas peļņas, ko gūst enerģijas nozare, un ieņēmumus no emisiju tirdzniecības var pārdalīt patērētājiem. ES valsts atbalsta noteikumi sniedz dalībvalstīm arī iespējas nodrošināt īstermiņa atbalstu uzņēmumiem, kurus skar augstās enerģijas cenas, un palīdzēt mazināt to pakļautību enerģijas cenu svārstībām vidējā termiņā un ilgtermiņā. Šajā saistībā Komisija izskatīs visus iespējamos ārkārtas pasākumu variantus, lai ierobežotu gāzes cenu domino efektu uz elektroenerģijas cenām.

2.4.

REPowerEU plāna mērķis ir dažādot gāzes piegādes un apgādi ar to, paātrinot gāzes ražošanu no atjaunīgajiem energoresursiem un arī paredzot apkures un elektroenerģijas ražošanas vajadzībām izmantojamās gāzes aizstāšanu. Šie visi pasākumi ir paredzēti, lai līdz 2022. gada beigām Eiropas Savienība pieprasījumu pēc Krievijas gāzes samazinātu par divām trešdaļām.

2.5.

ES energoapgāde kopumā ir jādažādo, īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir:

a)	dažādot gāzes piegādes avotus, palielinot sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) un gāzes importu pa citu valstu (nevis Krievijas) piegādātāju cauruļvadiem;

palielināt no atjaunīgiem energoresursiem iegūta biometāna un ūdeņraža ražošanas un importa apjomu; ātrāk samazināt fosilā kurināmā izmantošanu mājsaimniecībās, ēkās, rūpniecībā un energosistēmā; paaugstināt energoefektivitāti; palielināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu; veicināt elektrifikāciju; un novērst šķēršļus infrastruktūrā.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK saprot, ka REPowerEU plāns ir ārkārtējs un steidzams solis, ko izraisījusi Krievijas agresijas eskalācija un tās ietekme uz ES enerģijas tirgus darbību un tā drošību nākotnē. Komiteja arī piekrīt, ka šādam solim jābūt stingram un tas jāīsteno praksē pēc iespējas ātrāk. Pašreizējā situācija ir jautājums ne tikai par stratēģisko preču importa cenām, bet arī par ES ekonomikas un sabiedrības funkcionēšanai nepieciešamā piedāvājuma pielāgošanu.

3.2.

EESK atzinīgi vērtē paziņojumu REPowerEU, jo tajā ir piedāvāti risinājumi, kas atbilst zaļā kursa un Eiropas enerģētikas savienības mērķiem. Tomēr Komiteja brīdina, ka Eiropai, plānojot resursus, lai aizstātu Krievijas gāzi, jābūt īpaši piesardzīgai, jo jāņem vērā tādi aspekti kā šo resursu ietekme uz vidi, kā arī jauna atkarība no trešām valstīm, kurām nav Eiropas vērtību.

3.3.

Jaunās realitātes apstākļos krasi jāpaātrina pāreja uz tīru enerģiju un jāpalielina ES enerģētiskā neatkarība un autonomija. Ir jāuzlabo infrastruktūra, lai pielāgotos pārejai uz zaļo pārkārtošanos virzībā uz zaļā kursa mērķiem un arī pārejai uz diversificētiem gāzes avotiem, vienlaikus caur pārvades starpsavienojumiem nodrošinot enerģijas plūsmu starp dalībvalstīm. Savā dokumentā Komisija aicina nodrošināt ūdeņraža saderību, un EESK to atbalsta.

3.4.

REPowerEU plāns ir arī saistīts ar visaptverošo sankciju kopumu, ko ES un citas Rietumu pasaules daļas pieņēmušas attiecībā uz Krieviju, un to var attiecīgi koordinēt un pielāgot, jo ir sagaidāms, ka sankciju apmērs un intensitāte laika gaitā varētu mainīties. Tomēr REPowerEU plāna galīgajai būtībai – ES neatkarība no Krievijas piegādātām stratēģiskām precēm un no tās iejaukšanās Eiropas enerģijas tirgū – vajadzētu būt stingrai un nemainīgai.

3.5.

Tajā pašā laikā EESK pauž nožēlu par to, ka tās daudzos aicinājumus samazināt stratēģisko atkarību no neuzticamām trešām pusēm politiskie līderi ne tikai nav pārvērtuši rīcībā, bet, gluži pretēji, šī atkarība palielinājās. Pašreizējā enerģijas cenu krīze Eiropas iedzīvotājus un uzņēmumus ne tuvu neietekmētu tik smagi, ja Eiropa nebūtu tik lielā mērā atkarīga no Krievijas fosilā kurināmā importa; šī situācija izveidojusies tāpēc, ka dažas dalībvalstis pēdējā desmitgadē enerģētikas jomā pieņēma tuvredzīgus lēmumus.

3.6.

Krīzes laikā ir jāpatur prātā vispārējie mērķi, nevis tikai jācenšas atrisināt neatliekamās problēmas. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija savā paziņojumā piemēro šādu pieeju. Tāpēc Eiropas Savienībai ir konsekventi jāievēro savas enerģētikas politikas un enerģētikas sistēmu pamatmērķi: piegādes drošība, samērīgas izmaksas un cenas, kā arī oglekļneitralitāte. Tā kā pašlaik ir apdraudēti visi šie pamatmērķi, Eiropas Savienībai būtu jākoncentrējas uz pasākumiem, kas sniedz vislielāko labumu visam mērķu kopumam un visefektīvākajā veidā veicina pašreizējo akūto problēmu risināšanu un ilgtermiņa mērķu sasniegšanu.

3.7.

3.8.

EESK pauž nožēlu par to, ka paziņojumā nav minēta stabilu mazoglekļa avotu loma energoapgādes stabilitātē.

3.9.

EESK piekrīt Eiropas Komisijai, ka jāvirzās uz mērķi panākt neatkarību no Krievijas gāzes, taču norāda, ka Eiropas ekonomikai un sabiedrībai būs ārkārtīgi grūti līdz šā gada beigām par divām trešdaļām samazināt pieprasījumu pēc Krievijas gāzes. Tas nozīmē diversifikāciju – no vienas puses, un galvenokārt īstermiņā, izmantojot sašķidrinātu dabasgāzi (LNG) un biometānu, un, no otras puses, īstenojot energoefektivitātes pasākumus un izvēršot atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Piegādes maiņa no viena piegādātāja un enerģijas avota, kam ES energoresursu struktūrā ir liels īpatsvars, ir sarežģīts jautājums, ko nevar atrisināt vienā dienā. Lai izvairītos no pārrāvumiem un sociāliem nemieriem, ir jāaktivizē visi enerģijas avoti.

3.10.

EESK piekrīt, ka būs nepieciešami dalībvalstu pasākumi – gan fiskāli, gan regulatīvi –, lai galapatērētājiem nodrošinātu pieņemamas cenas un novērstu enerģētisko nabadzību. Turklāt EESK mudina Komisiju un Padomi veikt turpmākus pasākumus ar mērķi ES enerģētikas sistēmā stabilizēt cenas tā, lai varētu izvairīties no negaidīta pēkšņa cenu pieauguma. Tomēr politikas veidotājiem būtu jānodrošina, ka tie nekavē iekšējā enerģijas tirgus darbību, neapdraud dekarbonizācijas un energoefektivitātes centienus un nerada nenoteiktību attiecībā uz ieguldījumiem enerģētikas nozarē. Visi pasākumi gan dalībvalstu, gan Eiropas līmenī būtu jāveic, cieši apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, sociālajiem partneriem.

3.11.

Augstas enerģijas cenas rada lielu peļņu daudziem naftas uzņēmumiem, kā arī dažiem enerģijas piegādātājiem un tirgotājiem. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra lēš, ka šī tā sauktā negaidītā papildu peļņa Eiropas Savienībā ir aptuveni 200 miljardi EUR, un ierosina šo peļņu samazināt ar nodokļu palīdzību un to pārdalīt kā finansiālu kompensāciju enerģijas patērētājiem, piemēram, neaizsargātām mājsaimniecībām, energoietilpīgiem uzņēmumiem, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, un to izmantot atjaunīgās enerģijas ražošanas un nepieciešamās tīkla infrastruktūras izvēršanai. EESK uzsver, ka uzliekot jebkādus negaidītus papildu nodokļus, ir jārūpējas par to, lai enerģētikas uzņēmumus neatturētu no ieguldījumiem mazoglekļa risinājumos tieši laikā, kad Eiropai tiek lūgts tos paātrināt, lai sasniegtu zaļā kursa mērķus.

3.12.

Visiem atbalsta pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt krīzi, vajadzētu būt pagaidu pasākumiem un labi orientētiem uz tiem, kas cieš visvairāk, neatkarīgi no tā, vai tas attiecas uz iedzīvotājiem, MVU vai energoietilpīgām nozarēm. Jaunu ES instrumentu vietā būtu jāizmanto esošie fondi, piemēram, Atveseļošanas un noturības fonds, Taisnīgas pārkārtošanās fonds un lielākie ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas.

3.13.

Ja Krievijas piegādes tiktu pilnībā pārtrauktas, Eiropa gada otrajā pusē ziemā nespētu apmierināt pieprasījumu pēc gāzes. Tādēļ ir jāapsver, kā varētu organizēt pieprasījumu un palielināt piedāvājumu. Pirmkārt, ir jāorganizē pieprasījums, un Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) šajā saistībā ir nākusi klajā ar priekšlikumiem, kas samazinātu ES atkarību no Krievijas gāzes (energoefektivitāte, organizēts energosistēmas atslodzes plāns). Otrkārt, ir jāaktivizē visas iespējas dažādot gāzes piegādi, importējot LNG (to importējot pēc iespējas piepildīt krātuves, vienlaikus palielinot arī LNG importa jaudu).

3.14.

Ne visām dalībvalstīm ir piekļuve LNG termināļiem, un šajā situācijā ir vajadzīgi ārkārtēji solidaritātes pasākumi starp dalībvalstīm un jāpaātrina pārvades starpsavienojumu izveide. Visas šīs izmaiņas radīs milzīgas papildu izmaksas nepieciešamo ieguldījumu dēļ. Būtu jāizstrādā šādu pasākumu un ieguldījumu praktiskās īstenošanas grafiks. Saprotams, ka paies zināms laiks, iespējams, daži gadi, lai pabeigtu ieguldījumus vajadzīgajā infrastruktūrā.

3.15.

Infrastruktūras izvēršana būs nepieciešama arī tāpēc, ka palielinās atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošana, un ieguldījumi šajā jomā būtu vairāk jāstimulē, nevis jākavē. Sadales tīkli ir svarīgi, lai integrētu lielus zaļās elektroenerģijas apjomus, un tie ir attiecīgi jāpaplašina un jādigitalizē. Lai izvairītos no balasta izmaksām, šie ieguldījumu lēmumi ir rūpīgi jāapsver un jāplāno nākotnes prasībām atbilstošā veidā.

3.16.

Pašreizējie tirgus apstākļi nestimulē gāzes uzglabāšanu vasarā. EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija gāzes uzglabāšanu uzskata par kritisko infrastruktūru. EESK pilnībā atbalsta Komisijas priekšlikumu par gāzes uzglabāšanu. Komiteja mudina iestādes:

—	papildināt to ar īstermiņa ieguldījumu instrumentu, lai atbalstītu ieguldījumus infrastruktūrā, kas gatava iekļaut ūdeņradi, piemēram, starpsavienojumos un uzglabāšanas iekārtās;

—	apsvērt iespēju izmantot gāzes krātuves trešās valstīs, kas robežojas ar ES, tostarp Ukrainā;

—	izstrādāt plānus atsevišķām dalībvalstīm, ņemot vērā uzglabāšanas apjomu, patēriņu attiecīgajā valstī un krātuvju spēju apgādāt citas reģiona valstis, lai izvairītos no nelīdzsvarotas sloga sadales reģionālā mērogā;

—	ieviest agrīnas īstenošanas mehānismu, kas ļaus valsts regulatīvajām iestādēm pēc iespējas ātrāk uzsākt sagatavošanas darbu attiecībā uz obligātās sertifikācijas procesu.

Tā kā dažādās dalībvalstīs sistēmas ir atšķirīgas, jābūt arī iespējai izpildīt gāzes uzglabāšanas saistības, izmantojot alternatīvus kurināmos.

3.17.

EESK atzinīgi vērtē paziņojumu par ūdeņraža paātrinātu izmantošanu un jaunos mērķus (+ 15 miljoni tonnu līdz 2030. gadam), taču ir vajadzīga reālistiska pieeja. Ūdeņraža izvēršanā ir vajadzīgs elastīgums (piemēram, papildināmība), un atbalsta sniegšanā vajadzīgs pragmatisms (un lēmumi par IPCEI/valsts atbalstu jāpieņem pēc iespējas ātrāk), un jālikvidē nevajadzīgi ierobežojumi, kas var kavēt ieguldījumus. Šajā sakarā EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumus par to failu, kas saistīti ar valsts atbalstu, izskatīšanas laiku (līdz vasarai).

3.18.

EESK vēlreiz uzsver, ka vissvarīgākais mērķis ir nodrošināt, lai enerģētikas savienības centrā būtu iedzīvotāji (2). Joprojām ES tiesību aktos ir jāparedz konkrēti pasākumi, lai šo koncepciju ātri īstenotu praksē un ES vairs nebūtu atkarīga no Krievijas. Tas, ka patērētājiem ir apgrūtināta piekļuve pašu ražotai atjaunīgajai enerģijai un ir apgrūtināta tās koplietošana, kavē šo patērētāju aizsardzību pret enerģijas cenu pieaugumu. EESK aicina izvērtēt esošos birokrātiskos noteikumus, kas attiecas uz atjaunīgo energoresursu iekārtu uzstādīšanu un šīs enerģijas tirdzniecību/pašpatēriņu, un likvidēt visus nevajadzīgos šķēršļus, lai pilnībā atraisītu iedzīvotāju un kopienu potenciālu enerģijas jomā, koncentrējoties uz mazākām iekārtām un elastīguma iespējām.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

EESK aicina Eiropas Komisiju izveidot darba grupu, kas būtu atbildīga par pastāvīgu plāna praktiskās īstenošanas uzraudzību, kā arī tā īstenošanas iespēju un iespējamo risku novērtēšanu. Apstākļi var krasi mainīties, un REPowerEU plāna mērķi ir jāizpilda un sekmīgi jāīsteno svarīgu stratēģisku iemeslu dēļ.

4.2.

Neraugoties uz nepieciešamību steidzami rīkoties, ir svarīgi arī turpināt ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, pienācīgi ņemot vērā pieaugošo nepieciešamību rast risinājumus ar enerģētiku saistīto ģeoekonomisko, sociālo un vides risku un problēmu pārvaldībai.

4.3.

REPowerEU plānā ierosināts palielināt biometāna ražošanu, līdz 2030. gadam sasniedzot 35 miljardus kubikmetru. Lai gan šis mērķis ir vērtējams atzinīgi, tas ir ļoti vērienīgs, un EESK aicina izmantot konkrētus pasākumus un stimulus šā mērķa sasniegšanai.

4.4.

Siltumsūkņu uzstādīšanas mērķim vajadzētu divkāršoties līdz diviem miljoniem gadā. Tas var ievērojami samazināt apkurei izmantojamās gāzes patēriņu, proti, līdz 2030. gadam par aptuveni 35 miljardiem kubikmetru. Būtu jāizpēta veidi, kā veicināt siltumsūkņu izmantošanas ātrāku izvēršanu. Tomēr būtu jāraugās, lai Eiropā neradītu elektriskās maksimumslodzes pārvaldības problēmas, kā arī jāapsver iespējas izmanot hibrīdsiltumsūkņus. Lai reaģētu uz lielāku elektrifikācijas pieprasījumu, pašreizējā infrastruktūra būs jāmodernizē, izmantojot viedtīklus.

4.5.

Ieguldījumu paātrināšanai ir vajadzīga labvēlīga un droša ieguldījumu vide. Priekšlikums paātrināt atļauju piešķiršanas procedūras ir vērtējams atzinīgi, bet vienlaikus ir svarīgi nekaitēt pienācīgas apspriešanās procesam ar ieinteresētajām personām. Tajā pašā laikā straujais ieguldījumu pieaugums rada daudzas problēmas, kas arī ir jārisina, tostarp saistībā ar kvalificēta darbaspēka un nepieciešamo materiālu un aprīkojuma pieejamību.

4.6.

Dalībvalstis būtu jāstimulē noteikt īpaši piemērotas teritorijas (“go-to” teritorijas), lai palielinātu atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Pastāv neizmantots potenciāls panākt sinerģiju saistībā ar tādu iespēju kā atjaunīgo energoresursu izvēršana kopā ar citām sociāli un ekonomiski lietderīgām darbībām, piemēram, degradētu teritoriju pārveidi vai atjaunojamo energoresursu apguves potenciāla pilnīgu izmantošanu dzīvojamo ēku nozarē un komercnozarēs.

Briselē, 2022. gada 18. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) EESK atzinums “Enerģijas cenas” (OV C 275, 18.7.2022., 80. lpp.).

(2) OV C 220, 9.6.2021., 38. lpp.