22.12.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 518/6


Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2021/C 518/04)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

“Saint-Amour”

PDO-FR-A1028-AM02

Paziņojuma datums: 2021. gada 12. oktobrī.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Ģeogrāfiskais apgabals

I nodaļas IV iedaļas 1. punktā pēc vārdkopas “Saône-et-Loire” iekļauj vārdkopu “pamatojoties uz administratīvi teritoriālo vienību 2019. gada oficiālo klasifikatoru”.

Ar šo grozījumu tiek mainīts formulējums, kas ļauj atsaukties uz ģeogrāfisko apgabalu atbilstoši INSEE publicētajam administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoram, kas ir spēkā 2019. gadā, un juridiski noteikt ģeogrāfiskā apgabala robežas.

Ģeogrāfiskā apgabala robežas nav mainītas.

Pirms vārda “kopšana” iekļauj vārdu “vīnu”.

Vārdkopu “tiek nodrošināta” aizstāj ar vārdkopu “notiek”.

Ir grozīts vienotā dokumenta 6. punkts.

Pievienots arī teikums, kurā norādīts, ka uz ģeogrāfisko apgabalu attiecināmie kartogrāfiskie dokumenti ir pieejami INAO tīmekļvietnē.

Šis grozījums neietekmē vienoto dokumentu.

2.   Tiešās apkaimes apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV punkta 3. apakšpunktā ir pievienota vārdkopa “pamatojoties uz administratīvi teritoriālo vienību 2019. gada oficiālo klasifikatoru”.

Šis redakcionālais grozījums tiešās apkaimes apgabalu ļauj noteikt, atsaucoties uz administratīvi teritoriālo vienību oficiālā klasifikatora 2019. gada redakciju, ko publicējis INSEE.

Šā apgabala robežas nav mainītas.

Šīs atsauces pievienošana ļauj juridiski saistoši definēt tiešās apkaimes apgabalu tā, lai vēlāk to neietekmētu pašvaldību teritoriju vai to daļu apvienošana vai atdalīšana, kā arī to nosaukumu maiņa.

Lai ņemtu vērā administratīvās izmaiņas, kas veiktas pirms 2019. gada, ir arī atjaunināts to pašvaldību teritoriju saraksts, kuras veido tiešās apkaimes apgabalu (bez izmaiņām tā robežās).

Attiecīgi ir grozīta vienotā dokumenta sadaļa “Papildu nosacījumi”.

3.   Aprite starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem

Svītrots I nodaļas IX iedaļas 5. punkta b) apakšpunkts attiecībā uz datumu, no kura atļauta vīnu aprite starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem.

Minimālais vīnu kopšanas periods un datums, no kura vīni tiek laisti tirgū, prasa vienkāršot vīnu apriti starp operatoriem, tāpēc nav vajadzības noteikt agrāku datumu, līdz kuram vīnu aprite nav atļauta.

Tāpēc ir grozīts IX iedaļas 5. punkta virsraksts, svītrojot vārdkopu “produktu aprite un”.

Šie specifikācijas grozījumi neietekmē vienoto dokumentu.

4.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu. Saiknes veidošanā ietilpstošo cilvēkfaktoru apraksts

Svītrots specifikācijas I nodaļas X iedaļas 1. punkta b) apakšpunkta teikums, kas sākas ar “Le commerce des vins de la région beaujolaise prend de se développe”, svītro vārdus “prend de”.

Ir grozīts vienotā dokumenta 8. punkts.

5.   Pārejas pasākumi

Specifikācijas I nodaļas XI iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā pirms vārdkopas “līdz 2034. gada ražai (ieskaitot)” iekļauj vārdkopu “vēlākais”, lai tādējādi precīzāk raksturotu šā pasākuma nosacījumus.

Svītrots 3. punkts, jo ir beidzies tā perioda termiņš, kurā ražotāji varēja izmantot īpašu pasākumu saistībā ar vīna kopšanas perioda samazinājumu un attiecīgi piemērot datumu, no kura produktu laiž tirgū tiešam patēriņam.

Šie specifikācijas grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

6.   Jautājumi attiecībā uz specifikācijas uzraudzību

Operatorus tagad pārbauda sertifikācijas struktūra, tāpēc specifikācijas II nodaļas un III nodaļas attiecīgajos punktos vārdkopa “inspekcijas plāns” ir aizstāta ar vārdkopu “pārbaudes plāns”.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

Atsauces uz pārbaudes struktūru

Specifikācijas III nodaļas II iedaļā: šīs iedaļas redakcionāli noteikumi tika grozīti pēc specifikācijas apstiprināšanas 2011. gada decembrī, lai gadījumos, kad pārbaudes veic sertifikācijas struktūra, pilnās atsauces uz pārbaudes iestādi vairs neparādītos.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Nosaukums vai nosaukumi

Saint-Amour

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids:

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

4.   Vīna(-u) apraksts

ĪSS APRAKSTS

Vini ir ir nedzirkstoši sausie sarkanvīni. Spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija vīnos ir 10,5 %.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13 %.

Vīnos, kad tos pilda pudelēs, ābolskābes maksimālais saturs ir 0,4 grami uz litru.

Gatavie vīni, kurus var nodot patēriņam, atbilst turpmāk minētajiem analītiskajiem standartiem.

Maksimālais fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs: 3 grami uz litru

ES noteikumos paredzētie standarti attiecas uz maksimālo kopējo spirta saturu, minimālo faktisko spirta saturu, minimālo kopējo skābumu un maksimālo kopējo sēra dioksīda saturu.

Vīniem, kas ražoti drīzam patēriņam, ir dzirkstoša rubīna krāsa. Tie ir pilnestīgi, maigi un augļaini, ar oriģinālu un sarežģītu struktūru.

Tie ir izsmalcināti, bieži ar smalku un maigu sarkano ogu, ziedu un dažreiz augļkoku augļu aromātu.

Ilgākai uzglabāšanai paredzētiem vīniem ir intensīva krāsa – no purpursarkanas līdz dziļai granātsarkanai krāsai. Smaržā bieži jūtamas ķiršu un garšvielu notis. Garšas ziņā struktūra ir ārkārtīgi patīkama, bagātīga un nevainojama, ar labu stipruma, sarežģītības un elegances līdzsvaru.

VISPĀRĪGĀS ANALĪTISKĀS ĪPAŠĪBAS

Vispārīgās analītiskās īpašības

Maksimālais kopējais spirta saturs (% tilpums):

 

Minimālais faktiskais spirta saturs (% tilpums):

 

Minimālais kopējais skābums:

miliekvivalentos uz litru

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru):

14,17

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru):

 

5.   Vīndarbības metodes

5.1.   Īpašās vīndarības metodes

1.   Īpašā vīndarības metode

Koksnes šķeldas izmantošana ir aizliegta.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13 %.

Atļauti reduktīvi bagātināšanas paņēmieni ūdens satura pazemināšanai, nepārsniedzot 10 % koncentrāciju.

Vīnus kopj vismaz līdz tā gada 15. janvārim, kas ir pēc vīnogu ražas novākšanas.

Līdztekus šeit iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgie pienākumi, kas minēti Savienības tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā [code rural et de la pêche maritime].

2.   Audzēšanas prakse

Stādījumu biezība

Vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 6 000 vīnkoku uz hektāru.

Rindstarpu platums nepārsniedz 2,1 metru, un atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,8 metriem.

Ja tiek saglabāta minimālā biezība – 6 000 vīnkoku uz hektāru –, mehanizācijas nolūkā rindstarpu platums drīkst būt ne lielāks kā 3 metri.

Noteikumi par apgriešanu

Apgriešanu pabeidz 15. maijā.

Vīnus ražo no vīnogulājiem, kuriem augļzarus apgriež un vainagu veido kausa, vēdekļa vai kordona vienkārša vai dubulta Royat, vai Charmet formā. Uz katra vīnkoka ir ne vairāk kā desmit vīnstīgu pumpuru.

Uz katra vīnkoka ir 3–5 augļzari ar ne vairāk kā 2 vīnstīgu pumpuriem. Atjaunošanas nolūkā uz katra vīnkoka var uzpotēt arī augļzaru ar ne vairāk kā 2 vīnstīgu pumpuriem, kas nogriezts no ūdenszara, kurš izaudzis no vecā koka.

Kad veic sākotnējo apgriešanu vai nomaina apgriešanas metodi, vīnkokus apgriež, uz viena vīnkoka atstājot ne vairāk kā 12 vīnstīgu pumpurus.

Apūdeņošana ir aizliegta.

Noteikumi par mehanizētu ražas novākšanu

Vīnogu krāvuma augstums konteineros, kuros ražu transportē no zemesgabala uz vīna darītavu, nepārsniedz 0,5 metrus.

Konteineri ir izgatavoti no inerta un pārtikai piemērota materiāla.

Ražas novākšanas un transportēšanas aprīkojums ietver īpašu ūdens novadīšanas vai aizsardzības sistēmu.

5.2.   Maksimālais ražas iznākums

1.

61 hektolitrs no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinifikācija, vīnu gatavošana un kopšana notiek Sonas un Luāras [Saône-et-Loire] departamenta turpmāk minētās pašvaldības teritorijā, pamatojoties uz administratīvi teritoriālo vienību 2019. gada oficiālo klasifikatoru: Saint-Amour-Bellevue.

7.   Galvenā vīna vīnogu šķirne

“Gamay N”

8.   Saiknes vai saikņu apraksts

8.1.   Saiknes veidošanā ietilpstošo dabas faktoru apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals plešas ziemeļu Beaujolais kalnu austrumu nogāzēs, 12 kilometrus uz dienvidrietumiem no Mâcon un 30 kilometrus uz ziemeļiem no Villefranche-sur-Saône.

Tas aptver vienīgās – Saint-Amour-Bellevue – pašvaldības teritoriju, kura atrodas Sonas un Luāras departamenta dienvidos.

Tas galvenokārt aizņem Mont de Bessay (478 m virs jūras līmeņa) un Colline de l’Eglise (310 m virs jūras līmeņa) austrumu nogāzes, lēzeni sasniedzot lejā Sonas līdzenumus. Ainava ir pauguraina, kur no dažkārt stāvajām nogāzēm paveras skats uz ciematu, no otras puses nogāzes ir lēzenākas un veido terases.

Lielākā ģeogrāfiskā apgabala daļa atrodas uz granīta substrāta, kur izveidojušās rupjas silīcija smiltis, ko vietēji dēvē par “smilšakmeni” vai “sarkanajām smiltīm”. Vietām parādās vizlas šķembas ar smalkāku un mālainu noārdīšanās materiālu. Mont Bessay kalna nogāzē uz triasa smilšakmens plātnes izveidojušās ļoti nabadzīgas smilšainas augsnes. Tās no slānekļa slāņa pāriet uz mālaināku augsni.

Ģeogrāfiskā apgabala austrumu un dienvidu sektori atrodas uz koluviālajiem nogulumiem vai iznesu konusiem, kas radušies no iekšzemes granīta un triasa iežiem.

Vīnogu audzēšanai noteiktā zemesgabalu apgabala augsnes galvenokārt izveidojušās uz granīta un smilšakmens pārveidojumiem, piemēram, ļoti labi drenētām smiltīm, apgabals atrodas stāvajās nogāzēs ar mālainām silīcija augsnēm un akmeņainu virskārtu, kā arī uz koluviālajiem nogulumiem un iznesu konusiem kalnu pakājē. Šie zemesgabali atrodas 250–380 metru augstumā un ir vērsti galvenokārt uz austrumiem.

Subokeānisko klimatu ietekmē gaisa masas, kuras plūst no kontinenta un no dienvidiem (vasaras tveice, lielākā daļa lietus nolīst rudenī un pavasarī). Šis kontrastainais klimats ar intensīvu vasaras tveici, kas bieži turpinās līdz rudenim, ir labvēlīgs vīnogulājiem.

Beaujolais kalni aizsargā no rietumu vējiem un mazina jūras ietekmi. Kalni rada fēna efektu, kas sausina jūras gaisu, attiecīgi palielinot gaismas daudzumu un samazinot nokrišņu daudzumu.

Plašā Sonas ieleja optimizē saules gaismas intensitāti un mazina temperatūras svārstības.

8.2.   Saiknes veidošanā ietilpstošo cilvēkfaktoru apraksts

286. gadā pilsētiņā Saint-Maurice-en-Valais romiešu leģionārs AMORS izglābās no slaktiņa, kurā cieta daudzi viņa cīņu biedri. Aizbēdzis uz Galliju, karavīrs kļūst par misionāru, un viņa vārdā tiek nosaukts Saint-Amour ciems.

Kopš 15. gadsimta beigām Lionas buržuāzija, ko bagātu bija padarījusi zīda rūpniecība un banku darījumi, attīstīja vīnkopību. Lielas pārmaiņas vīnkopības nozare piedzīvoja 18. gadsimtā līdz ar Beaujolais reģiona vīna tirdzniecības attīstību. Vēlāk lielos īpašumus sadalīja “graudniecībās” – zemes īpašumtiesību formā, kas joprojām ir saglabājusies ģeogrāfiskajā apgabalā.

Trīsdesmitajos gados “Ražotāju savienība” [Union des producteurs], iedvesmojusies no kāda vīra vārdā Luisa Delī [Louis DAILLY] ticības un aizraušanās, panāca, ka ar 1946. gada 8. februāra dekrētu tiek atzīts kontrolētais cilmes vietas nosaukums.

Vīnogulājus izmanto tikai sarkanvīnu ražošanai, galvenokārt no šķirnes “Gamay N” vīnogām.

Savos centienos ražot kvalitatīvus vīnus ražotāji ir iemācījušies kontrolēt vīnogulāju augšanu, jo īpaši izmantojot lielu stādījumu biezību, īsi apgriežot vīnkokus un veidojot vainagus kausa formā.

Lai vīnogas pienācīgi nogatavotos, ražotāji nodrošina, ka izgaismotā lapotnes virsma ir pietiekama. Šādi vīnogulājus var audzēt uz nostiprināta režģa, kas padara iespējamu arī mehanizāciju.

Lai nodrošinātu vīnogu aromātisko un polifenolisko sastāvdaļu optimālu ekstrakciju, daudzi ražotāji izmanto paņēmienus, saskaņā ar kuriem vīnogas raudzēšanas laikā iemērc sulā. Šie paņēmieni nodrošina labu ekstrakciju, vienlaikus saglabājot vīnu augļaino raksturu. Šķirne “Gamay N” ir jutīga pret oksidāciju, tāpēc ražotāji dara visu iespējamo, lai vīnogas saglabātu neskartas, un ātri tās nogādā vīna darītavā.

Gatavojot vieglākus vīnus, kurus var baudīt uzreiz, ražotāji dažkārt saīsina macerācijas laiku.

Saskaņā ar esošo praksi ražotāji atlasa ražu no labākajiem zemes gabaliem un marķējumā norāda prestižāko “lieux-dits” jeb attiecīgo zemesgabalu nosaukumus.

1838. gadā no 509 hektāriem pašvaldības teritorijas 268 hektārus aizņēma vīnadārzi. Šie skaitļi gandrīz nav mainījušies, jo 2010. gadā vīnadārzi aizņēma aptuveni 300 hektāru platību. Vidējais gadā saražotais apjoms ir 12 000 hektolitru, ko saražo 160 ražotāji. Vīna darītavās (tiešā pārdošana) tiek pārdoti 17% produkcijas.

8.3.   Cēloniskā mijiedarbība

Vīnogulāju atrašanās tikai vienā Beaujolais kalnu pusē tos pasargā no rietumu vējiem, tāpēc tos parasti neskar pavasara salnas un Sonas līdzenuma rīta migla, tie saņem optimālu saulesgaismu, savukārt nogāzes nodrošina ātru liekā lietus ūdens aizplūšanu.

Uz plašo Sonas līdzenumu pavērtais skats nodrošina labvēlīgu gaismu un hlorofila veidošanos vīnogulājos. Mērenais augstums virs jūras līmeņa un pusdienlaika saule optimāli un vienmērīgi nogatavina vīnogas, lai iegūtu vīnus ar oriģinālām niansēm un brīnišķīgu aromātu sarežģītību.

Vīnogu audzēšanai noteiktajos zemesgabalos ir granīta, nabadzīgas, labi drenētas, mālainas silīcija augsnes, kas veicina samērīgu vīnogu ražu un ietekmē vīnu garšas oriģinalitāti.

Šādos īpašos ģeogrāfiskajos apstākļos ražotāji paaudžu paaudzēs ir izstrādājuši paņēmienus, kā iegūt labāko no vīnogu šķirnes “Gamay N” potenciāla, īpaši pielāgojoties klimatam un augsnei, kas veidota uz granīta smiltīm.

Vīnkopju zinātība un darbs atbilst vietējām paražām un izpaužas, veidojot īsu kausa formas vainagu, nodrošinot augstu stādījumu biezību, piemērojot augsnes eroziju ierobežojošas audzēšanas metodes, izmantojot piemērotus vinifikācijas paņēmienus ar mērķi iegūt vīnu, kuram ir piesātināta krāsa, un nodrošinot vīnu smalkumu un augļainību.

Zemesgabalos, kurās augsne ir veidojusies uz triasa smiltīm, jo īpaši Mont de Bessay nogāzēs, iegūst vīnus, kuriem lielākoties ir laba tanīnu struktūra, savukārt nogāžu lejasdaļā esošajos zemesgabalos ar mālainu silīcija augsni ražo vieglākus vīnus.

Vīni “Saint-Amour” vienmēr ir bijuši iecienīti un tiem ir stabila reputācija. 1816. gadā Žiljens [Jullien] savā “Visu zināmo vīnadārzu topogrāfijā” [Topographie de tous les vignobles connus] patīkamos vīnus “Saint-Amour” klasificēja “ceturtajā kategorijā”.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts:

tiešās apkaimes apgabalu, kas ar atkāpi noteikts vinifikācijai, vīnu gatavošanai un kopšanai, veido turpmāk minēto pašvaldību teritorija, pamatojoties uz administratīvi teritoriālo vienību 2019. gada oficiālo klasifikatoru:

Kotdoras [Côte-d’Or] departamentā:

Agencourt, Aloxe-Corton, Ancey, Arcenant, Argilly, Autricourt, Auxey-Duresses, Baubigny, Beaune, Belan-sur-Ource, Bévy, Bissey-la-Côte, Bligny-lès-Beaune, Boncourt-le-Bois, Bouix, Bouze-lès-Beaune, Brion-sur-Ource, Brochon, Cérilly, Chamboeuf, Chambolle-Musigny, Channay, Charrey-sur-Seine, Chassagne-Montrachet, Châtillon-sur-Seine, Chaumont-le-Bois, Chaux, Chenôve, Chevannes, Chorey-lès-Beaune, Clémencey, Collonges-lès-Bévy, Combertault, Comblanchien, Corcelles-les-Arts, Corcelles-les-Monts, Corgoloin, Cormot-Vauchignon, Corpeau, Couchey, Curley, Curtil-Vergy, Daix, Dijon, Ebaty, Echevronne, Epernay-sous-Gevrey, L’Etang-Vergy, Etrochey, Fixin, Flagey-Echézeaux, Flavignerot, Fleurey-sur-Ouche, Fussey, Gerland, Gevrey-Chambertin, Gilly-lès-Cîteaux, Gomméville, Grancey-sur-Ource, Griselles, Ladoix-Serrigny, Lantenay, Larrey, Levernois, Magny-lès-Villers, Mâlain, Marcenay, Marey-lès-Fussey, Marsannay-la-Côte, Massingy, Mavilly-Mandelot, Meloisey, Merceuil, Messanges, Meuilley, Meursanges, Meursault, Molesme, Montagny-lès-Beaune, Monthelie, Montliot-et-Courcelles, Morey-Saint-Denis, Mosson, Nantoux, Nicey, Noiron-sur-Seine, Nolay, Nuits-Saint-Georges, Obtrée, Pernand-Vergelesses, Perrigny-lès-Dijon, Plombières-lès-Dijon, Poinçon-lès-Larrey, Pommard, Pothières, Premeaux-Prissey, Prusly-sur-Ource, Puligny-Montrachet, Quincey, Reulle-Vergy, La Rochepot, Ruffey-lès-Beaune, Saint-Aubin, Saint-Bernard, Saint-Philibert, Saint-Romain, Sainte-Colombe-sur-Seine, Sainte-Marie-la-Blanche, Santenay, Savigny-lès-Beaune, Segrois, Tailly, Talant, Thoires, Vannaire, Velars-sur-Ouche, Vertault, Vignoles, Villars-Fontaine, Villebichot, Villedieu, Villers-la-Faye, Villers-Patras, Villy-le-Moutier, Vix, Volnay, Vosne-Romanée, Vougeot;

Ronas [Rhône] departamentā:

Alix, Anse, L’Arbresle, Les Ardillats, Arnas, Bagnols, Beaujeu, Belleville-en-Beaujolais, Belmont-d’Azergues, Blacé, Le Breuil, Bully, Cercié, Chambost-Allières, Chamelet, Charentay, Charnay, Chasselay, Châtillon, Chazay-d’Azergues, Chénas, Chessy, Chiroubles, Cogny, Corcelles-en-Beaujolais, Dardilly, Denicé, Deux Grosnes (tikai tā daļa, kas atbilst bijušās Avenas pašvaldības teritorijai), Dracé, Emeringes, Fleurie, Fleurieux-sur-l’Arbresle, Frontenas, Gleizé, Juliénas, Jullié, Lacenas, Lachassagne, Lancié, Lantignié, Légny, Létra, Limas, Lozanne, Lucenay, Marchampt, Marcy, Moiré, Montmelas-Saint-Sorlin, Morancé,, Odenas, , Le Perréon, Pommiers, Porte des Pierres Dorées, Quincié-en-Beaujolais, Régnié-Durette, Rivolet, Sain-Bel, Saint-Clément-sur-Valsonne, Saint-Cyr-le-Chatoux, Saint-Didier-sur-Beaujeu, Saint-Etienne-des-Oullières, Saint-Etienne-la-Varenne, Saint-Georges-de-Reneins, Saint-Germain-Nuelles, Saint-Jean-des-Vignes, Saint-Julien, Saint-Just-d’Avray, Saint-Lager, Saint-Romain-de-Popey, Saint-Vérand, Sainte-Paule, Salles-Arbuissonnas-en-Beaujolais, Sarcey, Taponas, Ternand, Theizé, Val d’Oingt, Vaux-en-Beaujolais, Vauxrenard, Vernay, Villefranche-sur-Saône, Ville-sur-Jarnioux, Villié-Morgon, Vindry-sur-Turdine (tikai tā daļa, kas atbilst bijušo Dareizé, Les Olmes un Saint-Loup pašvaldību teritorijai);

Sonas un Luāras [Saône-et-Loire] departamentā:

Aluze, Ameugny, Azé, Barizey, Beaumont-sur-Grosne, Berzé-la-Ville, Berzé-le-Châtel, Bissey-sous-Cruchaud, Bissy-la-Mâconnaise, Bissy-sous-Uxelles, Bissy-sur-Fley, Blanot, Bonnay, Bouzeron, Boyer, Bray, Bresse-sur-Grosne, Burgy, Burnand, Bussières, Buxy, Cersot, Chagny, Chaintré, Chalon-sur-Saône, Chamilly, Champagny-sous-Uxelles, Champforgeuil, Chânes, Change, Chapaize, La Chapelle-de-Bragny, La Chapelle-de-Guinchay, La Chapelle-sous-Brancion, Charbonnières, Chardonnay, La Charmée, Charnay-lès-Mâcon, Charrecey, Chasselas, Chassey-le-Camp, Château, Châtenoy-le-Royal, Chaudenay, Cheilly-lès-Maranges, Chenôves, Chevagny-les-Chevrières, Chissey-lès-Mâcon, Clessé, Cluny, Cormatin, Cortambert, Cortevaix, Couches, Crêches-sur-Saône, Créot, Cruzille, Culles-les-Roches, Curtil-sous-Burnand, Davayé, Demigny, Dennevy, Dezize-lès-Maranges, Donzy-le-Pertuis, Dracy-le-Fort, Dracy-lès-Couches, Epertully, Etrigny, Farges-lès-Chalon, Farges-lès-Mâcon, Flagy, Fleurville, Fley, Fontaines, Fragnes-La-Loyère (tikai tā daļa, kas atbilst bijušās La Loyère pašvaldības teritorijai) Fuissé, Genouilly, Germagny, Givry, Granges, Grevilly, Hurigny, Igé, Jalogny, Jambles, Jugy, Jully-lès-Buxy, Lacrost, Laives, Laizé, Lalheue, Leynes, Lournand, Lugny, Mâcon, Malay, Mancey, Martailly-lès-Brancion, Massilly, Mellecey, Mercurey, Messey-sur-Grosne, Milly-Lamartine, Montagny-lès-Buxy, Montbellet, Montceaux-Ragny, Moroges, Nanton, Ozenay, Paris-l’Hôpital, Péronne, Pierreclos, Plottes, Préty, Prissé, Pruzilly, Remigny, La Roche-Vineuse, Romanèche-Thorins, Rosey, Royer, Rully, Saint-Albain, Saint-Ambreuil, Saint-Boil, Saint-Clément-sur-Guye, Saint-Denis-de-Vaux, Saint-Désert, Saint-Gengoux-de-Scissé, Saint-Gengoux-le-National, Saint-Germain-lès-Buxy, Saint-Gervais-sur-Couches, Saint-Gilles, Saint-Jean-de-Trézy, Saint-Jean-de-Vaux, Saint-Léger-sur-Dheune, Saint-Mard-de-Vaux, Saint-Martin-Belle-Roche, Saint-Martin-du-Tartre, Saint-Martin-sous-Montaigu, Saint-Maurice-de-Satonnay, Saint-Maurice-des-Champs, Saint-Maurice-lès-Couches, Saint-Pierre-de-Varennes, Saint-Rémy, Saint-Sernin-du-Plain, Saint-Symphorien-d’Ancelles, Saint-Vallerin, Saint-Vérand, Saint-Ythaire, Saisy, La Salle, Salornay-sur-Guye, Sampigny-lès-Maranges, Sancé, Santilly, Sassangy, Saules, Savigny-sur-Grosne, Sennecey-le-Grand, Senozan, Sercy, Serrières, Sigy-le-Châtel, Sologny, Solutré-Pouilly, Taizé, Tournus, Uchizy, Varennes-lès-Mâcon, Vaux-en-Pré, Vergisson, Vers, Verzé, Le Villars, La Vineuse sur Fregande (tikai tā daļa, kas atbilst bijušo Donzy-le-National, Massy un La Vineuse pašvaldības teritorijai), Vinzelles, Viré;

Jonas [Yonne] departamentā:

Aigremont, Annay-sur-Serein, Arcy-sur-Cure, Asquins, Augy, Auxerre, Avallon, Bazarnes, Beine, Bernouil, Béru, Bessy-sur-Cure, Bleigny-le-Carreau, Censy, Chablis, Champlay, Champs-sur-Yonne, Chamvres, La Chapelle-Vaupelteigne, Charentenay, Châtel-Gérard, Chemilly-sur-Serein, Cheney, Chevannes, Chichée, Chitry, Collan, Coulangeron, Coulanges-la-Vineuse, Courgis, Cruzy-le-Châtel, Dannemoine, Deux Rivières, Dyé, Epineuil, Escamps, Escolives-Sainte-Camille, Fleys, Fontenay-près-Chablis, Gy-l’Evêque, Héry, Irancy, Island, Joigny, Jouancy, Junay, Jussy, Lichères-près-Aigremont, Lignorelles, Ligny-le-Châtel, Lucy-sur-Cure, Maligny, Mélisey, Merry-Sec, Migé, Molay, Molosmes, Montigny-la-Resle, Montholon (tikai tā daļa, kas atbilst bijušo Champvallon, Villiers sur Tholon un Volgré pašvaldības teritorijai), Mouffy, Moulins-en-Tonnerrois, Nitry, Noyers, Ouanne, Paroy-sur-Tholon, Pasilly, Pierre-Perthuis, Poilly-sur-Serein, Pontigny, Préhy, Quenne, Roffey, Rouvray, Saint-Bris-le-Vineux, Saint-Cyr-les-Colons, Saint-Père, Sainte-Pallaye, Sainte-Vertu, Sarry, Senan, Serrigny, Tharoiseau, Tissey , Tonnerre, Tronchoy, Val-de-Mercy, Vallan, Venouse, Venoy, Vermenton, Vézannes, Vézelay, Vézinnes, Villeneuve-Saint-Salves, Villy, Vincelles, Vincelottes, Viviers, Yrouerre.

Marķēšana

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu

Nosacījuma apraksts

a)

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ja:

tā ir zemes kadastrā reģistrētā apdzīvotā vieta;

šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā.

Kadastrā reģistrētās apdzīvotās vietas nosaukumu iekļauj uzreiz pēc kontrolētā cilmes vietas nosaukuma un uzdrukā ar rakstzīmēm, kuru lielums ne augstumā, ne platumā nepārsniedz pusi no to rakstzīmju lieluma, ar kādām atveidots kontrolētais cilmes vietas nosaukums.

b)

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt lielāku ģeogrāfisko vienību – “Vin du Beaujolais”, “Grand Vin du Beaujolais” vai “Cru du Beaujolais”.

Lielākās ģeogrāfiskās vienības nosaukumā izmantotās rakstzīmes ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielākas par divām trešdaļām no rakstzīmēm, kādas izmantotas, atveidojot kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-895f611c-3d0b-4376-87f6-456585ec2f84


(1)  OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.