Apstiprināšanas pieteikuma publikācija attiecībā uz produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu

(2021/C 392/07)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMU, KAS NAV MAZNOZĪMĪGS, GARANTĒTAS TRADICIONĀLĀS ĪPATNĪBAS GADĪJUMĀ

Grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu

“SCHAF-HEUMILCH”/“SHEEP’S HAYMILK”/“LATTE FIENO DI PECORA”/“LAIT DE FOIN DE BREBIS”/“LECHE DE HENO DE OVEJA”

ES Nr.: TSG-AT-2289-AM01 – 2021. gada 25. februārī

1. Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Grupas nosaukums:	ARGE Heumilch Österreich
Adrese:	Grabenweg 68
	6020 Insbruka
	AUSTRIA
Tālrunis:	+43 512345245
E-pasts:	office@heumilch.at

Paziņojums par grupas likumīgajām interesēm

Grozījuma pieteikumu iesniedza ražotāju grupa, kas bija iesniegusi arī “Schaf-Heumilch” reģistrācijas pieteikumu.

Nosaukuma “Schaf-Heumilch” norāde to valstu valodās, kurās ir “Schaf-Heumilch” ražošanas tradīcija, apliecina vēlmi saglabāt tradicionālo ražošanas metodi un garantētu tradicionālo īpatnību. Tādējādi tā palīdz nostiprināt aizsargāto nosaukumu “Schaf-Heumilch”, no kura labumu gūst arī pieteikuma iesniedzēja grupa.

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Austrija

3. Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

☒	Produkta nosaukums

☐	Produkta apraksts

☒	Ražošanas metode

☐	Cits [precizēt]

4. Grozījuma vai grozījumu veids

☒	Ar reģistrētu GTĪ apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kurš uzskatāms par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta ceturto daļu.

5. Grozījumi

5.1. Nosaukuma “Schaf-Heumilch” slovēņu valodā pievienošana

Punktā “1. “Reģistrējamais(-ie) nosaukums(-i)” pievieno gan nosaukumu “Heumilch” slovēņu valodā, gan arī norādes uz attiecīgajām valodām, kurās šis nosaukums ir rakstīts (“de” – vācu valoda, “en” – angļu valoda, “it” – itāļu valoda, “fr” – franču valoda, “es” – spāņu valoda, “sl” – slovēņu valoda):

“Schaf-Heumilch” (de)/“Sheep’s Haymilk” (en)/“Latte fieno di pecora” (it)/“Lait de foin de brebis” (fr)/“Leche de heno de oveja” (es)/ “Ovčje seneno mleko” (sl).

Pamatojums. Tā kā Slovēnijā bez skābbarības ēdinatas aitas pienu [Schaf-Heumilch] ražo saskaņā ar tradicionālo metodi, kas izklāstīta produkta specifikācijā, būtu jāaizsargā arī šis nosaukums slovēņu valodā. Attiecīgās valodas norādīšana palīdz skaidri noteikt, kurā valodā apzīmējums ir aizsargāts kā GTĪ.

5.2. Kartupeļu iekļaušana aizliegtās barības sarakstā

Punktā “4.2. Apraksts par ražošanas metodi, kas jāievēro ar 1. punktā minēto nosaukumu apzīmētā produkta ražotājiem” apakšpunkta “Aizliegtā barība” piektajā ievilkumā ir pievienots vārds “kartupeļiem”.

Piektā ievilkuma frāze “– Nedrīkst barot ar dārzeņu un augļu atlikumiem vai urīnvielu” aizstāta ar šādu:

“–	Nedrīkst barot ar dārzeņu un augļu atlikumiem, kartupeļiem vai urīnvielu.”

Pamatojums. Līdz šim “Schaf-Heumilch” ražošanā kartupeļi kā dzīvnieku uztura sastāvdaļa nekad netika nedz izmantoti, nedz atļauti. Tas, ka tie nebija konkrēti minēti specifikācijā, ir redakcionāla kļūda, kas ir jālabo.

PRODUKTA SPECIFIKĀCIJA GARANTĒTU TRADICIONĀLO ĪPATNĪBU GADĪJUMĀ

“SCHAF-HEUMILCH”/“SHEEP’S HAYMILK”/“LATTE FIENO DI PECORA”/“LAIT DE FOIN DE BREBIS”/“LECHE DE HENO DE OVEJA”/“OVČJE SENENO MLEKO”

ES Nr.: TSG-AT-2289-AM01 – 2021. gada 25. februārī

Austrija

1. Nosaukums vai nosaukumi

“Schaf-Heumilch” / “Sheep’s Haymilk” / “Latte fieno di pecora” / “Lait de foin de brebis” / “Leche de heno de oveja” / “Ovčje seneno mleko”

2. Produkta veids

1.4. grupa. Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu, u. c.)

3. Reģistrācijas pamatojums

3.1. Produkts:

☒	iegūts ar minētajam produktam vai pārtikas produktam paredzētajai tradicionālajai praksei atbilstošu ražošanas veidu, pārstrādi vai sastāvu;

☐	ražots no tradicionāli izmantotām izejvielām vai sastāvdaļām.

“Heumilch” ražošana ir visdabīgākais piena ražošanas veids. Piens iegūts no dzīvniekiem, kas audzēti tradicionālās, ilgtspējīgās piena ražošanas saimniecībās. Būtiskākās atšķirības un tradicionālais raksturs izpaužas tajā, ka “Heumilch” dodošajiem dzīvniekiem, tāpat kā senatnē, neizēdina skābbarību. Sakarā ar lauksaimniecības industrializāciju kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem arvien lielāks uzsvars tika likts uz skābbarības ražošanu, tādējādi izkonkurējot siena izmantošanu. Turklāt ir aizliegts izmantot tādus dzīvniekus un barību, kas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem ir uzskatāma par ģenētiski modificētu. Dzīvnieku ēdināšana atbilst gadalaikiem: zaļbarības periodā dzīvnieki tiek baroti ar svaigu zāli un zaļumiem, nedaudz siena un 4.2. punktā minēto atļauto barību, bet ziemā dzīvniekiem izēdina sienu un nedaudz 4.2. punktā minētās atļautās barības.

3.2. Vai nosaukums

☐	ir tradicionāli lietots attiecībā uz īpašo produktu;

☒	identificē produkta tradicionālo raksturu vai specifiskās iezīmes.

Aitas ir vieni no pasaules senākajiem mājlopiem. Jau kopš akmens laikmeta pirmsākumiem aitas ir apgādājušas cilvēku ar gaļu, pienu, ādām un vilnu. Aitkopība, visticamāk, aizsākās dienvidrietumu Āzijas stepēs un Centrāleiropā nokļuva caur Persiju un Balkāniem. Alpu reģioni vēsturiski ir bijuši piemēroti aitu audzēšanai. Tirolē kopš XII gadsimta vidus plaši piekopta īpaša veida intensīvā lopkopība, saukta par “Schwaigen”. Vārds “Schwaig” cēlies no vidusaugšvācu valodas un apzīmē īpaša veida ciematu un saimniekošanas veidu Alpu reģionā. “Schwaighöfe” kā pastāvīgus ciematus bieži izveidoja zemju īpašnieki, lai tur audzētu liellopus un aitas. Tirolē par tiem atrodamas liecības jau no XII gadsimta. Vēlāk vārdu “Schwaige” mēdza lietot, lai apzīmētu kalnu ganības, ko izmanto tikai vasaras mēnešos. Alpu piensaimniekus dēvē arī par “Schwaiger” vai “Schwaigerin”. Līdz pat XIV gadsimta beigām Tiroles “Schwaighöfe” saimniecībās audzēja galvenokārt aitas. Tāpēc aitkopība plašajās Alpu pļavās ir simtiem gadu veca tiroliešu tradīcija.

Tomēr XIV–XIX gadsimta laikā Austrijas aitkopība manāmi apsīka un tās vietā pakāpeniski stājās cūkkopība. Mūsdienās aitkopība atkal atgūst nozīmi piena un gaļas ražošanā.

4. Apraksts

4.1. Ar 1. punktā minēto nosaukumu apzīmētā produkta apraksts, tostarp tā galvenās fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās vai organoleptiskās īpašības, kas ir produkta specifikas pamatā (šīs regulas 7. panta 2. punkts)

Aitas piens saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

4.2. Apraksts (vajadzības gadījumā ar norādījumiem par izmantoto izejvielu vai sastāvdaļu raksturu un īpašībām) par ražošanas metodi, kas jāievēro ar 1. punktā minēto nosaukumu apzīmētā produkta ražotājiem, un par produkta sagatavošanas metodi (šīs regulas 7. panta 2. punkts)

Bez skābbarības ēdinātas aitas pienu ražo, ievērojot tradicionālus iegūšanas nosacījumus atbilstoši “Heumilchregulativ” (noteikumi par siena piena ražošanu). Šo pienu raksturo aizliegums izmantot skābbarības produktus un tādus dzīvniekus un barību, kas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem ir apzīmējama kā ģenētiski modificēta.

“Heumilchregulativ”

“Schaf-Heumilch” ir piens, kas no slaucamām aitām iegūts piensaimniecībās, kuras apņēmušās ievērot šādu nosacījumu: neizmantot tādus dzīvniekus un barību, kas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem ir uzskatāma par ģenētiski modificētu.

Visa lauksaimniecības dzīvnieku audzētava jāpārvalda saskaņā ar šiem “Heumilch” iegūšanas noteikumiem.

Atļautā barība

—	Zaļbarības ieguves periodā pārsvarā izēdina svaigu zāli, pākšaugus un zaļumus, ziemā – sienu.

—	Pieļaujamā papildu rupjā lopbarība ietver lopbarības rapsi, lopbarības kukurūzu, lopbarības rudzus un lopbarības bietes, kā arī siena, lucernas un kukurūzas granulas un līdzvērtīgu lopbarību.

—	Rupjās lopbarības īpatsvaram gada kopējās barības devas sausnā jābūt vismaz 75 %.

—	No graudaugiem atļauts izēdināt kviešus, miežus, auzas, tritikāli, rudzus un kukurūzu gan tādā veidā, kādi tie pieejami tirdzniecībā, gan arī maisījumā ar minerālvielām (kliju, granulu u. c. formā).

—	Drīkst izēdināt arī lauka pupas, lopbarības zirņus, eļļasaugu augļus un ekstrakcijas miltus, kā arī lopbarības raušus.

Aizliegtā barība

—	Nedrīkst izēdināt skābbarību, mitru sienu un skābsienu.

—

Nedrīkst izēdināt alus brūžu, spirta rūpnīcu, sidru darītavu blakusproduktus un citus pārtikas rūpniecības blakusproduktus, piemēram, alus drabiņas vai mitrus atgriezumus, izņemot sausus cukurbiešu graizījumus un melasi kā cukura rūpniecības blakusproduktus un sauso proteīnbarību, kas tiek ražota no graudu pārstrādes blakusproduktiem.

—	Slaucamos dzīvniekus nedrīkst barot ne ar kāda veida samitrinātu lopbarību.

—	Nedrīkst izēdināt dzīvnieku izcelsmes barību, izņemot pienu un sūkalas jaunlopiem.

—	Nedrīkst barot ar dārzeņu un augļu atlikumiem, kartupeļiem vai urīnvielu.

Mēslošanas nosacījumi

—	Lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas izmantotajās lauksaimniecības platībās mēslošanai nedrīkst izmantot notekūdeņu dūņas, notekūdeņu dūņu produktus un kompostu no municipālajām attīrīšanas iekārtām, izņemot zaļo kompostu (jauktu zaļo atkritumu kompostu).

—	Visās barošanai izmantotajās platībās jāievēro vismaz trīs nedēļu ilgs pārtraukums starp mēslošanu ar kūtsmēsliem un platības izmantošanu.

Ķīmisko palīglīdzekļu izmantošana

—	Ir atļauta tikai selektīva sintētisko ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošana lauksaimniecības konsultantu vadībā un punktveida izmantošana visās lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas zaļbarības platībās.

—	Līdzekļus cīņai ar mušām slaucamo aitu kūtīs drīkst izmantot tikai tad, kad tajās neatrodas aitas laktācijas periodā.

Ieguves aizliegums

—	“Schaf-Heumilch” iegūst ne agrāk kā 10. dienā pēc atnešanās.

—	Ja aitas barotas ar skābbarību, jānogaida vismaz 14 dienas.

—

Alpu ganību dzīvnieki, kuriem audzētavās izēdināta skābbarība, ir vai nu 14 dienas pirms dzīšanas uz Alpu ganībām jābaro ar barību, kas ir brīva no skābbarības, vai arī to pienu kā “Schaf-Heumilch” var sākt iegūt tikai pēc tam, kad dzīvnieki 14 dienas uzturējušies Alpu ganībās (platībās, kas ir “Schaf-Heumilch” ražotāja īpašumā). Alpu ganībās nedrīkst ne sagatavot skābbarību, ne arī izēdināt to dzīvniekiem.

Ģenētiski modificētu pārtikas un barības produktu aizliegums

—	Lai saglabātu bez skābbarības ēdinātas aitas piena tradicionālo raksturu, tā iegūšanai nedrīkst izmantot dzīvniekus vai lopbarību, kas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem ir uzskatāmi par ģenētiski modificētiem.

Citas prasības

—	Lauksaimniecības dzīvnieku audzētavā netiek sagatavota un glabāta skābbarība.

—	Lauksaimniecības dzīvnieku audzētavā netiek sagatavoti un uzglabāti nekāda veida siena ruļļi plēvē.

—	Lauksaimniecības dzīvnieku audzētavā netiek veikta siena mitrināšana vai skābsiena gatavošana.

4.3. Apraksts par galvenajiem elementiem, kas nosaka produkta tradicionālās īpašības (šīs regulas 7. panta 2. punkts)

“Heymilch” tradicionālais raksturs izpaužas tajā, ka dzīvniekiem, tāpat kā senatnē, neizēdina skābbarību. Sakarā ar lauksaimniecības industrializāciju kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem arvien lielāks uzsvars tika likts uz skābbarības ražošanu, tādējādi izkonkurējot siena izmantošanu.

Lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanā praktizēja kā ganīšanu, tā zāles un siena vākšanu pļavās. Rakstu avoti liecina, ka Tirolē jau kopš XIII gadsimta izplatīta prakse ir bijusi siena – vai siena un zaļbarības [Grummet] – novākšana vismaz divas reizes gadā (fenum primum et secundum). (Stolz, O., Rechtsgeschichte des Bauernstandes und der Landwirtschaft in Tirol und Vorarlberg [Lauksaimnieku un lauksaimniecības tiesību vēsture Tirolē un Forarlbergā], 1949.)

Zalcburgas arhibīskapijas zemes reģistrā atrodamas vissīkākās ziņas par lauksaimniecības dzīvnieku skaitu “Schwaig” ciematos un citos Cillera [Ziller] ielejas īpašumos, kas arhibīskapijai piederējuši 1607. gadā. Katra atsevišķā īpašuma zemesgabalu sīks apraksts noslēdzas ar tipveida frāzi: “ziemā tiek turēti tik un tik zirgi, liellopi, aitas un kazas”. Alpu lauksaimnieki ziemā turēja mazāk lopu nekā vasarā, kad bija pieejamas ganības. Nav šaubu, ka “Schwaig” ciematu ganības tikušas aktīvi noganītas un lauksaimniecības dzīvniekiem kalpojušas par galveno barības avotu. “Schwaighöfe” saimniecībās ietilpušas gan pļavas un lauki, gan parastās un kalnu ganības, un par to ir dokumentāri pierādījumi no vēl agrākiem laikiem – XIII un XIV gadsimta. Tas nozīmē, ka jau kopš pašiem pirmsākumiem “Schwaighöfe” saimniecībās tikusi vākta zāle un siens. Zināmā attālumā no saimniecības atrodas “Schwaig” ciematam piederīgas kalnāju platības. Pēc tradīcijas tās ir ganības, kurās pavasarī un rudenī dzīvniekus izdzen ganīties uz vairākām nedēļām un kuras tiek izmantotas, lai sagatavotu siena krājumus visam atlikušajam gadam. Šīs kalnu jeb augstkalnu ganības ir sevišķi raksturīgas tieši Alpu reģionam. Tās tiek pļautas ne biežāk kā reizi gadā un dažviet – tikai vienreiz divos līdz četros gados. Siena produkcijas apjoms ir niecīgs, taču šis siens ir sevišķi smaržīgs un barojošs. (Stolz, O., Die Schwaighöfe in Tirol [Tiroles “Schwaighöfe” saimniecības], 1930.)

Novāktais siens jāglabā siena šķūnī līdz nākamajam pavasarim, jo itin bieži var notikt tā, ka drīz pēc dzīvnieku izdzīšanas Alpu pļavās tur izkrīt sniegs. (Trientl, A., Die Landwirtschaft in den Gebirgsländern [Lauksaimniecība kalnainās zemēs], 1892.)

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.