KOMISIJAS PAZIŅOJUMS —

Tehniskie norādījumi par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā

(2021/C 373/01)

ATRUNA

Šā paziņojuma mērķis ir sniegt tehniskos norādījumus par infrastruktūrā veikto investīciju klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/523 (1) (InvestEU regula) 8. panta 6. punktu Komisijai jāizstrādā ilgtspējas norādes. Regulas 8. panta 6. punkta a) apakšpunktā ir noteiktas prasības par klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Saskaņā ar 8. panta 6. punkta e) apakšpunktu ilgtspējas norādēs jābūt ietvertām norādēm īstenošanas partneriem par informāciju, kura jāsniedz finansēšanas un investīciju darbību vidiskās, klimatiskās vai sociālās ietekmes pārbaudei. Regulas 8. panta 6. punkta d) apakšpunktā ir noteikts, ka ilgtspējas norādēm jāļauj identificēt projektus, kas nav saderīgi ar klimata mērķu sasniegšanu. Šie norādījumi par infrastruktūras klimatdrošināšanu ir ilgtspējas norāžu sastāvdaļa.

Komisijas norādījumi attiecībā uz infrastruktūras projektu klimatdrošināšanu, kuri ir saskanīgi ar citu Savienības programmu vajadzībām izstrādātajiem norādījumiem, ir paredzēti arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1153 (2) (EISI regula).

Šie norādījumi arī uzskatāmi par relevantu atsauci infrastruktūras klimatdrošināšanai, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) /2021/1060 (3) (Kopīgo noteikumu regula (KNR)) 2. panta 37. punktā un 67. panta 3. punkta j) apakšpunktā, kā arī klimatdrošināšanai Atveseļošanas un noturības mehānisma satvarā (4).

Komisija šos norādījumus ir izstrādājusi, cieši sadarbojoties ar potenciālajiem programmas InvestEU īstenošanas partneriem, kā arī EIB grupu.

Šos norādījumus var papildināt citi valsts vai nozares apsvērumi vai norādījumi.

SAĪSINĀJUMI

AR4	IPCC Ceturtais izvērtējuma ziņojums
AR5	IPCC Piektais izvērtējuma ziņojums
C3S	Copernicus klimata pārmaiņu uzraudzības pakalpojums
KP	klimata pārmaiņas
CBA	izmaksu un ieguvumu analīze
EISI	Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments
KF	Kohēzijas fonds
EST	Eiropas Savienības Tiesa
CMIP	Sasaistīto modeļu savstarpējās salīdzināšanas projekti
CO2	oglekļa dioksīds
CO2e	oglekļa dioksīda ekvivalents
KNR	Regula (ES) 2021/1060
NBK	princips “nenodari būtisku kaitējumu”
DWL	projektētais darbmūžs
PIZ	prognozētie ikgadējie zaudējumi
EVA	Eiropas Vides aģentūra
IVN	ietekmes uz vidi novērtējums
ISBP	inženiertehniskā, iepirkuma un būvniecības pārvaldība
ERAF	Eiropas Reģionālās attīstības fonds
VSP	vidiskie, sociālie un pārvaldības faktori
VSIN	vidiskās un sociālās ietekmes novērtējums
ECP	pagarinātā koncentrāciju trajektorija
FEED	inženiertehniskā priekšizpēte
SEG	siltumnīcefekta gāze
ĢIS	ģeogrāfiskās informācijas sistēma
GSP	globālās sasilšanas potenciāls
IPCC	Klimata pārmaiņu starpvaldību padome
JRC	Kopīgais pētniecības centrs (Eiropas Komisija)
TPF	Taisnīgas pārkārtošanās fonds
KPI	galvenie darbības rādītāji
NEKP	nacionālais enerģētikas un klimata plāns
O&M	ekspluatācija un uzturēšana
PCP	projekta cikla pārvaldība
ANM	Atveseļošanas un noturības mehānisms
RCP	reprezentatīva koncentrāciju trajektorija
SVN	stratēģiskais vides novērtējums
LESD	Līgums par Eiropas Savienības darbību

SATURS

KOPSAVILKUMS

NORĀDĪJUMU TVĒRUMS

INFRASTRUKTŪRAS KLIMATDROŠINĀŠANA

3.1.

Sagatavošanās klimatdrošināšanai

3.2.

Klimata pārmaiņu mazināšana (klimatneitralitāte)

3.2.1.

Pārbaude – 1. posms (mitigācija)

3.2.2.

Detalizēta analīze – 2. posms (mitigācija)

3.2.2.1.

Oglekļa pēdas noteikšanas metodika infrastruktūras projektiem

3.2.2.2.

Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju novērtējums

3.2.2.3.

Bāzlīnijas (oglekļa pēda, izmaksu un ieguvumu analīze)

3.2.2.4.

Oglekļa ēnu izmaksas

3.2.2.5.

Verifikācija par saderību ar ticamu SEG trajektoriju līdz 2030. un 2050. gadam

3.3.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām (klimatnoturība)

3.3.1.

Pārbaude – 1. posms (adaptācija)

3.3.1.1.

Jutīgums

3.3.1.2.

Eksponētība

3.3.1.3.

Neaizsargātība

3.3.2.

Detalizēta analīze – 2. posms (adaptācija)

3.3.2.1.

Ietekme, varbūtība un klimata riski

3.3.2.2.

Varbūtība

3.3.2.3.

Ietekme

3.3.2.4.

Riski

3.3.2.5.

Adaptācijas pasākumi

KLIMATDROŠINĀŠANA UN PROJEKTA CIKLA PĀRVALDĪBA (PCP)

KLIMATDROŠINĀŠANA UN IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS (IVN)

A pielikums

ES finansējums infrastruktūrai 2021.–2027. gadā

B pielikums

Klimatdrošināšanas dokumentācija un verifikācija

C pielikums

Klimatdrošināšana un projekta cikla pārvaldība (PCP)

D pielikums

Klimatdrošināšana un ietekmes uz vidi novērtējums (IVN)

E pielikums

Klimatdrošināšana un stratēģiskais vides novērtējums (SVN)

F pielikums

Ieteikumi klimatdrošināšanas atbalstam

G pielikums

Glosārijs

Attēlu saraksts

1. attēls.

Klimatdrošināšana un klimatneitralitātes un klimatnoturības pīlāri

2. attēls.

Pārskats par klimatdrošināšanas procesu no 1. tabulas

3. attēls.

Globālās sasilšanas projekcijas līdz 2100. gadam

4. attēls.

Pārskats par klimatmitigācijas procesu klimatdrošināšanā

5. attēls.

Jēdziens “tvērums” oglekļa pēdas metodikā

6. attēls.

Oglekļa ēnu izmaksas SEG emisijām un samazinājumiem, izteiktas EUR/tCO2e, 2016. gada cenās

7. attēls.

Pārskats par klimatadaptācijas procesu klimatdrošināšanā

8. attēls.

Indikatīvs pārskats par klimatiskās neaizsargātības un riska novērtējumu un relevanto adaptācijas pasākumu identifikāciju, vērtēšanu un plānošanu/integrāciju

9. attēls.

Pārskats par pārbaudes posmu ar neaizsargātības analīzi

10. attēls.

Pārskats par jutīguma analīzi

11. attēls.

Pārskats par eksponētības analīzi

12. attēls.

Pārskats par neaizsargātības analīzi

13. attēls.

Pārskats par klimatisko risku novērtējumu 2. posmā

14. attēls.

Pārskats par varbūtības analīzi

15. attēls.

Pārskats par ietekmes analīzi

16. attēls.

Pārskats par riska novērtējumu

17. attēls.

Pārskats par procesu, kurā identificē, vērtē un plāno/integrē adaptācijas variantus

18. attēls.

Pārskats par klimatdrošināšanu un projekta cikla pārvaldību (PCP)

19. attēls.

Struktūras, kas vada dažādos projekta izstrādes posmus

20. attēls.

Vidiskie novērtējumi (VN) un projekta cikla pārvaldība (PCP)

21. attēls.

Pārskats par klimatdrošināšanas dokumentācijas sastāvdaļām

22. attēls.

Pārskats par projekta cikla posmiem un projekta izstrādes darbībām

23. attēls.

Projekta virzītāja iesaiste dažādajos projekta cikla posmos

24. attēls.

Pārskats par saiknēm starp PCP un klimata pārmaiņu mazināšanu.

25. attēls.

Pārskats par saiknēm starp PCP un pielāgošanos klimata pārmaiņām

Tabulu saraksts

1. tabula.

Kopsavilkums par infrastruktūras projektu klimatdrošināšanu

2. tabula.

Pārbaudes saraksts attiecībā uz oglekļa pēdu: projektu kategoriju piemēri

3. tabula.

Pārskats par trīs tvērumiem, kuri ir daļa no autoceļu, dzelzceļa un pilsētu sabiedriskā transporta infrastruktūras oglekļa pēdas noteikšanas metodikas un netiešo emisiju novērtējuma

4. tabula.

Robežvērtības EIB oglekļa pēdas noteikšanas metodikai

5. tabula.

Oglekļa ēnu izmaksas SEG emisijām un samazinājumiem, izteiktas EUR/tCO2e, 2016. gada cenās

6. tabula.

Oglekļa ēnu izmaksas gadā, izteiktas EUR/tCO2e, 2016. gada cenās

7. tabula.

Seku nozīmīgums dažādās riska jomās

8. tabula.

Posmi, attīstītāja mērķi un tipiskie procesi un analīze projekta ciklā

9. tabula.

Pārskats par PCP un klimata pārmaiņu mazināšanu

10. tabula.

Pārskats par PCP un pielāgošanos klimata pārmaiņām

11. tabula.

Pārskats par PCP un vides novērtējumiem (IVN, SVN)

12. tabula.

Pārskats par klimata pārmaiņu integrēšanu IVN procesa galvenajos posmos

13. tabula.

Galveno jautājumu piemēri par klimatmitigāciju IVN vajadzībām

14. tabula.

Galveno jautājumu piemēri par klimatadaptāciju IVN vajadzībām

15. tabula.

Klimata pārmaiņu jautājumu piemēri, kuri jāizvērtē SVN ietvaros

16. tabula.

Galvenie jautājumi SVN vajadzībām attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu

17. tabula.

Galvenie jautājumi SVN vajadzībām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām

1. KOPSAVILKUMS

Šajā dokumentā sniegti tehniski norādījumi par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

Klimatdrošināšana ir process, kurā infrastruktūras projektu izstrādē tiek integrēti klimata pārmaiņu mitigācijas un klimatadaptācijas pasākumi. Tas ļauj Eiropas institucionālajiem un privātajiem investoriem pieņemt informācijā balstītus lēmumus par projektiem, kas uzskatāmi par saderīgiem ar Parīzes nolīgumu. Process ir sadalīts divos pīlāros (mitigācija, adaptācija) un divos posmos (pārbaude, detalizēta analīze). Vajadzību veikt detalizētu analīzi nosaka pārbaudes posma iznākums; tas palīdz samazināt administratīvo slogu.

Infrastruktūra ir plašs jēdziens, kas aptver ēkas, tīkla infrastruktūru un virkni būvētu sistēmu un aktīvu. Piemēram, InvestEU regulā ilgtspējīgas infrastruktūras politikas logā ir iekļauts visaptverošs atbalsttiesīgo investīciju saraksts.

Šajā dokumentā ietvertie norādījumi atbilst tālāk izklāstītajām prasībām, kas noteiktas tiesību aktos, kuri reglamentē dažādus ES fondus, proti, InvestEU, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Kohēzijas fondu (KF) un Taisnīgas pārkārtošanās fondu (TPF).

—

Šis dokuments ir saskanīgs ar Parīzes nolīgumu un ES klimata mērķiem, kas nozīmē, ka tas ir saskanīgs gan ar ticamu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas trajektoriju, kura atbilst ES jaunajiem 2030. gada klimata mērķrādītājiem un mērķim līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, gan ar klimatnoturīgu attīstību. Attiecībā uz infrastruktūru, kuras kalpošanas laiks sniedzas tālāk par 2050. gadu, būtu arī jāierēķina ekspluatācija, uzturēšana un galīgā ekspluatācijas izbeigšana klimatneitralitātes apstākļos, un tas var nozīmēt, ka ir jāņem vērā aprites ekonomikas apsvērumi.

—	Tas atbilst principam “energoefektivitāte pirmajā vietā”, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 (5) 2. panta 18. punktā.

—

Tas atbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu”, kas izriet no ES pieejas ilgtspējīgam finansējumam un ir nostiprināts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2020/852 (6) (Taksonomijas regula). Šie norādījumi attiecas uz diviem Taksonomijas regulas 9. panta vides mērķiem (klimata pārmaiņu mazināšana jeb mitigācija un pielāgošanās klimata pārmaiņām jeb adaptācija).

Izmaksu un ieguvumu un variantu analīzes pamatā joprojām ir siltumnīcefekta gāzu emisiju kvantificēšana un monetizācija. Šajos norādījumos iekļauta atjaunināta oglekļa pēdas aprēķina metodika un oglekļa ēnu izmaksu novērtējums.

Klimatadaptācijas pasākumu apzināšana, vērtēšana un īstenošana joprojām balstās uz klimatiskās neaizsargātības un klimata risku novērtējumu.

Liela nozīme ir klimatdrošināšanas prakses un procesu detalizētai un ticamai dokumentēšanai, it sevišķi tāpēc, ka klimatdrošināšanas dokumentēšana un verificēšana ir būtisks investīciju lēmumu pieņemšanas elements.

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta lielu projektu klimatdrošināšanā 2014.–2020. gada periodā, šajos norādījumos klimatdrošināšana ir integrēta projektu cikla pārvaldības (PCM), ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) un stratēģiskā vides novērtējuma (SVN) procesos, un tajos ir ietverti ieteikumi, kas atvieglos nacionālos klimatdrošināšanas procesus dalībvalstīs.

1. tabula

Kopsavilkums par infrastruktūras projektu klimatdrošināšanu

Klimatneitralitāte

Klimata pārmaiņu mazināšana jeb mitigācija

Klimatnoturība

Pielāgošanās klimata pārmaiņām jeb adaptācija

Pārbaude – 1. posms (mitigācija)

Projektu salīdzina ar pārbaudes sarakstu šo norādījumu 2. tabulā:

—	ja projektam nav vajadzīgs oglekļa pēdas novērtējums, par veikto analīzi sniedz kopsavilkumu klimatneitralitātes pārbaudes paziņojumā, kurā principā (7) izdara secinājumu par klimatdrošināšanu klimatneitralitātes aspektā,

—	ja projektam ir vajadzīgs oglekļa pēdas novērtējums, pāriet uz 2. posmu.

Pārbaude – 1. posms (adaptācija)

Veic klimatiskā jutīguma, eksponētības un neaizsargātības analīzi saskaņā ar šiem norādījumiem:

—	ja nepastāv būtiski klimata riski, kam būtu vajadzīga sīkāka analīze, apkopo dokumentāciju un par veikto analīzi sniedz kopsavilkumu klimatnoturības pārbaudes paziņojumā, kurā principā izdara secinājumu par klimatdrošināšanu klimatnoturības aspektā,

—	ja pastāv būtiski klimata riski, kam būtu vajadzīga sīkāka analīze, pāriet uz 2. posmu.

Detalizēta analīze – 2. posms (mitigācija)

—

Izmantojot oglekļa pēdas metodi, kvantificē SEG emisijas tipiskā ekspluatācijas gadā. Salīdzina ar absolūto un relatīvo SEG emisiju robežvērtībām (sk. 4. tabulu). Ja SEG emisijas kādu no robežvērtībām pārsniedz, veic šādu analīzi:

—	SEG emisijas monetizē, izmantojot oglekļa ēnu izmaksas (sk. 6. tabulu), un projekta izstrādē, variantu analīzē un izmaksu un ieguvumu analīzē skaidri iestrādā principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”,

—

pārliecinās, vai projekts ir saderīgs ar ticamu trajektoriju, kas iezīmē, kā tiks sasniegti vispārējie 2030. un 2050. gadam nospraustie SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāji. Šajā sakarā attiecībā uz infrastruktūru, kuras kalpošanas laiks sniedzas tālāk par 2050. gadu, pārliecinās, vai projekts būs saderīgs ar ekspluatāciju, uzturēšanu un galīgo ekspluatācijas izbeigšanu klimatneitralitātes apstākļos.

Detalizēta analīze – 2. posms (adaptācija)

—	Veic klimata risku novērtējumu, tai skaitā varbūtības un ietekmes analīzi, ievērojot šos norādījumus.

—	Būtiskus klimata riskus risina, apzinot, vērtējot, plānojot un īstenojot relevantus un piemērotus adaptācijas pasākumus.

—	Novērtē, vai un kādā mērā ir vajadzīgs regulārs monitorings un sekojumpasākumi, piemēram, attiecībā uz kritiskiem pieņēmumiem par nākotnē gaidāmajām klimata pārmaiņām.

—	Pārliecinās, vai projekts ir saskanīgs ar ES un attiecīgā gadījumā nacionālajām, reģionālajām un vietējām klimatadaptācijas stratēģijām un plāniem un ar citiem relevantiem stratēģiskiem un plānošanas dokumentiem.

Apkopo dokumentāciju un par veikto analīzi sniedz kopsavilkumu klimatneitralitātes drošināšanas paziņojumā, kurā principā izdara secinājumu par klimatdrošināšanu klimatneitralitātes aspektā.

Apkopo dokumentāciju un par veikto analīzi sniedz kopsavilkumu klimatnoturības drošināšanas paziņojumā, kurā principā izdara secinājumu par klimatdrošināšanu klimatnoturības aspektā.

Iepriekš minēto dokumentāciju un kopsavilkumus apkopo konsolidētā klimatpārbaudes/klimatdrošināšanas dokumentācijā, kas vairumā gadījumu būs svarīgs investīciju lēmumu pieņemšanas elements. Iekļauj informāciju par klimatdrošināšanas procesa plānošanu un īstenošanu.

2. NORĀDĪJUMU TVĒRUMS

Infrastruktūra – mūsu būvētā vide – ir būtiska mūsdienu sabiedrības un ekonomikas darbībai. Tā nodrošina galvenās fiziskās konstrukcijas un organizatoriskās struktūras un objektus, kas ir daudzu mūsu darbību pamatā.

Lielākajai infrastruktūras daļai ir ilgs kalpošanas laiks jeb ekspluatācijas laiks. Daudzas infrastruktūras, kuras pašlaik atrodas ekspluatācijā Eiropas Savienībā, projektētas un būvētas pirms daudziem gadiem. Turklāt lielāko infrastruktūras daļu, kurai piešķirts finansējums 2021.–2027. gada periodā, turpinās ekspluatēt gadsimta otrajā pusē un pat vēl ilgāk. Vienlaikus ekonomikā līdz 2050. gadam notiks pāreja uz SEG neto nulles līmeņa emisijām (klimatneitralitāte) saskaņā ar Parīzes nolīgumu un Eiropas Klimata aktu, ieskaitot jauno 2030. gada SEG emisiju mērķrādītāju sasniegšanu. Tomēr klimata pārmaiņu ietekmē ekstrēmi klimata un laikapstākļu notikumi kļūs aizvien biežāki un smagāki, līdz ar to ES ir izvirzījusi mērķi kļūt par klimatnoturīgu sabiedrību, kas būs pilnībā pielāgojusies nenovēršamajai klimata pārmaiņu ietekmei, uzlabojot pielāgotiesspēju un līdz minimumam samazinot neaizsargātību saskaņā ar Parīzes nolīgumu, Eiropas Klimata aktu un ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām (8). Tādēļ ir būtiski, pirmkārt, skaidri identificēt tādu infrastruktūru (9), kas ir sagatavota klimatneitrālai un klimatnoturīgai nākotnei, un, otrkārt, tajā investēt. Abi klimatdrošināšanas pīlāri ir atspoguļoti 1. attēlā.

Infrastruktūra ir plašs jēdziens, kas ietver šādas vienības:

—	ēkas – gan privāti mājokļi un skolas, gan arī industriālie kompleksi, kas ir visizplatītākais infrastruktūras veids un apdzīvotu vietu pamatelements,

—	dabā balstīta infrastruktūra, piemēram, apzaļumoti jumti, sienas, telpas un kanalizācijas sistēmas,

—

tīkla infrastruktūra, kas ir būtiska mūsdienu ekonomikas un sabiedrības funkcionēšanai, jo īpaši energoinfrastruktūra (piemēram, tīkli, elektrostacijas, cauruļvadi), transports (10) (ilgtermiņa aktīvi, piemēram, ceļi, dzelzceļi, ostas, lidostas vai iekšējo ūdensceļu transporta infrastruktūra), informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (piemēram, mobilo sakaru tīkli, datu kabeļi, datu centri) un ūdens apsaimniekošana (piemēram, ūdensapgādes cauruļvadi, ūdenskrātuves, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas),

—	sistēmas, kas paredzētas, lai apsaimniekotu uzņēmumos un mājsaimniecībās radušos atkritumus (savākšanas punkti, šķirošanas un reciklēšanas kompleksi, incineratori un poligoni),

—	citi fiziskie aktīvi plašākā rīcībpolitikas jomu klāstā, ieskaitot sakaru, neatliekamās palīdzības dienestu, enerģētikas, finanšu, pārtikas, pārvaldības, veselības aprūpes, izglītības un apmācības, pētniecības, civilās aizsardzības, transporta un atkritumu vai ūdens resursu apsaimniekošanas jomu,

—	fondiem specifiskajos tiesību aktos var būt noteikti arī citi atbalsttiesīgas infrastruktūras veidi, piemēram, InvestEU regulā ilgtspējīgas infrastruktūras rīcībpolitikas logā ir iekļauts visaptverošs atbalsttiesīgo investīciju saraksts.

Pienācīgi ņemot vērā attiecīgo publiskā sektora iestāžu kompetences, šie norādījumi ir paredzēti galvenokārt projektu virzītājiem un ekspertiem, kuri piedalās infrastruktūras projektu sagatavošanā. Tie var kalpot par noderīgu atsauci arī publiskā sektora iestādēm, īstenošanas partneriem, investoriem, ieinteresētajām personām un citām personām. Piemēram, tajos ir iekļauti norādījumi par to, kā klimata pārmaiņu jautājumus ietvert ietekmes uz vidi novērtējumos (IVN) un stratēģiskajos vides novērtējumos (SVN).

1. attēls

Klimatdrošināšana un klimatneitralitātes un klimatnoturības pīlāri

Parasti projekta virzītājs projekta organizācijā ietver ekspertus, kas nepieciešami klimatdrošināšanai, un veic koordināciju ar citām darbībām projekta izstrādes procesā, piemēram, vidiskajiem novērtējumiem. Atkarībā no projekta specifikas šādi pasākumi cita starpā var tikt īstenoti, iesaistot klimatdrošināšanas pārvaldītājus un ekspertu grupu jautājumos par klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

No datuma, kad Eiropas Komisija pirmo reizi publicējusi šos norādījumus, tie būtu jāietver 2021.–2027. gada periodam paredzēto infrastruktūras projektu sagatavošanā un klimatdrošināšanā. Infrastruktūras projektiem, attiecībā uz kuriem ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) un ir saņemta attīstības piekrišana ne vēlāk kā līdz 2021. gada beigām, attiecībā uz kuriem ir noslēgti nepieciešamie finansējuma nolīgumi (tostarp ES finansējuma) un kuru ietvaros būvdarbi sāksies ne vēlāk kā 2022. gadā, ļoti ieteicams veikt klimatdrošināšanu saskaņā ar šiem norādījumiem.

Infrastruktūras ekspluatācijas un uzturēšanas laikā bieži vien var būt lietderīgi pārskatīt klimatdrošināšanu un jebkādus kritiskos pieņēmumus. To var veikt regulāri (piemēram, ik pēc 5–10 gadiem) aktīvu pārvaldības ietvaros. Var īstenot papildu pasākumus, lai vēl vairāk samazinātu SEG emisijas un risinātu mainīgos klimata riskus.

Klimatdrošināšanā ieguldītajam laikam, izmaksām un pūlēm būtu jābūt samērīgiem ar ieguvumiem. To atspoguļo, piemēram, klimatdrošināšanas procesa sadalīšana divos posmos, 1. posmā paredzot pārbaudi, savukārt detalizēta analīze tiek veikta tikai vajadzības gadījumā 2. posmā. Plānošanai un integrēšanai projekta izstrādes ciklā būtu jāpalīdz izvairīties no darbību dublēšanās, piemēram, klimatdrošināšanas un vidisko novērtējumu ietvaros, kā arī jāsamazina izmaksas un administratīvais slogs.

3. INFRASTRUKTŪRAS KLIMATDROŠINĀŠANA

2. attēlā ir attēloti abi klimatdrošināšanas pīlāri un galvenie soļi. Katrs pīlārs ir sadalīts divos posmos. Pirmais posms ir pārbaude, un no tās iznākuma ir atkarīgs, vai ir jāveic otrais posms.

2. attēls

Pārskats par klimatdrošināšanas procesu no 1. tabulas

Kā redzams 2. attēlā, klimatdrošināšanas process būtu jādokumentē konsolidētajā klimatpārbaudes/klimatdrošināšanas dokumentācijā, kura atšķiras atkarībā no veiktajiem posmiem (skatīt B pielikumu).

3.1. Sagatavošanās klimatdrošināšanai

Iesniedzot atbalsta pieteikumu konkrētu instrumentu ietvaros, projekta virzītājs sagatavo, plāno un dokumentē klimatdrošināšanas procesu, kas aptver klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Tas ietver:

—	projekta konteksta, kā arī projekta robežu un mijiedarbības novērtēšanu un noteikšanu,

—	novērtēšanas metodikas izvēli, ieskaitot galvenos parametrus neaizsargātības un risku novērtējumam,

—	iesaistāmo personu noteikšanu un resursu, laika un budžeta piešķiršanu,

—	galveno atsauces dokumentu savākšanu; tie var būt piemērojamie nacionālie enerģētikas un klimata plāni (NEKP) un relevantās adaptācijas stratēģijas un plāni, tostarp, piemēram, nacionālās un vietējās katastrofu riska samazināšanas stratēģijas,

—	piemērojamo tiesību aktu un noteikumu ievērošanu, piemēram, attiecībā uz strukturālo inženieriju, ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) un attiecīgajos gadījumos stratēģisko vides novērtējumu (SVN).

Šajos norādījumos klimatdrošināšana ir aprakstīta kā lineāra pieeja, kuras ietvaros tiek ievērota konkrētu soļu secība. Tomēr bieži vien ir nepieciešams atgriezties pie iepriekšējiem soļiem projekta izstrādes ciklā, piemēram, ja projektā tiek ietverts adaptācijas jeb pielāgošanās pasākums, kura rezultātā ir jāpārskata jutīguma analīze. Atgriezties pie iepriekšējā soļa var būt nepieciešams arī tad, ja ir jānodrošina, ka ir pienācīgi iekļautas izmaiņas (piemēram, jaunas prasības).

Ir svarīgi gūt labu izpratni par projekta kontekstu, t. i., ierosināto projektu un tā mērķiem, ieskaitot visas palīgdarbības, kas nepieciešamas, lai atbalstītu projekta izstrādi un ekspluatāciju. Klimata pārmaiņu ietekme uz jebkuru no projekta pasākumiem vai projekta komponentiem var mazināt projekta izdošanos. Ir ļoti svarīgi saprast projekta vispārējo nozīmīgumu un funkcionalitāti un tā lomu kopējā kontekstā/sistēmā un novērtēt, cik būtiska (11) ir konkrētā infrastruktūra.

Klimatdrošināšanas metodika un pieeja būtu jāplāno un jāpaskaidro loģiski un saprotami, ieskaitot tās galvenos aprobežojumus. Tajā būtu jānorāda datu un informācija avoti. Tajā arī būtu jāizskaidro detalizētības līmenis, veicamie soļi un pamatā esošo datu un analīzes nenoteiktības līmenis. Mērķis ir nodrošināt pieejamu, pārredzamu un salīdzināmu klimatdrošināšanas procesa validāciju, lai to ņemtu vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

Veicot sagatavošanās pasākumus attiecībā uz klimatdrošināšanu, cita starpā ir jāizvēlas ticama trajektorija, kas iezīmē, kā tiks sasniegti ES 2030. un 2050. gadam nospraustie SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāji saskaņā ar Parīzes nolīguma un Eiropas Klimata akta mērķiem. Tam parasti ir nepieciešams eksperta novērtējums (12), kurā ņemti vērā mērķrādītāji un prasības. Mērķis ir nodrošināt, lai projekta izstrādes ciklā tiktu integrēti SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāji un princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”.

Jāņem vērā, ka neaizsargātības pret klimata pārmaiņām jeb klimatiskās neaizsargātības un riska novērtējuma termiņiem būtu jāatbilst paredzētajam projekta ietvaros finansēto investīciju kalpošanas laikam. Kalpošanas laiks bieži vien ir (ievērojami) ilgāks par pārskata periodu, kas izmantots, piemēram, izmaksu un ieguvumu analīzē.

Piemēram, viens no galvenajiem eirokodeksos (13) izmantotajiem jēdzieniem ir projektētais darbmūžs (DWL), kas ir definēts kā būves izmantošanas periods, kurā paredzami uzturēšanas darbi, taču netiks veikts kapitālais remonts. Projektētais darbmūžs ēkām un citām bieži sastopamām būvēm, kas projektētas, izmantojot eirokodeksus, ir 50 gadi, savukārt monumentālu būvju un tiltu projektētais darbmūžs ir 100 gadi. Tādējādi būves, kas projektētas 2020. gadā, izturēs tādu klimatisko parādību (piemēram, sniega, vēja, temperatūras) un ekstrēmu notikumu ietekmi, kas gaidāmi līdz 2070. gadam (ēku gadījumā) un līdz 2120. gadam tiltu un monumentālu būvju gadījumā.

Pašreizējās paaudzes eirokodeksu pamatā galvenokārt ir 10–15 gadus veci klimata dati ar dažiem nesen atjauninātu valsts datu izņēmumiem. Eirokodeksu izmantošana valstu līmenī attiecībā uz tādu nacionāli noteiktu parametru (NNP) atlasi, kuri ir nozīmīgi klimatisko parādību izvēlē, tika analizēta nesenajā JRC ziņojumā (14) par eirokodeksu saskaņotu izmantošanu. Valstīm, kuras pieņem eirokodeksus, JRC arī sniedz norādījumus par to, kā kartēt seismisko aktivitāti un klimatiskās parādības konstrukciju projektēšanā (15).

2016. gadā tika sākts darbs pie otrās paaudzes eirokodeksiem (izstrāde paredzēta līdz 2023. gadam). Tam būtu jāaptver ar sniegu, vēju un temperatūru saistītu pasākumu pārskatīšana un atjaunināšana, ar viļņu un straumju ietekmi un atmosfēras apledojumu saistīto ISO standartu pārveidošana un dokumenta sagatavošana ar varbūtisku bāzi, uz kuras aprēķināt parciālos drošuma koeficientus un slodžu kombinācijas koeficientus, ņemot vērā klimatisko parādību mainīgumu un savstarpējo atkarību.

Infrastruktūras projekta paredzētajā kalpošanas laikā var rasties klimata pārmaiņu izraisītas būtiskas ekstrēmu laikapstākļu notikumu biežuma un intensitātes izmaiņas, kuras būtu jāņem vērā. Projektos arī būtu jāņem vērā iespējamā jūras līmeņa celšanās, kuras turpināšanās ir prognozēta nākotnē pat tad, ja globālā sasilšana stabilizēsies saskaņā ar Parīzes nolīgumā noteiktajiem mērķiem attiecībā uz temperatūru.

Viens no pirmajiem projekta virzītāja un ekspertu grupas uzdevumiem ir lēmums par klimata projekciju datu kopu(-ām), kas tiks izmantota(-as) klimatiskās neaizsargātības un riska novērtēšanai, un tas ir jādokumentē.

Vairumā gadījumu nepieciešamās datu kopas var būt pieejamas attiecīgajā dalībvalstī (16) Ja šādas valstu/reģionālās datu kopas nav pieejamas, kā alternatīvu bāzi analīzei var izmantot šādus klimata pārmaiņu informācijas avotus:

—	Copernicus klimata pārmaiņu uzraudzības pakalpojums (C3S) (17), kas cita starpā nodrošina klimata projekcijas Copernicus klimata datu krātuvē (18) (CDS),

—	citi ticami valstu/reģionālie avoti (19), kuros ir klimata pārmaiņu informācija, dati un projekcijas (20), piemēram, attālāko reģionu dati no attiecīgajiem reģionālajiem klimata modeļiem (21),

—

papildus Copernicus klimata pārmaiņu uzraudzības pakalpojumam (22) Copernicus (23) programma ietver Copernicus atmosfēras monitoringa pakalpojumu (24), Copernicus jūras vides monitoringa pakalpojumu (25), Copernicus zemes monitoringa pakalpojumu (26), Copernicus drošības pakalpojumu (27) un Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojumu (28). Šie pakalpojumi var sniegt noderīgus datus, kas papildina C3S,

—	valstu riska novērtējumi (29), ja tie ir relevanti un pieejami,

—	pārskats (30) par katastrofu riskiem, ar kuriem Eiropas Savienība var saskarties,

—	Pielāgošanās klimata pārmaiņām Eiropas platforma (Climate-ADAPT (31)),

—	Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (32) (JRC),

—	Katastrofu riska pārvaldības zināšanu centrs (DRMKC), piemēram, Riska datu centrāle (33), PESETA IV datu kopas, kas tiek mitinātas un ir lejupielādējamas Riska datu centrālē, ar iespējamās ietekmes projekcijām un metodiku (34), un dati par katastrofu radītajiem zaudējumiem (35),

—	Eiropas Vides aģentūra (36) (EVA),

—	IPCC datu izplatīšanas centrs (DDC (37)), un IPCC (38) Piektais novērtējuma ziņojums (AR5 (39)), IPCC īpašais ziņojums par globālo sasilšanu 1,5 °C (40) robežās, IPCC īpašais ziņojums par klimata pārmaiņām un zemi (41), Sestā novērtējuma ziņojuma (AR6 (42)) sagatavošana,

—	Pasaules Bankas informācijas portāls par klimata pārmaiņām (43).

Parīzes nolīguma 2. panta a) punktā ir paredzēts mērķis “globālo vidējās temperatūras pieaugumu [ierobežot] krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un [tiekties] temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni”.

Infrastruktūras projekts, kas ir pielāgots globālajai sasilšanai 2 °C robežās, principā atbilstu noteiktajam mērķim attiecībā uz temperatūru. Tomēr katrai atsevišķai Parīzes nolīguma pusei (valstij) ir jāaprēķina, kā tā palīdzēs sasniegt vispasaules mērķi attiecībā uz temperatūru. Pašreizējie solījumi esošo un iesniegto nacionāli noteikto devumu (NND) formā joprojām var izraisīt globālo sasilšanu aptuveni 3 °C robežās, ja netiks palielināts mērķu vērienīgums (44), un šāds temperatūras pieaugums ievērojami “pārsniedz Parīzes nolīguma mērķus ierobežot globālo sasilšanu, to saglabājot krietni zemāku par 2 °C, un tiekties sasniegt 1,5 °C”. Tādēļ var būt lietderīgi apsvērt infrastruktūras projektiem veikt stresa testēšanu augstākiem globālās sasilšanas līmeņiem, veicot klimatiskās neaizsargātības un riska novērtēšanu. Pašreizējais NND kopums tiks pārskatīts pirms COP26 konferences Glāzgovā 2021. gada novembrī, un ES jau ir oficiāli iesniegusi (45) ANO vērienīgākus mērķus, t. i., sasniegt vismaz 55 % samazinājumu līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 1990. gada līmeni.

Globālo un reģionālo klimata datu kopu atlasē bieži vien ļoti būtisks ir paredzamais globālais vidējās temperatūras pieaugums. Tomēr konkrētai projekta atrašanās vietai vietējie klimatiskie mainīgie lielumi var mainīties citādi nekā globālās vidējās vērtības. Piemēram, uz sauszemes temperatūras pieaugums parasti ir lielāks (kur galvenokārt atrodas infrastruktūras projekti) nekā jūrā. Piemēram, vidējās temperatūras pieaugums uz sauszemes Eiropā visumā ir lielāks par globālo vidējās temperatūras pieaugumu. Līdz ar to ir jāizvēlas piemērotākās klimata datu kopas, piemēram, konkrēta reģiona datu kopas vai projekcijas no mērogā samazinātiem modeļiem.

Jaunākajās klimata projekciju datu kopās ir atsauce uz pamatā esošo reprezentatīvo koncentrāciju trajektoriju (RCP). Klimata modelēšanai un SEG trajektorijām, ko IPCC (46) izmanto Piektajā novērtējuma ziņojumā (AR5), ir atlasītas četras trajektorijas (47). Gandrīz visas pašlaik pieejamās klimata projekcijas balstās uz šīm četrām RCP. Piektā RCP 1.9 (48) tika publicēta saistībā ar IPCC īpašo ziņojumu par globālo sasilšanu 1,5 °C robežās (SR15 (49)).

Trajektoriju nosaukumi ir RCP 2.6, RCP 4.5, RCP 6.0 un RCP 8.5. 3. attēlā ir redzama globālās sasilšanas prognoze līdz 2100. gadam (salīdzinājumā ar 1986.–2005. gada periodu, kurā vidējais globālās sasilšanas līmenis ir par aptuveni 0,6 °C lielāks nekā pirmsindustriālā laikmeta līmenis (50)).

Vairums simulāciju AR5 mērķiem tika veiktas ar noteiktajiem CO2 koncentrācijas līmeņiem, kas 2100. gadā sasniedz 421 ppm (RCP 2.6), 538 ppm (RCP 4.5), 670 ppm (RCP 6.0) un 936 ppm (RCP 8.5) līdz 2100. gadam.

Salīdzinājumam oglekļa dioksīda koncentrācijas līmenis atmosfērā strauji turpina palielināties, un 2019. gada maijā vidējais līmenis Mauna Loa observatorijā sasniedza maksimumpunktu – 414,7 miljonās daļas (ppm) (51).

Praktiskam lietojumam klimatdrošināšanas jomā klimata projekcijām aptuveni līdz 2060. gadam lietderīga var būt RCP 4.5 trajektorija. Tomēr tālākajos gados RCP 4.5 atspoguļotais pārmaiņu līmenis varētu būt pārāk zems, ja SEG emisijas izrādītos lielākas nekā gaidīts. Līdz ar to pašreizējām projekcijām līdz 2100. gadam relevantāka varētu būt RCP 6.0 un RCP 8.5 trajektorija. Tomēr sasilšana saskaņā ar RCP 8.5 tiek plaši uzskatīta par lielāku nekā pašreizējos ierastās darbības scenārijos (52).

3. attēls

Globālās sasilšanas projekcijas līdz 2100. gadam

Avots:

attēls SPM.6 no dokumenta Summary for Policymakers, Synthesis Report, IPCC 5. novērtējuma ziņojums.

Attiecībā uz sākotnējo pārbaudes tipa analīzi ieteicams izmantot klimata projekcijas, kas balstītas uz RCP 6.0 vai RCP 8.5.

Ja RCP 8.5 tiek izmantota detalizētam klimatiskās neaizsargātības un riska novērtējumam, iespējams, ka stresa testēšana vairs nebūs nepieciešama (53).

RCP 4.5 var būt relevantāka projektiem, kuros nepieciešamības gadījumā projekta kalpošanas laikā ir praktiski iespējams palielināt klimatnoturības līmeni. Šādos gadījumos aktīvu īpašniekam parasti ir regulāri jāveic klimata pārmaiņu, ietekmes un noturības līmeņa monitorings. Piemēram, var būt iespējams pakāpeniski palielināt dažu pretplūdu aizsardzības sistēmu augstumu.

Par klimata projekciju izvēli ir atbildīgs projekta virzītājs kopā ar klimatdrošināšanas pārvaldītāju un tehniskajiem speciālistiem. Tā būtu uzskatāma par projekta riska pārvaldības neatņemamu sastāvdaļu. Ir jāievēro arī valstu norādījumi un noteikumi.

IPCC Sestajā novērtējuma ziņojumā tiks izmantotas atjauninātas klimata projekcijas (balstoties uz CMIP6 (54)) salīdzinājumā ar Piekto novērtējuma ziņojumu (CMIP5) un jauns RCP kopums. Tiklīdz ziņojums būs pieejams, klimatdrošināšanas procesā būs svarīgi iekļaut šo jaunāko klimata projekciju kopumu. Piemēram, CMIP6 ietvaros tika pievienots jauns scenārijs (SSP3-7.0), kas atrodas no energosistēmas modeļiem iegūto bāzlīnijas iznākumu diapazona pašā vidū un kas klimatdrošināšanas vajadzībām, iespējams, varētu aizstāt RCP 8.5 trajektoriju.

Termiņa ziņā klimata projekcijām parasti būtu jāaptver iepriekš minētais laikposms, t. i., paredzamais projekta kalpošanas laiks.

Īstermiņa projektiem var izmantot desmitgades klimata prognozes (55), t. i., parasti tās ir prognozes līdz nākamajai desmitgadei. Desmitgades prognozes balstās uz pašreizējiem klimatiskajiem apstākļiem (piemēram, okeāna temperatūra) un nesenajām izmaiņām, kas sniedz pietiekamu ticamības pakāpi šim termiņam.

Vidēja termiņa projektiem un ilgtermiņa projektiem, t. i., projektiem, kuri ilgs līdz 2030. gadam, kā arī līdz gadsimta beigām un vēl ilgāk, nepieciešams izmantot uz scenārijiem balstītas klimata projekcijas.

Dalībvalstīs pieejamie resursi klimatnoturīgas infrastruktūras izstrādei ir apzināti Komisijas veiktajā pētījumā (56), kas tika publicēts 2018. gadā. Pētījumā ir izmantoti septiņi kritēriji (datu pieejamība, norādījumi, metodika, rīki, projektēšanas standarti, sistēmas un tiesiskais regulējums, institucionālās spējas), un tas aptver transporta, platjoslas sakaru, pilsētvides attīstības, enerģētikas, kā arī ūdens resursu un atkritumu apsaimniekošanas nozares.

Pirmā pieredze, kas gūta lielu projektu ietvaros 2014.–2020. gada periodā, kad bija jāsāk pildīt jaunas ar klimata pārmaiņām saistītas prasības un dalībvalstīm nebija lielas iepriekšējas pieredzes, rāda, ka progress klimatdrošināšanas jomā bijis pierādāms un būtisks, lai gan joprojām pastāv dažas problēmas:

—	atbalsta saņēmējiem bieži vien ir grūtības apliecināt, kā projekts sekmē ES un nacionālo klimata politikas mērķu sasniegšanu,

—	atbalsta saņēmēju zināšanas par nacionālajām un reģionālajām stratēģijām un plāniem bieži vien ir nepietiekamas,

—

transporta projektiem parasti ir nepieciešams pietiekami sīki izstrādāts satiksmes modelis, lai aprēķinātu absolūtās un relatīvās SEG emisijas. Sākotnēji tas būtu jāizmanto projekta cikla stratēģijas un plānošanas posmā, kad tiek pieņemti galvenie lēmumi, kuri ietekmē SEG emisijas, un pēc tam izmaksu un ieguvumu analīzes ietvaros. Satiksmes modeļi ir izstrādāti vairumā valstu un reģionu/pilsētu. Satiksmes modeļu neesība var traucēt analīzi, piemēram, variantu, transporta veidu maiņas un relatīvo SEG emisiju analīzi,

—	projektiem ūdens resursu apsaimniekošanas nozarē bija vismazāk problēmu saistībā ar ziņošanu par klimata pārmaiņu mazināšanu, bet citās nozarēs, piemēram, enerģētikas nozarē, bija vairāk sarežģījumu ar SEG emisiju aprēķinu iekļaušanu izmaksu un ieguvumu analīzē (CBA),

—	gandrīz nevienā no izskatītajiem projektiem kā kritērijs variantu analīzē netika izmantotas klimata pārmaiņas, jo vairums projektu bija balstīti uz vēsturisko variantu analīzi, izņemot īpaši klimatadaptācijai veltītos projektus,

—

lielāks progress tika novērots valstīs, kurās lielākie atbalsta saņēmēji (piemēram, transporta iestādes) paši sāka klimata pārmaiņu datu vākšanu un darbu pie scenārijiem un adaptācijas vajadzībām. Dažās dalībvalstīs plānošanas sistēma ir retroaktīva (reaģē uz attīstības priekšlikumiem), nevis proaktīva (t. i., virza attīstības modeļus uz mazoglekļa un noturības formām).

Piemēram, informāciju par pilsētvides adaptāciju Eiropā var atrast EVA ziņojumā Nr. 12/2020 (57). Ziņojumā ir sīki izklāstīta klimatiskā ietekme uz lielām un mazām Eiropas pilsētām un adaptācijas pasākumu lietderība un izmaksefektivitāte.

Tehniskie norādījumi par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu ir pieejami Komisijas paziņojumā 2021/ C 58/01 (58) saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) (59), kurā sniegta atsauce uz šiem norādījumiem par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā. Komisijas dienestu darba dokumentā Guidance to Member States – Recovery and resilience plans (Norādījumi dalībvalstīm – Atveseļošanas un noturības plāni), SWD(2021) 12 final (60), attiecībā uz investīcijām infrastruktūrā ieteikts piemērot norādījumus par klimatdrošināšanu, kas izstrādāti saskaņā ar InvestEU regulu.

3.2. Klimata pārmaiņu mazināšana (klimatneitralitāte)

Klimata pārmaiņu mazināšana ietver dekarbonizāciju, energoefektivitāti, energotaupību un atjaunīgās enerģijas plašāku apguvi. Tā paredz pasākumu veikšanu, lai samazinātu SEG emisijas vai palielinātu SEG sekvestrēšanu, un tās pamatā ir ES rīcībpolitika par emisiju samazināšanas mērķrādītājiem 2030. un 2050. gadam.

Dalībvalstu iestādēm ir svarīga loma, lai īstenotu ES rīcībpolitiskos mērķus attiecībā uz samazināšanas mērķrādītājiem, un tās var noteikt īpašas prasības minēto mērķu sasniegšanai. Šajā iedaļā paredzētie norādījumi neskar dalībvalstīs noteiktās prasības un to publiskā sektora iestāžu uzraudzības lomu.

Princips (61)“ energoefektivitāte pirmajā vietā ” uzsver nepieciešamību, pieņemot investīciju lēmums, prioritāti piešķirt alternatīviem izmaksefektīviem energoefektivitātes pasākumiem, jo īpaši izmaksefektīvam enerģijas galapatēriņa ietaupījumam.

Investīciju lēmumu pieņemšanā var palīdzēt SEG emisiju kvantificēšana un monetizācija.

Turklāt ievērojamai infrastruktūras projektu daļai, kas saņems atbalstu 2021.–2027. gada periodā, kalpošanas laiks turpināsies pēc 2050. gada. Tādēļ ir nepieciešama ekspertu analīze, lai verificētu, vai projekts ir piemērots, piemēram, ekspluatācijai, uzturēšanai un galīgajai dezekspluatācijai SEG neto nulles līmeņa emisijas un klimatneitralitātes vispārējā kontekstā.

Šajos norādījumos attiecīgos gadījumos ir ieteikts izmantot EIB oglekļa pēdas noteikšanas metodiku (lai kvantificētu SEG emisijas) un EIB oglekļa ēnu izmaksu metodi (lai izteiktu naudā jeb monetizētu SEG emisijas).

Šajos norādījumos oglekļa pēdas mērīšana tiek izmantota ne tikai, lai aplēstu projekta siltumnīcefekta gāzu emisijas, kad tas ir sagatavots īstenošanai, bet, kas ir vēl svarīgāk, lai atbalstītu mazoglekļa risinājumu analīzi un iekļaušanu plānošanas un projektēšanas posmos. Tādēļ ir ļoti svarīgi jau no paša sākuma iekļaut klimatdrošināšanu projekta cikla pārvaldībā. Tas, vai ir bijis rūpīgs klimatdrošināšanas process, var noteikt to, vai projekts būs tiesīgs saņemt finansējumu.

Tomēr šajos norādījumos nav paredzēta īpaša izmaksu nu ieguvumu analīzes metodika, jo tā var būt atkarīga no konkrētā fonda aizdošanas prasībām un citiem faktoriem. Piemēram, EISI enerģētikas projektiem atsaucei galvenokārt tiek izmantotas ENTSO-E un ENTSO-G izmaksu un ieguvumu analīzes metodikas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013 (62). Eiropas Komisijas izdevums Guide to Cost-Benefit Analysis of Investment Projects (63) (Norādījumi par investīciju projektu izmaksu un ieguvumu analīzi) tiek izmantots lieliem projektiem 2014.–2020. gada periodā, un tas joprojām ir relevants atsauces dokuments (gan attiecībā uz mitigāciju, gan attiecībā uz adaptāciju).

Daudzās dalībvalstīs izmaksu un ieguvumu analīzi izmanto arī mazākiem projektiem, lai ņemtu vērā un novērtētu visas projekta radītās eksternalitātes un tā visaptverošu ietekmi un izdevīgumu no sabiedrības viedokļa. 2021. gadā Eiropas Komisija publicēs ekonomisko vērtējumu rokasgrāmatu, kura piedāvās vienkāršotus rīkus, ko finanšu iestādes varēs brīvprātīgi izmantot 2021.–2027. gada periodā.

Agrīns un konsekvents novērtējums attiecībā uz paredzētajām projekta siltumnīcefekta gāzu emisijām vairākos izstrādes posmos palīdzēs mazināt projekta ietekmi uz klimata pārmaiņām. Virkne veikto izvēļu (jo īpaši plānošanas un projektēšanas posmos) var ietekmēt projekta kopējās SEG emisijas tā kalpošanas laikā no būvniecības un ekspluatācijas līdz dezekspluatācijai.

Noteiktās nozarēs, piemēram, transporta, enerģētikas un pilsētvides attīstības nozarē, efektīvas darbības, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, jāveic galvenokārt tieši plānošanas līmenī. Faktiski tieši šajā posmā tiek izvēlēti transporta veidi, kas tiks izmantoti dažādu galamērķu vai koridoru apkalpošanai (piemēram, sabiedriskais transports vai privātie automobiļi), un tas bieži vien ir nozīmīgs faktors, kurš ietekmē gan enerģijas patēriņu, gan siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpat svarīga loma ir arī rīcībpolitikai un “netiešākiem” pasākumiem, piemēram, stimuliem pārvietoties ar sabiedrisko transportu, velosipēdu vai kājām.

Oglekļa pēdas noteikšanas metodiku var izmantot arī, piemēram, attiecībā uz satiksmes tīkla plānošanu, lai tūlītēji novērtētu, ciktāl plāns rada paredzamo labvēlīgo ietekmi uz SEG emisijām. Tas varētu būt viens no svarīgākajiem šādu plānu galvenajiem darbības rādītājiem. Aprēķinu pamatā parasti ir satiksmes modelis, kas atspoguļo satiksmes stāvokli tīklā (piemēram, plūsmas, kapacitāte un sastrēgumu līmenis).

Līdzīgu pieeju var izmantot attiecībā uz pilsētvides attīstību, jo īpaši ņemot vērā to, ka zināmu darbību gadījumā lēmums par atrašanās vietu ietekmē mobilitāti un enerģijas izmantojumu, piemēram, pilsētvides plānošanas varianti attiecībā uz attīstības projekta formu (piemēram, blīvuma, atrašanās vietas, zemes lietojuma attiecības, savienojamības un caurlaidības, un pieejamības ziņā). Pierādījumi liecina, kad dažādas urbānās formas un mājokļu modeļi ietekmē siltumnīcefekta gāzu emisijas, enerģijas pieprasījumu, resursu izsīkšanu utt.

Īpaša piesardzība ir nepieciešama jebkurā infrastruktūras projektā, kurā tiek izmantots fosilais kurināmais, pat tad, ja projekts paredz energoefektivitātes pasākumus. Jebkurā gadījumā būtu jāveic specifisks novērtējums, lai noteiktu saderību ar klimata pārmaiņu mazināšanas mērķiem un nenodarītu tiem būtisku kaitējumu.

Piemēram, pilsētās lielāko SEG emisiju daļu rada transports, enerģijas izmantojums ēkās, elektroapgāde un atkritumi. Tādēļ šajās nozarēs īstenoto projektu mērķim būtu jābūt klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, kas praksē nozīmētu SEG neto nulles līmeņa emisijas. Citiem vārdiem sakot, oglekļneitralitātes sasniegšanai ir nepieciešamas bezoglekļa tehnoloģijas.

Eiropas Savienībā visiem būvniecības projektiem neatkarīgi no tā, vai tie ir renovācijas vai jaunbūvju projekti, ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas ES Ēku energoefektivitātes direktīvā (64), kuru dalībvalstis ir transponējušas savos valstu būvnormatīvos. Renovācijas gadījumā ir nepieciešams nodrošināt atbilstību izmaksu ziņā optimālas renovācijas līmenim. Jaunu ēku gadījumā tas nozīmē gandrīz nulles enerģijas ēkas.

4. attēls

Pārskats par klimatmitigācijas procesu klimatdrošināšanā

3.2.1. Pārbaude – 1. posms (mitigācija)

2. tabulā ir sniegti norādījumi par infrastruktūras projektu pārbaudes procesu to SEG emisiju ziņā, sadalot projektus divās grupas atkarībā no projekta kategorijas.

2. tabula

Pārbaudes saraksts attiecībā uz oglekļa pēdu: projektu kategoriju piemēri (65)

Pārbaude

Infrastruktūras projektu kategorijas

Parasti atkarībā no projekta mēroga oglekļa pēdas novērtējums šādām projektu kategorijām NAV nepieciešams.

Atsaucoties uz klimatdrošināšanas procesu klimata pārmaiņu mazināšanai 7. attēlā, process noslēdzas ar 1. posmu (pārbaude).

—	Telesakaru pakalpojumi

—	Dzeramā ūdens apgādes tīkli

—	Lietus ūdens un notekūdeņu savākšanas tīkli

—	Neliela apjoma industriālo notekūdeņu attīrīšana un sadzīves notekūdeņu attīrīšana

—	Īpašumu attīstīšana (66)

—	Mehāniskās/bioloģiskās atkritumu apstrādes iekārtas

—	Pētniecības un izstrādes darbības

—	Zāles un biotehnoloģija

Parasti oglekļa pēdas novērtējums IR (67) jāveic šādām projektu kategorijām.

Atsaucoties uz 7. attēlā atspoguļoto klimatdrošināšanas procesu klimata pārmaiņu mazināšanai, process šim projektu kategoriju veidam ietver 1. posmu (pārbaude) un 2. posmu ar detalizētu analīzi.

—	Cieto sadzīves atkritumu poligoni

—	Sadzīves atkritumu incinerācijas stacijas

—	Lielas notekūdeņu attīrīšanas stacijas

—

Ražošana

—	Ķimikālijas un rafinēšana

—	Kalnrūpniecība un parastie metāli

—	Pulpa un papīrs

—	Ritošā sastāva, kuģu, transporta flotes iegāde

—	Ceļu un dzelzceļa infrastruktūra (68), pilsētas transports

—	Ostas un loģistikas platformas

—	Elektropārvades līnijas

—	Atjaunīgie energoresursi

—	Degvielas/kurināmā ražošana, apstrāde, glabāšana un pārvadāšana

—	Cementa un kaļķu ražošana

—	Stikla ražošana

—	Siltuma un elektroenerģijas ražošanas iekārtas

—	Centralizētās siltumapgādes tīkli

—	Dabasgāzes šķidrināšanas un regazifikācijas kompleksi

—	Gāzes pārvades infrastruktūra

—	Jebkura cita infrastruktūras projektu kategorija vai projekta mērogs, kura gadījumā absolūtās un/vai relatīvās emisijas varētu pārsniegt 20 000 tonnas CO2e gadā (pozitīvas vai negatīvas) (sk. 7. tabulu)

3.2.2. Detalizēta analīze – 2. posms (mitigācija)

Detalizēta analīze ietver SEG emisiju (un samazinājumu) kvantificēšanu un monetizāciju, kā arī novērtējumu par saskanību ar 2030. un 2050. gada klimata mērķrādītājiem.

3.2.2.1. Oglekļa pēdas noteikšanas metodika infrastruktūras projektiem

Infrastruktūras projektu oglekļa pēdas aprēķināšanai šajos norādījumos ir ieteikta Eiropas Investīciju bankas (EIB) oglekļa pēdas noteikšanas metodika (69). Metodika ietver standarta emisiju aprēķina pieeju, piemēram:

—	notekūdeņu un dūņu attīrīšanai,

—	atkritumu apstrādes apsaimniekošanas kompleksiem,

—	cieto sadzīves atkritumu poligoniem,

—	autotransportam,

—	dzelzceļa transportam,

—	pilsētas transportam,

—	ēku renovācijai,

—

ostām,

—

lidostām.

Lai monetizētu siltumnīcefekta gāzu emisijas, EIB oglekļa pēdas noteikšanas metodiku var izmantot un papildināt, izmantojot atsevišķu publikāciju The Economic Appraisal of Investment Projects at the EIB (2013) (70) (2013. gada EIB investīciju projektu ekonomiskais novērtējums) un Shadow Cost of Carbon (Oglekļa ēnu izmaksas) (skatīt 3.2.2.4. iedaļu).

EIB metodika ir saskaņā ar Starptautisko finanšu iestāžu sistēmu saskaņotai pieejai attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu uzskaiti, kas publicēta 2015. gada novembrī.

Daudzu infrastruktūras projektu rezultātā emisijas samazinās vai palielinās salīdzinājumā ar scenāriju, ja projekts netiktu veikts, kas uzskatāms par bāzlīnijas emisijām. Turklāt daudzi projekti siltumnīcefekta gāzu emisijas rada tieši (piemēram, kurināmo sadedzināšanas vai ražošanas procesa emisijas) vai netieši, iegādājoties elektroenerģiju un/vai siltumenerģiju.

Siltumnīcefekta gāzes, kas iekļautas EIB oglekļa pēdas noteikšanas metodikā, ir septiņas gāzes, kas minētas UNFCCC Kioto protokolā (71), proti: oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), dislāpekļa oksīds (N2O), fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC), sēra heksafluorīds (SF6) un slāpekļa trifluorīds (NF3). Siltumnīcefekta gāzu emisiju kvantificēšanas procesā visas emisijas ar globālās sasilšanas potenciāla (GSP) (72) palīdzību tiek pārveidotas oglekļa dioksīda tonnās, ko dēvē par CO2e (ekvivalentu).

Oglekļa novērtējums būtu jāiekļauj visā projekta izstrādes ciklā ar mērķi veicināt mazoglekļa izvēles un variantus, un tas būtu jāizmanto kā rīks, lai sarindotu un izvēlētos variantus (arī ietekmes uz vidi novērtējumā un stratēģiskajā vides novērtējumā).

Tādu pašu pieeju ieteicams izmantot plānošanas posmā, piemēram, transporta nozarē, kad galvenie siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas varianti koncentrējas uz variantiem, kas saistīti ar tīkla operacionālajiem apstākļiem un transporta veidu un rīcībpolitiku atlasi.

Oglekļa pēdas noteikšanas metodikā izmanto jēdzienu “tvērums”, kas definēts Siltumnīcefekta gāzu protokolā (73).

5. attēls

Jēdziens “tvērums” oglekļa pēdas metodikā (74)

Avots:

1. attēls no publikācijas EIB Project Carbon Footprint Methodologies.

3. tabula

Pārskats par trīs tvērumiem, kuri ir daļa no autoceļu, dzelzceļa un pilsētu sabiedriskā transporta infrastruktūras oglekļa pēdas noteikšanas metodikas un netiešo emisiju novērtējuma

Tvērums	Autoceļu, dzelzceļa un pilsētu sabiedriskā transporta infrastruktūra	Visi pārējie projekti
1. tvērums. Tiešas siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas fiziski rodas no avotiem, kuri tiek darbināti projekta ietvaros. Piemēram, emisijas, ko rada fosilo kurināmo/degvielu sadegšana, rūpnieciskie procesi un fugitīvās emisijas, piemēram, aukstumaģentu vai metāna noplūde.	Attiecīgā gadījumā: degvielas/kurināmā sadedzināšana, process/darbība, fugitīvās emisijas	Jā: degvielas/kurināmā sadedzināšana, process/darbība, fugitīvās emisijas
2. tvērums. Netiešas siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas saistītas ar projekta patērēto enerģiju (elektroenerģija, siltumapgāde, aukstumapgāde un tvaiks), bet kas nav projekta radītas. Tās ir ietvertas, jo projektam ir tieša kontrole pār enerģijas patēriņu, piemēram, to var uzlabot ar energoefektivitātes pasākumiem vai var pāriet uz atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas izmantošanu.	Attiecīgā gadījumā: transporta (galvenokārt elektriskā dzelzceļa) infrastruktūras projekti, kurus īsteno infrastruktūras īpašnieks	Jā: elektroenerģija, siltumapgāde, aukstumapgāde
3. tvērums. Citas netiešas siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras var uzskatīt par projekta darbību sekām (piemēram, emisijas no izejvielu vai ievadmateriālu ražošanas vai ieguves un transportlīdzekļu emisijas no autoceļu infrastruktūras izmantošanas, tostarp emisijas no vilcienu un elektrotransportlīdzekļu elektroenerģijas patēriņa).	Jā: netiešas siltumnīcefekta gāzu emisijas no transportlīdzekļiem, kuri izmanto transporta infrastruktūru, ieskaitot modālās pārvirzes ietekmi	Attiecīgā gadījumā: tiešas un vienīgi augšposma vai lejasposma 1. un 2. tvēruma emisijas

Oglekļa pēdas noteikšanas metodika ietver šādus galvenos soļus:

1)	definēt projekta robežas;

2)	definēt novērtējuma periodu;

3)	iekļaujamie emisiju tvērumi;

4)	kvantificēt absolūtās projekta emisijas (Ab);

5)	identificēt un kvantificēt bāzlīnijas emisijas (Be);

6)	aprēķināt relatīvās emisijas (Re = Ab – Be).

Projekta robežas norāda, kas jāietver absolūto un relatīvo emisiju aprēķinā:

—

absolūtās emisijas balstās uz projekta robežām, kas ietver visas būtiskās 1., 2. un 3. tvēruma emisijas (attiecīgos gadījumos), kuras radušās projekta ietvaros. Piemēram, automaģistrāles posma projekta robežas ir automaģistrāles posma garums, kas finansējuma līgumā noteikts kā projekts, un absolūto emisiju aprēķins ietvertu siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada transportlīdzekļi, kuri tipiskā gadā izmanto konkrēto automaģistrāles posmu,

—

relatīvās emisijas balstās uz projekta robežām, kas pienācīgi aptver scenārijus “ar projektu” un “bez projekta”. Tas ietver visas būtiskās 1., 2. un 3. tvēruma emisijas (attiecīgos gadījumos), taču reprezentatīvas bāzlīnijas noteikšanai var būt nepieciešams paredzēt robežu arī ārpus fiziskajām projekta robežām. Piemēram, bez automaģistrāles palielinātos transporta kustība uz mazākas nozīmes ceļiem ārpus projekta fiziskajām robežām. Relatīvo emisiju aprēķinā tiks izmantota robeža, kas aptver visu reģionu, kuru ietekmē projekts.

Absolūtās (Ab) siltumnīcefekta gāzu emisijas ir gada emisijas, ko aplēš projekta darbības vidējam gadam.

Bāzlīnijas (Be) siltumnīcefekta gāzu emisijas ir emisijas, kuras rastos paredzētajā alternatīvajā scenārijā, kas saprātīgi reprezentē emisijas, kuras rastos projekta neīstenošanas gadījumā.

Relatīvās (Re) siltumnīcefekta gāzu emisijas reprezentē starpību starp absolūtajām un bāzlīnijas emisijām.

Absolūtās un relatīvās emisijas jākvantificē tipiskam ekspluatācijas gadam.

Oglekļa novērtējums būtu jāiekļauj visā projekta izstrādes ciklā un būtu jāizmanto kā rīks, lai sarindotu un izvēlētos variantus ar mērķi veicināt mazoglekļa izvēles un variantus, kā arī principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”.

Tādējādi šajos norādījumos aprakstītais oglekļa novērtējums ir sīkāk izstrādāts rīks, kas atbalsta pāreju uz mazoglekļa ekonomiku un kas ir plašāks par vienreizēju novērtējumu, kuru parasti pievieno finansējuma saņemšanas pieteikumiem finanšu iestādei.

Projekta robežas norāda, kas jāietver absolūto, bāzlīnijas un relatīvo emisiju aprēķinā.

Kvantificējot projekta siltumnīcefekta gāzu emisijas, ir jāiekļauj visa relevantā informācija.

Oglekļa pēdas mērīšana ietver vairāku veidu nenoteiktību, tostarp nenoteiktību par sekundārās ietekmes identificēšanu, par bāzlīnijas scenārijiem un bāzlīnijas emisiju aplēsēm. Tādēļ siltumnīcefekta gāzu aplēses pēc definīcijas ir aptuvenas.

Nenoteiktība, kas raksturīga siltumnīcefekta gāzu aplēsēm un aprēķiniem, būtu pēc iespējas jāsamazina, un, izmantojot aplēšu metodes, jāizvairās no nosliekšanās vienā virzienā. Zema precizitātes līmeņa gadījumā datiem un pieņēmumiem, kurus izmanto siltumnīcefekta gāzu emisiju kvantificēšanai, jābūt konservatīviem.

Tādēļ oglekļa pēdas noteikšanas metodikas pamatā būtu jābūt konservatīviem pieņēmumiem, vērtībām un procedūrām. Par konservatīvām uzskatāmas tādas vērtības un pieņēmumi, kas pārvērtē absolūtās emisijas un “pozitīvās” relatīvās emisijas (neto palielinājumu), bet “negatīvās” relatīvās emisijas (neto samazinājumu) novērtē par zemu. Ja pastāv nenoteiktības līmeņa vai noslieces atšķirības starp scenāriju “ar projektu” un scenāriju “bez projekta”, var būt nepieciešama īpaša piesardzība.

3.2.2.2. Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju novērtējums

Siltumnīcefekta gāzu emisijas pēc šiem norādījumiem būtu jānovērtē individuāliem investīciju projektiem ar būtiskām emisijām (75). Tam papildus lietotāji tiek mudināti skatīt tiesību aktus, kuri attiecas uz konkrētajām investīcijām.

Tālāk redzamajā tabulā ir norādītas robežvērtības, kas noteiktas EIB oglekļa pēdas noteikšanas metodikā.

4. tabula

Robežvērtības EIB oglekļa pēdas noteikšanas metodikai (76)

—	Absolūtās emisijas, kas pārsniedz 20 000 tonnas CO2e gadā (pozitīvas vai negatīvas)

—	Relatīvās emisijas, kas pārsniedz 20 000 tonnas CO2e gadā (pozitīvas vai negatīvas)

Infrastruktūras projektiem (77), kuru absolūtās un relatīvās emisijas pārsniedz 20 000 tonnas CO2e gadā (pozitīvas vai negatīvas), klimatdrošināšanas procesā klimata pārmaiņu mazināšanai jāveic gan 1. posms (pārbaude), gan 2. posms (detalizēta analīze), kā parādīts 7. attēlā.

Pētījumi (78) (par EIB projektu portfeli) rāda, ka robežvērtības 4. tabulā aptver aptuveni 95 % no projektu absolūtajām un relatīvajām siltumnīcefekta gāzu emisijām.

3.2.2.3. Bāzlīnijas (oglekļa pēda, izmaksu un ieguvumu analīze)

Bāzlīnija oglekļa pēdas noteikšanas metodikas gadījumā bieži vien tiek dēvēta par plāna/projekta “ticamāko alternatīvu”, savukārt izmaksu un ieguvumu analīzes gadījumā – par “hipotētisko bāzlīnijas scenāriju”. Dažiem projektiem šīs bāzlīnijas var atšķirties. Šādos gadījumos ir svarīgi nodrošināt konsekvenci starp siltumnīcefekta gāzu emisiju kvantifikāciju un izmaksu un ieguvumu analīzi. Tas būtu pienācīgi jāapraksta izmaksu un ieguvumu analīzē (attiecīgos gadījumos) un jāapkopo klimatdrošināšanas dokumentācijā.

CBA parasti ir salīdzinājums starp scenāriju “ar projektu” un scenāriju “bez projekta”. Klimatdrošināšanas (mitigācijas) ziņā ir svarīgi, lai bāzlīnijas projekta scenārijs ticami atspoguļotu ES klimata politiku. Piemēram, tas izslēgtu bāzlīniju, kura paredz, ka 2050. gadā joprojām tiktu izmantoti ļoti oglekļietilpīgi kurināmie/degvielas. Gluži otrādi – bāzlīnijai jābūt saderīgai ar ticamu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas trajektoriju, kas atbilst ES jaunajiem 2030. gada klimata mērķrādītājiem un 2050. gada klimatneitralitātes mērķim.

3.2.2.4. Oglekļa ēnu izmaksas

Šajos norādījumos tiek izmantotas oglekļa ēnu izmaksas, kuras EIB publicējusi kā labākos pieejamos pierādījumus (79) par to, cik izmaksātu sasniegt Parīzes nolīgumā noteikto mērķi attiecībā uz temperatūru (t. i., mērķrādītāju 1,5 °C). Oglekļa ēnu izmaksas mēra reālā izteiksmē un norāda 2016. gada cenās.

Oglekļa ēnu izmaksas, kuras jāizmanto infrastruktūras projektiem 2021.–2027. gada periodā, ir norādītas tālāk redzamajā tabulā (skatīt arī 6. tabulu ar oglekļa ēnu izmaksu gada vērtībām).

5. tabula

Oglekļa ēnu izmaksas SEG emisijām un samazinājumiem, izteiktas EUR/tCO2e, 2016. gada cenās

Gads	2020	2025	2030	2035	2040	2045	2050
EUR/tCO2e	80	165	250	390	525	660	800

Avots:

EIB grupas Klimata bankas ceļvedis 2021.–2025. gadam.

Kā piemēru var minēt projektu, kurš tiek tagad novērtēts finansējuma saņemšanai. Projekta būvniecībai būs nepieciešami 4 gadi, un tā ekspluatācija notiks 20 gadus – no 2025. līdz 2045. gadam. Projekta plānā ir norādītas emisiju prognozes katram ekspluatācijas gadam. Pirmajā ekspluatācijas gadā emisiju vērtība ir 165 EUR/t. Tiek lēsts, ka 2030. gadā radušos emisiju vērtība būs 250 EUR/t. Ja paredzams, ka projekts radīs emisijas 2045. gadā, to vērtība tiek lēsta 660 EUR/t.

Lai izvairītos no šaubām, šīs vērtības tiek izmantotas vienīgi, lai aplēstu neto oglekļa ietaupījumu vai emisijas izmaksu un ieguvumu analīzē, kas atspoguļo sabiedrības viedokli. Pieprasījuma prognozes un citus saistītos projektu ekonomiskās analīzes vai ekonomiskās dzīvotspējas aspektus nosaka pašreizējie tirgus cenu signāli, kurus ietekmē viss atbalsta rīcībpolitiku kopums.

Tālāk redzamajā attēlā ir norādītas oglekļa ēnu izmaksas laikā no 2020. līdz 2050. gadam.

6. attēls

Oglekļa ēnu izmaksas SEG emisijām un samazinājumiem, izteiktas EUR/tCO2e, 2016. gada cenās

Avots:

EIB grupas Klimata bankas ceļvedis 2021.–2025. gadam.

Tālāk redzamajā 6. tabulā ir norādītas oglekļa ēnu izmaksas katrā gadā 2020.–2050. gada periodā. Vērtības 6. tabulā aprēķina, balstoties uz vērtībām 5. tabulā.

6. tabula

Oglekļa ēnu izmaksas gadā, izteiktas EUR/tCO2e, 2016. gada cenās

Gads	EUR/tCO2e	Gads	EUR/tCO2e	Gads	EUR/tCO2e	Gads	EUR/tCO2e
2020	80	2030	250	2040	525	2050	800
2021	97	2031	278	2041	552
2022	114	2032	306	2042	579
2023	131	2033	334	2043	606
2024	148	2034	362	2044	633
2025	165	2035	390	2045	660
2026	182	2036	417	2046	688
2027	199	2037	444	2047	716
2028	216	2038	471	2048	744
2029	233	2039	498	2049	772

Oglekļa ēnu izmaksas ir minimālā vērtība, kas jāizmanto, lai monetizētu siltumnīcefekta gāzu emisijas un samazinājumu. Klimatdrošināšanas un izmaksu un ieguvumu analīzes vajadzībām var izmantot arī augstākas oglekļa ēnu izmaksu vērtības, piemēram, ja dalībvalstis vai attiecīgās aizdevējiestādes izmanto augstākas vērtības vai ja pastāv citas prasības. Turklāt oglekļa ēnu izmaksas var koriģēt, kad ir pieejams vairāk informācijas.

CBA parasti ietver monetizētu SEG emisiju diskontēšanu. Te jāatsaucas uz Komisijas norādījumiem (80), kuros ir paskaidrota sociālā diskonta likme. Norādījumos ir ieteikts izmantot sociālo diskonta likmi 5 % lieliem projektiem kohēzijas valstīs un 3 % citām dalībvalstīm (81). Norādījumi attiecas uz 2014.–2020. gada periodu, un tie joprojām ir noderīgs atsauces materiāls 2021.–2027. gada periodam. Izmantotā sociālā diskonta likme būtu jāapraksta klimatdrošināšanas dokumentācijā.

3.2.2.5. Verifikācija par saderību ar ticamu SEG trajektoriju līdz 2030. un 2050. gadam

Projekta virzītājam būtu jāverificē projekta saderība ar ticamu trajektoriju, kas ir saskaņā ar (82) ES 2030. un 2050. gadam noteiktajiem SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājiem un Parīzes nolīguma un Eiropas Klimata akta mērķiem (skatīt 3.1. nodaļu). Šā procesa ietvaros attiecībā uz infrastruktūru, kuras kalpošanas laiks sniedzas tālāk par 2050. gadu, projekta virzītājam arī būtu jāpārliecinās, vai projekts būs saderīgs, piemēram, ar ekspluatāciju, uzturēšanu un galīgo dezekspluatāciju klimatneitralitātes apstākļos. Tā ietvaros projekta izstrādes cikla agrīnā posmā var būt jāņem vērā aprites ekonomikas apsvērumi un pāreja uz atjaunīgu energoresursu avotu izmantošanu.

Turklāt Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību (Pārvaldības regula) nosaka pārvaldības mehānismu, kura pamatā ir ilgtermiņa stratēģijas, integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni (NEKP), kas aptver desmit gadus ilgus periodus, sākot no 2021.–2030. gada, atbilstoši dalībvalstu integrētie nacionālie enerģētikas un klimata progresa ziņojumi un Komisijas izveidotais integrētais monitorings.

NEKP ir izklāstīti nacionālie mērķi, mērķrādītāji un devumi piecās enerģētikas savienības dimensijās, ieskaitot dimensiju “dekarbonizācija”, kas attiecas uz “Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu, citiem mērķiem un mērķrādītājiem, tostarp sektorāliem mērķrādītājiem un pielāgošanās uzdevumiem”.

NEKP ir relevanti papildu atsauces materiāli, ko izmanto, lai verificētu saderību ar ticamu SEG trajektoriju (kad NEKP tiks grozīti un novērtēti 2023. gadā, lai ietvertu ES jaunos 2030. gada klimata mērķrādītājus un 2050. gada klimatneitralitātes mērķi, kas paredzēti Eiropas Klimata aktā).

Projekta virzītājam būtu jāapliecina, ka projekta siltumnīcefekta gāzu emisijas tiks ierobežotas veidā, kas atbilst ES 2030. un 2050. gada vispārējiem mērķiem un jebkuriem citiem vērienīgākiem mērķrādītājiem attiecīgajā projekta nozarē.

3.3. Pielāgošanās klimata pārmaiņām (klimatnoturība)

Infrastruktūrai (83) parasti ir ilgstošs ekspluatācijas laiks, un tā var daudzus gadus tikt pakļauta klimata pārmaiņām, kas izraisa arvien nelabvēlīgāku un biežāku ekstrēmu laikapstākļu un klimatisko apstākļu ietekmi.

Attiecīgo publiskā sektora iestāžu uzraudzībā un kontrolē klimatiskās neaizsargātības un riska novērtējums palīdz identificēt būtiskus klimata riskus. Tas ir pamats mērķtiecīgu adaptācijas pasākumu identificēšanai, novērtēšanai un īstenošanai. Tas palīdzēs samazināt atlikušo risku līdz pieņemamam līmenim.

Projekta virzītājam būtu jāsniedz publiskā sektora iestādei visa informācija, kas nepieciešama, lai verificētu, ka atlikušo klimata risku pieņemamais līmenis ir noteikts, pienācīgi ņemot vērā visas juridiskās, tehniskās vai citas prasības.

Kā paskaidrots 4. nodaļā un C pielikumā, klimatiskās neaizsargātības un riska novērtējumu ieteicams iekļaut jau no projekta izstrādes procesa sākotnējiem posmiem (84), ieskaitot IVN, jo tas parasti nodrošina plašāko iespēju klāstu optimālu adaptācijas variantu izvēlei.

Piemēram, neaizsargātības pret klimata pārmaiņām un risku novērtējumā izšķiroša nozīme var būt projekta atrašanās vietai, par ko bieži vien lemj agrīnā posmā. Parasti klimatiskās neaizsargātības un riska novērtējumu uzsākšanai vēlākos projekta izstrādes posmos būs vairāk šķēršļu, un tā rezultātā var tikt izvēlēti nepietiekami optimāli risinājumi.

7. attēls

Pārskats par klimatadaptācijas procesu klimatdrošināšanā

Infrastruktūras projektu klimatadaptācijas pasākumi ir vērsti uz to, lai nodrošinātu piemērotu noturības līmeni pret klimata pārmaiņu ietekmi, kas ietver akūtus notikumus, piemēram, spēcīgākus plūdus, lietusgāzes, sausumus, karstuma viļņus, dabas ugunsgrēkus, vētras, zemes nogruvumus un viesuļvētras, kā arī hroniskus notikumus, piemēram, prognozēto jūras līmeņa celšanos un vidējā nokrišņu daudzuma, augsnes mitruma un gaisa mitruma izmaiņas.

Papildus tam, ka tiek ņemta vērā projekta klimatnoturība, ir jābūt arī pasākumiem, kuri nodrošina, ka projekts nepalielina blakus esošo ekonomisko un sociālo būvju neaizsargātību. Piemēram, tas var notikt, ja projekts ietver dambja būvi, kas var palielināt plūdu risku tuvējā apkārtnē.

8. attēls

Indikatīvs pārskats par klimatiskās neaizsargātības un riska novērtējumu un relevanto adaptācijas pasākumu identifikāciju, vērtēšanu un plānošanu/integrāciju

Šajos norādījumos ir atļauts izmantot tādas alternatīvas pieejas attiecībā uz aprakstīto klimatiskās neaizsargātības un riska novērtējumu, kas ir nesenas un starptautiski atzītas pieejas un metodikas, piemēram, IPCC pieeja Sestā novērtējuma ziņojuma (AR6) (85) kontekstā. Mērķis joprojām ir identificēt būtiskus klimata riskus kā pamatu mērķtiecīgu adaptācijas pasākumu identificēšanai, novērtēšanai un īstenošanai.

3.3.1. Pārbaude – 1. posms (adaptācija)

Projekta neaizsargātības pret klimata pārmaiņām analīze ir svarīgs solis, lai identificētu veicamos adaptācijas pasākumus. Analīze ir iedalīta trīs soļos, kas ietver jutīguma analīzi, pašreizējās un nākotnes eksponētības novērtējumu un abu minēto elementu kombināciju neaizsargātības novērtēšanai.

Tehniskie speciālisti parasti skaidri norāda datu līmeni un izšķirtspēju, kas nepieciešami pietiekamai jautājumu analīzei.

Neaizsargātības analīzes (86) mērķis ir noteikt relevantos klimatiskos apdraudējumus (87) konkrētajam projekta veidam plānotajā atrašanās vietā. Projekta neaizsargātību raksturo divu aspektu kombinācija: tas, cik projekta komponenti ir jutīgi pret klimatiskajiem apdraudējumiem kopumā (jutīgums), un varbūtība, ka attiecīgie apdraudējumi radīsies projekta atrašanās vietā konkrētajā brīdī un nākotnē (eksponētība). Šos divus aspektus var novērtēt atsevišķi (kā aprakstīts tālāk) vai kopā.

9. attēls

Pārskats par pārbaudes posmu ar neaizsargātības analīzi

9. attēlā ir sniegts pārskats par jutīguma, eksponētības un neaizsargātības analīzi, kas veido 8. attēlā redzamā pilnā procesa 1. posmu (pārbaude).

Sākotnējā pārbaude var būt vērsta uz klimatiskajiem apdraudējumiem, kuriem jutīguma analīzē un/vai eksponētības analīzē ir vērtējums “augsts”, un tos izmanto par neaizsargātības novērtējuma izejdatiem.

3.3.1.1. Jutīgums

Jutīguma analīzes mērķis ir identificēt, kuri klimatiskie apdraudējumi ir būtiski konkrētajam projekta veidam neatkarīgi no tā atrašanās vietas. Piemēram, jūras līmeņa celšanās varētu būt nozīmīgs apdraudējums vairumam jūras ostu projektu neatkarīgi no to atrašanās vietas.

Jutīguma analīzei būtu jānodrošina visaptverošs projekta izvērtējums, apskatot dažādas projekta sastāvdaļas un projekta darbību plašākā tīklā vai sistēmā, piemēram, izdalot četrus tematus:

—	uz vietas esošie aktīvi un procesi,

—	ielaide, piemēram, ūdens un enerģija,

—	izlaide, piemēram, produkti un pakalpojumi,

—	piekļuve un transporta savienojumi, pat ja tie ir ārpus projekta tiešas kontroles.

Jutīguma rezultātu piešķiršanu projekta veidiem ieteicams veikt tehniskajiem speciālistiem, t. i., inženieriem un citiem speciālistiem, kuri labi pārzina projektu.

Turklāt projekta plānošanā kritiska nozīme var būt specifiskiem (inženiertehniskiem vai citiem) parametriem. Piemēram, tilta projekts var būt kritiski atkarīgs no ūdens līmeņa upē, kuru tas šķērso, vai termoelektrostacijas nepārtraukta darbība var būt kritiski atkarīga no pietiekama dzesēšanas ūdens daudzuma, kā arī minimālā ūdens līmeņa un maksimālās ūdens temperatūras blakus esošajā upē. Šādus kritiskos projekta parametrus var būt svarīgi ietvert klimatiskā jutīguma analīzē.

10. attēlā ir sniegts pārskats par jutīguma analīzi, kura ietilpst 1. posmā (pārbaude), kā parādīts 7. attēlā.

10. attēls

Pārskats par jutīguma analīzi

Katram tematam un klimatiskajam apdraudējumam piešķir vērtējumu “augsts”, “vidējs” vai “zems” jutīgums:

—	augsts jutīgums: klimatiskajam apdraudējumam var būt būtiska ietekme uz aktīviem un procesiem, ielaidi, izlaidi un transporta savienojumiem,

—	vidējs jutīgums: klimatiskajam apdraudējumam var būt neliela ietekme uz aktīviem un procesiem, ielaidi, izlaidi un transporta savienojumiem,

—	zems jutīgums: klimatiskajam apdraudējumam nav ietekmes (vai ietekme ir niecīga).

3.3.1.2. Eksponētība

Eksponētības analīzes mērķis ir noteikt, kuri apdraudējumi ir relevanti plānotajā projekta atrašanās vietā neatkarīgi no projekta veida. Piemēram, vietā, kas atrodas upes palienē, būtisks klimatiskais apdraudējums var būt applūšana.

Tādēļ eksponētības analīze ir vērsta uz atrašanās vietu, savukārt jutīguma analīze ir vērsta uz projekta veidu.

Eksponētības analīzi var iedalīt divās daļās: eksponētība pašreizējiem klimatiskajiem apstākļiem un eksponētība nākotnes klimatiskajiem apstākļiem. Lai novērtētu pašreizējo un līdzšinējo eksponētību klimatiskajiem apstākļiem, būtu jāizmanto pieejamie vēsturiskie un aktuālie dati par projekta atrašanās vietu (vai projekta alternatīvo atrašanās vietu). Lai izprastu, kā eksponētības līmenis var mainīties nākotnē, var izmantot klimata modeļu projekcijas. Īpaša uzmanība jāpievērš ekstrēmu laikapstākļu notikumu biežuma un intensitātes izmaiņām.

11. attēlā ir sniegts pārskats par eksponētības analīzi, kura ietilpst 1. posmā (pārbaude), kā parādīts 7. attēlā.

11. attēls

Pārskats par eksponētības analīzi

Dažādi ģeogrāfiskie apgabali var būt pakļauti dažādu klimatisko apdraudējumu iedarbībai. Ir lietderīgi saprast, kā dažādu Eiropā esošu ģeogrāfisko apgabalu eksponētība mainīsies klimatisko apdraudējumu izmaiņu rezultātā, kā norādīts tālāk minētajā uzskaitījumā.

Piemēram:

—	apgabali, kuros iedzīvotāju ienākumi/iztika ir atkarīgi no dabas resursiem,

—	piekrastes apgabali, salas un atkrastes apgabali ir īpaši pakļauti ietekmei, ko izraisa arvien lielāki vētras paisumi, viļņu augstums, piekrastes applūšana un erozija,

—	apgabali, kuros sezonālo nokrišņu daudzums ir neliels vai samazinās, bieži vien ir vairāk pakļauti arvien lielākam sausuma, zemes iegrimšanas un dabas ugunsgrēku riskam,

—	apgabalos, kuros ir augsta temperatūra vai tā palielinās, bieži vien pastāv lielāks karstuma viļņu risks,

—	apgabali, kuros ir lielāks sezonālo nokrišņu daudzums (iespējams, apvienojumā ar straujāku sniega kušanu un lietusgāzēm), bieži vien ir vairāk pakļauti pēkšņu plūdu un erozijas ietekmei,

—	apgabali, kuros ir gan materiāls, gan nemateriāls kultūras mantojums.

Ir svarīgi izprast, kuri ir ietekmei pakļautie apgabali un kā tie un tajos esošie iedzīvotāji tiks ietekmēti, jo bieži vien tieši šajās atrašanās vietās proaktīvi adaptācijas pasākumi nodrošinās vislielākos ieguvumus.

Jo dati būs vairāk lokāli un specifiski, jo precīzāks un relevantāks būs novērtējums (skatīt, piemēram, datu avotu sarakstu attiecībā uz nākotnes klimatiskajiem apstākļiem 3.1. iedaļā).

Dažu apdraudējumu, piemēram, pēkšņu plūdu, gadījumā var būt nepieciešami vietai specifiski dati un pētījumi.

3.3.1.3. Neaizsargātība

Neaizsargātības analīzē ir apvienots jutīguma analīzes un eksponētības analīzes iznākums (ja tie novērtēti atsevišķi).

12. attēlā ir sniegts pārskats par neaizsargātības analīzi, kurā apvienoti jutīguma un eksponētības analīzes konstatējumi (skatīt 7. attēlu).

12. attēls

Pārskats par neaizsargātības analīzi

Neaizsargātības novērtējuma mērķis ir identificēt iespējamus būtiskus apdraudējumus un saistīto risku, un uz to balstās lēmums pāriet uz riska novērtējuma posmu. Parasti tas atklāj riska novērtējumam relevantākos apdraudējumus (tos var uzskatīt par neaizsargātību, kas klasificēta kā “augsta” un, iespējams, “vidēja” atkarībā no skalas). Ja neaizsargātības novērtējumā visās jomās neaizsargātība tiek pamatoti klasificēta kā zema vai nebūtiska, var nebūt nepieciešams papildu (klimata) riska novērtējums (tas noslēdz pārbaudi un 1. posmu). Tomēr lēmums par turpmāku neaizsargātības vērtēšanu detalizētā riska analīzē ir atkarīgs no pamatota novērtējuma, kuru veic projekta virzītājs un klimata novērtēšanas grupa.

Aktīva klimatisko jutīgumu un neaizsargātību var ietekmēt infrastruktūras atrašanās vieta, kā arī vietējo uzņēmumu, valdību un kopienu pielāgotiesspēja. Neaizsargātība pret vairākiem klimatiskajiem apdraudējumiem arī var būt ļoti izteikti raksturīga konkrētām nozarēm un cieši saistīta ar būvniecībā un ekspluatācijā izmantotajām tehnoloģijām.

3.3.2. Detalizēta analīze – 2. posms (adaptācija)

3.3.2.1. Ietekme, varbūtība un klimata riski

Riska novērtējums nodrošina klimatisko apdraudējumu un to ietekmes strukturētu analīzes metodi, kas ļauj iegūt informāciju lēmumu pieņemšanai.

Šajā procesā novērtē tādas ietekmes varbūtību un smagumu, kas saistīta ar apdraudējumiem, kuri identificēti neaizsargātības novērtējumā (vai relevanto apdraudējumu sākotnējā pārbaudē), un arī to, cik lielā mērā risks ir būtisks attiecībā pret projekta izdošanos.

Tas jāveic vispārējā projekta riska novērtējuma loģikas ietvaros, kas aptver visu projekta izstrādes procesu, lai riska novēršana tiktu īstenota kā vienota pieeja, nevis kā atsevišķs novērtējums.

Riska novērtēšanas procesu ieteicams sākt pēc iespējas ātrāk projekta plānošanas laikā, jo agrīnākā posmā identificētus riskus pārvaldīt un/vai novērst parasti ir vienkāršāk un izmaksu ziņā efektīvāk.

Analīzes mērķis ir kvantificēt projekta risku būtiskumu pašreizējos un nākotnes klimatiskajos apstākļos.

13. attēlā ir sniegts pārskats par varbūtības analīzi, ietekmes analīzi un riska novērtējumu, uz kuru pamata tiek identificēti, novērtēti, izvēlēti un īstenoti adaptācijas pasākumi. Viss process ir parādīts 8. attēlā.

13. attēls

Pārskats par klimatisko risku novērtējumu 2. posmā

Salīdzinājumā ar neaizsargātības analīzi riska novērtējums ļauj vieglāk identificēt garākas cēloņu–seku ķēdes, kas saista klimatiskos apdraudējumus ar projekta rezultātiem vairākās dimensijās (tehniskā, vidiskā, sociālā/iekļaušanas/pieejamības un finansiālā utt.), un tajā tiek apskatīta mijiedarbība starp faktoriem. Līdz ar to riska novērtējumā var tikt identificētas problēmas, kuras nav atklātas neaizsargātības novērtējumā.

Standartā ISO 14091 (88) ir izmantots jēdziens “ietekmes ķēdes”, kas ir iedarbīgs rīks, kurš palīdz labāk izprast, vizualizēt, sistematizēt un prioritizēt faktorus, kuri veicina risku sistēmas ietvaros. Ietekmes ķēdes ir vispārējā riska novērtējuma analīzes sākuma punkts. Tās norāda, kuri apdraudējumi var izraisīt tiešu un netiešu klimata pārmaiņu ietekmi, un tādējādi veido riska novērtējuma pamatu. Tās izmanto kā nozīmīgus saziņas rīkus, lai apspriestu, kādi ir analizējamie jautājumi un kādi klimatiskie, sociālekonomiskie, biofizikālie vai citi parametri būtu jāņem vērā. Tādējādi tās ir noderīgas, lai identificētu veicamās mērķtiecīgas adaptācijas darbības.

Riska novērtējums var ietvert eksperta atzinumu, ko sniegusi novērtēšanas grupa, un saistītās literatūras / vēsturisko datu pārskatu. Tas bieži vien ietver riska identificēšanas darbsemināru (89), kurā identificē apdraudējumus, sekas un galvenos ar klimatu saistītos riskus un vienojas par papildu analīzi, kas nepieciešama risku būtiskuma apzināšanai.

Detalizēts riska novērtējums parasti izpaužas kā kvantitatīvi vai daļēji kvantitatīvi novērtējumi, kuros bieži vien tiek izmantota skaitliskā modelēšana. Tos vislietderīgāk ir veikt nelielu sanāksmju vai ekspertu analīzes ietvaros.

3.3.2.2. Varbūtība

Šī riska novērtējuma daļa raksturo identificēto klimatisko apdraudējumu rašanās iespējamību noteiktā termiņā, piemēram, projekta kalpošanas laikā.

14. attēlā ir sniegts ilustratīvs pārskats par varbūtības analīzi, kas ietilpst 2. posmā, kā parādīts 13. attēlā. Varbūtības novērtēšanai var lietot arī alternatīvas skalas, piemēram, IPCC izmantoto skalu (90).

14. attēls

Pārskats par varbūtības analīzi

Dažu klimata risku gadījumā var pastāvēt ievērojama nenoteiktība par to īstenošanās varbūtību. Var būt nepieciešams izmantot eksperta atzinumu, kas balstīts uz pašreiz labāko pieejamo informāciju un datiem no reģistriem, statistikas datiem, simulācijām un pašreizējām/līdzšinējām zināšanām, kas gūtas, apspriežoties ar ieinteresētajām personām. Cita starpā būtu jāietver arī atsauces uz valstu, reģionālajiem un/vai vietējiem klimata datiem un projekcijām. Papildus būtu jāizvērtē, kā klimata risku varbūtība var mainīties laika gaitā. Piemēram, dažu klimata risku varbūtību projekta kalpošanas laikā var būtiski palielināt klimata pārmaiņu izraisīts vidējās temperatūras pieaugums.

3.3.2.3. Ietekme

Šajā riska novērtējuma daļā tiek aplūkotas sekas, kas rodas identificētā klimatiskā apdraudējuma īstenošanas gadījumā. Katra apdraudējuma ietekme būtu jānovērtē atbilstoši ietekmes mērogam. To dēvē arī par smagumu vai nozīmīgumu.

Sekas parasti ir saistītas ar fiziskiem aktīviem un darbībām, veselību un drošību, ietekmi uz vidi, sociālo ietekmi, ietekmi uz pieejamību personām ar invaliditāti, finansiālo ietekmi un risku reputācijai. Novērtējumā var būt jāņem vērā tādas sistēmas pielāgotiesspēja, kurā notiks projekta darbība. Var būt lietderīgi arī apsvērt, cik nozīmīga šī infrastruktūra ir plašāka tīkla vai sistēmas kontekstā (t. i., kritiskums) un vai tā var izraisīt papildu plašāka mēroga ietekmi un lavīnveida iedarbību.

15. attēlā ir sniegts pārskats par ietekmes analīzi, kas ietilpst 2. posmā, kā parādīts 13. attēlā.

15. attēls

Pārskats par ietekmes analīzi

Parasti infrastruktūras projektiem ir ilgs kalpošanas laiks: bieži vien tie ir 30–80 gadi. Tomēr, piemēram, pagaidu un ārkārtas būvdarbiem var būt īsāks kalpošanas laiks. Ne visas infrastruktūras projekta sastāvdaļas jānovērtē, ņemot vērā vienu un to pašu (ilgu) kalpošanas laiku. Piemēram, sliežu ceļi tiks nomainīti (regulārās uzturēšanas ietvaros) biežāk nekā dzelzceļa uzbērums. Infrastruktūras projektiem, kuru kalpošanas laiks ir mazāks par pieciem gadiem, bieži vien nav nepieciešams izmantot klimata projekcijas, taču tiem tāpat jābūt noturīgiem pret pašreizējiem klimatiskajiem apstākļiem.

Vairāku klimatisko apdraudējumu gadījumā paredzams (91), ka varbūtība un ietekme projekta kalpošanas laikā mainīsies līdz ar globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām. Prognozētās varbūtības un ietekmes izmaiņas būtu jāiekļauj riska novērtējumā. Tādēļ kalpošanas laiku var būt lietderīgi sadalīt īsākos periodos (piemēram, 10–20 gadu periodos). Īpaša uzmanība jāpievērš ekstrēmiem laikapstākļiem un lavīnveida iedarbībai.

Kā parādīts tālāk, riska novērtējumam būtu jāaptver riska jomas, kas ir relevantas katram klimata pārmaiņu scenārijam, un vairāki seku līmeņi.

7. tabula

Seku nozīmīgums dažādās riska jomās (*1) (92)

Riska jomas

Seku nozīmīgums

1	Nebūtiskas

Nelielas

Vidējas

Lielas

5	Katastrofālas

Aktīviem nodarītais kaitējums / inženiertehniskā joma / ekspluatācijas joma

Ietekmi var absorbēt normālas darbības ietvaros

Negatīva notikuma ietekmi var absorbēt, veicot darbības nepārtrauktības pasākumus

Nopietns notikums, kuram nepieciešami papildu ārkārtēji darbības nepārtrauktības pasākumi

Kritisks notikums, kuram nepieciešami papildu izņēmuma/ ārkārtēji darbības nepārtrauktības pasākumi

Katastrofa, kas var izraisīt aktīva/tīkla darbības apturēšanu, sabrukumu vai zudumu

Drošība un veselība

Gadījums, kad nepieciešama pirmā palīdzība

Nelielas traumas, medicīniskā palīdzība

Nopietnas traumas vai zaudēts darbs

Smagas vai vairākas traumas, neatgriezeniska trauma vai invaliditāte

Viens vai vairāki nāves gadījumi

Vide

Nav ietekmes uz bāzlīnijas vidi. Sekas lokalizētas avota teritorijā. Nav nepieciešama atveseļošana

Sekas lokalizētas objekta robežās. Atveseļošanās izmērāma viena mēneša laikā no ietekmes rašanās

Mērens kaitējums ar iespējamu plašāku iedarbību. Atveseļošana viena gada laikā

Būtisks kaitējums ar lokālu ietekmi. Atveseļošana ilgst vairāk par vienu gadu. Nav izpildītas vides aizsardzības tiesību aktu / atļaujas prasības

Būtisks kaitējums ar plašu ietekmi. Atveseļošana ilgst vairāk par vienu gadu. Pilnīgas atveseļošanas izredzes ir ierobežotas

Sociālā joma

Nav nelabvēlīgas sociālās ietekmes

Vietēja mēroga, pagaidu sociālā ietekme

Vietēja mēroga, ilgtermiņa sociālā ietekme

Nespēja pasargāt nabadzīgas vai neaizsargātas grupas (93). Valsts līmeņa, ilgtermiņa sociālā ietekme

Sabiedrības atbalsta zaudēšana attiecībā uz darbību. Sabiedrības protesti

Finansiālais aspekts (atsevišķam ekstrēmam notikumam vai gada vidējai ietekmei) (*2)

x % IRR (*3)

< 2 % no apgrozījuma

x % IRR

2–10 % no apgrozījuma

x % IRR

10–25 %

no apgrozījuma

x % IRR

25–50 % no apgrozījuma

x % IRR

> 50 % no apgrozījuma

Reputācija

Lokalizēta, pagaidu ietekme uz sabiedrisko domu

Lokalizēta, īstermiņa ietekme uz sabiedrisko domu

Lokalizēta, ilgtermiņa ietekme uz sabiedrisko domu ar nelabvēlīgu atspoguļojumu vietējos plašsaziņas līdzekļos

Valsts mēroga, īstermiņa ietekme uz sabiedrisko domu; nelabvēlīgs atspoguļojums valsts plašsaziņas līdzekļos

Valsts mēroga, ilgtermiņa iedarbība, kas var ietekmēt valdības stabilitāti

Kultūras mantojums un kultūras objekti

Nebūtiska ietekme

Īstermiņa ietekme. Iespējama atveseļošana vai remonts

Nopietns kaitējums ar plašāku ietekmi uz tūrisma nozari

Būtisks kaitējums ar valsts un starptautiska mēroga ietekmi

Neatgriezenisks zudums ar izrietošu ietekmi uz sabiedrību

3.3.2.4. Riski

Pēc katra apdraudējuma varbūtības un ietekmes novērtēšanas var aplēst katra iespējamā riska būtiskuma līmeni, apvienojot abus faktorus. Riskus var attēlot risku matricā (vispārējā projekta riska novērtējuma ietvaros), lai identificētu būtiskākos iespējamos riskus un tādus riskus, kuru gadījumā nepieciešami adaptācijas pasākumi.

16. attēls

Pārskats par riska novērtējumu

16. attēlā ir sniegts pārskats par riska novērtējumu, kurā apvienoti varbūtības un ietekmes analīzes konstatējumi (skatīt 13. attēlu).

Lēmumu par to, kāds ir pieņemams riska līmenis, kā arī to, kādi riski uzskatāmi par būtiskiem un kādi nē, pieņem projekta virzītājs un ekspertu grupa, kas veic novērtējumu, atbilstoši konkrētā projekta apstākļiem.

Neatkarīgi no izmantotās klasifikācijas tai jābūt pamatotai, skaidri noteiktai un skaidri un loģiski aprakstītai, un saskaņotā veidā ietvertai vispārējā projekta riska novērtējumā. Piemēram, var uzskatīt, ka pat tad, ja katastrofāla notikuma varbūtība ir reta vai mazticama, tas savu smago seku dēļ projektam joprojām rada ekstrēmu risku.

3.3.2.5. Adaptācijas pasākumi

Ja riska novērtējumā tiek secināts, ka projektam ir būtiski klimata riski, ir jāveic to pārvaldība un samazināšana līdz pieņemam līmenim.

Katram konstatētajam būtiskajam riskam būtu jānovērtē mērķtiecīgi adaptācijas pasākumi. Pēc tam vēlamie pasākumi būtu jāiekļauj projekta plānošanā un/vai darbībā, lai uzlabotu tā klimatnoturību (94).

17. attēlā ir sniegts pārskats par procesu, kura mērķis ir identificēt, novērtēt/atlasīt un īstenot/integrēt/plānot pielāgošanās variantus, pamatojoties uz soļiem, kas parādīti 8. attēlā.

17. attēls

Pārskats par procesu, kurā identificē, vērtē un plāno/integrē adaptācijas variantus

Dalībvalstīs arvien palielinās literatūras daudzums un paplašinās pieredze attiecībā uz adaptācijas variantiem, novērtēšanu un plānošanu (95), un ir pieejami arī saistītie resursi (96).

Plašāka informācija par adaptācijas plānošanu dalībvalstīs ir pieejama platformā Climate-ADAPT (97).

Adaptācija bieži vien ietver strukturālu un nestrukturālu pasākumu kopuma īstenošanu. Strukturāli pasākumi cita starpā ir fizisko aktīvu un infrastruktūras projekta vai specifikāciju izmaiņas vai alternatīvu vai uzlabotu risinājumu ieviešana. Nestrukturāli pasākumi cita starpā ir zemes izmantojuma plānojums, uzlabotas monitoringa un ārkārtas reaģēšanas programmas, darbinieku apmācības un prasmju tālāknodošanas pasākumi, stratēģisko vai korporatīvo klimata riska novērtēšanas sistēmu izstrāde, finanšu risinājumi, piemēram, apdrošināšana pret piegādes ķēžu traucējumiem, vai alternatīvi pakalpojumi.

Būtu jānovērtē dažādi adaptācijas varianti, lai noteiktu piemēroto pasākumu vai to kombināciju, ko var izmantot, lai samazinātu risku līdz pieņemamam līmenim.

Lēmums par to, kas ir pieņemams riska līmenis, ir atkarīgs no ekspertu grupas, kura veic novērtējumu, un riska, kuru projekta virzītājs ir gatavs akceptēt. Piemēram, var būt arī tādi projekta aspekti, kas tiek uzskatīti par nebūtisku infrastruktūru, ja adaptācijas pasākumu izmaksas pārsniedz risku novēršanas ieguvumus un noteiktos apstākļos labākais variants varētu būt nemēģināt novērst nebūtiskas infrastruktūras atteici.

Ņemot vērā ievērojamo nenoteiktību nākotnes prognozēs attiecībā uz klimata pārmaiņu apdraudējumiem, bieži vien galvenais ir apzināt adaptācijas risinājumus (ja tas ir iespējams), kuri sekmīgi darbosies pašreizējā situācijā un visos nākotnes scenārijos. Šādi pasākumi bieži vien tiek dēvēti par pasākumiem, kuriem ir zems zaudējumu risks, vai pasākumiem, ko nenāksies nožēlot.

Var būt lietderīgi arī apsvērt iespēju izmantot elastīgus/adaptīvus pasākumus, piemēram, situācijas monitoringu un fizisku pasākumu īstenošanu tikai tad, ja tiek sasniegta kritiskā robežvērtība (vai ņemot vērā adaptācijas trajektorijas (98)). Šis variants var būt īpaši noderīgs, ja klimata prognozes uzrāda augstu nenoteiktības līmeni. Šis variants ir piemērots, ja vien ir skaidri noteiktas robežvērtības vai kontrolsliekšņi un var pierādīt, ka īstenošanai nākotnē ierosinātie pasākumi pietiekami samazina riskus. Monitoringam būtu jābūt iekļautam infrastruktūras pārvaldības procesos.

Adaptācijas variantu novērtēšana var būt kvantitatīva vai kvalitatīva atkarībā no informācijas pieejamības un citiem faktoriem. Dažos apstākļos, piemēram, salīdzinoši zemas vērtības infrastruktūras gadījumā ar ierobežotiem klimata riskiem, var pietikt ar īsu eksperta novērtējumu. Citos apstākļos, jo īpaši variantiem, kam ir būtiska sociālekonomiskā ietekme, būs svarīgi izmantot aptverošāku informāciju, piemēram, par klimatiskā apdraudējuma varbūtības sadalījumu, saistītā (novērstā) kaitējuma ekonomisko vērtību un atlikušajiem riskiem.

Nākamais solis ir novērtētos adaptācijas variantus iekļaut atbilstošajā projekta izstrādes posmā, tostarp investīciju un finanšu plānošanā, monitoringa un reaģēšanas plānošanā, lomu un atbildības noteikšanā, organizatoriskajos pasākumos, apmācībā un inženiertehniskajā projektēšanā, un nodrošināt, ka varianti atbilst valstu vadlīnijām un piemērojamiem tiesību aktiem.

Turklāt atbilstoši labai pārvaldības praksei ir ieteicams pastāvīgi veikt monitoringu projekta ekspluatācijas laikā, lai: i) pārbaudītu novērtējuma precizitāti un to izmantotu turpmākos novērtējumos un projektos, un ii) noteiktu, vai varētu tikt sasniegti konkrēti kontrolsliekšņi vai robežvērtības, kas norādītu uz nepieciešamību īstenot adaptācijas papildpasākumus (t. i., pakāpeniska adaptācija).

Klimatdrošināšanas procesa adaptācijas pīlāram ir jāietver:

—	verifikācija, vai infrastruktūras projekts ir saskanīgs ar ES un attiecīgā gadījumā nacionālajām, reģionālajām un vietējām stratēģijām un plāniem par pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar citiem relevantiem stratēģiskiem un plānošanas dokumentiem; un

—	novērtējums, vai un kādā mērā ir vajadzīgs regulārs monitorings un sekojumpasākumi, piemēram, attiecībā uz kritiskiem pieņēmumiem par klimata pārmaiņām nākotnē.

Abi aspekti būtu pienācīgi jāiekļauj projekta izstrādes ciklā.

4. KLIMATDROŠINĀŠANA UN PROJEKTA CIKLA PĀRVALDĪBA (PCP)

Projekta cikla pārvaldība (PCP) ir projekta lietderīga un efektīva plānošana, organizēšana, koordinēšana un verifikācija visos tā posmos – gan plānošanas un īstenošanas, gan arī ekspluatācijas un dezekspluatācijas posmā.

Klimatdrošināšana būtu jāintegrē projekta cikla pārvaldībā jau no paša sākuma, kā parādīts 18. attēlā un sīki paskaidrots C pielikumā.

18. attēls

Pārskats par klimatdrošināšanu un projekta cikla pārvaldību (PCP)

Klimatdrošināšanas procesa ietvaros vadību dažādos projekta izstrādes cikla posmos var uzņemties dažādas struktūras. Piemēram, publiskā sektora iestādes var īstenot vadību stratēģijas/plānošanas posmā, projekta virzītājs – priekšizpētes/projektēšanas posmā un aktīvu īpašnieki un pārvaldītāji – turpmākajos posmos.

Klimatdrošināšanas dokumentācija bieži vien tiek verificēta, pirms projekta virzītājs iesniedz projekta pieteikumu apstiprināšanai finansētājam, kā parādīts 19. attēlā. Šādā gadījumā verifikāciju vajadzētu veikt neatkarīgam verificētājam. Tomēr dokumentācijas verifikāciju var veikt arī finansētājs kā sākotnējo posmu procesā, kura rezultātā tiek pieņemts investīciju lēmums.

19. attēls

Struktūras, kas vada dažādos projekta izstrādes posmus

5. KLIMATDROŠINĀŠANA UN IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS (IVN)

Apsvērumi par klimata pārmaiņām var būt projekta ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) svarīga sastāvdaļa. Tas attiecas uz abiem klimatdrošināšanas pīlāriem, t. i., klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

Jēdziens “ietekmes uz vidi novērtējums (IVN)” ir definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/92/ES (99), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/52/ES (100) (turpmāk “IVN direktīva”).

Direktīva 2014/52/ES (2014. gada IVN direktīva) saskaņā ar 3. pantu attiecas uz projektiem, kuriem uzsākta sākotnējā pārbaude jeb izvērtēšana (II pielikumā minētajiem projektiem) vai attiecībā uz kuriem attīstītājs uzsācis tvēruma noteikšanu vai iesniedzis IVN ziņojumu (I un II pielikumā minētajiem projektiem, uz kuriem attiecas IVN procedūra) 2017. gada 16. maijā vai pēc šā datuma.

Direktīva 2011/92/ES (2011. gada IVN direktīva) attiecas uz projektiem, kuriem uzsākta izvērtēšana (II pielikumā minētajiem projektiem) vai attiecībā uz kuriem attīstītājs uzsācis tvēruma noteikšanu vai iesniedzis IVN ziņojumu (I un II pielikumā minētajiem projektiem, uz kuriem attiecas IVN procedūra) līdz 2017. gada 16. maijam.

Grozītajā IVN direktīvā ir ietverti noteikumi par klimata pārmaiņām. Tādu projektu gadījumā, uz kuriem attiecas 2014. gada IVN direktīva, pastāv pārklāšanās starp IVN procesu un klimatdrošināšanas procesu. Būtu jāveic kopīga abu procesu plānošana, lai izmantotu minēto pārklāšanos.

IVN attiecas uz sabiedriskiem un privātiem projektiem, kas minēti IVN direktīvas I un II pielikumā. Tiek uzskatīts, ka visi I pielikumā minētie projekti rada būtisku ietekmi uz vidi, un tādēļ tiem nepieciešams IVN. II pielikumā minēto projektu gadījumā valsts iestādēm jāpieņem lēmums, vai ir nepieciešams IVN. To veic, īstenojot izvērtēšanas procedūru, kurā kompetentā iestāde novērtē, vai projektam būtu būtiska ietekme, pamatojoties uz robežvērtībām/kritērijiem vai katrā gadījumā atsevišķi, vienlaikus ņemot vērā kritērijus, kuri noteikti IVN direktīvas III pielikumā.

Šajā iedaļā ir pievērsta uzmanība projektiem, kuriem jāveic IVN, t. i., I pielikumā minētajiem projektiem un II pielikumā minētajiem projektiem, kurus kompetentās iestādes ir “iekļāvušas izvērtēšanā”.

IVN direktīvas I un II pielikumā minētajiem projektiem (tostarp jebkādas projektu izmaiņas vai papildinājumi, kuri cita starpā sava rakstura un mēroga dēļ rada riskus, kas ietekmes uz vidi ziņā ir līdzīgi riskiem, kurus rada pats projekts), pamatojoties uz norādītajiem projekta veidiem, parasti jāveic klimatdrošināšana (pārmaiņu mazināšana un/vai pielāgošanās tām).

Tādu II pielikumā minētu projektu gadījumā, kurus kompetentās iestādes atbrīvojušas no izvērtēšanas saskaņā ar 2011. gada IVN direktīvu, ja IVN nav nepieciešams, tomēr var būt lietderīgi veikt klimatdrošināšanu saskaņā ar šiem norādījumiem, piemēram, lai ievērotu juridisko pamatu mērķtiecīgam ES finansējumam.

20. attēls

Vidiskie novērtējumi (VN) un projekta cikla pārvaldība (PCP)

Papildu norādījumus attiecībā uz apsvērumiem par klimata pārmaiņām IVN ietvaros skatīt D pielikumā.

Visbeidzot, apsvērumi par klimata pārmaiņām var būt noderīgs plāna vai programmas stratēģiskā vides novērtējuma (SVN) elements, izveidojot sistēmu noteiktu projektu izstrādei. Tas attiecas uz abiem klimatdrošināšanas pīlāriem, t. i., klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Norādījumus par klimatdrošināšanu un SVN skatīt E pielikumā. Tomēr, pamatojoties uz 23. attēlu, tas var būt ārpus projekta virzītāja darbības jomas.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1153 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 (OV L 249, 14.7.2021., 38. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.), https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32018R1999

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.), https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32020R0852

(7) Fondiem specifiskas prasības par, piemēram, izmaksu un ieguvumu analīzi, var ietvert SEG emisijas.

(8) ES adaptācijas stratēģija: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM:2021:82:FIN.

(9) Jauna infrastruktūra, kā arī, piemēram, esošās infrastruktūras atjaunošana, modernizēšana un paplašināšana.

(10) Kā atsauci uz ilgtspējīgu savienojamību skatīt, piemēram, kopīgo paziņojumu “Eiropas un Āzijas savienojamība – ES stratēģijas pamatelementi”, JOIN(2018) 31 final, 19.9.2019.

(11) Noteikta infrastruktūra tiek klasificēta un definēta kā “kritiska infrastruktūra” saskaņā ar Padomes Direktīvu 2008/114/EK (2008. gada 8. decembris) par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (OV L 345, 23.12.2008., 7. lpp.). Norādījumus par klimatdrošināšanu var piemērot infrastruktūrai neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav klasificēta kā “kritiskā infrastruktūra”.

(12) Ņemot vērā, piemēram, norādījumus par jaunu projektu salāgošanu ar zemu SEG emisiju trajektorijām EIB Klimata bankas ceļvedī: https://www.eib.org/en/publications/the-eib-group-climate-bank-roadmap.

(13) Eirokodeksi ir moderns projektēšanas normu standarts ēkām, infrastruktūrai un inženiertehniskām būvēm. Tās ir ieteicamās atsauces tehniskās specifikācijas izmantošanai publiskajos līgumos, un tās ir izstrādātas, lai nodrošinātu vienotu drošības līmeni būvniecības jomā visā Eiropā.

(14) JRC ziņojums: Sousa M. L., Dimova S., Athanasopoulou A., Iannaccone S., Markova J. (2019) State of harmonised use of the Eurocodes, EUR 29732, doi:10.2760/22104, https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC115181.

(15) JRC ziņojums: Formichi P., Danciu L., Akkar S., Kale O., Malakatas N., Croce P., Nikolov D., Gocheva A., Luechinger P., Fardis M., Yakut A., Apostolska R., Sousa M. L., Dimova S., Pinto A. Eurocodes: background and applications. Elaboration of maps for climatic and seismic actions for structural design with the Eurocodes; EUR 28217; doi:10.2788/534912; JRC103917, https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC103917.

(16) 2018. gada REGIO ĢD uzdevumā veiktais pētījums Climate change adaptation of major infrastructure projects: https://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/studies/2018/climate-change-adaptation-of-major-infrastructure-projects.

(17) Copernicus C3S: https://climate.copernicus.eu/.

(18) Copernicus CDS: https://cds.climate.copernicus.eu/#!/home.

(19) 2018. gada REGIO ĢD uzdevumā veiktais pētījums Climate change adaptation of major infrastructure projects: https://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/studies/2018/climate-change-adaptation-of-major-infrastructure-projects.

(20) “Apvārsnis 2020” projekti par noturību klimata un ūdens resursu apsaimniekošanas jomā, piemēram, CLAIRCITY, ICARUS, NATURE4CITIES, GROWGREEN, CLARITY, CLIMATE-FITCITY,

(21) https://cordex.org/.

(22) Copernicus klimata pārmaiņu uzraudzības pakalpojums: https://www.copernicus.eu/en/services/climate-change.

(23) Copernicus: https://www.copernicus.eu/en.

(24) Copernicus atmosfēras monitoringa pakalpojums: https://www.copernicus.eu/en/services/atmosphere.

(25) Copernicus jūras vides monitoringa pakalpojums: https://www.copernicus.eu/en/services/marine.

(26) Copernicus zemes monitoringa pakalpojums: https://www.copernicus.eu/en/services/land.

(27) Copernicus drošības pakalpojums: https://www.copernicus.eu/en/services/security.

(28) Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojums: https://www.copernicus.eu/en/services/emergency.

(29) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.). http://ec.europa.eu/echo/what/civil-protection/mechanism_en un http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:32013D1313.

(30) SD(2020) 330 final, https://ec.europa.eu/echo/sites/echo-site/files/overview_of_natural_and_man-made_disaster_risks_the_european_union_may_face.pdf.

(31) Climate-ADAPT: https://climate-adapt.eea.europa.eu/.

(32) JRC: https://ec.europa.eu/jrc/en/research-topic/climate-change un https://data.jrc.ec.europa.eu/collection?q=climate un JRC dokuments: https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/bitstream/JRC109146/mapping_of_risk_web-platforms_and_risk_data_online_final.pdf (pēdējā minētajā avotā ir ietvertas tādas eksponētības/neaizsargātības datu kopas ES līmenī, ko izmanto arī dalībvalstis).

(33) Riska datu centrāle: https://drmkc.jrc.ec.europa.eu/risk-data-hub/#/.

(34) PESETA IV: https://ec.europa.eu/jrc/en/peseta-iv.

(35) Dati par katastrofu radītajiem zaudējumiem: https://drmkc.jrc.ec.europa.eu/risk-data-hub#/damages.

(36) EVA: https://www.eea.europa.eu/.

(37) IPCC datu izplatīšanas centrs (DDC): http://www.ipcc-data.org/ un https://www.ipcc.ch/data/.

(38) IPCC: Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (Intergovernmental Panel on Climate Change), https://www.ipcc.ch/.

(39) IPCC Piektais novērtējuma ziņojums (AR5): https://www.ipcc.ch/report/ar5/syr/.

(40) IPCC īpašais ziņojums par globālo sasilšanu 1,5 °C robežās: https://www.ipcc.ch/sr15/.

(41) IPCC īpašais ziņojums par klimata pārmaiņām un zemi: https://www.ipcc.ch/report/srccl/.

(42) IPCC Sestais novērtējuma ziņojums (AR6) (paredzēts 2021. un 2022. gadā): https://www.ipcc.ch/reports/.

(43) Pasaules Bankas informācijas portāls par klimata pārmaiņām: https://climateknowledgeportal.worldbank.org/.

(44) ANO Vides programma (UNEP, UNEP DTU) – 2020. gada ziņojums par emisiju apjoma atšķirībām: https://www.unep.org/emissions-gap-report-2020.

(45) https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2020/12/18/paris-agreement-council-transmits-ndc-submission-on-behalf-of-eu-and-member-states/ un https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-14222-2020-REV-1/lv/pdf.

(46) IPCC: Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padome: https://www.ipcc.ch/.

(47) IPCC AR5: https://www.ipcc.ch/report/ar5/syr/.

(48) https://www.carbonbrief.org/new-scenarios-world-limit-warming-one-point-five-celsius-2100.

(49) IPCC SR15: īpašais ziņojums par sekām, ko radītu globālā sasilšana, ja temperatūras pieaugums būtu 1,5 °C salīdzinājumā ar attiecīgo pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un saistītajām pasaules SEG emisiju trajektorijām, https://www.ipcc.ch/sr15/.

(50) Temperatūra 1986.–2005. gada periodā bija par aptuveni 0,6 °C augstāka par pirmsindustriālā laikmeta līmeni, pamatojoties uz vienkāršu salīdzinājumu starp SPM.1. un SPM.6. attēlu IPCC Piektā novērtējuma ziņojuma (AR5) kopsavilkumā politikas veidotājiem:

—	SPM.1.: https://www.ipcc.ch/site/assets/uploads/2018/02/SPM.1_rev1-01.png,

—	SPM.6.: https://www.ipcc.ch/site/assets/uploads/2018/02/SPM.06-01.png.

Skatīt arī https://journals.ametsoc.org/doi/full/10.1175/BAMS-D-16-0007.1 (kurā starpība tiek lēsta 0,55–0,80 °C robežās).

(51) https://www.esrl.noaa.gov/gmd/obop/mlo/.

(52) https://www.carbonbrief.org/explainer-the-high-emissions-rcp8-5-global-warming-scenario.

(53) It īpaši lielākiem projektiem vai projektiem ar ilgāku izpildes laiku klimatdrošināšanas pārvaldītājs un eksperts(-i) var apsvērt pamatīgākas pieejas izmantošanu, kas ietver papildu reprezentatīvas koncentrāciju trajektorijas un klimata modeļus.

(54) CMIP6: https://www.carbonbrief.org/cmip6-the-next-generation-of-climate-models-explained.

(55) https://www.wcrp-climate.org/dcp-overview

https://www.dwd.de/EN/research/climateenvironment/climateprediction/climateprediction_node.html;jsessionid=1994BFE322D4CE5BA377CE5F57A2FE48.live21061

https://www.dwd.de/EN/climate_environment/climateresearch/climateprediction/decadalprediction/decadalprediction_node.html;jsessionid=3165E97F071FC5301708ED4EB6F7E9E5.live21061

(56) 2018. gada REGIO ĢD uzdevumā veiktais pētījums Climate change adaptation of major infrastructure projects: https://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/studies/2018/climate-change-adaptation-of-major-infrastructure-projects.

(57) EVA ziņojums Nr. 12/2020 Urban adaptation in Europe: how cities and towns respond to climate change, https://www.eea.europa.eu/publications/urban-adaptation-in-europe.

(58) NBK: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2021.058.01.0001.01.LAV.

(59) ANM: https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/recovery-coronavirus/recovery-and-resilience-facility_en.

(60) https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/document_travail_service_part1_v2_en.pdf un https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/document_travail_service_part2_v3_en.pdf.

(61) Princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” ir definēts Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 18. punktā, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.L_.2018.328.01.0001.01.LAV.

(62) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 347/2013 (2013. gada 17. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.), https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32013R0347.

(63) Guide to Cost-Benefit Analysis of Investment Projects – Economic appraisal tool for Cohesion Policy 2014-2020, ISBN 978-92-79-34796-2, Eiropas Komisija, https://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/studies/pdf/cba_guide.pdf.

(64) https://ec.europa.eu/energy/topics/energy-efficiency/energy-efficient-buildings/energy-performance-buildings-directive_en

(65) Šī tabula ar grozījumiem ir ņemta no izdevuma EIB Project Carbon Footprint Methodologies, 2020. gada jūlijs, 1. tabula. Tādu projektu kategoriju ilustratīvi piemēri, kurām nepieciešams SEG novērtējums, https://www.eib.org/attachments/strategies/eib_project_carbon_footprint_methodologies_en.pdf.

(66) Cita starpā arī drošas stāvvietas un ārējās robežas pārbaudes.

(67) Ir jāizslēdz visa infrastruktūra, kas nav tiesīga saņemt finansējumu.

(68) Pasākumiem, kuri attiecas uz ceļu satiksmes drošību un dzelzceļa kravu pārvadājumu trokšņa samazināšanu, var piemērot atbrīvojumu.

(69) EIB Project Carbon Footprint Methodologies for the Assessment of Project GHG Emissions and Emission Variations, 2020. gada jūlijs, https://www.eib.org/en/about/cr/footprint-methodologies.htm un https://www.eib.org/attachments/strategies/eib_project_carbon_footprint_methodologies_en.pdf un https://www.eib.org/en/about/documents/footprint-methodologies.htm.

(70) The Economic Appraisal of Investment Projects at the EIB: https://www.eib.org/en/publications/economic-appraisal-of-investment-projects.

(71) UNFCCC Kioto protokols: https://unfccc.int/kyoto_protocol.

(72) Globālās sasilšanas potenciāls/koeficienti/vērtības (izmanto oglekļa pēdas noteikšanai):

—	A1.9. tabula EIB oglekļa pēdas noteikšanas metodikā,

—	Siltumnīcefekta gāzu protokolā: http://www.ghgprotocol.org/sites/default/files/ghgp/Global-Warming-Potential-Values%20%28Feb%2016%202016%29_1.pdf,

—

GWP 100-year (GSP 100 gadu) 8.A papildinājumā. Lifetimes, Radiative Efficiencies and Metric Values (Kalpošanas laiks, radiatīvās efektivitātes vērtības un metriskās vērtības) IPCC Piektajā novērtējuma ziņojumā, I darba grupa, Physical Science Basis (Zinātniskais pamatojums), https://www.ipcc.ch/assessment-report/ar5/.

(73) Siltumnīcefekta gāzu protokols: https://ghgprotocol.org/.

(74) 1. attēls no publikācijas EIB Project Carbon Footprint Methodologies, https://www.eib.org/en/about/documents/footprint-methodologies.htm.

(75) Kumulatīvās iedarbības dēļ dažos projektos neliels SEG emisiju apjoms var būt izšķirošs, lai klasifikācija tiktu mainīta no nebūtiskas ietekmes uz būtiskas ietekmes kategoriju, un līdz ar to tās ir jāuzskaita.

(76) EIB Project Carbon Footprint Methodologies for the Assessment of Project GHG Emissions and Emission Variations, 2020. gada jūlijs, https://www.eib.org/en/about/cr/footprint-methodologies.htm un https://www.eib.org/attachments/strategies/eib_project_carbon_footprint_methodologies_en.pdf un https://www.eib.org/en/about/documents/footprint-methodologies.htm.

(77) Projekti noteiktās nozarēs, piemēram, pilsētas transporta nozarē, bieži vien ir ietverti integrētas plānošanas dokumentā (piemēram, ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānā), kura mērķis ir definēt saskanīgu investīciju programmu. Lai gan katra atsevišķa investīcija/projekts, kas ietverts šādās investīciju programmās, var nepārsniegt robežvērtības, tomēr var būt lietderīgi novērtēt SEG emisijas visai programmai kopumā, lai konstatētu tās kopējo devumu SEG mazināšanā.

(78) EIB Project Carbon Footprint Methodologies – Methodologies for the Assessment of Project GHG Emissions and Emission Variations, 2020. gada 8. jūlijs: https://www.eib.org/en/about/documents/footprint-methodologies.htm.

(79) Papildu informācija ir pieejama EIB grupas Klimata bankas ceļvedī 2021.–2025. gadam, 2020. gada 14. decembris, https://www.eib.org/en/publications/the-eib-group-climate-bank-roadmap.htm.

(80) Guide to Cost-Benefit Analysis of Investment Projects – Economic appraisal tool for Cohesion Policy 2014-2020, ISBN 978-92-79-34796-2, Eiropas Komisija, https://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/studies/pdf/cba_guide.pdf.

(81) 2014.–2020. gada periodā piemērojamās sociālās diskonta likmes ir noteiktas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/207, un tās kalpos par noderīgu atsauci arī 2021.–2027. gada periodam.

(82) Skatīt, piemēram, EIB grupas Klimata bankas ceļvedi un Institut Louis Bachelier izdevumu The Alignment Cookbook, A technical review of methodologies assessing a portfolio’s alignment with low-carbon trajectories or temperature goal.

(83) Infrastruktūra ietver ne tikai tradicionālo “pelēko” infrastruktūru, bet arī “zaļo” infrastruktūru, kā arī jauktas “zaļās/pelēkās infrastruktūras” formas. Komisijas paziņojumā COM(2013) 249 zaļā infrastruktūra ir definēta kā “stratēģiski plānots pilnīgi vai daļēji dabisku teritoriju tīkls kombinācijā ar citiem vides objektiem, kas ir izveidots un tiek pārvaldīts, lai sniegtu plašu ekosistēmas pakalpojumu klāstu. Tā ietver zaļās zonas (vai zilās, ja attiecas uz ūdens ekosistēmām) un citus fiziskus elementus sauszemes (tostarp piekrastes) un jūras teritorijās. Uz sauszemes zaļā infrastruktūra pastāv lauku un pilsētas apstākļos.”

(84) Skatīt, piemēram, EUFIWACC paziņojumu Integrating Climate Change Information and Adaptation in Project Development, kurā projektu vadītājiem sniegti norādījumi par infrastruktūras klimatnoturības nodrošināšanu: https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/docs/integrating_climate_change_en.pdf.

(85) IPCC AR6: https://www.ipcc.ch/assessment-report/ar6/.

(86) Pastāv vairākas terminu “neaizsargātība” un “risks” definīcijas. Skatīt, piemēram, IPCC AR4 (2007) attiecībā uz jēdzienu “neaizsargātība” un IPCC SREX (2012) un IPCC AR5 (2014) attiecībā uz jēdzienu “risks” (apdraudējuma rašanās varbūtības un tā seku funkcija): http://ipcc.ch/.

(87) Strukturētu pārskatu par klimata pārmaiņu rādītājiem un klimata pārmaiņu ietekmes rādītājiem (apdraudējumu) skatīt, piemēram, EVA ziņojumā Climate change, impacts and vulnerability in Europe 2016 (Klimata pārmaiņas, ietekme un neaizsargātība Eiropā 2016. gadā) (https://www.eea.europa.eu/publications/climate-change-impacts-and-vulnerability-2016), EVA ziņojumā Climate change adaptation and disaster risk reduction in Europe (Pielāgošanās klimata pārmaiņām un katastrofu riska samazināšana Eiropā) (https://www.eea.europa.eu/publications/climate-change-adaptation-and-disaster) un ETC CCA tehniskajā dokumentā Extreme weather and climate in Europe (Ekstrēmi laikapstākļi un klimatiskie apstākļi Eiropā) (2015) (https://www.eionet.europa.eu/etcs/etc-cca/products/etc-cca-reports/extreme-20weather-20and-20climate-20in-20europe), kā arī EVA ziņojumā State of the European Environment (Vides stāvoklis Eiropā) (2020) (https://www.eea.europa.eu/soer).

(88) ISO 14091 “Pielāgošanās klimata pārmaiņām – norādījumi par neaizsargātību, ietekmi un riska novērtēšanu” (https://www.iso.org/standard/68508.html).

(89) Riska identificēšanas darbseminārs: sīkāku informāciju skatīt, piemēram, 2.3.4. iedaļā dokumentā Non-paper – Guidelines for Project Managers: Making vulnerable investments climate resilient (Neoficiālas pamatnostādnes projektu vadītājiem: neaizsargātu investīciju klimatnoturības nodrošināšana) (https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/adaptation/what/docs/non_paper_guidelines_project_managers_en.pdf).

(90) IPCC īpašais ziņojums par okeānu un kriosfēru klimata pārmaiņu laikā, 1. nodaļa, 75. lpp., https://www.ipcc.ch/site/assets/uploads/sites/3/2019/11/05_SROCC_Ch01_FINAL.pdf.

(91) IPCC Piektais novērtējuma ziņojums, I darba grupa, II darba grupa: https://www.ipcc.ch/report/ar5/.

(92) 10. tabula no dokumenta Non-paper: Guidelines for Project Managers – Making vulnerable investments climate resilient (Neoficiālas pamatnostādnes projektu vadītājiem: neaizsargātu investīciju klimatnoturības nodrošināšana), (https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/adaptation/what/docs/non_paper_guidelines_project_managers_en.pdf).

(93) Ieskaitot grupas, kuru ienākumi/iztika un kultūras mantojums ir atkarīgs no dabas resursiem (pat tad, ja tās nav uzskatāmas par nabadzīgām), un grupas, kuras uzskatāmas par nabadzīgām un neaizsargātām (un kurām bieži vien ir mazākas pielāgošanās spējas), kā arī personas ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēki.

(*1) Norādītie novērtējumi un vērtības ir ilustratīvi; projekta virzītājs un klimatdrošināšanas pārvaldītājs drīkst tos mainīt.

(*2) Rādītāju piemēri – citi rādītāji, kurus var izmantot, tostarp šādu elementu izmaksas: tūlītēji/ilgtermiņa ārkārtas pasākumi, aktīvu atjaunošana, vides sanācija, netiešas izmaksas ekonomikai, netiešas sociālās izmaksas.

(*3) Iekšējā peļņas norma (IRR).

(94) Sīkāku informāciju par pieeju attiecībā uz pielāgošanās variantiem un adaptācijas pasākumu novērtējumu un integrāciju projektā skatīt, piemēram, 2.3.5.–2.3.7. iedaļā dokumentā Non-paper – Guidelines for Project Managers: Making vulnerable investments climate resilient (Neoficiālas pamatnostādnes projektu vadītājiem: neaizsargātu investīciju klimatnoturības nodrošināšana), (https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/adaptation/what/docs/non_paper_guidelines_project_managers_en.pdf).

(95) Skatīt, piemēram, Climate-ADAPT (http://climate-adapt.eea.europa.eu/) par adaptāciju:

—	varianti: http://climate-adapt.eea.europa.eu/adaptation-measures,

—	gadījumu izpētes meklēšanas rīks: https://climate-adapt.eea.europa.eu/knowledge/tools/case-studies-climate-adapt un, piemēram,

—	EVA ziņojums Nr. 8/2014 Adaptation of transport to climate change in Europe (Transporta pielāgošana klimata pārmaiņām Eiropā) (http://www.eea.europa.eu/publications/adaptation-of-transport-to-climate),

—

EVA ziņojums Nr. 1/2019 Adaptation challenges and opportunities for the European energy system – Building a climate-resilient low-carbon energy system (Pielāgošanās problēmas un iespējas Eiropas energosistēmai – klimatnoturīgas mazoglekļa energosistēmas izveide)

(https://www.eea.europa.eu/publications/adaptation-in-energy-system).

(96) 2018. gada REGIO ĢD uzdevumā veiktais pētījums Climate change adaptation of major infrastructure projects (Pielāgošanās klimata pārmaiņām lielu infrastruktūras projektu gadījumā), https://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/studies/2018/climate-change-adaptation-of-major-infrastructure-projects.

(97) Climate-ADAPT, valstu profili: https://climate-adapt.eea.europa.eu/countries-regions/countries.

(98) Pieeja, kas paredzēta adaptācijas lēmumu pieņemšanas plānošanai: tā identificē lēmumus, kuri jāpieņem nekavējoties, un lēmumus, kurus var pieņemt nākotnē, kā arī lai izvairītos no maladaptācijas.

(99) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.), https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32011L0092.

(100) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/52/ES (2014. gada 16. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 124, 25.4.2014., 1. lpp.), https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A32014L0052.

C PIELIKUMS

Klimatdrošināšana un projekta cikla pārvaldība (PCP)

C.1. PARASTIE PROJEKTA CIKLA POSMI UN PROJEKTA IZSTRĀDES DARBĪBAS

Projekta cikla pārvaldība (PCP) ir projekta lietderīga un efektīva plānošana, organizēšana, koordinēšana un kontrole visos tā posmos – gan plānošanas un īstenošanas, gan arī darbības un dezekspluatācijas posmā.

Pieredze liecina, ka klimatdrošināšana projekta izstrādes ciklā būtu jāiekļauj jau no paša sākuma.

Tālāk redzamajā shēmā ir sniegts vienkāršots un ilustratīvs pārskats par projekta cikla posmiem un parastajām projekta izstrādes darbībām.

22. attēls

Pārskats par projekta cikla posmiem un projekta izstrādes darbībām

Tālāk redzamajā tabulā ir sniegts orientējošs pārskats par saiknēm starp projekta cikla posmiem, attīstītāja mērķiem un ar klimatdrošināšanu saistītajiem procesiem.

8. tabula

Posmi, attīstītāja mērķi un tipiskie procesi un analīze projekta ciklā

Projekta cikla posms	Attīstītāja mērķi	Procesi un analīze, kuri saistīti ar vienu vai vairākiem klimatdrošināšanas komponentiem
Stratēģija/plāns	Izveidot darījumdarbības stratēģiju / satvaru un projektu plūsmu (kas atbilst klimata pārmaiņu mērķrādītājiem attiecībā uz SEG emisijām un klimatneitralitāti, kā arī sākotnējam klimata pārmaiņu riska novērtējumam, piemēram, teritorijas/koridora līmenī un/vai projektu veida/grupas līmenī).	Sistēmas analīze un plānošana Sistēmas izmaiņu (piemēram, infrastruktūra, organizācija/iestāde un ekspluatācija/uzturēšana) identificēšana Darījumdarbības modeļa izstrāde Pasākumu/projektu plūsmas sagatavošana Stratēģiskais vides novērtējums (SVN) Priekšanalīze
Priekš-izpēte/projektē-šana	Sagatavot izstrādes variantus un izpildes plānu (tāda projekta varianta identifikācija, kas maksimizē mitigācijas efektu, un detalizēts projekta klimatiskās neaizsargātības un riska novērtējums, ieskaitot ekspluatācijas un uzturēšanas ieteikumus)	Priekšizpēte Variantu analīze Līgumu plānošana Tehnoloģijas izvēle Inženiertehniskā priekšizpēte (FEED) Izmaksu aplēse, finanšu/ekonomiskā modelēšana Pilnīgs vidiskās un sociālās ietekmes novērtējums (IVN, VSIN) un vides un sociālās rīcības plāns (VSRP) Klimatdrošināšana, piemēram, 1) projekta saderība ar 2030. un 2050. gada klimata mērķrādītājiem; 2) mazoglekļa variantu un risinājumu izmantošana, cita starpā izmaksu un ieguvumu analīzē un alternatīvu salīdzinājumā integrējot SEG emisiju izmaksas, kā arī integrējot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”; un 3) klimatiskās neaizsargātības un riska pārbaude/novērtēšana, tostarp adaptācijas pasākumu identificēšana, novērtēšana un īstenošana.
Iepirkums/būvniecība	Detalizēti izstrādāt un būvēt aktīvu	Detalizēta inženiertehniskā projektēšana Inženiertehniskā, iepirkuma un būvniecības pārvaldība (IIBP) Klimatdrošināšana (skatīt iepriekš), pienācīgi ņemot vērā līguma formātu (piemēram, FIDIC Sarkanā grāmata vai FIDIC Dzeltenā grāmata), lai nodrošinātu plānoto SEG emisiju un klimatnoturības līmeni
Ekspluatā-cija/uzturēšana	Aktīvu ekspluatācija, uzturēšana, monitorings un uzlabošana (arī to darbības)	Aktīvu pārvaldība, ekspluatācija un uzturēšana, piemēram, ekspluatācijas un uzturēšanas plāns, kura mērķis ir nodrošināt infrastruktūras ilgtspēju un apkalpošanas līmeni, pienācīgi ņemot vērā klimata riskus un ietverot efektīvu un lietderīgu infrastruktūras un darbību monitoringu, integrējot klimatiskos notikumus (piemēram, negadījumu reģistrs), kopā ar lietotāju brīdināšanas un reaģēšanas sistēmām Klimatdrošināšana (skatīt iepriekš), tostarp monitorings (ar ārkārtas situāciju plāniem), ko veic attiecībā uz SEG emisijām un klimata pārmaiņu ietekmi/riskiem (piemēram, ja atjaunināti dati par plūdu risku izraisītu pretplūdu aizsargsienu paaugstināšanu)
Dezekspluatācija	Dezekspluatācija un saistību pārvaldība	Dezekspluatācijas plāns (tostarp tas, ka vairumā gadījumā šis plāns tiks īstenots šādā kontekstā: SEG neto nulles līmeņa emisijas un klimatneitralitāte, princips “nenodari būtisku kaitējumu” vides objektiem un mainīts klimats ar ietekmi un riskiem, kuri var būt būtiski mainījušies (piemēram, pieaudzis plūdu risks)

Turklāt SVN un IVN procedūru noslēgumā ir iespējams, ka tiks īstenoti ietekmes uz vidi mazināšanas pasākumi. Tie būtu jāiekļauj lēmumā par attiecīgā plāna/programmas pieņemšanu (SVN procedūras rezultātā) un/vai projekta attīstības piekrišanā (pārbaudes vai IVN procedūru rezultātā) un būvdarbu iepirkuma procedūras dokumentos, tostarp attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanās tām.

Īpaša uzmanība nepieciešama, lai klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumi, kuri izriet no klimatdrošināšanas, kopā ar ietekmes uz vidi mazināšanas pasākumiem, kuri izriet no SVN un IVN procedūrām, tiktu integrēti iepirkuma procedūras dokumentos, ņemot vērā atšķirības starp, piemēram, FIDIC (1) Sarkano grāmatu un FIDIC Dzelteno grāmatu.

Klimatdrošināšanas iekļaušana projekta cikla pārvaldībā līdz ar, piemēram, vides novērtējumiem, ļaus nodrošināt sinerģiju un, iespējams, ieguvumus laika un izmaksefektivitātes ziņā.

C.2. STRATĒĢIJAS/PLĀNA POSMS UN PROJEKTA VIRZĪTĀJS

Organizatoriskā vienība, kas pilda projekta virzītāja vai projekta vadītāja lomu konkrētā infrastruktūras projektā, ne vienmēr piedalās sākotnējo lēmumu pieņemšanā stratēģijas/plānu posmā.

Dažādos projekta cikla posmos vadošā loma klimatdrošināšanas jomā var būt dažādām personām, piemēram, projekta virzītājam – priekšizpētes/projektēšanas posmā, publiskā sektora iestādēm – stratēģijas/plāna posmā un aktīvu īpašniekiem un pārvaldītājiem – tālākajos posmos.

Šis aspekts ir parādīts tālāk redzamajā shēmā.

23. attēls

Projekta virzītāja iesaiste dažādajos projekta cikla posmos

Projekta virzītājam klimatdrošināšana projekta izstrādes ciklā būtu jāintegrē pēc iespējas agrīnākā posmā. Tas ietver izpratni par to, kāda rīcība attiecībā uz klimata pārmaiņām tika veikta projekta izstrādes cikla iepriekšējos posmos.

C.3. PROJEKTA CIKLA POSMOS SASTOPAMO KLIMATDROŠINĀŠANAS PROBLĒMU PIEMĒRI

Klimatdrošināšana ir nepārtraukts process, kas jāintegrē visos relevantajos posmos, kā arī saistītajos procesos un analīzē. Tas nodrošina, ka projektā var optimāli integrēt attiecīgos klimatnoturības pasākumus (2) (3) un mitigācijas variantus.

Projekta izstrādes process parasti tiek attēlots kā lineārs process, tomēr realitātē tas ir sarežģītāks. Pāreja no viena projekta posma uz nākamo ne vienmēr noris bez problēmām, un kādā posmā var iestāties aizkavējums vai var notikt atgriešanās agrākos posmos. Tas pats nosacījums attiecas uz klimatdrošināšanu.

Klimatdrošināšanas integrēšana visos projekta posmos var aktualizēt kādu no tālāk minētajiem jautājumiem/analīzēm, ko nevajadzētu apskatīt atsevišķi no visiem pārējiem aspektiem, kuri parasti ietilpst kvalitatīvā projekta sagatavošanā.

Posmā “STRATĒĢIJA/PLĀNS” cita starpā būtu jāizvērtē aspekti saistībā ar zema emisiju līmeņa darbībām, tostarp projekta saderību ar pāreju uz SEG neto nulles līmeņa emisijām un klimatneitralitāti 2050. gadā, principu “nenodari būtisku kaitējumu” vides mērķiem un pirmo klimatiskās neaizsargātības novērtējuma kārtu. Stratēģijas/plāna scenārijos būtu sīkāk jāizklāsta galvenie klimata pārmaiņu problēmjautājumi.

Pirmais analīzes un sagatavošanās posms, lai projektam izstrādātu efektīvu un lietderīgu ekspluatācijas un uzturēšanas stratēģiju, sākas ar stratēģijas/plāna posmu, ieskaitot finansēšanas stratēģiju, un parasti ir lietderīgi iekļaut klimata pārmaiņu mitigācijas un adaptācijas apsvērumus.

Klimata pārmaiņu mitigācijas gadījumā stratēģijas/plānu posms bieži vien ir piemērots posms lēmumu pieņemšanai galvenokārt tādēļ, ka tās tvērums pārsniedz infrastruktūras izstrādes apsvērumus, aptverot arī visas nepieciešamās izmaiņas sistēmas darbībā un organizatoriskajā/institucionālajā struktūrā.

Lēmumi, kas pieņemti šajā līmenī, lielākoties ir (paši) kritiskākie un visvairāk veicina SEG emisiju samazināšanu, ļaujot realizēt pilnu projekta klimata pārmaiņu mazināšanas potenciālu.

Dažās nozarēs pēc projekta atlases tā kopējā ietekme lielā mērā ir atkarīga no fakta, ka projekts ir stratēģijas daļa, proti, pilnīgu labumu no tā varēs gūt tikai tad, ja tiks īstenots arī stratēģijā paredzēto papildu darbību un faktoru kopums. Tas jo īpaši attiecas, pirmkārt, uz transporta nozari, taču arī uz citām nozarēm, piemēram, pilsētvides attīstību.

Galvenie darbības rādītāji (KPI) attiecībā uz CO2e un saistītie mērķrādītāji stratēģijas/plānu posmam parasti būs vieni no galvenajiem rādītājiem, uz kuriem balstās stratēģija/plānošana.

Klimatadaptācijas gadījumā stratēģijas/plānu posmā parasti būtu jāietilpst (stratēģiskam) neaizsargātības novērtējumam, ar kuru identificē klimatisko apstākļu iespējamo ietekmi un riskus un atbalsta detalizēta neaizsargātības pret klimata pārmaiņām un riska novērtējuma plānošanu.

Projekta tehniskie aspekti parasti tiks specificēti posmā “PRIEKŠIZPĒTE/PROJEKTĒŠANA”. Piemēram, galīgā tehnoloģijas izvēle var būt citāda, ja viens no galvenajiem mērķiem ir klimata pārmaiņu mazināšana un klimatneitralitātes sasniegšana līdz 2050. gadam. Tas var arī sniegt papildu ieguldījumu vides jomā un pozitīvi ietekmēt klimata pārmaiņas.

Detalizēts klimatdrošināšanas process bieži vien lielākoties norit priekšizpētes/projektēšanas posmā. Sīkāku informāciju par klimatdrošināšanu skatīt šo norādījumu 3. nodaļā, un saiknes ar IVN skatīt 5. nodaļā.

Klimatiskās neaizsargātības un riska novērtējumā parasti ir ietverti tādi aspekti kā vietas izvēle un projektēšanas varianti un citi priekšizpētes aspekti, piemēram, projekta ievaddati, finanšu, ekonomiskie, ekspluatācijas un pārvaldības, juridiskie, vidiskie, sociālās iekļautības un piekļūstamības aspekti.

Mērķis ir nodrošināt, lai klimata pārmaiņu ietekmes radītie riski pēc relevantu adaptācijas pasākumu iekļaušanas tiktu samazināti līdz pieņemamam līmenim. Pieņemama atlikušā riska līmeni parasti nosaka jau iepriekš, piemēram, klimatdrošināšanas plānošanas ietvaros. Posmam “IEPIRKUMS/BŪVNIECĪBA” cita starpā jānodrošina, lai projekts pilnībā atspoguļotu klimatdrošināšanu, kas izstrādāta iepriekšējos posmos, piemēram, ja darbuzņēmējs var ierosināt alternatīvus tehniskos risinājumus, nesamazinot mērķu vērienīguma līmeni (tostarp nodrošinot plānoto klimatnoturības līmeni). Būtu jāizvērtē arī SEG emisiju minimizēšana būvniecības laikā.

Posmā “EKSPLUATĀCIJA/UZTURĒŠANA” tiks īstenoti attiecīgie mitigācijas un adaptācijas pasākumi, veikta šo pasākumu iedarbīguma uzraudzība, ieskaitot projekta ietekmi uz vidi (piemēram, SEG emisijas) un klimata pārmaiņu ietekmi uz projektu. Būtu jāizstrādā efektīva un lietderīga sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas stratēģija, nodrošinot infrastruktūras ilgtspēju un pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus pienācīgi risinot klimata riskus.

Kā minēts iepriekš, šī analīze sākas stratēģijas/plānu posmā. Ir nepieciešams iekļaut efektīvu un lietderīgu infrastruktūras un darbību monitoringu, integrējot klimatiskos notikumus (piemēram, negadījumu reģistrs), kopā ar lietotāju brīdināšanas un reaģēšanas sistēmām. Tam būtu jāietver arī monitorings un procedūras, ar kurām minimizē ietekmi uz īpaši bīstamiem notikumiem, akceptējot darbības traucējumus vai pilnīgu darbības pārtraukšanu (atkarībā no atrašanās vietas un no apkalpotās teritorijas/lietotājiem, piemēram, mājokļi vai slimnīcas u. tml.) un būtu jānodrošina atveseļošana / pilnīga aizsardzība iedzīvotājiem un aktīviem (piemēram, pasažieru un transportlīdzekļu evakuācijas un glābšanas zonas metro sistēmā).

Vairumam infrastruktūras projektu, kuri tiks finansēti 2021.–2027. gada periodā, posms “DEZEKSPLUATĀCIJA” iestāsies laikposmā pēc 2050. gada, kad būs jāņem vērā SEG neto nulles līmeņa emisijas un klimatneitralitāte, kā arī princips “nenodari būtisku kaitējumu” vides mērķiem. Tajā pašā periodā klimata pārmaiņas izraisīs dažādu klimatisko apdraudējumu izmaiņas. Tas var ietekmēt analīzi un lēmumus projekta izstrādes cikla agrīnākos posmos.

C.4. PCP UN KLIMATA PĀRMAIŅU MAZINĀŠANA

Tālāk redzamajā attēlā ir sniegts pārskats par saiknēm starp PCP un klimata pārmaiņu mazināšanu.

24. attēls

Pārskats par saiknēm starp PCP un klimata pārmaiņu mazināšanu

Tālāk redzamajā tabulā ir sniegts orientējošs pārskats par saiknēm starp PCP un klimata pārmaiņu mazināšanu dažādos projekta cikla posmos.

9. tabula

Pārskats par PCP un klimata pārmaiņu mazināšanu

Projekta cikla posmi

Attīstītāja mērķi

Procesi un analīze

Projekts ir saderīgs ar SEG neto nulles līmeņa emisijām un klimatneitralitāti 2050. gadā (vai ticamām trajektorijām līdz 2050. gadam, ja kalpošanas laiks ir īsāks)

Stratēģija/plāns

Noteikt sākotnējo tvērumu un darījumdarbības stratēģiju

Sagatavot izstrādes variantus un izpildes stratēģiju

—	Darījumdarbības modeļa izstrāde

—	Stratēģiskais vides novērtējums (SVN)

—	Projekta koncepcija

—	Vietas izvēle

—	Līgumu plānošana

—	Tehnoloģijas izvēle

—	Izmaksu aplēse, finanšu/ekonomiskā modelēšana

—	Priekšanalīze

—	Tvēruma noteikšana un bāzlīnija vidiskās un sociālās ietekmes novērtējumam (VSIN)

Veikt detalizētu projekta analīzi, ņemot vērā klimatneitralitāti 2050. gadā, aprites ekonomiku, kā arī aprites cikla novērtējuma izmantošanu SEG emisijām, ieskaitot attiecīgās alternatīvas

Izmantot mazoglekļa variantus

Attiecīgā gadījumā veikt SEG emisiju padziļinātu analīzi saskaņā ar EIB oglekļa pēdas noteikšanas metodiku

Iecelt klimatdrošināšanas pārvaldītāju un plānot klimatdrošināšanas procesu

Priekš-izpēte/ projektē-šana

Noteikt galīgo tvērumu un izpildes plānu

—	Inženiertehniskā priekšizpēte (FEED)

—	Izmaksu aplēse, finanšu/ekonomiskā modelēšana

—	Pilnīgs vidiskās un sociālās ietekmes novērtējums (VSIN) un vides un sociālās rīcības plāns (VSRP)

—	Nodrošināta piekļūstamība personām ar invaliditāti

Iecelt klimatdrošināšanas pārvaldītāju un plānot klimatdrošināšanas procesu (ja tas nav veikts iepriekš)

Klimatdrošināšana, piemēram, 1) projekta saderība ar pāreju uz SEG neto nulles līmeņa emisijām līdz 2050. gadam un klimatneitralitāti, un principiem “energoefektivitāte pirmajā vietā” un “nenodari būtisku kaitējumu” vides mērķiem; 2) mazoglekļa variantu un risinājumu izmantošana, cita starpā izmaksu un ieguvumu analīzē un alternatīvu salīdzinājumā iekļaujot SEG emisiju izmaksas

Iepirkums/būvniecība

Detalizēti izstrādāt un būvēt aktīvu

—	Detalizēta inženiertehniskā projektēšana

—	Inženiertehniskā, iepirkuma un būvniecības pārvaldība (IIBP)

Klimatdrošināšana integrēt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus (kas noteikti klimatdrošināšanas ietvaros) detalizētā inženiertehniskajā projektēšanā un iepirkumā

Eksplua-tācija/uzturēšana

Aktīva ekspluatācija, uzturēšana un uzlabošana

—	Aktīva pārvaldība

—	Ekspluatācija un uzturēšana

Monitorēt SEG emisijas un plānotos samazinājumus, virzoties uz klimatneitralitāti

Dezekspluatācija

Dezekspluatācija un saistību pārvaldība

—	Dezekspluatācijas plāns

Dezekspluatācijas plānā un tā īstenošanā būtu pienācīgi jāņem vērā klimata pārmaiņas, kā arī SEG neto nulles līmeņa emisijas 2050. gadā un klimatneitralitāte, un principi “energoefektivitāte pirmajā vietā” un “nenodari būtisku kaitējumu”

C.5. PCP UN PIELĀGOŠANĀS KLIMATA PĀRMAIŅĀM

Tālāk redzamajā attēlā ir sniegts ilustratīvs pārskats par saiknēm starp PCP un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

25. attēls

Pārskats par saiknēm starp PCP un pielāgošanos klimata pārmaiņām

Tālāk redzamajā tabulā ir sniegts orientējošs pārskats par saiknēm starp PCP un pielāgošanos klimata pārmaiņām dažādajos projekta cikla posmos.

10. tabula

Pārskats par PCP un pielāgošanos klimata pārmaiņām

Projekta cikla posmi

Attīstītāja mērķi

Procesi un analīze

Neaizsargātības novērtējums

Riska novērtējums

Adaptācijas varianti

Stratēģija/plāns

Noteikt sākotnējo tvērumu un darījum-darbības stratēģiju

Sagatavot izstrādes variantus un izpildes stratēģiju

—	Darījumdarbības modeļa izstrāde

—	Stratēģiskais vides novērtējums (SVN)

—	Projekta koncepcija

—	Vietas izvēle

—	Līgumu plānošana

—	Tehnoloģijas izvēle

—	Izmaksu aplēse

—	Tvēruma noteikšana un bāzlīnija vidiskās un sociālās ietekmes novērtējumam (IVN, VSIN)

—	Priekšanalīze

Attiecībā uz aktīva kalpošanas laiku izvērtēt, kā pašreizējie un nākotnes klimatiskie apstākļi varētu ietekmēt projekta izdošanos

Izvērtēt klimata riskus, kas saistīti ar projektēšanas variantiem

Ņemt vērā klimatisko neaizsargātību vietas izvēles procesā

Jutīguma analīze, iekļaujot tehnoloģijas un projektētās robežvērtības

Riska novērtējums

Noteikt adaptācijas variantus un ieguvumus (mazāki riski/kaitējums)

Sniegt izmaksu aplēses, novērtēt adaptācijas variantus

Norādīt pieņemamu atlikušā riska līmeni saistībā ar klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi

Noteikt un novērtēt riskus (augstāks līmenis) un adaptācijas pasākumus, pamatojoties uz tādu klimata pārmaiņu izraisītu vides un sociālo izmaiņu noteikšanu un analīzi, kuras var ietekmēt projektu (piemēram, lielāks apūdeņošanas pieprasījums izraisa konfliktu par ūdens resursiem), un uz tādu veidu noteikšanu un analīzi, kādos mainīgie klimatiskie apstākļi var ietekmēt projekta rezultātu vides un sociālajā jomā (piemēram, palielinot pastāvošo sociālo un/vai dzimumu nevienlīdzību)

Iecelt klimatdrošināšanas pārvaldītāju un plānot klimatdrošināšanas procesu

Priekš-izpēte/ projektē-šana

Noteikt galīgo tvērumu un izpildes plānu

—	Inženiertehniskā priekšizpēte (FEED)

—	Izmaksu kalkulācija, finanšu/ekonomiskā modelēšana

—	Pilnīgs vidiskās un sociālās ietekmes novērtējums (VSIN) un vides un sociālās rīcības plāns (VSRP)

—	Priekšizpēte

Iecelt klimatdrošināšanas pārvaldītāju un plānot klimatdrošināšanas procesu (ja tas nav veikts iepriekš)

Tādu kritisko projektēto robežvērtību papildu analīze, kuras pret klimata pārmaiņām ir visjutīgākās

Analizēt klimata riskus un pārbaudīt kritiskās konstrukcijas noturību pašreizējos un nākotnes klimatiskajos apstākļos

Identificēt adaptācijas variantus un ieguvumus (mazāki riski/kaitējums)

Sniegt izmaksu aplēses, novērtēt adaptācijas variantus

Noteikt un novērtēt riskus un adaptācijas pasākumus, pamatojoties uz tādu klimata pārmaiņu izraisītu vides un sociālo izmaiņu detalizētu analīzi, kuras var ietekmēt projektu, un uz tādu veidu analīzi, kādos mainīgie klimatiskie apstākļi var ietekmēt projekta vidisko un sociālo sniegumu. Iekļaut vides un sabiedrības risku pārvaldības pasākumus. Izvērtēt piekļūstamību personām ar invaliditāti.

Priekšizpētē izvērtēt un formulēt klimatiskās neaizsargātības veidus un riskus, kas saistīti ar projektu, aptverot visas priekšizpētes jomas, piemēram, projekta ievaddatu, projekta atrašanās vietas, finanšu, ekonomiskos, ekspluatācijas un pārvaldības, juridiskos, vidiskos un sociālos aspektus, kā arī relevantos adaptācijas variantus.

Iepirkums/būvniecība

Detalizēti izstrādāt un būvēt aktīvu

—	Detalizēta inženiertehniskā projektēšana

—	Inženiertehniskā, iepirkuma un būvniecības pārvaldība (IIBP)

Sīkāk izstrādāt noturības pasākumus, pamatojoties uz iepriekš minēto inženiertehnisko priekšizpēti (FEED), un iekļaut galīgos apstiprinātos pasākumus sīki izstrādātajos inženiertehniskajos projektos.

Atjaunināt iepriekš veiktu jutīguma analīzi, neaizsargātības un riska novērtējumus un identificēt adaptācijas variantus, un integrēt tos projektā

IIBP ar mērķi nodrošināt, lai projekts apliecinātu, ka ir novērtēti pašreizējie un nākotnes klimata riski un ka noturības pasākumi nepieciešamības gadījumā ir ieviesti un integrēti, piemēram, “klimatnoturības rīcības plānā”

Ekspluatā-cija/uzturēšana

Aktīva ekspluatā-cija, uzturēšana un uzlabošana

—	Aktīva pārvaldība

—	Ekspluatācija un uzturēšana

Lai nodrošinātu turpmāku aktīva klimatnoturību un paredzēto darbību visā tā kalpošanas laikā, līdz ar klimata pārmaiņām būtu jāveic regulārs monitorings. Monitoringā būtu jābūt ietvertiem pamatā esošajiem projektēšanas pieņēmumiem (piemēram, nākotnes globālās sasilšanas līmenis), kā arī adaptācijas un vides un citiem pasākumiem, lai pārliecinātos, ka tie nodrošina paredzēto riska samazināšanas līmeni. Projekta “klimatnoturības rīcības plāns” būtu regulāri jāpārskata un jāatjaunina; tam būtu jābūt elastīgam un atklātam, jo īpaši attiecībā uz aktīviem ar ilgu kalpošanas laiku. Regulārs monitorings brīdinās aktīvu īpašnieku/operatoru par iespējamo nepieciešamību veikt grozījumus adaptācijas pasākumos.

Dezekspluatācija

Dezekspluatācija un saistību pārvaldība

—	Dezekspluatācijas plāns

Dezekspluatācijas plānā un tā īstenošanā būtu pienācīgi jāņem vērā nākotnes klimata pārmaiņu ietekme un riski (un var būt lietderīgi šos aspektus izvērtēt agrīnākos posmos PCP ietvaros)

C.6. PCP UN VIDES NOVĒRTĒJUMI (IVN, SVN)

Pārskatu par saiknēm starp PCP un vides novērtējumiem (piemēram, IVN, SVN) skatiet 20. attēlā.

Tālāk redzamajā tabulā ir sniegts orientējošs pārskats par soļiem IVN un SVN procesā projekta cikla posmos.

11. tabula

Pārskats par PCP un vides novērtējumiem (IVN, SVN)

Projekta cikla posmi	Attīstītāja mērķi	Vides novērtējumi	Paskaidrojums
Stratēģiskais vides novērtējums (SVN)
Stratēģija/plāns	Noteikt sākotnējo tvērumu un darījumdarbības stratēģiju	Stratēģiskais vides novērtējums (SVN)	Norādīt galvenos klimata pārmaiņu jautājumus, tostarp siltumnīcefekta gāzu neto nulles līmeņa emisijas un klimatneitralitāti 2050. gadā, vides aizsardzības mērķus, kuri noteikti starptautiskā, ES vai dalībvalsts līmenī un kuri ir būtiski plāna kontekstā, un to, kā šie mērķi un jebkādi vides apsvērumi ir ņemti vērā plāna sagatavošanas laikā, kā arī klimatnoturības kontekstā. Novērtēt kritiskās problēmas klimata pārmaiņu jautājuma risināšanai SVN. Identificēt klimata problēmjautājumus un ietekmi. Attiecīgā gadījumā klimata pārmaiņu jautājumu iedarbīgi risināt SVN (un citu vides novērtējumu) ietvaros.
Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN)
Priekš-izpēte/ projektē-šana	Sagatavot izstrādes variantus un izpildes stratēģiju Noteikt galīgo tvērumu un izpildes plānu	Pārbaude (attiecīgā gadījumā)	Kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai IVN ir nepieciešams. Šā posma beigās ir jāizdod un jāpublisko pārbaudes lēmums. NB! IVN direktīvas II pielikumā minētajiem projektiem, kuri ir “atbrīvoti no pārbaudes”, proti, kuriem nav nepieciešams IVN, tomēr var būt nepieciešama klimatdrošināšana.
		Tvēruma noteikšana (attiecīgā gadījumā)	Direktīvā ir paredzēts, ka attīstītāji var pieprasīt kompetentajai iestādei sniegt tvēruma noteikšanas atzinumu, kurā ir noteikts novērtējuma saturs un apmērs un ir norādīta informācija, kas jāietver IVN ziņojumā.
		IVN ziņojums	Novērtējumu veic attīstītājs vai eksperts(-i) viņa vārdā. Novērtējuma rezultāti ir izklāstīti IVN ziņojumā, kurā ir ietverta šāda informācija: informācija par projektu, bāzlīnijas scenārijs, projekta iespējamā būtiska ietekme, piedāvātās alternatīvas, elementi un pasākumi būtiskas nelabvēlīgas ietekmes mazināšanai, kā arī netehnisks kopsavilkums un jebkāda papildu informācija, kas norādīta IVN direktīvas IV pielikumā.
		Informācija un apspriešanās	IVN ziņojumu dara pieejamu izskatīšanai iestādēm, kuru pārziņā ir vides joma, vietējām un reģionālajām iestādēm un sabiedrībai. Tām tiek nodrošināta iespēja sniegt piezīmes par projektu un tā ietekmi uz vidi.
		Lēmumu pieņemšana un attīstības piekrišana	Kompetentā iestāde pārbauda IVN ziņojumu, tostarp apspriešanas laikā saņemtās piezīmes, novērtē projekta ietekmi katrā atsevišķā gadījumā un izdod pamatotu secinājumu par to, vai projekts rada būtisku ietekmi uz vidi. Tas ir jāiekļauj galīgajā attīstības piekrišanas lēmumā.
		Informācija par attīstības piekrišanu	Sabiedrība tiek informēta par attīstības piekrišanas lēmumu, un tai ir tiesības uz pārskatīšanu.
Iepirkums/būvniecība	Detalizēti izstrādāt un būvēt aktīvu	Monitorings (attiecīgā gadījumā)	Projekta būvniecības un ekspluatācijas posmā attīstītājam ir jāuzrauga konstatētā būtiskā nelabvēlīgā ietekme uz vidi, kā arī tās mazināšanai īstenotie pasākumi.
Ekspluatā-cija/uzturēšana	Aktīva ekspluatā-cija, uzturēšana un uzlabošana
Dezekspluatācija	Dezekspluatācija un saistību pārvaldība

(1) FIDIC: http://fidic.org/bookshop/about-bookshop/which-fidic-contract-should-i-use.

(2) Non-paper – Guidelines for Project Managers: Making vulnerable investments climate resilient (Neoficiālas pamatnostādnes projektu vadītājiem: neaizsargātu investīciju klimatnoturības nodrošināšana), https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/adaptation/what/docs/non_paper_guidelines_project_managers_en.pdf un https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/514e385a-ef68-46ea-95a0-e91365a69782/language-en.

(3) Komisijas dienestu darba dokuments, SWD(2013) 137 final, 16.4.2012., Adapting infrastructure to climate change (Infrastruktūras pielāgošana klimata pārmaiņām), https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52013SC0137&from=EN.

D PIELIKUMS

Klimatdrošināšana un ietekmes uz vidi novērtējums (IVN)

Šo norādījumu par klimatdrošināšanu 5. nodaļā ir sniegts īss ieskats par saiknēm un pārklāšanos starp klimatdrošināšanu un ietekmes uz vidi novērtējumu; šajā pielikumā ir sniegts sīkāks skaidrojums.

D.1. IEVADS

IVN direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai uz projektiem, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi inter alia to rakstura, lieluma vai atrašanās vietas dēļ, attiektos prasība par novērtējumu attiecībā uz to ietekmi uz vidi.

Šis novērtējums būtu jāveic, pirms tiek sniegta attīstības piekrišana, t. i., pirms iestāde(-es) pieņem lēmumu, ka attīstītājs var īstenot projektu.

Ar direktīvu tiek saskaņoti IVN principi, ieviešot minimālās prasības, jo īpaši attiecībā uz projektu veidiem, kuri būtu jānovērtē, galvenajiem attīstītāju pienākumiem, novērtējuma saturu un noteikumiem par kompetento iestāžu un sabiedrības līdzdalību.

2014. gadā IVN direktīva tika grozīta, lai to pielāgotu rīcībpolitiskajām, juridiskajām un tehniskajām izmaiņām, kuras notikušas pēdējo 25 gadu laikā, tostarp jaunām vides problēmām. Likumdevēji piekrita, ka vides jautājumi, piemēram, klimata pārmaiņas un negadījumu un katastrofu riski, ir kļuvuši svarīgāki rīcībpolitikas veidošanā, tādēļ tiem arī būtu jābūt nozīmīgiem elementiem novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procesā projekta apstiprināšanas ietvaros.

Direktīva 2014/52/ES, t. i., 2014. gada IVN direktīva, attiecas uz projektiem, kuriem pārbaude uzsākta (II pielikumā minētajiem projektiem) vai attiecībā uz kuriem attīstītājs uzsācis tvēruma noteikšanu vai iesniedzis IVN ziņojumu (I un II pielikumā minētajiem projektiem, uz kuriem attiecas IVN procedūra) 2017. gada 16. maijā vai pēc šā datuma.

Direktīva 2011/92/ES, t. i., 2011. gada IVN direktīva, attiecas uz projektiem, kuriem pārbaude uzsākta (II pielikumā minētajiem projektiem) vai attiecībā uz kuriem attīstītājs uzsācis tvēruma noteikšanu vai iesniedzis IVN ziņojumu (I un II pielikumā minētajiem projektiem, uz kuriem attiecas IVN procedūra) līdz 2017. gada 16. maijam.

Grozītajā direktīvā ir ietverti noteikumi par klimata pārmaiņām. Tādu projektu gadījumā, uz kuriem attiecas 2014. gada IVN direktīva, pastāv pārklāšanās starp IVN procesu un klimatdrošināšanas procesu. Tas būtu jāņem vērā, plānojot abus minētos procesus, lai izmantotu sniegtās priekšrocības.

Saskaņā ar grozīto IVN direktīvu uzmanība projektu ietekmei uz klimatu un to neaizsargātībai pret klimata pārmaiņām būtu jāpievērš pārbaudes posmā (atlases kritēriji) un jānorāda, kad ir nepieciešams IVN.

Projektiem, kas minēti IVN direktīvas I pielikumā, prasību par IVN veikšanu piemēro automātiski, jo tiek pieņemts, ka tie rada būtisku ietekmi uz vidi.

Projektiem, kas minēti direktīvas II pielikumā, jānosaka, cik liela iespēja pastāv, ka tie radīs būtisku ietekmi uz vidi, t. i., projekts tiek “pārbaudīts”, lai noteiktu, vai ir nepieciešams IVN. Dalībvalsts kompetentā iestāde to nolemj, i) izskatot katru gadījumu atsevišķi vai ii) izmantojot noteiktos limitus vai kritērijus. Jebkurā gadījumā kompetentajām iestādēm vienmēr jāņem vērā III pielikumā noteiktie kritēriji, t. i., projektu pazīmes (piemēram, lielums, kumulatīvā ietekme ar citiem projektiem utt.), projektu atrašanās vieta un iespējamās ietekmes pazīmes.

“Tvēruma noteikšanas posms” sniedz iespēju attīstītājiem uzdot kompetentajām iestādēm jautājumus par informācijas apjomu, kas nepieciešams, lai pieņemtu informētu lēmumu par projektu un tā ietekmi. Šis posms ietver novērtēšanu un noteikšanu jeb “tvēruma noteikšanu” attiecībā uz iestādēm nepieciešamās informācijas apjomu un analīzi.

Informācija par projekta būtisko ietekmi uz vidi tiek savākta trešajā posmā: IVN ziņojuma sagatavošana.

Par IVN ziņojumu jāinformē vides iestādes, kā arī vietējās un reģionālās iestādes un sabiedrība (un skartās dalībvalstis), kā arī ar tām jāveic apspriešanās. Pēc apspriešanās kompetentā iestāde, ņemot vērā apspriešanās rezultātus, pieņem lēmumu par to, vai piešķirt projektam atļauju.

Šī atļauja būtu jādara pieejama sabiedrībai, un to var apstrīdēt valsts tiesās. Ja projekti rada būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, attīstītājiem būs jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai nepieļautu, novērstu vai samazinātu šādu ietekmi. Šie projekti būs jāuzrauga, izmantojot dalībvalstu noteiktās procedūras.

visaptverošs ievads un pārskats par ES vides politiku, tiesību aktiem un atbilstību tiesību aktiem, kā arī citu ES politikas jomu zaļināšanu ir sniegts Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē (1).

Ir izdotas šādi norādījumu dokumenti par konkrētiem IVN procesa posmiem:

—	IVN norādījumu dokuments par pārbaudi (2017) (2),

—	IVN norādījumu dokuments par tvēruma noteikšanu (2017) (3),

—	IVN norādījumu dokuments par IVN ziņojuma sagatavošanu (2017) (4).

Minētajos trīs norādījumu dokumentos ir ietvertas noderīgas atsauces, lai cita starpā mazinātu ar klimata pārmaiņām saistīto ietekmi. Tie papildina 2013. gadā izdotos norādījumus (5) par klimata pārmaiņu (un bioloģiskās daudzveidības) integrēšanu IVN.

Jānorāda, ka minētie norādījumu dokumenti ir izstrādāti izmantošanai visā ES un tādēļ nevar atspoguļot visas konkrētās juridiskās prasības un praksi IVN jomā dažādās ES dalībvalstīs. Līdz ar to papildus vienmēr jāņem vērā visi esošie valsts, reģionālie vai vietējie norādījumi par IVN. Tā pati piezīme attiecas arī uz šiem norādījumiem par klimatdrošināšanu.

Turklāt norādījumu dokumenti vienmēr būtu jālasa kopā ar direktīvu un valsts vai vietējiem IVN tiesību aktiem. Direktīvas interpretācija joprojām ir vienīgi Eiropas Savienības Tiesas (EST) prerogatīva, tādēļ būtu jāņem vērā arī EST judikatūra.

Noderīgs atsauces materiāls projektu attīstītājiem attiecībā uz klimata pārmaiņu integrēšanu vides novērtējumos var būt arī EIB rokasgrāmata par vides un sociālajiem (6) standartiem (7).

D.2. IVN PROCESA GALVENO POSMU PĀRSKATS

Jautājumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, var integrēt IVN procesa galvenajos posmos, kā parādīts tālāk redzamajā tabulā.

12. tabula

Pārskats par klimata pārmaiņu integrēšanu IVN procesa galvenajos posmos

IVN process	Galvenie apsvērumi
Pārbaude (oficiāli nav IVN sastāvdaļa, attiecas uz II pielikumā minētajiem projektiem)	Vai ir ticams, ka projekta īstenošana būtiski ietekmēs klimata pārmaiņu jautājumus vai arī klimata pārmaiņu jautājumi būtiski ietekmēs projekta īstenošanu? Vai IVN ir nepieciešams?
Tvēruma noteikšana (attiecīgā gadījumā)	Kādi var būt galvenie klimata pārmaiņu jautājumi? Kas ir galvenās ieinteresētās personas un vides iestādes, kas ir ieinteresētas klimata pārmaiņās, un kā tās piedalīsies IVN? Kādi, pēc viņu domām, ir galvenie jautājumi? Kāda ir pašreizējā situācija saistībā ar klimata pārmaiņām un kā tā, visticamāk, mainīsies nākotnē? Kāds ir klimata pārmaiņu politikas konteksts, kādi ir mērķi un mērķrādītāji?
IVN ziņojums / informācija un apspriešanās	Kādas metodes, rīki un pieejas būs visnoderīgākie, lai izprastu un novērtētu galvenos klimata pārmaiņu jautājumus? Kādas ir alternatīvas, lai risinātu klimata pārmaiņu jautājumus? Kā to īstenošana ietekmētu klimata pārmaiņu mērķus? Kā var izvairīties no nelabvēlīgas ietekmes uz klimata pārmaiņām? Ja tas nav iespējams, kā to var samazināt vai kompensēt? Kā var palielināt labvēlīgo ietekmi? Kā klimata pārmaiņas varētu integrēt projektā (piemēram, veikt klimatdrošināšanu)? Vai ir nepārprotami izskaidroti veidi, kā identificēt klimata pārmaiņas, pārvaldības nenoteiktību utt.?
Lēmumu pieņemšana / attīstības piekrišana	Kā klimata pārmaiņu jautājumus var integrēt attīstības piekrišanā un galīgajā projektā?
Monitorings	Kā tiks uzraudzīta ietekme uz klimata pārmaiņām? Kā tiks uzraudzīti IVN mitigācijas pasākumi? Kā tiks novērtēta adaptīvā pārvaldība?

Galveno klimata pārmaiņu jautājumu identificēšana agrīnā posmā ar relevanto iestāžu un ieinteresēto personu līdzdalību nodrošina, ka tos atzīst visas iesaistītās personas un ka tiem tiek pievērsta uzmanība visā tālākajā IVN procesā.

Relevanto iestāžu un ieinteresēto personu iesaistīšana agrīnā posmā (ne vēlāk kā tvēruma noteikšanas posmā I pielikumā minētajiem projektiem vai pirms pārbaudes lēmuma pieņemšanas II pielikumā minētajiem projektiem) uzlabos atbilstību IVN direktīvas prasībām. Tas arī sniegs iespēju konstatēt svarīgākos jautājumus un izstrādāt konsekventu pieeju attiecībā uz ietekmes novērtēšanu un risinājumu meklēšanu.

Vides, vietējo un reģionālo iestāžu un ieinteresēto personu zināšanu un viedokļu izmantošana var palīdzēt:

—	laikus un efektīvi izcelt iespējamās konfliktsituāciju jomas, kā arī jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi,

—	sniegt informāciju par relevantiem gaidāmiem projektiem, rīcībpolitikām un likumdošanas vai regulatīvām reformām un citiem vides novērtējumu veidiem, kuri būtu jāņem vērā, analizējot mainīgās bāzlīnijas tendences (skatīt nākamo iedaļu),

—	apkopot ieteikumus par klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumu iestrādāšanu ierosinātajā projektā kopš paša sākuma.

IVN procesa agrīnā posmā būtu jāņem vērā gan projekta ietekme uz klimatu un klimata pārmaiņām (t. i., klimata mitigācijas aspekti), gan klimata pārmaiņu ietekme uz projektu un tā īstenošanu (t. i., klimatadaptācijas aspekti).

Investīcijām infrastruktūrā vajadzētu būt saskaņotām ar Parīzes nolīguma mērķiem un ticamu SEG emisiju samazināšanas trajektoriju saskaņā ar ES 2030. gada klimata mērķrādītājiem un mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, kā arī ar klimatnoturīgu attīstību.

Turklāt investīcijas infrastruktūras projektos nedrīkst nodarīt būtisku kaitējumu citiem ES vides mērķiem, piemēram, ūdens un jūras resursu ilgtspējīgai izmantošanai un aizsardzībai, pārejai uz aprites ekonomiku, atkritumu rašanās novēršanai un reciklēšanai, piesārņojuma novēršanai un kontrolei un veselīgu ekosistēmu aizsardzībai. Tas paredzēts, lai nodrošinātu, ka virzība uz klimata mērķu sasniegšanu nenotiek uz citu mērķu rēķina, turklāt tādējādi tiek atzīta stimulējošā mijiedarbība starp dažādiem vides mērķiem.

Jāņem vērā, ka šis saraksts nav izsmeļošs un būtu jāpielāgo atkarībā no novērtētā projekta.

Jautājumi un ietekme, kas ir nozīmīga konkrētam IVN, būtu jānosaka, ņemot vērā katra projekta īpašos apstākļus, kā arī iesaistīto iestāžu un ieinteresēto personu paustās bažas. Tādēļ ir nepieciešama elastība.

D.3. TĀDU GALVENO PROBLĒMU IZPRATNE, KAS SAISTĪTAS AR PIELĀGOŠANOS KLIMATA PĀRMAIŅĀM

IVN procesa agrīnā posmā būtu jāņem vērā gan projekta ietekme uz klimata pārmaiņām (t. i., mitigācijas aspekti), gan klimata pārmaiņu ietekme uz projektu un tā īstenošanu (t. i., pielāgošanās aspekti). Kā klimata pārmaiņas varētu ietekmēt projekta īstenošanu? Kā projekts varētu būt jāpielāgo klimata pārmaiņām un iespējamiem ekstrēmiem notikumiem? Vai projekts ietekmēs tā tuvumā esošo iedzīvotāju un aktīvu klimatisko neaizsargātību?

Risinot problēmas, kas saistītas ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, IVN ietvaros, ir ne tikai jāņem vērā vēsturiskie dati par klimatu, bet arī skaidri jāidentificē un jāizklāsta klimata pārmaiņu scenārijs, kas būtu jāņem vērā novērtēšanas procesā.

Skaidrs klimata pārmaiņu scenārija apraksts atvieglo diskusiju par to, vai projekta plānošanā būtu jāņem vērā paredzamie klimatiskie faktori un kā tie varētu ietekmēt projekta vides kontekstu.

Praktizējošiem IVN speciālistiem jo īpaši būtu jānorāda ekstrēmi klimatiskie apstākļi, kas jāņem vērā vides bāzlīnijas analīzes ietvaros. Būtu jāpārskata arī esošās adaptācijas stratēģijas, riska pārvaldības plāni un citi valstu vai apakšreģionālā līmeņa pētījumi par klimata mainīguma un klimata pārmaiņu ietekmi, kā arī ierosinātie atbildes pasākumi un pieejamā informācija par paredzamo ar klimatu saistīto ietekmi, kas attiecas uz projektu.

Šajos norādījumos ir ietverti pamatjautājumu piemēri, kuri jāuzdod, kad tiek identificētas lielas bažas par pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Mainīgu bāzlīnijas tendenču analīze

Bāzlīnijas attīstība – tas, kā pašreizējais stāvoklis varētu mainīties nākotnē, – ir ļoti svarīga, lai izprastu, kā ierosinātais projekts var ietekmēt šo mainīgo vidi.

Bāzlīnijas vide ir mainīga bāzlīnija. Tas jo īpaši attiecas uz liela mēroga projektiem, kuru ekspluatācija tiks pilnībā uzsākta tikai pēc daudziem gadiem. Šajā laikposmā projekta apgabalā var mainīties vides faktori un attiecīgais apgabals var būt pakļauts dažādu klimatisko apstākļu iedarbībai, piemēram, vētrām, lielākam applūšanas riskam utt. Ilgtermiņa projektiem vai projektiem, kuriem ir ilgstoša ietekme (termiņš pārsniedz 20 gadus), ideālā gadījumā būtu jāizmanto klimata scenāriji, kas balstās uz klimata modeļu rezultātiem. Plānojot šādus projektus, var būt nepieciešams paredzēt, ka tiem būs jāiztur vides apstākļi, kas ievērojami atšķiras no pašreizējiem apstākļiem. Īstermiņa projektu gadījumā scenārijiem jāatspoguļo tikai “tuvākajā nākotnē gaidāmie” vai “pašreizējie” klimatiskie apstākļi.

Noderīgu informāciju var sniegt vides perspektīvu un scenāriju pētījumi, kuros analizētas tendences un to iespējamā virzība nākotnē. Ja dati nav pieejami, var būt lietderīgi izmantot aizstājējvērtības. Piemēram, ja pilsētas teritorijā nav viegli pieejami gaisa kvalitātes monitoringa dati, iespējams, ka ir dati, kuri liecina par satiksmes plūsmas/apjoma tendencēm laika gaitā vai stacionāru avotu radīto emisiju tendencēm.

Mainīgo bāzlīnijas tendenču analīzei un distributīvās ietekmes izprašanai nozīmīgi varētu būt telpiski precīzi dati un novērtējumi, kuru gadījumā, iespējams, izmantotas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS), var būt. Eiropā ir vairāki šādi datu avoti, tostarp datu repozitoriji un tiešsaistes digitālās datu kopas.

Apskatot mainīgo bāzlīniju, ir jāizvērtē šādi aspekti.

—

Galveno rādītāju tendences laika gaitā, piemēram, SEG emisijas, norādes uz neaizsargātību, ekstrēmu laikapstākļu notikumu biežums, katastrofu risks. Vai šīs tendences turpinās, mainās vai izlīdzinās? Vai ir pieejami vides perspektīvu vai scenāriju pētījumi, kuros ir apskatīta to iespējamā virzība nākotnē? Ja dažiem rādītājiem dati nav pieejami, vai pastāv lietderīgas aizstājējvērtības?

—

Pārmaiņu virzītājspēki (gan tieši, gan netieši), kuri var izraisīt noteiktu tendenci. Virzītājspēku identificēšana palīdz sagatavot nākotnes projekcijas, jo īpaši tad, ja paredzams, ka daži esošie virzītājspēki mainīsies vai parādīsies jauni virzītājspēki, kuri būtiski ietekmēs noteiktu tendenci (piemēram, jau apstiprināti attīstības projekti, kuri vēl nav īstenoti; ekonomisko stimulu un tirgus spēku izmaiņas; regulatīvā vai rīcībpolitikas satvara izmaiņas). Virzītājspēku identificēšanai nevajadzētu kļūt par sarežģītu akadēmisku uzdevumu – ir svarīgi vienīgi saskatīt virzītājspēkus, kuri būtiski mainīs tendenci, un ņemt tos vērā, aprakstot paredzamo vides stāvokli nākotnē.

—

Robežvērtības/ierobežojumi –, piemēram, vai robežvērtības jau ir pārsniegtas vai arī ir paredzams, ka tiks sasniegti limiti? IVN var noteikt, vai konkrētā tendence jau tuvojas noteiktajai robežvērtībai vai arī tā tuvojas noteiktam kritiskajam punktam, kas var izraisīt būtiskas izmaiņas vietējās ekosistēmas stāvoklī vai stabilitātē.

—	Galvenās teritorijas, ko vides tendenču pasliktināšanās var ietekmēt īpaši nelabvēlīgi, tostarp aizsargātas teritorijas, piemēram, teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar Putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu (8).

—	Kritiska savstarpēja atkarība, piemēram, ūdensapgādes un notekūdeņu attīrīšanas sistēmas, pretplūdu aizsardzība, energoapgāde/elektroapgāde un sakaru tīkli.

—	Ieguvumi un zaudējumi, ko izraisījušas šīs tendences un to distribūcija, var determinēt, kurš gūst labumu un kurš negūst. Bieži vien ieguvumu un ietekmes distribūcija sabiedrībā nav vienmērīga – ekosistēmu izmaiņas dažas iedzīvotāju grupas un ekonomikas nozares ietekmē vairāk nekā citas.

—	Neaizsargātības pret klimata pārmaiņām novērtējums ir jāiestrādā ikvienā efektīvā bāzlīnijas vides izmaiņu, kā arī alternatīvu novērtējumā. Neaizsargāti jo īpaši var būt lieli infrastruktūras projekti.

Alternatīvu un IVN mitigācijas (9) pasākumu identificēšana

Projekta izstrādes agrīnā posmā alternatīvas būtībā ir atšķirīgi veidi, kā attīstītājs var sasniegt projekta mērķus, piemēram, veicot cita veida darbību, izvēloties citu atrašanās vietu vai izmantojot projektam citu tehnoloģiju vai konstrukciju. Būtu jāizvērtē arī “nulles variants” – kā konkrēta alternatīva vai lai noteiktu bāzlīniju. Detalizētākā procesa līmenī alternatīvas arī var tikt apvienotas mitigācijas pasākumos, ja projekta konstrukcijā vai būvniecības vai ekspluatācijas metodēs tiek veiktas īpašas izmaiņas, lai “novērstu, samazinātu un, ja iespējams, kompensētu jebkādu būtisku negatīvu ietekmi uz vidi”.

Jāņem vērā, ka daudzas alternatīvas un IVN mazināšanas pasākumi, kuri ir nozīmīgi klimata pārmaiņu kontekstā, būtu jāizvērtē stratēģiskā līmenī SVN. Piemēram, attiecībā uz adaptāciju, lai izvairītos no problēmām saistībā ar plūdu risku, plānotājiem nevajadzētu ļaut attīstīt projektus palienēs vai teritorijās, kas pakļautas applūšanas riskam, vai tiem būtu jāveicina zemes apsaimniekošana, kas uzlabotu ūdens noturības spēju, un attiecībā uz mitigāciju – jāveicina alternatīvi transporta un enerģētikas modeļi.

Klimata pārmaiņu mazināšana jeb mitigācija

Klimata pārmaiņu mazināšanas gadījumā ir svarīgi piesardzīgas pieejas ietvaros vispirms izpētīt un izmantot variantus, kā izskaust SEG emisijas, nevis mazināt to ietekmi pēc to rašanās. Klimata pārmaiņu mazināšanu var veicināt arī klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi, kas identificēti un ieviesti IVN rezultātā, piemēram, būvniecības un ekspluatācijas darbības, kuras efektīvāk izmanto enerģiju un resursus. Tomēr tas ne vienmēr nozīmē, ka projekts SEG emisiju ziņā nodrošinās vispārēju labvēlīgu ietekmi. Ietekme var būt mazāk nelabvēlīga emisiju daudzuma ziņā, tomēr kopumā palikt nelabvēlīga, ja vien oglekļa apjoms, kas izmantots izstrādē un transportā, nav nepārprotami vienāds ar nulli.

Jāatceras, ka daži IVN mitigācijas pasākumi, kuri risina klimata pārmaiņas, paši var radīt būtisku ietekmi uz vidi un tas var būt jāņem vērā (piemēram, atjaunīgās enerģijas ražošanai vai koku stādīšanai var būt ietekme uz bioloģisko daudzveidību).

Projekta ietekme uz klimata pārmaiņām (SEG emisijas)

Vairumam projektu būs ietekme uz SEG emisijām salīdzinājumā ar bāzlīniju, un šī ietekme radīsies caur to būvniecību, ekspluatāciju un galīgo dezekspluatāciju un netiešām darbībām, kuras notiek projekta dēļ.

Tas būtu jāskata projekta kontekstā, proti, nevis kā atsevišķs notikums, bet kā dažādu un papildinošu intervences darbību kopums, kas jo īpaši izriet no plāna. Tas varētu nozīmēt, ka konkrētam projektam nav atsevišķas SEG neto samazinājuma ietekmes, bet tas ir daļa no tāda vispārējā plāna, kas samazina emisijas.

IVN vajadzētu ietvert novērtējumu par projekta tiešajām un netiešajām SEG emisijām, ja attiecīgā ietekme tiek uzskatīta par būtisku:

—	tiešās SEG emisijas, kas rodas projekta būvniecības un projekta ekspluatācijas rezultātā tā kalpošanas laikā (piemēram, veicot fosilo kurināmo sadedzināšanu vai enerģijas izmantošanu uz vietas),

—

SEG emisijas, kas radušās vai novērstas citu projekta veicinātu darbību rezultātā (netieša ietekme); te var minēt šādus piemērus:

—	transporta infrastruktūra: oglekļa emisijas, kas palielinājušās vai novērstas saistībā ar enerģijas izmantojumu projekta ekspluatācijai,

—	komerciālā attīstība: oglekļa emisijas, ko rada patērētāju braucieni uz komerciālo zonu, kurā atrodas projekts.

Novērtējumā būtu jāņem vērā relevantie SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāji valsts, reģionālā un vietējā līmenī, ja tie ir pieejami. Dažās nozarēs, jo īpaši transporta un pilsētvides attīstības nozarē, novērtējumā būtu jānorāda atsauce uz būtiskāko posmu, kas ir vispārējais plāns, kurā projekts ietilpst (vai būtu jāietilpst).

IVN ietvaros papildus var novērtēt, ciktāl projekts sekmē šo mērķrādītāju sasniegšanu ar samazinājumu starpniecību, kā arī identificēt izdevības emisijas samazināt, izmantojot alternatīvus pasākumus.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām jeb adaptācija

Attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām lēmumu pieņēmējiem ir pieejami vairāku veidu alternatīvi pasākumi, kurus tie var izmantot, lai plānotu projektu adaptēšanu klimata pārmaiņām. Piemērotākais alternatīvo un/vai mitigācijas pasākumu kopums būs atkarīgs no konkrētā lēmuma rakstura un tā jutīguma pret klimatisko apstākļu ietekmi, kā arī tolerētā riska līmeņa, kas noteikts saskaņā ar metodiku pamatteksta 3.2. iedaļā. Galvenie apsvērumi cita starpā ir šādi:

—	varianti “pasākumi, ko nenāksies nožēlot”, vai “pasākumi, kuriem ir zems zaudējumu risks”, kuri sniedz ieguvumus dažādos scenārijos,

—	variants “visām pusēm izdevīgi pasākumi”, kuriem ir labvēlīga ietekme uz klimata pārmaiņām, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas pakalpojumiem, bet kuri sniedz arī citus sociālos, vides un ekonomiskos ieguvumus,

—	priekšroka tiek dota atgriezeniskiem un elastīgiem variantiem, kurus var pārveidot, ja tiktu novērota būtiska ietekme,

—	“drošības rezerves” pievienošana jaunām investīcijām, lai nodrošinātu, ka atbildes pasākumi ir noturīgi pret vairāku nākotnes klimatisko apstākļu ietekmi,

—	mērenas adaptācijas stratēģiju veicināšana, kas var ietvert pielāgotiesspējas veidošanu, lai nodrošinātu, ka projekts ir spējīgs labāk tikt galā ar dažādu veidu iespējamo ietekmi (piemēram, veicot lietderīgāku plānošanu uz priekšu),

—	projekta laika samazināšana,

—	tādu projektu atlikšana, kuri ir riskanti vai var izraisīt būtisku ietekmi.

Ja, pamatojoties uz konkrētu risku un ierobežojumu novērtējumu, alternatīvi un mitigācijas pasākumi ir uzskatāmi par neiespējamiem vai pārāk dārgiem, projekts var būt jāatceļ.

Pastāv IVN mitigācijas pasākumi attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un riska pārvaldību, piemēram, lai nostiprinātu projekta spēju pielāgoties arvien lielākam klimata mainīgumam un klimata pārmaiņām (piemēram, iestrādājot agrīno brīdināšanu vai sagatavotību ārkārtas situācijām / katastrofām):

—	riska samazināšanas mehānismi (piemēram, apdrošināšana),

—	pasākumi, ar kuriem kontrolē vai pārvalda dažus identificētos riskus (piemēram, projekta atrašanās vietas izvēle ar mērķi samazinātu eksponētību dabas katastrofām),

—	pasākumi, kuri uzlabo projekta spēju darboties identificēto ierobežojumu apstākļos (piemēram, ūdeni taupošākās vai energoefektīvākās iespējas izvēle),

—	pasākumi, kuri ļauj labāk izmantot dažas izdevības, ko paver dabiskā vide.

Būtiskas ietekmes novērtēšana

Daudzās novērtēšanās pieejās, kuras izmanto IVN procesā, var risināt klimata pārmaiņas. Tomēr pastāv trīs pamatjautājumi, kuri jāizvērtē risinot klimata pārmaiņu jautājumus: ilgtermiņa un kumulatīvā ietekme, problēmu sarežģītība un cēloņu-seku sakarība, kā arī projekciju nenoteiktība.

Ilgtermiņa un kumulatīvā ietekme

Klimata pārmaiņas ir sarežģīts jautājums ar ilgtermiņa ietekmi un sekām. IVN, kuru mērķis ir to pienācīgi risināt, šis aspekts būtu jāņem vērā un jānovērtē vairāku dažādu ietekmes veidu kopējā ietekme. Tam ir nepieciešama izpratne par mainīgajām bāzlīnijas tendencēm un novērtējums par projekta kumulatīvo ietekmi uz mainīgo bāzlīniju.

Ir vairāki paņēmieni un pieejas, kas IVN jāņem vērā, novērtējot klimata pārmaiņu kumulatīvo ietekmi:

—

kumulatīvā ietekme jāapzina IVN procesa agrīnā posmā – ja iespējams, tvēruma noteikšanas posmā. Plašu ieskatu, kas nepieciešams, lai labāk izprastu, cik šķietami nebūtiskai individuālai ietekmei var būt lielākas sekas, ja tās tiek ņemtas kopā, var sniegt pēc iespējas agrīnāka apspriešanās ar relevantajām ieinteresētajām personām,

—

novērtējot klimata pārmaiņu ietekmes kumulatīvo ietekmi, jāpievērš uzmanība mainīgajai bāzlīnijai. Pašreizējais vides stāvoklis nākotnē var mainīties pat tad, ja ierosinātais projekts netiks īstenots. Klimata pārmaiņas var nozīmēt, ka tāda projekta plānošana un operatīvā vadība, kas paredzēts noteiktam klimata scenārijam, pēc 20 gadiem var nebūt relevanta. Piemēram, siltāku vasaru dēļ materiāli siltuma ietekmē var vieglāk deformēties vai arī projektam var palielināties dabas ugunsgrēku risks. Šādas iespējamās ietekmes izvērtēšana ir unikāla klimata pārmaiņu izraisīta problēma IVN ietvaros,

—

ja iespējams, izmanto cēloņsakarības vai tīkla analīzi, lai izprastu mijiedarbību un saistīto kumulatīvo ietekmi starp noteiktiem projekta elementiem un vides aspektiem. Mērķis ir nevis nodrošināt visaptverošu analīzi, bet saprast, kurš kumulatīvās ietekmes veids varētu būt visbūtiskākais. Tos bieži vien var identificēt ar ieinteresētajām personām, kuras var palīdzēt noteikt iespējamas trajektorijas cēloņsakarībās.

Problēmu sarežģītība un cēloņu-seku sakarība

Daudzi no iepriekšējā iedaļā minētajiem ieteikumiem par projekta ilgtermiņa un kumulatīvās ietekmes novērtēšanu palīdzēs risināt arī klimata pārmaiņu sarežģītību un izprast cēloņu-seku sakarību ar citiem IVN ietvaros novērtētajiem jautājumiem.

Klimata pārmaiņu sarežģītība nenozīmē, ka nevajag analizēt tiešu un netiešu ietekmi, kura ierosinātajam projektam varētu būt uz tendencēm galvenajās problēmjomās. Tam dažreiz būs nepieciešami vienkāršoti modeļi, kuri sniedz labākās emisiju un ietekmes aplēses, piemēram, izmantojot labāko vai sliktāko scenāriju, lai ilustrētu dažādus nākotnes stāvokļus ar dažādiem pieņēmumiem.

Ietekmes apmērs un nozīmīgums jānovērtē kontekstā. Atsevišķam projektam, piemēram, autoceļa projektam, SEG emisiju palielinājums var būt nenozīmīgs pasaules mērogā, taču tas var būt būtisks vietējā/reģionālā mērogā, ņemot vērā tā ietekmi uz noteiktiem SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājiem. Kā minēts iepriekš, cēloņsakarību vai tīkla analīzes izmantošanai būtu jāpalīdz izprast problēmu sarežģītību un cēloņu-seku sakarību.

Klimata pārmaiņu ietekme uz projektu (adaptācija)

Direktīvā arī paredzēta prasība ietekmes uz vidi novērtējumā izvērtēt ietekmi, ko klimata pārmaiņas var radīt uz pašu projektu, un to, cik lielā mērā projekts varēs pielāgoties iespējamajām klimata pārmaiņām visā savā kalpošanas laikā.

Šis klimata pārmaiņu jautājuma aspekts var būt īpaši problemātisks, jo:

—	personām, kuras veic novērtējumu, ir jāizvērtē vides (šajā gadījumā klimata) ietekme uz projektu, nevis otrādi,

—	tas bieži vien ir saistīts ar ievērojamu nenoteiktības pakāpi, ņemot vērā, ka faktiskā klimata pārmaiņu ietekme ir grūti paredzama, jo īpaši vietējā līmenī. Tādēļ IVN analīzē būtu jāņem vērā tendences un riska novērtējums, vienlaikus ievērojot metodiku, kas aprakstīta pamatteksta 3.2. iedaļā.

Nenoteiktība

Viens no paredzamās ietekmes aprakstīšanas uzdevumiem ir mērķauditorijai palīdzēt saprast, kāda informācija ir zināma ar lielu ticamības pakāpi un par ko ir samērā slikta izpratne. Lēmumu pieņēmēji un ieinteresētās personas ir pieraduši pastāvīgi saskarties ar nenoteiktību (piemēram, ekonomiskā izaugsme, tehnoloģiskās izmaiņas), un tiem šāda informācija būs lietderīga. Ir svarīgi viņus pārliecināt, ka vairāku iespējamo nenoteikto nākotnes scenāriju izvērtēšana un nenoteiktības izprašana ir labas IVN prakses sastāvdaļa un ļauj pieņemt labākus un elastīgākus lēmumus. Galvenais princips, runājot par nenoteiktību, ir izvairīties no sarežģītiem un neprecīziem formulējumiem. Personām, kuras veic IVN, būtu jāapraksta nenoteiktības avoti, jāapraksta tās raksturs un jāpaskaidro izmantoto frāžu nozīme. Ikdienas valodas izmantošana, lai aprakstītu nenoteiktību, var padarīt šo jēdzienu saprotamāku, taču pastāv pārprašanas risks, jo katrs lietotājs var dažādi interpretēt, piemēram, terminu “augsta ticamība”.

Piemēram, Eiropas klimatadaptācijas platforma Climate-ADAPT (10) piedāvā norādījumus par nenoteiktību, kuru mērķis ir palīdzēt lēmumu pieņēmējiem izprast nenoteiktības avotus informācijā par klimatu, kuri ir relevanti adaptācijas plānošanai. Tajā arī sniegti papildu ieteikumi par to, kā adaptācijas plānošanā attiekties pret nenoteiktību un kā runāt par nenoteiktību.

Monitorings un adaptīva pārvaldība

Saskaņā ar IVN direktīvu projektiem, kuriem ir būtiska nelabvēlīga ietekme, tagad ir obligāti jāveic monitorings. To arī var identificēt un īstenot kā IVN mitigācijas pasākumu. Piemēram, šādus monitoringa pasākumus var sasaistīt ar vides nosacījumiem, kuri noteikti attīstības piekrišanā, kas tiek dota IVN procedūras rezultātā.

Šajos norādījumos ir uzsvērts tas, cik svarīgi ir analizēt ar klimata pārmaiņām saistītas ilgtermiņa tendences, novērtēt ierosināto projektu tiešu un netiešu ietekmi uz šīm tendencēm, iepazīties ar pieņēmumiem un nenoteiktību novērtēšanas procesā un ideālā gadījumā izvēlēties tādu projekta izstrādi un īstenošanu, kas ļauj veikt izmaiņas, vadoties no gūtās pieredzes. Ja projekta īstenošana ļauj veikt izmaiņas, praktizējošiem IVN speciālistiem ieteicams izmantot adaptīvās pārvaldības principus.

Svarīga adaptīvās pārvaldības iezīme ir tāda, ka lēmumu pieņēmēji cenšas izstrādāt attīstības stratēģijas, kuras var pielāgot, tiklīdz no pieredzes vai izpētes ir gūtas jaunas atziņas. Galvenie šīs pieejas elementi ir mācīšanās, eksperimentēšana un izvērtēšana. Adaptīvajai pārvaldībai ir nepieciešama elastība, lai līdz ar jaunas informācijas pieejamību varētu mainīt lēmumus. Lai gan tas ne vienmēr ir iespējams, projekta izstrādes plānošanā un atļaujās arvien vairāk būtu jāparedz iespēja izdarīt izmaiņas projekta struktūrā un darbībā, ja tās būtu nepieciešamas, mainoties vides kontekstam (piemēram, palielinās applūšanas, sausuma un karstuma viļņu smaguma pakāpe).

IVN var atvieglot adaptīvo pārvaldību, skaidri atzīstot pieņēmumus un nenoteiktību un piedāvājot praktiskus monitoringa pasākumus, kas ļautu verificēt prognožu pareizību un gādātu par jaunās informācijas nodošanu lēmumu pieņēmējiem. Izstrādājot šādas sistēmas, praktizējošiem IVN speciālistiem būs jāpaplašina projekta īpašnieku un ieinteresēto personu zināšanas un informētība, jāstiprina to apņēmība un jāpiedāvā tādas projektu īstenošanas pieejas, kuras nodrošina elastību.

D.4. KLIMATA PĀRMAIŅU INTEGRĒŠANA IVN, KRITISKĀS PROBLĒMAS

Galvenos veidus, kā IVN integrēt klimata pārmaiņas, var rezumēt šādi:

—	projekta vadītājs var iecelt klimatdrošināšanas pārvaldītāju agrīnā projekta izstrādes posmā,

—	klimata pārmaiņas integrēt novērtēšanas procesā pārbaudes un tvēruma noteikšanas agrīnā posmā, kā arī projekta cikla pārvaldībā no paša sākuma,

—	individuāli apdomāt, kā klimata pārmaiņas iekļaut konkrētā projekta kontekstā,

—	pulcēt visas ieinteresētās personas, kurām jāpiedalās ar klimata pārmaiņām saistītu lēmumu pieņemšanā,

—	izprast, kā klimata pārmaiņas var mijiedarboties ar citiem jautājumiem, kuri jāizvērtē IVN ietvaros (piemēram, bioloģisko daudzveidību).

Kritiskās problēmas, kuras jāaplūko, risinot klimata pārmaiņas IVN ietvaros, cita starpā ir:

—	izvērtēt to, kā prognozētās klimata pārmaiņas ietekmēs ierosināto projektu (potenciāli ilgtermiņā), un projekta noturību un spēju pielāgoties,

—	izvērtēt ilgtermiņa tendences gan ar ierosināto projektu, gan bez ierosinātā projekta, izvairoties no “zibensanalīzes”,

—	rēķināties ar sarežģītību,

—	izvērtēt klimata pārmaiņu sarežģīto raksturu un projektu potenciālu radīt kumulatīvu ietekmi,

—	pieņemt nenoteiktību, jo nākotne nekad nav pilnīgi droša (piemēram, izmantot tādus rīkus kā scenāriji),

—	sniegt ieteikumus, balstoties uz piesardzības principu, un atzīt pieņēmumus un pašreizējo zināšanu ierobežojumus,

—	izmantot praktisku pieeju un veselo saprātu. Apspriežoties ar ieinteresētajām personām, nevajadzētu pagarināt IVN procedūru un vajadzētu atstāt pietiekami daudz laika, lai pienācīgi novērtētu sarežģītu informāciju.

Ar klimata pārmaiņām saistītās ietekmes novērtēšana IVN ietvaros:

—	jāizvērtē klimata pārmaiņu scenāriji no paša sākuma un jāiekļauj ekstrēmi klimatiskie notikumi un “lieli pārsteigumi”,

—	jāanalizē mainīgās klimata un vides bāzlīnijas tendences,

—	jācenšas izvairīties no klimata pārmaiņu ietekmes no paša sākuma pirms mitigācijas apsvēršanas,

—	jānovērtē alternatīvas, kuras ir nozīmīgas klimata pārmaiņu mazināšanas un adaptācijas ziņā,

—	jāizmanto uz ekosistēmām balstītas pieejas un zaļā infrastruktūra kā projekta plānošanas un/vai mitigācijas pasākumu sastāvdaļa,

—	jānovērtē klimata pārmaiņu un, piemēram, bioloģiskās daudzveidības sinerģija un kumulatīvā ietekme, kas var būt būtiska.

D.5. GALVENIE JAUTĀJUMI PAR KLIMATMITIGĀCIJU IVN VAJADZĪBĀM: PIEMĒRI

13. tabulā IVN vajadzībām ir sniegti piemēri, kādi galvenie jautājumi būtu jāuzdod attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu. Piemērotākais laiks, kad uzdot šos jautājumus (un 14. tabulas jautājumus par adaptāciju), jānosaka, vadoties no klimatdrošināšanas procesa, IVN procesa, variantu analīzes un vispārīgi no projekta cikla pārvaldības.

13. tabula

Galveno jautājumu piemēri par klimatmitigāciju IVN vajadzībām

Galvenie aspekti:	Daži būtiski jautājumi klimatmitigācijas problēmu identifikācijai	Alternatīvu un ar klimatmitigāciju saistītu pasākumu piemēri
Atbilstība Parīzes nolīgumam un princips “nenodari būtisku kaitējumu”	Infrastruktūras investīcijām būtu jāatbilst Parīzes nolīguma mērķiem un jābūt saderīgām ar ticamu trajektoriju uz SEG neto nulles līmeņa emisiju scenāriju un klimatneitralitātes sasniegšanu 2050. gadā. Turklāt investīcijas infrastruktūras projektos nedrīkst nodarīt būtisku kaitējumu citiem ES vides mērķiem, piemēram, ūdens un jūras resursu ilgtspējīgai izmantošanai un aizsardzībai, pārejai uz aprites ekonomiku, atkritumu rašanās novēršanai un reciklēšanai, piesārņojuma novēršanai un kontrolei un veselīgu ekosistēmu aizsardzībai.
Tiešās SEG emisijas	Vai ierosinātais projekts izdalīs oglekļa dioksīdu (CO2), slāpekļa dioksīdu (N2O) vai metānu (CH4), vai citu SEG, ko reglamentē UNFCCC? Vai ierosinātais projekts paredz zemes izmantošanu, zemes izmantojuma maiņu vai mežsaimniecības darbības (piemēram, atmežošanu), kas var izraisīt emisiju palielinājumu? Vai tas ietver citas darbības (piemēram, apmežošana), kas var pildīt emisiju piesaistītāja funkciju?	Izvērtēt dažādas tehnoloģijas, materiālus, piegādes veidus utt., lai novērstu vai samazinātu emisijas. Ņemt vērā nepieciešamību aizsargāt dabīgos oglekļa piesaistītājus, kurus projekts var apdraudēt, piemēram, vietējas kūdras augsnes, kokaugiem klātas platības, mitrājus un mežus. Plānot iespējamos oglekļa dioksīda emisiju izlīdzināšanas pasākumus, kas pieejami, izmantojot esošas izlīdzināšanas shēmas, vai iekļauti projektā (piemēram, koku stādīšana).
Netiešas SEG emisijas lielāka enerģijas pieprasījuma dēļ	Vai ierosinātais projekts būtiski ietekmēs enerģijas pieprasījumu? Vai iespējams izmantot atjaunīgos energoresursus?	Izmantot reciklētus/pārgūtus un mazoglekļa būvmateriālus. Iekļaut energoefektivitāti projekta plānošanā (piemēram, paredzēt izolāciju, uz dienvidiem vērstus logus saules enerģijas izmantošanai, pasīvo ventilāciju un zema enerģijas patēriņa gaismas spuldzes). Izmantot energoefektīvas iekārtas. Izmantot atjaunīgos energoresursus.
Netiešas SEG emisijas, ko izraisa atbalsta darbības vai infrastruktūra, kas tieši saistīta ar ierosinātā projekta īstenošanu (piemēram, transports)	Vai ierosinātais projekts būtiski palielinās vai samazinās personiskos braucienus? Vai ierosinātais projekts būtiski palielinās vai samazinās kravas pārvadājumus?	Izvēlēties vietu, kas ir savienota ar sabiedriskā transporta sistēmu, vai nodrošināt pārvadājumus. Nodrošināt mazoglekļa infrastruktūru transportam (piemēram, elektriskās uzlādes vietas, velosipēdistiem paredzēti objekti).

D.6. GALVENIE JAUTĀJUMI PAR KLIMATADAPTĀCIJU IVN VAJADZĪBĀM: PIEMĒRI

Tālāk redzamajā tabulā IVN vajadzībām ir sniegti galveno jautājumu piemēri attiecībā uz klimatadaptāciju.

14. tabula

Galveno jautājumu piemēri par klimatadaptāciju IVN vajadzībām

Galvenie aspekti:	Daži būtiski jautājumi klimatadaptācijas problēmu identifikācijai	Alternatīvu un ar klimatadaptāciju saistītu pasākumu piemēri
Klimatnoturība	Investīcijām infrastruktūrā būtu jābūt pienācīgam noturības līmenim pret akūtiem un hroniskiem ekstrēmiem klimatiskajiem notikumiem, jāatbilst Parīzes nolīguma mērķiem (t. i., globālajam adaptācijas mērķim) un jāpalīdz sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus un Sendai ietvarprogrammas katastrofu riska mazināšanai mērķus
Karstuma viļņi	Vai ierosinātais projekts ierobežos gaisa apmaiņu vai samazinās atvērtās zonas? Vai tas absorbēs vai ražos siltumu? Vai tas izdalīs gaistošos organiskos savienojumus (GOS) un slāpekļa oksīdus (NOx) un veicinās troposfēras ozona veidošanos saulainās un siltās dienās? Vai to var ietekmēt karstuma viļņi? Vai tas palielinās enerģijas un ūdens pieprasījumu dzesēšanai? Vai būvniecībā izmantotie materiāli var izturēt augstu temperatūru (vai neradīsies, piemēram, materiālu nogurums vai virsmas bojājumi)?	Nodrošināt, ka ierosinātais projekts ir aizsargāts pret vājināšanos no siltuma. Veicināt projektēšanu, kas vērsta uz optimālu vidisko sniegumu, un samazināt vajadzību pēc dzesēšanas. Samazināt siltumenerģijas uzkrāšanu ierosinātajā projektā (piemēram, izmantojot citus materiālus un krāsas)
Sausums	Vai ierosinātais projekts palielinās pieprasījumu pēc ūdens? Vai tas nelabvēlīgi ietekmēs ūdens nesējslāņus? Vai ierosinātais projekts ir neaizsargāts pret vāju upju caurplūdumu vai augstu ūdens temperatūru? Vai tas pastiprinās ūdens piesārņošanu, jo īpaši sausuma periodos, kad ir mazāka atšķaidīšanas pakāpe, augstāka temperatūra un duļķainums? Vai tas mainīs ainavu vai kokaugiem klātu platību neaizsargātību pret dabas ugunsgrēkiem? Vai ierosinātais projekts atrodas teritorijā, kas ir neaizsargāta pret dabas ugunsgrēkiem? Vai būvniecībā izmantotie materiāli var izturēt augstu temperatūru?	Nodrošināt, ka ierosinātais projekts ir aizsargāts pret sausuma iedarbību (piemēram, jāizmanto ūdeni taupošāki procesi un materiāli, kuri var izturēt augstāku temperatūru). Ierīkot lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētus ūdens dīķus dzīvnieku audzēšanas sistēmu ietvaros. Ieviest tehnoloģijas un metodes lietus ūdens uztveršanai. Izveidot modernas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas, kas nodrošina ūdens atkalizmantošanas iespēju.
Dabas ugunsgrēki, mežu ugunsgrēki	Vai ierosinātā projekta teritorija ir pakļauta ugunsgrēku riskam? Vai būvniecībā izmantotie materiāli ir ugunsizturīgi? Vai ierosinātais projekts palielina ugunsgrēku risku (piemēram, ar veģetāciju projekta teritorijā)?	Izmantot ugunsizturīgus būvmateriālus. Izveidot ugunsgrēkam sagatavotu zonu projekta teritorijā un tās tuvumā.
Plūdi un spēcīgas lietusgāzes	Vai ierosinātais projekts būs apdraudēts, jo tas atrodas upes palienes zonā? Vai tas mainīs esošo palieņu spēju nodrošināt dabīgu plūdu pārvaldību? Vai tas mainīs ūdens aizturēšanas spēju sateces baseinā? Vai dambji ir pietiekami stabili, lai izturētu applūšanu? Vai projektu apdraudēs seklo gruntsūdeņu līmeņa celšanās?	Apsvērt izmaiņas būves konstrukcijā, kas ļaus pārvarēt ūdens līmeņa un gruntsūdens līmeņa celšanos (piemēram, būvniecība uz statņiem, pret plūdiem neaizsargātu vai pret plūdiem jutīgu infrastruktūru norobežot ar pretplūdu barjerām, kuras izmanto tuvojošos plūdu ūdeņu cēlējspēku, lai automātiski paceltos, pretvārsta uzstādīšana ūdens novadīšanas sistēmās, lai aizsargātu iekštelpas pret applūšanu, ko izraisa notekūdeņu atplūde). Uzlabot projekta ūdens novadīšanas sistēmu.
Vētras un vēja brāzmas	Vai ierosinātais projekts būs apdraudēts vētru un spēcīgu brāzmu dēļ? Vai projektu un tā darbību var ietekmēt krītoši priekšmeti (piemēram, koki) tā atrašanās vietas tuvumā? Vai projekta pieslēgums energoapgādes, ūdensapgādes, transporta un IKT tīkliem ir garantēts spēcīgu vētru laikā?	Nodrošināt konstrukciju, kas var izturēt lielu vēja ātrumu un vētru.
Zemes nogruvumi	Vai projekts atrodas zonā, kuru var skart ārkārtēji nokrišņi un zemes nogruvumi?	Aizsargāt virsmas un kontrolēt virsmas eroziju (piemēram, ātri nodrošinot augu segu – hidrosēja, velēnojums, koki). Izmantot konstrukcijas, kas kontrolē eroziju (piemēram, piemēroti drenāžas kanāli un kanalizācijas caurules).
Jūras līmeņa celšanās, vētras, uzplūdi, piekrastes erozija, hidroloģiskais režīms un sāļūdens intrūzija	Vai ierosinātais projekts atrodas teritorijā, kuru var ietekmēt jūras līmeņa celšanās? Vai projektu var ietekmēt vētras izraisītie jūras ūdens uzplūdi? Vai ierosinātais projekts atrodas teritorijā, kas ir pakļauta piekrastes erozijas riskam? Vai tas samazinās vai palielinās piekrastes erozijas risku? Vai tas atrodas teritorijā, kuru var skart sāļūdens intrūzija? Vai jūrasūdens intrūzija var izraisīt piesārņojošu vielu, piemēram, atkritumu, noplūdi?	Izvērtēt izmaiņas būves konstrukcijā, kas ļautu pārvarēt jūras līmeņa celšanos (piemēram, būvniecība uz statņiem).
Aukstuma periodi	Vai ierosināto projektu var ietekmēt īslaicīgi neparasti aukstu laikapstākļu, sniegavētru vai sala periodi? Vai būvniecībā izmantotie materiāli var izturēt zemu temperatūru? Vai projekta darbību/ekspluatāciju var ietekmēt apledojums? Vai projekta pieslēgums energoapgādes, ūdensapgādes, transporta un IKT tīkliem ir garantēts aukstuma periodu laikā? Vai liela sniega slodze var ietekmēt konstrukcijas stabilitāti?	Nodrošināt, ka projekts ir aizsargāts pret aukstuma periodiem un sniegu (piemēram, jāizmanto būvmateriāli, kuri var izturēt zemu temperatūru, un jāpārliecinās, ka konstrukcija var izturēt sniega uzkrāšanos).
Sasalšanas un kušanas cikla radīti bojājumi	Vai ierosinātajam projektam pastāv sasalšanas un kušanas cikla radītu bojājumu risks (piemēram, svarīgi infrastruktūras projekti)? Vai projektu var ietekmēt mūžīgā sasaluma kušana?	Nodrošināt, ka projekts (piemēram, svarīga infrastruktūra) var izturēt vēja iedarbību, un nepieļaut mitruma iekļūšanu būvē (piemēram, izmantojot citus materiālus vai inženiertehnisko praksi).

(1) Pārskats par ES vides politiku un tiesību aktiem: http://ec.europa.eu/environment/index_en.htm.

(2) Izvērtēšana: https://ec.europa.eu/environment/eia/pdf/EIA_guidance_Screening_final.pdf.

(3) Tvēruma noteikšana: https://ec.europa.eu/environment/eia/pdf/EIA_guidance_Scoping_final.pdf.

(4) IVN ziņojums: https://ec.europa.eu/environment/eia/pdf/EIA_guidance_EIA_report_final.pdf.

(5) 2013. gada IVN norādījumi: https://ec.europa.eu/environment/eia/pdf/EIA%20Guidance.pdf.

(6) Standartu EN 17210 var izmantot kā noderīgu atsauci, lai izvērtētu piekļūstamību personām ar invaliditāti.

(7) EIB Handbook on Environmental and Social Standards (Rokasgrāmata par vides un sociālajiem standartiem): https://www.eib.org/attachments/strategies/environmental_and_social_practices_handbook_en.pdf.

(8) Dzīvotņu direktīva: https://ec.europa.eu/environment/nature/legislation/habitatsdirective/index_en.htm.

(9) Attiecībā uz IVN un SVN vārds “mazināšana” vai “mitigācija” tiek lietots, lai nodrošinātu, ka nelabvēlīgā vides ietekme, ko rada attīstības projekts, tiek minimizēta vai novērsta pilnībā. Saistībā ar klimatrīcību vārds “mitigācija” tiek lietots attiecībā uz SEG emisiju samazināšanu vai izskaušanu. Šajā pielikumā jēdziena “mitigācija” abi lietojumi tiek nodalīti, izmantojot terminus “IVN mitigācija” (jeb vidiskā mitigācija) un “klimata pārmaiņu mazināšana”.

(10) https://climate-adapt.eea.europa.eu/knowledge/tools/uncertainty-guidance

E PIELIKUMS

Klimatdrošināšana un stratēģiskais vides novērtējums (SVN)

Stratēģiskajā vides novērtējumā (SVN) parasti ir sniegti svarīgi pamatnosacījumi turpmākiem infrastruktūras projektiem, tostarp attiecībā uz klimata pārmaiņām.

Kā parādīts 23. attēlā, projekta virzītājs projekta cikla sākumā var nebūt iesaistīts SVN veikšanā un posmā “STRATĒĢIJA/PLĀNS”. Tādēļ šis pielikums galvenokārt paredzēts publiskā sektora iestādēm, rīcībpolitikas veidotājiem, plānotājiem, praktizējošiem SVN speciālistiem un ekspertiem, kā arī citām ieinteresētajām personām, kuras ir iesaistītas SVN procesā.

Tā mērķis ir atbalstīt ar klimata pārmaiņu mazināšanu un adaptāciju saistītu apsvērumu integrēšanu SVN un tādu pamatnosacījumu noteikšanu, kuri varētu virzīt turpmāko infrastruktūras projektu klimatdrošināšanu.

Tas savukārt palīdzētu sasniegt ES klimata mērķus un Parīzes nolīguma mērķus.

E.1. IEVADS

Jēdziens “stratēģiskais vides novērtējums (SVN)” ir definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/42/EK (1) (turpmāk “SVN direktīva”).

SVN direktīva attiecas uz plašu valsts plānu un programmu klāstu. Minētie plāni un programmas jāsagatavo vai jāpieņem iestādei (valsts, reģionālā vai vietējā līmenī), un likumdošanas, regulatīvajos vai administratīvajos aktos jābūt noteiktai to izstrādes prasībai.

Klimata pārmaiņas var būt šāda plāna vai programmas stratēģiskā vides novērtējuma (SVN) svarīga sastāvdaļa. Tas attiecas uz abiem klimatdrošināšanas pīlāriem, t. i., klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

Pieredze, kas gūta, veicot lielu projektu klimatdrošināšanu 2014.–2020. gada periodā, liecina, ka lēmumiem, kas pieņemti SVN posmā un/vai projekta izstrādes cikla agrīnā posmā, var būt būtiska ietekme uz infrastruktūras projektu klimatdrošināšanu.

SVN veikšana ir obligāta valsts plāniem un programmām, kuri 1) sagatavoti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā, enerģētikā, rūpniecībā, transportā, atkritumu / ūdens resursu apsaimniekošanā, telesakaru un tūrisma nozarē, pilsētas un lauku plānošanā vai zemes izmantošanas jomā un kuri veido satvaru, uz kura pamata IVN direktīvā uzskaitītajiem projektiem nākotnē tiks dota attīstības piekrišana; vai 2) kuriem noteikta prasība veikt novērtējumu saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu.

Juridiskās prasības attiecībā uz vidiskajiem novērtējumiem, kas izriet no Stratēģiskā vides novērtējuma (SVN) direktīvas, Dzīvotņu direktīvas un Ūdens pamatdirektīvas, pilnībā attiecas, piemēram, uz ES līdzfinansējuma programmu sagatavošanu, kuras izstrādātas 2021.–2027. gada periodam saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulu (KNR).

ES līdzfinansētajām programmām, ko izstrādā nozarēs, uz kurām SVN direktīva neattiecas (piemēram, sociālā rīcība, migrācija, drošība vai robežu pārvaldība), šāds novērtējums var nebūt vajadzīgs. Pieredze liecina, ka intervences darbības, kuras šādas programmas atbalsta, daudzos gadījumos nav saistītas ar būvdarbiem vai infrastruktūru, kas noteikti IVN direktīvas pielikumos, un tādējādi tās neveido projektu satvaru SVN direktīvas izpratnē. Tomēr, ja šādas programmas veido satvaru IVN direktīvas pielikumos uzskaitīto projektu attīstības piekrišanai (piemēram, skolu, slimnīcu, migrantu izmitināšanas telpu, transnacionālas vai pārrobežu infrastruktūras objektu būvniecība), ir jānosaka, vai tām varētu būt būtiska ietekme uz vidi. Ja pārbaudē tiek secināts, ka novērtējums nav vajadzīgs, šāda secinājuma iemesli būtu jāpublisko.

Lai vidiskie novērtējumi būtu lietderīgi, tie jāveic pēc iespējas agrāk programmu sagatavošanas posmā. Tas stiprinās vidisko aspektu integrēšanu, veicinās sabiedrības akceptu un nodrošinās, ka jebkādai iespējamai būtiskai nelabvēlīgai ietekmei uz vidi tiek pievērsta pienācīga uzmanība.

Kopumā attiecībā uz plāniem/programmām, kas minēti iepriekš, dalībvalstīm jāveic pārbaudes procedūra, lai noteiktu, vai plāni/programmas var radīt būtisku ietekmi uz vidi. Ja ietekme ir būtiska, jāveic SVN. Pārbaudes procedūras pamatā ir kritēriji, kas noteikti SVN direktīvas II pielikumā.

SVN procedūru var apkopot šādi: tiek sagatavots vides pārskats, kurā tiek identificēta iespējamā būtiskā ietekme uz vidi un saprātīgas ierosinātā plāna vai programmas alternatīvas. Tiek informēta sabiedrība un vides iestādes un ar tām tiek veikta apspriešanās par plāna vai programmas projektu, un tiek sagatavots vides pārskats. Tādu plānu un programmu gadījumā, kuriem iespējama būtiska ietekme uz vidi citā dalībvalstī, dalībvalstij, kuras teritorijā plāns vai programma tiek sagatavots, ir jārīko apspriešanās ar šīm citām dalībvalstīm.

Pirms pieņemšanas tiek ņemts vērā vides pārskats un apspriešanās rezultāti. Pēc plāna vai programmas pieņemšanas tiek informētas vides iestādes un sabiedrība un tām tiek sniegta relevantā informācija. Lai identificētu neparedzētu nelabvēlīgu ietekmi agrīnā posmā, ir jāveic plāna vai programmas būtiskas ietekmes uz vidi monitorings.

Kā minēts Eiropas Komisijas dokumentā Guidance on Integrating Climate change and Biodiversity into SEA (2) (Norādījumi par klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības integrēšanu SVN), stratēģiskie vides novērtējumi sniedz iespēju klimata pārmaiņas sistemātiski integrēt plānos un programmās visā ES kā standarta pieeju.

Klimata pārmaiņu mazināšanas un adaptācijas, bioloģiskās daudzveidības un citu vides jautājumu vienlaicīga apsvēršana sniedz būtiskus ieguvumus, kā arī ievērojami uzlabo izmaksu lietderību.

SVN direktīvas I pielikuma f) punktā ir noteikta prasība vides pārskatā izvērtēt ietekmi uz “klimatiskajiem faktoriem”, kā arī visu iepriekšminēto faktoru “mijiedarbību”.

Klimata pārmaiņu apsvērumi tiks ņemti vērā plānošanas posmā, kas ir relevantākais posms, jo īpaši transporta nozarē, kurā galvenie lēmumi, jo īpaši attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu, tiek pieņemti tieši šajā posmā (piemēram, dodot priekšroku konkrētiem transporta veidiem ar mazāku ietekmi, rīcībpolitikām, mobilitātes modeļiem/ieradumiem). Tas attiecas arī uz visiem projektiem, kuri ieviesti pēc konkrēta publiskā plāna/programmas īstenošanas, kā arī uz visiem saistītajiem IVN vai Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktam atbilstošiem novērtējumiem.

Attiecībā uz ilgtermiņa riskiem klimata pārmaiņu potenciālā ietekme uz infrastruktūru ir pietiekams pamatojums, lai tradicionālā novērtējuma vietā, kur tiek vērtēta tikai valsts plāna/programmas ietekme uz vidi, tiktu ņemti vērā arī iespējamie ilgtermiņa riski, kas saistīti ar klimata pārmaiņām.

Klimatnoturības iekļaušanu valsts plānos/programmās bieži vien var uzskatīt par nozīmīgu soli, kas sekmē adaptīvas pārvaldības atbildes pasākumus uz klimata pārmaiņām.

Komisija ir sniegusi norādījumus (3) par klimata pārmaiņu integrēšanu SVN.

Galveno problēmu vidū ir tālāk minētās problēmas.

—	Kā publiskais plāns/programma ietekmēs klimata pārmaiņas (piemēram, samazinās vai palielinās SEG koncentrāciju atmosfērā), vai kā klimata pārmaiņas ietekmēs publisko plānu/programmu (piemēram, pieaugs ekstrēmu laikapstākļu un klimatisko apstākļu risks)?

—	Kas ir tas, kas saistībā ar klimata pārmaiņām, apgrūtina novērtēšanas procesu?

—	Kā klimata pārmaiņas ietekmēs nepieciešamo informāciju – kāda informācija, kādi avoti un kādas ieinteresētās personas varēs sniegt informāciju un īpašas zināšanas šajās jomās?

—	Kādi ir galvenie klimata pārmaiņu aspekti, kuri jāizvērtē detalizētajā novērtējumā, un cik svarīgi šie jautājumi būs lēmumu pieņemšanā?

15. tabula

Klimata pārmaiņu jautājumu piemēri, kuri jāizvērtē SVN ietvaros

Klimata pārmaiņu mazināšana jeb mitigācija

Pielāgošanās klimata pārmaiņām jeb adaptācija

—	Enerģijas pieprasījums rūpniecībā un saistītās SEG emisijas

—	Enerģijas pieprasījums mājsaimniecībās un būvniecībā un saistītās SEG emisijas

—	SEG emisijas lauksaimniecībā

—	SEG emisijas atkritumu apsaimniekošanā

—	Ceļošanas ieradumi un SEG emisijas, ko rada transports

—	SEG emisijas, ko rada enerģijas ražošana

—	Zemes izmantošana, zemes izmantojuma maiņa, mežsaimniecība un bioloģiskā daudzveidība

—	Karstuma viļņi (tostarp ietekme uz cilvēku, dzīvnieku un planētas veselību, kaitējums kultūraugiem un meža ugunsgrēki)

—	Sausumi (tostarp ūdens pieejamības un kvalitātes samazināšanās un ūdens pieprasījuma palielināšanās)

—	Plūdu pārvaldība un spēcīgas lietusgāzes

—	Vētras un spēcīgs vējš (tostarp kaitējums infrastruktūrai, ēkām, kultūraugiem un mežam), zemes nogruvumi

—	Jūras līmeņa celšanās, īpaši spēcīgas vētras, piekrastes erozija un sāļūdens intrūzija

—	Aukstuma periodi, sasalšanas un kušanas cikla radīti bojājumi

Lietderīgs klimata pārmaiņu izvērtējums SVN ietvaros:

—

integrēt klimata pārmaiņas SVN procesā un valsts plānos un programmās pēc iespējas agrīnākā posmā un sekot tām visa procesa gaitā – ieteicams sākt pārbaudes un tvēruma noteikšanas posmos, lai nodrošinātu, ka šos jautājumus apzinās visas galvenās puses, t. i., kompetentās iestādes un rīcībpolitikas veidotāji, plānotāji, praktizējoši SVN speciālisti un citas ieinteresētās personas. Tā kā SVN ir augšupējs process, to var izmantot kā radošu procesu, lai atbalstītu visu minēto pušu mācīšanos,

—	klimata pārmaiņu apsvērumi ir jāpielāgo publiskā plāna/programmas konkrētajam kontekstam. Tas nav vienkārši universāls jautājumu kontrolsaraksts. Katrs SVN var būt atšķirīgs.

—	Izmantojiet praktisku pieeju un veselo saprātu! Apspriežoties ar ieinteresētajām personām, nepadariet SVN procedūru pārāk garu un atstājiet pietiekami daudz laika, lai pienācīgi novērtētu informāciju (t. i., attiecīgo plānu/programmu un vides pārskatu),

—	izmantojiet SVN kā izdevību risināt galvenos jautājumus par dažādiem vai konkrētiem projektu veidiem. Šajā posmā joprojām ir iespējami dažādi varianti (piemēram, alternatīvu apsvēršana), un to var izmantot, lai izvairītos no iespējami problemātiskām situācijām IVN/projekta līmenī.

Kritiskās problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņu risināšanu SVN ietvaros cita starpā ir šādas (piemēri):

—

novērtēt publisko plānu/programmu un to, kā tie:

—	atbilst Parīzes nolīguma mērķiem un ES klimata mērķiem,

—	ir saderīgi ar pāreju uz SEG neto nulles līmeņa emisijām un klimatneitralitāti 2050. gadā, tostarp SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājiem 2030. gadam,

—	nodrošina/veicina investīcijas, kuras “nenodara būtisku kaitējumu” attiecīgajiem vides mērķiem, un

—	nodrošina pienācīgu noturības līmeni pret klimata pārmaiņu akūtu un hronisku ietekmi,

—	izvērtēt ilgtermiņa tendences gan ar ierosināto publisko plānu/programmu, gan bez ierosinātā publisko plāna/programmas, izvairoties no “zibensanalīzes”,

—	novērtēt publisko plānu/programmu salīdzinājumā ar nākotnes bāzlīniju un galvenajām tendencēm un to virzītājspēkiem, ņemot vērā citus publiskos plānus/programmas,

—	izvērtēt to, kā prognozētās klimata pārmaiņas ietekmēs ierosināto publisko plānu/programmu (potenciāli ilgtermiņā), un publiskā plāna/programmas noturību un spēju pielāgoties,

—	rēķināties ar sarežģītību, izvērtēt, vai, īstenojot kādu publiskā plāna/programmas daļu, piemēram, klimata pārmaiņu mazināšanas daļu, kurai citādi varētu būt labvēlīga ietekme, tomēr nebūs negatīvas ietekmes uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un/vai bioloģisko daudzveidību,

—	izvērtēt, kādi esošie klimata pārmaiņu mērķi un mērķrādītāji jāintegrē publiskajā plānā/programmā,

—	izvērtēt ilgtermiņa un kumulatīvo ietekmi uz klimata pārmaiņām un citiem vides un sociālajiem aspektiem, piemēram, publiskā plāna/programmas bioloģisko daudzveidību vai piekļūstamību personām ar invaliditāti, jo tā var būt būtiska, ņemot vērā šo tematu sarežģītību,

—	pieņemt nenoteiktību. Izmantojiet rīkus, piemēram, scenārijus, kas palīdzēs tikt galā ar nenoteiktību, kas ir sarežģītu sistēmu un nepilnīgu datu neatņemama sastāvdaļa. Ja ietekme ir pārāk nenoteikta, apdomājiet riskus, un ņemiet to vērā monitoringa procesā, lai pārvaldītu nelabvēlīgo ietekmi,

—

izstrādāt noturīgākas alternatīvas un risinājumus, kas balstīti uz visām pusēm izdevīgu publiskā plāna/programmas izstrādes pieeju vai pieeju, ko nenāksies nožēlot, vai pieeju, kurai ir zems zaudējumu risks, ņemot vērā nenoteiktību, kas ir klimata pārmaiņu neatņemama sastāvdaļa, un prognozējot ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, kā arī sabiedrību, jo īpaši vīriešiem un sievietēm, kuru ienākumi/iztika ir atkarīga no dabas resursiem vai kuri noteiktu sociālekonomisko raksturlielumu dēļ ir mazāk spējīgi pielāgoties klimata pārmaiņām,

—	izstrādāt noturīgākas alternatīvas un risinājumus, lai aizsargātu gan materiālo, gan nemateriālo kultūras mantojumu,

—	sagatavoties adaptīvajai pārvaldībai un veikt uzraudzību, lai uzlabotu pielāgotiesspēju,

—	sniegt ieteikumus, balstoties uz piesardzības principu, un atzīt pieņēmumus un pašreizējo zināšanu ierobežojumus.

Kā identificēt klimata problēmas stratēģiskajā vides novērtējumā (piemēri):

—	identificēt galvenās klimata pārmaiņu problēmas procesa agrīnā posmā, taču jāsaglabā elastība un tās jāpārskata, kad parādās jaunas problēmas plāna/programmas sagatavošanas laikā,

—	identificēt un pulcēt visas ieinteresētās personas un vides iestādes, kas varētu palīdzēt identificēt galvenās problēmas,

—	izpētīt, kā klimata pārmaiņas mijiedarbojas ar citiem vides jautājumiem, piemēram, bioloģisko daudzveidību,

—	izmantot ekosistēmas pakalpojumus, lai nodrošinātu satvaru, kurā novērtēt mijiedarbību starp bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņām,

—	noteikti izvērtēt gan publiskā plāna/programmas ietekmi uz klimatu un klimata pārmaiņām, gan mainīgā klimata un dabiskās vides ietekmi uz publisko plānu/programmu,

—	izpētīt, kā klimata pārmaiņu mazināšana un adaptācija savstarpēji mijiedarbojas (piemēram, jāatceras, ka labvēlīga ietekme uz klimata pārmaiņu mazināšanu var izraisīt nelabvēlīgu ietekmi uz klimatnoturību un adaptāciju un otrādi),

—	izvērtēt attiecīgi valsts, reģionālo un vietējo kontekstu atkarībā no publiskā plāna/programmas mēroga. Var būt nepieciešams arī izvērtēt Eiropas un pasaules kontekstu,

—

apsvērt mērķus, saistības un mērķrādītājus, kas noteikti rīcībpolitikā, un to, kā tos integrēt publiskajā plānā/programmā. Izvērtēt klimata ietekmi no izvēlētajām alternatīvām. Piemēram, cik lielā mērā var dot priekšroku degradētu teritoriju plānu/programmu īstenošanai, nevis vēl neapbūvētu teritoriju plānu/programmu īstenošanai, kas rada lielāku kaitējumu klimatam. Apsvērt esošo resursu atkārtotu izmantošanu. Apsvērt tīkla struktūras, kuras nodrošina augstāko noturību un kuras radījušas mazāko SEG emisiju apjomu. Līdzīgu pieeju var izmantot pilsētvides plānošanai/attīstībai.

Ar klimata pārmaiņām saistītās ietekmes novērtēšana SVN ietvaros (piemēri):

—

izvērtēt klimata pārmaiņu scenārijus jau pašā sākumā. Ietvert ekstrēmus laikapstākļus un klimatiskos apstākļus un “lielus pārsteigumus”, kuri var nelabvēlīgi ietekmēt publiskā plāna/programmas īstenošanu vai var pasliktināt tā/tās ietekmi, piemēram, uz bioloģisko daudzveidību un citiem vides faktoriem un sociālajiem faktoriem, jo īpaši vīriešiem un sievietēm, kuru ienākumi/iztika un kultūras mantojuma aizsardzība ir atkarīga no dabas resursiem vai kuri noteiktu sociālekonomisko raksturlielumu dēļ ir mazāk spējīgi pielāgoties klimata pārmaiņām,

—

analizēt mainīgas vides bāzlīnijas tendences. Laika gaitā ietvert tendences galvenajos jautājumos, izmaiņu virzītājspēkus, robežvērtības un ierobežojumus, teritorijas, kuras var tikt īpaši nelabvēlīgi ietekmētas, un galveno distributīvo ietekmi. Izmantot neaizsargātības novērtējumus, lai palīdzētu novērtēt izmaiņas bāzlīnijas vidē, un identificēt noturīgāko(-ās) alternatīvu(-as),

—	attiecīgā gadījumā izmantot integrētu “ekosistēmu” plānošanas pieeju un izpētīt robežvērtības un ierobežojumus,

—	meklēt uzlabošanas iespējas. Nodrošināt, ka publiskie plāni/programmas atbilst citiem attiecīgajiem rīcībpolitikas mērķiem, tostarp klimata politikas mērķiem, un prioritārajām darbībām attiecībā uz klimata pārmaiņām un, piemēram, bioloģisko daudzveidību,

—	novērtēt alternatīvas, kuras ir nozīmīgas klimata pārmaiņu ietekmes jomā, – izskatīt nepieciešamību, īstenošanas procesu, atrašanās vietas, laiku, procedūras un alternatīvas, kas uzlabo ekosistēmas pakalpojumus, tostarp attiecībā uz oglekļa sekvestrēšanu un klimatnoturību,

—	pirmkārt, mēģināt izvairīties no klimata pārmaiņu radītas ietekmes un pēc tam to mazināt,

—	novērtēt klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības sinerģētisko/kumulatīvo ietekmi. Mijiedarbības izprašanai var būt noderīga cēloņsakarību/tīkla analīze,

—	uzraudzīt publiskajā plānā/programmā ietvertās adaptīvās pārvaldības lietderību un to, vai tā tiek īstenota.

Ņemot vērā iepriekš minēto, projekta virzītājam būtu jāpārbauda, cik vien agri iespējams projekta ciklā, vai projekts ietilpst vienā vai vairākos plānos un/vai programmās, kam tika veikts SVN, un kā projekts palīdz sasniegt minēto plānu un programmu mērķus. Relevantās atsauces būtu jāiekļauj pieejamajā projekta dokumentācijā, jo tā cita starpā norāda projekta pievienoto vērtību plānu un programmu klimata mērķu sasniegšanā.

Ja projekts ietilpst vienā vai vairākos plānos un/vai programmās, kam nav veikts SVN, bet kam ir klimata mērķi, relevantās atsauces ieteicams iekļaut projekta dokumentācijā.

E.2. SVN UN KLIMATA PĀRMAIŅU MAZINĀŠANA

16. tabulā ir sniegti galveno jautājumu orientējoši piemēri par publiskā plāna/programmas SVN attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu. Piemērotākais laiks, lai uzdotu šos jautājumus (un 17. tabulā minētos jautājumus par adaptāciju), jānosaka, vadoties no SVN un citiem saistītajiem procesiem.

16. tabula

Galvenie jautājumi SVN vajadzībām attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu

Galvenie aspekti:	Daži būtiski jautājumi klimata pārmaiņu mitigācijas problēmu identifikācijai	Alternatīvu un ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistītu pasākumu piemēri
Pāreja uz mazoglekļa ekonomiku un sabiedrību	Atbilstība Parīzes nolīgumā noteiktajam mērķim attiecībā uz temperatūru (2. pants) un pārejai uz SEG neto nulles līmeņa emisijām un klimatneitralitāti 2050. gadā. Atbilstība ES ilgtermiņa stratēģijai un 2030. gada SEG emisiju mērķrādītājiem. Atbilstība nacionālajam enerģētikas un klimata plānam (NEKP) (ar grozījumiem 2023. gadā saistībā ar jaunajiem ES 2030. gada SEG emisiju mērķrādītājiem un klimatneitralitāti līdz 2050. gadam). Atbilstība principam “energoefektivitāte pirmajā vietā”. Atbilstība principam “nenodari būtisku kaitējumu” attiecīgajiem vides mērķiem.	Rūpniecības, mājokļu, būvniecības, lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas, transporta, enerģijas ražošanas, mežsaimniecības un bioloģiskās daudzveidības pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, lai 2050. gadā sasniegtu klimatneitralitāti.
Enerģijas pieprasījums rūpniecības nozarē	Vai ierosinātais publiskais plāns/programma palielinās vai samazinās enerģijas pieprasījumu rūpniecības nozarē? Vai publiskais plāns/programma veicina vai ierobežo iespējas ieviest mazoglekļa darījumdarbību un tehnoloģijas?	Tradicionālo energoresursu (elektroenerģijas vai kurināmā/degvielas) pieprasījuma samazināšanās rūpniecībā Alternatīvi mazoglekļa avoti (uz vietas vai ar noteikta mazoglekļa energoresursu piegādātāja starpniecību) Mērķtiecīgs atbalsts uzņēmumiem, kas iesaistīti ekonovatorismā, mazoglekļa darījumdarbībā un mazoglekļa tehnoloģijās Iespējamā sinerģija starp adaptāciju un SEG emisiju samazināšanu
Enerģijas pieprasījums mājokļos un būvniecībā	Vai publiskais plāns/programma palielinās vai samazinās pieprasījumu pēc mājokļu būvniecības un enerģijas izmantošanu mājokļos?	Uzlabot ēku energoefektivitāti, piemēram, ar renovācijas vilni (4) Alternatīvi mazoglekļa avoti (uz vietas vai ar noteiktu mazoglekļa energoresursu piegādātāju starpniecību) Iespējamā sinerģija starp adaptāciju un SEG emisiju samazināšanu
SEG emisijas lauksaimniecībā	Vai publiskais plāns/programma palielinās vai samazinās metāna un slāpekļa dioksīda rašanos lauksaimniecībā? Vai publiskais plāns/programma palielina vai samazina slāpekļa izmantošanas efektivitāti mēslošanā? Vai publiskais plāns/programma nelabvēlīgi ietekmē vai aizsargā ar oglekli bagātas augsnes?	Pārmērīgas slāpekļa lietošanas samazināšana mēslošanā Metāna apsaimniekošana (iekšējās fermentācijas un kūtsmēslu) Dabīgo oglekļa piesaistītāju, piemēram, kūdras augsnes, aizsardzība Potenciāla sinerģija starp adaptāciju un SEG emisiju samazināšanu Metāna emisiju uztveršana biogāzes ražošanai
SEG emisijas atkritumu apsaimnieko-šanā	Vai publiskais plāns/programma palielinās atkritumu rašanos? Vai ierosinātais publiskais plāns/programma ietekmē atkritumu apsaimniekošanas sistēmu? Kā šīs izmaiņas ietekmēs oglekļa dioksīda un metāna emisijas, kas rodas atkritumu apsaimniekošanā?	Izvērtēt veidus, kā publiskais plāns/programma var uzlabot atkritumu rašanās novēršanu, atkalizmantošanu un reciklēšanu, jo īpaši tāpēc, lai mazinātu atkritumu apglabāšanu poligonos Izvērtēt veidus, kā ražot enerģiju, veicot atkritumu sadedzināšanu, vai ražot biogāzi no notekūdeņiem un dūņām Alternatīvi mazoglekļa avoti (uz vietas vai ar noteikta mazoglekļa energoresursu piegādātāja starpniecību) Potenciāla sinerģija starp adaptāciju un SEG emisiju samazināšanu
Ceļošanas ieradumi un SEG emisijas, ko rada transports	Vai publiskais plāns/programma palielinās personiskos braucienus – braucienu skaitu un attālumu un transporta veidu? Vai tas paredz pāreju no transporta veidiem, kuri rada lielākas emisijas, uz transporta veidiem, kuri rada mazākas emisijas (piemēram, no personīgajiem automobiļiem uz sabiedrisko transportu vai no autobusiem uz elektrovilcieniem)? Vai publiskais plāns/programma būtiski palielina vai samazina kravas transporta SEG emisijas? Kā publiskais plāns/programma veicina vai stimulē ilgtspējīgas transporta infrastruktūras vai tehnoloģiju nodrošināšanu, piemēram, elektrotransportlīdzekļu uzlādes vietas un ūdeņraža elementus?	Veicināt publiskā plāna/programmas modeļus, kuri samazina nepieciešamību ceļot, piemēram, e-pakalpojumus un tāldarbu Atbalstīt publiskos plānus/programmas, kuros paredzēts atteikties no automobiļu izmantošanas Mudināt izvēlēties pārvietošanos ar kājām un riteņbraukšanu Mudināt izvēlēties sabiedrisko transportu Nodrošināt transporta piedāvājumu, kas mudinātu pāriet uz ekoloģiski tīrākiem transporta veidiem (no automobiļiem uz vilcieniem), piemēram, izveidot produktīvu un integrētu sabiedriskā transporta sistēmu Transporta pieprasījuma pārvaldības shēmas Mudināt automobiļu koplietošanu Par prioritāti izvirzīt blīvi apdzīvotām pilsētu teritorijām domātus publiskos plānus/programmas (mazāki mājokļi ar lielāku blīvumu) un atkārtoti izmantot degradētu teritoriju
SEG emisijas, ko rada enerģijas ražošana	Vai publiskais plāns/programma palielinās vai samazinās enerģijas patēriņu? Kā enerģijas pieprasījuma izmaiņas ietekmēs energoresursu struktūru? Kā šīs izmaiņas energoapgādē ietekmēs SEG emisijas, ko rada enerģijas ražošana?	Vispārīgi ieteikumi tīši netiek sniegti, jo tie ir atkarīgi no konteksta, ņemot vērā enerģijas ražošanas jaudu un energoapgādes avotus konkrētajā teritorijā Potenciāla sinerģija starp adaptāciju un SEG emisiju samazināšanu
Mežsaimniecība un bioloģiskā daudzveidība	Kādas izdevības publiskais plāns/programma varētu pavērt attiecībā uz oglekļa sekvestrēšanu ar investīcijām mežsaimniecībā un bioloģiskajā daudzveidībā?	Investīcijas mitrājos ar mērķi atbalstīt oglekļa aizsardzību, lai novērstu emisijas, un lai izlīdzinātu publiskā plāna/programmas SEG emisijas

E.3. SVN UN PIELĀGOŠANĀS KLIMATA PĀRMAIŅĀM

Tālāk redzamajā tabulā ir sniegti galveno jautājumu orientējoši piemēri par publiskā plāna/programmas SVN attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām.

17. tabula

Galvenie jautājumi SVN vajadzībām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām

Galvenie aspekti:	Daži būtiski jautājumi pielāgošanās klimata pārmaiņām problēmu identifikācijai	Alternatīvu un ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītu pasākumu piemēri
Pāreja uz klimatnoturīgu ekonomiku un sabiedrību	Atbilstība Parīzes nolīgumā noteiktajam vispārējam adaptācijas mērķim Atbilstība pārejai uz klimatnoturību (ar pienācīgu noturību pret akūtu un hronisku klimata pārmaiņu ietekmi) Atbilstība relevantajai nacionālajai/reģionālajai/vietējai/pilsētas stratēģijai un/vai plāniem par pielāgošanos klimata pārmaiņām (ja pieejami) Atbilstība dalībvalstu ziņotajai informācijai par adaptāciju, ņemot vērā Regulu par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību Atbilstība ES Klimatadaptācijas stratēģijai	Skatīt F pielikumu “Ieteikumi klimatdrošināšanas atbalstam”
Karstuma viļņi	Kādas ir galvenās sauszemes dzīvotnes un migrācijas koridori, kurus karstuma viļņi var būtiski ietekmēt? Kā tos ietekmēs ierosinātais publiskais plāns/programma? Kādi pilsētu reģioni, iedzīvotāju grupas vai saimnieciskās darbības ir visneaizsargātākie pret karstuma viļņiem? Kā tos ietekmēs publiskais plāns/programma? Vai publiskais plāns/programma samazina vai palielina pilsētu “siltuma salas” efektu? Vai publiskais plāns/programma palielina vai samazina ainavu/mežu noturību pret dabas ugunsgrēkiem?	Jāizvairās no attīstības modeļiem, kuri sadala dzīvotņu koridorus, vai lineāras infrastruktūras gadījumā jāpārliecinās, ka jutīgākajās teritorijās tiek atjaunota dzīvotnes nepārtrauktība Pilsētvides struktūras uzlabojumi, piemēram, zaļo zonu paplašināšana, atklātas ūdens virsmas, vēja ceļi (gar upēm un piekrastē) pilsētu reģionos, lai samazinātu iespējamo pilsētu “siltuma salas” efektu Veicināt plašāku apzaļumotu jumtu izmantošanu, izolāciju, pasīvās ventilācijas metodes un apstādītu zonu paplašināšanu. Samazināt cilvēku radītās izplūdes gāzes karstuma viļņu laikā (rūpniecība un automobiļu satiksme) Informētības veicināšana par riskiem, kas saistīti ar karstuma viļņiem, un pasākumi to samazināšanai Karstuma viļņu agrīnās brīdināšanas sistēmas un reaģēšanas plāni Potenciāla sinerģija starp adaptāciju un SEG emisiju samazināšanu
Sausums	Kādas ir galvenās sauszemes dzīvotnes un migrācijas koridori un kultūras mantojums, ko sausums var būtiski ietekmēt? Kā tos ietekmēs publiskais plāns/programma? Vai publiskais plāns/programma palielinās pieprasījumu pēc ūdens un cik lielā mērā? Vai pastāv potenciāli būtiski riski saistībā ar ūdens kvalitātes pasliktināšanos sausuma laikā (piemēram, lielāka piesārņojuma koncentrācija mazākas atšķaidīšanas pakāpes dēļ un sāļūdens intrūzija)? Kuras saldūdens krātuves tiks eksponētas pārmērīgam ūdens piesārņojumam, jo īpaši sausuma periodu laikā, kad piesārņojums kļūs mazāk atšķaidīts, upēs samazinoties ūdens tilpumam?	Sekmēt ūdens efektīvas izmantošanas pasākumus Izpētīt lietus ūdens un pelēko ūdeņu lietderīgas izmantošanas / atkalizmantošanas iespēju Ierobežojumi pārmērīgai/nebūtiskai ūdens lietošanai sausuma periodu laikā (atkarībā no to smaguma) Samazināt ūdens ņemšanu vājas caurplūdes gadījumā Ierobežojumi novadīt notekūdeņus ūdensobjektos sausuma laikā Saglabāt un uzlabot sateces baseinu un ūdens ekosistēmu noturību, īstenojot praksi, kas aizsargā, uztur un atjauno sateces baseinu procesus un pakalpojumus
Plūdi un spēcīgas lietusgāzes	Kāda infrastruktūra (piemēram, esoši vai plānoti autoceļu posmi, ūdensapgāde, energoapgāde) ir apdraudēta, jo tā atrodas plūdu zonās? Vai kanalizācijas tīklu jauda ir pietiekama, lai novadītu ūdeni spēcīgu lietusgāžu gadījumā? Vai kanalizācijas sistēmas uzbūve novērš novadītā ūdens nokļūšanu zemāk esošos apgabalos? Vai ierosinātais publiskais plāns/programma samazina vai uzlabo ekosistēmu un palieņu spēju nodrošināt plūdu dabīgu pārvaldību? Vai ierosinātais publiskais plāns/programma palielina plūdu ietekmi uz neaizsargātiem iedzīvotājiem (piemēram, vecāka gadagājuma cilvēki, slimi cilvēki vai jaunieši, kā arī cilvēki, kuru ienākumi/iztika un kultūras mantojums ir atkarīgs no dabas resursiem, kā arī cilvēki, kuri noteiktu sociālekonomisko raksturlielumu dēļ ir mazāk spējīgi pielāgoties klimata pārmaiņām) vai jutīgām teritorijām (piemēram, kritiska infrastruktūra) un vai tas/tā ietekmē kultūras mantojumu?	Nodrošināt, ka visa esošā vai plānotā būtiskā infrastruktūra ir aizsargāta pret turpmākajiem plūdu draudiem Paaugstināta riska teritorijās izvērtēt pasākumus preču/pakalpojumu nodrošināšanai, kuru var traucēt plūdi Palielināt noturību pret plūdiem, izmantojot ilgtspējīgas kanalizācijas sistēmas Uzlabot caurlaidīgas virsmas un zaļās zonas jaunos publiskajos plānos/programmās Nesamazināt ūdens uzkrāšanas tilpumu palienēs
Vētras un vēja brāzmas	Kādas teritorijas un infrastruktūra un, piemēram, kultūras mantojums, tiks apdraudēts vētras un spēcīga vēja gadījumā?	Nodrošināt, lai jaunas infrastruktūras gadījumā tiktu ņemta vērā ietekme, ko rada aizvien spēcīgāki vēji un vētras Paaugstināta riska teritorijās izvērtēt pasākumus preču/pakalpojumu nodrošināšanai, kuru var traucēt spēcīgas vētras
Zemes nogruvumi	Kādi īpašumi, cilvēki vai vides resursi, un, piemēram, kultūras mantojums, ir apdraudēti zemes nogruvumu gadījumā un to neaizsargātības dēļ?	Neattīstīt jaunus projektus teritorijās, kurās pastāv erozijas risks Aizsargāt un paplašināt vietējo kokaugu sugu klātās platības Paaugstināta riska teritorijās izvērtēt pasākumus preču/pakalpojumu nodrošināšanai, kuru var traucēt zemes nogruvumi
Aukstuma periodi	Kādas teritorijas un kritiskā infrastruktūra un, piemēram, kultūras mantojums, tiks apdraudēts īslaicīgu neparasti aukstu laikapstākļu, sniegavētru vai sala periodu gadījumā?	Nodrošināt, ka visa esošā vai plānotā būtiskā infrastruktūra ir aizsargāta pret aukstuma periodiem
Sasalšanas un kušanas cikla radīti bojājumi	Kādai galvenajai infrastruktūrai (piemēram, autoceļi, ūdensvada caurules, kultūras mantojums) pastāv sasalšanas un kušanas cikla radītu bojājumu risks?	Nodrošināt, ka galvenā infrastruktūra (piemēram, autoceļi, ūdensvada caurule) var izturēt vēja iedarbību, un nepieļaut mitruma iekļūšanu būvē (piemēram, izmantojot citus materiālus)
Jūras līmeņa celšanās, vētras, uzplūdi, piekrastes erozija, hidroloģiskais režīms un sāļūdens intrūzija	Kādas ir galvenās ūdens, palienes un piekrastes dzīvotnes un migrācijas koridori un kultūras mantojuma elementi, kurus var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt jūras līmeņa celšanās, piekrastes erozija, kā arī hidroloģiskā režīma un sāļuma līmeņa izmaiņas? Kā ierosinātais publiskais plāns/programma tos ietekmēs? Kādi ir galvenie infrastruktūras aktīvi (piemēram, autoceļu posmi un mezgli, ūdensapgādes infrastruktūra, energoinfrastruktūra, rūpnieciskās zonas un lieli atkritumu poligoni), kas ir apdraudēti, tādēļ ka atrodas vietā, kura var tikt applūdināta jūras līmeņa celšanās dēļ vai kuru ietekmē piekrastes erozija? Vai ierosinātais publiskais plāns/programma samazina vai palielina šos riskus? Kādas zonas var skart sāļūdens intrūzija? Vai ierosinātais publiskais plāns/programma samazina vai palielina šos riskus? Ietekme uz piekrastes iedzīvotājiem un vīriešiem/sievietēm, kuru ienākumi ir atkarīgi no piekrastes ekosistēmām	Noraidīt publiskus plānus/programmas, kas paredz attīstību piekrastes apgabalos, kuras apdraud jūras līmeņa celšanās, piekrastes erozija un applūšana, izņemot tādus projektus, kuru gadījumā ir ņemts vērā minētais risks, piemēram, ostas attīstība Pārvietot ūdens ņemšanas vietas un jebkādu saimniecisko darbību, kas ir atkarīga no tīra ūdens vai gruntsūdens pieejamības, prom no teritorijām, kuras ietekmēs sāļūdens intrūzija Potenciāla sinerģija starp adaptāciju un SEG emisiju samazināšanu

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.), https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:32001L0042.

(2) Guidance on Integrating Climate Change and Biodiversity into Strategic Environmental Assessment (SEA) (Norādījumi par klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības integrēšanu stratēģiskajā vides novērtējumā (SVN)), ISBN 978-92-79-29016-9, https://ec.europa.eu/environment/eia/pdf/SEA%20Guidance.pdf.

(3) Guidance on Integrating Climate Change and Biodiversity into Strategic Environmental Assessment (SEA) (Norādījumi par klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības integrēšanu stratēģiskajā vides novērtējumā (SVN)), ISBN 978-92-79-29016-9, https://ec.europa.eu/environment/eia/pdf/SEA%20Guidance.pdf.

(4) https://ec.europa.eu/energy/topics/energy-efficiency/energy-efficient-buildings/renovation-wave_en